Podcasts about galerija

Kultūrinės spaudos apžvalga.„Kai aktyvi socialinių tinklų kontrolė ir įsitraukimas į kasdienį vartotojo gyvenimą tampa vis agresyvesniais, vartotojai taip pat nemiega ir ieško alternatyvų. O ten kur vartotojų paklausa, ten ir pasiūla – Europoje sparčiai gimsta decentralizuoti socialiniai tinklai“, – sako socialinių tinklų ekspertas ir konsultantas Darius Gerulis.Kaip atrodo Lietuva 75-ajame Tarptautiniame Berlyno kino festivalyje?Klasikos koncertų salės pristatymas su Gabija Narušyte.Šiandien įvyks Valstybinės lietuvių kalbos komisijos apdovanojimų už kalbos puoselėjimą ceremonija. Kalbos komisijos apdovanojimai nuo 2016 m. skiriami už reikšmingus lietuviškos terminijos kūrimo darbus, mokslo kalbos puoselėjimą ir visuomenės kalbinį švietimą.Pačiame Vilniaus centre Jogailos gatvėje jau keletą metų veikia – Lietuvoje kol kas vienintelė – erotinio meno erdvė „Galerija 11“. Erdviame senoviniame bute, dekoruotame įmantriais karnizais ir rozetėmis, ant sienų iškabinta nauja fotografijos paroda, kurioje užfiksuoti nuogi moterų ir vyrų kūnai.Mobiliųjų telefonų naudojimas mokyklose – tema, kuri kelia vis daugiau diskusijų tiek tarp pedagogų, tiek tarp tėvų ir visuomenės. Vieni mano, kad asmeninių telefonų draudimas ugdymo įstaigose padėtų gerinti mokymosi kokybę, mažinti dėmesio išsiblaškymą ir skatinti gyvą bendravimą tarp mokinių. Kiti argumentuoja, kad visiškas draudimas gali sukelti pasipriešinimą, ir kad geresnė išeitis būtų sąmoningo naudojimo ugdymas.Ved. Justė Luščinskytė

Drugi poudarki iz oddaje: -Svet zavoda Doma starejših Rakičan je izglasoval razrešitev dolgoletnega direktorja Zorana Hoblaja, ta pa zavrača očitke in napoveduje pritožbo -Kako bodo reševali pomanjkanje parkirišč na Bledu? -Brežice ostajajo po številu nočitev na prvem mestu med zdraviliškimi občinami

Po 100 letih od prvega zavarovanja je danes naš edini nacionalni park v naši zavesti že prerasel v svojevrstno nacionalno institucijo, pravi dr. Peter Skoberne, biolog, naravovarstvenik, publicist, predavatelj, fotograf. S področjem varstva narave se je poklicno ukvarjal celo karierno pot, kratko obdobje tudi kot vršilec dolžnosti direktorja Javnega zavoda TNP in je brez dvoma eden največjih poznavalcev zgodovine našega edinega nacionalnega parka, ki je preteklo leto dopolnil častitljivih 100 let. Močno je bil vpet tudi v praznovanje, ki smo mu, z vrsto dogodkov in prireditev, namenili kar vse jubilejno leto 2024. »Varstvo je obstoj« je bil slogan praznovanja in to je zaveza tudi za naslednjih 100 let.

Saruna par jaunās galerijas “ASNI” pieredzi, kopā ar citām galerijām šogad rīkojot Mazo mākslas mesi un gleznotājas Paulas Zariņas-Zēmanes izstādi "Acis atvērtas, aizvērtas", kas aplūkojama no 13. decembra. Jaunākajā darbu sērijā, kuru ievada ideja par mākslas darba rašanās impulsu (jeb stāstu mākslinieces acu priekšā), māksliniece eksperimentē ar glezniecības medija iespējām, galeriju ASNI atklājot kā maiguma un siltuma pilnu telpu, kurā patverties no gada noslēgumam ierastās steigas. Gleznas izstādē papildina arī mākslinieces autortehnikā radīti keramikas objekti. Jaunā mākslas galerija “ASNI”sevi pieteica brīdī, kad ēka pretī Nacionālajam Mākslas muzejam tika remontēta. Fasāde bija aizsegta. Abas galeristes – Auguste  Petre un Elīna Drāke – fokusējas uz Baltijas jaunajiem māksliniekiem, kā arī kopsadarbībām ar starptautiskiem kuratoriem, nekaunoties no Austrumeiropas vārda. Galerija “ASNI” plāno ne tikai izstādes, bet arī iespēju radīt īpašu mākslas satiksmes pieturu. Tikko atvērta mākslinieces Paulas Zariņas-Zēmanes personālizstāde "Acis atvērtas/ aizvērtas". Galerijā “ASNI” tiekamies ar mākslinieci un Elīnu Drāki.

„Mājas sajūta, leģendāra vieta” – ir mākslinieku biežāk veltītās frāzes galerijai „Istaba”. Pirms 20 gadiem 3.decembrī galerijā notika pirmā izstāde, un kopš tā laika sarīkotas 200 mākslas izstādes. Galerija bijusi arī norises vieta daudziem citiem kultūras notikumiem. 20 darbības gadus „Istaba” svin ar jubilejas izstādi, kurā aicināti piedalīties mākslinieki, kam galerijā bijušas personālizstādes vai viņi piedalījušies grupu un tematiskajās izstādēs. Dodamies uz jubilejas svinībām. Galerijā „Istaba” pulcējas arvien vairāk mākslinieku, un tas ir neticami, ka nelielajā galerijas telpā var ietilpt tik daudz ļaužu. Pie centrālās galerijas sienas jubilejas izstāde „Istabai -20” , kur eksponēti ap 200 nelieli darbi, sanākušie cenšas tuvāk aplūkot krāšņo sienu. Galerijas vadītāja Linda Lūse   māksliniekiem devusi  brīvu tēmu, ierobežojot vien izmēra ziņā 18 reiz 18 cm. Galerijas vadītāja uzsver, ka viņai patīk demokrātija un to var just gan svinību vakarā, gan eksponētajos darbos, jo līdzās labi zināmiem autoriem ir jaunu mākslinieku un studentu vārdi. Divdesmit gadu laikā galerijā sarīkotas 200 mākslas izstādes, vēl vairāk mākslinieku, jo  daudzi piedalījušies grupu vai tematiskajās izstādēs. Katram ir kāds stāsts vai vērojums par „Istabu”. „Istabas” jubilejas izstāde galerijā skatāma līdz 16.janvārim.

Na Gospodarskem razstavišču so odprli 40. Slovenski knjižni sejem s sloganom Knjigo moraš imeti rad. Letošnji 40. Slovenski knjižni sejem, ki ga pripravlja Zbornica knjižnih založnikov in knjigotržcev pri Gospodarski zbornici Slovenije, bo na 5000 kvadratnih mestih ponudil več kot 280 dogodkov. V Galeriji Božidar Jakac - Muzeju moderne in sodobne umetnosti v Kostanjevici na Krki je na ogled njihova največja razstava do zdaj, na kateri predstavljajo dela nove stvarnosti in realizma v Srednji Evropi v obdobju med letoma 1925 in 1933.

Umetnica Ejti Štih v Boliviji, kjer živi od leta 1982, uvrščajo med najopaznejše tamkajšnje umetnike. V Santa Cruzu je iz opuščene policijske postaje preuredila galerijo Manzana 1. Galerija, ki se nahaja v samem središču mesta, je priljubljena med tujimi in tudi slovenskimi umetniki, še posebej fotografi in lutkarji. Njeno pravo ime je Marija Štih de Fernández de Córdoba – Vovk. Priimek Štih je dobila po očetu Bojanu Štihu, gledališkem kritiku in esejistu, priimek Vovk pa je prevzela po mami Meliti, vsestranski akademski likovni umetnici. Njena slikarska dela, ki opozarja na družbene nepravilnosti in socialne neenakosti, so bila letos razstavljena na treh likovnih prizoriščih. Še vedno si jih lahko ogledamo na Gradu Štanjel.

„Pakeliui su klasika“ sveikinasi iš šiemet po rekonstrukcijos skaitytojams atvertos Ąžuolyno bibliotekos Kaune. Praėjo jau daugiau nei pusmetis nuo šventiško bibliotekos atvėrimo, kokie nauji ir seni jos lankytojų įpročiai? Kaip sekasi užpildyti modernias erdves? Ką skaito kauniečiai?Ąžuolyno biblioteka – Žaliakalnyje, o kas ją supa? Apie Žemuogių ir kitas kvartalo gatves – pokalbis su kaimynystėje esančių K. ir M. Petrausko namų kolektyvo atstovais.Nauja erdvė naktinei kultūrai - Auditorija Kaune. Uždarius naktinį klubą „Lizdas“, jo bendruomenė migruoja į kitas M. Žilinsko dailės galerijos erdves. Ką šioje kultūroje simbolizuoja toks nuolatinis judėjimas? Galerija kažkada bus galutinai renovuota, kur bendruomenė migruos toliau? Pasakoja Mantas Pakeltis ir Monika Balčiauskaitė.Kuo kvėpuoja Kauno muzikos gimnazijos? Kaip ruošia būsimuosius Lietuvos ir užsienio aukštųjų muzikos mokyklų studentus? Pokalbis su Kauno Juozo Naujalio muzikos gimnazijos direktoriumi Raimundu Simanavičiumi.„Be kaukių“ – choreografas, šokėjas, Auksinio scenos kryžiaus laureatas, trupės „Nuepiko“ vienas įkūrėjų Marius Pinigis. Jo visur daug – nuo Kauno kiemų iki geležinkelio bėgių Panevėžyje. Kūryba, darbas, laisvalaikis – kaip viską spėti šiuolaikiniam kūrėjui?Ved. Kotryna Lingienė ir Gerūta GriniūtėE. Ovčarenko / BNS nuotr.

