Podcasts about muns

In dieser Folge gibt es keine Gutenachtgeschichte. Stattdessen möchten wir von dir wissen: Wie stellst du dir die Muns vor? Wie sehen Flick und Fanian in deiner Fantasie aus? Wenn du Lust hast, kannst du deinen Muns zeichnen, malen oder basteln und uns schicken. Und mit etwas Glück hast du bald deinen Muns zuhause! Es gibt dabei zwei Möglichkeiten: 1. Deine Zeichnung unter dem Link unten hochladen 2. Deine Zeichnung in ein Couver schicken und an folgende Adresse senden: Schweizer Radio und Fernsehen Redaktion SRF Kids Abteilung Unterhaltung Fernsehstrasse 1-4 8052 Zürich Der Einsendeschluss ist der 21. April 2025 um 24:00 Uhr. Aus allen Zeichnungen werden bis am 23. April fünf ausgelost. Aus diesen entstehen dann Plüschtiere. Die Siegerinnen werden auf srfkids.ch verkündet und persönlich benachrichtigt.

Nu 24. da 27. marta Rēzeknis SPA centrā nūtiks storptautyskys muokslys forums “Crossroads X Krustceļi”7. – rodūšuos darbneicys, lekcejis, paneļdiskusejis, taipat ari Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis studentu i pasnīdzieju dorbu izstuode “Plunkšķis”. Muokslinīki, redzīņa lideri, uzjiemieji i rodūšūs industreju puorstuovi saīs kūpā, kab dūmuotu ap muokslys i kulturys jūmu regionalajā atteisteibā. Muokslys foruma sova ceļa guojiejim prīškvokorā, kab runuotu par muokslu kai izpausmis veidu Latgolā i latgaliski, muokslu kai reiku sadarbeibai, jaunim suokumim i izaugsmei, runuosim ar rodūšūs procesu vierzeituoju, reklamistu, Muokslys akademejis Latgolys filialis vadeituoja asistentu Raimondu Plataci i drēbu dizaineri i modys muokslineicu Laimu Jurču. Raimonds Platacs izsver, ka dzeive i dareišona Latgolā prosa zynomu spāku i drūsmi, puorlīceibu pošam par sevi i tū, kū tu dori. “Lai dzeivuotu ite, Latgolā, i ītu tū sovu ceļu, juobyut ir stypram, juobyut taidai speiteibai i koč  kaidai misejis sajiutai. Ka tu gribi ite dareit lītys, tod tī ir koč kaids procents misejis sajiutys. Deļtuo munejuo, pošam sova ceļa īšona satur tū miseju, drūsmi i mīlesteibu pret sovu zemi.” Pasauļa leimiņa dizainere i muokslineica Laima Jurča kaidu laiku ir dzeivuojuse Reigā i dorbuojusēs tī, sopvus niu jei dzeivoj Latgolā. Taipat obeji ar veiru sepinej par sova lauku eipašuma atteisteišonu ite, kur byutu, radeitu i dzeivuotu naviņ jī poši, bet tei byutu ari vīta cytim pasauļa muokslinīkim. Laima modu redz kai autentiskuo vaicuojumus vītā, kurā tu esi. “Atsagrīsšona ite, Latgolā, īt ar daudzim izaicynuojumim, eipaši stereotipu lauzšonu, kam es puorstuovu taidu nūzari kai moda, kas bīžai viņ pīprosa tev dzeivuot lelpiļsātā. Byut vysu laiku taidā dinamiskā ritmā. Tī apstuokli vīnkuoršai ir taidi, kas maņ kai personeibai nader. Es saprūtu, ka maņ ir vajadzeigs atsagrīzt pi koč kuo autentiska, pi koč kuo cīši eistyna… maņ redzīs, ka itymā laikmatā mes taišni asam privilegeiti ar tū, ka mes varim byut, kai mes gribim. Muns taids eksperimentalais pīguojīņs modai ir turpynuot radeit naatkareigi nu tuo, kur mes asam.Tei jau ari ir muna pošpīteikameiba i profesionalitate, kam es asu izguojuse itū ceļu piec standarta, kai vajag, dzeivojūt Reigā i tamleidzeigi. Niu es varu īt i dareit jau pa sovam. Pamatā muna rodūšuo darbeiba itūšaļt nūteik nu Latgolys.” Raimonds izsver, ka muokslys i kulturys patieriešonys parodumi i gribiešona piec juos iz vysa bīžuok suocās taišni saimē. “Tū navar nu augšys cylvākam izmīgt, es dūmoju, ka tī ir juobyut kaidai iņteresei. Daudzim tei iņterese rūnās saimē, ka jī ir nu bierneibys apmekliejuši pasuokumus, i tei ir taida tradiceja, ka cylvāks, jis īt piec inercis tuoļuok, iņteresejās, paplašynoj sovu redzis lūku. Var īiņteresēt, bet tys vaira atkareigs nu poša cylvāka. Kultura i muoksla boguotynoj cylvāku, taipat kai volūdys i daudzi kas cyts… Muoksla i kultura ir par cylvāka augšonu, kam nav gola.” Muokslinīka vīns nu aizdavumu ir sabīdreibys kulturizgleiteiba. Par juos lūmu sabīdreibys redzīņa paplašynuošonā i storpnūzaru diskusejis veicynuošonā turpynoj Raimonds. “Muoksla navar byut neitrala i es ari varu pasaceit, ka ir sabīdreibā taidi prīškstoti, par kurim nivīns narunoj. Ite, Latgolā, ari ir vysaidys lītys, par kurom mes narunojam, koč ari saprūtam, ka itys eksistej. Caur taidim muokslys i kulturys formatim eistineibā tī ir taidi tylti komunikacejai, diskusejai. Deļtuo taišni itymā laika, kod cylvāki dzeivoj kotrys sovā informacejis burbulī, ar taidim naīrostim formatim var izsist jūs nu itūs īrostūs burbuļu i ļaut jim pasavērt nu cytim redzisleņkim iz tū informaceju, kuru jis patierej i vyspuor iz procesim, iz pasauļa i dzeivē.” Storptautyskais muokslys forums “Crossroads X Krustceļi”, kas nu 24. da 27. marta nūtiks drupeit biedeigi slovonajā Rēzeknis SPA centrā, byus juo pyrmais pasuokums. “Daudzi runoj ap Latgolu, ka ite cylvāku nav, ka ite nav, kū dareit, nūsaceiti par tukšumu, i tys SPA centrs ir kai taida metafora Latgolys situacejai jeb prīškstotam par Latgolu. Ar tim pasuokumim, kū mes organizejam, muokslys tierdzeņu “Neskarts”, kur mes īmam vydā tukšuos vītuos i pīpyldom tuos vītys ar pasuokumim, ar cylvākim, ar muokslu, ar nūtykumim. Mes paruodom, ka estineibā, ka tu gribi, tu ari vysu regionu vari pīpiļdeit, ka tu vīnkuorši dori i aizpiļdi tū telpu. Ite telpys iraida, daudz.” Atsokūt iz vaicuojumu par tū, voi muokslai vajag reklamu, Laima ar Raimondu izsver, ka muosklai vajag dialogu i parunuošonu, i vinnej tys, kurais īt sovai auditorejai preteimā. Laima vys pīzeist, ka tys nav vīglai. “Cīši profesionali itam juopīīt, kai dorbam. Tu vīnkuoršai īmi i runoj. Maņ pošai tys ir cīši lels izaicynuojums…Tu pats sovu personeibu taidā veidā pylnveidoj, ka tu praktizej tuos lītys i tod jau vīnā šaļtī tys aizīt teiri organiski.” Latgolys muokslinīki Latvejis i pasauļa kontekstā – voi jī izaceļ, i kai ir byut muokslinīkam nu Latgolys? Turpynoj Laima. “Tys ari sovā ziņā izlīk taidu atbiļdeibu, ka tev tys vuords ir juonas i juopastuov par koč kaidom vierteibom, i tymā pošā laikā juorauga lauzt koč kaidi streotipi, kas ar tū saistuos. Īt otkon taidu sovu ceļu i dūmuot, kai tu vari tū latgaliskū stuosteit pa sovam. Vystik cīnejūt tradiceju i vidi, nu kurys tu īmi.” Raimonds Platacs skaita, ka niu byut muokslinīkam nu Latgolys ir cīši pateiceigi, kam globali vierzīņs ir autentiskums. “Tys ir ap tū, ka lokalais, specifiskais, autentiskais. Vyss, kas ir naglobals, bet taids, mozs, specifiskys. Deļtuo byut niu latgalīšam ir eistynais laiks. Mums ir vysys īspiejis byut iņteresantim. Vyss pasauļs sastuov nu pogostu. Tu aizbrauc jebkur i saprūti, ka tu eistineibā, tys ir ni nu tuo, ka tu bēdz nu pasauļa, bet tu saprūti, ka tu vysur vari byut, bet tova izalaseišona ir byut ite.”  

In dieser Gutenachtgeschichte begegnet Fanian ihrem Freund Upa. Es ist sein lezter Tag im Schlummerland. Die beiden Muns verbringen nochmals etwas Zeit miteinander und verabschieden sich dann voneinander. - Autorin und Erzählerin: Dania Sulzer - Sounddesign: Robin Pickis ____________________ Das ist «Schlummerland» von SRF Kids: Schlummerland ist ein Hörspiel zum Einschlafen für Kinder, aber auch Erwachsene mit Fantasie. Beruhigende Geschichten kombiniert mit sanften Klängen und kleinen Achtsamkeits- und Atemübungen begleiten dich in den Schlaf und hinterlassen ein Gefühl von Geborgenheit und Entspannung. Gute Nacht!

In dieser Gutenachtgeschichte erlebt Flick wie ein junger Muns im Schlummerland auftaucht. Die beiden freunden sich an und schlafen dann gemeinsam ein. - Autorin und Erzählerin: Dania Sulzer - Sounddesign und Aufnahme: Robin Pickis ____________________ Das ist «Schlummerland» von SRF Kids: Schlummerland ist ein Hörspiel zum Einschlafen für Kinder, aber auch Erwachsene mit Fantasie. Beruhigende Geschichten kombiniert mit sanften Klängen und kleinen Achtsamkeits- und Atemübungen begleiten dich in den Schlaf und hinterlassen ein Gefühl von Geborgenheit und Entspannung. Gute Nacht. Eine neue Folge gibt es jeweils am letzten Donnerstag des Monats.

Eisi pyrma Zīmyssvātku i godu mejis, kod vysapleik puškoj svātku egleitis, bet itepat tyvumā – Ukrainā – aizviņ nūteik Krīvejis īsuoktais kars, i Gruzejā nūteik protesti, iz sarunu par tū, kai taidā laikā dzeivuot i napazaudēt sevi, kai saglobuot ciļvieceibu i ticeibu lobajam, aicynojam Daugovpiļs Jezus Sirds katuoļu draudzis pravestu, teologejis doktoru Andri Ševelu. Andris Ševels dzims Jiurmolā, ar seņču saknem nu Ludzys pusis, jau 18 godus kai pravests dorbojās Daugovpilī. Sovu ceļu iz prīstereibu jis apsazynuojs jau sešu godu vacumā. „Muns dzeds procesejā vysod beja krysta nesiejs. Piec tam beja taids breids, kod jis saceja: „Es jau vaira, mozdieleņ, navaru nest krysta, tod es nūdūdu tev!” I tod es beju krysta nesiejs.” Pravests itūgod nūsviniejs sovu 50. dzeivis jubileju i pīzeist – dzeive ir juodzeivoj ite i tagad. Tū ari jis pats vuicās vysu dzeivi. „Cytureizi ir tai, ka pasaver iz sovu kalendaru, kai jis aizraksteits. Par pīmāru, maņ byus taida dīna decembrī, kod piļneigi pa stuņdei – tī školā pasuokums, piec tam nuovis pīminis breids cylvākam, piec tam vēļ koncertā juopīsadola, piec tam vokorā dīvkolpuojumā juobyut, i dūmoj, kai tu tū vysu paspiesi? I, kai soka, dzeivoju nuokūtnē, dūmojūt, kas byus piec diveju nedeļu voi piec nedelis. Svareigi maņ ir dzeivuot ite i tagad. Tai ari Svātī Roksti vysu laiku soka, ka mes navarim Dīvu satikt paguotnē voi nuokūtnē, bet Dīvu mes sateikam šudiņ. Ir cīši svareigs itys breids dzeivuot dzeivi.”

Ar literati, vysaidu volūdu i autentisku tekstu meiļuotuoju Inku jeb eistajā vuordā Ingu Mastiņu runojam par juos ceļu iz Latgolu i Latgolys ceļu iz juos sirdi. Par latgalīšu volūdu, vydabolsu, cylvākim ite i dzeivi Latgolys laukūs. Itymā godā Inka suokuse pīsavērst latgalīšu volūdai i latgaliskajim tekstim, beja ari vīna nu Latgolys prozys skaitejumu finalistu ar dorbu “Latgaliski”.  “Muns iz vysa meiluokais vuords i es saprūtu, ka iz vysim laikim vysatycamuok, taids spāka vuords ir vydabolss… Es īmu ar itū vuordu kai ar breinumu, kuru es asu atkluojuse latgalīšu volūdā deļ seve – cīši šmuku, dziļu vuordu.”

