Podcasts about laimo

Vakar rytą eidamas 89uosius metus mirė popiežius Pranciškus. Jau vakare į pirmą maldą už jį Vatikano švento Petro aikštėje vyko pirmoji vieša malda už popiežių po jo mirties, į aikštę susirinko tūkstančiai maldininkų. Jau žinoma, kad popiežius Pranciškus pageidavo būti palaidotas ne šv. Petro bazilikoje Vatikane, o Romos centre esančioje švč. mergelės Marijos bazilikoje.Sveikatos specialistai skaičiuoja, kad erkių platinama Laimo liga per metus užsikrėtė daugiau nei 15 tūkstančių žmonių - skaičiai išaugo 5 kartus. Be to, šiemet pirmasis sezonas, kai erkės aktyvios visus metus, tad sergančiųjų ne tik Laimo liga, bet ir erkiniu encefalitu fiksuojama jau nuo sausio.Į LRT GIRDI kreipėsi Vilniuje gyvenanti moteris, jau kelerius metus besirūpinanti savo tėčiu, kuris nevaikšto ir serga demencija. Nors dukra turi notaro patvirtiną įgaliojimą atstovauti tėvui, ji susidūrė su problema, kad bankui tokie dokumentai netiko ir paslaugos suteiktos nebuvo. Priekaištų dėl elgesio bankui turi ir Lygių galimybių ekspertai - teigia, kad į kai kurias situacija galima būtų žiūrėti lanksčiau.Nuo importo iš viso pasaulio priklausomi verslai Jungtinėse Valstijose išgyvena nežinią dėl prezidento Donaldo Trumpo muitų. Dėl išaugusių importo kaštų dalis baiminasi, ar pavyks išgyventi apskritai. Jungtinės Valstijos tęsia dvišales derybas dėl prekybos su atskiromis valstybėmis, o tęsiantis Vašingtono prekybos karui su Kinija, Pekinas Ameriką kaltina šantažu.Ved. Liuda Kudinova

Izdevniecībā “Neputns” iznācis grāmatu kopums “Grāmata kā meistardarbs. Apgāda “Zelta ābele” ilustrēts bibliogrāfisks katalogs” un “Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve”. Viena no tām ir biogrāfisks apcerējums par Latvijas pirmās valsts un arī trimdā aktīvo izcilu grāmatu izdevēju, otra ir apgāda "Zelta ābele" izdoto grāmatu katalogs. Vienotā stāstā tās sasaista abu grāmatu autora – kolekcionāra Laimoņa Oša personība. Miķeļa Goppera dzīvesstāstā vēl līdz gluži nesenam laikam bija daudz neizpētīta, izdevēja veikuma izpēte ir Laimoņa Oša mūža darbs.   Zīmols “Zelta ābele” zīmē kādu ideālistisku nepārtrauktību starp pirmās Latvijas valsts laiku un trimdas dzīvi. Un šāda nepārtrauktība tiešām pastāv, un tā ir grāmatu mīlestība, kas vada gan kolekcionāru un abu grāmatu autoru Laimoni Osi, gan darba redaktoru Raimondu Ķirķi. Lai arī reprezentablais izdevums ir pārāk smags ērtai lasīšanai, Laimoņa Oša sarakstītā Miķeļa Goppera dzīvesstāsta iepazīšana izvēršas par aizraujošu nodarbi. Sākusi lasīt, šķiros no galvenā varoņa jau krietni pāri pusnaktij un grāmatas pusei, kad kara bēglis Miķelis Goppers jau laimīgi nokļuvis Zviedrijā, atkal apvienojies ar ģimeni, atradis istabiņu vecā vasarnīcā, no kurienes ģimenes apgādniekam divas stundas jāpavada ceļā, lai strādātu smagu fizisku darbu grāmatspiestuvē Stokholmā, un tikpat ilgu laiku atpakaļceļā, atlikušajās diennakts stundās un brīvdienās turpinot cīņu par latviešu grāmatu izdošanu trimdas apstākļos. Miķeļa Goppera dzīvesstāsts lielā mērā izstāstīts caur izdotajām grāmatām. Veiksmīga ir izdevēju ideja dzīvesstāsta lappušu malās norādīt kodu, kas pieminētās grāmatas sasaista ar kataloga lappušu numerāciju. Tādejādi abas grāmatas var lasīt gan kā lineāru vēstījumu, gan kā izziņu literatūru, uzreiz uzšķirot nepieciešamo šķirkli. Grāmatu kopuma, kas atklāj izdevēja Miķeļa Goppera dzīvi, tapšanā pamatīgu darbu ieguldījis redaktors Raimonds Ķirķis. Viņš ir ne tikai grāmatu par Miķeli Gopperu redaktors, viņš savā ziņā ir arī Goppera darba kolēģis, izdevniecības ar “Neputns” galvenais redaktors. Laimoņa Oša monogrāfija “Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve” lielā mērā ir visas Gopperu dzimtas stāsts. Tas sākas ar vectēvu Jāni Gopperu, kurš „Maskatu” mājas Plāņos, prasmīgi saimniekodams, bija izveidojis no nekā, vienlaikus būdams cienīts Hernhūtes brāļu draudžu kustības sacītājs. Jo pamatīgāk izstāstīts tēva, Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļa, latviešu strēlnieku virsnieka Kārļa Goppera dzīvesstāsts. Tradicionāli dzimtas stāstos uzsvērta tiek patriarhālā līnija, taču Laimonis Osis pietiekamu vērību piegriež arī Miķeļa Goppera mātei Verai Pajevskai, grāmatā ir brīniškīga epizode, kur mājas viesībās no galvas skandēta dzeja, un šai sacīkstē Edvartam Virzam līdzi turēt spējusi vien Vera Goppere, saprotams, skandējot dzeju krievu valodā. Grāmatu kopums "Grāmata kā meistardarbs. Apgāda “Zelta ābele” ilustrēts bibliogrāfisks katalogs un Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve" rokās iegulst kā pamatīgs smagums. Grāmatas diezgan burtiskā nozīmē ir pamatīgs ķieģelis latviešu grāmatniecības vēstures ēkā. Un lai arī tik pilnīgs grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīves un darba apraksts tā pa īstam noderīgs visdrīzāk būs salīdzinoši nelielam pētnieku un speciālistu lokam, ir vēl kāds aspekts, kas piemita arī "Zelta ābeles" izdevumiem. Tā ir sajūsma, kas pārņem, šķirstot tik skaistu, pamatīgu, un arī atjautīgi iekārtotu izdevumu. Par Laimoņa Oša mūža darbu stāsts arī raidījumā Radio mazā lasītava:  

