Podcasts about apmekl

Lielākā daļa Eiropas ir lauki un tieši lauku attīstībai un revitalizācijai iecerēts liels kongress Rīgā, kurā ar saviem pētījumiem pulcēsies pētnieki no 48 valstīm. Kā klājas lauku teritorijām pasaulē? Vai aizvien novērojama masveida migrācija uz pilsētām? Un, vai dzīve laukos mūsdienās ir trūkuma vai luksusa simbols? Raidījumā vērtē sociologs Miķelis Grīviņš, Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Vai mums ir tendence meklēt iespējas dzīvot laukos un tā jau ir tāda Luksus paradība - dzīvot laukos? Miķelis Grīviņš: Man liekas, ka tas ir komplekss fenomens, uz kuru nevar vienkārši atbildēt. Ja mēs mēģinām vienkāršu atbildi pateikt - nezinu, laukos tagad pēkšņi viss ir labi vai viss ir slikti, tad patiesībā mēs pazaudējam iespēju palīdzēt tām teritorijām, kurām varbūt ir grūti Neapšaubāmi, ir kaut kādas vietas, kas ir izbaudījušas to, ka parādās grupa, kura var atļauties un kuriem ir resursi, lai dzīvotu ārpus Rīgas. Te ir jāņem vērā, ka dzīve ārpus Rīgas paredz pilnīgi citus modeļus, pilnīgi citas investīcijas ikdienā, pie mazāka iedzīvotāju blīvuma pilnīgi visi sociālie pakalpojumi kļūst dārgāki gan naudā, gan laikā. Ja tu esi ekonomiski nodrošināts un tu esi viens no tiem "vēlamajiem stāstiem", kurš strādā kaut kur, kur var nopelnīt daudz, bet tad dzīvo savā zaļajā, attālajā vietā, tad, protams, mēs varam tikai priecāties par to. Bet no tā, ko es esmu lasījis, tās vietas, kas izbauda šo migrāciju no cilvēkiem, kuri ir turīgi, tās ir salīdzinoši nedaudz, un tie ir konkrēti reģioni. Ir kaut kas, kas vieno tos reģionus, kas ir svarīgi, lai cilvēki tur tagad atgrieztos vai gribētu vispār tur izvēlēties dzīvot? Tas ir infrastruktūras vai dabas objekta tuvums vai reģiona centram ir jābūt ar kaut ko ļoti vilinošam, vai tie ir pilnīgi lauki tālu meža vidū jābrauc daudzus kilometrus pa meža ceļu, lai vispār sasniegto to vietu? Miķelis Grīviņš: Atbilde, ko es varu sniegt, ir "educated guess", ka ir faktori, kas nospēlēs visos gadījumos. Sāksim ar to, ka cilvēki ir dažādi, mēs nevaram visu ielikt vienā maisā, bet ir kaut kādas lietas, kuras mēs redzam, ka kopsakarības ir. Jau pirms pāris gadiem bija pētījumi, kas rādīja, ka mēs varam likt kaudzi ar dažādiem faktoriem uz papīra, bet beigu beigās tā infrastruktūra, pieejamība, vai tu tur vari nokļūt, tas ir tas, kas izsaka, vai cilvēki būs gatavi uz turieni doties vai nē. Attiecīgi ir skaidrs, ka tā pirmā lieta, kas ir jāsakārto. Bet mums ir jābūt gana godīgiem par to, ka mēs esam ļoti maz tājā teritorijā, kas mums ir, un mēs nevarēsim sakārtot infrastruktūru visur. Jo mēs ātrāk sapratīsim, kuras ir tās vietas, kuras mēs gribam sakārtot, jo mēs labāk varēsim to naudu, kas mums ir infrastruktūrai, iztērēt pēc iespējas efektīvāk. Lai cik tas skaudri neizklausītos, man liekas, pēc pāris gadiem vēlme dzīvot kaut kur tālāk no infrastruktūras, tā būs diezgan elitāra lieta, par kuru pašam būs jāmaksā diezgan daudz. Skatoties uz mūsu demogrāfiskajiem procesiem, mēs nevaram cerēt, ka tā infrastruktūra pēkšņi atpelnīsies. Es saprotu, ka tas ir kaut kas skaudrs, ko teikt kādam, kas sēž no Rīgā studijā pie galda, un ir viegli komentēt. Bet es īsti neredzu, kāds varētu būt cits scenārijs. Ja mēs atkāpjamies no infrastruktūras, tad, man liekas, sākās preferenču jautājumi par to, kas cilvēkam patīk un ko cilvēks meklē. Mēs redzam, ka tie centri, kuri iegūst, principā ir vieni un tie paši. Un tie tie, kas jau ir veiksmīgi pārdevuši [sevi] kā vietas, kurās ir patīkami dzīvot, nereti kurās jau ir kaut kāda kopiena ar tiem cilvēkiem, kuri pārvākušies. Un tas ir papildu jautājums, vai mēs gribam, lai viņi aizbrauc uz turieni un patiesībā veido to savu ģentrificēto kopienu, kura netusējas ar vietējiem, ir savs pārticības līmenis un lēnām izstumj ārā visus pārējos. Vai arī, kā teici, ir cilvēki, kas zina, ko viņi grib no dabas, bet tos mēs varbūt tik labi nenotveram statistikā. Kas interesē citus pētniekus ne tikai par Latviju, bet par citām valstīm, apmanīties ar informāciju un ziņām, jo, no vienas puses, liekas, varbūt katrai valstij ir ļoti specifiski pētījuma aspekti un situācijas, un rezultāti, vai tas ir kaut kas, ko var pielīdzināt cita valsts citai?K Miķelis Grīviņš: Pagājušajā kongresā redzējām, ka bija ļoti liels fokuss uz ilgtspējīgākajiem lauksaimniecības modeļiem, galvenais fokuss bija uz agroekoloģiju. Digitalizācija bija bija milzīga tēma, bija vairākas sesijas tikai par to, kā aplūkot dažādus aspektus digitalizācijā. Protams, kā atrast jaunas iespējas kopējā pārējā, kur pilsēta kļūst par arvien nozīmīgāku un lielāku ūdensgalvu un lauki varbūt ne vienmēr piesaista tikpat lielas investīcijas. Mums ir liels ekspektācijas pret laukiem, bet, tā kā mēs ne vienmēr novērtējam, ka iedzīvotāju blīvums rada izaicinājumus papildus. Šogad mēs redzam, ka kaut kādas tēmas ir pazudušas. Agroekoloģija ir palikusi par nelielu daļiņu vairs. Priekšplānā izvirzās līdzdalība, dažādas formas, kā lauku iedzīvotāji var iesaistīties plānošanā, kā tie var palīdzēt paši skatīties uz to, kāda ir lauku nākotne. Man liekas, tas prezentēta plašāku vispār pāreju zinātnē, kur mēs fokusējāmies uz to, kā gudrais pētnieks atnāk kaut kur no malas, un tagad tas fokuss ir uz to, ka gudrais pētnieks varbūt vēl joprojām ir gudrs, bet viņš saprot, ka visi pārējie arī gudri un ka tie rezultāti vai uzdevumi ir kopā jārada. Arvien aktuāla tēma ir digitalizācija, bet jau citi skatupunkti. Protams, arī reģiona, kurā notiek kongress aktualitātes nosaka pētījumu tēmas.   Latvijas Nacionālajā dabas muzejā aplūkojama pasaules jūrām veltīta izstāde Latvijas Nacionālajā dabas muzejā atvērta atjaunotā ekspozīcija “Dzīvība jūrās”. Tā iepazīstina ar dažādās pasaules klimata joslās sāļūdenī un tā krastos sastopamiem dzīvniekiem. Muzeja 180. jubilejas gadā jaunā ekspozīcija ir viens no galvenajiem notikumiem. Latvijas Nacionālajam Dabas muzejam šis ir 180. jubilejas gads, un svinības turpināsies visa gada garumā. Viens no būtiskiem jubilejas gada notikumiem ir bijusi atjaunotās ekspozīcijas “Dzīvība jūrās” atklāšana šajā pavasarī. Tāpēc piedāvājam ieskatu ekspozīcijā. Saruna muzejā ar Komunikācijas nodaļas vadītāju Intu Langi, vecāko entomologu Jāni Dreimani un vecāko zooloģi Kristīni Greķi. “Dzīvība jūrās” aizved ceļojumā pa dažādām pasaules klimata joslām, rādot dzīvnieku grupu un sugu daudzveidību. Apmeklētāji var noiet ceļu no Arktikas līdz Antarktikai vienā ekspozīcijas zālē un pēc tam atgriezties mājās - Baltijas jūras krastos - otrā zālē.

Šajā dziļajā un atklātajā sarunā teologs, mācītājs un lektors Indulis Paičs ielūkojas pašvērtības un jēgpilnas dzīves noslēpumos. Viņš vedina izprast mūsdienu sabiedrībā tik aktuālo pašapziņas konceptu, atklājot, ka tā nav tikai maska vai sacensība ar citiem, bet gan dziļa sajūta par savu piederību pasaulei un Universam. Caur personīgiem piemēriem un garīgām atziņām Paičs atsedz ceļu, kā atrast savu īsto aicinājumu un dzīvot saskaņā ar to – ieklausoties savā iekšējā balsī un netraucējot tam avotam, kas mūsos ir, brīvi izpausties. Šī saruna ir vērtīgs ceļvedis ikvienam, kas meklē dziļāku dzīves jēgu un vēlas justies patiesi dzīvs.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:38 Uz kā balstās pašvērtības koncepts 10:22 Pašapziņas jēdziena “zelta standarts”, Nathaniel Branden grāmata “The Six Pillars of Self-Esteem”12:00 Savā pieredzē balstīta neticība sev14:16 Sajūta, ka “man nepienākas”18:03 Būt uzmanīgam, kad ārēji izcila pašapziņa var būt arī tikai maska20:09 Vai pastāv kaut kāds objektīvs cilvēka pašvērtības mērītājs25:27 ”Pašapziņa – tas ir stāsts par to, kā es sevi izjūtu”28:26  Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze (300 EUR vērtībā), lai tavs bizness aug - Premium Solutions īpašais piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies: ps.lv/jauda29:26 Vai pašapziņas var būt par daudz31:38 Pašvērtība kā mērīšanās. Jā vai nē34:10 “Es esmu piederīgs, iederīgs šai pasaulei, es esmu šī Universa izpausme”39:48 Sastapšanās ar augsta līmeņa garīgu pieredzi43:21 “Mīlestības pieredze iedod mums iederēšanās un piederēšanas sajūtu”45:26 Vai augsta līmeņa garīgu pieredzi ir iespējams panākt, izplānot vai nopelnīt50:08 Ilūzija par vienotību, kuru būtu vērtīgi izprast53:47 Kā teologs un mācītājs Indulis Paičs nonāca līdz sapratnei, ka mēs visi esam vienots veselums57:27 Stāsts par Ābrahamu, kas simbolizē sava ES un sava aicinājuma atrašanu1:03:24 Maldīgie priekšstati, kā izskatās brīdis, kad esi atradis savu aicinājumu1:09:04 ‘Netraucēt tam avotam, kas manī ir, izpausties. Un gribēt to, ko viņš grib, un darīt to, ko viņš dara.”1:12:22 Kad tā vietā, lai ļautos savam aicinājumam, mēs paši saliekam šķēršļus 1:16:04 Galvenie orientieri, kas palīdz mums saprast, kas ar mums notiek1:19:23 Justies dzīvam - kā galvenā vēlme dzīvē1:24:52 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu1:25:52 Kad tu saproti, kas tu esi1:24:51 Iemācīties uzticēties savai iekšējai balsij

Šajā CILVĒKJAUDA BIZNESĀ epizodē tiekamies ar Ievu Treiju, Finday.lv līdzdibinātāju un Labs of Latvia redaktori. Sarunas mērķis ir parādīt komunikācijas spēku biznesa veidošanā un tā ietekmi uz biznesa izaugsmi. Ievas ieteikumi noderēs kā atspēriena punkts, ja domā par sava uzņēmuma izveidi un ja vēlies izkļūt no ierobežojoša uzskata par Baltijas valstīm kā biznesa "sērdienīšiem".Ieva parādīja "zirnekļa efekta" nozīmi uzņēmumu un sabiedrības attīstībā. Viņa pieminēja praktiskus padomus, kā pārvarēt bailes par sevi komunicēt, kādi jaunuzņēmumi Latvijā gūst starptautiskus panākumus, un kādas atbalsta vides pieejamas Latvijā. Ieva aicina ikvienu uzdrošināties runāt par savām idejām, pat ja tās sākotnēji varētu šķist nepietiekami labas.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Ieteiktos resursus un saites uz tiem atradīsi šīs sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI00:00 Ievads - Ieva Treija no Finday.lv02:38 Kā Ievas darbs biznesa informācijas apkopošanā var noderēt citiem, it īpaši, ja interesē dažādas biznesa iespējas06:50 https://labsoflatvia.com/ - projekts jaunām biznesa idejām un to popularizēšanai10:21 “Nu neesam mēs nekādi sērdienīši!” Jaunuzņēmumu vides veiksmes stāsti Balstijas valstīs.15:16 Par biznesa veiksmes faktoriem16:56 Kas ir “zirnekļa” efekts un kāds tam sakars ar uzņēmuma un sabiedrības izaugsmi22:06 Piemērs, kā un kāpēc uzņēmumumiem vajadzētu par sevi komunicēt plašāk26:36 Praktisks ieteikums, kā pārvarēt bailes publicēt vizuālo saturu ar sevi sociālajos tīklos28:23 Kādas ziņas cilvēkiem patīk lasīt - finday.lv pieredze30:21 Tendences un iespējas interneta komunikācijai par sevi33:28  Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums ps.lv/jauda34:27 Kāpēc ir vērts komunicēt par to, kas tevi interesē, arī ja tā ir ļoti specifiska tēma38:11 Par mēģināšanu darīt pat tad, ja nav vajdzīgo prasmju41:51 Ar kādiem jaunuzņēmumiem mēs Latvijā varam lepoties44:42 Kādas startup vides ir pieejamas Latvijā un ar ko tās savstarpēji atšķiras46:57 Mūsu “pašu čaļi no biznesa inkubatora”, kas ir nonākuši videospēļu nozares milžu TOP 10 50:02 Iedvesmojošs stāsts par jaunuzņēmuma panākumiem aizsardzības tehnoloģiju jomā, iegūstot Eiropas līmeņa inovāciju atzinību51:51 Pūļa finansējums kā izaugsmes iespēja savas trakās idejas attīstīšanai54:01 Zinātnes komercializācija un kā tajā var iesaistīties ikviens, kuru tas interesē58:07 Power-Up S

Jau sen vēlējos interviju ar uzņēmēju Ievu Plaudi. Lielākajai daļai cilvēku, kuri zina viņas vārdu, tas saistās ar skaistumkopšanas nozari. Mani vienmēr ir pārsteigusi Ievas spēja runāt ne tikai biznesu, bet arī par savu dzīves ceļu - biznesu skarbajos laikos, pārcelšanos uz dzīvi Vācijā, darbu un biznesu tur, vēža diagnozi un ārstēšanos, atgriešanos Latvijā, sava izskata pārvērtībām, veselīgu dzīvesveidu un sava ceļa iešanu.Ieva ir Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) valdes priekšsēdētāja un AS “Lawrence Asset Management” direktore. Sarunā pievērsāmies viņas ceļam uzņēmējdarbībā, iespējām un dzīvesmākslai, ko paver briedums, kas ir privilēģija, nevis iemesls pārdzīvojumiem.Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Saites uz intervijā pieminēto informāciju atradīsi Cilvēkjaudas 223. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads5:01 Četrdesmit piecu instensīvu darba gadu pieredze. Ar ko tā sākās9:06 “Caur darbu es esmu mēģinājusi izprast sevi, izprast pasauli”10:07 Kā divas dažādas pasaules - tēvs mākslinieks un māte stomatologs veidoja jaunas meitenes dzīves uztveri12:05 “Latvijā sievietes nav apspiestas. Sievietēm ir iespējas. Bet iespēja nav apsolījums”15:27 Bezgalīga cīņa par varu, 17 gadus strādājot kopā ar vīru18:02 Par spēju novērtēt, kas mums ir dots19:16 Kā atšķiras darījumu vides dažādās valstīs 22:15 Kas bija grūtāka - emigrācija uz Vāciju vai reemigrācija Latvijā26:07  “Es domāju, ka mēs  izvēlamies profesiju intuitīvi, atbilstoši tam, kurā mēs labi jūtamies”29:09 Novērojumi par to, kas raksturīgs katram cilvēka gadu desmitam31:57 Kas ir Ievas Plaudes profesija33:13 “Kosmētikas ražošana ir kaut kas pa vidu starp mašīnbūvi un ķīmisko rūpniecību” 36:12 Vai Ieva Plaude pati izmēģina visus iespējamos kosmētikas līdzekļus38:19 Kas ir skaistumkopšanas pamatu pamats40:42 Sastapšanās ar vēža diagnozi, secinājumi un radikālas izmaiņas dzīvesveidā46:02 Badošanās kā sava rakstura treniņš48:12 Veids, kā izlādēties, kad nedrīksti ne uz vienu sabļaut50:03 “Cīņa ar sevi nebeidzas nevienu brīdi” - par pašdisciplīnu52:54 Ieva par veiktajām plastiskajām operācijām57:40 Kāda ir brieduma priekšrocība59:34 Par komentāriem par cita cilvēka izskatu1:01:43 Ievas Plaudes kļūdu apstrādes algoritms1:06:54. “Katram cilvēkam ir ēnas puse. Katra diena ir melna un balta”1:08:22  Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu1:09:22 Konkrētā vecuma posma pozitīvās lietas un izaicinājumi1:15:05 Ieva Plaude - dzīves māksliniece

Eiropas Savienības valstu pārstāvji šodien plāno apstiprināt atbildes pasākumus uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem 25% muitas tarifiem alumīnijam un tēraudam no Eiropas. Nedēļu jau turpinās turbulence akciju tirgos. Kas notiek ar pensiju ieguldījumiem? Vācijā panākta koalīcijas vienošanās. Latvijas vīriešu hokeja izlase 9. aprīlī aizvadīs pirmo šī hokeja pavasara pārbaudes spēli savu skatītāju priekšā. Pusastoņos vakarā “Arēnā Rīga” latvieši spēkosies ar somiem. Valdības veidotā birokrātijas mazināšanas rīcības grupa izvirzījusi 20 prioritāri īstenojamos priekšlikumus. Deputāti kritizē birokrātijas mazināšanas rīcības grupas darbu. Apmeklēt 12 aptiekas, lai iegādātos tik ļoti nepieciešamo medikamentu - tāda ir realitāte, ar kuru nācies saskarties, kādai mammai.

Kāpēc attiecības izdodas vai neizdodas? Kāpēc mēs mēdzam atkārtot vienus un tos pašus scenārijus, pat ja tie mums sagādā sāpes? Šajā Cilvēkjaudas epizodē ģimenes un sistēmiskais terapeits, grāmatu autors, PhD Gatis Līdums atklāj neērto, bet noderīgo patiesību par mūsu attiecību dinamiku un ilūzijām.Kāpēc sekss "nekad nav par seksu, bet vienmēr par attiecībām"?Ko darīt, ja esi no disfunkcionālas ģimenes?Kā atpazīt un pārrakstīt "bojātos failus", kurus bērnībā ielika vecāki ar atkarībām?Un kā pārtraukt gaidīt "zobu fejas un vienradžus", vienlaikus nezaudējot cerību uz patiesu tuvību?Sarunā arī par to, vai attiecības vēl ir "izceļamas", kad esam norakstījuši sevi vai partneri.Šīs epizodes atbalstītāju piedāvājums Cilvēkjaudas faniem:Piesaki savu uzņēmumu BEZMAKSAS grāmatvedības ekspertīzei 400 EUR vērtībā, ko uzņēmumiem piedāvā Cilvēkjaudas atbalstītājs – grāmatvedības aģentūra Kamelota ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Ar bezmaksas ekspertīzi iegūsi: nodokļu risku drošu analīzi, praktiskus ieteikumus izmaksu samazināšanai un uz datiem balstītu redzējumu biznesa finanšu attīstībai. Ekspertīze ir pilnībā konfidenciāla un dos pārliecību par uzņēmuma finanšu nākotni, lai vari gulēt mierīgi. Piesakies: kamelota.lv/jaudaŠo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminēto informāciju atradīsi 221. sarunas lapā.Iepriekšējās sarunas ar Gati Līdumu:#82: Atklāti par pāra (vēl) labāku kopdzīvi: #149: Ar humoru un sapratni par ciešanu neizbēgamību un vērtību#203: Par attiecībām pēc krāpšanas un iespēju no tās izvairītiesSARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:37 “To failu, kādas ir tavas emocionālās vajadzības, tevī ir ielikuši tavi vecāki, un konkrēti - tavs pretējā dzimuma vecāks”7:19 Kā savu emocionālo kompasu saprast, ja esi nācis no disfunkcionālas ģimenes11:32 Pieaugušie alkoholiķu bērni - kā dzīvē izskatās bērnībā ieliktais “bojātais fails”19:20 Kļūdainākā ideja, ar kuru doties attiecībās22:28 Ja zobu fejas un vienradži nebūs, kas ir tas, uz ko varam cerēt attiecībās29:07 Paņemt “joystick” savās rokās31:06 Iegūsti uzņēmumam vērtīgu bezmaksas konsultāciju no grāmatvedības aģentūras “Kamelota”. Piesakies uz GRĀMATVEDĪBAS EKSPERTĪZI: kamelota.lv/jauda32:06 Slikts sekss un alkoholisms tagad ir “vecu cilvēku” problēmas35:57 “Sekss nekad nav par seksu, tas vienmēr ir par attiecībām”42:36 Otrs populārākais mīts, uz ko balstās daudzu pāru kopā būšana46:00 “Kopā izbaudīt nespēku” - kad negribas ne augstpapēdenes, ne itāļu restorānu49:48 Par ko būs Gata Līduma triloģijas noslēdzošā grāmata55:50 Ko iesākt, je nesaņem no partnera to, kas tev nepieciešams1:00:45 Pārgājiens pa mīnu lauku - ir vērts izpētīt savu aizvainojumus1:05619 Ja grūti runāt par savām sāpēm un vajadzībām1:12:09 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepa

Kādēļ vērtīgi darbinieki aiziet no uzņēmumiem un kā to novērst? Kādas prasmes un attieksme veicina sekmīgu profesionālo izaugsmi? Šajā epizodē tiekamies ar karjeras kouču Santu Līci-Krūzi, lai runātu par cilvēkprasmēm, kas būtiskas gan darba devējiem, gan darbiniekiem.Uzzināsi, kā nepieļaut darba devēju biežākās kļūdas, zaudējot savus labākos darbiniekus. Izpratīsi būtiskākos faktorus, kas ietekmē darba attiecības, profesionālo izaugsmi un ilgtermiņa apmierinātību ar karjeru. Tā ir ilūzija, ka "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs". Uzzināsi par prasmēm, kas nepieciešamas darbiniekiem, lai veiksmīgi veidotu savu karjeru mūsdienu mainīgajā darba tirgū. Santa dalās ar vērtīgiem novērojumiem un praktiskiem padomiem, kā atpazīt tuvojošos profesionālo izdegšanu, kā rīkoties, saskaroties ar pretestību darbā, un kādas cilvēkprasmes kļūs arvien nozīmīgākas nākotnē.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminētās saites atradīsi 220. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:43 Tendence neredzēt iespējas sev apkārt, savā esošajā darba vietā6:49 Kāda šobrīd ir situācija darba tirgū Latvijā, faktori, kas to ietekmēs arī nākotnē8:27 Riski un iespējas, savā darbā pielietojot Mākslīgo Intelektu (AI)12:51 Signāli, kas norāda, ka drīz sekos neapmierinātība un izdegšana. Iespējamie risinājumi, kā to apturēt18:33 Ko darīt, ja cilvēks dara savu sirdsdarbu, bet atduras pret kolēģu un sistēmas pretestību22:14 Profesionālis, kurš cenšas palīdzēt visiem – idejas, kā sevi nepārslogot25:49 Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem: ps.lv/jauda26:49 Kas ir supervīzija un kā tā var palīdzēt savas jomas speciālistiem29:56 Kādi ir iespējamie risinājumi, lai tiktu pie supervizora konsultācijas32:48 Cilvēki, darbinieki ir resurss. Tuvredzīgs ir tas uzņēmējs, kurš nerūpējas par šo savu resursu36:09 Ilūzija: "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs"39:37 Kādas soft skills jeb cilvēkprasmes būtu vērtīgi uzlabot katram profesionālim43:42 Risinājumi speciālistiem, kuriem vienīgais karjeras kāpums šķiet kļūt par vadītājiem, kas, savukārt, viņus neinteresē47:36 Ko darīt ar sajūtu, ka darbā vairs nav interesanti51:02 Viena no galvenajām kvalitātēm, ko nākotnē novērtēs darba devēji55:49 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu56:49 Kādas profesijas varētu būt īpaši pieprasītas nākotnē58:36 Kā apturēt “profesionālo vīšanu”1:03:15 Kad gribi rezultātu, bet nevēli

