Podcasts about stokholm

Le collège de Kronängsskolan près de Stokholm a décidé de décaler l'heure de début des cours de 8h15 à 9h15. Et les effets sont flagrants : moins d'absences, moins de stress, des élèves plus attentifs… et des profs plus détendus.L'école s'appuie sur une étude scientifique qui prouve qu'à la puberté, le rythme biologique se décale. Les ados s'endorment plus tard, mais doivent quand même se lever tôt — d'où un manque de sommeil chronique, lié à des troubles de l'attention, de la mémoire, voire de l'humeur ou du métabolisme. Résultat : une petite heure de plus au lit, et tout le monde se sent mieux.Les profs aussi sont plus détendus, et l'heure dégagée le matin est mise à profit deux fois par semaine pour un accompagnement plus individualisé. Seule contrainte : une fin de journée décalée à 16h… mais qui semble plutôt bien acceptée.A noter que manquer de sommeil nous ferait nous sentir… plus vieux que notre âge réel. Or, ce ressenti, appelé "âge subjectif", joue un vrai rôle sur notre santé mentale. En Suède, des chercheurs ont même montré que les personnes qui se sentent plus jeunes que leur âge vivent plus longtemps… et en meilleure santé. Vous aimez ce contenu ? Abonnez-vous, partagez et donnez-lui des étoiles pour propager les idées qui font avancer le monde !Une chronique signée Leslie Rijmenams, à retrouver sur Nostalgie et www.nostalgie.be.

Jānis Šipkēvics jeb Shipsea ar ģimeni šobrīd dzīvo Stokholmā. Ar Šipkēvicu ģimeni tiekamies Zviedrijas karaliskajā mūzikas akadēmijā, lai izzinātu, ko nozīmē pārcelties divu bērnu ģimenei uz Zviedriju un cik tuva un tāla vienlaikus Latvijas ir Jāņa sievai Zanei.

Šoreiz raidījumā Piespēle noslēdzam šī gada hokeja pavasari - liekam punktu pasaules čempionātam nedēļas notikumu topā, kā arī rubrikā “Kas lācītim vēderā?” sarunājamies ar kolēģiem no Latvijas Televīzijas (LTV) par turnīra aizkulisēm Stokholmā. Studijā viesojas LTV sporta žurnālisti Dāvids Ernštreits un Matīss Timofejevs, kā arī operators Normunds Pavlovskis. Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” šoreiz saruna jau vasarīgās noskaņās, par riteņbraukšanu. Gunāra viesi šoreiz Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss un amatieru velo kustības pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe. Nedēļas topā: Latvijas hokeja izlase dramatiski noslēdz pasaules čempionātu: savā pēdējā spēlē ar 1:6 zaudēja Austrijai un netiek ceturtdaļfinālā, lielajā finālā ASV ar 1:0 papildlaikā uzvar Šveici, bronzu izcīna mājiniece Zviedrija; Anrī Ravinskis pēc pasaules čempionāta paraksta līgumu ar Nacionālās hokeja līgas klubu Vankūveras “Canucks”; Kitija Laksa teicami debitē Sieviešu nacionālajā basketbola asociācijā - deviņi punkti pirmajā spēlē pret Losandželosas “Sparks”, turklāt to viņa paveic savā 29.dzimšanas dienā; “VEF Rīga” izcīna 12. Latvijas Basketbola līgas čempiontitulu kluba vēsturē, sērijā 4-0 pret “Ventspili”, bronzas godalgas Rīgas “Zeļļiem”; Igaunija būs viena no 2029. gada Eiropas čempionāta basketbolā rīkotājiem.

Šodien, 25. maijā, pasaules hokeja čempionātā spēles par medaļām. Vakar pusfinālā Šveice ar 7:0 uzvarēja Dāniju, bet ASV ar 6:2 uzveica mājinieci Zviedriju. Pulksten 16.20 spēle par bronzas medaļām, kur zviedri tiksies ar dāņiem, bet pulksten 21.20 lielas fināls - Šveice pret ASV. ASV nav uzvarējuši pasaules čempionātā kopš 1933.gada, bet pie medaļām nav tikusi kopš 2021. gada, kad nopelnīja bronzu. Šveice par čempioniem lūkos kļūt pirmo reizi vēsturē - viņiem 12 gadu laikā trīs vicečempionu tituli, arī iepriekšējā reizē Stokholmā 2013. gadā Šveice zaudēja finālā, un arī pērn viņi zaudēja finālā, bet Dānija vispār pirmo reizi sasniegusi labāko četrinieku. Šodien taps zināmi ne tikai medaļu ieguvēji, bet arī turnīra simboliskais piecinieks un vērtīgākais spēlētājs.

Šodien, 24. maijā, sākas pasaules čempionāta pusfināli. Bet ir vēl kāda svarīga ziņa - Starptautiskās Ledus hokeja federācijas ikgadējā kongresā nolēma - krievi un baltkrievi nepiedalīsies Milānas-Kortīnas olimpiskajā hokeja turnīrā, bet 2029.gadā pasaules čempionātu uzņems Slovākija. Tagad skaidras valstis, kas uzņem nākamos četrus turnīrus - Šveice, Vācija, Francija un Slovākija. Pusfināla spēlēs vispirms plkst.15.20 Zviedrija spēlēs pret ASV, bet plkst.19.20 Šveice pret Dāniju. Zviedriju uzskata par favorīti zelta godalgu iegūšanai, viņi triumfēja arī 2013.gadā savās mājās un tā lauza slaveno “mājinieku lāstu”, kas bija aktuāls aptuveni 30 gadus. ASV nav uzvarējuši pasaules čempionātā kopš 1933.gada, Šveice par čempioniem lūkos kļūt pirmo reizi vēsturē - viņiem 12 gadu laikā trīs vicečempionu tituli, arī 2013. gadā, iepriekšējā reizē, kad turnīrs notika Stokholmā, Šveice zaudēja finālā, un arī pērn viņi zaudēja finālā. Dānija vispār pirmo reizi sasniegusi labāko četrinieku.

Pasaules hokeja čempionātā Latvijas izlasei turpinnās atpūtas dienas pēc aizvadītām četrām spēlēm, kurā piedzīvotas divas uzvaras un divi zaudējumi. Vakar aizvadīta arī komandas fotografēšanās, kas vienmēr ir gan jautrs pasākums, kurā piedalījās arī Rodrigo Ābols, kurš ieradies Stokholmā. Viņš arī nedaudz iesildījās pēc pārlidojuma - slidoja un meta ripas pa vārtiem. Ieskats foto sesijas norisē šeit. Nākamā spēle Latvijas izlasei rīt, 17. maijā, pret Somiju. Lai atbalstītu mūsu komandu, uz Stokholmu dodas arī jaunas fanu grupas. Atbalstīt Latvijas izlasi dodas arī tautieši, kas strādā Ziemeļvalstīs. Kas jāņem vērā faniem, lai, dodoties uz spēlēm līdzi būtu viss vajadzīgais un nebūtu nepatīkamu pārsteigumu arēnā, stāsta sporta tūrisma braucienu organizatore Ludmila Alampasu. Galvenais - nedrīkst būt līdzi nekādas somas un somiņas, lielas kabatas ir ļoti noderīgas.  

NATO jaunais mērķis varētu būt 3,5 % aizsardzībai un 1,5 % plašākai drošībai. Saeima pārliecinoši noraida "Stabilitātei!" ieceri ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot arī nepilsoņiem. Lai arī samazinās ievesto kravu skaits no abām agresorvalstīm - Krievijas un Baltkrievijas, joprojām to skaits ir liels. Latvijas hokeja izlasei Stokholmā pievienojas uzbrucējs Rodrigo Ābols.

Latvijas hokeja valstsvienība pasaules čempionāta spēlē Stokholmā trešdien ar 0:6 zaudēja mājiniecei Zviedrijai, kas ir viena no turnīra favorītēm. Kopumā pēc četrām spēlēm Latvijas izlasei seši punkti tabulā un pagaidām ceturtā vieta apakšgrupā, vēl jāspēlē pret Somiju, Slovākiju un Austriju. Visas trīs spēles ir svarīgas Latvijai, lai iekļūtu ceturdaļfinālā. Latvijas izlasei priekšā divas brīvdienas. Bet ir sācies latviešu ik pavasara "nacionālais rēķināšanas čempionāts", cik punktus vajag Latvijas izlasei, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā. Šobrīd laikam virzāmies pēc minimālās programmas, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā. Latvijas komandai šodien, 15. maijā, pievienosies centra uzbrucējs Rodrigo Ābols, treniņa nebūs, būs tikai izlases oficiālā fotografēšanās. Apakšgrupu turnīrs ir pārsniedzis vidusposmu, treneris Harijs Vītoliņš līdzšinējo komandas sniegumu vērtē atzinīgi. Viņš atzīst, ka puiši rāda labu raksturu. "Komandai ir raksturs un tas izšķirošās fāzēs tas dos savu," pārliecināts Harijs Vītoliņš.  

Zelenskis gatavojas sarunām ar Krieviju Turcijā. Latvijā jau no nākamā gada aizsardzības un drošības izdevumiem plāno atvēlēt jau 5% no iekšzemes kopprodukta. Pavasara salnu dēļ šogad varētu samazināties ābolu un skābo ķiršu raža. “Altum” jaunajās atbalsta programmās sākotnēji priekšroku dos aizsardzības projektiem. Latvijas vīriešu hokeja izlase šodien Stokholmā pasaules čempionāta ceturtajā spēlē tiksies ar Zviedriju. Vidusskolās varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas.

Stokholmā notiekošajā pasaules čempionātā hokejā Latvijas valstsvienība 13. maijā savā trešajā spēlē guva uzvaru ar 5:2, spēkus mērojot ar Slovēnijas izlasi. Latvijas izlasei priekšā vēl vismaz četras spēles un jau šodien pulksten 21:20 jātiekas ar Zviedrijas izlasi. Spēles tiešraide LTV7. Uzvaru Latvijas izlase guva savā ziņā līdzīga rakstura spēlē, kāda bija ar Franciju. Rezultatīvākie šajā pasaules čempionātā Latvijas izlasē ir Eduards Tralmaks ar pieciem punktiem un Dans Ločmelis ar četriem punktiem. Dana Ločmeļa spēli pēc mača ar Kanādu uzteica arī šīs valstsvienības kapteinis Sidnijs Krosbijs. Latvijas nākamie pretinieki zviedri ir disciplinētākā komanda šī gada čempionātā. "Tas ir zviedru hokejs, tur nevar pateikt, kurš aizsargs, kurš uzbrucējs. (..) Jāgaida, ka [viņi] mēģinās taisīt lielu haosu mūsu zonā. Ja mēs spēsim to kontrolēt un radīt asus pretuzbrukumus, domāju, var sanākt laba spēle," atzīst Latvijas valstsvienības galvenais treneris Harijs Vītoliņš.    

Latvijas hokeja izlasei šodien, 13. maijā, trešā spēlē pasaules hokeja čempionātā. Pulksten 17.20 sāksies spēlē ar Slovēniju. Vakar izlasei bija brīvdiena, kurā komanda aizvadīja treniņu. Aizsargs Markuss Komuls vērtē, ka pirmajās divās spēlēs izlase pasaules čempionātā epizodiski spēlēja labi, taču nākamajās cīņās laukumā jādarbojas kvalitatīvāk. Latvijas pretinieki - Slovēnijas izlase - ieradusies uz šo čempionātu ar atjaunotu sastāvu. Slovēnijas pirmās divas spēles Latvijas TV komentēja Ģirts Ankipāns. Viņš vērtē slovēņu spēles raksturu. Savukārt Slovēnijas izlases spēlētājus raksturo hokejists Māris Bičevskis, kurš ikdienā spēlē Slovēnijas hokeja flagmanī Ļubļanas "Olimpija". Pēdējos divu gadu laikā spēlējušas divas reizies. Abas reizes Latvija ir uzvarējusi, lai arī spēles bijušas smagas. Labā ziņa - Latvijas izlasie Stokholmā pievienosies uzbrucēja Rodrigo Ābols. Plānots, ka viņš ieradīsies ceturtdien.    

