Podcasts about sve

Tek što su se smirile strasti oko pjevača Tompsona i njegove pjesme koja se povezuje s radikalnom desnicom, pojavio se novi pjevač, ovoga puta iz političkih krugova. Sve je dovelo do toga da su se ponovo prebrojavale ruke vladajućih u Saboru. Predstavljen novi ministar rada, mirovinskog sustava, obitelji i socijalne politike Alen Ružić. Oporba dobila zanimljiv odgovor, o odnosu privatnog i državnog vlasništva u bolnici u Rijeci, koju je Ružić vodio. Lijepa vijesti iz bolnice u Zagrebu, operiraju nedjeljom da smanje redove. Država napravila plan koji bi trebao zadovoljiti i one u potrazi za stanom, i one koji imaju viškove. Brojni u tome vide, guranje novca u džepove onima koji već imaju previše. Hrvatska će zbog previše hrvatstva igrati pred praznim stadionom.

Send a textNe možemo kontrolisati druge ljude.Niti njihove odluke, njihove osjećaje ili njihov način postojanja.U ovoj epizodi pričam o tome zašto pokušavamo kontrolisati druge i šta zapravo stoji iza te potrebe.Često vjerujemo da će, ako se oni promijene, nestati i naša dilema, naša nelagoda ili potreba da donesemo tešku odluku. Pa pokušavamo uticati, usmjeravati ili zadržati ih takvima kakvi nama trebaju, dok iznutra izbjegavamo suočavanje sa sopstvenom istinom.Ako te ova tema dotiče, ovaj video je poziv da prestaneš pokušavati kontrolisati ono što nije u tvojoj moći i da počneš vraćati odgovornost tamo gdje ona zaista pripada: sebi.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Evandelje po Jovanu, Prva Glava stihovi 1 do 5U početku beše Reč, i Reč beše u Boga, i Bog beše Reč. Ona beše u početku u Boga. Sve je kroz Nju postalo, i bez Nje ništa nije postalo što je postalo. U Njoj beše život, i život beše videlo ljudima. I Videlo se svetli u tami, i tama Ga ne obuze.

Send a textNesigurnosti ne nestaju zato što ih ignorišemo.Niti zato što ih „lijepo upakujemo“ i glumimo samopouzdanje.U ovoj epizodi pričam o tome zašto je prvi korak u prevazilaženju nesigurnosti to da ih uopšte priznamo.Mnogi ljudi grade čitave životne strategije kako da sakriju svoje nesigurnosti, kako da djeluju sigurno, snažno ili nedodirljivo, dok iznutra ostaju zaglavljeni.Ako te ova tema dotiče, ovaj video je poziv da prestaneš čekati da „budeš spreman/na“ i da počneš graditi sigurnost kroz praksu.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

"Kršćani su pozvani njegovati svoju dušu, hraniti ju molitvom, riječju Božjom, sakramentima, izgrađivanjem vrlina kao što su dobrota, empatija, ljubav, praštanje, poniznost, pravednost, istinoljubivost, blagost, miroljubivost. Sve to iziskuje pažnje, vremena i žrtve, ali bez toga, kao i kod higijene tijela nema i ne može biti njegovane duše." Livio Marijan

Sveču diena. Svētā Blazija diena. Svētās Agatas diena. Francisks "Christus vivit" 198-215. Riskēt kopā. Pastorālais darbs ar jauniešiem. Sinodālais Pastorālais darbs. Galvenie darbības virzieni.

