Podcasts about zigm

Zigmārs Jansons - drošas braukšanas skolas instruktors

Pyrma 105 godu itymā laikā nūtyka Latgolys atbreivuošonys ceinis, bet šudiņ mes gribim runuot par vīnu cytu, viesturyski nūzeimeigu pūsmu – Latvejis Nacionalūs pratizanu jeb mežabruoļu kusteibu. Deļtuo kūpā ar vieturis pietnīku Zigmāru Turčinski i Viļakys nūvoda muzeja vadeituoju Ritu Gruševu runuosim par Latvejis nacionalūs partizanu jeb mežabruoļu kusteibu Latgolā, vaira pīsaskarūt taišni Viļakys pusis Stompaku pūra saleņom i nūtykumim tī.  Pyrmuos partizanu vīneibys izaveiduoja taišni Latgolā 1944. gods rudinī piec Sorkonuos armejis ībrukuma. Praktiski iz vysa stypruokuo partizanu kusteiba beja Latgolys zīmeļūs i Vydzemis austrumūs.

Latvijas 3x3 basketbolisti gan šo dienu sāka ar uzvaru pār Ķīnas komandu ar 22:8, gan vakardienu noslēdza ar uzvaru pār Nīderlandi ar 21:12. Trīs uzvaras trīs spēlēs un jāgaida ceturtā šovakar pusnaktī pret amerikāņiem. Protams, arī nākamās, kas paredzētas rīt un arī svētdien, 4. augustā. Pēc mača Nauris Miezis un Zigmārs Raimo uzsvēra aizsardzības nozīmi mūsu komandas panākumos. Sazināmies arī ar Latvijas Radio korespondentu Tāli Eipuru, kurš spēli vēroja klātienē Konkordijas laukumā 3x3 basketbola arēnā. Vēl šovakar pulksten 21:20  Veronika Stūriška startēs dāmu BMX ceturtdaļfināla pirmajā braucienā. Viņas braucienā startēs arī iepriekšējo Tokijas spēļu bronzas ieguvēja Merela Smaldersa no Nīderlandes. Uzreiz pēc tam, pulksten 21:40, starts vīru ceturtdaļfinālā Kristenam Krīgeram. Viņam savukārt viens no konkurentiem būs iepriekšējo Tokijas spēļu vicečempions Kajs Vaits no Lielbritānijas, kā arī vietējās publikas mīlulis, francūzis Romēns Majū, kurš pērn kļuva par pasaules čempionu.  Jācīnās būs ne tikai ar konkurentiem, bet arī trases virāžām un tā saucamajām pumpām. Vairāk stāsta paši sportisti. Noslēgumā BMX meistara Ernesta Zēbolda, kurš vakar aizvadīja savu karjeras labāko braucienu un olimpiskajā finālā izcīnīja 8. vietu, komentārs. No viņa tiešām izstaroja prieks un reizē tāds pozitīvs vieglums par to, ar ko viņš nodarbojas. Pēc finiša Ernests neslēpa emocijas arī pateicībā saviem tuvākajiem. Rīt, 2. augustā, Latvijas sportistiem daudz startu. Startēs šāvēja Agate Rašmane, vieglatlētes Agate Caune un Rūta Kate Lasmane, peldētāja Ieva Maļuka un atkal divas spēles 3x3 basketbola komandai – pēcpusdienā ar Franciju, vakarā ar Serbijas izlasi.