Saruna ar Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona komandieri pulkvedi Antoņinu Bļodoni – sievieti, kas 27 gadus pavadījusi militārajā dienestā un lauzusi ne vienu vien stereotipu. Tā ir saruna par viņas ceļu no astoņpadsmitgadīgas meitenes līdz pirmajai sievietei, kas pulkveža pakāpē komandējusi valsts svētku parādi.Pulkvedes ceļš ir bijis pilns izaicinājumu un pārsteigumu. Viņa atklāti stāsta par mātes un karavīra lomu apvienošanu un brīžiem, kad sievietei militārajā vidē jāpierāda sevi vairāk nekā vīrietim ar tādu pašu izglītību un pieredzi. Mani īpaši sajūsmināja veids, kā pulkvede izveidoja savu hokeja komandu.  Runājām par to, kā izskatās ikdiena un plānošana militāristu ģimenē, kur “civilajiem” būtu ko aizņemties. “Tagad baidīties nav laika. Tagad mēs darām to, kas ir jādara,” – pulkvede dalās arī savās pārdomās par gatavību kara situācijai un sniedz vērtīgus ieteikumus satrauktiem prātiem.Antoņina Bļodone ir sieviete, kura parāda, ka īsta drosme ir spēja uzņemties atbildību un nest to ar pārliecību – gan armijā, gan dzīvē.Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminētās saites atradīsi šīs sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:58 Kādi ir miera laika uzdevumi pulkvedei un viņas vienībai, kurā ir ap 400 karavīru7:16 Dienestā 27 gadus. Kas pamudināja izvēlēties šādu profesiju13:35 Kas astoņpadsmit gadus jaunu meiteni vilināja armijā15:48 “Bruņotie spēki nav individuālais uzņēmums” - veselīga konkurence paralēli darbam komandā18:29 Lielākie pārdzīvojumi ceļā uz virsnieka pakāpi23:26 Militāristu ģimene, kurā sieva ir “lielāks komandieris” nekā vīrs26:58 Amizanta situācija, kad “civilists" nonāk militāristu ģimenē33:37 Kā izskatās nedēļas plānošana militāristu ģimenē38:40 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu39:40 Pulkvedes sporta rutīna41:35 Ja neviens neņem hokeja komandā, tad jāveido sava50:06 Kā atšķiras fiziskie normatīvi Valsts bruņotajos spēkos un Speciālo uzdevumu vienībās52:10 Pieredze divās miera uzturēšanas misijās Afganistānā57:50 Māte - karavīrs. Kurā brīdī nodalīt un kurā savienot šīs atbildības1:03:13 “Es atbildību par savu dzīvi uzņemos pati”1:05:01 Kad sievietei sevi ir jāpierāda vairāk nekā vīrietim. Militārās nozares specifika1:09:00 Ažiotāža ap pirmo pulkvedi - sievieti, kas komandē valsts svētku parādi1:12:17 Laužot stereotipus, ka karavīrs tikai rok ierakumus un šauj - kādas profesijas darbojas bruņotajos spēkos1:16:02 Ko nozīmē - būt gataviem kara situācijai un jautājumi, uz kuriem godīgi sev atbildēt1:23:17 Varianti un iespējas, ja valstī iestājas kara situācija1:27:10 "PRETkaravīri", kuri gatavi darīt jebko, lai tikai nebūtu kara1:31:08 Pulkvedes ieteikums satrauktiem prātiem1:33:58 “Īstenībā tas ir daudz, kas ir iedots vienam cilvēkam” - būt pateicīgam, pazemīgam un novērtēt to, kas ir dots

2025.gada 1.janvārī spēkā stājās jauna kārtība zāļu uzcenojuma veidošanā aptiekās un zāļu lieltirgotavās. Kas būtu jāzina un jāizprot aptiekas apmeklētājam, ko vajadzētu jautāt aptiekā farmaceitam un ar kādu informāciju un kur iepazīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute un Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas departamenta vadītāja vietniece Dace Persa. Reformas mērķis bija samazināt zāļu cenas, samazināt kompensējamo medikamentu un citu recepšu zāļu cenas. Bezrecepšu zālēm cenu veidošanas principi nemainās, recepšu zālēm – mainās. Kopējais grozs recepšu zālēm būs lētāks. Par katras receptes apkalpošanu turpmāk jāmaksā 75 eirocenti. Bet šī maksa un aptiekas uzcenojums kopā ir lētāk, nekā uzcenojumi bija līdz šim. Veiktas arī izmaiņas recepšu izrakstīšanas kārtībā, arī māsas un vecmātes, atbilstoši kompetencēm būs tiesīgas izrakstīt recepšu zāles. "Jārēķinās, ka papīra receptes pacients varēs izmantot vienu reizi: vai nu kopējo daudzumu zāļu, kas ir kursam, izņem uzreiz, vai papīra recepti lieto vienu reizi un tad kontaktējas ar ārstu, lai uzraksta elektronisko recepti," skaidro Inese Kaupere. Kam no 2024. gada palikušas papīra receptes, tās var izmantot vienu reizi, izņemot visu izrakstīto zāļu daudzumu vai atsevišķu daļu, bet pēc tam jāvēršas pie ārsta pēc elektroniskās receptes. Pacientam, iegādājoties zāles, tikai pirmo reizi ir jāveic maksa par recepti. Tas neattiecas uz kompensējamām zālēm, kuras nedala pa daļām. Pārējās zāles, iegādājoties pa daļām, jāmaksā tikai pirmo reizi par recepti. Bērniem līdz 18 gadiem un trūcīgām personām būs atbrīvojums no maksas par recepti. Neskaidrību gadījumā cilvēki var vērsties Nacionālā veselības dienesta klientu apkalpošanas centrā, zvanot pa bezmaksas tālruni 80001234.

No 16. novembra līdz 2025. gada 2. martam Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde “Pieskāriens”. Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, rinkšķināmie instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 43 instrumentu apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. “Izstādes uzmanības centrā ir vēstījums par Latvijas meistaru būvēto instrumentu un to radītāju stāstiem vairākās paaudzēs, par to iekļaušanos Eiropas mūzikas instrumentu būvēšanas tradīcijā, vienlaikus esot oriģināliem un inovatīviem. Otra izstādē eksponēto instrumentu atlases līnija atklāj mūzikas instrumentu un to lietotāju, Latvijas kultūrā nozīmīgu personību, attiecību stāstus. Šo līniju lielformāta melnbaltā foto un video dialogos ar savu instrumentu turpina izcili mūsdienu latviešu izpildītājmākslinieki,” uzsver LNRMM direktore Iveta Ruskule. Apmeklētājus gaidīs seši audiovizuāli stāsti un atsevišķu instrumentu skanējuma digitālas un interaktīvas demonstrācijas. Pie Meistaru sienas būs iespējams uzzināt par mūzikas instrumentu būvētājiem Latvijā. Ikviens varēs darboties un izmantot maņas, pārbaudīt praktiski – cik sver instruments, veidot skaņu spēles uz Skaņu sola, izmēģināt sajūtu vērošanas trenažieri Trīsskanis un darboties ar ‘čamdāmiem' instrumentiem. Īpaši ģimenēm un bērniem izstādi papildinās burtnīca Pieskāriens. Tajā būs izlasāmi interesanti fakti par mūziku un instrumentiem, kā arī intervija ar dziedātāju Katrīnu Gupalo. Plašāk - sarunā ar Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja direktori Ivetu Ruskuli.

Biznesa vidē ir sākusies konferenču sezona. Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsti par to, kā tām sagatavoties, kā tās izmantot, lai realizētu uzņēmuma mērķus un uz kādiem grābekļiem neuzkāpt, lai velti neizniekotu laiku.  Dažādas biznesa, nozaru konferences, izstādes, arī daļēji valstu organizētas ārvalstu biznesa vizītes ir vesela ekonomikas nozare. Platformas, kur tapt pamanītam, atrast jaunus partnerus, klientus, investorus. Rudens un ziemas sezona, var teikt, ir konferenču pļaujas laiks, spēj tik saprast, no kuras varētu būt kāda jēga un no kuras ne. Ir, protams, arī tādas, kurās nav šaubu, ja vien ir iespēja – ir jābūt. Piemēram, jaunuzņēmumiem tāda ir ziemeļvalstu lielākā konference Helsinkos „SLUSH”. Uz to šogad Rīgas investīciju un attīstības aģentūra ved veselu Latvijas jaunuzņēmumu delegāciju, kāpēc – stāsta  Rīgas investīciju un attīstības aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Ja par visas Eiropas kultūras galvaspilsētu Liepāja kļūs 2027.gadā, tad par vietējā mēroga kultūras karstāko punktu tā noteikti ir dēvējama šīs nedēļas nogalē, jo tur notiks mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”. Tas šogad norisināsies no 27. līdz 29. septembrim un atzīmē desmitgadi ar tēmu “Pēctecība”. Par šī gada foruma norisēm Kultūras rondo stāsta Liepājas mākslas foruma mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča un dziedātāja, Krista Auznieka monooperas „Apzināšanās” balss Evija Vēbere. Ierakstā uzklausām mākslinieci Katrīnu Neiburgu, kura stāsta par par savu videoprojekciju Krista Auznieka monooperai. Tēma izraudzīta ne tikai, lai reflektētu par festivāla nākošajiem dzīves gadiem, bet arī apzināti padomātu par mūsu sabiedrības un katra indivīda tālāk būšanu. Apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot īpašu pieredzes ceļu septiņos mūzikas, mākslas un laikmetīgās dejas notikumos, kas iedrošinās apzināties gan pašiem sevi, gan apkārtējo un pārlaicīgo pasauli. Festivāla atklāšanā 27. septembrī plkst. 19 apmeklētājus aicinās iziet savu apzināšanās ceļu. Koncertzāles "Lielais dzintars" Lielo zāli piepildīs Krista Auznieka monoopera "Apzināšanās", skanot Evijas Vēberes dziedājumiem senajā budistu valodā un trio "Art-i-Shock" instrumentspēlei, ko apvīs Katrīnas Neiburgas videoprojekcijas.      

Stāsta literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Inguna Daukste-Silasproģe Vai zini, ka rakstnieks Gunars Janovskis arī gleznojis, piedalījies izstādēs un ilustrējis arī dažas no savām grāmatām? Rakstniekam Gunaram Janovskim (1916–2000), kura talants uzplauka, dzīvojot Anglijas vidienē un kura pirmais romāns "Sōla" iznāca 1963. gadā, kad tā autoram bija jau 47 gadi, paticis arī zīmēt, gleznot, skicēt. Tiesa, to vairāk varam uzlūkot kā hobiju, par kuru vēstulē Anšlavam Eglītim (1906–1993) pieticīgi bildis – "Es tikai tāds svētdienas rītu mālderis!" Skolas gados viņam paticis zīmēt, ģimnāzijas laikā viņa zīmēšanas skolotājs bija gleznotājs Jūlijs Madernieks (1870–1955), viņš labprāt apmeklējis izstādes, mēdzis ilgi noraudzījies gleznās. Un – pārnācis mājās – centies pats zīmēt. Īpaši patikušas Vilhelma Purvīša (1872–1945) un Rembranta (1606–1669) gleznas. Kādā vēstulē Anšlavam Eglītim atzinis, ka gandrīz vai salīdzis par apkopēju gleznotāja Romana Sutas (1896–1944) darbnīcā, lai tik tuvāk nonāktu mākslas vilinošajai pasaulei. Tā nenotika, bet vilinājums palika. Par savu aizraušanos Gunars Janovskis vēstulē Anšlavam Eglītim, kurš atšķirībā no Janovska šo nodarbi bija apguvis profesionālā līmenī, studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, stāsta: "Daiļkrāsošana man ir veca kaite. [..] Portretus zīmēt nevaru. Bet reiz kaut kā iedomājos raut tāpat tieši, ar krāsām. Tu nevari iedomāties manu pārsteigumu, kad man no audekla sāka lūrēt pretī pazīstams vieplis. Tagad jau nu prieki vējā [redzes problēmas - aut.]. Man vairāk patīk ainavas ar ūdeņiem." Gleznošana, zīmēšana, skicēšana bija noturīgs hobijs visa mūža garumā. Viņa zīmējumi ietverti vairākās pašas grāmatās, piemēram, romāns "Ēnu menuets" (1969). Savā ziņā tieši šī mākslinieciskā ievirze nosaka arī kādu būtisku literārās daiļrades iezīmi – spēju personas spilgti vizuāli aprakstīt, it kā uzzīmēt, spēju veidot poētiskas dabas ainavas, dažādos jūras tēlojuma aprakstus, kuros tik krāšņi ir ūdeņu un debesu krāsu toņi vai saules atspīdumi jūras ūdeņos. Var teikt, ka Gunara Janovska tekstiem piemīt arī spilgta vizualitāte. Un, protams, ka vairākos viņa literārajos darbos nereti darbojas arī kāds gleznotājs. Dzīvojot Anglijas vidienē, Gunaram Janovskim paticis šad tad aizbraukt uz Londonu, izstaigāt gleznu izstādes, gūt jaunus iespaidus, nopirkt kādas otas vai krāsu tūbiņas. – Par šo viņš stāsta: "... tā vien jau ir bauda – ieiet krāsu veikalā. Atvilkņu atvilktnes pilnas ar uzpampušām tūbiņām. Paletes naži, eļļas un terpentīni, rāmiju un audekli, otas un krīti. Apmēram tā vajaga justies gardēžiem lielas viesnīcas virtuvē." Vai kādā ikmēneša vēstulē Anšlavam Eglītim: "Rīkojoties ar krāsām, ir patīkami sajust savā apkārtnē eļļas smaržu un pamazām radīt kādu klusās dabas kompozīciju, portretu vai ainavu. Tāpat kā savos romānos cenšos nostādīt traģisko iepretim komiskajam, gleznošanā mani valdzina gaismas un ēnu pretstati." Un tā tapa virkne gleznu. Kas tās skatīja? – Gunara Janovska gleznas nereti varēja skatīt Anglijas latvieši kādās izstādēs – Anglijas latviešu mākslinieku un daiļamatnieku kopas izstādēs vai Anglijas dziesmu dienu gleznu izstādēs. Apmeklētāji varēja arī kādu no gleznām iegādāties. Tā Gunara Janovska gleznas nonāca latviešu namos. Pati oriģinālā esmu skatījusi kādas pāris, manā īpašumā ir dāvinājums no sievas Sarmītes – glezna "Tulpes". Kopumā par gleznām liecina vien gleznu fotouzņēmumi, kurus ik pa laikam kādā vēstulē viņš nosūtīja Anšlavam Eglītim. 1984. gadā Daugavas vanagu fonda īpašumā "Straumēni" (tur tolaik dzīvoja rakstnieks) tika sarīkota Gunara Janovska gleznu izstāde. 1997. gadā Rīgā, Reiterna namā notika Gunara Janovska un Sarmītes Ērenpreiss-Janovskis gleznu izstāde. Tolaik apgādā "Elpa" bija iznākusi pirmie kopotu rakstu sējumi, kuriem vāku dizainējusi Sarmīte. Kaut arī rakstnieks Anšlavam Eglītim bildis – ".. nē, nē, es neesmu gleznotājs. Man reizēm patīk izlaist tādu spožu līkumu pār baltu audeklu. Bet visvairāk man patīk svaigas eļļas smarža", tomēr gleznas ir. Kaut kur pasaulē. Gleznām ir rāmi pasteļtoņi un tajās ir jaušama noskaņa. – "Gleznotājs", "Klaidonis", "Meža ceļš", "Mežmala ziemā", "Rudens", "Tilts pār Daugavu", "Daugava pie Rīgas" ir tikai daži no gleznu nosaukumiem. Un ir arī autora pašportrets.

Parīzes olimpiskās spēles ir galā. Bez medaļām Latvijas delegācijai, toties ar iespaidiem, piedzīvojumiem, secinājumiem, pārdomām un stāstiem no Rolanda Eliņa un Jāņa Celmiņa – Sportacentrs.com redakcijas, kas bija devusies uz Parīzi. Iespaidīgās sporta arēnas, drošības kontroles, policijas klātbūtne un sportistu attieksme pret medijiem.

Satikšanās, sarunas, ēdiens ārpus ierastā vai varbūt malks pasaules elpas, kuras ikdienā ir par maz… Varbūt tā ir noskaņa, kas rosina apstāties ikdienas ritējumā, vai tieši otrādi - vieta, kur stundas rit straujāk, dzirdot jaunākās ziņas, gan tās, kas visiem labi zināmas, gan tās, kas sabiedrības acīm slēptas. Kafejnīcas un restorāni - šīs sabiedriskās ēdināšanas iestādes vienmēr ir bijušas kas vairāk nekā tikai vieta, kur iedzert kafiju vai paēst. Nesen raidījumā iepazinām padomju detektīvus un tajos ievītās ikdienas dzīves problēmas un noziegumus, šodien aicinu atskatīties vēsturē kafejnīcu dzīvē 20. gadsimtā. Kā darbojās padomju sabiedriskā ēdināšana, ko ēda un kādās telpās uzturējās kafejnīcu apmeklētāji? Kā kafejnīcu arhitektūrā ienāca rietumu elpa un kas bija firmas ēdiens? No ēdienkartes, līdz interjeram un arhitektūrai - par to visu runājam raidījumā ar ēdienu kultūras pētnieci Astru Spalvēnu un mākslas vēsturnieci, Rīgas vēsturisko kafejnīcu pētnieci Agnesi Strautiņu. Padomju laikā būtiskākā funkcija ir paēdināt, aizstāt mājas virtuvi ar sabiedriskās ēdināšanas virtuvi. Tādējādi plaši attīstās ēdnīcu tīklojums. Ir trīs kategorijas padomju laika sabiedriskajā ēdināšanās – ēdnīcas, kafejnīcas, restorāni. Iestāžu tipi ir skaidri definēti.  "Mēs nevaram, runājot par padomju okupācijas periodu, saukt kaut ko tādu kā "Makdonalds" par restorānu, to vienkārši nedrīkst darīt. Arī restorānu klases, ja nemaldos bija trīs, kur augstākajā klasē obligāti ir dzīvā mūzika un jābūt auduma galdautiem," stāsta Astra Spalvēna. Šajā laikā restorāna apmeklējums ir īpaša pieredze, kas arī nav viegli pieejama.  Agnese Strautiņa vērtē, ka kafejnīcas tomēr bija pulcēšanas vietas, piemēram, "Putnu dārzs", "Kaza" vai "Skapis", kur sanāca, ne tikai, lai paēstu, lai socializētos, būtu kopā. Apmeklētāji nebija klasiski disidenti, vienkārši jauni cilvēki, kas vēlējās būt kopā, izbaudīt brīvību. Viņi varbūt interesējās par lietām, kas attīstījās Rietumu pasaulē, piemēram, franču literatūra. Pamatprincipi interjerā - modernisma arhitektūras principi, kas nemaz nebija unikāli Padomju Savienībai. Receptes bija standartizētas visās Padomju Savienības republikās. Pamatu veidoja pamatīgs receptūru krājums, kur bija uzskaitītas receptes, kas ir atļautas.  "Tur bija noteikts, kādi produkti ietilpst receptē, cik daudz - produktu proporcijas. Ir atsevišķas ailītes - šo ēdienu taisot ēdnīcā vai šo ēdienu taisot restorānā. Tas maina ēdiena proporcijas, gaļas vai citas proporcijas tā paša nosaukuma ēdienam. Tas bija visos ēdināšanas uzņēmumos saistošs," norāda Astra Spalvēna. Krājuma pamatā ir Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas ēdieni, ir vēl atsevišķi papildinājumi katrai republikai.  Līdzvērtīgi bija arī vietējie apstiprināto recepšu krājumi, kas ir obligāti visiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Restorānos, kas īpaši rūpējās par savu kvalifikāciju, ir ēdienu kategorija, ko sauc par firmas ēdieniem. Tiem nozīmīgs izskats un pat pārsteiguma elements. Tie nav ierindas ēdieni. Firmas ēdiens bija svarīgs arī, lai ēdināšanas uzņēmums iegūtu augstāku kvalifikāciju. Protams, arī firmas ēdiena recepte bija jāapstiprina pirms ēdienu iekļaut restorāna piedāvājumā. Firmas ēdiena pagatavošanā bija svarīgs pavāra radošums, izmantojot pieejamos produktus. Ēdieniem bija jābūt arī ideoloģiski pareiziem. "Piemēram, hamburgeru nevar pasniegt padomju ēdnīcā, bet kotleti ar baltmaizi var," min Astra Spalvēna. Lai arī bija standartizētas receptes, kotlete Rīgā negaršoja tāpat, kā kotlete Vladivostokā. Tas saistīts ar produktu pieejamību, ar zagšanu un arī ar atšķirīgiem produktiem dažādas republikās.     Sabiedriskās ēdināšanas kontrole vēsturē Padomju okupācijas periodā ne katra sabiedriskās ēdināšanas iestāde drīkstēja saukties par restorānu vai kafejnīcu, un bija stingras prasības attiecībā pret receptūru, ēdiena temperatūru, higiēnu un pat apmeklētāju apģērbu. Mūsdienās vairs nav padomju aparāta, kas šos noteikumus diktētu, tāpēc ēdinātājiem pašiem jāorientējas daudzos jautājumos. Kādi noteikumi sabiedriskajā ēdināšanā pastāvēja agrāk un kas tos regulēja? Vai varat iedomāties, ka mūsdienās restorāni darbotos pēc vienas un tās pašas receptūras, un neatkarīgi no tā, kurp jūs dotos, visur varētu nobaudīt gandrīz vienu un to pašu ēdienu? Bet vēl pirms dažām desmitgadēm – padomju okupācijas periodā – tā patiešām bija, un vienlaikus līdzi nāca citas stingras sabiedriskās ēdināšanas iestāžu prasības, tostarp attiecībā uz higiēnu. Kādi likumi agrāk valdīja ēstuvēs un kas to kontrolēja, stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa. Pārtikas uzraudzības jomā Ilga Zepa ir strādājusi vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas un strādā joprojām, un viņas atmiņās ir gan tas laiks, kad Pārtikas un veterinārais dienests sācis veidot uzraudzību atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai, gan pavāru un konditoru konkursi krietni agrākos laikos. Pārtikas un veterinārais dienests darbojas kopš 2002. gada, un pašlaik tā ir galvenā uzraudzības institūcija saistībā ar pārtikas apriti. Bet, protams, ka pārtikas un sabiedriskās ēdināšanas kontrole bija svarīga arī pirms tam.  

