Podcasts about atbildes

Kā cilvēks, kuram pasaule dota pa gabaliem, fragmentiem, var apjaust tās veselumu? Apjēgt tās jēdzīgumu? Caur atrasto izlauzties līdz neatrastajam? Atbildes meklējam kopā ar dzejnieku Māri Salēju viņa jaunākajā dzejas krājumā „Atsevišķa gaisma”. Krājumā apkopoti Māra Salēja pēdējo gadu dzejoļi un tajos atbalsojas laiks, kuru mēs, iespējams, jau esam noguruši atspoguļot, jo tas šķeļ, aptumšo. Bet vai tumsa tiešām ir tik tumša, kā sākotnēji šķiet? Protams, klausāmies arī dzejoļus autora lasījumā.

Cilvēkiem darba vietā vajadzētu justies labi – gan emocionāli, gan fiziski. Kāpēc reizēm tā nav un kā palīdzēt darbiniekiem, jo īpaši grūtās situācijās, skaidrojam raidījumā Kā labā dzīvot. Analizē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe. Jaunākie aptauju dati liecina, ka pēdējā laikā pārliecinoši emocionāli un fiziski labi savā darba vietā jūtas tikai 21 % aptaujāto Latvijas strādājošo, kamēr aptuveni trešā daļa jeb 27 % strādājošo tā nejūtas. To liecina darba vides risinājumu sniedzēja AS "Hestio" un "Norstat Latvija" īstenotā aptauja. Savukārt "Kantar" veiktā aptauja rāda, ka darbinieku kopējā apmierinātība gada laikā nav būtiski mainījusies: attiecīgi 73% darbinieku šogad un 72% pērn ir kopumā apmierināti ar savu darbu: pilnībā apmierināti ar savu darbu ir 17%, diezgan apmierināti - 56%. Jautājums, ko ietver apzīmējums "diezgan apmierināti". Pārsvarā šādās aptaujās mēra, vai darbinieks ir apmierināts ar darba apstākļiem, profesionālo izaugsmi, ko darba devējs piedāvā, ar vadītāju, ar savstarpējām attiecībām ar kolēģiem, protams, ar atalgojumu un motivācijas sistēmu. Jana Strogonova norāda, ka vērtīgākie aptaujās ir komentāri, bet vēl vērtīgāki ir tas, vai uzņēmumā tiek ņemti vērā šo aptauju dati un kaut kas arī mainās. "Bieži dzird uzņēmumos: jā, katru gadu mūs aptaujā, bet beigās jau nekas nemainās. Tas ir pats svarīgākais, jo jebkurai aptaujai beigās jābūt rezultātam, ko sajūtu es kā darbinieks," atzīst Jana Strogonova. Agnese Orupe piekrīt, ka ir svarīgi ne tikai aptaujāt cilvēkus uzņēmumā, bet arī nodrošināt atgriezenisko saiti, kas ir mainījies un ko ar šiem datiem dara. "Nav noslēpums, ka ir cilvēki, kuriem ar laiku rodas ciniska attieksme, kāpēc pildīt tās aptaujas, tāpat neviens tās neņem vērā," norāda Agnese Orupe.

Studijā Eiropas Parlamenta deputāti Nils Ušakovs (“Saskaņa”) un Vilis Krištopans (LPV).

Kas izšūšanai var būt kopīgs ar blokmāju arhitektūru? Kā ar rokdarbu palīdzību var iestāties par sev svarīgām vērtībām? Un kāda ir roku darba loma šodien tik digitālajā pasaulē? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz izšuvēja un kultūras mantojuma speciāliste Elīza Māra Kamradze-Tūtere. Elīza Māra ir studējusi izšūšanas mākslu Karaliskajā rokdarbu skolā Londonā un pēc atgriešanās apguvusi kultūras mantojuma pārvaldību Latvijas Kultūras akadēmijā. Abi šie interešu virzieni savijas viņas daiļradē, jo līdzās izšūšanai Elīza Māra aktīvi pēta un popularizē arī modernisma arhitektūru un dzīvi mikrorajonos.

Pasaule, kurā mēs nonākam mūsu prāta dziļākajos apcirkņos - fascinējoša, dažkārt biedējoša un tik maz izpētīta. Kāda laba paruna saka - miegs gaida tos, kuri uzdrošinās sapņot. Sapņi tik tiešām ir neatņemama miega sastāvdaļa un ne tikai, jo dažkārt skaists vai tieši otrādi biedējošs sapnis var mainīt noskaņojumu visai nākamajai dienai. Ko šie nakts fantāziju stāsti mūsu galvās lieicina par mums pašiem, mūsu veselību, prātu un emocijām? Un, vai zinātniekiem ir atbilde, kāpēc cilvēks vispār sapņo? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē medicīnas zinātņu doktore, ārste-psihiatre Natālija Bērziņa un kognitīvi biheiviorālā terapeite, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Ilona Krone. "Zinām daudz, kā sapņojam. Jautājums, kāpēc mēs sapņojam, nav pilnībā atbildēts, un kāds ir mērķis sapņiem," atzīst Natālija Bērziņa. "Varbūt tā ir sava mistērija, kas ir ap sapņiem. Varbūt nemaz viss līdz galam nav jāuzzina," bilst Ilona Krone. Tāpat neko nezinām par jaundzimušo sapņiem, jo viņi nevar par to pastāstīt. "Ir viena teorija un pieņēmums, ka sapņi ir halucinācijas," bilst Natālija Bērziņa. "Viena no teorijām ir, kas tad parādās sapņos un kāpēc, ka tomēr mēs kaut kādā mērā mēģinām apstrādāt informāciju, kas bija dienā. Daži pētījumi parāda, ka tas varētu būt arī pirms nedēļas, divām. Ir kaut kāds mūsu psihes mēģinājums mums palīdzēt," uzskata Ilona Krone. Ja cilvēki bieži redz intensīvus sapņus, Ilona Krone iesaka vērsties pie speciālista, lai censtos tikt skaidrībā, kāpēc tik daudz redz intensīvus, emocionāli piepildītus sapņus. Pēc tādiem sapņiem cilvēki var pamosties noguruši. Pēc šādiem sapņie var baidīties iet gulēt.   Pētījums rāda, ka daudziem ir sapņi, kuros ir krišanas sajūta, tad saistīti ar skolu un skolotājiem, arī skriešana, vajāšana. Tie ir visiem. "Zinātnei nav pamatojuma, ka ir sapņi, kas nosaka mūsu nākotni. Mēs nevaram sapnī redzēt nākotni," skaidro Natālija Bērziņa. "Tur nav mistika un burvestības. Mums vienmēr zemapziņā vai kaut kur fonā notiek informācijas apstrāde. Pirms tas nonāk pie mūsu apziņas, jau varam paredzēt, kā tas varētu būt. Tad tas izpaužas sapnī, ko cilvēks paredz, bet neapzinās. Tad viņam ir pēkšņi atklāsme un ja tā arī notiek, viņš sāk saistīt - re, es nosapņoju to, kas būs. Īstenībā, es ļoti uzmanīgi to skatītu." Neparastākie gulētāji dzīvnieku pasaulē No cilvēka skatupunkta raugoties, šķiet visai grūti ir gulēt stāvus, kā to dara zirgi vai žirafes, bet šiem dzīvniekiem tā gulēt ir daudz vieglāk nekā nolikties uz zemes un pēc tam ar grūtībām piecelties. Par dzīvnieku miegu, par lielākajiem guļavām un tiem, kam vajag vismazāk miega, un to, kā  var noteikt, vai čūska ir nomodā, stāsta iztaujāja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns. Par dzīvnieku miegu runājot, ir jāmin divas galējība - lielākie guļavas, piemēram, koalas miegā pavada 22 stundas, sliņķi – ap 20 stundām, bruņneši – ap 16-18 stundām, arī lielie kaķveidīgie dzīvnieki - lauvas un tīģeri – miegā pavada 16 līdz 20 stundām. Un tad ir tādi kustoņi, kuriem pietiek arī īsu snaudu - ziloņi vai žirafes, kas guļ ar pārtraukumiem vidēji 3-5 stundas diennaktī.  Kā teic Māris Lielkalns, ir arī atkarīgs, kur dzīvnieki guļ – vai tā ir miga drošā vietā, kur gulētājs ir pasargāts no  miega traucētājiem, vai atklāta teritorija, kur nepārtraukti jāuzmanās no tiem, kuriem šie snaudēji der par barību. Un ir vēl arī citi faktori, kas ietekmē gulēšanu.

