Podcasts about latvijas sporta

Neticami, bet fiziskās aktivitātes var kļūt par atkarību. Vai tā ir bīstama atkarība un kā rast līdzsvaru? Par sportošanu raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits,  fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Rūdolfs Cešeiko norāda, ka ir daudz iemeslu, kādēļ cilvēki pārlieku daudz iesaistās fiziskās aktivitātēs un tās dara pārmērīgi bieži. Viens piemērs - dažādi emocionālie aspekti, vai kā katrs uztveram savu ķermeni, arī dzīšanās pēc kāda rezultāta vai cenšanās aizmukt no problēmām arī veselības jautājumos. "Cilvēki, kas saskaras ar veselības problēmā, lai izvēdinātu galvu un nedomātu par veselības lietām, katru dienu izteikti daudz sporto, piemēram, brauc ar velosipēdu 50 km, tādā veidā nerisinot šos emocionālos jautājumus, bet nododties fiziskai slodzei" bilst Rūdolfs Cešeiko. Raidījuma dalībnieki atzīst, ka visi pazīst sajūtu, kad ir par daudz vai, ka ir grūti, kad tiek  atņemta iespēja aktīvi sportot kādu iemeslu dēļ. Zelta vidus ceļš arī fizisko aktivitāšu jautājumos ir pareizākais. Kas ir par daudz,  mehānismi sāk darboties ne par labu cilvēkam. Rūdolfs Cešeiko min faktorus, kas cilvēkam liek darīt vairāk, nekā spēj un vajadzētu. "Mazvērtības komplekss, bailes, neziņa, depresija, iekšēja trauksme, ka netiek izpildītās kādas cerības vai sasniegti rezultāti. To novēro arī cilvēkiem, kas sporto arī dažas reizes nedēļa, nesaistīti ar amatier- vai profesionālo sportu, kuri sporto veselības nolūkos. Tas kaut kādā ziņā ir pareizi, bet uzstādītā latiņa ir salīdzinoši augsta, ka ir jānoskrien tik un tik kilometru vai nevar noskriet lēnāk, vai ir jāskrien un jāsoļo noteiktā pulsā vai ātrumā. Ideja kaut kādā ziņā ir pareiza, jo fiziskām aktivitātēm atslēgas faktors ir intensitāte, bet tajā visā ir balanss," vērtē Rūdolfs Cešeiko. "Bieži vien cilvēki dara un pats esmu darījis, ka noteikti gribas izdarīt šodien to, lai gan pats jūtu, ka nebūs. Ir nogurums, pagaidi, atpūties, izdarīsi rīt. Neņemu es to vērā un izdaru šodien. Ir grūti, kaut kā treniņu izmoku, ir apmierinājums, bet tajā pašā laikā jūtos slikti. Ir bijusi pieredze, kad sev paklausu un saku - šodien atpūtīšos, rīt aiziešu uz nodarbību. Pilnīgi cita sajūta un pievienotā vērtība. Nosacījums - tas nav slinkums, bet izdarīšu nākamajā vai aiznākamajā dienā. Nebūtu labi, ja tas ievelkas ilgāk par nedēļu. "Visbiežāk atkarība no sporta ir sastopama spēka sporta veidos, vidēji tie ir 8%, spēka sporta veidos tie ir 13%," norāda Sandra Rozenštoka. "Aizraušanās ar rādītājiem un instrumentiem ir tas, kas veicina. Man vajag to sasniegt un to sasniegt, grupā teica, ka vajag tā darīt. Spēka sporta veidi to veicina. Te parādās risks, ja neizdodas iegūt rezultātu, dopinga vielām." Raidījuma viesu piedāvātie āra vingrinājumi ir pieejami Latvijas Radio youtube kontā.

Laika apstākļi kļūst arvien pavasarīgāki un, iespējams, daudzas fiziskās aktivitātes jau var pārcelt no telpām uz āru. Kādi ir plusi un mīnusi vingrošanai ārpus telpām, to vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot, kurā viesojas Sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 7. epizodes tēma: Latvijas sporta skolu sistēma - tās plusi un mīnusi Latvijas sporta realitātē. Visapkārt dzirdamas bažas par mūsdienu bērnu mazkustību, taču statistika liecina, ka sporta skolās bērnu skaits aug, tāpat kā akreditēto sporta skolu un treneru skaits. Sporta skolu vadītāji runā par problēmām ar finansēm, lielo birokrātiju, treneru pieticīgo atalgojumu, kā arī nevienlīdzību starp pašvaldību un privātajām sporta skolām. Valsts sporta budžetā treneru samaksai paredzēts līdzfinansējums 29 miljoni eiro apmērā, kas ir vairāk nekā puse no Latvijas valsts kopējā sporta budžeta. Vai ar to pietiek? Vai esošais finansējums tiek izmantots lietderīgi? Vai fiktīvas sporta grupas un audzēkņu uzskaitījums tikai finansējuma apgūšanai ir plašas problēmas? Ja sporta skolu sistēmā nepieciešamas reformas, tad kādas? Vai pietiek ar kosmētisko vai nepieciešams eiroremonts? Studijā sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienojušās Sporta skolu direktoru padomes priekšsēdētāja un Limbažu Novada sporta skolas direktore Diāna Zaļupe, Latvijas Treneru tālākizglītības centra vadītāja Signe Luika, kā arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Savukārt papildus intervijās viedokli par šo jautājumu izsaka arī Ģirts Mihelsons (FS “Metta” ģenerālsekretārs), Krišjānis Rēdlihs (Sporta skolas BIG vecākais treneris un valdes loceklis) un Guntis Šēnhofs (BJBS “Rīga” direktors). Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Laiks atsākt rosīties un sākt kustēties – pēc svētkiem tam visam ir tieši īstais laiks. Kā to darīt pareizi un kā beidzot sevi pieradināt pie fiziskajām aktivitātēm, lai tās kļūtu par dzīvesveida pastāvīgu sastāvdaļu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kustēties mudina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Sandra Rozenštoka iesaka pirms sākt aktīvi kustēties, novērtēt, vai ir kādas slimības, sūdzības vai traumu sekas.  "Ja nekas netraucē un nesāp, aktivitāte, ar ko jāsāk, ir tāda, kas ir patīkama cilvēkam, tā var būt pastaiga, ātrāka iešana, tā var būt vingrošana, tas var būt sporta kluba apmeklējums. Izvēles ir daudz. Bet nelikt sev sākumā uzdevumu kaut ko sasniegt uzreiz. Kaut ko sasniegt uz rezultātu, kaut ko noskriet pa visu varu. Ļaut savam ķermenim saprast, ka tagad būs šāda aktivitāte un ļaut adaptēties," atzīst Sandra Rozenštoka.

Jau pavisam drīz nevienu nepārsteigs tas, ka arvien biežāk svaru zālē trenējas arī senioru vecuma sportisti. Kāpēc muskuļus trenēt arī pēc 60, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. "Gribot negribot pēc 30 - 40 gadu vecuma maksimālais muskuļu spēks un līdz ar to arī muskuļu masa pamazām diemžēl krītas. Tā robeža, kad mums vajadzētu par to aizdomāties arvien vairāk un un pievērst tam uzmanību ikdienā, tie būtu apmēram jau 40 gadi. Sasniedzot šo 60 gadu slieksni, šīs lietas notiek ātrāk. Un muskuļu masa krītas, tai skaitā arī spēks, apmēram par vienu līdz 2% katru gadu. Tas ir diezgan daudz. Un līdz ar to tas mums liek saprast to, ka ir laiks par muskuļiem, tai skaitā muskuļu spēku un masu, parūpēties. Un organisms to arī grib," skaidro Rūdolfs Cešeiko "Ja nav pietiekošs kustību apjoms un kustību integrēšana iknedēļā, savā dzīvesveidā, diemžēl tās sekas ir, ir daudz, un viņas nav īpaši labas. Katrā ziņā mūsu ikdienas funkcionēšana un dzīves kvalitāte izteikti no tā cieš. Mums ir mazāk enerģijas, ir mazāk spēka, ir ir grūtāk veikt ikdienas aktivitātes. Tas ietekmē mūsu sirdi, kaulus, elpošanas sistēmu, vielmaiņu un prāta funkcijas un tādu kopējo skatu uz dzīvi. Tās lietas, kas pasliktinās un negatīvi ietekmē mūsu ikdienu, ir ļoti, ļoti daudz, ja neesam pietiekoši fiziski aktīvi," turpina Rūdolfs Cešeiko. Viņš atzīst, ka cilvēku dzīves veids mainās, un laiks, ko cilvēks var veltīt fiziskajām aktivitātēm, samazinās, bet tieši otrādi, vajadzētu atvēlēt zināmu laiku nedēļā konkrētām un mērķtiecīgām fiziskām aktivitātēm.  "Svarīgā lieta, kas mainās, ir tā, ja cilvēks iesēžas darbā un kļūst pasīvāks, tad sanāk, ka tā muskuļu masa, muskuļu šūnas kļūst smalkākas, tievākas un audi līdz ar gadiem vienkārši nespēj veikt to funkciju, ko varēja veikt. Tāpēc svarīga ir tā uzturēšana," atzīst Sandra Rozenštoka. Ja ir bijis pārtraukums fiziskām aktivitātām, noteikti jāatceras atjaunot slodzi pakāpeniski. Pasaules veselības organizācijas norādēs ir teikts, ka spēka vingrojumi jāveic divas reizes nedēļā. Ja nav iespējas doties pie speciālista uz konsultāciju vai tā jāgaida ilgi, vingrojumu kompleksus var meklēt arī Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā un mājaslapā "Veselīgs rīdzinieks".    