Par darbiem, kurus nesen Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) iegādājies savas laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšanai, par ilustrāciju kolekcijas nozīmi, kā arī par citām laikmetīgās mākslas aktualitātēm raidījumā "Mākslas vingrošana" sarunājas ilustratore Elīna Brasliņa, grafiķis Paulis Liepa, kura jaunāko darbu izstāde šobrīd aplūkojama galerijā "Māksla XO" un LNMM Laikmetīgās mākslas muzeja nodaļas vadītāja Arta Vārpa. Sarunu vada mākslas kritiķis Vilnis Vējš; pārraides producente – Inga Saksone.  Vilnis Vējš: Šodien parunāsim par aktuālajiem notikumiem mākslā, mākslas tirgū un konkrēti – par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jauniegādātajiem un arī senāk iegādātajiem darbiem. Arta, ar ko papildināta tevis pārraudzītā kolekcija? Arta Vārpa: Nākot uz radio studiju, pa ceļam iegriezos Pauļa Liepas izstādē, kuras nosaukums ir "Tirgošanās", un man šķiet, ka es uzminēju pirmo domas pavedienu, ko tu, Vilni, jau iezīmēji, ka muzejs savu kolekciju papildinājis ar nozīmīgiem jaunieguvumiem. Protams, uz muzeju nevaram lūkoties kā uz mākslas tirgus dalībnieku klasiskā izpratnē. Lai gan muzejs darbus iepērk, mēs tos glabājam nākotnei, visai sabiedrībai, tādēļ tirgošanās nav mūsu specifika. Toties mākslas ainas regulāra, iespējami sistemātiska pārraudzīšana un kolekcijas papildināšana gan ir viens no muzeja pamatuzdevumiem, kuram dažādos laika periodos esam varējuši pievērsties ar visai atšķirīgu rocību… Šobrīd, pastiprinot tieši laikmetīgās mākslas akcentu muzeja funkcijās, ir prieks par 2025. gada kopējo jaunieguvumu klāstu, kas aptvert gan glezniecību, gan grafiku, gan jaunus medijus un objektus. (..) Ar cik autoru darbiem esat papildinājuši savu kolekciju? Tie ir apmēram 40 autori – manuprāt, tas ir pieklājīgs autoru loks. Protams, ir autori, kuri muzeja krājumā jau līdz šim bijuši pārstāvēti, tikai ar cita perioda darbiem. 16 autori ir tādi, kuri muzeja krājumā nonāk pirmoreiz. Patlaban ļoti skaidri iezīmējas jauna mākslinieku paaudze, kas dzimusi vēlajos deviņdesmitajos gados un šobrīd sevi piesaka laikmetīgajā mākslā, darot to ļoti pārliecinoši un aktīvi. Un arī viņu – jaunākās paaudzes mākslinieku – darbi ienākuši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Viena no māksliniecēm, kura bija ļoti priecīga un pagodināta par nonākšanu muzeja uzmanības lokā, vienlaikus gan bija arī noraizējusies: "Ak, vai! Bet kā būs nākotnē? Vai muzejs vēl kādreiz man pievērsīsies, vai arī tas būs tikai pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem?" Bet tas ir ļoti labs jautājums! Pauli, var teikt, ka tu esi laikmetīgās mākslas kolekcijas veterāns, jo tavi darbi muzejā glabājas jau vairākus gadus – saskaitīju trīs vai četrus. Kā tev tas liek justies, izņemot to prieku un pagodinājumu, ko Arta jau minēja? Paulis Liepa: Prieks un pagodinājums – tas jā, bet kā veterāns nu galīgi nejūtos! Tas, ko daru – tā ir lieta, ko man patīk darīt un es to izbaudu. Bet ka ir cilvēki, kas gatavi par to izdot naudu un iekļaut savās kolekcijās – privātās vai valstiskās – tā man ir mistērija vēl joprojām... (Smaida.) Elīn, tu esi viena no jaunajiem autoriem, kuru darbi pirmoreiz iepirkti Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijā. Turklāt – kaut arī pēc izglītības esi tāda pati grafiķe kā Paulis, tava darbības joma ir tieši ilustrācija, kas turpmāk muzejā tiks kolekcionēta kā laikmetīgā māksla. Kuri no taviem darbiem nonāca muzejā? Elīna Brasliņa: Tie ir divi senāki darbi no divām Luīzes Pastores grāmatām "Mākslas detektīvi" – no "Pēdējā ķēniņa" un "Svešinieku atnākšanas". Prieks un pagodinājums! Jo ar ilustrāciju dažbrīd ir tā, ka cilvēki – vai tā maz ir māksla? Bet, redz – piezvana muzejs un saka: mums interesē! Negaidīts pavērsiens, ka muzejs nopirka arī vienu mana zīmējumu cikla daļu: tie ir mātišķības un ikdienas pieredzei veltīti nelieli darbiņi akvareļzīmuļu tehnikā. Tā ka nu kolekcijā ir pārstāvēta gan Elīna kā māksliniece-ilustratore, gan Elīna kā [īsta] māksliniece. Arta, varbūt tu vari paskaidrot – ar ko īsti ilustrācija atšķiras no grafikas? Arta Vārpa: Man bija ļoti grūti noturēties un neiesaukties – protams, ka ilustrācija ir māksla! Piederīga laikmetīgajai mākslai! Mēs nevaram iedomāties mūsu mākslas vēstures klasiķu mantojumu bez ilustrācijas, kas ir grafikas pamats. Piemēram, Jāņa Jaunsudrabiņa zīmējumi jeb ilustrācijas "Baltajai grāmatai" iekļautas Latvijas kultūras kanonā, tāpat Niklāvs Strunke, Janis Rozentāls – tas, cik liela loma bijusi ilustrācijai šo dižgaru radošajā mantojumā, būtu atsevišķas sarunas vērts jautājums. Ilustrācija mums šobrīd ir ļoti spēcīga! Mūsu ilustratori gūst starptautiskus panākumus, viņi tiek ievēroti un godalgoti visā pasaulē. 20. gadsimta otrās puses grafikas kolekcijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atsevišķu ilustrācija veido atsevišķu grupu, un visticamāk, ka ekonomisku apsvērumu dēļ kopš deviņdesmitajiem gadiem tās sistemātiska papildināšana ir apsīkusi. Šis ir pēdējais brīdis, kad jāpievēršas arī šai jomai! Ilustratori, kuru darbi būtu iekļaujami Nacionālajā krājumā, ir vairāki, un mēs esam tikai sava ceļa sākumā, viņus uzrunājot un vērtējot, kam prioritāri ķerties klāt. Elīnas Brasliņas ilustrācijas Luīzes Pastores "Mākslas detektīviem" veido ļoti tiešu dialogu ar Nacionālā mākslas muzeja kolekciju, ar Niklāvu Strunki, ar Voldemāru Irbi, iedzīvinot gan viņu personības, gan arī nozīmīgus Nacionālās mākslas kolekcijas darbus. Piemēram, "Cilvēks, kas ieiet istabā" un vēl citi elementi – tos atpazīst gan bērni, gan pieaugušie, un tie ir mūsu vizuālās kultūras neatņemama sastāvdaļa. Pauli, tavā jaunākajā izstādē, kuras nosaukums ir "Tirgošanās", aplūkojami darbi, kas noteikti nav ilustrācijas. Tajos saskatāmi palielināti simboli. Skatītājiem, kuri ar tiem jau pazīstami, izstāde ir priecīga atkalredzēšanās. Tiem, kuri tos nepazīst, varbūt vari izstāstīt – kādas piktogrammas tu lieto savos darbos? Paulis Liepa: Nav tāda īpaša komplekta, ko parasti pielietotu... Tās atnāk pašas! Maģiskajā mirklī, kad tiek strādāts ar skici, pēkšņi pārņem sajūta – o, šajā kaut kas ir! Tad vajag tikai spēt pabeigt ideju, pacīnīties par milimetriem pa labi, pa kreisi, par krāsām un tā tālāk. Laikam tas iekšā krājies jau kādu laiku: gribējās iet tādu rupjo, vienkāršo ceļu, ar tādu kā cirvi izcirst to visu. Strādāt ar pēc iespējas vienkāršākiem līdzekļiem. Viens no principiem bija šāds: ja kaut kādas tehniskas lietas skicei vai idejai neļauj īsti notikt, jāiet cits ceļš, vienkārši jādara pēc iespējas rupjāk un vienkāršāk. "Tirgošanās" – tas ir nosaukums, kas bišķiņ "knieš". Es bieži eju to ceļu, ka izstādē, piemēram, ir desmit darbi, un nosaukums ir tāds kā vienpadsmitais darbs – brīva vieta vēl vienai nelielai izpausmei. Šajā gadījumā tirgošanās ir tāda kā laikmeta sazemēšana: nevis tirdzniecība, bet kaulēšanās, bakstīšanās – kad cilvēki "tirgojas" par krēslu pie loga autobusā. Tāda ņemšanās. Tas kaut kā izkristalizējās procesā, jo darbos šur tur ir dalījums X pret Y, apaļš pret kantainu, liels pret mazu. Estētika šeit ir kā karogi ar lieliem, trekniem krāsu laukumiem ar vienu ķeburu vidū, piemēram. (..) Vai mums tie "ķeburi" būtu jāatpazīst? Paulis Liepa: Nē. Tie nav kā ceļa zīmes. Tur daudz kas ir intuitīvi. Profesionāls mākslinieks vai skolotājs var mēģināt to visu vērtēt no kompozīcijas un līdzsvara viedokļa. Ir gan arī konkrētas lietas; vairākos darbos ienāk karš. Bet daudz kas uz klišejas un lina nosēdies intuitīvi.  Elīn, cik jauki, ka pārstāvi divas pozīcijās – esi gan patstāvīga māksliniece, gan ilustratore. Lai gan ilustrators visbiežāk izpilda kādu pasūtījumu, zinu, ka pēdējos pārdesmit gados ilustrācija ir tiktāl emancipējusies, ka ilustratori paši sacer tēmas, sižetus, komiksus un strādā pilnīgi neatkarīgi no šādiem pasūtījumiem. Elīna Brasliņa: Ilustratoram visbiežāk darbu pasūtītājs ir izdevniecība. Un ir izdevniecības, kas ilustratoram ļauj diezgan brīvu vaļu, zinot, kāds ir konkrētais mākslinieks un pilnībā uzticoties viņa vīzijai. Tāda bija mana pieredze, nupat strādājot pie izdevniecības "Liels un mazs" pasūtījuma – Ingas Gailes tūdaļ iznākošā dzejas krājuma "Reiz divas meitenes, māte un priecīgs Dievs" ilustrācijām. Sākumā man bija ideja, ka katram dzejolim gribēšu iespēt kādu mākslas atsauci, taču vienā brīdī sapratu, ka tas ir pašmērķīgi un varbūt nevajag. Taču kādas piecas, sešas atsauces uz pasaules glezniecības darbiem tur ir, turklāt tās ir dažādas grūtības pakāpes – tie, kuri pirks un lasīs šo grāmatu, varēs meklēt. Šī sadarbība ir pozitīvais piemērs. Mazāk pozitīvs piemērs – tikko man bija sarakste ar vienu žurnālu, kurā bija kaulēšanās par to, vai mammas rokas ir vai nav pietiekoši tievas, vai ir par daudz tetovējumu, vai to ir par maz... Tā kā tas spektrs ir no viena gala līdz otram, un māksliniekam pašam jāizsver, ar ko viņš grib vai negrib ielaisties. Bet jūsu minētais emancipētais ilustrators, kas pats rada pats savu stāstu, ārpus Latvijas ir pazīstams samērā sen. Arī Latvijā šādu piemēru rodas arvien vairāk un vairāk. Tas bija arī mans ceļš – kaut kādā mērā nonākt līdz emancipācijai. Vairāk nekā desmit gadu garumā ilustrējot citu cilvēku stāstus, beidzot nonācu pie tā, ka man ir mans stāsts, ko gribu izstāstīt. Jo lieta jau ir arī tāda, ka bērnu grāmatu ir šausmīgi daudz – varbūt pat pārāk daudz. Un tad, kad domāju par savām grāmatām, ko gribētu laist pasaulē, rodas jautājums, vai tās ir vajadzīgas? Ja ir sajūta, ka ir vajadzīgas, tad – jā, tad jāķeras klāt.  Radīt pašam savu darbu bez teksta – droši vien tas šaubas vērš vēl lielākas, vai tas ir vajadzīgs? Elīna Brasliņa: Manas grāmatas gadījumā bija tā: līdz ar to, ka primāri esmu zīmētāja, ilustratore, sāku ar attēliem. Un stāsts ar mazu palīdzību no malas kaut kā tika salīmēts. Tas stāsts ir ļoti nosacīts un ļoti virspusējs. Uz to norādījuši recenzenti – ka kaut ko var saprast, un kaut ko nevar saprast. Bet tas nemaz nav slikti, ka ir grāmatas, kas izaug no attēliem. No tā, ko minēja Paulis – ka sāc ar skici, un skaties, kas darbojas un kas nedarbojas. Pieļauju, ka arī rakstniekam ir skice – sajūtas skice, ko noķert vārdos. Vārdi nav mans medijs. Mans medijs ir attēls. Un tad, izrādās, tā grāmata var tapt! Saruna pilnā apjomā teksta formātā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.