Dienas tumšais laiks ir kluss laiks iedzīvotāju mājokļos, bet ne pilsētas ielās. Izklaide, infrastruktūras darbi, transporta plūsma un arī noziedzība ir daļa no lielpilsētu nakts dzīves, bieži šis ir laiks, kad tiek paveikti "neredzamie" darbi. Kā to uzraudzīt, regulēt un plānot tā, lai pilsēta būtu droša, sakārtota un ekonomiski aktīva arī dienas tumšajā laikā, vienlaikus netraucējot iedzīvotājiem? Ko par to saka pilsētpētnieki? Atbildes meklējam kopā ar pilsētvides pētnieku, politikas plānotāju Mārtiņu Eņģeli. Mūsu darba dzīve neapstājas arī naktī, un naktī nekad neapstājas pilsētas dzīve. Pat ja šķiet, ka ielas ir klusas un transporta plūsma ir mazāka, paraugoties uz pilsētu naktī šķērsgriezumā, tajā pavērtos liela rosība. Kas to veido? Un kā tiek saskaņoti dažādi procesi, lai naktī viss varētu noritēt tikpat sekmīgi kā dienā?   Nakti raksturo arī izklaides un jautrība, un kur jautrība, tur dažkārt sabiedrotais var būt alkohols. Bet ne visos laikos ar alkohola pieejamību bijis tik vienkārši. Par alkohola aprites vēsturi stāsta vēsturniece Ineta Lipša.  „Darba tauta visur dabon alkohola ģifti, kas grauj tautas kultūras līmeni un darba spējas, un turklāt atņem strādniekiem spēku un prātu un tādā ceļā pamazina viņu darba ražīgumu,” tā pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā Latvijas pretalkohola biedrība pamatoja savu prasību ierobežot traktieru darba laiku.   Pilnīgs alkohola aizliegums kā tolaik Amerikā, Latvijā netika noteikts, bet bija  laika posms no 1925. līdz 1928. gadam, kad alkohola tirdzniecība Latvijā tika stingrāk ierobežota. Par to, kādi bija šie aizliegumi, stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša. Stingros alkohola ierobežošanas likumus mainīja pasaules ekonomiskā krīze 30. gadu sākumā, nelegālā alkohola tirdzniecība un nosacītais trīs gadu sausais likums Latvijā  tika atzīts kā neveiksmīgs, teic vēsturniece Ineta Lipša.

Kas palīdz attīstīt patiesu vīrišķību? Ar kādiem izaicinājumiem saskaras vīrieši mūsdienu pasaulē? Kā vīrieti ietekmē tēva loma? Lai pārdomātu to, ko sevī ietver vīrišķības jēdziens, uz sarunu studijā Samuelam pievienojies Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un Latvijas Kristīgās studentu brālības vadītājs Ulvis Kravalis. Abi viesi dalās ne tikai savā skatījumā uz vīrieša dzīves aicinājumu, izaicinājumiem un iespējām, bet arī tēvišķības pieredzē. Kuri ir Krista un Ulvja vīrišķības paraugi? Kas viņiem palīdz augt vīrišķībā? Kas, viņuprāt, ir visforšākais, esot vīrietim? Atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī daudz vērtīgu pārdomu vari rast mūsu aprīļa raidījumā. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Sintija, Katrīna, Elīza, Madara ...

Patreon lapas biedru jautājumi nelika vilties! Paldies Arvis Kudiņš, Egīls M, Oskars Skruzis Janavs, Kaspars Baranovskis, Egils Vilks, Oļegs Stasivs, Joanna Kristīne Golubeva un citiem!

Stāsta mūziķe, folkloras skolotāja, mūsdienu tautas mūzikas grupas "Iļģi" vadītāja Ilga Reizniece  Šos variantus atradīsim nevis tautasdziesmu izlasēs, bet zinātniskos sējumos un folkloras krātuves materiālos. Melodijas šiem variantiem mēdz būt vairāk vai mazāk atšķirīgas, arī vārdi. Bieži vien folkloras materiālos zem notīm uzrakstīta tikai viena teksta rindiņa. Gadās, ka teicējām kāds pants aizmirsies. Gadās, ka teicēja nemaz negrib visus pantus dziedāt. Ne jau par velti Emilim Melngailim, braucot folkloras ekspedīcijās, līdzi bija mazas liķiera pudelītes, kas dažai labai teicējai palīdzēja atraisīt sirdi un mēli… Par tādu kā iekšējo pašcenzūru aizdomājos, atrodot kādas ļoti populāras bērnu dziesmas daudzos teksta variantus. Man tas bija liels pārsteigums... Šī dziesma ir labi zināmā bērnu dziesma "Kur tad tu nu biji, āzīti manu". Jautājumu un atbilžu dziesma, ko bieži iet arī kā rotaļu. Mani mazie audzēkņi to ļoti iemīļojuši, jo katram dalībniekam ir iespēja pabūt apļa vidū kā solistam. Piecus šīs dziesmas variantus atrodam jau Jurjānu Andreja "Latvju tautas mūzikas materiālu" 2. grāmatā, kas izdota Rīgā, 1903. gadā. Tur mūsu izcilais komponists un folklorists atzīmē, ka dziesmas motīvi izplatīti arī pie kaimiņu tautām. 1971. gadā izdotajā "Bērnu dziesmu ciklā" no Jēkaba Vītoliņa vadībā izveidotās sērijas "Latviešu tautas mūzika" atrodam šīs dziesmas 28 melodijas variantus. Tieši puse – 14 meldijas – ir no Latgales. Un tur "ōzeitis miltus maļ" un "bīdelē patmaļās". Skaists un saprotams dzirnavu nosaukums. Patmaļas – pašas maļās. Par sudmalu vārda cilmi joprojām nav izdevies iegūt skaidru atbildi. Skaidrs, ka tās ir dzirnavas. Visi zinām tautas deju "Sudmaliņas". Bet paša vārda etimoloģija nav skaidra. Viedoklis, ka tās varētu būt sutmalas, nav vēsturiski pamatots, jo "sudmalas" rakstu avotos minētas sen pirms sutas jeb tvaika dzirnavām. Konstantīns Karulis savā Etimoloģijas vārdnīcā min versiju, kur "-sud" vietā būtu senākais kuršu "-sub", kas nozīmējot "pats", bet šo versiju savukārt apšaubījis Endzelīns. Visas 28 melodijas (iespējams, ka šobrīd melodiju variantu ir krietni vairāk, jo kopš 1971. gada ir notikušas jo daudzas folkloras ekspedīcijas) ir mažorā un itin priecīgas, lai gan notikums nemaz nav tik priecīgs. No bērnības zināms, ka āzīti pēra un viņš brēca. Bet kāpēc? Ilgu laiku domāju – laikam tāpēc, ka to alu par daudz iedzēra. Tā nodarbībās skaidroju arī bērniem, ja kāds prasīja. Un tāpēc, lai āzīti nepērtu, reizumis mainījām tekstu, un alus vietā dziedājām par skaidravota ūdentiņu, limonādi, vai ko citu; ko nu kuro reizi izdomāja rotaļas dalībnieki.  Taču pirms kāda laika sāku pētīt dziesmas teksta daudzos variantus, kas atrodami akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" sestajā, bērnu folklorai veltītajā sējumā. Un atklāju interesantas lietas. Kāpēc tad āzīti pēra? Daļā variantu atklājās, ka viņš bija zadzis. Un, kad nu viņu noķēra, tad sita vai nu "ar stibiņu pa ribiņu", vai "ar pagali pa pakali", un brēca arī viņš dažādi. Gan "buku bē", gan "miku mē", gan "mekmek mē". Un pat "bukum bē, tilli vai"!  Taču daudz vairāk variantos āzīti pēra, kūla vai sita par ko citu. Un proti, pēc tam, kad āzītis bija pamielojies… Un mielasts bijis varens – āzītis ēda ne tikai pienu, medu vai baltu maizi. Jo daudzos variantos – cepešus. Gan cāļu, gan zosu un pīļu. Vienā Kurzemes variantā savukārt – sklandu raušus. Un dzēra viņš gan alu, gan vīnu, gan brandavīnu… Tātad, pēc tam, kad āzītis pamielojies, seko jautājums – kur tad viņš gulēja. Un atbildes ir pārsteidzoši daudzveidīgas. Piemēram, pie mamzeles, pie gaspažas, pie meitām kambarī, pie meldermeitiņām. Ar "gaspažys paduškēņos", "uz jumprovas paduškeņas"… Atbildes ir daudzveidīgas, bet tā lieta, kāpēc āzīti sita, nu paliek skaidrāka. Un skaidrs arī tas, kāpēc dažādās bērnu dziesmu un rotaļu grāmatās šīs rindas neparādās. Arī es ar bērniem šos pantus nedziedāšu. Ne tikai šos. Pēc gadījuma, kad dzirdu – bērni dzied "miltus malu, bībelēju", izvēlos variantu "miltus malu, miltus malu". Nevis bīdelēju. Uzziņas avoti: Konstantīns Karulis. Latviešu Etimoloģijas vārdnīca. Rīga, "Avots", 1992. Jēkabs Vītoliņš. Bērnu dziesmu cikls. Bēru dziesmas. Rīga. "Zinātne", 1971. “Latviešu tautasdziesmas” 6.sēj., Rīga, "Zinātne", 1993. Jurjānu Andrejs. "Latvju tautas mūzikas materiāli". 2. grāmata. Rīga, 1903.

