Podcasts about domuz

Comenzamos el año con una nueva emisión de UTECA Radio el nuevo programa de los alumnos del diplomado de locución profesional de UTECA Educación Continua. Reyes Magos, tradición que cada año nos lleva a recordar su origen, lugares en donde podemos conocerlos, sugerencias para economizar. Analisis de Nosferatu, película de terror gótico dirigida por Robert Eggers y tú, ¿ya la viste? Existe una ciudad en donde el tratamiento de demencia senil es diferente, Hogeweyk. Resultados deportivos NFL, camino al super bowl. Regional al día, conoce los nuevos lanzamientos y giras del 2024 y las próximas en 2025. Mito o realidad, la participación de México durante la segunda guerra mundial con el escuadrón 201. Propósitos de año nuevo, Tener una vida saludable, ahorrar dinero, dejar malos hábitos ¿Cuáles fueron los tuyos? Entrevista a Domuz, banda de rock mexicana formada en 2021 inspirada por las bandas de los años 70, 80 y 90. Escucha UTECA Radio todos los domingos de 8 a 10 am por MVS 102.5 FM.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Šoreiz visu raidījuma laiku veltām sarunai par to, ko un kā mums palīdz saprast kultūras periodika. Cik daudz mēs lasām sarežģītākus un uz kritisko domāšanu virzošākus tekstus? Kāda ir kultūras periodikas redakcionālā atbildība, izvēloties un publicējot tekstus? Par to saruna ar četriem kultūras izdevumu autoriem un redaktoriem Kultūras rondo. Diskutē žurnāla „Tvērums” autors un filozofs Rūdis Bebrišs, izdevējs un „Mākslas Žurnāla” redaktors Valters Dakša, žurnāla „Domuzīme” zinātniskais konsultants Mārtiņš Mintaurs un viens no literārā žurnāla „Strāva” redaktoriem – Ivars Šteinbergs.

KÖFTECİ YUSUF AÇ DOMUZ DARIDAN ÇIKMAZ

Allah başımızdan eksik etmesin, Türkiye'nin son zamanlarda yetiştirdiği en önemli kıymetlerinden olan Ömer Türker'den dinlemiştim ilkin “günahların kategori-zasyonu” meselesini. Uzun ve çok önemli bir bahistir ancak bugünkü yazımda işime yarayacak kadarını anlatayım.

Krievu valoda publiskajā telpā pēc kara sākšanās ir īpaši jutīgs jautājums. Par valodu Krustpunktā Lielā intervija ar dzejnieku, dzejas kritiķi, publicistu, žurnāla "Domuzīme" literatūras nodaļas redaktoru, valodnieku Jāni Vādonu.  

Krievu valoda publiskajā telpā pēc kara sākšanās ir īpaši jutīgs jautājums. Par valodu Krustpunktā Lielā intervija ar dzejnieku, dzejas kritiķi, publicistu, žurnāla "Domuzīme" literatūras nodaļas redaktoru, valodnieku Jāni Vādonu.  

Andras Manfeldes jaunais dzejas krājums “Dilstošais medus mēness” nupat novērtēts ar žurnāla “Domuzīme” balvu. Dzejniece un rakstniece strādā pie jauna daļēji biogrāfiska romāna “Kosmonauta iela”, kas būšot prelūdija 2005. gadā iznākušajam romānam “Adata” un savā ziņā turpinājums pirms diviem gadiem iznākušajai “Poēmai ar mammu”. Taču dzejā laikam viņa ir visatklātākā. Dzejas krājums “Dilstošais medus mēness” nupat saņēmis žurnāla “Domuzīme” Dzejas dienu ietvaros pasniegto balvu, un arī mūsu saruna ievirzās par Dzejas dienām. Andra Manfelde skaidro krājuma “Dilstošais medus mēness” dzejas rašanās impulsus. Dzejoļos tiek piesaukti mākslinieki – Manē, Šagāls, Magrits, Van Gogs un arī mūsu pašu Padegs. Andras Manfeldes dzeja liekas ļoti vizuāla, ne velti dzejniece ir arī māksliniece. Viņa pati smejas, ka vispirms ierauga, pamana, bet tās nozīmes, redzētā dziļākā jēga viņu sasniedz tikai pēc tam, redzētajam pārtopot dzejā. Krājumam “Dilstošais medus mēness” Andra Manfelde pati ir uzrakstījusi pavadvārdus. “Starp dilstošo un pilno, medaino un vēso, nežēlīgo un maigo, starp sievieti un vīrieti, apelsīna “jā” un citrona “nē”. ” Es lasu dzejoļus, un mīlestības dzeju tā īsti neieraugu. Kad Andra Manfelde pati lasa savu dzeju, jo īpaši sajūsmina viņas dzejas ritms. Vienā dzejolī tas var mainīties pat vairākas reizes, no īsas rindas – apgalvojuma vai vērojuma, līdz Bībeles pantu vai psalmu dziedošajai valodai. Kad esam norunājušas interviju Radio, Andra Manfelde atsūta vēsti: “Man ir gandrīz pabeigts romāns “Kosmonauta iela”, kas nedaudz turpina “Poēmu ar mammu” tikai prozā un daudz skarbāk (vēlāk pavisam skarbi, tāda kā "prelūdija" “Adatai”, lai gan par narkotikām nebūs.)” Jā, mēs varam runāt arī par topošo romānu. Tā izdošana plānota novembrī. Romāns “Kosmonauta iela” būs daļēji autobiogrāfisks, Andra Manfelde tajā risina attiecības ne tikai ar zudušo laiku, bet arī ar savu tēvu. Tēvu, kura nebija. Taču pavisam drīz, septembra beigās, Daugavpils teātrī pirmizrādi piedzīvos režisores Lienes Šmukstes detektīvs bērniem “Sarkanās mājas noslēpums”. Izrādes pamatā ir Andras Manfeldes grāmata “Vai mamma mājās?”, grāmata, kas deva iespēju izpausties Andras vēl vienai talanta šķautnei. Viņa grāmatas ne tikai raksta, bet reizēm arī zīmē. Kad Andra Manfelde būs noskrējusi Dzejas dienu krosu, pabeigusi romānu “Kosmonauta iela”, septembra beigās viņa brauks uz Daugavpils teātri. Skatīties jauno izrādi “Sarkanās mājas noslēpums”.

Beraber Konuşalım programının ikinci bölümünde karşınızdayız. Programın ilk bölümünde ilk programa gelen yorumlar hakkında konuştuk. Akabinde domuz etinin haramlığı, ateizmle ilgili okumalar, dua edecek enerji bulamamak, ebced hesabının İslamla ilgisi gibi ilgi çekici meselelerden bahsettik. 00:00 Giriş 01:10 Sizden Gelen Yorumlar Üzerine 03:33 Domuz Eti Niçin Haramdır? 07:07 Dua Etmeye Enerji Bulamıyorum 15:15 İnançsızların Eserlerini Okumak 19:47 Ebced Hesabı ve İslam 24:05 Sinema Vakti

Hz. Peygamber (s.a.v.) şöyle buyurmuştur: “Muhakkak ki Allâh ve Resûlü şarabın, meytenin(leşin), domuzun ve putların satışını haram kıldılar.” ”Ey Allâhın Resûlü! Meytenin yağları hakkında ne dersin, onlarla gemiler yağlanır ve insanlar onu aydınlanmak için kullanırlar?” diye sorulunca, Hz. Peygamber(s.a.v.) “Hayır o haramdır” diye buyurdu ve şöyle devam etti “Allâh yahudileri kahretsin, Allâh onlara hayvanların iç yağlarını haram kılınca onlar bunu erittiler ve sonra da satıp bedelini yediler.” (Buhârî, Müslim) Bu ve diğer kaynaklara dayanarak, Hanefi, Şafii, Mâliki ve Hanbeli fıkıh âlimleri ‘kan, leş, domuz ve şarabın kullanılmasını da alış verişini de caiz görmemişlerdir. Dolayısıyla Allâh'a inanan ve haramdan kaçan bir Müslümân domuz yetiştiremez, domuz kesemez, domuzun derisinden, etinden, kılından veya herhangi bir uzvundan istifade edemez, tabaklama yapamaz, alış verişini yapamaz ve tüketemez. Ülkemizde kaçak olarak salam, sosis, jambon gibi ürünlere karıştırılarak ciddi miktarda domuz eti tükettirildiği gibi domuzun derisi ve kılı da bir çok ürünün üretiminde kullanılmaktadır. Sakal tıraş fırçaları, elbise fırçaları, ayakkabı firçaları, berberlerin kullandığı fırçalar hem domuz kılından hem de başka hayvanın kılından yapılmakta, ama yağlı boya fırçaları çoğunlukla domuz kılından üretilmektedir. Bilhassa hamur işlerinin yağlanmasında evlerimizde ve iş yerlerimizde yağlama fırçası olarak genelde yağlı boya fırçası kullanılmaktadır. Bu durumda Müslümân tüketici ne yapmalıdır? Tüketiciler olarak öncelikle cebimizdeki cüzdanı, belimizdeki kemeri, sırtımızdaki deri ceketi ve altımızdaki deri pantolonu, ayağımızdaki ayakkabıyı, deri çanta ve valizlerimizi, evlerimizdeki ve bürolarımızdaki deri koltukları, diş, traş, elbise, boya ve badana fırçalarımızı sorgulamalıyız. Haram olduklarını tesbit edebildiklerimizden derhal vazgeçebilmeliyiz. Yeni alışverişlerimizde, bundan böyle fiyat araştırmasından önce haram mı değil mi sorgulamasını yapmalıyız. Ürünün üzerinde hangi hayvandan yapıldığını bildiren etiket talebinde bulunmalıyız. (Dr. Kamil Büyüközer, www.gimdes.com)

Saeimas apstiprinātā Nacionālā valsts drošības koncepcija paredz, ka pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem sabiedrisko mediju saturs varēs būt tikai latviešu valodā. Par šī lēmuma pareizību domas tomēr dalās. Vai sabiedriskajiem medijiem jāturpina raidīt arī krieviski? Krustpunktā analizē komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, politologs, Konservatīvisma studiju centra direktors Andis Kudors, žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesore, sabiedrisko mediju tiesībsargs Anda Rožukalne. Pieņemtā Nacionālās drošības koncepcija jau vairākas dienas ir raisījusi diezgan kategoriskas diskusijas, vai vajag slēgt sabiedriskos medijus, kas uzrunā krievu valodā. Īsais ieraksts koncepcijā nenozīmē galējo lēmumu, jo vēl ir jāpieņem izmaiņas likumos, virknē normatīvo aktu. Arī premjerministrs sacījis, ka tas nav stingri pateikts, ka tā būs. Tātad politiķi un lēmumu pieņēmēji par to vēl spriedīs. Bet vai šajos diskusiju strīdos ir iespēja izsvērt, kuri no argumentiem ir ar lielāku svaru un vairāk ņemami vērā un kāds būtu pareizākais lēmums?    