Send us a textAsertivnost se često pogrešno svodi na „lijepo reći nešto“.Ali prava asertivnost nema veze samo s riječima – nego s onim odakle te riječi dolaze.U ovom videu pričam o tome zašto asertivnost nije komunikaciona tehnika, već unutrašnje stanje.O tome kako ne možemo biti istinski asertivni dok smo preplavljeni emocijama, u odbrani ili dok ne čujemo sebe.Ako ti je važno da postaviš granice bez krivice, da se izraziš bez agresije i da ostaneš u kontaktu i sa sobom i s drugima, ovaj video je za tebe.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Svečnica, praznik Matere in Sina, praznik Bogu posvečenim. “Pozdravljena, njegovo domovanje! Pozdravljena, njegovo oblačilo! Pozdravljena, njegova dekla! Pozdravljena, njegova mati!”

Send us a textOd malena smo učeni da pojedemo sve iz tanjira: da ne ostavljamo, da uzmemo sve što nam je dato.I ta ideja se vrlo lako preseli i na život.U ovoj epizodi podcasta Mentalni Nudista govorim o tome kako smo naučeni da uzimamo više nego što nam stvarno treba, čak i kada je preko naših granica.Dijelim lično iskustvo FOMO-a (fear of missing out) koji me je nekada tjerao da budem svuda, da imam sva iskustva, da ništa ne propustim.A zapravo sam bila umorna, rasuta i neprisutna - nesposobna da zaista uživam u onome što već imam.U epizodi pričamo o:- tome kako se obrazac „pojedi sve“ prenosi na odnose, posao i život- preuzimanje previše vodi gubitku uživanja- kako izgleda promjena iz grabljenja u svjesni izbor- zašto je ponekad manje zapravo taman koliko ti trebaKao i sa hranom: kada uzmemo onoliko koliko nam zaista treba, siti smo, zadovoljni i uživali smo u obroku, a kada uzmemo više nego što možemo svariti, postane nam teško.Ova epizoda je poziv da prestanemo grabiti život i da počnemo živjeti ga prisutno.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Svečiuose žmogus, kurį jūs rekomendavote ne kartą ir kurį mes medžiojom ilgą laiką. Šarūnas Jasiukevičius yra žvalgybinių dronų instruktorius Ukrainoje, pasidalino savo patirtimi ką reiškia pilotuoti droną fronte. Apie tai ko dabar trūksta Lietuvoje norint stiprintį gynybą. Apie sprogmenų darymą, radijo ryšio higieną, dronų mokymus ir kt.Support the show

Ratovi, krize, katastrofe - i vijesti koje nas prate bez pauze. Sve više ljudi osjeća umor, tjeskobu i potrebu da se "isključi". No smijemo li to učiniti? U ovom podcastu Maja Marić i Nenad Kreizer govore o fenomenu izbjegavanja vijesti, zašto nas negativni sadržaji toliko pogađaju i kako ostati informiran bez da žrtvujemo mentalno zdravlje. Psihoterapeutkinja dr. Sanja Ilić-Ćoćić, specijalistica psihosomatike iz Münchena, objašnjava kako se nositi s ovakvom vrstom preopterećenosti. Von Maja Maric.

Klikni na https://surfshark.com/historycast ili iskoristi kod HISTORYCAST kako bi dobio dodatna 4 meseca Surfshark VPN-a!Podržite nas i na Patreonu ➡️ https://www.patreon.com/c/HistoryCastIli kupovinom HistoryCast mercha, majice, duksevi, šolje... na https://podmedia.rs/historycastRat na Pacifiku počinje da se lomi 1942. godine nad otvorenim morem kod Midveja i u džunglama Gvadalkanala. Tu prestaje japanska ekspanzija i počinje rat iscrpljivanja u kome se više ne traži brza pobeda, već potpuna slomljenost protivnika. Od tog trenutka, Pacifik postaje najšira, najduža i najnemilosrdnija scena Drugog svetskog rata. Prostor koji se meri okeanima, a ne kilometrima. Sukob u kome se ne ratuje samo za teritoriju, već za opstanak, prestiž i potpuno različite poglede na svet.U ovoj epizodi našeg serijala o Drugom svetskom ratu, istoričari Nikola Đukić i Nikola Šipka vode nas u totalni rat između Sjedinjenih Američkih Država i Japanskog carstva, rat bez jasne linije fronta, ali sa jasnom logikom potpunog uništenja protivnika.Bitka kod Midveja menja stratešku ravnotežu, dok Gvadalkanal uvodi novu realnost rata: borbe koje traju mesecima zbog nekoliko stotina metara zemlje, logistiku kao presudni faktor i iscrpljivanje ljudi do krajnjih granica. Sve to dolazi nakon početnog šoka izazvanog napadom na Pearl Harbur, koji je rat gurnuo u globalne razmere i učinio kompromis nemogućim.Od prelomnih pomorskih okršaja i ostrva koja postaju masovne grobnice, do završnog čina u kome tehnologija prvi put nadjačava samu predstavu o ratu, Pacifik je bojište na kome se sudaraju industrijska moć i vojna disciplina, imperijalna ideologija i američki pragmatizam, ratna propaganda i svakodnevna smrt miliona civila i vojnika.Ovo je priča o ratu u kome nema brzih pobeda, o logici nema povlačenja i o dehumanizaciji protivnika kakvu dotadašnja istorija jedva poznaje. Rat na Pacifiku pokazao je šta znači totalni rat u punom smislu te reči: ekonomski, ideološki, tehnološki i psihološki.Danas se bavimo mehanizmima nasilja, odlukama koje su menjale tok istorije i cenom koju je platio ogroman deo sveta. Jer razumevanje Pacifika znači razumevanje kako se završio Drugi svetski rat i zašto je posleratni svet izgledao upravo ovako kako danas izgleda.Uz ovu, naša je preporuka da pogledate, ukoliko niste i epizodu: https://youtu.be/gVf_lbPsUnskao i ostale epizode iz serijala o Drugom svetskom ratu: https://youtube.com/playlist?list=PLIfKrK2F4Ck4t9TPLiX7t9azPvXV1pCYQ&si=VEAP80s0TYjUbI18

Send us a textZašto se isti problemi stalno ponavljaju na poslu, bez obzira koliko puta promijenimo kompaniju, poziciju ili industriju?U ovoj epizodi podcasta Mentalni Nudista govorimo o tome kako gdje god da krenemo, sebe nosimo sa sobom i kako promjena posla često ne donese promjenu rezultata ako ne promijenimo uvjerenja i obrasce ponašanja iz kojih biramo.Kroz konkretne primjere objašnjavam:- zašto ljudi često upadaju u isti obrazac preopterećenosti na svakom novom poslu- kako uvjerenje „što više radim – više vrijedim“ utiče na karijeru i burnout- zašto promjena spolja ne funkcioniše bez promjene iznutra- kako nesvjesni obrasci kreiraju ista iskustva u različitim firmamaAko si se ikada pitala zašto ti se isti posao, isti stres ili isto nezadovoljstvo stalno vraćaju, ova epizoda će ti dati potpuno novu perspektivu.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Nova epizoda podkasta pod zaštitom Međunarodnog PEN centra "Dobar loš zao" je u etru! U prvom delu emisije, Nenad Kulačin i Marko Vidojković radovali su se uspešnom protestu studenata u Novom Sadu, izrazili su zadovoljstvo nastupom Ane Bekute u Čačku, odahnuli jer nas najmanje jedan kreten neće sramotiti pred evroparlamentarcima i pohvalili se posetom naprednjaka domu Nenadove majke u Boru, u sred snimanja Smećarnika. Gost je profesor, aktivista i politički zatvorenik, Radivoje Jovović. Posle gostovanja u "Vanrednom intervjuu" na DLZ Patreonu, Jovović je dobio produženje pritvora, a DLZ ostao bez drugog Jujtub kanala, pa se gost i autori živo interesuju šta ih sada čeka. Dok to što ih čeka ne stigne, profesor Jovović je govorio o mitingu u Novom Sadu, razlikama među studentima, odnosu prema opoziciji, Sisolinijevoj paranoji, delegaciji evroparlamentaraca, ali i globalnim dramatičnim temama, poput Irana, Venecuele i Grenlanda. Sve ovo je tek delić uzbudljivog razgovora koji vas čeka. U Magarećem kutku doznaćete ko će silovati popa. Da bi DLZ opstao, pretplatite se na patreon.com/ucutatinecemo ili pošaljite donaciju na PayPal ucutatinecemo@gmail.com. Na isti mejl možete poručiti DLZ merch sa trajnim popustom.

