Podcasts about nodarbin

Mainoties darba apstākļiem un darbam kā tādam, iespējams, mainījies arī arodslimnieka tipiskais portrets. Kādas pārmaiņas vērojamas un kā novērst arodslimības, kas sastopamas mūsdienās, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un Valsts darna inspekcijas pārstāve Linda Matisāne. Kā mainījies arodslimnieka portrets Latvijā? RSU asociētā profesore un Darba drošības un vides veselības institūta Aroda un vides medicīnas katedras pētniece Jeļena Reste vērtē, ka pēdējos 10 gados būtiskas izmaiņas nav notikušas. "Latvijā pēdējos gados vidējais arodslimnieka portrets ir diezgan maz mainījies. Tā ir sieviete pamatā ap 54 gadiem, kura kaitīgu faktoru ietekmē bija strādājusi apmēram 28 gadus," norāda Jeļena Reste. "No slimībām, kas visbiežāk tiek reģistrētas, ir sāpes rokās, piemēram, dažādu cīpslu iekaisumi, karpālā kanāla sindroms un arī sāpes mugurā, dažādus muskuloskeletālās slimības. Visbiežāk ir tās, ko izraisīja pārslodze vai slikta ergonomika.  Tipiski, ka paciente ir cietusi no sāpēm diezgan ilgi, pirms viņa atnāca pie ārstiem un tika reģistrēta arodslimība. Taču visbiežāk viņa turpināja strādāt, ilgi neko nemainot savā darbā." "Daudz retāk mēs redzam elpošanas orgānu slimības. No vienas puses, tas varētu tādēļ, ka uzlabojas darba apstākļi un varbūt putekļi nav tik izteikti daudz darbavietas,  individuālie aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti vairāk. Bet daudzas elpošanas orgānu slimības varbūt netiek atpazītas kā arodslimības, vienkārši tās tiek ārstētas, bet netiek nosūtīts pie arodslimību ārsta reģistrēt arodslimību," turpina Jeļena Reste. Pētniece min, ka trīs galvenās nozares, kur ir vairāk arodslimnieku, ir apstrādes rūpniecība, transports un uzglabāšana, un veselības un sociālā aprūpe. Savukārt no profesiju klāsta tie ir dažādu iekārtu un mašīnu operatori, izstrādājumu montieri un arī kvalificētie strādnieki un amatnieki. "Pēdējos gados aizvien vairāk ir arodslimnieku no pakalpojumu un tirdzniecības sfēras. Pārējās profesijās ir pārstāvētas nedaudz mazāk. Vairāk nekā puse no visiem arodslimniekiem pēdējos gados ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem, pirmspensijas vecums, bet ir pietiekami daudz arī arodslimnieku, kas ir 45 - 54 gadu vecumā, un ir arī neliels procents ar samērā jauniem cilvēkiem - ap 30 - 35 gadiem, norāda Jeļena Reste. "Vēl redzam, ka biežāk sāk parādīties izdegšanas sindroms, kas tiek atpazīts un beidzot reģistrēts. It kā par izdegšanas sindromu tiek daudz runāts, bet reģistrētas arodslimības bija pavisam maz. Lielākās izmaiņas ir tās, ka mēs vairāk redzam psihoemocionālo faktoru izraisītas arodslimības, piemēram, izdegšanas sindromu," atzīst Jeļena Reste. Ivars Vanadziņš norāda, ka arodslimnieki kļūs gados jaunāki un ja arodslimība konstatēta jau 45 gadu vecumā, kad vēl vismaz 20 gadi būs jāstrādā, tas ir brīdis, kad cilvēks var veiksmīgi karjeru vēl paspēt mainīt, tikai vajadzētu to drosmi pateikt, ka tā, kā strādāju, vairs nevaru. Viņš arī min, ka arodslimniekiem Latvijā ir pieejama apmaksāta profesijas maiņa, mācības, bet to ļoti daudzi nezina un neizmanto. Linda Matisāne skaidro, ka ir jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. "Ja par strādājošo tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, daļa no tā, kas tur ir, aiziet tieši dažādām kompensācijām, kas ir saistītas ar nelaimes gadījumiem un arodslimībām. Tur ir gan ārstēšanās izdevumi, gan medikamentu apmaksa, gan rehabilitācija. Un profesionālā rehabilitācija," norāda Linda Matisāne. "Tad caur Nodarbinātības valsts aģentūru var šādus kursus iziet. Kursus apmaksā. Piemēri varētu būt, puķu pārdevējai, kurai ir alerģija parādījusies pret ķīmiskajām vielām, ar ko puķes apstrādā, viņa var jau izmācīties, piemēram, par grāmatvedi, kur tādas ķīmiskās vielas nav. Protams, ja tu biji mikroķirurgs un tu gribēsi mainīt profesiju uz psihiatriju, visticamāk, tas nebūs iekļauts, bet kaut kādu atbalstu var saņemt."

Šajā epizodē kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Evitu Simsoni un Teamdash pārstāvi Jāni Dubinski analizējam, kas šobrīd notiek Latvijas darba tirgū. Runājam par reģionālām atšķirībām, bezdarba skaitļiem, kandidātu prasībām, trešo valstu darba spēka piesaisti, māmiņu un senioru potenciālu darba tirgū, jauniešu iesaisti un tehnoloģiju lomu. Sarunā skaidrojam, kā pilnveidot atlases procesu, lai tas būtu efektīvāks un cilvēcīgāks, un kā izmantot automatizāciju, lai uzlabotu kandidātu un darba devēju pieredzi. Epizodes laikā pieskaramies arī tam, ko uzņēmēji var mācīties no savām kļūdām un kāpēc dialogs ar kandidātiem ir izšķirošs.Galvenie secinājumi pēc sarunasDarba tirgus plaisa starp reģioniem – Latgalē bezdarbs ir >10%, Rīgā tikai ~4%, un šīs atšķirības būtiski ietekmē atlases stratēģijas.Kandidātu un darba devēju abpusēja atbildība – bieži pazūd ne tikai kandidāti, bet arī darba devēji, kuri nesniedz atbildes un vilcinās ar lēmumiem.Automatizācija kā palīgs, nevis drauds – tehnoloģijas, piemēram, automatizētas atbildes, CV analīze, SMS saziņa, palīdz paātrināt procesu un uzlabot kandidāta pieredzi.Nepietiekami izmantots potenciāls – māmiņas, seniori un cilvēki no ekonomiski neaktīvajām grupām joprojām ir “neredzami” darba tirgū, bet tur ir liels resurss.Trešo valstu darba spēks nav viegls risinājums – tā piesaiste prasa rūpīgu sagatavošanos, skaidrus procesus un sapratni par kultūras un valodas izaicinājumiem.

Pērn no dzīves ārzemēs Latvijā atgriezties reemigrācijas koordinatori palīdzējuši 774 cilvēkiem. Protams, cilvēki atgriežas mājās, ejot dažādus ceļus un ne visiem vajadzīgs šāds palīgs, tomēr droši vien remigrācijas koordinatoru pierakstu kladēs apkopoti virkne jautājumu un problēmu, par ko ikdienā neiedomājamies. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, cik rūpīgi jāgatavojas reemigrācijai, kāda palīdzība pirms atgriezties Latvijā ir tā aktuālākā, ar kādiem šķēršļiem tautieši saskaras un kādi jautājumi noteikti jāatrisina pirms pārcelšanās. Sarunājas Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, Ruta Priede, Latgales plānošanas reģiona koordinatore, Alise Rožinska, kopā ar dzīvesbiedru Carlo de Masi plāno pārcelšanos uz Latviju no Kanādas, un Līga Baufale, Nodarbinātības valsts aģentūras "EURES" projekta vadītāja. Par atgriešanos Latvijā stāsta arī Lingu ģimene.  

Bezdarba līmenis Latvijā krīt, septembrī tas sasniedza tikai 5,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – tā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Krustpunktā runājam par iebraucējiem, kas meklē darbu Latvijā, par to, kur paši varam atrast darbu, par jaunu arodu apgūšanu un darba tirgus perspektīvām. Iizvaicājam Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Evitu Simsoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.    

Bezdarba līmenis Latvijā krīt, septembrī tas sasniedza tikai 5,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – tā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Krustpunktā runājam par iebraucējiem, kas meklē darbu Latvijā, par to, kur paši varam atrast darbu, par jaunu arodu apgūšanu un darba tirgus perspektīvām. Iizvaicājam Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Evitu Simsoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.    