Jauns vārds Latvijas dzejā - šā gada Dzejas dienu balvai nominēta jaunā dzejniece Linda Gabarajeva. Kultūras rondo iepazīstamies ar viņu tuvāk un skan arī dzejoļi no balvai nominētā krājuma "Apļi". Linda Gabarajeva sarunā atklāj, ka parasti pieraksta pirmo rindu, jo ir sajūta, ka vārdi īsti nenāk no pašas. "Tā ir dāvanas sajūta - o, kādi interesanti vārdi man ienāca prātā. To es vienmēr pierakstu," bilst Linda Gabarajeva. "Parasti tā ir pirmā rinda, viņa kaut kā noformulējas man prātā. Tas nav mērķtiecīgi. Svarīgi, ka neesmu stresā un es tajā brīdī neko īpaši nedaru. Bet tas, kurā brīdī tā rinda noformulējas man prātā, it kā nav atkarīgs no manis. Kad tā rinda ir, tad vai nu tajā pašā brīdī vai vēlāk, reizēm pat vairākus mēnešus vēlāk, ir bijis pat kādus gadus vēlāk, tad pārējais teksts. To jau es apzinātāk būvēju, raugoties no pirmās rindas," stāsta Linda Gabarajeva. Savulaik Linda Gabarajeva vēlējusies kļūt par ilustratori, lai arī turpina studijas Mākslas akadēmijā, pēdējo gadu laikā sapratusi, ka zīmēšana ir vairāk sirdij, ka ir grūti uz to raudzīties profesionāli. "Ar tekstu es varu strādāt ļoti aukstasinīgi, man viegli ir pieņemt labojumus, man viegli ir pašai rediģēt. Ar zīmējumiem ir vairāk mīļa sajūta, ka tie ir mani mazie draudziņi," atklāj Linda Gabarajeva. Izvēli pievērsties tieši dzejai Linda Gabarajeva pamato ar to, ka no visām mākslām dzeja viņai ir vissvarīgākā.  "Mākslas akadēmijā vienā brīdī sapratu, ka viss, ko man stāsta par vizuālo mākslu, es to saprotu, bet saprotu par tekstu. Tad es arī sapratu, ka primāri lasu, ne skatos vizuāli," Linda Gabarajeva. Dzejas dienas viņai ir svarīgs pasākums ne tikai tāpēc, ka lasījumos skan dzeja, bet šajā laikā arī labi rakstās. Lindas Gabarajevas debijas dzejas krājumu "Apļi" izdevis apgāds "Neputns". Krājuma redaktors ir Artis Ostups. Ilustrācijas veidojis Aigars Opincānsm, bet dizainu Anta Pence. Linda Gabarajeva ir dzejniece, publicējusies žurnālos "Strāva", "Žoklis", "Domuzīme" un interneta žurnālos "Punctum" un "Satori". No angļu valodas atdzejojusi H. D., Edgaru Lī Māstersu un Kristīnu Roseti. Raksta arī publicistiku un īsprozu. Dzejas dienu balvai dzejas nominācijā izvirzīti Linda Gabarajeva, Marts Pujāts un Ilmārs Šlāpins, savukārt atdzejas nominācijā izvirzīti Raimonds Ķirķis, Māra Poļakova, Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs un Māris Salējs, kā arī Pēteris Pildegovičs. Laureātu paziņošana un apbalvošana norisināsies festivāla "Dzejas dienas 2023" noslēgumā – 14. septembrī pulksten 18.30 mākslas centrā "Noass". Pasākumā dzeju lasīs nominētie autori un izskanēs grupas "Chairmen" koncerts.

Kimileri saldırmayı sever

Ahmet Karabay | ‘Domuz bağı mı, Kandil Dağı mı?' | 16.05.2023 by Tr724

28. aprīļa vakarā Rīgas Cirkā norisinājās Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija. Kultūras rondo iespaidi un komentāri pēc notikuma. Iespaidos dalās Rīgas Āgenskalna valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā, Latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Vanaga, žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa un dzejnieks un rakstnieks, žūrijas pārstāvis Andris Akmentiņš. Ierakstos uzklausām laureātus. Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijas noslēguma balsojumā par LALIGABA ieguvēju nominācijā “Labākais dzejas darbs” atzīts Ivara Šteinberga dzejas krājums “Jaunība”, kas nācis klajā apgādā “Neputns”. Nominācijā “Labākais prozas darbs” balvu saņēma Oskara Zebra romāns “Mežakaija”, kuru izdevusi “Dienas grāmata”. Nominācijā “Labākais atdzejojums latviešu valodā” balvu ieguva Jana Vērdiņa par Paula Cēlana krājuma “Melnās pārslas” atdzejojumu no vācu valodas. Šo darbu izdevis apgāds “Neputns”. Savukārt par labāko prozas tulkojumu atzīts Daces Meieres no lietuviešu valodas  tulkotais Donalda Kajoka romāns “Ezers un citas to pavadošās personas”. Šo grāmatu izdevusi Latvijas Rakstnieku savienība. Nominācijā “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem” laurus plūca Kristīnes Ulbergas darbs “Kas mammai somā?”, izdevējs “Zvaigzne ABC”. Savukārt nominācijā “Spilgtākā debija” balvu saņēma Toms Deimonds Barvidis par darbu “Zaļā Dzīle”, ko izdevusi “Dienas Grāmata”. Šī balva šogad pirmo reizi pasniegta sadarbībā ar Jelgavas tipogrāfiju. LALIGABA balvu klāsts šogad papildināts ar nomināciju “Spilgtākais darbs literatūrzinātnē”. Par tādu atzīts Benedikta Kalnača “Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā”, ko izdevis Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt speciālbalvu Ievai Lešinskai par apgāda “Neputns” izdotajiem Eduarda Veidenbauma atdzejojumiem angļu valodā. Mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā piešķirta tulkotājai Elgai Saksei.

Kritiskās domas nozīme pašreizējā kultūras telpā. Kultūras rondo studijā Normunda Naumaņa Gada balvas mākslas kritikā nominantes - Anna Auziņa, Valda Čakare, Stella Pelše un Santa Remere.  Komentējot izvirzītos nominantus, žūrijas vērtējumā dzejniece un literatūras kritiķe Anna Auziņa ir uzmanīga un jūtīga lasītāja, kurai literārs teksts nav nošķirams ne no ikdienas pieredzes un šī brīža sociālās realitātes, ne no priekšgājēju paveiktā. Auziņa nominēta par publikācijām žurnālos "punctummagazine.lv" un "Domuzīme". Savukukārt Valda Čakare žūrijas skatījumā ir teātra kritikas "Mona Liza". Piekļūstot ļoti tuvu izrādei, Čakare sevi patur noslēpuma un privātuma zonā, delikātuma un inteliģences aizsegā atļaujoties būt gan sarkastiska, gan ironiska, gan arī pašironiska. Autore nominēta par publikācijām portālos "kroders.lv" un "satori.lv". Žūrijas ieskatā mākslas zinātnieces Stellas Pelšes recenzijas vienmēr izcēlušās ar profesionālu, daudzpusīgās zināšanās balstītu vēstījumu. Viņas aizvadītā gada devums ir ne vien pārsteidzoši apjomīgs, bet izceļas arī ar pārdomāti kritiskiem akcentiem. Pelše nominēta par publikācijām Latvijas Mākslas akadēmijas interneta vietnē un laikrakstā "Kultūras Diena". Savukārt Santas Remeres veidotās recenzijas par izstādēm, teātra izrādēm un grāmatām žūrija nosauc par erudītām, analītiskām, stāstošām, tiešām un atklātām. Rakstot par mākslas darbiem un notikumiem, Remere prot panākt patiesuma un klātbūtnes iespaidu - viņa apraksta pieredzi kopumā, kā tā tiek tverta prātā un jūtās, caur dažādām maņām un sīkām detaļām. Kritiķe nominēta par publikācijām portālos "fotokvartals.lv", "punctummagazine.lv" un "satori.lv". Lēmumu par šīgada nominantiem pieņēma Normunda Naumaņa biedrības izveidota žūrija: žūrijas priekšsēdētājs, filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, teātra kritiķe Undīne Adamaite, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe Anda Baklāne un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte. Žūrija vērtēja recenzijas, kas bija publicētas laika posmā no 2021.gada 1.decembra līdz 2022.gada 1.decembrim. Gada balva mākslas kritikā un Jaunā kritiķa (vai kritiķes) veicināšanas balva tiks pasniegta pirmdien, 9.janvārī, sarīkojumā "NN Nakts" Jaunajā Rīgas teātrī. Šī gada "NN Nakts" devīze ir "Nebeidzamais Neizšķirts", tā veltīta mākslas un kritikas mūžīgajai cīņai, kas rada un piedzīvo viena otru. To veido horeogrāfi Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš, Ilmārs Šlāpins, mūziķis Edgars Mākens, aktieri Reinis Boters, Āris Matesovičs un Ģirts Bisenieks, reperis indigo, kā arī paši kritiķi un kritizētie.  

Gada pēdējās dienas ir tas laiks, kad daudzi pārskata, ko gads ir nesis, ko būtu jāmaina nākamajos mēnešos. Gandrīz ikviens notikums ir pagājis agresīvā Krievijas kara ēnā, un šādā ziņā droši vien 2022. gads paliks atmiņā kā tāda ciešanu traģēdiju laiks. Bet jebkuri lieli notikumi nes līdzi arī pārmaiņas, un mēs tās varam vērot arī Latvijā. Neviens pirms gada pat nedomāja, ka varētu nojaukt pieminekli Pārdaugavā, vai visus tos padomju režīma atgādinājumus it visur Latvijā. Tiek pārdēvētas ielas, lemts pat krievu valodas mācīšanas pārtraukšanu skolās. Soctīklos redzam, ka strauji ir aktivizējusies kustība pret krievu valodas lietošanu publiskajā telpā. Var teikt, ka vērojams tāds kā nacionālā patriotisma pieaugums. Cīņa pret visu krievisko brīžiem kļūst ļoti kategoriska. Parādās arī balsis, kas jautā, kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu, vai jebkas, kas saistās ar Krieviju un krievisko, ir slikts. Dzirdam debates par klasisko mūziku - vai vajag uzvest "Borisu Godunovu" operā. Vai Puškins ir pelnījis ielu Rīgā? Vai latviskais nozīmē noliegt visu krievisko? Cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu un kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu? Krustpunktā diskutē: Latvijas Universitātes docents, vēsturnieks Jānis Šiliņš, žurnāla "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Latvijas Universitātes profesors psiholoģijā Ivars Austers un Latvijas Universitātes Politiskās zinātnes bakalaura studiju programmas students Ēriks Ralfs Vanags.  