VDU Italų kalbos klubas iki rugpjūčio 7-osios kviečia pažinti italų kalbą ir kultūrą.Apie modernizmą Kaune žinome visi, tačiau ar skiriame pakankamai dėmesio kituose miestuose esančiai modernistinei architektūrai? Tokį klausimą kelia paroda „Tautiška ir moderniška“.Mažoji Lietuvos kultūros sostinė – Onuškis Kipro Petrausko aikštėje įkūrė lauko galeriją, kurioje pirmojo dailininkų plenero darbai.Klaipėdos universiteto archeologai Kukuliškių piliakalnyje atrado įrodymų, kad čia bronzos amžiuje gyvenusi bendruomenė jau mokėjo apdirbti gintarą.Rubrikos „Be kaukių“ viešnia DJ, muzikos prodiuserė Skaistė Bareckaitė.Ved. Marius Eidukonis

Tartu laikmetīgās mākslas galerija „Kogo” no Igaunijas kļuvusi par oficiālo pārstāvi nu jau trim latviešu māksliniecēm – Elīnai Vītolai un Līgai Spundei nesen pievienojusies arī Sabīne Vernere. Šo notikumu izmantojām kā iespēju tuvāk iepazīties ar „Kogo” galeriju un noskaidrot, kā tā veido attiecības ar māksliniekiem, kāda var būt galerijas nozīme mākslinieka karjeras attīstībā un starptautiskajā pārstāvniecībā un kāpēc Igaunijā laikmetīgās mākslas galerijām pašlaik ir vieglāk izplest spārnus nekā pie mums. Uz mākslinieces Sabīnes Verneres studiju Alberta ielā Rīgā ved noskretušas, bet šarmantas kalpotāju kāpnes – vietām trūkst margu, no sienām nolupusi krāsa, bet visos stāvos durvis apgleznotas košās krāsās, radot sajūtu par veselu mākslinieku kopienu. „Nē, es esmu vienīgā, kas lieto šo kāpņutelpu, pārējiem dzīvokļiem tās droši vien ir virtuves durvis. Kāpēc tās ir tā apkrāsotas? Jo te jau no 80.gadiem ir mākslinieku darbnīca. Savulaik šos bēniņus atrada [Normunds] Brasliņš un [Valdis] Krēsliņš un iekārtoja te darbnīcu.” Verneres darbnīcā esmu tādēļ, ka tieši tobrīd tur viesojas Igaunijas galerijas „Kogo” komanda, lai tuvāk iepazītu viņas darbus. „Kogo” galerija ir dibināta 2018.gadā un jau no pirmsākumiem koncentrējas ne vien uz Igaunijas, bet uz visas Baltijas māksliniekiem. To vada Līna Rausa (Liina Raus). „Mēs izvēlamies māksliniekus, kuros redzam labu attīstības potenciālu un varam augt kopā ar viņiem. Un mums ir svarīgi, lai šie mākslinieki piestāv mūsu galerijas zīmolam un vērtībām. Caur viņu mākslu mēs stāstām arī par to, kas esam mēs. Jo labāk veicas mūsu māksliniekiem, jo labāk iet arī galerijai. „Kogo” var piedāvāt starptautisko redzamību – mums ir veicies, ka esam spējuši iegūt diezgan labu starptautisko reputāciju.” „Kogo” galerija pašlaik pārstāv astoņus jaunos māksliniekus – piecus no Igaunijas un trīs no Latvijas. Kontaktus ar Latvijas māksliniekiem un galerijām palīdz veidot arī kuratore no Latvijas Šelda Puķīte, kura agrāk strādājusi arī Latvijas mākslas institūcijās, bet nu jau ilgāku laiku viņas dzīve ir saistīta ar Igauniju. Un jau trīs gadus viņa ir „Kogo” galerijas komandā.    

The Canyon Observer je eden najglasnejših bendov, kar jih raste na naši grudi. Začenši pred dobrim desetletjem s post metalom in sorodnimi strujami najhrupnejših žanrov so po nenehnem eksperimentiranju in nadgrajevanju na odmevnem zadnjem albumu Figura zlili električni hrup in akustično zvočenje. V oddaji IZŠTEKANI na Valu 202 so šli še dlje. Pripravili so povsem nov program, ki so ga odigrali izključno z akustičnimi instrumenti. Premierno, v razširjeni desetčlanski zasedbi. Številna tolkala, violončelo, saksofon, akustične kitare, dodatni glasovi, kontrabas, klavir. V rokah The Canyon Observer? Resno? Ja, resno. Zelo resno.  Doom, sludge, atmosferični black metal, noise, post metal so zvrstne oznake, ki jih nadevajo leta 2011 osnovanim ljubljanskim težkokategornikom The Canyon Observer. Do neke mere držijo, toda bend jih je v nenehnem iskanju že nekajkrat presegel in obrnil na glavo. Prvič izraziteje s prelomnim drugim dolgometražnim albumom Nøll (2018). "Težko z besedami opredelimo svojo glasbo. Definitivno je eksperimentalna. Še vedno je glasna, distorzirana, počasna. A od atmosferičnih metalskih začetkov smo se že davno oddaljili in odšli v druge svetove," pripovedujejo. Še temeljiteje so ustvarjalne okvirje razbili z albumom Figura (2023). Hrupnemu električnemu arzenalu so ob bok postavili saksofona in violončela ter se sprehodili med noisom, free jazzom, klasično in avantgardno glasbo. "Figura je bila mišljena kot kratkotrajen izlet. Bila pa je odlično sprejeta in tudi nas je prevzelo, da smo lahko bistveno širši kot nek specifično žanrski bend," nadaljujejo. "Danes smo predvsem manj obremenjeni. Glasbeno smo zelo nemirni, ogromno stvari nas zanima. Nekoč smo se verjetno nehote omejevali, zdaj pa se lotimo praktično vsega, kar nam pade na pamet. Ko dolgo igraš z istimi ljudmi, je pomembno tudi, da proces vedno znova začiniš. Sicer postane dolgčas. Če pripelješ nove ljudi z novimi instrumenti, pa jim moraš pustiti dihati. In stvar se razvije v nepredvideno smer." Figura, sprva presenečenje, je požela nedeljeno odobravanje kritike in občinstva. Začrtala je nove poti in sprožila ideje o nastopu v Izštekanih. "Osnovno vprašanje je bilo, ali ima smisel našo glasbo prenašati v akustiko. Ugotovili smo, da ne, tudi tiste s Figure ne. Distorzirana glasba je dostikrat preoblečena v akustiko na prisiljen način. Zato smo se odločili narediti čisto nov material, povsem akustično. Pogledati z drugega zornega kota, drugače razmišljati. Ja, to smo mi in to je naša glasba, a narejena akustično že v izhodišču. Tako imamo priložnost odkrivati povsem novo, neomejeni z glasbo, ki je obstajala že prej." Vse skladbe ste tako v Izštekanih slišali premierno. Šesterica se je za to priložnost pomnožila v deseterico. Poleg saksofona in violončela so v instrumentarij dodali klavir, kontrabas, akustične kitare, dodatne glasove in bogat nabor tolkal, tudi velikih, kot so timpani in gran cassa. "Učimo se držati nazaj, puščati prostor, iskati izraznost v premorih in tišini. Lahko bi rekli tudi, da se učimo nežnosti v glasbi. In predvsem se učimo poslušati drug drugega." The Canyon Observer. Okrepljeni. Prenovljeni. Izštekani. Galerija fotografij.  Odigrane skladbe: Ljubezen Bassolini NiNot/Potek Trpka Izhod

Umetnostna galerija Maribor je odprla 9. trienale Umetnost in okolje EKO, ki tokrat nosi naslov Oči v skali in se nanaša na prizor okamenele Ajdovske deklice. Umetniški vodja trienala in kustos v Umetnostni galeriji Maribor Jure Kirbiš je k sodelovanju povabil umetnike in umetnice, ki se v svojih delih odzivajo na grozeče ozračje v naravi in družbi. Kot svetovalca sta mu pomagala Dominika Trapp iz Madžarske in Markus Waitschacher, kustos iz Avstrije. Trienale je tokrat postavljen v prostore starega sanatorija dr. Mirka Černiča v središču Maribora, ki tudi s svojo zapuščenostjo sproža občutke nelagodja in ogroženosti. Razstavo predstavljata umetniški vodja Jure Kirbiš in sokurator Markus Waitschacher. Foto: Edith Payer, Galerija portretov, 2024, foto: Janez Klenovšek, vir: UGM (izrez fotografije)

„Joprojām interesē izstādīt mākslas parādības, kas Latvijā mazāk zināmas,” apliecina galerijas „427” vadītājs Kaspars Groševs, svinot galerijas desmitgadi. Jubilejai par godu sarīkota plaša grupas izstāde, un galerijas vadītājam par katru darbu ir stāsts, kā tas nokļuvis kolekcijā. Galerijas „427” desmitgadei par godu sarīkota plaša grupas izstāde, skan mūzika, apmeklētāji ieinteresēti apskata darbus, ik pa laikam kāds kaut ko pavaicā galerijas vadītājam Kasparam Groševam. Par izstādi nedaudz vēlāk, vispirms atgādināšu galerija pirms desmit gadiem durvis vēra Maskavas priekšpilsētā, kur bija tās pirmā mājvieta, bet nu jau daudzus gadus nelielā galerija atrodas Stabu ielā. Galerijas rīcībā ir neliela baltā kuba telpa ar kamīnu, bet aiz tās maza biroja telpa. Pa šiem gadiem galerijā savas pirmās personālizstādes sarīkojis ne viens vien tagad labi zināms mākslinieks. Dažādos veidos mākslas darbi pārtapuši par „427” kolekciju un, svinot galerijas desmitgadi, Kaspars Groševs nolēmis darbus eksponēt. Galerijas grīdā pat atsegts kāds mākslas darbs. Jubilejas izstādē pie sienām, uz grīdas un pat kamīnā eksponēti darbi, kas kolekcijā bieži vien parādās procesuālā un diezgan spontānā veidā. Desmit gadu laikā galerijā „427” sarīkotas turpat 70 izstādes, notikuši koncerti, performances, ballītes, lasījumi un lekcijas. „427” ir arī aktīvi veduši Latvijas mākslu uz ārvalstīm un sola to darīt arī turpmāk. Galerijas „427” desmitās jubilejas izstāde būs skatāma līdz 8.jūnijam.