Šudiņ ar kontrabasistu i komponistu Jāni Rubiku, kai ari muziki i dzejneicu Vaidu Voveri runojam par jūs latgaliskajom saknem i tūs steigom jūs rodūšajā darbeibā – muzykā i tekstūs. Par Latgolu sirdī i Latgolu muzykā. Latgolu, kur autentiskais sasavyn ar myusdīneigū i īguļst vidē. Latgolys viestnīceibā GORS nu 23. da 25. augusta skanēs Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra festivals “LNSO vasarneica”, kura svātdīnē, 25. augustā, nūsaslēgs ar koncertu “SIMFO. ETNO. DŽEZS”. Attīceiguos programys tapšonā ir īsaisteiti ari myusu ituos dīnys gosti – Jānis Rubiks i Vaida Vovere. Vaida pīzeist, ka sajamūt pīduovuojumu raksteit tekstus koncertam “SIMFO. ETNO. DŽEZS”  jutusēs cīši pagūdynuota. “Es cīši grybu i bīžai viņ rokstu dzeju taišni par Latgolu i taidom sajiutom, kai jau es saceju, tei ir taida miļzeiga daļa nu mane. Vyss īt uorā ar laiku i vysaidim nūtykumim. Maņ ruodejuos – kaida sakriteiba, ka taišni par itū es lobpruot pīraksteitu i tai tys vyss suoce rytynuotīs iz prīšku.” Poša Vaida latgaliski vys narunoj, bet saprūt i jiut volūdu i Latgolu. “Munys saimis sīvītis sovā vydā sasarunoj latgaliski i leidz ar tū koč kai jau tei sajiuta i volūdys garša atsakluoj i, saprūtams, palīk ar mani.” Jānis Rubiks doluos stuostā par tū, kai nūtyka dorbs pi skaņdorba “Zem (es) apziņas”, kas izskanēs koncertā “SIMFO. ETNO. DŽEZS” Latgolys viestnīceibā GORS. “Mes ar Juoni Stafecki i Edgaru Cīruli bejom nūbraukuši iz Rēzekni, mums beja mieginuojums kūpā ar etnodzīduotuojom, kurys pīsadaleis skaņdorba atskaņuojumā. Dzierdēt juos dzīžam, maņ redzīs, ka juos ir vīnpadsmit, ka nasaklaidu, dzierdēt kryušu registrā tū, kū tu esi rakstejs datorprogramā, tū vibraceju i spāku. Maņ redzīs, ka maņ vysa mieginuojuma laikā beja zūssuoda. Tei jauda i vibraceja, kod ir eistyna muzyka i eisti cylvāki, tys ir koč kas. Tys ir tys, deļkuo es itū doru.” Par sovom latgaliskajom saknem i pīdereibu Latgolai Juoņs i Vaida vaira suokuši dūmuot i vaicuot ari saimei, kod aizasuocs dorbs pi ituo koncerta programys. Izzinuošona apzinis leiminī. Turpynoj Juoņs. “Ļaunūtīs impulsam, kas tev īt nu zamapzinis, koč kaidā ziņā taida ir ituo dorba vadlineja i veids, kai es raksteju muzyku. Vaira īsaklauseit tymā, kas tevī jau ir i kas grib izapaust. Mozuok izdūmuot koč kū jaunu matematiskā veidā.” Skaņdorba teksta suokūtnejais impulss guojs nu Jāņa apceriejuma. “Suokumā es sovam dorbam beju sarakstejs taidu nalelu apceriejumu breivā formā par tū, kas ir tys, kū jiutu i par kū grybu raksteit. Muns dorbs saucās “Zem (es) apziņas” i taitod tī sasaspieļoj vairuoki jiedzīni. Zeme. Zeme kai matereja. Zeme kai Latgola, kai regions. Zeme kai planeta. Zinis i apzinis, zemis apziņa i zamapziņa. Mes vysi zynim itū psihologiskū procesu i zinis, apzinis, tuos ir koč kaidys viests, kas kruojušuos caur folkloru i kulturu. Tai ka te ir taidys jiedzīņu spēlis. Tū vysu apceriejumu, kuru es beju sarakstejs, nūdevu Vaidai, lai jei paskaita, pameditej iz tuo i praktiski. Cīši dreiži, maņ pat redzīs, ka piec dīnys voi diveju, jei jau atsyutieja maņ dzejūli, kurā beja taišni tys, kū es vaicuoju. Kur vysys ituos lītys teik pasaceitys skaistā, poetiskā veidā. Es puorskaiteju tekstu i tys par reizi koč kai skanēja munā golvā, kai taida mantra, kai taidi šveiksti, kai taida tautysdzīsme, kas ari byus dzieržams dorbā. Byuteibā es tū ritmiskū strukturu izveiduoju nu teksta… faktiski teksts nūsoka tū, kai veiduojuos muzyka i ritmys. Tai ka koč kaidā ziņa mani cīši ītekmēja teksts.” Tuoļuok jau dorbu pi teksta dalis turpynuoja Vaida Vovere. Kai pīzeist jei poša, tys atguojs dreiži i pieški – sarakstejuse, braucūt tramvajā. Vys tik suokūtnejais teksts raksteits latvīsu literarajā volūdā i tod puorlykts latgaliski. “Intuitivi daīmūt volūdys sajiutom, tys kai tu dzierdi volūdu, sakūšļoj jū. Tys kai tu vari lauzt volūdu, nui, tys vyss automatiski nūteik kotru reizi unikalai i cytaižuok. Itys dorbs beja vaira kai taidi būršonuos vuordi, gondreiž voi, ka tī speciali beja tei lauzšona i koč kaida īšona ritmā, kurs teik puormaineits.” Jānis Rubiks stuosta par tū, kaids saīs i kaidam žanram vaira daskaitoms byus koncerts “SIMFO. ETNO. DŽEZS” . “Tī byus vyss, vīnā taidā sakausejumā, izlaists caur myusu prizmom kai cylvākim, kai paaudzei, kas mes asam. Skaņdorba nūsaukumā, ka pasaver, kai tys rokstuos, tys nūšaukums ir “Zem (es) apziņas” vydā ir īkovys, tys “es” ir īkovuos. I tys ir nav, kab izcaltu sovu ego, bet vīnkuorši taida atsauce iz tū, ka es rokstu muzyku, Edgars roksta muzyku i Vaida roksta vuordus. Caur sovu prizmu, caur sovu pīredzi i ari, deļkuo nā, caur myusu genim i tū, kas mums nūdūts myusu paaudzēs, kai nu Latgolys, tai cytu vītu. Tys vyss gribūt voi nagribūt myus veidoj i tys vyss, kai maņ redzīs, gols golā ari izaalauž uorā. Itamā reizē audaklys, kurā mums pīduovuoja izapaust, beja itaids, nui, simfoniskais orkestris, trio, vuords i bolss. Mes vīnkuorši darejom lobuokū, kū varējom, kab byutu piec īspiejis autentiskuoki, piec īspiejis rodūsuoki i patīsuoki. Par tū, kai itū žanru lobuok nūsaukt vaira sprīss laikam muzykologi voi klauseituoji.” Myusdīnu Latgola Jāņa Rubika acim i juo dorbūs. Juoņs stuosta par kaidys vejūļneicys juo dorba raksturojumu. “Tovs dorbs ir kai myusdīnu Latgola, kur pa vīnu īlu brauc zyrga pajiugs i jis ībrauc piļsātā, kur ir Latvejā modernuokuo koncertzāle. Tī ir tys senejais, aizmierstais, laucinīciskais ituo vuorda lobā nūzeimē i tī ir ari modernais, myusdīneigais. Piļsāta, kurā sasavej vysi itī laiki. Taids interesants redzīņs jai beja par munu dorbu.” Vaida izsver, ka Latgolā jai vysumeiluokuo ir taišni doba i tuos autentiskums. “Eistyn iz vysa svareiguokuo līta par Latgolu maņ ir doba i tys, cik jei ir tyva. Jei ir plota, maņ redzīs, ka ari itymūs dorbūs tū var dzierdēt. Itū dobys kluotyn byušomi i tū, kai tys sasavyn ar cylvākim. Deļtuo maņ ir cīši lela prīca par tū, ka tys, kas nūteik Latgolys viestnīceibā GORS, vysod ir taids, nu saceisim, deļ munys saimis tei ir cīši lela līta… Tys ir tik svareigi, ka mes nasam augstvierteigu kulturu i ari jaunu kulturu, kai ari koč kū radeitu speciali itai vītai.”    

Vosora ir laiks kod cylvāki aktivi dūdās pi dobys i īt puorguojīņūs. Deļtuo iz sarunu asam aicynuoši Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Rāznys Nacionaluo parka dobys centra vadeituoju, geologi Regīnu Indriki (Indriķi), kura ari poša ir aizrauteiga dobys baudeituoja i, cyta vydā, zyna stuosteit daudzi interesantu i nūdereigu lītu par vītom, dobā sastūpamajim augim i dzeivinīkim, kai ari daudzi kū cytu. Regīna aktivi īt puorguojīņūs i Latgolu īzzynuot kuojom aicynoj cytus. Iz vysa var pasavērt nu daudzu skota punktu, ari dobā. “Īsim dobā ar izpratni i, ka mes sajussim tū, ka doba ir juocīnej, jei ari pret mums atsatīks ar cīnu. Lai mums vysim breineigys stygys!” Ar Regīnu runuosim par tū, deļkuo jai pateik īpazeit arviņ jaunus maršrutus i kū tys jai dūd, kai ari par tū, kū i kai jei īsoka cylvākim pīdzeivuot i apsavērt, vys tik palīkūt dobai draudzeigim turistim. “Bierneibā maņ cīši patyka reikuot puorguojīņus nu babys da babys muosai, nu Luocovys da Bečeru, piec tam školys laikūs beja “Zalta rudiņs” i “Preteimā pavasaram” puorguojīni. Tod studeju laiks Viļņā, es asu geologs. Principā vyss dorbs ir puorguojīņs, īšona maršrutūs i tamleidzeigi. Tod dorbs Dobys aizsardzeibys puorvaļdē, kur kasdīna ir īšona dobā.” Napaseņ pabeigts Latgolys garūs puorguojīņu maršruts “Azaru styga” (“Ezertaka”), atpazeistameibu i popularitati dabuojuši kusteibys “Nezināmā Rēzekne”, kai ari Rēzeknis nūvoda organizātī puorguojīņu cykli “Rēzeknes novada debesspuses” i cyti. Regīna izsver, ka puorguojīņu kusteiba ir bejuse vysūs laikūs, vys tik Covid pandemeja otkon parūsynuoja cylvākus arviņ vaira īt dobā. “Īreikuoja Latvejā “Jūrtaku”, “Mežtaku”, tod sasasparuoja Latgolā i sataiseja “Ezertaku”. Pārņ suocēs ar īsapazeišonys puorguojīnim, kluotyn vēļ īt tei pīvīnuotuo vierteiba, ka ir kaids cylvāks, kas pavoda, pastuosta, paruoda. Pļus vēļ vītejais uzjiemiejs, kas paruoda, kas pi juo ir i īdūd ari nūgaršuot voi izbaudeit koč kaidys lītys. Cylvākam palīk interesanti īt dobā. Ir koč kas markēts, īzeimāts i tod ir tei drūšeibys sajiuta, ka es nanūblūdēšu i atrasšu eistynū ceļu. Es dūmoju, ka tys byus tys, kas atsateistēs arviņ vaira i vaira, bet, saprūtams, ite vajag vēļ dūmuot par papyldpakolpuojumim, jo cylvākam vajag koč kur dabuot iudini, uzēst. Na vysu var iz mugorys nūnest leidza. Es dūmoju, ka puorguojīnim ir nuokūtne i tys tikai atsateisteis i atsateisteis.” Rāznys Nacionalais parks ir vīna nu teretoreju, kuru puorsaver Dobys aizsardzeibys puorvaļde. Regīna pīzeist, ka vysaida veida i leimiņu sadarbeiba dobys turysma jūmā nūteik i viertejama ar pozitivu atzeimi. “Tuos pošys Ceļuotuoju dīnys ar dūmu popularizēt uzjiemiejus, veicynuot turysma atteisteibu. Tuos tradicionali nūteik juļa ūtrajā sastdīnē, svātdinē i ari šūgod byus 13., 14. julī Rāznys Nacionaluo parka ceļuotuoju dīnys, kur byus kai uzjiemieju pīduovuojums, tai puorguojīņs, kas byus reizē ari Latgolys puorguojīņu dīnu puorguojīņs nu Kaunatys da Leluo Līpu kolna i tod tai kai apļveidā atpakaļ.” Dobai draudzeiga byušona dobā ir cīši svareiga, taipat kai myusu darbeibys kasdīnā, kas ītekmej ari vysaidus procesus dobā. “Kotrys nu myusu var dareit koč kū lobu. Saceisim, suokt koč voi ar zīdu pļovys īsiešonu voi ar zuoluoja na tik bīžu i intensivu pļaušonu. Ļaut pučem nūzīdēt, izbērt sāklys i tod nūpļaut … Pļaunam cīši bīži, vaira smalcynojam, leidz ar tū vaira aug tuos ekstensivuos sugys i tom parostajom, breineigajom pučem ir gryušuok augt. Koč kaidi tī suņu burkši augleigā zemē nūmuoc vysus puorejūs. Cylvākam ari drupeit juopadūmoj, kai saiminīkuot. Taipat var izlikt putnu būreiti, plykspuorņa būreiti, sataiseit kukaiņu vīsneicu voi vīnkuorsai pamest vacu calmu, lai jis tī pogolmā koč kur tryud i ir dzeivisvīta i baruošonuos vīta kaidai sugai.”

En este episodio, Mariano Najles (co-fundador de Las Muns) y Àlex, charlan largo y tendido sobre los retos que tenemos las empresas que hemos cumplido diez años. En 2014, fundaron respectivamente sus empresas, y hemos ido de la mano desde entonces, desde que Mariano venía a entregar Las Muns personalmente, en bicicleta, a nuestros primeros eventos de Startup Grind Barcelona.Hablamos de relación entre socios, motivación a través de los años, cómo gestionar los malos momentos, choques con inversores y cambios en el mercado, cómo sobrevivimos a las pandemias y a los malos socios, de generar marca, y mucho más.Sea como sea, si tienes una tienda de Las Muns cerca de ti, hazte un favor, y date el gusto de probarlas a nuestra salud.Support the show

Tomorrow evening marks this year's spring equinox, and that happens to line up with a celebration called Nowruz, also known as the Iranian New Year. Yashar Meidani and Parsa Esmkhani are members of MUNs Iranian student association. They joined us in studio and shared how they will be kicking off the Iranian New Year at the Bella Vista.

Ryan Muns is the composer and operator of Eyes on the Moon Studios, specializing in custom music for TTRPGs and Fantasy settings.  Ryan took the time this week to arrange a celtic tune, "The Parting Glass" into a full blown rocking orchestral arrangement.  He takes the time to talk about orchestration, embellishments, modes, and most importantly, naming musical instruments.    find his music here: https://www.youtube.com/user/DarthRaith Eyes on the Moon Patreon: https://www.patreon.com/EyesOnTheMoonStudios   visit our website: http://www.asamusicpodcast.com/

Vad var det för något stort rymdskepp som våra unga äventyrare såg över vattnet utanför Munsö? Varför mådde de illa och behövde kräkas? Ska Jack hitta sin hund Tårtan eller LG sina höns? Vem är det som kommer till deras hjälp i dagens avsnitt? Spänn fast stöttkrukan för nu drar vi igång! Gestaltarna spelar barn i ett alternativt 80-tal i rollspelet Ur Varselklotet från rollspelsförlaget ⁠⁠⁠⁠⁠Fria Ligan⁠⁠⁠⁠⁠. Ett rollspel inspirerat av artisten Simon Stålenhags illustrationer i artbooken med samma namn. Spelet har vunnit många fina internationella priser och utmärkelser. Vi tackar Fria Ligan för att vi får använda Simon Stålenhags bilder till vår podd. Mysterierna och spelledarpersonerna i podden är hämtade från olika äventyr och äventyrsplatser som finns med i de fyra publikationerna "Ur Varselklotet", "Flodskörden", "Kronografens hemlighet"  samt "Våra vänner maskinerna och andra äventyr". Vissa av mysterierna har anpassats till ett vintrigt Mälaröarna och vissa justeringar har gjorts för att passa in i varandra. I avsnittet spelas barnen av: Einar - Benjamin Martina - Maria "LG" - Martin S Jens - Martin B Jack - Dan "Hella" - Daniel Spelledare - Fredrik Vi vill tillslut tacka Jack från rollspelspodden Röda Pesten för musiken i introt och outrot.  Ett stort tack till Jack från Röda Pesten för tolkningen av radioprataren Mackan Gunnarsson. Ljudeffekterna i avsnittet kommer från BBC fria ljudarkiv.

In onze verkiezingsserie Haagse Groentjes gaat politiek redacteur Sandrine Thelosen op pad met nieuwkomers op de lijsten van politieke partijen. Wie inspireert hen om de politiek in te gaan? Voor GroenLinks-PvdA staat Lyle Muns op plek 37 op de lijst. Wandelend door Amsterdam laat hij plekken zien die veel voor hem betekenen en vertelt hij over de Amerikaanse politicus Harvey Milk. Eerdere afleveringen van Haagse Groentjes: - Arend Kisteman (https://open.spotify.com/episode/1cgU6qE44pyjgqELcnNoFa?si=20af9e491f124df4) (VVD) over Johan Rudolph Thorbecke

Black mould, unfinished walls and bed bugs. It's not something you want to see when moving into a new residence. Memorial University student Rebecca Morgan spoke with the CBC's Hillary Johnson about the disgusting condition of the unit. Following this, the CBC's Bernice Hillier reached out to Bruce Belbin for comment. He's the director of MUN's residences and ancillary services.

JR sits down with WVU gymnastics transfer Sierra Muns to talk about her recent move to Morgantown, and what she hopes to accomplish at her new home. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/ffm-sports-network/message Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/ffm-sports-network/support

Itūreiz raidejumā runuosim par folkloru, rogonom i raganim, goramontom, putynim, taurinim i daudzi kū cytu. Gostūs filologejis doktors, Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta Latvīšu folklorys kruotivis vodūšais pietnīks i digitaluo arhiva garamantas.lv vadeituojs Sandis Laime.  Sandis kasdīnā dzeivoj Ciesīs, vystik jis saprūt i ari labi runoj latgaliski. Ite paļdis juosoka naviņ lokacejai, bet ari profesorei Lidejai Leikumai studeju laikā, kai ari dorbam folklorys arhivā i ekspedicejom Zīmeļlatgolā i pi latgalīšu Sibirī. „Juosuoc drūsai viņ ar tū, ka sovulaik, vālajā dzeļža laikmatā, ap 12. godu symtu, ap Ciesim dzeivuoja kai senejī lībīši jeb vendi, tai i latgali. Par pīmāru, tī, kur es pavadeju sovu bierneibu, Ģūgerūs, ir cīši lels senejūs latgaļu kopulauks. Tai ka, smīklam sokūt, tys ir normali, ka čyuli Ciesīs ari zyna latgalīšu volūdu… Muns pyrmais aizdavums Latvīšu folklorys kruotivē beja audio īrokstu digitalizaceja. Tys nūzeimej, ka tuos vacuos kasetis juosadzan digitalā formatā i juoaproksta. Tautysdzīsmem, par pīmāru, beja juopīroksta pyrmuo rynda. Ka tys beja latgalīšu teksts, ta maņ tū pyrmū ryndu vysupyrma vajadzēja saprast, lai es varātum pīraksteit dzīsmis nūsaukumu. Es nasaceitu, ka suokumā guoja vīglai, jo īroksti ari beja nu 80. godu gola, dažaidys kasetis, trūkšni apliek, nūrauti dzīšmu suokumi i tai. Es saceitu, ka taidā veidā, tehniski klausūtīs i raugūt saprast tū pyrmū rindeņu, īsavuiceju latgalīšu volūdys pamatus.”

