Podcasts about kristas

I detta avsnitt gästas jag av Krista Nikula, Operativ samordnare för Samverkan i Huddinge. Tillsammans dyker vi in i det BID-inspirerade arbetet som syftar till att stärka Huddinge genom samverkan mellan fastighetsägare, kommun, näringsliv och andra aktörer. Vad är ett BID?BID, Business Improvement District, är ett sätt att organisera och formalisera samverkan och partnerskap mellan olika fastighetsägare och offentliga aktörer. Modellen används för att skapa tryggare, mer attraktiva och levande områden. Vi delar samtalet i tre delar:Del 1: Om Samverkan i Huddinge och dess uppdrag. Vi pratar om områdena som täcks, aktiviteterna som genomförs och framtidens möjligheter för BID i Sverige. Del 2: En personlig inblick i Kristas liv, passion och karriärresa. Vad driver henne, och vilka lärdomar har format hennes framgång? Del 3: Avslutande reflektioner och medskick till studenter, lyssnare och framtida generationer. Vill du veta mer om BID-inspirerad samverkan? Läs mer här: Samverkan i Huddinge Vad är en BID? (Boverket) Detta avsnitt är perfekt för dig som är intresserad av hållbar stadsutveckling, samverkan och framtidens utmaningar inom BID-arbete. Välkommen att lyssna! _____ Keep Up the Good Work. Keep Loving Cities ❤️️ All opinions expressed in each episode are personal to the guest and do not represent the Host of Urbanistica Podcast unless otherwise stated. Let's connect and talk further about this episode ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Mustafa Sherif Linkedin⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Visit  ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Mustafasherif.com⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ for collaborations and nominations or email me at ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠info@mustafasherif.com⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Follow Urbanistica on ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Instagram⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠TikTok⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Facebook⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ & ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Youtube channel⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Thanks to Urbanistica Podcast partner AFRY (Urban Planning and Design) AFRY is an international engineering and design company providing sustainable solutions in the fields of energy, industry, and infrastructure.

Gan „Dzīves tango”, gan „Brīnumskapis” man ir darbi, kuri radīti, lai runātu par kultūras un mākslas nozīmi ikdienā, rakstījusi režisore Krista Burāne, ar kuru tiekamies Kultūras rondo studijā, jo Rīgas starptautiskajā kinofestivālā gaidāmas divas pirmizrādes – animācijas ciklam „Brīnumskapis” un dokumentālajai filmai „Dzīves tango”. Režisorei pievienojas arī cikla „Brīnumskapis” māksliniece Kristīne Jurjāne, bet par savu lomu filmā „Dzīves tango” stāsta komponists Arturs Maskats. 20. oktobrī Latvijas pirmizrādi Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) programmā svinēs dokumentālā portretfilma "Dzīves tango" ("Tango of Life"). Filma tapusi režisoru Ērikas Lifrēdo un Kristas Burānes, kā arī citu Itālijas un Latvijas kino veidotāju sadarbībā un tiek pieteikta kā "dzīvi apliecinošs darbs" par nepadošanos neārstējamas slimības priekšā un par dejas un kino dziedējošo spēku. "Filmām parasti ir vairāki līmeņi, arī stāstus var nolasīt dažādi. Man ir par to, kā māksla palīdz dzīvot un kā māksla palīdz dzīvot arī sarežģītās dzīves situācijās. Tas ir mans galvenais gan vēstījums, gan tas, ko vēlējos ar šo filmu pateikt," filmu rakstoru Krista Burāne. "Vienlaicīgi filmu var nolasīt kā brīnišķīgu mīlas stāstu starp galveno varoni Klaudio un viņa sievu Ivanu un viņu kaislību pret tango dejošanu, un to, kā Arturs Maskats savā ziņā viņiem palīdz izdejot savu sapni, palīdz viņiem ar savu mūziku izdarīt to, ko varbūt nevarēja izdarīt savā dzīvē." Filmas aprakstā teikts: "Klaudio Rābijas stāsts ir emocionāli piepildīts apliecinājums tam, ka māksla pārkāpj nacionālās, mentālās un fizisko iespēju robežas. Viņš apzinās, ka ķermenis strauji piekāpjas Parkinsona slimības priekšā, tomēr viņa miesu un garu uztur tango deja. Pats Klaudio sievai Ivanai ir karsti apsolījis, ka reiz viņi dejos Buenosairesā, tomēr gaisā virmo apziņa, ka laika nav atlicis daudz. Tango terapijas sesijām Itālijā mijoties ar simfoniskā orķestra mēģinājumiem Rīgā, dziedinošu dejas ritmu vadīti filmas varoņi apliecina mūzikas varu pār fiziskajiem izaicinājumiem." -- Katrā bērnistabā ir kāds skapis, aiz kura durvim mājo brīnumi. Brīnumskapis! Durvis, kas ved uz brīnumiem.  "Liels darbs, piecas filmas, kurā ir ļoti plaša komanda, gan radošo cilvēku, gan tehnisko cilvēku, man bija ļoti liels izaicinājums," atzīst Krista Burāne, kura animāciju iekļāvusi arī savās iepriekš veidotajās filmās. "Katrs no māksliniekiem strādāja savādā, ar savām idejām, savu pieeju. (..) It kā jau liekas, piecas filmas, kuru kopējais garums ir nedaudz pāri 20 minūtēm, kas tas ir, bet kopumā tas ir aizņēmis piecus gadus." Krista Burāne vērtē, ka šis cikls ir nozīmīgs darbs viņas un Kristīnes Jurjānes karjerā. "Tas ir savādāks formāts, kā līdz šim pieraksts, man šķiet, ka nav līdzīgas filmiņas latviešiem līdz šim. Esmu dzīvē līdz tam strādājusi ar Māru Liniņu pie filmiņas "Reiz Dievs", tā bija bija akvareļa zīmējumu animācija. Katrā ziņā animācijā tu vari visu, tāpat kā leļļu teātrī ir kaut kas līdzīgs pēc manas sajūtas. Un ārkārtīgi ietilpīgs medijs, gribētos turpināt strādāt," vērtē Kristīne Jurjāne. "Kad es rakstīju scenārijus, man bija svarīgi apskatīties, kas notiek "Skola 2030" programmās, un katra no tām filmiņām veidota tā, lai pedagogi gan pirmskolā, gan sākumskolā varētu šīs filmiņas izmantot savās nodarbībās, gan matemātikā, gan dabas zinībās, gan sociālajās zinībās. Lai tās filmiņas dzīvotu kā domāšanas ierosinātājs, lai bērni viņas skatītos vēl un vēl un eksperimentētu ar viņām," norāda Krista Burāne. Piecas režisores Kristas Burānes un galvenās mākslinieces Kristīnes Jurjānes veidotās “Brīnumskapis” sērijas ieved pasaulē, kurā viss un jebkas izraisa zinātkāri un ir noderīgs mazākajiem skatītājiem. Piedzīvojot visa cikla pirmizrādi RIGA IFF, filmas veidotāju komanda aicina doties dziesmotā ceļojumā, kas balstīts populārajā Aigara Voitišķa dziesmu ciklā ar Pētera Brūvera, Māras Zālītes un Ievas Samauskas tekstiem.  Spilgtākie Latvijas animācijas mākslinieki (Anete Melece, Anna Zača, Edmunds Jansons un Toms Burāns) satiekas ar atpazīstamākajām balsīm (Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis, Andris Sējāns, Karīna Tropa u. c.), lai kopīgi atklātu ko pavisam jaunu un kā mazāko, tā arī lielāko skatītāju sirdīs un prātos paliekošu. Cikls būs īpašs notikums pirmskolas un mazāko klašu skatītājiem.