Gada pēdējās dienas ir tas laiks, kad daudzi pārskata, ko gads ir nesis, ko būtu jāmaina nākamajos mēnešos. Gandrīz ikviens notikums ir pagājis agresīvā Krievijas kara ēnā, un šādā ziņā droši vien 2022. gads paliks atmiņā kā tāda ciešanu traģēdiju laiks. Bet jebkuri lieli notikumi nes līdzi arī pārmaiņas, un mēs tās varam vērot arī Latvijā. Neviens pirms gada pat nedomāja, ka varētu nojaukt pieminekli Pārdaugavā, vai visus tos padomju režīma atgādinājumus it visur Latvijā. Tiek pārdēvētas ielas, lemts pat krievu valodas mācīšanas pārtraukšanu skolās. Soctīklos redzam, ka strauji ir aktivizējusies kustība pret krievu valodas lietošanu publiskajā telpā. Var teikt, ka vērojams tāds kā nacionālā patriotisma pieaugums. Cīņa pret visu krievisko brīžiem kļūst ļoti kategoriska. Parādās arī balsis, kas jautā, kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu, vai jebkas, kas saistās ar Krieviju un krievisko, ir slikts. Dzirdam debates par klasisko mūziku - vai vajag uzvest "Borisu Godunovu" operā. Vai Puškins ir pelnījis ielu Rīgā? Vai latviskais nozīmē noliegt visu krievisko? Cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu un kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu? Krustpunktā diskutē: Latvijas Universitātes docents, vēsturnieks Jānis Šiliņš, žurnāla "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Latvijas Universitātes profesors psiholoģijā Ivars Austers un Latvijas Universitātes Politiskās zinātnes bakalaura studiju programmas students Ēriks Ralfs Vanags.  

Domuz eti her türlü mikroptan temizlense bile neden haramdır? | Fethullah Gülen Hocaefendi by

Vēstījumā par latviešu drukātās preses vēsturi stāsts par Trešās atmodas un Latvijas neatkarības atjaunošanas posma izdevumiem 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Stāsta tolaik aktīvi atmodas preses darbinieki, žurnālisti - publiciste, šobrīd literārā žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa un filologs Aleksejs Grigorjevs. Iepriekšējā raidījumā, kurā runājām par presi Padomju Latvijas pēdējās desmitgadēs - Hruščova atkušņa un pēc tam Brežņeva stagnācijas periods -, konstatējām, ka tā laika preses aina ir pietiekami bagātīga, iznāk daudz dažādu preses izdevumu. Un šī vide, kas ir samērā daudzskaitlīga, ir viena no tām, kur briest un zemdegās pastāv zināma intonatīvā opozīcija padomju varai, kaut arī šī prese, protams, kalpo tā laika varai kā propagandas un ideoloģijas instruments. Tas, kas notiek ar presi 80. gadu vidū, kad varas kontrole tiek atslābināta, Padomju Savienībā sākas tas, ko dēvē toreiz par atklātību, tiek atlaisti cenzūras žņaugi, izrādās, ka tie žurnālisti, kas ir strādājuši Padomju Latvijas presē, tai skaitā tādā, kuru izdod partijas centrālkomiteja komjaunatnes centrālkomiteja, ka viņi daudzi ir visai gatavi ātri pārorientēties.  Pareizā lietu izpratne ir pastāvējusi jau pirms tam, faktiski tajā brīdī, kad šai, teiksim, mēģenē iemet kaut kādus atsevišķus katalizējošus elementus, kas ir, piemēram, atklātībā nonākuši vēstures fakti. Tēma par represijām padomju laikā, par Molotova - Ribentropa paktu, tas izraisa momentāli strauji rūgšanas procesu.  Viena no tādām spilgtām pirmajām bezdelīgām ir žurnāls "Avots". Literāri kulturāls žurnāls, kurš parādās 1987. gadā. Atceros labi to momentu, mans klases biedrs toreiz Jānis Elsbergs, kura vecākais brālis, dzejnieks Klāvs Elsbergs piederēja pie "Avota" redakcijas kodola, viens no pamanāmākajiem šai jauno ļaužu grupā, atnesa tādu ziņu, ka būs jauns žurnāls. Šie redakcijas ļaudis ir bijuši Komjaunatnes centrālkomitejā, tikušies ar "kurējošajiem ļaudīm", un viņiem ir pateikts, ko viņi drīkst un ko viņi nedrīkst. Atceros, ka viņiem bija teikts - pagaidām nekādu trimdu, nekādas trimdinieku publikācijas un neko par Černobiļu. Arī Rudīte Kalpiņa tajā laikā bija viena no "Avota" komandas.  "Avots" bija ļoti pamanāmi citāds nekā visi līdz tam iznākusī Latvijas prese arī ārējā noformējumā, par kuru bija sašutuši arī daudzi vecākās paaudzes latvieši.  "Katrā ziņā tas nāca ar kaut ko jaunu. To situāciju, varbūt, pat var salīdzināt ar 50. gadu beigām, kad arī, atceros, Ilgvars Butulis stāstīja, parādoties "Zvaigznei" [žurnāls], parādījās arī tiešām jauns grafiskais vizuālais noformējums, parādījās krāsas. Tātad faktiski caur periodiku mēs līdz šim dažādos posmos esam guvuši signālus, ka nāk kaut kas jauns, vai, ka šis jaunais jau ir atnācis, un tas tagad atspoguļojas tajā konkrētajā preses izdevumā," vērtē Rudīte Kalpiņa. Paiet salīdzinoši neilgs laiks, un 1988. gadā tiek dibināta Tautas fronte un parādās laikraksts "Atmoda", nu jau izteikti politiskas izdevums, un tas saistās ar Alekseja Grigorjeva darbu. Viņš bija laikraksta krievu izdevumā vadītājs. "Tikko parādījās iespēja darīt kaut ko vairāk, tad notika tāds kā sprādziens. Un tas sprādziens, es domāju, vispirms bija "Avots", tad arī "Atmoda". "Atmodas" redaktore bija Elita Veidemane un viņa mani aicināja par krievu varianta redaktoru. Tā bija, protams, jau tīri politiski avīze ar kultūras nozīmi. Šeit laikam ir jārunā arī par to, kas notika ar krievu un latviešu kultūru mijiedarbību gan "Atmodā", gan arī "Avotā", jo "Avotam" krieviski bija milzīga nozīme visā Padomju Savienībā, tāpat kā "Atmodai" krieviski. Mēs kaut kā to piemirstam, mēs esam ļoti daudz darījuši arī krievu vēstures bīdīšanā un atvēršanā pasaulei un atvēršanā savai pašai vēsturei. Tam bija ļoti liela nozīme," atzīst Aleksejs Grigorjevs.

Muhakkak bilmen gerekir ki yaptığın her hareketinden dolayı kalbinde, seninle öbür dünyaya giden, senin benzerin bir sıfat meydana gelir. Bu sıfata ahlâk denir. Eğer şehvet domuzunun emrine girersen sende çirkeflik, murdarlık, utanmazlık, hırsızlık, iki yüzlülük, harislik, kıskançlık, başkasının üzüntü ve sıkıntı çekmesine memnun olma ve bunlar gibi sıfatlar meydana gelir. Eğer onu emrin altına alırsan, terbiye eder, aklın ve şeriatın denetiminde bulundurursan sende kanaat, kendine hakim olma, sabır, utanma, namus, incelik, kendini ibâdete verme alışkanlığı, fazla şey istememe ve mertlik sıfatları meydana gelir. Öfke köpeğinin emrine girersen sende kibir, pervasızlık, pislik, münâkaşa etme, büyüklük taslama, aldatma, kavga etme, haksızlık yapma, başkalarını aşağılama horlama ve insanlara saldırma gibi sıfatlar meydana gelir. Eğer bu köpeği terbiye eder, emrin altına alırsan; sende sabır, soğukkanlılık, af, dayanıklılık, cesaret, sükunet, acıma ve cömertlik sıfatları meydana gelir. Domuz ve köpeği tahrik etme, aldatma, teşvik etme, cesaret verme ve kandırma vazifesini yüklenen şeytanın emrine girersen, sende hile, huzur bozma, kötü kalpli olma, aldatma ve olduğundan daha başka görünme sıfatları meydana gelir. Eğer bu şeytanı emrin altına alır, aldatmasına ve doğruyu söylermiş gibi takınmasına kanmazsan, akıl gücünün yardımına başvurursan, sende zekilik, bilgiçlik, ilim, hikmet, insanların arasını bulmak, efendilik ve önderlik sıfatları meydana gelir. Sana benzeyen bu güzel ahlâklar iyiliğinin ve saadetinin tohumu olurlar. Kötü sonuçlar doğuran işlere günâh denir. İyi sonuçlar doğuran işlere de itaat denir. İnsanların bütün hareket ve davranışlar bu iki şıktan birisine girer. Yani insan yaptığı her hareketle ya günâh işlemiş veya itaat etmiş, Allâh (c.c.)'un emrine uymuş olur. (İmâm-ı Gazâlî (r.âleyh), Kimyayı Saadet, s.14-15)

Vortālā “Literatura.lv” sadaļā “Lasītava” brīvpieejā atrodams literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls “Domuzīme”. Par žurnāla misiju, lasītāja vēlmēm un turpmākajām iecerēm Kultūras rondo saruna ar žurnāla galveno redaktori Rudīti Kalpiņu un vēsturnieku Jāni Šiliņu.