Alonso īpatnējais gadījums - kā vecums (ne)ietekmē F1 pilota sniegumu? Sieviete Formulā 1 - kāds ir galvenais F1 Academy čempionāta mērķis un vai varam cerēt uz dāmu F1 pilotu? Atbildes uz jautājumiem: F1 dzinēja baterijas režīmi, 'gardening leave' jeb noilguma nozīme un vai Lando gatavs cīnīties par titulu ar Maksu?

Atbildes uz Jūsu jautājumiem un pāris tehniskās, sportiskās nianses pēc Japānas GP sacīkstes. REstarts podkāsts atrodams Patreon lapā.

Latvijā ir vairāk nekā 30 000 cilvēku ar īpašām vajadzībām, no kuriem nodarbināti ir salīdzinoši maza daļa. Lai savestu kopā darba devējus un potenciālos darbiniekus, tika izveidota platforma FAVEO. Kā radās ideja par šādu nepieciešamību un vai tā domāta visiem cilvēkiem ar jebkādu invaliditāti? Cik ļoti valsts ir ieinteresēta, lai šie cilvēki pēc iespējas ātrāk atrastu darbu? Atbildes uz šiem jautājumiem uzzināsi, klausoties DIENA PĒC autora Kristapa Pētersona sarunu ar Latvijas Cilvēku ar invaliditāti atbalsta asociācijas dibinātāju Ievu Rosni. Klausies epizodi un dalies!  

Šoreiz esiet gatavi filozofiskiem, esejiskiem un vienlaikus absurdiem tekstiem, jo to autors ir absurda dramaturgs Ežēns Jonesko. Agnese Kasparova tulkoja Ežēna Jonesko lugu “Degunradži” Dailes teātrim, tagad “Omnia Mea” izdevusi viņas tulkotās Ežēna Jonesko “Piezīmes par un pret”. ““Piezīmes par un pret” apkopo svarīgākos Jonesko tekstus, kuros dramaturgs dalās domās par autoru, tā misiju, par mākslu un rakstniecību kopumā, par avangardu, mūsdienu teātri, savām lugām, par kritiku, attieksmi pret to, velkot paralēles ar citiem mākslas veidiem, par kritikas neiespējamību, ilustrējot to ar dzīviem piemēriem, par valodas krīzi un valodu kā modernu kara metodi, par subjektīvo un objektīvo, par aplamo un vienlaikus patieso. Šo uzskaitījumu varētu turpināt šķietami nebeidzami – tik visaptverošas ir autora piezīmes par un pret. Jonesko tajās dalās personīgajā pieredzē. Viņš pats atzīst, ka nav nedz teātra zinātnieks, nedz mākslas filozofs. Pēc Jonesko vārdiem, rakstnieka darbs ir nevis vēstīt, bet jautāt. Viens jautājums noved pie nākamā. Atbildes visbiežāk nav rodamas, bet jautājumi liek domāt, un tas ir svarīgi, lai apjaustu savu vietu pasaulē” – tā Jonesko “Piezīmes par un pret” raksturo tulkotāja no franču valodas Agnese Kasparova. Par Ežēnu Jonesko “Piezīmēm” sarunājas tulkotāja Agnese Kasparova, aktieris Gundars Āboliņš un žurnāliste Ingvilda Strautmane. Raidījumu atbalsta:

Pēc divpadsmit gadu pauzes mūzikas pasaulē ar skatuves vārdu “Lapsene” atgriezās Artis Dvarionas. Kas viņu pamudinājis atgriezties un vai Latvijā ir īsts roks? Kādas perspektīvas ir Latvijas jaunajiem mūziķiem darbībai ārzemēs? Atbildes uz šiem jautājumiem uzzināsi, klausoties DIENA PĒC autora Kristapa Pētersona sarunu ar mūziķi, radio personību Arti Dvarionasu. Klausies epizodi un dalies!