This is such a pinch me moment! The incredible Krista Williams, co-host of The Almost 30 Podcast, is on the show today. Krista came to the mic with so much wisdom to share with you! She details the journey she took to reclaim her voice, and shares vulnerably about her lifelong challenge with binge eating and body dysmorphia, which she had recently overcome.   HANDOUT - 55 Ways to Feel Better In Your Body  SHORT ON TIME?  5:00 - Krista's personal journey with her voice throughout her many years of hosting The Almost 30 Podcast  9:35 - Kristas' advice on how to begin to find your voice  17:15 - How Krista found herself starting The Almost 30 Podcast 21:37 - The challenges Krista faced with body acceptance at a young age, and how she has worked to grow past a disordered relationship with food and her body  28:40 - What binge eating looked like for Krista  34:15 - How Krista's healing journey unfolded  40:08 - Where to begin if you are ready to start healing from binge eating  41:53 - Krista's message to the world  To learn more about Krista and her wonderful offerings, visit https://itskrista.com Check out The Almost 30 Podcast!  Book your Breakthrough session with Erin here! https://calendly.com/rawbeautytalks/20min?month=2023-10

Šoreiz mākslas kritiķis Vilnis Vējš studijā aicinājis māksliniekus Kristu un Reini Dzudzilo, lai runātu par Reiņa izstādi "Nekad nebeidzas", kas šobrīd skatāma galerijā "Alma", un par Kristas izstādi, kas šajā galerijā vēl tikai priekšā.

Nepieciešamība izdarīt kaut ko vienam, atzīst Reinis Dzudzilo un sarīko personālizstādi „Nekad nebeidzas”, kas skatāma  galerijā „Alma”. Galerija ir neliela, un izstāde ir kā maza etīde ar nopietnu un dziļu vēstījumu. Būdams scenogrāfs un vizuālais mākslinieks Reinis lielākoties darbojas radošā tandēmā kopā ar Kristu Dzudzilo, jaunākā izstāde ir viens no izņēmumiem radošajā darbībā. Galerija „Alma” ar tās stikloto ārsienu pievērš garāmgājēju uzmanību. Mans ikdienas maršruts bieži ved garām galerijai, un es ar interesi allaž noraugos, kā mākslinieki izmantojuši atvērto ekspozīcijas telpu.  Šoreiz ar scenogrāfu un mākslinieku Reini Dzudzilo tiekos nelielās galerijas telpā, tātad iekšpusē. Lai arī Krista un Reinis Dzudzilo biežāk darbojas kopā, ir reizes, kad top solo izstādes. Tāda ir Reiņa jaunākā izstāde ar nosaukumu „Nekad nebeidzas”, taču zinātājam tā vienalga ir abu mākslinieku saruna –  Kristas darbu ciklam „Es visu atceros”, Reinis pretstata – darbu „Aizmirstu”. Tā kā izstādes aprakstu Reinis nobeidz ar tekstu „Daudz laimes dzimšanas dienā! Es ielūdzu sevi un Tevi, mans draugs, tevi, garāmejošais un šurp nākošais!” Skaidroju, vai šī ir jubilejas izstāde? Izstādes ekspozīciju veido viens elements, kurš sadalīts trīs daļās: gaismas objekts, uzraksts uz galerijas sienas un ierāmēta atvērta piezīmju klade. Galerijas „Alma” nelielais izmērs un formāts ir atbilstošs etīdei, un Reinis Dzudzilo to dēvē par etīdi tumšajam laikam. Reiņa Dzudzilo izstāde ir kā garāmejošs cilvēks, neuzbāzīgs, tomēr uzmanību piesaista. Reiņa Dzudzilo izstāde „Nekad nebeidzas” skatāma līdz 11.martam galerijā „Alma”.

"Kultūrdevas" raidieraksta 35. laidienā Henrietas Verhoustinskas sarunu biedrene ir teātra un kino režisore, arī dramaturģe Krista Burāne. Henrieta atzīst, ka ar Kristas dokumentālo izrādi "Robežas" (2016) saistās viņas viena no visu laiku jaudīgākajām pieredzēm teātrī. Sākot jau ar braucienu ar aizsietām acīm un pavadoni sabiedriskajā transportā, turpinot ar aizsietām acīm apciemot vairākus cilvēkus Purvciema daudzdzīvokļu mājā un uzklausot viņu stāstus, līdz beidzot pagalmā noņemot acu apsēju un ieraugot gaismas lielās Purvciema Ķīnas mūra mājas logos, un saprotot, ka dažos no šiem izgaismotajiem dzīvokļiem nupat pabūts. Krista ir uzrakstījusi dramaturģisko materiālu teātra "Joriks" izrādei Rēzeknē "Mans kaimiņš ebrejs" (2021), par kuru "Joriks" saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu un kura norisinājās pilsētvidē. Vēl Krista ir režisore vienai no ejošākajām "Dirty Deal Teatro" izrādēm "Netikumīgie" (2019), kas ir dzejas izrāde par reālu astotklasnieku domām, pieredzi, jūtām un sapņiem. Tā ir arī viena no retajām Kristas izrādēm, kas notiek teātra telpā. Šī izrāde arī saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu. Īpašas Kristas daiļradē ir viņas dokumentālās filmas par režisori Māru Ķimeli ("Māra", 2014) un scenogrāfu Andri Freibergu ("Pasaka par tukšo telpu", 2017). Un vēl Krista ar dedzīgu misijas apziņu iesaistās dažādās sabiedriskās, pilsoniskās norisēs, un viņas viedoklī ieklausās. Krista ir iniciatore kultūras cilvēku vēstulēm kultūras ministram Naurim Puntulim (Nacionālā apvienība), kas saistītas ar viņa balsojumu pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" un attiecīgi pret Civilās savienības likuma izskatīšanu Saeimā. Arī par to saruna raidierakstā. Par iekļaujošu sabiedrību, sabiedrības līdzdalību, dokumentālu teātri un dabas aizsardzību, kā arī izdegšanu un multitaskingu – tik plašs ir sarunas tematiskais loks. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska sarunājas ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju par aktuālajiem kultūras tematiem.