Šajā podkāsta epizodē dzirdēsi diskusijas ierakstu no sarunu festivāla "LAMPA" diskusijas, kurā runājām par mākslīgā intelekta (MI) lomu Latvijā, aplūkojot tā attīstību un ietekmi no dažādām perspektīvām. Diskusijas dalībnieki - Evita Simsone, NVA direktore; Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors; Artūrs Mednis, aģentūras New Black dibinātājs un Anna Andersone, Startschool un Riga TechGirls vadītāja - dalās ar savām zināšanām un pieredzi.Aplūkojam jaunākos pētījumus un datus par MI izmantošanu darba vietās, ekonomisko ietekmi un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi un darbinieki. Diskutējam par iespējām, ko sniedz MI, un arī par to, kā nodrošināt atbilstošas apmācības un prasmes, lai maksimāli izmantotu šīs tehnoloģijas potenciālu. Noslēgumā dalībnieki dalās ar saviem ieteikumiem, lai Latvija varētu maksimāli izmantot MI potenciālu nākamajos 5-10 gados. Neaizmirstiet noklausīties šo epizodi un iegūt vērtīgas atziņas par MI nākotni Latvijā!Viesi:Evita Simsone, NVA direktoreKaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors, Jūrmalas Futbola skolas direktorsArtūrs Mednis, aģentūras New Black dibinātājs un vadītājs, AI guruAnna Andersone, Startschool un Riga TechGirls vadītājaSaruna notiek kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Ja Tu vēlies atbalstīt manu darbu, tev ir iespēja nopirkt man zaļo tēju šeit - https://www.buymeacoffee.com/medne. Paldies!Ilze HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Šajā podkāsta epizodē dzirdēsi diskusijas ierakstu no sarunu festivāla "LAMPA" diskusijas -  "Vai moderna darba vide nozīmē lojālu darbinieku?" Sarunu vadīju es - Ilze Medne, Integrālais koučs un HR Podcast vadītāja, sarunā piedalījās -  Edgars Pīlips, Luminor grupas darbinieku pieredzes un atalgojuma daļas vadītājs Pārsla Baško, Printful Grupas globālā personāla direktore Mārtiņš Panke, SEB Global Services biznesa pakalpojumu centru Rīgā un Viļņā komunikācijas vadītājs.   Vai mūsdienu darba vietas spēj nodrošināt darbinieku laimi un apmierinātību? Noklausies!Runājām par tādiem jautājumiem  kā:Pētījumi rāda, ka 39% darbinieki uzskata, ka par labbūtību ir jārūpējas darba devējam, tātad tās rūpes pamatā tiek sagaidītas no organizācijas, no vadītāja - nāciet un parūpējaties par mani. Kas ir tas, ko visbiežāk sagaida no darba devēja?20% no pasaules (aptaujātajiem) darbiniekiem izjūt vientulību, strādājot attālināti, būtībā esot vienatnē, kas parādās arī darbinieku iesaistes rādītājos, kas Eiropā ir vieni no zemākajiem, tikai 13% (Gallup) jūtas iesaistīti un viņiem patīk savs darbs. Kā jums šķiet, ko esam izdarījuši nepareizi?Kas ir moderna darba vide un kā tā ietekmē lojalitātes rādītājus, kā to nomērīt?Kā modernizācija un tehnoloģijas maina darba vidi, un vai šīs pārmaiņas veicina vai, tieši pretēji, mazina darbinieku lojalitāti.Diskutējam par darba vides mērķi, darba kultūras nozīmi, lojalitātes un autonomijas līdzsvaru, kā arī par stresa un labbūtības jautājumiem mūsdienu darba vidē.Saruna notiek kopā ar Nodarbinārības valsts aģentūru (NVA). Ja Tu vēlies atbalstīt manu darbu, tev ir iespēja nopirkt man zaļo tēju šeit - https://www.buymeacoffee.com/medne. Paldies!Ilze HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Biedrība “Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam” jau piekto reizi organizē darba iespēju festivālu “Visiem!”  Kuri darba meklētāji šogad būs īpaši gaidīti pasākumā un kāds būs darba devēju piedāvājums? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro darba iespēju festivāla "Visiem!" direktore Liene Reine-Miteva, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Pieredzē daās aktrise, medmāsa Zane Aļļēna. Ja šobrīd esat bez darba vai pārdomās par darba vietas maiņu, iespējams, būs jāizbrīvē 24. maija pēcpusdiena, lai nokļūtu Rīgā, kur Vērmanes piektais darba iespēju festivāls "Visiem!". Tā mērķis ir palīdzēt atrast darbu tādām sociālā riska grupām, kā cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ilgstošiem bezdarbniekiem un jaunajām māmiņām, kurus nereti daļā sabiedrības uzskata par neiederīgiem darba vidē. Festivālu organizē sociālais uzņēmums "Ligero" un biedrība "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam". Šogad festivālā arī aicināti piedalīties uzņēmumi, kas var piedāvāt darbu skolēniem vasaras brīvlaikā, kā arī augstskolas, koledžas un tehnikumi, kas vēlas praktiskā veidā parādīt piedāvātās izglītības iespējas un apgūstamo profesiju daudzveidību.

Lai gan Latvijā nav tik izteiktas jauniešu bezdarba problēmas, kā tas ir citās Eiropas valstīs, tomēr jāatzīst, ka zināmas problēmas pastāv, jo vienus darba devēji ķertin izķers, bet citiem būs jāreģistrējas bezdarbniekos. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: uzņēmuma "ZZ Dats" projektu vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes studente Ilze Zane Radziņa, RTU karjeras konsultante Santa Latkovska un uzņēmuma „Allnex” personāla vadības projektu vadītāja Agija Dzērve. Sazināmies ar Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultanti Gunu Sīli. Visus, kuri lūkojas pēc darba vai prakses vietām, ir ieinteresēti karjeras maiņā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina piedalīties Latvijā lielākajā profesionālās orientācijas pasākumā "Karjeras diena". Tas notiks 8. martā no plkst. 10 līdz 18 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rīgā. Karjeras dienā piedalīsies vairāk nekā 100 uzņēmumu, notiks "Darba tinderis" un daudz citu aktivitāšu. Šogad "Karjeras diena" notiks 21. reizi. 

Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 40000 pašnodarbināto. Vieni saka, ka pašnodarbinātajam būt ir viegli, citi -  ka tas rada krietnas galvassāpes. Par pašnodarbināto pienākumiem un, protams, arī tiesībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta galvenās nodokļu inspektores Solvita Urtāne un Iveta Liepa.

Darba devēji arvien uzstājīgāki un skaļāk aicina runāt par darbaroku trūkumu, mudinot vienkāršot atļaujas saņemšanu viesstrādnieku piesaistīšanai. Īstenībā mēs diezgan maz runājam par to, ka jau tagad daudzviet Latvijā uzņēmēji arī nodarbina ārvalstniekus, tikai nu tas process, kā tas notiek, esot sarežģīts, pat ar apmānu un viltu. Tie politiķi, kas aicina neko nemainīt, cer, ka esošās grūtības arī pašas par sevi palīdzēs Latviju nosargāt no pārāk lielas viesstrādnieku kustības. Vai tā ir ilgtspējīga pieeja? Par to ir pamatotas šaubas. Kas notiek, ja mēs neko nemainām, un kas notiek, ja tie vārti viesstrādniekiem tiek pavērti plašāk? Ko nozīmētu darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, uzņēmuma "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, Latvijas Būvniecības nozares arorbiderības priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Sazināmies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.  

Briselē spriež par Ukrainas graudu un citu lauksaimniecības produktu ietekmi uz pierobežas valstīm. Zemnieki pārmet uzņēmumam "Balticovo", ka tas vairs neiepērkot vietējos graudus. Edgads Rinkēvičs tiekas ar amatpersonām: Iespēja izzināt nozaru aktualitātes un piedāvāt savus uzsvarus. Rīgas domes koalīcijas frakcijas arī kārtējās sarunās līdz kompromisam nav nonākušas. Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra rīko bezmaksas konsultācijas.