Turpinām raidījumu par izdevniecību "Zelta Ābele". Šajā raidījumā mūsu uzmanība pievērsta izdevniecības grāmatu "komponēšanas" pieredzei, atzinībai Parīzes izstādē un politisko pārmaiņu ietekmei. Kopā ar monogrāfijas un bibliogrāfiskā izdevumu kataloga autoru Laimoni Osi skaidrojam, ko nozīmē bibliofils, ko izdevējs Miķelis Goppers uzskatīja par saviem zeļļa gadiem grāmatu izdošanā un arī par viņa nodomiem, kas neīstenojās. Laimoņa Oša darbu “Grāmata kā meistardarbs. Apgāda “Zelta Ābele” ilustrēts bibliogrāfisks izdevumu katalogs” un monogrāfiju “Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve” izdevis apgāds “Neputns”. Abiem izdevumiem arī “Zelta Ābeles” cienīgs Ances Pences dizains. Laimoņa Oša mūža darbs - divu sējumu izdevums par "Zelta Ābeli" un Miķeli Gopperu. 1. daļa Raidījumu atbalsta:

Krustmātes dāvana Laimonim Osim kļuva liktenīga. Ne tāpēc, ka tā būtu bijusi no zelta, bet gan tāpēc, ka tā bija "Zelta Ābeles" izdotā grāmata "Kapteiņa Granta bērni". Pirmskara Latvijas izdevumus padomju okupācijas gados Laimonis Osis meklēja antikvariātā, arī svētdienās Biķernieku un Beberbeķu mežos, kur nelegāli pulcējās grāmatnieki. Ķīmiķis ar kolekcionāra un bibliofila gēnu Laimonis Osis šoreiz ir Radio mazās lasītavas viesis, jo apgādā "Neputns" klajā nācis viņa mūža darbs - divu sējumu izdevums: monogrāfija par "Zelta Ābeles" dibinātāja Miķeļa Goppera dzīvi un darbību, kā arī izdevniecības "Zelta Ābele" bibliogrāfisks izdevumu katalogs. Divas sērijas arī mūsu "Lasītavai" - pirmajā vairāk runāsim par to, kā Miķelis Goppers, ģenerāļa Kārļa Goppera dēls, sāka izdot grāmatas, kādus principus ievēroja, kā izdevniecību "Zelta Ābele" vērtēja laikabiedri, un kāpēc Miķeli Gopperu varam uzskatīt par romantiķi. Mums sastapšanās ar kādu "Zelta Ābeles" grāmatu notika Springšļu dzirnavās, kur kā īpašu dārgumu rādīja Virzas "Straumēnus", kas izdoti latviešu karavīriem Austrumu frontē. Arī šo izdevumu varat atrast ilustrētajā bibliogrāfiskajā izdevumu katalogā. Laimoņa Oša mūža darbs - divu sējumu izdevums par "Zelta Ābeli" un Miķeli Gopperu. 2. daļa Raidījumu atbalsta:

„Ideālists merkantilā pasaulē” – monogrāfija, kurā pirmoreiz iespējams izsekot grāmatu apgāda „Zelta Ābele” dibinātāja un vadītāja Miķeļa Goppera dzīves nozīmīgākajām epizodēm visa mūža garumā. Kultūras rondo studijā par Miķeli Gopperu un viņa apgādu izvaicājam monogrāfijas autoru Laimoni Osi un grāmatzinātnieku Viesturu Zanderu. Iznācis divu sējumu izdevums – "Grāmata kā meistardarbs. Apgāda "Zelta ābele" ilustrēts bibliogrāfisks izdevumu katalogs" un monogrāfija "Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve". Katalogu sastādījis, komentējis un monogrāfiju sarakstījis Laimonis Osis. Bibliofila un grāmatu kolekcionāra Laimoņa Oša desmitgadēm ilgusī interese par leģendāro izdevniecību "Zelta Ābele" un tās dibinātāja Miķeļa Goppera dzīvi ir īstenojusies apjomīgā monogrāfijā un izsmeļošā apgāda izdoto grāmatu katalogā. Rezultātā ir tapis divu sējumu izdevums: monogrāfija par Miķeļa Goppera dzīvi un darbību "Ideālists merkantilā pasaulē", kā arī izdevniecības "Zelta ābele" ilustrēts bibliogrāfisks izdevumu katalogs "Grāmata kā meistardarbs". "Zelta ābeles" ieguldījums latviešu grāmatu mākslā ir neatsverama un paliekoša vērtība, tās noteiktais standarts un kvalitātes zīme jau vairāk nekā pusgadsimtu kalpo par atskaites punktu grāmatu mākslā, uzsver izdevēji. Divu sējumu izdevumu izdevis apgāds "Neputns".