Stāsta Latvijas Bonsai parka izveidotāja un vadītāja Inga Valtere  Vai zini, ka bonsai nav koku šķirne? Par bonsai varam izveidot jebkuru koku, ja proporciju un augšanas pamatnoteikumi ir iekļaujami miniatūrā. Līdz ar to iegādāties bonsai sēklas būtu diezgan muļķīgi. Tāpēc, ka iesējot arī tā saucamās bonsai sēklas, izaugs parasts, konkrētās šķirnes koks. Bonsai ir jāveido. Bonsai – tā ir dabas un cilvēka radošuma simbioze. Bonsai pirmsākumi ir meklējami Ķīnas kultūrā, un Ķīnā koku veidošanas mākslu arī šodien sauc par "penjing". "Penjing" veidošanā vairāk tiek izmantoti ainavu stāsti, kas iekļauj dažādu figūru un dabas elementu klātbūtni. Savukārt bonsai, kas ir Japānas skola, ir vairāk likumos un noteikumos balstīts koku veidošanas stāsts, kas akcentē dabā augošu koku formas. Baudot bonsai burvību, nevar nepamanīt arī sausās koku daļas, un rodas jautājums – kā ir iespējams, ka tur vēl ir tik kupla zaļa lapotne? Pamatojums ir meklējams bonsai filozofijā: katrs koks atspoguļo pagātni, tagadni un nākotni. Līdz ar to sausie stumbri ir simbols pagātnes pieredzei, savukārt, zaļojošā lapotne mums vēsta par tagadni, un nākotne ir pumpuri, kas briedīs un plauks nākamajā sezonā. Apmeklējot bonsai izstādes, manīsiet, ka katram kokam līdzās ir novietots arī kusamono – savvaļas zāles vai ziedu kompozīcija, kas atspoguļo sezonu, kurā tas tiek radīts. Atšķetinot šo vārdu – kusamono –, tas sastāv no diviem japāņu hieroglifiem – zāle un lieta. Dažas kompozīcijas ir paredzētas, lai iekļautu augus, kas labi izskatīsies vairākos gadalaikos. Veidojot kusamono, tas tiek stādīts speciālos traukos vai uz paplātei līdzīgas keramikas, atspoguļojot arī konkrēto dabīgo vidi – vai tas būtu mitrājs, pļava vai mežs. Neatņemams elements bonsai izstādēs ir suiseki. Tas ir mākslas virziens, kurā tiek novērtēts un izcelts akmens skaistums, simbolizējot stabilitāti, ilgmūžību un nemirstību. Dažādas formas un izmēra, laika gaitā vēja un ūdens radītie akmeņi kalpo kā dabas vērtību un jau zināmu objektu atgādinājums. Bonsai ir ceļš. Bonsai ir katra Meistara ceļš kopā ar tā bonsai kokiem. Bonsai stāsts nekad nav pabeigts. Bonsai mainās līdz ar gadalaikiem, tāpat – ar gadiem, un tad, kad Meistara ceļš noslēdzas, bonsai stāsts joprojām turpinās. Tas turpinās vairākās paaudzēs: tas ir mantojums, ko nododam saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem.

Stāsta Broņislavas Martuževas piemiņas glabātāja un fonda "Rakstītāja" valdes priekšsēdētāja Anna Egliena Vai zini, ka Broņislava Martuževa tikai 1979. gadā pirmo reizi apmeklēja Aglonas baznīcas svētkus 15. augustā un pēc tam uzrakstīja arī kādu dzejoli? Ne tikai laiks ir veidojis Martuževu, bet arī viņa ir veicinājusi laikmeta gaitu, majestātiskā mierā uzņemot likteņa lēmumus un cildeni nesot nolemto sāpju krustu svētā apziņā ("cik cēli to, tas pacels tevi"), paļāvībā uz Dieva sargājošo roku un ticībā savas zemnieku tautas mūžīgajām tiesībām uz savu brīvgrāmatu. Dieva un Dievmātes klātbūtne mūža gaitā. Tā gaismas lāse dīvainā, Kas bargā mūža stundā nāk Caur gaisiem satumsušiem, Ir stars no citas brīvības, Kas notriektam tev ieplaiksnās Aiz tiltiem nogruvušiem. Tu tausties. Celies. Tālāk ej. Dievs pieskāries ir dvēselei. 1979. gada 15.augustā dzejniece pirmo reizi bija Aglonā. Seko ieraksts dienasgrāmatā: "Kur zeme un debesis kopā tādā pirmatnīgā tīrībā, tur nav iespējama bojāeja. Visur klāt ir debesīs aizejošās Dievmātes labvēlība. Kas tur ko nesaprast? (..) Vajadzēja vēlreiz paklanīties Aglonas Dievmātei, šai tumšajai sejai zeltā un purpurā, kuras vaibstus savā vājredzībā neizšķīru. Bet varbūt vienkārši aizkustinājuma asaru dēļ, jo tas tomēr bija noticis – es biju nodzīvojusi līdz šai dienai. Un Dievmāte pasmaidīja no altāra… (..) Kad izgājām uz augstajām kāpnēm, sāka dunēt gavilējoši zvani, no dārza augšup nāca svinīgā procesija un mēs izrādījāmies tieši tās ceļa malā pašā priekšā. (..) Ar patiesu baudījumu nometos ceļos arī es. Esi sveicināts, manas jaunības iepriecinātājs! Esi sumināts, dievišķīgās Monstrancijas zelts!" Un gandrīz pēc  pusgada, 1980. gada 2. februārī, Broņislava pa aizsnigušiem ceļiem atkal aizstaigā pie Aiviekstes pietekas Liedes, kura ir aizsalusi, bet atsevišķos lāsmeņos ūdens dzidrs kā tikko nokristīta bērna asara. Dienasgrāmatā top jauns ieraksts: "Viss labākais iegūstams tikai ar galējo piepūli. Cik reizes man tās dzīvē pietrūcis, Tev vienam zināt, Dievs. Tu esi žēlsirdīgs, Tu esi atlaidis šodien mani mierā. Elpa dziļa un bez sāpēm, sirds gaita atguvusi mēru. Dievmātes ūbeles pārlidojušas pār manu galvu, gaisā mirdzums, un krūtīs ieplūst vīraks un mirres. Kā Aglonas svētkos. Elpo un priecājies, kā atpestīts. Kaut dziedi!" Un – tālāk seko dzejolis Lūgšana Aglonas Dievmātei – visi seši panti, ar dažiem labojumiem. Tā radās šis dzejolis. Kādā reizē, kad pie dzejnieces "Dārziņu" mājās ciemojās brālēns Pēteris Mārtužs ar sievu Evu (ar kuru jau bija sākusies sadarbība Martuževas dzejas publicēšanai ar Evas Mārtužas vārdu), Broņislava iedeva viņiem šo dzejoli savā rokrakstā ar lūgumu nolasīt Aglonā pie Dievmātes altāra un atstāt Dievmātei. Lūgums tika izpildīts. Priesteris Alberts Cimanovskis tajā laikā bija Garīgā semināra 3. kursa audzēknis, pa vasaru dzīvoja Aglonā un vadāju tūristus un svētceļniekus. Kāda ģimene palūdza, vai var uzkāpt pie Dievmātes augšā. Tad šī jaunā sieviete augšā pie Dievmātes nolasīja šo dzejoli. "Piedod, Vissvētākā, piedod…" Varat iedomāties, kā bija dzirdēt šos vārdus pirmo reizi un vēl tādā vietā – pie Aglonas Dievmātes kājām! Un nolika manuskriptu uz altāra. Cimanovskis palūdza atļauju pārrakstīt šo dzejoli. Tālākā vēsture bija tāda: vienu eksemplāru iedeva Aglonas dekānam Onckulim un vienu arī ērģelniekam Celminskim. Tajā gadā Aglonas baznīcai bija 200 gadu jubileja. Bīskaps Julians Vaivods teicis ērģelniekam Celminskim, ka vajadzētu kādu skaistu dziesmu uzrakstīt. Tagad šī Mamerta Celminska / Broņislavas Martuževas dziesma ar savu izcili vienkāršo un gudro vārdu skaidrību un himnisko melodiju ir iesakņojusies tautā, to mazi un jauni un veci dzied Aglonā, baznīcās, koros, ansambļos un ikdienā, sirdi remdinot un lūdzot: Svētībai paceltā roka lai mūsu likteņus loka, Mūžam uz labu lai loka, brīnišķā Aglonas māt!

No 8. februāra Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs aplūkojama Rotu mākslas biedrības izstāde “Skārien-jūtīgs”, kurā 23 autoru darbi atklāsies attiecībās ar rotu īpašniekiem, parādot dažādu paaudžu un mākslinieku rokrakstu plašo amplitūdu, uzsverot nozares attīstību un pēctecību. Par izstādi stāsta tās kuratores, Rotu mākslas biedrības mākslinieces Ginta Grūbe un Zane Vilka un izstādes scenogrāfe Ilze Ķēniņa. Izstādes ideja balstās stāstos par cilvēkiem, viņu izvēlētajām rotām un darbu autoriem. Arī projekta nosaukums raksturo rotas dabu – būt saskarē ar cilvēku. Ekspozīcijā skatāmi mākslinieku oriģinālie jaundarbi, stāsti par katra dizainera radošo pieredzi un brīdi, kad rota satiekas ar īpašnieku. Scenogrāfe Ilze Ķēniņa parūpējusies par muzeja telpas iespaidīgo un oriģinālo iekārtojumu, kas vilinās ikvienu uz brīdi pazust rotu mākslas pasaules burvībā. Apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja vērot rotas pievilcības maģisko spēku, mūsdienīgu izteiksmes līdzekļu daudzveidību, iepazīt rotu specifiku un dažādo materiālu sinerģiju. Mākslinieki darinājuši rotas ārstiem, diplomātiem, filologiem, gleznotājiem, pasniedzējiem, studentiem, sev, radiniekiem, kolēģiem. Tāpēc līdztekus autordarbiem ekspozīcijā redzami fotogrāfa Mārtiņa Cīruļa veidotie portreti, kuros atspoguļojas rotu un to valkātāju vizuālais dialogs. Papildus Pēteris Pāss radījis skaņu instalāciju, kas iekļauj rotu tapšanas procesa audio fragmentus, elektroniskās mūzikas elementus un verbāli atklāj rotu nēsātāju domas un emocijas par rotaslietas nozīmi savā ikdienā. Vērtīga projekta sastāvdaļa ir pašu mākslinieku komentāri izstādes objektiem, sniedzot padziļinātu ieskatu radošajā darbā. Izstāde būs aplūkojama līdz 21. aprīlim.

„Gleznot katru dienu” un „Mans kalns” – par gleznotājas Birutas Delles jaunākajām izstādēm Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ciklā „Paaudzes” un izstādi galerijā „Daugava” saruna ar mākslas kritiķi Vilni Vēju un mākslas zinātnieci Diānu Barčevsku. Birutas Delles izstāde „Gleznot katru dienu” no cikla „Paaudze” no 27. janvāra līdz 21. aprīlim norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzejā. Apmeklētāju uzmanībai tiks piedāvātas Birutas Delles labi pazīstamās, bieži reproducētās figuratīvas kompozīcijas un ainavas. Savukārt galerijā „Daugava” no 24. janvāra līdz 24. februārim būs skatāma Birutas Delles jaunāko darbu izstāde “Mans kalns”, kurā redzami speciāli jubilejas izstādei tapuši 12 darbi. Ierakstā uzklausām arī mākslinieces Birutas Delles stāstus par glezniecību, savu skolotāju Ansi Stundu un mācekļu ķēdi mākslā, kurus uzklausīja kolēģi no LR3 "Klasikas".

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 7. epizodes tēma: Sporta pasākumi Latvijā pēdējā laikā pazaudējuši savus skatītājus tribīnēs. Kur viņi palikuši? Ja agrāk sporta draugi apmeklēja arī vietējās sacensības un čempionātus, tad šobrīd līdzjutēju skaits tribīnēs uz nacionālajiem čempionātiem krietni krities. Ar to spiestas sadzīvot lielākā daļa sporta veidu federāciju un klubu. Kā veicināt skatītāju pieplūdumu sporta arēnās? Ko lietas labā dara klubi, ko iespēj federācijas? Studijā: BK "Ventspils" ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics un "Riga FC" sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Krišs Upenieks. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas šoreiz aplūkosim kādu teritoriāli mazu, bet vienlaikus lielu Klusā okeāna salu valsti, par kuras vismaz vienu daļu būs dzirdējis gandrīz katrs. Dodamies uz Māršala salām, kas, uz kartes skatoties, atrodas kaut kur pa vidu starp Havaju salām un Austrāliju. Šis ģeogrāfiskais novietojums ir patiesi interesants. Havaju salām ar kontinentālo ASV ir divu vai trīs stundu laika starpība, bet ar Māršala salām tās būs jau 22 stundas. Protams, izskaidrojums ir tajā, ka būs nepieciešams šķērsot datuma maiņas līniju. Lai arī par daļu Māršala salām būs dzirdējis vai ikkatrs, nebūs pārsteidzoši, ja būs ļoti maz mūsu valsts iedzīvotāju, kas tur varētu būt bijuši. Viens no iemesliem ir tāds, ka šī valsts ir viena no vismazāk apmeklētākajām valstīm pasaulē. Salas ik gadu apmeklē vien aptuveni seši tūkstoši cilvēku. Bet katrā gadījumā, ja jums ir laimējies apmeklēt kādu no gleznainajām Māršala salām vai atoliem, būsim priecīgi, ja padalīsities ar saviem iespaidiem arī ar mums. Kā jau daudzām Okeānijas valstīm, arī Māršala salu vēsture ir bijusi ļoti sarežģīta. Tiek uzskatīts, ka pirmie polinēziešu izcelsmes iedzīvotāji  Māršala salās ieradās ap mūsu ēras sākumu. Lai arī spāņu jūrasbraucēji Māršala salās ieradās ap 16. gadsimtu, lielas intereses par šo reģionu viņiem nebija trūcīgo resursu dēļ. Turpmākos reģiona pētījumus veica britu kapteiņi Džons Māršals un Tomass Gilberts jau 18. gadsimta beigās, no kurienes arī radies salu nosaukums. 19. gadsimta vidū salās savu darbību sāka izvērst amerikāņu un Havaju salu protestantu misionāri, bet vēlāk pēc vienošanās ar Lielbritāniju, protektorātu pār salām nodibināja Vācija. 1914. gadā salas jau sagrāba Japāna un pārvaldīja tās ar Nāciju līgas mandātu. Otrajā pasaules karā Māršala salas nonāca Amerikas Savienoto Valstu pakļautībā un tās kļuva par Apvienoto Nāciju Klusā okeāna salu trasta teritorijām, kas atradās ASV jurisdikcijā. Bet ko īsti nozīmē iepriekš teiktais: Maza, bet tomēr liela valsts? Māršala salas veido 29 koraļļu atoli un piecas salas, kaut gan patiesībā varam runāt par aptuveni 1200 dažāda izmēra salām un saliņām. Tas izklausās ļoti daudz, taču patiesībā Māršala salas ir pasaulē septītā mazākā valsts, jo tās sauszemes teritorija aizņem vien 181 kvadrātkilometru. Vienlaikus, tā ir valsts ar proporcionāli lielāko ūdens teritoriju pasaulē. Proti, gandrīz 97,9% valsts teritorijas ir ūdens. Atrākie matemātiķi var izrēķināt, ka kopējā Māršala salu platība ir nieka 1,9 miljoni kvadrātkilometru! Un šo teritoriju – lielu vai mazu, tas jāizlemj katram pašam – apdzīvo aptuveni 42 tūkstoši cilvēku. Taču tas ir tikai pagaidām, jo klimata aizstāvji norāda, ka jau ap 2030. gadu Māršala salas var kļūt neapdzīvojamas.  Tas tāpēc, ka salu augstākais punkts ir aptuveni 10 metri virs jūras līmeņa, bet šo salu tuvumā jau gandrīz 30 gadus ūdens līmenis ceļas par aptuveni 7 milimetriem gadā, un tas ir aptuveni divreiz vairāk, nekā vidēji citur pasaulē.   Situāciju sarežģī arī biežie paisuma radītie plūdi, kas no vienas puses gan applūdina teritoriju un iznīcina stādījumus, gan arī pēc tam veicina sausuma periodus un piesārņo dzeramo ūdeni. Taču ja runājam par piesārņojumu, ir vēl kāds cilvēka radīts piesārņojums, kas ir atstājis neizdzēšamu ietekmi uz Māršala salām. Un te nonākam pie Amerikas Savienotajām Valstīm. Noteikti būsiet dzirdējuši par tādu Bikini atolu, kas arī atrodas Māršala salās un laika posmā no 1946. līdz 1958. gadam ASV izmantoja gan šo, gan citus salām piederošos atolus, lai veiktu kodolizmēģinājumus. Vietējie iedzīvotāji tika aicināti pamest savas dzīvesvietas, jo šie izmēģinājumi “esot visas cilvēces labā un palīdzēšot izvairīties no kariem nākotnē”. Kopumā šajā reģionā tika sarīkoti 67 sprādzieni, kuri jaudas ziņā ir pielīdzināmi aptuveni septiņiem tūkstošiem Hirosimā uzspridzināto atombumbu. Par kodolizmēģinājumiem vairāk jautājumām Indrekam Kanikam (Indrek Kannik), Starptautiskā aizsardzības un drošības centra (ICDS) direktoram.

3. un 4. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētie 23. Rīgas Grāmatu svētki, kuros tiksies lasītāji, autori, mākslinieki un izdevēji. Apmeklētājus priecēs daudzpusīga kultūras programma ar grāmatu atvēršanām, diskusijām un norisēm bērniem. Par Latvijas grāmatu izdevējiem un to, vai viņos ieklausās, par lasītprasmes nepieciešamību un tās veicināšanu, par Rīgas grāmatu svētku programmu un tradicionālo grāmatu maiņas punktu stāsta Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, "Jāņa Rozes apgāda" izpilddirektore Renāte Punka.

Rīgas Grāmatu svētki aicina lasītājus uz tikšanos ar grāmatu autoriem jau šajā nedēļas nogalē - 3. un 4. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ar programmu iepazīstina Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka. 3. un 4. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētie 23. Rīgas Grāmatu svētki, kuros tiksies lasītāji, autori, mākslinieki un izdevēji. Apmeklētājus priecēs daudzpusīga kultūras programma ar grāmatu atvēršanām, diskusijām un norisēm bērniem, par izdevīgām cenām varēs iegādāties jaunāko grāmatu piedāvājumu, kā arī darbosies grāmatu maiņas punkts. Ieeja bez maksas. Ar plašu grāmatu klāstu piedalīsies praktiski visi aktīvākie grāmatu izdevēji. Gaidāma liela literatūras daudzveidība – dažādu žanru grāmatas un izdevumi, sākot no praktiskās literatūras līdz vēstures un tulkotās literatūras spilgtāko autoru jaunajiem darbiem. Dzejas, valodas prakses izdevumi, vārdnīcas, nošu grāmatas, zinātniskie, izglītojošie, kultūrvēsturiskie, mākslas izdevumi un biznesa literatūra, kas noderēs gan akadēmiskajam personālam, gan skolotājiem, pētniekiem un studentiem. Izdevēji piedāvās arī pētījumus folklorā, psiholoģijā, fantāzijas žanra grāmatas un materiālus pirmsskolas vecuma bērniem lasītprasmes apguvei, literatūru jauniešiem, bērnu grāmatas, grāmatzīmes. Svētku ietvaros Rīgas Centrālās bibliotēkas darbinieki nodrošinās grāmatu maiņas punktu, kur līdzpaņemto grāmatu ikviens varēs iemainīt pret citu.

Stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Izglītības programmu kuratore Agrita Pore Pārlapojot laikabiedru un pētnieku rakstīto (par Cīruli), paveras gan vēstules un atmiņu pieraksti, gan dažādas publikācijas. Tomēr rodas jautājums: kas noticis ar mākslinieka arhīvu?  1944. gada 13. oktobrī Sofija Cīrule kopā ar jaunāko dēlu Uldi steigā devās bēgļu gaitās. Bija cerība, ka prombūtne nebūs ilga, un līdzi tika paņemts tikai  nepieciešamais un svarīgākais. Ģimene esot uzticējusi pieskatīt dzīvokli sētniekam, labam Cīruļa draugam, bet gleznas Sofija paspējusi nodot glabāšanā Rīgas Sv. Jāņa baznīcas  mācītājam Meirāna kungam. Pēc kara gan noskaidrojās, ka okupācijas vara tās bija atsavinājusi  un iznīcinājusi. Mākslinieks Kārlis Cīrulis atceras arī notikumus, kas tolaik risinājušies Cīruļu mājā Kāpu ielā 13: "(..) Gleznas un to ko kas palika Anša onkuļa dzīvoklī, iznīcināja fabrikas arodskolas audzēkņi, kuri mācījās dzīvoklī ierīkotajā skolā. Izmeta tēvoča gleznas pagalmā un apmētāja tās ar akmeņiem." Skarbi. Pošoties ceļā, Sofija vēl paspējusi dažus Cīruļa darbus un, šķiet, arī dokumentus nobēdzināt mākslinieka drauga, gleznotāja Ernesta Veilanda nama pagrabā Ausekļa ielā, bet mitrumā tie ātri gājuši bojā. Ilgus gadus studēdams mākslu tālu no mājām un mīļajiem majorniekiem un vēlāk arī no savas ģimenes, mākslinieks atzīst, ka viņa sirds vislabāk jūtas Latvijā. Taču ar lielu apņēmību Cīrulis, Jūlija Madernieka mudināts, septiņas vasaras pavada Parīzē.   Vēstulē Sofijai Cīrulis raksta: "Kad iet un steidz un skata un sajūsminās, un ir ko apbrīnot, tad tik ir šī dzīve. Bet, kad tas nogulst, kad ir vairāk brīva laika, kad ej lēnām kādreiz bez mērķa, tad atšķiras priekškars un ieraugu Tevi, māju un visu piedzīvoto un pārdzīvoto, visu skaisto un sirsnīgo, un šī klusā dzīve tad rādās laimīga un it kā svēta…" Ko meklē topošais mākslinieks Eiropas muzejos un mākslas skolās? Izpratni par glezniecību, mākslas stiliem, klasisko skaistuma kanonu, tā saucamo zelta griezumu mākslā? Meklē un domā arī  par to, kādai jābūt latviskai mākslai, kur meklējamas latviskums vai bagātajā latviešu etnogrāfijas un folkloras mantojumā? Tikai Rietumeiropā būdams, tālu no mājām, viņš mācījies redzēt sev tuvo  un radniecīgo. "Es staigāju daudz pa muzejiem. Tik daudz skaista tur iekšā. Man patīk galvenā kārtā vecie antiskie un renesanses darbi. Vismodernākās lietas ir diezgan šķidras. Vēlāki aprakstīšu par katru kaut ko vairāk. Sorbonā arī biju, klausījos lekciju par mākslas vēsturi. Apmeklēju mākslas akadēmijā anatomijas lekcijas. Pēcpusdienas no 2-7 ir zīmēšana. Slikti, ka daudz sakrīt kopā, nevar būt abās vietās. Vakaros tā ap 9 aizbraucu bieži uz lieliem bulvāriem  (nedomā tik, ka tur cilvēki tūlīt tiek samaitāti, tā pavisam beigti). Lasu avīzes un nopirku grāmatas par veco mākslu. Bet laika vienmēr ir par maz. Diena par ātru ir galā. Arī kad cauru dienu biju uz kājām, tad vakarā māc nogurums, nevar neko darīt un nāk miegs." Starp citu, mākslas skolas adrese ir tā pati, kas bija Anša Cīruļa vēstulēs minēta, tā turpina būt mākslas skola, kas  darbojas vēl šodien. 1936. gadā Cīrulis apglezno pēc  arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projektētās Dzintaru koncertzāles vestibila sienas-freskas art deco stilā. Tie ir mākslinieka pēdējie darbi. Diemžēl 20. gs. 60. gados tos sabojāja. Arī Cīruļa paraksts tika paslēpts zem krāsas. Tikai 2016. gadā Cīruļa gleznojumi "Jūra", "Latvija" un "Lielupe" tika atjaunoti. 1939. gadā žurnāla "Atpūta" 29. septembra numurā Jānis Dombrovskis satraucies par to, ka notiek brutāla mākslas darba bojāšana-darbu aizkrāsošana: “Arī pilsoņu kultūras trūkums un vienaldzība pret nacionālajām mākslas vērtībām tiem dažreiz ļoti kaitē, ko neilgi atpakaļ pieredzēju Jelgavā. Priekš piecpadsmit gadiem pazīstamais saimnieciskais darbinieks nelaiķis Bisenieks gleznotājam Ansim Cīrulim pasūtīja liela formāta gleznas ar nacionālu saturu, kas bija domātas kādam Jelgavas uzņēmumam. Gleznas darinātas fresku tehnikā, pieskaitāmas Cīruļa labākajiem darbiem un bija vērtīgi ieguvumi mūsu mākslā. Nesen, atrodoties Jelgavā, gribēju atkal pie minētām gleznām pamielot acis, bet tās vairs agrākā telpā neatradu. No ārienes labi apskatījis pazīstamo celtni, devos otrreiz gleznas meklēt. Izrādījās , ka telpās iekārtota frizētava, gleznas pārklātas ar parasto sienas krāsu un no tām nekas vairs nav redzams. Kāpēc tāda apiešanās  ar nacionālām mākslas vērtībām?" "Reti kādam māksliniekam izdodas saglabāt sevi iekšēji veselu un nedalāmu, kā to varējis Ansis Cīrulis," atceras gleznotājs,  mākslas kritiķis Oļģerts Saldavs. "Viņš ļoti mīlēja glezniecību un bez eļļas ir gleznojis freskas īstajā šīs glezniecības tehnikā. Tās ir īpatnas ar savām formām, savu uztveri. Eļļā Cīrulis atstājis daudzus darbus ar latviešu seno paražu attēlojumiem. Viņa gleznieciskā izjūta stipri atgādina itāliešu agrās renesanses mākslinieku darbus un ar to liecināja, ka Cīrulis šo mākslu izprot plašākā un dziļākā nozīmē. Viņa figūrām piemīt mitoloģiska sapņainība, stilizētajās kustībās saprotama sacerētās gleznas simboliskā nozīmība. Visus šos darbus apdvesa latviskā domāšana un gars." Strādāt un radīt viņš varējis tikai savās mājās, savā darbnīcā, klusā mājīgumā. Pilsētā jutās labāk nekā laukos. Vasarā, kad ģimene dzīvoja Jūrmalā, viņš turp aizbrauca tikai divas reizes nedēļā. Aivaram, mākslinieka vecākajam dēlam, palikusi atmiņā kāda tautas dziesma, kas  tēvam ļoti patikusi, un strādādams viņš to bieži dungojis: Nu sala, nu sala, / sasala jūriņa līdz dibenami. / Nu laba braukšana Dzintara zemē, / dzintara zeltenes lūkoties. Mākslinieka draugs Anšlavs Eglītis atzīst, ka "laikam neviens no latvju māksliniekiem nav ziedojis tik daudz pūļu latvju senatnes pētīšanai un viņas formu pielietošanai un pārveidošanai mūsdienu prasībām kā Ansis Cīrulis". Starp citu, Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē 4. novembrī izskanēs Viļa Daudziņa un Jāņa Šipkēvica  muzikālais  uzvedums  "Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis."    

19. Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus” ir veltīts viesmīlībai un kolektīvai rīcībai — darbam, ko varam paveikt tikai kopā ar pārējiem. Mēs atgriežamies pie pazīstamā, novērtējam esošās attiecības un skatāmies, ko varētu dot ilgāku saistību uzņemšanās. Festivālā šogad piedalās daudzi jau iemīļoti mākslinieki, bet vienlaikus vēlamies veidot arī jaunas sadarbības un iepazīstināt skatītājus ar jaunākajiem Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbiem. Šogad programmā iespaidīgi jaunumi no pašmāju māksliniekiem un apvienībām, kā Kvadrifrons, Krista Burāne un Jēkabs Nīmanis, kā arī Laukku. Apmeklētājus pārsteigs arī Lielbritānijas un Vācijas leģendas Gob Squad, Kims Nobls un daudzi citi. Festivāla ietvaros tiks atklāts projekts “Rīgas grāmata”, būs arī citi pārsteigumi. Kā norāda festivāla rīkotāji, šobrīd vēl vairāk nekā jebkad iepriekš laikmetīgā skatuves māksla spēj paplašināt, aizraut un iekvēlināt mūsu kopīgo iztēli. Mēs varam to izmantot, lai veidotu vienlīdzīgāku sabiedrību — tādu, kas ļauj iemīlēt un pieņemt visdažādākos cilvēces aspektus, kas ļauj nodoties priekam, tomēr neaizmirstot par sarežģītiem, kopīgi risināmiem jautājumiem. Mēs nevaram paredzēt nākotni, taču varam visi kopā doties tai pretī.

Pasaules Dabas fonds kopā ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku rīkotājiem aicina ikvienu dalībnieku un apmeklētāju gatavoties svētkiem atbildīgi, izvērtējot savus ikdienas paradumus tādās jomās kā transports, pārtika, ūdens un elektroenerģijas patēriņš, atkritumu šķirošana, ilgtspējīgas preces un pakalpojumi. Kā ikviens ar mazām ikdienas rīcībām var mazināt ietekmi uz vidi gan svētkos, gan ikdienā, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sadarbības projektu vadītāja Anna Blaua. Pieredzē dalās un svētku dalībniece Māra Volša-Sinka, kura ievēro šos dažādos noteikumus un atzīst, ka brīžam nemaz nav viegli. "Par klimata pārmaiņām mazāk runājām saistībā ar kultūru. Pasaulē šie jautājumi ir cieši savijušies," atzīst Jānis Rozītis. Svētku rīkotāju pārstāve norāda, ka depozīta sistēma plastmasas glāzēm Daugavas stadionā būs. Mežaparkā nācās no tā vēl atteikties. Diemžēl depozīta sistēmu ir grūti īstenot, tās nodrošināšana pasākumā, kur piedalās tik daudz cilvēku, ir izaicinājums. Pirmo reizi svētku norišu zonā varēs ieiet ar savām daudzreiz lietojamām ūdens pudelēm. Izaicinājums nodrošināt, lai tās būtu tukšas, ejot iekšā svētku norišu zonā. Tā ir prasība ir drošības apsvērumu dēļ. Tāpat ikvienu svētku dalībnieku un apmeklētāju aicina ievērot mobilitāti – izmantot sabiedrisko transportu vai doties ar kājām vai velosipēdu uz pasākuma norises vietām.    

„Es sasēju lielu sieru, Jāņu dienas gaidīdama; Jāņu dienu izdalīju pa maziemi gabaliem.” Tiekamies Zāļu tirgū Doma laukumā raidījumā Kā labāk dzīvot. Lūkojam, kā tirgotāji un tirgus apmeklētāji plāno sagaidīt Jāņu dienu. Lai godam sagatavotos Jāņiem, tradicionālajā Zāļu tirgū zemnieki un amatnieki no visas Latvijas piedāvās vainagus, meijas, Jāņu zāles, tējas un medu no smaržīgajām Latvijas vasaras pļavām, lauku maizi, sieru, siltus pīrāgus, kūpinājumus un citas noderīgas lietas gan ciemakukulim, gan pašu svētku galdam. Ar tirgus programmu un Jāņu svinību norisēm Rīgā iepazīstina Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite. Uztura speciāliste Liene Sondore iesaka - Jāņos katrai meitai, katrai sievai vajag kaut vienu mazu siera ritulīti sasiet. Arī pilsēta. Savukārt bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova norāda, kuras zāles droši plūkt Jānu vainagam, kuras labāk atstāt pļavā. Savu preci daudzina arī tirgus dalībnieki: „Saulstāvju maizes” cepējs Jānis Krieķis, Ilmārs Ceriņš no Raunas siera ražotnes, Antra no Olaines, kas ražo grauzdētus kārumus, zemnieku saimniecības „Ārbirzes” dravniece Lilita Medne, kas piedāvā Smiltenes pusē ievāktu medu, „Patriotisko plāceņu” cepēja – „Dabas spēka” saimniece Inese Mangule no Cēsu novada, Niedru ģimenes kaņepju saimniecības pārstāve Alise un Reinis Kučers, zemnieku saimniecības „Janavas” šefs, kurš piedāvā zāļu tējas. "Jāņos, es gribētu teikt, katrai meitai katrai sievai vajadzētu vismaz vienu mazu  siera ritulīti sasiet. Arī pilsētā, arī no veikala piena un biezpiena sanāk ļoti labi," atzīst Liene Sondore. "Ja ir tādas iespējas un laiks, tas, protams, ir visideālāk [izmantot lauku produktus]. Tā kā es dzīvoju pilsētā, es tiešām, atzīstos, gadu desmitiem sienu sieru no veikala piena un biezpiena. Es gan esmu dzirdējusi, ka daudzi saka, viņiem kaut kas nesanāk. Bet ko mums māca šī siera siešana? Pacietību! Tas jau neko nenozīmē, ka tu nokās tās sūkalas, tālāk mēs to visu katliņā maisām, maisām, maisām, un es pieļauju, ka kaut kādā brīdī kundzēm un kungiem apnīk šo procesu darīt, jo vienā brīdī tiešām šķiet, nekas tur nenotiks. Un tad notiek, manuprāt, tas maģiskais, ka tā siera masa atlec no katla malām un to momentā redzi. Es to tiešām sienu sieru katru gadu, un tas ir tāds meditatīvs process gan man, gan manai ģimenei. Tā ir pacietība. Mūsdienās mums vajag visu ātri, tūlīt un tagad." Tās nebūs piecas minūtes, bet stundas laikā viss būs kārtībā.  "Siers kā labs sātīgs olbaltumvielu avots, paēdīsiet varbūt arī siera un rudzu maizīti, un jums negribēsies, mīlīši, našķoties, ēst tās daudzās konfektes," tā Liene Sondore.  

Ieskats Latvijas Arhitektūras gada balvas ieguvēju projektos, iespēja klātienē iepazīt Daugavpils cietokšņa pulvera noliktavas un inženierarsenāla restaurācijā paveikto. Apmeklēt Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolu "Saules skola". Uzzināt, kas ir "Jaunais Eiropas Bauhaus" un kādas iespējas tas paver, to visu bija iespējams pieredzēt seminārā "Pietura "Daugavpils"", ko organizēja Latvijas Arhitektu savienības "Jaunā Eiropas Bauhaus" kontaktpunkts. "Pietura "Daugavpils"" – tāds nosaukums semināram, kas arhitektūras nozares profesionāļus pulcē Marka Rotko mākslas centra konferenču zālē. Klātesošos uzrunā Ieva  Zībārte, semināru cikla kuratore, "Jaunā Eiropas Bauhaus" Latvijas kontaktpunkta vadītāja. Semināra atslēgas vārdi: Koprade. Mantojuma transformācija. Izglītība. Mājoklis  – tie ir arī "Jaunā Eiropas Bauhaus" interešu lokā. Par jauno iniciatīvu, par tās finansējuma avotiem un rašanās apstākļiem informē Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, neslēpjot arī pārmetumus par "Jaunā Eiropas Bauhaus" uzspiešanu no augšas, jo savulaik "Bauhaus" kā mākslas virziens radās pretēji – nāca no radošajiem cilvēkiem. Tās pamatideja bija apvienot arhitektūru, mākslu un amatnieku radošos spēkus un zināšanas, seminārā Ieva Zībārte uzsvēra. Pēc semināra seko arhitektūras ekskursija atjaunotajās  Daugavpils cietokšņa ēkās ar uzņēmuma REM PRO arhitekti Ilzi Ratnieci un „Konvents” vadītāju Pēteri Blūmu. Pie „Martinsona mājas”, kas izvietota bijušajā Daugavpils cietokšņa šaujampulvera noliktavā, Ilze Ratniece vispirms  par apkārtnes labiekārtošanu. Izejam cauri keramiķa Pētera Martinsona ekspozīcijai,  mākslinieks bija daugavpilietis un pēc izglītības arhitekts. Pa Imperatora ielu dodamies uz Daugavpils cietokšņa inženierarsenālu, netālu no tā bēdīgā stāvoklī jezuītu klosteris, vecākā ēka Daugavpils cietoksnī. Dienas noslēgumā dodamies uz Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolu „Saules skola”, direktore Inguna Kokina izrāda gan jauno, gan veco korpusu ar mūsdienīgām klasēm, kur audzēkņi apgūst apģērba, foto, interjera, koka, multimediju  dizainu un daudz ko citu. Arhitektus interesē „Saules skolas” fasādes siena (skolas apbūves kompleksa autors "MARK" arhitekti). Dienu noslēdzam skolā un tas ir zīmīgi, jo savulaik Bauhaus daudz uzmanības veltīja izglītībai, par "Jaunā Eiropas Bauhaus" iecerēm vēlreiz iztaujāju Latvijas kontaktpunkta vadītāju Ievu Zībārti. Noslēdzot arhitektūras ekskursiju, Ieva Zībārte piebilda, ja Daugavpils arhitektūru vēlme izzināt vēl plašāk, to būs iespējams, jo  nākamgad  Pasaules arhitektūras dienas notiks tieši šeit Daugavpilī.

Matia Binotto aiziešana no Ferrari tika apstiprināta tieši laikā, kad atrados Itālijā un apmeklēju Ferrari muzejus Modenā un Maranello. Tā bija īstā vieta un laiks, kad ierakstīt kārtējo REstarts podkāsta epizodi.

Latvijas izlasei priekšā divas spēles Pasaules kausa kvalifikācijā. Kas ir kandidātu sarakstā un kāds varētu būt izlases sastāvs? Neizpalika sarunas par NBA aktualitātēm un Kairija Īrvinga izdarībām, savukārt Rūdolfs apmeklēja Jāņa Bērziņa pārstāvētās komandas spēli Polijas čempionātā

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Satiksme uz mūsu planētas ir kā milzīga organisma asinsrite, tā ir ir tik intensīva un komplicēta, ka brīžiem šķiet pārsteidzoši, kā tā vispār spēj funkcionēt. Auto lietotāju skaits pieaug, pieaug arī dažādu tehnoloģiju un risinājumu piedāvājums, kas palīdz risināt problēmas. Sēdēšana sastrēgumos ir nogurdinoša un nemazinās, pieaugot auto skaitam mūsu ielās. Arī satiksmes negadījumu skaits nesarūk. Taču tehnoloģiju attīstība sola, ka nākotnē satiksme būs drošāka, efektīvāka un patīkamāka. Kādi būs viedie luksofori un kā tehnoloģijas palīdzēs mazināt sastrēgumus, izvairīties no avārijām un uzraudzīt noteikumu ievērošanu uz ceļa, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro IT speciālists, SIA "WeAreDots" tehniskais direktors Aigars Jaundālders, IT speciālists, tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis un Latvijas Valsts ceļu Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs. Zinātnieku nakts 2022 Nu jau septiņpadsmito gadu septembra pēdējā piektdienā vienlaikus visā Eiropā gaidāma “Zinātnieku nakts” - pasākums, kas popularizē zinātni un zinātnes sasniegumus. Plašākai sabiedrībai tiks atvērtas augstskolas un zinātniskie institūti, lai ikviens interesents varētu tikties ar pētniekiem, doties ekskursijās, vērot priekšnesumus, piedalīties eksperimentos un diskusijās. Kā allaž “Zinātnieku nakts” pasākumus īsteno arī Latvijas augstskolas un zinātniskie institūti, tāpēc mazliet paceļosim un mēģināsim tuvāk iepazīt, ko šoreiz piedāvās pētnieki dažādās Latvijas vietās. “Zinātnieku nakts” 30. septembrī aicina interesentus pieskarties tuvāk zinātnei un galu galā saprast, ka zinātne ir teju viss, ar ko ikdienā esam saistīti. Apmeklētāji tiek gaidīti augstskolās un institūtos arī Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Dobelē, Ventspilī, Priekuļos un Stendē. Plašāka informācija mājas lapā.

Nesen raidījumā runājām par misijām uz Marsa un secinājām, ka cilvēka soļi uz sarkanās planētas ir vēl krietni tāla nākotne. Taču mūsu planētai vistuvākais objekts Visumā ir Mēness, Zemes pavadonis, uz kura reiz cilvēki spēruši soļus. Pēdējos gados sākusies dinamiska stafete uz Mēnesi. Sākot ar derīgajiem izrakteņiem, beidzot ar plāniem radīt pirmo cilvēku apmetni uz Mēness - mūsu planētas pavadonis šobrīd kļuvis par iekārotu objektu gan privātajām kompānijām, gan valstu finansētajām kosmosa institūcijām. Kāda šobrīd ir interese par Mēnesi, vai un kad cilvēki dosies misijās uz šo pavadoni, un kādas ir zinātniskās un ekonomiskās intereses, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē IT speciālisti un astronomijas entuziasti Ints Ķešāns un Raitis Misa. Raitis Misa vērtē, ka programmas "Artemīda" (Artemis) misija uz Mēnesi dosies jau šogad, lai pārbaudītu visi aparatūru, kas nepieciešama nākamajam startam, kad būs cilvēki, kas aplidos Mēnesi. Nolaišanās vēl nenotiks. Daudz jau kosmosā izpētīts ar robotu palīdzību, kāpēc tomēr vajag cilvēkiem doties. "Līdz šim ir atklāti seši unikāli kristāli, kas ir uz Mēness, bet nav uz Zemes. Ja tur aizbrauktu viens ģeologs, viņš nedēļas laikā atklātu vēl sešus," uzskata Raitis Misa. "Atbilstošas kvalifikācijas cilvēks to izdarītu simtreiz ātrāk." "Robotizētām misijām noteikti ir sava vieta, bet viņas nedarīs visu vēl diezgan ilgi. Mums vēl ir kur attīstīties, lai viņas būtu tik inteliģentas, cilvēka smadzeņu līmenī. Cilvēkam vēl kādu laiku būs vieta," norāda Ints Ķešans. "Otrs, kāpēc mēs vispār kaut kur braucam apskatīt dabas objektus, skaisto ūdenskritumu, vēl kaut ko?"

Stāsta Jelgavas reģionālā tūrisma centra Torņa ekspozīciju un apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Vineta Reknere Kopš šī gada jūlija vidus Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas Tornī apmeklētājiem skatāmas jaunas, interaktīvas un inovatīvas vēstures ekspozīcijas. Tās izvietotas Torņa 3., 4. un 5. stāvā un veidotas kā laikmetīga interjera instalācija, kur redzamos eksponātus papildina multimedijos integrētas jaunākās tehnoloģijas. Ekspozīciju konceptuālais moto ir "Duālā realitāte" – tas sniedz iespēju Jelgavas vēsturi aplūkot interaktīvi, informāciju atklājot pakāpeniski. Vēstures faktus var izzināt caur dažādām maņām – ir gan vizuālie, gan skaņas efekti, gan iespēja virtuāli pielaikot senās rotas un vēsturiskos kāzu tērpus. 3. stāva ekspozīcija “Jelgava laika griežos” stāsta par pilsētas vēstures notikumiem un simboliem kopš tās dibināšanas līdz pat mūsdienām, zudušajām Jelgavas pērlēm un mūsdienu sasniegumiem, pilsētas teritorijas pārmaiņām laika gaitā. Šajā ekspozīcijā ar mūsdienu tehnoloģiju paņēmieniem ir iespējams samirkšķināties ar kādu no senajiem pilsētas mēriem, kuri it kā no ekspozīcijas saka: „Hei, jelgavniek! Kā tev šodien iet Jelgavā?” Kā arī ir iespējams no putna lidojuma augstuma palūkoties uz senās Jelgavas teritoriju un paskatīties, kur mūsdienās būtu atradies pirmais teātris vai pirmā muzeja ēka?   Savukārt 4. stāva ekspozīcija stāsta par modi Jelgavā cauri gadsimtiem. Tā atspoguļo apģērba valkāšanas tradīcijas un modes tendences Jelgavā dažādos vēstures periodos, īpaši akcentējot kāzu tērpu modi.  Šīs ekspozīcijas “odziņa” ir mūsdienu stilistikā veidota vēsturisko tērpu modes skate, kas sniedz apmeklētājiem klātbūtnes sajūtu pagātnes notikumos. Gan dāmām, gan kungiem ir iespēja interaktīvi pielaikot kādu no kāzu tērpiem, nofotografēties un nosūtīt šo fotogrāfiju elektroniski. 5. stāva ekspozīcija “Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas stāsts” veltīta paša nozīmīgākā eksponāta – bijušā dievnama vēsturei, zudušajām arhitektūras un interjera vērtībām.  Apmeklētājiem ir dota iespēja iegrimt pagātnes notikumos, noklausoties piecus audio stāstus, kas papildināti ar īpaši veidotu skaņas dizainu. Iejusties to cilvēku stāstos, kas šajā ēkā ir piedzīvojuši kristību ceremoniju, kas šeit ir laulājušies, gājuši pa apmēram 60 metrus garo ceļu no baznīcas ieejas līdz pat altārim. Kas šeit ir piedzīvojuši dažādus sabiedrības notikumus, klausījušies sabiedrībai svarīgu notikumu izziņošanu baznīcā, piemēram, par zemnieku brīvlaišanu Kurzemē, par jaunās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas dibināšanu un iejusties arī tādā atmosfērā, kas vēsta par pēdējā gaitā pavadīšanu no baznīcas sienām. Šajā ekspozīcijas zālē apmeklētāji tiek aicināti aizmirst ikdienas rutīnu un rūpes, meditatīvā noskaņā padomājot par mūžīgām vērtībām un dzīves ritējumu.

Šobrīd aktuālu pasaules procesu pētījumiem – arī mūsu gatavībai dažādām pasaules kataklizmām – no tehnoekoloģiska skatu punkta pievērsušies mākslinieki izstādē “Trauslā realitāte”. Ar šo izstādi 25. augustā atklāj RIXC Mākslas un zinātnes festivālu, kas norisināsies Rīgā līdz 16. oktobrim. RIXC festivāla programmas centrālais notikums - izstāde "Trauslā realitāte" - aplūkojama "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā "Sporta 2" kvartālā. Par izstādi un RIXC Mākslas un zinātnes festivālu Kultūras rondo studijā runājam ar kuratori Rasu Šmiti, kā arī māksliniekiem Sabīni Šnē un Jurģi Peteru. "Mūs visus ir ietekmējušas gan pandēmijas sekas, gan, protams, karš Ukrainā, kas tik dramatiski izmainīja pozīciju, kurā mēs kā festivāla rīkotāji šajā ģeopolitiskajā situācijā atrodamies, salīdzinoši pret pārējo Rietumeiropu. Mēs ilgi domājām, kā varētu parādīt to situāciju, ka mēs esam, no vienas puses, turpat, kur visi pārējie, apzināmies visu, kā darbojas mākslīgais intelekts, ka notiek milzīga tehnoloģizēšanās - tā ir mūsu visvairāk un dziļāk pētītā tēma. Bet, no otras puses, mūsu interese un saikne ar dabu - kā tas sasaucas kopā, arī klimata izmaiņas, kuras šovasar Eiropā nu jau ir pieredzējis gandrīz ikviens iedzīvotājs," raidījumā stāsta Rasa Šmite. Izstādē līdz 16. oktobrim kopumā būs skatāmi 13 ārvalstu un Latvijas mākslinieku darbi. Autori tajos uz šobrīd aktuāliem pasaules procesiem skatās no tehnoekoloģiskas perspektīvas, pētot gan Čornobiļas atsvešinātās zonas telpu akustiku, gan virtuāli iegremdējoties karavīru imersīvajā atmiņā, gan vizualizējot mūsu gatavību visdažādākajām kataklizmām – no zemestrīcēm, viesuļvētrām, kara likumiem līdz pat zombiju apokalipsei. "Šī gada festivāls tiecas aplūkot mūsu laikmeta mestos izaicinājumus - līdzās mediju visuresamībai, nedrošībai par pandēmijas sekām un sociālajai sašķeltībai, ko vēl vairāk pastiprina līdzās notiekošais karš, šobrīd pieredzot mūsdienu pasaules "trauslo realitāti"," stāsta izstādes rīkotāji. Izmantojot mākslīgo intelektu, mākslinieki izstādes attēlos, piemēram, liek izdzist tajos fiksētajiem cilvēkiem vai arī, izmantojot mākslīgos neironu tīklus, rada pilnīgi jaunu, no seniem fotouzņēmumiem restaurētu portretu estētiku. Apmeklētājiem būšot iespēja izstādē arī radīt īslaicīgus un mainīgus selfijus ar virtuālām mušām.

ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi ierašanās Taivānā ir izprovocējusi pamatīgu spriedzi Savienoto Valstu un Ķīnas attiecībās. Ķīnas armija solījusi veikt mērķtiecīgas militārās darbības. Baltais nams brīdinājis, ka provokāciju gadījumā nepaliks atbildi parādā. Starptautiskie analītiķi saka, ka šobrīd ir grūti prognozēt visas iespējamās šīs vizītes sekas. Par Ķīnu pēdējā laikā esam mazāk runājuši, bet ir vērts runāt gan par ekonomisko situāciju valstī, gan arī par politisko spriedzi, jo būtībā arī Ķīnā ir gaidāmas vēlēšanas, ja to tā varētu nosaukt. Arī Ukrainas kara kontekstā Ķīnu ir vērts pieminēt. Aktualitātes komentē Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa Čerenkova un politologs Andis Kudors. Tomēr. Nensija Pelosi apmeklē Taivānu Taivāna kā „de facto” neatkarīga valsts izveidojās 1949. gadā, kad uz šo salu pēc zaudējuma pilsoņkarā pārcēlās Ķīnas nacionālistu, respektīvi, nekomunistiskā valdība. Kamēr kontinentālajā Ķīnā uzvarējušie komunisti izveidoja Ķīnas Tautas republiku, Taivāna pirmajās aukstā kara desmitgadēs turpināja oficiāli pārstāvēt ķīniešu nāciju Apvienoto Nāciju organizācijā un uzturēt diplomātiskās attiecības ar vairumu pasaules valstu. Tomēr stāvoklis mainījās 1971. gadā, kad ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kas vietu organizācijā nodeva Pekinas komunistiskajai valdībai, savukārt Taivāna zaudēja jebkādu statusu šai organizācijā. Tāpat arī praktiski visās citās starptautiskajās organizācijās Taipejas valdībai nav oficiāla statusa, un Ķīnas Tautas republika pastāvīgi asi reaģē uz jebkādiem mēģinājumiem iedibināt oficiālas attiecības ar Taipeju. Arī Savienotās Valstis 1979. gadā atzina Pekinas valdību par oficiālo Ķīnas valsts varu un Taivānu – par Ķīnas sastāvdaļu, pārtraucot oficiālas diplomātiskās attiecības ar Taipeju. Tomēr ASV neatzīst Pekinas suverenitāti pār Taivānu, un īpašs likums nosaka Amerikas pienākumu atbalstīt Taivānas aizsardzību. Tas gan, savukārt, nenozīmē militārās iesaistes garantijas gadījumā, ja Ķīna uzsāktu iebrukumu. Savienotās Valstis šai ziņā piekopj t.s. „stratēģiskās divdomības” politiku, uzturot spēkā militārās iejaukšanās iespēju. Jebkuru oficiālu vizīti Taivānā Ķīna uztver kā savas suverenitātes pārkāpumu, tāpēc kad pirms apmēram mēneša izpaudās ziņas, ka Savienoto Valstu Kongresa apakšpalātas priekšsēdētāja Nensija Pelosi savas Austrumāzijas tūres laikā varētu apmeklēt Taivānu, Pekina reaģēja ļoti asi. Oficiālā līmenī tika piesaukta Ķīnas militāro spēku gatavība valsts suverenitātes aizstāvēšanai, savukārt presē un sociālajos tīklos izskanēja atklāti aicinājumi notriekt lidmašīnu, ar kuru Nensija Pelosi mēģinātu ierasties Taivānā. Tuvojoties iespējamajam vizītes datumam, Savienoto Valstu prezidentam Džo Baidenam bija vairāk nekā divas stundas ilga telefonsaruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Oficiāli publicētajā Nensijas Pelosi brauciena grafikā Taivāna nebija iekļauta, tāpēc līdz pēdējam brīdim turpinājās minējumi, vai vizīte notiks, un kā uz to reaģēs Ķīna. Uz pirmo jautājumu tika atbildēts vakar vakarā, kad lidmašīna ar augsto ASV amatpersonu nolaidās Taipejas lidostā. Šodien, 3. augustā, Nensija Pelosi vispirms tikusies ar Taivānas parlamenta vicespīkeru Cai Čīčenu, bet pēc tam ar valsts galvu – prezidenti Cai Inveņu, no kuras rokām saņēmusi augstāko Taivānas valsts apbalvojumu – Labvēlīgo Padebešu ordeni. Kas attiecas uz Pekinas reakciju, tad tā pagaidām izpaužas kā skarba retorika un militārās mācības, kuras sarīkotas visās Taivānai pieguļošajās jūrās un Ķīnas cietzemē iepretim salai. Fiksēta Ķīnas gaisa spēku iznīcinātāju ielidošana Taivānas gaisa kontroles zonā. Ķīna un Savienotās Valstis globālajā pretstāvē un sasaistē Savienoto Valstu Kongresa apakšpalātas priekšsēdētājas Nensijas Pelosi šodienas vizīte Taivānā radījusi jaunas bažās par iespējamo konfrontācijas saasināšanos starp ASV un Ķīnas Tautas republiku. Šīs attiecības jau tā nav spožas, ciktāl pēdējās desmitgadēs, pieaugot Ķīnas ekonomiskajai un arī militārajai jaudai, tās ietekmei starptautiskajā arēnā, arvien biežāk izskan pieļāvumi, ka pasaulē veidojas jauna aukstā kara situācija, kur Pekina un Vašingtona kļūs par pretēju naidīgu nometņu centrālajām asīm. Šāds scenārijs nepārprotami šķiet ļoti iedvesmojošs Krievijā, kura jau steigusies paust savu nosodījumu Nensijas Pelosi vizītei. Prezidenta Donalda Trampa administrācijas tarifu politika noveda pie tirdzniecības kara situācijas starp abām lielākajām planētas ekonomikām. To gan nedaudz mīkstināja 2020. gada janvārī parakstītā tirdzniecības vienošanās, taču pandēmijas situācijas dēļ Ķīna tā arī nav izpildījusi šīs vienošanās paredzēto amerikāņu preču importa palielinājumu. Tajā pat laikā pēdējos gados strauji audzis Ķīnas un Krievijas tirdzniecības un investīciju apjoms. Pērngad vien tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm palielinājies apmēram par trešdaļu, tuvojoties 150 miljardiem dolāru. Domājams ka šogad, kad liela daļa Krievijas energoresursu eksporta tiek pārorientēta uz Āzijas tirgu, šis kāpums turpināsies. No otras puses, Krievija šai ziņā vēl tālu atpaliek no Savienotajām Valstīm, kuru tirdzniecības kopapjoms ar Ķīnu pērngad pārsniedza 650 miljardus dolāru, praktiski sasniedzot līmeni pirms prezidenta Trampa uzsāktā tarifu kara. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā šogad aktualizējis arī jautājumu par iespējamo Ķīnas un Krievijas militāro sadarbību. Šāda sadarbība pastāv jau kopš pagājušā gadsimta nogales, un sākotnēji Ķīna šais attiecībās bija „jaunākā partnera” lomā, iegūstot no Krievijas padomju militārās tehnoloģijas. Pagājušajās desmitgadēs abu valstu militāri tehnoloģiskās iespējas lielā mērā izlīdzinājušās, un tagad galvenais jautājums ir – vai Ķīna nevar kļūt par mūsdienīgākas militārās tehnikas piegādātāju Krievijai. Kā atklājusi karadarbība Ukrainā, Krievijas mūsdienīga bruņojuma resursi nav īpaši lieli. Tomēr ir skaidrs, ka ja atklātos šāds Pekinas atbalsts Kremlim, pret Ķīnu tiktu vērstas nopietnas rietumvalstu sankcijas. Kā zināms, baidoties tikt pakļauti Rietumu sankcijām, daudzi Ķīnas finanšu uzņēmumi līdz šim vairījušies pārkāpt Krievijai noteiktos ierobežojumus. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Zilā līča māja - viena no laikmetīgās mākslas izstādēm Cēsu Mākslas festivālā, kuru atklās Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” koncertatskaņojums. Kultūras rondo studijā festivāla programmu iezīmējam kopā ar ar mākslinieku Kasparu Groševu, vizuālās mākslas programmas vadītāju Daigu Rudzāti un mūzikas programmas vadītāju Indru Lūkinu. No 9. jūlija līdz 14.augustam Cēsīs notiks sešpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls. Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt trīs vizuālās mākslas izstādes un baudīt Riharda Vāgnera operu "Tristans un Izolde" pasaulslavenu dziedātāju koncertizpildījumā. Opera pilnā atskaņojumā Latvijā izskanēs pirmo reizi pēc 100 gadu pārtraukuma. Savukārt tradicionālajā brīvdabas notikumā Cēsu pils parka estrādē šoreiz uzstāsies Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends. Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas dienā, 9. jūlijā, plkst. 16.00 koncertzālē "Cēsis" skanēs Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" pilnatskaņojums. Cēsīs to izpildīs Eiropas operteātru zvaigzne, vācu tenors Marko Jenčs (Marco Jentzsch) un latviešu operdziedātāja Liene Kinča kā Tristans un Izolde, zviedru mecosoprāns Martina Dike (Martina Dike), vācu basbaritons Olivers Cvargs (Oliver Zwarg) un slavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš. Operas koncertatskaņojumā Cēsīs piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga. Vizuālās mākslas programmā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 9. jūlija līdz pat 14. augustam būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde "Zilā līča māja". Izstādes kuratores – Daiga Rudzāte un Žanete Skarule. Tāpat no 9. jūlija Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma izstāde "Bruno Vasiļevskis. P.S." Tās uzmanības centrā ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas 20. gadsimta otrās puses glezniecībā. Ekspozīcija iecerēta ne tikai kā atskats uz Vasiļevska daiļradi, bet arī kā "radoša izmeklēšana, tiecoties atklāt viņa gara radiniekus un atstātos nospiedumus Latvijas mākslas ainā". Izstādē līdzās Bruno Vasiļevska darbiem būs skatāmi Imanta Lancmaņa, Jura Pudāna, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa, Līgas Purmales, Valda Līcīša, Līvijas Endzelīnas, Daces Lapiņas, kā arī Jāņa Blanka, Zanes Tučas un Jāņa Šneidera darbi. Izstādes kurators – Vilnis Vējš. Koncertzāles "Cēsis" galerijā būs skatāma Daiņa Pundura izstāde "Lielo dzīvnieku gaidot". Festivāla muzikālā programma turpināsies 5. augustā Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā, izskanot koncertam "Hildegardes meditācijas". Tas veltīts Bingenes Hildegardei – viduslaiku vizionārei, mūķenei, dziedniecei un komponistei, kuras darbus dzirdēsim programmā. Līdzās Hildegardes dziedājumiem koncertā būs arī 12.–13. gadsimta spāņu vokālā mūzika, Kastīlijas valdnieka Alfonso X kompozīcijas, renesanses meistara Orlando Gibonsa opusi, Parīzes Madlēnas baznīcas ērģelnieces Žannas Demesjē mūzika un Arvo Perta sakrālie šedevri. Koncertā piedalīsies vokālā grupa "Putni", ērģelniece Kristīne Adamaite, dziesminiece Anta Eņģele un sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa.  Savukārt par tradīciju kļuvušais festivāla brīvdabas notikums būs vērojams 7. augustā plkst. 19.00 Cēsu pils parka estrādē. Skaistajā un ainaviskajā estrādē vasaras vakara noskaņās apmeklētājus priecēs Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends kopā ar stīgu grupu. Koncertā līdzās Ineses Zanderes iedvesmotām tarantellām, vīgriežu valšiem, sapņiem, cielavām un cīruļiem būs populāras un sen iemīļotas Maestro dziesmas ar Alfrēda Krūkļa dzeju, klausītāji varēs atsaukt atmiņā lieliskās balādes ar Imanta Ziedoņa tekstiem, un programmā iekļauts arī Raimonda Paula 60. gadu ikoniskais instrumentālais skaņdarbs "Dienvidu akvareļi". Festivāla satelītpasākums – audiovizuāla performance "Klusums krīt" ar virtuālu kori, kas norisināsies 12., 13., un 14. augustā. veidots kā veltījums holokaustā iznīcinātajai Cēsu ebreju kopienai. Performance noritēs mežā, kurā nacistiskās okupācijas laikā 1941. gada augustā tika nogalināti 200 ebreji. Tās veidotāji – idejas autori Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, komponists Krists Auznieks, jauniešu koris "Kamēr..." un diriģents Aivis Greters. Kā jau katru gadu, festivālā varēs vērot arī kino un teātra programmu. Atzīmējot izcilās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes 100 gadu atceres jubileju, apmeklētāji varēs skatīties viņas veidoto četru zviedru kino klasikas filmu izlasi, kura līdz šim vēl nav izrādīta. Tāpat iecerēts teātra izrāžu cikls ''Grand Prix''.

“Spēle” – dažādībā, skanīgās meldijās, rotaļās un dejās. Uz spēlētprieku aicina starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, ar kura rīkotājiem tiekamies Kultūras rondo studijā, lai uzzinātu par festivāla programmu un raksturotu Latvijas folkloras kustību, kura iegājusi ceturtajā gadu desmitā. Par festivālu stāsta atklāšanas koncerta “Spēlē šādu vakariņu” Turaidas  Dziesmu dārzā režisore Anda Skuja, festivāla "Baltica" mākslinieciskā vadītāja, folkloriste Māra Mellēna un Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras un tautas mūzikas eksperte Lauma Bērza. No 6. līdz 10. jūlijam norisināsies Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Ar moto "Nāc ar mani spēlēties" vairāk nekā 250 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi tiksies dažādos koncertos, un notikumos Alsungā, Dundagā, Inciemā, Inčukalnā, Jūdažos, Krimuldā, Kuldīgā, Lēdurgā, Mālpilī, Popē, Rīgā, Siguldā, Talsos, Turaidā un Ventspilī,. Visplašāk festivālā “Baltica” būs pārstāvēta Latgale, dažādos festivāla notikumos piedaloties 76 kolektīviem, savukārt Rīgu un Rīgas reģionu pārstāvēs 35 kolektīvi, bet Kurzemi – 41 kolektīvs. Festivālā piedalīsies arī 38 Vidzemes, 29 Zemgales un 3 Sēlijas kolektīvi. Festivāla dalībnieki ir kolektīvi, kas festivāla “Baltica” repertuāra pārbaudes skatē par savu sniegumu saņēmuši I vai II kategoriju. Festivāla dalībnieku vidū būs arī divi latviešu diasporas kolektīvi – Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa “Dūdalnieki” un Latvijas Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa “Rēvele”, kā arī četri viesu kolektīvi: muzikantu grupa no Mostes Igaunijā (Mooste Rahvamuusikakooli Piiliklubi), dziedātājas no Serves Sāremā (Sõrve ansambel Ammuker), folkloras ansamblis “Labingis” no Viļņas, kā arī Viļņas Universitātes folkloras ansamblis “Ratilio”. Festivāla viesus būs iespēja dzirdēt 6. jūlija koncertā “Kaimiņu būšana” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un 8. jūlijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tradicionālās daudzbalsības koncertā “Saskanēja man dziedot”, kā arī citās festivāla norises vietās Vidzemē un Kurzemē. Tradicionāli starp festivāla viesiem būs arī stāstniecības nozares pārstāvji. Apmeklētājiem būs iespēja gremdēties lietuviešu stāstnieces Mildas Varnauskaites (Viļņa) un oksitāņu stāstnieces Monikas Burgas (Monique Burg) iztēlē un mantotajās atmiņās. Detalizētu informāciju par programmu un plānotajām norisēm var iegūt festivāla tīmekļvietnē.

Ar sazarotu programmu savus apmeklētājus aicina Rīgas Fotogrāfijas biennāle, kā savu šīgada tēmu izvēloties pašizolāciju. To paskaidro austriešu dzejnieka un rakstnieka Rainera Marijas Rilkes teiktais: „Tikai viena lieta nepieciešama: sevī nokāpt, stundām ilgi nevienu nesastapt. Līdz tam jānonāk.” Biennāles kuratori un mākslinieki nolēmuši risināt eksistenciāli urdošus jautājumus, vērojot, kā tehnoloģijas palēnām maina mūsu ikdienas paradumus; un domājot par to, vai esam tie paši cilvēki, kas bijām bez viedtālruņiem un viedpulksteņiem, ar kuriem tik viegli var pārraudzīt pasauli? Izpētīt Rīgas Fotobiennāles raibo piedāvājumu iespējams internetā, kā arī festivāla lapā platformā Facebook.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs kļūst plašāks. Apmeklētājiem durvis vērusi jauna kultūrtelpa blakus Rotko centra galvenajai ēkai – Martinsona māja. Tā ir vieta, kurā mājvieta rasta izcilā keramiķa Pētera Martinsona radošā mantojuma – Latvijas laikmetīgās keramikas darbiem. „Beidzot mums ir iespēja parādīt lielisko, izcilo kolekciju, kas tādos apmēros un tādā mākslinieciskajā vērtībā laikam Latvijā ir vislielākā un visnozīmīgākā!” Kopā ar Daugavpils Mārka Rotko mākslas centra galveno krājuma glabātāju Zani Melāni dodamies uz jauno izstāžu telpu – Martinsona māju. Kādreizējā pulvera noliktava pārtapusi par Pētera Martinsona laikmetīgās keramikas glabātuvi, kas ļauj skatīt keramiķa mākslas darbu daudzveidību un paša mākslinieka radošo brīvību un neatkarību, uzsver Zane Melāne. „Jo neatkarība un uzdrīkstēšanās bija vēl viens no tiem laikmotīviem, kam sekoja Pēteris Martinsons, darot mazliet savādāk, darot vairāk, tāpēc eksperimenti ar keramikas materiāliem un tehnikām vainagojās izcilos mākslas darbos.” Pirms deviņiem gadiem, kad tika atklāts Marka Rotko mākslas centrs, viena no centrālajām izstādēm bija keramiķa Pētera Martinsona kolekcijas izstāde, kuru mākslinieks pats arī iekārtoja. Šo kolekciju Martinsons uzdāvināja Rotko centram; vairāk nekā 300 keramikas darbus un mākslinieka grafikas, kurus pats sauca par saviem bērniem, uzverot, ka viņa bērni viņa mūža nogalē ir atgriezušies mājās. Daugavpils ir keramiķa dzimtā pilsēta. Tajā pašā gadā, dažus mēnešus vēlāk, keramiķis aizgāja mūžībā. Jāteic, kolekcija ir divtik palielinājusies, pateicoties Pētera Martinsona ģimenei, kolēģiem un domubiedriem, kas darbus Rotko centram dāvinājuši no saviem privātajiem arhīviem. „Keramikas projektu vadītājs Valentīns Petjko veidoja šo ekspozīciju un nosauca to par „Sapņu pilsētu. Un šie podesti, kas šeit virknējas viens pēc otra un nodēvēti Pētera Martinsona iniciāļos, lai vieglāk orientēties, veido tādas kā ēkas – augstākas, zemākas, uz kurām izvietoti Pētera Martinsona mākslas darbi,” atzīst Zane Melāne. Keramikas darbi atrodas plašā telpā, kuru griestus rotā velves. Zāles pirmajā daļā pastāvīgā ekspozīcija – Pētera Martinsona keramika. Savukārt Martinsona mājas mainīgo izstāžu daļā kā pirmā ir apskatāma „Ķīpsalas keramika”, rādot arī Martinsona laikabiedrus. Jāteic, Ķīpsalas keramika ir 20.gadsimta otrās puses latviešu mākslas un kultūras fenomens, kas savienoja tradicionālo un profesionālo keramiku. „Martinsons bija no tās paaudzes, kurš Latvijā mainīja keramikas nozari no dekoratīvi lietišķās mākslas uz mākslas pasauli, izveidoja to par pilnvērtīgu mākslas mediju” piebilst Marka Rotko mākslas centra pārstāvis Aivars Baranovskis.

2014./2015. gada ziemā kaujās par Doneckas lidostu dispečeru tornī zem pastāvīgas Maskavas atbalstīto kaujinieku uguns 242 dienas vairāki desmiti Ukrainas karavīru aizstāvēja savas pozīcijas. Latvijas Televīzija apmeklēja Ukrainas armijas posteņus pie Doneckas lidostas. Apmeklējums sakrita dienu pirms Krievija sāka jauno karu pret Ukrainu. Un jau atkal Ukrainas tautai un armijai jāparāda viss, uz ko tā ir spējīga.

Apciemojām Mineapolisu un Bostonu, kamēr vēl līga nav izbeigusies.

No 30. septembra līdz 9. oktobrim norisināsies divpadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”, kas skatītājiem šajā reizē piedāvās krāšņāko LKA 2021. gada absolventu diplomdarbu izrāžu izlasi un godinās režisoru Oļģertu Kroderu simtajā jubilejā. Šajā vasarā LKA absolvēja aktieri, režisori un laikmetīgās dejas horeogrāfi bakalaura studiju programmās, kā arī teātra un filmu režisori un dramaturgi maģistra studiju programmā, kopumā radot 40 diplomdarba izrādes.  Festivāla “Patriarha rudens” radošā komanda desmit dienu festivālā skatītājus lutinās ar 17 izrādēm, 5 teorētiskām lekcijām, trīs filmu skatēm, izstādes atklāšanu un fantāzijas intervencēm. Festivāla atklāšana notiks ceturtdien, 30. septembrī, plkst. 16.00 LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, kur, pulcējoties festivāla dalībniekiem, kultūras un mākslas nozares pārstāvjiem, kā arī ikvienam interesentam, tiks pacelts svinīgais festivāla karogs. Apmeklētājiem būs iespēja bez maksas apskatīt izstādi “Tīnai Hercbergai 100” un baudīt pirmos festivāla notikumus.   Radio NABA ēterā būs dzirdama saruna ar festivāla vadītāju Kristīni Feibergu un audiovizuālās mākslas programmas studentu Helmutu Bondaru.

Pandēmijas laikā ir izaugusi jauna aktieru un režisoru, tāpat laikmetīgās dejas horeogrāfu plejāde, tas lielais noslēpums ir – kuri no viņiem radīs iestudējumus, kurus vērts ierakstīt jaunās režijas ainā. Festivāls “Patriarha rudens” sevi piesaka ar Latvijas Kultūras akadēmijas 2021. gada absolventu diplomdarbu izrāžu izlasi un godinās režisoru Oļģertu Kroderu simtajā jubilejā. No 30. septembra līdz 9. oktobrim norisināsies divpadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”, kas skatītājiem šajā reizē piedāvās krāšņāko LKA 2021. gada absolventu diplomdarbu izrāžu izlasi un godinās režisoru Oļģertu Kroderu simtajā jubilejā. Šajā vasarā LKA absolvēja aktieri, režisori un laikmetīgās dejas horeogrāfi bakalaura studiju programmās, kā arī teātra un filmu režisori un dramaturgi maģistra studiju programmā, kopumā radot 40 diplomdarba izrādes.  Kultūras rondo par festivāla norisēm stāsta LKA Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš un kino režisors Emīls Alps. Festivāla “Patriarha rudens” radošā komanda desmit dienu festivālā skatītājus lutinās ar 17 izrādēm, 5 teorētiskām lekcijām, trīs filmu skatēm, izstādes atklāšanu un fantāzijas intervencēm. Festivāla atklāšana notiks ceturtdien, 30. septembrī, plkst. 16.00 LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, kur, pulcējoties festivāla dalībniekiem, kultūras un mākslas nozares pārstāvjiem, kā arī ikvienam interesentam, tiks pacelts svinīgais festivāla karogs. Apmeklētājiem būs iespēja bez maksas apskatīt izstādi “Tīnai Hercbergai 100” un baudīt pirmos festivāla notikumus.     