"Što stoji između javnosti i privatnosti i kako uopće gledati na svoju duhovnost, pobožnost i konačno vjeru? Kako ju svjedočiti, ako nema javnosti i kako ju živjeti, ako joj se zaniječe vidljivost? Sve su to pitanja koja bi se mogla pa i morala postavljati i više no što se možda postavljaju. Tim više što svjedočimo nekim laičkim inicijativama koje ustrajavaju na vanjskosti vjere." Anton Šuljić

Laida „10-12“ tęsia pokalbių ciklą, skirtą LRT 100-mečiui. Šį kartą – apie LRT archyvus: kokius turime, kaip juos viešiname ir kaip prie jų galite prisidėti patys. Svečias – LRT.lt archyvų redaktorius ir žurnalistas Tomas Vaitelė.Ved. Rūta Kupetytė

Send us a textU prvoj epizodi podcasta Mentalni nudista u 2026. godini pričamo o pokušaju kontrolisanja sebe i svojih ponašanja, te o tome kako pritisak i kontrola zapravo kreiraju veći otpor da se promjena i desi.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Stāsta Latvijas Kino muzeja vadītāja Inga Pērkone. Producente: Inta Zēgnere. Rīgas stils, Rīgas kinodokumentālistu stils, poētiskais stils, Rīgas poētiskā dokumentālā kino skola: šie ir apzīmējumi, kurus kino praktiķi un teorētiķi – un īpaši filmu kritiķis Mihails jeb Miks Savisko – kopš 20. gadsimta 60. gadiem piemērīja jaunajām iezīmēm Rīgas kinostudijas dokumentārajās filmās, kuras padomju okupācijas laikā nosauca par dokumentālām filmām. Savukārt padomju iekārtas staļinisma laika prasība un tradīcija bija tā, ka dokumentālam kino jābūt objektīvam. Kaut gan objektivitāte lielākoties bija tikai šķietama, bet īstenība – sacerēta un inscenēta, tomēr tēlaina mākslinieciska valoda netika pieļauta, uz ekrāna redzamajam bija jābūt viennozīmīgam, tiešam un nepārprotamam. 60. gadu sākumā priekšstats par dokumentāro kino mainījās visā pasaulē. Demokrātiskajās valstīs tika uzņemti kino darbi, kuros filmu varoņi veidoja tiešu dialogu ar filmētājiem un potenciālajiem skatītājiem. Tikmēr sociālisma zemēs, tostarp arī okupētajās Baltijas valstīs, dokumentārajā kino nostiprinājās jauna stilistiska tendence – tēlaina, asociatīva, daudzslāņu metaforās balstīta izteiksme, kas mazāk rādīja tiešus faktus vai konkrētu cilvēku dzīvesstāstus, bet vairāk tiecās atklāt dziļākas patiesības un procesus. Ap 1970. gadu režisors Aivars Freimanis savā dienasgrāmatā rezumēja desmit gados notikušās izmaiņas: "Tradicionālā aktierfilma ir veidota pēc prozas principiem. Dokumentālā – pēc dzejas principiem, un ir tuva dzejai.” "Kino attēls atkal bija kļuvis daudznozīmīgs – notika kinematogrāfiskā attēla reabilitācija," vēlāk rakstīja kritiķis Ābrams Kleckins. Paradoksāli, ka par aizsākumu šai reabilitācijai kļuva spēlfilma “Baltie zvani” (1961) – režisora Ivara Kraulīša diplomdarbs, kam scenāriju bija rakstījis Hercs Franks. Filma balstījās iepriekš sacerētās situācijās un mizanscēnās, tika iesaistīti neprofesionāli aktieri. Tomēr tas nevis traucēja, bet palīdzēja radošajai grupai izveidot darbu, ko varam uzskatīt tieši par dokumentu, īstenības pierādījumu. Tas ne tikai apliecina faktu, ka eksistē pilsēta Rīga, bet ar daudzveidīgiem filmējumiem un dinamisku montāžu ļauj sajust, kāda ir šī pilsēta – tās ritms, elpa, iedzīvotāji… Mihails Savisko Rīgas stila filmās izcēla autorības nozīmi. Savisko rakstīja: „Kino reportiera objektīvs zaudēja sauso objektīvismu. Tas kļuva emocionāls un domājošs, filozofisks un lirisks.” Kā pieteikums izmaiņām kļuva Aloiza Brenča filma pēc Viktora Lorenca scenārija “Mana Rīga” (1960). Nosaukumā norādītā piederība un filmas sākuma teksts: „Piedod, draugs, ja nespēšu Tev izstāstīt visu par savu pilsētu!” iezīmēja jaunas dokumentārā kino valodas sākumu Rīgas kinostudijā. Vidējās paaudze filmdari scenārija apspriešanā studijā ironiski iebilda: „Ja diktors saka: „nevaru izstāstīt par savu pilsētu”, nav vērts ķerties pie scenārija”.  Tomēr jaunā filmu veidotāju paaudze vairs nepretendēja izstāstīt “visu”, un bieži vien savas pārdomas par to, kas ir un kas nav filmās atklājams, padarīja par savu darbu daļu. Piemēram, Herca Franka filmā „Mūžs” (1972) diktora tekstā atklāts autoru mulsums: „Vai tik nelielā filmā varēsim izstāstīt par tādu mūža gājumu, par pēdām, ko tas atstājis citu ļaužu likteņos? Un kā uz ekrāna atjaunot pagātni?”. Autora subjektivitāte filmās lielākoties izpaudās kā mākslinieciska tēlainība. Piemēram, kameras kustība kā cilvēka vai pilsētas skatiens, kameras kustība kā kritiens – tās ir raksturīgas filmiskas metaforas, kurās darbības un sajūtas tiek pārnestas kino valodā. Metaforas kļuva par Rīgas stila pamatprincipu, un lielā mērā dominē mūsu dokumentārajā kino joprojām. 60. gadu pilnmetrāžas filmas – „Gada reportāža” (1965, rež. Aivars Freimanis), „235 000 000” (1967, rež. Uldis Brauns) un “Lomi” (1969, rež. Aivars Freimanis) ir gluži kā enciklopēdija, kas apkopo 60. gadu stilistiskos un saturiskos atradumus. „Gada reportāžā”, kuras tituls tiek ilustrēts ar rakstāmmašīnas klaboņu aizkadrā, tā ieliekot filmu plašākā vēstures rakstības kontekstā, par galveno metaforu izvēlēts Laiks. Scenārists Hercs Franks teica, ka Laiks nozīmēja gan ikdienu, gan filozofisku kategoriju, gan atmiņu un vēsturisku neizbēgamību.  Filmā laiks atklāts caur vecā un jaunā kontrastu, kā gadalaiku maiņa, kā plūstošs upes ūdens un kā viļņojoša jūra, šūpoles, labības lauks, Dziesmu svētku gājiens... Filmā „235 000 000” vispārinājums panākts, izmantojot Lidojuma tēlu. Augstums ļauj milzu impēriju ieraudzīt kā vienam skatienam aptveramu teritoriju. Kā filmai fundamentāla metafora Lidojums tiek definēts, sākumā rādot kā lidmašīna tiek sagatavota, bet filmas finālā tā paceļas gaisā. Savukārt filmā „Lomi” jau sagatavošanas posmā tika ieprogrammēti domu tēli. Autori scenārijā rakstīja: „Mēs asociatīvo montāžu gribam pielietot, lai atrastu vizuāli tveramu formu cilvēku domām un uzskatiem, kurus viņi vai nu kautrības dēļ nevēlas vai arī neprot noformulēt vārdos”. Līdzās sinemātiskām metaforām Rīgas stilam raksturīgas arī plašāka kultūras lauka metaforas un simboli. Piemēram, filmās „Sākums” (1961), „Celtne” (1962), „Krasts” (1963), autori vairījās no lietu un notikumu ikdienišķuma, piedāvājot asociatīvus tēlus: logi kā gleznu rāmji, tīkli kā arfas, strādnieks kā diriģents… Rīgas stila filmās Dziesma kļūst par noturīgu tautas dvēseles metaforu, Dziesmu svētku koris – par latviešu tautas simbolu.  Rīgas stila tapšanā ļoti svarīga nozīme bija darba stila izmaiņām, filmēšanas praksei – dzīvot ilgstoši līdzās savu filmu varoņiem. Režisors Ivars Seleckis stāstījis, ka jaunā prakse sākās ar filmu „Krasts” (1963): „Parasti filmētāji atbrauc un aizbrauc. Uzņemot „Krastu”, mēs sākām dzīvot uz vietas. Mums bija jāiziet cauri tai skolai, ko sauc par sadzīvošanu ar saviem varoņiem, pieradināšanu pie kameras.”  Režisors Hercs Franks, kura simtgadi pasaule atzīmē šogad 17. janvārī, savu kino redzējumu dēvēja par pulsāru. Franks uzskatīja, ka filmā, vienalga vai tā ir spēles vai dokumentāra filma, ir jābūt kinopulsāram, un tikai tad darbs var saviļņot. Pulsāru veido simbioze: fakts/tēls/fakts/tēls. „Filma pulsējot virzās pa spirāli augšup, pakāpeniski uzkrājot tēlaino enerģiju, līdz filmas dramaturģija aizved pie augstākā punkta finālā.”  Tas īsumā par to, kāds ir Rīgas stils kino. Šodien pieminētās un citas Rīgas stila filmas ir skatāmas portālos filmas.lv un redzidzirdilatviju.lv! _____________________________________________________________________ [1] Франк, Герц. Карта Птолемея: Записки кинодокументалиста. Москва: Искусство, 1975, с. 80 [1] LVA, fonds 416, apr. 5, lieta Nr. 177, 193. lpp. [1] Jēruma, Inga. Ivars un Maija: 100 gadi dokumentālajā kino. Rīga: Neputns, 2009, 58. lpp. [1] Pulsārs [ ang. pulsar, salikums no 'pulsating star' – pulsējoša zvaigzne] – kosmiskā radiostarojuma avots ar stingri noteiktu un ļoti lēni augošu periodu. Svešvārdu Vārdnīca, Rīga: Jumava, 1999  [1] Frank, Gerc. Karta Ptolemeja. Moskva: Iskusstvo, 1975, c. 58–59 [1] Frank, Gerc. Karta Ptolemeja. Moskva: Iskusstvo, 1975, c. 59

