Podcasts about publisk

Cik sabiedrībai svarīgas un asas bija plakāta idejas pirms dažām desmitgadēm, un ko tas vēstītu mūsdienās – par cilvēkiem, varu, attiecībām? Kur šobrīd redzam plakāta līdziniekus un kur tajos sakoncentrētā doma precīzi ataino laikmetu? Par plakātu vēsturi, nozīmi, tajos ietvertajiem simboliem raidījumā "Kāpēc dizains?" sarunājas mākslas zinātniece RAMONA UMBLIJA, literatūrzinātniece JANĪNA KURSĪTE un mākslinieks KRIŠS SALMANIS, kurus studijā aicinājusi Ilze Dobele. Ilze Dobele: Vaicāsit – kāpēc šodien par to gribas runāt? Tāpēc, ka šobrīd ir tik ļoti daudz bezpieturzīmju paziņojumu. Varbūt valodnieki apstrīdētu šāda vārda lietojumu, bet man tiešām šķiet, bezpieturzīmju paziņojumi un arī mūsu ikdiena ir tāda attēlu virpuļu pārņemta ņirboņa, un koncentrēts vēstījums ir diezgan reta parādība. Ikreiz, kad mēs ar ko tādu sastopamies, mūsu prātam tas šķiet kā patīkams jūras vējš, kas mazliet atsvaidzina. Kur to īsti rast mūsdienās: kultūrā, literatūrā, mākslā, dažādos citos vēstījumos? Publiskā vidē grūtāk pateikt, kur mēs to redzam – varbūt kādos ielu zīmējumos. Reizēm skatāmies uz žurnālu titullapām. Un vēl man ļoti kodēts vēstījums reizēm šķiet veiksmīgas karikatūras. Bet sarunu sākam par plakātu, kurā viss minētais par koncentrēto domu bijis atrodams dažādos laikos un ar dažādiem mērķiem. Kas ir svarīgākais plakātā, un kāpēc tas var būt tik iedarbīgs? RAMONA UMBLIJA: Aktualitāte. Aktualitāte, kas ietverta vizuālajā tēlā. Vizuālais tēls nenozīmē, ka vienmēr ir jābūt zīmējumam, jo plakātā ļoti iedarbīgi ir arī vārdi. Septiņdesmitajos gados viens no populārākajiem plakātiem, kas slavenajā populārajā Varšavas plakātu biennālē arī vinnēja, bija uz balta fona rakstīti Šekspīra vārdi melnā krāsā: "To be, or not to be". Ja mēs šodien šo plakātu uzliktu uz ielas, vienalga, kur, domāju, tas iegūtu pavisam jaunu jēgu mūsu konkrētajā kontekstā. Tā kā ir ārkārtīgi svarīgi uztvert laikmeta elpu un atrast tam vizuālu izteiksmi. JANĪNA KURSĪTE: Tas ir salikums. Skatoties vēsturē, ir brīži, kad bija tikai melna un balta krāsa, un bija ļoti svarīgs šis kontrasts, jo plakāts visbiežāk ir būvēts pēc kontrastu principa un ar to uzrunājošs. Plakātā vēsturiski svarīga loma bijusi ornamentam – īpaši kara apstākļos, nemiera apstākļos, arī atmodas laikos. Tātad krāsu izvēle un spēcīgs vārdu salikums. Un, ja runā par nozīmēm, te Ramona jau iesāka ieskicēt: plakātam bijusi informatīva nozīme teātrī; kino jau vajadzēja ievilināt skatītāju, tātad klāt nāk šī maģiskā nozīme – informēt un saukt, bet politiski izšķirīgos brīžos ļoti svarīgi ir pārliecināt – par vai pret. Vai arī uz kaut ko aicināt. Kā 1916. gadā tapušais Riharda Zariņa slavenais plakāts "Aizstāvēsim tēvu zemi!" Sieviete tautas tērpā un ar paceltu zobenu rokās. KRIŠS SALMANIS: Pats galvenais ir ziņojums. Un man kā māksliniekam interesē, kā tas ziņojums ir ietērpts. Visinteresantāk – kā attēls saspēlējas ar tekstu. Pirmais, kas nāk prātā, par plakātu domājot, ka tā ir koša bilde – varbūt ne krāsu ziņā, bet vienkārši iedarbības ziņā kopā ar tekstu. Man šķiet interesanti, ja teksts nevis paskaidro bildi, bet lauž to vai varbūt atrisina. Vai dažkārt otrādāk – kad ir skaidrs, kādam jābūt tekstam, bilde pasaka kaut ko mazliet citu, un plakāts iedarbojas kā vienība. Tātad pretnostatījums arī pilnīgi noteikti var būt – nevis viens otru papildinošs, bet viens otram pretstāvošs. Pretstati kopā veido ziņojuma summu. Protams, gadās plakāti, kuriem nav teksta un to pat nevajag, un gadās tādi, kuriem pilnīgi pietiek ar melnbaltu tekstu vai ir vārds, kurš grafiski atrisināts ļoti skaistā krāsu vai burtveidolu formā. Pārlecot uz priekšu mūsdienās, viena no plakāta vietām ir dzīvojamā istaba, kur plakāts bieži ir rotājums. Kādam pie sienas ir slavenais plakāts "Nav cīņas bez uzvaras". Skaidrs, ka tur ir saturs, bet šķiet, ka tad, kad šos plakātus sāka taisīt, vairāk sajūsminājās par burtveidoliem, minimālismu un skaistumu. Tāpat kā "Būt vai nebūt". Bet ir liels jēdzieniskais smagums šajā plakātā – tas nav vienkārši rotājums. Mājas saimnieki uz to varbūt skatās pilnīgi citām acīm un domā, vai vajadzētu katru dienu uz to skatīties? Varbūt dzīvojamā istabā tomēr varētu kaut ko vieglāku... Saruna pilnā apjomā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv. Raidījuma producente - "Klasikas" galvenā redaktore Inga Saksone.

Tulkojumu latviešu valodā piedzīvojusi jaunāka izraēliešu vēsturnieka un publiskā intelektuāļa Juvāla Noasa Harari grāmata „Nexus” jeb „Saikne”, kas apskata mūsu kā cilvēces nesaraujamo saikni ar informāciju, datiem un stāstiem. Harari kļuva plašāk pazīstams ar savu grāmatu „Sapiensi” un tādējādi nostiprināja sevi populārzinātniskās literatūras saimes līderos. Bet ko nozīmē šis vārdu savienojums „publiskais intelektuālis”? Kādu atbildību autoram jāuzņemas, komentējot un izsakot spriedumus ārpus savas tiešās akadēmiskās kompetences? Kultūras rondo sarunājas tulkotāja Maira Moora un žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps. Sazināmies ar filozofu Raivi Bičevski.

Joprojām nav pieņemts daudzus gadus sagatavošanā esošais Arhitektūras likums, bet likuma projektā ir iekļauts punkts, kas paredz sabiedriskām būvēm 1% no budžeta novirzīt mākslas klātbūtnei. Ja šobrīd pavērojam publisko telpu, tad ekonomiskā situācija nemaz nešķiet slikta, jo veidojumi ar atšķirīgu māksliniecisko kvalitāti un eksponēšanai paredzēto ilgumu publiskajā telpā aug kā sēnes pēc lietus. Apzīmējumu “māksla” bieži vien nomaina “vides objekts” vai “funkcionāls dizaina objekts”. Sevišķi naskas uz dažādu vietzīmju radīšanu ir pašvaldības, katra atbilstoši savai rocībai un saprašanai. Vai arhitektūras likuma pieņemšana nedraud ar otru grāvi? Ciktāl māksla / vides objekti veicina publiskās telpas kvalitāti un kad tie kļūst par vides piesārņojumu, bīstamu kiču, kas degradē sabiedrības gaumi? Uz šiem Ilzes Martinsones jautājumiem atbild mākslas zinātniece Santa Hirša, arhitekts Artis Zvirgzdiņš un filozofs Igors Gubenko.  

Joprojām nav pieņemts daudzus gadus sagatavošanā esošais Arhitektūras likums, bet likuma projektā ir iekļauts punkts, kas paredz sabiedriskām būvēm 1% no budžeta novirzīt mākslas klātbūtnei. Ja šobrīd pavērojam publisko telpu, tad ekonomiskā situācija nemaz nešķiet slikta, jo veidojumi ar atšķirīgu māksliniecisko kvalitāti un eksponēšanai paredzēto ilgumu publiskajā telpā aug kā sēnes pēc lietus. Apzīmējumu “māksla” bieži vien nomaina “vides objekts” vai “funkcionāls dizaina objekts”. Sevišķi naskas uz dažādu vietzīmju radīšanu ir pašvaldības, katra atbilstoši savai rocībai un saprašanai. Vai arhitektūras likuma pieņemšana nedraud ar otru grāvi? Ciktāl māksla / vides objekti veicina publiskās telpas kvalitāti un kad tie kļūst par vides piesārņojumu, bīstamu kiču, kas degradē sabiedrības gaumi? Uz šiem Ilzes Martinsones jautājumiem atbild mākslas zinātniece Santa Hirša, arhitekts Artis Zvirgzdiņš un filozofs Igors Gubenko.  