In dieser Gutenachtgeschichte machen die Muns Apa, Flick und Fanian ein Fest. Sie laden viele Muns zu sich ein und trinken und essen zusammen. Flick macht Musik und am Ende schlafen alle miteinander ein. Schlummerland ist ein Podcast zum Einschlafen für Kinder und andere Menschen mit Fantasie. Langsame Geschichten kombiniert mit sanften Klängen und kleinen Achtsamkeits- und Atemübungen begleiten sanft in den Schlaf und hinterlassen ein Gefühl von Zufriedenheit und Entspannung. Diesen Podcast hört man am besten, wenn die Zähne geputzt und das Pyjama angezogen sind. www.srf.ch/audio/schlummerland Autorin und Sprecherin: Dania Sulzer Sounddesign: Robin Pickis

Fire Chief Harry Muns | City of Chula VistaHarry Muns was appointed Fire Chief on December 31, 2020. In 1991 Chief Muns was introduced to the fire service as a Fire Explorer with the La Mesa and San Miguel Fire Departments and then became a seasonal firefighter in 1995 with the California Department of Forestry in the San Diego (Monte Vista) Ranger Unit.www.chulavistaca.gov

In dieser Gutenachtgeschichte besuchen Flick und Fanian zwei Muns, die ein sehr besonderes Zuhause haben. Dort malt Fanian ein Bild und Flick bastelt ein Windspiel. Schlummerland ist ein Podcast zum Einschlafen für Kinder und andere Menschen mit Fantasie. Langsame Geschichten kombiniert mit sanften Klängen und kleinen Achtsamkeits- und Atemübungen begleiten sanft in den Schlaf und hinterlassen ein Gefühl von Zufriedenheit und Entspannung. Diesen Podcast hört man am besten, wenn die Zähne geputzt und das Pyjama angezogen sind. www.srf.ch/audio/schlummerland Autorin und Sprecherin: Dania Sulzer Sounddesign: Robin Pickis Aufnahme: Lukas Fretz

Battery power.... We look at the economic potential of the electric vehicle supply chain in Canada. (0:00) We swing by the new Labrador Campus of Memorial University to get a tour from founding Dean Ashlee Cunsolo. (6:44) We speak with the independent chair of the Muskrat Falls Monitoring and Health Management Oversight Committee. (18:18) Canada Post's shipping costs have increased once again. That's putting a strain on small Businesses like Raeann Brown's. (25:00) We find out why the Little Tree Family Centre in Happy Valley-Goose Bay is doing community outreach. (29:09) The rain with a mix of snow may be causing some havoc to you all in Labrador West. We check in with a meteorologist on what can be expected and how you can stay prepared. (36:14) New research into the role of air pollution on lung cancer could change the thinking behind tumor growth... and treatment. Health columnist Dr Peter Lin joins us to break down the science. (42:08)

In dieser Gutenachtgeschichte gehen die beiden Muns Flick und Fanian auf dem See Boot fahren. Im Mondschein erzählt Fanian ihrem Freund Flick, wie es dazu kam, dass Muns zaubern können.  Schlummerland ist ein Podcast zum Einschlafen für Kinder und andere Menschen mit Fantasie. Langsame Geschichten kombiniert mit sanften Klängen und kleinen Achtsamkeits- und Atemübungen begleiten sanft in den Schlaf und hinterlassen ein Gefühl von Zufriedenheit und Entspannung. Diesen Podcast hört man am besten, wenn die Zähne geputzt und das Pyjama angezogen sind. www.srf.ch/audio/schlummerland Autorin und Sprecherin: Dania Sulzer Sounddesign: Robin Pickis Aufnahme: Lukas Fretz

This episode features David Muns, Interim COO of Artesia General Hospital. Here, he joined the podcast to talk about his career journey, virtual care transition and advice for emerging healthcare executives.

In this episode, we meet Shirley Muns Ellis who serves on the International Code Council Board of Directors. Shirley discusses her journey in the industry and her role on the board of directors.

My Good School Season 1, Episode 4 - 'Dil Se' means from the heart! "My Good School Podcast - Dil Se" is about the stories that explain how schools can achieve significantly better teaching standards, foster a sense of community, and help students reach their fullest potential. The My Good School Community shares how they connect, communicate, collaborate and create an environment, brings alive the joy of learning.   Dr Ashok Pandey, the show host, speaks with the stakeholders of Ahlcon Public School in Delhi. Joining him for the show is chairman Vikaas Ahluwalia, principal Dr Deepak Raj Singh Bisht, parent Arti Gupta, teacher Mili Dutta, student Deepanshu and ex-student Tanya Grover.  Vikaas Ahluwalia states, "Education of a child is incomplete if it has not made him humane, his character strong, talents honed and soft skills strengthened." He actively participates in school management contributes immensely in continuing the legacy of imparting quality education for more than three decades.   Dr Deepak Raj Singh Bisht has dedicated more than 25 years as a progressive educator, including 12 years in active leadership roles. The opportunity to travel within and beyond Indian borders and work with students and staff from more than 45 countries has helped him grow and shape his career.  Arti Gupta is currently working as a Senior Manager with an IT Services company in Noida. She works at Infosys and has worked with technology giants across different geographies. A passionate delivery manager, a certified Career Coach,  has a son aged 14 and a daughter aged 9; Loves travelling, dancing and spending time with my kids.  Mili Dutta has been associated with Ahlcon Public School as a teacher since 2009. At present, she is teaching English to the seniors. She has worked in All India Radio, Delhi, and realized her passion for training and teaching Language and communication skills after that.  Deepanshu, a 12th-grader Ahlconite services as the Head Boy for 2021-22, is an avid orator. His constant presence in debates, elocutions, anchorings and MUNs has given him an open and enquiring mind, rooted in traditions yet in search of contemporary sensibilities. He is training in the Kathak form of the Indian Classical Dances and has represented Ahlcon at various International and National platforms.  Tanya Grover, currently pursuing a bachelor in Economics degree from Delhi University. Head Girl ( 2019-20 ) of Ahlcon Public School. Social Media Manager of my college society. Active participation in various literary events and clubs, including debates, quizzes, Commix and Mathematics Clubs.  Ahlcon Public School is a K-12 co-educational, English-medium school affiliated to the CBSE and established in 1988 by the Shanti Devi Progressive Education Society. The cohesive and inclusive learning environment at Ahlcon allows an educational experience where high academic standards are coupled with opportunities for students to excel in leadership, sports and performing arts.   True to its motto' Light to Enlighten', the school provides a unique blend of scientific temper and technological spirit deeply connected with profound spiritual, moral and cultural foundation for our 21st-century learners to be committed to the augmentation of a better, sustainable, and sustainable progressive world.  Find out more: http://www.ahlconpublicschool.com/. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/learningforward/message Support this podcast: https://anchor.fm/learningforward/support

In dieser Gutenachtgeschichte trifft Fanian auf Apa, ein Muns, der schon sehr lange in ihrem Leben ist. Zusammen gehen sie zu Apa nach hause, wo sie einen duftenden Beerenkuchen backen. Schlummerland ist ein Podcast zum Einschlafen für Kinder und andere Menschen mit Fantasie. Langsame Geschichten kombiniert mit sanften Klängen und kleinen Achtsamkeits- und Atemübungen begleiten sanft in den Schlaf und hinterlassen ein Gefühl von Zufriedenheit und Entspannung. Diesen Podcast hört man am besten, wenn die Zähne geputzt und das Pyjama angezogen sind. www.srf.ch/audio/schlummerland Autorin und Sprecherin: Dania Sulzer Sounddesign: Robin Pickis Aufnahmeleitung: Mirjam Emmenegger

KRLD CEO Spotlight with John B Muns, Mayor of Plano, Texas See omnystudio.com/listener for privacy information.

Klimatförändringen är ett faktum, och påverkar givetvis även vårt jordbruk. Vilka stora utmaningar står det svenska jordbruket inför och vilka lösningar och ny teknik kan vi se idag? Podden gästas av Johan Litsmark som är produktspecialist hos oss på Länsförsäkringar och Adam Giertta, tolfte generationens bonde som driver gården Bona Gård i Munsö strax utanför Stockholm. Programledare: Peter Birch-Iensen.

See omnystudio.com/listener for privacy information.

Proprietors Ed Muns and Mary Lindsay discuss the special characteristics of their vineyard situated at an elevation of 2,600 feet in the Santa Mountains AVA where they grow and bottle Pinot Noir and Syrah grapes.  They list the many obstacles they encounter on a daily basis as well as how the recent COVID 19 pandemic impacted the winery's business model. This show will inspire you to buy and open a bottle of their wonderful Pinot Noir! Find Muns Vineyard on their website, YouTube, and Facebook.

In dieser Gutenachtgeschichte steht ein riesengrosser Regenbogen über dem Schlummerland. Die beiden Muns Flick und Fanian wollen herausfinden, wo er den Boden berührt. Dabei treffen sie Uppa, einen alten Muns, der ihnen ein winziges Stück vom Regenbogen schenkt. Schlummerland ist ein Podcast zum Einschlafen für Kinder und andere Menschen mit Fantasie. Langsame Geschichten kombiniert mit sanften Klängen und kleinen Achtsamkeits- und Atemübungen begleiten sanft in den Schlaf und hinterlassen ein Gefühl von Zufriedenheit und Entspannung. Diesen Podcast hört man am besten, wenn die Zähne geputzt und das Pyjama angezogen sind. Autorin und Sprecherin: Dania Sulzer Sounddesign: Robin Pickis Aufnahme: Simon Meyer www.srf.ch/audio/schlummerland

Vi gör en resa till Munsö och tar del av nya idéer och visioner. För Björn Falk och Falks Event har alltid många bollar i luften och nu även padelbollar i och med Munsö padels två nya banor som blev klara i våras. -Padel är en sport som passar alla, säger Björn som nu planerar för fler projekt och överraskningar till nästa säsong. 

Este episodio fue patrocinado por MURAL, la herramienta con la que miles de empresas estan transformando el trabajo en equipo.Mira las fotos y encuentra todos los  links en nuestro blog. 

Tune in to the latest episode of Plano Pulse and get to know newly-elected Plano Mayor John Muns. Our hosts, Kelle Marsalis (President & CEO) and Steve McSwain (2021 Chair of the Board) connected with Mayor Muns for a discussion on his lessons learned on the campaign trail, his first order of business as mayor, and how his previous community involvement has prepared him for his new role, as well as a speed round where you'll learn Mayor Muns' favorite movie, first concert, and more!

Itymā godā mozī gruomotu skaiteituoji tiks pi gruomotenis “Burtu vuoceleite”. Tys ir rodūšs kūpdorbs.  Dzejneica Ineta Atpile-Jugane ir radejuse divrindis, bet jaunuo grafikys dizainere Īva Širiņa – zeimiejumus. “Burtu vuoceleitei” izvālāts ābecis princips. Alfabeta parādā kotrā puslopā skaiteituoji teik īpazeistynuoti ar mozuok dzierdātim latgalīšu volūdys vuordim. Vaira par itū gruomotu klausitēs Ingys Kaļvys-Miņinys sagataveitajā stuostā. Īva Širiņa ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis dizaina studeju programys absolvente i “Burtu vuoceleite” ir juos magistra dorbs. Tū, ka bārnim ir vajadzeiga gruomateņa, kas paleidzātu īpazeit latgalīšu alfabetu Īva saprota, kod juos meita divu godu vacumā suokuse interesētīs par burtenim. “Kod munai meitai beja aptuveni divi godi, jei cīši suoce interesētīs par burtenim. Tai mes nūpierkom vairuokys ābeceitis i kūpā vuicejamīs burteņus. Mums cīši īsapatyka vīna gruomateņa, kur beja burteņš, vuordeņš i kluot skaneigs dzejūleits. I tai mes obejis cīši uotri tūs dzejūleišus īgaumejom. Tod es suoču dūmuot par tū, ka drupeit čudna saīt – es ar sovu meitu runoju tikai i vīneigi latgaliski, bet saīt vuiceit jai latvīšu literarū volūdu – navaru izškūrsteit ar jū gruomoteņu i parunuot tymā laikā latgaliski. Maņ roduos ideja, ka varbyut kuodreiz es varātu izveiduot kaidu gruomoteņu poša, kura byutu latgaliski i taidā formatā, kai es tū asu īsadūmuojuse. Piec aptyvai goda es īsastuoju Rēzeknis Tehnologeju akademejis dizaina magistra programā. Atguoja breids, kod mums vādzeja stuosteit, kū mes varātu taiseit diplomdorbā. Es profesorei Ainai Strodei īsaminieju, ka tei varātu byut bārnu gruomoteņa. Jei munu ideju akceptieja.” Īva poša radeja zeimiejumus, grafiskū dizainu i gruomotys maketu. Sovpus dzejis raksteišonai piec profesoris īsacejuma tyka izraudzeita dzejneica. “Nu suokuma pīsaduovoju es poša saraksteit – vydsškolys laikā patyka raksteit, poša ari koč kū sacerieju, bet Aina īsaceja, ka vajag vys tik vierstīs pi profesionaļa. Jei maņ īsaceja Inetu Atpili-Jugani. Pyrms jū uzrunuot, es puorskaiteju juos dzejūļu gruomotu “Mūdynuot muokuļus”. Es tū gruomotu palaseju i tei mani cīši uzrunuoja,” stuosta Īva. Dzejneica Ineta Atpile-Jugane pīzeist ka jai pateik īsasaisteit vysaidūs rodūšus eksperimentūs, kai pīmāram, ituos gruomatenis tapšonā: “Itys ir tys variants, kod vyspyrms topa gruomotys dizains, na dzejūli, kai mes parosti autori dorom, ka sarokstom dzejūļus i tod vaicojam, kurs varēs paleidzēt ar vizualū. Itūšaļt tei beja studeņtis ideja, ka jei grybātu veiduot zeimiejumu gruomateņu taišni nu dizaina vīdūkļa. Redzīs, jei sovu dorbu ir izdarejuse cīši breineigi. Muns i korektora dorbs vēļ tikai prīškā, par tū ka tān ir juostruodoj ar tekstu vairuok kai ar dizainu. Iz vaicuojumu, kuru nu burteņam veļteitūs divrinžu beja visgryušuok uzzeimēt, gruomotys muokslineica Īva atbiļd: “Nu suokuma satraukumu radeja tys, ka latgalīšim ir daži burteni, uz kurim nasasuoc vuordi, pīmāram, ā, ē, ķ, ģ. Maņ radeja satraukumu tys, kai es uzzeimiešu tū, kuo nimoz nava? Bet Ineta cīši veiksmeigi izdūmuoja dzejūleišus taišni šim sarežgeitajim burtenim, pīmāram: “Ā, es zynu itū jūku, kūku sauc par gumejkūku.” Nu kai tod es nauzzeimiešu gumejkūku, kas pi vacmamys tai vysod ir skaisti audzs.” Juoizsver, ka itymā godā izīs divejis gruomotys ar dzejneicys Inetys Atpilis-Juganis dzejūlim – gon jau pīmynātuo gruomateņa bārnim “Burtu vuoceleite”, gon ari juos dzejis kruojums “Spuornu golu šolks”. “Grybīs dūmuot, ka tei otkol byus gruomota – puorsteigums sev i tim, kas skaiteis – gon dzejūļu, gon ari vizualā ziņā. Tys maņ vysod ir cīši svareigi, lai gruomota byutu cytaižuoka ari vizualā ziņā. Gribīs koč kū taidu vīglu kai šolks, caurradzamu, nadasaduromu, taidu sajiutamu, nūjaušomu, tys, kas spuornu golūs, tys, kas šolkains”, par sovu tūpūšū dzejis gruomotu soka Ineta Atpile-Jugane.  

