Podcasts about ansis

Kuram karalim nav savas zemes? Šo Sašas Lurje un klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Bogustovu ģimene Rīgā: mamma Jolanta, tētis Ansis ar meitām Martu (20 gadi), Ritu (17 gadi), Sofiju Annu (12 gadi) un dēlu Dāvi (16 gadi).

Kas bija "Latgales Veidenbaums" – dzejnieks Seimaņs Putāns? Kādu mantojumu viņš latgaliešu un arī visas Latvijas literatūrā un kultūrtelpa? Par leģendām apvītā pagājušā gadsimta dzejnieku Seimaņu Putānu un viņa dzejas atdzimšanu hiphopa koncertuzvedumā “Putāns. Toreiz un tagad” un grāmatā saruna Kultūras rondo.   Stāsta Marģers Zeitmanis, Seimaņa Putāna mazmazdēls, radošā kvartāla "Zeit" vadītājs Līgatnē, Renāte Vancāne, grāmatas "Kūpuotī roksti" sastādītāja un Latgales kultūrvēstures muzeja Galvenā krājuma glabātāja, un latgaliešu repere ŪGA (Daiga Barkāne) koncertizrādes “Putāns. Toreiz un Tagad” programmas radošā vadītāja. Leģendām apvītā un vienmēr pret straumi un sistēmu ejošā Latgales dzejnieka Seimaņa Putāna (1892-1969) dzeja ir restartēta jaunā skanējumā. Spilgts, provokatīvs, mūsdienīgs un ļoti tiešs – tāds ir jaunais skanējums. Un tāda ir Seimaņa Putāna dzeja, kas piedzīvos šodienu. Ūga, Gustavo, Ansis un Jānis Skutelis to ierunās, iedziedās un pasniegs no sava skatu punkta. Svaigs skatījums, bet tās pašas tēmas: Mīlestība, Dievs, Daba, Darbs un Esība. Koncertizrāde “Putāns. Toreiz un Tagad” notiks 9. novembrī plkst.18:00 Latgales vēstniecībā “Gors”.

Skavoovie and the Epitones are reuniting. I sit down with Ansis, Jon, and Daniel. We talk through the band's legacy, history, releases, tours, and much more. Part 2 is coming with even more information about their reunion at Supernova. Sit back and enjoy talking about the glory days of Moon Ska Records and 90's third wave ska scene. Skavoovie and the Epitones BandcampSkavoovie and Epitones IGEpisode PlaylistSupernova

Grāmata bija viņa svētdiena un darbdiena – šī frāze attiecas uz grāmatizdevēju Ansi Gulbi, kurš visu savu mūžu veltījis grāmatu izdošanai. Par nozīmīgākajiem izdevumiem, grāmatu sērijām un enciklopēdiju, par sadarbību un saraksti ar Raini stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām. Šoreiz par grāmatizdevēju Ansi Gulbi  – mūsu nacionālās grāmatniecības vienu no izcilākajām personībām. Tā kā viņa izdoto grāmatu skaits pārsniedz divus tūkstošus, šajā reizē izcelsim, mūsuprāt, svarīgāko – sēriju „Universālā bibliotēka” un sadarbību ar Raini, kā arī „Latviešu konversācijas vārdnīcas” izdošanu un sēriju „Lettische Literatur”. Taču stāstos un sarunās iekrāsosies arī viņa raksturs, dzīves veids un sarakste. Izzināt Anša Gulbja devumu palīdzēs literatūrzinātniece, filoloģijas doktore Gundega Grīnuma un grāmatzinātnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Viesturs Zanders.

Kad pirmo reizi dzirdēju apzinātības skolotāja Anša Jurģa Stabinga uzstāšanos konferencē "Dzīves Balanss", mani piesaistīja viņa teiktais, ka "laime ir prasme" un tātad to var apgūt tāpat kā jebkuru citu prasmi - valodas, sportu vai amatu. Aicināju viņu uz sarunu, lai uzzinātu, kā notiek šīs prasmes apgūšana un kā to var paveikt cilvēks, kuram ir aktīva dzīve, daudz pienākumu un arī problēmu.Ansis Jurģis Stabingis pēc izglītības ir psihologs (M.Sc., LU). Pateicoties savai pasniedzēja darba pieredzei SFU (Vīnē), RPIVA, RSU (Rīgā), viņš organizācijām vada kursus un mācības par personāla vadības un biznesa psiholoģijas tēmām apzinātības jomā (attieksme, stresa pārvaldība, laime kā prasme, mentālā higiēna, apzinātība attiecībās).Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:38 Kādēļ var apgalvot, ka laime ir prasme un to var iemācīties10:21 Kāpēc formula “ja – tad” nestrādā saistībā ar laimes sajūtu14:18 “Apmierinājums un laime ir divas dažādas lietas”19:11 Dalīšanās fenomens – gribi vai negribi, tu un citi nepārtraukti ar kaut  ko dalāmies24:06 Kā dzīvot laimes sajūtā, neieslīgstot viltus optimismā32:40 “Pieredze nav atkarīga no situācijas, pieredze ir atkarīga no tā, kā es interpretēju situāciju”39:47 Vai cilvēkam ir izvēle, kā justies jebkurā situācijā43:33 Kā, esot apmierinātam ar esošo situāciju, tomēr spēt virzīties tālāk50:13 Ko mēs katrs varam darīt, lai spētu iemācīties būt laimīgiem55:27 Vai pretenzijas un spēja būt laimīgam ir savienojamas lietas1:05:42 Kas ir prāta higiēna1:10:18 “Netīrumi ir resursi nepareizā vietā”; piemēri par “prāta atkritumiem”, kas sakrājušies1:16:29 Prakses, kas palīdz attīrīt prātu1:27:53 Kas palīdz saņemties ķerties klāt sava prāta atkritumiem1:32:15 Ķermenis, kas runā pretī prātam

Mēdz teikt, ka tu esi tas, ko tu ēd. Tomēr korektāk būtu šajā “vienādojumā” pieminēt arīdzan mikrobiomu jeb cilvēka zarnu traktā mītošos mikroorganismus. Šajā DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunā ar zinātnieku un uzņēmēju, uzņēmuma “Valens Nutri” dibinātāju Ansi Zaueru uzzināsi saistošas nianses par mikrobioma lomu, tā ietekmi uz cilvēka ēšanas paradumiem, kā arī par uzņēmuma dibināšanu un LIAA atbalstu tā attīstīšanā. Klausies un dalies! #esfondi #EUfunds #LIAA #biznesainkubators #atbalstsbiznesam

Otrdienas "Neatliekamajā sarunā" rakstniece Nora Ikstena plašāk stāsta par 4. novembrī pulksten 20 Dzintaru koncertzālē gaidāmo muzikālo uzvedumu "Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis." Uzvedums tapis par godu izcilā latviešu grafiķa, lietišķās mākslas meistara, gleznotāja un valsts karoga standarta autora Anša Cīruļa 140. jubilejai.  Kora uzvedumam atslēgu sniedz paša mākslinieka uzvārds – Cīrulis. Mazais, latviskais putniņš augstu gaisā, debesīs, ar saviem treļļiem, kas ir tik neaizmirstami pavasarī. Cīrulis – putns savieno zemi ar debesīm, tāpat kā Cīrulis – mākslinieks. Visu mūžu viņš sapņojis par glezniecību, augsto mākslu, apbrīnojis Vermēru, bet dzīves īstenība viņu vilkusi pie zemes – traukiem, mēbelēm, sienu dekoriem. Ansī Cīrulī itin kā savienojas divas personības – sapņotājs un reālists. Tāpēc nedaudz par stundu garākais kora uzvedums iecerēts kā divu stāstnieku – Viļa Daudziņa un Jāņa Šipkēvica (Shipsea) melodeklamācijas, kas stāsta faktus par un ap Anša Cīruļa dzīvi un mākslu, un tad Sigvarda Kļavas izvēlētā mūzika, kas papildina, noapaļo šo stāstījumu.  Stilistiski izteikts laikmetīgā stāstnieku valodā un mākslinieces Annas Heinrihsones vizuālajā ainavā uzvedums liecinās 21. gadsimta latvietim par mākslinieku, kas izturējis laika provi un pelnījis aktualizāciju. Cik katrā no mums palicis savpatā latviskuma juku un pārmaiņu laikos. Cik stiprs ir pamats zem kājām? Cik vietas palicis laikmeta sapņotājam, cik to pārmācis reālists? Varbūt ir brīdis pamanīt, ka zemes josla sakļaujas ar debesu joslu: dievišķā pasaulē viss notiek līdzīgi zemes dzīvei, gluži kā Anša Cīruļa mākslā. Sarunā ar uzveduma libretisti, rakstnieci Noru Ikstenu noskaidrojam, kāpēc uz skatuves vajadzīgi divi Cīruļi, runājam par Anša Cīruļa ievērojamo ieguldījumu latviešu mākslā un dzīvesziņā, kā arī mākslinieka ietveršanu rakstu valodā. Anna Marta Burve: Nora, kāda ir jūsu libreta vēsts? Vai tas ir Anša Cīruļa iemiesojums uzveduma dalībnieku miesās, vai tas ir stāsts par Cīruli, vai arī vienkārši iedvesmojums no Cīruļa dzīves un radošās darbības? Nora Ikstena: Tā atkal ir laimīga, liktenīga sakritība, kas man ir ļāvusi darboties kopā ar Sigvardu Kļavu un Annu Heinrihsoni šī uzveduma sakarā. Ansis Cīrulis, manuprāt, te būs ļoti dzīvs, jo viņš bija ļoti reāls cilvēks - mākslā viņš bija gandrīz amatniecisks, tajā pašā laikā viņš bija arī sapņotājs, kurš brauca uz Parīzi un kuram bija savas cerības un interese par augsto mākslu. Un tad nu libretā ir šie divi Cīruļi: Cīrulis-sapņotājs, kurš būs Jānis Šipkēvics, un Cīrulis-reālists vai reālai Cīrulis, kurš būs Vilis Daudziņš. Arī libreta formā centos izmantot gan prozas tekstu, kas cilvēku ieved reālajā Cīruļa dzīvesstāstā ar visiem viņa kāpumiem un kritumiem, savukārt Jāņa Šipkēvica mutē centos likt dzejiskas vārsmas: iemēģināju Raiņa strofu, protams, nepretendējot uz tik ģeniālām augstēm, bet vienalga – man liekas, ka ļoti labi mijas šis prozas teksts par Ansi Cīruli, kurā mēs uzzinām, kā viņš piedzima Dubultos, kādi bija viņa sapņi, kā viņš brauca uz Parīzi, kā viņš atgriezās Latvijā, pievērsās amatnieciskajai mākslai, bēgļu mākslas tēmai, un tad ir šie Jāņa Šipkēvica jeb Shipsea ierunātie teksti, un, protams, visam pāri kā savienojums ir Latvijas Radio kora solistu un dziedātāju dziedātās komponista Jēkaba Graubiņa apdares: to visu kopā salicis Sigvards Kļava. (..) Gribam izcelt mākslinieku, kura vārds varbūt daudziem Latvijā ir piemirsies, bet viņa sienu gleznojumi ir Dzintaru koncertzālē, ir bijušajā sanatorijā "Ogre", kas tagad ir kultūras objekts, un, ja mēs izejam cauri Cīruļa dzīvesstāstam, viņš mūsu mākslā ir viens no latviskuma pamatakmeņiem. Uzveduma radošā komanda: Jānis Šipkēvics (Shipsea) Vilis Daudziņš Rihards Plešanovs, klavieres Latvijas Radio kora solisti Muzikālais vadītājs Sigvards Kļava Režisors Pēteris Krilovs Libreta autore Nora Ikstena Scenogrāfe Anna Heinrihsone      

Stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Izglītības programmu kuratore Agrita Pore Šogad Ansim Cīrulim 140. dzimšanas diena. Meistara laikabiedri aizsaulē, bet viņu rakstītais arvien rosina atcerēties mākslinieku kā izcilu lietišķās mākslas un dizaina nozares pamatlicēju, gleznotāju un neparastu personību. Savulaik mākslinieka dēls Aivars Cīrulis man uzticēja savus atmiņu pierakstus. Tie līdz šim nav publiskoti.  Ansis Cīrulis audzis ģimenē, kurā rūpes par tuviniekiem bija agri ieaudzinātas. Studiju gados no Pēterburgas, Parīzes un citām pilsētām rakstītajās vēstulēs mājiniekiem izskan pamudinājumi neaizmirst rakstīt un rakstīt: "Es tikai vēlētos, kaut jūs atrakstītu man garu, garu vēstuli un pastāstītu sīki jo sīki par visu, kā jums tur mājās iet, ko dariet un kā dzīvojiet."  1920. gadā Ansis Cīrulis nodibina savu ģimeni – salaulājas ar skolotāju Sofiju Veisu. Viņš gan esot baidījies, ka ģimenes dzīve ierobežos radošo darbu un personisko brīvību, bet tas izrādījies velti: Sofija labi sapratusi un atbalstījusi mākslinieku, pati  uzņemdamās rūpes par māju un bērniem, kaut arī nebija viegli drīz pēc laulībām samierināties ar Cīruļa mākslas studijām Parīzē. Kādā vēstulē Sofijai mākslinieks rakstīja: "Es nevaru tik šauri, man vajag plašuma, vajag skaistuma, vajag tāles un pārtraukumu dzīvē... Te es esmu visu dienu ārpus mājas, muzejos, uz lekcijām, akadēmijā jeb staigāju pa ielām un dažreiz nosēžos kafejnīcā. Vienmēr cenšos vairāk redzēt, dzirdēt, uzņemt. Muzejos es taisu dažas piezīmes atmiņai un vienu otru lietu uzzīmēju burtnīcā, lekcijās klausos uz mākslu attiecīgas lietas, tas arī lai valodu mācītos, akadēmijā zīmēju uzmetumus pēc modeļa. Arī pa ielu ejot, reizēm taisu sīkus uzmetumus, tas tā būtu viss. Ja vēl lasu avīzes, dažas grāmatas u.t.t. Enerģija iztērēta tiek daudz un darīts tiek kaut kas, bet tas vēl nav tas darbs, kuram jātiek darītam. Es ceru, ka ar laiku nāks arī tas. Galvenām kārtām es gribu pastudēt seno grieķu un orientāliešu darbus, man derīgāko uzzīmējot, lai labāki saprastu un atminētu. Man liekas, ka priekš manis tur daudz kā derīga, saprotams, formas un kompozīcijas ziņā. Kas attiecas uz pašu gleznu taisīšanu, tad to var arī citur, bet tās mantas ir tikai te. Ir atkal rīts, es dzeru tēju. Man pašam ir jau sava saimniecība. Ir spirta lampa, ir alumīnija tējkanniņa, glāzes, karotes, viss (neiedomā pārāk lielu komplektu; dažas lietas nopirku, bet daži sīkumi bija uzglabājušies no priekškara laika). Ir uzglabājušās arī visas manas priekškara vēstules (man sūtītās) un grāmatas, kuras prombraukdams atstāju toreiz bibliotēkā."  Vēlākajos gados mākslinieks vairs nedodas uz Parīzi. Viņa ģimenē aug trīs dēli: Aivars, Ojārs un Uldis. Ir daudz darba un rūpju. Rīgā viena adrese nomaina otru, 1924. gadā Cīruļi dzīvoja Ādmiņu ielā, Sofija strādāja par skolotāju, bet Ansis – Nacionālajā Līgā un arī mājās. Cīruļa dēls Aivars pirms divdesmit gadiem vēstulē tēvam, kurš 1942. gadā dodas aizsaulē, raksta: "Sen jau varēju rakstīt dienas grāmatu, vai atmiņas, kurās figurētu arī Tu, Tavas domas un ieceres. Bet bērnība vienmēr ir bijusi egoistiska. Daba to ir apbrīnojami nežēlīgi iekārtojusi, ka paliekam saviem vecākiem parādā, un neviena paaudze nekad to nav varējusi nolīdzināt." Pārlapojot Aivara pierakstus, atrodu piezīmes par mājām: "Maniem vecākiem patika rīkot interesantas un jautras viesības. Lielākā dziedātāja bija māte. Sofijai bija laba balss. Pie mums viesojās gan mana jaunākā brāļa Ulda krusttēvs, skolotājs un rakstnieks Jēkabs Jansons-Saiva, kurš rakstīja tekstus brāļu Laivinieku dziesmām, Dievturu vadonis Ernests Brastiņš un citi sabiedrībā zināmi ļaudis. Atceros, kā Ādmiņu ielā skatījos pa logu un pavadīju Tevi acīm, kad Tu devies savās gaitās. Tavos soļos izpaudās kaut kāda elastīga, aizturēta, neatraisīta enerģija, kura varbūt Tev neļāva izlādēties mājas apstākļos? Iespējams, ka kļūdos. Bet kādēļ tad tieši atmiņa fiksējusi Tavu gaitu? Kaut kur zemapziņā čalo, nē, pareizāk būtu teikt, ka burbuļo Tavu vārdu rāmais plūdums. Nevaru atšķirt ne vārdus, ne teikumus. Dominē kaut kāda monotona it kā patumša dzintara krāsa, kurā tomēr pārsvarā ir gaišie mažora toņi. Neatceros, ka būtu dzirdējis Tevi sakām ko negatīvu par kādu cilvēku. Tavs ampluā bija precīzs faktu konstatējums, un tikai. Ārpus tā Tu drīzāk tad spēji klusēt. Bet tas, ko no Tevis uzņēma mana dvēsele bērnībā, bija neatgriezeniski iesakņojies jau tad. Tā nu ir noticis."  Aivara brālēns Kārlis Cīrulis atceras, ka krusttēva  Anša Cīruļa dzīvoklis Kāpu ielā bija kā muzejs, jo tur viss bija paša taisīts no durvju roktura līdz aizkariem. Visas sienas burtiski bija noklātas ar viņa darbiem. "Visa Anša Cīruļa mājas atmosfēra un cilvēki bija burtiski piepildīti ar mākslu. Katru ceturtdienu tēvoča dzīvoklī bija atvērto durvju diena. Kāpu ielas namā (Kāpu iela 13, tagad Torņkalna iela) pulcējās daudzi toreizējās Latvijas inteliģences pārstāvji: rakstnieks Anšlavs Eglītis, mākslas vēsturnieks Jānis Dombrovskis, Jēkabs Bīne, Jānis Akuraters, Ernests Brastiņš un citi. Uz galda kūkas, un visi strīdējās par mākslu. Bet Ansis Cīrulis nevienam neuzspieda savu gribu, asajos strīdos ik pa laikam atskanēja viņa mierīgā balss – var jau arī tā…" Tieši ši neuzbāzība, viņa labestība mani ļoti iespaidoja."  Dzejnieks, gleznotājs un mākslas kritiķis Oļģerts Saldavs atceras, kāda nostāja Ansim Cīrulim bija, sastopoties ar citiem māksliniekiem. Atturīga kautrība, visa uzmanība pret otra stāstījumiem, neliekot sevi manīt. Nekad nerunājot par savu darbu, nekad to nenostādot kā pašvērtību. Viņš klusi izdzēra savu kafijas tasi, uzsmaidīja gaišu latvieša smaidu, katram paspieda roku un aizgāja savās dienas gaitās un pienākumos. Kafejnīcā viņš negāja, mīlēdams tās atmosfēru – viņš to apmeklēja īsu brīdi pusdienas cēlienā, kad tur kādreiz salasījās latviešu gleznotāji un literāti. Bet sacītais ir tikai maza epizode no Cīruļa dzīves gaitām, kuras viņš nostaigāja darbīgs un pieticīgs.

Stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Izglītības programmu kuratore Agrita Pore Jūrmalā 1883. gadā  sākas Anša Cīruļa biogrāfija, viņa vecāku celtā māja Konkordijas ielā Majoros un skolas gadi Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskolā. Jūrmala bijusi iemīļota vasaras atpūtas vieta māksliniekam un viņa ģimenei, Jūrmalā  pirmie atzinības aplausi Cīruļa  keramikai. Viņa tēvs Ādams, aizputietis (Aizupes muiža Tukuma novadā, Vānes pagastā), bija agri atnācis uz Rīgu, iemācījies  namdara amatu (strādāja pie Kristapa Morberga) un apmeties uz dzīvi Rīgas Jūrmalā. Uzcēla sev Majoros māju un vairākas vasarnīcas. Nodibināja ģimeni ar Lību Stricki no Slampes pagasta, izaudzināja deviņus bērnus, no kuriem Ansis bija piektais. Jūrmalā tolaik dzīvi būvējās, un būvuzņēmējam Cīrulim darba nav trūcis. Par vasarnīcu īri dāsni maksājuši Maskavas un Pēterpils viesi. Salīdzinot ar kaimiņiem, Cīruļu ģimene sliktāk nedzīvoja, taču lielās ģimenes uzturēšanai naudas  arvien drusku pietrūcis. Uz radu palīdzību daudz nevarēja paļauties, tāpēc jau no mazotnes bērnus radināja darbam. Ziemās ģimene dzīvoja tēva būvētajā trīsistabu vasarnīcā. Pavasaros  līdz Jurģiem bērni devās ganu gaitās, kur pavadīja laiku līdz pat Mārtiņiem. Ganu gaitas  parasti sākās no 11 gadiem un katram bērnam bija jāiziet savas četras ganu vasaras. Skolai nokavētais laiks bija jāpanāk mācoties uz savu roku. Skola Ansim ļoti patika. Viņš čakli un neatlaidīgi mācījās, īpašu vērību pievēršot valodām, daudz lasīja. Tajā laikā zīmēšanu skolā nemāca, tāpēc neviens vēl nezina, ka dziļi zēna dvēselē slēpjas mākslinieka talants. Bieži vien  Ansis domās izstaigā savus nākotnes ceļus, kaut arī zina – četras ziemas Majoru skolā būs pagājušas un tēvs viņu sūtīs  mācīties amatu, kaut arī būvuzņēmēja profesija viņu nevaldzina, neatlaidība un darbs, nemitīga zināšanu papildināšana ļauj Ansim Cīrulim atteikties no mūrnieka darba un pievērsties mākslai. Mācības turpinās Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā, Venjamiņa Blūma mākslas skolā, kā arī Jūlija Madernieka mākslas studijā un tālāk jau Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā..  Mākslas studiju laikā  Pēterpilī  Cīrulis  sāk interesēties par keramiku, viņā nobriest nodomi sākt strādāt šai nozarē. Cīrulim rodas doma ņemt kredītu un būvēt darbnīcu vecāku īpašumā Majoros, Konkordijas ielā 26/28. « Es nesaprotu kādreiz, ko darīt. Reizēm ir pārliecība, ka darbnīcas iekārtošana uz mūsu zemes gruntes ir pilnīgi neatliekama un ka būs iespējams kaut ko derīgu pagatavot. Bet tad atkal daudz šķēršļi, kuri var izjaukt visus mūsu nodomus » Ansis Cīrulis saprata, ka keramika 20. gadsimta sākumā ir mākslas nozare, kur  vienlīdz nozīmīga ir gan mākslinieciskā vizuālā iecere, gan ķīmisko procesu  sniegtās iespējas - no mālu pārzināšanas līdz  daudzveidīgajai glazūru pasaulei. Darbnīcu tā arī neiekārtoja, jo apzinājās, ka neviens no brāļiem nav gatavs  darbam. Zemes īpašumā nebija vietas, jo tur jau atradās trīs vasarnīcas.Tāpēc grūti būtu sagādāt nepieciešamās atļaujas. Tomēr pāri visam noteicošais iemesls bija nedrošība keramikas tehnoloģijas pārzināšanā. Tādēļ1908. gada vasarā Cīrulis strādā Rīgā pie A. Sirotina un piedalās izstādēs. Viņa darbi tiek pamanīti un augstu novērtēti. Latviešu ekonomiskās sabiedrības vadība piedāvāja māksliniekam savas keramikas darbnīcas Jelgavā, Kalves šosejā 24. Domājams tas notika ap 1910. adu. Darbnīca bija Anša Cīruļa un vecākā brāļa  Mārtiņa Cīruļa kopīgs uzņēmums. Traukus virpoja īpaši šim nolūkam pieņemts podnieks virpotājs. Darbs Jelgavā noritēja veiksmīgi. 1910. gadā vasarā Cīrulis noīrēja nelielas veikala telpas Majoros, Jomas ielā, ar skatlogu uz ielas pusi. Keramikas bija saražots daudz. Nāca pircēji - zaļumnieki un interesenti. Bija gadījumi, kur tika nopirkti lielāki vairumi keramikas, un tie bija jāsūta ar bagāžu uz Krieviju pa dzelzceļu. Pirmie Anša Cīruļa keramikas darinājumi attiecināmi uz 1907. gadu. Mērija Grinberga atceras, ka A. Cirulim pirms kara Jūrmalā, Jomas ielā, piederēja mazs veikaliņš. Tajā varējis  nopirkt brīnišķīgas vāzes un citus keramikas izstrādājumus. “Augstu uz sastatņiem, papirosu zobos, mākslinieks glezno ainu no Jūrmala dzīves,” šāds skats pavērās laikraksta “Rīts” korespondentam 1937. gada jūnija sākumā apmeklējot jauno, pēc arhitektu Aleksandra Birzenieka un Viktora Mellenberga projekta uzcelto Dzintaru koncertu namu. Ansis Cīrulis dzimis Majoros, Konkordijas ielā, starp jūru un upi. Mākslinieka iztēle tās abas pārvērš alegoriskās kompozīcijās “Jūra” un “Lielupe”, ko fresco secco tehnikā ar kazeīna/temperas krāsām viņš glezno uz jaunās koncertzāles vestibila sienām. Vēlāk seko trešā freska, kas citur minēta kā “Tautas dziesma”, citur – “Latvija”, vēl citur - “Mūzika”. Bet visi trīs nosaukumi tai labi der. Kopā ar sienu panelējumiem un smagajiem ozolkoka elektrisko spuldžu kroņlukturiem dekoratīvās kompozīcijas rada pirmo priekštatu jaunā koncertnama apmeklētājiem. Gleznojumi spilgti pauž mākslinieka īpatno, latvisko stilu, kuru viņš slīpēja un kopa visu mūžu. Mākslinieks Ansis Cīrulis mūžu nodzīvoja Rīgā, bet vasaras ar pavadīja Majoros. Ansis Cīrulis arī vasarās bieži brauc uz savu Rīgas darbnīcu, un ceļš uz Majoru staciju tas pats.

Ēst veselīgi nav nekāds vieglais uzdevums, it īpaši - ilgtermiņā, lai arī zinām, cik svarīgi tas ir. Zināt un varēt nav viens un tas pats. Nezinu, kā tev, bet man varēšanā palīdz, ja ik pa laikam dzirdu skaidrojumus vai atgādinājumus no speciālistiem par to, kas notiek ķermenī, ņemot vērā ēdiena izvēli. Tāpēc šoreiz saruna ar uztura speciālistu Ansi Zaueru.Ansis strādā gan ar pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem, palīdzot izveidot veselīgus uztura paradumus. Viņš ir arī personalizēta uztura uzņēmuma  "Valens Nutri'' dibinātājs.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:39 Mikrobioms, mikrobiota – kā saprast un kā atšķirt šos terminus, jaunākie zinātnieku atklājumi8:23 Kas patiesībā nosaka to, ko mēs gribam ēst13:22 Cik sver viss baktēriju kopums cilvēka ķermenī un kā sauc galvenās baktēriju dzimtas17:41 Kādiem nolūkiem ķermenim vispār ir nepieciešamas baktērijas24:09 Zarnu veselības saistība ar imunitāti31:31 Produkti, kurus ēdot, zarnās savairojas patogēnās baktērijas35:11 Ko par cilvēku var pateikt pēc viņa mikrobioma analīzēm41:55 Baktērijas, kas rada trauksmi, un kas tām vislabāk garšo48:36 Kādas produktu grupas labāk ēst brokastīs, pusdienās un vakariņās un no kā izvairīties1:03:46 Uztura speciālista akceptētie ogļhidrātu avoti1:12:11 Ko darīt un kā lutināt tās baktērijas, kas atbild par mūsu gudrību1:15:10 Probiotikas un prebiotikas; ar ko nodarbojas uzturzinātnieka Anša Zauera izveidotais uzņēmums Valens Nutri1:17:26 Kas jāzina par gavēšanu, lai iegūtu vairāk jaudas un spēka foršākai dzīvei

Runājam par Ukrainu, Krieviju un Eiropas izaucinājumiem. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns un portāla "TVNet" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Dējums apēdamā ligzdā. Šo Gunara Gūžas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Griezajos ratos min Valdovsku ģimene Katlakalnā: mamma Kristrīne, tētis Ansis ar bērniem Klāvu (10 gadi), Almu (8 gadi) un Laimu (3 gadi).

Tam nav ne naža, ne zobena, ne kāda šaujamā ieroča, bet tas spēj atbruņot ikkatru. Šo Lolitas Muižnieces un pārējās šī gada mīļmīkliņas Greizajos ratos min Siguldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopas "Putni" dalībnieki: Marta Rostoka, Renāte Cīrule, Samanta Martinova, Sabīne Kronberga, Amanda Vanaga, Vilnis Mežals, Markuss Sakne, Adrians Kļaviņš, Ansis Ābele un Putnumāte Ilze Kļaviņa. Mīļmīkliņas uzdod: Mihaēls Melderis, Dārta Auziņa, Enno Valkenforts, Valters Kinna, Kaspars no Ļaudonas, Fridrihs Geidmanis, Haralds Pauniņš, Lolita Muižniece, Sandris Grasis, Paula Virse, Juma Gaujeniece, Alise Mediņa un Kārkliņu ģimene.

As broadcast May 25, 2022 with plenty of extra Kartupeļu Pankūkas for your podcast travel feast.  Tonight we go up in the sky and far away once again with our weekly travel mate Dunia Aljawad as we fly off to Riga for a taste of Latvia and the surrounding Baltic Nations in Estonia and Lithuania as well.  A bit of a focus on Eurovision Song Contest history this week going through some of the notable aritsts who've gained exposure via that famed European tournament, but also a flash back to some funkier stuff from the Soviet Era as well so you can get a bit of the big picture.#feelthegravityTracklisting:Part I (00:00)KALUSH – StefaniaMonika LIU - SentimentaiWalters & Kazha – The War Is Not OverJuri Pootsman – PlayCollage – Mets Neidude VahelTarmo feat Toomas Urb & Vanemode – Valgud Piglis Part II (30:03)Velly Joonas – Kaes On AegBig Band Katowice – Ballada dla Alicjiansis feat JeeKaa – Sis Rindas DzivosHoax – OhjadPrata Vetro feat MUSIQQ – Debesis iekrita teviUgis Praulins – Easter Comes Part III (57:50)Samanta Tīna - MĒS VAIRS NĒ (WE ARE NO MORE) Alise Joste – Atslegas (Keys)Igo - Uz Krustcelēm (At the Crossroads) Gaujarts – Romana varonis (Hero of Romana)MUSIQQ - DARI KĀ ES (DO LIKE ME) Triana Park – Stars Part IV (90:25)Prāta Vētra - Starp Divām Saulēm (Between the Two Suns ) Imants Daksis - IdiotsBERMUDU DIVSTŪRIS - BALLĒJAM NEGUĻAM (FOR A PALLET) Instrumenti – Visa Visuma Visumis ir vissAilee(에일리) _ I will show you(보여줄게)Gain feat Bumkey – Fxxk U 

Pie mums 'sodien ansis lidz sim garkaja 100 tonnas epizode! Lielakoties runajam par vinu pasu, vaicaajam par to ka vins satikas ar parejiem reperiem, latvijas kulturvidi. daudz satura ko jums klausityies katra zina. https://www.patreon.com/100Tonnas anša koncerti - https://www.ansis.co/koncerti anša twitter - https://twitter.com/ansishh anša ig - https://www.instagram.com/ansis_hh/ video par ko runājām - https://www.youtube.com/watch?v=3gRPM2BEv6g 100 tonnas ig - https://www.instagram.com/100tonnas/  