„Šo bildi es redzu pirmo reizi …, izcilas bildes,” – tā daudzreiz izsauksies režisore Māra Ķimele. Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā skatāma izstāde „Režisore Māra Ķimele Laimoņa Stīpnieka portretējumos”, kas veltīta režisores un profesores 80.dzimšanas dienai. Fotogrāfs daudzu gadu garumā bija sekojis Māras Ķimeles radošajai darbībai, savukārt jubilejas reizē fotogrāfijas rosina sarunu par režisorei svarīgiem cilvēkiem un iestudējumiem. Kopā ar režisori Māru Ķimeli cauri muzeja telpām esam nonākušas izstāžu zālē,  un mūs pavada Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Ekspozīciju veido liela izmēra Laimoņa Stīpnieka fotogrāfijas, kurās dzīves un radošo procesu fiksējums, kā arī nozīmīgi režisores iestudējumi fotogrāfijās. Bet ekrānā Mārītes Balodes TV raidījumu fragmenti. „Šādu bildi es arī neesmu redzējusi,” tā vairakkārt Māra Ķimele izsauksies sarunas laikā, ka šo fotogrāfiju gan redz pirmo reizi. Interesanti, kā fotogrāfija spēj atritināt laiku, uzburt krāsainu notikumu virkni, atdzīvināt sen notikušu iestudējumu, radot sajūtu, ka tas skatīts nesen. Pie foto sienas, kur attēlos mirkļi no izrādēm, vairums ir Valmieras Drāmas teātrī tapuši darbi, arī Paula Putniņa „Pusdūša” ar Jāni Zariņu un Ņinu Leimani galvenajās lomās. Īpaša vieta izstādē ierādīta Laimoņa Stīpnieka foto sērijai, kas veltīta Deika Vosermana „Kur dzeguze ligzdu vij” iestudējumam Valmieras Drāmas teātrī 1984.gadā. Esam atgriezušās pie Laimoņa Stīpnieka šoruden Jānim Siliņam atsūtītās idejas, kā veidot Māras Ķimeles portretējumus, veltītus režisores jubilejai gada nogalē. Pats fotogrāfs šo laiku vairs nesagaidīja, tāpat kā Māras dēls Pēteris Ķimelis... Starp portretiem arī  Māra tēvs Vilis Ķimelis, kustību mākslinieks Ansis Rūtentāls un režisors Oļģerts Kroders. Krāsainā un tādā pat melnbaltā fotogrāfijā redzams pirmais aktieru kurss, ar kuru strādāja Māra Ķimele, vecuma ziņā viņu gan grūti atšķirt no topošajiem aktieriem. Tāpat kā fotogrāfijas, kas nav hronoloģiski rindotas, arī mēs sarunā ceļojam pa dažādām teritorijām. Pirmais Māras Ķimeles režijas darbs „Stikla zvērnīca” noticis Liepājas teātrī 1969.gada 8. februārī. Šogad (2024.gadā) 8.februārī apritēs 55 gadi kopš Māra Ķimele strādā teātrī, tāpēc Teātra muzejā būs šim notikumam veltīta tikšanās. Savukārt izstāde „Režisore Māra Ķimele foto mākslinieka Laimoņa Stīpnieka portretējumos” būs skatāma līdz martam.

Visuomenininkų iniciatyva neversti vaikų darželiuose miegoti pietų miego įgauna pagreitį. Klaipėdos meras pažadėjo nuo rugsėjo numatyti daugiau etatų darželių specialistams, kurie galėtų užsiimti su pietų miego eiti nenorinčiais vaikais.Dalis verslo ir toliau parduoda elektronines cigaretes bei pildykles, kuriuose randama draudžiamo skonio ir kvapo. Kokios baudos jiems skirtos ir kodėl tai nekeičia esmės?Aktualus klausimas. Ar reikėtų trumpinti laisvės atėmimo bausmes ir didesnę dalį bausmių nuteistiesiems leisti atlikti švelnesniu režimu, taikant specialias metodikas ir leidžiant dirbti už įkalinimo įstaigos ribų?Prasideda sergamumo erkių platinamomis ligomis sezonas. Šiemet ir Laimo liga, ir erkiniu encefalitu jau susirgo daugiau žmonių nei pernai. Kodėl taip yra ir ką daryti?Valstybinės kalbos inspekcijai įpareigojus Vilniaus rajono savivaldybę pakeisti kelių gatvių lenkiškus vietovardžius lietuviškais, Lenkijos ambasadorius sako, kad Lietuva turėtų laikytis tarptautinių įsipareigojimų ir užtikrinti tautinių mažumų teises.Ved. Edvardas Kubilius

Nediagnozuota ir negydoma Laimo liga gali sukelti rimtų pasekmių, kurios gali paveikti įvairias kūno sistemas ir organus. Kaip pažinti Laimo ligą ir kuo greičiau pradėti gydymą?Lietuviškos uogos ir vaisiai šią vasarą kainuoja brangiau, nei prieš metus, sako augintojai. Nerimą uogų augintojams kelia ir supirkimo kainos, kurios šią vasarą - tris kartus mažesnės nei prieš metus.Socialiniuose tinkluose gyventojai gąsdinami, esą gyventojų Lietuvoje yra tik maždaug pusantro milijono, pasitelkiama net oficiali statistika. Iš tiesų gyventojų skaičius vis dar du kartus didesnis ir siekia beveik tris milijonus. Kas ir kodėl manipuliuoja skaičiais?Ved. Paulius Selezniovas