Šodien trīs būtiski starti: pirmo uzvaru izcīnīja mūsu pludmales volejbola duets Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova, ventspilnieks Ernests Zēbolds BMX frīstailā startē finālā un izcīna 8. vietu, vakarā 3x3 basketbolisti sacentīsies ar Nīderlandes izlasi. Ernests Zēbolds vakar BMX frīstaila kvalifikācijā aizvadīja divus teicamus braucienus un, izcīnot devīto vietu, garantēja iespēju šodien piedalīties finālā. Šodien Ernests startēja pirmais. Tiesneši viņa sniegumu pirmajā braucienā novērtēja ar 86,04 punktiem, otrajā braucienā Zēbolds pielika klāt vēl trikus, un sakrāja 87,14 punktus. Kopvērtējumā viņš ieguva 8. vietu. Tas ir labākais rezultāts, kādu Ernests jebkad sasniedzis! Šodien vēl viena pozitīva un priecīga ziņa – pirmo uzvaru izcīnīja pludmales volejbola duets Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova, kuras divos setos apspēlēja paragvajietes Džulianu Poleti/Mičelu Valjenti ar rezultātu 21:19 un 21:15. Šī uzvara saglabā labas cerības sportistēm iekļūt labāko divniekā D grupā, kas savukārt ļautu automātiski nonākt astodaļfinālā. Vēl gan mūsu dāmām jāspēlē pret kanādietēm Humanu-Paredesu/Vilkersoni 3. augustā. Kā Graudiņa un Samoilova nonāca līdz punktam, kad tiek uzskatītas par vienām no mūsu galvenajām cerībām olimpiskajās spēlēs, skaidroja Inita Kresa-Katkovska. Mūsu lielākā medaļu cerība Parīzē 3x3 basketbola izlase 30. jūlija vakarā Baltijas brāļu duelī bez lieliem pārdzīvojumiem tika galā ar Lietuvu, izcīnot panākumu ar 21:14. Mūsu puiši kontrolēja spēles gaitu jau no paša sākuma un īsti šaubas par uzvarētāju neradās ne brīdi. Nauris Miezis ar 9 punktiem bija rezultatīvākais, Kārlis Lasmanis pievienoja 7 punktus, Francis Lācis guva četrus, bet Zigmāram Raimo 1 punkts. Turpmākais grafiks 3x3 basketbolistiem būs visai saspringts. Šodien pulksten  19.30 nākamais mačs, jātiekas ar nīderlandes kvartetu, kas vakar uzvarēja Ķīnu (21:16). Rīt, 1. augustā, divas spēles - 11:30 jāspēlē pret Ķīnu, savukārt neierastā laikā – plkst. 23.55 – spēle pret ASV izlasi. Savukārt rīt, 1. augustā, startēs ne tikai 3x3 basketbolisti, bet arī vēl divi mūsu BMX riteņbraucēji Kristens Krīgers un Veronika Stūriška.

Atskats uz Aļonas Ostapenko startu. Šāvēji Agate Rašmane un Lauris Strautmanis ierindojās 16. vietā Parīzes olimpisko spēļu duetu sacensībās šaušanā desmit metru distancē ar pneimatisko pistoli. Olimpiskajās spēlēs debitē kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms. Olimpiskajā studijā šoreiz vispirms atskats uz tenisistes Aļonas Ostapenko startu vakar. Viņa pirmās kārtas spēlē pret kolumbieti Kamilu Osorio aizvadīja ļoti nestabilu maču un piedzīvoja zaudējumu divos setos. Pārāk runīga pēc zaudējuma Aļona nebija, vien norādot ilgo gaidīšanu, esot 11 stundas nosēdējusi kortā iepriekšējā dienā, līdz tika paziņots, ka spēle tiek pārcelta uz nākamo dienu, un tas esot traucējis parādīt labu spēli. Jāņem vērā, ka arī pretiniece Osorio bija tādā pašā situācijā. Aļonas sarūgtinājumu, protams, var saprast, bet viņas mamma un arī trenere Jeļena Jakovļeva, analizējot aizvadīto spēli, norādīja citas nianses. Šorīt, 29. jūlijā, jaukto komandu kvalifikācijā šaušanā 10 metros ar pneimatisko pistoli startēja Agate Rašmane un Lauris Strautmanis, sakrājot 568 punktus un ar to pietika tikai vienu pretinieku apsteigšanai. Starp citu, tie bija mājinieki francūži, kas palika pēdējie, bet Agatei un Laurim tātad priekšpēdējā 16. vieta.  Pēc starta Rašmanes treneris Vilnis Celmiņš norādīja uz kādu aspektu, kas, viņaprāt, varēja būt izšķirošs šodien – sportistu mentālā sagatavotība spēlēm. Šodien olimpiskajās spēles debitēja arī kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms, kurš olimpiskajā krosā Elankora kalnā 35,2 kilometrus garā distancā, kas sadalīta astoņos apļos, izcīnīja 17. vietu. Vēl šodien gaidāma pirmā spēle mūsu pludmales volejbolistēm Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai. Startam savās otrajās olimpiskajās spēlē turpina gatavoties arī mūsu 3x3 basketbolisti, viņiem pirmais mačs rītvakar, 30. jūlijā – Baltijas derbijā jāspēlē pret Lietuvu. Šoreiz komandā tāpat kā Tokijas spēlēs ir Nauris Miezis un Kārlis Lasmanis, viņiem pievienojies ir Francis Lācis un Zigmārs Raimo. Abi stājušies Edgara Krūmiņa un Agņa Čavara vietā, bet gan Krūmiņš, gan Čavars ir ar komandu Parīzē kā rezervisti, kuri palīdz treniņdarbā, un Agnis sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja vairāk par savu jauno lomu.  Teorētiski vēl pastāv iespēja, ka mūsu četriniekā notiek izmaiņas. Lai gan basketbolistu treneris Raimonds Feldmanis saglabāja nelielu noslēpumainību, viņš sarunās ar medijiem lika noprast, ka iepriekš nosauktais sastāvs diezin vai pēdējā brīdī mainīsies.  30. jūlijā peldēšanā 200 metru brasa distancē startēs arī mūsu peldētājs Daniils Bobrovs. Plašāku sarunu ar sportistu klausieties Piespēlē, bet BMX frīstailā startēs Ernests Zēbolds. 