Mākslas centrā "Noass" sestdien, 26. martā, plkst. 18 notiks labdarības koncerts "Latviešu reps pret karu Ukrainā". Kultūras rondo diskutējam ar reperiem Ansi un Arturu Skuteli, kā viņi redz lietu būtību un savu vietu kultūras telpā, turpinoties karam Ukrainā? Reperi piedalās gan citos labdarības koncertos, gan organizē to paši. "Lai gan latviešu reperi ir ļoti dažādi, atšķirīgi, kādam ir vienas domās par kādu jautājumu mūzikā vai politikā, kādam citas, bet svarīgi, ka varam atlikt tādus jautājumus malā un pateikt, ka mēs kā žanrs esam vienoti šajā pozīcijā – mēs sakām nē – karam, nē – Krievijas iebrukumam, mēs sakām jā – Ukrainai un jā –Ukrainas brīvībai," atzīst Arturs Skutelis. "Bez tā, ka tas ir būtisks žests un būtiska vienošanās, svarīgi, ka mēs spējam maz liet, bet arī finansiāli palīdzēt. koncerts jau ir izpārdots. Kopā esam jau savākuši nepilnus 4000 eiro un tas nodots Ziedot.lv projektam Ukrainas cilvēkiem," turpina Arturs Skutelis. Koncertā piedalīsies vairāki desmiti latviešu repa izpildītāju, piemēram, Eliots, "Brīvrunu projekts", "Edavārdi", "Ozols", "Bush", Reinšteins, Kurts, "Singapūras satīns", Melikols, "Idus Abra", "I Mean Love", Zeļģis, "March", Pikaso, Prusax, Ūga, "Punkts uz I", Deniss, ansis, "Muud", Fiņķis, Arčijs, Arturs Skutelis, "E.V.", Jānis Krūmiņš, "R.2.R.S.", "Kreisais krasts", "Pafs", "Karlo the", "Misters", Artūrs Jenots, "Ods", "Rolands če", "Dj Vinvins", "Banda banda", "xantikvariāts", "Arstarulsmirus, "Jacques of S'T'A", "BDM" un citi. Koncerta dalībnieki aicina atbalstīt Ukrainu, ziedojot arī "Ziedot.lv" mājaslapā vai zvanot uz ziedojuma tālruni 90006086. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro. Koncerta norises vietā būs ziedojumu kastīte - arī šie ziedojumi tiks nogādāti projektam "Ukrainas cilvēkiem!".

Zaļi mati, galva zemē, sārti vaigi, garšo baigi. Šo dziedātāja Sergeja Jēgera un citas otrā pusgada ģimeņu izvirzītās mīļmīkliņas Greizajos ratos min Kravaļu-Geidmaņu ģimene: mamma Dace Kravale (mūzikas skolotāja teātra studijā "Rats") ar bērniem Elfrīdu Geidmani (14 gadi), Fridrihu Geidmani (12 gadi), Aliandru Kravali (5 gadi) un Olīviju Florenci Kravali (3 gadi). Mīļmīkliņas uzdod: Andris Balodis, Olafs Iesmiņš, Aido Medenis, Ingrīda Kāposta, Madara Začeste, Ilma Ozoliņa, zvērināts notārs Andris Tauriņš, māksliniece Vivianna Maria Stanislavska, dziesminiece Raimonda Vazdika, kontrtenors Sergejs Jēgers un reperis Ansis.

Raidījumā viesosies valodnieks, mūziķis Ansis Ataols Bērziņš. Stāsts būs par biedrības ,,Latgaliešu valodas centrs"rašanos, cilvēkiem, kas tajā darbojas un būtību.

"Tā nebija apzināta izvēle – tā bija vilkme," par savu sirdslietu un specializāciju – arhitektūras māksliniecisku iemūžināšanu fotogrāfijā – saka Ansis Starks. Šobrīd viņš ir viens no spēcīgākajiem arhitektūras fotogrāfiem Latvijā.  Neraugoties uz mūsdienu šķietamo demokrātiju, kad ar telefona palīdzību katrs var būt fotogrāfs, arhitektūras fotogrāfijā profesionāļu loma tikai pieaug. Starptautiskos konkursos objekti tiek vērtēti pēc attēliem, un fotogrāfs arhitekta darbam var piešķirt neesošu vērtību vai gluži otrādi – to pazudināt. Bieži vien tieši fotogrāfi par arhitektūras darbiem rada daudz izcilāku iespaidu, nekā tie izskatās realitātē. Mūsu mākslas vēsturē diezgan maz esam runājuši par šo īpašo žanru – arhitektūras fotogrāfiju, kaut gan arī Latvijā tam ir vēsture. Taču šos meistarus neviens praktiski nezina. Jājautā, vai kāds zina tādu vārdu kā Aleksejs Dogadkins, kas bijis Arhitektūras fakultātes students 30. gados, strādājis fakultātē kā asistents un tajā pašā laikā veidojis izcilas arhitektūras fotogrāfijas, kuru kontekstā var runāt ne tikai par modernismu arhitektūrā, bet arī par modernismu arhitektūras fotogrāfijā. 60. gados darbojies Filips Izraelsons, kuru mēs ļoti maz zinām. Viņš 70. gados emigrēja no Latvijas, bet viņa bildes ir absolūti izcili modernisma arhitektūras paraugi. 30. gados darbojās vēl citi meistari – kā Roberts Johansons, bet ne visus var uzskatīt tieši par arhitektūras fotogrāfiem. Pašlaik populāras ir arhitekta Nikolaja Hercberga bildes – viņa arhīvs kļuvis pieejams publiskajā telpā. Tas ir ļoti nozīmīgs kultūrvēsturisks dokuments, tomēr tā īsti par arhitektūras fotogrāfiju šeit nevaram runāt. Hercbergs fiksējis ēkas, bet nav fotografējis tās ā arhitektūru. Pēckara laikā Latvijā vēl ir izcili meistari – Laimonis Stīpnieks, kurš bija arī Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, tāpat ilgas desmitgades šajā jomā valdīja Indriķis Stūrmanis. Nupat ienākusi jaunā paaudze, kuras vidū par līderi tiek uzskatīts Ansis Starks. Nevar uzskatīt, ka viņš gluži ir jaunais, jo jau sasniedzis zināmu briedumu, bet pēc mūsu laikmeta standartiem tomēr ir jauns. "Pēc arhīva standartiem – jauns," smejas Ansis. Ilze Martinsone: Ansi, kā tu vispār kļuvi par fotogrāfu? Tavi vecāki ir mākslinieki – tēvs ir jau hrestomātisks Latvijas mākslinieks Andris Breže, mamma – izcilā zīmēšanas skolotāja Ilze Starka. Atceros mākslinieka Ojāra Pētersona ar humoru teikto tēzi – kad tie mākslinieku bērni ņem rokā zīmuli, viņiem jāsit pa pirkstiem... Tas bija joks, bet, domājot par to, ka mākslinieka dzīve ir diezgan sūra, saprotu, ka tavi vecāki tā arī darīja – viņi tevi virzīja pilnīgi citā virzienā, bet vienalga – tas mākslinieka gēns ņēma virsroku. Ansis Starks: Apmēram tā arī sanāca. Nebija jau tā, ka mani gluži atturētu no mākslas sfēras, bet manī pašā nebija tik spēcīga dzinuļa, lai es tur lauztos iekšā. Ilgu laiku iekšēji nevarēju saprast, kur īsti iederos, un tad tā ļoti, ļoti lēnām un pamazām man pieleca, ka mākslas joma ir tā, kur iederos vislabāk. Un labi arī tas, ka sākumā galīgi neapzinies, ka tā dzīve šādā veidā ir sūra. Mācās no klientu prasīguma Vai tu no kāda arī mācījies – praktiski vai attālināti? Mācīties, izrādās, man ir paticis praksē. No skolas labi atceros spēcīgākos brīžus, ko var salīdzināt ar papīra lapu, kad to pārloka uz pusēm un mazliet vēl novelk ar nagu, atstājot tādu zīmi: tā bija fotoziņu aģentūra AFI, fotogrāfi Valda Kalniņa un Ints Kalniņš – tā bija mana pirmā foto darbavieta un arī jūtamākā skola profesionālajā dzīvē. Lai arī dažam labam šķita, ka ziņu fotoreportāža nav mans lauciņš, tomēr liekas, ka tieši no tāda ne gluži sava lauciņa pieredze ir ļoti noderīga pēc tam savā lauciņā, jo no ziņu aģentūras nāk tāds kondensētais kadrs – ka fotogrāfijā maksimāli jāietver būtība. Tāpat arī doma vai spēja saskatīt būtisko, kas būtu jāparāda. Otra skola bija tad, kad sāku fotografēt arhitektūru – tie ir mani klienti arhitekti, kuri mani māca. Pirmais jau paliek vislabāk prātā – tā bija arhitekte Zaiga Gaile. Atceros, sākumā bija nesaprašanās, kas tad ir vajadzīgs, kamēr beigās man pielēca. Un turpmāk – nu ne gluži katrs, bet no klientu prasīguma daudz ko var iemācīties. Un kā tu nonāci tieši pie arhitektūras fotogrāfijas? Vai tā bija apzināta izvēle? Jo patiesībā jau neviens fotogrāfs Latvijā nekad nav varējis izdzīvot tikai no viena žanra. Tev bijušas vairākas personālizstādes, un tās nebūt nav bijušas arhitektūras fotoizstādes – tās bijušas portretu izstādes. Arhitektūra tev vienkārši tā nejauši sanāca, ievilka tevi, vai arī tev no laika gala tas ir paticis un interesējis? Tā nebija apzināta izvēle – tā bija vilkme. Apzināta tā nebija tādā ziņā, ka vēl neapzinājos un varbūt pat līdz šim līdz galam neapzinos, kas ir tas, kas man patīk. Bet nu – šobrīd jau daļēji varu noformulēt, ka arhitektūras fotogrāfija ļauj man izpausties attēlā kā plaknē. Tādā laukumu un līniju ģeometrijā, kas īsti nav sastopams citās jomās – dabas fotogrāfijā vai portretā ir cita grafika. Bet telpiskums un vēl tas, ka es to varu ne tikai redzēt un attēlot, bet arī tādā ķermeniskā mērogā piedzīvot un piedalīties. Līdz ar to es neesmu aizrāvies ar maketu fotografēšanu, jo tur var tikai ar aci redzēt un iztēloties – tur nav tās ķermeniski telpiskās pieredzes. Brīvs no autoritātēm Vai arhitektūras fotogrāfijas sakarā tev ir kādas pasaules autoritātes vai arī autoritātes, kuras tu par tādām uzskati Latvijā? Fotogrāfijas jomā es esmu brīvs no autoritātēm. Fotogrāfijā man šķiet interesanti iedvesmoties no citām jomām un citu jomu autoritātēm. Fotogrāfijā pārāk arī neaizraujos ar pētīšanu, bet ik pa laikam uzrodas kādi citi autori, kurus ir interesanti paskatīties. Visos laikos fotogrāfi, īpaši arhitektūrā, bijuši atkarīgi no tehnikas progresa. Jo arhitektūra ir ļoti specifiska lieta – grūti to iedabūt kadrā. Zinu, ka padomju laikos Laimonis Stīpnieks pats konstruēja objektīvus un izmantoja aviācijas tehniku. Šodien laikam pasaule piedāvā visu, ieskaitot dronus. Kā ir tev – cik tālu jūties atkarīgs no tehnikas? Un kā tev to izdevies iegūt? Tas viss taču ir drausmīgi dārgi. Tehnika joprojām ir ierobežojoša, un šobrīd, lai fotografētu arhitektūru, var sākt ar to, kas nav dārgi, tad var turpināt ar kaut ko, kas ir dārgāks. Līdz tam “drausmīgi dārgi” vēl neesmu ticis – iespējams, Latvijas mēroga dēļ. Bet iznāk konkurēt ar... telefoniem. Jo attēla mirklīgu iespaidu daudz ātrāk un vieglāk ir dabūt ar telefonu. Arī pats process ir ļoti ātrs un ļoti viegls, intuitīvs. Jebkura cita tehnika katru darbību paildzina, apgrūtina, un reizēm ir tāda sajūta, ka stundām ilgi sanāk dzīties pēc telefona bildes radītā iespaida. Tomēr nav vēl gluži tā, ka gribētos pāriet uz telefonu. Tur ir kaut kas vēl, kādēļ ir vērts cīnīties ar to tehniku. Un kā tu izturies pret attēlu digitālo apstrādi? Daļa fotogrāfu savas bildes apstrādā tiktāl, ka zūd realitātes sajūta – neliela ieliņa pēkšņi izskatās pēc šosejas... Pilnībā iztikt bez tā nevar, bet kur ir tā robeža? Droši vien, ka jebkura fotogrāfija ir ilūzija un manipulācija, līdz ar to tā ir autoru gaume un publikas izvēle, kas tiek rādīts. Attieksme neietekmē rezultāta kvalitāti Tu fotografē arhitektūru – pieņemu, ka dažādu. Un droši vien, ka tev ir arī personiska attieksme pret kādu būvi – tev tā patīk vai nepatīk. Tas tavu darbu ietekmē? Protams, ka mana attieksme pret būvi, būves autoru un vēl visādām citām lietām ietekmē darbu, bet ne rezultāta kvalitāti. Šķiet, ka rezultāta kvalitāte, pēc kā es tiecos, ir tādas kā dzirnavas, kurās visas pieminētās lietas tiek samaltas, transformētas un tad ieaužas audumā jau mainītā veidā. Daudz kas tiek piedzīvots darba procesā, bet tas ir tikai kā process. Mana personīgā pieredze kā rakstītājai par arhitektūru ir šai ziņā interesanta – reizēm labākie raksti izdodas tieši par to, kas man nepatīk... Jā, tā arī ir bijis, tāpēc to variantu ir tik daudz, ka šī atbilde man likās kā labākais kopsavilkums. Jo īsti nevar saprast, kas ko ietekmē un kāds rezultāts no tā rodas. Planējošais cilvēks Tu esi braucis arī īpaši tālu, lai fotografētu kādus objektus. Laikam pats eksotiskākais un interesantākais bijis brauciens uz Ķīnu, fotografējot Šaoliņas lidojošo mūku templi. Man liekas, tā vēl ir papildu slodze, jo jāņem vērā, ka fotogrāfam ir vajadzīgi īpaši laika apstākļi, lai nobildētu ēku, un ir skaidrs, ka otrreiz tur nevarēs braukt. Atceros, Arhitektūras muzejā bija 60. gadu pilsētas fotogrāfijas izstāde, un par manu favorītu izstādē kļuva viens pavisam neliels Vladimira Gaiļa darbiņš – Salspils memoriāla fotogrāfija. Un mani absolūti fascinēja, cik ilgi Vladimirs Gailis ir sēdējis, lai sagaidītu saules gaismu un ēnu, kas krīt precīzi pa diagonāli pāri memoriāla sienai – ar to viņš piedeva šim jau tā izcilajam ansamblim vēl papildus jēgu un emocionālo dimensiju. Un tev tagad ir bijis jābrauc uz šādām tālām vietām un jātiek ar to galā. Mani absolūti fascinēja tava fotogrāfija ar Šaoliņas mūku templi – fotografēta no liela attāluma, viss tinās tādā vieglā, vieglā dūmakā. Mūsdienās cilvēkus ir ļoti grūti pārsteigt, bet toreiz tiešām es biju fascinēta un ilgāku laiku sēdēju bez kustībām un skatījos uz šo bildi. Prieks dzirdēt! Ķīnā man pašam toreiz lielākais prieks bija par izdošanos ar planējošo cilvēku virs ēkas. Bija vairāku apstākļu kombinācija, un vajadzēja ātri izlemt, ko darīt. Jo cilvēks – vēja tuneļa lidotājs – bija pieejams uz īsu laiku, viņam bija jādodas tālāk, līdz ar to vajadzēja ātri sakoordinēt, cik augstu viņam uzlidot, kā viņam iegriezties, kurā virzienā, to visu vēl pārtulkot, un tad saprast, kurš būs labākais kadrs. Jo tu saproti, ka nevari nobildēt šādā rakursā, tad apiet kalnam no otras puses un nobildēt arī tā. Ir tikai tas īsais brīdis, kad viņš tur planē. Un tad prieks par to, ka pieņēmu lēmumu fotografēt objektu it kā no aizmugures, nevis no priekšas, kas likās tā mazliet riskanti – tomēr liekas, ka lēmums bija pareizs. Bet tai brīdī mazliet “nervs raustījās”, vai tā būs labi. Varbūt vēl kāds no šiem braucieniem ir īpaši palicis atmiņā? Par to īpašā laika izvēli – laikam es aizvien vairāk esmu pateicīgs par apstākļiem, kas ierobežo. Jo, ja ir brīva izvēle, tad tiešām var gadu nosēdēt krūmā, gaidot... Un varbūt pēc tam tas īpašais moments ir pārāk pašmērķīgs. Tāpēc labi ir, ka kaut kas ierobežo. Tādam braucienam ir labi atvēlēt vairāk laika.  Citreiz savukārt varbūt piktojies, ka tev dota tikai viena diena, un tajā pašā līst lietus. Citos apstākļos lietū taču nekad nebildētu, bet izrādās, ka tu tur dabū varbūt vislabāko bildi mūžā. Saruna pilnā apjomā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.