Kviečiame pasiklausyti pokalbio su Ramune Tarande, Druskininkų kultūros centro reklamos ir komunikacijos vyriausiąja specialiste, apie laukiančias ypatingas Šv. Velykas viename gražiausių Lietuvos kurortų!

Nova tura vesti i nova avantura. Komentarisali smo pokajničku TV turneju Predraga Koluvije, Vučićevu borbu za više beba (sa Pahomijem

Stāsta Rundāles pils direktore Laura Lūse 29. jūnijā apmeklētājiem tika atvērta Karalisko kolekciju galerija Madridē, kurā skatāmi pēdējo piecu gadsimtu laikā Spānijas karaļnama uzkrātie mākslas darbi. Spānijā karaliskās mākslas kolekcijas un arhitektūra kopš otrās republikas laika (1931) ir valsts īpašums, un par tā saglabāšanu rūpējas Patrimonio National, ko latviski varētu dēvēt par Nacionālā mantojuma biroju. Mākslas kolekcijas veido gandrīz 170 000 mākslas darbu, kurus Spānijas karaļi pasūtīja izcilākajiem sava laika Eiropas māksliniekiem, lai caur mākslu un kolekciju spožumu demonstrētu varu, sociālo statusu un dinastijas bagātības. Lielākā veiksme ir tā, ka šīs mākslas vērtības ir saglabājušās Spānijā, bet tikai maza daļa bija pieejama publiskai apskatei. Ideja par Karaliskās mākslas galerijas nepieciešamību Spānijā pastāvēja jau kopš 1930. gadiem, bet tās īstenošanai traucēja gan pilsoņu karš, gan tā radītās ekonomiskās sekas. Tāpēc līdz brīdim, kad 1997. gadā plašāk nezināmajā Spānijas dienvidu pilsētiņā Bilbao tika atvērta Gugenheima muzeja filiāle, kas radīja to, ko mēs šobrīd dēvējam par Bilbao efektu, priekšlikums par Nacionālā mantojuma vērtību izrādīšanu valdībā pat netika nopietni apspriests. Redzot to, kā kvalitatīva modernā arhitektūra kopā ar vērtīgu kultūras saturu spēj rosināt sabiedrības interesi un pat masu tūrisma pieplūdumu, 1998. gadā tika pieņemts lēmums par Karalisko kolekciju galerijas būvi. Tai bija jābūt jaunai, mūsdienīgai ēkai pašā Madrides sirdī līdzās karaļa pilij. Vienlaikus tai vajadzēja iekļauties vēsturiskajā apbūvē un nodrošināt ilgtspējības arhitektūras prasības ēkas uzturēšanā. Spānijas karaļa pils ir uzbūvēta pakalnā un atrodas vissenāk apdzīvotajā vietā, tāpēc likumsakarīgi, ka būvniecības gaitā tika atklātas mauru pilsētas apbūves struktūras, kas datējamas ar 9. gadsimtu. Galerijas arhitekti Emilio Tunjons (Emilio Tuñón) un Luiss Moreno Mansija (Luis Moreno Mansilla) atsegto vēsturiskā pilsētas mūra daļu un ēku aprises, veiksmīgi integrējuši jaunās galerijas struktūrā, tā, lai tās varētu redzēt apmeklētāji. Astoņus stāvus augstā ēka piekļaujas pakalnam un pateicoties akmens bloku dalījumam un fasādē uzsvērtajai vertikalitātei, tā gandrīz nolasās kā klints struktūra un vienlaikus arī piedāvā līdz šim nebijušu skatu perspektīvu uz "Casa de Campo" parku. Ēkas būvniecībā ir izmantots tas pats granīts no kā arhitekts Frančesko Sabatini (Francesco Sabatini, 1721–1797) 18. gadsimtā būvēja blakus esošo karaļa pili. Granīts, kombinācijā ar betonu un ozolkoka būvdetaļām ir pamatmateriāli, kas izmantoti galerijas būvniecībā. Tā ir moderna ēka ar plašām, labi izgaismotām telpām, pārdomātiem vides pieejamības risinājumiem un pats galvenais – ļoti vērtīgām mākslas kolekcijām. Galerijas būvniecība ilga 25 gadus un izmaksāja 172 miljonus eiro. Trastamāra, Habsburgu un Burbonu karaļu dinastiju uzkrātās mākslas bagātības ietver skulptūras, mēbeles, gleznas, gobelēnus un dažādus dekoratīvās mākslas objektus, kas nākuši no 19 pilīm un klostera kompleksiem. 650 mākslas darbi ir izvietoti divos galerijas stāvos, ievērojot hronoloģijas principu. Tur skatāmas ievērojamāko spāņu mākslinieku Djego Velaskesa un Francisko Goijas gleznas. Tāpat arī manierisma perioda mākslinieka El Greko darbs, kas gleznots pēc karaļa Filipa II (1556–1598) pasūtījuma un tika izbrāķēts. Kolekcijā ir arī itāļu baroka gleznotāja Karavadžo darbs "Salome ar Jāņa Kristītāja galvu" un Servantesa grāmatas "Dons Kihots" pirmizdevums. Jau pieminētais Spānijas karalis Filipa II bija īpaši iecienījis itāļu un flāmu māsklu, un ir pazīstams kā galvenais flāmu gleznotāja Hieronīma Bosa darbu kolekcionārs. Bosa gleznas var redzēt gan Eskorijala, gan Prado muzejos, bet Karaliskajā galerijā ir iespēja redzēt arī pēc Bosa gleznām "Siena drudzis" un "Pasaulīgo prieku dārzs" austus lielformāta gobelēnus. Zinot to, cik sarežģīta, laikietilpīga un dārga bija gobelēnu aušana 16. gadsimtā, karaļa pasūtījums Briseles-Brabanta manufaktūrā apliecina viņa patieso aizrautību ar Bosa apokaliptisko stilu. Daži mākslas darbi publiskai apskatei ir izlikti pirmo reizi. Starp tādiem jāizceļ pirmās Spānijas galma tēlnieces Luisas Roldanas (Luisa Roldan) koka skulptūra "Ercenģeļa Mihaela cīņa ar velnu" (1692). 17. gadsimtā sieviešu parakstīti darbi bija retums. Pat tad, ja sieviete radīja mākslas darbus, darbnīca un meistara tituls piederēju vīrietim – visbiežāk tēvam vai vīram, un sieviešu darbs palika anonīms. Kopš galerijas atvēršanas dienā to apmeklē vidēji 3000 cilvēku. Un, ja vēl tikai plānojat jaunā gada ceļojumus, tad droši varat iekļaut Karalisko kolekciju galeriju Madridē savu vēlmju sarakstā. Tas ir vēl viens veiksmīgs piemērs mākslas un kultūras spējai piesaistīt cilvēkus. Atskatoties spāņu pieredzē un vēlmē parādīt publiski neredzamo mantojuma daļu plašākai sabiedrībai, saskatu līdzības ar Laikmetīgās mākslas muzeju Latvijā. Arī tas pārstāv šobrīd sabiedrībai neredzamu, bet mūsu kultūrai nozīmīgu mākslas daļu. Ceru, ka mums no idejas līdz muzeja būvniecības sākumam nevajadzēs gaidīt gandrīz 80 gadus.

V Galeriji Murska Sobota sta na ogled dve novi razstavi in sicer lendavskega akademskega slikarja Štefana Galiča predstavljajo z njegovimi barvnimi lesorezi, bil je namreč vrhunski mojster te klasične grafične tehnike. Painting the Blues pa se glasi predstavitev Madžara Tamasa Bakosa, nekoč brezdomca, ki je živel na ulicah Budimpešte in nato postal slikar, samouk. Njegova slike so predvsem nadvse iskrene. In še 12. CoFestival se začenja, mednarodni festival sodobnega plesa, ki ga v Kinu Šiška odpirajo z razstavo fotografij Urške Boljkovac Odsev telesa in s predstavo grškega plesalca in koreografa Christosa Papadopoulosa Larsen C, ki so jo opisali kar kot meditativno koreografsko čarovnijo kot simbiozo med naravnimi in človeškimi skupnostmi.

Za sodobno fotografijo specializirana Galerija Photon letos obeležuje 20-letnico delovanja. S svojim delovanjem je galerija začela v najemniškem stanovanju v nekdanji stavbi Šumi v Centru Ljubljane, se pozneje selila po Ljubljani, danes pa domuje na Trgu prekomorskih brigad. Vse to se je začelo pred dvajsetimi leti, preden je z ambicioznim vložkom prerasla meje domovine, se z drugo galerijo naselila še na Dunaju, in dandanes predstavlja vodilno institucijo na področju predstavljanja in promoviranja sodobne umetniške fotografije slovenskih ustvarjalcev ter fotografov Srednje in Vzhodne Evrope, na najpomembnejših in najprestižnejših svetovnih dogodkih, posvečenih tej umetnosti. Ob 20-letnici delovanja Galerije Photon, katere slovesnosti so potekale ob odprtju razstave Drugačni svetovi 2023, je Petra Tanko pred mikrofon povabila Dejana Slugo, njenega ustanovitelja, direktorja in umetniškega vodjo. Uvod v njun pogovor predstavlja kratek pogovor z Vladimirjem Birgusom, češkim fotografom in umetnostnim zgodovinarjem, specializiranim za področje fotografije ter profesorjem na Univerzi v Opavi, ki je delovanje Galerije Photon umestil v tokove sodobne fotografske produkcije. Vabimo vas k poslušanju! foto: Franciska Legat, iz serije Hellish Eden, 2021-22, izsek, vir: photon.si