Saeima otro dienu turpina debatēt par valsts nākamā gada budžeta projektu. Tam iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumu, vairums opozīcijas ierosinājumu. Francijā pēc neuzticības izteikšanas premjeram Mišelam Barnjē un valdības krišanas, valsts nonākusi politiskajā krīzē. Valsts kontroli satrauc gausās pārmaiņas speciālajā izglītībā; Izglītības un zinātnes ministrija kritikai nepiekrīt. Latvijā turpinās Publiskās un privātās partnerības attīstība, jāattīsta arī likumdošana un spēja pieņemt lēmumus. Austrumu pierobežas rīcības plāns neatbilst Latvijas drošības un ekonomiskās attīstības interesēm, norāda Vidzemes plānošanas reģions, aicinot valdību nevirzīt plānu apstiprināšanai.

No 2024. gada 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrillatoriem. Vai tas nozīmē, ka kritiskā situācijā šo aparātu drīkstēs lietot jebkurš? Par pirmās palīdzības sniegšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kardiologs Ainārs Rudzītis un kardiologs Andris Skride, kā arī Natliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes mediķis un pirmās palīdzības speciālists Miķelis Puķītis. Andris Skride skaidro, ka ar Ministru kabineta noteikumiem definēs, kur šīm ierīcēm būs jāatrodas un attiecīgi valsts iestādei, pašvaldības vai privātai iestādei būs jārūpējas, lai šī ierīce, kas patiešām var glābt dzīvību, tur būtu. Pirmām kārtām tās būtu telpas, kur pulcējas daudz cilvēku. Sarunas laikā Skride rosina, ka viena no vietām, kur šādam defibrillatoram būtu jāatrodas, ir Latvijas Radio priekštelpa.  Ainārs Rudzītis piebilst, ka svarīgas ir labi pamanāmas norādes, kur šāds aparāts atrodas, lai nepieciešamības gadījumā cilvēki varētu orientēties. Viņš kā ārsts ārvalstīs ievērojis labi pamanāmas norādes jau ierodoties stacijā vai lidostā. Ainārs Rudzītis arī iepazīstina, kā rīkoties ar šādu defibrillatoru, ja nepieciešams kādam sniegt palīdzību.

Vai publiskā vide un telpas Latvijā ir pieejamas? Kas ir universālais dizains un kā tā principi, izpildīti godprātīgi un jēgpilni, var palīdzēt mums visiem? Ko varam darīt labāk? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes rod raidījuma viesis, invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.

8.maijs — Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, kad Eiropas un citas pasaules tautas ar sāpēm atceras aizgājušā gadsimta lielāko traģēdiju un miljonu upurus. Nu jau otro gadu karš ir tepat blakus, asiņains un upurus prasošs. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par Latvijas tautas zaudējumiem Otrajā pasaules karā un to, kā karš Ukrainā mainījis starptautiskās sabiedrības izpratni par kara sekām Baltijas valstīs. Raidījuma viesi: vēstures doktors Gints Apals, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs, Pēteris Kalniņš, Latvijas Okupācijas Muzeja Publiskās vēstures nodaļas pētnieks un Aivars Sinka, Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis.

Raidījumā Grāmatai pa pēdām šoreiz dosimies uz Liepāju, kur 1777. gadā Svētās Annas baznīcas latviešu draudzes mācītājs Johans Andreass Grunts dibināja pirmo publisko lasāmbibliotēku Kurzemes hercogistē. Bibliotēkas mūžs sākotnējā formā gan bija tikai 22 gadus garš: pēc hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijā cenzori tajā atrada ar Franču revolūciju saistītas grāmatas un bibliotēku slēdza. Tomēr daudzas tā laika grāmatas joprojām glabājas Grunta lasāmbibliotēkas mantiniecē – Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā. Bibliotēkas nams atrodas Zivju ielā 7 – ēkā, kur savulaik bija pilsētas Rātsnams, un pirmsākumos lasāmbibliotēka atradās šīs ēkas bēniņos. Kopš 20.gadsimta 20.gadiem te atkal ir bibliotēka, un tās lasāmzāle nesen ieguvusi pirms 250 gadiem dzīvojušā bibliotēkas dibinātāja Johana Andreasa Grunta vārdu. Pie sienas novietots viņa portrets, kurā redzams vīrs mācītāja tērpā ar balti skruļļotu parūku, un portretam līdzās – fragmenti no Grunta izdotajiem bibliotēkas statūtiem. “Pateicoties viņam, mēs varam lepoties ar tik bagātu vēsturi,” saka bibliotēkas Vienotā fonda un Starpbibliotēku abonementa nodaļas vadītāja Elīna Jurberga. Grunta laika grāmatas gan šajā lasāmzālē neatrast. Tās izvietotas garos plauktos bibliotēkas augšstāvā. Dodoties turp, paejam garām pamatīgam metāla seifam, kurā glabājas 1777. gadā izdoto Lasāmbibliotēkas statūtu oriģināls. Kas tad īsti bija “lasāmbibliotēka” 18. gadsimta izpratnē un kā tā darbojās? Kā savā pētījumā raksta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Simona Sofija Valke: “Lasāmbibliotēka (Lesebibliothek) bija iestāde, kurā 18. un 19. gadsimta lasītāji par nelielu samaksu varēja lasīt periodiskus izdevumus, kā arī jaunas un ne tik jaunas grāmatas. Līdztekus tām pastāvēja arī lasīšanas biedrības (Lesegesellschaft), kurām nebija pielāgotu bibliotēkas telpu, bet to ietvaros žurnāli un grāmatas tika nodoti no viena lasītāja citam. Pirms 1760. gada biedrību un bibliotēku, kas pulcētu lasītmīlētājus, vācu zemēs nebija daudz. Bet jau pāris desmitus gadu vēlāk tās strauji izplatījās, un teju katra pilsēta vēlējās nodibināt savu lasīšanas biedrību. Tā bija ne vien iespēja lasīt, bet arī socializēties, diskutēt un apmainīties ieteikumiem, viedokļiem un idejām.” Par Liepājas lasāmbibliotēkas dibinātāju, mācītāju Johanu Andreasu Gruntu nav zināms daudz. “Viņš bija mācītājs Annas draudzē un filantrops. Drīz pēc pēc bibliotēkas dibināšanas viņš izveidoja arī nabagu māju. Grunts turēja rūpi par Liepājas iedzīvotājiem, un man šķiet, ka bibliotēka bija veids, kā gan mazliet pabarot savu prātu un dvēseli, gan arī – pilsētas iedzīvotāju,” saka Jurberga. Par to, kā 18. gadsimta beigās strādāja Grunta bibliotēka, detalizēti stāsta tās dibināšanas statūti. Tie noteic, ka bibliotēku var lietot gan vīrieši, gan sievietes neatkarīgi no kārtas, ja vien var samaksāt biedra naudu. Statūtos arī lasāms, ka bibliotēka sākumā strādāja vien divas stundas nedēļā: trešdienās no diviem līdz četriem pēcpusdienā. Ieskatam daži statūtu fragmenti, ko savulaik latviski iztulkojuši Liepājas Universitātes studenti: 1777. gada Mārtiņdienas nedēļā tika pēc sekojošas kārtības, ar 61 personas un grāmatu drauga atbalstu dibināta un izveidota šīs pilsētas bibliotēka, lai godātu un greznotu mūsu pilsētu. Tās dibinātājs ir godīgi ievēlētais latviešu mācītājs Johans Andreass Grunts, kurš plašākai sabiedrībai stādīja priekšā augsti godājamos bibliotēkas noteikumus:  Katrs grāmatu draugs un mīļotājs, neskatoties uz dzimumu un sabiedrisko stāvokli, tiek šajā biedrībā pieņemts kā loceklis, ja viņš ļauj savu vārdu ierakstīt biedrības virsgrāmatā un par to samaksā vienu Alberta dālderi, un turpmāk ik mēnesi 12 grašus; No šīs naudas tad direktori un atbalstītāji no grāmatnīcām iegādās grāmatas bibliotēkai. Gadu no gada tās tiks ierakstītas tumši brūnā iesietā sējumā un tas būs pieejams bibliotēkas lasītavā; Grāmatas būs dažādas un no visādiem literatūras žanriem, bet jāņem vērā arī grāmatu mīļotāju gaumi. Kamēr biedrība vēl ir maza, jāsagādā skaistas komēdijas, romāni, ceļojumu apraksti un visāda veida nedēļas izdevumi. Pieaugot biedrības locekļu skaitam, jāsagādā arī vēl un vēl lielākas un labākas vērtības no visām zinātnes jomām, lasītāju un locekļu priekam un vajadzībām. Neviena grāmata lasītājam netiek iedota vairāk kā uz 4 nedēļām: un tas atteicas tikai uz grūti lasāmu grāmatu; mazākām grāmatām nav jāpaliek ilgāk kā 14 dienas lasītāja rokās, lai loceklim, kurš arī vēlas šo grāmatu lasīt, nebūtu ilgi uz to jāgaida. Senākā grāmata, kas saglabājusies Vecbibliotēkas fondā, ir 1510. gadā izdots juridiska satura sējums “Neue Layenspiegel” (“Jaunais laju spogulis”). Vecākā grāmata latviešu valodā – Mazais katehisms no 1734. gada. Cik daudz grāmatu latviešu valodā bija Grunta bibliotēkā 18. gadsimta beigās un cik daudz bija latviešu lasītāju, gan ir grūti pateikt. “Bet lielākoties grāmatas bija tā laika populārajās valodās – vācu, franču, latīņu. Ļoti mazliet – krievu, un tikpat mazliet – latviešu,” norāda Elīna Jurberga. Raidījumā tiekamies arī ar literatūrzinātnieci Simonu Sofiju Valki: viņa pēdējos gados ir īpaši iedziļinājusies Liepājas senās lasāmbibliotēkas vēsturē un krājumā. Uz Liepāju viņu savulaik aizveda interese par franču literatūras izplatību Kurzemes un Zemgales hercogistē 18.gadsimtā. No bibliotēkas izdotajiem katalogiem var spriest, ka Lasāmbibliotēkas satura veidošanā mācītāji nav vadījušies pēc lasītāju gaumes vien, jo saturā nedominē sentimentāli romāni. “Tā ir izzinoša bibliotēka. Ir ļoti daudz sējumu par vēsturi, par ģeogrāfiju. Ir arī literatūra, bet tā ir tikai viena no daļām. Ir arī reliģiska literatūra, bet tā pārsvarā ir saglabājusies no iepriekšējiem laikiem, jo 18.gadsimtā šādas literatūras kļūst arvien mazāk. Ir arī dažādi grāmatu formāti: manu uzmanību piesaistīja tāda “dāmu bibliotēkas” sērija ar 138 maziem sējumiem, kuru uzdevums bija izglītot sievietes dažādās jomās no dārzkopības līdz mitoloģijai. Franču valodā, izdotas Parīzē,” stāsta pētniece. Kurzemes un Zemgales hercogistes pirmās publiskās lasāmbibliotēkas mūžs gan ir visai īss: drīz pēc tam, kad 1795. gadā hercogisti iekļauj Krievijas impērijā, to skar cara cenzūras smagā roka. Rūpīgi izdotajos bibliotēkas katalogos cenzori atrod ar Franču revolūciju saistītas grāmatas. Jau Liepājas Lasāmbibliotēkas dibināšanas dokumentos noteikts, ka tās izveidotāji piekrīt bibliotēku dāvināt Liepājas pilsētai, lai tā “ne tikai sauktos pilsētas bibliotēka, bet gan tāda uz visiem laikiem arī paliktu”. Taču pēc cara cenzūras viesošanās Liepājas Lasāmbibliotēka uz veseliem 40 gadiem tiek slēgta. “Tā glabājas kastēs Rātsnama bēniņos. Kad Annas draudzē par mācītāju kļūst Rotermunds, pilsētas dome atļauj dažas Grunta kolekcijas lietot draudzē, bet tad iestājās klusums līdz 1839.gadam, kad tā brīža pilsētas vecākais Ulihs saka: mums vajag bibliotēku. Tad viņš ceļ šīs grāmatas ārā no lādēm un atkal liek lietā. Grunta grāmatas ir bibliotēkas pamats,” bibliotēkas vēlāko likteni ieskicē Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Vienotā fonda un Starpbibliotēku abonementa nodaļas vadītāja Elīna Jurberga. Kādreizējās Liepājas lasāmbibliotēkas mantiniece – Liepājas Centrālā Zinātniskā bibliotēka – tagad apņēmusies padziļinātāk pētīt savu vairāk nekā seštūkstoš grāmatu lielo Vecbibliotēkas krājumu. Sākts darbs arī pie kolektīvas zinātniskās monogrāfijas par bibliotēkas vēsturi Simonas Sofijas Valkes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošās pētnieces Janas Dreimanes vadībā. Plašāk par projektu šeit:

Publiskas uzrunas sabiedrībai mūsdienās šķiet ikdienišķas, jo ir tik daudz mediju, kuros tās vērot atkal un atkal. Sīki analizēt, uz tām reaģēt vai dažkārt par tām arī pasmaidīt. Laikmets kurā dzīvojam tiešām pilns ar tekstiem un uzrunām, taču vēsturē publiskās uzrunas bija spilgtu notikumu pavadītas, ar bagātīgu retoriku apveltītas un tām īpaša vieta vēstures liecībās. Publiskās runas ir emocionāls vēstījums sabiedrībai. Dažkārt tas ir gana spēcīgs, lai celtos kājās un rīkotos, citkārt tik blāvs un neveiksmīgs, ka padara runātāju par apcelšanas objektu. Kādas bijušas ievērojamas publiskās runas vēsturē, stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Andris Levāns. Prezidentu publiskās runas šodien Prezidentu uzrunas vienmēr ir bijis virtuves sarunu un mediju sīkas analīzes objekts. Tās ir bijušas iedvesmojošas, pacilājoša, pelēkas un garlaicīgas. Prezidentu runas ir spilgti iezīmējušas gan ģeopolitisko kursu, gan sociālo noskaņojumu valstī. Līga Romāne-Kalniņa pētījumā analizējusi Baltijas prezidentu uzrunas. Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800” 2001. gadā ir leģendāra. Uz to cilvēki atsaucas joprojām, sakot, cik ļoti mums toreiz kaut kas tāds bija nepieciešams. Prezidente ar savu runu desmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūs stiprināja un no jauna formēja mūsu nacionālo identitāti. Tieši šim jautājumam - prezidentu runu nozīmei nacionālās identitātes veidošanā Baltijas valstīs - pievērsās jaunā valodniece Līga Romāne-Kalniņa, un šobrīd viņas interese vainagojusies ar aizstāvētu promocijas darbu Latvijas Universitātē un iegūtu titulu “Gada disertācija”. Pētniece stāsta par darba mērķi un gūtajām atziņam.

Jaunā Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija pēdējā gada laikā ir baudījusi milzīgu ārzemju mediju interesi – te pabijuši žurnālisti gan no amerikāņu laikrakstiem „New York Times” un „Washington Post”, gan franču „Le Monde”, gan poļu „Gazeta Prawna”, televīzijas kanāli „Arte”, „Current Time”, Ķīnas un Japānas televīzijas. Vairumā gadījumu viņu gids ir muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs, vēstures doktors Gints Apals, kurš ilgus gadus strādājis diplomātijā. Par to, kā ārzemniekiem stāstīt par deportācijām uz Sibīriju un ko mums pašiem vēl būtu vērts zināt par šiem traģiskajiem notikumiem deportāciju gadadienā, sarunā ar Gintu Apalu.

Pēc jaunākajiem pasaules ekonomikas foruma datiem 48 gadi ir tas laiks, kad Eiropas cilvēks atrodas aktīvā darba dzīvē. 39 gadi ir vidēji biežākais laiks, kad cilvēks pieņem lēmumu karjeru mainīt pats. Vēl viens pētījums saka, ka cilvēki mēdz savas dzīves laikā mainīt karjeru līdz pat 7 reizēm. Septiņas reizes ir daudz, taču arī viena reize var prasīt no mums ļoti daudz. Manīt savu nodarbošanos ir šīs dzīves sastāvdaļa. Kāpēc vienam tas izdodas veiksmīgāk kā otram un kas ir galvenie šķēršļi, kas mums nepalīdz pārmaiņas pieņemt un spert soli nezināmajā. Šī ir pirmā HR Podcast Plus epizode, kurā mēs, kopā ar Elīnu Bulāni diskutēsim vai pat cepsimies par karjeras tēmu. Ir tik daudz jautājumu, par kuriem skaļi nerunājam, taču tieši tie ir jautājumi kurus vēlamies pacelt.lai mums nebūtu garlaicīgi divatā runāt, mūsu šodienas viesis un eksperts ir Daiga Ērgle. RBS lektore ar doktora grādu vadības zinātnēs, bijusi Hr funkcijas vadītāja dažādos uzņēmumos, 8 gadi AirBaltic, vecākā viceprezidente, Grupas HR vadītāja 4finance. Tagad Picanova Grupas HR vadītāja, kura kopā ar mums paskatīsies uz šo jautājumu.Kas ir biežākie šķēršļi mainot karjeru?Kā pārvarēt bailes, kad sajūti, ka ir jāsper nākošais solis savā izaugsmē?Kas ir biežākie iemesli kāpēc cilvēki maina savu nodarbošanos?Šie un vēl vairāki jautājumi par karjeras tēmu, ekspertu komentāri un atziņas.Eksperti:Rita Majore - personāla vadības profesionālis, karjeras koučs un trenerisIeva Baumane - darba un organizāciju psihologs ar pārrauga tiesībām, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālistsLaura Vanaga - koučs, konsultants “Eiro Personāls”. Publiskās runas institūta “Oratore” līdzdibinātāja. ICF Latvia viceprezidente (PCC)Vērtīgi resursi:Full article: “I've finally got my expression”: the anchoring role of identity in changing from an organisation-based career to a protean career path (tandfonline.com)(PDF) The Opt-Out Revolt: Why People Are Leaving Corporations to Create Kaleidoscope Careers (researchgate.net)https://books.google.lv/books/about/Why_Has_Nobody_Told_Me_This_Before.html?id=fxcjEAAAQBAJ&printsec=frontcover&source=kp_read_button&hl=en&redir_esc=y#v=onepage&q&f=falsehttps://www.amazon.com/Working-Identity-Unconventional-Strategies-Reinventing/dp/1591394139https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/akademiska-un-profesionala-literatura/ekonomika-uznemejdarbiba/karjeras-veidosana-grutos-laikos-hbr.htmlhttps://goremotely.net/blog/career-change-statistics/ 