Latvijas kulturālais slānis ir vakcinējies, tā nesen teicis Dailes teātra direktors Juris Žagars. 3. augustā pēc ilgāka pārtraukuma Dailes teātra lielā zāle atkal gaidīs skatītājus. Augustā Dailes teātrī būs virkne pirmizrāžu. Par kultūras situāciiju Covid laikā, kā arī citiem tematiem Krustpunktā Lielā intervija ar Dailes teātra valdes locekli un Cēsu Mākslas festivāla direktoru Juri Žagaru. "Gaisma tuneļa galā ir tajā brīdi, kad biļetes pērk, nevis tajā brīdī, kad izziņo repertuāru vai kaut ko apsoli. Tas nozīmē, ka cilvēki notic, ka izrāde notiks. Tā ir reāla gaisma tuneļa galā," šī brīža situāciju vērtē Juris Žagars. Viņš arī neslēpj, ka ir gandarīts par pirmajiem biļešu tirdzniecības rezultātiem. "Man liekas, ka veicinošais faktors ir tas, ka valdība skaidri un gaiši paziņoja, ka tad, kad būs nākamais vilnis, un pilnīgi skaidrs, ka rudenī tas būs, turpmākie ierobežojumi varētu tikt pastiprināti un tie varētu attiekties uz nevakcinētām personām. Bet attiecībā uz vakcinētiem un izslimojušajiem ierobežojumi paliks esošajā līmenī. Tas nozīmē, cilvēki tam tic, cilvēki pērk biļetes un viss var notikt," uzskata Juris Žagars. "Es nespēju iedomāties scenāriju, kurā mums būtu jāatgriežas iepriekšējā situācijā." Žagars arī vērtē, ka cilvēki vēlas atgriezties normālā dzīvē, atgriezties pie normāliem paradumiem. "Viens no paradumiem Latvijā, viens no absolūti nepieciešamiem paradumiem ir regulāri apmeklēt teātri. Cilvēki pie tā atgriežas, redzu, ka viss iet uz labo pusi," gandarīts Juris Žakars. "Cilvēks alkst tieši pēc dzīvā kontakta un to nekas cits nevar aizstāt."  

Latvijas kulturālais slānis ir vakcinējies, tā nesen teicis Dailes teātra direktors Juris Žagars. 3. augustā pēc ilgāka pārtraukuma Dailes teātra lielā zāle atkal gaidīs skatītājus. Augustā Dailes teātrī būs virkne pirmizrāžu. Par kultūras situāciiju Covid laikā, kā arī citiem tematiem Krustpunktā Lielā intervija ar Dailes teātra valdes locekli un Cēsu Mākslas festivāla direktoru Juri Žagaru. "Gaisma tuneļa galā ir tajā brīdi, kad biļetes pērk, nevis tajā brīdī, kad izziņo repertuāru vai kaut ko apsoli. Tas nozīmē, ka cilvēki notic, ka izrāde notiks. Tā ir reāla gaisma tuneļa galā," šī brīža situāciju vērtē Juris Žagars. Viņš arī neslēpj, ka ir gandarīts par pirmajiem biļešu tirdzniecības rezultātiem. "Man liekas, ka veicinošais faktors ir tas, ka valdība skaidri un gaiši paziņoja, ka tad, kad būs nākamais vilnis, un pilnīgi skaidrs, ka rudenī tas būs, turpmākie ierobežojumi varētu tikt pastiprināti un tie varētu attiekties uz nevakcinētām personām. Bet attiecībā uz vakcinētiem un izslimojušajiem ierobežojumi paliks esošajā līmenī. Tas nozīmē, cilvēki tam tic, cilvēki pērk biļetes un viss var notikt," uzskata Juris Žagars. "Es nespēju iedomāties scenāriju, kurā mums būtu jāatgriežas iepriekšējā situācijā." Žagars arī vērtē, ka cilvēki vēlas atgriezties normālā dzīvē, atgriezties pie normāliem paradumiem. "Viens no paradumiem Latvijā, viens no absolūti nepieciešamiem paradumiem ir regulāri apmeklēt teātri. Cilvēki pie tā atgriežas, redzu, ka viss iet uz labo pusi," gandarīts Juris Žakars. "Cilvēks alkst tieši pēc dzīvā kontakta un to nekas cits nevar aizstāt."  

Beidzot apmeklētājiem durvis vērā jaunais Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs, kas pacietīgi gaidījis savu atklāšanu Covid ierobežojumu periodā. Kas skatāms muzeja ekspozīcijā un ar ko īpašs ir jaunizveidotais Anatomijas muzejs, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta tā vadītāja muzeja Ieva Lībiete. Jaunajā muzejā ir iespēja ieskatīties tajā, ko parasti redz tikai anatoms vai ķirurgs. Skeleti, embriji, kauli, ķermeņa daļas un orgāni - to uzbūve un variācijas slimībā un veselībā.Iepriekš vēsturiskā kolekcija atradās anatomikumā un bijusi neatņemama Latvijas ārstu izglītības daļa 100 gadu garumā, bet tagad izvietota jaunās muzeja telpās un apvienota ar interaktīvām tehnoloģijām. RSU Anatomijas muzejs ir neparasts muzejs ar vēsturisku kolekciju un mūsdienīgu pieeju. Muzeja pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā 20.gadsimta 20.-30.gados. Pacientu pateicības mediķiem kā laikmeta liecības Atklātnītes ar ziedu motīviem, uz vairāk lappusēm sacerēti dzejoļi, fotogrāfijas, dzintara gabals – šīs un citas lietas ārsti dažādos laikos saņēmuši kā pateicības dāvanas no pacientiem. Dažkārt tā bijusi pateicība ārstam par darbu, bet citreiz kolektīva vēlējums mediķim jubilejā. Par pacientu pateicībām kā laikmeta liecību un to, kā tās vēsturiski mainījušās, stāsta Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas vadītājs Mārtiņš Vesperis. “Rīgā, 1956. gada 31. maijā. Augsti godātais profesor, gribu no visas sirds Jums pateikties par lielo pretimnākšanu un sirsnību, kādu saņēmu no Jūsu puses savas slimības laikā. Ticiet man, ka reti, ļoti reti manā dzīvē gadījies pieredzēt tādu nesavtīgu rūpību un gādību. Jūs vairākkārt padziļinājāt manu cieņu pret medicīnas darbinieku arodu, iedvesāt pārliecību, ka īsts Ārsts, ko, tāpat kā Gorkijs Cilvēku, nākas rakstīt ar lielo burtu, dziedē ne tikai miesu, bet arī dvēseli. Jūsu mājīgo pajumti esmu atstājis it kā atjaunots - ar jaunu ticību dzīvei, ar spēju redzēt cilvēkos visu gaišo un labo. Mīļš, mīļš paldies Jums un Jūsu vadītajam kolektīvam. Eduards Smiļģis.” Šādus vārdus latviešu teātra režisors un aktieris veltījis profesoram Paulam Stradiņam, un šī ir viena no vairākiem simtiem pateicību un dāvinājumu vienībām, kas glabājas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā un daļēji apskatāma arī ekspozīcijā. Mārtiņš Vesperis stāsta par to, ka vārds “pateicība” ne vienmēr ir tik vienkārši interpretējams. Gan rakstītas vēstules, gan ziedi var būt dāvana un vienlaikus pateicība. Arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja mājas lapā speciāli pacientu pateicību kolekcijai izveidotajā sadaļā aplūkojamie piemēri apliecina gan pateicības, gan dāvanas funkcijas. Piemēram, gan Drāmas teātra, gan Dailes teātra apveikumi izcilam Rīgas 1. slimnīcas ārstam Jānim Jēgermanim. Mārtiņš Vesperis stāsta arī par muzeja krājumā atrodamiem fotoalbumiem no teātriem profesoram Stradiņam 60 gadu jubilejā, un ir zināms, ka Stradiņš ir ārstējis daudzus aktierus un viņu ģimenes locekļus, tāpēc tā uzskatāma kā pateicības dāvana. Vēl, piemēram, krājumā ir ārstam Valentīnam Būmeistaram dāvināts boksa cimds, jau pieminētajam Jēkabam Alksnim veltīts galda sudraba piederumu komplekts, tuberkulozes ārsts Kārlis Segliņš saņēmis apsveikuma aprakstu, kam klāt bijusi piesieta cilvēka riba un citi priekšmeti. Taču runa ir par muzeja krājumu. Cilvēkiem mājās pateicību krājums varētu būt vēl lielāks.

Māksliniece Aija Zariņa Purvīša balvai nominēta par personālizstādi „Mosties, mosties reiz, svabadais gars”, kas 2019.gada nogalē bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē. Apmeklētājus uzrunāja gan lielformāta darbi, kas īpaši labi izskatījās gaismas pilnajā telpā, gan vēstījums par cilvēka gara pilnveidošanos. Cikla ierakstā izmantots Aijas Zariņas stāstītais Kultūras rondo dienu pirms izstādes atklāšanas 2019.gada 6.decembrī.

Apmeklētājiem durvis ver Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Galvenā ēka un Rīgas Birža, un Kultūras rondo studijā durvis ver šī gada pirmais viesis klātienē – šī muzeja direktore Māra Lāce, lai pārrunātu jaunās izstādes. Galvenajā ēkā tādas ir četras, to vidū skatāma arī Purvīša balvas 2021 mākslinieku izstāde. Runājam arī par gaidāmo Purvīša balvas pasniegšanu 11.jūnijā. Neklātienē kopā  ar Purvīša balvas 2021 izstādes kuratori Daigu Rudzāti izstaigājam ekspozīciju. Māra Lāce skaidro, ka ir atvērta apmeklētājiem ir atvērta LNMM Galvenā ēka, kur aplūkojmas četras jaunas izstādes. Tās ir Purvīša balvas 2021 kandidātu izstāde, Ievas Epneres personālizstāde "Cirks zem kupola", izstāde “Tu glezno tikpat labi kā vīrietis! Dainas Dagnijas māksla feminisma kontekstā” un izstāde “Man pasaule par šauru šķita…”, veltīta pirmā latviešu profesionālā tēlnieka Gustava Šķiltera ceļojumiem 20. gadsimta sākumā. Atšķirībā no pilotprojekta, kas muzejā norisinājās maijā, šobrīd vizīte iepriekš nav jāpiesaka muzejā. "Mēs mēģināsim skatīties, kāda būs apmeklētāju plūsma. Ja veidosies lielāki sablīvējumi, mūsu darbinieki to mēģinās organizēt un nodrošināt, lai saskarsme nebūtu tik tuva," atzīst Māra Lāce. Izstāžu zālē vienlaicīgi var atrasties 30-40 cilvēku, Māra Lāce pieļauj, ka reizēm apmeklētājiem varētu būt arī jāpastāv rindā un jāpagaida. Māra Lāce atzīst, ka ir gandarīta, ka muzeji sāk atvērt durvis apmeklētājiem.  

Rundāles pils muzejs, atzīmējot pils pamatakmens likšanas 285. gadadienu, sagatavojis izstādi “Kurzemes princese ceļo. Fanijas Bīronas akvareļi un zīmējumi”, kurā apskatāmi pils cēlēja Kurzemes hercoga Ernsta Johana mazmazmeitas Fanijas Bīronas (1815–1888) radītie mākslas darbi. Apmeklētājiem izstāde būs pieejama, tiklīdz pēc valdības lēmuma būs atļauta muzeju atvēršana sabiedrībai. Kultūras rondo par izstādi stāsta mākslas vēsturniece Baiba Vanaga. Kurzemes princese Fanija Bīrona, precējusies fon Boijena, bija amatiermāksliniece, kas laikā no 19. gadsimta 30. gadu otrās puses līdz 70. gadu beigām aizrautīgi apceļoja Eiropu, iespaidus fiksējot skiču albumos un nelielos zīmējumos vai akvareļos. Daļu no tiem – aptuveni 170 darbu – Rundāles pils muzejs 2006. gadā saņēma kā dāvinājumu. Fanijas Bīronas mākslas darbi, ceļojumu pases un vēstules liecina, ka viņa gan braukusi atpūsties uz tādiem augstākās sabiedrības iecienītiem kūrortiem kā Karlsbāde (tagad Karlovivari Čehijā), gan vairākus mēnešus baudījusi Parīzes jaukumus, gan kopā ar pavadonēm vai vīru apceļojusi Austriju, Franciju, Spāniju un Itāliju. Fanijas Bīronas ceļojumu skiču blociņos un nelielajos akvareļos un zīmējumos atpazīstamas Reinas ielejas pilis un klintis, Šveices kalnu ainavas, Romas antīkās arhitektūras pieminekļi un Franču Rivjēras skati, tāpat arī vairākas ar Bīronu dzimtas vēsturi saistītas pilis, piemēram, Lielvartenberga un Gintersdorfa Silēzijā (tagadējā Sicova un Zatone Polijā), Roškota Francijā. 1876. gadā viņa mantoja Kurzemes hercogienes Dorotejas iekārtoto Lēbihavas pili Saksijā. Izstāde iekārtota kā 19. gadsimta salons ar Fanijas Bīronas akvareļiem un zīmējumiem, ar attiecīgā laika mēbelēm un interjera priekšmetiem no Rundāles pils muzeja krājuma. To papildina viņas skiču albumi no Kurzemes prinča Ernsta Johana Bīrona kolekcijas, kā arī Fanijas Bīronas portretu, ceļojumu pasu un citu dokumentu kopijas no Vācijas muzejiem un arhīviem. Izstāde apskatāma līdz 2022. gada 30. aprīlim. Rudens-ziemas sezonā plānota īpaša pasākumu programma. Vēl arī neliela iespēja paceļot pa pils zālēm un pievērst uzmanību vairākiem muzeja jaunieguvumiem.

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce Vai zini, ka Maijas Tabakas izstāde muzeja pastāvēšanas vēsturē ir pulcējusi visvairāk apmeklētājus kategorijā "Mākslinieka personālizstāde"? Maija Tabaka ir viena no redzamākajām Latvijas gleznotājām, kura savu radošo darbību uzsāka 20.gadsimta sešdesmito gadu beigās. Viņa izpelnījusies cilvēku interesi ar savām teatralizētajām lielformāta figurālajām kompozīcijām, saņemot nedalītu skatītāju atzinību jau no pirmajām eksponēšanas reizēm. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākums mākslinieces biogrāfijā iezīmējas kā personīgi smags periods, kas savā veidā maina arī viņas tēlu pasauli, ienesot lielāku nemieru un arī neskaidrību mākslinieciskajā un saturiskajā izteiksmē. Šis ir laiks, kad Mākslas muzejs iecerēja sarīkot arī pirmo lielo Maijas Tabakas personālizstādi muzejā. Tā notika 1992.gadā no 17.janvāra līdz 22.martam un bija apskatāma muzeja trešā stāva kreisās puses ekspozīcijas zālēs. Izstādē bija eksponētas 52 gleznas. Izstādi apmeklēja 70 112 skatītāji, vidēji dienā 1095, kas ir līdz šim lielākais un nepārspētais apmeklētāju rādītājs, kāds fiksēts mākslinieka personālizstādei. Piemēram, muzeja pēcrekonstrukcijas atklāšanas izstāde “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība” (04.05. – 24.07.2016.) uzrādīja vidēji dienā 1056 apmeklētājus. Maijas Tabakas izstādē apmeklētāju plūsma bija tik liela, ka bijām spiesti ielaist izstāžu zālēs skatītājus ar virsdrēbēm, jo garderobe bija pārpildīta. Tā kā veidojās rindas uz baltajām marmora kāpnēm, tad vienu brīdi tās neizturēja un kāpņu konstrukcijas marmora apšuvums sāka atdalīties. Bojājumus muzejs centās saglābt un nostiprināt naktīs. Maijas Tabakas veikums mākslā ir ticis novērtēts ar dažāda veida atzinībām. Šogad Purvīša balvas pastāvēšanas vēsturē jau otro reizi tika nosaukts laureāts par veikumu mūža garumā. Balvu par mūža ieguldījumu saņēma gleznotāja Maija Tabaka par uzticību glezniecībai mūža garumā un figurālās glezniecības idejas un gara uzturēšanu Latvijas mākslā.  

Muzejos valda satraukums šobrīd, jo ir kāds notikums, kurš, mūsuprāt, arī ir izdevies vienkārši brīnišķīgi. Šis notikums bija Latvijas Nacionālā mākslas muzejā īstenota pirmā pilotprojektā. Pēc iepriekš izstrādātajām vadlīnijām tika pārbaudīta epidemioloģiskā droša muzeja izstādes atvēršana apmeklētājiem un darbiniekiem. Starptautiski novērtētu izstādi "Nepieradinātās dvēseles simbolisms Baltijas valstu mākslā" laikā no 21. aprīļa līdz 4. maijam apmeklēja 4040 šī projekta dalībnieki. Arī pārējie muzeji arī cer uz to, ka varēs vērt durvis, un tāpēc mūs interesē kāda situācija pašos muzejos un kāda ir Kultūras ministrijas jaunākā informācija par to, kas varētu notikt tuvākajā nākotnē. Kad varētu atskanēt starta šāviņš, tā sauktajam, otrajam solim un kādas ir aktuālākās vadlīnijas kultūrvietu, muzeju un bibliotēku darbības atsākšanai – Kultūras rondo pārrunājam ar Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāju Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītāju Zani Grīnvaldi, Marka Rotko mākslas centra vadītāju Māri Čačku un Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietnieku kultūrpolitikas jautājumos Uldi Zariņu. Zane Grīnvalde gandarīta, ka pilotprojekts aizritējis veiksmīgi un pierādīja, ka muzejs var šādi strādāt, ka muzejs nav bīstama vieta, kas vairotu Covid-19 izplatību. "Tas jau ir apstiprinājies arī no citām Eiropas valstīm, kaut vai nesen arī Somija to pašu atzina, ka muzeja noteikti nav tā vieta, kur izplatīsies šādā veidā nekontrolēti slimība, jo, kā muzeja speciālisti ļoti ievēro visus noteikumus, tiek veikti visi dezinfekcijas pasākumi, tiek ievēroti drošības pasākumi (..) Muzeja noteikti spēj uzņemt, droši apmeklētājus," vērtē Zane Grīnvalde. Muzeji gaida informāciju no Kultūras ministrijas. Zane Grīnvalde atzīst, ka vēlētos, lai muzejus atver ne tikai tad, kad kumulatīvais rādītājs būs 320, bet izvērtējot situāciju un pasakot, ka muzejs ir ne tikai vieta drošam apmeklējumam, bet arī vieta sabiedrības garīgai veselībai. Apmēram puse muzeju ir gatava iesaistīties, ievērojot noteiktos drošības pasākumus. Māris Čačka atzīst, ka cer uz iespēju muzejus atvērt, jo "patiesībā tas ir ne tikai tamdēļ, lai sabiedrības garīgo veselību uzturētu, bet tas ir arī drusciņ ekonomiska rakstura jautājums, jo diemžēl ne visu pašvaldību muzeji saņem dotācijas, lai spētu reāli izdzīvot, lai nevajadzētu atlaist darbiniekus un pēc tam meklēt kas zina kur jaunus vietā," norāda Māris Čačka. Viņš atzīst, ka šobrīd situācija ir jau kritiska. "Šobrīd esam atraduši pagaidu risinājumu, kā vēl algas maksāt, bet, ja tā ir aizslēgta vasarā un aizslēgts rudens, tad acīmredzot ir jādomā par tādu lietu, kā bezatbildību no lēmējvaras puses, jo faktiski mēs būsim visi uz bankrota robežas," bilst Māris Čačka. Ja tā notiks, tad būtu iespēja īstenot tikai digitālus projektus, bet Čačka atzīst, ka viņš ir par to, ka vizuālās mākslas izstādes - glezniecība, tēlniecība, keramika - ir mākslas veidi, kas jābauda klātienē normāli izstāžu zālē. Marka Rotko mākslas centrs ir gatavs kaut vai šodien atvērt durvis apmeklētājiem, jo var visus noteikumus ievērot, turklāt lielāka daļa darbinieku ir vakcinēti. Uldis Zariņš norāda, ka nav ar ko iepriecināt, jo diemžēl epidemioloģiskā situācija valstī kļūst sliktāka un muzeju atvēršana nav pašā tuvākajā dienas kārtībā. Neskatoties uz to, ka saslimstības kumulatīvais rādītājs ir 450, ministrija strādā pie drošības protokola, kas būtu jāievēro, kad varēs atvērt durvis apmeklētājiem. Arī šīs nedēļas beigās gaidāmā Muzeju nakts noritēs vairāk digitāli un klātienē tikai muzeju ārtelpās.

No 2020. gada 21. novembra līdz 2021. gada 4. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā norisinās izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts, kas pirms tam ar ievērojamiem panākumiem bija izrādīts prestižajā Orsē muzejā Parīzē. Izstāde “Nepieradinātās dvēseles” piedāvā iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Projekta mērķis un galvenā ideja ir parādīt, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu. Par iespēju klātienē apmeklēt Latvijas nacionālo mākslas muzeju un šo izstādi, gan iepriekš reģistrējoties, stāsta muzeja direkrore Māra Lāce.   

Covid-19 pandēmijas dēļ nav iespējams muzejus klātienē apmeklēt jau kopš aizvadītā gada 21.decembra. Šis laiks muzeju pārstāvjiem liek domāt par citādāku komunikācijas veidu ar saviem apmeklētājiem – tiekoties virtuāli. Kā tas izdodas muzejiem Latgalē? Virtuālas izstādes, ekskursijas, dažādi video, fotogrāfijas, publiskojot izstāžu un ekspozīciju vizualizācijas vai stāstus par muzeja krājumā esošajām kultūrvēsturiskajām bagātībām – ir tas, ko var atrast pārskatot Latgales muzeju mājas lapas un sociālo tīklu kontos. Jāteic, kāds muzejs ir aktīvāks, cits mazāk. „Domājam par to, kā, it īpaši kultūras jomā, savu publiku, savu auditoriju nepazaudēt,” to, ka laikā, kad muzejs apmeklētājiem ir slēgts, tāpat ir jādomā par piedāvājumu, atzīst Rēzeknes Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore Anastasija Strauta. „Protams, ka tas ir pavisam citādi, kaut ko mēs noteikti mācāmies, kaut ko mēs apgūstam un, acīmredzot, uz to pakāpeniski strādāsim arvien vairāk, un es domāju, ka tas paliks vairāk arī tajā ikdienā tad, kad, kā mēs sakām, atgriezīsimies normālajā dzīves ritmā.” Aktīvi šajā laikā darbojas muzejpedagogi, piedāvājot skolēniem dažādas nodarbības virtuālajā vidē. Arī Latgales Kultūrvēstures muzejā visu februāra mēnesi ir pieejama programma „Barikādēm 30”, kā secina Anastasija Strauta, programma ir pieprasīta, kas priecē. Jautājot, kā šajā laikā veicas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejam, tā pārstāve Gunta Ločmele stāsta, ka, neraugoties uz to, ka muzejs ir slēgts, muzeja pagalms apmeklētājiem ir atvērts, izmantojot muzeja brīvdabas teritoriju instalācijām un izstādēm. Tāpat arī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Youtube un Facebook kontos atrodami video stāsti, piemēram, stāsts par Barikāžu laiku. Šādus materiālus īpaši atzinīgi novērtē skolotāji, piedāvājot skolēniem kā mācību materiālu stundās. Gunta Ločmele ir pārliecināta, ka muzejam ir svarīgi būt arī digitālajā vidē. "Šis laiks ir izaicinājums, tomēr darbs muzejā turpinās," saka Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa. Šobrīd tiek veidota viktorīna par Viļakas vēsturi, tā iedzīvotājiem būs pieejama digitālā veidā. Muzejā vairāk pievēršas pētniecībai par Viļakas novada vēsturi, iepriekš tam nesot bijis tik daudz laika. Ir modernizēta Eduarda Stravnika „Putnu olu kolekcijas” ekspozīcija, tomēr neviens to vēl nav redzējis, interese gan esot liela.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 nominanti nosaukti. Par kādām tendencēm Latvijas arhitektūrā varam runāt, pārskatot apbalvojumam pieteiktos darbus. Ar ko šis gads bijis zīmīgs nozarei kopumā, Kultūras Rondo vērtē žūrijas pārstāvji: arhitekte Brigita Bula un arhitekts un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs. Latvijas Arhitektūras gada balvai ir saņemti 50 pieteikumi. Apbalvošanas ceremonija notiks 30. oktobrī.  "50 pieteikumi - tas ir labs cipars, jo tas dod ticamu pārskatu, kas tiešām notiek LAavijas arhitektūrā un būvniecībā," atzīst Brigita Bula. "Tas, ka ir deviņi nominanti, droši vien daudziem ir jautājums. Mana atbilde būt tāda: ir tāds teiciens, ka laiks visu noliek savās vietās. Šobrīd esam situācijā, ka pamdēmija un visi apstākļi, kuros pēkšņi esam atradušies, ir kā laika paātrinājums, kas vietas parāda ātrāk. Objekti, ko šogad skatījāmies, to projekti tapuši pirms varējām paredzēt, ka kaut kas tāds notiks. Tapuši tā laika noskaņas, varbūt bieži neskaidru, ne cēlu mērķu vārdā. Šauru merkantīlu mērķu vārdā, nedomājot par sabiedrību vai pasaules labklājūbu kopumā," skaidro Brigita Bula. "Apmeklējot objektus, redzējām daudzus tukšus kvadrātmetrus ar noputējušiem logiem, kas radīti šādu apsvērumu vārdā, šobrīd netiek izmantoti un nezina, kad varēs izmantot. Cerams varēs izmantot citā veidā," turpina Brigita Bula. Vents Vīnbergs norāda, ka katru gadu žūrija nāk klajā ar vienojošu, tēmu tā bieži neizskan iepriekš, rodas un attīstas vērtēšanas procesā. Šogad pēc divu nedēļu intensīva darba, apmeklējot objektus un tiekoties ar autoriem, tās nosaukums ir "Neparedzamās sekas". "No vienas puses nevar paredzēt, kā funkcionēs ēkas tagad, kad mainās visādā ziņā telpas lietošanās paradumi. Tas ietekmēja mūsu skatījumu," skaidro Vents Vīnbergs. Konkursa atlases žūrija tālākai darbu izvērtēšanai ir izvirzījusi 9 nominantus: Kategorijā Ainavu arhitektūra, vides labiekārtojums, vides objekti ir izvirzīta Mellužu koncertdārza pārveide; kategorijā Restaurācija – Hanzas Perons. Noliktavas pārbūve par ēku plašizklaides pasākumiem; kategorijā Individuālās dzīvojamās ēkas - K_99; kategorijā Komercēkas un ražošanas ēkas - Dzirciema Aptieka; kategorijā Interjers tālākai sacensībai par galvenajām balvām ir izvirzīts Hagberg birojs; kategorijā Procesi - GO[A]T WASTE?; bet kategorijā Daudzdzīvokļu ēkas - Mazdzīvokļu ēku komplekss Koka Rīgā, Ēku rekonstrukcija Miesnieku ielā, kā arī Viesturdārza Kvartāls. Visus konkursam pieteiktos darbus iespējams apskatīt Arhitektu savienības mājaslapā.          