Türk Lirasından 6 sıfır attıktan hemen hemen 17 yıl sonra MÖ 1.5milyon civarları dinozor devrinden daha geriye gitmenin vermiş olduğu futuristikliksizle beraber ABD'mi yoksa Rus komprodorlarından mı biri bizi gözetliyor cevap aranıyor! Kakası gelmiş bir toplumun karın ağrısında "Ulan yine bu pisuvara kim sıçtı?" diyen bir okul müdürü gibi tüm öğrencileri tek sırada dik cetvele davet ediyor ve aynı zamanda bazı saatlerde nöbetçi kurşuncu komşu teyze aradığımızı da belirterek bu unhelenistik kültürün baş tacı olan kurşuncu teyzeleri 24saat nöbet tutmaya veya alternatif olarak bir akademik eğitimmişcesine onlinea davet ediyoruz. Domuz sıkısına ara verecek kadar enflasyon değerleri ile bir abaküs gibi oynayan enformasyon emicisi şahsına münhasır insanları da yaad etmekten çekinmediğimizi belirtir, Dünya genelevinde hepimizin sert cinsel kimliklerimizi koruduğumuzu dile getirmekle beraber doğru yolda olmadığımızı ilave ederiz. Zamana karşı yapay zekaların şahlandığı şu zaman diliminin bilmem kaçıncı katının boktan bir dairesinde yaşayan 2022 model 4.nesil Neo'dan sosyoliberal konumunu zedelenmiş proleterler ordusuna selam çakıp, klavyesine çekirdek çöpü kaçmışta kıymığı eline batıp kahır olmuş bir homosapien torunları olarak 0 ve ya 1, beyaz yada siyah kısaca bir nokta beşsiz ve aynı zamanda da grisiz bir kişiliği kendimize görev edindiğimizi bir şan şöhret meselesi saymaz bir sonraki mübarek perşembe görüşmek üzere olduğumuzu dillendiriyoruz. --- Support this podcast: https://anchor.fm/pisuvarakimsicti/support

Harry Potter

Anne babalar tarafından çocuklara uygulanan şiddetin haberlerini sürekli duyuyoruz. Bu tarz olaylar ruhumuzu acıtır her zaman. Adrian Jones isimli küçük bir çocuğun maruz kaldığı şiddetse pes dedirtecek cinsten. Anlatırken zorlandığım vakalardan birindeyiz. Adrian'ın başına gelenleri dinlerken duyduklarınıza inanamayacak, üzülecek, kahrolacak hatta belki de ağlayacaksınız. Çünkü Adrian Jones'un yaşadıkları, o yedi yaşındaki küçücük çocuğun yaşadıkları kanınıza dokunacak. İyi dinlemeler...Cem'den Dinle YouTube: https://www.youtube.com/c/CemdenDinleInstagram: cemdendinleİletişim & İşbirliği: cemdendinle@gmail.comFon Müziği / Music:Music from https://filmmusic.io "Undaunted & Long Note 1-2" by Kevin MacLeod (https://incompetech.com) License: CC BY (http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)

Isparta karanlıkta kaldı... CHP'li Karaca: "Her evde 20 - 20 bin lira zarar var.." Cumhurbaşkanı Erdoğan: “Hamdolsun, olumsuz bir durum yok”... Erdoğan'la ilgili Covid-19 paylaşımlarına soruşturma... Bahçeli: “Türkiye'de dezavantajlı olan bir kesim yoktur”... ABD istihbaratı: Rusya Ukrayna sınırına 110 bin asker gönderdi... Ukrayna'da Lenin ve Stalin'den alıntı yapan kişiye hapis cezası... Domuz kalbi nakledilen hasta bir aydır hayatta... Okumak için: https://kisadalga.net/haber/detay/bultenisparta-karanlikta-kaldi_24351

Kolnasātys „Gruomotplauktā” itūreiz Laura Melne pastuosteis par nūslāpumainuokū latgalīšu autoru Mariju Dzeislu. Koč ari tikū izguojs juos dzejūļu kruojums “Vysta smierts”, nav zynoms, kas sliepās aiz ituo pseidonima. „Varbyut tu zyni, kas ir Marija Dzeisla?” Itū vaicuojumu beidzamūs godu laikā asmu dzierdiejuse na reizi viņ. I vysod gūdeigi atbiļdeju, ka nazynu. Aizdūmys maņ, saprūtams, ir. Bet tikai iz aizdūmu pamata, bez pīruodejumu jau nivīnu apsyudzēt navar. I lelā mārā dzejūļu kruojums „Vysta smierts” pīruoda, ka mums ari tys nav juozyna. Tei eistyn ir „plyustūša identitate, kas puorsamej atkareibā nu viestejuma i pat spiej puorsavītuot laikā”, kai teik raksteits gruomotys publicitatis materialūs. Marijis Dzeislys vuordu pyrmūreiz īraudzeju 2016. goda beiguos, kod Latgalīšu kulturys ziņu portalam Lakuga.lv ar itaidu parokstu tyka īsyuteiti dzejūli. Ospruoteigi, satiriski, kas lyka pasavērt iz nūtikšonom latgalīšu kulturā tai kai drupeit nu molys. Tys ruodejuos interesanti i vītā, tok tūlaik naspieju īsadūmuot, ka Marija paliks par lelu vuordu i izkuops uorpus škārsteikla publikaceju. Vidieji reizi godā Dzeislai beja jauna publikaceja Lakugā, kur jei šaļtim dīzgon nakauneigi, tok ni bez īmesļa turpynuoja raksteit par latgaliskom aktualitatem. I tod daguoja tys, kū es sauktu par golvonū pagrīzīņa punktu, – 2020. goda suokumā Dzeisla pīsaregistrēja Facebook. Nui, tycu, ka īprīškejais teikums burtiski varbyut izaklausa smīkleigi, tok ar itū guojīni Marija Dzeisla ar vīnu suovīni nūsuove vasalu boru začu. Feisbukā Marijis dzejis tematika drupeit puorsameja. Jei nav atsasacejuse nu sova skota iz latgalīšu kulturys nūtikšonom, ari itī dzejūli īkļauti kruojumā. I skaitūt tūs naatrautai nu puorejūs, palīk skaidrys, ka vērtīs iz tūs tik latgaliskajā kontekstā ir daudz par aprūbežuotu. Lai ari nikur nav pagaisuse ironeja i šaļtim paskorbs humors, Dzeislys dzejūļūs niu vaira dominej cytys temys, ar kuruom identificētīs var sevkurs. Tī ir myusu vysu dzeive šudiņ, tī ir myusu vysu sarautuos voi nasarautuos saitis ar sovom saknem, senčim, aizguojušū. I maņ ruodīs, ka Marija daudz vaira roksta par mums, puorejim, nakai par sevi. Kai izdevieju sagataveitajūs materialūs raksteits – eksistencialisms ar latgalisku seju. Kas mes asam i kū mes itymā pasaulī dorom. Marija par itim div godim feisbukā ir sakruojuse gondreiž 350 draugu. Var jau saceit, ka skaitliski tys nimoz nav tik daudz, tok tūs vydā ir lels skaits kai latgaliskuos kulturys aktivistu, tai ar latvīšu literaturu saisteitu cylvāku. Nazynu, cik daudzus sovam virtualūs draugu lūkam ir pīvīnuojuse Marija, cik daudzi jū, tok itai jei ir palykuse zynoma plašuokam sabīdreibys lūkam. I Dzeislys teksti Facebook laika jūslā storp kaču video i ļaužu karim par aktualitatem pasaulī ir kai kompetu papeiru skaudzē pieški atrosta vēļ naizteita gorduokuo kompeta. Teirs monts. Marija kaidā nu puors sovu rakstiskūs interveju sacejuse, ka pseidonims jai dūd breiveibys izjiutu raksteit par tū, kū jei grib. Tycu, ka taišni tai ari ir. Tok vēļ naatkluota identitate jū padora daudz interesantuoku. Ka jei raksteitu ar eistū vuordu, tod, īspiejams, jai napīgrīztu viereibu. Cylvākus vylynoj nūslāpumi. I Marija Dzeisla ir nūslāpumaina personeiba, tok reizē ari sovu skaiteituoju uzrunoj personeigi i tīšā, i puornastā nūzeimē. Vēļ maņ ari ruodīs, ka Marijis Dzeislys eksisteņce sovā ziņā ir ari taida lela mārūga latgalīšu literaturys performance. Nav nūslāpums, ka latgaliski rokstūšī autori daudz stuostejuši par tū, ka latvīšu kulturys medejūs jūs nagryb publicēt. Tok Marija Dzeisla pārņ publicāta i žurnalā „Domuzīme”, i portalā „Punctum”. Kai jai tys izadevs? Nagolvoju iz piļneigu patīseibu, tok maņ ruodīs, ka tys ir tys pats publicitatis efekts. Mariju zyna nu feisbuka, Marija ir nūslāpumaina i interesanta. Saprūtams, nanūlīdzami – Marija ari roksta lobu literaturu. Tok, kai ruoda cytu autoru pīredze, ar tū viņ parosti napīteik. I ruodīs, ka Marijai Dzeislai ir saguojuse vīna nu lobuokūs publicitatis kampaņu latgalīšu literaturys jaunuokūs laiku viesturē. Saprūtams, ka autoram ir juojādz sevi pasnēgt i myusu dīnuos tam napīteik ar izsyuteitu presis relīzi medejim par jaunys gruomotys izdūšonu. Tok, voi Marijai byutu guojs tik saleidzynūši vīnkuoršai, ka jei tekstus publicātu ar sovu vuordu? Maņ ir aizdūmys, ka itū vaicuojumu ar sovu darbeibu rauga aizdūt ari Marija Dzeisla poša. Dzeisla ir īvāruojama ari ar tū, ka izguojuse nu īrostuo latgalīšu literaturys apbūrtuo lūka „poši roksta-poši izdūd-poši skaita”. Kruojuma „Vysta smierts” izdeviejs ir „Valodu māja”, kas atsarūn Reigā, izdavums ilustrāts ar vuocu fotografis Elenys Helfreihtys fotografejom. Nailgi piec izdūšonys vīnā nu Reigys leluokūs gruomatneicu skotlūgā beja izlykti vysmoz padsmit „Vysta smierts” eksemplari i lels plakats ar vīnu nu kruojuma dzejūļu. Marija ir izalauzuse ļaudīs. Voi jai sekuos ari cyti? Natradicionals ir ari dzejūļu kruojuma aba dzeislinīka, kai tū sauc izdevieji, formats. Kartona vuokūs salyktys septenis taidys kai būrtneicenis, kas nav ni īsītys, na saskovuotys. „Cik napraktisks i naārts formats!” īsadūmuoju, kod pyrmū reizi izjiemu gruomotu nu īpakuojuma. I iz reizis par itū glupū dūmu pasasmieju – pasauļs tok byutu cīši brīsmeigs, ka vysa literatura byutu praktiska i vysa dzeive ārta.      