Šodien, 5. augustā, turam īkšķus, lai šo dienu Latvijas sporta vēstures grāmatās var rakstīt zelta burtiem! Latvijas sportistiem šodien daudz startu, gan vieglatlētikā, gan daiļlēkšanā, gan jāšanas sportā, gan volejbolā. Protams, lielākā uzmanība šodien pievērsta 3x3 basketbola izlasei, kurai vakarā gaidāms pusfināls un cīņa par medaļu. Basketbolistu cīņas vēl priekšā, bet jau no rīta pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova trīs setos ļoti spraigā galotnē apspēlēja Vācijas duetu Svenju Milleri/Sinju Tilmani, un tas nozīmē, ka Latvijas duets ir iekļuvis labāko astoņu pāru skaitā un spēlēs ceturtdaļfinālā. Nākamā spēle trešdien, 7. augustā. Vakar Latvijas riteņbraucēja Anastasija Karbonari savā olimpisko spēļu debijā šosejas braucienā dāmām starp 78 finišējušajām sportistēm izcīnīja 69. vietu. Savukārt šodien olimpisko debiju piedzīvoja cita ne Latvijā dzimusi un augusi sportiste, kura pārstāv mūsu brīnišķīgo zemi - daiļlēšanā no 10 m dēlīša 23 gadus vecā Džeja Delanija Patrika. Viņa dzimusi un augusi ASV, bet starptautiskās sacensībās pārstāv Latviju jau divus gadus un šodien kļuva par pirmo Latvijas daiļlēcēju olimpiskajās spēlēs. Debijas reizē viņai 22. vieta kvalifikācijā un diemžēl nekvalificējās pusfinālam, kur iekļuva 18 labāko rezultātu īpašnieces. Vēl Francijas nacionālajā stadionā šodien starts diviem mūsu vieglatlētiem. Skrējēja Gunta Vaičule jau finišējusi - viņa 400 m priekšskrējienu veica 51,13 sekundēs un palika 5. vietā. Otrdien Vaičulei būs atkārtota iespēja iekļūt pusfinālā, startējot otrās iespējas skrējienā. Bet kārtslēcējs Valters Kreišs finālā startēs astoņos vakarā. Latvijas jātnieks Kristaps Neretnieks aizvada priekšsacīkstes konkūrā ar zirgu Palladium. Bet šī vakara lielais notikums – Latvijas 3x3 basketbolisti cīnīsies par medaļu. Kāda kaluma - tas atkarīgs no pusfināla spēles iznākuma. Tajā mūsējie cīnīsies pret Franciju, ko vienu reizi jau turnīrā apspēlēja un kuru nonākšana pusfinālā ir zināmā mērā pārsteigums. Francūžiem, protams, būs liels mājinieku atbalsts, bet mūsu izlases treneris Raimonds Feldmanis zina recepti veiksmīgam iznākumam. Viens no mūsu izlases līderiem Kārlis Lasmanis pirms trim gadiem Tokijā bija zelta metiena autors, un šīs viņam ir otrās spēles. Līdz ar to viņš noķēris savu tēvu Uģi Lasmani, kurš arī divas reizes piedalījās olimpiskajās spēlēs, tiesa, kā airētājs - 1992. un 1996. gadā. Bet šajās spēlēs piedalījās arī Uģa meita un Kārļa māsa Rūta Kate Lasmane, kura startēja trīssoļlēkšanā. Par to, kā abu olimpiešu tēvs, pats bijušais olimpietis, jūt līdzi savām atvasēm, Uģis stāsta Initai Kresai Katkovskai.

Sporta ārstei Sandrai Rozenštokai jautāju par fiziskās izturības saistību ar enerģijas līmeni ķermenī. Viņa atbildēja par mitohondriju pozitīvo devumu fiziski aktīva cilvēka veselībā. Daktere izskaidroja, kādā veidā ķermenis darbojas pēc pieprasījuma, kad no ārpuses saņemto tas tērē pirmo, bet sevī jau esošos resursus pataupa, ja nu tos vajadzētu vēlāk. Runājām par emocionālā stresa noturības saistību ar fiziski trenētu sirdi, ko attīstām treniņu laikā. Daktere skaidroja, kā vielmaiņa ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību. Šajā sarunā detalizēti par iemesliem, kādēļ ir svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu slodzes laikā jeb VO2 max un kādos veidos to vislabāk uztrenēt, lai ieguvums attiecas arī uz mentālo un emocionālo slodzi.Dakterei Sandras Rozenštokas ir Sporta laboratorijas vadītāja, Eiropas Sporta medicīnas federācijā sertificēts sporta ārsts, Zinātniskās komisijas biedrs un Latvijas Sporta medicīnas federācijas prezidente.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads7:40 “Lai kvalitatīvi dzīvotu, tev ir jāiegulda sevī, savā ķermenī. Tev ir jāsaprot, ko darīt”10:40  Kāda ir situācija Latvijā ar cilvēkiem un sportošanu. Pētījuma dati16:11 Kas notiek ķermenī, ja pēc aktīvām sporta gaitām sportošana tiek strauji pārtraukta19:58 Kādas fiziskās spējas zaudē cilvēks vecumā starp 30 un 50 gadiem, ja netrenējas; skābekļa saistītspēja26:07 Fiziskās izturības saistība ar mitohondriju skaitu ķermenī32:50 Kāds ir mitohondriju pozitīvais pienesums vispārējā veselībā36:49 Fiziskās pārslodzes pazīmes40:00 “Kermenis darbojas tā – ja viņam dod no ārpuses, tas to tērē pirmo un savējo pataupa, jo varbūt, ka vēlāk vairāk vajadzēs”43:18 Vai fiziski trenēta sirds vieglāk panes emocionālo stresu45:43 Cik biežiem un intensīviem ir jābūt treniņiem, lai būtiski samazinātu insulta un infarkta riskus51:03 Kā pareizi pielāgot fiziskās slodzes treniņus dažādos vecuma posmos58:18 Kas ir metabolisms jeb vielmaiņa, kā tā ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību1:06:46 Kāda ir aktīva vielmaiņa un kāpēc tā mums ir izdevīga1:13:10 Ķermeņa adaptēšanās slodzei – kā un kāpēc ir nepieciešams izaicināt un pārsteigt savu ķermeni katrā treniņā1:18:41 Iemesli, kādēļ ir tik svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu jeb VO2 max  1:24:05 Kādos veidos vislabāk uztrenēt savu VO2 max rādītāju1:29:34 Kādēļ un cik bieži ir nepieciešams veikt laboratorisku slodzes testu1:34:10 Lietas, ko būtu ieteicams izrunāt ar savu sporta ārstu1:37:34 “Fiziskā aktivitāte – tas ir laiks sev pašam”

Šoreiz raidījumā saruna ar rallija pilotu Mārtiņu Sesku un stūrmani Renāru Franci. Abi šogad “Ford” rūpnīcas komandas “M-Sport” sastāvā startēs divos pasaules rallija čempionāta posmos – Polijā un Latvijā. Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” viesos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Kalvis Ciekurs. Nedēļas topā: Latvijas vīru hokeja izlase aizvadījusi divas pārbaudes spēles pret Šveici; vārtsargs Elvis Merzļikins izlases nometnē ierodas ar troksni; Latvijas Futbola federāciju arī nākamos četrus gadus turpinās vadīt Vadims Ļašenko; sezonas pirmajā Rīgas derbijā futbola virslīgā triumfē RFS; Mārtiņš Sesks / Renārs Francis oficiāli paziņo par startēšanu pasaules rallija čempionātā, turklāt divos posmos.  

Spēka vingrinājumiem mums vajadzētu atvēlēt laiku katru dienu, īpaši, ja sadzīvojam ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām. Bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāsāk cilāt svaru bumbas un taisīt dziļos pietupienus. Viss jādara ar mēru un par to raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.

Raidījumā Piespēle šoreiz sākam gatavoties kārtējam hokeja pavasarim - vīriešu hokeja izlase 1. aprīlī uzsāk oficiālo nometni pirms pasaules čempionāta, bet studijas viesis lielajā sarunā ir izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš. Neizpaliek arī tradicionālā ikmēneša rubrika “Ciemos pie Gunāra Jākobsona”, kur sarunu temats - Latvijas Olimpiskā akadēmija. Nedēļas topā: Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālajā asamblejā biedri nobalso pret apvienošanos ar Latvijas Sporta federāciju padomi; Latvijas futbola izlase noslēdz pirmo sabraukumu jaunā galvenā trenera vadībā, spēlē neizšķirti pret Kipru un Lihtenšteinu; Vārtsargs Elvis Merzļikins šogad pievienosies hokeja izlasei pasaules čempionātā.

Nūjošana, skriešana, velobraukšana, peldēšana ir ļoti labas nodarbes, lai uzturētu ķermeni kārtībā. Bet bez spēka vingrinājumiem iepriekš minētajām aktivitātēm nebūs pilnvērtīga pozitīvā efekta. Cik daudz un kādus spēka vingrinājumus nepieciešams veikt, lai veselība turētos, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka.

Raidījumā Piespēle šoreiz par gaidāmo Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes apvienošanos vienā organizācijā. 27.martā gaidāmi abu organizāciju kongresi, kur to biedri balsos par apvienošanos. Kāpēc tas tiek darīts un ko dos pašmāju sporta nozarei - lūkojam noskaidrot sarunā ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Jāni Buku un Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidentu Mārtiņu Lazdovski. Nedēļas topā: Kristeru Gudļevski atzīst par Vācijas hokeja virslīgas regulārās sezonas labāko vārtsargu - 44 mačos 30 uzvaras, vidēji spēlē ielaistas 2,12 ripas un atvairīti 91,4% metienu; Sākušies Latvijas atklātā hokeja čempionāta pusfināli, kuros čempione “Zemgale”/LBTU spēlē pret “Prizmu”, bet otrā pārī “Mogo”/LSPA pret “Kurbadu”; Artūru Šilovu izsauc uz Nacionālās hokeja līgas klubu Vankūveras “Canucks”; Latvijas futbola izlases galvenais treneris Paolo Nikolato pirmo reizi runā publiski kopš stāšanās amatā, gatavojas nometnei ar divām pārbaudes spēlēm Kiprā; Pauls Jonass jauno sezonu sāk ar ceturto vietu Argentīnā.

