Podcasts about maksas

„10 Geriausių“ svečiai - grupė SUN FRANCISCO - Giedrė ir Maksas, kviečiantys į netrukus vyksiančius koncertus, pristatantys antrąjį albumą ir video klipą dainai „Kontrolinis“.

Ja pacients pats maksājis par ārsta-speciālista apmeklējumu, turpmākie izmeklējumi par valsts naudu pieejami nebūs. Šāda situācija iedzen stūri daudzus pacientus, kuriem jāizvēlas - gaidīt tikt pie ārsta ātrāk un maksāt pašam arī turpmāk. Nacionālais veselības dienests šovasar trijās slimnīcās sāks īstenot pilotprojektu, ļaujot saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi arī tiem pacientiem, kuri ārstēšanos sākuši maksas pakalpojuma ietvaros. Vai tas novedīs pie visaptveroša situācijas risinājuma, skaidrojam raidījumā.  Krustpunktā diskutē Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja vietniece Linda Celmiņa-Ķeze, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds un Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa. Šai problēmaipievērsās arī raidījums Atvērtie faili.

Ja pacients pats maksājis par ārsta-speciālista apmeklējumu, turpmākie izmeklējumi par valsts naudu pieejami nebūs. Šāda situācija iedzen stūri daudzus pacientus, kuriem jāizvēlas - gaidīt tikt pie ārsta ātrāk un maksāt pašam arī turpmāk. Nacionālais veselības dienests šovasar trijās slimnīcās sāks īstenot pilotprojektu, ļaujot saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi arī tiem pacientiem, kuri ārstēšanos sākuši maksas pakalpojuma ietvaros. Vai tas novedīs pie visaptveroša situācijas risinājuma, skaidrojam raidījumā.  Krustpunktā diskutē Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja vietniece Linda Celmiņa-Ķeze, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds un Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa. Šai problēmaipievērsās arī raidījums Atvērtie faili.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 10. epizodes tēma: Pirms gada 2024. gada 17. aprīlī ledus sakustējās nacionālā futbola stadiona būvniecības projektā. Rīgas dome Futbola federācijai piešķīra 10,3 hektāru zemes ar mērķi nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanai Lucavsalā. Kas gada laikā paveikts un kas nē, un vai tuvāko gadu laikā Rīgā jauns stadions vispār taps? Studijā sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienojušies nacionālā stadiona darba grupas vadītājs Edgars Pukinsks, sporta infrastruktūras speciālists Guntars Indriksons un uzņēmuma SEP komercdirektors Oļegs Umanskis. Savukārt papildus intervijā viedokli izsaka Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko un aģentūras ″L Tips Agency″ pārstāvis Gints Putniņš. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 9. epizodes tēma: sportisti Latvijā nav raduši atklāti runāt par savu līgumu nosacījumiem, tai skaitā atklāt atalgojumu summas, kādēļ tā? Vai sportistu atalgojumu lielumam būtu jābūt publiski pieejamam un visiem zināmam? Vai Latvijas sportistus varam dēvēt par bagātiem, vai arī tas ir tikai stereotips? Kuri tad šobrīd ir Latvijas vislabāk pelnošie atlēti, un kā viņu atalgojumu lielums izskatās uz Eiropas un pasaules fona. Studijā sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienojušies Sportacentrs.com žurnālisti Agris Suveizda un Kristiāns Dilāns. Savukārt papildus intervijā viedokli izsaka sportistu aģents Raivis Ušackis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 8. epizodes tēma: gandrīz puse pasaules iedzīvotāju seko līdzi profesionālajam futbolam un veido pasaules sporta vislielāko tirgu, savukārt Latvijā futbolu par pārliecinošu sporta veidu numur viens grūti saukt. Kā mēs iekļaujamies globālajā tirgū un kā protam to izmantot? Cik daudz ārzemju futbola fanu uzņem Latvija un vai izmantojam visu iespējamo potenciālu? Cik liela ir sporta tūristu nozīme Latvijas ekonomikā? Un kādi uz Eiropas fona ir Latvijas sporta līdzjutēji - vai varam sevi saukt par sporta valsti? Slavens ir izteiciens par "latviešiem kā labākajiem faniem pasaulē", taču kā ir ar vietējā sporta atbalstīšanu tādā veidā, kādā funkcionē profesionālā sporta tirgus, proti, ar savām finansēm biļešu, suvenīru un tiešraižu iegādei? Studijā sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienojušies uzņēmējs, sporta līdzjutējs un mecenāts Mārtiņš Lauva, bijušais Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs, šobrīd Ministru prezidentes padomnieks Edgars Pukinsks un portāla Sportacentrs.com futbola apskatnieks Edmunds Novickis. Savukārt papildus intervijās viedokli par šo jautājumu izsaka arī Renārs Krīgers (LFF mārketinga nodaļas vadītājs) un Gints Jankovskis (RFS fanu kluba līderis). Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 7. epizodes tēma: Latvijas sporta skolu sistēma - tās plusi un mīnusi Latvijas sporta realitātē. Visapkārt dzirdamas bažas par mūsdienu bērnu mazkustību, taču statistika liecina, ka sporta skolās bērnu skaits aug, tāpat kā akreditēto sporta skolu un treneru skaits. Sporta skolu vadītāji runā par problēmām ar finansēm, lielo birokrātiju, treneru pieticīgo atalgojumu, kā arī nevienlīdzību starp pašvaldību un privātajām sporta skolām. Valsts sporta budžetā treneru samaksai paredzēts līdzfinansējums 29 miljoni eiro apmērā, kas ir vairāk nekā puse no Latvijas valsts kopējā sporta budžeta. Vai ar to pietiek? Vai esošais finansējums tiek izmantots lietderīgi? Vai fiktīvas sporta grupas un audzēkņu uzskaitījums tikai finansējuma apgūšanai ir plašas problēmas? Ja sporta skolu sistēmā nepieciešamas reformas, tad kādas? Vai pietiek ar kosmētisko vai nepieciešams eiroremonts? Studijā sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienojušās Sporta skolu direktoru padomes priekšsēdētāja un Limbažu Novada sporta skolas direktore Diāna Zaļupe, Latvijas Treneru tālākizglītības centra vadītāja Signe Luika, kā arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Savukārt papildus intervijās viedokli par šo jautājumu izsaka arī Ģirts Mihelsons (FS “Metta” ģenerālsekretārs), Krišjānis Rēdlihs (Sporta skolas BIG vecākais treneris un valdes loceklis) un Guntis Šēnhofs (BJBS “Rīga” direktors). Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 6. epizodes tēma: Vairākās Latvijas sporta līgās klubu un komandu skaits turpina samazināties. Arvien biežāk vietējie čempionāti pārtop par visas Baltijas līgām, apvienojot spēkus ar kaimiņvalstīm, un vietējo līgu prestižs, sabiedrības interese un ažiotāža krītas. Kāda ir federāciju atbildība Latvijas čempionātu rīkošanā? Kas paveikts labi un ko iespējams paveikt labāk, lai vietējās līgas turpinātu pastāvēt? Vai varbūt vietējie čempionāti mums nemaz nav vajadzīgi? Jauno sportistu pāreja no jauniešu uz pieaugušo vecumu jau tā ir apgrūtināta gandrīz visos sporta veidos, un mazāks komandu skaits to apgrūtina vēl vairāk. Ko spēj paveikt labs mārketings? Lielāks finansējums līgām - vai tā būtu burvju nūjiņa, kas ātri un vienkārši atrisinātu problēmas? Kas jāizdara, lai situācija nekļūtu vēl sliktāka? Studijā: Sportacentrs.com žurnālistiem Rolandam Eliņam un Jānim Celmiņam uz sarunu pievienojās Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Latvijas basketbola līgu direktors Salvis Mētra un Latvijas Handbola federācijas ģenerālsekretārs Rolands Ābols. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 5. epizodes tēma: Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir viens no Latvijas ziemas sporta simboliem. Pirms 28 gadiem uzbūvēto trasi šobrīd apsaimnieko Latvijas Nacionālais sporta centrs. Ik gadu no valsts budžeta trases uzturēšanai tiek novirzīti ap 300 tūkstošiem eiro. Maz vai daudz? Par to runāts un diskutēts daudz… Renes sporta veidos Latvijas sportisti pēc neatkarības atjaunošanas spējuši izcīnīt 10 olimpisko spēļu medaļas, bet citos ziemas sporta veidos olimpisko godalgu Latvijai nav. Vai bez Siguldas trases Latvijai nebūtu arī ziemas OS medaļu? Kāda ir trases nozīme Siguldas pilsētā un sabiedrībā kopumā? Vai to iespējams aprēķināt? Laika zobs Siguldas trasē atstājis sekas, taču nopietnas investīcijas trasē valsts šobrīd neveic. Siguldas trasei būt vai nebūt? Ja būt, tad cik ilgi? Kam jānotiek, lai trases apsaimniekotāji spētu uzturēt trasi arī bez valsts finansiāla atbalsta? Studijā: Sportacentrs.com žurnālistiem Rolandam Eliņam un Jānim Celmiņam uz sarunu pievienojās bijušais kamaniņu braucējs, šobrīd Latvijas Kamaniņu sporta federācijas ģenerālsekretārs Kristaps Mauriņš, Latvijas skeletona tēvs un Siguldas trases ilggadējais - bijušais vadītājs Dainis Dukurs, kā arī SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs” valdes loceklis Andris Pārups. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