Penktadienį Nacionalinis visuomenės sveikatos centras (NVSC) išplatino pranešimą apie kylantį sergamumą erkių platinamomis ligomis. Sergamumas Laimo liga pirmąjį pusmetį išaugo daugiau nei pusantro karto, nežymiai padaugėjo ir erkinio encefalito atvejų. Per pirmąjį šių metų pusmetį Lietuvoje užregistruoti beveik 800 Laimo ligos atvejų, kai pernai jų per tą patį laikotarpį užfiskuota 300 atvejų mažiau. Erkiniu encefalitu per šiuos metus susirgo 99 žmonės, pernai per tą patį laikotarpį susirgimų skaičius keliolika atvejų mažesnis.Didžiausias sergamumas erkių platinamomis ligomis registruojamas Vilniaus, Kauno, Klaipėdos, Utenos, Alytaus apskrityse. Kas lėmė tokį sergamumo šuolį erkių platinamomis ligomis? Kokia yra ligoninėje atsidūrusių erkiniu encefalitu užsikrėtusių pacientų būklė ir kokios jų gydymo galimybės? Pokalbis su NVSC Užkrečiamųjų ligų valdymo skyriaus atstove dr. Milda Žygutiene bei Santaros klinikų Infekcinių ligų centro vyresniąja infekcinių ligų gydytoja dr. Birute Zablockiene.Kita laidos tema – krūties vėžys, kuris yra dažniausia moterų onkologinė liga. Pasaulio sveikatos organizacijos duomenimis, Europoje kas 11 moteris serga krūties vėžiu. Lietuvoje kasmet nustatoma 1,5 tūkst. naujų ligos atvejų. Ir nors prevencinės programos skirtos 50-69 m. moterims, šalies onkologų skaičiavimais kas 5 krūties vėžiu susirgusi moteris yra jaunesnė.Šį savaitgalį Klaipėdoje organizuojamas tradicinis renginys – „Šv. Magdalenos naktis“, kuria siekiama atkreipti dėmesį į moterų sergamumą krūties vėžiu bei ligos prevenciją. Didžiausias dėmesys renginyje bus skiriamas limfedemos gydymui – šalutiniam vėžio reiškiniui, kuris mūsų šalyje kol kas yra pačių onkologinių pacientų rūpestis. Renginyje rūpimus atsakymus ras moterys, kurias domina genetiko konsultacija dėl onkologinės ligos paveldimumo, taip pat bus atliekama ultragarsinė krūtų patikra, teikiamos gydytojų dermatologų, plastinės ir rekonstrukcinės chirurgijos gydytojų konsultacijos. Apie renginį ir krūties vėžio gydymą bei prevenciją – pokalbis su Lietuvos vėžio asociacijos pirmininke bei gydytoja chirurge dr. Agne Čižauskaite.Ved. Laura Adomavičienė

Atėjus pavasariui, pamažu atgimstant gamtai, bunda ir erkės, platinančios žmogui pavojingas ligas. Kasmet Lietuvoje erkių platinamomis ligomis suserga apie 3000 žmonių. 2022 metais Lietuvoje Laimo liga susirgo 2380 asmenų, erkiniu encefalitu – 377 asmenys. Lietuva yra endeminė erkinio encefalito ir Laimo ligos šalis, registruojamas sergamumas šiomis ligomis - vienas didžiausių Europoje. Europoje didžiausias sergamumo erkinio encefalito rodiklis registruojamas Baltijos šalyse, Slovėnijoje, Čekijos respublikoje. Apie tai kalbame su Ramune Zeleniene - Nacionalinio visuomenės sveikatos centro prie Sveikatos apsaugos ministerijosAlytaus departamento Užkrečiamųjų ligų valdymo skyriaus vedėja.