Arvien vairāk parādās dažādi zinātniski pētījumi, ka fiziskās formas uzturēšanai, pilnīgi pietiks ar ikdienas spēka vingrinājumiem un enerģiskām pastaigām. Hanteles šoreiz liksim mierā, bet par veselību uzlabojošām pastaigām un pārgājieniem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kustēties aicina sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un soļotājs Modris Liepiņš. Staigāšana kā jebkura fiziska aktivitāte ir labākās zāles pret mazkustību un visām no tās izrietošajām veselības kaitēm. To neviens neapstrīd. Bet kā ir ar visur daudzināto mērķi 10 tūkstoši soļu dienā? Vai tam ir jelkāds zinātnisks izskaidrojums, vai tomēr veselības uzlabošanai pietiek arī ar krietni pieticīgāku soļu skaitu? Sandra Rozenštoka atzīst, kā jāsāk ar laika veltīšanu sev. "Sākumā varbūt pat nevajag sporta tērpu, vienkārši jāspēj iziet ārā un jāspēj sākt iet, kad rodas sajūta - es varu piecas minūtes, varu 10 minūtes, varu 30 minūtes, tad parādās vēlme uzvilkt ērtākus apavus, vai ērtāku apģērbu, vai sportisku apģērbu," norāda Sandra Rozenštoka. "Cilvēkiem, kas pasīvi bijuši, pat 2000 soļi ir pierādījums, ka viņi ir daudz labāki, nekā nedarīt neko." Sirds un elpošanas sistēma, ja to nenoslogojam, neuztur augstu funkcionalitāti. Tā kā dzīves ilgums pieaug, ir svarīgi veidot bāzi un uzturēt sirds veselību. Modris Liepiņš atklāj, ka viņš šobrīd atsācis trenēties katru dienu un nedēļā kopumā veic ap 100 kilometru. Bet cilvēks, kas nav gājis, var sākt ar 2000 soļiem dienā. Tas ir apmēram 1,5 kilometri. Palielinājums soļu daudzumam ieteicams pakāpenisks, ja bijis pasīvs, nāk klāt 250 soļi nedēļa, ja aktīvāks, - 500 soļi. Tā audzējot soļus, vēlams nonākt līdz 7000 - 7500 soļiem dienā. Tas nav daudz. "Man jau gribētos, lai ikdienas biroja darba cilvēks celtos kājās un aizietu uz blakus kabinetu, ne zvanītu, ka soļus savāc ikdienas aktivitātes. Ja ikdienā birojā noiet 2000 - 3000 soļu, tas jau ir labi ķermenim," uzskata Sandra Rozenštoka.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 5. epizodes tēma: KĀ DZĪVO UN KĀ IZDZĪVO LATVIJAS SPORTA KOMANDAS? Kā dzīvo un kā izdzīvo Latvijas sporta klubi? Cik finansiāli stabili tie ir un kā veidojas to budžeti? Kādas bija klubu iespējas agrāk? Kādas tās ir šobrīd? Cik ļoti sportiskos rezultātus mūsdienu sportā ietekmē nauda un ko iespējams sasniegt ar entuziasma palīdzību? Cik lielā mērā atbalstu klubiem nosaka politiskais faktors? Cik liels un cik svarīgs klubiem un komandām ir pašvaldību atbalsts, bet cik dāsni privātie sponsori? Studijā: “VEF Rīga” prezidents Gatis Jahovičs un HK “Zemgale/LBTU” prezidents Aivars Zeltiņš. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Vai 2023. gads kļūs par visu laiku dižāko gadu Latvijas sportā? Vai Banki ir ideālais Latvijas izlases treneris, vai arī Latvijas izlase ir ideālā Banki komanda? Kā hokeja panākumi salīdzinās ar šogad iespēto basketbolā? Cik liels ir Kristapa ego? Pārdomas par līdz šim PK pieredzēto.

Uzņēmējs Īlons Masks ir gatavs piedāvāt smadzeņu mikroshēmu, lai palīdzētu cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Viņa smadzeņu mikroshēmu uzņēmums "Neuralink" paziņojis, ka ASV Pārtikas un zāļu pārvalde ir sniegusi atļauju veikt pirmos testus ar cilvēkiem. Iepriekšējie eksperimenti ar pērtiķiem ir bijuši veiksmīgi. Tiesa, Masks nav vienīgais, kurš kaut ko tādu attīsta. Taču kāpēc mums ir vajadzīgi šādi attālinātas komunikācijas rīki un kā jau šobrīd paralizēti pacienti vai cilvēki ar kustību traucējumiem var sazināties ar apkārtējo pasauli un labāk to "sajust", raidījumā Zināmais nezināmajā analizē uzņēmuma "Longenesis" pārstāvis, medicīnas tehnoloģiju eksperts Emils Sundjukovs un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas vadošā pētniece Aija Kļaviņa. "Runājot par tehnoloģiju ienākšanu, tas, ko pirms 10 gadiem lasījām fantastikas grāmatās, to šodien varam reāli izbaudīt dzīvē. Brīžiem tas ir mazliet biedējoši un daudziem tas pirmajā brīdī izraisa ne pārāk pozitīvu reakciju. Bet tas dod lielas perspektīvas nākotnē un mēs vēl medicīnā šobrīd neapjaušam, kādas iespējas būs," vērtē Aija Kļaviņa. "Runājot par implantiem un tehnoloģijām, ko cilvēki var savā ķermenī ievietot un izmantot ikdienā (..), jāsaprot, ka tā nav burvju nūjiņa. Neviena tehnoloģija nav tāds brīnums, ko vienā dienā varam cilvēkam iedot un otrā dienā viņš izmantos. Tas ir milzīgs darbs, un pašam cilvēkam tas prasa milzīgas laika un arī mācīšanās pulēs, lai iemācītos šo ierīci izmantot." "Par konkrēto implantu, ko izmēģina šobrīd Ilona Maska kompānija, ir grūti pateikt, kāds ir viņa redzējums un kas ir prioritārā cilvēku grupa, kurai tehnoloģiju pielietot," turpina Aija Kļaviņa. "Kaut vai manā pieredzē ir gadījumi, kur bērnam ar autismu tiek atklāta arī dzirdes problēma. Ievietojot dzirdes implantu, diemžēl netiek atrisināta dzirdes problēma, jo vienkārši bērns nespēj pieņemt šīs skaņas, ko viņš dzird apkārt, ko viņš līdz tam nav dzirdējis, lai arī tas tiek izdarīts agrīnā vecumā. Jāsaprot, kas ir primārais mērķis, kādā veidā tiešām uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti ar šo tehnoloģiju, bet nevis tikai izmantot tehnoloģiju tikai tāpēc, ka tā ir izdomāta un tika pielietota." Masks ir minējis, ka šīs tehnoloģijas varēs izmantot, lai ārstētu paralīzi un arī aklumu. Bet vai ir redzamas jau kādas tehniskās grūtības, varbūt ētiskās problēmas, kas varētu rasties?  "Vēsturiski, kad cilvēks skatījās pirmo kinofilmu, viņš bēga prom, redzot, ka vilciens iebrauc stacijā. Tagad mums ir implanti, iekārtas," salīdzina Emils Sundjukovs. "Protams, ir šīs precedents, tādēļ regulatoriem - Zāļu valsts aģentūrai vai Eiropas Zāļu aģentūrai - ir jāsagatavojas tādām lietām. Tas ir pirmais, bet nebūt pēdējais piegājiens, ka šādas tehnoloģijas ienāks. Līdz ar to, protams, jādomā, kā jau darām zāļu pētniecībā, vai jebkāda cita veida medicīnas pētniecībā, kur iesaista pacientus, ir ētikas, drošības un arī privātuma aspekti. Šeit, protams, daudzi cilvēki runā par to, kā tad privāta kompānija. No otras puses, ja tā būtu valsts kompānija, vai tas būtu labāk vai sliktāk? Man liekas, ka ir jāpaskatās uz efektivitāti. "Šaujot" vienā virzienā, mēs varam nesasniegt mērķi, un jāpaskatās uz šiem aspektiem, pirms mēs vispār runājam par to, vai tā kompānija cenšas iekarot mūsu smadzenes un iezombēt cilvēkus." "Izklausās ļoti ambiciozi, ja varam plānot, ka šādi sensori varētu izmainīt cilvēka redzes spējas un padarīt kādu neredzīgu cilvēku redzīgu. Protams, es nesaku, ka tas nevarētu notikt, bet ir jāsaprot to, ka tur noteikti ir ļoti stingri ierobežojumi, uz kuriem cilvēkiem tas varētu strādāt, un ne visiem tas derēs," atzīst Aija Kļaviņa. "Otra lieta, es domāju, ka neviens šāds atklājums nenotiek tikai no zinātnieku puses. Arī mūsu pētījumos redzam, ka tā ir abpusēja sadarbība un ir cilvēki, kas brīvprātīgi piedalās šajos pētījumos. Tā jau pasaulē daudzi zinātniskie atklājumi ir īstenojušies, ka tas nav tikai vienvirziena zinātnes ceļš, bet tas ir abpusēji, kur zinātnieki laika gaitā sadarbojas ar pacientu grupām vai konkrētu cilvēku mērķgrupām." Pētniece norāda, ka sākumā tie noteikti ir nelieli īstermiņa mērķi, ar kuriem ilgtermiņā sasnieg plašākus rezultātus.  Un vēlreiz atgādina, ka arī tehnoloģijas nesniegs burvju nūjiņas efektu, ka pilnīgi visiem varēsim izmainīt dzīvi uz pozitīvu un absolūti vienlīdzīgu dzīves kvalitāti. Tehnoloģijas palīdz noteikt cilvēku atrašanās vietu Ko par cilvēku "ziņo" viedtālruņi, maksājumu kartes un automašīnas, skaidro Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Tehnoloģiju laikmetā cilvēku pēdu nospiedumi ir ne tikai fiziski, bet par sevi mēs  apzināti vai neapzināti nododam ziņu ar tālruņiem, maksājumu kartēm, darbošanos internetā. Pat ja mēs nelietotu šīs ierīces, izejot uz ielas, ienākot veikalā vai citā sabiedriskā ēkā, mūsu pārvietošanos fiksē novērošanas kameras. Arī pie privātajām un daudzdzīvokļu mājām var būt izvietotas novērošanas kameras. Tās var būt arī automašīnās. Kā un kādā veidā ar minētajām ierīcēm cilvēks dod ziņu par sevi, skaidro Gints Mālkalnietis. Stāstu viņš sāk ar tām ierīcēm, kuras cilvēks lieto, lai apzināti dotu ziņu par sevi.  