Itymā godā mozī gruomotu skaiteituoji tiks pi gruomotenis “Burtu vuoceleite”. Tys ir rodūšs kūpdorbs.  Dzejneica Ineta Atpile-Jugane ir radejuse divrindis, bet jaunuo grafikys dizainere Īva Širiņa – zeimiejumus. “Burtu vuoceleitei” izvālāts ābecis princips. Alfabeta parādā kotrā puslopā skaiteituoji teik īpazeistynuoti ar mozuok dzierdātim latgalīšu volūdys vuordim. Vaira par itū gruomotu klausitēs Ingys Kaļvys-Miņinys sagataveitajā stuostā. Īva Širiņa ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis dizaina studeju programys absolvente i “Burtu vuoceleite” ir juos magistra dorbs. Tū, ka bārnim ir vajadzeiga gruomateņa, kas paleidzātu īpazeit latgalīšu alfabetu Īva saprota, kod juos meita divu godu vacumā suokuse interesētīs par burtenim. “Kod munai meitai beja aptuveni divi godi, jei cīši suoce interesētīs par burtenim. Tai mes nūpierkom vairuokys ābeceitis i kūpā vuicejamīs burteņus. Mums cīši īsapatyka vīna gruomateņa, kur beja burteņš, vuordeņš i kluot skaneigs dzejūleits. I tai mes obejis cīši uotri tūs dzejūleišus īgaumejom. Tod es suoču dūmuot par tū, ka drupeit čudna saīt – es ar sovu meitu runoju tikai i vīneigi latgaliski, bet saīt vuiceit jai latvīšu literarū volūdu – navaru izškūrsteit ar jū gruomoteņu i parunuot tymā laikā latgaliski. Maņ roduos ideja, ka varbyut kuodreiz es varātu izveiduot kaidu gruomoteņu poša, kura byutu latgaliski i taidā formatā, kai es tū asu īsadūmuojuse. Piec aptyvai goda es īsastuoju Rēzeknis Tehnologeju akademejis dizaina magistra programā. Atguoja breids, kod mums vādzeja stuosteit, kū mes varātu taiseit diplomdorbā. Es profesorei Ainai Strodei īsaminieju, ka tei varātu byut bārnu gruomoteņa. Jei munu ideju akceptieja.” Īva poša radeja zeimiejumus, grafiskū dizainu i gruomotys maketu. Sovpus dzejis raksteišonai piec profesoris īsacejuma tyka izraudzeita dzejneica. “Nu suokuma pīsaduovoju es poša saraksteit – vydsškolys laikā patyka raksteit, poša ari koč kū sacerieju, bet Aina īsaceja, ka vajag vys tik vierstīs pi profesionaļa. Jei maņ īsaceja Inetu Atpili-Jugani. Pyrms jū uzrunuot, es puorskaiteju juos dzejūļu gruomotu “Mūdynuot muokuļus”. Es tū gruomotu palaseju i tei mani cīši uzrunuoja,” stuosta Īva. Dzejneica Ineta Atpile-Jugane pīzeist ka jai pateik īsasaisteit vysaidūs rodūšus eksperimentūs, kai pīmāram, ituos gruomatenis tapšonā: “Itys ir tys variants, kod vyspyrms topa gruomotys dizains, na dzejūli, kai mes parosti autori dorom, ka sarokstom dzejūļus i tod vaicojam, kurs varēs paleidzēt ar vizualū. Itūšaļt tei beja studeņtis ideja, ka jei grybātu veiduot zeimiejumu gruomateņu taišni nu dizaina vīdūkļa. Redzīs, jei sovu dorbu ir izdarejuse cīši breineigi. Muns i korektora dorbs vēļ tikai prīškā, par tū ka tān ir juostruodoj ar tekstu vairuok kai ar dizainu. Iz vaicuojumu, kuru nu burteņam veļteitūs divrinžu beja visgryušuok uzzeimēt, gruomotys muokslineica Īva atbiļd: “Nu suokuma satraukumu radeja tys, ka latgalīšim ir daži burteni, uz kurim nasasuoc vuordi, pīmāram, ā, ē, ķ, ģ. Maņ radeja satraukumu tys, kai es uzzeimiešu tū, kuo nimoz nava? Bet Ineta cīši veiksmeigi izdūmuoja dzejūleišus taišni šim sarežgeitajim burtenim, pīmāram: “Ā, es zynu itū jūku, kūku sauc par gumejkūku.” Nu kai tod es nauzzeimiešu gumejkūku, kas pi vacmamys tai vysod ir skaisti audzs.” Juoizsver, ka itymā godā izīs divejis gruomotys ar dzejneicys Inetys Atpilis-Juganis dzejūlim – gon jau pīmynātuo gruomateņa bārnim “Burtu vuoceleite”, gon ari juos dzejis kruojums “Spuornu golu šolks”. “Grybīs dūmuot, ka tei otkol byus gruomota – puorsteigums sev i tim, kas skaiteis – gon dzejūļu, gon ari vizualā ziņā. Tys maņ vysod ir cīši svareigi, lai gruomota byutu cytaižuoka ari vizualā ziņā. Gribīs koč kū taidu vīglu kai šolks, caurradzamu, nadasaduromu, taidu sajiutamu, nūjaušomu, tys, kas spuornu golūs, tys, kas šolkains”, par sovu tūpūšū dzejis gruomotu soka Ineta Atpile-Jugane.  

Did you know that Plano is the 9th largest city in Texas and home to more than 10,000 businesses?!It's easy to see why so many people are relocating to Plano - there are wonderful trails, schools, restaurants, and businesses making our city stand out and make a name for itself! On episode 60 of Community Cocktails with Kimberly, I sit down with the newly-elected Mayor of Plano, John Muns to discuss his vision for Plano over the next four years and how much the city has grown over time!Also, don't forget, you still have time to vote! Run-off elections end on June 5th so be sure to make your voice heard!

Watch Siddhansh and Anant talk about public speaking, debates, MUNs, and getting over stage fear. They also talk about a plethora of things which include careers, society, and everything that there is. Connect with Siddhansh Agrawal Instagram: https://www.instagram.com/sidsbrainwork/Twitter: https://twitter.com/sidsbrainworkLinkedIn: https://www.linkedin.com/in/siddhansh-agrawal-6b95231b8/Facebook: (who tf uses it now) Mentep: https://www.mentep.com Mentep Mentep is an online platform for people facing mental health issues to get help, no matter how remote they are. Qualified and experienced professional therapists are available on the go. Being an online platform, it solves the logistical problems of “going to a therapist”, and is also reasonably priced because of the same. Its also really easy to get an appointment booked, takes no more than 2 minutes. Despite being a toddler in the field of health-tech startups, Mentep has managed to gather the trust of prominent people, which includes established psychiatrists, social workers and startup consulants. Connect with Anant Dev Kapoor Instagram: https://www.instagram.com/capellascavaig/ Watch clips from this podcast on our Instagram: https://www.instagram.com/sit.with.sid/Subscribe: https://www.youtube.com/channel/UCHP7xyupgiJ_zgqRduSWRKQ Listen to the podcast on: Spotify: https://open.spotify.com/show/0VqbtixGAoS6S2DvZEbmxQGoogle Podcasts: https://www.google.com/podcasts?feed=aHR0cHM6Ly9hbmNob3IuZm0vcy8xZTE0ZjBhMC9wb2RjYXN0L3Jzcw==Apple Podcasts: https://podcasts.apple.com/in/podcast/sit-with-sid/id1511082289Breaker: https://www.breaker.audio/swish-2Overcast: https://overcast.fm/itunes1511082289/swishPocketcasts: https://pca.st/wexh1evrRadioPublic: https://radiopublic.com/swish-8Qko1z About Sit with Sid Siddhansh sits down with interesting people to discuss various subjects like content, philosophy, etc. He dives deep down into some topics in each episode to provide value for everyone watching. If you have an appetite for conversations like these, hit that subscribe button! --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app

Welcome to Business North Carolina's weekly podcast, serving up interviews with some of the Tar Heel State's most interesting people. This week's podcast features Lindsay Muns, CEO of Charlotte Radiology, one of the largest radiology groups in the country. Lindsay talks about her journey to being a CEO and moving from the northeast to build a life here in the Carolinas. She also talks about Charlotte Radiology's local healthcare partnerships, growth across half a century, and navigating through the pandemic.

Els periodistes Jaume Barber

Kotrys gods īt ar jaunom apsajimšonom i aizsuoktim dorbim, procesim, tai ari mes „Kolnasātā” asam īceriejuši cytu godu papyldynuot myusu rubriku sadaļu ar vēļ vīnu jaunu rubriku, mienešrokstu – „Zemis suoļs”. Juopīzeist, ka ituo mienešroksta nūsaukums īt nu tuos autoris, ilggadejuos žurnalistis i redaktoris, viļuonītis Marutys Latkovskys. Aiz tuo itūreiz pīduovojom jums nūsaklauseit sarunu ar Marutu Latkovsku. Runuosim par juos dzeivis guojumu i pīredzi, par ilgajim dorba godim izdavumā „Katōļu Dzeive”, kai ari jaunuos rubrikys „Zemis suoļs” saturu i daudzi kū cytu. Maruta Latkovska mums daudzim nūteikti ir pazeistama kai žurnala „Katōļu Dzeive” redaktore i aktiva latgaliskuos kulturys popularizātuoja. „Es asu dorbaholiks. Muns dorbs beja leidz vīnu, diveju naktī, kod žurnalu vajadzēja nūdūt. Piec tam vēļ ari kaids ogūrcs beja juoīlīk i tai, vysaidi sātys dorbi. Maņ tys beja taids aplis, nu kura es navarēju ar sovim apgrīzīnim izleist. Kod mes beidzem izdūt „Katōļu Dzeivi” es guoju pa Viļuonim i breinuojūs, tī koč kas izcalts i tī vyss cytaiž... Es dzeivuoju tymā sovā čaulā nu žurnala leidz žurnalam, aiz tuo maņ ir prīca, ka maņ ari vēļ piec tam ir dūts koč kas.” Pyrma pīcu godu jei ari sajāmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks” par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturā. Kaids laiceņš piec pādejuo žurnala „Katōļu Dzeive” 2014. godā jau paguojs, sovpus Maruta vys vēļ ir aktiva dareituoja literaturys i ari žurnalistikys laucenī. Pa šalteņai vītejūs izdavumūs var puorskaiteit pa kaidam juos rokstam. „Tikū beidzem izdūt „Katōļu Dzeivi”, tai Skaidreite Svikša mani uzrunuoja, ka vajag „Vītejai Avīzei” latgaliskū puslopu paleidzēt gataveit. Tai pakuopeniski otkol vyss kas aizasuoce i nūtyka. Ieva Jurjāne atguoja pi mane vuiceitīs latgalīšū volūdu i tai mums kai Dīva breinums izguoja „Kačeiša patmalis”. Jei saceja, ka jei jau vasalu godu zeimoj zeimuojumus „Kačeiša patmalem” i kai lai jei maņ samoksoj par vuiceišonu. Latgalīts jau vyspuor prīceigs, ka kaids pi juo grīžās i gryb koč kū vuiceitīs, kaida tī moksa. I tod jei saceja, ka zeimej, i ka izīs tei jaunuo gruomota jei maņ jū izduovynuos. Na iz reizis, bet tod maņ īguoja pruotā, tei tok ir vīna nu munu meiluokūs puosoku gruomotu. Varbyut mes varātum jū pi tūs zeimuojumu puorlikt latgaliski. Es tok zynu – tipografejā, ka tev ir zeimuojumi, jem i lic kluot kaidu volūdu gribi, nav nikaidu problemu.” Maruta stuosta kai aizasuocs juos ceļs žurnalista profesejā kūpā ar latgaliskū: „Tys maņ nūtyka, kod es suoku vuiceitīs universitatē, žurnalistūs, i kod es tyku gruomotu i ratūs rūkrokstu nūdaļā pi Apeiņa Alekseja. Tod es īraudzeju tī, ka ir Fraņča Kempa „Gaismas”, siedieju i puoraksteju juos ar rūku. Taids maņ beja breinums. Tī es ari dabuoju Valerejis Seilis bibliografiskū ruodeituoju i īraudzeju, ka latgalīšim ir tik daudzi gruomotu. Maņ itys vyss beja atkluojums.” Maruta Latkovska izsver, ka dorba godi „Katōļu Dzeivē” jai ir bejuši kai ūtrei i trešuo universitate. Tei ir bejuse vareiba satikt i īpazeit daudzys īvārojamys i interesantys personeibys. „Es „Katōļu Dzeivis” 26 godim asu pateiceiga par tū, ka maņ beja vareiba realizēt sovu profeseju. Pyrmuo dorbavīta maņ beja žurnals „Padūmu Latvejis Sīvīte”. Tī es suoku struoduot jau 4. kursā, lauksaimnīceibys nūdaļā struoduoju pi Litys Robežniecis i jei maņ īsaceja, ka žurnalistam vajag specializaceju. Tai mums saceja ari kurators Ābrams Kļockins, ka žurnalists navar par vysa kū rakstiet, jam vajag sovu specializaceju. Tai es nakluotīnē pabeidzu Bulduru tehnikumā duorzkūpeibys nūdaļu. Tod, kod maņ pīdzyma meita i es navarieju braukuot nikaidūs komandiejumūs, struoduoju Botaniskajā duorzā. Munu dzeivis ceļu vysu laiku kaids ar taidu kuorteigu rūku ir kuortuojs, tai es tū asu jutuse.” Tyvojūtīs goda golam, „Kolnasātys” radūšuo komanda, dūmojūt par cyta gods raidejumim i vārojūt Marutys Latkovskys aktivitatis dzeivē i socialajūs teiklūs, asam jū uzrunuojuši i aicynuojuši pasadaleit ar myusu klauseituojim sovūs nūvārojumūs i dzeivis gudreibā. Kai jai miniejom, tod Marutys gataveituos rubrykys aba mienešroksta nūsaukums – „Zemis suoļs” īt nu juos pošys. „Ontonam Rupaiņam ir romans „Zemes sōļs”, es jū sovā laikā asu skaitejuse i maņ jis cīši patyka. Tys nūzeimej, ka mes naliduosim pa muokulim, bet runuosim par taidom pīzemeitom lītom. Par pīmāru, es niu asu salasejuse daudzi vysaidu augu nūsaukumu i taišni latgaliskūs. Tei ir taida boguoteibu skreine. Jius saprūtit, ka mes, aizmierstūt tūs latgaliskūs nūsaukumus, izgaisynojam sovu seņču gudreibu, zynuošonu par zuoleitem. Ir taida zuoleite lakacs, bet mes jū pazeistam kai mada zuoli. Pasainteresejom kai latgalīši jū sauce – plauškine, tai izīt, ka tei ir plaušu zuole. Latiniski Pulmanario oficionalis, a pulmanario i plauša. Tai ka redzit, tymā latiniskajā tys ir, a latviskaja vaira nav. Latgliskajā jis gon beja, i taida ir nivīna viņ zuoleite.” Kai jau nūprūtams, tod itymā rubrykā Maruta mums stuosteis par lītom, personeibom, nūtykumim i procesim, kas jai pošai ir tyvi i svareigi. Jaunajā rubrykā byus vareiba dzierdēt i dazynuot vaira par gruomotom, literaturu i augim, nūteikti ari daudzi kū cytu, jo gruomotuos ir vysa kuo kū vaicuot i atrast. „Ka cylvākam ir biblioteka i duorzs, jam vaira nikuo navajag, tod jis teišom ir boguots. Es ari itū varu aplīcynuot, ka es asu laimeiga gon ar tom sovom gruomotom, kuru maņ teišom ir daudzi, vasala biblioteka salaseita – gon latgaliskūs, gon nalatgaliskūs gruomotu. Nu maņ ir taida biblioteka, ka es poša vaira dreiži navarēšu sātā apsagrīzt. Vēļ maņ ir taids naparosts, mežūneigs duorzs, jo tī es asu savylkuse gon kulturaugus, gon pļovys augus i es jim koč kai līku dzeivuot kūpā.” *** Taipat raidejumā klausitēs arī literatis Ilzes Spergas sagataveitū gruomotplauktu - latgalīšu literaturys apskots 2020. godam. Cik daudzi i kaidi izadvumi itymā godā izdūti, kaidi zeimeigi nūtikumi latgalīšu literaturā pīdzeivuoti, kai ari, kū īsoka puorskaites Latgolys literati i literaturzynuotnīki.