Send us a textU novogodišnjoj epizodi podcasta Mentalni nudista pričamo o tome šta znači biti autentičan: kakva ponašanja, odluke i razmišljanja to podrazumijeva i da li postoji finalna destinacija dolaska do potpune autentičnosti.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Tradicionalna novogodišnja epizoda podkasta pod zaštitom Međunarodnog PEN centra, "Dobar loš zao", je pred vama! U prvom delu emisije Nenad Kulačin i Marko Vidojković Izrazili su oduševljenje studentskom akcijom prikupljanja potpisa, izjavili ćacadima saučešće povodom sahrane Ćacilenda, malo se zabrinuli zbog "Pašalićevog zakona", a nisu se mnogo iznenadili posle oslobađanja Vesića i ekipe zbog zločina u Novom Sadu. Gost je, kao i uvek u ovo doba godine, naš lični Deda Mraz i direktor Vesti Nove S, Slobodan Georgiev! Sloba je podelio sa autorima radost zbog završetka 2025. i dolaska još bolje 2026. Pričao je o situaciji u United mediji, predviđao kada će biti izbora i kakav će biti Vučićev pad, a dotakao se još Ivana Ivanovića i Zvezdana Terzića. Sve to nije ni delić sadržaja ovog novogodišnjeg intervjua. U Magarećem kutku saznaćete kod koga će da radi Suzana Vasiljević posle pada Sisolinija. Da bi DLZ opstao, pretplatite se na patreon.com/ucutatinecemo ili pošaljite donaciju na PayPal ucutatinecemo@gmail.com. Na isti mejl možete poručiti DLZ merch sa novogodišnjim popustom.

Na intersekciji podcasta Dopisi iz Diznilenda i ExKurs Podcast nalazi se Peder, Pop i Pravnik Podcast. Miljan (Peder) kao poveznica između Vukašina Milićevića (Pop) i Nemanje Paleksića (Pravnik). Sve teme iz oba podcasta i one kojima u njima nema mesta, ovde, na jednom mestu. Vidimo se (i čujemo), za sad, dvaput mesečno. Svi smo ponovo na okupu, i razgovaramo o snimcima Pavla Bihalija i njegovoj priči o Ćacilendu, potencijalnoj robiji, o beskrajnim spregama ove vlasti i kriminala, pa onda malo Izraela, geopolitike, Evrovizije (politike), napada na jevrejsku zajednicu u Australiji, pomalo teologije, svačega još i konačno ono što svi čekate na kraju epizode - pesmice našeg dragog mitropolita Fotija. Pratite nas na: https://www.youtube.com/@dopisiizdiznilenda www.facebook.com/DopisiizDiznilenda/ www.podcast.rs/autori/dopisi-iz-diznilenda/ Ako želite da nam pomognete u održavanju servera na soundcloudu, uplate rado primamo na PayPal: mtanic@gmail.com ili postanite naš patron na www.patreon.com/dopisi Miljan: fb: /mtanic, Twitter/Instagram: @mtanic YouTube: /Mtanic Nemanja: fb: /paleksic @diznilend iTunes: itunes.apple.com/us/podcast/id1223989792 Stitcher: https://www.stitcher.com/show/dopisi-iz-diznilenda-podcast Pocket Casts: pca.st/pT2h podcast.rs/show/dopisi-iz-diznilenda/ Spotify: https://open.spotify.com/show/4U3wm6QOkJ30QEbk1kvqZS?si=RM6QdrOlTuO0WUJzYBl7hA