Kas bija pirmais – cilvēks-gājējs vai cilvēks-skrējējs? Skriet un iet ir divi pašsaprotami stāvokļi cilvēka ķermenim, tūkstošiem kājas ir devušās pāri pasaulei, taču šis laikmets, kurā dzīvojam, visbiežāk tiek aizvadīts sēdus. Ko mūsdienu cilvēkam nozīmē skriet, vai tas arvien ir pašsaprotams stāvoklis? Kādi fizioloģiski procesi notiek mūsu organismā, kad skrienam, kas ir veselīgāk – skriet vai iet un kāpēc mēs gūstam traumas, ja reiz skriešana ir cilvēka dabā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pētnieks Edgars Bernāns. "Jo vairāk pirms treniņa negribas iet ārā slapjā laikā skriet, jo labāk jūties pēc tam. Tur ir kaut kādi psiholoģiskie mehānismi. Arī depresīvu noskaņojumu spēj mazināt šāda skriešanas aktivitāte, atzīst Edgars Bernāns. "Ja mums ir bēdīgā skolas laiku pieredze ar krosu, kur dabūjām aizdusu, tad liekas, ka visu laiku būs tā un mēs jutīsimies slikti. Kolīdz atrodam savu optimumu, kaut vai miksējot ar iešanu, iegūstam pozitīvos efektus. Jebkurš, kurš to mēģina darīt, pēc tam teiks, ka jūtas labāk," norāda pētnieks. Mākslīgais intelekts palīdzēs noteikt nieru mazspējas iespējamību diabēta slimniekiem Ar cukura diabētu var lieliski sadzīvot, bet lielākās problēmas rada šīs slimības izraisītās komplikācijas. Viena no tām ir nieru mazspēja. Latvijas Universitātes pētnieki šobrīd strādā pie pētījuma, kurā, apkopojot diabēta pacientu analīzes un iesaistot mākslīgo intelektu, nākotnē varēs prognozēt, kuram no diabēta pacientiem draud nieru mazspēja. Pasaulē pieaug saslimstība ar cukura diabētu – slimību, kad aizkuņģa dziedzeris izstrādā ļoti vāji vai neizstrādā nemaz tādu hormonu kā insulīns, kas palīdz organismam glikozi aizvadīt no asinīm uz šūnām. Insulīna trūkuma dēļ, glikoze uzkrājas asinīs un netiek pārveidota organismam nepieciešamajā enerģijā. Bez tā, ka diabēta pacientiem ir regulāri jāuzmana un ar medikamentiem jākoriģē savs cukura līmenis, nāk klāt arī vairākas diabēta blaknes, kas ietekmē veselību. Viena no nepatīkamām komplikācijām ir  nefropātija jeb nieru mazspēja. Šobrīd Latvijas Universitātes (LU) medicīnas zinātnieki, ņemot talkā datorzinātņu speciālistu, pēta, kā nākotnē, iesaistot mākslīgo intelektu, varētu laikus paredzēt, kuram no diabēta pacientiem draud minētās nieru problēmas. Līdz ar to var savlaicīgi uzsākt ārstēšanu, lai  cilvēkam saglabātu apmierinošu veselību un dzīves kvalitāti. LU norit darbs pie tā, lai izstrādātu algoritmu, kas paredz nefropātijas iespējamību I tipa cukura diabēta pacientiem. Un šo darbu veic LU docente un vadošā pētniece Evita Rostoka. Mākslīgo intelektu, jeb mašīnmācību, kur datorā tiek ielādēti diabēta pacientu analīžu dati, pārrauga Edgars Salna, LU Medicīnas fakultātes pētnieks un doktorants, kura specialitāte ir programmēšana un mākslīgā intelekta apmācība. Pētījums notiek projekta ietvaros.

Kā būtu jauno gadu sākt ar sportiskām aktivitātēm, piemēram, slēpošanu? Par iespējām izvingrināt sevi slēpošanas trasē vai vienkārši mežā arī ļoti mainīgos laika apstākļos, kādi tie ir šobrīd, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Doties slēpot, gan laisties no kalna, gan slēpot mežā aicina Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas distanču slēpošanas vecākais treneris Kalvis Ciekurs, kalnu slēpošanas instruktore Ginta Kleinberga, kalnu slēpošanas instruktors Renārs Doršs, ceļotājs untūrisma eksperts Juris Smaļinskis un atpūtas kompleksa "Gaiziņš" īpašnieks Juris Stradiņš.

Klāt ir vasara un skolēnu ilgi gaidītais skolas brīvlaiks. Savukārt vecākiem mēdz rasties jautājumi, ar kādām aktivitātēm vislabāk nodarbināt bērnus šajā laikā. Ko darīt, lai vasaras brīvlaiks bērniem būtu pavadīts vērtīgi, noderīgi un arī veselīgi – gan fiziskā, gan emocionālā ziņā, gan veicinot socializēšanās prasmes un rodot jaunas, veselīgas intereses? Par to šoreiz runāsim BENU Akadēmijas podkāstā. Podkāsta viesi: Kristīne Cera, biedrības "Sporta klubs "Apex"" dibinātāja, vadītāja un sertificēta galvenā trenere un Gundega Ulme, sertificēta psiholoģe klīniskās un veselības psiholoģijas jomā, Latvijas Sporta psiholoģijas asociācijas valdes locekle, topošā doktorante sporta zinātnē. Podkāstu vada Valdis Melderis.

Raidījumā Piespēle šoreiz saruna par sportistu duālo karjeru - tiem atlētiem, kuri sacenšas visaugstākajā līmenī un vienlaikus arī iegūst augstāko izglītību. Latvijas Sporta federāciju padome šonedēļ 43 Latvijas sportistiem piešķīra stipendijas, izvērtējot sekmes augstskolā un arī sasniegumus sacensībās. Stipendiju apjoms svārstās no 500 līdz 1500 eiro. Par stipendiātu izvērtēšanas kritērijiem stāsta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) pasniedzēja un LSFP stipendiju piešķiršanas žūrijas komisijas pārstāve Agita Ābele. Pašmāju labākā brīvā stila cīkstone Anastasija Grigorjeva stāsta, kā šobrīd trenējas Taizemē, paralēli studējot Ķelnes Universitātē. Viņa no LSFP saņēmusi 1300 eiro lielu stipendiju. Raidījuma otrajā daļā intervija ar Tokijas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēju svarcelšanā Artūru Plēsnieku. Arī viņš ir students, mācoties LSPA. Viņam piešķirta lielākā, 1500 eiro stipendija.

Raidījumā Piespēle šoreiz paviesosimies Latvijas Sporta muzejā, kur ceturtdien atklāja izstādi „Tokija 2020”. Latvija šovasar mājās sveica olimpisko spēļu čempionus 3x3 basketbolistus – Agni Čavaru, Edgaru Krūmiņu, Kārli Paulu Lasmani un Nauri Miezi, bronzas medaļas ieguvēju svarcelšanā Artūru Plēsnieku, 4. vietas ieguvējus pludmales volejbolā Tīnu Graudiņu/ Anastasiju Kravčenoku, Mārtiņu Pļaviņu/ Edgaru Toču, piekto labāko cīkstoni pasaulē Anastasiju Grigorjevu, finālistu smaiļošanā Robertu Akmeni un daudzus citus, kuriem šī bija pirmā Olimpiāde mūžā. Raidījuma otrajā daļā lielā saruna ar vienu no talantīgākajiem un daudzsološākajiem Latvijas jaunajiem futbolistiem, „Valmieras” kluba uzbrucēju Raimondu Krolli, kurš jau otro gadu pēc kārtas kļuvis par pašmāju virslīgas rezultatīvāko latviešu spēlētāju. Nule kā aizvadītajā sezonā Krollis guva 12 vārtus un veica deviņas rezultatīvas piespēles.

Šoreiz Piespēlē ieklausāmies leģendārajam šķēpmetējam Jānim Lūsim veltītās pastmarkas oficiālās apzīmogošanas pasākumā. Latvijas Sporta muzejs sadarbībā ar Latvijas Pastu rosināja pastmarkas izdošanu. "Tagad Lielā Jāņa dzīve ieguvusi jaunu šķautni laika tecējumā, pārtopot par Latvijas vēstnesi pasaulē," pauž muzeja pārstāvji. Pastmarkas dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Par Jāņa Lūša veikumu vēstīs arī jaunā izstāde. Raidījumā sarunas ar Latvijas Sporta muzeja vadītāju Agri Brūni, vieglatlētikas statistiķi un filatēlistu Andri Staģi, kā arī Jāņa Lūša cīņubiedru Jāni Doniņu. Raidījuma otrajā daļā intervija ar pašmāju labākā boksera Maira Brieža menedžeri Raimondu Zepu, kurš stāsta, kāds sportistam bijis aizvadītais gads, kad valdīja neziņa par karjeras turpinājumu, proti, kurā svara kategorijā tas notiks.