Latvijas valstsvienība 11. maijā otrajā spēlē pasaules čempionātā Stokholmā ar 1:7 zaudēja vieniem no turnīra favorītiem Kanādas hokejistiem. Lai arī Latvijas izlase pirmā vakardienas spēlē iemeta ripu kanādiešu vārdos, tomēr vēlreiz pārspēt pretiniekus neizdevās, lai gan iespēju bija gana daudz. Bet tas pamodināja kanādiešus, kas pārējā mača gaitā nesaudzēja Latvijas izlasi, sodot par daudzajām pieļautajām kļūdām. Kritisks par spēli bija "Zemgale LBTU" galvenais treneris Artis Ābols.  Savukārt izlases treneris Harijs Vītoliņš pēcspēles komentārā minēja, ka viens no faktoriem, kas ietekmēja spēles gaitu bija tas, ka Latvijas izlasei šī bija otrā spēle divas dienās un Latvijas izlasei bija mazāk laika atpūsties. Spēli vērtē arī vārtsargs Gustavs Dāvis Grigalis un izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš. Ir arī labas ziņas Latvijas hokeja izlasei varētu pievienosies Rodrigo Ābols, kura komanda izkrita no Amerikas hokeja līgas izslēgšanas spēļu 2. kārtas izšķirošajā spēlē. Viņš dosies uz Zviedriju, visticamāk piedalīsies spēlēs, kas paredzētas nedēļas nogalē pret Somiju un Slovākiju. Šodien, 12. maijā, Latvijas izlasei treniņš, bet jau rīt nakāmā spēle ar Slovēniju.

Latvijas valstsvienība pasaules čempionātu hojekā iesāka ar uzvaru, 10. maiijā Stokholmā pirmajā spēlē ar 4:1 uzveica Francijas izlasi. Bet jau šodien pulksten 17.20 Latvijas hokeja izlasei otrā spēle šī gada pasaules čempionātā - pret Kanādu. Spēle nebija viegla. Jāņēm vērā, ka Latvijas izlasei nebija neviena treniņa spēļu norises arēnā pirms mača, spēles dienā tikai slidošana. Otrs - Latvija un Francijas izlases tikās dienas noslēdzošajā spēlē, un arī ledus kvalitāte arēnā vairs nebija tik labs, tas bija "saguris". Arī spēlētāji un treneri norādīja, ka ledus faktors ietekmējis spēles gaitu, bet arī bilda, ka pašiem vajadzējis būt organizētākiem un disciplinētākiem. Bet pirms spēles notika vakar raidījumā pieminētais jau tradicionālais Latvijas fanu gājiens. Šodien spēle ar Kanādas izlasi, kas savā pirmajā čempionāta spēlē uzvarēja Slovēniju ar 4:0. Latvijas un Kandādas izlases savstarpēji tikušās 13 oficiālos mačos - 11 uzvaras Kanādai, Latvijai vienīgā uzvara 2021. gadā Rīgā ar 2:0, vēl arī neizšķirts Latvijas debijas čempionātā 1997. gadā. Latvijas izlases spēlētāji atzīst, ka jārespektē Kanāda, bet nav jābīstas un jāspēlē tas hokejs, ko Latvijas vienība prot. "Jāspēlē pašaizliedzīgi, spēku esam daudz patērējuši, bet adrenalīns visiem ir iekšā. (..) Jānospēlē tā, lai kanādieši atceras mūsu uzvārdus," uzskata treneris Harijs Vītoliņš.

Šodien, 9. maijā, startē 2025. gada Pasaules čempionāts hokejā, kas šogad norisinās Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, kur norisināsies arī Latvijas izlases spēles, un Dānijas pilsētā Herningā.  Latvijas izlase vakar devās uz Stokholmu, kur drīz pēc ierašanās arī aizvadīja pirmo treniņu. Sākotnēji treniņš bija ieplānots vakarpusē, bet rīkotāji to pārcēla uz rītu. Spēlētāji no lidostas uzreiz devās uz halli un trenējās, pēc tam tikai devās uz viesnīcu. Latvijas izlases treneru korpuss pagaidām čempionāta pieteikumā iekļāvis tikai 17 hokejistus (divus vārtsargus, sešus aizsargus un deviņus uzbrucējus), no pieciem uz Stokholmu aizbraukušajiem debitantiem pieteikti tikai divi uzbrucēji - Gļebs Prohorenkovs un Anrī Ravinskis, bet nav pieteikti Kristiāns Rubīns un Oskars Batņa; Pasaules čempionātā pirmajā spēlē Latvijas valstsvienība sestdien, 10. maijā, tiksies ar Franciju. Pasaules čempionāts sākas šodien ar četrām spēlēm: plkst.17.20 Stokholmā spēlēs Austrija pret Somiju, bet Herningā Šveice pret Čehiju. Savukārt plkst.21.20 mājinieki zviedri spēkosies ar slovākiem, bet dāņi cīkstēsies ar ASV.

Geradlinig sind die Lebensläufe der beiden «Persönlich»-Gäste nicht. Von der Lehrerin zur Unternehmerin, vom Pfarrer zum Stadtpräsidenten: Susi Gubler-Merz und Anders Stokholm. Susi Gubler-Merz (66), Unternehmerin Als 20-jährige Frau arbeitet Susi Gubler-Merz in Kalifornien als Langlauflehrerin und molk in Israel Geissen. Als Primarschüler entschied sie sich Maurerin zu werden, nachdem sie fast eine Woche die Schule geschwänzt hatte, um auf einer Baustelle den Baggern zuzusehen. Letztlich wurde sie, in eine Lehrerfamilie geboren, auch Lehrerin. Nach mehrjährigem Aufenthalt und Abenteuer in den USA und im Nahen Osten heiratete sie und führte mit ihrem Mann und dessen Familie ein Sportgeschäft. Die junge Familie mit zwei Kindern bewirtschaftete anschliessend eine Obst- und Nussbaumschule in Hörhausen/TG. Heute arbeitet Susi Gubler-Merz als Kinesiologin, vor allem aber als Vermittlerin. Dank ihrer Beziehungen hat Susi Gubler-Merz die unterschiedlichsten Menschen zusammengebracht. ____________________ Anders Stokholm (58), Stadtpräsident Frauenfeld Mit 16 Jahren studierte Anders Stokholm bereits in der Schweiz Theologie. Seine ersten Vorlesungen besuchte der gebürtige Däne als Zuhörer, weil er noch zu jung für die Immatrikulation war. Mit 21 Jahren hielt er bereits seine erste Predigt und führte Taufen und Beerdigungsfeiern durch. Damit trat er in die beruflichen Fussstapfen seines Vaters, der ebenfalls als Pfarrer verschiedene Gemeinden leitete. Die Berufung seines Vaters führte dazu, dass Anders Stokholm in den ersten 20 Jahren seines Lebens ein Dutzend verschiedener Wohnorte hatte und unter anderem auch in Grönland aufwuchs. Seine politische Laufbahn begann der 58-jährige vor rund einem Vierteljahrhundert, als er zum Gemeindeammann einer Thurgauer Gemeinde gewählt wurde. Die letzten 10 Jahre war Anders Stokholm Stadtpräsident von Frauenfeld. In zwei Monaten beendet er seine politische Karriere und wird wieder Pfarrer. ___________________________ Moderation: Michèle Schönbächler ___________________________ Susi Gubler-Merz und Anders Stokholm sind live zu Gast am 30. März 2025 im Kino Roxy in Romanshorn. Das Publikum ist gebeten, zwischen 09.00 und 09.30 Uhr einzutreffen. Die Livesendung beginnt um 10.00 Uhr. ___________________________ Das ist «Persönlich»: Jede Woche reden Menschen über ihr Leben, sprechen über ihre Wünsche, Interesse, Ansichten und Meinungen. «Persönlich» ist kein heisser Stuhl und auch keine Informationssendung, sondern ein Gespräch zur Person und über ihr Leben. Die Gäste werden eingeladen, da sie aufgrund ihrer Lebenserfahrungen etwas zu sagen haben, das über den Tag hinaus Gültigkeit hat.

Šoreiz raidījumā lielā saruna ar bijušo Latvijas vīriešu futbola izlases galveno treneri Daini Kazakeviču, kurš ir viens no retajiem pašmāju futbola treneriem ārzemēs. Kazakevičs šosezon vada Šauļu klubu Lietuvas virslīgā. Sarunā ar viņu gan par futbolu kaimiņzemē, gan Latvijas izlases gaidāmajiem mačiem Pasaules kausa kvalifikācijā pret Andoru un Angliju. Nedēļas notikumu topā: Kaspars Daugaviņš paziņo, ka šopavasar cīnīsies par vietu Latvijas hokeja izlases pamatsastāvā dalībai pasaules čempionātā Stokholmā; Eduards Tralmaks Čehijas hokeja virslīgas regulārās sezonas pēdējā mača pēdējā trešdaļā gūst trīs vārtus un izpilda divas rezultatīvas piespēles, nosargā līgas rezultatīvākā spēlētāja godu; Sākas Latvijas futbola virslīgas jaunās sezona, aiz muguras jau pirmā kārta; Latvijas vīriešu basketbola izlase vasarā pirms Eiropas čempionāta aizvadīs piecas pārbaudesspēles, tiksies arī ar Lietuvu un Slovēniju, igauņi pirmajā dienā nopērk 14 000 biļešu uz Eiropas čempionāta spēlēm.

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps apšauba NATO līguma 5. pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzbrukums visai aliansei. Liegumu daļai valsts pārvaldes apmeklēt Krieviju un Baltkrieviju paredz pieņemt jau šopavasar. Amatpersonas: pirmais mēnesis Eiropas energosistēmas tīklā pagājis bez starpgadījumiem. Ilggadējais Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš arī šopavasar cīnīsies par vietu valstsvienības sastavā, lai maijā spēlētu pasaules čempionātā Stokholmā.

Skaidrojam zināmo un nezināmo par vētrām uz Saules, citām zvaigznēm un to planētām Visumā. Gads daudzviet pasaulē iesākās ar dabas radītu salūtu - ziemeļblāzmu, atzīmējot, ka aizvien piedzīvojam Saules aktivitātes periodu. Sarunājas Andris Vaivads, Ventspils augstskolas rektors un Karaliskās Tehniskās augstskolas Stokholmā profesors, Ints Ķešāns, IT speciālists, astronomijas entuziasts, un Raitis Misa, IT speciālists, astronomijas entuziasts.  

Podcast Show NotesEpisode Title: Your Baby, Your Way: Medical Freedom, Unassisted Birth, and More with Jennifer Margulis, Ph.D.Episode Overview:Join your host Sophia as she sits down with Jennifer Margulis, Ph.D., award-winning science journalist, author, and advocate for medical freedom and safe vaccination practices. In this episode, Jennifer shares her experiences as a mother of four, navigating hospital, midwife-assisted, and unassisted births, and discusses the importance of parental intuition, making informed decisions, and creating a vaccine-friendly birth plan.Jennifer's work as a writer and educator has taken her across the globe, championing the rights of women, children, and families while shedding light on the hard truths about for-profit medicine. Together, they dive into topics like wild pregnancy, advanced maternal age, Stokholm syndrome in medicine, and midwife interventions, offering listeners tools and insights to reclaim autonomy in pregnancy and parenting.Key Topics Discussed: 1. Your Baby, Your Way • The inspiration behind Jennifer's book and how it empowers parents to take charge of their pregnancy, birth, and parenting decisions. 2. Navigating Birth Choices • Jennifer's personal experiences with hospital birth, midwife-assisted birth, and her powerful journey to an unassisted birth. 3. Medical Freedom and Safe Vaccination • Insights into the importance of informed decision-making and advocating for personal medical choices for your family. 4. Parenting Intuition and Fear • How to trust your instincts during pregnancy and overcome fear-based decision-making. 5. Wild Pregnancy and Unassisted Birth • Exploring the concept of wild pregnancy and taking radical responsibility for your birth experience. 6. Advanced Maternal Age and Birth Planning • How to navigate societal pressures and medical interventions as an older parent. 7. Sitting on Hands and Minimal Interventions • Jennifer's thoughts on when intervention is necessary and when less is more. 8. Hard Truths About For-Profit Medicine • An honest look at how the medical industry impacts women's health and autonomy.About Jennifer Margulis, Ph.D.:Jennifer Margulis is an award-winning science journalist, author, and advocate for medical freedom and safe vaccination practices. She is the author of the book Your Baby, Your Way: Taking Charge of Your Pregnancy, Childbirth, and Parenting Decisions for a Happier, Healthier Family. A mother of four, Jennifer has firsthand experience with various birth settings, including hospital, midwife-assisted, and unassisted birth.Jennifer's international work includes: • Advocating for child survival campaigns in Niger, West Africa. • Championing the rights of child slaves on live television in Paris. • Teaching non-traditional students in Atlanta. • Promoting medical freedom and education in Copenhagen.Her work empowers parents to trust their instincts, make informed decisions, and embrace autonomy in pregnancy and parenting.Connect with Jennifer Margulis: • Website: www.JenniferMargulis.net • Substack: Jennifer Margulis on Substack • Facebook: Personal | Your Baby, Your Way Book • X: @JenniferMarguli • LinkedIn: Jennifer Margulis on LinkedInListen to the Episode: • Podcast Link: Spotify • Instagram: @sophiabirth, @bayareahomebirth, @bornwildmidwifery • Facebook: Podcast LinkFinal Thoughts:Jennifer Margulis's work is a call to action for parents to reclaim their autonomy, challenge societal norms, and trust their instincts. Her experience and advocacy bring fresh, empowering perspectives to the topics of pregnancy, birth, and parenting.Stay Wild