Pirmdienas datorvakars ar Kasparu Krūmiņu, datorserviss Aikotech, Mančestera, Lielbritānija. Šovakar par jaunumiem, Intel procesoriem, iespējams Apple Store iepirkties ir dārgāk un kāpēc Argos datoru Izpārdošana ir pēdējā vieta, kuru apmeklēt. #ibf #ibflv #datorvakars

Pirmo reiz Latvijas dizaineru autordarbi ir iekļauti Londonas dizaina festivāla Eiropas īpašajā virtuālajā izstādē, ko tiešsaistē organizē digitālā galerija “Adorno” (Kopenhāgena, Dānija). Latvijas dizaineru darbu kolekciju veidojis Latvijas Dizaina centrs sadarbībā ar Dānijas digitālo platformu Adorno, un izstādes kuratore ir Dita Danosa, Latvijas Dizaina centra vadītāja. Ekspozīcijā kopumā ir iekļautas 14 valstu dizaina kolekcijas, kas apvienotas vienā tēmā “Jaunā realitāte” (New Reality). Latviju digitālajā ekspozīcijā pārstāv sešu dizaineru darbi, kas radīti atšķirīgos materiālos – pieredzējušais Artis Nīmanis (“an&angel”) un jaunā dizainere Sabīne Mežkaze (“Experimental”) ar stikla dizainu, Ieva Kalēja (“Mammalampa”) – dažādiem metāliem, Jeļizaveta Suska – ar dzintara rotām, jaunais dizainers Renāts Kotļevs (“Kanttari”) un Latvijas dizaina klasiķis Jānis Straupe – ar dažādu koku faktūru izmantojumu mēbelēs. Eiropas īpašo virtuālo izstādi var aplūkot no 12. līdz 20. septembrim. Apmeklējums notiks, reģistrējoties tiešsaistē. Katru dienu festivāla laikā tiešsaistes galerijas “Adorno” apmeklētāji tiks vesti virtuālā ekskursijā caur kādas izstādes dalībvalsts kuratora veidoto kolekciju. Latvijas dizaineru darbu virtuālās kolekcijas apmeklējums notiks 17. septembrī pulksten 10 (GMT) jeb 12 pēc Latvijas laika. 

Ievērojot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, šā gada 5. septembrī Rīgā jau 15. reizi norisināsies mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts". Saruna par mūsdienu kultūras forumu „Baltā nakts” ar projekta koordinatori Annu Dārziņu. “"Baltās nakts" programmā ir vairāk nekā 30 projektu, un saturiski laikmetīgās mākslas programma būs tikpat kvalitatīva un bagātīga kā citos gados,” sola organizatori. Anna Dārziņa norāda, ka oficiālais pasākuma norises laiks ir no pulksten 18 līdz 2 naktī. "Uzsvars ir uz objektiem pilsētvidē, lai apmeklētājiem nebūtu jādrūzmējas noteiktos laikos un vietās. Objektus var aplūkot visa vakara garumā, dažus objektus varēs apskatīt arī nākamajā dienā," stāsta Anna Dārziņa. "Vairāk nekā puse ir objekti pilsētvidē, ko piedāvā gan vietējie mākslinieki tēlniecības kvadriennāles ietvaros, gan iecienītie starptautiskie mākslinieki." Ir arī atsevišķi mūzikas notikumi iekštelpās, kuriem jāpiesakās iepriekš. Uz pārējiem notikumiem var doties brīvi, bet, iespējams, būs jāuzgaida rindā, kamēr viena grupa aplūko darbus noteikto ierobežojumu dēļ. "Baltā nakts 2020" piedāvās gan gadu gaitā iecienītus vietējos un starptautiskos projektus, gan jaunu pašmāju mākslinieku programmu. Apmeklētājus pārsteigs jau iepriekšējos gados iepazītā britu mākslinieka Lūka Džerama (Luke Jerram) gaismas instalācijas, kurpretim nacionāla mēroga kultūru pārstāvēs gan tradīcijā nostiprinājušies projekti ("Skaņu mežs", "Urban Poetry", "Videogrāfija"), gan jauni notikumi. Arī šogad lielākā daļa apskates objektu koncentrēsies pilsētas centrālajā daļā un Tallinas ielas kvartālā, tomēr kopumā objekti būs pieejami arī vairāku citu Rīgas apkaimju iedzīvotājiem, tostarp Āgenskalnā, Imantā, Ķīpsalā, Sarkandaugavā, Vecrīgā, VEF apkārtnē un citviet. Programmas apjoma ziņā lielākais šī gada projekts būs "Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020". Mākslas objekti būs viegli pieejami apmeklētājiem, jo tie organiski iekļausies Rīgas pilsētvidē. "Baltās nakts" programma pieejama internetā.

Latvijas Nacionālā bibliotēka šonedēļ atzīmē savu 101.  jubileju un no 1. septembra pilnā apjomā ver durvis apmeklētājiem. Kā rit darbs bibliotēkā un kā pētnieku zinātniskās aktivitātes popularizē ekspozīcijas, izstādes un citas modernās saziņas formas - stāsta Izstāžu centra vadītāja Brigita Zelča-Aispure, vadošais pētnieks Viesturs Zanders un Komunikācijas departamenta pārstāvis Augusts Zilberts.        

Rojs kopā ar Veselības centrs 4 Dermatoloģijas klīnikas metodisko vadītāju Lindu Kapteini-Veitu meklēs atbildes uz jautājumiem par to, kad ir īstais laiks doties pie dermatologa, kādā vecumā, vai ir nepieciešams kā īpaši sagatavoties vizītei un kā norit pirmā vizīte pie speciālista?

Ar ko ikdienā nodarbojas skaistumkopšanas speciālists? Cik maksā viena vizīte? Ko darīt, ja gadās “nejauši” izspiest pumpu? Kā pareizi tīrīt ādu no rīta un kā vakarā? Kā galu galā pareizi novērtēt ādas tipu un kad doties pie kosmetologa? Šos un vēl kaudzus citus jautājumu ir sagatavojis kolorītais blogeris un jauniešu iemīļotais influenceris Rojs Rodžers Linkevičs.

No 7.līdz 9.augustam septīto reizi norisināsies festivāls “Sansusī” - šogad īpašs, jo festivāla robežas tiks neierobežoti paplašinātas ar tiešraidēm digitālajā vidē. Tos, kuri neapmeklēs Aknīsti, sagaida īpaša tiešsaistē baudāma programma. Organizatori vēl pirms festivāla aicina ļauties radošai provokācijai, kas 11.jūlijā notiks Ruckas rezidenču centra pagalmā, Cēsīs. Apmeklētājus sagaida kultūras deserts četros slāņos – Ievas Salietes klavesīna mūzikas koncerts, laikmetīgās dejas izrāde “Labrys”, mūziķu kautiņš, kurā sacentīsies pianisti – Ēvalds Lazarevičs un Agnese Egliņa, un tradicionālā “Sansusī” 20 minūšu diskotēka, kurā par mūziku gādās DJ Platons Buravickis.  Raidījumā viesosies “Sansusī” vadītājs Armands Siliņš. Raidījumu vada: Māra Uzuliņa

Galerijas apmeklējuma process kā izstāde - tā droši var teikt par šonedēļ atklāto un turpmākās 4 nedēļas plānoto performatīvo izstādi „1:1” (viens pret vienu). Katru nedēļu galerijā saimniekos kāds no Latvijas fotomāksliniekiem,  apdzīvojot galeriju. Mēneša laikā izstādes telpa pārtaps improvizētā fotostudijā, ļaus pieredzēt audiovizuālas instalācijas un performances.  Šonedēļ galerija fotomākslinieka Jāņa Deinata rīcībā. Uz ISSP Galeriju devās Laima Slava. ISSP Galerijā Jānis Deinats saimniekos līdz sestdienai, pēc tam viņu nomainīs citi fotomākslinieki ar jaunām līdzdarbošanās idejām. Performatīva  izstāde „1:1” ISSP Galerijā turpināsies līdz 4.jūlijam.

Latvijas kultūras iestādes pakāpeniski atsāk savu publisko darbību, īstenojot kopīgu informatīvo kampaņu #TiekamiesTagad. Darbu atsācis arī  Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, piedāvājot iespēju klātienes sarunai ar mākslas darbiem un izstādēm, kas gaida savu skatītāju. Raidījumā LNMM Vizuālās mākslas departamenta vadītāja  Ginta Gerharde Upeniece iepazīstinās ar aktuālajām izstādēm LNMM, mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kā arī dalīsies savā redzējumā par to, kādam jābūt laikmetīgam, 21.gadsimta cilvēku uzrunājošam muzejam. Raidījumu vada: Māra Uzuliņa.

19. maijā Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs (LNVM)  pēc gandrīz divu mēnešu pārtraukuma uz tikšanos aicina savus apmeklētājus. "Iecerētā pasākumu programma, gan saistībā ar muzeja simtgadi, gan citiem plāniem ir stipri mainījusies. Neesam atmetuši apņēmību un cerību šos plānus īstenot, darīt to citā formātā vai pārcelt uz vēlāku laiku," raidījumā Kultūras Rondo atzīst LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts. Viņš arī norāda, ka zināmā mērā situācija ir dubultsarežģīta, jo ir bijis grūtāk īstenot jubilejas pasākumu programmu, bet arī ar to, ka gads iesākās ar pārcelšanos uz jauno krātuvi Pulka ielā. "Arī šis process saistībā ar Covid krīzi bija diez gan sarežģīts," atzīst Ķikuts. LNVM muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka stāsta, ka šobrīd muzejā var aplūkot izstādi "Latvijas gadsimts", kā arī Latvijas vēstures ekspozīciju var apmeklēt. Tāpat atvērtas ir muzeja filiāles - Tautas Frontes muzejs un "Dauderi". Ķikuts  atklāj, ka LNVM ir iecerējis lielu izstāžu projektu “Tuvplāni”, kas cerams, durvis vērs rudenī, cerams arī ar starptautisku konferenci vai vismaz semināru. Šis projekts ir veltīts muzeja simtgadei valsts muzeja statusā. "Ideja ir pietuvināt muzeju, kā tas funkcionē, kā tas realitātē darbojas, kāpēc muzejs krāj tās vai citas lietas, kāpēc to nekrāj, kāpēc vajadzīga pētniecība," skaidro Ķikuts. Iecerēti arī trīs publikāciju projekti: rakstu krājums, kas veltīts muzeja krājuma kolekcijām, katalogs un pētījums par Dundagas laukmuižas senkapiem, izdevums veltīts Lāčplēša kara ordeņa vēsturei un Lāčplēša dienas svinēšanas tradīcijām.              

Iespējas nokļūt pie ārsta un veikt dažādus izmeklējumus palēnām atjaunojas. Tā kā rindas ir krietni iekavējušās, pacientiem jābruņojas ar pacietību, lai nokļūtu pie ārsta. Speciālisti atzīst, ka šajā cilvēki daudz rūpīgāk izvērtē, vai doties pie ārsta uz konsultāciju klātienē. Biedrības “Par sirdi” vadītāja Inese Mauriņa norāda, ka šobrīd saskaras ar to, ka slimnīcām un ārstiem ir milzīgs darbs, pārplānojot pacientu plūsmas, jo ir izveidojušās rindas šajā laikā, kamēr ierobežumu dēļ nebija iespējas tikt pie ārsta. Mauriņa atzīst, ka pacientu organizācijas novērtē to, ko dara mediķi Covid-19 ierobežošanai, bet vēstule, ko biedrības adresējušas valdībai, ir saistīta ar bažām, jo biedrības saņem daudz pacientu jautājumu par iespējām nokļūt pie ārsta. Tāpat satraucoša ir ziņa, ka medicīnas iestādēs pietrūkst individuālo aizsardzības līdzekļu, kas var radīt situāciju, ka pacientu plūsma pie ārsta atkal tiek apturēta. Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds norāda, ka drošības pasākumu nodrošināšanai, pacientiem lūdz nākt ar maskām vai piedāvā tās iegādāties. Tāpat tiek citādi tiek organizēta pacientu plūsma pie ārsta. Rindas virzās lēnāk, jo pacienti ir “jāizreto”. Tāpēc ir jāizvērtē izmeklējuma un ārsta apmeklējuma nepieciešamību. Tāpat nevajag aizmirst par šī brīža jaunumu – attālinātās konsultācijas. Rēvalds arī norāda, ka akūtus pacientus pieņem ikvienā ārstniecības iestādē, un atgādina, ka tagad ir pieejami visi izmeklējumi un speciālisti, arī fizioterapija, atsevišķas operācijas un invazīvas manipulācijas, bet no 20.maija drīkstēs veikt plānveida operācijas, kurās neizmanto vispārējo anestēziju. Tā kā rindas ir iekavējušās, pacientiem pacietīgi jāinteresējas visos iespējamos veidos par to, kad būs jādodas pie ārsta jau uz nozīmēto izmeklējumu vai kad ir iespēja pieteikties. Krīzēm raksturīgi, ka mazinās pacientu maksātspēja, šobrīd ir sajūta, ka finansiālie ierobežojumi nav tas, kas mudina cilvēkus neapmeklēt ārstus, pacienti vairumā gadījumu izsver kontaktu un apmeklējumu nepieciešamību. Pacienti nāk, kad ir nepieciešams. Tiesa, var manīt, ka cilvēki pie ārsta vēršas arī ar ielaistām slimībām Ģimenes ārsts Andris Baumanis norāda, ka attālinātās konsultācijas darbojas, turklāt viņš norāda, ka par tādu ieviešanu domājis jau labu laiku iepriekš, sakrita, ka programmu palaida tieši sākoties krīzei. Baumanis arī atzīst, ka klātienes pieņemšanā pacientu skaits samazinājies vismaz četras reizes, ir pieaudzis zvanu skaits. Radikāli mazinājusies bērnu plūsma pie ārstiem šajā ārkārtas situācijas laikā, kad bērni vairāk atrodas mājās. Baumanis vērtē, ka problēmas ar saslimstības vilni varētu būt pēc ārkārtas stāvokļa. Kamēr ir ārkārtas stāvoklis, cilvēki atrodas noteiktā stresa stāvoklī, organisms mēģina sevi pasargāt. To rezultātu, kas būs no šī stresainā perioda, mēs redzēsim pēc mēnešiem diviem, trim. Pacientu portāla www.piearsta.lv izstrādātājs, “Blue Bridge Technologies” valdes priekšsēdētājs Jānis Rancāns skaidro, kā darbojas portāls, lai tas būtu visvienkāršākais veids, kā pacients var atrast vajadzīgo ārstu, laiku, kas piemērots abiem, pierakstīties, saņemt apstiprinājumu un doties pie ārsta. Doties pie ārsta, tas arī nozīmē konsultēties attālināti.

Muzeji sāk pakāpeniski vērt durvis apmeklētājiem. Apmeklētāju ērtībai daudzos Latvijas muzejos būs izvietoti spilgti dzelteni vienota dizaina un informācijas materiāli, kas veidoti kā palīgs valstī noteiktā sanitārā protokola prasību izpildei. Tāpat platformā muzeji.lv iedzīvotāju ērtībai regulāri tiks apkopota informācijas par apmeklējumu ierobežojumiem, atvērtajiem muzejiem un to piedāvājumiem. "#TiekamiesTagad ir tēmturis, kas raksturo muzeju ilgas satikties klātienē ar apmeklētājiem. Tas ir kā jauns tēmturis tam, ka visi ilgu laiku lietojām tēmturi #TiekamiesDrīz. Ir pienācis brīdis, kad beidzot varam satikties klātienē,, protams, ievērojot sanitārā protokola prasības," raidījumā Kultūras Rondo skaidro Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Elīna Vikmane. No 13. maija ir atvērti 10 muzeji: tas ir gan Turaidas muzejrezervāts, Rundāles pils Franču dārzs, Daugavas muzejs, kā arī mazāki muzeji Talsos, Baldonē, Tukumā, Jelgavā, Rīgā un Viesītē. "Muzeji ir noilgojušies pēc apmeklētājiem, jo muzeju dzīvības esence ir enerģijas apmaiņā ar apmeklētājiem," atzīst Vikmane. Jau tradicionālais pasākums maijā - Muzeju nakts - šogad izpaliks, jo to neļauj pulcēšanās ierobežojumi. Notiks nākamā gadā, ja tas būs iespējams. Taču Muzeju dienā, 18.maijā, norisināsies tiešsaistes konference muzejiem par ilgtspējības jautājumiem, kā veidot saziņu ar jaunām sabiedrības grupām vai jaunos veidos, kā domāt par vidi, ekoloģiju, sociālo lomu.  "Doma nav pēkšņa, krīze to ir pastiprinājusi," norāda  Muzeji durvis vērs apmeklētājiem pakāpeniski, un vietnē Muzeji.lv apkopota informācija par to, kad kurš muzejs vērs durvis. "Iemesls, kāpēc visi vienlaicīgi neatveras, jo lēmumi ir jāsaskaņo ar īpašniekiem. Galvenokārt tāpēc, ka muzeji ievieš kopīgas drošības prasības. Ļoti daudzos muzejos būs redzami koši dzelteni plakāti, grīdas uzlīmes ar vienotu informāciju, tekstuālu un brīdinājuma zīmēm, lai ievērojot sanitāro protokolu, muzeji varētu aicināt apmeklētājus rūpēties par savu drošību, kamēr tie viesojas muzejā," norāda Vikmane. Drošības noteikumi dalāmi divās divās daļās, pirmā ir divu metru distancēšanās roku mazgāšana un dezinfekcija. Ir  daži specifiskāki noteikumi. "Aicinām apmeklētājus ar sapratni un iejūtību attiekties pret ierobežojumiem, piemēram, ja muzejā nebūs pieejamas kādas skārienjūtīgas ierīces, vai nebūs pieejams bērnu stūrītis, vai koplietošanas zīmuļi un citas nodarbības, ka agrāk bija. Tas viss saistīts ar drošības prasībām," atzīst Vikmane. "Papildus muzeji ļoti lūdz apmeklētājus neizpūst pašiem savus dezinfekcijas līdzekļus tiešā mākslas darbu un trauslo muzeja priekšmetu tuvumā, lai sargātu mūsu kopīgo kultūras mantojumu." Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā Anda Skuja skaidro, ka Turaidas muzejrezervātā ir atvērtas brīvdabas ekspozīcijas un pastaigu takas, kur katra ir ar savu vēstures stāstu atšķirībā no dabas takām. "Tās ir īpaši sagatavotas ar dažādiem akcentiem, kas būs jaunatklāsme, apmeklējot Turaidas muzejrezervātu," skaidro Skuja. Apmeklējot muzeju, jāievēro lietas, kas attiecas uz visām sabiedriskajām vietām. Muzejā ir pieejami dezinfekcijas līdzekļi, iespēja mazgāt rokas ar siltu ūdeni un ziepēm. Galvenais teritorijā ir divu metru distance. Telpās būs papildus drošības pasākumi. Lielāko daļu ekspozīciju, kas iekārtotas telpās, Turaidas muzejrezervāts atvērs jūnija sākumā. Dodoties uz Turaidas muzejrezervātu, nav jāpiesaka īpaša vizīte, var braukt un tiks muzejā iekšā. Muzejs ir atvērts katru dienu no plkst. 10 – 20.  

Šovakar runāsim par darba intervijām Lielbritānijā. Eksperts: Jānis S. Cilvēks, kura hobijs ir apmeklēt darba intervijas. Tēmas: Kā sagatavoties darba intervijai? Kā sagatavot efektīvu CV? Interesantākās darba interviju pieredzes. Salīdzinām Latvijas un Lielbritānijas darba interviju procesus.