Send us a textU ovoj epizodi podcasta Mentalni nudista pričamo o tome šta je sve potrebno uraditi da bi se imao dobar život, kao i to da li baš svako ima kapacitet da bude srećan.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Send us a textU ovoj epizodi nove sezone podcasta Mentalni nudista, prilamo o tome kako i zašto nastaje anksioznost i kakve veze ona ima sa dobrim namjerama koje pokušavamo da sprovedemo.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Send us a textU ovoj epizodi podkasta Mentalni nudista, govorimo o visokim standardima: da li su oni problem ili znak dobrog prosuđivanja. Takođe, dajem primjere svojih visokih standarda i njihovog uticaja na moj život.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Šajās dienās atvēršanas svētkus svin Daces Rukšānes jaunākais romāns “Sarkanais un melnais, un baltais”. Grāmata noslēdz rakstnieces četru romānu ciklu – “Krieva āda”, “Džikī”, “Lu- Lū un Eņģelis” – kas dzimtas sieviešu stāstos, kam netveramu dimensiju sniedz arī grāmatu nosaukumos iešifrētie smaržu nosaukumi, aptver Latvijas vēsturi no pēckara gadiem līdz mūsdienām. Par šī cikla romāniem ar autori sarunājamies ne pirmoreiz. Sarunas mērķi romānu sērijas piecpadsmit gadu tapšanas laikā gan ir evolucionējuši. Iznākot pirmajiem romāniem, mani aizrāva rakstnieces ideja romānu nosaukumos iešifrēt parfimēru zīmolu radītas smaržas. Rakstītajā vārdā ir kas drošticams, loģisks – vīrišķīgs. Un kā gan tas romānā savienojas ar gaistošo, un sievietes pasaulei vairāk piederīgo smaržas dimensiju? Savukārt Romāns “Lu-Lū un Eņģelis” mani aizrāva, jo tajā bija arī manas, laikmeta griežos un deviņdesmito jukās dzīvojušās paaudzes stāsts. Romānā atpazīstami bija krogu nosaukumi, pat ēdienkartes. Un arī pašas smaržas – “Lu-Lū” reiz bija manējās. “Krieva ādu” ar nosaukumu “Svešā āda” noskatījos Liepājas teātra iestudējumā, un sarunājoties ar skatītājiem, redzēju, cik ļoti Hruščova laika paaudze alkst pēc sava stāsta iemūžināšanas šādā grāmatā. Dace Rukšāne intervijās vienmēr noliedz autobiogrāfisku motīvu klātbūtni, taču literāri pārstrādāti, kaut kādi nospiedumi tur noteikti ir, un šādu realitātes uzplaiksnījumu atpazīšana aizrauj. Jaunākais romāns “Sarkanais un melnais, un baltais” atšķiras no sērijas iepriekšējiem romāniem, tajā īsti nav pirmajā personā izstāstīta stāsta, taču grāmatā to drosmīgi kompensē vāka bilde. Māksliniece Līga Ķempe bijusi visu romānu sērijas vāku autore, un šoreiz tas ir rakstnieces atkailināts portrets. Romāns “Sarkanais un melnais, un baltais” rakstīts kā epilogs, metodiski atrisinot cikla iepriekšējos romānos pieteiktās intrigas. Šis ir romāns, kurš palūkojas uz ciklā iznākušajiem četriem romāniem kā veselumu, un tā arī ir tā vērtība, ko Dacei Rukšānei izdevies radīt – uzrakstīt Latvijas vēstures stāstu no sievietes skatu punkta, Kā vienosimies sarunas laikā – no kara līdz karam, pagājušā gadsimta piecdesmitajiem līdz pat pandēmijai.   Romānā “Sarkanais un melnais, un baltais” ir kaut kas no tautas pasakas. Vienam tēvam bija trīs dēli ... . Tikai šeit tā ir Daces Rukšānes iepriekšējā romāna “Lu-Lū un Eņģelis” varone Anna, un viņai ir trīs meitas. Tieši tāpat kā pasakās, viņas visas trīs ir atšķirīgas, un katra savā veidā palīdz aptvert mūsdienu pasaules izaicinājumus.

Na intersekciji podcasta Dopisi iz Diznilenda i ExKurs Podcast nalazi se Peder, Pop i Pravnik Podcast. Miljan (Peder) kao poveznica između Vukašina Milićevića (Pop) i Nemanje Paleksića (Pravnik). Sve teme iz oba podcasta i one kojima u njima nema mesta, ovde, na jednom mestu. Vidimo se (i čujemo), za sad, dvaput mesečno. Pošto nam je Pravnik bolestan, Peder i Pop u malo skraćenom izdanju diskutuju u četiri oka - otkud Aca Lukas na slici sa bivšim telohraniteljem Slobodana Miloševića, Naserom Orićem i zašto je Orić jedina osoba koja na taj „skandal“ reaguje normalno? Šta se dešavalo na izborima u Mionici, Sečnju i Negotinu i hoćemo li se ikada iščupati iz ralja SNS, posebno kada vidimo koliko su uzurpirali sistem da je i policija deo njihovih izbornih krađa? Govorimo i o sukobima unutar studentskog pokreta i ograđivanjima koja su aktuelna ovih dana. Zatim naša večita tema - Ćacilend, te optužnica Arhiepiskopije beogradsko-karlovačke protiv Vukašina i Blagoja Pantelića. Osvrćemo se na neke detalje optužnice protiv Vukašina i dajemo neke komentare, a sve se srećom završava toplom očinskom ljubavlju našeg mitropolita Fotija kroz njegovu poeziju. Za to vreme, Pravnik nas blagosilja s prigodne ikone. Pratite nas na: https://www.youtube.com/@dopisiizdiznilenda www.facebook.com/DopisiizDiznilenda/ www.podcast.rs/autori/dopisi-iz-diznilenda/ Ako želite da nam pomognete u održavanju servera na soundcloudu, uplate rado primamo na PayPal: mtanic@gmail.com ili postanite naš patron na www.patreon.com/dopisi Miljan: fb: /mtanic, Twitter/Instagram: @mtanic YouTube: /Mtanic Nemanja: fb: /paleksic @diznilend iTunes: itunes.apple.com/us/podcast/id1223989792 Stitcher: https://www.stitcher.com/show/dopisi-iz-diznilenda-podcast Pocket Casts: pca.st/pT2h podcast.rs/show/dopisi-iz-diznilenda/ Spotify: https://open.spotify.com/show/4U3wm6QOkJ30QEbk1kvqZS?si=RM6QdrOlTuO0WUJzYBl7hA

Send us a textU ovoj epizodi podcasta Mentalni nudista, govorim o grčevitim pokušajima da ispoštujemo sve životne forme i norme koje je društvo nametnulo, bez obzira na to da li smo mi zreli i spremni na dati životni korak.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Send us a textU desetoj epizodi nove sezone podcasta Mentalni nudista, pričam o jednoj mojoj velikoj životnoj temi - o teškom radu. Govorim o tome zašto nekada kroz život idemo sa idejom da sve što vrijedi mora da boli, mora da bude teško, mora da se zasuču rukavi i mora da se „zasluži“.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Na intersekciji podcasta Dopisi iz Diznilenda i ExKurs Podcast nalazi se Peder, Pop i Pravnik Podcast. Miljan (Peder) kao poveznica između Vukašina Milićevića (Pop) i Nemanje Paleksića (Pravnik). Sve teme iz oba podcasta i one kojima u njima nema mesta, ovde, na jednom mestu. Vidimo se (i čujemo), za sad, dvaput mesečno. Da li je Tramp zaista prvi LGBT predsednik Amerike, odnosno da li je to zapravo bio Klinton, ako je verovati mejlovima Epstinovog brata? S tim u vezi, šta je s poklanjanjem Generalštaba Trampovoj familiji? Šta se dešava s NIS? Zatim se dotičemo i dešavanja oko Dijane Hrke, Milomira Jaćimovića, a onda zapadamo u neke teške teme poput odbijanja vladajuće stranke da podrži zakon za roditelje-staratelje dece s teškim invaliditetom i zečija rupa nas vodi dalje do mučnih slučaja nebrige i nemara prema starima, deci i drugima koji ne mogu da se bore za sebe, ne samo u Srbiji, nego i u regionu. To nas naposletku dovodi do pitanja kako uopšte onda možemo da verujemo u Boga, ali na kraju uspevamo da udarimo brigu na veselje prigodnim pesmicama Mitropolita Fotija. Pratite nas na: https://www.youtube.com/@dopisiizdiznilenda www.facebook.com/DopisiizDiznilenda/ www.podcast.rs/autori/dopisi-iz-diznilenda/ Ako želite da nam pomognete u održavanju servera na soundcloudu, uplate rado primamo na PayPal: mtanic@gmail.com ili postanite naš patron na www.patreon.com/dopisi Miljan: fb: /mtanic, Twitter/Instagram: @mtanic YouTube: /Mtanic Nemanja: fb: /paleksic @diznilend iTunes: itunes.apple.com/us/podcast/id1223989792 Stitcher: https://www.stitcher.com/show/dopisi-iz-diznilenda-podcast Pocket Casts: pca.st/pT2h podcast.rs/show/dopisi-iz-diznilenda/ Spotify: https://open.spotify.com/show/4U3wm6QOkJ30QEbk1kvqZS?si=RM6QdrOlTuO0WUJzYBl7hA