Kotrys gods īt ar jaunom apsajimšonom i aizsuoktim dorbim, procesim, tai ari mes „Kolnasātā” asam īceriejuši cytu godu papyldynuot myusu rubriku sadaļu ar vēļ vīnu jaunu rubriku, mienešrokstu – „Zemis suoļs”. Juopīzeist, ka ituo mienešroksta nūsaukums īt nu tuos autoris, ilggadejuos žurnalistis i redaktoris, viļuonītis Marutys Latkovskys. Aiz tuo itūreiz pīduovojom jums nūsaklauseit sarunu ar Marutu Latkovsku. Runuosim par juos dzeivis guojumu i pīredzi, par ilgajim dorba godim izdavumā „Katōļu Dzeive”, kai ari jaunuos rubrikys „Zemis suoļs” saturu i daudzi kū cytu. Maruta Latkovska mums daudzim nūteikti ir pazeistama kai žurnala „Katōļu Dzeive” redaktore i aktiva latgaliskuos kulturys popularizātuoja. „Es asu dorbaholiks. Muns dorbs beja leidz vīnu, diveju naktī, kod žurnalu vajadzēja nūdūt. Piec tam vēļ ari kaids ogūrcs beja juoīlīk i tai, vysaidi sātys dorbi. Maņ tys beja taids aplis, nu kura es navarēju ar sovim apgrīzīnim izleist. Kod mes beidzem izdūt „Katōļu Dzeivi” es guoju pa Viļuonim i breinuojūs, tī koč kas izcalts i tī vyss cytaiž... Es dzeivuoju tymā sovā čaulā nu žurnala leidz žurnalam, aiz tuo maņ ir prīca, ka maņ ari vēļ piec tam ir dūts koč kas.” Pyrma pīcu godu jei ari sajāmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks” par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturā. Kaids laiceņš piec pādejuo žurnala „Katōļu Dzeive” 2014. godā jau paguojs, sovpus Maruta vys vēļ ir aktiva dareituoja literaturys i ari žurnalistikys laucenī. Pa šalteņai vītejūs izdavumūs var puorskaiteit pa kaidam juos rokstam. „Tikū beidzem izdūt „Katōļu Dzeivi”, tai Skaidreite Svikša mani uzrunuoja, ka vajag „Vītejai Avīzei” latgaliskū puslopu paleidzēt gataveit. Tai pakuopeniski otkol vyss kas aizasuoce i nūtyka. Ieva Jurjāne atguoja pi mane vuiceitīs latgalīšū volūdu i tai mums kai Dīva breinums izguoja „Kačeiša patmalis”. Jei saceja, ka jei jau vasalu godu zeimoj zeimuojumus „Kačeiša patmalem” i kai lai jei maņ samoksoj par vuiceišonu. Latgalīts jau vyspuor prīceigs, ka kaids pi juo grīžās i gryb koč kū vuiceitīs, kaida tī moksa. I tod jei saceja, ka zeimej, i ka izīs tei jaunuo gruomota jei maņ jū izduovynuos. Na iz reizis, bet tod maņ īguoja pruotā, tei tok ir vīna nu munu meiluokūs puosoku gruomotu. Varbyut mes varātum jū pi tūs zeimuojumu puorlikt latgaliski. Es tok zynu – tipografejā, ka tev ir zeimuojumi, jem i lic kluot kaidu volūdu gribi, nav nikaidu problemu.” Maruta stuosta kai aizasuocs juos ceļs žurnalista profesejā kūpā ar latgaliskū: „Tys maņ nūtyka, kod es suoku vuiceitīs universitatē, žurnalistūs, i kod es tyku gruomotu i ratūs rūkrokstu nūdaļā pi Apeiņa Alekseja. Tod es īraudzeju tī, ka ir Fraņča Kempa „Gaismas”, siedieju i puoraksteju juos ar rūku. Taids maņ beja breinums. Tī es ari dabuoju Valerejis Seilis bibliografiskū ruodeituoju i īraudzeju, ka latgalīšim ir tik daudzi gruomotu. Maņ itys vyss beja atkluojums.” Maruta Latkovska izsver, ka dorba godi „Katōļu Dzeivē” jai ir bejuši kai ūtrei i trešuo universitate. Tei ir bejuse vareiba satikt i īpazeit daudzys īvārojamys i interesantys personeibys. „Es „Katōļu Dzeivis” 26 godim asu pateiceiga par tū, ka maņ beja vareiba realizēt sovu profeseju. Pyrmuo dorbavīta maņ beja žurnals „Padūmu Latvejis Sīvīte”. Tī es suoku struoduot jau 4. kursā, lauksaimnīceibys nūdaļā struoduoju pi Litys Robežniecis i jei maņ īsaceja, ka žurnalistam vajag specializaceju. Tai mums saceja ari kurators Ābrams Kļockins, ka žurnalists navar par vysa kū rakstiet, jam vajag sovu specializaceju. Tai es nakluotīnē pabeidzu Bulduru tehnikumā duorzkūpeibys nūdaļu. Tod, kod maņ pīdzyma meita i es navarieju braukuot nikaidūs komandiejumūs, struoduoju Botaniskajā duorzā. Munu dzeivis ceļu vysu laiku kaids ar taidu kuorteigu rūku ir kuortuojs, tai es tū asu jutuse.” Tyvojūtīs goda golam, „Kolnasātys” radūšuo komanda, dūmojūt par cyta gods raidejumim i vārojūt Marutys Latkovskys aktivitatis dzeivē i socialajūs teiklūs, asam jū uzrunuojuši i aicynuojuši pasadaleit ar myusu klauseituojim sovūs nūvārojumūs i dzeivis gudreibā. Kai jai miniejom, tod Marutys gataveituos rubrykys aba mienešroksta nūsaukums – „Zemis suoļs” īt nu juos pošys. „Ontonam Rupaiņam ir romans „Zemes sōļs”, es jū sovā laikā asu skaitejuse i maņ jis cīši patyka. Tys nūzeimej, ka mes naliduosim pa muokulim, bet runuosim par taidom pīzemeitom lītom. Par pīmāru, es niu asu salasejuse daudzi vysaidu augu nūsaukumu i taišni latgaliskūs. Tei ir taida boguoteibu skreine. Jius saprūtit, ka mes, aizmierstūt tūs latgaliskūs nūsaukumus, izgaisynojam sovu seņču gudreibu, zynuošonu par zuoleitem. Ir taida zuoleite lakacs, bet mes jū pazeistam kai mada zuoli. Pasainteresejom kai latgalīši jū sauce – plauškine, tai izīt, ka tei ir plaušu zuole. Latiniski Pulmanario oficionalis, a pulmanario i plauša. Tai ka redzit, tymā latiniskajā tys ir, a latviskaja vaira nav. Latgliskajā jis gon beja, i taida ir nivīna viņ zuoleite.” Kai jau nūprūtams, tod itymā rubrykā Maruta mums stuosteis par lītom, personeibom, nūtykumim i procesim, kas jai pošai ir tyvi i svareigi. Jaunajā rubrykā byus vareiba dzierdēt i dazynuot vaira par gruomotom, literaturu i augim, nūteikti ari daudzi kū cytu, jo gruomotuos ir vysa kuo kū vaicuot i atrast. „Ka cylvākam ir biblioteka i duorzs, jam vaira nikuo navajag, tod jis teišom ir boguots. Es ari itū varu aplīcynuot, ka es asu laimeiga gon ar tom sovom gruomotom, kuru maņ teišom ir daudzi, vasala biblioteka salaseita – gon latgaliskūs, gon nalatgaliskūs gruomotu. Nu maņ ir taida biblioteka, ka es poša vaira dreiži navarēšu sātā apsagrīzt. Vēļ maņ ir taids naparosts, mežūneigs duorzs, jo tī es asu savylkuse gon kulturaugus, gon pļovys augus i es jim koč kai līku dzeivuot kūpā.” *** Taipat raidejumā klausitēs arī literatis Ilzes Spergas sagataveitū gruomotplauktu - latgalīšu literaturys apskots 2020. godam. Cik daudzi i kaidi izadvumi itymā godā izdūti, kaidi zeimeigi nūtikumi latgalīšu literaturā pīdzeivuoti, kai ari, kū īsoka puorskaites Latgolys literati i literaturzynuotnīki.

In this segment of the podcast, we discuss trashy songs and movies like student of the year, MUNs and stupidity circling around women. Apologies if it becomes an ASMR video in between, it's us slurping spicy chicken noodles

Latgales dievnamos un Rīgā klausītājiem šoruden iespēja dzirdēt latviešu komponistu mūzikas koncertu “Muns Sorgenģeļ”, kurā Latgalē dzimušās mākslinieces – ērģelniece Ilona Birģele un mecosoprāns Ilona Bagele - kopā ar čellisti Initu Malnaču veido muzikālu tiltu starp četru dažādu paaudžu komponistiem, kuri dzimuši Latgalē un kuru daiļradē nozīmīga vieta ir Latgales tēmai. Tie ir Jānis Ivanovs, Romualds Jermaks, Rihards Dubra, Andrejs Selickis, Ilona Rupaine un Guntra Kuzmina-Jukna.  Šajā koncertprogrammā mākslinieces atskaņo gan opusus, kas oriģinālā rakstīti ērģelēm, balsij, čellam, gan dažādu opusu pašu veidotus pārlikumus šim sastāvam. Ar mūziķēm tikās Ilze Medne Šajā nedēļas nogalē koncerti gaidāmi: 1. oktobrī plkst. 20.00 – Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīcā, 4. oktobrī plkst. 12.00 - Viļakas Vissvētākas Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā.

Subscribe to our YouTube Channel for full video!   This lad, Muns, is seriously going places. What a young talent and i'm so glad we have him in the Scotland team. "6 first, 4 second and if I have to I'll do the rest" the mindset of the lad just says it all really!! He wants to continually push himself to get better and break more records, and that really just sets the bar for every other budding young club cricketer to follow. Always strive to be the best.   Please follow us on all social media platforms: Twitter Instagram Facebook iTunes Spotify

Eindelijk erkenning: Anton de Kom krijgt een plek in de Nederlandse Canon, de jongerenrevolutie gaat deze zomer door: wat gaat er precies gebeuren? En we openen de deuren van M's Zomerparade.

In 2016 he launched a program designed to bring veterans and first responders out on the open seas in order to experience the exciting and unique world of competition sports-fishing; from that the Amazon Television Show, Blood on the Deck, was born.We discussed:How to get a show on AmazonAbout the show - Blood on the DeckInspiration for the showThe journey to deep sea fishing, trash talk, and camaraderieHow has current events effected the production of your show or planningHow you help the showRent/buy via AmazonWatch now: https://www.amazon.com/Episode-8/dp/B085SWF86C/ref=sr_1_1?dchild=1&keywords=blood+on+the+deck&qid=1589993307&sr=8-1Visit their website: https://www.bloodonthedeck.com/

Welcome to the world of Crazy Kitties formally known as Muns after Midnight. We are a little bit of everything and definitely adult podcast. Come dive in and see if we your cup of tea. --- Support this podcast: https://anchor.fm/muns-after-midnight/support

Maanu (Rehman Afshar) and Osama Mansoor from LUMS join us to discuss the music scenario in Pakistan and the repercussions the industry is facing due to the novel CoronaVirus pandemic. Topics we discussed in this episode: 1. Osama did MUNs?? 2. What is... --- Send in a voice message: https://anchor.fm/Kuchkahotv/message

On this episode of Community Cocktails with Kimberly, Tracy, Heather, and Jenna from The Women's Auxiliary to Children's Medical Center of Plano stop by to tell us all about their upcoming Legacy of Love event!The Women's Auxiliary to Children's Medical Center Plano is hosting the 8th annual Legacy of Love on April 2, 2020 at Mercedes-Benz of Plano. The evening will feature a cocktail reception, luxury raffle and ladies fashion show featuring the season's best styles, presented by Tootsies. Our night will also spotlight Children's Health patients and allow them to strut the runway in the year's hottest fashions.To buy tickets or learn more about Legacy of Love, please visit:www.LegacyofLoveBenefit.org

Ituo goda pyrmajā raidejumā „Kolnasātā” Carnikavā dzymušais latgalīts, multimuokslinīks, saukts ari par komiki – Mārtiņš Kozlovskis aba Kozmens atkluoti i ar humoru par sovu pīdereibu Latgolai, latgaliskū nu molys i kluotynasūt, planim iz prīšku i sovu rodūšū dorbuošonūs. „Muns tāvs ir latgalīts vairuokuos paaudzēs i ari muna muote ir latgalīte vairuokuos paaudzēs, kas nūzeimoj, ka jūs bārni ari ir latgalīši.” Kozmens atkluoj, ka jau ituo goda 21. martā gaidoms juo pyrmais stendaps, kuram cikom vēļ pat nav nūsaukuma, viņ laiks i vīta. Improvizators Kozmens pīmiņ, kod pyrmū reizi sajuts „skotivis garšu” i tū, kai suocīs juo rodūšais ceļš. „Es pīmiņu tū dīnu, kod muna muote maņ golvā izvylka boltu capureiti, kurai beja pīšyutys divejis garys auss, i es beju masu skotūs „Začeišu pierteņā” i jei maņ īdeve leidza ari būrkuonu i saceja, lai es koč kurā breidī vys tik pagraužu. Tei ir muna pyrmuo taida pīredze. Būrkuons ari tyka grauzts i tys beja cīši lobs guojīņs. Tys nabeja apzynuoti, es tū dareju, jo maņ tys patyka. Vēļ es zynu, deļ kam es tū doru, jo tys cylvāku tips, kas ir ari maņ, skaituos zeimuli. Taidi kurim vajag pasazeimuot.” Kozmens pīzeist, ka, atskaitūt improvizaceju i cytu cylvāku smīdynuošonu, jū cīši saista ari viesture i jis pat ir struoduojs par viesturis školuotuoju. „Es asu pamanejs, ka daudzim ir patalogiskys bailis nu tuos, jo tī kai ba ir juozyna daudzi godaskaitļu. Es saceitu, ka nav baigi juozyna, vīnkuorši juozyna: tys beja seņ, cīši seņ voi cīši, cīši seņ. Voi tys beja seņuok par tū i par tū. Tik daudzi juosaprūt.” Kozmens stuosta, ka latgalīšu volūdu jis īsavuicejs bierneibā, kod iz vosorys breivlaiku jū kūpā ar bruoli vacuoki vaduši dzeivuot pi vacvacuoku Latgolā. „Beja tai, ka myus iz vosoru syuteja iz laukim, Škilbānu pogosta Bākarovu, i tī mes dzeivuojom pi munim vacvacuokim – Mariana i Anastasejis. Ūtrī vacvacuoki dzeivuoja pogostā, kas ir rādā, Mednevys pogostā – Helēna i Bronislavs. Mes paleidzejom pi dorbu, i es vīnkuorši lauzūs īškā volūdā. Napareizi, vysaižuok, bet gols golā koč kas jau ari saguoja. Jo, ja tu gribi īsavuiceit kaidu volūdu, napīteik ar tū, ka tu jū vuicīs, tev tei volūda ari juolītoj. Ka jums ruodīs, ka es koč kū pasoku napareizi, tai var byut, bet kotrs jau runoj kai prūt, golvonais, ka saprūt kontekstu.” Vaicuots par tū, voi i cik pīdereigs Latgolai i latgaliskom nūtikšonom jis jiutās kasdīnā, Mārtiņš pīzeist, ka jis Latgolā jiutās kai sovejais. „Ilgu laiku beja tai, ka es vysu laiku gribieju tū, ka es asu latgalīts, bet vīnā breidī maņ vajadzēja gūdeigi sev īsavērt acīs i pasceit, ka tu esi latgalīts, bet tu naesi latgalīts nu Latgolys, bet gon latgalīts nu Carnikovys. Carnikova ir vīta, nu kureinis es īmu.” Mārtiņš stuosta, ka koč ari cytureiz cylvāku smīdynuošona i byušona par pasuokuma „klaunu” pajem cīši daudzi spāka i energejis, tei ir juo apzynuota izvēle, kas nas ari prīcu i gandarejumu. „Tys pajam spāku i breižim ir tai, ka tev nav kur jū atdabuot, bet tod tu sateic cylvākus i cylvāki jau poši tev dūd spāku i energeju. Tu redzi jūs smaidu, i tev tys dūd spāku. Kai soka – dūts deviejam atsadūd... Vaira voi mozuok es uzskotu par sovu miseju nest cylvākim prīcu. I itū es drupeit asu aizajiems nu sovys muotis... Tu pats vari izdūmuot, kas ir tova dzeivis miseja i, ka tova sirds ar tū sytās vīnā ritmā, tod tys tai ari ir. I muotis miseja, ka jei poša saceja, beja nest prīcu i mīrynuojumu cylvākim, kū jei vyspuor ari dora. Es naasu puorlīcynuots, ka es varu nest cylvākim mīrynuojumu, bet likt pasmaideit gon.” Muokslinīks pīzeist, ka spāku dorbuotīs jam dūd saime, pabyušona paceli nu vysa, doba i vēļ kaida sovpateiga nūdarbe „Aizbraukšona iz Latgolu, iz vacuotāva sātu i papļaut zuoli, tai vīnkuorši, ar rūkys izkapti ci kaidu trimeri, vīnolga. Vīnkuorši staigoj apliek i pļaun zuoli i tys ir cīši labi. Vīnkuorši pabyušona – tys ir daudzi, daudzi prīcys.”   *** Gruomotplauktā literate Ligija Purinaša mums stuosteis pa kaidu aizvadeituo goda gola izdavumu – “Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota”. Kuozys, sauktys par vedeibom aba laulobom, taipoš kai krustobys i vedeibys ir vīns nu svareiguokūs cylvāka myuža gūdu. Vēļ vaira – tī ir vīneigī svātki, kurūs latgalīts jem daleibu apzynuotā vacumā, īsasaisteidams vysuos ar vedeibom saisteitajuos nūtikšonuos. Vysbīžuok laulobys nūtyka tai saucamajā klusajā dorbu sezonā – laikā nu Zīmyssvātku leidz gavieņam. Tok pietejumu par kuozu tradicejom Latgolā nav daudz. Leidz šam par latgalīšu kuozu tradicejom ir rakstejs Arvids Aizsyls Latvīšu folklorys kruotivis izdūtajā gruomotā „Senās kāzas Daugavpils apriņķī”, kas izguoja 1941. godā. Kars i autora nuove naļuove gruomotu pabeigt. Kuozu fenomenu ir pietiejuse folkloriste Janina Kursīte, 2008. godā izdūdūt gruomotu “Kāzas Latgalē”.   Drupeit informacejis ir ari 2012. godā izdūtajā “Latgolys lingvoteritorialajā vuordineicā”. Pārnejuo goda golā itom gruomotom pīsapuļcēja ari Intys Viļumys sastateitais, boguoteigi ilustrātais izdavums “Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota”. *** Vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožaņins runuos par vuordu solts, soltums, „salta sirds” i drupeit ari par jezuitim i latgalīšu volūdys kluotasameibu bazneicā cauri laikim.