Kā rodas stāstu nosaukumi? Vai stāstu secība krājumā ietekmē lasīšanas pieredzi? Vai ilustrācijas pieaugušo grāmatās būtu laba tradīcija? Kā runāt par garīgo veselību? Raidījumā ar literāti Kristu Annu Belševicu runājam par stāstniecību, viņas nesen izdotā stāstu krājuma “Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām” tapšanu, iedvesmu un valodu, sadarbību ar vizuālo mākslinieci Alisi Krajeviču un izdevniecības “Zvaigzne ABC” redaktori, kā arī garīgo veselību – vai par to pietiekami daudz runā sabiedrībā un vai tā ietekmē rakstnieka radošumu. Krista Anna Belševica ir dzejniece, rakstniece, redaktore, kritiķe un tulkotāja, kura publicējusi gan dzeju un prozu, gan teātra un literatūras recenzijas, kā arī intervijas. Viņas darbi tulkoti angļu, igauņu, lietuviešu, krievu, somu, vācu un ķīniešu valodā. Krista organizē literatūrai veltītus pasākumus un lasījumus, kā arī piedalās dažādos dzejas lasījumos un performancēs. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [02:52] Stāstu krājuma “Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām” tapšana. [05:23] Kristas atzīšanās mīlestībā stāstīšanas procesam. [07:27] Fragmenti no stāstu krājuma. [09:25] Kā rodas stāstu nosaukumi? [17:10] Pēc kādiem principiem Krista sakārto stāstus vai dzejoļus krājumā? [21:52] Kā radās stāstu krājuma vizuālais noformējums? Stāsts par Alisi Krajeviču. [28:38] Vai ilustrācijas pieaugušo grāmatās būtu laba tradīcija? [29:22] Sadarbība ar izdevniecības redaktoriem. [36:06] Dzejoļu krājuma “Medījot dzīvi” tapšana. [40:44] Ieskats topošajā dzejoļu krājumā – manuskripta pēdējais dzejolis. [43:49] Kristas ceļš līdz rakstīšanai. [48:16] Doktorantūras studijas Vācijā. [58:25] Publikācijas ārpus Latvijas. [01:01:25] Ko Kristai nozīmē latviešu valoda? [01:10:45] Kristas valodas spēles fragments no jaunā stāstu krājuma. [01:13:10] Garīgā veselība – vai par to runā pietiekami daudz? [01:16:13] Kā runāt par garīgo veselību? [01:21:58] Diagnoze nav spriedums, taču, kā to uztvert, pieņemt un ārstēt? Grāmatas: Krista Anna Belševica. Medījot dzīvi. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017. 96 lpp. Krista Anna Belševica. Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām. Stāsti par atmiņām. Rīga: Zvaigzne ABC, 2022. 144 lpp. Noderīgas saites: https://fb.watch/aBnaITtp4K/ – “Dzīvei nav melnraksta” epizode ar Kristu Annu Belševicu https://www.facebook.com/groups/430245800909072/ – Facebook grupa “Depresija, bipolārie traucējumi, trauksme, panikas lēkmes u. c.” https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai https://anchor.fm/pieturzimes/message – nosūti “Pieturzīmēm” audioziņojumu Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Kristu atlaida no brīnišķīga darba lieliskā uzņēmumā jau četrus mēnešus pēc darba uzsākšanas. Kristas karjera pirms un pēc atlaišanas, mācības un ieguvumi.Sazināties ar podkāsta saimnieci Vineta Bērziņa un pieteikties podkāstā.Podkāsta sociālie tīkli  Facebook  Instagram  YoutubeReklāma un sadarbība  Juris Garjāns   producents t.29600765