Stāsta arhitekts Pēteris Venckovičs Apbrīnojami, ka tikai kādus desmit gadus kopš Latvijas valsts dibināšanas un postošā pasaules kara Latvijas valsts uzskata par vajadzīgu un iespējamu atzinīgi novērtēt Latvijas Universitātes un tās profesoru lomu un ieguldījumu Latvijas izaugsmē ar zemes piešķīrumu iecienītā atpūtas vietā Koknesē. Pēc agrārreformas Bilstiņu muižas zeme tika sadalīta nelielos zemes gabalos, kurus piešķīra Universitātes mācībspēkiem vasarnīcu celšanai. Ēkas uzcēla tikai pieci profesori: valodnieki Jānis Endzelīns, Anna Ābele, Ernests Blese un  inženieris elektroķīmiķis Ernests Dišlers, kura brālis jurists Kārlis Dišlers jau bija iegādājies pašu Bilstiņu muižas dzīvojamo ēku. Lai arī jaunie īpašumi sagādāja to īpašniekiem ne mazums rūpju un izdevumu, tomēr bija brīnišķīgi vasarās uzturēties pussalā pie paša Pērses ūdenskrituma - tik lieliskā vietā ar skatu uz lielo Daugavas loku un Kokneses pilsdrupām. Kādi tad izvērtās šo piecu intelektuāļu un viņu izloloto māju likteņi? Trīs no viņiem bija tie, kas 1944. gada 17. martā parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti, un tie bija: Ernests Dišlers, Ernests Blese un Jānis Endzelīns. Ja brauksiet ekskursijā uz Bilstiņiem, tad pirmā vēsturiskā māja būs Ernesta Dišlera "Kalnsētas". Tolaik bija iegādājami tā saucamie paraugprojekti, kurus vēlāk, 1939. gadā, Hipotēku banka apkopoja un izdeva grāmatā "Norādījumi mazēku būvētājiem". Izskatās, ka arī šī ēka ir veidota, pamatojoties uz šādu divstāvu ēkas paraugprojektu. Staļina laikā Ernests Dišlers tika pazemināts no profesora par docentu un 1952. gadā aizsūtīts pensijā. Viņš mira Rīgā 1966. gadā un ir apglabāts Rīgas Meža kapos. Nākamā vēsturiskā māja, ko redzēsiet, būs no radzēm būvētā Bilstiņu muiža, ko 1632. gadā cēlis Kornēlijs Bilšteins – Kokneses pils un kara pārtikas noliktavas grāmatvedis. To 1928. gadā nopirka Ernesta brālis jurists Kārlis Dišlers – profesors, politiķis, rakstnieks un Rīgas pilsētas Domes un Saeimas deputāts, kurš mājai deva vārdu "Sauleskalns". 1941. gada 14. jūnijā kopā ar sievu izsūtīts, viņš pēc septiņiem gadiem atbēga uz Latviju, dzīvoja Siguldā, līdz 1949. gada beigās atkārtoti tika apcietināts un 1950. gadā izsūtīts uz Sibīriju. Miris 1954. gadā Poļevojes ciemā Krasnojarskas novadā. Viņa "Sauleskalns" pa to laiku piedzīvoja grūtas dienas. Tur bija iekārtots kaut kāds kantoris, viss izdemolēts. Tagad senā ēka ir Vijas Beļēvičas ģimenes īpašumā. "Sauleskalna" dārzā ir saglabājušās drupas no lapenes, kurā 1822.gadā ceļodams no Daugavpils atpūties ķeizars  Aleksandrs I. Tuvāk Pērses ragam atrodas valodnieka, tulkotāja un filoloģijas zinātņu doktora Ernesta Bleses celtā māja "Laimoņi". Pēc nepārbaudītām ziņām tā ir vienīgā no kolonijas mājām, kuru varētu būt projektējis arhitekts Pauls Kundziņš. Ernests Blese, kurš ir arī viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem, 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, un kopš 1946. gada bija ārkārtas profesors Maincas universitātē un slāvu valodas profesors Germersheimas augstskolā. Miris 1964. gadā Germersheimā. Māju šobrīd apsaimnieko viņa mazdēls Kārlis Blese. Arī tuvākā kaimiņiene – vasarnīcas "Guja" saimniece, valodniece, Endzelīna tuva kolēģe, eksperimentālās fonētikas pamatlicēja Anna Ābele – atstāja Latviju 1944. gadā kopā ar brāli ārstu Pēteri Ābeli, kurš ar vērienīgu ziedojumu ir izveidojis fondu Annas Ābeles piemiņai filoloģijas pētījumu veicināšanai. Šī fonda balvu saņēmusi arī Vaira Vīķe-Freiberga, Velta Rūķe-Draviņa un citi. Veselības dēļ atteikusies no vilinošā uzaicinājuma strādāt Hārvardas Universitātē, viņa vēl turpināja publicēties zinātniskajos žurnālos. Mirusi 1975. gadā. Viņas urna glabājas trimdas latviešu Katskiļu kapos Ņujorkas štatā. Annas Ābeles piemiņu glabā viņas vasarnīcas neparastais vārds "Guja", ko valodniece veidojusi no vārda "gūt" un viņas stādītā tūja, kura dēstīta kopā ar filoloģijas un filozofijas studentu akadēmiskās organizācijas "Ramave" biedriem. Viņas māja, iespējams, tapusi pēc tā paša tipveida projekta ierosmes, kā "Kalnsētas", tomēr tai piemīt (iespējams, saimnieces inspirēti) daudz "art deco" stila vaibstu gan logu un balkona durvju formās, gan krāsainajos fasādes koka dekoros. Tie piešķir kubveida mājiņai īsta stila šarmu. Mājas liktenis tipisks pašvaldību pārņemtajām trimdā aizbraukušo ēkām: tajā tika iemitinātas trīs no Sibīrijas atgriezušās ģimenes, kurām bija liegts atgriezties savās mājās. Jaunie īpašnieki māju nopirka no Annas radinieces ārstes Auroras Ābeles pēc 90. gadu restitūcijas. Pretstatā Annas Ābeles "Gujai", tuvākā kaimiņa valodnieka Jāņa Endzelīna "Nāka" (no darbības vārda "nākt") veidota tik askētiski, cik vien iespējams. Tas atspoguļojas pat interjerā. Visas mēbeles ir nekrāsoti galdnieka rokas darinājumi. Guļamistabā - tipiska niķelēta metāla gultiņa, nav pat īpaša rakstāmgalda. Viņš bija vienīgais no pieciem, kurš dzīves pēdējos gadus pavadīja Koknesē līdz pat savai nāvei 1961. gadā. Viņa pēdējais lielais darbs "Latvijas vietvārdi" bija radīts pie vienkārša koka galda zem vientuļas neapklātas spuldzītes. Bez ēdamistabas krēslu komplekta vēl tikai grāmatas. Vārdnīcas. Un veranda ar balkonu uz dienvidiem, uz Daugavu, uz pilsdrupām. Meitas Līvijas Endzelīnas gleznotajā portretā viņš redzams tieši tur.

