Podcasts about virs

Virs mūsu galvām ikdienu pārvietojas teju 12 tūkstoši cilvēka radītu aparātu, kas ļauj mums izmantot digitālo tehnoloģiju labumus, prognozēt laikapstākļus un paredzēt stihiju sekas. Šo aparātu skaits strauji pieaug. Bet varbūt to jau ir par daudz? Kādus labumus un riskus mums sniedz šie klusie novērotāji Zemes orbītā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels un Latvijas Universitātes Ģoegrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons.

Šī ir bijusi dažādu raibu ziņu nedēļa. Latvijas politikā diskusijas turpinās ap Latvijas Bankas prezidenta meklēšanu. Drošības jomā nepatīkami notikumi risinājušies lidostas „Rīga” teritorijā, kur, šķiet, kāds ir apzināti mēģinājis radīt problēmas, palaižot gaisā dronus. Tikmēr klausītāji aktīvi izsakās par pārdošanā nonākušajām Latvijas zemes un mežu teritorijām, kuras pārdod zviedri. Vai vajag valstij iesaistīties pirkšanas procesā? Savukārt pasaules mērogā svarīgākā ziņa ir par pamiera noslēgšanu starp Izraēlu un "Hamās" grupējumu. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TVNET Group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla Rozentāle.  

Šī ir bijusi dažādu raibu ziņu nedēļa. Latvijas politikā diskusijas turpinās ap Latvijas Bankas prezidenta meklēšanu. Drošības jomā nepatīkami notikumi risinājušies lidostas „Rīga” teritorijā, kur, šķiet, kāds ir apzināti mēģinājis radīt problēmas, palaižot gaisā dronus. Tikmēr klausītāji aktīvi izsakās par pārdošanā nonākušajām Latvijas zemes un mežu teritorijām, kuras pārdod zviedri. Vai vajag valstij iesaistīties pirkšanas procesā? Savukārt pasaules mērogā svarīgākā ziņa ir par pamiera noslēgšanu starp Izraēlu un "Hamās" grupējumu. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TVNET Group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla Rozentāle.  

Bairote tūkstančiai melomanų iš viso pasaulio susirenka pamatyti ir išgirsti Richardo Vagnerio šedevrus. Šio legendinio operos festivalio nuolatinis svečias, Vagnerio muzikos žinovas Julijus Grickevičius jau ten. Kuo šiuokart operos melomaną stebina festivalis?Ketvirtasis Klaipėdos festivalis, prasidėjęs baleto premjera šį vakarą Elinge baigiasi varinių pučiamųjų ir šviesų stebuklo kupina programa Elinge „Ugnies ir vandens muzika“. Kaip vandenį girdi klaipėdiečiai?Obelynėje, gamtininko Tado Ivanausko sodyboje-memorialiniame muziejuje prasidėjo folkloro festivalis „Obelynės žolinė 2024“. Kiek joje žolinių tradicijos?LRT Klasika toliau tęsia pasakojimų ciklą apie nišinius muziejus. Šiandien keliamės į Šilalės rajone įsikūrusį Upynos etnografijos muziejų. Kuo jis ypatingas – pasakoja Vesta Vitkutė.Lietuvos pajūrio kultūros pasaulis dabar sunkiai įsivaizduojamas be maestro Tomo Ambrozaičio – vyriausiojo Klaipėdos valstybinio muzikinio teatro simfoninio orkestro dirigento, pedagogo ir chorų dirigento. Klaipėdoje gimęs ir užaugęs muzikas liko čia, ir sako, kad jo siekiamybė yra ta, kad tai, ką jo vadovaujami muzikai daro scenoje – teiktų jiems džiaugsmą, kuris savaime paliečia ir publiką. Apie atsakomybę už kuriančius kartu žmones, apie Klaipėdos svorio kainą Lietuvos kultūroje ir kita – rubrikoje „Be kaukių“ Tomas Ambrozaitis.Ved. Gabija NarušytėDonato Babensko - Baltas kadras nuotrauka.

Šogad publiskajā telpā vairākās reizes izskanējusi informācija par cilvēkiem, kurus Latvijā sakodošas čūskas. Iespējams, sakritība, bet varbūt čūsku kļuvis vairāk? Kā rīkoties, ja čūska ir iekodusi, un kā izvairīties no šādas dzīvībai bīstamas situācijas skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro rāpuļu eksperts Andris Čeirāns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Ierakstā uzklausām Rīgas Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītāju, anesteziologu-reanimatologu Robertu Stašinski. Viņš stāsta, ka gadījumi, kad odzes iekož cilvēkiem, Latvijā nav bieži, ne vairāk kā piecas reizes gadā, bet šogad sakosti jau divi cilvēki. Ko šādā gadījumā darīt un, tikpat svarīgi, ko nedrīkst darīt? Pirms runāt par čuskām, Māris Lielkalns atgādina: Autobraucēji, braucam uzmanīgi, jo šobrīd ir jūnijs un aļņu mātēm dzimst teļi. Iepriekšējā gadā teļi tādi nervozi skraida riņķī, neskatās ne uz kurieni. Ja trāpīsies bums, tad labi nebūs. Tā kā braucam prātīgi!  Pasaulē dzīvo nepilni 4000 sugu čūsku un apmēram 25%, ceturtā daļa ir indīgās čūskas. Latvijā 33% ir indīgo čūsku, jo mums ir trīs čūsku sugas un viena no tām ir indīga - odzes. "Pavasarī laiks kļūst siltāks, čūskas kā aukstasiņu dzīvnieki, sajutuši siltumu, arī sasildījušies, arī kļūst aktīvāki un sāk dzīvoties apkārtnē. Tā kā viņas dzīvo visai tuvu mums kaimiņos, līdz ar to ir pilnīgi loģiski, ka mēs ar viņām satiekamies. Tā kā mēs arī labprāt gribam iebrist viņu īpašumos - dažādos mežos un ūdeņos peldēties, nu tad viņas sastopam. Kā nu kuram sanāk, cits māk apieties ar tām čūskām, cits nemāk apieties. Ja gadās, ka nemāk, tad...," komentē Māris Lielkalns "Problēma sākās tad, kad paliek siltāks laiks un cilvēki dodas dabā, un tur viņi arī sastop čūskas. Es nevarētu teikt, ka Latvijā čūsku paliek vairāk. Principā, cik viņu bija, tik arī ir. Rīgas apkārtnē ir ļoti labs no rāpuļu viedokļa ļoti labs klimats. Rīgas apkārtnē ir daudz zalkšu. Tāpēc arī nav nekas pārsteidzošs, ja dodaties kaut kur Pierīgā pie ezera, teiksim, Juglas ezera, vai Ķīšezera, vai pie kāda mazākā ezera peldēties, sauļoties, atpūsties, ka ieraugāt zalkti. Tas ir normāli," vērtēAndris Čeirāns. Odze biežāk ir sastopama Latvijas austrumu daļā. Rīgas apkārtnē arī pa kādai odzei gadās, bet tā nav biežāk sastopamā čūsku suga šajā Latvijas daļā. Vieta, ko dēvē par čūskulāju, aizaugušu vietu, čūskām nemaz tā nepatīk "Viņām varbūt patīk tādas vietas, kur ir atklātāk, kur saulīte, kur viņa var izrāpot pasauļoties. Bieži cilvēki saka, ka mēs tur ejam mežā, baidāmies no čūskām, bet arī mežs kā dzīvotne nav čūskām raksturīgākā vieta. Varbūt viņām drīzāk patīk mežā kaut kādi izcirtumi, mežmalas, kaut kādas klajākas vietas, jo mežs ir diezgan ēnains. Bet čūsku ir tā saucamais aukstasiņu dzīvnieks, viņai šad tad vajadzīga saulīte, kurā pasildīties, un tāpēc tāds riktīgi ēnains mežs vai arī čūskulājs viņam pat īsti nepatīk," skaidro Andris Čeirāns. No cirsmām, trokšņa dēļ un smagās tehnikas darba radītās vibrācijas dēļ, čūskas būs aizgājušas projām un centušās aizrāpties tālāk no bīstamās vietas.  "Tas nozīmē reizēm arī to, ka mežā notiek mežizstrāde un apkārtējās mājas sajūt, ka tur ir pieplūdums," papildina Māris Lielkalns. "Ja, piemēram, tas ir slēgts, ēnains mežs, un tā cirsma būs izolēta mežā, tad tās čūskas var to cirsmu nemaz neatrast. Savukārt, ja tur netālu no cirsmas ir kaut kāda vieta, kur tās čūskas jau dzīvoja, tad ir liela iespēja, ka viņaš parādīsies arī tajā cirsmā un uzturēsies tur gadus 20 - 30, kamēr tā cirsma neaizaugs," norāda Andris Čeirāns. "Biežāk čūsku kodumi gadās tad, ja cilvēki paņem čūskas rokās. Tā ir parastākā lieta," atzīst Andris Čeirāns. "Un kas galvenais? Ja jūs esat ieraudzījuši čūsku, tad nekāpiet virsū, apstājieties, saglabājiet mieru. Trakākais ir tas, ka tanī brīdī pazaudē galvu, sākās neloģiskas darbības - rokas, kājas pa gaisu, vai, vai, vai un vēl tālāk, un tālāk. Tad arī beigu beigās sataisām paši lielākās problēmas. Tā kā mieru - netuvojāmies, ieraudzījām, apstājāmies, atgādina Māris Lielkalns. "Otrām kārtām, viņas ļoti labi saprot, kādās svara kategorijās abi divi atrodās un visbiežāk jau, ja jūs arī tā smagāk ejat pa mežu, uzkāpjot uz kāda zariņa, tas arī priekš kādiem citiem nevēlamajiem draugiem varētu palīdzēt. Viņa sajūt vibrācijas un saprot. Vienkārši sēž savā vietiņā nekustīgi, jo tad viņa ir nepamanāma. Visbiežāk mēs viņu pamanām tad, kad, būtībā astes galu, kad viņa jau ir sapratusi, ka tas lielais lempis nāk virsū un tad ir jāiet projām," skaidro Māris Lielkalns. "Ja gadās, ka jums ir čūska jāpārvieto un gribat viņu aizvākt nost, piemēram, ja ir pagalms, kur bērni regulāri spēlējas, jūs gribat to čūsku aizvākt, un tajā pašā laikā jūs negribat nodarīt dzīvniekam pāri, labākais veids ir tiešām paņemt kaut kādu spaini vai bļodu, nolikt blakus un mēģināt to čūsku iebikstīt tur iekšā, vai nu kaut kādā veidā pamēģināt saķert viņu aiz astes un ielikt tajā traukā un aiznest prom," bilst Andris Čeirāns. Attālums - jo tālāk, jo labāk. Vismaz pāris kilometri uz kādu saulainu pļaviņu.