Kad sportā ienāca funkcionāls, kustībām ērts apģērbs vīriešiem un kad sievietēm, kā konkrētā laika posma mode ietekmēja arī sporta apģērbu tirgu? Stāsta modes vēsturniece Edīte Parute. Sportistu mentālā veselība Vasaras olimpiskās spēles Tokijā ir aizvadītas. Daudziem tās paliks atmiņā kā spēles Covid-19 pandēmijas laikā, bet sportistiem individuāli tās, iespējams, saistīsies ar citiem pārdzīvojumiem - uzvarām, zaudējumiem, grūtībām tikt galā ar fizisko un psiholoģisko pārbaudījumu, bet kāds tajās izcēlies ar uzmanību piesaistošu, prātu nomierinošu nodarbi. Sportistu mentālā veselība ir tikpat būtisks aspekts kā fiziskā sagatavotība, un šīs spēles to apliecināja. Piemēram, ASV vingrošanas superzvaigzne Simona Bailsa mentālās veselības dēļ atsauca dalību daudzcīņas finālā, bet tikmēr zelta medaļas ieguvējs sinhronajā daiļlēkšanā Toms Deilijs no Lielbritānijas brīvajos brīžos adīja gan maciņu savai medaļai, gan veselu džemperi. Par to, cik lielā mērā mentālai veselībai tiek veltīta uzmanība sportā, saruna ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesori Agitu Ābeli. Sporta vēsturē ir arī gadījumi, kad psiholoģiskais spiediens sportistu novedis pie agresijas. Kā piemēru var minēt daiļslidotāju Toņu Hārdingu - agresija pret citu sportisti un skandāls tā rezultātā noveda pie Hārdingas mūža diskvalifikācijas. Psiholoģisko noturību sportistiem mēra ar testiem. Tie var būt stresa testi, uzmanības noturības testi un citi, taču testa rezultāts šodien nenozīmē, ka rītdien tas būs tāds pats. Savukārt, ja runājam par pasākumiem, kas var palīdzēt sportista mentālajā veselībā, tad nozīmīgs atbalsts sportistam tāpat kā ikvienam var būt ģimene. Tajā iemācāmies nefokusēties uz neveiksmi, bet mēģināt atkal. Agita Ābele tālāk nosauc virkni jau specifiskāku paņēmienu, kas katram sportistam derēs atšķirīgi.  

2021.gada pirmajā raidījumā nerunājam par pērnā gada nogales apņemšanos pildīšanu, bet gan par nepieciešamību nodarboties ar fiziskām aktivitātēm "mājsēdes" laikā. Un tikai nesakiet, ka nav iespēju kustētes. Pat neizejot no mājas, to ir pārpārēm, nemaz nerunājot par vidažādākajām āra aktivitātēm. Galvenais visu darīt tā, lai efekts nepārvērstos par defektu. "Ja cilvēks ir laimīgs, tas nozīmē, ka viņš ir vesels, ka viņš strādā. Viņam jābūt aktīvam, lai vairojas laimes hormons un tad viss būs ļoti labi," atzīst Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle un ģenerālsekretāre Gaļina Gorbatenko. Viņa mudina ikvienam mazliet piespiest sevi piecelties no dīvāna vai krēsla, kur ērti esam iekārtojušies un pavingrot ik pēc stundas, veltīt tam 3-5 minūtes. Āra aktivitātes var sākt ar staigāšanu. Tā ir fiziskā aktivitāte nr. 1. Gaļina Gorbatenko iesaka nevis vienkārši staigāt, bet sākumā 50 metrus iet ātri, tad 100 m – komforta solī un tā sākumā veikt kilometru. Tad var pagarināt gan to distanci, ko veikt ātri, gan kopējo distanci. Jāseko līdzi, lai nebūtu aizdusa. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docente un trenere Inese Ļubinska mudina vingrot, jo tā aktivizējas vielmaiņa un arī vaigi kļūst sārtāki. Viņa uzskata, ka ar staigāšanu ir par maz, jo ķermenim ir vajadzīgas kustības visās locītavās. Kustēties nevajag doties uzreiz pēc sātīgās maltītes, bet pēc nelielas pauzes. Jāatceras, ka ķermenim ir jākustas jebkādos laika apstākļos un vingrot var arī mājās!

Mūsdienās netrūkst daudz un dažādu ieteikumu, kā pareizāk un veselīgāk ēst un kādas tik diētas būtu jāievēro, lai sasniegtu vēlamo mērķi - kāds nu kuram tas būtu. Taču kādas bija diētas agrāk? Kad cilvēki sāka pievērst uzmanību noteiktam ēšanas režīmam un kur viņi smēlās zināšanas, lai atrastu sev šķietami labāko ēšanas režīmu? Diētu vēsturei pievēršamies kopā ar Rīgas Stradiņa Universitātes asociēto profesori, Sporta un uztura katedras docētāju, dietoloģi Lailu Meiju un ārsti - psihoterapeiti, pieaugušo un bērnu psihoanalītiķi Silviju Lejnieci. Fizisko aktivitāšu pētījums četros Latvijas novados Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai aizvadītie mēneši un nedēļas saistīti ar būtiskiem jaunumiem pētniecībā. Iesaistoties Eiropas mēroga projektā par iedzīvotāju fiziskajām aktivitātēm un miega kvalitāti, gūti sākotnējie rezultāti, un tie ļauj izdarīt secinājumus, cik daudz kustamies, cik labi guļam un kā izskatāmies uz citu Eiropas valstu fona. Un vēl pavisam nesen durvis vēris Veselības aprūpes sportā izpētes centrs, kas ļautu turpināt pētniecību un studējošajiem no augstskolas iziet ar vērtīgu praktisko pieredzi. Par fizisko aktivitāšu pētījumu četros Latvijas novados un iespējām veikt tālākus pētījumus sporta zinātnē stāsta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studiju prorektore Andra Fernāte un akadēmijā jaunizveidotā Veselības aprūpes sportā izpētes centra vadītāja, vadošā pētniece Anna Zuša. EUPASMOS jeb “Eiropas fizisko aktivitāšu un sporta monitoringa sistēma” - tas ir projekts, kurā līdztekus daudzām citām Eiropas valstīm iesaistījusies arī Latvija, konkrēti Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Projekta mērķis - iegūt salīdzināmus, pamatotus un drošus datus par eiropiešu fiziskajām aktivitātēm. Latvijā, aptverot visus reģionus, dati iegūti Kuldīgā, Jelgavā, Madonā, Ludzā un Rīgā, un tālāk plānots turpināt datu padziļinātu apstrādi, lai nonāktu pie galējiem rezultātiem. Projekta turpinājumā tiks radīta arī speciāla publiski pieejama platforma, kurā varēs iepazīties ar katras valsts datiem. Tie varētu noderēt gan, lai zinātniski pamatoti plānotu politiku fizisko aktivitāšu veicināšanas jomā visā Eiropā, gan rekomendācijām iedzīvotājiem. Tāpēc te liels paldies jāsaka visiem pētījuma dalībniekiem, un Latvijas datu bāze tiek veidota no 370 dalībnieku datiem. Bet pētniecību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā noteikti aizvien labāk būs iespējams attīstīt arī jaunā un modernizētā Veselības aprūpes sportā izpētes centrā. Tuvākajā laikā gaidāms arī papildinājums ar kognitīviem Vīnes testiem psihofizioloģiskai pārbaudei un citām iekārtām. Akadēmijas pārstāves cer, ka nākotnē šis centrs līdztekus zinātniskai izpētei varētu būt kā platforma arī sportistu sagatavošanai sacensībām un rehabilitācijai. Studējošo atsaucība un interese ir liela, un centrs rada iespēju no augstskolas iziet ar stabilu un kvalitatīvu zināšanu un praktisko iemaņu bāzi.

Veselā miesā vesels gars un otrādi! Kā psihiskā veselība iespaido fizisko un vai var ciest mūsu garīgā spēka resursi, ja neesam pietiekami aktīvi? Par sportošanas un fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un to plānošanu arī apstākļos, kad sporta zāles nav pieejamas, iztaujājam ekspertus raidījumā Kā labāk dzīvot. Pētījumu centra SKDS nesen veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka Covid pandēmijas laikā ar fiziskām aktivitātēm nodarbojušies mazāk vai pat pārstājuši nodarboties, skaidro SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. "Aptaujas dati rāda, ka Covid apstākļi un ierobežojumi statistiski vidēji samazinājuši sabiedrības aktivitāti," norāda Arnis Kaktiņš. Katrs piektais apgalvoja, ka ne pirms Covid, ne Covid laikā nav īpaši nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm; 40% saka, ka nodarbojas, bet īpaši neko nav mainījuši, respektīvi mainījuši nodarbes veidu, bet ne intensitāti; 26% atbildēja, ka pārtraukuši vai samazinājuši savu fizikās aktivitātes līmeni; 11% atbild, ka iepriekš nav kustējušies, bet tagad ir sākuši vai kustas vairāk nekā iepriekš. "Svaru kausi krietni nosveras virzienā, ka kolektīvi esam sākuši mazāk kustēties. Tas nav iepriecinoši un man tas likās ļoti pārsteidzoši," atzīst Arnis Kaktiņš. Kā sportot tad, ja negribas sportot un vai vispār tas ir vajadzīgs? Raidījuma Kā labāk dzīvot viesi  - sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un psihoterapeits Tarass Ivaščenko vērtē, ka dati nav sevišķi pārsteidzoši, jo arī citi pētījumi rāda, ka parastā ikdienā arī Latvijas iedzīvotāji maz sporto un pievēršas fiziskām aktivitātēm. Lai mudinātu pievērsties fiziskām aktivitātēm un sportošanai, Sandra Rozenštoka mudina atvēlēt laiku sev. Uzdrošināties sevi samīļot! Tarass Ivaščenko bilst, ka rīta stiepšanās vingrinājumi – svarīga tikšanās ar sevi, kuru nedrīkst nokavēt. Tarass Ivaščenko skaidro, kāpēc cilvēki ar gadiem samazina savas fiziskās aktivitātes. Tas saistīts ar ikdienas dzīvesveidu. " Viens no faktoriem, ka pēc 30 gadu vecuma mainās cilvēku metabolisms un ir daudz izmaiņas ķermenī. Ar vecuma izmaiņām ir jāpielāgo arī fiziskie vingrinājumi. Daudziem tas nepatīk, daudziem nav laika, vai subjektīvi liekas, ka nav laika,"  norāda Tarass Ivaščenko. Studiju gados cilvēki daudz sporto, tad 25-26 gadu vecumā strauji pārstāj to darīt.  "To var saistīt ar to, ka cilvēki ir pabeiguši mācības, sākās darbs, ir jāiegulda sevi karjerā, cilvēki sāk mācīties vēl vairāk saistībā ar darbu. Parādās attiecības, jāieguldās attiecībās, gribas saglabāt attiecības ar draugiem un rezultātā reālām sporta aktivitātēm laika nepietiek," vērtē Tarass Ivaščenko. "Vai arī cilvēkam liekas, cik man vajag, stundu, pusstundu treniņa dienā. No rīta nav laika tāpēc, ka gribu gulēt, droši vien izdarīšu pa dienu. Pa dienu tik daudz jādara, obligāti izskriešu pusdienas pārtraukumā un kaut ko darīšu. Nepaspēju, jo piezvanīju, atbildēju uz e-pastiem, vēl vajadzēja paēst, aiziešu šodien vai rīt, nedēļas laikā paspēšu. Vakarā esmu tik noguris un vēl vajag izdarīt šo un šo, tad jau izdarīšu. Atnācu mājās, parunāju ar mājiniekiem, paskatījos televizoru, palasīju grāmatu, pagatavoju vakariņas, paēdu vakariņas. Nu kādi fiziskie vingrinājumi pēc vakariņām! Tas tiek pārlikts no dienas uz dienu.  Rezultātā, ja cilvēks ir saņēmies un reizi nedeļā kaut ko ir izdarījis, tas ir liels sasniegums, divas reizes - viņš ir malacis."