Vai emocijas var saskaitīt, izmērīt un padarīt par daļu no socioloģiska pētījuma? Vai tik subjektīva cilvēka izpausme - emocijas - vispār ir izmantojamas kā dati? Un ko mēs varam pateikt par procesiem sabiedrībā, mērot emocionālo "temperatūru"? Kā mūsu smadzeņu darbība ietekmē mūsu rīcību un kā savukārt procesi sabiedrībā ietekmē to, kas notiek mūsu smadzenēs un kādas emocijas piedzīvojam? Ko nozīmē emociju socioloģija un kāpēc emocijas ir svarīgi pētīt? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējam kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas docenti, pētnieci Ivetu Ķešāni. Neiroloģisko traucējumu ārstēšana bērniem agrāk  kā laika gaitā radās izpratne, ka bērni ir nevis vienkārši “nepaklausīgi”, bet ka viņu uzvedība varētu būt saistīta ar neiroloģiskām problēmām. Tas viss jau pēc mirkļa. Pagājušā gadsimta 40. gados amerikāņu psihiatrs Leo Kaners, aprakstot ar autismu slimu bērnu uzvedību, lietoja terminu „mātes ledusskapji”, ar to pamatojot, ka autisma cēlonis ir mātes mīlestības trūkums minētajiem bērniem. Kad pasaulē sāka diagnosticēt dažādus garīgus un uzvedības traucējumus bērniem un kā to agrāk ārstēja, stāsta bērnu psihiatrs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs. Gan UDHS jeb uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroms, gan autisms ir seni uzvedības un garīgās attīstības traucējumi, kas var iedzimt no paaudzes uz paaudzi. Tās ir senas parādības cilvēka garīgās veselības laukā, bet to diagnosticēšana un ārstēšana ir jaunāku laiku vēsture. Tikai pagājušā gadsimta 80.- 90. gados varam runāt par mūsdienīgu minēto sindromu izpēti un  atbilstošu terapiju. 1845.  gadā tika izdots dzejolis bērniem par Nemierīgo Filipu, kurš pie ēdamgalda nevar nosēdēt mierā, Filips šūpo krēslu, tad krīt un līdz parauj galdautu ar traukiem un ar šādu savu dīdīšanos sanikno un apbēdina vecākus. Šo pantiņu var nosaukt par pirmo publikāciju, kur pieminēts Uzmanības deficīta sindroms, saka Ņikita Bezborodovs.      

Kā Annija taisās koļīt, mīlas kuģu vētrā pamesto, Timmu? Ko Mārtiņš nākošgad darīs ar mūsu bronzas medaļu? Kāda ir mūsu whatsapp statistika? Atbildes uz šiem un citiem urdošiem jautājumiem meklējiet šajā epizodē! Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

"Kā es jūtos pēdējā laikā" – izstāde, kurā par psihiskās veselības tēmu domā laikmetīgās mākslas autori un kuru šonedēļ atklās Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Kultūras rondo studijā – māksliniece Anna Salmane, izstādes kuratore Laura Brokāne un stratēģiskās komunikācijas speciāliste Marta Krivade. Kā tu jūties? Vienkāršs un tajā pašā laikā sarežģīts jautājums. Covid laiks un karš mentālās veselības un labbūtības jautājumus ir akcentējis sevišķi asi. Vakar, 22. maijā, Muzeju gada balvu saņēma Eduarda Veidenbauma muzeja "Kalāči" ekspozīcija "Vairāk gaismas, akcentējot jauniešu labbūtību. Arī labdarības maratonam "Dod pieci", domājot par šī gada tēmu, viens no tematiem varētu būs mentālā veselība. Bet Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā atklāj izstādi "Kā es jūtos pēdējā laikā?". Ko un kā par psihiskās veselības tēmām domā mūsdienu mākslinieki? Ģeopolitiskā spriedze, klimata trauksme, pandēmijas radītā nošķirtība un pastiprinātā tehnoloģiju lietošana atstājusi ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību. Kopš pandēmijas laika šī tēma publiskajā telpā kļuvusi arvien aktuālāka, taču joprojām valda arī daudz aizspriedumu, aizdomu un nosodījuma. Lai veicinātu sabiedrības izpratni un mazinātu aizspriedumus par šo tēmu, izstāde pievēršas dažādiem psihiskās veselības skatpunktiem – personīgai cīņai ar depresiju, pārdzīvojumam, pieredzot tuvinieka zaudējumu, pašpalīdzības tehnikām un profilaksei, kā arī stereotipu atsegšanai.  Ņemot vērā trauslo un sazaroto tēmu, laikmetīgās mākslas izstāde "Kā es jūtos pēdējā laikā" un tās pavadošā programma piedāvās drošu satikšanās vietu muzejā, kur atpazīt un dalīties ar sarežģītām psiholoģiskām pieredzēm  gan māksliniekiem, gan skatītājiem. Izstādē piedalās mākslinieki Anda Lāce, Līga Spunde, Reinis Hofmanis, Anna Salmane, Andris Kaļiņins, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo, Rasa Jansone, Ieva Vīksne, Zane Tuča, Sanita Tauriņa un Ernests Vilsons. Izstāde būs apskatāma līdz 31. augustam. Saruna par izstādi arī raidījumā Augstāk par zemi.  

Tupinām ierakstu ciklu „No paaudzes paaudzē” – šajā reizē par kokli. Kokļu mūzikas dzīve Latvijā ir piesātināta – populāra ir etnogrāfiskā jeb tradicionālā kokle un strauji attīstās arī koncertkokle. Jo plašākas iespējas rodas koklei, jo vairāk top jaundarbu, un komponisti ir ieinteresēti eksperimentēt. Šovasar Dziesmu svētkos kokle skanēs plaši. 19. gadsimta nogalē latviešu nacionālās mūzikas pamatlicējs Jurjānu Andrejs savās ekspedīciju piezīmēs rakstījis – kokles vairs nedzird. Tagad, 27. Vispārējos latviešu dziesmu un 17. Deju svētku priekšvakarā, situācija ir pavisam pretēja – kokles ne tikai dzird, tās piedzīvo atdzimšanu un attīstību un pat paceltas akadēmiskās mūzikas augstumos. Tiesa, muzicēšanas tradīcija laika gaitā radikāli transformējusies: kokle vairs nav tipisks soloinstruments, un arī muzicētājas visbiežāk ir sievietes un meitenes, nevis vīri, kā tas bija senatnē. Daugmales multifunkcionālā centra zālē notiek kokļu studijas „Dzītari” mēģinājums. Uz skatuves vairāki pusaudži sēž pie koncertkoklēm un atkārto skaņdarbu spēli pirms kāda koncerta. Mēģinājumu vada studijas dibinātāja Inta Rēvolde. Pēc mēģinājuma sarunājos ar ansambļa koklētājiem – izjautāju viņus par pašu instrumentu un par viņu izvēli spēlēt tieši kokli. Atbildes sākumā ir biklas, jau pēc brīža jaunieši gatavi stāstīt gan par to, cik smagas vai vieglas ir lielās koncertkokles, kas palīdz tās nonest lejā pa kāpnēm un aizvest uz nodarbībām, kādos vieskoncertos ārzemēs viņi bijuši u.tml. Savukārt studijas vadītāja Inta Rēvolde stāsta, ka „Dzītari” pastāv jau piecus gadus, un būtībā pieaugušo kokļu studijas „Dzītari” atvase. Vispirms studija bērniem izveidota Baldonē. Ideja – arī ārpus mūzikas skolas sistēmas sniegt iespēju iepazīt un apgūt šo instrumentu. Kopumā studijā „Dzītari” ir 24 koklētāji. Inta Rēvolde stāsta, ka gribētāju būtu vēl vairāk, taču dalībnieku skaitu ierobežo instrumentu pieejamība – koncertkokles nav nopērkamas kādā mūzikas instrumentu veikalā; tās tiek izgatavotas individuāli un, lai sagaidītu savu kārtu, jāstājas garā rindā. Studijā darbojas vairāki māsu pāri, uz abām ir pa vienai koklei, bet tas apgrūtina spēlēšanu ansamblī, un tas nav mazsvarīgi, jo būtiska ir kopā būšana. Taču tagad caur projektu projektiem izdevies pa koklei sagādāt katram dalībniekam – tieši laikā, gatavojoties Dziesmu svētkiem. Tajos piedalīsies arī „Dzītari”; skatēs studija ieguvusi augstu vērtējumu – tikai nedaudz pietrūcis, lai iegūtu augstāko pakāpi, lepojas Inta Rēvolde. Kokles spēli apgūt akadēmiskā līmenī iespējams Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tam visu mūžu bija veltījusi kokles pedagoģe un pasniedzēja Māra Vanaga, kura pirms septiņiem gadiem devās mūžībā. Māras Vanagas darbu turpina viņas skolniece docente Anda Eglīte – Mūzikas akadēmijas Kokles un ģitāras klases vadītāja. Māru Vanagu viņa sastapusi dziļā bērnībā, būdama vien aptuveni sešus gadus veca. Māra tad nule kā sākusi strādāt par kokles pasniedzēju un meklējusi audzēkņus, atceras Anda Eglīte. Iespējams, plašākai publikai tas nav sevišķi pamanāms, bet kokļu mūzikas dzīve ir ļoti aktīva un piesātināta. Starptautiski konkursi, simpoziji, meistarklases sadraudzībā ar radniecīgiem instrumentiem citās valstīs… Studiju noslēguma darbi – kokles koncerti, kuros atskaņo arī citās programmās studējošo jauno mūziķu speciāli šim instrumentam komponētos jaundarbus. Attīstība un izaugsme turpinās, ir pārliecināta docente Eglīte: Gaidāmajos un ļoti gaidītajos Dziesmu un deju svētkos īpaši koklei sacerēti jaundarbi skanēs arī kokļu lielkoncertā „Laika upe”, kurā, kā plānojuši rīkotāji, kopā spēlēs ap 400 koklētāju. Plānoti arī divi kokļu nakts koncerti un, protams, etnogrāfiskā kokle ir arī tautas mūzikas koncerta neatņemama sastāvdaļa. Šis instruments tagad bauda lielu popularitāti, uzskata Anda Eglīte. Cik sena ir tā dēvētā etnogrāfiskā kokle un kā no tās atvasināta lielā koncertkokle? To skaidro etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, bet vispirms interesējos, ko vispār nozīmē vārds „kokle”. Izrādās – nekāda sakara materiālu, no kura šis instruments darināts.