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs apmeklētāju uzmanībai piedāvā divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas. Muzeja otrajā stāvā būs aplūkojamas „Klasiskās vērtības”, kuru vidū ir iepriekš vēl neizstādīti mākslas darbi, savukārt trešajā stāvā sadarbībā ar dizaina biroju H2E iekārtota atvērtās koncepcijas ekspozīcija „Dizaina process”, kas rosinās izsekot Latvijas dizaina evolūcijas gaitai no Pirmā no divām jaunajām un pastāvīgajām Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja ekspozīcijām „Klasiskās vērtības” vēstī par laiku no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 60. gadiem. Tajā turpmāk varēs doties kopā ar audiogidu, iepazīstot Latvijas ievērojamāko dizaina meistaru daiļradi, piemēram, Jūliju Madernieku, Ansi Cīruli un citus. Tekstus latviešu valodā ierunājis Jaunā Rīgas teātra aktieris Ģirts Krūmiņš, krievu valodā – Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris Anatolijs Fečins, angļu valodā – žurnālists un rakstnieks Miks Koljērs. Ceļvedis ļauj izzināt dizaina vēsturi arī vieglajā valodā. Audio pastaigā muzejā ir nepieciešams savs mobilais tālrunis un austiņas, taču tikpat labi šos stāstus var klausīties no mājām vai jebkuras citas vietas, kur pieejams interneta pieslēgums. Audiogids bez maksas pieejams muzeja profilā lietotnē SoundCloud. Ne tikai par sevis vadītā, bet muzeja sūtību šodien kopumā stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska. Otra jaunā ekspozīcija „Dizaina process” ir stāsts par dizainu no 20. gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām. Tā ir izveidota 3. stāva ekspozīcijā kā eksperimentāla studija, kurā ikviens varēs pētīt un līdzdarboties. Latvijas dizaina vēsturi šeit palīdz izgaismot epizodes piecās tematiskās “stacijās” – “Daba. Vide. Cilvēks”, “Modernā pilsēta”, “Publiskā telpa”, “Forma un materiāls”, “Atvērtās robežas”. Katru informatīvo bloku papildina izcilākie mākslas darbi. Īpaša uzmanība tiek veltīta trim leģendāriem Latvijas dizaineriem un māksliniekiem – Valdim Celmam, Jānim Borgam un Arturam Riņķim. Ekspozīcijā pieejami spilgtākie interviju fragmenti, un tā veidota sadarbībā ar dizaina biroja H2E darba grupu. Stāsta tās vadītāji, dizaineri Inguna un Holgers Eleri. 2009. gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs saņēma dāvinājumu – vairākus apjomīgus brūna auduma vākos iesietus albumus, kuru lappusēm pielīmēti nelieli audumu fragmenti. Tie ir tekstilfabrikā “Rīgas audums” ražoto zīda audumu paraugi, kurus atdzīvina virtuālās realitātes ekspozīcija “Rīgas audums. Laikmeta raksti”. Interaktīvais lielizmēra ekrāns reaģē uz apmeklētāja klātbūtni un roku kustībām, tādējādi dodot iespēju no attāluma pāršķirt audumus, viļņot tos, aplūkot katru tuvāk, kā arī ieskatīties tekstilmākslas aizkulišu vēsturē foroarhīvā. Projekts tapis sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Vividly”, un plašāk pastāsta tā vadītāja Gunita Kuļikovska. Lai palīdzētu jaunākajiem muzeja apmeklētājiem interaktīvi iepazīt ekspozīciju „Dizaina process”, muzejpedagogi izstrādājuši radošus uzdevumus, kuri apkopoti grāmatā. Par tiem stāsta muzejpedagoģe Kristīne Šica. Intereses remdināšanai, pirms doties uz muzeja jaunajām ekspozīcijām, var ielūkoties gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā, gan Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Facebook lapā.  

Jaunajā epizodē saruna ar filozofu Māri Kūli par patiesību – kas tā ir un vai tiešām ir pienākušas patiesības beigas? Vai atgriešanās pie dogmatiskam patiesībām ir alternatīva? Vai ir kāda labāka patiesība par citām? Vai zinātniskā patiesība ir labāka par mākslas patiesībām? Vai esam brīvi izvēlēties patiesību policentrisku patiesību pasaulē? Klausies un domā līdzi! Sarunu skaties arī video formātā: https://youtu.be/aP5H1uyC4AU https://www.eksperimentalassarunas.lv SEKO LĪDZI ARĪ SOCIĀLAJOS TĪKLOS: https://www.facebook.com/eksperimentalassarunas/ https://www.instagram.com/eksperimentalassarunas/

"Eksperimentālās sarunas" ir podkāsts par lietu un dzīves jēgu, mērķiem, lēmumiem un visu, kas notiek pa vidu.

Kad saduras dažādi pasaules redzējumi, viss varbūt pat ir kārtībā. Līdz brīdim, kad kāds no tiem sāk ietekmēt likumdošanu vai vienkārši cenšas noteikt, kā otram būtu jādzīvo. Vai PUBLISKAJĀ TELPĀ ir vieta visiem viedokļiem? Un vai visiem VIEDOKĻIEM būtu jābūt VIENLĪDZĪGIEM? Kā Tev šķiet? Šis ir pirmais video impulss, kas aizsāk jau trešo podkāsta "Eksperimentālās sarunas" sezonu un ievada mēneša tēmu - sarunas par publisko telpu. VĒLIES UZZINĀT VAIRĀK PAR PODKĀSTU? Ieej www.eksperimentalassarunas.lv Seko līdzi aktualitātēm: Facebook: facebook.com/eksperimentalassarunas Instagram: instagram.com/eksperimentalassarunas

Kā dažādu pārliecību cilvēki var sarunāties un diskutēt? Kas īsti ir racionālas diskusijas un vai tādas ir iespējamas starp, piemēram, konservatīvās un liberālās puses pārstāvjiem? Vai varbūt starp cilvēkiem, kuri uzskata, ka visiem būtu jāvakcinējas, un tiem, kuri ir radikāli pret? Kāda loma šajās sarunās ir medijiem? Vai medijiem jābūt ar savu nostāju un vai jācenzē kādi viedokļi? Par šiem un citiem jautājumiem - saruna ar Ingu Bērziņu, portāla "Delfi" galveno redaktoru 20 gadu garumā, trīs bērnu tēvu, kurš septembrī atgriezies no bērnu kopšanas atvaļinājuma. Laikā, kad sabiedrība ir tik sadrumstalota, šķiet, ka Ingum varētu būt pieredze, kas var palīdzēt nonākt pie veidiem, kā ir iespējams sarunāties un diskutēt. Pat tad, ja liekas, ka nav nekā kopīga. Bet kā šķiet Tev? Vai visiem viedokļiem nepieciešama vieta publiskajā telpā? Vai sarunas un dialogs ir iespējams visos gadījumos? VĒLIES UZZINĀT VAIRĀK PAR PODKĀSTU? Ieej www.eksperimentalassarunas.lv Seko līdzi aktualitātēm: Facebook: facebook.com/eksperimentalassarunas Instagram: instagram.com/eksperimentalassarunas Podkāsta video versija: https://youtu.be/SaOXHt9jl-E