Šoreiz ciemos esmu aicinājis vienu pazīstamākajām latviešu sporta balsīm- Niku Gaigalieti. Ar Niku parunājām par viņa profesionālās komentēšanas karjeras aizsākumiem, prioritāro sporta veida vajadzību Latvijā, sporta fanu kultūru, futbola atdzimšanu Latvijā un mūsu vīru NBA gaitām. Sūti savus jautājumus uz 11tv@11.lv

Pietiek sēdēt mājās! Kad vairs nav auksts un vēl nav arī karsts, ir īstais laiks pievērsties āra sportiskajām aktivitātēm. Vērtīgus padomus raidījumā Kā labāk dzīvot sniedz profesionāli treneri un āra nodarbību entuziasti sertificēts nūjošanas instruktors no Liepājas Imants Ločmelis, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks, sportists un treneris Edgars Braže un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docente un trenere Inese Ļubinska. Viens no ieteikumiem atsākt fiziskās aktivitātes ar stundu garāms pastaigām vai doties uz kādu dabas taku, kur sportošana savienojas ar romantisko. Skrējienus var sākt atjaunot ar 20-30 min gariem treniņiem, labāk meža apvidū vai gar jūru, lēnām laiku var palielināt līdz stundai. Cilvēkiem, kam ir liekais svars, iesaka sportiskās aktivitātes atsākt ar vieglām pastaigām vai braukt ar velosipēdu, kā arī mainīt ēšanas paradumus, lai zaudētu svaru. Laba kombinācija treniņiem ir skrējiens 2-3 reizes nedēļā un spēka vingrinājumi reizi nedēļā.

Ārkārtas stāvoklis ir izaicinājums kā sportistiem, tā arī ikvienam, kurš ikdienā strādā pie tā, lai būtu labā fiziskā formā. Šobrīd iespējas nodarboties ar sportu ir ierobežotas. Skaidrojam, kas notiek ar ķermeni šādā dīkstāves periodā? Kā fizisko aktivitāšu trūkums ietekmē vispārējo veselību, cik ātri labi uzkrātais "kapitāls" pazūd un ko varam darīt, lai situāciju stabilizētu, analizē  Latvijas Olimpiskās vienības ārstu Jāni Kaupi un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta laboratorijas vadītāju Edgaru Bernānu. Ieteikumi produktu izvēlei, vairāk laika pavadot mājās Jau labu laiku tiek runāts, ka ārkārtas situācijas radītie apstākļi ir arī izaicinājums mūsu ēdienkartei un ēšanas paradumiem kopumā. Vieni sākuši rūpīgāk plānot produktu iegādi un ķērušies klāt veselīgām maltītēm mājas apstākļos. Citiem turpretim jādomā, kā sevi mājās disciplinēt un atturēties no neveselīgiem našķiem. Tāpēc aicinām ieklausīties dietoloģes Lailas Meijas ieteikumos gan par produktu izvēli, gan veselības saglabāšanu pašreizējā situācijā. "Protams, pirmais nāk prātā, ka tas ir nevēlams svara pieaugums, jo tam ir objektīvi iemesli. Cilvēki vairāk pavada laika šaurā telpā, bieži tas ir dzīvoklis, un arī otrs moments, kas ir ēšanas režīms ir mainījies," vērtē Laila Meija. "Ja ejam uz darbu, tad ēdienreizes tomēr ir vairāk vai mazāk fiksētas. Mums arī nav tik daudz laika ēst un iespēja ēst pārāk bieži. Protams, tagad ir vairāk iespēju vispār ēst un ir biežāka ēšana." "Bet es gribētu arī akcentēt, ka ir gluži pretēja problēma. Proti, nevēlama svara zaudēšana. Mainās ķermeņa masa, samazinās ķermeņa masa, un organisms novājinās un ir uzņēmīgāks pret visa veida slimībām, tostarp arī infekcijām. Pievienojas daudzas komplikācijas," turpina Meija Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras asociētā profesore un dietoloģe Laila Meija iezīmē virzienus, kas šobrīd koronavīrusa radīto pārmaiņu laikā ēšanas režīmā varētu būt izaicinājums. Tātad gan pārāk bieža ēšana, gan tā saucamā malnutrīcija - nepietiekams vai nepareizi izvēlēts uzturs. Tāpēc pašreizējos apstākļos uzmanība jāpievērš gan senioriem, gan cita gadagājuma līdzcilvēkiem, kuri, piemēram, cieš no zarnu slimībām, onkoloģiskām saslimšanām vai tā saucamās emocionālās ēšanas, kad trauksme nereti tiek apēsta kādu neveselīgu uzkodu veidā, bet kopumā šis ir vērtīgs laiks, lai domātu gan par uzturu, gan fiziskajām aktivitātēm.      

Piespēlē sarunas ar basketbolistiem par iespēju spēlēt izlasē, par treneru uzticēšanos audzēkņiem un savstarpējās ķīmijas radīšanu; un arī par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi reorganizāciju veikt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas modelī. Sporta skolu vadība jau ceļ trauksmi, lai gan reorganizācija vēl ir pašā diskusiju sākumā, pat nav izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, dokuments ir izsūtīts visām federācijām  un līdz 4. martam jāiesniedz priekšlikumi. Raidījumā gan Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītāja Edgara Severa stāstītais par reorganizācijas iecerēm, bet pēc tam studijā sarunas turpinājums ar Latvijas Sporta izglītības iestāžu "Direktoru padomes vadītāju Diānu Zaļupi, kā arī Vladimiru Šteinbergu –  Daugavpils Olimpiskā sporta centra valdes locekli, Latvijas Futbola federācijas klubu sacensību komitejas locekli.

Raidījumā "Piespēle" iepazīsim ilggadējo izlases treneri Andri Gulbi. Virkne viņa audzēkņu tagad veido Nacionālās izlases kodolu Eiropas handbola finālsturnīrā; Raidījumā dzirdēsim arī divas jaunākās Gulbju dinastijas pārstāves - atvasi Zandu - bijušo valstsvienības spēlētāju basketbolā, kā arī mazmeitu Aleksu, kas studē un spēlē ASV un nākotnē varētu visus ģimenes rekordus labot. Piespēlē arī mūsu tautietis ASV, Latvijas Olimpiskās komandas ārsts Albervilas, Barselonas un Lillehammeras olimpiskajās spēlēs Kārlis Ullis.  Latvijas Sporta muzejā šonedēļ notika sporta sabiedrības tikšanās ar mūsu tautieti Amerikā, Latvijas Olimpiskās komandas ārstu Albervilas, Barselonas un Lillehammeras olimpiskajās spēlēs Kārli Ulli. Godināšanas svētkos K. Ullis dalījās ar interesantiem olimpisko spēļu stāstiem, un par viņa paveikto Latvijas sporta labā vēstīja video prezentācija, kas veidota, izmantojot ārsta, kinoamatiera un fotogrāfa vairāk kā 40 gadu garumā tapušoso materiālus. Šonedēļ  vēsturiska diena Latvijas handbolam. Pirmo reizi izcīnītas tiesības spēlēt Eiropas čempionāta finālturnīrā . Viens no daudzajiem, kas tepat Latvijā tur īkšķi par savējiem, ir ilggadējais  izlases galvenais treneris Andris Gulbis.  Pats kā sportists bijis savulaik apveltīts ar izcilu lēcienu, labu tehniku, PSRS izlases spēlētājs, pasaules studentu čempions, PSRS čempionāta bronzas medaļu ieguvējs “Daugavas” meistarkomandā (1967). Ilggadējs “Celtnieka” un Latvijas izlases galvenais treneris. Armanda Uščina vadītajā izlasē  ir virkne Gulbja  audzēkņu no ASK laikiem, piemēram   Aivis Jurdžs, Ingars Dude. Ģirts Lilienfelds, Evars Klešniks, Jānis  Pavlovičs un Māris Veršakovs , ieskaitot izlases trenera palīgus.     Zanda Gulbe deviņdesmitajos gados spēlēja Latvijas basketbola valstsvienībā. Vispirms atmiņas par savu bērnību, kad tēvs – handbola treneris Andris Gulbis bieži bijis treniņos un izbraukumos ar komandu. Aleksa Gulbe  dzimusi basketbolistu ģimenē. Viņas tēvs Mareks Bajārs bija basketbolists un treneris, par mammu Zandu jau nule kā dzirdējāt. Pirms 5 gadiem  U16 izlases sastāvā izcīnīja piekto vietu Eiropas čempionātā, gadu vēlāk debitēja pasaules U17 čempionātā Saragosā, mācījusies un spēlējusi Itālijā, “Reyer Venezia” sistēmā. Aleksa Gulbe 1917. gada februārī kļuva par pirmo Latvijas pārstāvi NBA atbalstītajā "Basketball without borders" globālajā nometnē un klātienē redzēja Kristapa Porziņģa piedalīšanos Uzlēcošo zvaigžņu spēlē un nopelnīja vietu Meiteņu zvaigžņu komandā. Aleksa palīdzēja U16 izlasei pirmo reizi kvalificēties Pasaules U17 kausam, bet 1918. gadā viņa ieveda U18 izlasi Eiropas pusfinālā un palīdzēja tai atkārtoti nokļūt Pasaules  kausā. 19 gadus vecā Aleksa studē un spēlē basketbolu  ASV Nacionālās koledžu asociācijā, Indiānas Universitātes komandā. Ir vienīgā eiropiete komandā. Pēc pussezonas spēlēšanas pieaugušo līmenī, Rīgas TTT sastāvā kļuva par  Latvijas čempioni. Sarunā arī par to, kāpēc viņas ledusskapī allaž jābūt  ievārījumam, bet ēdienkartē nedrīkst būt olīvas. Latvijas Sporta muzejā šonedēļ notika sporta sabiedrības tikšanās ar mūsu tautieti Amerikā, Latvijas Olimpiskās komandas ārstu Albervilas, Barselonas un Lillehammeras olimpiskajās spēlēs Kārli Ulli. Viņš  piedzima Latvijā – Otrā pasaules kara izskaņā, bet izglītību ieguva jau tālu no Dzimtenes. Par viņa izglītības un profesionālās ārsta karjeras vietu kļuva Vašingtonas štats ASV, kurā aizritēja Bioloģijas un ķīmijas studiju gadi Padžetsaundas universitātē (Takoma). Vēlāk sekoja Medicīnas pēcdiploma studijas Vašingtonas medicīnas skolā Sietlā un internatūras studijas līdz ar praksi Artūra Eša Bērnu un sporta medicīnā Losandželosā (Kalifornijas štatā) un Vašingtonas universitātē, noslēdzoties ar direktora pienākumiem Sporta medicīnas Artūra Eša UCLA studentu medicīnas centrā. Līdz ar Latvijas atgriešanos Pasaules olimpiskajā kustībā – pavērās ceļš sadarbībai ar Latvijas Olimpisko komiteju un mūsu olimpiskās vienības sportistiem. Kārlis Ullis kļuva par Latvijas Olimpiskās komandas ārstu trīs spēlēs pēc kārtas: Ziemas Olimpiskajās spēlēs Albervilā (1992), vasaras – Barselonā (1992) un atkal ziemas spēlēs – Lillehammerē (1994).Tikšanās reizē Sporta muzejā olimpiskajam dakterim bija iespēja  kopā ar LOK vadību, olimpiešiem un citiem interesentiem, apskatīt savus safilmētos video materiālus un pēc tam novērtēt – cik tad gadu desmitu pagājis.Uz nelielu sarunu Kārli Ulli aicināja arī raidījums Piespēle.