Iniciatyva „Knyga + Kinas“ paskelbė knygos ekranizacijos opciono laimėtojus. Vilniaus miesto savivaldybės įsteigtas prizas atiteko MB „Nulinė kopija“, pasirinkusiems Juozo Gaižausko knygą „Antarktidos indėnai“.Vladas Rožėnas apžvelgia serialą „Trijų kūnų problema“.2023 metų kūrinio konkurse dalyvaujantį kūrinį „En passan“ pristato kompozitorius Rytis Mažulis.Naujausias „Neakivaizdinio Vilniaus“ maršrutas „Abipus Gedimino prospekto“ pritaikytas ir individualių poreikių turintiems sostinės tyrinėtojams.Gegužės 6-10 dienomis Vilniuje vyksta tarptautinis literatūros kongresas.Rubrikos „Be kaukių“ viešnia - šiuolaikinio cirko kūrėja Izabelė Kuzelytė.Ved. Marius Eidukonis

Komponista Jēkaba Jančevska skaņdarbs „Atsalums” latviešu mūzikā ievilka un sagūstīja franču psihoanalītiķi Žilu Delesu-Vēliņu. Dzīve viņu uz Latviju atveda pirms pieciem gadiem, un kopš tā laika viņš Latvijas komponistu daiļradē iedziļinājies tik pamatīgi kā reti kurš. Un ne tikai kā klausītājs, bet arī kā intervētājs: platformā „Youtube” Žils kopā ar sievu izveidojis projektu „Vienā balsī”, kurā intervē latviešu mūziķus ar mērķi popularizēt viņu veikumu pasaulē. Kad internetā skatos Žila profesionāli filmētās intervijas ar Pēteri Vasku, Reini Zariņu, Andri Dzenīti un citiem mūziķiem, vēl nezinu, ka tās uzņemtas simtgadīgā namiņā Asaros, kur Žils nu jau vairākus gadus mīt kopā ar sievu Māru Delesu-Vēliņu. Virtuvē omulīgi smaržo pēc kafijas, un turpat netālu jau arī ir nelielā telpa ar ērtiem krēsliem un baltiem grāmatplauktiem fonā, ko atpazīstu no intervijām.  Izrādās, šis ir Māras darba kabinets. Viņa ir zinātniece un pasniedz matemātikas statistiku Tartu Universitātē. Žilam ir grāds filozofijā un psihoanalīzē. Un mūzikai viņu abu dzīvē ir ļoti svarīga loma.  „Mūzika man ir veids, kā piedzīvot pasauli emocionāli un kā izpaust savas emocijas – piemēram, dziedot koros,  spēlējot kādu mūzikas instrumentu, piedzīvojot emocijas koncertos. Mūzika man ir ļoti svarīga.”  „Ja esi psihoanalītiķis, mūzika ir vajadzīga, lai saprastu, nevis ko cilvēki saka, bet ko viņi ar to domā. Varbūt pamainās tikai balss tonis – tāpēc ir jāspēj sadzirdēt mūziku tajā, kā cilvēki runā. Un ja esi mūziķis vai skaņu inženieris, tev ir vajadzīgas psiholoģijas zināšanas, jo apkārt ir daudz neirotisku cilvēku.”  Projekts „Vienā balsī” ir Žila Delesa-Vēliņa ideja, bet Māra daudz palīdz tehniski, tai skaitā tulko intervijas no latviešu uz franču valodu, ja Žila sarunbiedri jūtas ērtāk, runājot latviski.  „Pats brīnišķīgākais ieguvums man personīgi ir iepazīt visus šos lieliskos mūziķus. Neesmu muzikologs un nekad neesmu mēģinājusi analizēt mūziku racionāli. Un kaut kādā ziņā man bija atklājums, ka mūzika – atvainojos visiem komponistiem par savu atklātību – nav tāpat vien! Tam vienmēr aizmugurē ir milzīgs stāsts, no kurienes tas ir radies.” Un šos stāstus Žils Deless-Vēliņš grib zināt līdz smalkumiem: viņa intervijas ar latviešu mūziķiem nereti ir vairāk nekā stundu garas, pirms tām viņš daudz un ilgi klausās viņu mūziku un ar sarunbiedriem dalās savās sajūtās par to. Piemēram, interviju ar komponisti Gundegu Šmiti viņš sāk ar stāstu, ka viņas mūzika viņam atgādina impresionistu gleznas. Un komponiste atzīst, ka tas ir trāpīgs vērojums. Vēlāk ieteikuma vēstulē Žila projektam „Vienā balsī” Gundega Šmite to sauc par labāko interviju savā komponistes pieredzē un pašu projektu – par vērienīgu ieguldījumu latviešu laikmetīgās mūzikas popularizēšanai starptautiskā mērogā. Žils uzskata, ka šādas sarunas un domāšana par mūziku ir vērtīga jebkuras jomas profesionālim. Mūziķus, ko uzrunāt intervijai, Žils Deless-Vēliņš izvēlas subjektīvi – patīk viņu mūzika un izpildījums, gribas parādīt ārzemju publikai plašu latviešu laikmetīgās mūzikas ainavu. Pirmajā „sezonā”, kā Žils to sauc pēc analoģijas ar seriāliem, viņš „Youtube” publicējis deviņas sarunas – mazliet atbalstījusi Amerikas latviešu apvienība, bet faktiski Žils visu darījis brīvprātīgi. Tuvākajā nākotnē viņš plāno vēl sešas vai deviņas intervijas – atkarīgs, vai izdosies tikt pie Kultūrkapitāla fonda atbalsta. Intervijas Žils papildina ar sarunbiedru komponētās mūzikas vai izpildījuma fragmentiem, fotogrāfijām, video. Ierakstus sūta kontaktiem Francijā un citās valstīs. Ielauzties pārsātinātajā informācijas tirgū gan neesot viegli, tomēr Žils priecājas, ka kāds radio raidījums Francijā, kura analogs Latvijā varētu būt „Orfeja auss” LR3 „Klasika” ēterā, reiz atskaņojis viņa sarunu ar Pēteri Vasku un analizējis viņa skaņdarbu „Tālā gaisma”. Kādi ir Žila tālākie sarunu plāni?   „Es jau esmu ierakstījis interviju ar vijolnieci Magdalēnu Geku, tā ir pagaidām vienīgā intervija manā dzimtajā franču valodā. Gribu nointervēt Artūru Maskatu, kurš man atgādina tādu kā Latvijas Antonu Brukneru. Viņam ir kosmisks skatījums uz lietām! Redzēsim, vai man ir taisnība vai nē. Tāpat es labprāt uzrunātu Georgu Pelēci, kura mūzikā ir daudz maiguma.” Līdzās mūziķu intervēšanas hobijam un psihoanalītiķa pamatdarbam Žils Deless-Vēliņš arī spēlē ģitāru un komponē. Aprīlī viņš būs starp Latvijas mūziķiem, kas piedalīsies Tallinas Mūzikas nedēļā. Virs jaunās interviju telpas iekārtota viņa studija, kurā ir vismaz sešas ģitāras un ierakstu aprīkojums. Žila paša mūzika būtu jau citas sarunas tēma, bet noskaņai viņš piekrīt mazliet paimprovizēt. Vēlāk sazinos ar Latvijas Mūzikas informācijas centru, kura viens no darbiem ir apkopot un sniegt informāciju par Latvijas mūziku pasaulē. Centra vadītājs Egīls Šēfers par Žila Delesa-Vēliņa intervijām ir lietas kursā. Šēfers sola iekļaut Žila veidotās intervijas komponistu datubāzē, tāpat kā, piemēram, Komponistu savienības veidoto sarunu ciklu „Komponists tuvplānā” un citas intervijas, kas ļauj tuvāk iepazīt skaņražus un viņu personiskos stāstus.