''6 Dakikada Gündem'' ile aktardığımız 28 Ocak 2022 gündem haberleri sizlerle. İyi dinlemeler. Seslendirme: Berdan Berk Çakar/ Metin Yazarı: Beyza Doğan Instagram Twitter podcastbpt.com

ABD'de domuzdan insana yapılan başarılı kalp nakli, hem tıp dünyası için çığır açtı, hem de organ bekleyenlere yeni bir umut kapısı oldu. Almanya, Türkiye hatta bütün dünyada organ bekleyenlerin sayısının bağışlayanlardan çok daha fazla olması, bu tür tıbbi olanakları daha önemli kılıyor. Von Aydin Isik.

Neparastāka mākslas objekta vai dekorācijas parādīšanās pilsētvidē ikreiz raisa plašas sabiedrības diskusijas. Spilgtākie pēdējā laika piemēri ir svētku noformējums galvaspilsētā, gan 18.novembrī, gan tagad uz Ziemassvētkiem, kad Rīgā svētku noformējumam tika izvēlēti mākslinieku darbi. Bet tie nav vienīgie plaši apspriestie objekti. Vai pastāv kritēriji un priekšraksti, kāda māksla ir piemērojama pilsētvidei un vai modernā māksla ir gaumes jautājums, Krustpunktā diskutē Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomniece kultūras jautājumos Renāte Lagzdiņa un mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.  

Neparastāka mākslas objekta vai dekorācijas parādīšanās pilsētvidē ikreiz raisa plašas sabiedrības diskusijas. Spilgtākie pēdējā laika piemēri ir svētku noformējums galvaspilsētā, gan 18.novembrī, gan tagad uz Ziemassvētkiem, kad Rīgā svētku noformējumam tika izvēlēti mākslinieku darbi. Bet tie nav vienīgie plaši apspriestie objekti. Vai pastāv kritēriji un priekšraksti, kāda māksla ir piemērojama pilsētvidei un vai modernā māksla ir gaumes jautājums, Krustpunktā diskutē Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomniece kultūras jautājumos Renāte Lagzdiņa un mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.  

Basit Türkçe ile Haberler / News in Simple Turkish by skypeturkish.com Bugün 13 Aralık 2021 Pazartesi. Basit Türkçe ile Haberler'in bu haftaki bölümüne hoş geldiniz. Kasırgalar Nedeniyle 100'den Fazla Kişi Ölmüş Olabilir ABD'de Kentucky başta olmak üzere altı eyalette geçen hafta kasırga ve hortumlar görüldü. Bu kasırga ve hortumlar nedeniyle 100'den fazla kişinin öldüğü tahmin ediliyor. Onlarca kişi hâlâ kayıp. Kentucky Valisi, eyalet tarihinin en yıkıcı kasırgasında en az 80 kişinin öldüğünü teyit ettiklerini söyledi. Kayıp kişiler ölü olarak bulunursa toplam ölü sayısı 100'ü aşabilir. Hortum 365 kilometre boyunca devam etti. Bu rotadaki bütün binalar hasar gördü. Bundan önce ABD kayıtlarındaki en uzun hortum, Mart 1925'te Missouri'de 352 kilometre boyunca ilerledi ve 695 kişinin ölümüne neden oldu. ABD Başkanı Joe Biden, kasırgadan en çok etkilenen eyalet olan Kentucky'yi afet bölgesi ilan etti. Cezaevine Dönmek İstemeyen Adam Kendisini Ölü Göstermek İçin Cinayet İşledi Hindistan'da Uttar Pradeş eyaletinden 36 yaşındaki Sudesh Kumar bir kişiyi öldürdü. Daha sonra eşinin yardımıyla bu kişiyi kendisiymiş gibi yetkililere bildirdi. Yetkililer, adamın cesedi bisikletle taşıdığını gösteren video kayıtlarına ulaştı. Kumar 2018'de cezaevine gönderildi. Hindistan'da bazı eyaletler, bazı mahkumları pandemi sırasında büyük salgınlar olmaması için serbest bıraktı. Kumar bu şekilde hapisten çıktı. Basındaki haberleri duyan ve tekrar cezaevine girmek zorunda kalacağını düşünen Kumar bir plan hazırladı. Polise göre Kumar, 19 Kasım'da kendisiyle aynı boy ve kiloda olan Domen Ravidas'ı öldürdü. Sonraki gün Ravidas'ın yanmış vücudu bulundu. Vücudun yakınlarında Kumar'ın kimliği vardı. Fakat yetkililer bunun bir yalan olduğunu fark etti. Kumar yakalandı ve suçunu itiraf etti. Before we continue, here are our usual reminders: Please share our episodes with other Turkish learners and follow our show on your podcast platform. For the best private Turkish lessons out there that you can take literally anywhere in the world on Skype or Zoom, please visit skypeturkish.com. We know that your needs are different, and the best way to improve your level can be an online private lesson. In any case, just take a look at skypeturkish.com! Çocuklara 'Noel Baba Gerçek Değil' Diyen Piskoposa Tepki Yağdı İtalya Sicilya'nın Noto kentindeki bir etkinlikte Katolik din adamı Antonio Stagliano, "Noel Baba gerçek değil. Kırmızı kıyafeti reklam amaçlı olarak Coca Cola tarafından icat edildi" dedi. Bu sözler İtalyan basınında geniş yer buldu. Haberler büyük tepkiye yol açtı. Piskopos Stagliano tepkiler üzerine La Repubblica gazetesine açıklama yaptı. Piskopos, Noel Baba figürünün dayandığı Aziz Nicola'nın hediye dağıtmadığını, yoksullara yardım ettiğini vurguladı. Piskopos şöyle devam etti: "Noel Baba'ya sormak istiyorum: Affedersin Noel Baba, neden yalnızca parası olanlara hediye götürüyorsun? Açlıktan ölen çocuklara niye gitmiyorsun? Aziz Nicola hiçbir şeyi olmayan çocuklara gidiyordu." Brezilya'da Yavru Evcil Hayvan Olarak Alınan Domuz 250 Kilogram Oldu Brezilya'da hayvansever bir ailenin evcil hayvan olarak aldığı yavru domuz, 3 yaşına vardığında 250 kilogram ağırlığına ulaştı. Sao Paulo yakınlarındaki Peruibe kentindeki Lilica adlı domuz her gün 5 kilogram sebze ve meyve yiyor. Domuzun sahibi Rosangela dos Santos Lara, domuzu satan kişinin onu kandırdığını söylüyor. "Küçük bir domuz olacağını düşündüm ama dev bir hayvana dönüştü" diyor. Lilica'nın kendisini mutlu ettiğini söyleyen Lara şöyle devam ediyor: "Lilica'yı kesip etini satmak üzere 3600 dolar teklif ettiler ama o satılık değil." Dinlediğiniz için teşekkürler! Lütfen bu bölümü Türkçe öğrenen diğer kişilerle de paylaşın! Yeni bölümde görüşmek dileğiyle, hoşça kalın!

Bir şeyin helâl veya haram olması, Allâh (c. c.)'un emrine tâbidir. Allâh (c.c.) bir şeye ‘'helâl'' derse helâl, ‘'haram'' derse haram olur. Yani din bir imtihândır, insanlara yapılan bir tekliftir. Dinimizin yasakladığı hususlardan birisi de, domuz etidir. Bu yasaklamanın, pek çok hikmeti vardır. Biz, burada sadece birkaçına işâret etmeye çalışacağız. 1. Zehirli Maddeler: Domuz eti çok yağlıdır. Yenildiği takdirde, bu yağ kana geçer. Kandaki bu fazla miktardaki yağ; atar damarların sertleşmesine, tansiyon yükselmesine ve kalp enfarktüsüne sebep olur. Ayrıca, domuz yağı içerisinde “su-toksin” denilen zehirli madeller mevcuttur. Vücuda giren bu zehirli maddelerin dışarı atılması için, lenf bezlerinin fazla çalışmaları icâp eder. Bu durum, bilhassa çocuklarda lenf düğümlerinin iltihaplanması ve şişmesi şeklinde kendini gösterir. Hasta çocuğun boğaz bölgesi anormal bir şekilde şişerek, âdeta domuza benzer. Bu sebeple, bu hastalığa “domuz hastalığı” (skrofuloz) adı verilir. 2. Fazla Miktarda Kükürt: Domuz etinde bol miktarda bulunan sümüksü bağ dokusu, kükürt yönünden çok zengindir. Vücuda fazla miktarda alınan kükürt; kıkırdak, kas ve sinirlere oturarak eklemlerde iltihaplanma, kireçlenme ve bel fıtığı gibi çeşitli hastalıklara yol açar. 3. Aşırı Büyüme: Domuzda, büyüme hormonu da çok fazladır. Domuz etiyle fazla miktarda alınan büyüme hormonu, vücutta doku şişliklerine ve iltihaplanmalara yol açar. Burun, çene, el ve ayak kemiklerinin anormal bir şekilde büyümesine ve vücudun yağlanmasına sebep olur. Büyüme hormonunun en tesirli yönü, kanserin gelişmesine zemin hazırlanmasıdır. Ayrıca; kan çıbanı, apandisit, safra yolları hastalıkları, toplardamar iltihapları gibi hastalıklara yakalanma ihtimalini arttırır. 4. Trişin: Yurdumuzda yerli Hıristiyanların dışında hiçbir Müslümanda trişin hastalığı görülmemiştir. Çünkü, ülkemizde Hıristiyanlar dışında kimse domuz eti yememektedir. (Prof. Dr. Selâhaddin Sert, Zafer Dergisi)