Rundāles pils muzejs svin savu 50. dzimšanas dienu, izstādē „Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē” godinot pirmo muzeja darbinieku entuziasmu, bez atlīdzības braukājot ekspedīcijās, dokumentējot un uzņemot muzeja krājumā Latvijas seno muižu, baznīcu interjera detaļas. Izstāde ir arī stāsts par Rundāli kā ilggadēju restauratoru darba centru. Rundāles pils muzejam šī ir īpaša – 50. sezona. Tieši pirms 50 gadiem, 1972. gada janvārī, Rundāles pils no Bauskas muzeja Rundāles filiāles pārtapa patstāvīgā muzejā. Svētku svinēšana aizsākās jau maijā, ar bijušo darbinieku saietu, nesen atklātā izstāde “Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē” un oktobra beigās sarīkotā konference, ir jubilejas sezonas noslēdzošie pasākumi. Saruna ar izstādes “Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē” mākslinieci Laumu Lancmani notiek Rundāles pils pamatstāvā – fonā pa brīžam ieskanēsies izstādes apmeklētāju čīkstinātie grīdas dēļi, pils dārzā nozvanīs pulkstenis, uz sastatnēm āmurus klaudzinās celtnieki. Rundāles pils muzeja mājas lapā tapusi jauna rubrika – “Muzejam 50”, muzeja tapšanas hronika. Tā aizsākas krietni agrāk nekā pirms 50 gadiem: ar 1964. gadu, kad pēc Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktora Laimoņa Liepas iniciatīvas Rundāles pils kļūst par Bauskas muzeja filiāli, un tajā sāk strādāt divi Valsts mākslas akadēmijas trešā kursa studenti – Imants Lancmanis un Leopolds Mārcis Kļaviņš. Patiesībā kopīga darbošanās kultūras pieminekļu glābšanai aizsākās vēl agrāk – 1962. gadā, varētu teikt, ka Rundāles pils muzejs aizsākās ekspedīcijās, kurās studenti Imants Lancmanis, Mārcis Kļaviņš, muzeja vadītājs Laimonis Liepa, un arī Mākslas akadēmijas Latviešu mākslas vēstures mācību laboratorijas izveidotājs un vadītājs Jurģis Skulme sadarbojas kultūras vēstures pieminekļu glābšanai. Neredzamais, ko piemin Lauma Lancmane, kas varbūt palicis atjaunotās pils ēnā, ir šis izpētes darbs – rezultējies pētījumos, izdotās grāmatās. Krājumā savāktie, no brūkošām muižām un baznīcām izglābtie priekšmeti. Kā arī restaurācijas darbs. Taču, iespējams, par aisberga neredzamo daļu jāsauc arī domubiedru kodols, kas šajās ekspedīcijās brauca bez papildus atlīdzības, strādāja spartiskos apstākļos, taču ar skaidru misijas apziņu. Ekspedīciju dalībnieki un restauratori, kas redzami izstādes “Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē” fotogrāfijās un ir arī mani sarunbiedri, ir tāda pat vērtība, ar ko muzejam lepoties, kā izglābtie priekšmeti. Tāpēc turpinām iepazīties – Anita Bistere. Vēl pastaigā pa izstādi “Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē” piedalās muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Jakoviča, viņa Rundāles pils muzeja dzīvē ir kopš šī gada pavasara, un Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītāja Aina Balode. Viņa izstāsta arī savu stāstu par satikšanos ar Rundāles pili pagājušā gadsimta 70.-80. gadu mijā. Tolaik Rundāles pilī bijusi skola, bet Ainai Balodei bijis jānostrādā pēc studiju beigšanas obligātie trīs gadi. 1981. gadā Rundāles pilī ir pabeigta pirmā restaurācijas darbu kārta, pils ver durvis apmeklētājiem, bet Aina Balode saprot, ka skolotājas darbs tomēr nav viņas aicinājums. Durvis ir šīs izstādes nosaukumā, un ir arī caurviju motīvs katrā no zālēm. Sākot ar Lustes muižas klēts durvīm, kuru restaurāciju sarežģījis tas, ka tās no vienas puses bijušas krāsotas. Kukšu muižas durvis, it kā vienkāršas, bet ar elegantiem kokgriezumiem vai interesantas ar atklājušos krāsas slāņu skaitu. Ungurmuižas durvus, uz kurām uzgleznots muižas skats, bet mani tās apbur ar zem nolobījušās krāsas atsegušos koka dēļa faktūras skaistumu. Vienā no ekspozīcijas zālēm skan Edvarda Brodera radītais skaņu celiņš. Tāda varētu būt bijusi skaņu ainava, muzeja restauratoriem strādājot izpētes ekspedīcijā.

Iš erkių platinamų ligų Alytaus apskrityje registruojamas erkinis encefalitas ir Laimo liga. FM99 pokalbyje Nacionalinio visuomenės sveikatos centro prie Sveikatos apsaugos ministerijos, Alytaus departamento Užkrečiamųjų ligų valdymo skyriaus vyriausioji specialistė, laikinai vykdanti vedėjos funkcijas Ramunė Zelenienė.

Kasmet Lietuvoje erkių platinamomis ligomis suserga apie 3 tūkst. žmonių ir šis skaičius nuolat auga. Medicinos entomologė Milda Žygutienė sako, kad ligas platinančios erkės dabar yra paplitusios visoje Lietuvoje, o jų aktyvumo laikotarpis pastaraisiais metais dar išaugo.Pasak specialistų, beveik tris dešimtmečius stebimą erkinio encefalito ir Laimo ligos atvejų augimą lemia ir klimato kaita.Dėl šylančio klimato į Europą sugrįžta tokios Afrikos bei Azijos šalims būdingos uodų pernešamos ligos kaip maliarija. Gamtos tyrimų centro mokslininkė Rasa Bernotienė pasakoja apie dengės karšinę pernešančią invazinę Azijos tigrinio uodo rūšį, kuri į mūsų žemyną greičiausiai atkeliavo prekybiniais laivais ir išplito pietinėse šalyse.Komentuodamos siūlymus naikinti kenkėjus cheminėmis medžiagomis, pašnekovės pažymi, kad tai kenksminga visai aplinkai ir problemos nesprendžia. Be to, uodai ekosistemose atlieka savo vaidmenį.Autorė Vaida Pilibaitytė

Šylant orams neišvengiamai tenka kalbėti apie erkių sukeliamas infekcines ligas: erkinį encefalitą bei Laimo ligą. Mat Lietuva priskirtina prie didelio erkių paplitimo kraštų ir patenka į endemine vadinamą zoną. Specialistai tikina, kad erkių per pastarąjį dešimtmetį mūsų kraštuose gerokai padaugėjo, o tai reiškia, kad išaugo ir ligas platinančių užkrėstų erkių populiacija. Palyginimui, 2015 m. 100 tūkst. gyventojų teko apie 12 užsikrėtimų erkiniu encefalitu, o 2017 m. jų registruota jau gerokai daugiau – beveik 17 erkinio encefalito atvejų 100 tūkst. gyventojų. Latvijoje sergamumas apie tris kartus mažesnis – siekia 6 atvejus 100 tūkst. gyventojų, o Lenkijos skaičiai lyginant su Lietuvos atrodo apskritai menki – vos pusė atvejo 100 tūkst. gyventojų. Esant tokiai gausiai erkių populiacijai, o kartu ir jų platinamų ligų rizikai būtina imtis prevencinių priemonių. Kaip išvengti erkių platinamų ligų: erkinio encefalito ir Laimo ligos – ir ką daryti su jomis susidūrus? Pokalbis su LSMU Kauno ligoninės gydytoja infektologe Laima Nakutiene.Kita laidos tema – maliarija. Pastaraisiais dešimtmečiais Lietuvoje registruojami tik įvežtiniai maliarijos atvejai iš subtropinių Afrikos, Azijos ir Lotynų Amerikos regionų. Užkrečiamųjų ligų ir AIDS centro stebėsenos duomenimis, Lietuvoje kasmet užregistruojama nuo 2 iki 8 įvežtinės maliarijos atvejų. Dažniausiai į Lietuvą įvežama tropinė maliarija iš Afrikos šalių.Ir visgi retam kuriam teko girdėti, kad taip buvo ne visada. Lietuvoje iki 1957 m. buvo maliariją platinančių uodų, kol medikų ir biologų pastangomis vietinė maliarija buvo įveikta. Ar gali maliariniai uodai grįžti į Lietuvą? Kokių priemonių griebtis tiems, kurie darbo ar turistiniais tiksliais vyksta į subtropinius kraštus, kur gausu maliariją platinančių uodų? Pokalbis su Nacionalinio visuomenės sveikatos centro vyresniąja specialiste, klinikine entomologe, biomedicinos mokslų daktare Milda Žygutiene.Ved. Laura Adomavičienė