Kādas ir valodas speciālistu darba iespējas? Kā pilnveidot publiskās runas prasmes un pielāgoties prezentēšanai digitālajā vidē? Kāpēc “Draugiem.lv” vairs nav spēles “Ferma”? Raidījumā ar “Draugiem Group” runas vīru Jāni Palkavnieku un zīmola “Printful” vecāko redaktori Mariannu Zvaigzni un runājam par publisko runu un tās pilnveidi, saziņas ieteikumiem, tulkošanu, tekstveidi un rediģēšanu, zīmola valodu un toni, Mariannas un Jāņa pārdomām par valodu un to, kāpēc valoda ir svarīga ikvienā uzņēmumā. Marianna Zvaigzne ir “Printful” zīmola vecākā redaktore. Jānis Palkavnieks ir “Draugiem Group” runas vīrs. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, uzņēmēja un lektore. Raidījuma piezīmes: [02:10] Mariannas un Jāņa latviešu valodas prasmes. [04:20] Kā Marianna un Jānis nonāca “Draugiem Group”? [09:10] Kas uzņēmējdarbībā ir “vienradzis”? [12:18] Kā Mariannai un Jānim darbā noder gūtā izglītība un darba pieredze? [20:00] Profesijas apguve pašmācības ceļā. [22:00] Mariannas publiskās runas pieredze. [26:33] Jāņa trīs publiskās runas padomi. [28:45] Eksperiments: “Road Games” stāsts trīs dažādām mērķauditorijām. [33:39] Kuru valstu pārstāvji strādā “Printful”? [38:56] “Printful” vecākās zīmola redaktores ikdienas darba pienākumi. [42:50] “Printful” zīmola valodas vadlīnijas. [44:30] Eksperiments: “Printful” vakances teksta analīze. [52:58] “Printful” vakances, kas saistītas ar tekstveidi un komunikāciju. [55:55] Kurā valodā Marianna pavada lielāko daļu ikdienas? [56:55] Ar kultūratšķirībām un valodu saistīti pārpratumi uzņēmumā “Printful”. [01:02:20] “Printful” tulkošanas, rakstīšanas un rediģēšanas process. [01:05:25] Publiskā runa un prezentēšana digitālajā vidē. [01:08:40] Ko Marianna dara valodas jomā ārpus darba? [01:11:20] Kā uzlabot valodas zināšanas? [01:15:40] Kā ir mainījusies Aigas dzīve, kopš viņa vada “Pieturzīmes”? [01:17:05] Pārmaiņas Jāņa dzīvē, kopš viņš ir runas vīrs. Noderīgas saites: https://draugiemgroup.com/ – “Draugiem Group” tīmekļvietne https://www.printful.com/ – “Printful” tīmekļvietne https://bit.ly/3oQlfFU – Aigas saruna ar Mariannu “Printful” https://bit.ly/3HFng0g – Jāņa saruna raidierakstā “Diena pēc” https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Kādēļ politiķi izvairās atbildēt uz jautājumiem? Kāda ir politisko debašu kultūra Latvijā? Kā pilnveidot publiskās runas prasmes? Raidījumā ar politiķi Gati Zamuru runājam par televīzijas raidījumu vadīšanu, publiskās runas prasmēm un to pilnveidošanu, politiķa profesiju, debašu kultūru Latvijā, politiķu izvairīšanos no jautājumiem, naida runu, kā arī daudz ko citu. Gatis Zamurs ir politiķis, Saeimas deputāts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [01:43] Gata iecienītie raidieraksti un raidījumi. [05:14] Gata veidotais raidieraksts “Koks turpinājumā”. [09:08] Gata pieredze televīzijas raidījumu vadīšanā? [11:57] Kā raidījuma vadīšana attīstīja Gata publiskās runas prasmes? [13:43] Gata publiskās uzstāšanās pieredze un iedvesmas avoti. [23:21] Gata iecienītākie runātāji latviešu valodā. [27:12] Politiskās runas raksturojums. [31:11] Vai debašu kultūra ir mainījusies? [33:42] Vai Saeimā ir noteikumi, kas saistīti ar debašu norisi? [37:14] Kādēļ politiķi izvairās atbildēt uz jautājumiem? [43:19] Gata ceļš uz politiku. [46:07] Kādas mācības Gatis ir guvis, darbojoties politikā? [48:55] Gata viedoklis par naida runu. [52:09] Gata dalība pastkaršu sūtītāju kustībā “Postcrossing.com”. [1:01:35] Aigas ieguvumi no “Pieturzīmēm”. Noderīgas saites: https://bit.ly/3DfyGVn – raidieraksts “Pod Save America” https://bit.ly/3FlWau2 – raidieraksts “Pod Save the World” https://ir.lv/tag/podkasts/ – raidieraksts “Šķiltava” https://bit.ly/3oHQkx5 – raidieraksts “Koks turpinājumā” https://bit.ly/3aaoIZ2 – Jurģa Liepnieka lekcija par dekadentismu https://www.postcrossing.com/ – platforma dalībai pastkaršu sūtītāju kustībā https://postsecret.com/ – platforma, kurā dalībnieki sūta pastkartes ar noslēpumiem https://open.spotify.com/show/1Nabj9t48XjHgxHPzMgRGM – raidieraksts “Иди и слушай. Хадиджа” https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Cik bieži tas, ko dzirdam uz skatuves, ir improvizācija? Kā atšķiras runas un vokālais pedagogs? Kā atšķiras balss izrādēs un filmās? Raidījumā ar aktrisi, režisori un topošo psiholoģi Kristīni Krūzi-Hermani runājam par psiholoģijas studijām, darbu teātrī un tā aizkulisēm, dikcijas uzlabošanu un balss pielāgošanu izrādes personāža īpatnībām, publiskās runas vingrinājumiem, valodas kultūras izkopšanu, kā arī daudz ko citu. Kristīne Krūze-Hermane ir aktrise, režisore un topošā psiholoģe. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [01:37] Kristīnes psiholoģijas studijas. [04:10] Kā psiholoģijas studijas noder aktrises darbā un otrādi? [07:48] Kāpēc Kristīne izlēma mācīties aktiermākslu? [09:30] Kristīnes nepatika pret būšanu uz skatuves. [11:46] Kristīnes pirmā un grūtākā loma. [14:42] Kā aktieri mācās lomu tekstus? [17:08] Kristīnes iecienītākās izrādes. [17:50] Kas notiek, ja uz skatuves aizmirst tekstu? [18:48] Cik bieži tas, ko dzirdam uz skatuves, ir improvizācija? [20:48] Kuriozi izrāžu laikā. [22:55] Kā Kristīne uzlaboja savu dikciju? [25:35] Kā atšķiras runas un vokālais pedagogs? [26:45] Cik bieži nākas pielāgot balsi personāža īpatnībām? [29:00] Balss atšķirības izrādēs un filmās. [32:50] Kāpēc aktieri tulko daiļliteratūru? [34:27] Režisores darbs. [35:20] Kādām īpašībām jāpiemīt režisoram? [39:15] Ko Kristīne dara ikdienā, lai pilnveidotu valodas kultūru? [40:45] Ko Kristīne lasa? [42:52] Publiskās runas vingrinājumi. [45:10] Kristīnes atgriešanās teātrī. Grāmatas: Bugavičute-Pēce Rasa. Puika, kurš redzēja tumsā. Rīga: Latvijas Mediji, 2019. 176 lpp. Inga Pizāne. Siena, ko nosiltināt. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2019. 64 lpp. Noderīgas saites: https://spoti.fi/3kkeOKh – “Pieturzīmju” saruna ar Ingu Pizāni https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Covid-19 izplatība ir nopietni aktualizējusi telpu ventilācijas jautājumus, kas nekur nepazudīs arī tad, kad pandēmija būs aiz muguras. Ko darām pareizi, ko nepareizi, ko nepieciešams mainīt un uzlabot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena plašāk skaidro par Covid-19 izplatību. Augsts risks inficēties ar vīrusu ir telpās un tieši slikti ventilētās telpās. "Katrā telpā, kur varētu atrasties inficējies cilvēks, viņš ar savu izelpu, runājot, dziedot, izdala mazās vīrusa daļiņas, kas paliek gaisā, un jebkurš cits, kas atrodas telpām ieelpojot šo pašu gaisu, tādā veidā inficējās ar šo vīrusu. Tas jau ir pierādīts un pamatots," norāda Solvita Olsena. "Neizpratne par šo vīrusa izplatīšanās veidu ļāva tam tik lielā mērā izplatīties visā pasaulē, tajā skaitā seši, tajā skaitā Latvijā. Ja mēs būtu ņēmuši vērā, ka vīruss izplatās gaisā un cilvēki inficējas ieelpojot, nevis no virsmām vai citādi, mēs būtu varējuši daudz vairāk sevi pasargāt no šī vīrusa." Solvita Olsena atzīst, ka vislielākais risks ir atrasties ar inficētu cilvēku vienā telpā un pētījumi brīnišķīgi parāda, kā vīruss izplātās un cilvēki inficējas, sēžot dažādas vietās restorānā un neesot ciešā kontaktā. "Tas, ka vīruss salīdzinoši ilgi uzturas gaisā, īpaši neventilētās telpās, to mēs zinām labi, tāpēc telpu ventilācijai ir ļoti svarīga nozīme. Bet nav viena universāla risinājuma, lai samazinātu vīrusa risku," turpina Solvita Olsena. Profesore vērtē, ka šobrīd ļoti uztrauc straujā delta vīrusa varianta izplatība, kas vairāk nekā divas reizes infekciozāks nekā alfa jeb tā sauktais britu variants. "Šis ir nepatīkams variants, jo tam ir tendence arī vairāk inficēt cilvēkus, kas nav pilnībā vakcinēti. Par šo tendenci jābūt ļoti uzmanīgiem," komentē Solvita Olsena. "Tas, ka atvieglojam noteikumus, vīrusa izplatībā neko nemaina, mums ir jāpanāk, lai potenciālie vīrusa izplatītāji un potenciālie cilvēki, kas varētu inficēties, lai viņi atrodas tik drošos apstākļos, lai risku samazinātu pēc iespējas vairāk." Publiskās telpās samazināt vīrusa izplatības risku - nodrošināt ļoti labu ventilāciju. Ja telpā ir cilvēks, kas izdala vīrusu, ir jāpanāk, lai vīrusa daļiņās pēc iespējas ātrāk tiek izkliedētas un aiznestas projām. Jo mazāka koncentrācija būs katrā konkrētajā gaisa mākonī, jo mazāka iespēja būs citam cilvēkam ieelpot un tādā veidā inficēties. Ventilācija tam palīdz. Solvita Olsena iesaka mērīt C02 koncentrāciju telpā, rāda aptuveno izelpotā gaisa līmeni telpā un kāda  ir gaisa plūsma. Mērītājs par vīrusu nesaka neko un ir netiešs rādītājs, bet palīdz saprast, kas notiek ar gaisu telpā. Mērījums dotu priekšstatu par to, cik kvalitatīvs ir konkrētās telpas gaiss. Tāpat svarīgi sekot, kādā veidā gaisu telpās tīram. "Zinātniski pierādīts, ka ir tehniskās iekārtas, kas ir gaisa ventilācijas sistēmās, ir derīgas vīrusa riska mazināšanai, ir tādas iekārtas, kas gandrīz nedod neko. Ventilācijas iekārtas, kurām ir hepafiltri, kādi, piemēram, ir lidmašīnās vai tam vai citās vietās, ļoti labi savāc mikrodaļiņas šajos filtros un līdz ar to attīra gaisu, un, piemēram, ir tie saucamie jonizētāji, kas vīrusa riskiem nedod faktiski neko," skaidro Solvita Olsena. Izvēloties līdzekļus vīrusa ierobežošanai, Solvita Olsenamudina netērēt naudu, kur to nav jēga tērēt. Gaisa vīrusam virsmu dezinfikcēšana nedod neko. Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis un Būvniecības valsts kontroles biroja Būvju ekspluatācijas kontroles nodaļas vadītāja Dita Bārdiņa iepazīstina ar pārbaudēm, kas veiktas tirdzniecības vietās. 14% gadījumu secināts, ka slikta gaisa kvalitāte un nepilnīgi darbojās ventilācijas sistēma.