Kārlis Vērdiņš atdzejo no latgaliešu dzejnieku Valentīnu Lukašēviču, Māris Salējs – Mariju Dzeislu. Vai vajag atdzejot no dialekta? Vai pārnovadnieks saprot neatdzejotu? Literatūra dialektā ir valodas daudzveidības izdzīvošanas jautājums. Vienlaikus dialektā rakstītais reizēm tiek asociēts ar noteiktu pasaules skatījumu, dialektā rakstošajiem grūtāk rast iespēju publicēties. Saruna ar valodniekiem un dzejniekiem – Kārli Vērdiņu, Māri Salēju, Ilzi Spergu. Viss sākās ar diskusiju sociālajos tīklos. Vairāki latgaliski rakstošie literāti bija sadusmojušies, ka tie nedaudzie interneta vai drukātie mediji, kas Latvijā vispār gādā arī par literatūru, neņem publicēt viņu darbus. Katram no tiem – “Domuzīme”, “Punctum”, “Satori”, uz šī fona tiek uzslavētas “Kultūrzīmes” – bija savs iemesls atteikumam, taču diskusijā varēja nojaust, ka problēma nav jauna, tā milzt jau gadiem, un tagad beidzot kāds vadzis ir nolūzis. Latgaliski rakstošie gatavi rakstīt rakstāmgalda atvilktnei, un nevēlas pat piedāvāt savus darbus publicēšanai, ja pirmā prasība, kas seko ir – iesniedziet latviešu literārajā valodā. Diskusijas sākumā arī mana nostāja bija izaicinoša. Skaidrs, ka jātulko, ideāli, ja var publicēt tekstu abējādi. Un tikai pamazām izgaismojās problēmas sarežģītība, gandrīz neskratās tālāksarunu tēmas, kuras vēlos parādīt šajā raidījumā. Sociālie tīkli darbojas pēc burbuļu principa, tu redzi tikai to cilvēku ierakstus, ar kuriem esi saikņojusies, manā burbulī šo diskusiju uzturēja Ilze Sperga, dzejniece, rakstniece, valodniece, autoritāte latgaliešu ortogrāfijas, un daudziem – vispār visa latgaliskā jautājumos. Un tomēr – daudz kas jau šobrīd notiek pareizi. Latgaliešu literatūra tiek dāsni atbalstīta, viens no iemesliem – latgaliešu rakstu valodas tradīcija ir valsts sargāta vērtība, un šādu priekšrocības nav, piemēram, lībiskajam jeb tāmnieku dialektam. Nupat “Boņuku” saņēma “ Dienas grāmatas” izdotais Alda Bukša romāns “Brāļi/ Broļi”, kas vienlaikus iznāca latviešu literārajā un latgaliešu rakstu valodā. Pie latgaliski rakstošā Valentīna Lukašēviča atdzejošanas pieķēries dzejnieks, atdzejotājs un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, nesen šos dzejoļus publicēja literatūras un filozofijas žurnāls “ Punctum”. Nesen ar Valentīnu Lukašēviču intervija bija arī šai raidījumā. Autors stāstīja, ka rakstīt latgaliski, tā bijusi viņa apzināta izvēle, jo bērnības, mājas valodas viņam bijušas divas – māte bijusi no Vidzemes, tēvs, vectēvs ar viņu runājuši latgaliski. Esmu dzirdējusi arī, ka savās nodarbībās Literārajā akadēmijā, Lukašēvičs mudinot topošos dzejniekus pamēģināt rakstīt dzeju, ja ne svešvalodā, vai vismaz dialektā, lai atraisītu radošo jaudu. Šai pašā intervijā Valentīns Lukašēvičs saka, ka viņa dzeja ir latgaliski, un viņam nešķiet, ka to var tulkot. Toreiz iebildu, ka pavisam nesen Londonas izdevniecībā Džeida Vila atdzejojumā iznācis latgaliešu dzejnieku kopkrājums „Pēdējais modelis” - latgaliešu un angļu valodās. Tātad - angliski latgalisko var pārtulkot, latviski – nekā? Dzejnieks un atdzejotājs Māris Salējs nesen “Facebook” publicēja latviskotu nesenās latgaliešu literatūras sensācijas - Marijas Dzeislas dzeju. Un tas varētu būt vēl viens šī raidījuma mērķis: iepazīstināt jūs ar Marijas Dzeislas dzeju. Marija Dzeisla ir pseidonīms, un šī iemesla dēļ, lai arī sagatavošanā ir autora vai autores pirmā dzejas grāmata, Radio intervijām viņš vai viņa nepiekrīt, jo tad nāktos daļēji atklāt identitāti. Marijas Dzeislas dzeju latgaliski šai raidījumā lasa Ilze Sperga, sekos Māra Salēja latviskojums. Šai sarunā iezīmējām tēmu loku, par kurām domāt ir vērts, un risinājums droši vien rokās nedosies tik ātri. Taču tā garša, brīdis, kad risinājumu meklēšana valodā no problēmas pārtop azartā, ir pats atdzejas process.

Tā ir nolaidība, ka trīsdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir cilvēki, kuri neprot valsts valodu. Tā mūsu raidījumā pirms nedēļas sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents rosina Saeimā, līdzīgi kā notiek ārpolitikas debates, spriest arī par valsts valodas politiku. Valsts prezidents ir valdībai iesniedzis savu viedokli un priekšlikumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanai. Par to diskutējam arī mēs raidījumā Krustpunktā. Diskusijā piedalās Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere, žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Valsts valodas centra valodas kontroles departamenta vadītāja Inese Bursevica un Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens.

Tā ir nolaidība, ka trīsdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir cilvēki, kuri neprot valsts valodu. Tā mūsu raidījumā pirms nedēļas sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents rosina Saeimā, līdzīgi kā notiek ārpolitikas debates, spriest arī par valsts valodas politiku. Valsts prezidents ir valdībai iesniedzis savu viedokli un priekšlikumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanai. Par to diskutējam arī mēs raidījumā Krustpunktā. Diskusijā piedalās Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere, žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Valsts valodas centra valodas kontroles departamenta vadītāja Inese Bursevica un Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens.

- "Doğada empati yok!" - "Sen hiç ağaç diktin mi?" - "Ben modern insanım, diğer modern insanlar umrumda değil" - Modern insanın kır romantizmi - Domuz bireyler ile modern insanın karşılaşması

Krustpunktā brīvais mikrofons ar žurnāla "Domuzīme" galveno redaktori Rudīti Kalpiņu.

emekli nüfusun sahil kasabası, akli melekeler, kendi kendine podcast çeken adam

Tuvojas valsts svētki. Šogad tie norisināsies bez militāro spēku parādes, salūta un citiem ierakstiem notikumiem, tāpēc Lāčplēša dienā Ģimenes studijā saruna par to, kā bērns kļūst par savas valsts patriotu un vai mūsdienu globālajā pasaulē bērni par tādiem jāaudzina. Literāte, žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa atzīst, ka tas ir atbildīgs jautājums, bet šķiet, recepte nav mainījusies - tā ir ģimene un skola. "Ģimene ir tā vieta, kur bērnam ierāda kādus rituālus un ceremonijas. (..) Spēkā ir tas, ka bērns kopē vecākus, ja viņš redz, ka vecākiem šie jautājumi interesē, ka vecāki par to runā, tas notiek pats no sevis," vērtē Rudīte Kalpiņa. "Skolā ir pretēji. No skolas sagaidām, ka izjūtas, ko ieliek ģimenē, šīs apjausmas tiek papildinātas ar zināšanām," Raunas vidusskolas direktors un vēstures un kulturoloģijas skolotājs Edgars Plētiens skaidro, ka vārds patriotisms nāk no grieķu valodas un nozīmē līdzdarboties. "Manā redzējumā skolai, ja gribam veicināt patriotismu, ir jādod iespēja jauniešiem līdzdarboties, vai tā būtu pašpārvalde, vai vienkārši mācību priekšmetu stunda. Ka skolēns var līdzdarboties, darīt līdzi, var kaut kādas lietas ietekmēt. Tur rodas šī piesaiste," norāda Edgars Plētiens. Rudīte Kalpiņa uzskata, ka mūsu izglītības sistēmā šobrīd izpaliek ideālu dimensija un skatījums lielākās līnijās. "Ir ļoti labi, ka valsts svētki ir iedzīvināti rituālos un ceremonijās, bet lielā mērā tas velk uz deklaritīvismu un dekoratīvismu," uzskata Rudīte Kalpiņa. Viņa min, ka šogad sabiedrība nav īpaši aicināta piespraust pie apģērba lentītes valsts karoga krāsās, tāpēc ielās var sastapt izteikti mazāk cilvēku, kas to izdarījuši. "Labi var redzēt, ka sabiedrībā daudzas lietas, kas saistītas ar pilsoņa attiecībām ar valsti vai Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem, nav dziļi iesakņojušās," norāda Rudīte Kalpiņa. Viņa vērtē, ka cilvēki, kuriem nav ģimenes pieredzes, ir daudz klišejiskāki, pompozāki. "Man ir bažas par to, kā jaunā paaudze, kas šobrīd veidojas un kuru audzina cilvēki, kas paši ir dzimuši vai skolojušies 90. gados, kā viņi izprot Latviju, latviskumu, vai tā ir tikai skaista estētika vai dziļāk," analizē Rudīte Kalpiņa. "Latviskuma slāņa ļoti pietrūkst, mēs vienkārši caur šādu prizmu vairs nedomājam, jo mūsu izpratnē latviskums ir visai plakans." Kas portālā lsm.lv sarupēts mazākiem un lielākiem patriotiem, stāsta LSM.lv bērniem un vecākiem domātā satura redaktore Ināra Antiņa. Viņa iepazīstina ar jauno izdrukājamo galda spēli visai ģimenei, kas aicina izzināt un iepazīt Latvijas vēstures notikumus.