Send us a textU devetoj epizodi nove sezone podcasta Mentalni nudista, govorimo o tome zašto u sebi nosimo umor koji ne možemo prevazići ni spavanjem ni odlaskom na odmor, te kako napraviti izbore koji nas vode do odmornosti.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Naruči svoj primerak Kosogor Metod kartica - https://ivankosogor.com/#metodDr. med. Aleksandra Bubera Ninić je specijalista psihijatrije, psihoterapeut i sertifikovani transakcioni analitičar (CTA). Ima bogato iskustvo u psihoterapiji i edukaciji, sa više od 20 godina rada u oblasti mentalnog zdravlja. Zadužena je za edukaciju i superviziju u transakcijskoj analizi (TSTA), kao i za vođenje grupnih i individualnih terapija. Dr Bubera Ninić je završila edukacije iz grupno-analitičke terapije, EMDR-a i drugih psihoterapijskih metoda, a aktivno učestvuje u nacionalnim i međunarodnim kongresima i radionicama. Takođe je članica brojnih stručnih organizacija, uključujući Internacionalno udruženje za transakcijsku analizu (ITAA) i Savez društava psihoterapeuta Srbije. Kroz svoj rad promoviše mentalno zdravlje i destigmatizaciju psiholoških problema._________________________________________________________________________ Podržite podcast jednokratnim donacijama na PayPal-u: https://www.paypal.me/ivankosogor

Send us a textUpis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Sve više ljudi u Australiji suočava se s problemima plodnosti, pa raste potražnja za doniranim jajnim ćelijama. Ali potražnja daleko nadmašuje njihovu dostupnost, pa stručnjaci sada tvrde da bi Australija trebala razmotriti promjenu pravila o doniranju jajnih ćelija. "U situaciji u kojoj svi dobijaju novac – ljekar, klinika, pacijent plaća znatnu sumu – jedina osoba koja ne dobija nikakvu nadoknadu je žena koja zapravo obavlja sav posao – donira jajne ćelije. I to jednostavno nije pravedno.", kaže dr Karin Hammarberg sa Fakulteta javnog zdravstva Univerziteta Monash.

U 68. epizodi Njuz POPkasta, Nenad, Viktor, Jelisaveta i Marko zaranjaju u najnovija dešavanja iz sveta pop kulture. Da li serija "House of Guinness" zaista ima najgori kraj sezone ikada? Analiziramo i mučni triler "Prisoners", napeti "House of Dynamite" i francusku seriju "Nero The Assassin". Pričamo i o dugo očekivanom domaćem filmu "Yugo Florida" koji stiže na Festival autorskog filma, ali i o knjigama koje su nas prodrmale – od "Apotekara iz Aušvica" do nostalgične "Lusi". Za kraj, preslušavamo brutalno iskren novi album Lily Allen i hvalimo novi zvuk benda Astronoid.

Naruči svoj primerak Kosogor Metod kartica - https://ivankosogor.com/#metodNenad Gugl je profesor knjizevnosti, pisac i predavač. Njegova najprodavanija knjiga “Umro sam u petak” je bila povod naseg razgovora._________________________________________________________________________ Podržite podcast jednokratnim donacijama na PayPal-u: https://www.paypal.me/ivankosogor

Na intersekciji podcasta Dopisi iz Diznilenda i ExKurs Podcast nalazi se Peder, Pop i Pravnik Podcast. Miljan (Peder) kao poveznica između Vukašina Milićevića (Pop) i Nemanje Paleksića (Pravnik). Sve teme iz oba podcasta i one kojima u njima nema mesta, ovde, na jednom mestu. Vidimo se (i čujemo), za sad, dvaput mesečno. U današnjoj epizodi sumiramo utiske sa obeležavanja godišnjice pada nadstrešnice u Novom Sadu, analiziramo stalne promene raspoloženja predsednika Vučića od „vi ste satanisti“ do „izvinjavam se blokaderima“ i nazad do verbalnih i fizičkih provokacija Dijane Hrke ispred Narodne Skupštine Srbije. Govorimo o odnosu SPC prema najnovijoj situaciji i pitamo se kako smo došli dotle da nam Vučić i Brnabić sa VIP liturgije poručuju šta su pravoslavni običaji, a šta nisu. Malo se dotičemo i Dodika koji se izmigoljio američkim sankcijama kao jegulja, malo sajma knjiga, malo ponečega još i konačno čitamo nekoliko pesmica - čak dve mitropolita Fotija i jednu brata Miloša Dimića. Pratite nas na: https://www.youtube.com/@dopisiizdiznilenda www.facebook.com/DopisiizDiznilenda/ www.podcast.rs/autori/dopisi-iz-diznilenda/ Ako želite da nam pomognete u održavanju servera na soundcloudu, uplate rado primamo na PayPal: mtanic@gmail.com ili postanite naš patron na www.patreon.com/dopisi Miljan: fb: /mtanic, Twitter/Instagram: @mtanic YouTube: /Mtanic Nemanja: fb: /paleksic @diznilend iTunes: itunes.apple.com/us/podcast/id1223989792 Stitcher: https://www.stitcher.com/show/dopisi-iz-diznilenda-podcast Pocket Casts: pca.st/pT2h podcast.rs/show/dopisi-iz-diznilenda/ Spotify: https://open.spotify.com/show/4U3wm6QOkJ30QEbk1kvqZS?si=RM6QdrOlTuO0WUJzYBl7hA

Send us a textUpis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Send us a textUpis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Nedaleko Vukovara pronađeni posmrtni ostaci Jean-Michela Nicoliera, koga su kao teško ranjenog hrvatskog branitelja nakon sloma obrane grada u studenom 1991. pripadnici JNA i srpske paravojske zajedno s drugim ranjenicima odveli iz bolnice i ubili izvan grada. Vladajuća koalicija i stranke ljevice osudili tribinu o žrtvama ustaškog logora Jasenovac za vrijeme Drugog svjetskog rata, koju je u utorak u Saboru priredio klub krajnje desnih oporbenih stranaka Domino i suverenista. Svečano otvoren kontejnerski terminal u luci Rijeka. Zbog porasta broja žrtava u prometnim nesrećama, u srijedu proveden nadzor prometa dronovima na hrvatskim prometnicama.

Na intersekciji podcasta Dopisi iz Diznilenda i ExKurs Podcast nalazi se Peder, Pop i Pravnik Podcast. Miljan (Peder) kao poveznica između Vukašina Milićevića (Pop) i Nemanje Paleksića (Pravnik). Sve teme iz oba podcasta i one kojima u njima nema mesta, ovde, na jednom mestu. Vidimo se (i čujemo), za sad, dvaput mesečno. U današnjoj epizodi bavimo se dalje pitanjem parasocijalnih odnosa - zašto estrada brani Vujadina Savića i zašto neko očekuje da se Novak Đoković izvinjava za zločine koje su počinili Srbi u Bosni? Inspirisani odjavnom od prošle epizode, bavimo se malo i Turetovim sindromom, tu je naravno i rezolucija Evropskog Parlamenta o Srbiji, praćena pucnjavom i požarom u Ćacilendom. Govorimo i o Vukašinovom gostovanju u Utisku nedelje i učešću političkih partija na sledećim izborima, malo o Dodiku, malo o slučaju mitropolita Justina, čitamo naravno jednu pjesmicu mitropolita Fotija, a bogami i saopštenje direktora Jovine Gimnazije, a za kraj jednu pjesmu posvećujemo prijatelju i gledaocu koji je ovih dana iznenada preminuo. Sve u svemu, emotivni rolerkoster. Pratite nas na: https://www.youtube.com/@dopisiizdiznilenda www.facebook.com/DopisiizDiznilenda/ www.podcast.rs/autori/dopisi-iz-diznilenda/ Ako želite da nam pomognete u održavanju servera na soundcloudu, uplate rado primamo na PayPal: mtanic@gmail.com ili postanite naš patron na www.patreon.com/dopisi Snimak saslušanja Blagoja Pantelića u crkvenom sudu: https://teologija.net/moje-saslusanje-pred-crkvenim-sudom/ Miljanov tekst na Peščaniku: https://pescanik.net/lov-na-vestice/ Miljan: fb: /mtanic, Twitter/Instagram: @mtanic YouTube: /Mtanic Nemanja: fb: /paleksic @diznilend iTunes: itunes.apple.com/us/podcast/id1223989792 Stitcher: https://www.stitcher.com/show/dopisi-iz-diznilenda-podcast Pocket Casts: pca.st/pT2h podcast.rs/show/dopisi-iz-diznilenda/ Spotify: https://open.spotify.com/show/4U3wm6QOkJ30QEbk1kvqZS?si=RM6QdrOlTuO0WUJzYBl7hA