Emocijas un komentāri pēc "Spēlmaņu nakts" kopā ar Dailes teātra aktrisi Vitu Vārpiņu, kura balvu saņēma par Rutes Vulfas lomu izrādē “Ārsts” Dailes teātrī. Balva piešķirta par smalku un drosmīgu aktrises darbu, filigrāni atklājot sarežģīta raksturu pretrunīgu ētisku dilemmu krustcelēs. "Bija tik daudz emociju, tik daudz kolēģu apsveikumu, par ko es priecājos visvairāk, ka mēs spējam cits par cita sasniegumiem un panākumiem priecāties. Likās arī, ka mans telefons uzsprāgs vienā brīdī. Es to novērtēju, ka draugi un paziņas uzskata par vajadzīgu piezvanīt vai atsūtīt ziņu," sarunā Kultūras rondo atklāj aktrise Vita Vārpiņa. Žūrija atzinīgi arī novērtēja Dailes teātra iestudējumu "Smiļģis", par kuru Vitai Vārpiņai ir īpašs stāsts, par kuru var teikt – Smiļģis sarežisēja pa savam. "Izrādē "Smiļģis" man bija paredzēta Smiļģa pirmās sievas Bertas loma. Es arī mēģināju un tāpat kā pārējie kolēģi lasīju visu, ko par Smiļģi var izlasīt. Par Bertu nav daudz materiālu, tomēr es mēģināju atrast un saprast šo sievieti. Liktenis izspēlēja ļaunu joku, un divas nedēļas pirms "Smiļģa" pirmizrādes, kas bija pirms gada novembrī tukšā zālē, man saslima dēliņš ar Covid, un es biju tiešā kontaktpersona. Vakcīnas tobrīd vēl nebija. Protams, es nedrīkstēju nākt uz teātri," atminas Vita Vārpiņa. Viesturs Kairišs steidzami meklēja aktrisi, kas varētu spēlēt lomu. Tā bija Kristīne Nevarauska. "Es paliku bez šīs lomas, jo Viesturam, kā jau tas teātrī gadās, neatlika laika diviem sastāviem. Man tas bija ļoti sāpīgi, ne tāpēc, ka tajā lomā būtu kaut kas tāds, ko es varbūt nebūtu nospēlējusi. Tā nav tik plaša, tik apjomīga loma. Tomēr man bija ļoti būtiski būt tajā iestudējumā, tāpēc, ka tas ir būtisks visai trupai, mums šobrīd," atzīst aktrise. "Tas, ko Zālīte [Māra] ir ielikusi, tur ir tik daudz no vēstures, kas sasaucas arī ar to, kas ir noticis manas dzīves laikā Dailes teātrī. Man ir sajūta, ka tur ir kaut kas ar saknēm dziļi vēsturē, tajā pašā laikā ar stariem nākotnē, kaut kas sasienas no vēstures uz nākotni caur šī brīža Daili. Man ļoti gribējās būt tajā izrādē." "Un 18.novembra vakarā pusdeviņos man zvana Juris Žagars un saka: "Vita, es apsveicu tevi svētkos, bet rītvakar ir "Smiļģis" un tev būs jāspēlē." Kā man, gadu neesmu eksemplāru ņēmusi rokās?" turpina Vita Vārpiņa. Saslimusi bija aktrise Kristīne Nevarauska. "Es nolieku savu sarkanvīna glāzi un meklēju "Smiļģa" eksemplāru. Man ir 20 stundas līdz nākamā vakara "Smiļģim", kas pie tam ir televīzijas ieraksts. Tas palika arī mūžībai, mans ārprāts, ko biju spiesta savākt, lai nebūtu redzams. Tajā vakarā tas bija nervozi un varēja būt daudz labāk, bet spēlēju divus vakarus pēc kārtas un otrajā vakarā es jau atradu to Bertu, jo biju mēģinājusi šo lomu," atzīst Vita Vārpiņa. ""Smiļģis" sarežisēja pa savam," vērtē aktrise. Turpmāk Dailes teātra iestudējuma "Smiļģis" izrādēs Bertas lomā varēs redzēt gan Vitu Vārpiņu, gan Kristīni Nevarausku. 23. novembrī, Eduarda Smiļģa 135. dzimšanas dienā, aizvadīta ikgadējā “Spēlmaņu nakts” ceremonija. Dailes teātrī tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas izcilākie iestudējumi un individuālie sniegumi – pasniegtas 12 “Skatuves naglas”. “Grand Prix” jeb Gada izrādes titulu ieguva Dailes teātra iestudējums “Smiļģis”, savukārt balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad saņēma komponists Imants Kalniņš, kurš sarakstījis mūziku vairāk nekā 58 izrādēm gandrīz visos teātros Latvijā. "Spēlmaņu nakts" laureāti: Pirmo "Skatuves naglu" šī gada ceremonijā saņēma izrāde "Konklāvs". Jaunā režisora Klāva Kristapa Košina darbs ir Latvijas Kultūras akadēmija diplomdarba izrāde, kas tapusi sadarbībā ar Dirty Deal Teatro. Izrādes autori ir Diāna Kondraša un Klāvs Kristaps Košins, lomās: Endīne Bērziņa, Klāvs Kristaps Košins, Jurģis Lūsis. Balva piešķirta par nebijušu atkailinātu patiesības pakāpi, par galvenā varoņa pašatklāsmes ceļu, kurā no izmisuma dzīlēm piedzimst viņa laikabiedriem noderīgas atziņas. Ar otro "Skatuves naglu" godināta teātra trupas KVADRIFRONS Valmieras vasaras teātra festivāls tapusī izrāde "Marija un zibens". Tās režisore ir Paula Pļavniece, dramaturgs Klāvs Mellis, kustību režisors Rūdolfs Gediņš. Lomās Ance Strazda, Sandija Dovgāne, Reinis Boters un Āris Matesovičs. Balvu piešķīra par meistarību izcili kodolīgā stāstā huligāniskā atsperīgumā ar paaudzes vienojošu asprātību izteikt jauna cilvēka pieaugšanas, sevis un otra atrašanas mokas, mulsumu, kaunu un vientulību, kad vienīgais orientieris ir vien maza zibens atstāta rētiņa uz ciskas. "Skatuves naglu" saņēmusi arī Vijas Blūzmas, Anetes Meleces, mākslinieču apvienības "Grāfienes", Daces Vītolas un Riharda Zelezņeva izrāde "Kiosks" Latvijas Leļļu teātrī. Balva piešķirta par bērniem saprotamu un pieaugušajiem interesantu mākslinieciski augstvērtīgu sarunu par vientulību, depresiju un citādību. "Skatuves nagla" piešķirta arī scenogrāfei Ievai Jurjānei un režisoram Viesturam Kairišam par kopdarbu izrādē "Smiļģis" Dailes teātrī. Par režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi, radot iestudējumu vizuālā teātra estētikā. "Skatuves nagla" tikusi arī Mārtiņa Eihes, Kristas Burānes, Pamelas Butānes, Jēkaba Nīmaņa izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" Rēzeknes Teātris Joriks. Par pilsētas kopienas saliedēšanu, profesionālās un amatiermākslas savienojumu un vēsturiskās apziņas modināšanu bez agresijas un didaktikas. Sestā "Skatuves nagla" - režisoram Andrejam Jarovojam par pārliecinošu konceptuālu eksperimentēšanu, kas rezultējas inovatīvās laikmetīgā teātra formās un atvērtos vēstījumos, sniedzot gan skatītājam, gan izpildītājam neviltotu jaunatklājuma prieku no izrādes uz izrādi. Septītā "Skatuves nagla" pasniegta kontrtenoram Jānim Šipkēvicam par lomu komponista Krists Auznieks un mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo veidotajā laikmetīgajā kameroperā "Tagadne (Time Present)", kas tapusi laikmetīgu skatuves mākslas notikumu sērijā “Pārmija” sadarbībā ar kultūrvietu “Hanzas perons”, par atkailinātu ceļojumu teritorijā, kurā skatītājam tiek dāvāts saviļņojums būt lieciniekiem mākslinieka pieaugšanai un neatgriezeniskai transformācijai. Aktrise Ieva Segliņa "Skatuves naglu" saņēmusi par Raiņa lomu Dailes teātra izrādē "Smiļģis" – precīzā formā atklātu ģēnija trauslo būtību, par lomu, kas veidota, bijību saliedējot ar aktierisku drosmi. Režisoram Dmitrijam Petrenko "Skatuves nagla" piešķirta par procesuālu domāšanu repertuāra veidošanā un darbā ar aktieriem, kas ļauj izkāpt no komforta zonas un apgūt vēl nezināmas profesionālās teritorijas. Režisors aizvadītajā sezonā iestudējis izrādes Liepājas, Daugavpils un Dailes teātrī. Scenogrāfei un kostīmu māksliniecei Marijai Ulmanei balva piešķirta par spilgtu jaunākās scenogrāfu paaudzes reprezentāciju, iekļaujoties stilā atšķirīgās izrādēs un saglabājot personisko rokrakstu. Māksliniekiem Kristai un Reinim Dzudzilo un Andrāšam Juhāsam "Skatuves nagla" piešķirta par Dailes teātra izrādes "Degunradži" vizuālo tēlu. Balva piešķirta par vizuālu piedzīvojumu, ievedot skatītāju absurda komiskajās un šausminošajās dzīlēs; par filigrānu video mākslas un scenogrāfijas saplūsmi, radot vienotu skatuves telpu. Aktrise Vita Vārpiņa balvu saņēmusi par Rutes Vulfas lomu izrādē "Ārsts" Dailes teātrī. Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad saņēmis komponists Imants Kalniņš, kurš sarakstījis mūziku vairāk nekā 58 izrādēm gandrīz visos teātros Latvijā. "Grand Prix" jeb Gada izrādes titulu izpelnījies režisora Viestura Kairiša darbs "Smiļģis" Dailes teātrī.   Plašāk par "Spēlmaņu nakti" portālā lsm.lv.