Kovas ir balandis – patys aktyviausi mėnesiai, kada daugiausia gyventojų į klinikas suplūsta dėl skiepų nuo erkinio encefalito. Pastarasis skiepas Lietuvoje yra ypač aktualus: mūsų šalyje erkių platinamomis ligomis, tokiomis kaip erkinis encefalitas ir Laimo liga, kasmet suserga 2-3 tūkst. žmonių. Dėl šių sunkių erkių platinamų ligų Lietuva paskelbta endemine zona. Nuo Laimo ligos skiepų kol kas nėra, o štai nuo erkinio encefalito vakcinos yra pati veiksmingiausia priemonė. Tik šie metai išskirtiniai tuo, kad kartu vykdoma ir intensyvi gyventojų vakcinacija nuo COVID-19. Nors šiuo metu skiepijamos prioritetinės grupės, ir jų tarpe jau kyla klausimų, ar galima tą pačią dieną ar tą pačią savaitę skiepytis ir nuo COVID-19, ir nuo erkinio encefalito. Kaip COVID-19 skiepai apskritai suderinami su kitomis vakcinomis? Pokalbis su virusologu profesoriumi Sauliumi Čaplinsku ir „MediCA“ klinikos šeimos gydytoja Izabele Juškiene.Sveikatos apsaugos ministerija skelbia, kad COVID-19 vakcina visiškai – tai yra – abiem dozėmis paskiepyti gyventojai gali e.sveikatoje rasti tai įrodančius dokumentus. Šias pažymas lietuvių ir anglų kalbomis nuo balandžio 7-osios e.sveikatoje jau turėtų rasti visi gyventojai, paskiepyti dviem vakcinos dozėmis. Kada ir kam tokia pažyma gali praversti? Kaip šie dokumentai susiję su Europos Sąjungoje kuriamu žaliuoju pasu – vieningu dokumentu, leisiančiu keliauti ES viduje? Pokalbis su Sveikatos apsaugos ministerijos Visuomenės sveikatos departamento vadovu Audriumi Ščeponavičiumi.Ved. Laura Adomavičienė

Prezidento patarėjas teigia, kad savaitę neveikus e.sveikatai, dabar reikėtų siekti ne atsakingų asmenų pasitraukimo, o tyrimo, paaiškinančio, kodėl taip įvyko. / Nuo šeštadienio viešose uždarose vietose bus privaloma dėvėti kaukes. Kaip tai bus užtikrinama? / Fiksuojant didėjantį susirgimų erkiniu encefalitu ir Laimo liga skaičių, svarstoma kompensuoti vakcinas ir susijusius tyrimus. / Kodėl turintiems neribotą internetą Lietuvoje, išvažiavus į užsienį duomenų kiekis tampa ribotas?Norite išgirsti daugiau? Visą LRT RADIJO laidos „Ryto garsai“ įrašą rasite čia: https://www.lrt.lt/mediateka/audio/radijo-laidos/ryto-garsai

This week on Arts and (Space)Crafts, the boys listen to Sal Laimo share the ways to get active and keep the momentum that's started in the wake of George Floyd's murder at the hands of the police. A New York native, Sal recalls what he saw in the early days of protests in Brooklyn. Links below: https://bit.ly/2zQCaTo https://www.dsausa.org/  

Tėvynės sąjunga – Lietuvos krikščionys demokratai lieka populiariausia partija, prezidentas Gitanas Nausėda pirmauja politikų reitinge, o Lietuvos policija pasiekė aukščiausią rezultatą per visą nepriklausomos Lietuvos laikotarpį, LRT RADIJUI sako visuomenės nuomonės apklausų bendrovės „Vilmorus“ vadovas, sociologas Vladas Gaidys. Reitingų pokyčius komentuoja politologas Bernaras Ivanovas. Statistika liudija , kad šių metų sausį į Lietuvą daugiau žmonių atvažiavo negu išvažiavo. Ekonomistas Aleksandras Izgorodinas pastebi kad, palyginti su praeitų metų demografiniais duomenimis, nuolatinių gyventojų skaičiaus augimas Lietuvoje nėra vienkartinis šuolis. Ekonomisto teigimu, metinį nuolatinių gyventojų Lietuvoje prieaugį galimai lėmė įvykęs „Brexitas“ bei nusilpusi Didžiosios Britanijos ekonomika.– Aleksandras Izgorodinas – LD studijos svečias.Šeštadienis – trečioji ,,Atvirų pasimatymų” Vilniaus knygų mugės diena. Deimantai, rubinai, safyrai ir perlai - tai brangakmeniai, kurios labiausiai vertino Lietuvos valdovai. Kolegė Dovilė Lisauskaitė pravėrė Valdovų rūmų lobyno duris, kuriame archeologų atrasti papuošalai šiandien atskleidžia kilmingųjų mėgtą prabangą. Pernai buvimo lede Lietuvos rekordą (30 minučių 4,10 sekundės) pasiekęs Modestas Stumbrys šeštadienį Vilniuje sieks naujo . – Ar pavyks pagerinti rezultatą ? Specialistai pastebi, kad šią, neįprastai šiltą žiemą, dalis erkių liko aktyvios. Dėl to rizika užsikrėsti erkiniu encefalitu ar Laimo liga – didesnė nei įprastai.Ved. Artūras Matusas.