“Basketstudijā 2+1” viesojās Latvijas 3x3 basketbola izlases dalībnieks Zigmārs Raimo, kurš aprīlī kopā ar Latvijas 3x3 izlasi izcīnīja tiesības spēlēt olimpiskajā turnīrā un tikko atgriezies no veiksmīgi aizvadītā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra, kā arī pagarinājis līgumu ar Latvijas vicečempionvienību “Rīgas Zeļļi”. Runājām gan par 3x3, gan “lielo” basketbolu. Konkrētāk – par:  •⁠  ⁠Latvijas 3x3 izlases panākumu stabilo pamatu; •⁠  ⁠pieredzes nozīmi izšķirošajās cīņās; •⁠  ⁠kā vislabāk sagatavoties spēlei; •⁠  ⁠olimpiskā turnīra saspringto grafiku; •⁠  ⁠gaisotni un profesionālo treniņdarbu Latvijas 3x3 basketbola izlasē; •⁠  ⁠3x3 basketbolu kā jaunu elpu sportista karjerai; •⁠  ⁠dzimtas sakņu motivējošo ietekmi; •⁠  ⁠“Rīgas Zeļļi” veiksmīgo debiju un ilgtermiņa attīstības vīziju; •⁠  ⁠apņēmību nākamsezon ķert “divus zaķus” gan lielajā, gan “mazajā” basketbolā. 54 minūtes par basketbolu ar potenciālo olimpieti!