Sasniedzot raidījumu cikla Grāmatai pa pēdām finiša taisni, šo sēriju veltīsim latviešu trimdas literatūrai Zviedrijā. Kādu ietekmi uz grāmatniecību atstāja ziemeļnieciskā vide un Zviedrijas sabiedrība? Runāsim par apgādiem, kas savu darbību izvērsa tieši šajā zemē - tas bija Dagnijas un Jura Šleieru apgāds “Daugava” un Jāņa Abuča “Ziemeļblāzma”. Grāmatniecība trimdā Zviedrijā ir stāsts ne vien par konkrētiem apgādiem, kas savu darbību īstenoja tieši šajā zemē, bet arī par vidi un sabiedrību, kas noteica, kā latviešu grāmatniecība tur varēja izpausties. Sarunājas ilggadīgs Zviedrijas nacionālā mantojuma kopējs Zviedrijas Karaliskajā bibliotēkā, šobrīd Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Jānis Krēsliņš, kā arī grāmatzinātnieks Viesturs Zanders. Lai labāk saprastu atšķirības starp Zviedriju un Vāciju, kur bēgļu gaitās devās liela daļa mūsu tautiešu, Jānis Krēsliņš sarunā vairākkārt izmantos klints metaforu un mudinās aizdomāties par režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmu “Straume”, kas šobrīd guvusi lielus panākumus. Tad nu iepazīsim šo ziemeļu zemi, kas savulaik izvirzīja savas prasības latviešu grāmatniecībai.  Zviedrijas klinšainās vides radītā stabilitāte, kanons, apjomīgais tulkojumu klāsts - tas tātad līdz šim atšķīris šo vietu no Vācijas vai, piemēram, Ņujorkas, kur ieceļotājiem viss šķita kā kaut kas jauns un avangardisks. Zviedrijas vides un sabiedrības veidotie priekšnosacījumi latviešu grāmatniecībai tālākās sarunas gaitā vēl ienāks, bet pienācis brīdis pakavēties pie konkrētu grāmatizdevēju vārdiem - tiem, kuri savu darbību uzsāka vai turpināja Zviedrijā. Jāņa Krēsliņa pieminētie darbu tulkojumi mūs pie šīm izdevniecībām jau atveduši. Ārzemju rakstnieku sērija “Parnass” bija daļa no izdevniecības “Daugava” darbības, un apgādu “Daugava” 1945. gadā Stokholmā nodibināja Juris un Dagnija Šleieri. Savukārt īru rakstnieka Džeimsa Džoisa romāna “Uliss” tulkojums attiecināms uz Jāņa Abuča apgādu “Ziemeļblāzma”, kas 1948. gadā nodibināts Lībekā, Vācijā, bet pēc tam darbību turpinājis Vesterosā, Zviedrijā.

Tv-værten er passioneret jæger, og elsker kød, og helst hver dag. Vært Anne Glad. Glæd dig til dagens episode, som du nu kan høre i DR Lyd.

Im letzten Jahr wurde er wiedergewählt, jetzt will er aufhören: Anders Stokholm tritt Ende Mai 2025 von seinem Amt als Stadtpräsident zurück. Er wolle sich beruflich neu orientieren, so die Begründung. Im Juni ist Anders Stokholm bereits als Fraktionspräsident der Thurgauer FDP zurückgetreten. Weitere Themen: * Nach "Nein" aus Schaffhausen: Die Ostschweizer Axpo-Eignerkantone sind nach der Ablehnung des neuen Vertrags konsterniert * Premiere für die Ostschweiz: Die mobile Autobahnbrücke "Astra-Bridge" soll nach Sargans auf die Autobahn A13 kommen * Duftausstellung in Teufen: Wie Liebe riecht und was ein Geruch mit dem Hirn macht * Wetter

Viņu mēģinājumi nereti notiek parkos, virtuvēs un autostāvvietās. Uz mēģinājumiem viņi mēdz braukt vairākas stundas un pacietīgi strādā pie izrādēm, kuras varbūt redzēs daži desmiti tautiešu. Bet viņu darbs ir liels un svarīgs gan pašiem, gan kopienai. Runa ir par latviešu amatierteātriem ārpus Latvijas, kuru kopskaitā ir ap 30. Pagājušajā piektdienā Latvijas skatītājiem bija reta iespēja redzēt piecas Anglijas, Dānijas, Īrijas un Norvēģijas latviešu teātros tapušas izrādes, kas VEF kultūras pilī satikās festivālā „Dāvana Latvijai”. Kāda var būt teātra nozīme diasporā, par to saruna ar vairāku teātru aktieriem un režisoriem. Ārpus Latvijas pašlaik darbojas apmēram 30 latviešu amatierteātru – ļoti dažādi gan pēc izmēra, gan darbības formas, aktieru sastāva un interesēm. Lielo daudzveidību interesenti varēs baudīt arī šoruden pat divos diasporas amatierteātru festivālos – „PLATS solis” Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā un „Laipa” Bredfordā, Lielbritānijā. „PLATS solis” žūrijā pērn bija arī teātra kritiķe Edīte Tišheizere, kura ar kolēģiem divās dienās noskatījās vairāk nekā 20 izrāžu, tai skaitā tādas, ko vērtē kā tuvas profesionālam līmenim. Divi diasporas teātri – no Londonas un Birmingemas – šajā nedēļas nogalē piedalīsies arī Latvijas amatierteātru nozīmīgākajā saietā – piecpadsmitajos Latvijas amatierteātru svētkos, kas notiek reizi piecos gados un šogad norisināsies Valkā, Valgā un Strenčos. Vēl vairākas diasporas teātru izrādes šajā saietā varēs redzēt video versijās.

Izdevniecībā “Neputns” iznācis grāmatu kopums “Grāmata kā meistardarbs. Apgāda “Zelta ābele” ilustrēts bibliogrāfisks katalogs” un “Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve”. Viena no tām ir biogrāfisks apcerējums par Latvijas pirmās valsts un arī trimdā aktīvo izcilu grāmatu izdevēju, otra ir apgāda "Zelta ābele" izdoto grāmatu katalogs. Vienotā stāstā tās sasaista abu grāmatu autora – kolekcionāra Laimoņa Oša personība. Miķeļa Goppera dzīvesstāstā vēl līdz gluži nesenam laikam bija daudz neizpētīta, izdevēja veikuma izpēte ir Laimoņa Oša mūža darbs.   Zīmols “Zelta ābele” zīmē kādu ideālistisku nepārtrauktību starp pirmās Latvijas valsts laiku un trimdas dzīvi. Un šāda nepārtrauktība tiešām pastāv, un tā ir grāmatu mīlestība, kas vada gan kolekcionāru un abu grāmatu autoru Laimoni Osi, gan darba redaktoru Raimondu Ķirķi. Lai arī reprezentablais izdevums ir pārāk smags ērtai lasīšanai, Laimoņa Oša sarakstītā Miķeļa Goppera dzīvesstāsta iepazīšana izvēršas par aizraujošu nodarbi. Sākusi lasīt, šķiros no galvenā varoņa jau krietni pāri pusnaktij un grāmatas pusei, kad kara bēglis Miķelis Goppers jau laimīgi nokļuvis Zviedrijā, atkal apvienojies ar ģimeni, atradis istabiņu vecā vasarnīcā, no kurienes ģimenes apgādniekam divas stundas jāpavada ceļā, lai strādātu smagu fizisku darbu grāmatspiestuvē Stokholmā, un tikpat ilgu laiku atpakaļceļā, atlikušajās diennakts stundās un brīvdienās turpinot cīņu par latviešu grāmatu izdošanu trimdas apstākļos. Miķeļa Goppera dzīvesstāsts lielā mērā izstāstīts caur izdotajām grāmatām. Veiksmīga ir izdevēju ideja dzīvesstāsta lappušu malās norādīt kodu, kas pieminētās grāmatas sasaista ar kataloga lappušu numerāciju. Tādejādi abas grāmatas var lasīt gan kā lineāru vēstījumu, gan kā izziņu literatūru, uzreiz uzšķirot nepieciešamo šķirkli. Grāmatu kopuma, kas atklāj izdevēja Miķeļa Goppera dzīvi, tapšanā pamatīgu darbu ieguldījis redaktors Raimonds Ķirķis. Viņš ir ne tikai grāmatu par Miķeli Gopperu redaktors, viņš savā ziņā ir arī Goppera darba kolēģis, izdevniecības ar “Neputns” galvenais redaktors. Laimoņa Oša monogrāfija “Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve” lielā mērā ir visas Gopperu dzimtas stāsts. Tas sākas ar vectēvu Jāni Gopperu, kurš „Maskatu” mājas Plāņos, prasmīgi saimniekodams, bija izveidojis no nekā, vienlaikus būdams cienīts Hernhūtes brāļu draudžu kustības sacītājs. Jo pamatīgāk izstāstīts tēva, Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļa, latviešu strēlnieku virsnieka Kārļa Goppera dzīvesstāsts. Tradicionāli dzimtas stāstos uzsvērta tiek patriarhālā līnija, taču Laimonis Osis pietiekamu vērību piegriež arī Miķeļa Goppera mātei Verai Pajevskai, grāmatā ir brīniškīga epizode, kur mājas viesībās no galvas skandēta dzeja, un šai sacīkstē Edvartam Virzam līdzi turēt spējusi vien Vera Goppere, saprotams, skandējot dzeju krievu valodā. Grāmatu kopums "Grāmata kā meistardarbs. Apgāda “Zelta ābele” ilustrēts bibliogrāfisks katalogs un Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve" rokās iegulst kā pamatīgs smagums. Grāmatas diezgan burtiskā nozīmē ir pamatīgs ķieģelis latviešu grāmatniecības vēstures ēkā. Un lai arī tik pilnīgs grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīves un darba apraksts tā pa īstam noderīgs visdrīzāk būs salīdzinoši nelielam pētnieku un speciālistu lokam, ir vēl kāds aspekts, kas piemita arī "Zelta ābeles" izdevumiem. Tā ir sajūsma, kas pārņem, šķirstot tik skaistu, pamatīgu, un arī atjautīgi iekārtotu izdevumu. Par Laimoņa Oša mūža darbu stāsts arī raidījumā Radio mazā lasītava:  