2016-aisiais gimnazistas iš Visagino dalyvauja radijo laidoje. Paklaustas apie ateities planus, jis svarsto apie gyvenimą Vokietijoje ir pelningą profesiją. Jo vardas Maksas ir netrukus jo gyvenimas pasikeis: jis atsidurs ten, kur galės būti, kuo nori, sakyti tai, ką iš tiesų galvoja.Radijo laidoje taip pat dalyvauja Irina. Ji į klausimą apie svajones atsako, jog labiausiai norinti, kad Visagino miestas atgytų. Būtent Irina pakvies Maksą į vietą, kuri suformuos juos kaip asmenybes. Tai – neformali jaunimo erdvė „Točka“ (lietuviškai „Taškas“).2022 metais prasidėjusi Rusijos plataus masto invazija į Ukrainą privers du draugus dar kartą apsvarstyti savo tapatybę, vertybes ir pasirinkimus.Trumpesnė pasakojimo versija buvo sukurta mokymų ir mentorystės programos „LRT RADIJO AKADEMIJA 2024“ metu.Autorė – Irina JarecRedaktorė – Inga Janiulytė-TemporinTeksto įrašymas – Sonata JadevičienėUž leidimą naudoti garsus autorė dėkoja Ruslanui Nugumanovui ir Ignui iš IgnalinosRimanto Bikulčiaus nuotrauka