Vieglā valoda ir komunikācijas veids, kas padara informāciju saprotamu ikvienam. Vieglo valodu lieto visā pasaulē. Pētījumi rāda, ka vieglās valodas lietošana publiskā telpā tikai pieaugs, jo 15-25 procentiem valsts iedzīvotāju ir grūtības ar sarežģītas informācijas uztveršanu. Iemesli tam ir visdažādākie. Kas ir vieglā valoda un uz kādiem principiem tā balstīta, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vieglā valoda Latvijā ir ienākusi jau pirms 20 gadiem, bet tajā pašā laikā ir daļa sabiedŗibas, kas par to nezina vai kurai pret to ir aizspriedumi. Sabiedrības aptauja liecina, ka vismaz puse nezina, kas ir vieglā valoda. "Šobrīd cenšamies darīt visu, lai par vieglo valodu uzzināt vairāk," norāda Vieglās valodas aģentūras pārstāve Irīna Meļņika un uzteic Latvijas Radio, kas katru vakaru pulksten devinos raida ziņas vieglajā valodā. Meļņika uzskata, ka valsts iestādēm vajadzētu rādīt piemēru vieglās jeb saprotamas valodas lietojumā, lai saņemot vēstuli no valsts iestādes, nebūtu jāzvana kolēģiem vai draugiem, lai palīdz "iztulkot". Runājot par vieglās valodas attīstības virzieniem, Irīna Meļņika vērtē, ka svarīgi būtu, lai publiskais sektors sāktu domāt par informācijas pieejamību, it sevišķi šobrīd, kad valsts iestādes pārveido mājaslapas, lai visas būtu pēc viena standarta. "Mācīsim cilvēkus valsts pārvaldē rakstīt infomāciju vieglajā valodā. Būtu lieliski, ja būtu arvien vairāk literatūras vieglajā valodā, kas noderētu gan tiem, kas mācās valodu, gan tiem, kas valodu nesaprot," uzskata Irīna Meļņika. Drīzumā iznāks grāmata, kur latviešu literatūras klasiķu darbi būs "tulkoti" vieglajā valodā, jo arī mūsdienu bērniem reizēm vajag skaidrojumu daudziem vārdiem, kas vienkārši ir novecojuši. Irīna Meļņika norāda, ka arī likumdošanu vajadzētu sākārtot, lai sarunāties ar cilvēkiem saprotami būtu kā norma. Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne mudina runāt skaistā latviešu valodā, metot ārā svešvārdus, ja ir latvisks vārds. "Centīsimies lietot latvisko vārdu un centīsimies runāt un rakstīt skaistā valodā," mudina Ērika Pičukāne. Protams, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām literatūrai ir jābūt vieglajā valodā, bet kopumā literatūrai jabūt bagātā valodā, pārliecināta Ērika Pičukāne.    

Kā iedarbīgi veidot publiskās runas piezīmes un sagatavoties tai? Kas pandēmijas laikā ir mainījies publiskajā runā? Raidījumā ar publiskās runas ekspertu Oskaru Priedi runājam par iedarbīgu publisko runu un pasākumu vadīšanu, runas pierakstu un prezentācijas sagatavošanu, iziešanu no neveiklām situācijām uz skatuves, runas analīzi, balss tembra maiņu, Oskara darbu televīzijā, raidījumu “Diena pēc”, kā arī daudz ko citu. Oskars Priede ir pasākumu vadītājs un prezentēšanas prasmju treneris. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [01:35] Oskara publiskās runas ceļš. [08:05] Oskara nonākšana pasākumu vadīšanas jomā. [10:30] Neaizmirstamākā pasākumu vadīšanas pieredze. [15:00] Kā tikt galā ar neveiklu situāciju uzstāšanās laikā? [17:55] Kā Oskars nokļuva televīzijā: gūtā pieredze un atziņas. [23:30] Kas pandēmijas laikā mainījies publiskajā runā? [27:25] Kā pilnveidot publiskās runas prasmes? [31:40] Balss tembra maiņa. [34:35] Piezīmju veidošanas metodes un gatavošanās runai. [46:45] Kā Oskars analizē savas runas? [49:16] Darbs ar žestikulāciju, mīmiku, dikciju un valodu. [54:57] Audiovizuālais interneta raidījums “Diena pēc”. [01:03:25] Oskara nākotnes ieceres. Grāmata: Oren Klaff. Pitch Anything: An Innovative Method for Presenting, Persuading, and Winning the Deal. McGraw-Hill, 2011. 240 lpp. Noderīgas saites: https://spoti.fi/3yfyRyu – raidījums “Diena pēc” https://dienapec.lv/ – “Diena pēc” tīmekļa vietne https://runaskursi.lv/ – Oskara runas kursi https://fb.watch/5rQVpTtVxF/ – vingrinājums ar vīna korķi labākai dikcijai https://youtu.be/xoau6iX6ByQ – dokumentālais stāsts “Runātājs” https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Kā sniegt vērtīgu atgriezenisko saiti? Ko darīt, lai Zoom sanāksme būtu interesanta un nenogurdinoša? Raidījumā ar publiskās runas pasniedzēju Vandu Daukstu runājam par latviešu valodas apguvi un veicināšanu ārzemēs, Vandas dzeju latviešu un angļu valodā, publiskās runas pilnveidi, artikulācijas vingrinājumiem, Zoom pasākumu vadīšanu, ieteikumiem, kā iedarbīgi prezentēt idejas pāris minūšu laikā, kā arī daudz ko citu. Vanda Dauksta ir komunikācijas eksperte un publiskās runas pasniedzēja. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [00:44] Ko Vandai nozīmē latviešu valoda? [01:28] Pirms cik gadiem Vanda atgriezās Latvijā: pirmie iespaidi. [06:38] Vandas dzejoļi angļu un latviešu valodā. [11:10] Kā vislabāk veicināt latviešu valodas attīstību, dzīvojot ārzemēs? [14:53] Organizācija “Riga Toastmasters”. [16:37] Runas prasmju attīstīšana un vērtīgas atgriezeniskās saites sniegšana. [20:58] Kā Vanda kļuva par publiskās runas pasniedzēju? [23:30] Galvenie ieteikumi “TEDxRiga” runātājiem. [25:05] Vai sieviešu un vīriešu prezentācijas atšķiras? [27:28] Vai sievietes var iemācīties runāt zemā balss tembrā? [28:10] Kas pandēmijas laikā ir mainījies publiskajā runā? [32:50] Jauniešu semināra “2x2” ciešsaistes pasākumi un ieteikumi, kā padarīt Zoom satikšanās interesantākas. [36:30] Ieteikumi, kā gatavoties Zoom pasākumu vadīšanai. [39:00] Elpošanas un auditorijas redzēšanas svarīgums. [43:55] Vandas dalība “Riga TechGirls” hakatonā. [46:34] Kā iedarbīgi prezentēt idejas dažu minūšu laikā? [47:40] Dziesmas izmantošana publiskās runas sākumā. [50:00] Vandas grāmatu un publiskās runas ieteikumi. Grāmatas: Pauls Bankovskis. Pasaules vēsture. Rīga: Dienas Grāmata, 2020. 600 lpp. Noderīgas saites: https://2x2pasaule.lv/ – jauniešu semināra “2x2” tīmekļa vietne https://www.toastmasters.lv/ – “Riga Toastmasters” tīmekļa vietne http://rigatechgirls.com/ – organizācijas “Riga TechGirls” tīmekļa vietne http://tedxriga.com/ – “TEDxRiga” tīmekļa vietne https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Centrālā Sentmārtinas mākslas un dizaina koledža Londonā un Latvijas Mākslas akadēmija turpina uzsākto sadarbību, kura galvenokārt koncentrējas uz maģistrantūras studentu kopēju māksliniecisku un izpētes mijiedarbi. Viens no šīs sadarbības rezultātiem ir sarunu cikls “Public Encounters” jeb “Publiskās tikšanās”. Centrālā Sentmārtinas mākslas un dizaina koledža ir augstskola, kurā sapulcējas studenti no visas pasaules, lai pēc studiju beigām atkal izklīstu pa pasauli – šķiet, ka šo principu varam attiecināt uz daudzām lielām augstskolām tādos ekonomiskos kontinenta centros kā Londona. Tieši tāpēc projekta iniciatori vēlas uzsvērt dialoga nepieciešamību un pārspriest katras augstskolas pieredzi, kuru, protams, ietekmē konkrētās institūcijas vēsture un darbības raksturs. Viena no sadarbības līnijām ir publiskā jeb vides māksla: tiek plānota sadarbība ar mākslas staciju Dubulti, kā otru projekta darbības punktu izvēloties Kingskrosas staciju Londonā, no kuras netālu atrdoas arī St Martins augstskola. Lielā mērā šī ievirze ir izvēlēta pandēmijas ieviesto izmaiņu dēļ, jo vēl arvien mākslas galeriju apmeklējumu liedz atjaunot Covid-19 izplatība. Tāpēc vides māksla varētu būt jauna mākslas pieredzes gūšanas platforma un palīdzētu realizēt savas ieceres pašiem māksliniekiem.