Lai palīdzētu atrast darbu cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes, senioriem un vēl vairākām sociālajām grupām, sociālais uzņēmums „Ligero” ceturto reizi organizē darba iespēju festivālu "Visiem". Par iespējām atrast darbu ne tikai festivāla laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par darba iespējām dažādām sabiedrības grupām sarunājas iInvalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, zvanu centra "Sonido" darbiniece Lolita Korjapina kopā ar diviem asistentiem - suni-pavadoni Zuzi, kas ir ikdienā kopā ar Lolitu, un meitu Alisi, kura aktīvi palīdz ārpus darba, un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja, darba iespēju festivāla "Visiem"idejas autore un organizatore Liene Reine-Miteva. Vispirms līdz maija sākumam ir aicināti pieteikties uzņēmēji, kuri vēlas piedāvāt meistarklases festivālā, kur potenciālie darba ņēmēji var iepazīsties ar profesijām. Pieteikuma anketu var meklēt "Ligero" mājaslapā. "Uzņēmumi ir aicināti piedalīties un parādīt savu vakanču un arī savu profesiju aizkulises un ļaut cilvēkiem izmēģināt, kā tās ir strādāt šajā uzņēmumā," skaidro Liene Reine-Miteva. "Uzņēmumiem tā ir laba iespēja iznākt Rīgas centrā, Vērmanes dārzā, un parādīt sevi, ko varbūt ikdienā neiedomājamies, ka ir šādas profesijas, vai, ka šajā profesijā ir nepieciešamās tādas prasmes vai zināšanas." Viņa norāda, ka piesakās sociāli atbildīgi uzņēmumi. Ja arī nenodarbina cilvēkus ar invaliditāti, viņi ir uzsākuši iekšējo procesu, ko un kā varētu darīt. "Janvārī, februārī, aptaujājot iepriekšējo gadu dalībniekus, vairāki teica, lai arī viņi īsti nav vēl gatavi nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, tā ir vieta, kur satikties un iepazīties. Uzņēmumi domā, kā atvērt darbu dažādām cilvēku grupām, kuras ikdienā tik viegli varbūt darbu nevar atrast," atzīst Liene Reine-Miteva. Festivāls notiks jūnijā sākumā. "Festivāls ir domāts visiem. Daudziem cilvēkiem, kas strādā Rīgā smalkos, labos uzņēmumos, viņiem ir pieeja mācībām, dažādiem treniņiem. Cilvēkiem ir citas iespējas. Daudziem cilvēkiem šādu iespēju nav - paskatīties uz darbu no citas perspektīvas, parunāt ar karjeras konsultantu, notestēt, kāda tipa darbinieks tu esi, šādas iespējas bieži vien ikdienā cilvēkiem nav," norāda Liene Reine-Miteva. Ivars Balodis atzinīgi vērtē šādu satikšanās platformu, kur var aprunāties un uzdot jebkuru muļķīgu jautājumu. Bet runājot par cilvēkiem ar invaliditāti, viņš atzīst, ka ceļus uz nodarbinātību vajadzētu veidot vieglākus ar īpašām atbalsta programmām.  "Par cilvēkiem ratiņkrēslā mēs vairāk vai mazāk zinām, lielākā daļa cilvēku to darbu ir atraduši, kas grib strādāt. Piemēram, cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kuri ārkārtīgi daudz un kur valstī notiek deinstitucionālizācijas process, tas nozīmē, ka lielās institūcijās cilvēkus neuzņem, viņi dzīvo pašvaldībās un viņiem kaut kas ir jādara. Skaidrs, ka viņiem ir darbs jāatrod. Prasmes un iemaņas nav līdz šim attīstītas, tu aizej, paskaties te es kaut ko varu izdarīt un te. Tā ir tā vieta, kur cilvēki var atrast savu nākotnes darbu," atzīst Ivars Balodis.

Mainīt profesiju un atrast jaunus ceļus dzīvē var gandrīz jebkurā vecumā. Ņemot vērā bezdarba problēmu, ekonomisko situāciju un dažādas nākotnes perspektīvas, arī brieduma gados var nākties meklēt citu nodarbošanos vai iespēju izglītoties. Vai un kā tas ir iespējams, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par iespējām stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles ESF projekta Atbalsts bezdarbnieku izglītībai karjeras konsultante Sanita Bertmane, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un „airBaltic” Talantu piesaistes un attīstības vadītāja Marina Volkova. Signe Bāliņa norāda, ka pieprasījums pēc IT nozares pakalpojumiem tikai aug, it sevišķi strauji tas notika pandēmijas laikā, un turpinās arī tagad. Nozarē arvien ir darbinieku deficīts. Turklāt šī ir nozare, kur jāmācās visu mūžu, jo tehnoloģijas nepārtraukti mainās. Ja nemācies, izkrīti no nozares.  Signe Bāliņa mudina cilvēkus apgūt tehnoloģijas un paskatīties, ko var mainīt karjerā. "Nereti ir tā, ka IT nozare ir tikai programmētāji. Mums ļoti vajag programmētājus, bet tikpat labi mums vajag cilvēkus, kas strādā ar lietotājiem, klientu atbalsts. Ja esi bijis lielisks komunikāciju speciālists vai lielisks skolotājs, bet gribi kaut ko mainīt dzīvē, kāpēc lai tu nebūtu lietotāja atbalsta speciālists, kur ir pašam jāsaprot, kādas tehnoloģijas un sistēmas tiek izmantotas un tu atbalsti citus cilvēkus," vērtē Signe Bāliņa.  Arī tad, ja negribi mainīt savu darbu vai jomu, jo vairāk mācīties un apgūsi jaunas tehnoloģijas, padomāsi, ko varētu savā darbā darīt citādi, kā tehnoloģijas var palīdzēt. IT nozarē vajadzīgi speciālisti, kas ir ne tikai IT speciālisti. Klausītāju viedokļi gan neliecina, ka ir iespēja tik veiksmīgi mainīt karjeru un atrast jaunu darbu cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Marina Volkova skaidro, ka uzņēmums cenšas lauzt stereotipu par 50+, gribētu piesaistīt cilvēkus ar jau krietnāku dzīves un darba pieredzi pieteikties stjuartu vakancēm. Raidījuma viešņas vērtē, ka, protams, var zīmēt rožainu bildi un mudināt, bet ir reāli stereotipi cilvēkiem, kurus ir grūti pārvarēt. Tāpat atsķirīga situācija par iespējam ko mainīt ir Rīgā un reģionos.

Šī gada oktobrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 51% iedzīvotāju uzskata, ka lielākā atkarību problēma Latvijā ir alkoholisms. Aptaujas dati nepārsteidz! Par iespējām cīnīties ar šo postošo atkarību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par palīdzības iespējām sarunājas klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna un Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta vecākā eksperte Ineta Upeniece.

Karš Ukrainā arvien turpinās. Karadarbības rezultātā Latvija saskārusies ar lielāko bēgļu pieplūdumu kopš neatkarības atgūšanas. Apmēram ceturtdaļa patvēruma meklētāju līdz marta vidum bija šeit atraduši darbu, bet nodrošināt darbu visiem bieži vien traucē birokrātiskās procedūras. Kas darba devējiem jāņem vērā, pieņemot darbā Ukrainas iedzīvotājus, un kāda ir situācija darba tirgū, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, "BDO Latvia" juridiskās nodaļas vadītājs Jānis Ciguzis un "BDO Latvia" nodokļu departamenta vadītājs Dainis Vodolagins. "Darba devēji ir motivēti nodarbināt ukraiņus un vakanču skaits ir nozīmīgs. Cilvēkiem ir iespējas meklēt darbu daudzās jomās - visvairāk piedāvājumu ir ražošanā, transporta un loģistikas jomās, arī finanšu jomā, IT jomā, arī ēdināšanā, kā arī citās jomās. Situācija ir salīdzinoši labvēlīga no darba iespēju viedokļa, " vērtē Aivis Brodiņš. Viņš arī norāda, ka darbu visiem ukraiņiem neizdosies piedāvāt, lai arī uzņēmumi ir pretimnākoši integrēt kolektīvā. Vakanču skaits vēl varētu pieaugt, īpaši domājot par sezonāliem darbiem. Uzņēmēji ir gatavi ņemt darbā bēgļus, bet problēmas ir ukraiņiem ar pastāvīgu dzīvesvietu un bankas kontu, lai saņemtu atalgojumu. Tā kā lielākoties Latvijā ir ieradušās sievietes ar bērniem, pirms sākt strādāt, ir arī jāsakārto jautājums par bērnu pieskatīšanu. Nav šķēršļu nodarbinātībai, ja cilvēkiem nav līdzi personas dokumenti vai arī izglītību apliecinoši dokumenti. Izņēmums ir specifiskas profesijas - medicīna un izglītība. "Pārsvarā dzirdam no cilvēkiem, ka viņi plāno ātri atgriezties mājās. Viņi tic, ka varēs atgriezties mājās un laiks, ko pavadīs šeit, būs īss. Nereti tāpēc arī cilvēki negrib uzņemties atbildīgas saistības darba attiecībās, labprātāk izvēlas vienkāršākus darbus, kur vieglāk pārtraukt darba attiecības," skaidro Evita Simsone. "Ir arī gadījumi, ka cilvēki iekārtojas darbā savā profesijā vai ļoti līdzīgā. Situācijas ir dažādas." Viņa arī norāda, ka svarīgs ir cilvēku psihoemocionālais stāvoklis. "Cilvēki ir teikuši, ka viņi grib darīt kaut monotonu, tehnisku, lai nav emocionālā piesaiste. Kādai skolotājai piedāvājām darbu Ukraiņu vidusskolā, viņa attiecās, jo šobrīd emocionāli ton av spējīga darīt. Viņa izvēlējās pakotājas darbu," atklāj Simsone.  