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 4. epizodes tēma: Murjāņu Sporta ģimnāzija ir vienīgā valsts dibinātā un finansētā vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde. Sporta sabiedrībā jau vairākus gadus tiek apspriests jautājums par organizācijas nākotni, plāniem un uzdevumiem. Šobrīd izglītības iestāde, kas izaudzinājusi vairāk nekā 100 Latvijas olimpiešus, nonākusi finanšu grūtībās, un atkal aktualizējies jautājums par MSĢ ilgtermiņa stratēģiju. Kāda ir Murjāņu Sporta ģimnāzijas loma un ietekme uz jauniešu izglītību un sporta nozari? Cik lielu pienesumu Murjāņi dod Latvijas sportam kopumā un kādas pārmaiņas gaidāmas? Studijā: MSĢ direktors Sergejs Čevers, laikraksta “Diena” sporta žurnālists Māris Zembergs, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss un portāla Sportacentrs.com žurnālists Rolands Eliņš. Raidījumu vada Jānis Celmiņš. Viedokļos dalās: vairākkārtējs Latvijas čempions vieglatlētikā (lodes grūšana) Māris Urtāns un Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 3. epizodes tēma: Futbols ir sporta karalis. Jā, lai gan daudzi to atzīt nevēlas - arī Latvijā. Futbolā apgrozās citiem sporta veidiem teju neaptveramas naudas summas, kam klāt šosezon nāks RFS kluba nopelnītie miljoni UEFA Eiropas līgā. Kāda ir finansiālā situācija Virslīgā? Cik liela ir plaisa starp Latvijas vadošajiem un pārējiem klubiem? Līgā ienākuši vairāki ārzemju investori - kāpēc un ar kādu mērķi? Kāda iezīmējas virslīgas attīstības vīzija un, vai virzīt uzdevumu futbola klubs kā peļņas avots, ir utopija? Studijā: Tukums 2000/Telms prezidents Verners Akimovs un Virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs. Raidījumu vada Jānis Celmiņš. Viedokļos dalās: Leevon PPK prezidents Jurijs Žigajevs, RFS ģenerāldirektors Māris Verpakovskis un FK Liepāja direktors Dāvids Jansons. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 10 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 2. epizodes tēma: Sporta likums ir galvenais sporta nozari regulējošais tiesību akts Latvijā. Šobrīd aktuālajā versijā tas izveidots pirms 22 gadiem un dažādiem grozījumiem laikam līdzi gājis visai simboliski. Līdz šī gada augusta beigām bija plānots izstrādāt jaunu likumu, taču augusta otrajā pusē secinām, ka darbi uz priekšu tik ātri viss netiek. Kas tam par iemeslu? Vai vecā likuma versija tiešām ir pagalam novecojusi? Kā likums šobrīd regulē notiekošo sporta nozarē? Ko sagaidām no jaunā Sporta likuma un, kad jaunā likuma projekta versija visbeidzot tiks nodota apspriešanā sporta sabiedrībai? Studijā: Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis, Saeimas Sporta apakškopisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Izglītības un Zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs un Sportacentrs.com žurnālists Rolands Eliņš. Raidījumu vada Jānis Celmiņš. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 1. epizodes tēma: īsi pirms olimpisko spēļu atklāšanas Parīzē Latvijas sporta funkcionāri un jomas eksperti diskutēs par olimpisko spēļu tagadni un nākotni. No antīkās Grieķijas sporta ideāliem līdz mūsdienu biznesa projektam. Vai Starptautiskās Olimpiskās komitejas izveidotā sistēma spēs pastāvēt arī nākotnē? Studijā: Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs un sports žurnālisti Raimonds Rudzāts un Rolands Eliņš. Raidījumu vada - Jānis Celmiņš. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 12. epizodes tēma: sporta primārais mērķis Latvijā – pašapziņas, patriotisma un valsts atpazīstamības pasaulē veicināšana vai veselīgs dzīvesveids? Vai sporta mērķis ir savā ziņā salīdzināms ar kultūras nozari vai tomēr ar veselības jautājumiem? Kā mērīta sporta atdeve dažādu mērķu sasniegšanai? Vai jebkādi mērījumi par tik plašiem jautājumiem vispār ir iespējami? Studijā: skeletona treneris un brāļu Martina un Tomasa Dukuru tēvs Dainis Dukurs un Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 11. epizodes tēma: sports un studijas ārzemēs - finansiālie apsvērumi. Ar ko jāsaskaras un kādas izvēles jāizdara jaunajiem sportistiem, kuri vēlas studēt ārzemēs. Vai pilnu stipendiju var iegūt jebkurš vai tikai izredzētie? Kam jānotiek un ar ko rēķināties, lai sportošanu apvienotu ar studijām ASV? Profesionāls sportists Eiropā vai sports un studijas ASV. Plusi un mīnusi, par un pret. Studijā: sportisti, kuri studijas ārzemēs pratuši apvienot ar sportu - pludmales volejboliste Tīna Graudiņa un bijušais basketbolists Haralds Kārlis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 10. epizodes tēma: Pēdējā piecgadē Latvijā aizvadīti un arī šogad norisināsies vairāki lieli starptautiski sporta pasākumi, kuri saņēmuši un vēl saņems ievērojamu valsts finansiālo atbalstu. Cik lietderīga ir valsts naudas tērēšana šādiem sporta forumiem? Kāda ir šo investīciju atdeve īstermiņā un ilgtermiņā? Ko iegūs sporta organizācijas un konkrētie sporta veidi, ko citas nozares? Vai šo naudu nebūtu pareizāk novirzīt jauniešu sportam un veselīga dzīvesveida veicināšanai un vai tas vispār iespējams? Studijā: LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava un "Eurobasket 2025" izpilddirektors Kristaps Janičenoks. Viedokļus izsaka LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs un LPF prezidents Aivars Platonovs. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 9. epizodes tēma: Ministru kabinetu Latvijā šobrīd veido 15 ministrijas. Pavisam nesen izveidota Klimata un Enerģētikas ministrija, taču sports joprojām ir Izglītības un Zinātnes ministrijas paspārnē, kur saprotamu iemeslu dēļ nav prioritāšu augšgalā. Vai sporta nozares pārstāvji būtu pelnījuši paši savu ministriju, kāda būtu tās izveides jēga un pienesums? Kāda ir Eiropas valstu pieredze un, vai sportam paliekot Izglītības un Zinātnes ministrijas kompetencē, tas nepaliek pabērna lomā? Studijā: 14. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un LOK izpildkomitejas loceklis, bijušais LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 8. epizodes tēma: sporta patērēšanas ieradumi gan pasaulē, gan Latvijā pēdējā laikā ievērojami mainījušies. Mazinājies un turpina samazināties sporta drukāto mediju skaits, pasauli pārņem sociālie tīkli. Sports medijos kopumā kļuvis pieejamāks, taču par dažādu izklaides platformu lietošanu un sporta vērošanu attālināti ir jāmaksā. Vai sports jau tuvākajā laikā pazudīs no klasiskajiem TV kanāliem? Vai Latvijā pastāv kvalitatīva sporta žurnālistika? Kurus no sporta veidiem Latvijas sporta līdzjutēji medijos iecienījuši visvairāk? Studijā: ilggadējs Latvijas sporta žurnālists Jānis Matulis un TV3 Sport programmu direktors Toms Circenis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 7. epizodes tēma: Sporta pasākumi Latvijā pēdējā laikā pazaudējuši savus skatītājus tribīnēs. Kur viņi palikuši? Ja agrāk sporta draugi apmeklēja arī vietējās sacensības un čempionātus, tad šobrīd līdzjutēju skaits tribīnēs uz nacionālajiem čempionātiem krietni krities. Ar to spiestas sadzīvot lielākā daļa sporta veidu federāciju un klubu. Kā veicināt skatītāju pieplūdumu sporta arēnās? Ko lietas labā dara klubi, ko iespēj federācijas? Studijā: BK "Ventspils" ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics un "Riga FC" sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Krišs Upenieks. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 6. epizodes tēma: Valsts nauda Latvijas sportā – kas ar to notiek? Valsts sporta finansēšanas mehānisms - tā plusi un mīnusi. Kāda ir šī brīža finansēšanas kārtība? Vai tā nav pārāk sarežģīta un sadrumstalota? Kā veidot kritērijus, kas atbilstu pareizam finansējuma sadalījumam? Kuri ir tie sporta veidi, kas jāvirza kā prioritārie? Kādam jābūt to skaitam? Studijā: Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 5. epizodes tēma: KĀ DZĪVO UN KĀ IZDZĪVO LATVIJAS SPORTA KOMANDAS? Kā dzīvo un kā izdzīvo Latvijas sporta klubi? Cik finansiāli stabili tie ir un kā veidojas to budžeti? Kādas bija klubu iespējas agrāk? Kādas tās ir šobrīd? Cik ļoti sportiskos rezultātus mūsdienu sportā ietekmē nauda un ko iespējams sasniegt ar entuziasma palīdzību? Cik lielā mērā atbalstu klubiem nosaka politiskais faktors? Cik liels un cik svarīgs klubiem un komandām ir pašvaldību atbalsts, bet cik dāsni privātie sponsori? Studijā: “VEF Rīga” prezidents Gatis Jahovičs un HK “Zemgale/LBTU” prezidents Aivars Zeltiņš. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 4. epizodes tēma: SPORTA SKOLOTĀJS - DARBS VAI DZĪVESSTILS? Profesionāli sportisti nereti atzīst, ka sporta skolotājs viņam bijis kā tēvs vai māte, kuram bērnībā dažs pat uzticējies vairāk nekā saviem īstajiem vecākiem. Vai sporta skolotāji jūtas novērtēti un, kā pret viņu darbu attiecas paši jaunieši? Vai ar pedagoga atalgojumu var izdzīvot? Sabiedrībā pastāv uzskats, ka sporta skolotāji ir nepietiekami nenovērtēti. Kā tad īsti ir? Cik pelna sporta skolotājs un kāda ir viņa slodze un noslodze? Studijā: Sarmīte Gobiņa (sporta skolotāja) un Inese Bautre (IZM pārstāve).