Šoreiz UFC ir aizdevies uz Ņūdžersijas štatu, kur bantamweight divīzijas čempions Aljamain Sterling aizstāvēs savu titulu cīņā ar Henry Cejudo, kurš atgriežas būrī pēc vairāku gadu pauzes. Kurš uzvarēs šajā cīņā, kā arī pārējās, kuras paredzētas pasākuma ietvaros? Atbildes uz to varat noskaidrot jaunākajā podkāsta “NoKAUTS” epizodē.

Kas ir kristietis, ko tas nozīmē? Kā tas izpaužas, ko drīkst vai nedrīkst darīt kristietis? Kristīgā dzīvesveida skaistums. Šādi un daudzi citi jautājumi rodas, kad cilvēks apzināti cenšas izdzīvot savu kristīgo ticību. Atbildes nav vienmēr tik viegli rodamas lai cik arī paradoksāli tas būtu. Un tomēr, mēs esam aicināti dzīvot augšāmceltā Kristus dzīvi un liecināt par to pasaulē.

Kas ir kristietis, ko tas nozīmē? Kā tas izpaužas, ko drīkst vai nedrīkst darīt kristietis? Kristīgā dzīvesveida skaistums. Šādi un daudzi citi jautājumi rodas, kad cilvēks apzināti cenšas izdzīvot savu kristīgo ticību. Atbildes nav vienmēr tik viegli rodamas lai cik arī paradoksāli tas būtu. Un tomēr, mēs esam aicināti dzīvot augšāmceltā Kristus dzīvi un liecināt par to pasaulē.

Atbildes uz šo jautājumu Rēzeknē 8. aprīlī diskusijā ar jauniešiem un dažādu sfēru pārstāvjiem mēģināja aktualizēt latgaliešu kultūras kustība “Volūda”. Lai iegūtu plašāku redzējumu un paturpinātu šo diskusiju, “Pīci breinumi” ir sagatavojuši šo raidījumu, kurā kopā ar jauniešiem no Rēzeknes meklēs atbildes un noskaidros viņu viedokli.  Viesos Adrians Zelčs, Amanda Mileika, Līga Reidzāne un Dace Vilcāne. Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs. Breinojamīs kūpā!

Gaidot mazuli, ikviena māte cenšas domāt labas domas un nepieļaut iespēju, ka varētu notikt kas slikts. Tā visticamāk ir pareizāk, bet – kā mēdz teikt – pasargāts ir tas, kas apdrošināts. Izvēloties par labu cilmes šūnu saglabāšanai dzemdību laikā, mēs iegūstam “apdrošināšanu” savam mazulim un, iespējams, arī pārējiem ģimenes locekļiem dažādu slimību ārstēšanai. Kas ir tās slimības, kuras var ārstēt ar cilmes šūnām? Cik ilgi cilmes šūnas ir derīgas? Cik tas izmaksā? Atbildes uz šiem jautājumiem noskaidro DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunā ar SIA "Cilmes šūnu banka" biznesa attīstības vadītāju Inesi Bolmani.

Neizbēgami laikam ritot mēs apaugam ar nevajadzīgām lietām, kas tiek paturētas tikai tāpēc, ka, iespējams, tās vēl kādreiz noderēs. Runā, ka ir cilvēki, kas spēj no šādām lietām tikt vaļā un iegūst mieru, mājā ieviešot kārtību! Vai atbrīvošanās no krāmiem var mainīt mūsu dzīvi? Atbildes mēģināsim noskaidrot kopā ar raidījuma viesiem - minimālisma piekritēju Andi Arnicānu un interjera dizaineri Ilzi Toli.  "Minimālisms ir praktiska filozofija, kuras pamatā ir atbrīvošanās no liekā, lai būtu vairāk resursu tam, kas patiesi ir svarīgi, dod prieku, enerģiju," stāsta Andis Arnicāns. Paskatoties uz lietām, kas atrodas telpā, var uzdot trīs jautājumus: Vai es šo lietu vispār izmantoju pēdējo 6 - 12 mēnešu laikā; Vai šī lieta man sagādā prieku, vai paņemot to rokās ir pozitīvas emocijas; Vai ja kaut kas notiktu ar šo lietu, piemēram, pazustu, vai man būtu impulss un vajadzību skriet uz veikalu un iegādāties jaunu? Ja nevar atbildēt ar "jā" uz nevienu no šiem jautājumiem, tad, iespējams, šī lieta mūsu mājās ir lieka un krāj putekļus un aizņem vietu. "Nav striktu noteikumi, kas drīkst būt cilvēkam, kas ne. Mēs ikdienā neuzdodam sev šos jautājumus un vienkārši apaugam ar mantām un nepievēršam tām uzmanību. Minimālisms aicina pievērst uzmanību un būt apzinātākam par mantām, kas ir mūsu mājās un kuras ienesam savā mājā un dzīvē," atzīst Andis Arnicāns. "Mājās ir visādas servīzes, ja nu atnāks 20 ciemiņi. Jautājums, kad tev pēdējo piecu gadu laikā ir atnākuši 20 ciemiņi, vai tur gribi uzņemt 20 cilvēkus, vai tev vajadzīga tā servīze," turpina Andis Arnicāns. "Minimālisms noteikti ir modē, it sevišķi jaunai paaudzei. Vecākai paaudzei grūti ar to minimālismu, ne tāpēc, ka nepatiktu, bet tāpēc, ka mantu ir daudz un ir tās mantas, kam ir sentimentāla vērtība. Piemēram, veca grāmatiņa ar telefoniem un adresēm, kas it kā kādreiz varētu noderēt. Sešu mēnešu laikā droši vien nē," vērtē Ilze Tole. "Grib atjaunināt interjeru. Cilvēki saka, ka gribētu visu "uzfrišināt". Ko darīt? Bieži vien tiek veidoti visādi skapji, kur ir nevis vienkārši 60 cm plaukts vai atvilktne, kur viss ir kiš-miš, bet jauki sadalītāji, mazas kastītes, kur vienā var salikt mazas podziņas, otrā - makšķerāķus. Kad tas ir sadalīts un sakārtots, tad tajā apjomā var salikt vairāk," atzīst Ilze Tole.