„Svarbus garso dokumentikų ir apskritai tokios lėtosios žurnalistikos kriterijus yra ilgaamžiškumas“, – reflektuodama garsinio turinio vaidmenį žiniasklaidoje, pastebi žurnalistų kolektyvo NARA redaktorė Indrė Kiršaitė. Artėjant vieninteliam audiofestivaliui Lietuvoje „Banguoja“, apie šio žanro specifiką pasakoja kūrėjai.Šiaudinių sodų rišėja Vilhelmina Raubaitė-Mikelionienė tiki, kad šis tradicinis kūrinys gali papuošti ir šiuolaikinius interjerus. Galerijoje „Aukso pjūvis“ eksponuojama paroda „Šiaudinių sodų žydėjimas“.Prieš dvejus metus, įvykus Talibano sugrįžimui, Ahmado Sarmasto įkurtam nacionaliniam muzikos institutui Afganistane nebeliko vietos, tačiau jis tęsia savo veiklą Portugalijoje.Marcinkonių geležinkelio stotį Varėnos rajone ir Orvidų sodybą, esančią Kretingos rajone, skiria 343 kilometrai. Tačiau nuo dabar į Viliaus Orvido skulptūrų sodą galima pažvelgti ir Marcinkonių stoties galerijoje.„Ten, kur prekės ženklai, siekdami kuo švaresnių „internetinių namų“, tvarkosi, naujienų portalai ir patys socialiniai tinklai, atrodo, siekia priešingo rezultato“, – sako socialinių tinklų ekspertas Darius Gerulis, parengęs komentarą apie laukinius internetinių komentarų Vakarus.Pasaulio įvykių apžvalgoje apie būdą užkirsti kelią rusų oligarchams plauti pinigus per meno kūrinius, turistų antplūdį išgyvenančius Atėnus ir Veneciją bei šią savaitę mirusį amerikiečių atlikėją Sixto Rodriguezą.Rugpjūčio 12 dieną savo 70-ies metų jubiliejų mini muzikantas, architektas, grupės „Antis“ lyderis Algirdas Kaušpėdas. Apie tikėjimą ir laisvę, apie tai, ko mus moko karas Ukrainoje, apie pensininko kasdienybę ir naują rašomą romaną bei stokos stoką šiandieninėje Lietuvoje – „Sėskim ir pakalbėkim“ rubrikoje.Ved. Marius EidukonisRed. Indrė Kaminckaitė

Natanko mesec dni pred velikim koncertom Izštekanih 30 v polnih ljubljanskih Križankah se je oddaja Izštekani še enkrat v živo oglasila iz domačega okolja - radijskega studia. 8. maja 2023 ob 20.00 so nas na Valu 202 s skupnim nastopom nagovorili štirje angažirani kantavtorji različnih generacij.Osmega maja 2023 ob 20.00 s nas na Valu 202 s skupnim nastopom nagovorili štirje angažirani kantavtorji različnih generacij: Jani Kovačič, Vlado Poredoš, Primož Siter in Drago Mislej Mef. Posebej za to priložnost se jim je pridružilo nekaj glasbenih sopotnikov, med njimi pevka Maša But. V programu bodo nove pesmi, pa tiste iz železnega repertoarja ter take, ki jih je rodilo prav to sodelovanje. Sodelovanje, ki prinaša skupne, prepletene, vznesene, humorne, nepredvidljive in zatorej sila izštekane izvedbe. Da o spremni besedi teh pronicljivih, čutečih in duhovitih mojstrov ne govorimo. “Lahko noč, gospodje” je naslov, pod katerim Kovačič, Poredoš, Siter in Mef od lanske jeseni nizajo skupne koncerte. “Časi so takšni, da moramo stvari početi skupaj,” pravijo. Vsi štirje v pesmih odsevajo družbeno stvarnost, vsi so občutljivi za krivice, vsak s svojo poetiko zre na robove družbe in opeva tegobe malega človeka. In vsak od njih ni angažiran le v glasbi. Vsi se zavedajo, da besede, pa naj bodo odete v še tako lepo glasbeno podobo, niso dovolj. Da sprhnijo v nič, če niso pospremljene z dejanji. Vsak od njih je tudi aktivist v skupnosti. Kovačič, Poredoš, Siter in Mef tudi prakticirajo, kar govorijo. “Prihajamo iz štirih generacij, iz štirih različnih ustvarjalnih vesolij. Spoznala in povezala pa nas je skupna prijateljica, muza in vzor, ostrojezična Svetlana Makarovič,” pripovedujejo. Bilo je na danes že tradicionalnih množičnih koncertih, ki jim je dala naslov Siterjeva pesem “Nosil bom rdečo zvezdo”. “V bistvu smo obrnili staro reklo manj je več – v več je manj,” se šali Mef. “Ena naših največjih težav,” nadaljuje Poredoš, “je to, da Jani na vsak koncert prinese nove skladbe, ki jih še nihče ni slišal.” “Ampak tudi njegovih starih ne znamo, tako da je vseeno,” v smehu dodaja Mef. “Pomagamo si s kitarami, pritegnemo s petjem, Vlado ima orglice in tako si vzajemno uspešno uničujemo komade,” pravi Siter. “Temu se učeno reče aranžma,” povzema Kovačič. “Vedno je zanimivo slišati znane pesmi na nov način. In upam, da nekaj teh besed tudi ostane. Da koga kdaj ob kakšnem trenutku malo zbodejo ali potolažijo.” Po nizu koncertov v številnih slovenskih krajih so prišli v Izštekane. V Kajuhovem letu, razpeti med dan upora proti okupatorju, praznik dela in dan zmage nad fašizmom in nacizmom. S svojimi pesmimi, s pesmimi upora iz svetovne zakladnice, s pesmimi vzornikov in pesmimi o vzornikih, s pesmimi izpred stoletja in pol in izpred leta in pol. Da povedo, da se pravice in krivice s časom ne spreminjajo. Da je le človek tisti, ki včasih zaide. In da je skupnost tista, za katero se je vredno boriti. Tudi Izštekani so skupnost. Bodite njen del. Galerija fotografij. Na našem Youtube kanalu: 23. psalm ali kdo bo mene pokopal Pot domov Čez mreže in žice Položnice

"Naučila sam da kažem - Ne, hvala." Gošća Ivana Minića u 208. epizodi podkasta Pojačalo je Iva Brkić. Neobičano-obična umetnica, najpoznatija po neobično-običnom predmetu: Šoljica, za kafu ili čaj. Mada je od detinjstva želela da postane veterinar, Iva je tokom školovanja izrazila ljubav prema predmetima likovne kulture i matematike. Poreklom iz porodice matematičara, mislila je da će i prirodni tok njene karijere biti Matematička gimnazija. Ipak, ono što je u u prvu ruku izgledalo kao manje prirodno, a zapravo nije, objašnjava nam Iva, bio je njen prelazak iz Matematičke gimnazije na Akademiju primeljenih umetnosti. Mada se prvobitno spremala za restauraciju, jedan od profesor prepoznao je njen talenat i uputio je na druge nastavnike i keramički atelje, gde je udahnula prvu glinenu prašinu i zauvek se zaljubila. Godine provedene na fakultetu Iva opisuje kao prelepe godine provedene u radu, učenju istraživanju i druženju sa kolegama. Tokom studija prvi put izlaže na nekoj međunarodnoj izložbi, i od tada se trudi da ode na barem dve manifestacije godišnje. Priča nam kako je isprva radila od kuće i imala svoj mali atelje u stanu na 17. spratu, a zatim je sa drugarima osnovala “Galeriju 1250” i otvorila radnju u Čumićevom sokačetu. Iva je prepoznatljiva po šoljicama sa pozlatom, neobičnog oblika, veselih boja i razigranih motiva. “Galerija 1250” u Čumićevom sokačetu i dan danas radi, a Iva nam priča sa kakvim se sve problemima susretala tokom 10 godina postojanja galerije. Ono što je važan deo ove priče, a to nećete naći ni na jednom drugom podkastu, jeste priča o biznisu u umetnosti. To je nešto čemu vas niko ne uči na fakultetu. Iva je uspela da pronađe balans i pomiri umetnosti preduzetništvo, što je veština koju nesebično deli sa vama u ovom podkastu. Teme u podkastu: - Uvod i predstavljanje - Kad porastem biću - Iskustvo u matematičkoj gimnaziji - Pripreme za faks - Kakav je utisak ostavio fakultet - Proces građenja svoje karijere - Kako je Ivu ljubav prema keramici naučila o biznisu - Kako je Iva našla svoj stil - Kreativni proces - Bitni momenti u karijeri - Da li i dalje postoji ambicija prema ovom zanatu Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: http://bit.ly/3LRr7Ma Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

V tokratni oddaji Modrost v očeh smo izvedeli več o programih in dejavnostih, ki jih za starejše in ranljive skupine (gluhe in naglušne, slepe in slabovidne, osebe z zmanjšano kognitivno sposobnostjo, osebe z demenco) pripravljajo v Narodni galeriji. Naši gostji sta bili Kaja Cajhen iz oddelka za izobraževanje in animacijo in vodja oddelka Živa Rogelj. Navdihujoča in navdušujoča oddaja, ki poudarja pomen umetnosti in ustvarjalnosti.

V tokratni oddaji Modrost v očeh smo izvedeli več o programih in dejavnostih, ki jih za starejše in ranljive skupine (gluhe in naglušne, slepe in slabovidne, osebe z zmanjšano kognitivno sposobnostjo, osebe z demenco) pripravljajo v Narodni galeriji. Naši gostji sta bili Kaja Cajhen iz oddelka za izobraževanje in animacijo in vodja oddelka Živa Rogelj. Navdihujoča in navdušujoča oddaja, ki poudarja pomen umetnosti in ustvarjalnosti.

Skupina mladih, večina od njih nekdanjih želimeljskih dijakov, je sestavila in oblikovala novo družabno igro, ki temelji na spodbujanju medsebojnega spoznavanja Galerija ljudi. Pogovarjali smo se z enim od glavnih pobudnikov Aljažem Antlogo.

Skupina mladih, večina od njih nekdanjih želimeljskih dijakov, je sestavila in oblikovala novo družabno igro, ki temelji na spodbujanju medsebojnega spoznavanja Galerija ljudi. Pogovarjali smo se z enim od glavnih pobudnikov Aljažem Antlogo.