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 3. epizodes tēma: SPORTA JAUNIEŠIEM - CIK PIEEJAMS LATVIJĀ? Vesela un veselīga jaunatne ir mūsu nākotne, taču pēdējā laikā bieži izskan runas, ka jauniešu interese par sportu sarūk, sporta nodarbības ir maz apmeklētas, un jaunieši rod cita veida izklaides. Kādai jābūt valsts politikai un pieejai jauniešu sportam? Cik izmaksā sporta nodarbības bērnu vecākiem? Un vai bērnu vecākus varam nodēvēt par Latvijas sporta ģenerālsponsoriem? Kāda ir sporta veidu pieejamība lielajās un mazajās Latvijas pilsētās? Kuri sporta veidi ir finansiāli vispieejamākie? Ar kādām problēmām saskaras sporta skolas un to vadītāji? Studijā: Ēriks Miļuns (HK Prizma) un Miks Vilkaplāters (Sporta skola Metta).

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 2. epizodes tēma: LIELA NAUDA LATVIJAS SPORTĀ. Bankrotējis profesionāls sportists mūsdienās nav retums. Kāpēc tā notiek? Kā tiek veicināta finanšu pratība dažādās līgās, čempionātos un valstīs? Ieguldījumi un investīcijas dažādos projektos jau karjeras laikā – cik bieži šādu soli izvēlas sportisti? Kāpēc nereti investīcijas nenes kāroto un no smalkiem auto nākas pārsēsties uz krietni pieticīgākiem un lepno dzīvi nomainīt pret pelēkāku ikdienu. Studijā: olimpiskais čempions Agnis Čavars un investīciju eksperts Pauls Miklaševičs.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 1. epizodes tēma: KARJERAS IZVĒLE - PROFESIONĀLS SPORTISTS. Kas motivē jaunieti kļūt par profesionālu sportistu? Slava, nauda vai bauda? Vai ar neierobežotiem naudas līdzekļiem var izaudzināt augsta līmeņa atlētu? Vai virzīt mērķi “mans bērns būs profesionāls sportists” ir pieļaujami? Studijā: Tomass Dukurs un Askolds Uldriķis. #SIF_MAF2023

Tehnoloģiju ziņu tops. 1. Mūziķu suvenīrus turpmāk varēs iegādāties arī caur "Spotify" platformu; 2. "WhatsApp Android" lietotāji varēs ielogoties bez paroles; 3. Viedie zobu sargi turpmāk sekos līdzi spēlētāju galvas traumām; 4. Septītās paaudzes Wi-Fi tehnoloģija ir pie apvāršņa; 5. Platforma “X” testa režīmā sākusi vietām iekasēt maksu no jauniem lietotājiem. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Tehnoloģiju ziņu tops. 1. Jauni viedtālruņi no Google, Samsung un Nokia. 2. Vai Tu maksātu par sociālo tīklu lietošanu bez reklāmām? 3. Turpmāk uz e-pastiem atbildēsim ar emoji. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.  