On this episode of the Lead With Purpose podcast host, Tze Ching Yeung talks to Gareth Benson, an IP lawyer, to talk about purpose and how he applies purpose to his work. KEY TAKEAWAYS If you are a purpose-driven business it is still a business & it has to run like one. You cannot change & save the world unless it is providing an opportunity for everyone, including yourself. So, it has to be treated as such. You can only amplify this brilliant idea & take it to the masses by employing millions of people. Your ideas are valuable & they're worthy of your protection. If you're going to create an idea that changes the world then it's got to be protected. It's not incredibly expensive, you can get a trademark insured for around AUS$2,000, & that protects you for 10 years.  Mark Getty, of Getty Images, said that IP is the oil of the 21st century, except that it doesn't harm the environment. Ideas are priceless but the opportunity to bring them to market needs to be respected because your ideas have value. The more you share your ideas with others, the more you treat them as assets, the further they will go & the more people they will touch. Education has value. Universities are some of the most powerful brands in the world: Melbourne University, number 1 in Australian, Stanford, Stokholm. Thes institutions licence their IP for very capable people to earn a very good education & they licence it for a fee. Most people don't realise,  but education is a massive business in the world, we pay a premium for it, & we pay for the certificate that you get at the end. The second biggest industry in Australian is education. BEST MOMENTS ‘IP is essentially about ideas. I believe in the power of ideas, & I believe the best ideas can change the world.' ‘Purpose & profit do go together because they make the most impact.' ‘You're not an entrepreneur unless you're providing a sustainable business that can affect thousands of people.' ‘We now live in an ideas economy that's being accelerated by AI in front of our eyes.' ABOUT THE GUEST Gareth Benson is a qualified lawyer with the Law Institute of Victoria, admitted to the Supreme Court of Victoria in 2003 Gareth commenced his articles with boutique media entertainment practice Hebert Geer and Rundle (now Thomson Geers) and for Bradley Allen lawyers in Canberra, Australia's national capital. Website  ABOUT THE HOST Tze Ching started her entrepreneurial journey back in 2007 with the launch of a sustainable clothing & home furnishing ecommerce business. Next, she created a sustainable fashion brand. In 2019, she launched a social enterprise to help raise awareness about the negative impact of fashion at schools & colleges.  Through the 15-year journey, she learned so much, but easily the most meaningful lesson learned was about the importance of marketing. She now focuses on channelling those insights to help others succeed through We Disrupt Agency, a business coaching, mentoring & digital marketing company.  Tze Ching's mission is to create a community of global change makers and to contribute to positive change in both people & planet. CONTACT DETAILS Website Facebook Instagram Twitter LinkedIn

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe Katru gadu 10. decembrī Stokholmā notiek Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonija un bankets, kuru rīko Nobela fonds. Bankets ir tradicionāla Nobela svētku sastāvdaļa un notiek Stokholmas rātsnama Zilajā zālē pēc prēmijas pasniegšanas ceremonijas, bet vakaru noslēdz dejas Zelta zālē. Svinības tiešraidē translē Zviedrijas televīzija un radio. Pirmais bankets, kurā piedalījās 113 viesi, tikai vīrieši, notika 1901. gadā Stokholmas Grand Hotel Spoguļu zālē un līdz 1923. gadam bija pazīstamas kā Nobela vakariņas. Pieaugot Nobela prēmijas prestižam, palielinājās arī viesu skaits no 150 līdz 350 un banketa norises vieta tika pārcelta uz Stokholmas rātsnamu. Tagad banketā, kas ilgst četras stundas, lūgti 1300 viesi. Tās ir akadēmiskas svinības ar noteiktu etiķeti – vīrieši ierodas frakās, bet sievietes – garās vakarkleitās. Nobela prēmijas laureāti, viņu ģimenes un Zviedrijas karaliskā ģimene ir goda viesi. Katram Nobela banketam ir noteikta tēma un īpaši izstrādāta  ēdienkarte, kas tiek turēta noslēpumā līdz banketa dienai. Gatavojoties Nobela prēmijas pasniegšanas 90. gadadienas svinībām 1991. gadā, Nobela fonds nolēma veidot jaunu banketa noformējumu, kas ietvertu zviedru kultūras tradīcijas un laikmetīgu dizainu. Izstrādāt koncepciju un vadīt projektu uzaicināja mākslas vēsturnieku Oki Livstedu (Åke Livstedt). Viņš izveidoja radošu sadarbību starp dizaineriem un ražotājiem, un tapa jauni, mākslinieciski augstvērtīgi porcelāna un stikla trauki, galda piederumi, galdauti un salvetes – Nobela vakariņu servīze. Porcelāna trauku dizainu izstrādāja dizainere un keramiķe Karīna Bjērkviste (Karin Björquist), veidojot dažādus trauku modeļus: apaļus šķīvjus un apakštasītes, klasiskas formas servējamos un deserta traukus, tasītes, tējas un kafijas kannas u.c., dekorā izmantojot zeltu, zaļu, baltu, dzeltenu  vai zilu krāsu. Krāsas simbolizē gadalaikus, kontinentus un Stokholmā pasniegtās Nobela prēmijas: zaļā – pavasari, Ameriku un fiziku; baltā ir vasara, Āfrika un ķīmija; dzeltenā apzīmē rudeni, Āziju un medicīnu, savukārt zilā – ziemu, Eiropu un literatūru. Traukus izgatavoja no kaula porcelāna "Gustavsberg" un dekorēja "Rörstrand" porcelāna rūpnīcās, kas tagad ir viens uzņēmums. Mirdzošo kristāla trauku autors ir dizainers, sudrabkalis, viens no izcilākajiem zviedru stikla māksliniekiem Gunnars Sirēns (Gunnar Cyrén). Skaidrās, lakoniskās formās veidotās vīna, šampanieša, martini, alus, ūdens glāzes akcentē taisnās, reljefās vai figurālās kājas, kas apgleznotas ar 21 karātu zeltu, vai veidotas zaļos un zilos krāsu toņos. Trauki ar muti izpūsti "Orrefors" stikla rūpnīcā Kostā un apgleznoti ar roku. Gunnars Sirēns veidoja arī modernus galda piederumus, kurus no apsudrabota tērauda izgatavoja fabrikā Gense. Zivju nažus un dakšiņas, deserta un tējkarotes apzeltīja. Šie galda piederumi joprojām ir vieni no populārākajiem Skandināvijā. Galda klājuma būtiska sastāvdaļa ir galdauts un salvetes. Tos auda "Klässbol" linu aušanas rūpnīcā Vermlandē tradicionālā tehnikā ar modernu dizainu. Tekstilmāksliniece Ingrīda Dessau (Ingrid Dessau) galdautiem izvēlējās dabīgu, sudrabpelēku  nebalinātu linu un klasisku rūts rakstu, savukārt salvetēm baltu – ar vienā stūrī ieaustu Nobela emblēmu. 1992. gadā Nobela servīze saņēma Zviedru dizaina izcilības balvu. Nobela banketa dienā Stokholmas rātsnama Zilajā zālē uz 65 precīzi izvietotiem galdiem klāj linu galdautus, 470 metru kopgarumā. 30 viesmīļi baltos cimdos sāk laikietilpīgu darbu – izlikt 6700 porcelāna trauku, 5400 glāžu, 9500 galda piederumu, 1300 salvešu. Vienāda uzmanība tiek pievērsta katrai vietai, neatkarīgi no tā, vai tas ir goda galds vai galdi studentiem. Uz sudrabpelēkajiem galdautiem izceļas ziloņkaula krāsas porcelāns, mirdz kristāla glāzes, vizuļo zelts. Zāli rotā tūkstošiem ziedu, kas atvesti no Sanremo, Itālijā, kur mūža pēdējos gadus dzīvoja Alfrēds Nobels. Mākslas muzeja "Rīgas birža" ekspozīcijā var apskatīt Nobela servīzes komplektu 2 personām, kuru dāvinājusi Zviedrijas vēstniecība Latvijā.

Pasaules čempionāts hokejā noslēdzies ar mājinieku - Čehijas valstsvienības - triumfu, viņiem izcīnot zelta medaļas pirmoreiz kopš 2010. gada. Finālā čehi 3. periodā beidzot uzlauza Šveices izlases aizsardzību un vārtsargu, gūstot divus vārtus, bet paši savu cietoksni nosargāja neieņemtu, Čehijai svinot uzvaru 2:0. Uzvaras vārtu autors Dāvids Pastrņāks, kurš izlasei pievienojās tikai pašā grupu turnīra izskaņā, bet tagad viņš savu vardu Čehijas hokeja vēsturē ieraksta vēl treknākiem burtiem. Šveicei tikmēr trešo reizi 11 gadu laikā jāsamierinās ar sudrabu - viņiem iepriekš zaudējumi finālos arī 2013. un 2018. gada čempionātos. Nākamā gada pasaules čempionāts notiks Zviedrijā un Dānijā, Latvija spēlēs Stokholmā pret Kanādu, Šveici, Zviedriju, Slovākiju, Austriju, Franciju un Slovēniju. Teorētiski gan vēl iespējamas kādas izmaiņas, jo turnīra rīkotājiem ir tiesības apmainīties ar vienu komandu.

8. maijā pulksten 19 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē festivāla "Latvijas Jaunās Mūzikas dienas" otrajā vakarā, kas veltīts kolorītā meistara Viļņa Šmīdberga 80. jubilejai, uz vienas skatuves satiksies trīs enerģiskas un dziļdomīgas mākslinieces ar starptautiski plašu koncertpieredzi. Viena no viņām ir Lielās mūzikas balvas laureāte un JVLMA Pūšaminstrumentu katedras saimes vadītāja – daudzveidīgā reperturā rūdītā flautiste Ilona Meija, bet pārējās divas – jau daudzus gadus Francijā mītošā vijolniece Magdalēna Geka, stīgu kvarteta "Akilone" pirmā vijole, kura šogad kļuvusi arīdzan par kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koncertmeistari, un viņas uzticamā skatuves partnere, patlaban Luksemburgā dzīvojošā pianiste Iveta Cālīte, kura meistarību savulaik kaldinājusi ne vien Parīzē, bet arī Stokholmā. Ar visām trim māksliniecēm jau šobrīd tiekamies "Klasikā". Uzzinām, ka Magdalēna Geka koncertā spēlēs ne tikai vijoli, bet arī altu, un rodam atbildi uz jautājumu, kāpēc Šmīdberga kamermūziku atskaņo tik maz: "Jo tā ir ļoti sarežģīta!" Vēl arī stāsts par to, kā komponista šerpais raksturs jūtams viņa mūzikā un kā tapusi "Raudu deju" versija flautai, vijolei un klavierēm. Vairāk par koncertu šeit!

Kultūras rondo dodamies uz Krustpili pie rakstnieces, dzejnieces un atdzejotājas Margitas Gūtmanes, kurai šogad piešķirta mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā.  Margita Gūtmane nokļuva trimdā nepilna gada vecumā, mācījusies vācu skolās, beigusi Minsteres latviešu ģimnāziju, studējusi Hamburgā  literatūrzinātni un  teātra vēsturi, Stokholmā – baltu valodas. Dzīvojusi Hamburgā, bet kopš 1996. gada – Latvijā. Ir vairāku dzejoļu krājumu un prozas grāmatu autore, atdzejojusi un tulkojusi latviešu autoru darbus. Tie ir tikai sausi fakti, taču saruna ar rakstnieci piešķir vārdiem saturu un dzīvīgumu – taču pāri visam trimdas problemātika. „Viņas sirdsgudrā, jūtīgā dzeja un proza veido un stiprina trimdas literatūru, kā arī met tiltu starp Latvijā palikušajiem un no tās aizbraukušajiem..” – tā mūža balvas piešķiršanu pamato ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ieva Melgalve.

Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja audio/video krājuma glabātājs Juris Lubējs Vai zini, ka 1934. gadā plaukstošā "Bellaccord Electro" uzņēmuma gada apgrozījums bija jau ap 80 000 latu, un papildu ieņēmumi tika gūti arī no Ziemassvētku eglīšu rotājumu ražošanas? Kompānijai piederēja veikals Rīgā. Kā jau nopietna firma, "Bellaccord" izdod arī savus katalogus. Top arī atsevišķi reklāmas izdevumi un sludinājumi laikrakstos, kā arī plakāti. Izpētot katalogus, Atis Bērtiņš savā grāmatā par skaņuplatēm veicis pētījumu par "Bellaccord" pārstāvētajiem mūzikas žanriem. Ārzemju deju mūzika – 28%: Arpads Czegledy, Vesbijs, Barnabas Geči, arī "Bellaccord" džeza orķestris.  Latviešu deju mūzika – 19%: Alfrēds Vinters, Alfrēds Poriņš, Saša Vladijs, Oskars Stroks. Jānis Āre, Aleksandrs Kortāns, A. Briedis, Brāļi Laivinieki, Osvalds Uršteins, Roberts Zommers, Roberts Vizbulis. Krievu un čigānu romances un dziesmas – 12,4% Pētera Ļeščenko, Dana un kazaku kora izpildījumā. Ārzemju komponistu klasiskā mūzika – 11%. Opermūzika – Džakomo Pučīni, Žoržs Bizē, Džuzepe Verdi, Šarls Guno, Volfgangs Amadejs Mocarts. Vēl arī Johans Sebastiāns Bahs, Ludvigs van Bēthovens, Francis Šūberts, Pēteris Čaikovskis, Fenerncs Lists un citi autori latviešu un ārzemju mākslinieku izpildījumā.  Latviešu mūzika un dziesmas – 10,3%. Tai skaitā – latviešu klasiķi: Emīls Dārziņš, Andrejs Jurjāns, Jānis Kalniņš, Jāzeps Vītols, Jānis Mediņš, Lūcija Garūta, Jānis Ivanovs, Voldemārs Stūresteps, Pauls Šūberts. Kā izpildītāji jāmin Teodora Reitera koris, Teodora Vēja vadītais orķestris, "Bellaccord" stīgu kvartets, solisti Mariss Vētra, Herta Lūse, Tālis Matīss, Pauls Sakss, Artūrs Priednieks-Kavarra, Voldemārs Ančarovs-Kadiķis, instrumentālais trio, pūtēju orķestri Alfrēda Segliņa vadībā u.c. Koncerta un salona mūzika – 7%. Toselli, Valdteifels, Lehārs, Grīgs, Ketelbejs, Šūmanis, Mendelsons, Brāmss u.c. Operešu mūzika – 3%. Raimonds, Abrahams, Eislers, Štrauss, Kalmans. Garīgā mūzika – 2,2%. Korāļi, Ziemassvētku dziesmas, latviešu un ārvalstu mākslinieku izpildījumā. Ērģeļu pavadījumā un a cappella solo un kvarteta izpildījumā. Ārzemju marši – 2,2%. Apmēram 40 dažādi marši no visas pasaules. Kā redzam, redzamākie latviešu autori te ieņem diezgan nelielu daļu no kopējā repertuāra. Relatīvi maz ir kora dziesmu, latviešu oriģinālkompozīciju. It kā autori nav vēlējušies uzticēt savus skaņdarbus "Bellaccord", jo tā laika Latvijas likumdošana nepieprasīja saņemt autoratlīdzību par darbu atskaņošanu. Patiesības labad jāatzīst, ka Helmārs Rudzītis savulaik saņēmis kritiku par šo "kosmopolītisko un arī lēto" saturu. Starp citu, tajā laikā tas nebija nekas neparasts, ka izcili operdziedoņi pievērsās arī šlāgeriem. Viens no iemesliem bija nepieciešamība nopelnīt. Tajā pašā laikā Latvijas Nacionālās operas zvaigznes prata arī šlāgeri dziedāt ar gaumi, vienkāršību un dziļu sirds siltumu. Jā, tika pārmests arī, ka "Bellaccord" pārspieda plates no ārzemju matricām. Taču to daudzums bija tikai 4% no kopējā daudzuma. Lai gan repertuārs veidojies diezgan stihiski, bez nopietnas plānošanas, kopumā "Bellaccord" devums latviešu tā laika skaņuplašu piedāvājumā ir vērtējams kā daudzveidīgs un interesants. Tauta bija iemīļojusi savus dziedātājus, tika atspoguļoti tā laika populārās mūzikas ritmi. "Bellaccord" plates skanēja radio, kā arī kinoteātros un citās izklaides vietās, nerunājot par to, ka daudzi vēlējās iegādāties šīs plates savām kolekcijām. Bet arī tie, kurus interesēja vienīgi nopietnā mūzika, varēja sev atrast piemērotu repertuāru. "Bellaccord" savas plates pārstāvēja Latviju divās starptautiskās izstādēs: Stokholmā (1934. gadā) un arī Briselē. Vēlāk "Bellaccord" savu produkciju eksportēja arī uz citām valstīm. Helmārs Rudzītis minējis Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Poliju un pat Ķīnu. Šajā gadījumā ārzemju mākslinieki viesojās Rīgā un kopā ar "Bellaccord" orķestri ierakstīja dziesmas savā valodā. Rudzīša atmiņās minēts sakars ar tālo Mandžukuo. Tā bija Japānas impērijas vasaļvalsts Ķīnas republikas ziemeļrietumos, kas pastāvēja no 1932. līdz 1945. gadam. Taču "Bellaccord" nav ražojis plates mandžūru vai ķīniešu valodā! Uz Mandžuko tika sūtīti Pētera Ļeščenko ieraksti, jo tur atradušās lielas krievu emigrantu kopienas. Latvijas Radiofona darbinieks Kārlis Krūklītis raksta, ka 30. gadu beigās "Bellaccord" atvēris filiāli Tallinā, kur arī tika iespiestas plates. Repertuārā – igauņu tautas dziesmas un dejas, Tammeveski, Vaarmanna, Siiraka sacerējumi, Alfrēda Vintera dziesmas, tulkotas igauniski. Somi noskatījās no igauņiem un drīz "Bellaccord" studijā skanēja arī somu balsis. Taču darbs aprāvās sakarā ar Otro pasaules karu. Ir bijusi neliela sadarbība arī ar Zviedriju. Šeit gan izskatās, ka zviedri "Bellaccord" plates izdevuši ar "Cameo" nosaukumu. Bijusi arī sadarbība ar Lietuvu. Dažas dziesmas ieskaņojis lietuviešu dziedonis Stepas Graužinis.   Atsevišķi gribas atzīmēt arī ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa runu 1934. gada 18. maijā un Iekšlietu ministra Viļa Lāča runu 1940. gadā. Bet tas jau ir cits stāsts par "Bellaccord" pēdējiem gadiem Padomju Latvijā. Viss, ko radīja Rudzītis, aizņēma gandrīz 14 gadus, taču pagāja nepilns gads, lai sāktos sabrukums. 1940. gadā Helmāra Rudzīša īpašums tika nacionalizēts un "Bellaccord Electro" fabrika nonāca Latvijas PSR Radio aizbildnībā. Otrā pasaules kara laikā "Bellaccord" darbība tika atjaunota, bet tās vadība nonāca vāciešu rokās. Uz etiķetes parādījās uzraksts vācu valodā "Sonderklasse" – īpašā klase. Neskatoties uz kara apstākļiem, 1943. gadā "Bellaccord" ražošana nesamazinājās, tieši otrādi – pieauga pieprasījums un tā gada produkcija sasniedza aptuveni 180 000 – 200 000 skaņuplašu. 1944. gadā, kad padomju vara atgriezās, rūpnīca ieguva "mazāk buržuāzisku" nosaukumu – "Rīgas skaņuplašu fabrika". Sakarā ar vēsturiskajiem notikumiem, Helmārs Rudzītis ar ģimeni 1949. gadā pārcēlās uz ASV.

Šonedēļ Kaspars Zariņš uz sarunu aicinājis divas gleznotājas ar poētisku ievirzi – Madaru Gulbis, kuras rokrakstu veido abstrakta vizuālā valoda, spēcīgas krāsas, lieli formāti, un Ditu Lūsi, kura mīl gleznot reālas lietas un izvēlas pelēkos toņus plašā diapazonā. Bet viņām abām, kā uzzinām šajā sarunā, arī daudz kopīga. Abas nāk no mākslinieku vides, patīk strādāt dienas gaismā, abas ķeras pie darba tikai tad, ja ieguvušas pārliecību kā vīziju  un ideju realizēs. Raidījumā arī par sava pasaulsredzējuma noturēšanu, Rembrantu un rentgenattēliem, reālo un nosacīto, pirmsgleznošanas rituāliem, instinktu, koncentrēšanos, kopsakarībām un sievietes- mākslinieces pašapziņu. Madaras Gulbis (1969) vizītkarte: Latvijas Mākslas Akadēmija (1994- 1996), Mākslas maģistra grāds Latvijas Mākslas Akadēmija (1988-1994), Mākslas bakalaura grāds Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (1980-1987) Izstādēs piedalās kopš 1993. gada. Darbi izstādīti personālizstādēs un grupu izstādēs Rīgā  un citās  Latvijas pilsētās, Oslo, Helsinkos, Stokholmā, Hamburgā, Bonnā, Brēmenē, Frankfurtē, Štutgartē, Briselē, Lisabonā, Varšavā, Baku, Tallinā, Viļņā, Kairā, Seulā, Venēcijā. Sarīkotas 26 personālizstādes, no kurām jaunākā „Debesu sajūta” bija skatāma Mākslas telpā Aminori, Rīgā (11.12.23. - 02.02.24.) Ditas Lūses (1972) vizītkarte: Latvijas Mākslas Akadēmija (1994-1996), Mākslas Maģistra grāds Latvijas Mākslas Akadēmija (1990-1994), Mākslas bakalaura grāds ASV Viskonsīnas štata universitāte La Crosse, mākslas koledža (1991-1992) Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola (1982-1989)  Izstādēs piedalās kopš 1998. gada Darbi izstādīti personālizstādēs un grupu izstādēs Rīgā un citās Latvijas pilsētās, Viļņā, Ņujorkā, Londonā, Venēcijā, Kremonā, Ļubļanā, Dubajā, Tokijā. Sarīkota 21 personālizstāde, no kurām jaunākā ir "Zūdošie laiki" Siguldas Devonā (27.01.24-02.03.24)      

Zviedrijā dzīvojošā mūzikas producente un dziedātāja Kristīne Botros apvienojusies duetā ar pianistu Vestardu Šimku. Kopā mūziķi ir radījuši sešus skaņdarbus, kas savieno klasiskās, popa un elektroniskās mūzikas elementus. Saruna ar mūziķiem Kultūras rondo. Viņu sadarbības projekts "CŌNSENTIŌ" pirmoreiz izskanēja 2023. gada maijā Stokholmā un tika apbalvots ar "JM International" balvu kā inovatīvākais projekts klasiskajā mūzikā. "Programmas nosaukumam izvēlētais vārds "cōnsentiō" tulkojumā nozīmē vienoties, harmonizēties, saskanēt kopā. Šis vārds, kad runājām, kā šo brīnumu nosaukt, visvairāk rezonēja, jo mēs nākam no tik dažādām pasaulēm, no klasiskās mūzikas un es vairāk no populārās un elektroniskās mūzikas. Esam atraduši muzikāli tādu punktu, kurā varam vienoties," skaidro Kristīne Botros. Vestards Šimkus atzīst, ka šī ir ideja, kurā labprāt piedalījies. "Man ir liela nostalģija pēc laikiem, kad klasiskā jeb akadēmiskā mūzika un populārā mūzika nebija tik tālas pasaules. Tas ir laiks pirms gadiem simts vai mazliet mazāk. Tas ir laiks, kurā profesionalitāte un talants bija noteicošie tajā, kas tā ir par mūziku, vai tā ir laba un klausīšanās vērta. Ne tik ļoti nošķirti bija šie žanri. Šī saprašanās un dažādu pasauļu harmonizēšana man šķita ļoti interesanta un simpātiska ideja, kurā labprāt piedalījos. Tāda mūsdienu popmūzikas estētikas pārtulkošana akadēmiski pierakstītas mūzikas valodā mani ir interesējusi labi sen, krietni pirms sadarbības ar Kristīni," atklāj Vestards Šimkus.