Nepieciešamība izdarīt kaut ko vienam, atzīst Reinis Dzudzilo un sarīko personālizstādi „Nekad nebeidzas”, kas skatāma  galerijā „Alma”. Galerija ir neliela, un izstāde ir kā maza etīde ar nopietnu un dziļu vēstījumu. Būdams scenogrāfs un vizuālais mākslinieks Reinis lielākoties darbojas radošā tandēmā kopā ar Kristu Dzudzilo, jaunākā izstāde ir viens no izņēmumiem radošajā darbībā. Galerija „Alma” ar tās stikloto ārsienu pievērš garāmgājēju uzmanību. Mans ikdienas maršruts bieži ved garām galerijai, un es ar interesi allaž noraugos, kā mākslinieki izmantojuši atvērto ekspozīcijas telpu.  Šoreiz ar scenogrāfu un mākslinieku Reini Dzudzilo tiekos nelielās galerijas telpā, tātad iekšpusē. Lai arī Krista un Reinis Dzudzilo biežāk darbojas kopā, ir reizes, kad top solo izstādes. Tāda ir Reiņa jaunākā izstāde ar nosaukumu „Nekad nebeidzas”, taču zinātājam tā vienalga ir abu mākslinieku saruna –  Kristas darbu ciklam „Es visu atceros”, Reinis pretstata – darbu „Aizmirstu”. Tā kā izstādes aprakstu Reinis nobeidz ar tekstu „Daudz laimes dzimšanas dienā! Es ielūdzu sevi un Tevi, mans draugs, tevi, garāmejošais un šurp nākošais!” Skaidroju, vai šī ir jubilejas izstāde? Izstādes ekspozīciju veido viens elements, kurš sadalīts trīs daļās: gaismas objekts, uzraksts uz galerijas sienas un ierāmēta atvērta piezīmju klade. Galerijas „Alma” nelielais izmērs un formāts ir atbilstošs etīdei, un Reinis Dzudzilo to dēvē par etīdi tumšajam laikam. Reiņa Dzudzilo izstāde ir kā garāmejošs cilvēks, neuzbāzīgs, tomēr uzmanību piesaista. Reiņa Dzudzilo izstāde „Nekad nebeidzas” skatāma līdz 11.martam galerijā „Alma”.

Didysis Europos kultūros sostinės Kauno uždarymo renginys „Sutartis“ – jau šį šeštadienį. „Žalgirio“ arenoje jau išdygo medžiai ir suguldyti net 2022 smėlio maišai. Apie būsimą patirtį, kursiamą per 150 atlikėjų, aktorių ir šiuolaikinio šokio šokėjų, pasakoja baletorijos kompozitorė Zita Bružaitė ir šiuolaikinio Kauno mito trilogijos idėjos autorius Rytis Zemkauskas.Taip pat laidoje – Jolantos Kryževičienės rengiama rubrika „Ką man skaityti“. Šįkart akiratyje – japonologas, keliautojas, keturių knygų autorius, politikos mokslų daktaras ir Lietuvos ambasadorius Japonijoje Aurelijus Zykas. Jis parašė pirmąjį savo romaną „Stebint žalsvą girios ošimą“, kurį išleido leidykla „Aukso pieva“. Tai autobiografiniais įvykiais paremta autoriaus giminės saga, istorija. Knygą laidos klausytojai galės ir laimėti.Jau dvejus metus veikia virtuali IRGI galerija. Ji įsteigta iš noro suteikti platformą menininkams kurie kuria patys sau ar dar tik ieško savo balso Kauno ir Lietuvos meninėje ir kultūrinėje aplinkoje. Galerija rado būdą kokybiškai perkelti meno kūrinius į virtualią erdvę ir formatą jiems atsiskleisti. Daugiau apie virtualias patirtis pasikalbėsime su viena IRGI galerijos steigėjų Karolina Latvyte-Bibiano.„Be kaukių“ – kaunietė, užaugusi prie geležinkelio, Šančių senbuvė ir žinovė. Vida Bliumkienė jau kelerius metus kursto menus ir kultūrą buvusiame Kauno tvirtovės parako sandėlyje. Pokalbis džiazuojantį gyvenimo ritmą ir skambiausias jo natas.Ved. Kotryna Lingienė

S tremi razstavami na različnih prizoriščih v Novi Gorici in Gorici se danes začenja 23. mednarodni festival sodobnih umetniških praks Pixxelpoint. Njegova nosilna tema je Zaupanje & tveganje, festival pa so razdelili v dva sklopa in bo trajal do 26. novembra. V torek so na Ptuju slovesno odprli Kabinet Stojana Kerblerja. Stojan Kerbler je mestu podaril 1.650 avtorskih fotografij in dokumentacijo o svojem umetniškem delu. Dragoceno zapuščino si je mogoče ogledati v zgradbi, kjer deluje tudi Galerija mesta Ptuj. Včeraj se je začel 33. Ljubljanski mednarodni filmski festival Liffe. Danes izpostavljamo filma Zbornica in Moja soba. Foto: Mestna galerija Nova Gorica

Koliko slobode nosi ulična umjetnost? Kako ta sloboda utiče na kreativni proces i kako pravi novu stvarnost? Koliko uopšte u BiH ima prostora da se mlada osoba bavi savremenom umjetnošću? Ulični umjetnik, direktor galerije i filmski radnik Benjamin Čengić pridružio se Adnanu Čomoru u ovoj epizodi Glasom mladih u kojoj razgovaraju o kreativnim slobodama, ali i odgovornosti prema javnom prostoru koju ulični umjetnik nosi sa sobom.

Shopping mall loyalty programs are notoriously difficult to create successfully, with diverse needs across merchants, mall operators, and shoppers. The Galerija Belgrade Mall, which opened in late 2020, and its loyalty programme "Moj Beograd" seem to be doing exactly that. Listen to this short summary show to learn all about how this luxury shopping mall developed and funded their loyalty program in a way that's delighting all of the stakeholders involved. Show Notes: 1) Vanesa Jovanovic 2) Chayya Bassi 3) Galerija Belgrade 4) Let's Talk Loyalty Episode 131

Režisierius Sergejus Loznica Valstybiniame jaunimo teatre stato spektaklį, kurį dalis aktorių pavadino antiukrainietišku ir pasitraukė iš kūrybinio proceso. Kokios to priežastys, kas buvo rašoma aktoriams pateiktoje pjesėje? Pokalbis su aktoriais Aleksu Kazanavičium ir Andriumi Bialobžeskiu.„Šita galerija yra kaip subtilus muzikos atlikimas su didele fotografine klausa“,- taip fotomenininkas Antanas Sutkus vertino jo vardo galerijos vaizdą. Reportažas iš Zapyškio, kur po atviru dangumi atidaryta unikali fotografijos ekspozicija, kuri veiks kiaurus metus dieną ir naktį.„Visą gyvenimą visur troškau kokybės“, – sako 80-metį švenčiantis muzikologas, dirigentas, prof. Donatas Katkus. Rasos Murauskaitės-Juškienės pokalbis su maestro.Ievos Buinevičiūtės pasakojimas apie dainos „Que sera sera“ istoriją.Rubrikos „Be kaukių“ svečiai - Paryžiuje gyvenantys menininkai Svajonė ir Paulius Stanikai. Nuolat į Lietuvą grįžtanti pora dalyvauja parodose ir dažnai savo darbais provokuoja žiūrovą gilesniems apmąstymams ir naujam žvilgsniui į pasaulį. Pokalbis su menininkais.Ved. Jolanta Kryževičienė

Norises vietas mainās. Bet sastapšanās ar mākslu notiek intīmākā vidē, piepildoties ar privātās dzīves telpas un apkārtējas vides enerģiju. Par „Arterritory” galerijas – klejotājas „EnergART” jauno pieredzi un pieturas punktu „Klusums. Skaņa. Horizonts” Kultūras rondo saruna ar idejas autorēm Unu Meisteri un Daigu Rudzāti. „Arterritory” galerija-klejotāja „energART” iemājo Agitas un Andra Putānu dabas telpā “Dūrmuiža” Šis laiks katru no mums savā veidā un savā ātrumā ved tuvāk sev. Viss atrodas mūsos. Pats svarīgākais ir klausīties – klausīties, sadzirdēt un uzmanīgi sekot. Patiesi sadzirdēt iespējams vienīgi nonākot iekšējā klusumā. Telpā, kas ir brīva no trokšņa un mentālajām pļāpām. Daba, māksla un skaņa ir instrumenti, kas palīdz tajā iekļūt. Šī telpa pamodina jūtas, emocijas, domas, un kalpo kā impulss jaunai radīšanas pieredzei, – iespējām un pārliecībai. Iekšējais klusums ir telpa, kurā rada mākslinieks. Telpa, kurā gūt patvērumu un spēku, kad apkārt valda haoss un trauksme. Telpa, kas ļauj apzināties, ka horizontam nav robežu. To ierobežo vien mūsu spēja saredzēt. Līdzko to apzināmies, mainās perspektīva. Izstāde “Klusums. Skaņa. Horizonts”, kas norisinās gleznainā dabas ainavā, caur mākslu un skaņu piedāvā iespēju katram satikties ar savu iekšējo klusumu. Kā spēka zīmi rudenim paņemot līdzi šī sastapšanās mirkļa ar mākslas lauku vibrāciju, kuru rada Hele, Luīze Rukšāne, Pauls Rietums, Estere Betija Grāvere, Dainis Pundurs un MAREUNROL'S. Projekta norises vieta ir Agitas un Andra Putānu īpašums – Dūrmuiža. Savulaik Dūre bija bruņinieku muiža Tukuma apriņķī. 1798. gadā Frīdrihs Hermans fon Grothuss atdalīja Dūri un Mazdūri no Grenču muižas. Tā gāja no rokās rokā līdz 1839. gadā nonāca atvaļinātā gvardes leitnanta Juliusa fon Hārena īpašumā. Pēdējais muižas saimnieks bija barons Kurts fon Hārens. 1900. gadā muižā bija 79 iedzīvotāji – 44 vīrieši un 35 sievietes. Muižā bija pienotava, tur audzēja šķirnes lopus un cūkas. 1912. gadā muižas teritorija pletās 728 hektāros (no kuriem 663 hektāri bija zemnieku zemes), tai piederēja pusmuiža Mazdūre un Liepu krogs. Izstāde “Dūrmuižā” skatāma no 4. līdz 24. septembrim, iepriekš saskaņojot apmeklējuma laiku.