Situācija Afganistānā, Baltkrievijas pierobežā, apvērsums Gvinejā un gaidāmās vēlēšanas Vācijā. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus ministram uzdod portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns un portāla "TVNet" pētnieciskais žurnālists Juris Jurāns.

Situācija Afganistānā, Baltkrievijas pierobežā, apvērsums Gvinejā un gaidāmās vēlēšanas Vācijā. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus ministram uzdod portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns un portāla "TVNet" pētnieciskais žurnālists Juris Jurāns.

If you could go back and offer advice, guidance, or encouragement to a past version of yourself - what would you say?This week Cara Ansis of @happywholeway answers this exact question, and her insights highlight her transformation into someone with a deep appreciation for self-love and a commitment to continued growth.And can't we all use a little more self-love and kindness? So sit back, pour a fresh cup of 'jo, and press play as Cara shares from the heart.Resourcesshow notes | join the newsletter| live by design goal setting masterclass |  @livebydesignpodcast | health coaching Health Coaching with Kate: And if you feel that health coaching is the right fit for you, I'd love to schedule a free Discovery Call! You can learn more about my 6 Month Coaching Program here as well as visit my calendar to schedule our Discovery Call today!Connect with Cara and @happywholeway@happywholeway on instagram | join happy whole u | love language quiz | 1 on 1 soul care sessions | free monthly soulfirmations

Have you ever had that nagging feeling that you needed to make a change? Whether that was in your career, relationship, or - dare I say - your religious institution?This week we wrap up our conversation on Spirituality with Cara Ansis. Cara has a master's degree in Soul Care and is a certified Spiritual Director who works with women as they enter their own inward journey towards taking better care of themselves.Tune in to hear as Cara shares her own story of spiritual awakening and self-healing - and believe me when I say that she shares with openness, candor, and humor - all while discussing a deeply personal, heartfelt experience. What attracted Kate to Cara (and her business partner Rachael) of @happywholeway is their emphasis on the everyday techniques, rituals, and tools they share which allow others to connect with their own healing abilities and radically transform their own lives.When Kate thinks of those who truly embody what it means to "live by design," Cara is at the top of the list. So sit back, pour a fresh cup of coffee, and allow Cara to pour kindness and inspiration into your heart and soul!Resourcesshow notes | join the newsletter| live by design goal setting masterclass |  @livebydesignpodcast Health Coaching with Kate: And if you're feeling like health coaching might be the right fit for you, I'd love to schedule a free Discovery Call with you to see if we'd work well in a coaching relationship! You can learn more about my 6 Month Coaching Program here as well as connect with me to schedule your call today.Past Episodes Referenced:from unitarian to buddhist: a journey of reinvention with wendy battles | what my spiritual practice looks like today  Connect with Cara and @happywholeway@happywholeway on instagram | join happy whole u | love language quiz | 1 on 1 soul care sessions | free monthly soulfirmations

Ko var nopletnēt? Šo Alberta Birznieka un citu klausītāju atsūtītās lauku sētas vasarīgākās mīklas min reperis Ansis un viņa dzīvesbiedre un menedžere Līva Kolmane. Par vasarīgākās vai lauku sētas mīklas autoriem 2021.gadā izvirzīti: Vilis Kalniņš, Māris Klaučs, Atis Andersons, Marta Dubrovska, Maiga Holštroma, Aija Grīnvalde, Aido Medenis, Emīlija Ziemāne, Kate Krēsliņa, Sarmīte Eizentāle, Daina Kudiņa, Sandris Grasis, Alberts Birznieks, Ralfs Začests, Andra Manfelde un Lilita Jansone.

Mane įkvepia tai, kas gražu ir teisinga. Triumfas, pergalė, pagarba, dvasinis tobulėjimas, - tikina šios „Laimės dietos“ svečias - meno žmogus, tapytojas, Vilniaus Dailės Akademijos dėstytojas Ansis Burkė. Jis tiki, kad menas turtina, įkvepia ir saugo. Šių jausmų iš pokalbio tikrai pasisemsite, nes laimę su pašnekovu tapysime žodžiais, atradimais ir daiktų istorijomis.Ved. Rimantė Kulvinskytė

Un rītu trijotne jau atkal uz mirkli viens no otra atvadījās!

Un rītu trijotne jau atkal uz mirkli viens no otra atvadījās!

Un noskaidrojām klausītāju neveiklākās publiskās situācijas!

Un noskaidrojām klausītāju neveiklākās publiskās situācijas!

Un Uldis posās atpūsties.

Un Uldis posās atpūsties.

Uzdošanās par citu personu ir viena no dezinformācijas tehnikām. Tieši tas, domājams, noticis Latvijā – persona, kas uzdevās par Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku Leonīdu Volkovu par savu īstumu pārliecināja gan Saeimas Ārlietu komisiju, gan Latvijas Televīziju, un ne tikai. Par to, kā tas notika un kādi varēja būt motīvi, žurnālists Ansis Īvāns "Atmaskots.lv" podkāstā apspriež ar "Delfi" galvenā redaktora pienākumu izpildītāju Filipu Lastovski.