Leidykla „Aukso žuvys“ ką tik išleido prancūzų istoriko medievisto Marco Blocho didjį gyvenimo liudijimą ir istoriko manifestą. „Istorijos apologija arba Istoriko amatas“ taip vadinasi knyga pirmą kartą publikuota1949-aisiais, kurią visame pasaulyje skaitė ištisos istorikų kartos.Kokius svarbiausius dalykus visų pirma reikėtų papasakoti apie M. Bloch tiems, kurie nieko (arba beveik nieko) nežino nei apie šį istoriką, nei apie jo tyrimus bei parašytas, nei apie M.Bloch kartu su savo kolega Lucien Febvre kurtą „Analų“ mokyklą?Kaip reikėtų suprasti M.Bloch knygos pavadinimą „Istorijos apologija, arba Istoriko amatas“? Nuo ko šis mokslininkas siekė apginti istoriją, kam šis mokslininkas oponavo? Kaip M. Bloch aiškino, kas yra istoriko amatas?Knygoje galima rasti tokią ištrauką: „Visgi turbūt nėra mažiau beprasmiška eikvoti jėgas siekiant suprasti praeitį, jei nieko nežinoma apie dabartį. Kažkur esu minėjęs vieną nutikimą: kartą lydėjau Henri Pirrene'ą į Stokholmą. Tik atvykus, jis manęs paklausė: „Ką aplankysime pirmiausia? Girdėjau, yra pastatyta visiškai nauja rotušė. Pradėkime nuo jos.“ Tada, norėdamas užbėgti už akių namo sumišimui, jis pridūrė: „Jei būčiau antikvaras, domėčiausi tik senienomis. Tačiau aš istorikas. Būtent todėl myliu gyvenimą.“ Kiek M. Blochui yra svarbus istoriko gebėjimas kurti aktyvų santykį su savuoju laikmečiu, reflektuoti tai kas vyksta ir tuo pačiu – būti aktyviu, pilietišku visuomenės nariu?M. Blocho savo knygą rašė itin sudėtingu, dramatišku ir tragišku savo gyvenimo periodu. Kaip istoriko ir Prancūzijos visuomenės drama Antrojo pasaulinio karo metais atsispindi knygos tekste?Istorijos mokslas XXI a. vystosi labai dinamiškai: formuojasi naujos istorikus telkiančios mokyklos, judėjimai, kryptys ir tinklai, kuriuose dirbantys mokslininkai prisigalvoja neįtikėčiausių temų, teorijų ir metodologijų.„Istorijos apologija“ pirmą kartą publikuota po Antrojo pasaulinio karo. Reikėjo laukti 75 metus, kol ši knyga į mus prabilo lietuviškai. Ar ne per vėlai? Ar „Istorijos apologijoje“ išsakomos idėjos apie istoriko amatą neprarado aktualumo?„Deja, neturėjau pažinoti Blocho, tačiau dėjau visas pastangas tapti jo mokiniu jau po mirties...“, knygos pratarmėje rašo žymus prancūzų istorikas Jacques Le Goff.Ko iš M. Bloch gali pasimokyti XXI a. jauni, talentingi, ambicingi, siekiantys mūzos Klėjos palankumo, istorikai?Pokalbis su istorikais, knygos „Istorijos apologija arba Istoriko amatas“ vertėju dr. Vytautu Volungevičiumi, Vilniaus universiteto Istorijos fakulteto dėstytojais, dr. Antanu Petrilioniu, doc. dr. Aurelijumi Gieda.Ved. Aurimas Švedas

“Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Ko jaunu atklāj Jāzepam Grosvaldam veltītā retrospekcijas izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja, Kultūras rondo pārrunājam ar mākslas zinātnieci, izstādes kuratori un LNMM projektu vadības nodaļas vadītāju Ievu Kalnaču un mākslinieciskās koncepcijas autori Ievu Stūri. No 11. novembra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā norisināsies latviešu modernisma aizsācējam Jāzepam Grosvaldam veltīta apjomīga retrospekcija “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai”*. Jāzeps Grosvalds (1891–1920) bija ļoti daudzpusīga, izcili talantīga personība, par kuru iespējams sacīt, ka būtībā visas viņa darbības uzskatāmas par mākslas faktu – ne tikai paši mākslas darbi, bet arī vēstules, dienasgrāmatas, krāšņi pašdarināti žurnāli, pat modernais ģērbšanās stils. Pagrieziena punkts Jāzepa Grosvalda dzīvē, kas lika nobriest gan kā personībai, gan kā māksliniekam, bija Pirmā pasaules kara sākums, kad viņš vairs nevarēja atgriezties Parīzē un iepazinās ar citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem. Grosvaldam, kurš augstu vērtēja kolēģu tehniskās spējas un plašās mākslas vēstures zināšanas un kuram pašam savukārt bija iespēja tos izglītot par jaunākajām tendencēm mākslā, bija lemts kļūt par klasiskā modernisma ievadītāju latviešu mākslā, satuvinoties ar saviem vienaudžiem un izveidojot pulciņu “Zaļā puķe”. Vienlaikus viņš šajā brīdī sāka izteikti sevi apzināties kā latviešu tautas pārstāvi, pievērsās nacionāli svarīgām tēmām, kas veidoja pamatu drīz pēc tam neatkarību ieguvušās jaunās Latvijas valsts modernajai mākslai. Jāzeps Grosvalds daudzējādā ziņā bija pirmais – Pirmā pasaules kara bēgļu cikls, latviešu strēlnieku cikls, 1917. gada revolūcija Krievijā, Austrumu cikls pēc paša pieredzētā Senās Persijas teritorijā. Izstāde ietver aptuveni 400 Jāzepa Grosvalda mākslas darbu no Latvijas un Zviedrijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām, tai skaitā vairāk nekā 150 darbu no Vermlandes muzeja Kārlstadē. Ekspozīciju papildina bagātīgs izpētes materiāls dažādos formātos, tostarp digitālā un audio. Izstāde stāsta par klasisko modernismu un tā ienākšanu latviešu mākslā, atklājot to caur Jāzepa Grosvalda veidošanos par modernu jaunekli, viņa visai bezrūpīgo, taču radošo impulsu pilnu dendija dzīvi Parīzē un ceļojumos, viņa kļūšanu par savas zemes aizstāvi un nacionāli nozīmīgu tēmu aizsācēju un atspoguļotāju, kā arī autora daiļrades nozīmību Latvijas mākslas attīstībā kopumā. Līdz ar izstādes atklāšanu klajā nāk sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” un redaktori Laimu Slavu veidots vizuāli krāšņs izdevums – Jāzepa Grosvalda grāmata “Persijas ainas [Tableaux persans]”, kuras manuskripts tapis Parīzē 1919. gadā, neilgi pēc mākslinieka atgriešanās no Persijas teritorijas, bet pati grāmata pirmo un vienīgo reizi tikusi izdota 1978. gadā Stokholmā. Tajā ietverti ceļojuma spilgtāko vērojumu un pārdzīvojumu apraksti, kas tiešā veidā sasaucas ar viņa Austrumu ciklā atspoguļotajām emocijām. Jaunā grāmata papildināta ar apjomīgu vizuālo materiālu, tādējādi liekot atdzimt šim unikālajam darbam un atstājot paliekošu vērtību arī pēc izstādes noslēguma. Izdevums ir četrās valodās – oriģinālā manuskripta franču valodā, faksimils un tulkojumi latviešu, angļu un zviedru valodā. Izstāde būs aplūkojama līdz 2024. gada 30. martam. * No Jāzepa Grosvalda ieraksta dienasgrāmatā 1912. gada janvārī.

Stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Izglītības programmu kuratore Agrita Pore 20. gadsimta 30. gados mākslinieks Ansis Cīrulis (1883-1942), interpretēdams senās tradīcijas, pievērsies madarošanai – ar rokas spiedes palīdzību apgleznotu audumu radīšanai. Audumu rotājumiem tika izmantoti etnogrāfisko motīvu un figūru īpatnēji stilizējumi, sevišķa vērība pievērsta Laimas figūru un Austras koka motīvu variācijām. Madarojumi guvuši ievērību Rietumeiropā rīkotajās izstādes (1934. gadā Stokholmā, 1935. gadā Briselē un 1938. gadā Berlīnē). Sākumā tika izmantotas koka un linoleja tehnikas, bet vēlāk viņš pielieto Latvijas Universitātes profesora Jūlija Auškāpa izstrādāto sietu šablonu metodi. Iniciatīva pievērsties jaunajai madarošanas tehnikai nāca no ķīmiķiem – LU rektora un vēlākā izglītības ministra, profesora Jūlija Auškāpa un LU privātdocenta Arvīda Veidemaņa. Savukārt gleznotājs Rūdolfs Kronbergs atceras, ka Cīrulim tehnoloģiski sietus izstrādāt palīdzējis ķīmiķis Elcers. Madarojumi tika veiksmīgi pielāgoti telpu interjera veidošanā: te jāmin Piena restorāns, Lauksaimniecības kamera, Rīgas Mazā teātra skatuves ietērpa veidošana u.c. Rīgas Amatniecības skolā šo Anša Cīruļa veiksmīgi popularizēto tehniku plaši ieviesa apmācības programmā, īpašu vērību pievēršot grāmatu iesējumiem. Gleznotājs Rūdolfs Kronbergs rakstījis: "Aiziesim pagātnē un atsēdīsimies Rīgas Piena restorāna mājīgajās telpās. Kad būsim tikuši galā ar skāb putru vai rupjmaizes zupu ar putu krējumu, palaidīsim skatu apkārt. Nepakavēsimies ilgāk pie daiļās apkalpotājas tautas tērpā – kas zin, vai viņa nav jau precējusies un vīrs nenoskaišas. Pametīsim acis uz sienām. Tur karājas latviskas sienas segas. No stilā uzreizi pazīstam, ka tie Anša Cīruļa darbi. Pareizi, mēs taču lasījām avīzēs, ka Cīrulis 1928. (?) gadā par šiem madarojumiem, kā viņš tos nosaucis, Briseles starptautiskajā izstādē saņēmis godalgu. Atceros, 1931. gadā, kad mācījos Parīzē, Dekorātīvās mākslas akadēmijas profesors Pols Kolēns rādīja saviem audzēkņiem savu silk-screen'a gleznojumu un stāstīja, ka šo techniku beļģi pārņēmuši no Ziemeļeiropas māksliniekiem. Manā rīcībā nav vairāk ziņu. Vienīgi zinu vēl to, ka Cīrulim šo madarojumu vai, kā to šodien sauc, silk-screen'a techniku atrisināt palīdzējis ķīmiķis Elcers." (1952.05.01., "Latvju Ziņas" / Rūd. Kronbergs) Domājot par Ansi Cīruli, mākslinieks Kārlis Miesnieks saka: "Es nemaz nevaru iedomāties latviešu lietišķās un vispārīgi mākslas bez Cīruļa. Tad saskatītu lielu tukšumu. Ja iespaidojies no frančiem, tur nekāda tukšuma nav, bet, ja nebūtu Cīruļa, tad būtu liels tukšums. Viņš pa glezniecību, lietišķo mākslu bija brīnišķīgs komponētājs. Viņš savu stilu izstrādāja. Viņš ir latviešu lietišķās mākslas dibinātājs, celmlauzis. Viņš ir humānists, cīnītājs, izcils meklētājs, strādnieks. Parīzē redzējis Eiropas kultūru." Ar Ansi Cīruli mākslinieks Kārlis Miesnieks bija pazīstams no 1921. gada. Viņi abi savulaik bija Madernieka studijas audzēkņi. Daudzi, skolotāja mudināti, devās mākslas studijās uz Parīzi. Jau 1921. gada pavasarī Ansis Cīrulis Parīzē apmeklē muzejus, klausās lekcijas Sorbonā, satiek dažus tautiešus un viņa  paziņu loks arvien paplašinās: viņš iepazīstas ar Raimondu Dunkanu (Raymond Dunkan, 1874-1966), slavenās dejotājas Aisedoras Dunkanes (Isadora Duncan, 1877-1927) brāli. Kādā vēstulē sievai Sofijai Ansis Cīrulis aizrautīgi stāsta par to, cik ļoti viņu pārsteigušas Parīzes ielas un arī kāds veikals – tāds plašs, lieliem logiem, kur redzamas, kā sievas plucina vilnu, auž audumu, ar pindzelēm rokās to apmālē raibi jo raibi. Kur kāds vīrs drukā ar rokas presi. Un visi sengrieķu apģērbos, "zandeles" kājā…Visa uzņēmuma iniciators un dvēsele esot Dunkans. Dunkans ar sekotājiem dzīvoja komūnā, piekopjot īpatnēju, no Sengrieķu filozofijas iedvesmotu dzīvesstilu, bet, lai sevi apģērbtu un uzturētu, tirgoja pašu vērptus un austus audumus, kā arī ar augu valsts krāsām apgleznoja un koka spiedogiem apdrukāja zīda lakatus, visbiežāk ar sengrieķu motīviem. Ansis Cīrulis, redzētā iedvesmots, apmeklēja Dunkana studiju un teātra izrādes. Varbūt toreiz redzētais rosināja pašam vēlāk  sietspiedes tehnikā darināt skatuvisko ietērpu Rīgas Mazā teātra izrādei 1936. gadā? Toreiz laikraksts "Jaunākās ziņas" (Nr. 224) rakstīja: "Ŗīgas Mazais teātris arvienu centies būt latvisks. Šo slavējamo nodomu teātris vakar, otrās sezonas atklāšanas izrādē, vēl reiz pārliecinoši pasvītroja. Annas Brigaderes monumentālais darbs "Princese Gundega un karalis Brusubārda", latviskākā mākslinieka Anša Cīruļa dekoratīvā ietērpā, J. Zariņa iestudējumā piedeva sezonas ieskaņai iepriecinošu latvisku noskaņu. A. Cīruļa – kā dekoratora – pirmā debija panākumiem bagāta." Savu latvisko fantāziju pakļaudams modernā eiropeiskā skolā gūtajiem principiem, Cīrulis atradis savu īpatno stilu un radījis daudzus vērtīgus un savdabīgus darbus ne vien glezniecībā, bet arī lietišķajā mākslā.