Mākslas galerija „Smilga” Eduarda Smiļģa ielā, Āgenskalnā, aicina iepazīties ar audiogalerijas radio, kura devīze ir „Negaidītie avoti” un kuru veido platformas „Tīrkultūra” aktīvisti - modes dizaineris Rolands Pēterkops un skaņu mākslinieks Reinis Semēvics. Kāds ir šīs alternatīvās radiostacijas darbības mērķis? Iespējas, kā klausīties audiogalerijas radio „Negaidītie avoti”, ir divas: tīmekļa vietnē "Tīrkultūra.net" vai arī mākslas galerijā „Smiļka” Eduarda Smiļģa ielā, gan iepriekš sazinoties ar galeriju platformā „Facebook” vai rakstot uz e-pasta adresi Rolands@tirkultura.net. Radiostacijas princips: 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā atrast negaidītas skaņas, īpaši atlasītas mūzikas ierakstus, dzejas lasījumus, skaņu kolāžas, intervijas ar mūslaiku komponistiem, māksliniekiem un laikmetīgās mākslas personībām, tā dēvētos „lauka ierakstus” jeb „field recordings” no kādas īpašas nozīmes vietas, kā arī tiešraides no apvienības  „Tīrkultūra” sadarbības partneriem. Lai akcentētu radio fenomenu arī no tehniskā aspekta, Reinis Semēvics un Rolands Pēterkops galerijas telpā izveidojuši radiomikrofonu statīvu instalāciju, kuras vēstījums apelē pie skaņas dizaina nozīmīguma mūsu ikdienas gaitās. Tāpat, kā mēs domājam par savu vidi priekšmetiskā, objektu līmenī, mēs to veidojam arī skaņu izteiksmē: ar to, kādu mūziku, ziņas vai intervijas klausāmies. Tātad, šīs radiostacijas mērķis ir cilvēkiem atgādināt par skaņas dizaina nozīmi, un par to jau runājam vispirms ar Rolandu, un tad savās pārdomās dalās arī Reinis.

Alytiškius ir miesto svečius kviečiame užsukti į „Paupio galeriją“ prie „Baltosios rožės tilto“. Trumpai, bet aiškiai, apie keturis Alytaus tiltus bei jų istoriją ir dabartį dzūkiškai.

Lai mākslas dzīve aktīva arī Pārdaugavā! – ar tādu domu Agnese Čemme pirms gada izveidojusi  „AG galeriju”. Nelielajā galerijā notikušas jau vairākas izstādes, arī grupu izstādes, bet šis gads sācies ar Ievas Putniņas darbu skati „Uzmanību, krītoši objekti”. Ekspozīcija skatāma ne tikai kā mākslinieces privāta dienasgrāmata, bet arī kā pārdomas par kopiju, repliku, viltojumu attiecībām ar oriģinālu. "AG galerijas" vadītāja Agnese Čemme iepazīstina ar apkārtni  un namu, kurā atrodas gan viņas keramikas darbnīca, gan galerija. Āpšu iela ir viena no mazajām ieliņām Pārdaugavā, precīzāk Torņkalnā un, kā izrādās, ar interesantu vēsturi. Bet pavasarī apritēs gads kopš šajā vietā iespēja baudīt arī mākslu. Pašlaik nelielajā galerijā savus darbus rāda māksliniece Ieva Putniņa, ar kuru Agnese sadarbojusies jau iepriekš. Vispirms par galerijas virzienu, un tad visas trīs kopā aplūkojam Ievas gleznas, kurās kopējusi gan citu autoru darbus, gan pati radījusi savus. Ievas Putniņas izstāde „Uzmanību, krītoši objekti” "AG galerijā" skatāma visu šo nedēļu, līdz 19. februārim.

V katere pore družbe vse lahko prodirata umetnost in kultura? Kako in katere vrednote ozaveščata? Kako nas osmišljata in nam dajeta misliti? Nekaj je zagotovo – ne nastajata sami. Našo kulturno zakladnico bogatijo številni ustvarjalci, umetniki, znanstveniki. Leto je naokoli in prišel je čas za počastitev Prešernovih lavreatov. Za življenjsko delo nagrado prejmeta filolog in prevajalec dr. Kajetan Gantar ter muzikolog in dirigent dr. Mirko Cuderman. Tako zborovska kot operna glasba sta letos res stopili na piedestal. Nagrado Prešernovega sklada za vrhunske dosežke, predstavljene v zadnjih treh letih, prejmeta sopranistka Andreja Zakonjšek Krt ter skladatelj in dirigent Damijan Močnik. Na gledaliških odrih je z več premiernimi vlogami blestela na danskem rojena dramska igralka Jette Ostan Vejrup. Področje vizualne umetnosti sta zaznamovala akademski slikar Dušan Kirbiš, ki ob sliki posega še po medijih skulpture, instalacije in fotografije, ter režiserka in avtorica animiranih filmov Špela Čadež – zadnje čase odmeva njen film Steakhouse. Anji Štefan pa je z nagrado Prešernovega sklada izkazana čast za literarno ustvarjalnost, posebej za zbirko pravljic Tristo zajcev, za pesniško zbirko Imam zelene čeveljčke in avtorsko pravljico Zajčkova hišica. Kajetan Gantar, Damijan Močnik, Jette Ostan Vejrup, Andreja Zakonjšek Krt, Mirko Cuderman, Špela Čadež, Anja Štefan, Dušan Kirbiš, foto: TV Slovenija, Wikipedia, Bobo, SNG Maribor, Bobo, osebni arhiv Špele Čadež, Bobo, Galerija mesta Ptuj

Rašytojai Ievai Simonaitytei - 125. 36-oji rašytojos vardo literatūrinei premijai buvo pristatyta viso 12 kūrinių. Komisija premiją skyrė dviems knygos ir trims jų autorėms. Pasakoja Agnė Bukartaitė.Šiauliuose menininkas Petras Rakštikas pristato dvi parodas, bet neturi iliuzijų, kad jos įdomios kam nors kitam, nei siauram žmonių ratui, Rakštikas sako, kad 99 procentai šiauliečių turbūt net nežino, kur tos galerijos yra.Lėtasis turistas – tai ne paskui gidą vos spėjantis, grupę besivejantis išsiblaškėlis. Tai įspūdžių gurmanas, apgalvotų patirčių kolekcionierius. „Lėtojo turizmo asociacija“ vienija kūrybingus, visuomeniškus žmones, kuriems artima SLOW gyvenimo filosofija.Nuo 2006 m. Lietuva neturi architektūros muziejaus. Žinių spragas apie architektūros raidą bando pildyti galerija „Nulinis laipsnis“ – atidarytas jos filialas Kaune. Pasakoja Kotryna Lingienė.VDU istoriko Domo Boguševičiaus komentaras apie čechoviškų dramų nuotaikas Lietuvos švietime.Pasaulyje: geriausias 2021 m. pastatas, rasta vertingiausia moneta, kirpykla Van Gogo muziejuje ir nežinomos Glazgo meno mokyklos gaisro priežastys.Scenografė Sigita Šimkūnaitė prieš kurį laiką apsisprendė – arba esi didelis ekologijos ir tvarumo šalininkas, arba ramiai dirbi scenografo darbą, suderinti abiejų tiesiog neįmanoma. Norint sukurti įspūdingą scenografiją operai arba tiksliai atspindėti realybę kino filme, reikalingas ne tik įtemptas kūrybinis darbas, bet ir medžiagos, kurias ne visada panaudosi antrą kartą.Ved. Juta Liutkevičiūtė

TIME:CODE invited Dennis Cruz to the rooftop of Galerija Belgrade to play his tech house dj set. All uploads on this channel are for promotional purposes only! The music has been converted before uploading to prevent ripping and to protect the artist(s) and label(s). If you don't want your content here (that goes for audio or images) please contact me immediately via email: unpluggedtube@outlook.it and I WILL REMOVE THE EPISODE OR ARTWORK IMMEDIATELY! ---------------------------------------------------------------------------------------------------- Artist: Dennis Cruz Produced by TIME:CODE Executive Producers: Miloš Vukičević, Dimitrije Jelić, Ivan Ivanović, Vukašin Božović Art Director: Ivan Ivanović Camera Crew: Stefan Momirov, Nikola Spasić Drone Operator: Srboljub Stojanović, Dragan Glišović FPV Drone Pilot: Vladimir Munćan Video Editing & Color: Ivan Ivanović, Jelena Stanković Recording date - September 5th, 2021 Location - Galerija Belgrade, Serbia Reshared by Team UNPLUGGED.