Krievijas dezinformācijas izplatītāji nesnauž un cītīgi atceras zīmīgus datumus. Tā marta dezinformācijas apjomā īpaši izceļas informācija par 16. marta atceres dienu. Par to šajā “Atmaskots.lv” epizodē stāsta dezinformācijas pētniece Kristīne Skujiņa-Trokša. Piedalās “Delfi” žurnālists Ansis Īvāns.

Atmazgāt var ne tikai naudu, bet arī informāciju. Tā ir informācijas ietekmes operācija, caur kuru mēģina leģitimizēt labākajā gadījumā neuzticamu informāciju ar mērķi slēpt informācijas izcelsmi. Mērķis ir izplatīt nepatiesu vai sagrozītu informāciju caur šķietami leģitīmiem medijiem. Par to “Atmaskots.lv” podkāsta epizodē stāsta Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis. Piedalās žurnālists Ansis Īvāns.

Pētnieciskais žurnālists un aktīvs foto un video entuziasts Ansis Pūpols neslēpj savus konservatīvos uzskatus. Būdams nacionālpatriotiski noskaņots, viņš sadarbojas ar krievu komiķi savā projektā nemelo.lv. Izjautājam Ansi gan par politiku, gan medijiem un sabiedrības aktualitātēm.Raidījumu "Jautā-Jums" skaties katru darbdienu 16.00 kanālā ReTV vai labākās epizodes klausies podkāstu platformās. Raidījumu vada Lauris Kļaviņš.Raidījums ReTV ēterā: 15.03.2021.

Mākslīgais intelekts kļūst arvien nozīmīgāks palīgs, taču tehnoloģijas aizvien nespēj pilnībā aizstāt cilvēku, ja runa ir par informācijas izvērtēšanu un analīzi. Ko mākslīgas intelekts nozīmē dezinformācijā un tās apkarošanā, šajā “Atmaskots.lv” epizodē pārrunā žurnālists Ansis Īvāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis.

Decembrī bija vērojams pret Latviju vērstu dezinformatīvu vēstījumu īpatsvara pieaugums kopējā pētnieku analizētajā materiālā, kas galvenokārt skaidrojams ar Valsts drošības dienesta (VDD) vēršanos pret prokremliskajiem medijiem “Baltnews” un “Sputnik”. Par pagājušā mēneša tendencēm dezinformācijas laukā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) asociēto pētnieci Kristīni Skujiņu-Trokšu sarunājas “Delfi” žurnālists Ansis Īvāns.   https://www.delfi.lv/atmaskots/raganu-medibas-baltiesu-gaume-vai-latvija-tiesam-vaja-krievu-zurnalistus.d?id=52765205

Ir sācies jauns gads, Lielbritānija ir izstājusies no Eiropas Savienības, bet vai visa pasaule arvien cīnās ar Covid-19. Par aktuālo ārpolitikā izjautājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio LR žurnālists Uģis Lībietis un portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns.

Ir sācies jauns gads, Lielbritānija ir izstājusies no Eiropas Savienības, bet vai visa pasaule arvien cīnās ar Covid-19. Par aktuālo ārpolitikā izjautājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio LR žurnālists Uģis Lībietis un portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns.

Šoreiz projekta "Atmaskots.lv" podkāsta epizodē DELFI žurnālists Ansis Īvāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis runās par vienu no jautrākajām interneta izklaidēm – smieklīgajām bildītēm jeb mēmēm un to, kā tās izmanto dezinformācijas izplatīšanai. Kas ir mēmes, ko šis termins nozīmē un kāpēc tās ir tik pateicīgas izplatīšanai internetā tieši dezinformācijas kontekstā? 

Šoreiz projekta "Atmaskots.lv" podkāstā DELFI žurnālists Ansis Īvāns iztaujā Austrumeiropas politikas pētījuma centra asociēto pētnieci Kristīni Skujiņu-Trokšu par to, kāds bijis aizvadītais mēnesis dezinformācijas analizēšanā. Pētniece novembrī analizējusi 2005 rakstus, no kuriem 209 iekļauta dezinformācija. Uguni joprojām uztur – dezinformācija neizsīkst, lai gan dezinformatīvu rakstu interneta vidē, kļūst nedaudz mazāk, salīdzinot ar citiem mēnešiem. 

Vai hiphops ir mūsdienu dzeja? Kāpēc ansis lamuvārdus salīdzina ar garšvielām? Raidījumā ar reperi ansi runājam par hiphopu un tā valodu, repa teksta veidošanas principiem, atskaņām, stereotipiem par reperiem, lamuvārdiem, anša jauno albumu “Liela māksla” un daudz ko citu. Ansis (īstajā vārdā Ansis Kolmanis) ir Latvijas hiphopa mūziķis un mūzikas producents. 2018. gadā ieguvis balvu Zelta mikrofons nominācijā “Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphopa mūzikas albums”, savukārt gadu vēlāk viņa dziesma “Zemes stunda” atzīta par labāko iedzīvotāju balsojumā (“Origo Zelta dziesma”). Oktobra beigās klajā nāca anša jaunais albums “Liela māksla”. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Noderīgas saites: https://ansis.co – anša tīmekļa vietne https://bit.ly/2UO2pRq – anša “Valodas policijas” dziesma par tīru latviešu valodu https://spoti.fi/36W2J6f – anša saruna ar Lauru Grēviņu raidierakstā “Pa kluso” https://spoti.fi/35TjTlH – raidieraksts “Karsts Karsts” https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai https://bit.ly/317HOyc – sarunas transkripts Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [01:15] Anša dalība projektā “Valodas policija” un mērķauditorijas apzināšanās. [03:30] Vai valodnieki kontrolē valodu? [04:31] Kā ansis kopj latviešu valodas prasmes? [05:48] Kad un ko ansis sāka rakstīt? [07:50] Vai ansis lasa grāmatas? [10:30] Anša balss atrašanas ceļš. [11:57] Kā var iemācīties runāt ātri un skaidri? [13:00] Hiphopa valoda, tās pētniecība, terminoloģija un tulkošana. [18:35] Cik daudz anglicismu ir repā? [19:15] Repa raidieraksts “Karsts Karsts”. [20:28] Repa teksta veidošanas principi un spēle ar valodu. [29:13] Jaunā albuma “Liela māksla” dziesmas “Rīgā” analīze. [32:17] Lamuvārdi. [33:45] Vārds, kas atkārtojas anša dziesmu tekstos. [34:28] Vai hiphops ir mūsdienu dzeja? [38:35] Improvizācija, hiphopa saukļi un stereotipi. [43:59] Kā reps var palīdzēt valodas apguvē: reperi kā tēli, dziesmas kā gleznas un valodas spēle. [52:24] Repa dziesmas kā literārās tulkošanas vingrinājums. [54:53] Ko ansis dara šobrīd? --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Šajā projekta "Atmaskots.lv" podkāsta epizodē DELFI žurnālists Ansis Īvāns sarunājas ar kolēģi, sadaļas "Campus" redaktoru Edžu Miķelsonu, lai parunātu par "Facebook" publicēto ziņu faktu pārbaudi, ko nodrošina "International Fact-Checking Network" organizācija, kura akreditē medijus, kuri faktu pārbaudi oficiāli drīkst veikt. Edžus pastāsta par to, kā veic faktu pārbaudi, kā atrod maldinošos "Facebook" ierakstus un nonāk līdz dezinformācijas vai maldinošās informācijas atmaskošanai. Kā atzīst žurnālisti – mākslīgajam intelektam ne vienmēr var uzticēties, tāpēc faktu pārbaudē joprojām būtisks ir cilvēka faktors.

Uzaicinājām ansi ciemos uz sarunu, lai viņš mums vairāk pastāsta par savu jauno albumu "Liela Māksla". Liels mākslinieks, liels albums, liela kultūra un LIELĀKAIS mūsu podkāsts līdz šim.  

Mūsdienās ziņu vēstījuma teksts nereti tiek paspilgtināts ar vēstījumu ilustrējošām un pastiprinošām fotogrāfijām. Tā tas ir arī melīgajos un maldinošajos dezinformācijas apcirkņos. Šoreiz projekta "Atmaskots.lv" podkāsta epizodē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis un portāla DELFI žurnālists Ansis Īvāns runā par to, kā viltoti attēli un attēli, kas izrauti no konteksta, izmantoti, lai maldinātu sabiedrību.

Austrumeiropas politikas pētījuma centra asociētā pētniece Kristīne Skujiņa-Trokša, kura daudz nodarbojas ar dezinformācijas pētīšanu un apkopošanu. Šoreiz projekta "Atmaskots.lv" podkāsta epizodē DELFI žurnālists Ansis Īvāns pētnieci iztaujās par to, kāda bijusi augustā ievāktā dezinformācijas raža. Augustā dezinformāciju sekmēja, piemēram, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un ar tām saistītie protesti. Kristīne Skujiņa-Trokša arī vairāk pastāsta par to, ar kādiem mehānismiem dezinformāciju iegūst.

Runājam par aktuālo ārpolitikā, gan saistībā ar norisēm tepat, kaimiņvalstīs, gan tālāk pasaulē. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod žurnālisti Ansis Īvāns no portāla “Delfi” un Toms Rātfelders no portāla “TVNET”.

Runājam par aktuālo ārpolitikā, gan saistībā ar norisēm tepat, kaimiņvalstīs, gan tālāk pasaulē. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod žurnālisti Ansis Īvāns no portāla “Delfi” un Toms Rātfelders no portāla “TVNET”.

Plaši uzdarbojušies interneta vidē Krimas aneksijas laikā, kā arī 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā, troļļi jeb personas, kas uzdodas par citām personām, lai veidotu savu naratīvu, nav reta parādība sociālajos tīklos un dažādu ziņu portālu komentāru sadaļās. Atsevišķi izceļami ir tieši dezinformācijas troļļi, kuru galvenais darbības mērķis ir virzīt dezinformāciju. Kā troļļi spēj darboties ar vairākām sabiedrības grupām vienlaikus, lai radītu polarizāciju? To šajā projekta "Atmaskots.lv" podkāsta epizodē DELFI žurnālists Ansis Īvāns noskaidro kopā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi. 

"Šobrīd ārlietu dienesta galvenais uzdevums ir Eiropas Savienības budžeta sarunas un atbalsta programmas arī Latvijai Šobrīd tas ir visaktuālākais darbs," sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Edgars Rinkēvičs. Notiekošais ASV, Ķīnā un Honkongā, Covid-19 krīzes pārvarēšana Eiropā un pasaulē - ir tik daudz ko jautāt ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla „Delfi” žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš. Vērtējot aizvadīto ārkārtas situācijas laiku Edgars Rinkēvičs atzīst, ka "Ārlietu ministrijai, īpaši jau līdz maijam bija darba pilnas rokas, nodrošinot repatriāciju, gan mūsu tautiešiem, kas atradās ārpus Eiropas Savienības, gan Eiropā. Vēl joprojām ir jāsniedz konsulārā palīdzība. Pilnībā šis atbalsts un palīdzība repatriācijai nav beigusies". "Darba netrūka, par garlaicību sūdzēties nevarēja, bet tā bija arī interesanta un laba pieredze, palīdzot mūsu cilvēkiem," vērtē Rinkēvičs. Viņš arī min, ka aizvadītajā nedēļā jau ticies jau Tallinā klātienē ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem, sarunas bijušas par ceļojumu telpas paplašināšanu. Ministrs izsaka cerību, ka nākamā nedēļā Polija ļaus Baltijas valstu pilsoņiem ieraksties savā valstī bez pašizolācijas prasībām. Baltijas valstis jau iebraucējiem no Polijas to ļauj.