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par ukraiņu bēgļiem un darbu. Kas jāzina tiem, kuri grib un var šiem cilvēkiem piedāvāt darbu? Uzklausām arī vērtējumu par saņemto palīdzību no bēgļiem, kuri jau ir iekārtojušies darbā pie mums Latvijā.  Un, protams, daļu laika veltām arī norisēm Baltijas biržā un tā kārtīgāk ar investora acīm pētām vienu konkrētu uzņēmumu. Vairāk nekā 12 tūkstoši ukraiņu, bēgot no kara, Latvijā jau ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas ar tiesībām uz darbu. Apmēram desmitā daļa no tiem runājuši ar Nodarbinātības valsts aģentūru par darba atrašanas iespējām. Pārsvarā, jeb 87% ir ukraiņu sievietes, vairāk nekā pusei ir augstākā izglītība un no darba meklētājiem visi ir pratuši vismaz vienu svešvalodu – attiecīgi krievu vai angļu. 80% meklē darbu Rīgā – tāda ir oficiālā statistika. Lai palīdzētu, Ukrainas iedzīvotāju atbalstam pieņemts arī speciāls likums, kas, īsi sakot, domāts, lai mazinātu birokrātiju un Ukrainas iedzīvotājiem ļautu saņemt visus tos pakalpojumus un iespējas, kuri pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam – sākot ar veselības aprūpi, bankas kontu, pabalstiem un tā tālāk. Bet, kā ar visiem labiem nodomiem – svarīgas ir detaļas. Vai labās ieceres patiešām strādā? Pasākumā uzņēmējiem “Kas jāzina, pieņemot darbā Ukrainas iedzīvotājus” jaunos likumus uzslavē zvērināta advokāta palīgs no „BDO Law” Jānis Ciguzis. Viņš piebilst, ka nodarbināt var ne tikai Ukrainas pilsoņus, bet jebkuru, kurš bēg no kara Ukrainā, ja vien tam tur ir bijušas tiesības dzīvot un strādāt. Lai gan dokumentu – vīzas un atļauju saņemšana notiek paātrināti, tomēr, tas aizņem laiku un, ja vēl pirms pāris nedēļām tas bija būtisks šķērslis darba līguma slēgšanai, kļūda ir saprasta un likums izlabots.  Lai padarītu visu raitāku arī uzņēmēju pusē, tiem vairs nav vakances jāreģistrē Nodarbinātības valsts aģentūrā un drīkst pieņemt darbā arī cilvēkus bez valsts valodas zināšanām. Oficiāli šobrīd ir vairāk nekā 7000 vakanču no Latvijas uzņēmumiem, kuri norādījuši, ka gatavi nodarbināt Ukrainas iedzīvotājus. Visvairāk vakanču ir informācijas tehnoloģiju jomā, tam seko ražošana, būvniecība un pakalpojumu nozares. Par Latvijas uzņēmēju piedāvājumu stāsta personāla vadības konsultāciju uzņēmuma "ERDA" partnere Pārsla Baško, kura savu laiku šobrīd velta speciālam vakanču portālam ukraiņiem Latvijā. Ja raugās no to, kādu darbu ukraiņu cilvēki meklē, aina ir cita.  Baško ir arī ieteikumi uzņēmējiem, pie sludinājumiem norādīt ne tikai e-pastu, bet arī kādas citas saziņas iespējas, rēķināties ar to, ka vairums vēlas daļējas slodzes darbu, kā arī lūdz pēc iespējas precīzāk aprakstīt veicamo darbu.    Darbu Latvijā uzņēmumā „BDO Latvia” jau ir atradusi Svetlana Garjugina, viņa Latvijā ieradusies ar diviem maziem bērniem un mammu. Viņa ir juriste un Latvijas iestādēm velta atzinīgus vārdus par to, ka viss noticis ātri, raiti, daudz kur attieksme ļoti cilvēcīga, palīdzot saprast kas un kā pie mums notiek, ja nav varēts jautājumu atrisināt uzreiz, vēlāk atzvanīts paskaidrots, bērnudārzs jau nākamajā dienā bijis gatavs bērnus uzņemt. Sakārtoti izglītības dokumenti, kurus bēgot no valsts nav izdevies paņemt līdzi un šķērslis nav izrādījies arī tas, ka mammas pasei jau pāris gadus beidzies derīguma termiņš. Viņa saprot, ka gan ukraiņi gan latvieši šajā situācijā mācās darot. Visproblemātiskākais bijis atvērt kontu bankā.

No 1.janvāra ir stājušās spēkā vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā un valsts sociālās apdrošināšanas jomā. Kas šogad mainījies arī pašnodarbinātajiem, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Ekonomikas zinātņu doktore Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus atzīst, ka mikrouzņēmuma nodoklis ir piemērots tiem, kam ir nelieli izdevumi pret ieņēmumiem.  „Lai pašnodarbinātiem atvieglotu nodokļu aprēķinus, ir ieviests mikrouzņēmuma nodoklis un beidzot sakārtots tā, ka uzskatu, ka ir taisnīgs. Tas ir piemērots tiem, kam nelieli izdevumi, jo nodoklis ir jāmaksā no apgrozījuma jeb ieņēmumiem,” skaidro Inguna Leibus. Tiem, kas ir izvēlējušies mikrouzņēmuma nodokli, ir četras reizes gadā, ja visi maksājumi ienāk bankas kontā saistībā ar saimniecisko darbību, jāpaskatās konts un jāsagatavo atskaite un jāsarēķina attiecīgā likme - 25 % vai 40 % lielākiem ieņēmumiem. „Ceru, ka tas būs ilgstošs nodokļu maksāšanas režīms, jo tas ir tik vienkārši,” atzīst Inguna Leibus. „Tas arī nav maz: ja par darbu saņem atlīdzību 100 eiro, ir jāsamaksā 25 eiro jāsamaksā kā nodoklis. Tas nav maz. Tikai ja, ieņēmumi pārsniedz 25 000 gadā, likme ir lielāka.” Mikrouzņēmuma nodoklis ir izdevīgs visiem, kam ieņēmumi nepārsniedz 25 - 30 tūkstošus eiro gadā, un tiem pašnodarbinātajiem, kuriem ir nelieli izdevumi. Mazumtirdzniecībā tas nav izdevīgi vai ražotājiem. Izdevīgi tas ir cilvēkiem, kas gūst ienākumus, strādājot intelektuāli.  Profesore arī autoriem, kuriem ir nelieli izdevumi, iesaka mikrouzņēmuma nodokli izvēlēties, lai arī šogad vēl ir pārejas periods. „Jāņem vērā, ja ir pamatdarbs, kur ir darba samaksa, un ir arī reģistrēta saimnieciskā darbība, un izvēlas maksāt mikrouzņēmuma nodokli, ka pamatdarbā tiks piemērota lielāka ienākumu nodokļa likme, bet to varēs atgūt, iesniedzot ienākumu deklarāciju, kad pārvērtē kopējos ieņēmumus,” norāda Inguna Leibus. „Tāpat šādā situācijā cilvēks zaudē atvieglojumus par apgādājamajiem. Tāpat zaudē atvieglojumus cilvēki, kas saņem invaliditātes pensiju. Nezaudē tikai pensionārs pensijas neapliekamo minimumu.”