19. aprīlī startēja kampaņa "Vislatvijas elektro talka", kuras laikā, vairāk nekā 60 atkritumu šķirošanas laukumos var bez maksas nodot nevajadzīgās elektroiekārtas. Par kampaņu, kas norisināsies līdz 21. maijam, un tās saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, Valsts Vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs. "Vislatvijas elektro talkas" laikā atkritumu šķirošanas laukumos bez maksas var nodot gan lielo sadzīves tehniku, piemēram, ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas, plītis, televizorus, gan arī mazo tehniku – fēnus, mikserus, blenderus, gludekļus un cita veida iekārtas. Visai nododamajai tehnikai jābūt neizjauktai, lai novērstu kaitīgo vielu nonākšanu vidē. Pēdējos gados cilvēku atbildība pieaug un nolietotās elektroiekārtas arvien vairāk nonāk atkritumu pārstrādes uzņēmumos. Tomēr Jānis Aizbalts norāda un citu tendenci - atkritumos nonāk arī salīdzinoši jaunas elektroierīces, kas darbojas, bet ir ar kādiem nelieliem vizuāliem defektiem. "Mēs kā viens no uzņēmumiem, kas vāc, pēc tam šķiro un arī, kur var, izjauc, tad varu teikt, ka tie apjomi, ko iedzīvotāji ir gatavi mums nodot, ar katru gadu aug un tas ir pozitīvi. Un cilvēki tiešām ir ieinteresēti šādās vai citās akcijās piedalīties. Mēs arī redzam, ka viņi tiešām ļoti aktīvi izmanto. Ja pirms trijiem gadiem tā vēl bija tāda veco šķūnīšu iztīrīšana. (..)  Viss kaut kas ar nosaukumiem "Minska", "Rīga" un tamlīdzīgi. Tā bija tāda klasika pirms trīs gadiem. Šobrīd jau nāk tāda jaunāka tipa elektronika, līdz ar to cilvēki piedomā pie tā, ka tomēr jāizmet pareizi, nevis atkritumos," vērtē Jānis Aizbalts. "Bet te ir divas nianses: viena - tomēr tām elektronikas lietām vajadzētu būt remontējamām, un šobrīd diemžēl Latvijā tā remontu un atgriešanas vēl otrreizējai lietošanai [sistēma], tas diemžēl Latvijā nav attīstīts. To mēs gribam ar šo kampaņu arī uzsvērt, ka to ceļu tomēr jāiet. Ne vienmēr uzreiz jāsūta uz pārstrādi. Un otra lieta ir tā, ka diemžēl arī mēs redzam no tām mantām, ko saņemam, tā aprite, cik ātri tā elektronika atnākt pie mums, tas gadu sprīdis diemžēl samazinās. Bieži vien pie mums atnāk ar elektronika, kas ir pilnībā strādājoša, bet viņai, piemēram, vienkārši kaut kāda skrambiņa priekšējā sieniņā. Cilvēkam tā tikai dēļ, ka uz priekšējām durvīm ir skramba, viņš tā vietā, lai atdotu kādai omei vai opim uz laukiem, kur viņš būs priecīgs to lietot, viņš to nodod mums. Vienkārši izmet un pērk jaunu, kas arī nebūt nav tā pareizākā labākā tendence."

FM99 archyvas. Prieš dešimt metų - 2013-aisiais pokalbis Maksu Melmanu apie Lietuvai svarbias datas.

Nacionalinė kūrybinių ir kultūrinių industrijų asociacija šiandien kvietė į jau septintąjį metinį nacionalinį kultūros forumą „Kultūra ekstremalių pokyčių akivaizdoje“. Kultūros ir švietimo reikšmės klausimus forume analizavo asociacijos „Kūrybinės jungtys“ vadovė Milda Laužikaitė ir Kauno technologijos universiteto mokslininkas dr. Arvydas Grišinas.Šiomis dienomis Lietuvos nacionaliniame dramos teatre įvyks spektaklio „Gyvulių ūkis. XXI amžius” premjera. Tai spektaklis spektaklyje, kuriame aktoriai kalba apie kūrybos procesą, bet kartu – ir apie mūsų visuomenę, nesutarimus, ginčus ir kompromisus, ir aplink mus esantį Gyvulių ūkį. Su spektaklio kūrėjais susitiko Jonas Minialga.Lenkijoje, Europos saugumo ir bendradarbiavimo organizacijos Parlamentinėje Asamblėjoje (ESBO PA) nuskambėjo Lietuvos vardas – atidaryta paroda apie Lietuvos organizacijos „Blue / Yellow for Ukraine“ veiklą ir paramą Ukrainai. Kalbamės su organizacijos įkūrėju Jonu Ohmanu.Klasikinės muzikos naujienose: parduodama įspūdinga smuikų kolekcija, Curtis muzikos instituto įsteigta nuosava įrašų leidykla, nauja „Deutsche Grammophon“ muzikos transliavimo platforma ir pirmoji simfonija, sukurta specialiai metavisatos – Metaverse – aplinkai.Rubrikoje „Be kaukių“ šiandien vieši grupės BIPLAN narys Maksas Melmanas. Muziką nuo paauglystės savo keliu pasirinkęs Maksas yra dirbęs ir knygų pardavėju, ir vaikų darželio prižiūrėtoju. Apie skirtingas patirtis ir visuomet lydinčią muziką – pokalbis studijoje.Ved. Gerūta Griniūtė

Kāda ietekme uz Formula 1 pilotu tirgu būs Serhio Peresa līgumam un vai Daniels Rikardo turpinās cīņu McLaren komandā arī 2023.gadā? Indy500 uzvarētāja Markusa Ēriksona mistisko mecenātu stāsts.

Menininkė Emilija Škarnulytė Prancūzijoje pradeda rezidenciją „art.explora“. Kartu visus pasiekė ir žinia, kad E. Škarnulytė atsisakė ir vienos iš stambiausių Berlyno galerijų kvietimo surengti savo ekspoziciją.Lietuvos kultūros sotinėje Alytuje nuo rytojaus prasidedančioje „Myliu“ savaitėje – kiekviena diena su meile – paskaitos, parodos, pristatymai, konferencija, vainikuojant teatralizuotu, ritualais, azartiškomis varžybomis apipintu maršrutu. Apie „Myliu“ savaitę kalbame su Alytaus soroptimisčių klubo viceprezdiente Vida Grišmanauskiene.Lietuvos kompozitorių sąjungos Metų kūrinio rinkimuose premija Orkestrinių kūrinių kategorijoje atiteko kompozitoriui Mariui Baranauskui už „Alrediph“ tamtamui ir simfoniniam orkestrui, o premija Vokalinių ir chorinių kūrinių kategorijoje komisijos sprendimu atiteko Justei Janulytei už kompoziciją „Recordare“ chorui, orkestrui ir vargonams.Pakeliui su klasika tęsia pasakojimų apie krepšinį ciklą, skirtą šios sporto šakos Lietuvoje šimtmečiui. Kotryna Lingienė tyrinėja ryšius tarp Kauno „Žalgirio“ skanduočių ir itališkos popmuzikos. Narplioti melodingas istorijas jai padeda „Žalgirio“ gerbėjų grupuotės „Green White Boys“ narys, skanduočių kūrėjas Maksas.Rubrikos „Be kaukių“ svečias poetas Mantas Balakauskas. Jo poezijos rinktinė įvertinta kaip geriausia 2021 Lietuvos metų knygos rinkimuose.Ved. Ieva Buinevičiūtė ir Marius Eidukonis