Och um leschten Dag vun 2023 ass nees Zäit fir eng "Paus.". Mir kucken zeréck op e Joer voll Ups and Downs an deelen Erkenntnisser a Virsätz. Mat dobäi sinn d'Häipie vum Joer, Filmdiskussiounen, "Baccara" 1 an 2 an dem Luc seng Fritten. Ob den George Michael oder den George Fedder, Schnéi an Afrika oder Gucci-Flipflops am Krichsgebitt – et ass nees Spaass fir d'ganz Famill ugesot. Fir net an de sougenanntenen opportunisteschen Teller ze trëppelen, gëtt et o nach Kacka an der Chamber, Panik am Karussell an e bëssen Dschungelcamp. Rutscht gutt, awer net ze wäit – höhö!

D'Kaz ass aus dem Sak. Den CSV-DP-Regierungsprogramm ass elo public.

Nepatenkinti siūlomu Nekilnojamojo turto mokesčiu žmonės rinkosi prie Seimo. Prezidentūra projektą vadina nekokybišku. Tuo metu valdantieji siūlymą tikslina. Premjerė ragina opoziciją teikti savo siūlymus kaip tobulinti įstatymą.Kuo pavirs Nekilnojamojo turto mokestis, sudurstytas iš skirtingų siūlymų?Dalyvauja Seimo nariai Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vytautas Mitalas, Rasa Budbergytė, Algirdas ButkevičiusVed. Jurgita Čeponytė

Šią vasarą kilo įtampos tarp Armėnijos ir Azerbaidžano, nes pastarasis uždarė kelią, jungiantį Armėniją ir Kalnų Karabachą. Abi šalys pradėjo pasienyje telkti kariuomenę. Praeitą savaitę Armėnijos premjeras Nikolas Pašinianas prakalbo apie naujo karo su Azerbaidžanu pavojų. Tiesa, antradienį įtampa šiek tiek atslūgo, nes Azerbaidžanas per savo kontroliuojamą teritoriją leido atvykti humanitarinei pagalbai. Kokia Rusijos įtaka kurstant šį regioninį konfliktą? Kokios pasekmės būtų, jei kiltų karas Pietų Kaukaze?Apie tai laidoje diskutuoja VDU politologas Andžej Pukšto, Seimo nariai: Dovilė Šakalienė, Žygimantas Pavilionis ir Giedrius Surplys.Ved. Virginijus Savukynas

Prieglobsčio Lietuvoje negavusi Baltarusijos opozicijos aktyvistė Olga Karač toliau nesutinka su Valstybės saugumo departamento išvadomis, esą ji kelia grėsmę Lietuvos nacionaliniam saugumui, nes bendradarbiavo su Rusijos žvalgyba.Kultūros ministro sudaryta komisija, išnagrinėjusi Valstybinės lietuvių kalbos inspekcijos viršininko pasisakymus viešoje erdvėje, nutarė jam skirti pastabą. Kritikos Audrius Valotka sulaukė dėl savo pareiškimų apie lenkiškus vietovardžių užrašus bei karo pabėgėlių iš Ukrainos lietuvių kalbos žinias.Vienas iš intensyviausiai naudojamų šalies kelių Vilnius-Utena dėl savo pasenusios ir nelygios betono dangos vairuotojų vadinamas įvairiai – nuo „betonkės“ iki „geležinkelio“. Tačiau Lietuvos automobilių kelių direkcijos ekspertai tikina, kad teigiamų permainų ilgai laukti nereikės, nes vyksta intensyvūs šio kelio ruožų projektavimo darbai, kuriuos pabaigus bus imamasi rekonstrukcijos. Visą kelią iki Utenos numatoma sutvarkyti 2025 m.Rusijoje - dar viena bepiločių orlaivių ataka. Maskvos meras sako, kad sostinės apylinkėse esą buvo numušti du dronai. Pasak vietos žiniasklaidos, vienas bepilotis visgi apgadino daugiabutį Masvkos priemiestyje, apie nukentėjusiuosius kol kas nepranešama.Karo Ukrainoje atgarsiai jaučiami ir Norvegijos ir Rusijos pasienyje – Norvegija pripažįsta, kad karas pakeitė daugumos gyventojų požiūrį į Rusiją. Pasienio regione padidintas saugumas, dislokuoti papildomi kariuomenės daliniai. Tuo metu vietos gyventojai nuogąstauja dėl vis mažėjančių atvykėlių srautų ir žlungančių verslų.Ved. Živilė Kropaitė