Dailes teātrī 9. septembrī pirmizrāde absurda komēdijai „Degunradži”. To iestudējusi ungāru radošā komanda, režisore Ildiko Gāšpāra sadarbībā ar māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzilo. Absurda dramaturģija ir pateicīga, domājot par laiku un telpu un tās transformāciju, uzsver scenogrāfs Reinis Dzudzilo. Savukārt aktieriem šajā iestudējumā jādarbojas kā vienotam mehānismam. Lugu no franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova. Franču absurda dramaturga Ežēna Jonesko 1959.gadā sarakstītā komiskā absurda drāma „Degunradzis” uz Dailes teātra lielās skatuves ieguvusi daudzskaitļa formu „Degunradži” un izrādījusies ļoti trāpīga tieši šim laikam. Atklājot bailes, vientulību, tā runā par sabiedrības kolektīvo pakļaušanos kādam briesmonim, pretstatā liekot indivīda veselo saprātu. Izrādes centrā jauns cilvēks Beranžē, ko atveido Toms Veličko. Režisore Ildiko Gāšpāra atklāj, ka ar Ēžena Jonesko daiļradi saskārusies pirms vairākiem gadiem, tulkojot citu viņa lugu. Taču līdz šim pati nav iestudējusi nevienu Jonesko darbu. Ungārijā pēdējo piecu gadu laikā iestudētas varbūt pāris šī autora lugas. Skaidroju, kāpēc režisori interesē absurda dramaturģija. Ildiko Gāšpāra strādā Budapeštā Erkēņa teātrī, viņas iestudēto izrāžu sarakstā ir Rasina „Andromahe”, Šekspīra „Makbets” , Kafkas „Metamarfoze”. Taču režisore daudz strādā arī ārpus Budapeštas, un kā uzzinu, nākamais viņas darbs taps Polijā. Režisore pie iestudējuma Dailes teātrī strādājusi kopā ar savu komandu: horeogrāfe ir Veronika Sabo, mūzikas autore Bernadeta Tarra, arī video un gaismu mākslinieki ir no Ungārijas. Savukārt scenogrāfija un kostīmi Kristas un Reiņa Dzudzilo iecerēti un veidoti. Abiem tā ir pirmā sastapšanās ar Dailes teātra Lielo zāli, turklāt ilgi gaidīta. No čapliniādes līdz zvaigžņu kariem, tā iestudējuma amplitūdu komentē aktieri Ģirts Kesteris un Anete Krasovska. Bez jau nosauktajiem, minēšu pārējos aktierus, kas piedalās - Juris Bartkevičs, Vita Vārpiņa, Artūrs Skrastiņš, Indra Briķe, Ieva Segliņa, Juris Strenga, Dainis Gaidelis, Aldis Siliņš. Izrādes horeogrāfe Veronika Sabo radījusi tādu kustību partitūru, īpaši pirmajā cēlienā, kas priecē un pārsteidz skatītāju. Kā atzīst aktieri Anete Krasovska un Ģirts Ķesteris, kustība ir it visā. Kā vietnē Kroders.lv raksta teātra zinātniece Valda Čakare , „Degunradzi” var uzlūkot kā tipisku krīzes laika lugu. Un atgādina, ka „mežonīgajos” 90. gados ( konkrēti 1994.gadā) uz Dailes teātra Lielās skatuves to iestudēja Arnis Ozols. Šoreiz pie Jonesko vērsties pamudinājusi pandēmija un ungāru viesu komanda. Pirmizrāde iestudējumama „Degunradži” Dailes teātra Lielajā zālē 9.septembrī, nākamā izrāde - 8.oktobrī.  

This episode is my interview with Dave Woodward of ClickFunnels Radio. We talk about skin in the game and strategies to be successful. Do you have a question that you would like me to answer? Just fill out this form: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIi0Skg5OfhHAp-7NPdgkdAhb9ahJyAdicRZ7XL62EPLh8QA/viewform JOIN MY FREE CHALLENGE HERE >>> https://www.Kristamashore.com/clientconversion?sl=podcast JOIN MY NEXT 20 HOUR COACHING SESSION HERE >>>> https://www.kristamashore.com/2dayslive?sl=podcast

This episode is my interview with Dave Woodward of ClickFunnels Radio. We talk about skin in the game and strategies to be successful. Do you have a question that you would like me to answer? Just fill out this form: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIi0Skg5OfhHAp-7NPdgkdAhb9ahJyAdicRZ7XL62EPLh8QA/viewform JOIN MY FREE CHALLENGE HERE >>> https://www.Kristamashore.com/clientconversion?sl=podcast JOIN MY NEXT 20 HOUR COACHING SESSION HERE >>>> https://www.kristamashore.com/2dayslive?sl=podcast

The last episode of my interview with Melinda Wittstock.  Do you have a question that you would like me to answer? Just fill out this form: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIi0Skg5OfhHAp-7NPdgkdAhb9ahJyAdicRZ7XL62EPLh8QA/viewform JOIN MY FREE CHALLENGE HERE >>> https://www.Kristamashore.com/clientconversion?sl=podcast JOIN MY NEXT 20 HOUR COACHING SESSION HERE >>>> https://www.kristamashore.com/2dayslive?sl=podcast

The second episode of my interview with Melinda Wittstock.  Do you have a question that you would like me to answer? Just fill out this form: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIi0Skg5OfhHAp-7NPdgkdAhb9ahJyAdicRZ7XL62EPLh8QA/viewform JOIN MY FREE CHALLENGE HERE >>> https://www.Kristamashore.com/clientconversion?sl=podcast JOIN MY NEXT 20 HOUR COACHING SESSION HERE >>>> https://www.kristamashore.com/2dayslive?sl=podcast

In today's episode, we are going to feature my interview with Melinda Wittstock. This is a three-part interview so watch out for the next episodes. Do you have a question that you would like me to answer? Just fill out this form: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIi0Skg5OfhHAp-7NPdgkdAhb9ahJyAdicRZ7XL62EPLh8QA/viewform JOIN MY FREE CHALLENGE HERE >>> https://www.Kristamashore.com/clientconversion?sl=podcast JOIN MY NEXT 20 HOUR COACHING SESSION HERE >>>> https://www.kristamashore.com/2dayslive?sl=podcast