Kā sagatavoties publiskai runai? Vai jāgatavojas arī improvizācijai? Raidījumā ar Lauru Čaupali un Juri Baltaču runājam par balsi un artikulācijas vingrinājumiem, gatavošanos sarunām, publiskai runai un improvizācijai, raidierakstu vadīšanu, iedarbīgu stāstu izveidi, kā arī daudz ko citu. Laura Čaupale ir runas pedagoģe, režisore, “Spēlmaņu nakts” balvas laureāte. Juris Baltačs ir raidieraksta “Svarīgās detaļas” veidotājs, viens no pirmajiem Latvijas podkāstu veidotājiem. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Noderīgas saites: https://spoti.fi/38uqKU0 – Jura raidieraksts “Svarīgās detaļas” https://spoti.fi/3nrKhbH – Jura saruna raidierakstā “Cilvēkjauda” https://spoti.fi/3nw36KM – Jura raidieraksta sērija par gatavošanos ierakstiem https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [01:03] Kad un kāpēc Juris sāka veidot raidierakstu? [02:35] Kā mainās balss, runājot ierakstā: stereotipi par publisko runu un tās apguve. [08:03] Cik svarīga ir gatavošanās sarunai un improvizācijai? [11:13] Lauras domas par raidierakstiem. [14:12] Kas Jurim patīk Latvijas podkāstos? [15:20] Kā uzlabot raidierakstu vadīšanas prasmes: problēmas, to apzināšanās un novēršana. [20:35] Cik svarīga Jurim ir valoda. [23:35] Kā uzlabot runas prasmes: artikulācijas vingrinājumi. [36:00] Rutīna un iepazīšanās pirms ierakstiem. [38:27] Jura neaizmirstamākā raidieraksta sērija. [41:24] Vai podkāstā drīkst smieties? [43:19] Lauras balss talants. [45:23] Eksperiments: raidieraksta “Piedzīvot” apraksts, runas analīze. [54:32] Kā iepazīstināt klausītājus ar sarunas viesi: iedarbīga stāsta daļas. [58:24] Podkāsta “Svarīgās detaļas” nākotnes ieceres. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Kā radīt saprotamu un iedarbīgu runu? Kā izskaidrot sarežģīto vienkārši un saprotami? Kāpēc latīņu valodu var salīdzināt ar matemātiku? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem uzzini sarunā ar žurnālisti, “zinātnes skaisto balsi” Sandru Kropu, kura raidījumā dalās ne tikai aizraujošajā pieredzē par Latvijas Radio raidījuma “Zināmais nezināmajā” izveidi, radio un televīzijas raidījumu vadīšanu un uzstāšanos “TEDxRiga”, bet arī ieteikumos par iedarbīgu publisko runu, intervēšanu un daudz ko citu. Sandra Kropa ir vides žurnāliste un Latvijas Radio 1 populārzinātniskā raidījuma “Zināmais nezināmajā” vadītāja. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Noderīgas saites: https://spoti.fi/3240AUi – Latvijas Radio 1 raidījums “Zināmais nezināmajā” https://spoti.fi/37Zwntn – Sandras Kropas saruna ar Aigu Veckalni raidījumā “Zināmais nezināmajā” https://bit.ly/2HVqPFm – Sandras Kropas “TEDxRiga” runa https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://bit.ly/3JnTuxM – sarunas transkripts Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam podraides viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu podraidi par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [01:06] Kā Sandra nonāca žurnālistikā un zinātnē? [04:10] Zinātnes raidījuma “Zināmais nezināmajā” tapšana. [07:50] Kā Sandrai padodas izskaidrot sarežģīto vienkārši un saprotami? [11:20] Sandras izglītība. [14:50] Neparastas situācijas “Zināmais nezināmajā” un nebaidīšanās no nezināšanas. [19:30] Sandras interese par valodu: vārdu izcelsme, valodas uzbūve un sistēma. [22:50] Valodas pielāgošana situācijai un mērķauditorijai. [26:10] Atšķirība starp runu radio un televīzijā. [28:36] Kā radīt iedarbīgu runu: tekstu lasīšana un uzsvari. [33:30] Informācijas uztveramība: vispārināšana un neprecizitātes. [36:15] Sandras pieredze “TEDxRiga”. [38:52] Laika izjūta. [42:58] Padomi intervijām un publiskajai runai. [47:24] Sagatavošanās intervijai, struktūra un iedarbīgu jautājumu uzdošana. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Šajā epizodē Linda Dombrovska un Oskars Treilihs runā par dažādām tēmām. Pirmkārt, neliela diskusija par to, vai medījumu gaļu nodot uzpircējiem ir ētiski. Otrkārt, epizodē tiek sniegtas atbildes uz klausītāju un skatītāju jautājumiem. Par to, kur uzzināt, kuras ir publiskās ūdenstilpes un kādas problēmas rodas, mēģinot saprast, kur atļauts medīt. Saruna par dažādām suņu izsekošanas sistēmām, par to, kādu termoveļu izvēlēties dzinējmedībām, kā arī par to, ar kādām patronām šauj uz lidojošiem mērķiem. Epizodes sadarbībā ar SIA "Ieroči". Publisko ezeru un upju saraksts šeit! Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada Lasi un abonē žurnālu Medības!

Publiskās runas institūta Oratore līdzdibinātāja un vadītāja, karjeras koučs un divu grāmatu autore Laura Vanaga ikdienā palīdz cilvēkiem pārvarēt bailes uzstāties publikas priekšā. Laura pati agrāk bija piedzīvojusi publiskās uzstāšanās bailes, tomēr viņa nolēma skatīties bailēm acīs un rast veidu kā šīs bailes pārvarēt. Laura atrada savu mentoru Dagniju Lejiņu un šodien viņas abas kopā jau palīdz citiem apgūt prasmes pārliecinoši prezentēt sevi publikas priekšā. Sarunā dzirdēsi Lauras personīgo stāstu, ar ko nodarbojas runas institūts “Oratore” un kas var palīdzēt sagatavoties brīdim, kad tev jāiziet auditorijas priekšā  un jāprezentē sevi.