Kā nosiltināt Līvānu māju? Vai montāžas putas izturēs ilgāk par desmit gadiem un kā izvēlēties ilgtspējīgus izolācijas materiālus? Šī ir tikai neliela daļa klausītāju iesūtīto jautājumu, uz kuriem sniegsim atbildes raidījumā Kā labāk dzīvot, kad turpināsim sarunu par privātmāju siltināšanu. Padomus sniedz ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns. Raidījumā Kā labāk dzīvot eksperti snieguši padomus arī iepriekš.  

Būt vai nebūt domas brīvībai mākslā? Tas ir jautājums, kas uzjundīja pēc pagājušā gada nogalē Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklātās igauņu mākslinieka Sandera Raudsepa personālizstādes "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē". Šis mākslinieks ciklā "Tavs alternatīvais Jēzus" dažādos veidos interpretēja krustu, tai skaitā izvietojot uz tā vīriešu fallus, kas raisīja asas diskusijas sociālajos tīklos. Daugavpils domē un mākslas centrā tika saņemtas sūdzības un aicinājumi, gan no iedzīvotajiem, gan reliģiskajām konfesijām, izstādi slēgt. Rezultātā, pēc domes, garīdzniecības un daļas sabiedrības spiediena par to, ka šī izstāde aizskar reliģisko  cilvēku jūtas, Rotko mākslas centrs veica iekšējo cenzūru un no izstādes izņēma trīs darbus. Vai pašvaldībai ir jāiejaucas muzeju darbā, vai cenzūra mākslas darbu publiskošanā ir pieņemama, cik liela loma sabiedrības domai un vērtību skalai  izstāžu veidošanā un kur ir tā robeža un atbildība mākslas telpā, kuru drīkst vai nedrīkst pārkāpt? Atbildes uz šiem jautājumiem 19. februārī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tika meklētas diskusijā “Domas brīvībai (ne) būt?”. Diskusiju rīkoja Kultūras ministrija sadarbībā ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldību un Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, pieaicinot dažādu nozaru ekspertus un sabiedrības grupu pārstāvjus.

Kā atšķiras sieviešu iespējas kalpot Katoļu baznīcā Latvijā un citur? Kādēļ? Vai sievietēm ir iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar visu baznīcu? Nereti baznīcā tiek ļoti uzsvērts sieviešu maigums, mierīgums, pat šķietamā nemanāmība un klusas rūpes par citiem. Bet vai tad Bībelē nerodam daudz dažādu piemēru sievietēm, kuras izcēlušās tieši ar savu drosmi, uzdrīkstēšanos, neklusēšanu? Kādēļ ir šāda situācija un kā justies jaunām meitenēm, sievietēm, kuras vēlas rosināt pozitīvas pārmaiņas, aktīvi iesaistīties un būt drosmīgas savās druadzēs un baznīcā kopumā? Atbildes uz šiem jautājumiem februārī mums palīdz rast Romas katoļu priesteris, Ogres Sv. Meinarda draudzes prāvests Modris Lācis. Ja, noklausoties februāra raidījumu, Tev vēl ir kāds neatbildēts jautājums, droši raksti to mums sociālajos tīklos, jo martā turpināsim šo tēmu. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Zigmārs ...

Kultūras rondo studijā kopā ar aktieriem Juri Bartkeviču un Tomu Veličko meklēsim "Kur pazuda valsts". Viņi Dailes teātra jaunajā iestudējumā iejutušies ģenerāļa Baloža un jaunā pētnieka Kārļa Ulmaņa lomās. "Kur pazuda valsts?" – dokumentāls detektīvs Dailes teātrī, kas, iedvesmojoties no Raimonda Staprāna lugām, veido savu stāstu, par to, kas notika 1940. gada jūnija dienā, ko toreiz domāja un darīja Kārlis Ulmanis un vai viņš kaut ko būtu varējis darīt citādi. Un galu galā – ko tas ļauj saprast par šodienas valsti? Dramaturgs Matīss Gricmanis un režisors Toms Treinis, jauni cilvēki, kuri uzdod jaunu cilvēku svarīgos jautājumus ar aktieru starpniecību.

Jauns gads nāk ar jaunām sarunām, un mākslinieks Kaspars Zariņš iepazīstina ar divām jaunām gleznotājām Sandru Strēli un Kristīni Kutepovu, kurām svarīga ir ainava. Par ikdienu sērijās jeb stāstu starp gleznojumiem, ar ko var spēlēties, runā Sandra Strēle, bet par dārza tēmu, kas tiek miksēta ar abstraktu vidi, stāsta Kristīne Kutepova. Kāpēc eļļas krāsas ir par lēnu, bet ūdens bāzes krāsas pašā laikā? Kā var sajust gleznas gatavību un ko viņas domā par provinciālismu un provokāciju mākslā? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem ļauj ielūkoties mākslinieka radošajā procesā. Gleznotāja Sandra Strēle (1991) ieguvusi  bakalaura (2014) un maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā (2016), apmaiņas programmā studējusi glezniecību arī Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā, SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā, Baltijas Jaunā gleznotāja balvu 2019. gadā, Barselonas Starptautiskās laikmetīgās mākslas meses balvu katergorijā "Labākais mākslinieks" 2022. gadā un šobrīd jau otro reizi ir prestižā Kanādas mākslas fonda The Elizabeth Greenshields Foundation  stipendiāte. Personālajās, grupu izstādēs un rezidencēs Latvijā, Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā un vēl citviet piedalās kopš 2012. gada. Kristīne Kutepova (1982) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura (2017) un maģistra (2019) studiju programmu. Saņēmusi LMA balvu konkursā "SEB stipendija glezniecībā" 2017. gadā un mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā 2015. gadā. Kopš 2014. gada piedalījusies dažādās grupu izstādēs, tostarp starptautiskos projektos Itālijā un Vācijā.  2020. gadā notikusi viņas pirmā vērienīgā personālizstāde Rīgas mākslas telpā.  

Ikviens no mums ir piedzīvojis lielākas vai mazākas krīzes, kas skar mūs personiski vai valstiskā līmenī. No katras šādas ārkārtas situācijas var kaut ko mācīties, lai nākamajā reizē mēs būtu gatavi rīkoties daudz gudrāk. Piemēram, sagatavot rīcības plānu. Vai sevi var sagatavot krīzei? Vai krīzes menedžments ir kas tāds, ko var iemācīties? Atbildes uz šiem jautājumiem noskaidro sarunā ar DIENA PĒC I MEDIJI autoru Kristapu Pētersonu un krīzes vadības ekspertu Jāni Vanagu. Support the show

Īpašuma iegāde ir nopietns lēmums ikvienam. Parasti viss sākas ar izvēlētā objekta apskati.Kam ogligāti ir jāpievērš uzmanība? Vai būtu nepieciešama arī juridiskā pārbaude? Kāds ir piemērotākais darījuma izpildes mehānisms abām pusēm? Atbildes uz šiem jautājumiem atradīsiet, noskatoties sarunu ar Guntaru Caunu, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītāju un Ilzi Kramiņu, Zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" partneri, zvērinātu advokāti.Support the show