Apjomīga darba rezultātā beidzot ir tapis skaidrs, kās bijis Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts, sākot no 1920. gada līdz 2022. gadam. To paveikusi starptautiska pētnieku komanda no Vidzemes Augstskolas, Norvēģijas Ekonomikas augstskolas, Viļņas Universitātes un Tartu Universitātes. Pētījums ļauj gan iegūt skaidrāku ainu par to, kas ar Latvijas ekonomiku notika padomju okupācijas periodā, gan izdarīt secinājumus par to, kāda ir Latvija salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Kāda ir okupācijas radītā ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu, skaidro starptautiskās pētnieku komandas vadītājs, vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas padomes loceklis un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. "Ja mums nebūtu Krievijas impērijas plēšanās ar Vāciju mūsu teritorijā pirmajā pasaules karā, ja nebūtu otrais pasaules karš (...), mēs būtu valsts ar 5-6 miljoniem iedzīvotāju un attīstības līmenī noteikti ne zemāk kā Somija vai Dānija," vērtē Gatis Krūmiņš. Ir 17. jūnijs - diena, kad līdzās Latvijas karogiem plīvo arī melnās sēru lentes. Šodien tās atgādina par brutālo un vardarbīgo Latvijas okupāciju 1940. gadā. No okupācijas esam spējuši veiksmīgi piecelties un attīstīties pēc valsts neatkarības atjaunošanas, bet, protams, sekas jūtamas joprojām. Tās vērojamas gan mūsu ekonomikā, gan domāšanā. "Tā ir arī daļa no nācijas pašcieņas," - tā par pētījuma nepieciešamību izteicies Gatis Krūmiņš. Padomju režīma atstātais nospiedums mūsu domāšanā Nospieduma saknes meklējamas vēl senāk par Latvijas okupāciju - laikā, kad radās represīvā struktūra čeka, kurā iesaistījās arī latvieši. Plašāk stāsta brīvvēsturnieks, zemessargs Zigmārs Turčinskis. 1917. gadā Krievijā notiek divas revolūcijas: Februāra revolūcijas laikā no troņa tiek gāzts Krievijas impērijas cars Nikolajs II un izveidota Krievijas Pagaidu valdība. Savukārt oktobrī Vladimira Ļeņina vadītā boļševiku partija veic valsts apvērsumu un gāž Pagaidu valdību. Tad visai drīz - 1917. gada decembrī - Ļeņins par īpašas komisijas vadītāju ieceļ Fēliksu Dzeržinski, sauktu arī par Dzelzs Fēliksu, poļu izcelsmes komunistu revolucionāru. Īpašā komisija iezīmē represīvās struktūras jeb čekas izveidi, kas savu asinspirti turpinās tālākās desmitgades, atbrīvojoties no visiem saviem pretiniekiem. Skaidrojam, kāds bija šīs jaunizveidotās komisijas mērķis, kā tajā nonāca latvieši.

Kas ir tiesnesis bez mēles? Šo un citas senās mīklas Greizajos ratos min Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja saime: Zanda Ķergalve, Anda Skuja, Ieva Bērziņa, Katrīna Rozīte Ponne, Miķelis Dāvids Rikveilis un Jānis Zemgus Jātnieks. Senās mīklas uzdod: Keitija Bārbale, Marks Glasmanis, Dzintars Lipors, Uldis Rudaks, Jānis Eduards Medenis, Maija Sīka, Sarmīte Lankovska, Ausma Spalviņa, Zigmārs Jansons, Ansis Medenis, Maiga Holštroma, Raimonds Lagimovs, Skaidrīte Beiere, Jānis Jansons, Elza Stalidzāne, Teodors Tauriņš, Ingars Jēkabsons un Loreta Gadžiramazanova.

Raidījumā Piespēle šoreiz uzmanības centrā Latvijas 3pret3 basketbola izlase, kas pavisam nesen izcīnīja olimpisko ceļazīmi uz Parīzes spēlēm. Ceļu līdz šīs ceļazīmes iegūšanai rezumējam kopā ar diviem valstsvienības spēlētājiem - Zigmāru Raimo un Franci Lāci. Nedēļas topā: “TTT Rīga” 23.reizi komandas vēsturē kļūst par Latvijas čempionēm; Pirmo spēli kopš pērnā gada oktobra aizvadījis basketbolists Artūrs Žagars; Rīgas dome nobalso par zemes Lucavsalā piešķiršanu bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai, kaislības un peripetijas nerimst; Latvijas Jātnieku federācijas kongresā netrūkst dīvainu un komisku situāciju, beigās amatu saglabā jaun 22 gadu valdošais prezidents Agris Blaus; Nacionālajā basketbola asociācijā un Nacionālajā hokeja līgā sākas izslēgšanas spēles.

Raidījumā šoreiz saruna par Latvijas atklātā hokeja čempionāta finālsēriju, kurā pēc piecu gadu pārtraukuma triumfēja "“Mogo”/LSPA" komanda. Šīs vienības galvenais treneris Ģirts Ankipāns un kapteinis Gints Meija ir mūsu studijas viesi. Nedēļas topā: Latvijas 3x3 basketbola izlase ar Nauri Miezi, Agni Čavaru, Zigmāru Raimo un Franci Lāci sastāvā Honkongā izcīna ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajās spēlēm; Latvijas hokeja izlasei divas pārbaudes spēles pret Somiju un divi zaudējumi; latviešu hokejistu fināls Šveicē, Zviedrijas finālā jau Rodrigo Ābols un Engelholmas “Rogle”, par vietu vēl cīnās Mārtiņš Dzierkals un Šellefteo; 21 Latvijas Olimpiskās komitejas biedrs pieprasa priekšlaicīgas vēlēšanas.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