Kurzemē top jauna kultūrvieta “Bandava”, kurā uzsākta senas kuršu sētas rekonstrukcijas veidošana. Ideja dzimusi apvienojoties trim organizācijām, un tās ir: starpnozaru mākslas grupa “Serde”, festivāla “Zobens un Lemess” komanda un vēstures rekonstrukcijas klubs “Exercitus Rigensis”. Jau otro gadu topošajā kultūrvietā notiek arī etniskās mūzikas un tradicionālās kultūras festivāls “Bandava”. Kopā ar mākslas pasākumu producenti un tradīciju pētnieci Signi Pucenu dodamies apmēram 9 kilometrus no Aizputes, Kalvenes virzienā, kur top jauna kultūrvieta “Bandava”. Pavisam drīz, 18. un 19. Augustā, tur jau otro reizi notiks etniskās mūzikas un tradicionālās kultūras festivāls “Bandava”. Šai kultūrvietai mežu, pļavu ielokā, ir dziļākas saknes, un tās idejiski meklējamas pirms vairāk kā divdesmit gadiem,  Aizputes mākslinieku darbnīcu un rezidenču centra "Serde" izveidošanas stāstā.   Šīs tūkstošgades sākumā, pēc mācību beigšanas, dažādu jomu radošiem ļaudīm – pētniekiem, māksliniekiem, arhitektiem – bija kopīga tiecība atrast kādu vietu ārpus galvaspilsētas, kur varētu radoši darboties, veidot darbnīcas, radīt arī citiem iedvesmojošu vidi. Laika gaitā ar saudzīgiem pieskārieniem atjaunota sena Aizputes ēka, nesen saglabātās senās gultas no "Serdes" aizņēmās seriāla “Sisī” filmētāji. "Serde" darbojas kā mākslinieku rezidence, uz palikšanu iesakņojies čuguna mākslas simpozijs, ik rudeni notiek festivāls "Āboļošana", izdota vietējo Tradīciju burtnīcu sērija. Iepriekšējo reizi "Serdes" saimniekus  Signi un Uģi Pucenus intervēju pirms padsmit gadiem, atgriežoties šovasar, pārliecinos, ka joprojām valdzina vieglums, ar kādu Puceni nes savu citādbūšanu, par normālu pieņemot to, kas citiem varbūt liktos cīņa ar vējdzirnavām. "Serde" – jo tā ir lietu dziļākā būtība, pirmsākums un sēkla. Tagad Aizputes "Serdei" pievienojusies jauna notikumu mājvieta – “Bandava”. Ienākot “Bandavas” teritorijā, pie ieejas par festivāla vietu liecina vien vēju papluinīta skatuve. Uģis Pucens ar palīgiem rosās telts tuvumā, jo no debesīm laiku pa laikam birst lietus lāses. Tur baļķi un skaidas. Signe Pucena “Bandavu” dēvē par vīru lietu. Signe visu laiku ir kaut kur tuvumā – s alej tēju, piedāvā cienastu. Taču Bandavu izrādīt uzņemas Uģis Pucens. Kultūrvieta “Bandava” top sadarbojoties trim sabiedriskajām organizācijām. Vēstures rekonstrukcijas klubs “Exercitus Rigensis”, un Juris Ņečajevs, šeit vēlas iedzīvināt sena kuršu ciemata rekonstrukciju. Pirmās ēkas jau ir tapušas, un pēc brīža dosimies tās apskatīt. Otra ir Starpnozaru mākslas grupa “Serde”, kuru pārstāv Puceni. Trešā  ir mūzikas sadaļa, gaidāmais etniskās mūzikas un tradicionālās kultūras festivāls “Bandava”. Valdis Bērzvads ir Bauskas festivāla “Zobens un Lemess” izveidotājs. Kāpēc vēl bija vajadzīga “Bandava”?  “Zobens un lemess” nosaukums ir līdzīgs kā “Bandavai”– etniskās mūzikas un seno amatu festivāls. Taču nav jēgas rīkot divus vienādus festivālus, saka Valdis Bērzvads, un atšķirības abu starpā iezīmējas jau tagad. “Bandava” šobrīd spēj uzņemt ne vairāk kā 350 viesus, un tas ir dalībnieku skaits kuru var apvienot arī kādai kopīgai nodarbei. Taču pagaidām jaunā festivāla iespēju apzināšana vēl tikai notiek. Stāstu telts ir festivāla programmas sadaļa, kas atšķir festivālu “Bandava”. Lekciju tēmas nopietnas: arheologs, vēstures doktors Rūdolfs Brūzis: Kuršu arheoloģija un vēsture Livonijas periodā: 13.–16. gs., mākslas doktore Ieva Pīgozne par mitoloģiskajiem priekšstatiem par seno apģērbu un krāsām, Āraišu arheoloģiskā parka arheologs Jānis Meinerts stāstīs kā atšķirt īstus un neīstus pilskalnus. Vēstures doktore Gunta Dreģe izglītos, ko valkāja un kādas rotas lietoja maztautas, kas bija piederīgas mūsdienu Latvijas teritorijai. Visas šīs zināšanas Bandavā būs pieejamas sestdien. Nu par festivāla mūzikas sadaļu. Vai jaunā festivāla “Bandava” vēl viena atšķirība no “Zobens un lemess” varētu būt dabas tuvums? Valdis gan atbild, ka arī Bauskā festivāls notiek lai arī pilsētas, tomēr parkā, un tā kā viņš festivāla vietu tā norises laikā tikpat kā neatstāj, tad viņam arī Bauskas parks ir daba, tāda pati nātrēm noaugusi dīķmala kā šeit. Tomēr gribu saprast, vai smagajam rokam ir kāds sakars ar dabas klātbūtni? Turpinu kopā ar Uģi Pucenu iepazīt kultūras notikumu vietu “Bandava”. Virs skatuves greznojas pamatīgs dzīvnieka galvaskauss ar visiem ragiem. Pasmīnu, vai viņi paši arī iet medībās? Signe Pucena man izstāsta bezgalskaistu stāstu. Tas esot noticis kādā dūmakainā un savādā rītā, kad… “Bandavai' ir arī sava mājas lapa, kurā var sekot līdzi šeit notiekošajam. Ķintu klēts, izjaukta pa baļķim, meistardarbnīcā salikta atkal kopā, augusta beigās būs vēl viena darbnīca, kurā notiks klēts durvju restaurācija. Tas izskaidro arī baļķus un skaidas pie Bandavas ieejas. Bet mēs  ar Uģi Pucenu esam jau  atnākuši līdz topošajam seno kuršu ciematam. Vēlā dzelzs laikmeta kuršu ciemats nav tikai ēkas. Tā ir vieta, kur pārbaudīt kādus pieņēmumus arī par tā laika lauksaimniecību, amata prasmēm. Izpētes darbs. Ar Puceniem esam pamukuši no lietus topošās kultūrvietas Bandava lepnākajā ēkā. Tā ir skaista, koku apslēpta klēts teritorijas tālākajā stūrī. Kad braucām no Aizputes uz Kalvenes pusi, Signe Pucena, pamanot, ka skatos un kājāmgājējiem gar šosejas malu, paskaidroja, ka šai posmā nekursē sabiedriskais transports, tuvālā Rīgas – Liepājas autobusa pietura ir Kalvenē. Ja kādam starp Aizputi un Kalveni vajag kur tikt, un  nav automašīnas – brauc ar velo vai iet kājām. Latvijā ir daudz šādu vietu, daba tajās ir īpaši nenoplicināta un skaista, taču dzīve visbiežāk noris iekšupvērsti. Aizputes Serde, tagad arī Bandava, notur durvis vaļā jaunām iespējamībām.

Kam pakaļgals karājas virs galvas? Šo Ievas Vaivodes un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Dreimaņu ģimene no Carnikavas: mamma Baiba (strādā Latvijas farmācijas uzņēmumā "Grindex"), tētis Pauls (strādā "Tele2") ar meitām Laumu (8 gadi) un Elīzu (6 gadi).  