Turpinām sarunu par to, kā apsteigt dzemdes kakla vēzi, jo nesen notikusī saruna izraisīja lielu klausītāju interesi un vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. Atbildes uz tiem meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Atbildes sniedz medicīnas doktore ginekoloģe Rīgas Stradiņa universitātes profesore Jana Žodžika un medicīnas doktore onkoginekoloģe Arta Spridzāne. Abas ārstes strādā arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Efektīvākais enerģijas mikss katrai industrijai ir atšķirīgs. Kuri ir tie enerģijas avoti, kurus izmantot ir visefektīvāk? Kā cīnīties ar pieaugošajām energo izmaksām mājās un darba vietā? Vai biomasa ir Latvijas lielākais dārgums? Vai cilvēkiem pašiem jadomā par savu resursu patēriņu? Atbildes uz šiem jautājumiem uzziniet, klausoties Eco Baltia valdes priekšsēdētāja Māra Simanoviča sarunu ar ekonomistu, enerģētikas ekspertu Elmāru Kehri.Support the show

29. oktobris ir Pasaules insulta diena. Lai gan šai dienai veltītie pasākumi šogad aiz muguras, maz ticams, ka mums viss ir skaidrs par šo slimību, kuru, protams, var prognozēt, bet tāpat tā atnāk strauji un negaidīti. Un pēkšņumam šīs dienas stāstā ir īpaša nozīme, jo tam, kā būtu jārīkojas insulta gadījumā, ir faktiski dzīvības cena. Raidījuma viešņas: Insulta biedrības vadītāja, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore Evija Miglāne, Biedrības „ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa un Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Rehabiltācijas klīnikas vadītāja daktere Illa Mihejeva. Inese Mauriņa iepazīstina ar septembrī veiktās aptaujas rezultātiem. Viens no aptaujas jautājumiem bijis, no kuras sirds un asinsvadu slimībām cilvēkiem ir visvairāk bail. Atbildes liecina, ka vairāk nekā 50 % cilvēku ir bail no insulta. "Tam ir dažādi iemesli. Jebkurš, kurš ir saskāries ģimenē ar šo slimību vai pats no tās cietis, apzinās, kādas ir šīs slimības sekas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem bail," norāda Inese Mauriņa. Biedrības uzdevums ir stāstīt un skaidrot pēc iespējas vairāk, lai bailes mazinātu, un arī, kā rīkoties, lai slimību novērstu un palīdzētu tās gadījumā. Vēl cilvēkiem bail no miokarda infarkta un sirds mazspēja. Insulta simptomi parasti ir: vienas puses paralīze; jušanas zudums; valodas traucējumi, grūtības saprast vai parunāt; retāks insulta veids ir, ko raksturo izteikti koordinācijas traucējumi, redzes dubultošanās kombinācija ar stipru reiboni vai sliktu dūšu. "Visas šīs pazīmes nav vienlaicīgi, parasti ir viena vai divas - trīs pazīmes kombinācijā," skaidro Evija Miglāne.  

Pilotu vienīgais uzdevums nav tikai nogādāt pasažierus no punkta A līdz punktam B. Labs pilots pārzina lidmašīnu, konkrētā lidojuma nianses, koordinē apkalpes darbības un rūpējas, lai lidaparātā būtu gan būtiskās, gan arīdzan komforta lietas. Ko zinām par pilotu darbu un šī darba komunikācijas niansēm? Ar ko un cik daudz pilots sarunājas no pacelšanās līdz nosēšanās brīdim? Atbildes uz šiem jautājumiem noskaidro sarunā ar DIENA PĒC autoru Oskaru Priedi un airBaltic lidmašīnas kapteini Artūru Cabuli.Support the show

Mūsu pašapziņa noteikti liek teikt, ka braukšanai ar auto mainīgos rudens beigu ziemas apstākļos esam gatavi. Kaut gan milzīgie sastrēgumi, kas rodas Rīgas ielās, līdzko ir izsnidzis pirmais sniegs, un tam sekojošais negadījumu skaits liek domāt, ka gatavi esam ziemai pēc pāris slidenos apstākļos nobrauktajām dienām. Un tas labākajā gadījuma. No 1. oktobra pa Latvijas koplietošanas ceļiem atkal ir atļauts pārvietoties automašīnām, kas aprīkotas ar radžotām ziemas riepām. Vai tas nozīmē, ka jau ir pienācis laiks sezonālajai riepu maiņai? Atbildes uz jautājumiem par automobīļa sagatavošanu un tā vadītāja gatavošanos ziemai raidījumā Kā labāk dzīvot. Ziemai gatavoties palīdz "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš. Vispirms, protams, par riepu maiņu pirms ziemas sezonas. Jānis Vanks atgādina, ka svarīgs ir riepas protektors, bet ļoti svarīga ir arī gumijas kvalitāte. Ja ziemas riepas visu vasaru būs stāvējušas saulē, gumija būs izkaltusi. „Pat riepa ar labu protektoru, samērā jauna, ja nepareizi glabāta, var būt daudz sliktāka, nekā vecāka riepa,” atzīst Jānis Vanks. Lai pārbaudītu riepu kvalitāti un vai tās var lietot, viņš iesaka griezties pie speciālista. CSDD statistika liecina, ka Latvijā mašīnām ir ap seši gadi vecas riepas, ļoti reti ir jaunākas. Bet seši gadi lietota riepa būtu jau jāmaina.

Šajā raidījumā jūs uzzināsiet kā cīnīties un atbrīvoties no elkiem. Te būs arī kādas lūgšanas un apliecības, ko varat kopā ar mums lūgt, lai no tiem atteiktos. Varēsiet dzirdēt arī cilvēku uzdotos jautājumus un atbildes. Patīkamu klausīšanos.

Latvijas Banka ir uzņēmusies ilgtspējas vēstnieces lomu un mūsu sabiedrībā sāk iedziļināt domu par zaļāku un efektīvāku ekonomiku. Ko zaļais kurss nozīmē Latvijas Bankai? Kas īsti ir taksonomija un kā tās ieviešana Latvijā ietekmēs uzņēmumus? Ko zaļā kursa ieviešana nozīmē lauksaimniecības nozarei? Atbildes uz šiem jautājumiem uzziniet, klausoties Eco Baltia valdes priekšsēdētāja Māra Simanoviča sarunu ar Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāju Edvardu Kušneru.Support the show

Vai esi kādreiz prātojis savu TOP 10 MMA cīkstoņu sarakstu? Šoreiz podkāsta “NoKAUTS” epizodē Juris un Toms atklās savas personīgās izvēles Top 10 visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem. Kuri cīkstoņi tika viņu topos, kuras izvēles sakrita un kuras nē, kā arī kuri cīkstoņi palika aiz svītras un kāpēc? Atbildes uz šiem jautājumiem varēsi noskaidrot šajā epizodē!