Bölüm 7

Izdevniecība "Neputns" parūpējusies par vēl vienu iespēju paplašināt mūsu redzesloku pašmāju mākslas izpētē. Kritiķa un kuratora Tomasa Pārupa sarakstītā monogrāfija "Sarmīte Māliņa" ir pirmais izdevums, kurā apkopoti visi mākslinieces darbi, par kuriem saglabājušās kādas vizuālas liecības - sākot ar studiju laika akvareļu reprodukcijām un beidzot ar pavisam nesen tapušiem objektiem un instalācijām. Tomass Pārups rūpīgi un secīgi izsekojis Sarmītes Māliņas radošā ceļa attīstībai, intervējot gan pašu mākslinieci, gan viņas kolēģus, papildinot vēstījumu ar tādiem mākslas teorētiķu domu virzieniem, kuri vēl precīzāk paskaidro jau tā visnotaļ skaidros un nereti arī askētiskos Māliņas mākslas darbus. Monogrāfijas atklāšanas vakarā galerijā „Alma” septembra vidū pulcējās plašs mākslas pasaules darbinieku loks, starp viņiem arī mākslinieks Kristaps Epners. Fotogrāfam Kristapam Kalnam, ilggadējam Sarmītes Māliņas kolēģim, abu radošajai sadarbībai būtiski ir garāki pārbraucieni ar auto, kuros, kā likums, allaž skanējis kāds zīmīgs muzikāls pavadījums. Vismaz tā secināms no grāmatas. Kristapa un Sarmītes sadarbība, veidojot laikraksta „Diena” pielikumu „Kultūras diena”, ir viens no izcilākajiem drukātā medija dizaina piemēriem Latvijā. Stāsta izdevuma kādreizējā galvenā redaktore Dita Rietuma. Sarmītei Māliņai jau kopš mazotnes esot bijis skaidrs, ka jākļūst par mākslinieci. Uz jautājumu „kāpēc?” viņa Tomasa Pārupa monogrāfijā atbild: „Par ko tad vēl es varēju kļūt?” Sarmīte Māliņa beigusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu un absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu. Grupu izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Kopā ar Sergeju Davidovu un Oļegu Tillbergu 80. gados veidojusi publiskus hepeningus „Staburaga bērni” un „Cilvēki būros”, 90. gados – telpai pielāgotus un arī autonomus objektus.  Vēlāk strādājusi kopā ar fotogrāfu Kristapu Kalnu - instalācija "Mīlestība nekad nebeidzas", 2008) abi veidojuši izstādi "Pacieties", 2012. Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”. Veidojusi vākus žurnālam "Avots", laikraksta "Diena" pielikumam "Kultūras Diena" (kopā ar Kristapu Kalnu), kopš 2015. gada ir žurnāla "Domuzīme" māksliniece. 2018. gadā galerijā „Alma” notika pirmā mākslinieces personālizstāde "Asaras".

"SARS ve Domuz gribi salgınlarında olduğu gibi yine psikolojimizi hedef alan bir korku propagandası ile karşı karşıyayız.” Aralık ayında ortaya çıkan #Corona virüsü, Çin'de yayılmaya devam ediyor. Türkiye'de henüz risk yok ancak dünyada ölümler devam ediyor. Tedavi edilemeyen ve kurtarılamayan onlarca hasta var. Dünya Sağlık Örgütü ise yeni corona virüsü nedeniyle küresel çapta acil durum ilan etti ancak durum sandığımız kadar kötü mü?

Kāda ir stendapu jeb stāvizrāžu kultūra Latvijā? Vai arī latviešu valoda var būt dzimumneitrāla? Atbildi uz šiem un citiem jautājumiem uzzini sarunā ar komiķi Džemmu Sudrabu. Runājam arī par tādām svarīgām tēmām kā dzimumiekļaujoša valoda, neaizspriedumains valodas lietojums un feminisms. Džemma Sudraba ir pašpasludināta influencere jeb viedokļu līdere un garīgā skolotāja, komiķe un podkāsta “Starp mums, meitenēm, runājot” autore. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Žurnāls: Domuzīme. 2020, Nr. 3. ISSN 2256-0408 Noderīgas saites: https://spoti.fi/2GRXJWT – Džemmas podkāsts “Starp mums, meitenēm, runājot” https://bit.ly/35EzTIB – Džemmas Instagram profils https://bit.ly/35nyUfD – “Stereotipu šovs” sarunu festivālā “Lampa” https://bit.ly/33PZuNG – brošūra “Iekļaujoša komunikācija Padomes Ģenerālsekretariātā” https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam podraides viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu podraidi par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [01:20] Oļega Burova spārnotā frāze: seksisms valodā un reklāmās. [07:00] Kāpēc, runājot par sievietēm, nevajadzētu teikt vārdu “meitenes”? [10:15] Diskusija par politkorektumu žurnālā “Domuzīme”. [12:44] Deminutīvi un toksiskais pozitīvisms. [13:51] Vārdi, kas Džemmai patīk. [14:50] Iekļaujoša terminu atveide latviešu valodā. [18:40] Kā veicināt dzimumiekļaujošu valodu un kāpēc tā ir nepieciešama? [24:50] Dzimumiekļaujošas valodas vadlīnijas, seksisms IT nozarē. [27:50] Personas vietniekvārds latviešu valodā. [31:51] Profesijas un amatu nosaukumi latviešu, krievu un čehu valodā. [36:25] Uzvārdu galotnes un to maiņa Čehijā un Lietuvā. [40:49] Politkorektums un vārda brīvība. [45:46] Kā iemācīties uzstāties stāvizrādēs? [51:32] Kurš termins Džemmai patīk labāk – “stāvkomēdija” vai “stendaps”? [52:40] Kā Džemma pilnveido valodas prasmes? [54:23] Vai latviešu valoda ierobežo komiķus? [55:51] Kāpēc svešvalodā nereti ir vieglāk izteikties? [56:22] Latviešu valoda un vārdspēles. [58:13] Par ko nejoko feministes? [01:01:00] No kā Džemma baidās visvairāk? [01:02:47] Vai sievietes drīkst lamāties? Seksualizēšana un lamuvārdi mūzikā. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Bu tür insanlarI nasIl tespit edebiliriz? İyilik kötülük ve cömertlik nasıldır? İkinci deneyişinde dua evi ve insanları Doug’u ne kadar etkiledi?

Bu tür insanlarI nasIl tespit edebiliriz? İyilik kötülük ve cömertlik nasıldır? İkinci deneyişinde dua evi ve insanları Doug’u ne kadar etkiledi?

30. aprīļa vakarā LTV1 ēterā notiks Latvijas Literatūras gada balvas ieguvēju paziņošana. Par to, kāds bijis aizvadītais gads mūsu rakstītā vārda mākslā – arī ārpus balvai nominēto darbu ietvara – šonedēļ esam aicinājuši pārspriest lasītājus. Pagājušo gadu Latvijas literatūrā vētī žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Terēze Rūdule un Skaidrīte Lasmane, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore. 

"SARS ve Domuz gribi salgınlarında olduğu gibi yine psikolojimizi hedef alan bir korku propagandası ile karşı karşıyayız.” Aralık ayında ortaya çıkan #Corona virüsü, Çin'de yayılmaya devam ediyor. Türkiye'de henüz risk yok ancak dünyada ölümler devam ediyor. Tedavi edilemeyen ve kurtarılamayan onlarca hasta var. Dünya Sağlık Örgütü ise yeni corona virüsü nedeniyle küresel çapta acil durum ilan etti ancak durum sandığımız kadar kötü mü? En son güncellenen rakamlara göre yüksek çoğunluğu Çin'de olmak üzere 6 bin 63 kişiye yeni corona virüsü sebebiyle hastalanmış olduğu #teşhisi konuldu. Bu teşhisin konduğu 132 hasta yaşamını yitirdi ve bunların çoğunluğu bebek ya da yaşlılar. Hastalık Çin'in dışında ise kayda değer bir yayılma göstermiş değil. Peki ya “ben yine de tedbirimi alayım” diyorsanız ne yapmalıyız?

„Nekad nemelot, pat tad, kad ļoti gribas” – ar šādiem vārdiem iesākas dzejnieces Elvīras Blomas debijas krājums „Izdzēstie attēli”, kurš nācis klajā izdevniecības „Orbīta” „Bibliotēkas sērijā”. Elvīras Blomas dzejoļi apliecina mūsdienu poētikas tradīcijas pārzināšanu, bet arī provokācija un nostiprinātu sistēmu sašķobīšana viņai nav sveša. "Mani interesē atrast jaunus veidus, lai man pašai būtu interesanti rakstīt. Man patīk arī mazliet provocēt, lai gan neuzskatu sevi par provokatori. Ņemot vērā, ka latviešu dzejā vispār provokāciju nav, laikam tas tomēr ir kaut kas," atzīst Elvīra Bloma. Autorei tuva ir amerikāņu modernistu izteiksme, tomēr šai ietekmei viņa nav ļāvusi ņemt virsroku pār savu individuālo balsi. Tā lasītāju uzrunā caur „nepiepildītām ielām”, „neizstaigātām pludmalēm”, „tukšām šosejām” un citām ainavām vai to fragmentiem. Tā kā Elvīras Blomas debijas krājums „Izdzēstie attēli” iznācis izdevniecības „Orbīta” „bibliotēkas” sērijā, tā vienoto dizainu veidojuši Toms Mrazauzsks un Aleksejs Muraško.  "Man šī sērija šķiet ļoti simpātiska, man šķiet simpātisks tās vienkāršais noformējums, arī saturs, darbi, kas tiek iekļauti šajā sērijā, man ļoti patīk," bilst Bloma. Līdz šim sērijā iznākuši Semjona Haņina, Anda Surgunta, Kikōnes, Kirila Korbina un Andra Kupriša sacerējumi. Dzejniece un atdzejotāja Elvīra Bloma strādā Raiņa un Aspazijas muzejā un darbojas festivāla "Punctum" projektā. Sakārtojusi dzejas krājumus "Aspazija. Rainis. Reloaded" un "Monta Kroma. Re:", rīkojusi literatūras lasījumus kultūrvietā "Hāgenskalna komūna". Dzejas publikācijas kopš 2014. gada žurnālos "Latvju Teksti", "Domuzīme", interneta žurnālos "Satori", "Punctum" un citviet. Elvīras dzeja tulkota angļu valodā un iekļauta Latvijas literatūras centra "Books to Fall for" dzejas brošūru sērijā. 