Latvijā šogad ir palielinājies to sportistu skaits, kuri pieķerti dopinga lietošanā. Kāpēc tas tā – vai profesionālajā sportā tiek meklēti aizvien jauni ceļi, kā noteikumus apiet un tā uzlabot arī rezultātu, vai pašu vielu kļūst arvien vairāk un tās ir niansētākas, vai arī mēs gluži vienkārši esam iemācījušies pārkāpumus labāk konstatēt? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta laboratorijas vadītājs Edgars Bernāns, sporta ārsts Mārtiņš Pulvers un Latvijas Antidopinga biroja vadītājs Mārtiņš Dimants. „Finansējuma pieaugums ļauj veikt par valsts līdzekļiem vairāk analīžu. Ir apmēram gandrīz 800 dopinga kontroles paraugi iepriekšējā gadā. Pieaugums 7 – 8 reizes. Loģisks iznākums – 17 pieķertie 2018. gadā,” skaidro Mārtiņš Dimants. „Iespējamība uz to, ka pārkāpumu varētu izdarīt, ir treneru iesaiste un vecāku spiediens uz jaunajiem sportistiem vai uz sportistiem, kas tuvu tam, lai iekļūtu olimpiskajā vienībā vai kļūtu vēl labāks. Visam pāri ir uzvara. Ja no šāda aspekta skatās, var pārkāpt pāri morāles vērtībām,” uzskata Mārtiņš Dimants. "Palielinās dopinga analīžu skaits, droši vien arī uzlabojās algoritmi, kā izsekojam sportistus, kuri varētu būt potenciālie lietotāji. Diez vai palielinās lietotāju skaits, drīzāk tuvojamies reālajam lietotāju skaitam, kad noķeram tos, kas būtu to pelnījuši," atzīst Edgars Bernāns. "Daudziem sports asociējas ar uzvaru un aizmirst par vērtībām. Šķiet, ir daudz patīkamām sacensties godīgi un pēc cīņas paspiest roku, nekā negodīgi uzvarēt, es pat nezinu, kā ar to sadzīvot. Vērtības jāliek priekšplānā, citādi sports pazaudē ideju." Jauna parādība mūsdienu steigā - "fastings" Mūsdienu steidzīgajā laikmetā daudzi būs saskārušies ar situāciju, kad vienu darba pienākumu nomaina nākamais, un šādā skriešanā bez iespējas ieturēt maltīti aizvadām visu dienu vai pat vairākas dienas pēc kārtas. Par ilgāku neēšanu, bet ar pavisam citu nozīmi sākuši runāt arī uztura speciālisti, un šāda periodiska badošanās pat ieguvusi īpašu nosaukumu - "fastings". Par to, kas ir fastings un cik tas ir pamatots no zinātniskā viedokļa tas ir, stāsta asociētā profesore Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedrā, kā arī dietoloģe Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā un „Capital Clinic Riga” Laila Meija.  „Cilvēki laiku laikos ir centušies ar uztura izmaiņām ietekmēt savu izskatu, veselību un dzīves ilgumu,” atzīst Laila Meija. Viņas pieminētā ketogēnā jeb keto diēta ir uzturs ar mazu ogļhidrātu, bet lielu tauku saturu, līdz ar to šis diētas tips paredz uzņemt daudz dzīvnieku valsts produktu. Parasti tieši ogļhidrāti cilvēkam ir galvenais enerģijas avots, tādēļ, ievērojot ketogēno diētu, palielinās ķermeņa spēja sadedzināt taukus, un to var izmantot ne tikai svara samazināšanai, bet arī krampju mazināšanai epileptiskiem bērniem. Svara samazināšanai noder arī olbaltumu diēta, kas paredz uzturā lielu proteīna daudzumu. Bet nu vairāk pievēršamies Lailas Meijas trešajam nosauktajam diētas tipam – tā būtu intermitējošā badošanās jeb periodiskā badošanās, ko dēvē arī par fastingu, un pēdējā laikā šī uztura stratēģija kļuvusi patiešām populāra. Līdz šim iegūta jau liela pierādījumu bāze, ka „fastings” dod pozitīvu efektu gan svara zaudēšanai, gan cukura līmeņa kontrolei, kā arī uzlabo daudzu slimību gaitu. Problēma vienīgi tā, ka dati ir īstermiņa, pagaidām vien par dažiem mēnešiem, jo cilvēki ar šādu ēšanas režīmu nav dzīvojuši gadiem. Laila Meija norāda, ka „fastingu” nekādā ziņā nevajadzētu praktizēt grūtniecēm, maziem bērniem, cilvēkiem ar lielu fizisku slodzi, kā arī ikvienam, kas noteiktos brīžos saskaras ar lielu garīgo slodzi, jo šādā reizē periodiska badošanās pasliktinās dzīves kvalitāti. „Fastings” noteikti nav ieteicams arī cilvēkiem ar pirmā tipa cukura diabētu, kuri ikdienā lieto insulīnu. Jebkurā gadījumā varētu teikt, ka „fastings” kā atšķirīga uztura stratēģija sniedz jaunas zināšanas un ir pretrunā ar citkārt izskanējušiem viedokļiem par to, ko un cik bieži cilvēkam vajadzētu ēst.

Ūdens un parastā aerobika, jogas nodarbības, peldēšana, riteņbraukšana, skriešana un vēl krietni pagarš saraksts ar citām sportiskām aktivitātēm, kuras iesaka sievietēm sportiskās formas uzturēšanai. Bet kā ir ar spēka vingrinājumiem, vai tos atstāsim vīriešiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas viesdocente un trenere Inese Ļubinska, uztura speciāliste, aktīva dzīvesveida piekritēja Liene Sondore un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks. Ja studijā ir Roberts Radičuks, raidījumu iesākam ar vingrošanu! Spēka vingrinājumi ir vajadzīgi visiem – gan vīriešiem, gan sievietēm. Bet pats svarīgākais, kas ir vajadzīgs, ir vingrojumu komplekss ikdienā! Muskuļus tonizēt ir nepieciešams visiem. Spēka vingrojumi ir vajadzīgi visiem, tos vajadzētu diferencēt pēc vecuma grupas un iepriekšējām sportiskajām aktivitātēm. Katram vecuma posmam ir savas fiziskās nodarbes. Mēs daudz zinām, ko un kā vajadzētu darīt, bet nedarām. Jāņem vērā un jāatceras, ka ar katru desmitgadi palielinās kādu slimību riski. Jau pēc 40 gadu vecumā palielinās risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām, cukura diabētu, locītavu slimībām. Esam kļuvuši sēdošāki, cilvēkiem ir mazāk kustību. Fiziski aktīvam jābūt vismaz stundu dienā 4-5 reizes nedēļā. Par spēku nevar runāt tikai kā par vingrojumiem ar hantelēm. Spēks ir vajadzīgs, veicot jebkuras aktivitātes, arī nūjojot. Raidījuma viesi rosina pārdomāt, vai, esot mežā viens, izpildītu kustības, ko nekad nav pildījis. Ja nu kas notiek, kurš palīdzēs? „Riepai” uz vēdera nepatīk vēderpreses vingrojumi, bet enerģiju izelpojām. Tāpēc svarīgi visi sporta veidi, kur var ir nedaudz aizelsties un iesvīst.