Trasmissione di venerdì 15 novembre Viaggiando e Mangiando di: trattoria Munsù a Genova; b&b ai 3 limoni a Varazze ; diario di bordo inizia la crociera da Savona a Marsiglia.

Lyle Muns - Es un activista, trabajador sexual y colaborador en la Red Mexicana de jóvenes y adolescentes con VIH: Nos cuenta cómo vive con VIH en México y cuál es su experiencia al recibir su diagnóstico positivo.

Talking about MUNs and the situation in Lebanon with our esteemed guest speaker Ali Sartawi

Het is weer tijd voor een interview en deze week is dat met Lyle Muns. Een 25-jarige ex-politicus, activist en student die drie keer in zijn leven uit de kast is gekomen zoals hij dat zelf omschrijft. De eerste keer als homoseksueel, de tweede keer als sekswerker en de derde keer als HIV positief. In dit interview blikken we terug op al die keren dat hij uit de kast kwam en hebben we het het doorbreken van stigmas rondom sekswerkers en HIV!

Het is weer tijd voor een interview en deze week is dat met Lyle Muns. Een 25-jarige ex-politicus, activist en student die drie keer in zijn leven uit de kast is gekomen zoals hij dat zelf omschrijft. De eerste keer als homoseksueel, de tweede keer als sekswerker en de derde keer als HIV positief. In dit interview blikken we terug op al die keren dat hij uit de kast kwam en hebben we het het doorbreken van stigmas rondom sekswerkers en HIV! 

Aicynojam tevi kūpā ar "Kolnasāta" radūšū komandu nūbraukt iz Zīmeļlatgolu - Viļakys nūvodu, Mednevys pogosta centru, Semenovu, kur dubrousīts ar luošku grūsli ād! Ar vītejim dzeivuotuojim runuojom par tradicejom, vīvuordim, kulturys i volūdys sovpateibom, kasdīnu ite i daudzi kū cytu. Navarim napīminēt, ka Medneva ir slovona ar sovom dziļajom tradicejom tautys muzykā i pogostā kasdīnā dorbojās vairuoki pošdarbeibys kolektivi. Skaidrīte Šaicāne: „Mednevā vysod ir dzeivojuši struodeigi, darbeigi i muzykali cylvāki...” Sarunā, kas oktobra suokumā nūtyka Mednevys tautys nomā pīsadaleja: Skaidrīte Šaicāne – Mednevys tautys noma vadeituoja Alfreds Circens – zemnīku saimisteibys eipašnīks, kas nūsadorboj ar lūpkūpeibu, Mednevys etnografiskuo ansambļa, Viļakys kapelys i folklorys kūpys dalinīks Genovefa Logina – vītejuo pensionare, tortu cepieja Valdis Parncāns – vysa pasauļa monetu kolekcionars i zynuotuojs, aizrauteigs mokšornīks Rudīte Zelča – nalelys zyrgu saimisteibys eipašneica, pīsadola ari juošonys saceņseibuos Anna Medne – Mednevys školys tehniskuo darbineica, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica Biruta Slišāne – vītejuo bārnuduorza aukleite, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica Antonina Pabērza – vītejuo bārnuduorza saimisteibys puorzine, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica Nina Circene – pensionare nu Skandīnis cīma, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica Mednevys pogosta centrs ir Semenova, kas atsarūn autoceļa Viļaka-Reiga molā. Kai pīzeist Skaidrīte Šaicāne, tautys muzykys i folklorys tradicejis itymā apleicīnē ir ar dziļom saknem. Turpynoj Skaidreite. „Tys ir jau nu seneju laiku, kod ite kotrā sātā dzīduoja i beja zaļumballis, večerinkys. Muns dzeds ari beja muzykants i cīši švaki, ka es sovulaik naasu īrakstejuse tuos melodejis, jis varēja gulēt i dzīduot, spieļuot. Jam nikod notys nasajuka. Mednevā cytugod jau pīcpadsmitū reizi byus tautys muzykantu saīts „Ermoņiku skaņas”... Kotrā sātā es ite varātu atrast kaidu muzykantu. Ka 2005. godā garmoškys vēļ vysim stuovieja iz ceplim naizmontuotys. Mums ir taids muzykants, Jānis Zarembo, kurš stuosteja, ka jam smiejuos, kod jis spieļuoja garmošku. Smējēs, bet tod saprota, ka tī ir tik suleiga skaņa, kas īt nu sirds. Deļtuo ari vysi cyti Latvejā pacēle garmoškys...” Vītejī stuosta, ka dzeivuošona ite asūt interesanta i atraktiva, vystik juobyut struodeigam. Skaidreite stuosta, ka pogostā kūpumā ir kaidi septeni pošdarbeibys kolektivi. „Mums ir cīši daudz kolektivu, var pīsadaleit folklorys kūpā, dramatiskajā kolektivā, etnografiskajā ansamblī i vysur kur cytur. Tī, kas īt, jī vysod ari atrass laiku atīt, apdareis sovus dorbus sātā, izbraukuos iz vysim mieginojumim, dabuos, kas apdareis sātys dorbus „Baltikys” (Storptautyskais folklorys festivals BALTICA) ci Dzīšmu svātku laikā.” Biruta stuosta par vītvuorda Semenova izceļsmi. „... atsaceru, ka vītvuords „Semenova” rodīs nu tuo, ka ite nazkod dzeivuojs muižkungs Semjons. Aiz tuo tys nūsaukums taids rodīs, Semjonova, tod Semenova...” Raidejumā klausitēs stuostus ari par cytim vītvuordim, kai ari sovpateigim vuordim, par pīmāru, dubrousīts, luoška, lizeika, gryusle, ūla voskonums, dzāslans, duršlaks i cytim. Ite nalels video īskots, pylnu klausīs augšuok:

Padūmu laikus ļauds pīmiņ ar vysaidom emocejom i nūtikšonom, vys tik vēļ arviņ daudzvīt Latvejis i Latgolys arhitekturā, infrastrukturā i kulturys montuojumā vārojamys tūs līceibys. Itūreiz raidejumā pasauļa ceļuotuojs latgalīts Andris Uškāns i viesturnīks, Latgolys kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs Kaspars Strods pasadaleis sovūs nūvārojumūs i pīredzē. Kaspars Strods: „Es īsaceitu vīnkuorši izīt nu sātys i apsvērt apliek, jo cīši bīžai mes nanūviertejam tū, kas mums ir apliek. Vysu laiku vaicoj, kur aizbraukt koč kū apsavērt, bet tepoš apleik ari ir cīši daudzi interesantu lītu.” Kai pīzeist ceļuotuojs Andris Uškāns, vysspylgtuokuos Padūmu laika līcineicys arhitekturys, industrialuos apbyuvis i infrasturukturys ziņā ir Daugovpiļs i Rēzekne. Taipoš Andris ir puorlīcynuots, ka itūšaļt vēļ ir tys laiks, ka daudzi kas nu Padūmu laika līceibu ir sasaglobuojušys. Turpynoj Andris. „Saleidzynūši ir daudz, lai gon ar kotru breidi arviņ sasamazynoj i nūteikti byus vīns breids, kod suoks sasamazynuot geometriski, jo tuos vysys boltuos silikatceglu sātys, pīcstuovenis pamozam tiks nūjauktys. Cikom ir daudzi. ” Vaicuots par tū, kai Padūmu laika celtnīceiba izaver i īsader kūpejā piļsātu ainovā, viesturnīks Kaspars Strods nūruoda, ka itys vaicuojums nav viertejams vīnnūzeimeigi. Stuosta Kaspars. „Ka mes pasaveram iz laiku pyrma Padūmu godu, par pīmāru, II Pasauļa kars, i veramīs iz vysom tom sekom, pūstejumim, kas piec tuo beja, tod, prūtams, Padūmu laikūs raudzeja tuos vysys tukšuos vītys koč kai aizpiļdeit i leidz ar tū daudzvīt piļsātu viesturyskajūs centrūs, ari Rēzeknē, izlac ari taidi objekti, kas naviņ tymā naīsader, bet ari drupeit krūpļoj tū vidi, sovā ziņā. Taidu pīmāru mums ir cīši daudzi.” {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="203722" layoutid="0" layout="" static=""} Ari Andris pīkreit, ka Padūmu laika byuvnīceibā ir gon pozitivi, gon nagativi pīmāri. Turpynoj Andris. „Padūmu laika apbyuve Latvejā ir jau aptyvai 50 godu i navar niule jū vysu salikt vīnā kausā svieršonai. Suokumā beja Stalina laiku apbyuve, ni vyss beja lobs, beja barakys, kuru myusdīnuos vaira nav daudzi, Rēzeknē moz kur var redzēt, ir drupeit Daugovpilī, Viļakā. Tuos ir kūka daudzdzeivūķļu dzeivojamuos sātys. Taipoš ir ari slovonais Stalina ampirs, kuram ir vysai loba kvaļitate... tom sātom garantejis laiks ir aptyvai 150 godu. Jo mes tuoļuok veramīs iz 90. godim, tod tymā industrializacejis procesā pastuoveigi tyka vaicuotys īspiejis samazynuot izmoksoys dzeivojamuo fonda byuvnīceibai i pauotrynuot ceļtnīceibu. Jo tiuļuok myusdīnom, jo ituo laika byuvys ir katastrofaluokys. Tys, kū Moskovā jau ir suokuši jaukt, tuos ir vysai jaunys ākys i vacuos cikom nivīns naaiztīk. Ari myus itys vyss vēļ sagaida.” Andris stuosta par Padūmu laikā byuvātim objekti, kurus nūteikti ir vārts saglobuot i apsavērt. „Tys ir jau pīminātais Stalina laiku ampirs, kurš mums atstuos daudzi fantastiskys byuvis. Itys vyss beidzās 1955. godā, kod izguoja lykums par atsasaceišonu nu dekoru. Leidz tam, byuteibā, tys beja neoklasicismys 20. godu symta brīdumā. Tys nūteikti byutu juoatstuoj. Ūtra līta, kuru es nūteikti grybātu pīminēt ir planavuojumi – planavuotuos piļsātys. Latgolā gon taidu pīmāru nav daudzi… Muns pādejais pozitivais puorsteigums beja Strūžāni, Rēzeknis nūvodā, kas ir kūdrys fabrikys struodnīkim uzcaltais, planavuotais cīmats. Eistineibā uzcalts vysai pareizi. Ka interesej taišni Padūmu laika montuojums, tod Rēzekne i Daugovpiļs ir cīši lobi pīmāri, kur var pastaiguot, apsavērt. ” *** Sovpus sižetā Ausma Sprukte stuosteis par pasauļa mārūgā vacuokū i vīneigū latgalīšu aiļu i dzīšmu festivalu "Upītes Uobeļduorzs", kas Viļakys nūvodā nūtiks jau 21. septembrī. Eisi pyrma tuo jei sasatyka ar Slišānu saimi, kab nūskaidruotu, kas sovpateigs ituo goda programā.

Esports. Stadia vol enthousiaste fans, miljoenen aan prijzengeld en spelers met een engagement die menig influencer jaloers maakt. Specialisten Pim Muns (EsportsXperts) en Amon Havers (Asterion) zijn echte insiders en vertellen waar de kansen liggen voor merken. Host: John Meulemans (3sixtyfive)