Latvijā šobrīd ir vairāk kā 200 000 cilvēku ar invaliditāti, tomēr nodarbināti ir tikai daļa no viņiem. Kā radīt atbilstošus apstākļus, lai cilvēki ar invaliditāti varētu strādāt, būt neatkarīgi un paši rūpēties par savu dzīvi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) direktore Ilona Jurševska un SIVA koledžas vadītāja Inguna Zuševica iepazīstina ar mācību iespējām cilvēkiem ar invaliditāti. Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis norāda, ka atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, lai iesaistītos darba tirgū, ir vajadzīgs dažāds, jo ir cilvēki ar redzes, dzirdes, kustību traucējumiem, intelektuālās attīstības traucējumiem un katrai grupai ir vajadzīgs cits atbalsta veids, lai pilnvērtīgi iekļautos darba tirgū. Viņš norāda, ka izmaiņas nepieciešamas trīs līmeņos: pirmais, ir jādomā par valsts atbalsta mehānismiem, kā valsts parūpējas vai nodrošina kādus pakalpojumus vai izstrādā politiku, kā cilvēki ar invaliditāti var iegūt darbu un kā darba ņēmēji var pieņemt cilvēkus ar invaliditāti darbā. Jo ne tikai pašam cilvēkam ar invaliditāti jābūt ieinteresētam, bet arī darba devējam jābūt saprotošam un jāiesaistās. otrs, ne tikai rīcībpolitika, bet, kā to ieviest dzīvē. Svarīgi ir ne tikai Labklājības ministrijas izstrādātie atbalsta veidi, bet arī Izglītības, Veselības un citām ministrijām ir jābūt iesaistītam atbalsta sniegšanā. Viņš norāda uz pētījumu, kas atklāj, ka tikai 7% valsts pārvaldes ēku ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti. Tas nozīmē, ka cilvēki kustību traucējumiem publiskās ēkās nevar strādāt, jo tajā nevar iekļūt. Tas traucē darba devējiem, kas arī vēlētos pieņemt cilvēku ar invaliditāti darbā, to veikt. trešais, individuālā palīdzība pašam cilvēkam atrast motivāciju, lai pēc smagas traumas vai slimības atsāktu darbu, lai pilnvērtīgi strādāt. Svarīgi rast cilvēkiem iespējas pamēģinām - rast prakses vietas, rast iespēju būt kolektīvā, pielāgoties dienasrežīmam, jo, ja cilvēkus ar invaliditāti ir vairākus gadus dzīvojis tikai mājās, ir grūti saņemties saprast, kā tas ir strādāt. Par iespējām palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti diskutē arī karjeras konsultante Santa Egmiņa.

Šī vakara raidījumā “Šodienas jautājums” ar Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Evitu Simsoni un Latvijas Bankas ekonomistu Oļegu Krasnopjorovu runājām gan par Covid-19 krīzes ietekmi uz bezdarba rādītājiem, gan par to, cik ātri cilvēki vispār spēj atrast darbu.

Vairumā gadījumu, kad nākas saskarties ar jēdzienu “bezdarbnieks”, daļai sabiedrības tas asociējas ar kaut ko negatīvu. Pat nievājošu. “Darba meklētājs” jau skan mazliet labāk. Kāda un vai vispār starp šiem jēdzieniem ir atšķirība, šodienas DIENA PĒC sarunā runāsim ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietnieci Kristīni Stašāni. Sarunā arī par to, kas ir tipisks NVA klients, kādas iepējas NVA sniedz augsti kvalificētiem darba meklētājiem, cik ļoti automatizācija un robotizācija apdraud darba ņēmējus un kāpēc cilvēki nepieļauj domu apgūt kaut ko jaunu jau šodien. Runāsim arī par to, kā NVA ikdienā komunicē ar darbiniekiem un klientiem, kā arī Oskars mēģinās pierunāt NVA veikt rebrendingu.Support the show (http://www.dienapec.lv)

Ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, šobrīd ir noteiktas jaunas darba aizsardzības prasības un to piemērošana darba formām. Darba aizsardzības likuma grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Attālināti strādājošā darbinieka pienākums ir sadarboties ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un sniegt darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas var ietekmēt viņa drošību un veselību. To, kas likumā definēts, var pārnest uz darba tiesiskajām attiecībām," raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Aija Vāciete, praktizējoša juriste administratīvajās tiesībās, darba tiesībās, darba drošības un darba aizsardzības jautājumos. Ar 1.jūliju stājušies spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā, kur definēts attālinātais darbs. "Ja darba ņēmējs tiešos darba pienākumus veic attālināti, tas uzliek darba devējam zināmus pienākumus no darba aizsardzības viedokļa," norāda Aija Vāciete. "Darbiniekiem jaunā likuma kontekstā jāatceras, ka ir noteikts pienākums sadarboties. Tas nozīmē, ja strādā attālināti, pienākums ar darba devēju izrunāt visas nianses, kādos apstākļos strādā. Nevajadzētu būt noraidošiem un skeptiskiem, ja darba aizsardzības speciālists jautā izstāstīt, kādos apstākļos strādās mājās, kāds ir galds, krēsls, kur tie atrodas. Vai tas ir  vienistabas dzīvoklis vai privātmāja." "Tas nav saistīts ar to, ka darba devējam varētu būt savtīgas intereses, lai noskaidrotu, kādos apstākļos dzīvo darbinieks, tas saistīts ar to, ka darba devējam ir pienākums izvērtēt darba vides riskus," turpina Aija Vāciete. Ja darba vieta atrodas attālināti, tas ir sarežģīti, tāpēc darba devējs var lūgt nosūtīt nodomātās darba vietas fotogrāfijas. Tāpat noteikti jāņem vērā psihoemocionālie riski. Aija Vāciete arī norāda, ka ir jāpārskata instrukcijas, jo jāpasaka, kā pareizi jāstrādā mājas apstākļos. Un jāatceras, ka viss notiek rakstveida formā. Covid-19 laikā attālināts darbs bija noteikts kā ārkārtas stāvoklis. Šobrīd juriste iesaka uzņēmējiem pārskatīt darba kārtības noteikumus, darba līgumus, instrukcijas, nolikumus, jo tie ir instrumenti, ar kuriem var pateikt darbiniekam, ir ārkārtas stāvoklis un to risinām strādājot attālināti. Pusēm par to jāvienojas, tas nevar būt spiedien no vienas puses. Pēc definējuma attālinātais darbs ir tas, ja darbinieks to ierauga savā līgumā, ja abas puses ir vienojušās, ka es kā darba ņēmējs savus tiešos darba pienākumus izpildu darba vietā, kas atrodas manā mājā vai vasarnīcā.