Stāsta bitenieks Uģis Mālnieks Tie noteikti nav tikai viens vai pieci miljoni. Taču savu apceri, atbildot uz šo jautājumu, man labpatiktu sākt nevis ar skaitļiem, bet gan to, kāpēc milzīgās bišu armādas paliek pilsētnieka acīm nemanāmas. Kāpēc tā? Tāpēc, ka atbilde ir rodama jautājumā. Proti, bites lido VIRS namiem, kokiem, parkiem un mežiem. Kaut arī ar moderno nosaukumu – urbānā biškopība – mēs bitēm un biškopībai pilsētvidē esam piešķīruši kaut kādu īpašu statusu un pat radām tādu kā trendu, bites instinkti nav mainījušās ne gadu simteņos, ne tūkstošgadēs. Neatkarīgi no tā, vai tās mīt koka dorē, stropos Rīgas domes terasē, uz Dailes teātra jumta vai privātmājas pagalmā. Lidojot pēc nektāra, tās vienmēr izvēlas taisnāko ceļu un lido nevis pa meža stigām, pilsētas ietvēm, parku skvēriem un namu pagalmiem, bet gan paceļas virs koku galotnēm un namu jumtiem. Vai mēs esam redzējuši bites, sirojam ap mūsu ievārījuma burkām vai  saldiem dzērieniem, sēžot uz soliņa parkā, dzīvoklī, terasē vai pagalmā? Nē. Jo bites ievāc nektāru, ziedputekšņus un pa taisnāko ceļu lido atpakaļ uz mājām. Un tas liecina ne tikai par bišu perfekcionismu, bet arī par to, ka šiem kustoņiem nepiemīt agresija. Pretējā gadījumā puse Rīgas jau būtu sadzelta. Vasarā uz liepu ziedu ienesumu Rīgā varētu mājot pat 1000 bišu saimes. Ja vienā labā saimē šajā periodā mājo vidēji 50 000 bišu, tad nav grūti iedomāties, ka manis minētā Rīgas bišu armāda ir mērāma nevis pāris, bet gan desmitos miljonu. Bet tādas pilsētās kā Berlīne, Vīne un citās Eiropas metropolēs – pat simtos miljonu. Ja mums Rīgā urbānā biškopība šķiet kaut kas īpašs vai jauns, tad citviet pasaulē tai ir jau trīs desmitgades sena vēsture. Ne bez kurioziem. Piemēram, kad Ņujorkas mērs bija Džulijāni, tad administrācijas darbinieki bija pacentušies eksotisko dzīvnieku, kurus aizliegts turēt pilsētā, sarakstā starp plēsējiem, žnaudzējčūksām, indīgajiem zirnekļiem un vēl citiem ielikt arī bites. Un tad nu Ņujorkas bitenieki šo birokrātu fušieri centās apiet kā nu kurš. Piemēram, bišu stropu maskējot zem kondicioniera. Laika gaitā šis pārpratums, protams, atrisinājās un citur pasaulē par šādiem kurioziem nav nācies dzirdēt. Tieši pretēji. Pašvaldības ir bijušas pretimnākošas bišu ienākšanai pilsētvidē. Pat vēl vairāk: savulaik, piemēram, ar Dublinas mērijas svētību un atbalstu 2015. gads galvaspilsētā tika pasludināts kā Bišu gads. Par to, kā pasaulē ir aizsākusies urbānā biškopība vēsturisku pētījumu un atklājumu nav. Būtībā katrā valstī un pilsētā ir kāds savs un citāds stāsts, un skaidrs ir tas, ka tie, kas to aizsāka, nebija kaut kādi dīvaiņi, kas kāmīšus vai čūkskas nomainīja pret bitēm. Tam pamatā ir neviltota un profesionāla interese par bitēm un dravniecību. Parīzē par vienu no urbānās biškopības pionieriem var uzskatīt Žanu Poktonu, kurš Francijas galvaspilsētā bites kopj jau gandrīz 40 gadu. Būdams Parīzes galvenā opernama strādnieks, viņš vienkārši vēlējās savam vaļaspriekam veltīt vairāk laika. Kā to lai izdara? Ilgi galva viņam nebija jālauza: jānovieto bišu saimes uz teātra jumta! Savukāt Vāclava Havela lidostas teritorijā Prāgā bites kopj kāds avioinženieris, kuram hobijs ir rokas stiepiena attālumā no darba. Būtībā visur urbānā biškopība ir aizsākusies kā nopietns aicinājums un vaļasprieks un ar mūsdienu modes tendencēm tam nav nekāda sakara. Tikām Vācijā vien bites mājo kādos septiņos lidlaukos. Turklāt daudzās lidostās bites ir pilnvērtīgas darbinieces - taču ne jau tāpēc, ka ražo medu. Nē, tās ir lidostu biodetektīvi jeb tiek izmantotas, lai monitorētu piesārņojumu lidostā un tās apkārtnē.  Un šī vides kardiogramma tiek izveidota, liekot talkā arī bišu savāktā medus un ziedputekšņu analīžu rezultātus. Citkārt ļaudīm izvēlei nodarboties ar biškopību pilsētvidē ir bijuši tīri lauksaimnieciski apsvērumi.  Proti, izbraucot no Londonas, Parīzes, Berlīnes vai kādas citas lielpilsētas, ej nu tagad atrodi kādu brīvu konvenciālās lauksaimniecības neapēstu dabas stūrīti, kur tās bišu saimes novietot. Un kāpēc gan tas būtu jādara, ja pilsēta ir tik zaļa, lai nebūtu jāuztraucas ne par bišu labsajūtu, ne medus ražu. Mēs maldāmies, ja domājam, ka urbānā biškopība Rīgā ir kaut kas jauns. Jā – pašlaik modes lieta,  bet ne kaut kas unikāls, kas te būtu radies pēdējā desmitgadē. Proti, jau padomju laikos daži bitenieki uz liepu ziedēšanas laiku vizināja bišu saimes uz galvaspilsētu. Taču neviens ar to īpaši neaizrāvās un izskaidrojums tam ir pavisam vienkāršs. Padomju laikos tie biškopji, kas mācēja un gribēja strādāt, bija ļoti turīgi cilvēki jeb buržuāzija, ja tā var teikt, dažkārt vienā sezonā nopelnot naudu automašīnai, kas bija un tā arī palika daudzu PSRS pilsoņu nepiepildīts sapnis. Līdz ar to nebija īpašas vajadzības no laukiem pēc medus dzīties uz Rīgu. Iekārta un ekonomika jau sen ir mainījušās un tagad bitenieki savas medus ražas vēlas papildināt ar liepziedu medu. Tāpēc arī liepu ziedēšanas laikā mūsu galvaspilsētā ir vislielākā bišu populācija, jo ir dravnieki, kuri uz Rīgu atved pāris vai vairākus desmitus, bet daži pat simtus bišu saimju. Var teikt, ka Latvijā un Rīgā urbānā biškopība ir vienkārši izvēle, jo rīdziniekam nav īpašu problēmu atrast kādu vietu arī laukos. Citviet Eiropā tā ir vienīgā iespēja darboties ar bitēm un tas arī izskaidro, kāpēc mums nav un arī nekad nebūs tik daudz bišu kā citās Eiropas lielpilsētās. Arī šai ziņā mums būtu jāpriecājas, ka esam maza, forša un zaļa valsts un galvaspilsēta. Ja ir luste, piemēram, no Varakļāniem aizvest bites uz kādu vietu Rīgā, tad to var paveikt dažu stundu laikā. Bet vai, piemēram, Anglijas un Londodas sakarā mēs varam iedomāties ko tādu? Būtībā jebkurš Latvijā uz kādu brīdi bez īpašām problēmām var kļūt par urbāno biškopi. Te es mazliet ironizēju jeb ar to gribu pateikt, ka biškopis ir biškopis laukos vai pilsētā, un profesionāļi vienkārši dara savu darbu, nedomājot par kaut kādiem nosaukumiem un modes tendencēm. Kā jau teicu, tad neba jau savulaik un sākotnēji Berlīnē, Parīzē, Londonā un daudzās citās pilsētās cilvēki bites sāka kopt tāpēc, ka tas ir moderni. Nē, viņi darīja to, kas viņiem patīk, un tajā vienīgajā vidē, kur tobrīd šo savu aicinājumu varēja vislabāk piepildīt. Un - ja ir aicinājums, tad vairs nav būtiski, kur tās bites atrodas – uz kāda Manhetenas nama jumta, Londonas Haidparkā vai mazdārziņā, Teikas mājas pagalmā vai jebkurā Rīgas nostūrī. Un tad arī nav īpašas nozīmes – vai tas ir tikai vaļasprieks vai arī rosība, kas nes peļņu. Galvenais, lai ir no sirds un pa īstam!  

Valsts valodas dienā, sestdien, 15. oktobrī, pulksten 12.20 vienlaikus Latvijā un visā pasaulē astoto gadu pēc kārtas norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. Tekstu, kuram devis nosaukumu "Krāsaina saule virs pelēkiem jumiem",  īpaši šim nolūkam ir radījis latviešu rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris. Rīgā, Gaismas pilī, to lasīs Jaunā Rīgas teātra aktieris Gerds Lapoška.   

Kviečiu Tave prenumeruoti mano Elektroninį Naujienlaiškį ir gauti mano nemokamą E-Knygą “Tinklinio Marketingo Juodasis Diržas” čia http://gediminonaujienlaiskis.lt/ kad nepraleistum naujausių mokymų :)Ar naudojiesi TikTok? Sek mane čia: https://www.tiktok.com/@verslotrenerisTaip pat prisijunk prie mano Telegram kanalo kur dalinsiuos mokymais, naujienomis ir kitais įdomiais dalykėliais https://t.me/tinklinismarketingas

Hakim Bey, Peter Lamborn Wilson, American mythology, shaping America's past, the struggle for America's past, Columbia University, gifted program, was Bey gifted, Moorish Science, Moorish Orthodox Church, Millbrook, William Mellon Hitchcock, Timothy Leary, Iran, Traditionalism, Sufism, Frithjof Schuon, Rene Guenon, Henri Corbin, Paul Mellon, Imperial Iranian Academy of Philosophy, Sophia Perennis, the Shah's overthrow, Bey's return to US, William S. Burroughs, Allen Ginsberg, Michael Itkin, Christopher Maria Stanley, American Orthodox Catholic Church, Sovereign Order of Saint John, wandering bishops, David Ferrie, Ong's Hat, alternative reality games, ARGs, Autonomedia, Feral House, Adam Parfrey, rivalry between Bey & Parfrey, Wisconsin, Dreamtime Village, Michael Bertiaux, H.P. Lovecraft, Old Ones, myth building, Driftless region, pedophilia, pro-pedophilia advocacy, pedophilia as religion, NAMBLA, Bey's influence, Temporary Autonomous Zones, TAZs, Occupy Wall Street, CHAZ, Burning Man, Gone to Croatan: Origins of North American Dropout Culture, Gone to Croatan as myth building/ARG, James Koehnline, Daniel S. Wershler-Henry, Virs 23, TheGame23, Bill Weinberg, indifeneous traditions co-opted by Discordians, Bey's work as hyperstition, the cultic milieu around Bey, Hakim Bey as a character of Peter Lamborn Wilson's, James Shelby Downard, Beale Letters, Michael A. Hoffman, William Grimstad, Parfrey vs Bey in myth building Get bonus content on Patreon Our GDPR privacy policy was updated on August 8, 2022. Visit acast.com/privacy for more information.