Šajā sarunā baņķieris Kārlis Danēvičs atbild uz jautājumiem, ko saņēmām pēc nesenās sarunas par finansiālo drošību pieaugošas inflācijas apstākļos. Jautājumi bija par labākajiem risinājumiem mājokļa iegādei, īrei un uzlabošanai, automašīnas pirkšanas laicīgumu, iespējām apgūt investēšanu akcijās un obligācijās, biznesa uzsākšanu, darba atrašanu un daudz ko citu (zemāk redzams jautājumu uzskaitījums ar laika norādi, kurā par to ir runa.Iepriekšējās Cilvēkjaudas sarunas ar Kārli Danēviču bija:#85 Izvēles ceļā uz panākumiem#105 Kā stiprināt savu finansiālo drošībuJa esi cilvēks, kurš labus darbus un idejas atbalsta ne tikai teorētiski, bet ieliek tajās arī savu daļu praktiska atbalsta, tad būsim laimīgi par tavu atbalstu SOS bērnu ciematiem, kur šobrīd dzīvo arī bērni no Ukrainas.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:01 Jautājums par finanšu līdzekļiem, kas atrodas bankā un ir domāti meitas izglītībai. Ko man vajadzētu darīt, lai varētu šos līdzekļus saglabāt8:26 Kur var uzzināt visas iespējas par nodokļa efekta izmantošanu12:41 Vai nekustamais īpašums šobrīd ir labs ieguldījumu veids15:49 Vai cenu kritums nekustamajam īpašumam 2008/2009.gadā šobrīd jau ir izlīdzinājies17:38 Ar ko atšķiras šī brīža Latvijas finanšu pasaule salīdzinot ar krīzi 2008/2009.gadā20:00 Kā praktiski sākt ieguldījumus akcijās un finanšu instrumentos34:27 Kā tikt pie finanšu speciālista, kas palīdzētu sakārtot naudas lietas39:06 Kur Latvijā meklēt informāciju par akciju iegādi44:12 Uz kurām sfērām par ieguldījumiem ir vērts skatīties šī brīža situācijā52:14 Kas būtu labākais ieguldījums, ja tam var atvēlēt 30 000 eiro57:01 Vai ir kādas grāmatas, kur var iegūt vairāk informāciju par finansēm un to apgrozīšanu59:32 Vai šis ir īstais brīdis, lai uzsāktu savu uzņēmumu, ko vajadzētu ņemt vērā1:03:23 Vai šobrīd ir labs laiks, lai iegādātos automašīnu līzingā; vai automašīnu cenas varētu kristies1:09:11 Ģimene izīrē dzīvokli, dzīvo īpašumā, kam ir kredītsaistības. Vai dzīvokli paturēt īpašumā un turpināt izīrēt? Vai to labāk pārdot, lai noņemtu kredītsaistības1:10:57 Vai šobrīd būtu prātīgi celt māju, ņemot kredītu, vai labāk nogaidīt1:13:57 Kā prātīgāk un gudrāk rīkoties ar uzkrājumu, kas domāts mājas būvniecībai, ir uztraukums, ka naudas vērtība kritīsies1:15:00 Vai ir tādi kredītu veidi vai kādi citi instrumenti, kā iegūt nepieciešamo finansējumu īpašuma pirkumam ārpus Latvijas1:20:14 Ja inflācijas un cenu pieauguma dēļ ir grūtības atmaksāt mājokļa kredītu, vai ir cerības uz banku pretimnākšanu1:22:03 Vai prātīgāk ir naudu ieguldīt jau gatavā nekustamā īpašumā vai tomēr celt pašam; kādā veidā var novērtēt ieguldījuma atbilstību cenai1:26:45 Kādi ir taupības ieteikumi cilvēkiem, kas īrē mājokli un kuram ir mazi bērni un nav omītes laukos1:28:31 Kā plānot tekošos izdevumus, vai ir kādas aplikācijas ģimenes budžeta veidošanai; kā aprēķināt neparedzamos izdevumus1:31:25 Vai šobrīd būtu vērts investēt zeltā; cik ilgs ir periods, kurā tas atmaksājas1:33:36 Vai ir jāapsver bankas konta atvēršana kādā citā valstī, piemēram, Vācijā1:34:10 Kādi ir argumenti, kāpēc gaisa siltumsūknis ir izdevīgs variants mājas apkurei1:35:36 Praktiski ieteikumi, kā tikt pie darba tiem, kam pāri piecdesmit gadiem

Redzot un jūtot gan pati savu, gan līdzcilvēku sāpes, dusmas, šoku un bailes Ukrainas kara dēļ, es uz sarunu aicināju Induli Paiču, jo gribēju saprast, ko ir jāņem vērā cilvēkam, kurš nevēlas pieļaut, ka pie varas ne tikai valstī, bet jebkurā cilvēkam svarīgā organizācijā, kolektīvā jeb sistēmā nokļūst vai uzturas cilvēki, kuru rīcība ir ļauna vai nejēdzīga un kā rezultātā cieš daudzi līdzcilvēki. Šī ir saruna par strukturālo ļaunumu, kas ir ne tikai karu, bet daudzu nejēdzīgu sistēmu eksistēšanas pamatā. Protams, ka runājām arī par risinājumiem, kas atkarīgi no mums katra.Indulis Paičs ir teologs, lektors, grāmatu autors, mācītājs ar psihologa un antropologa zināšanām. Viņš ir līdzdibinātājs noētiskās veselības kopienai “Elizeja”.Sarunas laikā mēs nonācām pie iespējas izveidot sarunu tiem cilvēkiem, kuri vēlas un jau cenšas uzlabot līdz šim neefektīvas vai pat kaitīgas sistēmas. Ja mūsu sarunā sadzirdēji, ka šī ir iespēja, kas tev varētu noderēt, lai satiktu citus rīcības cilvēkus, tad te ir pieteikšanās anketa.Iepriekšējās Cilvēkjaudas epizodes ar Induli Paiču ir šeit:#47 Kā atrast savu aicinājumu un ceļu#58 Atbildes uz jautājumiem par aicinājuma atrašanu#64 Par cilvēka ēnas spēku un prasmi ar to sadzīvotVairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:02:25 Kā, īpaši pēdējā laikā, mūsu sabiedrībā cilvēki paši sev dara pāri9:11 Induļa Paiča zināšanās balstīts skaidrojums, kā pasaulē ir iespējams tāds ļaunums19:13 Kā nemanāmi ikdienā rodas strukturālais ļaunums, kuru pēc tam ir gandrīz neiespējami izskaust30:41 Kad cilvēks kalpo sistēmai, tā vietā, lai sistēma kalpotu cilvēkam55:06 Kāda ir iespēja mainīt sistēmu un celt dzīves kvalitāti Latvijā1:09:09 Izvēle starp jēgpilnām un bezjēdzīgām ciešanām1:24:38 Kāpēc mēs joprojām kalpojam novecojušām un neefektīvām sistēmām1:34:27 Kā iemācīties fokusēties uz labāku dzīvi ilgtermiņā pretēji īstermiņa labumiem1:37:22 Aicinājums cilvēkiem, kuri ir darītāji un gatavi mainīt sistēmu

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Žurnāls „Avots” – tā bija iespēja pirmoreiz lasīt Orvela „Dzīvnieku fermu” pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē bijušajā Latvijas PSR. Līdz šim neatļautā literatūra un publicistika žurnālā „Avots”, kurš iznāca no 1987. līdz 1992. gadam, sasniedza cilvēkus latviešu un krievu valodā. Kāpēc vispār varēja iznākt tāds žurnāls? Kāpēc tajā varēja sapulcēties jaunie un talantīgie? Ciktāl notika spēles ar robežu pārbaudīšanu attiecībās ar čeku, ceku un galveno literatūras pārvaldi? Ar šiem jautājumiem grāmatā „”Avota” laiks” sevi nodarbina bijušais žurnāla galvenais redaktors Aivars Kļavis. Grāmatu „”Avota” laiks” izdevusi „Zvaigzne ABC”. Par grāmatas tapšanu Aivars Kļavis stāsta arī raidījumā Kultūras rondo. Raidījumu atbalsta:

Raidījuma vadītājs: Viesturs Knopkens Raidījuma tēma: Atbildes uz klausītāju jautājumiem Raidījuma tiešraide: 14. May (2019. gads)