Politologas Ramūnas Vilpišauskas teigia, kad dažnai skubama kelti aplinkosaugines problemas, neišsiaiškinus jų priežasčių./Žurnalistė Birutė Davidonytė įvertino premjero Sauliaus Skvernelio politinius sprendimus. Anot jos, panašu, kad ministras pirmininkas ruošiasi kadencijos pabaigai./Europos Sąjungos šalių vadovai tęsią derybas dėl ateinančių septynerių metų bendrijos biudžeto. Tarp valstybių narių susiformavo du blokai – vieni nori mažesnio biudžeto, kiti – kad jis būtų dosnesnis./Gyventojams vis dažniau kreipiantis dėl galimai pažeistų jų teisių, Valstybinė vartotojų teisių apsaugos tarnyba pastebi naują tendenciją – ketvirtadaliu išaugo nepagrįstų kreipimųsi skaičius./Specialistai įspėja, kad dėl neįprastai šiltos žiemos dalis erkių liko aktyvios, todėl rizika užsikrėsti erkiniu encefalitu ar Laimo liga - didesnė nei įprastai.Norite išgirsti daugiau? Visą LRT RADIJO laidos „Ryto garsai“ įrašą rasite čia: https://www.lrt.lt/mediateka/audio/radijo-laidos/ryto-garsai

Prezidentas Gitanas Nausėda Seimui pateikė Sauliaus Skvernelio kandidatūrą toliau eiti premjero pareigas.Medikai sako, jog mažėja sergamumas Laimo liga. Kaip ši liga pasireiškia ir kuo yra pavojinga?JAV bus pradėtas tyrimas, kuris turi padėti išsiaiškinti, ar Pentagonas eksperimentavo ir bandė erkių pernešamą Laimo ligą panaudoti kaip biologinį ginklą Šaltojo karo metais.Vilniuje oficialiai atidarytas naujasis areštinės pastatas. Žemaitijos regiono ūkininkai skundžiasi, kad pilkosios gervės labai trypia pasėlių laukus. Valdininkai sprendimo nežada.Archeologai pristatė unikalų Didžiosios Vilniaus sinagogos radinį – po sakykla buvusį rūsį, kuris užgriuvo Antrojo pasaulinio karo metais, kai šventykla dar buvo naudojama.Ar žmogaus intelektas turi ribas? Ved. Madona Lučkaitė.

No 26. maija līdz 28. maijam Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā “Zirgu pasts” notiks izcilajam Kustību teātra režisoram un pedagogam Ansim Rūtentālam veltīta notikumu sērija, lai atzīmētu viņa 70. dzimšanas dienu. Šajās dienās tiks atklāta fotogrāfa Laimoņa Stīpnieka izstāde “Rituāls ar 12 RŪTīm”, izrādīta horeogrāfu Ramonas Galkinas, Ivara Broniča un Ilzes Zīriņas laikmetīgās dejas izrāde “Rezonanse. Trīs”, kas tapusi, iedvesmojoties no Anša Rūtentāla kustību izrādēm, un tiks demonstrēta Anša Rūtentāla video filmu un izrāžu ierakstu programma, kas tiks papildināta ar sarunu par viņa nozīmi un pēdām Latvijas kultūras kontekstā. Par gaidāmajiem notikumiem "Atsperes" vadītājiem režisorei, zīmola #iamintrovert idejas autore Unai Rozenbaumai un Orestam Silabriedim stāsta Anša Rūtentāla Kustību teātra aktrise un projektu vadītāja Guna Bīriņa. Guna Bīriņa: “Ansis Rūtentāls, veidojot izrādes, saviem audzēkņiem, “kustoņiem” mācīja to, ko pats īsti nesaprata, kas tas ir. Tā bija nojausma par to, kā viņš gribēja ieraudzīt kustību, kā to izprata. Bija daži klasiski pantonīmas elementi, ko apguvām, bet tie bija meklējumi caur mūziku. Ja definē Rūtentāla skolu un principu, tad tā ir iedziļināšanās mūzikā, kas savstarpēji savijas ar pasaules pētīšanu, ko viņš prasīja no aktiera. Būt atvērtam pret pasauli un uzdot jautājumus. Savienojumā ar mūziku tu vari pietuvināties pasaulei un iet ar savu jautājumu." Režisoram un kustību pedagogam Ansim Rūtentālam šī gada 28. maijā apritētu 70 . Viņa dzīves ceļš pārtrūka 2000. gadā, bet atstātais radošais mantojums līdz šim nav pilnībā apzināts un aktualizēts. Anša Rūtentāla kustību teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA), kurā Rūtentāls pasniedza skatuves kustību aktieriem un režisoriem 90. gados, aicina svinēt Anša piemiņu un izzināt viņa radošās darbības rezonansi šodien. Pasākumu programma atrodama šeit.

Žinios iš Lietuvos ir pasaulio. Čijūnės Sugiharos savaitė. Ekonomikos ir infliacijos augimas. Pinigų muziejaus akcija. Vaikai ir autoįvykiai. Erkių encefalito ir Laimo ligos sergamumas.

Žinios iš Lietuvos ir pasaulio. Pasaulinė švyturių diena. Trakuose Senovinių amatų dienos. Erkinio encefalito ir Laimo ligos augimas. Lietuvos vandens telkiniai.

白黒模様のマレーバク どうしてこんな色なんでしょう？夢を食べる獏とはちがうの？マレーバクにまつわる食べ物って？ 答えは放送を聞いてください オープニング ・ウサンバラエフタオとオオムラサキのことを教えてもらいました(わだ […]