Šodien "Šodienas jautājumā" studijā militārais analītiķis, atvaļināts NBS pulkvedis Igors Rajevs un bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs. Ar kungiem runājām par Krievijas spēju turpināt karu, kā arī situāciju debesīs virs Ukrainas.

Kviečiu Tave prenumeruoti mano Elektroninį Naujienlaiškį ir gauti mano nemokamą E-Knygą “Tinklinio Marketingo Juodasis Diržas” čia http://gediminonaujienlaiskis.lt/ kad nepraleistum naujausių mokymų :)Ar naudojiesi TikTok? Sek mane čia: https://www.tiktok.com/@verslotrenerisTaip pat prisijunk prie mano Telegram kanalo kur dalinsiuos mokymais, naujienomis ir kitais įdomiais dalykėliais https://t.me/tinklinismarketingas

Rusija šalinama iš įvairių tarptautinių meno, sporto organizacijų, renginių ir festivalių, šalį palieka žymiausi užsienio atlikėjai. Kuo virs ši šalis, kurioje įvesta griežta cenzūra, kurios kūrėjai negali išvykti, kaip joje gyvens intelektualai, žmonės kurie smerkia invaziją į Ukrainą? Apie tai kalbamės su Lietuvos šokio informacijos centro vadove Gintare Masteikaite ir VDU profesoriumi filosofu Gintautu Mažeikiu.Dainų autorius ir atlikėjas Domantas Razauskas nuo pat Ukrainos karo pradžios pradėjo intensyviai sekti įvykius ir skelbti Facebook sienoje. Apie vieną tragiškiausių savaičių pasaulyje - pokalbis su Domantu Razausku.Klaipėdos muzikos pasaulio atstovai - roko, džiazo grupės, atlikėjai - rengia koncertą Ukrainos palaikymui. Surinkti pinigai bus skiriami Ukrainai - pasakoja Agnė Bukartaitė.Igno Gudelevičiaus pasakojimas apie ukrainiečių kompozicinės mokyklos įkūrėją Mykola Lysenko.Rubrikoje „Be kaukių“ susitikimas su kultūros analitiku, kino ir teatro kritiku Vaidu Jauniškiu. Kritikas dažnai rašo apie aktualiausias, skaudžiausias Lietuvos kultūros problemas, kalba temomis, kurios dažnai nutylimos.Apie politiką ir meną, nepatogias temas ir žmogaus apsisprendimą - pokalbis su Vaidu Jauniškiu.Ved. Jolanta Kryževičienė

2021 ass erduerch, 2022 fänkt un mat Glëckwensch a gudde Virsätz. Och esou bei där Persoun déi de Christian Schmit dëser Deeg fir den Automag Neijosch Interview besiche war? E Réckbleck, an en Ausbléck op dat wat e sech fir 2022 virgeholl huet. Déi Kéier mat der Directrice vun der AVR, der Association des Victimes de la route, dem Joëlle Golinski.

2021. gada noslēdzošajā raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz Āfrikas austrumiem un runājam par Keniju - par Kenijas Republiku, nevis “Dienvidparka” Keniju. Kenija daudzos jautājumos ir tipiska Āfrikas valsts. Tāpat kā pastāv tipiskas Eiropas vai tipiskas Latīņamerikas valsts raksturīgās iezīmes. Un vienlaicīgi tā ir pilnīgi cita valsts ar citu kultūru un skatījumu, ar citām ārvalstu ietekmēm. Lai arī mēs Latvijā hipotētiski varam lepoties ar četriem skaistiem gadalaikiem, Kenijā tie ir divi – lietainā sezona un sausā sezona. Zaļo Keniju mēs bildēs esam redzējuši uzreiz pēc lietus sezonas beigām un dzelteno – pēc sausuma perioda. Un vēl Kenijā no Latvijas atšķirīga ir galdaspēle „Monopols”. Tur tā saucas „Kumiliki” un figūriņas ir taisītas no ziepjakmens, nevis plastmasas. Protams, vietas un īpašumi arī ir pielāgoti Kenijai. Tādēļ arī nevajadzētu brīnīties, ka jāspēlē safari vidū ar degunradžiem. Kenijas sabiedrība, kā gandrīz visās Āfrikas valstīs ir ļoti daudzveidīga. Valodas, tradīcijas, reliģijas ir daudz un dažādas. Piemēram, lielākā etniskā grupa ir kikuju. Bet arī viņi veido apmēram 17% no valsts iedzīvotājiem. Pirmā oficiālā valoda – angļu – atlikums no britu koloniālās varas, no kuras kenijieši atbrīvojās tikai 1963. gadā. Otra oficiālā ir kisvahili valoda. Reliģiski – 85% kenijiešu ir kristiešu konfesijām piederoši. Musulmaņi ir apmēram 11% no Kenijas iedzīvotājiem. Valstī nav piedzīvoti masveidīgi pilsoņu kari un varas nodošana bieži notiek miermīlīgā ceļā. Vienlaicīgi – politiskā vardarbība klasiski klātesoša Kenijā. Tā ir hroniska un ar biežiem saasinājumiem. Politiskais ekstrēmisms, etniskās nesaskaņas, atriebēji un taisnības cīnītāji, noziedzīgas bandas – tās ir tika neliela daļa no Kenijas izaicinājumiem. Nabadzības un nepietiekamo ekonomisko iespēju izraisīta vardarbība, kur nereti paši politiķi uzkūda savus vēlētājus kļūt naidīgiem un agresīviem pret saviem politiskajiem oponentiem, ir plaši izplatīta problēma. Viens no iemesliem, kādēļ fiziskā vardarbība un nogalināšanas ir daļa no Kenijas politiskās kultūras nav tikai valsts nespēja šos jautājumus efektīvi risināt ar policijas palīdzību. Iemesls tam ir arī demogrāfiskā situācija. Proti, lielais skaits jauniešu, kuri nepietiekamas izglītības, jaunības maksimālisma un to enerģijas dēļ tiek manipulēti un mobilizēti noziedzībā. Kenija kopš 20. gadsimta vidus ir piedzīvojusi dramatisku iedzīvotāju skaita pieaugumu. Vecumā līdz 15 gadiem ir gandrīz 40% Kenijas sabiedrības, kamēr vēl papildus 21% ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Virs 65 gadiem, neticami, bet ir tikai trīs procenti cilvēku. Jau 1967. gadā Kenija bija pirmā Subsahāras valsts, kurā valsts līmenī tika aizsāktas ģimenes plānošanas programmas, šajā tūkstošgadē šis vairs nav bijis aktuāli. 1990. gados valdības sāka pievērsties HIV apkarošanai un samazināja finansējumu ģimeņu plānošanas projektiem. Prezervatīvu lietošanas izplatīšanās samazināja arī dzimstību uz kādu laiku. Ja 1970. gados vienai sievietei vidēji piedzima astoņi bērni, tad 1990. gados skaitlis jau bija 5 bērni, kamēr pēdējā desmitgadē tie jau ir 3 bērni. Kenija ne tikai ir zaudējusi iedzīvotājus emigrācijas procesos, bet vienlaicīgi tā arī ir bēgļu mērķis. Tur ierodas simtiem tūkstoši bēgļu, sevišķi no vardarbības un valstiski mazspējīgās Somālijas. Un tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka Kenija ir relatīvi mierīgāka un drošāka. Tā ir Austrumāfrikas ekonomikas, finanšu un transporta centrs. Vienlaicīgi valsts cīnās ar ekonomikas kritumu un iedzīvotāji slīgst arvien lielākā nabadzībā. Pie tik liela bērnu un jauniešu skaita ekonomiskā izaugsme ir reāls izaicinājums. Respektīvi – vienkārši nav ne kam radīt darbavietas, ne arī cilvēki būtu kvalificēti strādāt. Rezultātā darbaspēks apmēram 55 miljonu valstī ir tikai ap 20 miljoni. Kenijas IKP šī gada beigās sasniegs 100 miljardus dolāru un IKP izaugsme šogad ir prognozēta aptuveni 5%. Nākamgad to prognozē ap 6%. Tomēr par spīti ekonomiskajai izaugsmei, vairāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju draud bads. Globālajā bada indeksā Kenija ir ierondota 87. vietā no 116 apskatītajām valstīm. Kenijā bada līmenis tiek raksturots kā nopietns, kaut arī rādītāji kopš 2000. gada ir ievērojami uzlabojušies. Kā norāda finansiālo pakalpojumu konsultāciju firmas „Regal Africa” dibinātāja un vadītāja Anna Vambui Gaita, bieži vien valdība izvēlas nepareizās prioritātes.