“Mēs nevaram paēst tikai no pilna ledusskapja!” - citāts no mūsu kolēģa Toma Treiberga sacītā, atbildot uz jautājumu “Kāpēc kultūra” un kāpēc Latvijas Radio šonedēļ norisināsies akcija ar šādu pašu virsrakstu. Sadzirdi! Ieklausies! Sniedzam impulsu izpratnei, kā kultūra mūs ikvienu iespaido un kāda ir tās nozīme. Par to audio klipos runā dažādi kultūras patērētāji. Ir izveidota jauna radošās personas Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma (VKKF) – runa ir par vienreizēju līdzekļu piešķīrumu 1614 eiro apmērā vienai personai. Plānots, ka to varētu saņemt 1200 cilvēku. Kādas ir prasības, kā valdības piešķirtā nauda tiks izmantota un kā norisināsies process, skaidrojam Kultūras Rondo. "Mērķprogramma darbosies no 1. jūlija līdz 30. septembrim. pieteikties, lai saņemtu finansiālu atbalstu, var no 18. jūnija līdz 5. jūlijam elektroniski. Savukārt nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji arī varēs pieteikties atbalstam caur VKKF, bet tas varētu būt pēc 2-3 nedēļām, jo ministru kabinets vēl nav to apstiprinājis," norāda kultūras ministra valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš. Zariņš atzīst, ka valdība kultūras nozares atbalstam atvēlējusi un stimulēšanai 32 miljonus eiro. Valsts kultūrkapitāla programma "Radošo personu nodarbinātībai" ir viens no atbalsta pasākumiem ar mērķi sniegt atbalstu tieši individuāli nodarbinātajiem un strādājošiem kultūras cilvēkiem, kurus krīze ir skārusi negatīvi finansiāli un arī radoši. Būtiskākā atšķirība no dīkstāves pabalsta, kas tika piešķirts līdz šim un kuram radošiem cilvēkiem bija sarežģīti pieteikties, šis būs atbalsts radošā darba veicināšanai. "Mēs tomēr gribējām, lai radošās personas nevis vienkārši trīs mēnešus turpina sēdēt un neko nedarīt, bet tiešām atbalstīt viņu radošo darbu. Proti, ka tajā brīdī, kad viņam nav iespējas gūt ienākumus normālā veidā, viņiem garantēt šo nodarbinātību, pretī prasot arī konkrētu radošo rezultātu," skaidro Zariņš.  "Līdz ar to, iesniedzot šos projektus, piesakoties uz šo atbalstu trīs mēnešiem, personām būs jāiesniedz radošās ieceres šiem trīs mēnešiem. Pēc tam, kā jau tas ir, Kultūrkapitāla fondā ierasts, arī jāatskaitās par to, ka šīs radošās ieceres patiešām ir īstenotas," turpina Zariņš. Tikai šoreiz līdzekļiem, kas pieejami programmas ietvaros, pieteikties varēs ne tikai autori. "Nolikumā arī ir cieši ielikta sasaiste ar Autortiesību likumu, kā atbalstu varēs saņemt gan autortiesību, gan blakustiesību īpašnieki. Tas nozīmē, ka šī programma attieksies arī, piemēram, uz izpildītājiem un producentiem, ja viņa spēs pierādīt to savu radošo darbību, tad arī viņi varēs saņemt atbalstu," norāda Zariņš. Kā noteikt, kas ir radoša personība. Zariņš atzīst, ka bijušas karstas diskusijas par šo jautājumu, jo katras jomas pārstāvjiem ir savi uzskati. "Beigās mēs nonācām pie tāda Zālamana lēmuma, ka principā tiešām mēs uzskatām, ka radoša persona ir jebkura, kura rada kaut ko Autortiesību likuma izpratnē, un savukārt šo nozīmību tālāk vērtēs Kultūrkapitāla fonda eksperti, īpaša padome, kurā mēs iekļaujam arī neakadēmiskās mūzikas pārstāvjus, kas tad mēģinās sniegt savu vērtējumu, vai vienādu atbalstu ir pelnījuši, piemēram, kāzu muzikanti," atzīst Zariņš. Zariņš skaidro, ka Autortiesību likuma izpratnē arī kāzu un bēru muzikanti ir radoša persona. "Bet savukārt ekspertu uzdevums būtu vērtēt, vai šis radošais veikums tiešām ir nozīmīgs tādām kultūrtelpas veidošanas izpratnē," norāda Zariņš. Plānots izsludināt vēl vairākas papildus atbalsta programmas VKKF, viena no tām būs tieši digitālajiem produktiem. "Krīze ļoti skaidri pierādīja, ka kultūras nozare varbūt nav gatava darbam digitālā vidē, ja nav iespēja strādāt klātienē. Bija daudz iedvesmojošu piemēru, kā kultūras iestādes improvizēja šajā situācijā. Bet šīs programmas mērķis būtu sagatavot, ja nedod Dievs, atgriežamies pie krīzes otrā viļņa, un atkal nākas iestādēm strādāt situācijā, ka tās nevar fiziski strādāt ar apmeklētājiem, tad viņas ir gatavākas tomēr sniegt pakalpojumus digitālajā vidē. Gan kultūras patēriņš, teiksim, straumēšanas platformās vai, piemēram, kultūrizglītības norises digitālajā vidē. Mēs mēs vēlētos atbalstīt projektus šādā šādā virzienā," skaidro Zariņš.

Izskan brīdinājumi, ka Covid-19 seku dēļ var veidoties jauns emigrācijas vilnis. Tāpēc šīs reizes saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts  par to, kādas prasmes ir jāapgūst cilvēkiem dīkstāvē vai bezdarbniekiem, lai spētu ātrāk pielāgoties jaunajai situācijai, būtu konkurētspējīgi un nevajadzētu meklēt darbu ārpus Latvijas?  Kuras būs tās kritiski svarīgās prasmes, kas būs vajadzīgas Latvijas ekonomikai pēc krīzes? Vai esam gatavi ieviest jaunu prasmju apgūšanas modeli, kas atbilstu digitālajai ekonomikai un kā top jaunais pārkvalifikācijas plāns, kam valdībā ir lēmusi piešķirt ievērojamus līdzekļus? Interesējamies arī, kā Latvijas darba tirgum piesaistīt darbiniekus ar aktuāli nepieciešamām zināšanām, tostarp arī skatoties uz potenciālajiem darbiniekiem diasporas vidū. Par šiem jautājumiem diskutē Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes locekle Renāte Strazdiņa, Stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmuma “Erda” dibinātāja un stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna, Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Evita Simsone un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.  

Ārkārtas stāvoklis ir piespiedis uzņēmumus gan Latvijā, gan pasaulē sākt pārkvalificēt savus darbiniekus. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro, ka aģentūra šajā situācijā piedāvā gan darba maiņas iespējas, gan jaunu prasmju apgūšanu. Salīdzinot ar laiku pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, process nav īpaši aktivizējies pagaidām un nav arī mainījies piedāvāto un pieprasīto darba vietu skaits. Visvairāk ir pieprasīti joprojām klientu apkalpošanā iesaistīti speciālisti, darbinieki mazumtirdzniecībā, arī praktiskās nozares – šūšanas, kokapstrādes uzņēmumos, arī datu ievades operatori. "Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanās šajā ziņā nekas nav mainījies," norāda Lossane. NVA atsāk organizēt tālmācībā valodu apguvi un digitālo prasmju apguvi, kopā ar izglītības iestādēm gatavojas to piedāvāt attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas iegūšanu. Nav pārtraukta apmācība pie darba devēja uzņēmumā. Tas ir atbalsts darba devējiem sešu mēnešu laikā sagatavot vajadzīgo speciālistu uzņēmumā. Lossane arī vērtē, ka šī brīža situācija ir pierādījusi, ka daudz gan darba procesā, gan mācībās var darīt attālināti, bet tas neizslēgs arī nākotnē klātienes komunikācijas nepieciešamību. "Šī situācija ir devusi iespēju paskatīties, kā var ikdienā ieviest attālināto komunikāciju plašāk un līdzsvarot ar tiešo komunikāciju. Nākotnē tas varētu labāk un efektīvāk kombinēties, nekā līdz šim. Klātienes komunikācija ir svarīga, īpaši sākotnējā procesā. Ja komanda ir labi sastrādājusies, arī darbu uz laiku ir viegli organizēt attālināti, bet sākt jaunus projektus ar cilvēkiem, kas iepriekš nav kopā strādājuši, tur tas varētu būt sarežģīti," atzīst Lossane. "Nākotnē varam domāt, ka daļēji attālināto komunikāciju efektivitātes paaugstināšanai varam ieviest ikdienā. Neatsakoties no klātienes." Kā mainījusies ikdiena uzņēmumā, raksturo Tele2 Personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere.      