"Šobrīd ārlietu dienesta galvenais uzdevums ir Eiropas Savienības budžeta sarunas un atbalsta programmas arī Latvijai Šobrīd tas ir visaktuālākais darbs," sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Edgars Rinkēvičs. Notiekošais ASV, Ķīnā un Honkongā, Covid-19 krīzes pārvarēšana Eiropā un pasaulē - ir tik daudz ko jautāt ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla „Delfi” žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš. Vērtējot aizvadīto ārkārtas situācijas laiku Edgars Rinkēvičs atzīst, ka "Ārlietu ministrijai, īpaši jau līdz maijam bija darba pilnas rokas, nodrošinot repatriāciju, gan mūsu tautiešiem, kas atradās ārpus Eiropas Savienības, gan Eiropā. Vēl joprojām ir jāsniedz konsulārā palīdzība. Pilnībā šis atbalsts un palīdzība repatriācijai nav beigusies". "Darba netrūka, par garlaicību sūdzēties nevarēja, bet tā bija arī interesanta un laba pieredze, palīdzot mūsu cilvēkiem," vērtē Rinkēvičs. Viņš arī min, ka aizvadītajā nedēļā jau ticies jau Tallinā klātienē ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem, sarunas bijušas par ceļojumu telpas paplašināšanu. Ministrs izsaka cerību, ka nākamā nedēļā Polija ļaus Baltijas valstu pilsoņiem ieraksties savā valstī bez pašizolācijas prasībām. Baltijas valstis jau iebraucējiem no Polijas to ļauj.

Ar pilsētas leģendām apvīts bārmenis, kā arī sava amata meistara panākumiem apbalvots uz starptautiskās skatuves, mūsu šodienas viesis ir neviens cits kā Ansis Ancovs. Mūsu saruna būs viegla un atraisīta, jo runāsim par to, kā komunicēt par alkoholu un kāda parasti ir komunikācija alkohola iespaidā. Uzziņai - podkāsta ieraksta laikā alkohola lietošana nenotika un tāpat mēs to nerekomendējam darīt nevienam, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu. Kā vienmēr - vari mūs dzirdēt (Delfi podkāsti, kā arī populārākās podkāstu platformās) un redzēt (Facebook, YouTube, kā arī LMT Straume/Viedtelevīzija), un arī uzrakstīt mums: pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

Viesos Ansis Dobelis, kurš dzīvo uz SUP dēļa. Šoreiz stāsts par piedzīvojumiem Melnkalnē, par šaurajiem serpentīna ceļiem, kilogramu jēra gaļas vakariņās un miljonāru jahtām. I’mperfekt piektdienā parunājām gan par to, cik reizē viegli un arī grūti noorganizēt SUP braucienu, gan par to, kāpēc Ansis uz bijušo Dienvidslāvijas republiku plāno jau nākamo braucienu.

Grūti laiki, jauns podkāsts. Ciemos ansis un Edavārdi. Runājām par koncertiem, kuriem vajadzēja notikt, par koncertiem, kuri bija, par Tinteszobu un HHRadio, par Teilori Sviftu un Andri Kiviču un vēl visu ko. Mazgājiet rokas un palieciet mājās! Ja tev patīk "Karsts Karsts" un vēlies atbalstīt to, ko darām, tad dodies uz mūsu Patreon lapu: www.patreon.com/karstskarsts Mūsu atbalstītāji pirmie uzzina par gaidāmajiem podkāstiem un citu saturu, tiem ir iespēja iesaistīties projekta attīstībā un atbalstīt Latvijas hiphopa kultūru. Paldies tiem, kuri atbalstījuši līdz šim! Bez jums tik daudz nebūtu izdarīts.

Šodien Krustpunktā daudz runājam par pasaules notikumiem. Amatpersonu stundā uz izjautāšanu - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Rīt Eiropas Savienību pamet Lielbritānija, ASV prezidents D.Tramps neveiksmīgi mēģina piedāvāt savu miera plānu palestīniešiem, interesantas ir jaunās Eiropas Komisijas ieceres, svarīgas ir mūsu – Latvijas attiecības ar kaimiņvalstīm. Tematu loku noteikuši klausītāji un žurnālisti. No žurnālistiem studijā: TVNET žurnālists Toms Rātfelders un Ansis Īvāns no portāla "Delfi".

Ko darīt, kad dzīves trajektorija slīd lejup un šķiet, ka sasniegts bezdibenis? Ko nozīmē atteikties no priekšstatiem par sevi? Vai jēgas sajūta ir absolūta nepieciešamība vai vienkārši "nice to have" lieta? Kas vispār ir dzīves jēga un kā veicināt savas personības izaugsmi? Saruna ar Ansi Farhad Līpenīti, "Wiserstate" un "Motivio" līdzdibinātāju un CEO, kurš darbojas personības izaugsmes sfērā. - - - "Eksperimentālās sarunas" ir video podkāsts par lietu un dzīves jēgu, mērķiem, lēmumiem un visu, kas notiek pa vidu.

Ko darīt, kad dzīves trajektorija slīd lejup un šķiet, ka sasniegts bezdibenis? Ko nozīmē atteikties no priekšstatiem par sevi? Vai jēgas sajūta ir absolūta nepieciešamība vai vienkārši "nice to have" lieta? Kas vispār ir dzīves jēga un kā veicināt savas personības izaugsmi? Saruna ar Ansi Farhad Līpenīti, "Wiserstate" un "Motivio" līdzdibinātāju un CEO, kurš darbojas personības izaugsmes sfērā. - - - "Eksperimentālās sarunas" ir video podkāsts par lietu un dzīves jēgu, mērķiem, lēmumiem un visu, kas notiek pa vidu.

Ko darīt, kad dzīves trajektorija slīd lejup un šķiet, ka sasniegts bezdibenis? Ko nozīmē atteikties no priekšstatiem par sevi? Vai jēgas sajūta ir absolūta nepieciešamība vai vienkārši "nice to have" lieta? Kas vispār ir dzīves jēga un kā veicināt savas personības izaugsmi? Saruna ar Ansi Farhad Līpenīti, "Wiserstate" un "Motivio" līdzdibinātāju un CEO, kurš darbojas personības izaugsmes sfērā. - - - "Eksperimentālās sarunas" ir video podkāsts par lietu un dzīves jēgu, mērķiem, lēmumiem un visu, kas notiek pa vidu.

Strādājot valsts pārvaldē un pašvaldībās, ir jāspēj balansēt starp dažādu ieinteresēto pušu vajadzībām, vienlaikus saglabājot skaidru skatījumu uz kopējo attīstību. Jācenšas nezaudēt ideālismu, spēju kalpot, mērķtiecīgi un gudri rīkoties. Atcerēsimies – organizācijas, nodaļas, komandas, grupas spēja darīt ir vistiešākajā veidā atkarīga no tās vadītāja. Konferences saturs veidots, lai vadītāji gūtu iedvesmu gan cilvēku, gan procesu vadīšanai, kā arī – sevis kā personības vadībai.

Krustpunktā - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Šobrīd pasaules politikā ir daudz aktualitāšu – notikumi Sīrijā un Turcijā, spriedze Katalonijā, breksits un tā sekas. Tie ir tikai daži svarīgākie temati. Kā parasti šādās amatpersonu stundās, jautāt varēs gan žurnālisti, gan arī klausītāji. Studijā arī žurnālisti: Ansis Īvāns no portāla "Delfi" un no Latvijas Radio Ziņu dienesta - Gints Amoliņš.

Septembrī 160.gadskārtu atzīmēsim lielākajam pasaku un teiku krājējam, skolotājam Ansim Lerhim-Puškaitim. Viņa gads pavasarī ieskandināts ar pasaku istabas atvēršanu Džūkstes pasaku muzejā. Par latviešu pasaku tēvu Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar muzeja vadītāju Ditu Silavu un folkloras pētnieku Gunti Pakalnu. 2.septembrī, atzīmējot Anša Lerha-Puškaiša jubileju, Džūkstes pasaku muzejā durvis vērs Anša Lerha-Puškaiša klase, savukārt Latvijas Radio sāks skanēt cikls „Latviešu pasaku gads Radioteātrī”. 2. septembrī Anša Lerha-Puškaiša 160.gadskārtas svinības sāksies Džukstes pagastā ar ziedu nolikšanu pie Puškaiša pieminekļa, bet plkst. 11 Anša Lerha-Puškaiša dēstītajā parkā Džukstes pagasts dāvina pasaku krēslu.  "Pulksten 13 būs pasākums Džūkstes pasaku muzejā, kur atklāsim klases telpu, būs izrāde, būs dažādas atrakcijas, kuru pamatā ir 12 Anša Lerha-Puškaiša pierakstītās pasakas no Džūkstes pasaku grāmatas," atklāj Dita Silava.  Šogad apaļas jubilejas atzīmēsim arī vēl diviem nozīmīgiem pasaku vācējiem un apkopotājiem - Kārlim Arājam un Pēterim Šmitam, tāpēc svinot "Latviešu pasaku gadu", Radioteātris aicinājis stāstīt pasakas cilvēkiem, kuru ikdienas darbs nav saistīts ar pasakām, bet kuriem, arī pieaugušiem esot, pasakas nozīme dzīvē nav mazinājusies. Cikls „Latviešu pasaku gads Radioteātrī” Latvijas Radio 1 sāks skanēt 2. septembrī plkst. 20.45 un turpmāk to varēs dzirdēt katru pirmdienas vakaru līdz pat novembrim. Kā pirmā skanēs Latvijas Valsts prezidentes (1999-2007) Vairas Vīķes-Freibergas lasītā pasaka „Garā pupa”.