Publiskā telpā termins ilgtspējīga attīstība izskan salīdzinoši bieži un izskanēs arvien biežāk. Par investīcijām ilgtspējīgā attīstībā jādomā ne tikai jaunuzņēmumiem, bet arī komercorganizācijām ar pieklājīgu darbības vēsturi. Bet kas īsti ir ilgtspējīga attīstība, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Ko nozīmē ilgtspējīga attīstība un kādas pārmaiņas ievieš šis laiks, skaidro un vērtē Elīna Kolāte, kura konsultē par ilgtspējīgu attīstību, un Ernests Jenavs, darbojās ar biznesa ilgtspējas jautājumiem. Ernests Jenavs norāda, ka ilgtspējīga attīstība nozīmē, ka cenšas panākt, lai iet labi, darot labu. Augt veidā, kas nodrošina izaugsmi ne tikai nākamajā ceturksnī, bet arī pēc pieciem un desmit gadie, gan uzņēmumam, gan sabiedrībai kopumā. Ilgtspējība ir ar arī ilgtermiņa investīcija. Norādot uz šī brīža situāciju, Jenavs salīdzina, ka esam iemesti pannā ar karstu ūdeni, kas ir vīruss, bet tajā pašā laikā lēnām vārāmies un silstam, gan patiesībā, gan metaforiski. No uzņēmējdarbības puses sagaida līdz ar to lielāku mobilizāciju. Tā ir nepieciešamā reakcija, lai sadzīvotu ar riskiem, ko jaunā pasaule var atnest, un reakcija uz to. Un nodrošināt savu darbību vidē, kas būs citāda. Par uzņēmumā veiktajām pārmaiņām plašāk stāsta “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps un ATEA Biznesa pakalpojumu centra vadītāja Alise Vilka. Festivāla "Laba daba" veidotājs Madars Štramdiers stāsta par ieguldījumu vides saudzēšana, samazinot atkritumu daudzumu pagājušā gadā festivālā, atsakoties no plastmasas traukiem.    

Esam daudz runājuši par satura mārketingu, bet kā to visu apvienot ar klientu piesaisti online vidē, ja domājam par ilgtermiņa risinājumu? Šajā epizodē diskutējam par sociālās vides ekosistēmu un mijiedarbību ar mūsu sekotājiem.Vairāk par Kristīni - https://www.kristinepodvinska.lv/Uzzini par mums vairāk:www.facebook.com/edgarskebbewww.facebook.com/vladislavs.podvinskiskebbeit.lv/podkasts/

Strādājot valsts pārvaldē un pašvaldībās, ir jāspēj balansēt starp dažādu ieinteresēto pušu vajadzībām, vienlaikus saglabājot skaidru skatījumu uz kopējo attīstību. Jācenšas nezaudēt ideālismu, spēju kalpot, mērķtiecīgi un gudri rīkoties. Atcerēsimies – organizācijas, nodaļas, komandas, grupas spēja darīt ir vistiešākajā veidā atkarīga no tās vadītāja. Konferences saturs veidots, lai vadītāji gūtu iedvesmu gan cilvēku, gan procesu vadīšanai, kā arī – sevis kā personības vadībai.

Strādājot valsts pārvaldē un pašvaldībās, ir jāspēj balansēt starp dažādu ieinteresēto pušu vajadzībām, vienlaikus saglabājot skaidru skatījumu uz kopējo attīstību. Jācenšas nezaudēt ideālismu, spēju kalpot, mērķtiecīgi un gudri rīkoties. Atcerēsimies – organizācijas, nodaļas, komandas, grupas spēja darīt ir vistiešākajā veidā atkarīga no tās vadītāja. Konferences saturs veidots, lai vadītāji gūtu iedvesmu gan cilvēku, gan procesu vadīšanai, kā arī – sevis kā personības vadībai.

Publiskā telpa šobrīd burtiski ir pārpildītā ar to, kas  notiek atkritumu apsaimniekošanas jomā, un nav jau ko brīnīties, jo ar atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu mums iet kā pa celmiem. Pastāv dažādas sabiedriskas iniciatīvas, kā padarīt Latviju par teritoriju, kas neslīks atkritumos. Piemēram, atsākāmies no iepakojuma, vai ieviešam atkritumu vērtības nodokli. Vai šādas iniciatīvas var palīdzēt atrisināt sasāpējušos jautājumus atkritumu apsaimniekošanas jomā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. par iniciatīvām diskutē Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme, SIA ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma un Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis. Vita Jaunzeme rosina ieviest samaksu par iepakojumu jau iegādājoties preci. „Ja cilvēks būs jau samaksājis arī par iepakojumu, viņš to nemetīs dabā, bet centīsies atgūt savu ieguldījumu. Protams, ir ļoti svarīgi nodrošināt infrastruktūru, lai atkritumus varētu sašķirot un atkritumu apsaimniekotāji varētu attīstīt biznesu," atzīst Jaunzeme. Ginta Gailuma norāda, ka palēnām cilvēki pievēršas atkritumu šķirošanai un nodošanai, apsaimniekotāji tos savāc, bet problēma – kur tos likt. „Mēs vācam, bet ir problēmas, kur to likt, kāpēc ir jāvāc. (..) Tas Latvijā ir satraucoši. Darām, izpildām direktīvas, ievērojam likumus, bet tālāk?” vērtē Gailuma.

Publiskā telpā daudz tiek runāts par āra gaisa kvalitāti, bet krietni mazāk par to, kas notiek mūsu mājokļos. Vidēji Latvijas iedzīvotāji iekštelpās pavada 90% savas dzīves. Tās nozīmē, ka mājokļa gaisa kvalitātei vajadzētu būt teicamai, bet, vai spējam to nodrošināt, ja mājoklis ir nesen būvēts vai remontēts. Cik bīstamā vidē mēs dzīvojam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Sertificēts energoauditors, būvinženieris Sandris Liepiņš un Rīgas Stradiņa universitātes higiēnas un arodslimību speciāliste, ķīmiķe Aneka Kļaviņa.   Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.

Šonedēļ kaut kas nedaudz ārpus ierastā - saruna par neformālām sarunām jeb "small-talk". Publiskās runas treneris Oskars Priede dalās ar materiālu, kuru viņš nesen apkopojis jaunas lekcijas izveidei. Lietišķa neformālā saruna var tikt strukturēta tā, kā jebkura cita komunikācijas forma. Tā var būt uz mērķi vērsta vai tik pat labi - nejauša un uz neko nevirzoša. Noklausoties šo epizodi, iegūsi vērtīgus padomus kā uzsākt sarunu, kā pret to attiekties un kā to kvalitatīvi noslēgt. Šis ir viens no tematiem, ko ierosinājuši mūsu klausītāji. Ja arī Tev kāds ir padomā, mēs priecāsimies dzirdēt - raksti - pasts@dienapec.lv.Support the show (http://www.dienapec.lv)

Ar balsi var strādāt, to var uzlabot, to ir iespējams mainīt! Šādi iedrošinoši vārdi šonedēļ skan no mūsu publiskās runas trenera Oskara Priedes, kurš ir uzņēmies atklāt ne tikai dažus trikus balss padarīšanai par ietekmīgu instrumentu, bet arī rūpīgi skaidrot, kāpēc un kādos gadījumos tas ir nepieciešams un svarīgi. Mēs ļoti gaidām jūsu ierosinājumus Diena Pēc podkāsta 2. sezonas viesu sarakstam! Tas jau ir tapis gana iespaidīgs un mums ir prieks redzēt lielu atsaucību! Publiskās runas un prezentāciju kultūra Jums, acīmredzot, ir būtiska un par to mums ir liels prieks! Piedalīties vari, sūtot savu temata vai viesa ierosinājumu uz pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

Raidījumā Īstenības izteiksme skan vēsturnieku eseju cikls “VDK vēsture Latvijā”. Vēsturnieks Ojārs Stepens vērtē, cik daudz patiesības ir pašlaik publiskotajos pašlustrācijas stāstos par sadarbošanos ar Valsts drošības komiteju (VDK). Ojārs Stepens darbojos kā pētnieks Publiskās atmiņas pētniecības centrā, ko pats dēvē par tādu kā mantinieku VDK zinātniskās izpētes komisijai. Viņš arī rakstījis vairākus pētījumus par VDK tēmu. "Pamatā mana tēma bija radošās savienības un vispār kultūras dzīve un VDK. Vairāk esm pētījis Komponistu savienību un Teātra biedrību. Tās ir ik pa laikam izmantotas kā tā dēvētās piesegstruktūras. Svarīgi, ka radošās savienības padomju sistēmā nav ne arodbiedrības, ta nav neatkarīga struktūra, tas ir instruments, ar kuru padomju vara kontrolē attiecīgo nozari. (..) Panākam stāvokli, ka tās vai citas nozares visi nopietnākiem pārstāvji ir iekļauti it kā sabiedriskā strūktūrā, ka bez tās tu nevari reāli darboties, ja vēlies jebkādu publicitāti, jebkādu honorāru. Tas ir instruments, kurš šīs nozares ļaudis kontrolē un vada, kā arī novada režīma propagandu līdz attiecīgiem cilvēkiem. Un ir gatava struktūra, ko vajadzības gadījumā var attiecīgi izmantot," skaidro Ojārs Stepens Vēsturnieks skaidro, kā mūsdienu sabiedrībā arī vēl pēc kartotēkas publikācijas viedojas zināmi mīti, kā šis mehānisms darbojās