Līdz 24.martam Kultūras ministrijai jāizstrādā MK noteikumu projekts par atbalsta pasākumiem kultūras jomā pašnodarbinātajām personām, kultūras nevalstiskajām organizācijām un autoratlīdzības saņēmējiem, kuru darbību ietekmē piespiedu dīkstāve. "Mērķis ir risināt problēmu, kuru mēs ļoti labi apzināmies, ka pašnodarbinātajām personām, un kultūras nozarē tādas ir gana daudz, šobrīd visi ienākumi ir apstājušies. Viņi dzīvo šobrīd uzsaviem iekrājumiem, ja tādi ir. Viņi ir nonākuši ļoti neapskaužamā situācijā un līdz ar to ir nepieciešams viņiem papildus atbalsta mehānisms," atzīst Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš. "Papildus Finanšu ministrija pieņemtajam likumam "Par atbalstu uzņēmējiem", analoģisks mehānisms nepieciešams arī pašnodarbinātajiem un arī tiem nodarbinātajiem, kuriem darba devējs ir nevalstiskās organizācijas, kas darbojas kultūras jomā un kuras ir skārusi šī krīzes radītā dīkstāve." Tāpat Zariņš skaidro, ka notiek sarunas ar Valsts Kultūrkapitāla fondu par iespējām neprasīt atpakaļ saņemto un daļēji jau izlietoto finasējumu par pasākumiem, kas bija jāīsteno šajā laikā. Kā arī pagarināt projektu termiņus. "Dirty Deal Teatro", kamēr klātienē teātris nav iespējams. aicina cilvēkus piedalīties "Izrādēs-instrukcijās", kuras varēs teātra sociālajos tīklos. "Aicinām cilvēkus piedzīvot teātri savās mājvietās, aktīvi līdzdarbojoties un mijiedarbojoties vienam ar otru. Šīs "Izrādes-instrukcijas" varēs piedzīvot gan nosacīti spēlējot un iejūtoties aktieru lomās gan pa pāriem, gan nākamā izrāde, kuru veido dramaturģe Linda Rubene, kas klajā nāks šajā trešdienā, cilvēki varēs piedzīvot vienatnē," skaidro “Dirty Deal Teatro” vadītāja Anna Sīle. Attiecībā uz izrādēm klātienē Anna Sīle bilst, ka teātris ir jau nolicis datumus uz priekšu, kad varētu rādīt atceltās izrādes, bet pašlaik šie datumi vēl nav publiski izziņoti, jo nav pārliecības, ka ārkārtas situācija tiešām beigsies 14. aprīlī.  Runājot par teātra darbu ārkārtas situācijas laikā, Sīle norāda, ka "izdzīvošanas plāniņš ir". "Pašlaik esam ļoti ciešā kontaktā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, kurš mums projektu ietvaros nodrošina administratīvo un tehnisko finansējumu. Un mums ir diezgan liela skaidrība, ka mēs apsolītos kvantitatīvos rezultātus šajā saistībā nespēsim sasniegt, tomēr ir kaut kādas tekošās izmaksas, kuras ir jānodrošina. Pašlaik teātrī noris tehniskie darbi, ko darītu tad, kad būtu sezonas pārtraukums. Tāpat ir zināms, ka 27.martā paredzētā pirmizrāde ir pārcelta uz septembri. "Mūsu teātrī ļoti daudzi mākslinieki ir pašnodarbinātas personas un līdz ar to viņi saņem savu atalgojumu par nospēlētajām izrādēm. Ir diezgan skaidrs, ka šajā gadījumā šajā mēnesī un arī vismaz nākamā mēneša pirmajā pusē viņiem šo ienākumu nebūs," atzīst Sīle. Mūziķis Jānis Aišpurs arī atzīst, ka pavasara plāni ir atlikti uz tālāku laiku. Uz pusgadu, cerot, ka rudenī būs pasaule veselīgāka un varēs atsākt koncertēt. Šobrīd mūziķi laiku pavada mājās. "Radošais gars nav nokauts. Rutīnas pienākumi ir pazuduši un ir vairāk brīvā laika apsēsties komponēt mūziku. To mēs arī darām," atzīst Aišpurs. Viņš arī min, ka seko līdzi notiekošajam un ir gandarīts, ka šobrīd notiek darbs, lai nodrošinātu pašnodarbinātos māksliniekus, ja būs vajadzīga palīdzīga roka.

Labklājības ministrija iecerējusi samazināt bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas laiku un lielumu. Jau no nākamā gada bezdarbnieka pabalstu paredzēts izmaksāt astoņus, nevis deviņus mēnešus, kā tas ir šobrīd, turklāt arī mazākā apmērā, tādējādi ietaupot 12 miljonus eiro. Vai šis ierosinājums paredzēts tikai naudas taupīšana vai arī tas ietekmēs situāciju darba tirgū? Par to diskusija raidījumā Krustpunktā. Mūsu studijā: Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Anita Līce un Nodarbinātības Valsts aģentūras  Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane.

Kā veicināt aizbraukušo speciālistu atgriešanos Latvijas darba tirgū un kā jārunā ar ārlatviešiem, lai viņi ieklausītos darba piedāvājumos Latvijā? Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, šoruden organizē Tiešsaistes darba dienu. Darba meklētājiem 26. septembrī tā būs iespēja runāt ar potenciālajiem darba devējiem. Lai izmantotu šo iespēju, jāreģistrējas Eiropas darba dienu platformā. Ko ceram sasniegt ar tiešsaites darba dienu 26.septembrī, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vadītājs Gatis Ginters. Arī Gatis ir vairākus gadus dzīvojis ārzemēs un tad nolēmis atgriezties Latvijā. Sazināmies arī ar Gunu Šneideri. Viņa sevi dēvē par pasaules iedzīvotāju, šobrīd jau gadu dzīvo Latvijā un strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatorā par vecāko projektu vadītāju. Pirms tam dzīvoja un strādāja Dānijā. Darbojusies arī Dānijas latviešu biedrībā. Kā arī ar Nacionālo Bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieku kapteini Rihardu Rozenbaumu. Arī Nacionālie Bruņotie spēki aicina ārlatviešus iesaistīties dienestā Latvijā. Sazināmies arī Rudīti Dreimani, kura šobrīd strādā Spānijā, bet jau pēc dažād dienām brauks uz Latviju. Viņa turpinās meklēt darbu šeit. Viņa arī domā izmantot Tiešsaites darba dienas piedāvātās iespējas. “Tiešsaistes darba diena ir jauna iespēja, ko NVA piedāvā darba devējiem un meklētājiem, nefokusējamies uz saviem klientiem, bet uz ikvienu interesentu,” skaidro NVA vadītāja Evita Simsone. Tā ir arī iespēja tiem, kas šobrīd nav Latvijā, bet domā, ka varētu atgriezties. “Lai būtu informācija, ko darba tirgus piedāvā Latvijā. Fokuss ir uz tām darba vietām, kur atalgojums ir vidējais tautsaimniecībā un augstāks, kuru bruto alga ir virs 1000 eiro,” norāda Simsone. Līdz 20. septembrim vakances ir pieteikuši vairāk nekā 60 darba devēji, piedāvāto iespēju spektrs ir ļoti plašs. Tāpat ir reģistrējušies ap 720 darba meklētāju, arī no vairākām ārvalstīm – Francijas, Portugāles, Itālijas Spānijas. Lielākoties tie ir cilvēki vecumā no 22 – 44 gadiem, visi ir kā minimums ar iegūtu bakalaura grādu. Interesenti var reģistrēties tiešsaistes platformā www.europeanjobdays.eu.

Latvijā joprojām pastāv dažādi aplami priekšstati par sieviešu lomu gan ģimenē, gan publiskajā jomā. Tāpēc ceturtdienas raidījumā par Latvijas sieviešu nodarbinātību, iespējām biznesā, tehnoloģijās un zinātnē, saruna ar uzņēmējām, kuras dalās ar saviem sasniegumiem un kritieniem. Sarunā piedalās uzņēmēja Katrīna Ošleja, Anna Andersone - viena no kustības "Riga TechGirls" līdzradītājām, Felicita Zatlere-Kotāne - robotikas skolas "Robo Hub" dibinātāja, un LIAA Inovācijas atbalsta nodaļas vecākā projektu vadītāja Dace Dumbere-Bregže.

Mūsu straujajā laikmetā strauji noveco mūsu iepriekš iegūtās zināšanas un profesionālās iemaņas. Tāpēc cilvēkiem pat ar daudzu gadu profesionālo pieredzi neizbēgami ir jāatgriežas skolas solā un pie mācībām. Kā šobrīd sokas ar nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Ingus Zitmanis, Valsts izglītības attīstības aģentūras Profesionālās izglītības projektu departamenta direktora vietnieks, Pieaugušo izglītības pārvaldības nodaļas vadītājs, un Dagnija Vanaga, Rīgas Valsts tehnikuma direktore. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) uzsāk trešo pieteikšanās kārtu Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Tajā ikviens strādājošais un pašnodarbinātais no 25 gadu vecuma var pieteikties mācībām 11 tautsaimniecības nozarēs, līdz 17. septembrim iesniedzot pieteikumu kādā no 70 izglītības iestādēm visā Latvijā. Kopumā šajā kārtā iedzīvotāji var izvēlēties apgūt ap 100 dažādas prasmes un kvalifikācijas, ko izglītības iestādes piedāvā mācīties vairāk nekā 400 dažāda garuma un satura izglītības programmās. Visvairāk mācību iespēju šajā kārtā ir elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un IKT nozarē, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kā arī transporta un loģistikas nozarē. Programmas ietvaros pirmo divu kārtu laikā gandrīz 9000 atgriezušies skolas solā, lai pilnveidotu savas kompetences un zināšanas.

Kamēr Latvijā norit otrais Īrijas sēņu lasītāju uzsaukuma vilnis, raidījumā 21. gadsimta latvietis skaidrojam, kāda ir darbaspēka plūsma pretējā virzienā – no ārvalstīm uz Latviju. Iepazīstinām ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra veiktā pētījuma datiem un skaidrojam, cik veiksmīgi uzņēmumi, pašvaldības un valsts informē diasporu par iespējamajiem darba piedāvājumiem un atbalstu uzņēmējdarbībai Latvijā. Kas mudinātu latviešus ārpus Latvijas atgriezties darbā Latvijā? Un varbūt dibināt savu uzņēmumu? Laikā, kad Latvijā daudzviet trūkst darbaspēka, šie jautājumi kļūst svarīgi ne tikai diasporas latviešiem, bet valsts ekonomikai kopumā. Saruna ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra direktori Intu Mieriņu, organizācijas "Ar pasaules pieredzi Latvijā" vadītāju Jāni Kreili un Nodarbinātības Valsts aģentūras direktores vietnieci Kristīni Stašāni.  