Krista un Reinis Dzudzilo ir radošs tandēms, kas aktīvi darbojas vizuālajā mākslā, teātrī un operā. Vizuālās mākslas projektos mākslinieki izmanto scenogrāfijai tuvus izteiksmes līdzekļus – intensīvu telpas dramaturģiju un aktīvu sadarbību ar skatītāju, bet teātrī viņu radītā telpa un kostīmi nes dziļi simbolisku jēgu, nereti paši kļūstot par mākslas darbiem. Par ekspozīciju “ZRwhdZ. Rīga”, kuru producējis Latvijas Jaunā teātra institūts, ir mūsu noslēdzošais stāsts ciklā „Purvīša balva 2021”. “Trešā Zēnona aporija bija par bultu, kura lido. Bet, tā kā ikvienā atsevišķā mirklī tā stāv uz vietas, tā paliek nekustīga. Bulta traucas uz priekšu, bet nekustas. Tā ieduras sirdī, un no tā rodas dzejoļi.”  Šo krievu dzejnieka un tulkotāja Vladimira Gandelsmana prātulu Krista un Reinis Dzudzilo ievieto savas ekspozīcijas “ZRwhdZ. Rīga” koncepta izklāstā. Mūsu galvaspilsētas vārds nosaukumam pievienots, lai iezīmētu tieši Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā izvietotās ekspozīcijas veidolu, jo tā 2019. gadā tika izvietota arī Prāgas kvadriennālē. Lidojums, stāvēšana uz vietas – kustībai Kristas un Reiņa darbā ir būtiska nozīme, jo tas, ko skatītājs ierauga, uzkāpjot muzeja otrajā stāvā, ir – jā, jāizmanto tieši šis vārds – milzu mūzikas instruments, kuru visprecīzāk būtu dēvēt par „mehānisku cauruļu rezonatoru metalofonu”, Reinis piebilst: „ar koka korpusu”. Tas ir kinētisks apļveida objekts, kurš rada akustisku skaņu uz līdzīga principa pamata, kāds ir mazajām mūzikas kastītēm, tikai šeit sagrieztas metāla plāksnītes vietā ir atsperīgi āmurīši, kuri, reaģējot uz kustīgā objekta sānos piestiptinātājiem izvirzījumiem (vienkārši sakot, puļķīšiem), veic uzsitienus pa tonāli izvēlētām metāla caurulītēm. Instrumenta meistars pēc Kristas un Reiņa vizionārā redzējuma ir Aleksandrs Maijers, sadarbojoties ar Jāni Liniņu un Kasparu Putriņu. Skaņdarba autors: Krists Auznieks.  

1. līdz 27. jūnijam Latvija ar mākslas objektu “Introverts interjerā”, kas radīts, iedvesmojoties no literatūras eksporta kampaņas #iamintrovert, piedalās Londonas dizaina biennālē. Objekts ir iekārtots „Somerset House” mākslas centrā. To radījuši mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo sadarbībā ar kampaņas #iamintrovert idejas autori Unu Rozenbaumu un platformas “Latvian Literature” komandu. Krista Dzudzilo atklāj, ka objekts ir veidots kā saruna skatītājam ar introverto I un I  - sievieti un vīrieti.  "Iečukstot objekta ozolkoka atverē, tu saņem atbildi vai komentāru, vai sveicienu no kāda no 12 latviešu rakstniekiem," stāsta Krista Dzudzilo.

Podkāsta "Dzirdi kultūru" astotā un noslēdzošā saruna ir veltīta laikmetīgajai dejai – tās neierobežotajai brīvībai un daudzveidībai. Sarunā piedalās dejas kritiķe, kuratore, interneta žurnāla "Dance.lv" redaktore, Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja Inta Balode un Elīna Gediņa – horeogrāfe un dejas māksliniece, šoruden saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Gada kustību mākslinieks" un Dailes teātrī tapusi viņas un Rūdolfa Gediņa, kā arī Kristas un Reiņa Dzudzilo veidotā kustību izrāde "Ļoti labas minūtes".

Kopš novembra Rīga un piecas Latvijas pilsētas kļuvušas par kādu vides objektu bagātākas. Tie ir publiskās mākslas programmas Kopā „Objektu parādē” tapušie darbi. Kultūras ministrijas finansēts, Latvijas Laikmetīgā mākslas centra organizēts projekts, kas īstenots kā atbalsta mehānisms vizuālās mākslas pārstāvjiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai. Visi objekti ir izvietoti pilsētvidē, tie ir ērti un droši apskatāmi arī pandēmijas laikā. Turklāt līdz 13. decembrim Latvijas sabiedrisko mediju vietnē lsm.lv iedzīvotāji aicināti balsot par savu iecienītāko „Objektu parādes” darbu. Māksliniece Aija Baumane-Līce radījusi krāsainus klausāmus, skatāmus un kāpelējamus objektus ap kādreizējo bērnu bibliotēku „Zvirbulis”, objektam dodot nosaukumu „Zvēri neaizmirst!”. Savukārt bagāto vēsturi par šo vietu izpētījusi Anta Straumēna no Āgenskalna apkaimes biedrības – viņa arī uzrunājusi mākslinieci, veidot šeit vides objektu. Lai uzzinātu vairāk par publiskās mākslas programmu Kopā, tiekos ar tās vadītāju Līgu Lindenbaumu. Esam norunājušas tikšanos pie operas, tur atrodas vēl viens vides objekts - Kristas un Reiņa Dzudzilo „Metamorfozes” ar oriģinālām, 157 gadus senām Operas nama fasādes skulptūru detaļām. Programmā īstenoti 10 vides objekti, kurus veidojuši 18 mākslinieki, tātad vairāki objekti tapuši sadarbojoties autoru kolektīvam. Ir autori, kas ilgstoši strādā kopā, taču ir arī tādi, kas tandēmu izveidojuši strādājot tieši pie šīs programmas. Tādi ir mākslinieks Miķelis Mūrnieks un dzejnieks Henriks Eliass Zēgners, abu kopprojekts „Tavs nogurums nav tava vaina” ir 10 krāsaini soliņi ar dzejas elementiem. Apskatījām dažus Rīgā redzamos objektus, pārējās Latvijas vietās uzstādītie vides objekti var pamudināt arī nelielam ceļojumam, dodoties uz Valmieru, Cēsīm, Daugavpili, Madonu vai Liepāju. Visi objekti uzstādītajās vietās būs skatāmi līdz nākamā gada 10.janvārim.

Arhitekts Ludvigs Bonštets 1860. gadā radīja projektu Rīgas Pilsētas teātra ēkai, kurā kopš 1919. gada mīt Latvijas Nacionālās operas un baleta trupa. Operas fasādes oriģinālās skulptūras tika atlietas cinkā 1863. un 1886. gadā. Tās rotāja ēkas fasādi līdz 1996. gadam – materiāla nolietojuma dēļ visas brīvstāvošās figūras Latvijas Nacionālā operas ēkas rekonstrukcijas periodā no 1991. līdz 1995. gadam tika aizstātas ar betonā atlietām kopijām. Oriģinālo skulptūru detaļas glabāja Oļegs un Irēna Skaraiņi, ar kuriem iepazinās un jaunu dzīvību objektā “Metamorfozes” tām devuši mākslinieki Reinis un Krista Dzudzilo. Objekts tapis publiskās mākslas programmas “Kopā” ietvaros. Sazināmies ar māksliniekiem.    