Pirmajā sarunā Linda un Marta stāsta par savu iepazīšanos, to kā virs katliņiem apmainījās ar gredzeniem, bērnu audzināšanu viendzimuma ģimenē un praida negatīvo pusi. Ar viņām sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Piecu valodu zināšanas un pieredze datu analīzes, finanšu analīzes un IT jomā ir pamats, uz kura Elčins Džafarovs ir izveidojis  apmācības programmu latviešu valodā, kas paredzēta tiem, kuri ikdienā strādā ar datu apkopošanu un analīzi. Grāmatveži, finanšu speciālisti, ražošanas un tirdzniecības vadītāji – ikviens, kurš ikdienas darbā lieto Excel, var kļūt par efektīvāku darbinieku, par vērtīgāku darbinieku  savam uzņēmumam, jo  PowerBI  lietotāju vērtība darba tirgū pieaug, šīs prasmes ir pieprasītas darba tirgū.Elčins un Vineta sarunājas par latviešu un angļu valodas lietojumu biznesā, par PowerBI online apmācībām, kā notiek lekcijas, cik maksā studijas un cik ātrā laikā var pabeigt pamatlīmeņa apmācību.  Digitālās prasmes nenozīmē pārkvalificēšanos par IT speciālistu, paliec grāmatvedis, bet kļūsti par labāku grāmatvedi!Saņem 15% atlaidi apmācībai, ja izmanto kuponu PIRMSDARBA (case insensitive) un piesakies apmācībām, dodies uz saiti: https://training.datorium.eu/Noskaties video ar PowerBI lietošanas skaidrojumu. Sazināties ar podkāsta saimnieci Vineta Bērziņa Linkedin, pieteikties podkāstā – vineta.beerzina@gmail.comPodkāsta sociālie tīkliFacebookInstagramYoutubeReklāma un sadarbība – Juris Garjāns /producents/ AMBONA 

Galvenokārt melodiskas un liriskas, arī neseno svētku emocionālākās dziesmas izvēlas amatieru koru dalībnieki – tāds secinājums pēc janvārī veiktās Latvijas Nacionālā kultūras centra un Dziesmu svētku biedrības rīkotās aptaujas. Tajā amatieru koru dalībnieki tika aicināti nosaukt dziesmas, kuras vēlētos izpildīt 2023.gada Dziesmu svētku noslēguma koncertā. Šāda aptauja notiek pirmo reizi. Starp trim aptaujā visbiežāk minētajām kora dziesmām ir gan Raimonda Paula un Jāņa Petera „Manai dzimtenei”, gan Jāzepa Vītola un Ausekļa „Gaismas pils”, gan Mārtiņa Brauna dziesma ar Raiņa vārdiem „Saule, Pērkons, Daugava”. Šīs dziesmas minētas katrā otrajā anketā. Un kā atzīst Latvijas Nacionālā kultūras centra Koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss, pirmais desmitnieks nav pārsteidzis. Tāpat ar lielu amatieru koru atbalstu „otrajā desmitniekā” ierindojušās tādas dziesmas kā Ērika Ešenvalda „Krustiem zvaigznes debesīs”, Jāņa Lūsēna „Karoga dziesma”, arī Imanta Kalniņa mūzika Riharda Dubras aranžējumā „Virs galvas mūžīgs piena ceļš” un Pētera Barisona „Dziesmai šodien liela diena”. Janvāra vidū, aicinot koru dziedātājus piedalīties aptaujā, Lauris Goss prognozēja, ka tie varētu būt trīs līdz pieci tūkstoši koru dalībnieku. Tik daudz tomēr nebija. Aptaujā, kurā piedalījās 2145 amatieru koru dalībnieki - diriģenti, kormeistari, vokālie pedagogi un dziedātāji - ieteikuši 886 kora dziesmas. XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncertu repertuāru pamatā arī veidos Top 20 dziesmas, ko izraudzījušies koru dalībnieki, atklāj Lauris Goss. Repertuārs būs zināms rudenī, lai kori var sākt gatavoties.  

2020, erduerch, 2021 fänkt un mat Glëckwënsch a gudde Virsätz. Och esou bei deem Invité deen de Christian Schmit dëser Deeg besiche war? Réckbléck op dat wat war, an Ausbléck op Defie fir Zukunft mam Representant vun der FEBIAC Lëtzebuerg.

2020, erduerch, 2021 fänkt un mat Glëckwënsch a gudde Virsätz. Och esou bei deem Invité deen de Christian Schmit dëser Deeg besiche war? Réckbléck op dat wat war, an Ausbléck op Defie fir Zukunft mam Representant vun der FEBIAC Lëtzebuerg.

2020 war e... Joer. Am éischten Deel vum Réckbléck op déi lescht 12 Méint ginn et ënner anerem bescheide Virsätz, Konversiounstherapien an telefonesch Iwwerfäll.

Ceturtā Advente - Miers virs ziemes. Tas ir patiess miers, ko Dievs dod. Miers zināt, ka tavs morālais parāds ir samaksāts. Miers zināt, ka tava nākotne ir drošībā. Miers paļauties, ka pāri šodienas jukām un vētrām ir kāds, kurš visu kontrolē. Sludina mācītājs Kārlis. 20.12.2020.

Rushed to market just 6 months into the COVID-19 pandemic, the Pacer BioThreat Strategy ETF (VIRS) takes a unique approach to picking potential pandemic winners. The LifeSci BioThreat Strategy Index underlying VIRS selects holdings based on seven different criteria - everything from potential vaccine makers to companies powering the transition to a work-from-home economy. Pacer ETFs President Sean O’Hara joins Let's Talk ETFs to explain why his firm's new ETF is designed to protect investor portfolios from both the current - and future - pandemics. Show Notes 3:00 - Was VIRS planned in advance, or rushed to market in response to COVID-19? 4:30 - Have you had to make adjustments to the fund's composition in response to ongoing developments? 7:00 - What are other elements of the index aside from the medical side of the pandemic (i.e. vaccines and treatment)? 13:15 - How "pure play" does a company have to be to be included in the index? 17:30 - How does VIRS' weighting methodology work? 24:30 - How can you be certain that the index will be able to profit from vaccines given the large number of companies developing them and the relatively small number of companies in the index? Composition of VIRS by sectors and themes: 28:00 - Therapeutic drug companies 29:00 - Biological warfare plays 33:00 - What's the underlying strategy of Pacer's Alternator ETF series? (ALTL) (PALC) (PAMC) 42:30 - Potential tax implications of the Alternator funds

Siekiant pažaboti koronaviruso plitimą jau beveik dvi savaites ir vėl privalomas kaukių dėvėjimas parduotuvėse, paslaugų teikimo vietose, oro uostuose, viešajame transporte, laisvalaikio ir pramogų vietose, paslaugas teikiančiose valstybės ir savivaldybių institucijose, įstaigose ir įmonėse. To nesilaikant, gresia bauda nuo 500 iki 1,5 tūkst. Ką apie tai sako mūsų įstatymai?Vaikai, ko gero, buvo ta grupė apie kurią mažiausiai žinome, kai kalbame apie koronavirusą. Dabar tyrimų pasirodo vis daugiau. Štai vakar pristatyta, kad vaikų, sergančių koronaviruso infekcija, mirtys nuo šios ligos yra labai retos. Prieš kurį laiką paaiškėjo, kad jaunesni nei 10 metų vaikai gerokai rečiau nei suaugusieji kitus užkrečia koronaviursu, vis tik rizika nėra nulinė. O vaikai nuo 10 iki 19 metų gali skleisti virusą taip pat lengvai, kaip ir suaugusieji. Kas laukia vaikams sugrįžus į mokyklas?Pokalbis apie Baltarusiją su prezidento vyriausiąja patarėja Asta Skaisgiryte. Ved. Rūta Kupetytė

Turi pasiruošti HEITERIAMS ir GERBĖJAMS. Abi šios grupės gali būti pavojingos!