"Daži dzīvnieki ir nesaprašanā, kāpēc vienu dienu cilvēki bija un nākamā pazuda, daži ar to ir samierinājušes," tā ikdienu Rīgas Zooloģiskā dārzā raksturo tā pārstāvis Māris Lielkalns. Rīgas Zooloģiskais dārzs ir viena no tām iestādēm, kas, iestājoties pandēmijas noteiktajam ārkārtas stāvoklim, ir slēgta apmeklētājiem uz laiku. Tiesa, par dzīvniekiem tāpat ir jāturpina rūpēties, tāpēc daudzi darbinieki arvien ir uz vietas. Lielkalns min, ja ņem vērā, ka dzīvnieki uz apmeklētāju skatās kā televizorā, tagad tas ir izslēgts. Pārējais viņu ikdienā nemainās. Pavasara rosība dzīvniekiem zoodārzā ir nemainīga. Lielkalns min, ka pāviem ir "ziedēšanas laiks" - izplēsta aste un lielās savā starpā. Arī Japānas dzērvēm ir dziesmu un deju laiks, ko īsu brīdi var dzirdēt arī sarunas laikā. klinšu ibisiem ir izšķīlies mazulis. Jau februāra beigās mazulis piedzima takiniem. Arī huzārpērtiķiem ir piedzimuši mazuļi un jau sāk darīt blēņas. "Kad beigsies visa jezga, būs atkal jāsāk pierast pie apmeklētājiem," tā par dzīvniekiem norāda Lielkalns. Atkarībā no drošības pasākumiem, kas būs jāievēro pēc ārkārtas situācijas, iespējams, apmeklētāji varēs aplūkot daļu dzīvnieku, tos, kas atrodas ārā. Notikumiem Rīgas Zooloģiskajā dārzā, var sekot arī tā "Facebook" kontā. Mājdzīvnieki un Covid-19 Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija informē, ka Covid-19 var inficēt kaķu dzimtas dzīvniekus un mājas seskus, bet suņi ir mazāk uzņēmīgi. Ir dzirdēts par atsevišķiem  gadījumiem pasaulē, kad  dzīvnieki ir inficējušies  no cilvēka ar šo vīrusu, bet pagaidām nav konkrētu pierādījumu, ka mēs varam aplipināt savu suni vai kaķi. Kādi piesardzības pasākumi ir jāievēro mājdzīvnieku saimniekiem un kā rit ikdiena veterinārajā klīnikā? Atsaucoties uz Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas publicēto informāciju, vīrusa Covid-19 pārnese galvenokārt notiek no cilvēka uz cilvēku. Šobrīd trūkst zinātnisku pierādījumu tam, ka mājdzīvnieki varētu inficēt cilvēkus. Bet kā ir ar cilvēku, vai viņš var inficēt savu suni vai kaķi? Vai, piemēram, govis aplokā un vistas fermā savā saimniecībā? Aprīļa sākumā plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija par to, ka Ņujorkas zoodārzā Bronksā tīģeris ir saslimis ar šo vīrusu, un dzīvnieks, visticamāk, ir inficējies no sava kopēja, kurš bijis inficēts ar Covid-19, bet bez jebkādiem simptomiem. Ir vēl pāris citi gadījumi, kad kādam mājdzīvniekam ir konstatēts Covid-19, ar kuru tas inficējies no sava saimnieka, bet šobrīd gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē nav pamata masveidā veikt šī vīrusa testus mājdzīvniekiem. Vairāk stāsta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktors Aivars Bērziņš. Vairākos informācijas avotos teikts, ka kaķi var inficēties ar koronavīrusu un nodot to citiem kaķiem, savukārt suņi, kā arī vistas, pīles un cūkas pret šo vīrusu nav uzņēmīgi. Taču pagaidām zinātniekiem nav skaidrības, vai kaķi to var nodot cilvēkiem. Cits pētījums rāda, ka suņi ir uzņēmīgi pret infekcijām, taču tie ir mazāk ietekmēti nekā seski vai kaķi. Aivars Bērziņš uzsver, ka šis vīruss visā pasaulē ir kas jauns un negaidīts un pagaidām nav pietiekamu pētījumu par to, kā un cik lielā mēra šis vīruss ietekmē dzīvniekus. Runa ir par dažiem līdz šim veiktiem pētījumiem laboratoriskos apstākļos. Bet skatot, kā ārkārtas situācijas laikā norit darbs veterinārajā klīnikā, Latvijas Radio devās uz Čiekurkalna veterināro ambulanci, kur uzgaidāmajā telpā sēdēja viena suņa saimniece, bet ārpusē, ievērojot 2 metru distanci, stāvēja divi kaķu īpašnieki. Vienā atsevišķa kabinetā veterinārste konsultēja kucēna īpašniekus, bet otrā veterinārārsts Artis Krūmiņš šuva brūci kādam kaķiem. Pēc šīs operācijas Artis Krūmiņš īsā sarunā stāsta, kā mainījies darba ritms ambulancē.

SEO Pārtraukums - 5 Iemesli kāpēc jūsu mājaslapai nav apmeklētāji

“Zobārstu, ja var neapmeklēt, aicinu neapmeklēt, ar zobārstu kontakts ir ļoti tuvs," raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna. Protams, akūtu sāpju gadījumā nevar iztikt bez ārsta apmeklējuma. "Skaistumkopšanas saloni, kur ir dažādas sejas procedūras, kur kosmetologa un pacienta sejas ir tuvu, bez tā varētu iztikt. Diez vai vienas krunkas izlīdzināšana būtu svarīgā lieta šobrīd," turpina Vīksna. "Kas attiecas uz frizieriem, tā ir apspriežama lieta. Tas būtu iespējams, rēķinoties, ka telpu kārtīgi vēdina. Vajadzētu būt, ka pēc katra klienta visas virsmas notīra, telpu izvēdina." Diemžēl Covid-19 daudz smagāk skar sirds un asinsvadu slimību slimniekus. "Ja jums ir sirdsasinsvadu saslimšana, jāturpina rūpēties par savu pašsajūtu, kā tas bijis iepriekš. Otra galvenā lieta - šiem cilvēkiem ir trīskārt svarīgi nesastapt liekus cilvēkus. Viņiem mājās palikšanas ideja ir svarīga," uzsver Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs, kardiologs Kārlis Trušinskis. Trušinskis skaidro, ka vīruss ir tik negants pret sirds slimniekiem, jo infekcijai ir kopīgi riska faktori ar sirds slimībām. Tāpat atbilde slējas vārdā imunitāte - tā ikvienam ar gadiem pazeminās, turklāt kardiovaskulaŗas slimības attīstība ir pazīme, ka imunitāte nav spēcīga. Kardiologs atzīst, ka akūtā palīdzība kardiovaskulāriem pacientiem, kam jau ir aizdomās par saslimšanu ar Covid-19 šobrīd ir veiksmīgi sakārtota. Atbildot uz klausītāju jautājumu par sejas masku kā aizsardzības līdzekli, Vīksna norāda, ka tās nevajag lietot. Viņa atsaucas uz pētījumu, kas veikts Kanādā saistībā ar gripas vīrusa izplatību mediķu vidū. Dati rāda, ka vienlīdz daudz bijis saslimušo gan starp tiem, kas izmantoja maskas, gan starp tiem, kas neizmantoja. Vīksna atkārtoti uzsver, ka galvenais ir roku mazgāšanā.

Šoreiz raidījumā aicinām domās pārcelties uz Šēnbrunnas pili - senās Hābsburgu dzimtas vasaras residenci Vīnē, Austrijā.  Tā ir viena no svarīgākajām arhitektūras, kultūras un vēsturiskajām celtnēm valstī un vilina ikvienu tūristu. 2018.gadā  apmeklētāju skaits pirmo reizi pārsniedza 5 miljonus.  Ikviens vēlas redzēt, un uzzināt ko vairāk par imperatoru dzīves vietu un veidu, tāpēc austrieši iecerējuši veikt pārmaiņas, kas palīdzētu miljoniem apmeklētāju ceļojumu īstenot pēc iespējas tuvāk iecerētajam. Un viens no veidiem ir pielietot informatīvā dizaina rīkus. Bet vēl 1762. gada 13. oktobrī noteikti katrs viesis tika sagaidīts un pavadīts. Tad Šēnbrunnas pilī Volfgangs Amadejs Mocarts tikai sešu gadu vecumā uzstājās imperatora ģimenes un Marijas Terēzes priekšā. Nostāsti vēsta, ka pēc koncerta Mocarts saņēmis skūpstu no imperatores, bet pats viņš esot solījis precēt imperatores meitu Mariju Antuaneti. Tas nenotika, bet mūzika ir dzīva. Martins Fesleitners (Martin Fößleitner), informācijas dizainers no Vīnes, uzņēmuma Hi-pe dibinātājs, jau gadu strādā pie projekta, kā cilvēkiem labāk iepazīt pils apkārti un kā virzīt apmeklātāju plūsmu, kas kļūst lielāka.  Martins viesojas Latvijā, lai strādātu ar studentiem, un piekrita arī sarunai. Kad jūs ierodaties Šēnbrunnas pilī kā apmeklētājs, tūrists, nevis kā dizainers. Kāds ir pirmais iespaids? Pirmkārt, ikvienam, kurš ir ceļojumā, noteicošais ir laiks, cik daudz var pagūt atvēlētajā laikā redzēt. Cilvēki vēlas redzēt visu, lai redzētu gaidīto. Otrkārt, cilvēki meklē suvenīrus, un jābūt arī laikam nelielai atpūtai un redzētā izvērtēšanai. Un, protams, atvēlētajā laikā ir jāspēj apjaust kur un kādas biļetes jāiegādājas, kur ir labierīcības, un parasti cilvēki nezina cik daudz laika tas kopumā aizņems. Šenbrunnas pilī nonāk ļoti dažādi apmeklētāji, - vietējie, ārvalstu iedzīvotāji. Un viņi ir ieradušies gluži kā misijā, ieraudzīt to, kas bijis plānots. Šēnbrunas pils protams iemieso vienu no maģiskajiem Vīnes stāstiem – par Austriju, imperatoriem, Sisi, un kur vēl to redzēt un uzzināt, ja ne Šēnbrunas pilī. Tur ir ļoti daudz dažādu slāņu, līmeņu kuri ir un par kuriem jādomā. Vēl Tur atrodas arī zooloģiskais dārzs. Visticamāk,  cilvēki nezina, ka aiz pils ir arī militrārai nozarei piederoša teritorija un arī viena no lielākajām pilsētas komposta novietnēm. Un tad protams, ir vēl daļa, kura saistīta ar uzņēmējdarbību.  Pirmais iespaids ir par vietas mērogu, tas ir iespaidīgs. Otrkārt, cilvēkam nav nojausmas par plašo dārzu, jo to aizsedz pils.  Jūs esat pils ieskauts un tā ir tūlītēja norobežošanās sajūta no jebkā cita pilsētā. Tā dod šo impērijas, monarhijas sajūtu. Un tas, protams, ir apzināts koncepts būvējot iespaidīgo pili. Vietas apskate iespējama vairākos līmeņos. Tie ir dažādi veidi kā jūs varat uztvert šo stāstu. Pirmais protams, ir ēkas arhitektūra un pils un imperatoru stāsts, kurš tika uztverts kā ļoti romantisks laiks. Otrkārt, tas ir dārzs. Taču sākotnēji jūs to neredzat, jo pils novietojums teritorijā to padara par it kā pils apslēpto daļu. Lai iekļūtu dārzā, jums ir jāpaiet garām pilij, nevis jāiziet tai cauri. Un pils pagalmā jūs atklājat šo skaisto barokālo dārzu.    Dārzs aptver plašu teritoriju un tās otrā pusē, uzkāpjot kalnā, ir Gloriet  kolonāde. No turienes paveras skaists skats uz visu apkārtni. Nākamais līmenis ir zooloģiskais dārzs. Tā arī ir vērtība. Imperatori kādreiz vēlējušies  citiem parādīt, kādi eksotiski dzīvnieki mīt citur pasaulē. Vēl nākamais līmenis ir mežs, kurā dzīvo arī savvaļas lapsas, šī ir vieta arī dažādiem mūzikas koncertiem, konferencēm un dzīvesvieta pils apsaimniekotājiem. Vietējiem iedzīvotājiem tā nav slēgta vieta – tur var doties rīta skrējienā, ieturēt maltīti restorānos un izmantot publisko peldbaseinu. Tas nav muzejs. Jūs aicināja veidot jaunu navigācijas un informācijas dizainu pils apkārtnei. Kāpēc un ko ir nepieciešams mainīt? Katrai publiskai vietai ir izstrādāta sistēma, kā apmeklētāji tajā atrod viņiem nepieciešamo. To mēs saucam par navigācijas sistēmu. Tās ir zīmes, norādes, kuras mūs vada. Šēnbrunnas pils un tās apkārtnei vienlaikus var piekļūt liels skaits cilvēku. Tās teritorijā 30 dažādas kompānijas nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Šādā situācijā nebija skaidra to darbošanās sistēma. Katra mazā kafejnīca teica: “Atļaujiet man novietot savu plakātu un izkārtni šeit, mums vajadzīgas zīmēs, jo cilvēki nevar mani pietiekoši ātri atrast,” vai “lūdzu uzlieciet manu plakātu šeit un tai jābūt lielākai, varbūt par vēl lielākai.“ Tā bija sacensība par uzmanību. Protams, ka šie uzņēmēji maksā lielu īri zemes īpašniekiem un viņiem ir jāpelna, taču galu galā tas bija par daudz. Tāpat arī dažādi aicinājumi par koncertu rītvakar, vai tirdziņu šovakar. To visu vairs nebija iespējams saistīt ar pili un tās apmeklējumu.

Hokeja apskatnieks Lotārs Zariņš dodas mājās pēc NHL spēles apmeklēšanas Zviedrijā. Abos mačos uzvaru izcīnīja Tampabejas “Lightning” komanda, bet kādus secinājumus var izdarīt pēc augstākā līmeņa hokeja izrādes vai, kāds spēj konkurēt ar NHL?

Pirmo reizi ibf.lv tiešraižu vēsturē mums ir pieaugušo industrijas pārstāvis - latvietis Uldis, kura "Hardcore" video portāli saņem tūkstošiem apmeklētājus dienā.

Iespaidi un komentāri pēc Somijas mežos iestudētā Annas Ķirses darba ”Koku opera. Vējagāzes” pirmatskaņojuma. Tam radītā īpaša dabas koncertzāle. Kultūras Rondo saruna ar komponisti Annu Ķirsi, arhitektu Austri Mailīti un LR3 Klasika žurnālisti Signi Lagzdiņu. 17. un 18. augustā Somijas mežos notika Latvijas mākslinieku laikmetīgās brīvdabas operas pasaules pirmatskaņojums. Tai tapa arī īpaša dabas koncertzāle, kura tur paliks vismaz piecus gadus, ar laiku ieaugot, sairstot un atkal kļūstot par mežu. "Pēcgarša joprojām ir sajūtama, mēģinu atgūsties. Var teikt, ka izdevās, kā bija iecerēts," par operas izrādēm stāsta Anna Ķirse. Austris Mailītis atzīst, ka ir joprojām patīkamas sajūtas atcerēties tos mežus, biezokņus un darbus, kas tur tika darīti. "Man darbs radīja pabeigta, noslēgta mākslas darba iespaidu, gan visa apkārtne, mūziķi visaugstākajā līmenī, arī pati mūzika ir dramaturģiski noslīpēta, nostrādāta, tā rada operas sajūtu. Tur ir tēli, ārijas, var atrast atsauces uz operas žanru, ko labāk pazīstam citu autoru darbos, tomēr veids un vide ir citāds," vērtē Signe Lagzdiņa. Operas, kas uzsver vērtīgo veco mežu aizsardzības nozīmi, veidošanā iesaistīts plašs Latvijas mākslinieku loks: jaunā komponiste Anna Ķirse, arhitekti Austris Mailītis un Roberta Fišere, mākslinieks Andris Eglītis, režisors Matīss Budovskis, libreta autors Andris Kalnozols, tērpu mākslinieki Mare Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops (MAREUNROL’S), diriģents Artūrs Gailis, astoņi dziedātāji no Latvijas Radio kora grupas un septiņi kamermūzikas ansambļa mūziķi no Latvijas, kam pievienojās pasaulē viena no pazīstamākajām Petcolda flautas virtuozēm - Anna Petrini (Zviedrija). Anna Ķirse atklāj, ka viņas aktuālās tēmas operā ir cikliskums, bezgalīgums, saudzīgums pret dabu, pret mežu. "Ņemot vērā šī brīža situāciju ar Sibīrijas mežiem, ar Amazones mežiem, kuri deg, tas bija mans personīgs vēstījums," norāda Anna Ķirse. "Notikums plaši rezonēja presē, cilvēki, kurus sasniedza mūsu vēstījums, bija ne tikai tie 400, kas bija klāt." Austris Mailītis uzskata, ka šis mākslas notikums ir iespēja pievērst uzmanību tam, ka bioloģiskā daudzveidība samazinās. Cilvēki, kas nāca uz operu varbūt ieraudzīja mežu citādi. Somijā ir tapis arī operas videoieraksts un režisors Mārtiņš Grauds veido dokumentālo filmu par operas tapšanu. Iecerēts, ka kopā ar filmu par operas tapšanu cilvēki varēs noskatīties arī izrādi. Savukārt Anna Ķirse atklāj, ka šobrīd norit sarunas ar Islandi par operu vulkāna krāterī. Plašāku sarunu ar komponisti Annu Ķirsi klausies raidījumā Monopols.  

Kāpēc Cēsu pulka skolnieku rotas piemiņas zīme atrodas Valmierā un kāpēc valmierieši uzskata, ka sarkanbaltsarkanā karoga dzimšanas vieta ir Valmiera? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, kāpēc ir vērts apmeklēt Valmieru, meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot tiešraidē no pilsētas, kas domā un rada. Tiekamies ar Valmieras cilvēkiem, kuri iedvesmo un pārliecina - Valmierā ir jābūt un pašam jāpiedzīvo tur radītais. Par Valmieru stāsta Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, skolas muzeja vadītāja, gide Ineta Amoliņa, Kocēnu novada domes projektu un tūrisma speciālists Toms Treimanis, Vidzemes augsskola Tūrisma un atpūtas virziena direktors Ilgvars Ābols, uzņēmuma “Eži” pārstāvis Uģis Melders, Valmieras tūrisma un informācijas centra projektu vadītāja Zane Krūmiņa un motobraucējs Jānis Pētersons.

Mākslas muzejā „Rīgas Birža” nesen atklāta izstāde „Mākslas darbu fotogrāfijas 19.gadsimtā”. Apmeklētājiem iespēja pētīt vairāk nekā 30 lielformāta mākslas darbu fotogrāfijas, kas izgatavotas 19.gs. 60.- 90. gados vadošajās tā laika Eiropas fotodarbnīcās. Ekspozīciju papildina vēl viens 19.gadsimta mākslas darbu reproducēšanas piemērs – sīktēlniecības nolējumi ģipsī. Mūsu Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkas krājumā esošā mākslas darbu fotoreprodukciju kolekcija atsevišķā izstādē tiek eksponēta pirmo reizi. Uz sarunu izstādē „Mākslas darbu fotogrāfijas 19.gadsimtā” ar tās kuratori Irēnu Bužinsku bija sanākuši mākslas pētnieki, muzeju darbinieki un citi interesenti. Vispirms izstādes veidotāja uzsvēra, cik fotogrāfijas vēsturē mākslas darbu fotografēšana ir interesanta lappuse, diemžēl Latvijā netiekot cienīta, jo profesionālie fotogrāfi to uzskata par nenozīmīgu. Irēna Bužinska ar šo izstādi mēģina pierādīt pretējo. Iemūžināt mākslas darbus centušies jau pirmie fotogrāfi - šogad aprit 180 gadi kopš atklāts fotofiksācijas process. Jau ap 1850.gadu fotogrāfija piesaistīja aizvien vairāk mākslas vēsturnieku un muzeju speciālistu uzmanību. Sākās dažādu arhitektūras pieminekļu un mākslas darbu masveida fotografēšana. Izstādē redzamie attēli atklāj situāciju, kādā mākslas darbi tiek fotografēti. Izstādē skatāmie darbi ikdienā atrodami mūsu Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkā un mākslas darbu fotoreprodukcijas glabājas atsevišķās mapēs. Savukārt izstāde noteikti paveras daudz dziļāk un interesantāk, ja ir, kas ar stāstiem uzbur pirmo fotogrāfu laiku un darba apstākļus. Izstāde „Mākslas darbu fotogrāfijas 19.gadsimtā” Mākslas muzejā „Rīgas Birža” būs aplūkojama līdz 15. septembrim.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) savus 30 gadus svin ar izstādi „Redzēts – Neredzēts – Izredzēts”. Par izstādi stāsta muzeja vadītāja Inese Baranovska un izstādes veidotājas Velta Raudzepa un Dace Ļaviņa. Izstāde „Redzēts – Neredzēts – Izredzēts” veidota kā stāstu cikls par to, kā priekšmeti nonāk muzejā. Šie ienākšanas ceļi ir atšķirīgi, un tos nosaka dažādi faktori: valsts kultūrpolitikas nostādnes, ekonomiskā situācija, vērtību un prioritāšu izmaiņas krājuma komplektēšanas politikā, arī dažādas nejaušības. Trīsdesmit gadu laikā mūsu valstī un sabiedrībā ir notikušas daudzas pārmaiņas, kas loģiski ietekmējušas muzeja attīstību. Tagad DMDM vēlas kompleksi palūkoties uz šo jautājumu kopumu, domājot par muzeja un krājuma nākotnes perspektīvu. Izstāde veidota pēc atklātā krājuma principa. DMDM kolekciju glabātāju atlasītie eksponāti grupēti pēc to stāstiem par nonākšanu muzejā. Apmeklētājs izstādē jutīsies it kā atverot nezināmu dārgumu lādi, kur katrai lietai ir īpaša, noslēpumaina vēsture, un katrs varēs pats meklēt un atklāt savas “pērles”. Lielākā daļa ekspozīcijai atlasīto darbu iz iztādīti pirmo reizi. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja jubilejas izstāde būs aplūkojama līdz 29. septembrim.

Pēdējā laikā pozitīvas tendences Virslīgas apmeklējuma ziņā. Kāpēc apmeklēt Latvijas futbolu? Vai tur ir atmosfēra?

Šajā nedēļas nogalē daudzas Latvijas lauku saimniecības vērs savas durvis interesentiem, kas vēlas iepazīt lauku dzīvi un izbaudīt atpūtu klusumā un mierā. Par akciju „Atvērtās dienas laukos 2019” raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta viesu nama "Ārpus laika" saimniece Ilze Bērziņa, “Lauku ceļotāja" pārstāvis Juris Smaļinskis un Abavas vīna darītavas saimnieks Mārtiņš Barkāns. Pa tālruni sazināmies ar Jaunpils ūdensdzirnavu pārstāvi Kristīni Liepiņu, “Vinkalnu” saimnieci Zantu Žentiņu un Elīnu Cēsnieci no "Zelt", kas iepazīstina ar savu saimniecību piedāvājumiem akcijā “Atvērtās dienas laukos 2019”. "Lauku ceļotājs" aicina uz akciju "Atvērtās dienas laukos 2019", kas norisināsies 4.-6. maijā Latvijā un 10.-12. maijā Lietuvā. "Atvērtās dienas laukos" ir lauku apceļošanas un iepazīšanas pasākums, kas jau kļuvis par tradīciju – iesākt vasaras tūrisma un ražošanas sezonu ar plaši atvērtām durvīm, aicinot visus interesentus, klientus, kaimiņus un vienkārši zinātkāros uz saimniecībām, lai iepazīstinātu ar bagātīgo piedāvājumu, ko var ieraudzīt, nogaršot, sadzirdēt un sajust laukos. Akcijas mērķis ir popularizēt laukus, laukos audzētus, ražotus, gatavotus produktus, pakalpojumus, kā arī ieinteresēt iedzīvotājus iepazīt lauku dzīvi, nobaudīt lauku labumus, atrast saimniecības, no kurām iegādāties laukos audzētus un ražotus produktus, kā arī izbaudīt aktivitātes un sajūtas, ko var piedzīvot laukos. Apmeklētājiem Latvijā un Lietuvā kopā būs atvērtas 194 lauku saimniecības (129 Latvijā un  65 Lietuvā), katra saimniecība viesus gaidīs ar savu īpašo piedāvājumu. Šogad akcijā piedalās rekordliels saimniecību skaits no Latvijas. Akcijā piedalās naktsmītnes, amatnieki, pirtnieki, pārtikas ražotāji, biškopji, stādu audzētāji, lielās lauku saimniecības, pilis un muižas, atrakciju parki, lauku krodziņi un restorāni, dabas takas un daudzi citi.  

Raidījums Latvijas stāsti Latvijas simtgadei šoreiz ciemojas pie Garkalnes novada „Namdara darbnīcas” īpašniekiem – koka amatnieka un mežkopja Kaspara Arņa un viņa sievas, pēc izglītības juristes, Lauras Batarevskas. Viņi pirms astoņiem gadiem Kaspara dzimtas īpašumā Garkalnē izveidoja namdara darbnīcu, un skolēniem un tūristu grupām piedāvā izzinošu programmu par kokiem un koka amatniecību. Apmeklētāji arī paši var izmēģināt tradicionālos kokapstrādes instrumentus – zāģēt ar divroci, izgatavot skaidu ar slīmestu un grebt sili.