No 26. maija līdz 28. maijam Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā “Zirgu pasts” notiks izcilajam Kustību teātra režisoram un pedagogam Ansim Rūtentālam veltīta notikumu sērija, lai atzīmētu viņa 70. dzimšanas dienu. Šajās dienās tiks atklāta fotogrāfa Laimoņa Stīpnieka izstāde “Rituāls ar 12 RŪTīm”, izrādīta horeogrāfu Ramonas Galkinas, Ivara Broniča un Ilzes Zīriņas laikmetīgās dejas izrāde “Rezonanse. Trīs”, kas tapusi, iedvesmojoties no Anša Rūtentāla kustību izrādēm, un tiks demonstrēta Anša Rūtentāla video filmu un izrāžu ierakstu programma, kas tiks papildināta ar sarunu par viņa nozīmi un pēdām Latvijas kultūras kontekstā. Par gaidāmajiem notikumiem "Atsperes" vadītājiem režisorei, zīmola #iamintrovert idejas autore Unai Rozenbaumai un Orestam Silabriedim stāsta Anša Rūtentāla Kustību teātra aktrise un projektu vadītāja Guna Bīriņa. Guna Bīriņa: “Ansis Rūtentāls, veidojot izrādes, saviem audzēkņiem, “kustoņiem” mācīja to, ko pats īsti nesaprata, kas tas ir. Tā bija nojausma par to, kā viņš gribēja ieraudzīt kustību, kā to izprata. Bija daži klasiski pantonīmas elementi, ko apguvām, bet tie bija meklējumi caur mūziku. Ja definē Rūtentāla skolu un principu, tad tā ir iedziļināšanās mūzikā, kas savstarpēji savijas ar pasaules pētīšanu, ko viņš prasīja no aktiera. Būt atvērtam pret pasauli un uzdot jautājumus. Savienojumā ar mūziku tu vari pietuvināties pasaulei un iet ar savu jautājumu." Režisoram un kustību pedagogam Ansim Rūtentālam šī gada 28. maijā apritētu 70 . Viņa dzīves ceļš pārtrūka 2000. gadā, bet atstātais radošais mantojums līdz šim nav pilnībā apzināts un aktualizēts. Anša Rūtentāla kustību teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA), kurā Rūtentāls pasniedza skatuves kustību aktieriem un režisoriem 90. gados, aicina svinēt Anša piemiņu un izzināt viņa radošās darbības rezonansi šodien. Pasākumu programma atrodama šeit.

If you are feeling a heightened sense of emotion related to your food blog — whether you're scurrying to update old content or trying to get more traffic — adopting a Curiosity MIndset can transform your entrepreneurial experience. Special guest, Cara Ansis is here to talk about the ways that understanding your motives and underlying negative self talk can drag you down. Even when you're successful, these underlying messages will make you feel like it's never enough. Take on the Curiosity Mindset to find more joy in your day-to-day life and as a blogger!

Ansis ir biežs podkāstu viesis, klausītājs un atbalstītājs, kā arī, protams, viens no Latvijas nozīmīgākajiem repa spēles tēliem. Taču Ansis ir arī lielisks sarunu biedrs. Aprunājāmies par "Republikas tūres" veiksmēm un misēkļiem, šādu pasākumu nozīmi Latvijas mūzikas apvāršņos, muzikāli veiksmīgo 2018. gadu un daudz ko citu. Baudi! Ansis priecāsies, ja "Zemes Stunda" Spotify sasniegs miljonu. Jūs jau zināt, kas darāms. Ja vēlies atbalstīt podkāstu: https://ej.uz/sauna-patreon Seko podkāstam arī: Facebook / Youtube Music by hadrien / CC BY-NC

Šajā epizodē tikāmies ar ansi, vienu no leģendārākajiem vārdiem Latvijas hiphopā. Parunājām ne tikai par repu un podkāstiem, bet arī par videospēlēm, piedzīvojumu filmām, par dzelteno presi un vēl. 

Lietuviešu tautas pasaku "Zaķu gans" 1982. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Harijs Liepiņš (1927-1998) Zigismunda Lorenca dziesmu "Zaķīša sapnis" ar Jāzepa Osmaņa vārdiem dzied bērnu vokālais ansamblis "Knīpas un knauķi".  Kāds karalis reiz izsludinājis ziņu, ka savu meitu par sievu atdošot tam, kurš pratīs uzbūvēt tādu kuģi, kas braukšot kā pa ūdeni un zemi, tā pa gaisu. Tieši tolaik kādam zemniekam bijuši trīs dēli. Kā jau parasti: divi vecākie itin kā gudri (īstenībā - tādi pusmuļķi vien!), bet jaunākais - tīrais eņģelis. Vecākajiem ar kuģa būvēšanu iet kā pa celmiem, turklāt viņu neveiksmēs roku pieliek kāds noslēpumains vecītis. Satiekoties ar Ansi, viss ir citādi. Novēlēdams, lai sokas kuģa būvēšanā, vecītis dodas projām. Kad kuģis uzbūvēts, Ansis dodas pie karaļa. Bet vai tas dos savu meitu par sievu uzreiz? Nekā nebija! Karalim šķiet, ka puisis nav diez ko izskatīgs. Tāpēc tam tiek uzticēts vēl viens darbs. Proti, karalis no aploka izlaiž 100 zaķu, kuri  Ansim dienas gaitā jānogana, bet vakarā jāsadzen aplokā. Tikai sākumā viss izskatās vienkārši, jo pa zaķim ar viltu mēģina izkrāpt gan karaļmeita, gan pats karalis. Taču Ansis ar abiem tiek galā dažu minūšu laikā. Taču visai slidens pašam karalim izrādās trešais uzdevums, ko pats vien izdomājis. Tad kuram īsti vajadzēja nobučot ķēvīti zem astes???

Kamēr Latvijā politiķu uzmanība pievērsta pašu valdības veidošanas procesam, ārpus Latvijas saspringtākie notikumi risinās Ukrainā un Lielbritānijā. Ukrainā izsludināts karastāvoklis. Krievija taranējusi un atklājusi uguni uz trim Ukrainas kuģiem, izraisot kārtējo attiecību krīzi. Bet Lielbritānijā pieaug spriedze saistībā ar "Brexit". Tuvāko divu nedēļu laikā izšķirsies, kas notiks tālāk ar centieniem panākt vienošanos par "Brexit" nosacījumiem. Šodien Krustpunktā ir tā nedēļas diena, kad uz studiju tiek aicināta kāda no valsts augstākajām amatpersonām. Šodien raidījumā galvenais fokuss pievērsts pasaules notikumiem, jo raidījuma viesis - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pirmajā pusstundā ministru iztaujā žurnālisti, bet pēc tam gaidām klausītāju zvanus un vēstules. Bez raidījuma vadītāja Aida Tomsona studijā arī portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Gints Amoliņš.

Uldis pētījis palagus un draugiem stāsta padomus, kā ar tiem apieties. "Very Cool People" Elvijs, reperi Ansis un Edavārdi, kā arī "The Sound Poets" viesojas un stāsta mums zilus brīnumus! Nerticami, bet ātrākais putns pasaulē ir lielais piekūns, kurš lidojot spēj sasniegt 320 km/h. Švīīīīīīks!!!

Uldis pētījis palagus un draugiem stāsta padomus, kā ar tiem apieties. "Very Cool People" Elvijs, reperi Ansis un Edavārdi, kā arī "The Sound Poets" viesojas un stāsta mums zilus brīnumus! Nerticami, bet ātrākais putns pasaulē ir lielais piekūns, kurš lidojot spēj sasniegt 320 km/h. Švīīīīīīks!!!

Viņš bija spilgta personība Latvijas kino – scenārists, režisors, operators, sportists, rakstnieks, ceļotājs – un arī šīs vēl nebūt nav visas darbības jomas, kas raksturo Ansi Epneru. Viņš ir neparasta personība Latvijas kino pasaulē, jo vienmēr neapslāpēta radošuma urdīts, arī kino iespējās meklēja jaunus ceļus. Režisoru interesēja filmu montāžas vēl neizzinātās iespējas, jaunas vēstījuma formas, savas kino valodas izkopšana, ko viņš meistarīgi attīstīja. Anša Epnera intereses kino bija ļoti daudzveidīgas: kultūra un sports, vēsture, latviskā identitāte un pasaules izzināšanas iespējas. Viņš kļuva par Latvijā pirmo profesoru kino jomā, nacionālās kino izglītības pamatlicēju un Anša Epnera vadībā Latvijas Kultūras akadēmiju absolvēja pirmie Latvijā izglītotie filmu režisori – paaudze, kas tagad veiksmīgi turpina savu misiju kino. Pagājušajā gada oktobrī Latvijas Kultūras akadēmija un Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Kinematogrāfistu savienību svinēja Anša Epnera 80. dzimšanas dienas gadskārtu, aicinot uz pasākumu ciklu “Dzīve Nr.1. Ansis Epners”. Bet raidījumā Dzimtas saknes iepazīstam Anša Epnera dzimtu, tiekoties ar viņa dzīvesbiedri - rakstnieci Aldu Darbiņu-Epneri, Anša dēlu mākslinieku Kristapu un viņa sievu Ievu Epneri, kuras mākslinieciskais rokraksts labi pazīstams kā Latvijā tā ārvalstīs. Tiekamies arī ar Anša meitu Dagniju Tuču un trim mazbērniem – Matīsu un Laumu Tučiem un trīsgadīgo Karlīnu Epneri, kuru šīs sarunas laikā vairāk gan interesēja citas radošas nodarbes.

Cara Ansis of Fork & Beans is here today to talk about postpartum depression, grief, and growing out of labels. Fork & Beans is a healthy eating blog, and Cara makes the most amazing recipes and her fun presentations are adorable. In this episode of the Clean Eating for Women podcast, we talk about:  Cara’s creative side and turning food into fun Challenges Cara faced and the real story behind the pictures Four things that keep Cara balanced Some highlights of this episode: The reason Cara makes fun animal shapes and creatures out of her food is because she loves art, painting, and cartoons. Plus, making healthy food fun also makes it more palatable. [01:48] Challenges Cara has recently faced from losing her mother to becoming a new mom. Cara's mother had a brain aneurysm on Valentine's day two years ago. The grief really affected her. Then she got pregnant and hormones and giving birth was difficult, and she had to battle postpartum depression. [03:29] The beauty of blogging is connecting with human nature and sharing with others. It's also about letting others into your life and finding healing through them. [08:03] [00:12:26] Postpartum depression and how Cara had mild postpartum depression after giving birth. She didn't have trouble bonding, but she felt sad, hopeless, and had no energy. On her 40th birthday she decided she was done with the sadness. She has also been in therapy since her mother's death. They also moved to Chicago, but it was great because she started walking everywhere in the city and getting out and doing things and being active  made her feel better. [14:40] The four things that keep Cara balanced are regular exercise, daily meditation or yoga (she does her own thing), she reads positive books, and she meal plans and eats at home. She tries to eat as many vegetables as possible, but no restrictions and she eats dessert every night. [15:06] Cara's recipes were allergy free, but now she has no restrictions. She thought she had food allergies, but it turned out she had repressed emotions. Now she copes with her emotions and eats what she wants. [22:30] How she was labeled as a vegan blogger, but she was doing a disservice to herself by trying to live up to expectations. She finally said she was going to live her truth. She isn't vegan, and she is making the recipes she wants. After making the announcement to be true to herself, she was walking around the city feeling so proud and happy. [26:45] Links mentioned in this episode (some affiliate links included): Fork & Beans Fork & Beans on Instagram Fork & Beans on Facebook How to Meal Plan Like a Boss Mammoth Bars Code: CleanEating for 20% Off Otto's Cassava Flour Code: CleanEating for 10% Off and Free Shipping on orders over $35

    Promo Mix player :

Conference presentation by Ansis Vallens of Signals and Strategies at the 2006 Insurance Marketing and Advertising Summit on marketing to insurers, reinsurers and other large organizations.