"Sam sem velikokrat padel na zelo trda tla, a se mi je vedno zdelo vredno, da sem imel morda vsaj za trenutek lep razgled." Večmedijski umetnik Boris Beja je ime dobil po stricu, maminem bratu, ki je umrl v francoskih Alpah, še preden se je sam rodil. In ravno ta dediščina, v katero je bil Beja – s poimenovanjem po prezgodaj umrlem stricu – rojen, ga je temeljno zaznamovala tudi v umetniški praksi. Discipliniranost in sistematičnost njegovega strica, orodnega telovadca, ki je svetlo prihodnost v gimnastiki zamenjal za svojo največjo strast – alpinizem, enači s svojim umetniškim delovanjem. Kot pravi kuratorka razstave Tia Čiček, je urjenje specifične umetniške geste in senzibilnosti ter kiparskih in risarskih tehnik, pa tudi prebiranje teoretskih besedil, za Bejo nujen del vsakdanjika. Ta razmislek pa v galerijskem prostoru upredmeti prek ready-made procesa, ko materializirane stične točke nečaka in strica razvija v osebno-izpovedno umetniško gesto. Ob prenovi šolske telovadnice v Zagorju ob Savi je prevzel stari parket – torej tla, po katerih sta hodila oba Borisa – in nekaj telovadnega orodja, ki so tako postali osnovni gradnik razstave Za Borisa. Postavitev, ki na vstopni in izstopni točki tematizira smrt s kolažem iz fotografij Beje med samoočiščevalnim ritualnim restavriranjem družinskega nagrobnika in svojega (stričevega) imena, je izhajajoč iz umetnikove osebne družinske zgodovine napolnjena z več sugestijami obiskovalcu razstave, naj se tudi on retrospektivno zazre v lastno življenje in razmisli o nadaljnjih smereh postopanja po njem. [foto: Boris Beja, Razstava "Za Borisa", Galerija Škuc, Ljubljana 2022, (c) Boris Beja]

Realizatori: Ionuț Dulămiță, Mihai Lukàcs, Paul Breazu ==================================== La ce terasă se întâlneau tinerii timișoreni în anii ‘60 și 70'? Ce operă rock a fost cenzurată în Timișoara? În ce s-au deghizat membrii formației Progresiv TM? Ce se întâmpla în România când apărea la Londra „Jesus Christ Superstar”? Care a fost reacția consumatorilor de muzică la lipsa de posibilități? Ce apare într-un magazin de casete din Timișoara în anii ‘80? Cum se vedea de la București teatralitatea din muzica timișoreană? Răspunsurile le aflați numai din Arhiva de Sunet: Timișoara, episodul 2. ==================================== Vorbesc, în ordinea apariției: Mihai Lukács (Arhiva de Sunet), Ilie Stepan (muzician, Pro Musica), Doru „Rocker” Ionescu (jurnalist), Paul Breazu (Arhiva de Sunet), Florin Unguraș aka UFO (DJ, promoter, TMBase), Flavius Băican (jurnalist, CEO Revolution Festival), Adriana Babeți (scriitoare) ==================================== Muzică: Phoenix, „Totuși sînt ca voi” (muzică: Florin Bordeianu & Nicu Covaci, text: Victor Șuvăgău, Electrecord, 1969) Pro Musica, „Pasărea P” (muzică: Ilie Stepan, text: Victor Odagiu, Electrecord, 1986) Celelalte Cuvinte, „La ceas tîrziu” (înregistrare dintr-o reprezentație a operei rock „Umbre și ziduri”, 1984) Pro Musica, „Logica timpului” (muzică: Ilie Stepan, text: Marian Odagiu, Electrecord, 1986) Borghesia, „A.R.” (muzică: Borghesia, text: Borghesia, Galerija Škuc Izdaja, 1983) Bajaga i Instruktori, „Plavi safir” (muzică și text: Momčilo Bajagić, PGB RTB, 1988) ==================================== Fragmente media: Fragment din emisiunea „Flora, Timișoara '67- '80. Jarul arde sub cenușă până devine Revoluția 1989”, realizată de TVR Timișoara în anul 2020 ==================================== Echipa #ArhivadeSunet: Paul Breazu, Ionuț Dulămiță, Mihai Lukàcs Editor audio: Cătălin Matei Comunicare: Textual Media ==================================== Parteneri media: Radio România Cultural, Radio România Timișoara, RFI, IQAds, Scena 9, Vice, Cultartes, Decât o Revistă, Un site de muzică, Cooperativa Urbană ==================================== Mulțumiri speciale: Universitatea de Vest din Timișoara, Librăria La Două Bufnițe, Londohome ==================================== Arhiva de Sunet: Timișoara este un proiect al Centrului Dialectic și este realizat cu sprijinul Primăriei Municipiului Timișoara și al Consiliului Local Timișoara. Proiectul cultural nu reprezintă în mod necesar poziția Primăriei Municipiului Timișoara și a Consiliului Local Timișoara. Conținutul proiectului cultural și modul în care rezultatele acestuia pot fi folosite reprezintă responsabilitatea exclusivă a autorilor și beneficiarului finanțării. Primăria Municipiului Timișoara și Consiliul Local Timișoara nu sunt responsabile pentru conținutul materialului și modul în care acesta ar putea fi folosit.

Šiuolaikiniai muziejai ir galerijos šiandien peržiūri savo parodų politiką ir kuria ekspozicijas, kurios atliepia šiandienos lūkesčius – yra įvairesnės, interaktyvesnės, atspindinčios skirtingų visuomenės grupių patirtis, subalansuotai reprezentuojančios menininkes ir menininkus. Kaip buvo kuriama pastovioji Nacionalinės galerijos ekspozicija, ko siekta, į kokius principus atsižvelgta? Koks vaidmuo teko parodos kuratorėms ir architektams? Ir kokios naujos parodos atsidarys netrukus? Apie tai kalbamės su menotyrininke, parodų kuratore ir Nacionalinės dailės galerijos vadove dr. Lolita Jablonskiene.Ved. menotyrininkė Laima Kreivytė

Shopping Centres need loyal customers now more than ever, but shopping mall loyalty programs are notoriously difficult to create successfully.  Balancing the diverse needs of merchants, mall operators and shoppers requires a delicate balance of strategic insight and operational experience, so I was delighted with the opportunity to interviews today's guests who have successfully created and launched a program in a brand new luxury mall and fine dining destination in Serbia.  Galerija Belgrade opened in late 2020, with loyalty at the core of its marketing strategy.  Listen to learn all about how the team developed and funded this generous loyalty programme "Moj Beograd" in a way that's delighting all of the stakeholders involved. Show Notes:  1) Vanesa Jovanovic  2) Chayya Bassi 3) Galerija Belgrade  4) Quick Brown Fox Consulting 

Na prodajni razstavi centra Art Renewal v newyorški avkcijski hiši Sothebys sodeluje tudi slovenski akademski slikar Nik Anikis Skušek s sliko Prekletstvo Tritona. Narodna galerija in Turizem Bled drugo leto zapored na Jezerski promenadi predstavljata umetnine iz zbirk galerije.

V oddaji Prostor bomo vstopili v eno od beneških palač, ki jo je kot dodatni prostor za večje razstave najela Galerija A+A, nekoč reprezentančna galerija slovenske umetnosti v Benetkah. V času 17. beneškega bienala arhitekture sta kuratorja Aurora Fonda in Sandro Pignotti, ki tudi vodita galerijo, postavila razstavo Unlikely - Neverjetno. Na otvoritvi je bila Nina Zagoričnik.

Galerija, gledalec, okvir, kritika, politika, karierni izzivi umetnice, umetnika. Ste opazili, da umetniškega dela nismo niti še omenili? Kako pomembno je vse tisto okoli njega? Kaj pa, ko še tisto zmanjka? Skupinska razstava Naslednjih 21 dni bo ključnih je nastala kot koprodukcija med Šolo za kuratorske prakse in kritiško pisanje Svet umetnosti ter galerijo Škuc, v kateri je na ogled. Z njo odpirajo temo vzpostavljanja umetniškega dela: samega nastanka in vseh dejavnikov, ki ga določajo. Del razstave pa se ukvarja s pogledom od zunaj, kot zapišejo, skozi prizmo retradicionalizacije družbe in političnih pritiskov, ki obsojajo kritično in subverzivno sodobno umetnost. In humor je orodje, ki se v tako absurdnem času izkaže kot edino preostalo. O tem v oddaji Svet kulture. Napovedali bomo tudi prenos koncerta v znamenju francoske komorne glasbe 20. stoletja, ki bo nocoj ob 20.00 na programu ARS in na Arsovi strani na Facebooku: v radijskem studiu 26 bo 17. koncert v Komornem studiu izvedel kvintet solistov Simfoničnega orkestra RTV Slovenija. Na sliki delo Nataše Berk: Imagine More, razstava Naslednjih 21 dni bo ključnih

Aktorius Valentinas Novopolskis sukūrė pagrindinį vaidmenį latvių režisieriaus J. Kursiečio filme „Olegas“. Jį kalbina Indrė Kaminckaitė.Dailės kritiko vakarėlyje toliau klausomės mėlyno menotyrininkės Aistės Paulinos Virbickaitės grojaraščio.„Nemigos salono“ ekskursija Kaune primena šiandien jau išnykusias miesto naktinio gyvenimo vietas. Senus hitus niūniuoja Kotryna Lingienė.Vieno kūrinio galerija „apiece“ M. Mažvydo bibliotekos Palangos vasaros skaityklos lange praeiviams pristato šiuolaikinio meno kūrinius.Kompozitoriaus Giedriaus Kuprevičiaus komentaras. Pasaulyje: apie Europos kultūros sostinę Rijeką ir paskutinį žurnalo „Q“ numerį.Pokalbis su gydytojo išsilavinimą turinčiu verslininku, „Sofoklio“ leidyklos steigėju, knygų ir tinklaraščio „Maratono laukas“ autoriumi Ignu Staškevičiumi.Ved. Juta Liutkevičiūtė

Galerija u Državnoj knjižnici Novog Južnog Walesa ponovo je otvorila vrata, pa je sada moguće pogledati jednu izložbu koju je javnost sa zanimanjem očekivala.'Osam dana u Kamayu' obilježava 250. obljetnicu dolaska Jamesa Cook-a i njegovog broda Endeavour na australsku obalu kroz prizmu prvih naroda Australije.

Vprašanja povezana s politizacijo umetnosti, vlogo umetnosti v družbi in njenim pomenom nekoč in danes so še vedno aktualna. V prostorih Umetnostne galerije Maribor jih obravnava skupinska mednarodna razstava Galerija za mir, ki je zasnovana na delih iz zbirke in arhiva Koroške galerije likovnih umetnosti. Pobudnik nastanka ne le zbirke temveč tudi Koroške galerije likovnih umetnosti Karel Pečko jo je začel snovati kmalu po ustanovitvi Koroške galerije, leta 1957, ko se je ta imenovala še Umetnostni paviljon. Zaradi štirih velikih mednarodnih razstav, ki so bile leta 1966, 75, 79 in 85, je mesto Slovenj Gradec leta 1989 tudi dobilo naziv Mesto glasnik miru. V oddaji Likovni odmevi bo o razstavi Galerija za mir in njeni zasnovi v pogovoru z Aleksandro Saško Gruden več povedala kustosinja razstave in direktorica Koroške galerije likovnih umetnosti Andreja Hribernik.