I denne episode 84 af Overskudslivets podcast taler jeg med Krista om SKAM! Jeg har allerede hørt interviewet igennem 3 gange. Det er SÅ godt. Forbered dig på at få nye indsigter! Du vil nok også blive berørt at Kristas personlige historie. Skam er forbundet med dødangst. En af de sværeste følelser vi kan have. […] The post

No 2. jūnija līdz 9. augustam Rīgas Sv. Pētera baznīcas Gaiļa zālē skatāma audiovizuāla instalācija “Latvijas kultūras alfabēts”, kas tapusi, atzīmējot Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadienu, kas iekļauta UNESCO svinamo gadadienu sarakstā.   Septiņas lielākās Latvijas valsts kultūras institūcijas – Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitāte un Latvijas Nacionālā opera Latvijas simtgades zīmē svinēja dibināšanas simts gadu jubilejas. Atzīmējot Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadienas, tās tika iekļautas UNESCO svinamo gadadienu sarakstā un izveidota audiovizuāla instalācija “Latvijas kultūras alfabēts”. Izstādes idejas autore ir māksliniece Krista Burāne, izstādes dizainu un scenogrāfiju veidojis Rūdolfs Baltiņš sadarbībā ar operatoru Daini Juragu un skaņu režisoru Arti Dukaļski. Izstādē ietverti septiņi informatīvie stendi, iepazīstinot ar katru no institūcijām. Centrālais izstādes elements ir grāmata “Latvijas kultūras ābece”, kuras autores ir Krista Burāne un Laila Burāne, bet ilustrators – Reinis Gailītis. Izstāde tapusi Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Izstādi kā daļu no Latvijas valsts simtgades programmas rīkoja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Pastāvīgo pārstāvniecību UNESCO, lai suminātu septiņas nacionālās kultūras, izglītības un zinātnes institūcijas, kas dibinātas 1919. gadā un kuru intelektuālais devums laika gaitā ir veidojis Latvijas kultūras identitāti. Izstādes eksponēšanu nodrošina Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldi. Krista Burāne atklāj, ka pirmā vieta, kur izstāde bijusi aplūkojama Latvijā, bijis Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā Torņakalnā, pēc tam izstāde paviesojās Siguldas "Devonā", bet šobrīd nonākusi Pēterbaznīcā. "Par to es ļoti priecājos - vieta ir ērti pieejama cilvēkiem, jo gan Parīze, gan Torņakalns bija ļoti specifiskas vietas ar specifisku auditoriju, lai arī ieinteresētu, bet tagad visi, kuri ir Rīgas centrā, var apmeklēt Gaiļa zāli, atšķirt "Ābeces" gaiļa titullapu un pasēdēt 20. gadsimta sākuma solos un padomāt par to, kas tad ir Latvijas kultūras alfabēts, no kādiem jēdzieniem un vārdiem sastāv tas pamats, ar ko mūsu tauta dzīvo." Krista Burāne šim projektam savu roku pielikusi no visām pusēm. Arī pati ideja, ka Latvijas alfabētam jāiedzīvojas tieši šādā veidā, nākusi tieši no Kristas. "Mani uzrunāja Latvijas UNESCO pārstāvniecība, aicinot veidot notikumu saistībā ar septiņu Latvijas nacionālo institūciju simtgadi," atceras Krista. "Un tad, domājot par to, kas apvieno visas septiņas ļoti nozīmīgās, bet vienlaikus arī atšķirīgās institūcijas, sapratu, ka tas ir kultūras pamats, un, ja runājam par pamatu, tad nāk prātā alfabēts, un alfabētu mēs mācāmies ābecē. Šī patiešām ir tāda ideja, kas piedzimst, un tu vienkārši vēderā jūti, ka - jā, ir. Un ar to arī tālāk jāstrādā, jo mums nebija daudz laika. Man bija tikai nedēļa, lai izdomātu, un tajā brīdī, kad sajutu, ka šis ir kas tāds, ar ko iespējams strādāt un ko ir iespējams tālāk attīstīt, daudz nešaubījos. Uzreiz to piedāvāju gan UNESCO, gan arī Kultūras ministrijai, viņi teica - jā, un tālāk jau mēs ar ideju iepazīstinājām gaviļnieces - proti, institūcijas." Vairāk un plašāk - ierakstā.  

„Atmiņa un domāšana ir subjektīva, selektīva, untumaina, pilnīgi nejauša. Nereti no nozīmīgākajiem notikumiem prāts kā svarīgāko tuvplānā izvirza nejaušu detaļu, nelielu realitātes lausku,” savas jaunākās personālizstādes „Mīklaini kā spogulī” pavadošo domu risina māksliniece Krista Dzudzilo. Galerijā „Daugava” šobrīd aplūkojami šo realitātes lausku atveidojumi uz audekla un betona lējumos. Iedomājieties ģimenes fotoalbumu, kurā kāds nezināms ļaundaris pa nakti no fotogrāfijām izgriezis te krustmāmiņu, te – vectēvu, vai, piemēram, jauniegādāto automobili, kuru ielenkuši laimīgie saimnieki. Cilvēki stāv blakus tukšumam, bet viņu emocijas, kuras nolasāmas sejā, tālab nemainās un nemazinās. Kristas Dzudzilo personālizstādē „Mīklaini kā spogulī” noticis kas līdzīgs, tikai – palielinātos formātos un glezniecības tehnikā. Izstādē skatāmi mākslinieces personiskā fotoarhīva fragmenti, kuriem nu dota jauna dzīvība, kaut arī attēli ir aplaupīti – katrā no tiem kaut kas ir izņemts laukā un paslēpts. Gleznu izkārtojumu papildina salocīti, Betonā atlieti audekla kārtojumi, kurus Kristai uzdāvinājis Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Pētersons. "Kad es pabeidzu studijas bakalaura glezniecībā un domāju, ka vairs negleznošu, es iestājos vizuālajā komunikācijā, Ojārs visu laiku, kā jau viņš mēdz to darīt, zīmēs runājot, aicināja mani gleznot," atklāj Krista Dzudzilo. "Bet es turpināju taisīt videoinstalācijas un instalācijas. Man liekas, maģistra pirmā kursa beigās viņš man atnesa tādu lielu miskastes maisu. Viņš teica: Es kārtoja savu darbnīcu un tad kaut ko atnesu tev. To uztveru par dāvanu. Tur iekšā bija viņa audekli, viņa neuzgleznotās gleznas un viņas diezgan ilgi stāvēja man darbnīcā." "Jo vairāk es uz tām skatījos, jo ārkārtīgi traģiski skaisti skumji man likās tie audeklu kārtojumi. Man sāka tie līdzināties kā tādi pieminekļi neuzgleznotām gleznām. Tad, kad es izlēmu veidot izstādi, man likās ārkārtīgi būtiski, ka tur ir arī varbūtība par to, ka daudzi darbi var arī nerasties. Es nolēmu izveidot objektus betonā, kas ir arī celtniecības materiāls, par pamatu ņemot šos Ojāra dāvinātos audeklus. Kad es darbnīcā viņus atlēju, ieraudzīju, ka tur iekšā bija ielikta cena no 1986. gada, kas ir trīs gadi pirms manas dzimšanas," turpina Krista Dzudzilo. Nosaukumam: „Mīklaini kā spogulī” ir divi pirmcēloņi – viens no tiem, izstādes kuratora Tomasa Pārupa alūzija ar Ingmara Bergmana 1961. gadā uzņemto filmu ar tādu pašu nosaukumu, otrs impulss… "Patiesībā tas nosaukums ir no Pāvila vēstules korintiešiem, un tās ir pirmavots, kāpēc man tas bija būtiski. Man ļoti patīk viens tulkojums, tas teksts vienkārši kaut ko izdara ar mani, ka man viss pēkšņi sāka šķist mīklaini kā spogulī. Jau ilgu laiku mums ar Reini [Dzudzilo] abiem ir tādas melnas grāmatas, kurās mēs zīmējam idejas vai darbus. Un tad šis teksts visu laiku turpina parādīties. Ir vēl daži teksti, bet tiem vēl acīmredzot ir laiks dzimt," skaidro māksliniece. Mīklainajā spogulī galerijā „Daugava” ir aicināts ieskatīties ikkatrs līdz 27. martam.