Šonedēļ raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” runāsim par Milānā tikko notikušo nodarbinātības samitu, kur pulcējās Eiropas Savienības līderi, lai meklētu ceļus, kā radīt darbavietas 25 miljoniem Eiropas bezdarbnieku. Kas īsti Milānas samitā tika spriests un kādus soļus Eiropas valstis plāno spert, lai panāktu nesamērīgi lielo jauniešu bezdarba mazināšanu? Viesis studijā: Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne. Atskatā par aizgājušo nedēļu - prognozes par Ebolas vīrusa saslimušo skaita strauju pieaugumu līdz gada beigām, arī analītisks skats, vai jaunā Eiropas Komisijas veidošana jau ir finiša taisnē?  Jauniešu bezdarbs Eiropas Savienībā Bezdarbs ir problēma, ar kuru cīnās katra valsts. Pat iedomāti ideālajā komunisma sabiedrībā nekad nav tā, ka bezdarba nav nemaz. Eiropas Savienībā bezdarba rādītāji tiek uzskatīti kā diezgan augsti. Pēdējie dati liecina, ka bez darba ir 10,8% darbaspējīgo eiropiešu. Taču lielākās bažas sagādā tieši jauniešu nodarbinātības grūtības. Viņiem visvairāk pietrūkst pieredzes, tāpēc nereti gadās, ka uzreiz pēc mācību iestādes pabeigšanas, potenciālais darbinieks profesionāli nekā nedara. Vēl viena problēma, kas parādījās ekonomiskās krīzes laikā, jauniešus sāka izmantot kā lēto darba spēku. Viņiem maksāja ļoti niecīgas algas, domājot, ka strupceļa dēļ, darbinieki veiks pilnu darba apjomu par ierobežotiem resursiem. Vissmagāk krīze un jauniešu bezdarbs vērojama ES dienvidos - Grieķijā, Spānijā un Itālijā. “Mana meita tagad dzīvo Londonā. Paaudzei no 20 līdz 30 gadiem tur ir visas iespējas. Viņa saka, ka dzīve ir lieliska,” atzīst kāda grieķu sieviete Bet kāda jauniete grieķu žurnālistam Atēnās atzinusi ka aizbraukšanas ideja rada divējādas sajūtas. Jo vairāk cilvēku aizbrauks, jo mazākas iespējas, ka kaut kas uzlabosies. Latvija Jaunatnes padomes prezidente Karīna Vītiņa uzskata, ka šobrīd vienīgais, kas izstrādāts, lai cīnītos ar jauniešu bezdarba problēmām, ir jauniešu garantiju shēma. Bet galvenais, par ko vajadzētu runāt katras valsts nacionālajā līmenī, ir, kā ieinteresēt jauniešus būt aktīviem. Pirms darba, kurā prasīt lielu algu, jaunieši var uzkrāt pieredzi dažādās nevalstiskajās organizācijās vai specifisku mērķu domubiedru grupās. “Nodarbinātībā lielākā jauniešu politikas iniciatīva ir tikai jauniešu garantijas, kuras šobrīd kārto ministriju līmenī, lai saprastu kā tās ieviest. Bet, manuprāt, būtiskākais aspekts, uz ko jāskatās tomēr ir nacionālais līmenis katrā valstī. Bezdarba rādītāji, īpaši jauniešu jomā, nevienā valstī nav iepriecinoši. Bet skaitļi paši par sevi jau nav svarīgi. Svarīgas ir iespējas pirms jaunietis vēl ir kļuvis par bezdarbnieku. Būtiski uzsvērt, ka jaunietim ir ļoti daudz dažādu iespēju jauniešu organizācijās vai caur Valsts izglītības attīstības aģentūru iegūt pieredzi, spējas, prasmes, kas viņam būs nepieciešamas brīdī, kad jādodas darba tirgū,” vērtē Karīna Vītiņa. Spēja pārkvalificēties vai “ekonomiskā trimda” ir sāpīga lieta lielā daļā ES valstu. Skaidrs, ka ekonomiskās krīzes ietekmē, Eiropā ar nodarbinātību ir grūtības ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem. Tāpēc noteiktu popularitāti iegūst tādi priekšlikumi, kā vienotas minimālās algas, kopēja sociālā garantiju sistēma un, kas zina, varbūt arī līdzvērtīgas pensijas. Itālijas pārstāve Elena Džentile pat aicina savas valsts premjerministru, aktīvā iesaistīties kopēju sociālo garantiju sistēmas veidošanā. Un Itālija šobrīd ir prezidējošā valsts ES. Protams, lai saņemtu Eiropas līmeņa pensijas, jāmaksā tāda paša līmeņa nodokļi. Jebkurā gadījumā dienvidu valstīs šādiem argumentiem ir lielāks klausītāju loks. Dienvidu valstīs labpatīk sacīt, ka tieši “taupības valstu” iniciatīvas novedušas pie sliktajiem rādītājiem. Mārtiņš Zemītis no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā to viennozīmīgi neapstiprina, nav tādu datu, ka “taupības valstīs” būtu lielākas bezdarba grūtības. Viņš norāda, ka Nīderlandē, Vācijā un Austrijā – valstīs, kas nostājušās taupības pusē, situācija ar bezdarbu, tostarp jauniešu, ir relatīvi labāka. Cik liela ir iespēja, ka jau tuvākajā laikā piedzīvosim kādas visai Eiropai saistošas izmaiņas nodarbinātības politikā? Marta Rībele no Eiropas Parlamenta pārstāvniecības uzskata, ka tas jau ir jaunās EK un jaunā parlamenta darba kārtības jautājums. “Potenciālo komisāru uzklausīšanas laikā jau izskanēja dažādas idejas par vienotām sociālām garantijām. Kādā mērā tas virzīsies tālāk, tas ir jautājums. Protams, jāņem vērā, ka viena lieta ir izpētīt faktoloģisko daļu, to, ko dara EK, un tad iestājas divas intereses. Viena no tām ir, ko pilsoņi vēlas, un parlaments pārstāv pilsoņu intereses, bet otra - ko vēlas dalībvalstis,” komentē Marta Rībele. Skaidrs, ka kaut kāds bezdarba apjoms saglabāsies pie jebkāda scenārija. Ir līdz apnikumam atrunātas strukturālās reformas, inovāciju trūkums un tamlīdzīgas lietas. Galvenais, ko atcerēties jauniešu bezdarba jomā, pazaudējot paaudzi, kura šobrīd ir gatava aktīvi ieiet darba tirgū, palielināsim visas Eiropas risks zaudēt cīņā ar citiem reģioniem. Tas nenozīmē tikai jauniešu anarhiju dienvidos, bet arī lielāku imigrācijas risku ES un augstāku iespējamību, ka vietējā mēroga uzņēmumi plānos savu biznesu citās pasaules valstīs. Pētera Grestes lieta Pašlaik Pēterim Grestem Ēģiptes tiesā ir cerības uz kasācijas tiesas lēmumu. Dokumenti ir iesniegti. Diemžēl Pētera tēvs Juris Greste nav optimistiski noskaņots par sagaidāmo. "Vispirms jāsaka – nekādu speciālu ziņu mums nav. Tas stāvoklis, kāds bija pāris mēnešus atpakaļ, turpinās. Mūsu patreizējās lielākās rūpes ir par to, ka mums ir apliecinājums jeb kvīts, ka tie apelācijas dokumenti ir iesniegti. Vairāk nekas nav zināms. Vārdu sakot, tai lietai nav nekāds numurs piešķirts, lai mēs varētu sekot tam, kur iesniegums pašreiz ir. Un jāsaka – tas mūs kreņķē. Bet citādi – nekādu jaunumu nav. Mums ir prieks teikt, ka Pēteris ļoti labi turas. Viņš turas ļoti drosmīgi, bet saprotiet, ka vīri, kas ir cieti koki, dažreiz sāk drupt, ja pārāk ilgi ir jādzīvo nenoteiktībā. It sevišķi, ja ir pārliecība, ka tu esi simtprocentīgi nevainīgs. Un tā lieta dienu no dienas nemainās. Iesniegums lietas pārskatei ir sprostā, ka nekas nekust. Tā ir vienkārši minēšana, jo nekāda faktiska informācija mums par to nav. Tā ir vienkārši cerība," skaidro sirmais vīrs.