Društvo slovenskih izobražencev v Trstu predstavlja knjigo o aleksandrinkah »Les Slovènes«.Korška galerija likovnih umetnosti v letu 2020.Umrl je akademski slikar Tone Seifert.

V prvih Kulturnih utrinkih v letu 2020, smo odšli v Narodno galerijo in predstavili, kaj pripravljajo za leto, ki se je pravkar začelo.

Iva Brkić je jedna od pokretačica Galerije 1250 - prve galerije u Beogradu posvećene autorskoj keramici. Pričali smo o njihvoj prelepoj keramici, saradnji između kreativaca koja se dešava u Čumiću, kao i njenom putu od Matematičke gimanzije do primenjene umetnosi. Podržite ovaj podkast na Pateron.com/belgrade Beleške ne TheNutshellTimes.com

Noķert svētku sajūtu – tā savu klātbūtni mākslas darbu tirgos raksturo sastaptie apmeklētāji. Pētām Ziemassvētku tirdziņus, kuros, mūsuprāt, iepirkšanās drudzim un dāvanu izvēlei ir pievienotā vērtība – mākslas vērtība. „Jaunmarkas” centrā ir students ar savu radošo veikumu, savukārt ISSP galerijā 10 fotogrāfi un 10 ilustratori piedāvā apskatīt vai iegādāties plakātus. „Jaunmarkas” virtuve ir neliela telpa, kurā studenti ik rītu nes darbus, ko likt mākslas darbu tirgū, te tiem tiek piestiprinātas cenu zīmes un speciāli kodi. Mākslas akadēmijas foajē izkārtoti stendi ar mākslas darbiem, kas ir vieskuratoru veidoti. Kuratori mainīsies, viens aicināts  no profesionāļiem, savukārt otrs – ir kāds sabiedrībā zināms cilvēks. Pašlaik „kūrētās” ekspozīcijas veidojuši Alise Careva un Kaspars Kambala. Tas ir tikai viens no jauninājumiem, ar citiem jaunumiem iepazīstina „Jaunmarkas” kuratore Sabīne Vernere. Viņa pati ir beigusi glezniecības maģistrantūru: "Mums bija vairākas svarīgas lietas, bet viena no vissvarīgākajām noteikti būtu tā, ka mēs ļoti gribējām iesaistīt studentus šajā pasākumā jau no paša sākumu visos soļos, procesā līdz pašām beigām," skaidro Sabīne Vernere. Savukārt ISSP galerijā jau decembra sākumā atklāta starpdisciplināra plakātu mākslas izstāde – gadatirgus. Tas nozīmē, ka izstādē redzamos plakātus var iegādāties. ISSP interešu lokā ir laikmetīgā fotogrāfija. ISSP vadītāja Jūlija Berkoviča ir izstādes kuratore. "Ir ļoti interesanti, kad jautā māksliniekam, ka tu vēlies, lai tev atsūta kaut ko plakāti formā, vienu spilgtu bildi, kā viņi izvēlas, jo priekšstati par to, kas ar plakāts mēdz būt ļoti dažādi," stāsta Jūlija Berkoviča. Beigās tapusi daudzveidīga kolekcija, kurā pārstāvēti 10 fotogrāfi un 10 ilustratori. Mākslas gadatirgi notiek ne tikai Rīgā, šajā pirmssvētku nedēļā Liepājas mākslas galerijā „Romas dārzs” atvērts Ziemassvētku pop-up gleznu tirdziņš. Galerija piedāvā iegādāties mākslas darbus interjeram vai īpašai dāvanai. Pārstāvēto autoru vidū gan vecmeistaru darbi, gan mazāk zināmu mākslinieku darbi. Šāds pirmssvētku notikums galerijā „Romas dārzs” tiek organizēts pirmoreiz.

Pogovor z direktorjem galerije Dubrovkom Baumgartnerjem in kustosom Atillo Pisnjak.

Galerija tiesiog kieme ar bute, teatras, choras ar net orkestras, kurio artistai – eiliniai miestų gyventojai – ar tai įmanoma? Gali būti, sako tokių iniciatyvų sumanytojai ir kviečia pasisemti patirties iš šalių, kuriose tokia veikla jau turi tradicijas. Kodėl suburti gyventojus kūrybiniam bendradarbiavimui yra prasminga tiek patiems gyventojams, tiek miestams ar miesteliams – pasibaigus merų rinkimams kalbuosi su miestų antropologe Jekaterina Lavrinec, kuri pasidalinti patirtimi kviečia tarptautiniame praktiniame forume „Co – urbanism“.Ved. Gabija Narušytė.

Viņam veltīta nodaļa monogrāfijā "Latvijas jaunā režija". Viņa dzīvē joprojām ir svarīga sakarība "pedagogs - režisors - pedagogs. Viņam ir tikai viena "Spēlmaņu nakts balva kā gada režisoram par izrādi "Ezeriņš". Viņš gribētu redzēt, vai nākotnē arī spēlēs mūsdienu dramaturgu tekstus, bet par savām izrādēm viņš runā kā par bērniem. Viņa vārds ir Elmārs Seņkovs. Pašlaik Maskavā Gogoļa centrā top Moljēra "Mizantrops" viņa režijā, bet uz "Pūt, vējiņiem" Nacionālajā teātrī biļetes nav iespējams nopirkt.

6. oktobra leta 1978 je Galerija ŠKUC začela delovati na Starem trgu 21 v Ljubljani. Od prve razstave, ki ni bila po naključju namenjena skupini OHO, letos mineva štirideset let in v tem obdobju je Galerija ŠKUC postala eden najbolj pomembnih razstavnih prostorov za predstavitev sodobne umetniške produkcije pri nas. Zgodovinski pregled štirih desetletij Galerije ŠKUC v oddaji Ars humana prepuščamo tistim, ki so med številnimi drugimi delovali in soustvarjali program: Tomažu Brejcu, Marini Gržinić, Tomislavu Vignjeviću, Gregorju Podnarju, Tevžu Logarju in Vladimirju Vidmarju.

V današnji epizodi se bomo pogovarjali kako zgradimo skupnost. En sam človek lahko s pravim vzvodom premakne cel svet. Kaj je prelomna točka in kako z ustvarjanjem skupnosti širimo znanje, zavedanje, umetnost, ideje? Piera Ravnikar Piera Ravnikar je na področju sodobne umetnosti in urbane kulture aktivna zadnjih petnajst let. Za sabo ima številna uspešna sodelovanja z umetniki različnih profilov in kolektivnimi projekti s področij vizualnih, performativnih in medijskih umetnosti. V poskusu doseganja širših globalnih in kulturnih sprememb preko umetnosti je sodelovala s številnimi mednarodnimi organizacijami in mediji. S ponosom je bila del prve ekipe Kino Šiška, kjer je kot umetniška vodja vizualnega programa delovala skoraj deset let. Med njenimi številnimi odmevnimi projekti je gotovo tudi vzpostavitev galerije DobraVaga, ki je hitro postala eden bolj prepoznavnih prostorov za lokalno umetnost in dialog v Ljubljani. Piera sodeluje tudi pri projektih kot so MENT Ljubljana, LIMITED EDIT111ONS, Independent Platform New York City in SKALINADA AIR. Magistrirala je iz zgodovine na Univerzi v Londonu, EU diplomo pa je pridobila iz kulturnega menedžmenta pri Association Marcel Hicter v Bruslju. Eva Matjaž Eva Matjaž je družboslovna raziskovalka, ki teorijo prenaša v prakso in na podlagi praktičnih spoznanj gradi teoretske modele. Izkušnje je nabirala kot profesorica psihologije, soustanoviteljica Knjižnice Reči in v Memo Institutu, kjer je se je ukvarjala s kvalitativnimi raziskavami. Zadnjih deset let intenzivno raziskuje področje alternativnih ekonomskih praks in življenjskih slogov. Danes je soustanoviteljica kreativnega centra Poligon. Obenem je pobudnica iniciativ Slovenia Coworking Crowdfunding. Zanimajo jo predvsem novi družbeni in ekonomski modeli ter vsi koncepti, ki omogočajo opolnomočenje posameznika v moderni družbi.

Prvo februarsko Femkanje posvećeno je Galeriji 12 HUB, koja je juče (10.02) po nalogu Ministarstva odbrane zvanično iseljena iz dosadašnjeg prostora u Karađorđevoj 59. Naše drage gošće bile su producentkinja Jelena Piljic i Milica Pekić, istoričarka umetnosti i kustoskinja, koje su svojim požrtvovanim radom ovaj prostor učinile jednim od najrelevantnijih kada je u pitanju promocija novomedijske umetnosti i performansa u Srbiji i šire. U jednočasovnom razgovoru koji se odigrao nakon što su vrata G12 HUB i zvanično zapečaćena, saznaćete više o istorijatu ove galerije, o svim podvizima i poteškoćama kao i o strategijama njenog opstanka u novonastalim okolnostima.

Glave so bile v živo. Hvala vsem, ki ste prišli! Govora je bilo o petem delu četrte sezone Igre prestolov. Feedback je vedno dobrodošel. Težite nam lahko preko Twitterja ali pa na mail glave(afna)apparatus.si. Mreža Apparatus.si je zdaj tudi na Facebooku in jo lahko finančno podprete tudi osebno. Hvala. – Hvala HBO Slovenija za super nagrade. Galerija slik>> […]

Galerija 1250 prodaje rušno pravljenu, unikatnu keramiku i okuplja nekoliko diplomiranih keramičara beogradske akademije primenjenih umetnosti. Razgovaramo sa Ivom Brkić i Bojanom Jokmanović o položaju mladih primenjenih umetnika, o tome kako su došle do osnivanja galerije, kao i o širokim mogućnostima upotrebe savremene keramike. www.gallery1250.com