HEJ! Så er der bonusinterview med Morten "samtykke" Stokholm fra sæson 7 (ham som blev gift med Mette med alle parfumerne). Vi snakker om ventetiden ved alteret, som Morten er helt sikker på er lagt ind med vilje af produktionen, så deltagerne bliver ekstra nervøse, og så taler vi om de ringe, som parrene skal mose ned over fingrene på hinanden. Er de overhovedet noget værd?Produceret af: Martin Martensen-Larsen og Freia DamOptagelse, klip og mix: Freia Dam / Damn PodcastRis, ros eller kommentarer? Skriv til vores instagram på @giftitv_podcast og giv os 5 stjerner (eller nul hvis du virkelig mener det) inde i Apple - så blir vi ret glade, for begge dele.

İsveç polisinin, Kur'an-ı Kerim'e saldırı düzenleyen provokatörlere gösterdiği müsamahayı, bu eyleme karşı çıkanlara göstermemesi tepki topladı. Söz konusu saldırılara karşı ülkede kitlesel protestolar da başladı. Ayrıntıları, Stokholm'den gazeteci Atila Altuntaş ile konuştuk.

To enjoy all 120+ episodes, please subscribe on https://anchor.fm/turkish-learners-network/subscribe We publish new episodes weekly!  Basit Türkçe ile Haberler / News in Simple Turkish Basit Türkçe ile Haberler'in yeni bölümüne hoş geldiniz.  Karargâh: Headquarters Yetkili: Authorized (person, etc.) Üye: Member Başvuru: Application Eylem: Action/Protest Gerilim: Tension/Suspense Bugün 30 Haziran 2023 Cuma. Please support us by subscribing to our podcast. Our first-ever and the three most recent episodes will be open to everyone. By subscribing, you can access our entire archive on your preferred podcast app. Doing so costs only 3 dollars a month; and motivates us to continue making this podcast. If you don't want to subscribe just yet, you can still help us by rating or reviewing us on your app. İsveç'in NATO Üyeliği Türkiye ve İsveç arasında NATO üyeliği konusunda üst düzey bir toplantı olacak. NATO Genel Sekreteri Stoltenberg, bu toplantıyı geçen pazartesi açıkladı. Ancak toplantının yeri ve saati bilinmiyordu. Bu toplantının 6 Temmuz'da Brüksel'deki NATO Karargâhı'nda olmasına karar verildi. Brüksel'deki toplantıya Türkiye, İsveç ve Finlandiya'dan üst düzey yetkililer katılacak. 11-12 Temmuz'da Litvanya'nın başkenti Vilnius'ta NATO Zirvesi var. NATO Zirvesi'ne Finlandiya ilk kez NATO üyesi olarak katılacak. NATO bu zirvede İsveç'i üye yapmak istiyor. Çoğu NATO ülkesi İsveç'in NATO üyelik başvurusunu onayladı. Sadece Macaristan ve Türkiye henüz onaylamadı. Macaristan medyası İsveç'in üyeliğinin bu yaz onaylanmayacağını iddia etti. Ancak Macaristan bu konuda henüz resmî bir açıklama yapmadı. Türkiye İsveç'in teröre karşı gerekli adımları atmadığını düşünüyor. NATO İsveç'in yeterince adım attığını savunuyor. İsveç Dışişleri Bakanı Tobias Billström'e göre, İsveç sözlerini tuttu. ABD Dışişleri Bakanlığı, Macaristan ve Türkiye'ye İsveç'in başvurusunu onaylama çağrısı yaptı. Çarşamba günü, Kurban Bayramı'nın ilk gününde, İsveç'in başkenti Stokholm'de bir kişi Kuran yaktı. Stokholm'deki Kuran yakma eylemi için Stokholm polisi izin verdi. Birçok ülke bu olayı eleştirdi. Bu eylem, Brüksel'deki toplantı öncesi Türkiye ve İsveç arasında gerilim başlattı. Türkiye, Kuran yakma eylemine sert tepki gösterdi. Dışişleri Bakanı Hakan Fidan, eylemi kabul edilemez olarak değerlendirdi. Dinlediğiniz için teşekkürler!  Lütfen bu bölümü Türkçe öğrenen diğer kişilerle de paylaşın!  Yeni bölümde görüşmek dileğiyle, hoşça kalın!

Latvijas loma kosmosa pētniecībā. Pēdējās desmitgadēs Latvija spēcīgi izvirzījusies kosmosa tehnoloģiju izstrādē. Sākot ar īpašiem pārklājumiem kosmosa kuģiem, beidzot ar pirmajām lieljaudas raķetēm un risinājumiem nākotnes Mēness stacijai - inženieri ir pierādījuši sevi kosmosa jomā. Kā Latvija izskatās starp lielajiem spēlētājiem kosmosa industrijā un ko mēs varētu mācīties no citām valstīm? Vai Latvijai kādreiz būs arī savi astronomi, kas nesīs fundamentālas zināšanas par kosmosu, vaicājam Ventspils augstskolas rektoram un Karaliskās Tehniskās augstskolas Stokholmā profesoram Andrim Vaivadam. Bet vispirms par zinātnes ietekmi, kas ir viens no kongresa stūrakmeņiem - kā zinātnes ietekmi izmērīt un ko šī ietekme nozīmē pašiem zinātniekiem, sabiedrībai un valstij kopumā. Kā zinātnes ietekme izpaužas sabiedrībā un kuras ir populārākās jomas, kurās cilvēki uztver zinātni ikdienā, analizē Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore Agrita Kiopa. Kā liecina 2022. gada nogalē veiktais pētījums “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte 2022”, 77% no aptaujātajiem respondentiem pēdējo 12 mēnešu laikā bija piedalījušies kādā ar zinātnes patēriņu un līdzdalību saistītā aktivitātē. Piemēram, skatoties ar zinātni saistītus video vai raidījumus, meklējot ar zinātni saistītu informāciju internetā vai apgūstot jaunas prasmes vai zināšanas - tā lasāms Pasaules latviešu  zinātnieku kongresa  interneta mājaslapā. Skatot tālāk pašmāju pētījumu statistiku par zinātnes ietekmi sabiedrībā, redzams, ka visvairāk cilvēki to izjūt jautājumos, kas saistīti ar veselību un vidi. Kā gan šīs, gan citas zinātnes sfēras saskaras un mijiedarbojas ar cilvēku un kā izpaužas zinātnes ietekme sabiedrībā, skaidro Agrita Kiopa.

Es vēlos paturēt valodu, nodot tālāk saviem bērniem latvisko mantojumu, to, kas man ir svarīgs un kas tieši saistīts ar Latviju - mākslu, mūziku, kultūru. Tas ir saskaņā ar manu sirdsapziņu. Tā saka Agnese Blaubārde, viena no raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts dalībniecēm. Viņu kopā ar aktīvu un aizrautīgu Zviedrijas latvieti Signi Rirdanci satikām Stokholmas latviešu skolā. "Jo ilgāk es esmu projām, jo ciešāka saite. Atceros to sajūtu, atgriežoties Latvijā pēc vairākiem Francijā pavadītiem gadiem, kur nebiju runājusi latviski. Tā bija vienreizēja sajūta runāt atkal latviešu valodā - es dzirdēju sevi! Es vēlos paturēt valodu, nodot tālāk saviem bērniem latvisko mantojumu, to, kas man ir svarīgs un kas tieši saistīts ar Latviju - mākslu, mūziku, kultūru. Tas ir saskaņā ar manu sirdsapziņu. Man ir cieša saite ar Latviju, jo man ir svarīga mana dzimta, savu ģimenes koku esmu izpētījusi septiņās paaudzēs."  Tā par sevi savulaik sacījusi Agnese Blaubārde. Viņa šobrīd vada Stokholmas latviešu skolu un tieši tāpēc saruna norit šajā skolā. Bet Agneses profesionālā dzīve ikdienā ir saistīta iekštelpu dizainu un konceptu dažādām Zviedrijas izglītības iestādēm. Un arī šī skola, kurā tiekamies, ikdienā ir Zviedrijas mācību iestāde. Pirms tikšanā par otru sarunas dalībnieci Signi Rirdanci zināms, ka dzimusi un augusi Latvijā, Bauskā. Kopš 2010. gada dzīvo Stokholmā te strādā, mīl un audzina vīru un bērnus, lasa sēnes, spēlē cītaru tautas mūzikas un danču grupā "Stokholmas spēlmaņi". Viņas ikdiena saistīta Eiropas Savienības institūciju Stokholmā, jau desmit gadus brīvajā laika Signe ir arī skolotāja Stokholmas latviešu skolā un nule uzrakstījusi maģistra darbu, kurā pētījusi Zviedrijas latviešu diasporas bērnu valodu.   

Maija nogalē Stokholmas latviešu skola rīkojas diasporas skolotāju iedvesmas konferenci “Skolotājs ir Personība”, kas vienkopus pulcēja latviešu skoliņu skolotājus no deviņām Eiropas valstīm. Par to, kā brīvprātīgi strādājot neizdegt, kur rast iedvesmu saglabāt latvisko, dzīvojot ārpus Latvijas, reportāžā no Stokholmas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

He recently took back his story of abuse on theneighborhoodtalk and there is way more to it than meets the eye. Lets talk about it. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/nicole-cannon/message