Tā vien izskatās, ka vēl vairākus mēnešus mēs kārtosim daudzas lietas attālināti. Un te nu bez elektroniskā jeb e-paraksta dokumentus nokārtot būs sarežģīti vai pat neiespējami. Elektroniskais paraksts jeb e-paraksts Latvijā darbojas kopš 2006. gada, un tie, kas to lieto bieži, ir apmierināti ar šī servisa kvalitāti. Bet tie, kam šāda funkcija ir nepieciešama reti vai tikai vienu reizi, noteikti nebūs diez ko apmierināti ar paša paraksta iegūšanas veidu un tā lietošanu. Kā iegūt e-parakstu un kā to lietot, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine atzīst, ka e-paraksts ir noderīgs gan uzņēmējiem, gan ikvienam iedzīvotājam, jo tas ietver divas funkcijas – viena ir paraksta funkcija, otra – elektroniskā identitāte jeb personas identitātes apliecināšana digitālajā vidē. Valsts e-paraksta nokārtošanu un lietošanu garantē bez maksas. Vineta Sprugaine piekrīt, ka e-paraksta attīstību līdz šim kavēja trīs būtiski šķēršļi: tas bija par maksu, nebija visai ērts, nebija pielietojuma. Šobrīd visas trīs problēmas ir atrisinātas. E-paraksts ir pieejams bez maksas, ir pieejama arī mobilā versija tālrunī, tas ērti pieejams un vienkārši lietojams. Pieaug arī e-paraksta pielietojumu klāsts. Ja e-paraksts ir pieteikts pirms 2018.gada un nav lietots laikā no 2018. līdz 2020. gadam, tagad ir jāpiesakās no jauna, jo ir izveidota jauna tehnoloģiskā platforma drošības apsvērumu dēļ. Pieteikšanās ir attālināta portālā eparaksts.lv. Ir bezmaksas kurjers, kurš ieradīsies jebkurā apdzīvotā vietā Latvijā, lai parakstītu līgumu. Šis nav pieejams ārvalstīs dzīvojošajiem. Ja ir neskaidrības, jautāt var, zvanot uz klientu atbalsta tālruni 67108787 darba dienās no plkst. 8-20, kā arī var sazināties ar virtuālo kolēģi Signi jebkurā diennakts laikā. Uzņēmuma “Topodati.lv” pārstāvis Māris Krievs un Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis dalās pieredzē par e-paraksta izmantošanu. Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš iepazīstina ar jaunumu – no nākamā gada janvāra arī notāri iesaistīsies eParaksts Mobile izsniegšanā.

Aušra Kiudulaitė. „Maksas ir 92 musės“. Skaito aktorė Sonata Visockaitė.

Šajā epizodē Annija, Mārtiņš un Roberts, kā īsti gurmāni komentē ēdināšanas iestādes Dižpilsētā, politiku un daudz citas eksistenciālas tēmas. Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Nāc uz grupu Facebook - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par labdari - https://www.patreon.com/eitanazija

Kaip kelias iš baleto pasaulio fizikos mokslų daktarę, lazerių inžinierę Simoną Liukaitytę–Suszcynską atvedė į gamtos mokslus? Ir kaip ji prisidėjo prie NASA marsaeigio „Perseverance“ kūrimo? Kelionių skiltyje Nacionalinė turizmo skatinimo agentūra „Keliauk Lietuvoje“ pasidalins idėjomis, ką saldaus galima nuveikti ir kur praleisti romantiškas atostogas nepakėlus sparnų iš Lietuvos. Grupės Biplan lyderis Maksas papasakos, kaip grupė ketina švęsti 25-ąjį gimtadienį.O Profesionalių pirtininkų asociacijos prezidentė Birutė Masiliauskienė supažindins su pirties teikiama nauda.Ved. Gabrielė Martirosian ir Gerūta Griniūtė