Er ist Manager des aktuellen Zweitliga-Spitzenreiters und hat als Architekt der Mannschaften der letzten Jahre maßgeblichen Anteil an dem Erfolg der SV Elversberg: Ole Book ist bei „Stammplatz – 2. Liga“ zu Gast und spricht über seine Zeit bei der SVE, den rasanten Aufstieg des Klubs, wie er den verrückten XXL-Umbruch im vergangenen Sommer bewältigte und wie er immer wieder Juwelen wie Younes Ebnoutalib entdeckt. Außerdem blickt er auf die aktuelle Saison – und äußert sich zu den Gerüchten rund um seine Person und die Stelle des Sport-Direktors bei Borussia Mönchengladbach. Kontakt zu den Moderatoren: [Niklas Heising](https://www.instagram.com/hahoheising/) [Noah Friedmann](https://www.instagram.com/lookingforfriedmann/) [Marcus Mühlenbeck](https://www.instagram.com/magicmaggus/)

Send us a textUpis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

U najnovijoj epizodi Njuz Podkasta bavimo se predsednikovom iznenadnom ekspertizom za satanizam i paganske rituale. Analiziramo zašto je 16 minuta ćutanja problematičnije od minuta ćutanja na utakmicama i ko su, po njemu, pravi satanisti. Dok se predsednik bavi onostranim, RTS se bavi cenzurom dečije emisije "Važne stvari", a Dragan J. Vučićević svojim lapsusom o "šatro žrtvama" podiže lestvicu beščašća. Pitamo se i zašto je otkazan metal festival u Lazarevu pod izgovorom da je "crkla struja" i da li ćemo uskoro svi živeti u mraku i hladnoći zbog novih sankcija i problema sa "cevkom". Za kraj, vodimo vas kroz kontroverzu oko Sajma knjiga i pokušaj stvaranja još jedne veštačke podele u društvu. Sviđaju vam se ove nove, 3D šolje koje možete i da mazite? Ili ona legendarna prva šolja koju smo vratili iz mrtvih? Sve to, plus majice, duksevi i ostale stvari iz naših kolekcija' možete naći na Njuz Šopu

Send us a textU četvrtoj epizodi nove sezone podcasta Mentalni nudista, Martina Đokić govori o jednoj od najvažnijih tema ličnog razvoja: “Kako da saznaš šta zaista želiš?”Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Sve greške koje smo napravili. Dotičemo se svakakvih klišeja i grešaka koje su toliko tipične da su pomalo i smiješne. Iako nikome nisu smiješne dok prolaziš kroz njih. A što bi samo nama bilo teško kad može biti i vama? Uživale smo stvarajući ovu epizodu s vama i vašom listom svega što je bilo pametnije da - niste. Bili, napravili, rekli. Ili oprostili, zaboravili, ostali. Bi li se opet udale za iste partnere? Da li bi mijenjali zanimanje? Koje greške nas najviše bole? I ima li smisla razmišljati o tome jer - da je baba muško, zvala bi se Duško. Uče li nas greške zapravo nečemu i možemo li možda naučiti od drugih?Šta je nama ovo trebalo i zašto ne znamo drugačije?

Na intersekciji podcasta Dopisi iz Diznilenda i ExKurs Podcast nalazi se Peder, Pop i Pravnik Podcast. Miljan (Peder) kao poveznica između Vukašina Milićevića (Pop) i Nemanje Paleksića (Pravnik). Sve teme iz oba podcasta i one kojima u njima nema mesta, ovde, na jednom mestu. Vidimo se (i čujemo), za sad, dvaput mesečno. U današnjoj epizodi bavimo se dalje pitanjem medijske (ne)pismenosti, pošto o Čarliju Kirku niko više ne priča, zašto publika na internetu podkaste, podkastere i medije uopšte shvata toliko ozbiljno, misli da ih (nas) poznaje i da mora da ih natjera da se prilagode njihovim kalupima vrijednosti, pa pričamo o dešavanjima na Bliskom Istoku (znate o čemu već, moramo da pazimo zbog monetizacije), o mogućem izbacivanju znate koga već iz UEFA ili s Evrovizije... pa malo i o dešavanjima kod nas, ko je Miša Bačulov i zašto je on srušio nadstrešnicu, šta bismo voljeli posle ove vlasti i naravno čitamo dvije pjesmice mitropolita Fotija. I e da, Peder je završio fakultet i sad je diplomirani P(ede)R. Pratite nas na: https://www.youtube.com/@dopisiizdiznilenda www.facebook.com/DopisiizDiznilenda/ www.podcast.rs/autori/dopisi-iz-diznilenda/ Ako želite da nam pomognete u održavanju servera na soundcloudu, uplate rado primamo na PayPal: mtanic@gmail.com ili postanite naš patron na www.patreon.com/dopisi Snimak saslušanja Blagoja Pantelića u crkvenom sudu: https://teologija.net/moje-saslusanje-pred-crkvenim-sudom/ Miljanov tekst na Peščaniku: https://pescanik.net/lov-na-vestice/ Miljan: fb: /mtanic, Twitter/Instagram: @mtanic YouTube: /Mtanic Nemanja: fb: /paleksic @diznilend iTunes: itunes.apple.com/us/podcast/id1223989792 Stitcher: https://www.stitcher.com/show/dopisi-iz-diznilenda-podcast Pocket Casts: pca.st/pT2h podcast.rs/show/dopisi-iz-diznilenda/ Spotify: https://open.spotify.com/show/4U3wm6QOkJ30QEbk1kvqZS?si=RM6QdrOlTuO0WUJzYBl7hA

Send us a textU trećoj epizodi nove sezone podcasta Mentalni nudista, Martina Đokić govori o potrazi za svrhom života, kao i nekim novim saznanjima koja daju odgovor na ovo pitanje.Upis na NLP Practitioner je u toku. Sve informacije: https://martinadjokic.com/edukacija/nlp-practitioner/

Skoraj 65 tisoč študentk in študentov vstopa v novo študijsko leto. Fakultete jih pričakujejo z dobrodošlicami. Sveže študijsko leto z novim zakonom o visokem šolstvu prinaša tudi številne novosti. Druge teme: - Trump Hamasu postavil ultimat glede njegovega načrta za končanje vojne v Gazi: imate tri oziroma štiri dni časa, da se odzovete. - Voditelji članic Unije na neformalnem zasedanju v Koebenhavnu o ukrepanju glede incidentov z brezpilotnimi letalniki v več državah članicah. - Evropsko prvenstvo v cestnem kolesarstvu prihodnje leto v Sloveniji

U novoj epizodi Njuz PODkasta, iskopali smo najdublje rupe srpske stvarnosti sa našim dragim kolegom Zoranom Kesićem! Taman pred novu sezonu @24minutaofficial , seli smo sa Kesićem da protresemo sve: od maratonskog gostovanja predsednika na Informeru, preko bizarnog trejlera Jovane Jeremić koji spaja sahranu i svadbu, do najnovijih predloga zakona koji prete da nas vrate u srednji vek. Šta je to "obljuba bez pristanka", zašto "Beli" čuvaju rupu na nasipu i kako preživeti pripreme za vojnu paradu ako živite na Novom Beogradu? Shop sa novim šoljama i notesima "Spisak postoji":