1949. gada 25. martā Padomju Savienības okupācijas iestādes uz attāliem PSRS apgabaliem izveda vairāk nekā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Traģiskā notikuma 75. atceres gadadienā raidījumā Zināmais nezināmajā pārlūkosim, kā tas tika īstenots, kurus cilvēkus tas skāra un vai mēs zinām visu par šo operāciju. Stāsta brīvvēsturnieks, zemessargs Zigmārs Turčinskis. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā valdošā padomju režīma seja bija brutalitāte, vardarbība un iespēja izrēķināties ar gandrīz ikvienu. Gadu pēc okupācijas Latvijas sabiedrība piedzīvoja pirmās lielās masveida deportācijas, padomju varas pretinieku apcietināšanu un nošaušanu. 1949. gada 25. martā nāk vēl viens milzīgs vilnis, un Padomju Savienības okupācijas iestādes īsteno operāciju "Krasta banga" ("Priboi"), uz attāliem PSRS apgabaliem izvedot vairāk nekā 90 tūkstošus Baltijas valstu iedzīvotāju, un gandrīz puse no viņiem bija no Latvijas. "Deportācijas ir šoks tādā nozīmē, ka tās ir vienlaikus, vienā reizē, vienā dienā faktiski veikta milzīga operācija," vērtē Zigmārs Turčinskis. "No 1944. līdz 1953. gadam jau visu laiku notiek aresti, un kopumā Latvijā čeka ir arestējusi, par politiskiem noziegumiem notiesājusi 47000 cilvēku. Tas ir pat vairāk nekā deportēto. Bet aresti notiek pakāpeniski, vienu, divus cilvēkus paņem, atkal paņem kaut kur vienu, divus, kaut kur kādreiz kādas lielākas operācijas - 10 - 20 cilvēkus arestē. Pārējie jau paliek mājās, ģimenes turpina dzīvot. Bet deportācijas ir šoks ar to, ka tiek paņemtas visas ģimenes, paliek tukšas mājas, vienkārši izved visus cilvēkus ārā. Tur neviens nepaliek vairs dzīvot. Tas ir tas lielais šoks, kas īstenībā ir deportācijām tieši raksturīgs. Un tas arī principā bija tas, ko režīms vēlējās panākt - radīt šo te šoku, lai saprastu, ka ir režīmam jāklausa, ka nav iespējams pretoties, ir jāklausa viņu pavēlēm. Ja teikts, ka ir jādibina kolhozus, tad viņi ir jādibina, nevis jāizsaka kaut kādas savas domas un jāizdomā, ka varbūt varētu vēlāk. Režīms pieprasa entuziasmu tajā visā, un tas entuziasms tiek panākts ar represijām." Lietuvā pēc Otrā pasaules kara īstenotās deportācijas Latvijas un Lietuvas likteņi Otrā pasaules kara laikā un pēc kara ir līdzīgi, un to noteikti varam attiecināt arī uz 1949. gada marta deportācijām. Vienlaikus būtiski pieminēt vēl citus gadus, kad masu deportācijas notika tieši Lietuvā. Par to plašāk stāsta Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās izpētes centra vēsturnieks Bens Navakausks (Benas Navakauskas).  Ja Latvijā lielākās masveida deportācijas notikušas 1949. gada martā, tad Lietuvā lielākais deportēto skaits sasniegts 1948. gadā, pavasara operācijā “Vesna”. Visu Baltijas valstu gadījumā šīs deportācijas pēc kara notika, lai iznīcinātu pretošanos kolektivizācijai, lai atbrīvotos no pretošanās kustības dalībnieku ģimenēm un atbalstītājiem, tāpēc kādus iemeslus var minēt “Vesna” īstenošanai tieši Lietuvā? Atbildi sniedz Bens Navakausks.  