Vosora ir laiks, kod daudzi nu myusu dūdās vysaidūs izbraucīņūs i nūteikti apmeklej ari dobys objektus. Itūreiz ar Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Latgolys regionaluos administracejis direktori Andu Zeizi i vītejū nūvodpietnīku, gidu Ivaru Loginu runuosim par dobys turysma objektim Latgolā. Pīsaskarsim gon plotai pazeistamom, lelā skaitā apmaklātom i īkūptom vītom Latgolys regionā, gon mozuok zynomim, bet, ni mozuok sovpateigim i interesantim objektim – akminim, piļskolnim, stygom. Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Latgolys regionaluos administracejis direktore Anda Zeize stuosta, ka jūs puorraudzeibā ir vysā lela teritora, kurā atsarūn ari daudz unikalu i interesantu dobys objektu. „Myusu puorraudzeibā ir cīši daudz aizsorgojamu teritoreju i juos ir unikalys i skaistys, saprūtams, ka mes cīši daudz struodojom pi tuo, lai atkluotu dobu cylvākam. Ka nazkod ruodejuos, ka dobys sorgi tikai koč kū kontrolej i naļaun, byuteibā tys ir mīts. Doba ir myusu muojis i mums ir juoatver juos sabīdreibai. Sabīdreibai jū vajag baudeit, izjust. Nu i, prūtams, tod mes runojam ar cylvākim. Jius pīminējot vīnys nu skaistuokūs teritoreju, Rāznys Nacionalais parks i dobys parks „Daugavas loki”, bet, taipoš mums ir izbyuvāta infrastruktura, kur mes aicynojam cylvākus – tys ir dobys parks „Numernes valnis”, dobys parks „Dvietes paliene”, ari Čertokā ir infrastruktura, kuru byuviejuši Latvejis vaļsts meži, ir Teiču i Krustkalnu rezervati, ir fantastiskys taidys mozuok apmaklātys vītys, bet izaruoda unikalys nu vierteibu vīdūkļa – tei ir Styglovys grova.” Anda Zeize pīzeist, ka Latgolys dobā ir daudz gon turistim atkluotu apskatis objektu, god ari mozuok zynomu, kurus vys tik vajadzātu lobīkuortuot i apaudzēt ar viesturnīku i nūvodpietnīku dazynuotim stuostim. Tai, par pīmāru, Anda stuosta, ka Rāznys Nacionalajā parkā ir vairuokys akmiņu stygys. „Akmeņu tokys natuoļi nu Lipušku, tī cylvāks var īt, baudeit i ari byut klusumā, Juguļu akmiņs, ari natuoli nu Lipušku ir Grumušku piļskolna toka. Muokūņkolna pogostā ir Stalidzānu piļskolna toka. ”     Latgalīšu nūvodpietnīks i gids Ivars Logins jau daudzus godus padzilinuoti pietej taišni akmiņus, na viņ Latgolā, bet ari tuoļuokā apleicīnē. „Mums nu akmiņa laikmata cylvāku beja sovys izpratnis par apkuortejū dobu, i dobys spāki jim beja, var tai vulgari saceit, religejis vītā. Jī nūteikti atroda dobā interesantus akmiņus i izmontuoja sovom kuļtiskajuom vajadzeibom… Maņ pateik, ka Rāznys Nacionaluo parka teritorejā ir akmiņu toka, kur ir četri breineigi akmini, bet es uzskotu, ka taišni itei toka byutu, tys, kas padzilinuotu cylvāku izpratni par itim te akminim. Tī ir Jaunstašuļu valna pādakmiņs i par tū izreiz ir nūstuosts, kas ari cīši interesanti. Jaunstašuļu gadejumā apliek ir akmini.” Ivars zyna stuosteit par kaidu aizrauteigu akmiņu kolekcionaru nu Bolvu nūvoda Tiļžys pogosta “Dievžeikarim” – Ēriku Kašu, kura saimis duorzā zīd naviņ daudzi vysaidu skaistu lileju i peoneju, bet ir izvītuoti ari vysvysaidi laukakmini, kotrys ar sovu nūstuostu. „Jis najims akmiņus nu taidu, īspiejamu seņču svātvītu, kur vyss ir sasaglobuojs. Mums kolhoza laikūs ir guojuse puori melioraceja i bazneickungi nazkod ir daudz kū nycynuojuši uorā, lai cylvāki nanastu zīduojumus pi akmiņa, bet ītu iz katuoļu bazneicu svātdīnem. Vīnolga, zynūt nūstuostus nu Ērika Kaša, ka dareja tai, ka trešdiņ aiznese zīduojumu pi akmiņa, a kaba ļauds narunuotu, svātdiņ gūdeigi guoja iz bazneicu. Dubults napleist. Ērikam teišom ir lela kolekceja, i jam ir savuokti ari akmini ar nūstuostim... Jam ir ari senejī alka tāli, kas, pryncypā ir veiduojumi nu dobys, bet cylvāks tū īpatnejū formu saskateja i varbyut drupeit pīlobuoja tū situaceju, īkola, paruodeja, ka tur ir acs.”   {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="198858" layoutid="0" layout="" static=""}   Ivars izsver, ka na vysus akmiņus, kas ir dobā, var i vajag aiztik i koč kur puorvītuot. „Pryncypā tī, kur ir originaluos vītuos i ar nūstuostu, nadreikst aiztikt akmiņus, lai jī sasagloboj, bet, redzit, myusdīnu modernajā pasaulī jau ir tai, ka cylvāki gryb smukus akmiņus akmiņs duorzā, i, ka tys akmiņs jau ir puorvītuots, respektivi, tod jis jū panam... Muns vīdūklis ir taids, tim akminim, kas jau ir puorvītuoti i vaira naatsarūn originalajuos vītuos, pryncypā, jim byut juosagloboj muzejā.” Ite Anda Zeize pīmiņ lobīkuortuošonys dorbu nūtikšonu Rēzeknis nūvoda Muokūņkolna pogostā asūšajā Lelajā Līpukolnā. „Runojūt par Lelū Līpukolnu, gribieju drupeit papyldynuot. Doba jau vysod juoskota kai taids lels komplekss. Mes veiduojom stygu, byuvējom tūrni i mums vīns vītejais īdzeivuotuojs-entuziasts guoja kluot i lyudze: „Jius tikai naaizticit akmiņus!” Tī ir cīši energetiska vīta i tī vysi akmini tyka pamasti sovuos vītuos, pat ja jī mums traucēja byuvēt tūrni. Mes ar lelu, lelu pītati pret tū, jo tī bazneicu akmini, sīvīšu bazneicu akmini, veirīšu bazneicu akmini...” Anda Zeize izsver, ka doba ir juocīnej i pryncypi, saskaņā ar kurim ite vajadzātu uzavest, ir vysā vīnkuorši i vysim saprūtami. „Vyss ir cīši vīnkuorši, vajag ar lelu cīnu īt dobā. Vāga cīneit dobu, doba atdūs atpakaļ, tys ir pats svareiguokais. Es jau narunuošu par taidom vyspuor saprūtamom lītom kai atkrytumim, kū atnesi, tū aiznesi atpakaļ... Cīnūt dobu, doba vysod atdūs atpakaļ i vysod byut pateikami atīt. Tys ir pats svareiguokais.” Anda atkluoj, ka Dobys aizsardzeibys puorvaļde regulari sasadorboj ar cytom īstuodem, pošvaldeibom i privātūs zemu saiminīkim i organizej vysaidys tolkys dobys objektu lobīkuortuošonai i teritoreju sakūpšonai. Anda pīmiņ vīnu tolku, kas beja Viļakys nūvodā asūšajā Styglovys grovā. „Fantastiskys veids, kai mes gon runuojom, gon izgleituojom, beja gon dobys eksperti, kas par mozom upem atbiļd. Partū ka tī ir unikali objekti i jī ir ari cīši jiuteigi, i, lai nanūdareitu puori, ir juozyna kai uzavest i kū dareit, ka navajag smiļšakmiņūs zeimēt sovus vuordus. Nu navajg tū dareit. Nūbiļdejit, pajemit leidz tū sajiutu, jā. Par akmiņu tokom i akminim, kas ir Rāznys Naionalajā parkā, byuteibā jī vysi ir topuši tolkys laikā.” Anda stuosta par tyvuokuo laika tolkuošonys planim. „Tys ir nuokamais objekts, iz kuru mes planavojam braukt i organizēt tolku, taipoš ari Jašys upeite, jei ir daudz ītekmāta nu HES staceju, bet fantastiska upeite, ari pārnejā godā īsuokom teireit i itūgod pabeigsim. Narūtys upe Rāznys Nacionalajā parkā. Beitānu piļskolns, kuru navaru napīminēt, pasasokūt Aleksandram Lubāna i Kroma kolna bruolistei kūpā ar Urtāna kungu nu Reigys, paguojušū godu tyka atkluots fantastiskys piļskolns, i, kas myus vysaira īprīcynoj, jis atsarūn vaļsts eipašumā. Taitod tei ryupe par itū piļskolnu byus myusu. I mes tagad cīši pruoteigi, moz pa mozam kūpā ar specialistim planavojam itū objektu atkluot sabīdreibā, lai jis byutu, pyrmkuort, interesants, lai daudz kū izzynuotu, bet tī vēļ vajadzeigi dīzgon spieceigi pietnīceibys dorbi. Apsekuošona.” Te Ivars Logins zyna pībiļst par akminim konkretuo piļskolna tyvumā. „Es ari tymā Beitānu piļskolnā asu bejs i maņ otkol sovs skots, jo jis ir pi upeitis, i tei upeite ir pylna ar akminim, i tam Beitānu piļskolnam ir tei unikaluo situaceja, ka jis ir pi upeitis, kur ir akmini, i es jau tī saredzieju tūs sovpateigūs akmiņus. Na tikai upeitē, bet ari piļskolna pakuojē, tymā ūtrā pusē, kas ir nu upis.”     Tyrpynojūt sarunu par Latgolys piļskolnim, Ivars tur, ka mes pamoz lepojamīs ar sovim piļskolnim, kai ari nūruoda, ka leluokuo daļa nu tūs ir privateipašumūs i leidz ar tū navar izsekuot, kas tymūs nūteikt, kai i voi tī teik gona apsaimnīkuoti. „Paguojušā godā, kod mes braucam ir tim 100 Latgolys piļskolnim, vīns staravers iz sovā eipašumā asūšuo piļskolna buļbys beja sastatejs... Ūtrys variants, ka leluokuo daļa piļskolnu ir īauguši kūkūs i kryumūs. Mums ir ari Rāznys Nacionalajā parkā taidi piļskolni, kas ir breivi nu īauguma i es uzskotu, ka tī tod ir juoīkļaun turysma maršrutūs...” Anda Zeize zyna stuosteit par Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Latgolys regionaluos administracejis planim vītejū piļskolnu īkļaušonu kūpejūs turysma maršrutūs, kai ari kontrolis īspiejom tūs apsaimnīkuošonā. „Mums beja tei dūma, kuru mes nūteikti reanimēsim, ka Rāznys Nacionalajā parkā vajag piļskolnu maršrutu... Bet tei ir ari sadarbeiba ar privatim zemis eipašnīkim, jim ir juoļaun… Izkontrolēt nav vīglai, deļ tuo mes ari struodojam ar cylvāku apziņu, mes informejam, runojam, stuostam. Byuteibā sabīdreiba palīk taida apdūmeiguoka i gudruoka, ka tai varāitu saceit. Mums cīši daudz zvona, cīši daudzi puorkuopumi teik atkluoti, jo sabīdreiba nav vīnaldzeiga... Cylvāks var nūdareit puori ari par tū, ka jis koč kū nazyna voi nasaprūt, īspiejams. Ari par tim piļskolnim es piļneigi pīkreitu, ka mums byutu vaira juosalepoj ar piļskolnim. Jī mums ir aizauguši i apauguši, teirēt jūs dreikst, vīnkuorši kai tū dreikst, kod dreikst i tys ir juodora.”  

Chris Muns, CEO of One Sky Community Services and Tom Schladenhauffen, Rear Commodore of the Kittery Point Yacht Club and Vice Commodore of the Piscataqua Sailing Association visited Edge Radio to discuss the upcoming One Sky Challengers Cup Regatta and Poker Run.

Erik Segersäll och hans avkomma avhandlas

Sverige kristnas och Anders och Ante bestämmer sig för vem man bör dräpa, begå älskog med eller trolova sig till.

Hur ska en äkta Kung dö? Hur får man Ragnar Lodbrok att erkänna att han är Ragnar Lodbrok? Hur dödar man en magisk ko? I första delen, av första avsnittet, om Munsöätten går vi igenom hela ättens antavla och snöar in oss på Sagan om Ragnar Lodbrok. Vi träffar vita särkar och galna kor.

I andra delen av avsnitt två pratar vi lite om tv-serien Vikings utifrån Sagan om Ragnar Lodbrok, som vi just läst. Det blir också återigen dags för FMK.

En este episodio hablamos acerca de nuestros mejores cuentos de peas, nuestras experiencias como fuckboys y lo que pensamos acerca de los Modelos de Naciones Unidas en Venezuela. ---------- Música original: Manuel González Croce a.k.a. Manuel Chaplin ---------- Manuel Ángel Redondo: Instagram: http://instagram.com/manuelangelr Twitter: http://twitter.com/ManuelAngel Yosue Ochoa: Instagram: http://instagram.com/yosue_ochoa Twitter: http://twitter.com/yosue_ochoa Booking y contacto: infoyacasinosvamos@gmail.com

Kulturviesturneica, latvīšu viesturiskūs drēbu i apavis pietneica, muokslys zynuotņu doktore Ieva Pīgozne niu projektā struodoj pi gruomotys par Latgolys viesturiskim apgierbim i apavi, kas, kai autore poša atzeist, jai byus sova veida pīruodeišona i atsagrīzšona dzymtajā Latgolā. Ieva atkluoj, ka latgalīšu volūdu jei īsavuicejuse nu tautysdzīšmu, jo kasdīnā ar jū latgaliski nīvīns narunuoja. Ar taidu atsazeišonu sev i cytim Ievai aizasuoce juos pyrmuo interveja latgaliski raidejumā “Kolnasāta”, kurā Ieva atkluoj, kai aizasuocs ari juos drēbu i apavis pieteišonys stuosts. „Par drēbem es asu interesiejusēs jau nu bierneibys, jo muna muote ir tekstiļneica i muokslineica. Es vyspuor izaugu darbneicā storp dzeju i stuovim. Tī es ari daudz vierūs gruomotys, kaidys maņ sātā beja. Muns tāvs pierka cīši daudz, vysu, kas beja par etnografeju i arheologeju. Tod es suoču viertīs, ka mums ir taidi tautystārpi, cīši šmuki izaver. Pieteit suoču daudz vāluok, kod jau studieju Latvejis kulturys akademejā, doktorantūrā. Golvonais, kū es pieteju, beja arheologeja i kruosys myusu apgierbūs i vysuvaira nu Latgolys. Tai saguoja, ka niule es struodoju ar 19.gs,” tai tūpūšuos gruomotys autore. Ieva izsvar, ka viesturiskais apgierbs i tautystārps nav vīns i tys pats, koč ari cylvāki naratai jauc itūs divus jiedzīņus. „Lelumā ļauds dūmoj, ka tī tautystārpi, kaidus mes myusdīnuos valkam, ir kopejis nu tuo, kū 19.gs. cylvāki nosuoja kotru dīnu voi svātdīnem. Taisneiba byus taida, ka starpeiba ir cīši lela, jo leidz muzejim nūguoja cīši moz detaļu nu tārpu i nivīna gotova komplekta nav. I tūs komplektus salyka cylvāki, kas struodoja muzejūs 30.godūs, tei faktiski ir jūs interpretaceja. I tys, kū es doru, es pieteju viesturiskū apgierbu. Verūs, kaida starpeiba storp tautystārpu i storp tū, kū cylvāki vylka mugorā, i es radzu, ka tī ir lela starpeiba.” Ieva atkluoj, ka viesturiski vysai moz pieteita ir tārpu maineiba leidza laikam i 19.gs. tei bejuse aktuala kotrus desmit godus. „Tī tārpi, kaidus mes tagad redzim iz skotivis ir salykti nu vysaidu laiku, kurā reizē ari nu dažaidu vītu. I aiz tuo es raudzeju saprast, kai mes varātu izlobuot itū situaceju ar pīsatyvynuošonu viesturiskajam tārpam i tautystārpam. Ir dažys taidys interesantys lītys, kas Latgolys tautystārpam ir vaira nikai cytur. Par pīmāru, Krustpiļs tipa vylnainis, kurys suoka darynuot jau 18.gs. beiguos i tuos beja gona daudz volkuotys pa vysu Austrumlatveju – leidz Lelvuordam i Vidzemei vairuokuos vītuos. Itys līcynoj par taidu vītejū sovpateibu, i vysā es varu saceit, ka Latgolai vysu vaira leidzeigu lītu ir ar Vidzemi – gon tārpā, gon ari folklorā, jo es gona daudz asu pietejuse ari tradicejis.” Niule Ieva struodoj pi kaida jai cīši svareiga projekta, kurā treju godu laikā tops gruomota par Latgolys viesturiskim apgierbim i apavim. Suokumā jai ruodejīs, ka par Latgolys viesturiskom drēbem ir vysā moz ziņu, vys tik jau pietejumu suokumā saprotuse, ka materialu tok ir gona daudz. „Nazynu, kai es vysā vysu īspiešu, jo tū navar saukt par problemu, ka ir cīši daudz materialu, bet tū var saukt par izaicynojumu... Tautystārpa dalis, apave, vaiņuki, krakli.” Ieva daudzi pietejuse viesturiskuos drēbis vysā Latvejis teritorejā i deļ tuo zyna stuosteit ari par nūvodu sovpateibom itymā nūzarē. „Maņ cīši žāļ, ka Latgola nav tik lapna i tik daudz nazyna par sovim tārpim. Varbyut vēļ nav atsamūduse nu tuo, ka etnografeja niu ir modā. Deļtuo es ar sovu projektu raudzeišu paleidzēt. Golā juobyut gruomotai… Myusu dīnuos cylvāks meklej informaceju internetā i, ka tī nav, tod soka, ka informacejis nav vyspuor. Dīvamžāl par tārpim vaira informacejis ir gruomotuos i vēļ vaira muzejūs. Deļtuo raksteit gruomotu ir svareigi, lai cylvākim pošim nav juobrauc iz Reigu i juostruodoj kruotivē. Es struodoju jau vaira nikai godu i vēļ naasu ar vysu tykuse golā.” Ieva stuosta, ka nazkod ļauds drēbem, kurys valk mugorā, i rūtom bīži viņ daškeire ari dziļuoku jāgu. Nu tārpa varēja nūlaseit cīši daudz informacejis. „Par pīmāru, ja mes veramīs 100 vai 200 godu atpakaļ, nūteikti kotrys cylvāks par sovu apgierbu dūmuoja na tikai kai par taidu fizisku lītu, bet ari par gareigu, jo kraklys kai pyrmais apgierba gobols tyvuok pi mīsys vysod ir bejs kai ūtrys cylvāks. Mes zinim puosoku par laimeiga cylvāka kraklu, kuru kieneņš var apviļkt mugorā i palikt vasals. Kraklam ir taidys eipašeibys, ar kurom mes varim i cylvākam paleidzēit i koč kū slyktu padareit.” Ieva ir nu Preiļu pusis, Latgolys ainovu gleznuotuoja, muokslinīka Jāzepa Pīguožņa meita, kura pīmiņai piec juo nūīšonys myužeibā 2014.godā īdybynuota bolva „Jāzepa Pīgožņa balva ainavu glezniecībā”. „Bolvu īdybynuoja daudzi cylvāki kūpā pyrma nu jau pīcu godu, i varbyut pats svareiguokais deļ Latgolys ir tys, ka, nui – pats Jāzeps Pīguoznis ir nu Preiļu, bet golvonais bolvys deviejs ir Preili, Preiļu nūvods, i bolva nav tikai Latgolai, tei ir vysai Latvejai, i tai mes varim saceit, ka Preiļu nūvods spēlej cīši svareigu lūmu itymā procesā, kas ir muokslys pabalsteišona i atteisteišona myusu dīnuos. Bolvu dybynuoja, jo beja skaidrys, ka Latvejis ainovys cylvāki gleznoj arviņ mozuok. Daudzi brauc iz uorzemem i gleznoj tī. Šudiņ ari tai dora, bet mes redzim, ka pošu reizi, jau itymā godā, beja īsnāgtys vaira par 300 gleznu, kur ir gleznuota taišņi Latveja. Tai kai Latvejā gleznīceibā ainova ir bejuse vīns nu pamata žanru, tys beja vīns nu golvonūs aizdavmu – itū tendeņci, ka gleznoj arviņ mozuok, pagrīzt pretējā vierzīnī i tys ir īsadevs.” {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="475" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""} Sarunys nūslāgumā Ieva atkluoj, ka jei kai seņ Latgolā nadzeivojūšs latgalīts jiutās ite leidz golam napījimta i jū napamat sajiuta, ka sevi iteinei nazkai juopīruoda. „Runojūt par tū lelū pietejumu, es cīši ceru, ka Latgola tū pījims i nūviertēs, jo maņ bīži ir taida sajiuta, ka tī latgalīši, kuri dzeivoj paceli nu Latgolys, vaira nav tī eistī latgalīši i jūs vaira tai nagryb pījimt i skaituos kai pagaiss cylvāks... Nu Latgolys pusis maņ vysu laiku ir sajiuta, ka es nasaskaitu, i tys byus taids raudzejums atsagrīzt, jo, nui, es dzīžu latgaliski, doncoju latgalīšu dejis. Maņ ir grupeņa, kas doncoj, i mes doncojam latgalīšu kadrilis, gona daudz. Tys otkon vysu laiku ir taidā nanūpītnā veidā, jo tys nav dorbs, tys nav pietejums.” *** Sižetā Ausma Sprukte stuosteis par Latgolys regiona atteisteibys agenturys itūšaļt izsludynuotū projektu konkursu “Latvejis vaļsts mežu i Vaļsts kulturkapitala fonda atbaļsteituo Latgolys kulturys programa 2019”. Par īspiejom, ītekmi iz kūpejū Latgolys kulturtelpu, īsnāgtūs pīteikumu viertiešonys kriterejim, kai ari naierteibom projektu realizacejis laikā. Cyta storpā projekta pīteikumu papeira i elektroniskā formātā juoīsnādz Latgolys regiona atteisteibys agenturā leidz ituo goda 29. martam, ar nūlykumu i pīteikuma veidlopu var īsapazeit škārsteikla sātyslopā: www.visitlatgale.com. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="190981" layoutid="0" layout="" static=""}   *** Vuordineicā Ilze i Arņs runuos par kokorim. Kas tod eisti ir kokori, lupotys i lonckori? Sovpateiga atziņa, ka tiergs „Latgaleite” ir eistyna „kokoreva”. Taipoš varēs dazynuot, kuru nu Latgolys apdzeivuotūs vītu nazkod sauce par Kokorevu.