Dramatiski skati aizvadītās nedēļas nogalē bija vērojami Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā, kur neapmierinātie ar nesen ievēlēto prezidentu ielauzās gan Kongresa namā, gan Augstākajā tiesā, aplenca arī prezidenta pili. Redzētais atgādināja ainas pirms diviem gadiem Vašingtonā, kad Kapitoliju ieņēma Donalda Trampa atbalstītāji.  Uzmanības vērts ir Zviedrijas premjerministra paziņojums, ka Zviedrija nespēs izpildīt Turcijas izvirzītās prasības, lai noņemtu turku uzlikto veto valstij iestāties NATO. Arī somi nesteigšoties iekļūt aliansē bez kaimiņiem zviedriem. Aktualitātes komentē ārpolitikas eksperti Rinalds Gulbis un Arnis Latišenko. Ukrainai kaimiņos esošā Moldova ļoti izjūt Krievijas uzsāktā plašā kara ietekmi. Latvijā pagājušā nedēļa viesojās Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku un sniedza interviju arī raidījumam Divas puslodes. Slikts piemērs ir lipīgs. Brazīlija atkārto ASV bēdīgo pieredzi 30. oktobrī Brazīlijas prezidenta vēlēšanās Luizs Inasio da Silva, plašāk pazīstams ar pavārdu Lula, ar nelielu pārsvaru uzvarēja līdzšinējo prezidentu Žairu Bolsonaru. Vēlēšanu rezultāti rāda, ka Brazīlijas sabiedrība sadalījusies teju uz pusēm – tajos, kuri atbalsta arodbiedrību līderi, kreisās Strādnieku partijas kandidātu Lulu, un tajos, kuru favorīts ir labējais populists, labēji centriskās Liberālās partijas pārstāvis Bolsonaru. Gluži kā pirms diviem gadiem Savienotajās Valstīs daudzi aizejošā prezidenta atbalstītāji nav gatavi atzīt vēlēšanu rezultātus un uzstāj, ka tie ir viltoti. Pirmajās dienās pēc vēlēšanām Bolsonaru atbalstoši kravas auto šoferi bloķēja daudzas automaģistrāles, izraisot pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču piegādes traucējumus. Vēlāk par plašu protesta formu kļuva pastāvīgi piketi pie armijas daļām, aicinot militāristus sarīkot puču un nepieļaut jaunievēlētā prezidenta stāšanos amatā. Galvaspilsētā Braziljā pie armijas galvenā štāba izveidojās pastāvīga protestētāju nometne. Parādījās informācija, ka protestu organizēšanā un finansēšanās ir iesaistīti politiķi, pašvaldību amatpersonas un uzņēmēji. Tomēr protestētāju pūliņi izrādījās velti, un 1. janvārī Lula da Silva nodeva zvērestu. Svētdien, 8. Janvārī, protestētāji, izgājuši demonstrācijās galvaspilsētā, iebruka parlamentā, augstākās tiesas un prezidenta pils ēkās, tās pamatīgi pademolējot. Kā jau brīvdienā, ēkas bija praktiski tukšas; prezidents Lula bija devies braucienā uz Sanpaulu provinci. Galvaspilsētas policija izrādījās vāji sagatavota notikušajam, atkāpās pūļa priekšā un tikai pēc vairākām stundām spēja atjaunot kārtību. Pirmdien policija nojauca protestētāju nometni galvaspilsētā, pie tam aizturot apmēram 1100 tās iemītnieku, un kopā ar svētdien aizturētajiem arestēto kopskaits sasniedzis pusotru tūkstoti. Augstākā tiesa uz 90 dienām atstādinājusi no amata galvaspilsētas gubernatoru Ibaneisu Roču un izdevusi orderi viņa vietnieka drošības jautājumos, bijušā Bolsonaru valdības tieslietu ministra Andersona Torresa arestam. Torress pašreiz atrodas Savienotajās Valstīs; turpat šobrīd uzturas arī eksprezidents Bolsonaru. Zviedrija nepildīs visus Turcijas prasījumus, lai iestātos NATO Svētdien, uzstājoties aizsardzības jautājumiem veltītā domnīcu konferencē Stokholmā, Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons izteicās, ka viņa valdība esot pārliecināta, ka Turcija piekritīs Zviedrijas uzņemšanai NATO, taču ir vairākas Ankaras prasības, kuras Stokholma negrasās pildīt. „Turcija atzīst, ka mēs esam paveikuši to, ko teicāmies paveikt. Taču viņi arī saka, ka vēlas lietas, kuras mēs nevaram viņiem dot un nedosim. Tātad tagad lēmums ir Turcijas ziņā,” mediji citē Zviedrijas premjera teikto. Zviedrija, kas līdz ar Somiju ir parakstījusi ar Turciju attiecīgu trīspusēju vienošanos, jau ir atcēlusi ieroču embargo Turcijai, apņēmusies nesniegt patvērumu kurdu separātistu kaujiniekiem un apstiprinājusi savu gatavību kopīgi apkarot starptautisko terorismu. Decembra sākumā Turcijai tika izdots viens no Kurdistānas Strādnieku partijas aktīvistiem. Taču prezidenta Erdogana valdība uzstāj, lai Zviedrija izdotu arī vairākas personas, kuras Turcija uzskata par pastāvošās varas pretiniekiem. To Stokholma atsakās darīt, jo šādi lēmumi ir tiesu kompetencē. Decembra vidū Zviedrijas Augstākā tiesa lēma, ka Turcijai nav izdodams žurnālists Bilets Kenešs, kuru Ankara apsūdz saistībā ar 2016. gada valsts apvērsuma rīkotājiem, savukārt tiesa lēmusi, ka viņš dzimtenē tiek vajāts savu politisko uzskatu dēļ. Var piebilst, ka Turcija ir ceturtajā vietā pasaulē aiz Irānas, Ķīnas un Mjanmas cietumos ieslodzīto žurnālistu skaita ziņā, kas Turcijā pēdējā gada laikā dubultojies, sasniedzot 40. Pagaidām grūti prognozēt, kad Turcija pārstās bloķēt Zviedrijas iestāšanās procedūru. Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto paziņojis, ka viņa valsts nesteigsies iestāties NATO, pirms šāda iespēja būs dota arī Zviedrijai. Abu ziemeļvalstu iestāšanos joprojām nav ratificējusi arī Ungārija. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

Afsnit 444. Nikolaj Stokholm! Sidste tur med Stokholm (afsnit 265) var i marts 2021 - Og spørgsmålet er vel om den kan toppes? Det kunne den! Den svære toer var ikke svær, for det er faktisk de færreste ting der er svære ved Nikolaj Stokholm. I dagens afsnit er han lige så åben, skarp og nærværende som man kender ham. Vi snakker om comedy som coping, forældreskab og meget, meget mere. Jeg håber, endnu engang, at i nød at lytte til os, lige så meget som vi nød at snakke med hinanden. Gå fornøjelse, Christian.

Guest: Professor Kristy Beers Fägersten from Södertörn University in Stokholm to discuss the ways that swearing can deeply affect the way we think, act and relate to each other. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Cumhuriyet Halk Partisi (CHP) Genel Başkanı Kemal Kılıçdaroğlu'nun İngiltere temasları üçüncü gününde devam ediyor. Adalet ve Kalkınma Partisi'nin (AKP) iktidara gelişinin 20. yılı dolayısıyla 4-5 Kasım'da İstanbul'da “21. Yüzyılda Siyaset ve Yeni Açılımlar Forumu” düzenleniyor. Forumun açılış konuşmasını, AKP Genel Başkanvekili Numan Kurtulmuş yaptı. Türkiye, İsveç ve Finlandiya'nın NATO üyeliğini sürüncemede bırakmaya devam ediyor. NATO Genel Sekreteri Jens Stoltenberg'in İstanbul'da temaslarına devam ettiği sırada Amerikan basınında dikkat çeken bir iddia ortaya atıldı: Ankara, Stokholm ve Helsinki'nin NATO'ya katılım protokollerini “TBMM'deki yoğun gündem” nedeniyle gelecek yıla bırakacak.  Gökçe Çiçek Kösedağı'nın sunduğu “Güne Bakış”ta, İstanbul Bilgi Üniversitesi Uluslararası İlişkiler Bölümü'nden siyasetbilimci ve Infakto Araştırma Şirketi kurucusu Prof. Dr. Emre Erdoğan ile muhalefette adaylık tartışmalarını, Medyascope Ankara Temsilcisi Hıdır Göktaş ile Kılıçdaroğlu'nun İngiltere temaslarının üçüncü gününü konuştuk. Editör: Egemen Gök

ABD Başkanı Joe Biden'ın Ukrayna politikaları eleştirilmeye mi başlandı? Demokratların Biden'a yazdıkları ve infial yaratan mektupta neler yazıyordu? Mektup neden geri çekildi? İran'da Mahsa Amini'nin öldürülmesinin ardından başlayan protestolar ülke genelinde devam ediyor. Peki Vaşington bu protestoları nasıl izliyor? Rusya'nın Ukrayna'yı işgalinin ardından İsveç ve Finlandiya, yıllardır sürdürdükleri tarafsızlık politikalarına nokta koymuş ve NATO'ya üyelik için başvurmuşlardı. Stokholm ve Helsinki'nin NATO üyeliklerinin onaylanması için ittifaka üye 30 ülke de bu ülkelerin üyeliklerini parlamentolarından geçirmekle yükümlü. Macaristan'ın da aralık ortasına kadar süreci tamamlayacağını açıklamasının ardından gözler henüz “evet” demeyen Türkiye'ye çevrildi. Türkiye daha ne kadar direnebilir? Gönül Tol ve Ruşen Çakır, Transatlantik'te yorumluyor.

Ar pilnu krūti mīlestības un apmātībā pret teātri Pasaules latviešu amatieru teātru savienības jeb PLATS aicināti 23. – 25. septembrī Stokholmā pulcēsies pasaules latviešu amatierteātri diasporas teātru saietā  “Plats solis”. Šis notikums mūs mudina skaidrot, kas nosaka to, ka latvieši ārpus Latvijas aktīvi iesaistās amatierteātru kustībā? Kā top iestudējumi un kāds ir teātru izvēlētais repertuārs, kāds ir saieta “Plats solis” mērķis un aicinājums? To pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Sandra Bondarevska, Pasaules latviešu amatieru teātru savienības valdes priekšsēde no Īrijas, Ingmārs Čaklais, PLATS valdes priekšsēža vietnieks Lielbritānijā, Lāsma Pintere, teātra “Momento” vadītāja, kura atrodas Itālijā, Jēkabs Kalniņš un Regīna Purva, Stokholmas atraktīvā latviešu amatierteātra “SALA” dalībnieki.  

Jaridani Juni 2,2022 na Leah Mushi Mkutano wa ngazi ya juu wa Umoja wa Mataifa kuhusu mazingira ya binadamu wa Stokholm+50, umeanza leo mjini Stokholm Sweeden kwa wito kutoka kwa Katibu Mkuu wa Umoja wa Mataifa Antonio Guterres akizitaka nchi zote duniani kukumbatia haki za binadamu kwa ajili ya mazingira safi na yenye afya kwa wote hususan kwa jamii masikini, wanawake na wasichana, watu wa asili, vijana na vizazi vijavyo. Mkutano huo ambao kwa mara ya kwanza ulifanyika Stokholm Juni 1972 na kutoka na azimio la Stokholm kuhusu maenmdeleo ya binadamu na mazingira umewaleta wadau zaidi ya 1,000 kutoka nchi zaidi ya 100 duniani.  ===================================================  Vifo vya COVID-19 katika ukanda wa Afrika vinatarajiwa kupungua kwa karibu asilimia 94 mwaka huu 2022 ikilinganishwa na mwaka jana ambapo janga hilo lilikuwa katika kilele cha athari zake, kwa mujibu wa tathimini ya shirika la afya la Umoja wa Mataifa WHO iliyotolewa leo.  Ropoti hiyo ya tathimini liyochapishwa wiki hii kwenye jarida la kitabibu  la Uingereza Lancet imekuja wakati idadi ya wagonjwa inakadiriwa kupungua kwa zaidi ya robo mwaka huu.  Tathimini hiyo inakadiria kwamba kutakuwa na vifo 23,000 vinavyotarajiwa vya COVID-19 ifikapo mwisho wa mwaka huu endapo mwenendo wa sasa haotobadilika.  =========================================================  Kukiwa na takriban majanga 100 ya dharura ya kiafya barani Afrika kila mwaka kuanzia magonjwa ya milipuko hadi majanga ya asili na yanayochangiwa na binadamu, shirika la afya la Umoja wa Mataifa WHO limesema wadau wa masuala ya dharura ya afya wamekusanyika ili kurekebisha mfumo wa sasa wa kukabiliana na majanga ya barani humo.   Shirika hilo linasema ingwaa kuna hatua kubwa zimepigwa katika kukabiliana na dharura za kiafya , migogoro ya muda mrefu na inayoibuka imesababisha majanga ya kibinadamu katika nchi 13 za ukanda huo huku mataifa ya Saheli yakiathirika zaidi.  Katika mada kwa kina tunaangazia jinsi Umoja wa Mataifa unashirikiana na Chuo Kikuu cha Taifa, SUZA kuibuka na mbinu za kukusanya kwa ufanisi taka ngumu Katika kujifunza kiswahili linafafanuliwa neno Kizingile

Nikolaj Stokholm og Sanne Cigale Benmouyal genåbner hemmelighedstelefonen, der har været lukket ned på grund af pladsproblemer. En kvinde er i modstrid med eget selvbillede blevet dømt for vold, og en mand skammer sig over sin kærestes beskæftigelse som influencer. Og så sætter Stokholm sit brand som smørrebrødsmand på spil. Ring med din hemmelighed på 28 54 40 00. Vært: Sanne Cigale Benmouyal. Producer: Sarah Schwab Randeris.