Dopinga kontrole, sportistu fiziskās sagatavotības progress un optimālās slodzes noteikšana. Tāpat arī gluži gluži ikdienišķa sekošana līdzi savām fiziskajām aktivitātēm. Par to, ka sportā precīzi jāmēra sacensību rezutlāti šaubu nav. To pašu var teikt arī par treniņa procesu. Tā vien liekas, ka nu jau mūsu rīcībā ir mērierīces, ar kurām iespējams noteikt teju visu - cik ātri skrienam  un elpojam, vai sirdsdarbība slodzes laikā ir sasniegusi maksimumu, kā arī, cik tad procenti mūsos ir muskuļu un cik tauku. Sporta medicīna mūsdienās ļauj fiksēt daudz un dažādus datus, izmantojot īpašas mērierīces. Kā tās strādā un ko sporta laboratorijā ir iespējams uzzināt par savu ķermeni, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Olimpiskās vienības ārsts Jānis Kaupe un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta laboratorijas vadītājs Edgars Bernāns. Senākie dopinga līdzekļiem sporta vēsturē Kopš senatnes cilvēki ir lietojuši stimulatorus, lai samazinātu nogurumu, bet līdz pagājušā gadsimta vidum tā netika uzskatīta par ko sliktu un aizliegtu praksi. Līdz 1968. gada Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi notika sportistu dopinga kontrole. Vairāk par dopinga vēsturi sportā stāsta sporta ārsts Andris Vāvere. Amfetamīnu kā efektīvas zāles, kas uzlabo fizisko izturību Otrā pasaules kara laikā izmatoja britu, vācu, japāņu un amerikāņu kareivji. Pagājušā gadsimta 50. gados šo vielu kā līdzekli, kas samazina nogurumu fiziskās slodzes laikā, iepazina arī sportisti – itāļu riteņbraucēji to devēja par bumbu, bet nīderlandiešu velosipēdisti par – atomu. Taču jau kopš sirmas senatnes cilvēce ir meklējusi līdzekļus, kas veicina fizisko izturību. Sertificēts sporta ārsts Andris Vāvere atzīst, ka jau antīko grieķu olimpisko spēļu atlēti lietojuši brendija un vīna kokteili, halucinogēnas sēnes un strihnīnu, skandināvu karotāji – muskarīnu saturošas sēnes, Andu kalnu iedzīvotāji Dienvidamerikā zelēja kokas lapas, bet meksikāņi no kaktusa Peyote ieguva strihnīna efektu. Starptautiskā Olimpiskā Komiteja pirmo obligāto dopinga kontroli ieviesa ziemas olimpiskajās spēlēs Grenoblē 1968. gadā un tā paša gada vasaras olimpiskajās spēlēs Mehiko. Interesanti, ka no 86 dopinga testiem, kas tika veikti 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Grenoblē, Francijā, neviena sportista analīzēs šīs vielas neatrada, savukārt Mehiko tika veikti 667 dopinga testi, un vienam atlētam šīs aizliegtas vielas konstatēja. Kā viens no skumjajiem stāstiem par dopinga postošo ietekmi uz sportisku veselību ir zināms kā bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas lodes grūdējas Heidi Krīgeres gadījums. Viņa jau kopš 16 gadu vecuma lietojusi anaboliskos steroīdus tik lielā daudzumā, ka jaunās meitenes ķermenī notika pamatīgas hormonālas izmaiņas. Jāpiebilst, ka jaunietei pati nezināja, ka viņai tiek doti šie aizliegtie līdzekļi. Muskuļu masa pieauga, treniņi notika līdz pilnīgam spēku izsīkumam. 1986. gadā Krīgere kļuva par Eiropas čempioni, 1991. gada izstājās no lielā sporta, veica dzimuma maiņas operāciju un tagad zināma kā Andreass Krīigers, un atklāti runā par savu pieredzi dopinga lietošanā.

Tautas sports – skriešana. Pieejams teju ikvienam un savā būtībā tik dabisks pārvietošanās līdzeklis gan divkājainiem, gan četrkājainiem. Savulaik skriešana bija izdzīvošana – mūsu priekšteči skrēja pakaļ medījumam, bēga no ienaidniekiem vai skrienot mēroja lielus attālumus, šodien cilvēki skrien sacensībās, lai pierādītu sev un citiem, cik tālu un cik ātri spēj aizskriet gadsimtā, kurā kājas, dažkārt liekas, vairāk veltītas auto pedāļu spiešanai nevis skriešanai. Gatavojoties Rīgas maratonam, iepazīstam maratonu vēsturi Latvijā un pasaulē. Kā tapa distances laikā, kad mērierīces nebija tik precīzas kā šobrīd, un ko par maratonu izcelsmi stāsta antīkās leģendas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro tūrisma aģentūras Jēkaba ceļojumi valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Viņš ir piedalījies Pirmā starptautiskā Rīgas maratona distances iekārtošanā 1991. gadā. Kā tapa distances laikā, kad mērierīces nebija tik precīzas kā šobrīd, un ko par maratonu izcelsmi stāsta antīkās leģendas Procesi, kas organismā notiek fiziskās slodzes laikā Sen ir skaidrs, ka mērena fiziskā slodze labvēlīgi ietekmē cilvēka ķermeni. Kamēr vieni sporto, lai nomestu lieko svaru, citi, lai stiprinātu muskuļus vēl, kāds, jo vienkārši tas cilvēkam patīk, tikām mūsu ķermenis darbojas kā maza fabrika ar pilnu jaudu. Viens no galvenajiem procesiem, kas mūs organismā risinās sportojot, ir metabolisma jeb vielmaiņas paātrināšanās. Par šo un citiem  procesiem  vairāk stāsta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docents Uģis Ciematnieks.

Valsts svētku raidījumā Piespēle viesos vieni no visu laiku izcilākajiem Latvijas sportistiem. Latviju simtgadē sveic vienīgais latvietis, visu trīs olimpisko medaļu īpašnieks Jānis Lūsis (attēlā), pirmais olimpiskais čempions pēc neatkarības atgūšanas Igors Vihrovs, kā arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pasniedzēja un Latvijas labākā daiļslidošanas tiesnese Agita Ābele – viņi visi satikās Latvijas Sporta muzeja jaunajā izstādē „Latvijas olimpiešu goda zāle.Zelts.Sudrabs.Bronza” . Raidījuma otrajā daļā par patriotismu, ilgām pēc dzimtenes esot ASV 90. gadu sākumā un steigšanos palīgā atjaunotās Latvijas pirmajai basketbola izlasei saruna ar visu laiku izcilāko pašmāju vīru basketbola izlases saspēles vadītāju Raimondu Miglinieku.

Atzīmējot Eiropas sporta nedēļu, mēģinām atbildēt uz jautājumu, kāpēc mums tik ļoti patīk just līdzi sportistiem, bet paši reizēm esam uz sporta aktivitātēm īpaši mudināmi. Ko darīt un kā, lai Latvijas iedzīvotājus varētu saukt par sportisku nāciju, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par tautas sporta popularizēšanu stāsta #beactive vēstnesis, arhitekts un garo distanču skrējējs, akcijas „Apskrien Latviju” dzinējspēks Dins Vecāns, sporta psihologs Jānis Grants, Latvijas Sporta federāciju padomes pārstāvis, Eiropas sporta nedēļas pārstāvis Kristaps Zaļkalns.

Raidījumā Piespēle iepazīstinām ar Agitu Ābeli, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesori, kas kļuvusi par pirmo Latvijas tiesnesi, kurai uzticēts būt par olimpisko arbitri daiļslidošanas sacensībās. Raidījumā arī plašāks stāsts par Latvijas simtgades sporta spēlēm, kas jūnijā pulcēs ap četriem tūkstošiem sporta veterānu, ieskaitot Latvijas diasporas pārstāvjus.

Edgars Bernāns: "Es aicinu [..] kaut ko darīt ar savu dzīvi tā, lai būtu interesanti." === Edgars ir bijušais Latvijas pieagušo orientēšanās izlases treneris un tagad ieņem četras dažādas lomas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). Tās ir: LSPA dokturantūras students, kuram līdz studiju beigšanai atlicis tikai aizstāvēt disertāciju, LSPA pasniedzējs - pasniedz kursus, kuri saistīti ar datu apstrādi sportā, LSPA pētnieks un Edgara zinātniskajās interesēs ietilpst izturības sporta veidi, treniņu teorija, sporta biomehānika un fizioloģija, LSPA Fizisko darbaspēju pētniecības laboratorijas vadītājs. 00:00 - Edgara portrets. 01:14 - Edgara dzīve no pirmās līdz divpadsmitajai klasei. 03:03 - Edgars par laboratorijā gūto ieskatu pasniegšanu saprotamā veidā. 06:38 - Kas labu skrējēju padara par labu skrējēju. 08:06 - Edgara pieredze kā bakalaura darba vadītājam, vadot darbu, kura autore salīdzināja testu rezultātus ar rezultātiem no "reālās dzīves". 14:25 - Edgara pieeja bakalaura darba vadīšanai. 14:54 - Ko Edgars sagaida no studentiem, kas ar viņu raksta bakalaura darbu. 16:20 - Kādus ieskatus Edgars ir guvis no skriešanas, kuri viņam ir noderējuši ārpus treniņiem. 18:02 - Kādas ir "runner's high" sajūtas. 20:02 - Kā mūsējiem gāja orientēšanās PČ Zviedrijā. 21:13 - Edgara vērtējums par atbalstu orientēšanās sportam Latvijā. 23:21 - Treneru un sporta zinātnieku savstarpējo attiecību raksturojums. 28:17 - Vīriešu un sieviešu snieguma atšķirības izturības sportā. 31:21 - Edgara skats uz baskāju skrējēju apgalvojumu zinātnisko pamatojumu. 34:01 - Ko iegūst cilvēki kas apmeklē Viestura Saldava treniņus Mežaparkā un kādi ir jautājumi, ko jāapspriež runājot par vairāku simtu cilvēku vienlaicīgu trenēšanu. 38:45 - Cik spēcīgi psiholoģiski paņēmieni var ietekmēt sportista sniegumu. 40:33 - Edgara dienas rutīnas. 42:05 - Labākais padoms, ko Edgars ir saņēmis. 43:05 - Vai ir kaut kas kam Edgars tic, ko viņš nevar pierādīt. 44:29 - Par ko Edgars ir optimistisks. 45:18 - Edgara aicinājums publikai.