Here is the introduction to the Innovation in MUNs Project by Internationalism, with introduction by Abhivardhan over the initiative and its basic aspects and scope. You may have a look at the overview document here as well.

Septembra nūgalē Rēzeknes nūvoda Lūznavas muižā literārā sarunā ar sovim laseituojim tikuos raksteica, romana "Klūgu mūks" autore Inga Ābele. Ar literāti teikamēs arī mes itūreiz raidejumā, kab parunuotu par romāna tapšonu, literaruo dorba prototipim, juos saisteibu ar Latgolu, attīksmi pret latgaliskū kulturtelpu i latgalīšu volūdu. Gunta Ločmele sovpus dūdas iz Daugpiļs nuvoda Vabali, kab tiktūs ar etnografiskū ansambli "Vabaļis", kam izguojs jau trešīs albums, kurā apkūpuotas i īdzīduotas kolhoza laiku dzīsmis. Tuos raksturoj ironiska attīksme pret padūmju kasdīnu i vysai skorbs humors. Literats Oskars Orlovs aba Raibais "Kolnasātas gruomotplauktā" paškūrstēs izciluo sabīdriskuo darbinīka, folklorista, literāta i dzejnīka Ontona Slišāna atstuotū montuojumu gruomatuos. Ontonam Šlišānam ituo goda decembrī apritātu 70.

2-Minute Tip: Be Alive   When giving a talk, focus less on scripted words, especially those scripted by someone else. Speak instead from you mind, from your heart, and from your soul. When you do that you can fully engage the ethos, pathos, and logos you need to make a compelling argument.   Post Tips Discussion: Meet Bilal Moin   Bilal Moin is a 16-year old student and entrepreneur from Mumbai. He is the founder and CEO of 2 companies, one called The MUNkey Business and another called Metamorphospace.   The Munkey Business is a partnership between avid Model UN competitors (MUN’ers), experienced delegates and aspiring students with one simple goal: making MUNs simpler for all. The organization offers one of India's most expansive Model United Nations training and support program for aspiring delegates by providing online training sessions, research documents and oratory training. The MUNkey Business also pioneered conference promotion packages in India, providing advertisements services to reputed conferences at the University and School level, as well as private MUN bodies, both in India and abroad.   MetamorphoSpace is a sustainable, affordable and ever-transforming retail spaces for small businesses in developing cities. A novel solution to expensive real estate in overcrowded urban environments, our sustainable metamorphosing work-spaces for tertiary enterprises help small businesses flourish in developing cities, and aims to transform urban real estate distribution as we know it.   Bilal is a student of economics and history, and is well versed with the financial, political and business fields. He is also a published author, poet and national debater.   One of the things we talk about is the nature of language. It's something I ask about a lot, especially with my guests who are poly-lingual. After all, our words are the core part of our public presentations. One thing that came up in or conversation was the idea of mixing languages while speaking. In this case, we specifically talked about speaking in English and incorporating Hindi words or speaking in Hindi and incorporating English words. Bilal cited the work of Shashi Tharoor. You can see Dr. Tharoor speak here:   [embed]https://www.youtube.com/watch?v=f7CW7S0zxv4[/embed]   Links   Bilal Moin on LinkedIn https://www.linkedin.com/in/thebilalmoin/ MUNKey Business https://themunkeybusiness.wordpress.com/ MUN Connect India on Twitter https://twitter.com/MUNConnectIndia Metamorphospace http://metamorphospace.tk/ Bilal on Reddit https://www.reddit.com/user/revolutionbubbletea Shashi Tharoor at Oxford Union https://www.youtube.com/watch?v=f7CW7S0zxv4   Call To Action   Share your thoughts on my conversation with Bilal below Connect with Bilal on LinkedIn or check out The MUNKey Business Subscribe for free to 2-Minute Talk Tips so you never miss an episode Don't get best…get better

Muns in the afternoon? Yes we did an episode again not scripted . Get an inside to how our minds work and we also fine tune what we do. So listen in to hear how you can be apart of Muns after Midnight. Recorded 08/07/2018. Possible NSFW --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app Support this podcast: https://anchor.fm/muns-after-midnight/support

Trucking in West Texas. The wild Wild West is a is not a place for the meek but if you got what it takes to live and work out here then you can potentially save allot faster.  The Money is Big and the life is definitely different. get ready for the wild Wild West. TalkCDL  sat down with Steve Muns owner of Telescope Trucking, a new carrier in west Texas. Join us and find out if this job is something you would want to do. The Living is tight and the heat is high but a driver could make more here than most places driving a Big Rig.

Stötta oss på Patreon: http://patreon.com/tombola Skicka in ämnen till tombolan: tombolapodcast@gmail.com Köp en Tombola-tröja: http://shirtpod.se/products/tombola Instagram: @carlstanleyy & _marcusberggren Tombola Podcast klipps av Niklas Runsten @niklasrunsten      

Si, el título inquieta, vamos por pasos. Repasaremos los sorprendentes movimientos que se han producido en la taquilla durante la semana y sus motivos. Taquilla que se va a mover todavía más esta semana con la llegada de la nueva cinta de Spielberg: “Ready Player One", y “El Justiciero”, remake de la película de Charles Bronson protagonizada por Bruce Willis. Madre del amor hermoso. Y como sabemos que os gusta, esta semana traemos otra buena ronda de noticias curiosas, seguidas de la actualidad televisiva y una sorprendente secuela de una de nuestras cintas favoritas de los 80’ que puede ser una maravilla o un desastre absoluto. ¿Quieres saber de qué película hablamos? No tienes más que darle al play. Por otro lado, viviremos el drama de ver como Raúl y Diego van a la inauguración de la nueva tienda de nuestro sponsor Muns mientras dejan a David y Carles trabajando en la oficina. Que tendrán un Premio Ondas, pero eso no se come y las empanadas sí. Oh, lo del título del programa. Carles ha decidido incluir un espacio literario. Ha ido como cabía esperar. facebook.com/masmatao – twitter.com/masmatao – instagram: masmatao

Hösten är här och för många kan detta vara en period av olika infektioner och förkylningar. Det kan faktiskt utlösa olika besvärliga virusåkommor, som tex herpes, blåsor eller vårtor. Dr Mikael och Tilde går till botten med hur dessa virus faktiskt skiljer sig åt och fungerar. Vilka olika typer av herpes finns det, och hur smittar dom? Höstblåsor, förkylningsblåsor och sår i munhålan, hur kan man lindra smärtan? Vad är vårtor och hur blir man av med dom? Som vanligt, vi ställer många frågor och ger många svar. See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

In deze vierde aflevering praat ik met Lyle Muns. Hij is 23 jaar oud, studeert politicologie en kwam al drie keer uit de kast. Eerst als homo, toen als escort en recent ook als hiv-positief. We spreken over sekswerk, stigma's, kwetsbare klanten, grenzen stellen en over de komst van een nieuw bordeel op de Amsterdamse Wallen (My Red Light). Lyle vertelt ook wat voor kwaliteiten een escort precies nodig heeft.

I detta avsnitt pratar vi om Herpes Simplex Virus, ett listigt virus som är den vanligaste orsaken till munsår men som kan ställa till mycket värre saker för vissa. Till vår hjälp har vi Petra Boumedienne, Kostrådgivare och yogalärare, som blev expert på just HSV då hon själv blir allvarligt sjuk när det bryter ut. […]

Nutrición y Salud por Susagna Muns, que tuvo lugar en Valladolid durante el II Congreso Internacional Medicina Integrativa, los días 21 y 22 de Mayo 2016. Organizado por APENB. ————————— http://www.cimi.org.es http://apenb.org/apenbweb/ http://www.mindalia.com – La Red Social de Ayuda a través del Pensamiento http://www.mindaliaradio.com – La Radio del Pensamiento Positivo http://www.circulosdeayuda.com Los vídeos de esta y otras conferencias y entrevistas de interés en http://www.mindaliatelevision.com Puedes escuchar este y otros audios en http://mindaliacomradio.ivoox.com

Nutrición y Salud por Susagna Muns, que tuvo lugar en Valladolid durante el II Congreso Internacional Medicina Integrativa, los días 21 y 22 de Mayo 2016. Organizado por APENB. ————————— http://www.cimi.org.es http://apenb.org/apenbweb/ http://www.mindalia.com – La Red Social de Ayuda a través del Pensamiento http://www.mindaliaradio.com – La Radio del Pensamiento Positivo http://www.circulosdeayuda.com Los vídeos de esta y otras conferencias y entrevistas de interés en http://www.mindaliatelevision.com Puedes escuchar este y otros audios en http://mindaliacomradio.ivoox.com

Nutrición y Salud por Susagna Muns, que tuvo lugar en Valladolid durante el II Congreso Internacional Medicina Integrativa, los días 21 y 22 de Mayo 2016. Organizado por APENB. ————————— http://www.cimi.org.es http://apenb.org/apenbweb/ http://www.mindalia.com – La Red Social de Ayuda a través del Pensamiento http://www.mindaliaradio.com – La Radio del Pensamiento Positivo http://www.circulosdeayuda.com Los vídeos de esta y otras conferencias y entrevistas de interés en http://www.mindaliatelevision.com Puedes escuchar este y otros audios en http://mindaliacomradio.ivoox.com

Agua de Mar y Minerales por Susagna Muns en el Evento Seminario Agua de Mar aplicada a la nutrición molecular. Aquamaris Badalona el día 7 de Mayo del 2016. Susagna Muns – Naturópata – Vicepresidenta APENB (Asociación Profesional Española de Naturopatía y Bioterapia). Programa del Seminario: Nutrición antiinflamatoria, antiaging y estilo de vida. Introducción a la Nutrición y Medicina Ortomolecular. Bioquímica aplicada a la clínica. Visión Orthomolecular de la obesidad. ¿El obeso tiene la culpa? Stress y Neurotransmisores. ¿Es posible controlarlos con nutrientes y estilo de vida? La importancia de los minerales. Mineralograma y agua de mar. La gran estafa de la sal y sus minerales. El Agua de Mar: Una nueva Terapéutica dentro de la Nutrición Ortomolecular. Puedes ver el video completo de esta conferencia en: http://television.mindalia.com/agua-de-mar-y-minerales-por-susagna-muns/ —————————————- Organizado por: http://www.aquamaris.org/ Susagna Muns: http://www.medicinacomplementariabcn.com/ http://www.mindalia.com – La Red Social de Ayuda a través del Pensamiento http://www.mindaliaradio.com – La Radio del Pensamiento Positivo http://www.circulosdeayuda.com Los videos de esta y otras conferencias y entrevistas de interés en http://www.mindaliatelevision.com Puedes escuchar este y otros audios en http://mindaliacomradio.ivoox.com

Agua de Mar y Minerales por Susagna Muns en el Evento Seminario Agua de Mar aplicada a la nutrición molecular. Aquamaris Badalona el día 7 de Mayo del 2016. Susagna Muns – Naturópata – Vicepresidenta APENB (Asociación Profesional Española de Naturopatía y Bioterapia). Programa del Seminario: Nutrición antiinflamatoria, antiaging y estilo de vida. Introducción a la Nutrición y Medicina Ortomolecular. Bioquímica aplicada a la clínica. Visión Orthomolecular de la obesidad. ¿El obeso tiene la culpa? Stress y Neurotransmisores. ¿Es posible controlarlos con nutrientes y estilo de vida? La importancia de los minerales. Mineralograma y agua de mar. La gran estafa de la sal y sus minerales. El Agua de Mar: Una nueva Terapéutica dentro de la Nutrición Ortomolecular. Puedes ver el video completo de esta conferencia en: http://television.mindalia.com/agua-de-mar-y-minerales-por-susagna-muns/ —————————————- Organizado por: http://www.aquamaris.org/ Susagna Muns: http://www.medicinacomplementariabcn.com/ http://www.mindalia.com – La Red Social de Ayuda a través del Pensamiento http://www.mindaliaradio.com – La Radio del Pensamiento Positivo http://www.circulosdeayuda.com Los videos de esta y otras conferencias y entrevistas de interés en http://www.mindaliatelevision.com Puedes escuchar este y otros audios en http://mindaliacomradio.ivoox.com

Agua de Mar y Minerales por Susagna Muns en el Evento Seminario Agua de Mar aplicada a la nutrición molecular. Aquamaris Badalona el día 7 de Mayo del 2016. Susagna Muns – Naturópata – Vicepresidenta APENB (Asociación Profesional Española de Naturopatía y Bioterapia). Programa del Seminario: Nutrición antiinflamatoria, antiaging y estilo de vida. Introducción a la Nutrición y Medicina Ortomolecular. Bioquímica aplicada a la clínica. Visión Orthomolecular de la obesidad. ¿El obeso tiene la culpa? Stress y Neurotransmisores. ¿Es posible controlarlos con nutrientes y estilo de vida? La importancia de los minerales. Mineralograma y agua de mar. La gran estafa de la sal y sus minerales. El Agua de Mar: Una nueva Terapéutica dentro de la Nutrición Ortomolecular. Puedes ver el video completo de esta conferencia en: http://television.mindalia.com/agua-de-mar-y-minerales-por-susagna-muns/ —————————————- Organizado por: http://www.aquamaris.org/ Susagna Muns: http://www.medicinacomplementariabcn.com/ http://www.mindalia.com – La Red Social de Ayuda a través del Pensamiento http://www.mindaliaradio.com – La Radio del Pensamiento Positivo http://www.circulosdeayuda.com Los videos de esta y otras conferencias y entrevistas de interés en http://www.mindaliatelevision.com Puedes escuchar este y otros audios en http://mindaliacomradio.ivoox.com

Jay Muns, Business Leader, Ops A La Carte Fred Schenkelberg interviews Jay about his past work and current ownership and general manager role at Ops A La Carte. [Note: This is a bonus episode recorded at RAMS 2016 in Tucson, AZ. Fred invited thought leaders to join him for a quick interview, thus please pardon […] The post DTK Jay Muns Business Leader appeared first on Accendo Reliability.