Bendraujant su komanda svarbu pozityviais dalykais dalintis su visa komanda, o problemomis ir iššūkiais dalintis su savo lyderiais.

Nuotolinėje Europos Vadovų Taryboje šiandien virs diskusijos apie Europos Sąjungos milijardus.Algirdas Monkevičius išvyksta į dvi mokyklas Vilniuje ir domėsis, kaip ruošiamasi egzaminams.Nuo rytdienos vykstantiems į Neringą teks plačiau atverti pinigines. Vokietijoje naujas koronaviruso židinys užfiksuotas fabrike.Facebookas ištrynė Trumpo rinkimų kampanijos dalį – nacių Vokietijos simbolį.Sportas. Ved. Živilė Kropaitė.

Aktīvās atpūtas cienītājus varētu interesēt, kas ar cilvēka organismu notiek brīžos, kad atrodamies augstu virs jūras līmeņa. Kā cilvēka fizioloģiskos procesus ietekmē tas, cik augstu vai zem attiecībā pret jūras līmeni atrodamies? Vai šūnas patiešām spēj atcerēties to, ka kādreiz jau tādā vidē ir pabijušas un labāk adaptējas jaunajiem apstākļiem, skaidro zinātnieki, kuri arī paši gana bieži uz savas ādas izjūt šīs pārmaiņas, jo aizraujas ar alpīnismu. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Līga Plakane un Rīgas Stradiņa Universitātes Ķirurģijas katedras lektors un urologs Linards Rēdmanis. Jaunas tehnoloģijas krūmcidoniju audzēšanā Lielveikalā, paejot garām plauktam ar krūmcidoniju sukādēm, diezin vai analizējam zinātnieku un ražotāju lielo ieguldījumu, lai šādi iepakojumi taptu. Bet patiesībā sukādes ir pavisam neliela daļa no darba, ko realizē Dārzkopības institūta pētnieki Dobelē. Līdztekus šādām augļu uzkodām tiek meklēti veidi, kā paplašināt krūmcidoniju pārstrādes produktu sortimentu un kā atrast aizvien inovatīvākas to audzēšanas tehnoloģijas. Ar krūmcidoniju audzēšanu un pārstrādes produktiem iepazīstina Dārzkopības institūta vadošā pētniece Edīte Kaufmane, kā arī Dārzkopības institūta vadošā pētniece, Pārstrādes un bioķīmijas nodaļas vadītāja Dalija Segliņa.

19 sayısının gizemi ve Covid-19    Blog Yazıları için : mavininsesi.blogspot.com 

Wënsch a gutt Virsätz, dat war de Credo dëser Deeg. Mam Christian Schmit geet et elo an d’House of Automobile. Déi regroupéieren all Federatiounen an Associatiounen aus dem Automobil-Beräich, a gesinn sech als Partenaire tëscht den «acteurs économiques et politiques». Mat hirem Porte Parole gëtt et e Réckbléck an en Ausbléck op Defien fir d’Automobilbranche.

Wënsch a gutt Virsätz, dat war de Credo dëser Deeg. Mam Christian Schmit geet et elo an d’House of Automobile. Déi regroupéieren all Federatiounen an Associatiounen aus dem Automobil-Beräich, a gesinn sech als Partenaire tëscht den «acteurs économiques et politiques». Mat hirem Porte Parole gëtt et e Réckbléck an en Ausbléck op Defien fir d’Automobilbranche.

Fluch oder Seegen? Net jiddereen, deen zu Hollywood an Ëmgéigend wunnt, fillt sech wuel. An di gutt Virsätz fir dat neit Joer spille natierlech och eng Roll an der Dramwelt.

Fluch oder Seegen? Net jiddereen, deen zu Hollywood an Ëmgéigend wunnt, fillt sech wuel. An di gutt Virsätz fir dat neit Joer spille natierlech och eng Roll an der Dramwelt.

ibf.lv Kriptovakars - Ziņas, Jaunumi un Latviešu Kriptokaķi

 De Joe, de Baschti an de Philippe si erëm vereent an kennen sech des Woch erëm richteg un d'Knéien fueren. Dofir schaffen se an dëser Episode ganz traumatesch Erliefnisser op... wat gutt Virsätz, de Konny Reimann an divers Kierperflëssegkeeten domat ze dinn hunn lauschtert der iech am beschten selwer un. Haut erëm mam Prager Fenstersturz an ouni de Frank Elstner.  P.S. décke Kuss 

The post Virs mākoņiem vienmēr is saule appeared first on Cerība.

The post Virs mākoņiem vienmēr is saule appeared first on Cerība.

Sou ganz nei ass et net méi, d’Joer 2019. Mee wéi ass et mat Ären Neijoschresolutiounen? Si se nach aktuell? D’Josiane Hoffmann vu your-coach.lu huet sech e puer Gedanken dozou gemaach.

Dat neit Joer ass do. A villes wat ee liest an héiert kléngt wéi "business as usual". Den Daniel Nepgen huet e puer Gedanken zu de gudde Virsätz.

On this episode we interview Sean Koffel, Co-Founder of American Born Moonshine. Koffel is a Marine Corps Veteran who served in Iraq as a Captain. After leaving the Marine Corps, he continued his education and received his MBA from Stanford University. For more information visit: www.veteransimpact.com

On this episode, we speak with Blake Hogan, Marine Corps Veteran and founder of The Bunker Labs - Nashville . The Bunker provides access to vital entrepreneur educational resources that provide the foundation to any successful small business. Sometimes the slightest piece of information can be the difference between a successful startup and failure. The Bunker seeks out small business mentors and finds them for our veteran led startups. Additionally, The Bunker helps military veteran entrepreneurs get their foot in the door with angel investors, venture capital, and alternative investment opportunities. For more information visit: http://bunkerlabs.org/ Featured Music: PATTEN AND GOFF - "Proud of Who I Am" Now Available on iTunes - https://goo.gl/PtC5el

On this episode we speak with Scott Lombardo, Founder of V-MAT, Veterans Martial Arts. Master Scott Lombardo is a 6th Degree Black Belt in American Isshinryu Karate under Grand Master Ernie Temple. Translated, Isshinryu simply means One Heart Way. Scott began his Martial Arts studies in 1990. He is well rounded in the culture, history and philosophy of the Arts in addition to the physical aspects of forms, sparring and self-defense. In addition to the demanding requirements for his current rank, Scott spent two years redesigning the Isshinryu system in order to offer Martial Arts instruction to amputee students, with and without prosthetics. Scott has also successfully taught students with learning disabilities, and women's self defense and rape prevention courses. As a cancer survivor, he also teaches the daily life balance and benefits the Martial Arts offer - from real life experience and perspective. V-MAT: When a warrior comes home from battle, it is a difficult transition process that requires more than flipping a light switch to turn off that thought process. The camaraderie, brotherhood/sisterhood, discipline and balance required in Martial Arts training are the same characteristics required to handle the stresses of daily life - as well as it's more challenging situations. Students will learn the benefits the Martial Arts have on the human mind, psyche and behavior. This calming effect is learned through the physical practice of traditional kata (forms), as well as breathing, decision making skills and the evaluation process of when to passively or actively defend one's self. Martial Arts have been proven to assist in the physical, mental and spiritual stability caused by many issues, in all walks of life. For more information visit: www.v-mat.org Veterans Impact: www.veteransimpact.com