===   Krista Vāvere: "Mēs varam ar vienu teikumu mainīt citu dzīves."   ===   Krista Vāvere ir raidījumu vadītāja, autore, scenāriste un žurnāliste ar vairāk kā 25 gadu pieredzi. Caur raidījumiem kā 100g kultūras, Viss notiek un Kopā, viņa stāstījusi mums par mākslu un kultūru, par sabiedrībā aktuālo un nav kautrējusies vērst mūsu skatu uz cilvēku dzīvi ar invaliditāti. Šobrīd viņa ir autore žurnālā "IR Brīvdienas" un kopš 2010. gada vada prezentācijas un mediju treniņus apmācību centrā Triviums.    Šajā sērijā apspriežam: Kas runātājus padara harizmātiskus. Jogas ietekme uz balss skanējumu. Ķermeņa valoda. Runas treniņu padomi. Kur likt rokas, kad uzstājies. Intervēšana. Dažādi runāšanas veidi.   Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 0:40:50, kur Krista pastāsta kas runātājus padara harizmātiskus.   Baudi un dalies!   Sērijas saturs zemāk.   0:00:19 - Ievads par Kristu. 0:00:58 - Kā Krista iesāk savas dienas. 0:03:32 - Jogas ietekme uz balss skanējumu. 0:09:12 - Kā norit runas prasmes treniņi un padomi runas prasmes trenēšanai. 0:20:33 - Kā zināt, kur likt rokas, kad uzstājies. 0:25:12 - Mūsu sacītā ietekme uz citu cilvēku dzīvēm. 0:32:09 - Kādēļ jādomā gan par runas saturu, gan arī par to, kā gribi likt auditorijai justies. 0:35:59 - Kā mazināt uztraukumu pirms uzstāšanās. 0:40:50 - Kas runātājus padara harizmātiskus. 0:46:01 - Par ātro runātāju grūtībām runāt lēnāk. 0:50:03 - Kam Krista pievērš uzmanību intervijās, lai panāktu, ka intervējamais viesis atverās. 1:06:08 - Kā Kārlis Streips ietekmējis Kristas žurnālistes karjeru. 1:10:02 - Kā Krista nolēma veidot filmu par Alekseju Avečkinu. 1:11:47 - Par filmu "Runā Strazdmuižas radio", kura ir par radio pārraidi, kas paredzēta neredzīgajiem. 1:17:50 - Kādu grāmatu Krista citiem iesaka visbiežāk. 1:19:40 - Par ko Krista nesen mainījusi savas domas. 1:22:17 - Uzskats par, ko vairums Kristai nepiekrīt. 1:23:56 - Ko Krista liktu uz ziņojuma, kuru varētu izlikt jebkur.    Podkāsta mājaslapa: www.SvarigasDetalas.lv Podkāsta Patreon lapa: http://patreon.com/svarigasdetalas Podkāsta Facebook lapa: www.facebook.com/SvarigasDetalas Podkāsts iekš Apple podcasts: https://podcasts.apple.com/lv/podcast/id1455599870 Es twitterī: @JurisBaltacs

Going back into the closet again ! --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app Support this podcast: https://anchor.fm/krista02/support

We talk about our 2 partys this past weekend with Kuriels work posada, and Karlitos Ugly Sweater Bday Party. Our usual shinanigans. Kristas payback interrupting Diego lol. Our new segment farting at the workplace lol. Thank You guys for listening. We love you guys make sure to follow us on Spotify @drunktalk w/ Marin Krista & Diego and on IG @drunktalk_thepodcast

Whats up guys we talk about many things on this episode. Kristas drunk 21st Birthday. Funny segments for the future. Tattoos and a whole lot of fuckin around. Thank you guys for listening. Make sure you follow us @drunktalk_thepodcast on IG .... and make sure you share the podcast. We Love You guys. Enjoy and CHEERS.

Longtime friend of Krista, Jessica Rife stops by to discuss her career starting with Nationwide Insurance and leading her to working with Kristas husband, becoming a Pinterest Phenom, and then joining the Columbus Blue Jackets as a Cheerleader... or mor accurately, a "promotions team member".

Episode Notes This week we are joined by current racer and Frisbee Trickster Brodie Smith! https://www.youtube.com/BrodieSmith21 post your questions! Tiffany and Kristas new dance video https://www.youtube.com/watch?v=qFRjf... RacersRecap we would love to hear your feedback in the comments below or on social media. If you would like to support us on our adventure check out https://www.patreon.com/ClassicOneMedia it would help us out a lot! thanks again for the support! Snapchat= ClassicOneMedia www.FaceBook.com/ClassicOneMedia www.Twitter.com/JustinClassic1 www.Instagram.com/JustinClassic1 Snapchat= LadyClassic www.FaceBook.com/JustinClassic1 www.Twitter.com/LadyClassicone www.Instagram.com/LadyClassicone Snapchat= Jec0003 www.Twitter.com/JeCorley www.FaceBook.com/Denise-and-James-Earl-TAR27-1624537934493596 https://www.Snapchat/add/KristaKimberly https://www.instagram.com/kristakimb... https://twitter.com/KristaKimberly https://www.facebook.com/KeepingUpWit... Support Racers Recap by donating to the tip jar: https://tips.pinecast.com/jar/racers-recap