3td.lv – e-grāmatu bibliotēka, kas piedāvā iespēju bez maksas lasīt grāmatas tiešsaistē datorā, planšetdatorā vai viedtālrunī, strauju popularitātes kāpumu piedzīvoja ārkārtējās situācija laikā, lasītāju skaitam kāpjot par 62%. Par to, kā drukāta grāmata pārtop par e-grāmatu, kādas ir tās priekšrocības, kādas ir attīstības iespējas un kad varam cerēt sagaidīt audiogrāmatas, uzņēmuma “Tieto Evry”, kas ir viens no šīs bibliotēkas izveidotājiem, funkcionālā konsultante Aiga Grēniņa un produktu izstrādes un attīstības vadītājs Nauris Kolāts stāsta Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Digitālās brokastis” sarunā ar tā vadītājiem Arti Ozoliņu un Rihardu Blesi. Latvieši saka “Nevērtē vīru pēc cepures!”, bet angļi – nevērtē grāmatu pēc tās vāka. Vai jūs piekrītat šim izteicienam? Aiga: Tur ir sava taisnība, bet piekrītu daļēji, jo vāks ir ļoti svarīgs. 3td.lv e-grāmatu bibliotēkā redzami tieši grāmatu vāki, un šāds vizuāls izkārtojums ir virtuālās vides priekšrocība. Man te gribētos iestarpināt citu teicienu – “Visas grāmatas, kamēr vien tās nav lasītas, tiek vērtētas pēc vāka”, un jo īpaši to var attiecināt uz bērniem. Ļoti daudziem latviešu valodā tulkotiem darbiem izdevēji gatavo arī īpaši latviešu valodas izdevumam paredzētu vāku, ar kuru tad mēģina uzminēt, kas lasītāju varētu ieinteresēt visvairāk. Kas ir jādara, lai varētu piekļūt 3td.lv un varētu lasīt tajā pieejamās grāmatas? Aiga: Vispirms ir jābūt ierīcei – telefonam, datoram vai planšetei, kā arī internetam. Ieskatīties 3td.lv, aplūkot grāmatu vākus un palasīt pirmās lapaspuses var ikviens, bet lai lasītu pilnos tekstus gandrīz 400 elektronisko grāmatu, vajadzīgi autorizācijas dati – publiskās e-bibliotēkas lietotāja vārds un parole. Iespējams, ka daudziem šie elektroniskā kataloga dati jau ir, bet ja ne, lai tos saņemtu, jāsazinās ar bibliotēku. Pati lasīšana notiek tiešsaistē, tas ir straumēšanas pakalpojums, lejupielāde netiek piedāvāta, jo mēs, cieši sadarbojoties ar izdevējiem, vēlamies mazināt riskus, lai netiku pārkāptas autortiesības – lai autori būtu droši, ka viņu ievietotie darbi e-grāmatu bibliotēkā būs aizsargāti, un lai lasītājiem būtu pārliecība, ka viņi lasa legāli un ar izdevējiem un autoriem saskaņotu tekstu. Šī ir arī iespēja mums visiem kopīgi veicināt legāla satura apriti, arī izdevēji teikuši, ka viņi šo ļoti atbalsta, jo viņiem vienkāršāk pārraudzīt grāmatu ievietošanu e-bibliotēkā nekā dzīties pakaļ dažādiem likumpārkāpējiem, un cilvēkiem tas ir drošāk, ērtāk, nav jāiet kaut kādā nezināmā lapā, pārkāpjot likumu. Kā notiek bibliotēkas klāsta papildināšana? Aiga: Šis projekts tapis, cieši sadarbojoties ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) un izdevējiem. Tiesības piedāvāt ievietot e-grāmatu bibliotēkā ir atrunātas izdevniecību līgumos ar autoriem vai viņus pārstāvošajām aģentūrām. Šobrīd 3td.lv lasāmi četru izdevēju – “Zvaigzne ABC”, “Prometejs”, “Mansards” un “Latvijas Mediji” – darbi. Izdevniecības sagatavo šo grāmatu sarakstus un iesniedz tos KISC, kuri no piedāvātā saraksta atlasa grāmatas bibliotēkai. Bibliotēkas klāsts tiek papildināts trešdienās, un man pašai trešdienas ir kļuvušas interesantākas, jo tajās virtuālajos plauktos ieguls vismaz trīs jaunas grāmatas. Taču izdevēja darbs ar to vēl nebeidzas – katrai grāmatai ir atrunāts, cik ilgi drīkst izplatīt drukāto versiju, cik ilgi elektronisko versiju, un izdevējs seko tam līdzi. Pirms gadiem desmit par e-grāmatām saucām ieskenētas grāmatas, kuras pārsūtīja pa e-pastu vai arī bija pieejamas kādā interneta vietnē. Kā mūsdienās atšķiras parasta grāmata no e-grāmatas? Nauris: Galvenā atšķirība ir lietošanas pieredzē, jo ieskenētas grāmatas būtībā ir bildes, saliktas kopā vienā pdf dokumentā, kuru var lasīt, skatīties, bet tas nav pārāk ērti un lietotājam draudzīgi. E-grāmatu formāts pielāgojas dažādām ierīcēm, ekrāniem, ir iespēja palielināt, samazināt burtus, mainīt fonu vai kontrasta izmērus, var redzēt, cik tālu šobrīd atrodos grāmatā un citas. Veidojot sistēmu, parūpējāmies, lai saglabātu un atcerētos, kurā ierīcē lasītājs pēdējo reizi ir lasījis un cik tālu ticis – ja iepriekš lasīts datorā, bet nākamajā reizē grāmata jau atvērta viedtālrunī, lasītājam nebūs jāšķirsta lapas un jāmeklē, kur viņš palika. Kas un kādās ierīcēs šīs grāmatas lasa? Aiga: Šobrīd e-grāmatu bibliotēkai ir jau 10 000 lietotāju un grāmatu lasīšana ir bez maksas. Ārkārtējās situācijas laikā novērtējām, ka mums šāds resurss ir, jo reģistrēto lietotāju skaits šajos mēnešos palielinājās par 62%. Mums bija pārsteigums, ka aktīva lasītāju daļa lasītāju ir seniori, un tieši viņi īpaši novērtēja iespēju ērti pielāgot burtu izmēru. Man gribētos teikt, ka visērtāk e-grāmatas ir lasīt planšetē, bet reālā dzīve pierāda, ka biežāk tomēr lasu telefonā, jo tas vienmēr ir pa rokai. Un arī tā statistika liecina, ka 55% lasa mobilajos telefonos. Kāds ir pārejas process no vienkārša teksta uz e-grāmatas tekstu? Aiga: Tur patiesībā jāiegulda diezgan daudz darba un finanšu resursu, jo pieņēmums, kas var vienkārši paņemt drukāto versiju un palaist to kā e-grāmatu vai, ja teksts ir elektroniski, tad e-grāmata ar to jau gatava, ir maldīgs. Apgāda “Mansards” vadītājs vadītājs Jānis Oga ir teicis, ka viņiem nav izdevies radīt nevienu e-grāmatu mazāk kā astoņu stundu laikā, tātad tas maksā vismaz astoņas stundas – ir jāpiesaista maketētājs, jāsaskaņo juridiskās nianses, lai šo e-grāmatu vispār varētu piedāvāt, jāpārnes arī teksts ar visu struktūru. Ja ir attēli, tiem vajag citas atļaujas, lai tos varētu elektroniskajā vidē piedāvāt. Vēl ir jautājums par formātiem. E-grāmatu vidē tas ir ePub formāts, bet šie formāti ir dažādi. Kā jūs raugāties uz audio grāmatu formātu? Kādi ir izaicinājumi tā radīšanai? Aiga: Par šo esam domājuši un ar KISC un izdevējiem pārrunājuši. Šobrīd tās ir tikai ieceres, taču ceram un turam īkšķus, lai tas notiktu – lai varētu ne tikai lasīt e-grāmatas, bet arī klausīties, jo visi zinām, ka audiogrāmatas ir vajadzīgas. Taču jāsaprot arī, ka tas ir liels finanšu ieguldījums – būtu jāpiesaista aktieri, ir vēlme pielāgot un izvēlēties balsis, taču Latvijas tirgus tomēr ir mazs. Apsveram domu iesaistīt mākslīgo intelektu, lai tekstu varētu nolasīt ar automatizētās balss atpazīšanas programmām. Ņemot vērā paradumu maiņu, arī krīzes ietekmi, vai ir pierādījumi, ka e-grāmatas Latvijā tiek pirktas biežāk nekā papīra formātā? Aiga: Jā, šie apstākļi stimulē e-grāmatu pirkšanu, taču izdevēji neslēpj – lai nodrošinātu e-grāmatu veidošanu, viņi iegulda no drukāto grāmatu pārdošanas gūtos ieņēmumus. E-grāmatām latviešu valodā ir 10 gadu sena vēsture, pirmie e-grāmatu izdeva “Zvaigzne ABC”. It kā 10 gadi ir daudz, daudz kas ir noticis un attīstījies, bet noteikti, ka vēl ir kur augt. Mēs ļoti ceram, ka 3td.lv ir stimuls, grūdiens, lai e-grāmatu apriti iekustinātu vēl vairāk.