1949. gada 25. martā Padomju Savienības okupācijas iestādes uz attāliem PSRS apgabaliem izveda vairāk nekā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Traģiskā notikuma 75. atceres gadadienā raidījumā Zināmais nezināmajā pārlūkosim, kā tas tika īstenots, kurus cilvēkus tas skāra un vai mēs zinām visu par šo operāciju. Stāsta brīvvēsturnieks, zemessargs Zigmārs Turčinskis. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā valdošā padomju režīma seja bija brutalitāte, vardarbība un iespēja izrēķināties ar gandrīz ikvienu. Gadu pēc okupācijas Latvijas sabiedrība piedzīvoja pirmās lielās masveida deportācijas, padomju varas pretinieku apcietināšanu un nošaušanu. 1949. gada 25. martā nāk vēl viens milzīgs vilnis, un Padomju Savienības okupācijas iestādes īsteno operāciju "Krasta banga" ("Priboi"), uz attāliem PSRS apgabaliem izvedot vairāk nekā 90 tūkstošus Baltijas valstu iedzīvotāju, un gandrīz puse no viņiem bija no Latvijas. "Deportācijas ir šoks tādā nozīmē, ka tās ir vienlaikus, vienā reizē, vienā dienā faktiski veikta milzīga operācija," vērtē Zigmārs Turčinskis. "No 1944. līdz 1953. gadam jau visu laiku notiek aresti, un kopumā Latvijā čeka ir arestējusi, par politiskiem noziegumiem notiesājusi 47000 cilvēku. Tas ir pat vairāk nekā deportēto. Bet aresti notiek pakāpeniski, vienu, divus cilvēkus paņem, atkal paņem kaut kur vienu, divus, kaut kur kādreiz kādas lielākas operācijas - 10 - 20 cilvēkus arestē. Pārējie jau paliek mājās, ģimenes turpina dzīvot. Bet deportācijas ir šoks ar to, ka tiek paņemtas visas ģimenes, paliek tukšas mājas, vienkārši izved visus cilvēkus ārā. Tur neviens nepaliek vairs dzīvot. Tas ir tas lielais šoks, kas īstenībā ir deportācijām tieši raksturīgs. Un tas arī principā bija tas, ko režīms vēlējās panākt - radīt šo te šoku, lai saprastu, ka ir režīmam jāklausa, ka nav iespējams pretoties, ir jāklausa viņu pavēlēm. Ja teikts, ka ir jādibina kolhozus, tad viņi ir jādibina, nevis jāizsaka kaut kādas savas domas un jāizdomā, ka varbūt varētu vēlāk. Režīms pieprasa entuziasmu tajā visā, un tas entuziasms tiek panākts ar represijām." Lietuvā pēc Otrā pasaules kara īstenotās deportācijas Latvijas un Lietuvas likteņi Otrā pasaules kara laikā un pēc kara ir līdzīgi, un to noteikti varam attiecināt arī uz 1949. gada marta deportācijām. Vienlaikus būtiski pieminēt vēl citus gadus, kad masu deportācijas notika tieši Lietuvā. Par to plašāk stāsta Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās izpētes centra vēsturnieks Bens Navakausks (Benas Navakauskas).  Ja Latvijā lielākās masveida deportācijas notikušas 1949. gada martā, tad Lietuvā lielākais deportēto skaits sasniegts 1948. gadā, pavasara operācijā “Vesna”. Visu Baltijas valstu gadījumā šīs deportācijas pēc kara notika, lai iznīcinātu pretošanos kolektivizācijai, lai atbrīvotos no pretošanās kustības dalībnieku ģimenēm un atbalstītājiem, tāpēc kādus iemeslus var minēt “Vesna” īstenošanai tieši Lietuvā? Atbildi sniedz Bens Navakausks.  