Doç. Dr. Serhan Yarkan, Okan Kaya, Uğurcan Altunay ve Halil Said Cankurtaran'ın yer aldığı bu bölümümüzde güncellenmesi teklif edilen IEEE Etik Kodları, bu kodların ülkemizdeki karşılığı, üniversitelerde yapılan sınavlar, mikrodalga ile nesne tespiti ve farklı canlılardan insanlara yapılmaya çalışılan organ nakli konularında konuşulmuştur. Gelişmelerin detaylarına aşağıdaki linklerden ulaşabilirsiniz. 00:10 Giriş 00:42 IEEE Etik Kodları'nın içeriği, güncellenme sebepleri ve günümüzde mahremiyet 41:55 Üniversitelerde yapılan sınavlar, kopya, sorulanlar/sorulmayanlar 54:46 Mikrodalga ile nesne tespiti 56:15 Maymun-Domuz, İnsan-Domuz kimeraları. Farklı canlılardan insanlara organ nakli 1:03:09 Vücut dışarısında bir hafta yaşamsal faaliyetlerini sürdürmesi sağlanılan karaciğer 1:08:16 Kapanış ve özet Proposed Changes in IEEE Code of Ethics: https://spectrum.ieee.org/the-institute/ieee-member-news/proposed-ieee-code-of-ethics-revisions Mikrodalga ile Nesne Tespiti: https://www.eurekalert.org/pub_releases/2020-01/du-mls010920.php İnsan-Domuz Melezi: https://www.nationalgeographic.co.uk/science-and-technology/human-pig-hybrid-created-lab Maymun-Domuz Melezi: https://www.livescience.com/first-monkey-pig-chimeras-born-in-china.html Bir hafta boyunca canlılığının devamı sağlanılan karaciğer: http://www.en.usz.ch/media/press-releases/Pages/perfusion.aspx?_ga=2.11795959.255334576.1578931431-321113802.1576666502 Tapir Lab. http://www.tapirlab.com

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls "Domuzīme" – par izdevuma piecu gadu pieredzi un vietu kultūras procesā Kultūras Rondo studijā saruna ar galveno redaktori Rudīti Kalpiņu un redaktoru Mārtiņu Mintauru. "Man šķiet, ka pieci gadi literāro izdevumu vēsturē Latvijā, ja  runājam par pēdējiem 30 gadiem, ir tāds izšķirīgs brīdis - būt vai nebūt, vai viss notiek tālāk, vai beidzās kaut kādu iemeslu dēļ. Katrā ziņā es domāju, ka tajā ļoti noplicinātajā kultūras mediju ainavā, kāda mums tomēr ir pēc būtības, ir vērts atzīmēt piecus gadus arī," norāda Rudīte Kalpiņa.  Kalpiņa vērtē, ka Latvijas literārie mediji, vismaz drukātie, atrodas nopietnā krīzē, tā ir saistīta ar to, kādā veidā šie izdevumi tiek finansēti. "Vienkārši tāds entuziastu režīms nevar būt bezgalīgs. Mēs gribētu drīzā laikā saprast, vai Kultūras ministrija vai valsts saprot, ka ir vajadzīgi šādi izdevumi. Ja nē, tad mēs gribētu dzirdēt ļoti skaidru atbildi. Tomēr vēlreiz gribētu  uzsvērt, lai šādi izdevumu pastāvētu, tajos nepieciešams ieguldīt," atzīst Kalpiņa.  Viņa uzskata, ka visticamāk naudu var atrast, vienkārši literāti ir bijuši samērā klusi. Šobrīd "Domuzīme" iznāk ar Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursā iegūto līdzekļu atbalstu. Kalpiņa norāda, ka labs piemērs, kā uzturēt un dotēt kultūras izdevumus, ir Igaunijas piemērs, kur darbojas fonds "Periodika".

Skan kārtējais raidījums ciklā "Mediju anatomija", kad ielūkojamies žurnālistu darba aizkulisēs, un šodien sarunā par medijiem, kas piedāvā filozofisku saturu, materiālus par kultūru, vēsturi un citām pārdomas raisošām lietām. Cik liels Latvijas sabiedrībā ir pieprasījums pēc kultūrizdevumiem, kā tas mainās, kā tos padarīt plašākai auditorijai pievilcīgu, vienlaikus nezaudējot saturu? Cik lielā mērā to ietekmējusi virsrakstu un klikšķu mode, kas mainījusi mediju seju. Par to diskusija ar studijas viesiem. Sarunā piedalās: žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Latvijas Televīzijas žurnāliste Henriete Verhoustinska, interneta žurnāla „Satori” galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne. Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.   

Hazırlayan ve sunanlar: Tevfik Uyar, Kübra Karacan Giriş ve Çıkış Müziği: Bensound, Rumble (CC Attribution-NoDerivs 3.0 Unported) Bu bölümde değindiğimiz haberler: Karanlıkta 1 hafta bırakılan farelerin beyin işitsel bölgeleri değişime uğradı: https://www.sciencedaily.com/releases/2019/12/191204145858.htm Maymun hücrelerine sahip normal görünümlü iki domuz doğdu: https://bilimfili.com/cinde-maymun-hucrelerine-sahip-domuzlar-uretildi/ 700 milyon yıl önce yaşamı kurtaran oksijen pompaları: https://www.sciencedaily.com/releases/2019/12/191202190423.htm İlk Kuantım Fiziği Kitabım: https://domingo.com.tr/products/ilk-kuantum-fizigi-kitabim Ücretli abonemiz olarak bize destek vermek için sayfamızı ziyaret edebilirsiniz:https://www.patreon.com/acikbilim Bu yayınımızı ücretli abonelerimiz sayesinde gerçekleştirdik (Patreon'da yer alan isimleriyle): Sule Civi, Kaya Gökçe Dinçyürek, Deniz Kozluklu, Okan Ulas Gezeroglu, Evren Akal, yesatalim, İpek Doğramacı, Refik Sekercioglu, Ediz Kırman, Zeynep Kiziltan, Koray Al, Ozgur Bozat, Tevfik Uyar, Gursel Mutlu, Melis Aritman Alp, Cengiz Gokdeniz, Evren Aslankaraoğlu, Utku Sakallıoğlu, Cenk Altı, Arman Sernaz, Cem Karaoguz, Bunyamin Simsek, Ali Ihsan Sakin, Guven atbakan, Yang Wen-li, Sifsty, Arif Akar, Melike Ceren İnan, Gamze, Eren Şener, fatih karagülle, Enes Topcu, Ahmet ERKAN, Cem Mergenci, Aygül Özbek, Sertaç Tuncel, Zuhal Kaya, Baris Parlak, Emre Yorgancıgil, kıvanç canbay, Refik Sekercioglu, Ali Mersin, Irmak Akpınar

Evrim karşıtlarının sık başvurduğu yalanlardan ve kafa karıştırma taktiklerinden birisi, "Şempanzelerle genlerimiz %97 oranında benziyorsa, domuzlarla da %99 benziyor. Hatta o yüzden organ nakillerinde maymunlar değil, domuzlar kullanılıyor. O zaman domuzlardan mı geliyoruz?" gibi acayip acayip laflar… Seslendiren: Su Erk

Masal Evreni en güzel masalları sizin için seslendiriyor.

Pirmajā valodas diskusijā Aiga Veckalne tiekas ar īsteniem valodas pazinējiem un tās lietpratējiem – valodnieci, Latvijas Universitātes lektori, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas galveno lingvisti, grāmatu redaktori Evelīnu Zilgalvi un valodnieku, Ventspils Augstskolas docentu, žurnāla “Domuzīme” literatūras un kritikas nodaļas redaktoru, dzejnieku Jāni Veckrāci. Raidījuma viesi dalās savā latviešu valodas stāstā un valodas brīnumā, diskutē par aktuāliem latviešu valodas jautājumiem un to, ka runāt bagātā, skaidrā un iedarbīgā latviešu valodā ir katra izvēle. Ja vēlies dzirdēt strukturētu, zināšanām bagātu, interesantu diskusiju par valodu tīrā, koptā latviešu valodā, tad šī podkāsta sērija ir domāta tieši Tev! Noderīgas saites: https://www.valodaskonsultacijas.lv/ – atbildes uz aktuāliem jautājumiem par latviešu valodas pareizrunu un pareizrakstību, gramatiku un leksiku, stilistiku un valodas kultūru https://www.personvarduatveide.lv – citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā http://valodasrokasgramata.lv/ – informatīvs mācību palīglīdzeklis latviešu valodniecībā, kurā apkopoti un izklāstīti galvenie jautājumi 26 valodniecības nozarēs un apakšnozarēs https://valoda.lv/ – Latviešu valodas aģentūras tīmekļa vietne www.venta.lv – Ventspils Augstskolas tīmekļa vietne https://www.facebook.com/pg/Pieturzimes/services/ – “Pieturzīmju” lekciju piedāvājums https://www.facebook.com/Pieturzimes/ – vairāk informācijas un podraides jaunumi “Pieturzīmju” Facebook lapā “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu podraidi par visu, kas saistīts ar valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [02:04] Par ko būs Evelīnas Zilgalves promocijas darbs? [02:40] Partikulas: nozīmes, veiktie pētījumi un to mācīšana ārzemju studentiem. [04:42] Valodas mazās vienības kā valodas brīnums. [05:37] Jāņa valodas stāsts un promocijas darbs. [07:01] Evelīnas pienākumi Latviešu valodas aģentūrā. [09:55] Personvārdu atveides jautājumi un tendences. [12:54] Latviešu valodas aģentūras projekti. [14:00] Personvārdu atveides noteikumu pirmsākumi. [15:00] Lokalizācijas principu maiņa. [15:45] Jāņa darbs Ventspils Augstskolā. [17:30] Sabiedrības, tai skaitā jauniešu, izpratne par kļūdām un valodu kopumā. [20:20] Evelīnas pieredze ar studentiem. [20:57] Tveramais un netveramais valodā: tās izjūta, teikumu uzbūve un valodu sastatījums. [24:47] Vai jauniešu latviešu valodas zināšanas ir mainījušās? [28:22] Vai arī latviešu valodā var izteikties bagātīgi un daudzveidīgi? [29:38] Pēc kā vērtēt, vai valoda ir attīstīta un stipra? [31:08] Latviskums kā izvēle. [36:20] Valodas pārmaiņas un rūpes par valodu. [41:14] Kā bagātināt valodu? [42:48] Laika trūkums un fragmentārā lasīšana. [46:45] Jāņa un Evelīnas gada vārds. [50:10] Kā pareizi dēvēt “podkāstu”: atveides varianti un etimoloģija. [53:23] Kalkošana kā daļa no valodas sistēmas. [54:18] Jāņa un Evelīnas ieteikumi klausītājiem. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

İÇERİK:1-(01:50dk) 2 yaşındaki oğluma yapmaması gerekenleri anlatamıyorum, onu engelleyemiyorum.(Çocuğun 4 yaşına kadar olan öğrenme süreci, merak duygusu, çekmece dolapları bağlamak bantlamak.)2-(13:40dk) Çocuk terbiyesinde evetin gücü, hayırın yıkıcılığı.3-(19:45dk) Ailede otorite nasıl kurulur? Anne babanın ailedeki rolü nedir?4-(33:00dk) 2 yaşındaki kızım henüz konuşamıyor, gecikti mi? Domuz gribi aşısı yaptırayım mı?5-(34:54dk) 12 yaşındaki oğlum 10 yaşındaki kız kardeşiyle çatışıyor, kavga ediyor. (Çocuklara ayrıcalıklı değil adil davranmak, aile toplantılarının önemi)10. 0911180s