Kultūras bistro viesojās kultūras žurnālists Kaspars Zaviļeiskis. Apspriestās tēmas: - Kultūras ļaudis joprojām meklē jaunas izpausmes formas; - Vai nepieciešams ņemt maksu par koncertiem un izrādēm internetā? - Vai šīs krīze var ietekmēt jaunu mākslas stilu dzimšanu?  

Labas rytas, štai ir mes kartu su Maksu Melmanu, visiems puikiai žinomos grupės Biplan vokalistu ir įkūrėju! Apie pradžią, konfliktus ant scenos, įsimintiniausius pasirodymus, scenos dalijimąsi su Metallica, būsimus planus ir kt.!Svečias: https://www.facebook.com/maksas.melmanhttps://www.patreon.com/pralauzksaltahttps://open.spotify.com/show/0WridV6XmV62ZLxpLX9d4K?si=ik8D7-_5T2OzMT_1oP3mvwhttps://itunes.apple.com/lt/podcast/pralau%C5%BEk-vien%C4%85-%C5%A1alt%C4%85/id1364954186?mt=2Instagram:https://www.instagram.com/mantasgm/https://www.instagram.com/jankusairidas/https://www.instagram.com/pralauzkvienasalta/

Ja tu nodarbojies ar satura mārketingu, tad rodas jautājums - cik daudz ir par daudz? Podkāstā izklāstam argumentus, kāpēc ir jādalās ar saturu un jāpiedāvā pakalpojumi arī bez maksas.Uzzini par mums vairāk:www.facebook.com/edgarskebbewww.facebook.com/vladislavs.podvinskiskebbeit.lv/podkasts/

Grupės „Biplan“ lyderis Maksas Melmanas.

„MG Baltic“ politinės korupcijos bylos nagrinėjimą atnaujinęs teismas atmetė kaltinamųjų advokatų prašymus gražinti bylą prokurorams ar kreiptis į Konstitucinį Teismą. Istorinėje Prezidentūroje Kaune vyksta Ukrainos Nepriklausomybės dienos minėjimas.Treneris Dominykas Rukšėnas „Facebook“ paskelbė, kad protingas ir stiprus jo šuo Maksas buvo nunuodytas.Karinio įsiveržimo į Čekoslovakiją 50-metis.Lietuvos lazerių kūrėjų darbai žinomi ir vertinami visame pasaulyje.Įsigaliojus reikalavimui įsirengti dūmų detektorius, jie įrengti trečdalyje namų. Informacija apie orus. Sportas. „Radijo popietės“ anonsas.Ved. Madona Lučkaitė.

„MG Baltic“ politinės korupcijos bylos nagrinėjimą atnaujinęs teismas atmetė kaltinamųjų advokatų prašymus gražinti bylą prokurorams ar kreiptis į Konstitucinį Teismą. Istorinėje Prezidentūroje Kaune vyksta Ukrainos Nepriklausomybės dienos minėjimas.Treneris Dominykas Rukšėnas „Facebook“ paskelbė, kad protingas ir stiprus jo šuo Maksas buvo nunuodytas.Karinio įsiveržimo į Čekoslovakiją 50-metis.Lietuvos lazerių kūrėjų darbai žinomi ir vertinami visame pasaulyje.Įsigaliojus reikalavimui įsirengti dūmų detektorius, jie įrengti trečdalyje namų. Informacija apie orus. Sportas. „Radijo popietės“ anonsas.Ved. Madona Lučkaitė.

Apie knygas ir ne tik. Apie brazilų literatūrą. „Pasaulis domisi jų literatūra, nes tikrai yra kuo domėtis. Jų pasaulio suvokimas visai kitoks negu Europos ar Šiaurės Amerikos. Brazilija garsėja poetais, o žmonės mėgsta poeziją, gal todėl, kad lengva ja išreikšti jausmus, savo tapatybę“, – sako „Charibdės“ leidyklos vadovė Rita Kubilienė – leidykla išleido garsaus ne tik Brazilijoje, bet ir pasaulyje rašytojo Moacyro Scliaro romaną „Maksas ir katės“.“Aš esu statistinis žmogus“, – sako rašytoja Andrė Eivaitė ir priduria: “dauguma žmonių yra statistiniai, mano romanų personažai taip pat statistiniai, jie yra paprasti žmonės, neišsiskiriantys minioje“. Pokalbis su rašytoja, neseniai išleidusia trečią romaną “Valstybės tarnautojos dienoraštis“.

Apie knygas ir ne tik. Apie brazilų literatūrą. „Pasaulis domisi jų literatūra, nes tikrai yra kuo domėtis. Jų pasaulio suvokimas visai kitoks negu Europos ar Šiaurės Amerikos. Brazilija garsėja poetais, o žmonės mėgsta poeziją, gal todėl, kad lengva ja išreikšti jausmus, savo tapatybę“, – sako „Charibdės“ leidyklos vadovė Rita Kubilienė – leidykla išleido garsaus ne tik Brazilijoje, bet ir pasaulyje rašytojo Moacyro Scliaro romaną „Maksas ir katės“.“Aš esu statistinis žmogus“, – sako rašytoja Andrė Eivaitė ir priduria: “dauguma žmonių yra statistiniai, mano romanų personažai taip pat statistiniai, jie yra paprasti žmonės, neišsiskiriantys minioje“. Pokalbis su rašytoja, neseniai išleidusia trečią romaną “Valstybės tarnautojos dienoraštis“.