Tu no sirds to neizrausi - par Liepāju saka komponists Zigmars Liepiņš. Koncertā „Latvijai 105” Liepājā būs viņa klavierkoncerta pirmatskaņojums. 17. novembra vakarā koncertzālē „Lielais dzintars” izskanēs svētku koncerts „Latvijai 105”. Speciāli šim koncertam radīts arī jaundarbs. Klavierkoncerta autors ir komponists Zigmars Liepiņš, kurš šonedēļ kopā ar Liepājas simfonisko orķestri, diriģentu Jāni Liepiņu un pianistu Andreju Osokinu gatavojas pirmatskaņojumam. Zigmars Liepiņš sagaidīs pirmatskaņojuma īpašo notikumu, kas izskanēs kā dāvana Latvijai, un tad dosies svētkus svinēt uz saviem laukiem. Par Liepājas sajūtu, par svētku svinēšanu un klavierkoncertu ar Zigmāru Liepiņu pirms mēģinājuma sarunājās Inga Ozola.

Kas Tev ir draudzība? Cik cilvēkus Tu sauc par saviem draugiem, un kas viņus atšķir no paziņām? Un maija raidījuma odziņa: vai zini, kas ir Tavu draugu *maizīte*? Turpinām aprīlī aizsākto tēmu. Šovakar mūsu saruna ar Elizabeti un Matildi – draudzenēm, kurām pašām ir tikai nedaudz pāri divdesmit, bet kuras jau var lepoties ar 20 (!) draudzībā pavadītiem gadiem. Kas viņas vieno? Kā viņu draudzību ietekmējis gads, kuru katra pavadīja citā valstī? Kā draudzību ietekmējusi laulība? Un kurā datumā ir viņu kā draudzeņu kopīgā vārda diena? Raidījuma 5. sezonu noslēdzam ar smiekliem un patiesu prieku. Baudiet vasaru, draudzību, kopābūšanu, un tiekamies jau atkal rudenī! Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Zigmārs ...

Vai mākslīgais intelekts varētu būt jauns varas instruments, vai tas patiešām rada drošības un cita veida draudus, Krustpunktā diskutē mākslīgā intelekta attīstītājs un "startup" uzņēmējs Zigmārs Bērziņš, Rīgas Tehniskās universitātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras docents, mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns, uzņēmuma "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts. Starptautiskā diskusijā aicina izstrādāt normas mākslīgā intelekta radīto tehnoloģiju risku mazināšanai. Astoņu Eiropas valstu premjerministri mudina sociālo tīklu platformas rīkoties, lai mākslīgā intelekta radītie viltojuma teksti tiktu skaidri marķēti un aicinājuši izmantot globālu pieeju lielo tehnoloģiju kompāniju regulējumam. Itālija nobloķē sarunu botu "chat gpt", pastāvot bažām par datu privātumu visā pasaulē. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas varētu apdraudēt ap 300 miljoniem darba vietu. Šie ir daži no pēdējā laika ziņu virsrakstiem, kas liek aizdomāties un jautāt, cik tuvu vai tālu esam no tāda veida mākslīgā intelekta, kāds skatīts savulaik fantastikas filmās. Ja arī fantastikas scenārijus noliekam malā, vai var apgalvot, ka mākslīgais intelekts šobrīd nerada drošības riskus?

Kā definēt draudzību? Citējot mūsu aprīļa raidījuma viesi Egilu Purviņu: "[..] draudzību vispirms ir jāpiedzīvo. Tā ir tāda vērtība, kuru mēs ar tādu teoretizēšanu, ar tādu spriedelēšanu nesajutīsim." Tāda arī sanākusi mūsu šī vakara saruna – par emocijām, vērtībām, dažādiem skatījumiem un pieredzi. Draudzības definīciju šoreiz šeit neatradīsi, bet ieskatu tajā, kāda ir tās vērtība, gan. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Zigmārs ...

*Es katoļu baznīcā jūtos... Es vēlētos, lai sievietes katoļu baznīcā... Stereotips, ko es vēlētos lauzt…* Kādi būtu Tavi teikumu turpinājumi? Martā turpinām tēmu "Sievietes loma Katoļu baznīcā". Šoreiz ēterā divas sievietes, katra no viņām ar savu skatījumu uz šī mēneša tēmu, abas piederīgas Katoļu baznīcai: māsa Gunta Strode, kura ir ne tikai māsu Kalpoņu kongregācijā, bet ikdienā strādā kā kapelāne un saņēmusi arī akolīta svētības, un Maija Krastiņa, komunikācijas speciāliste, kura aktīvi iesaistās jautājumos, kas skar vidi un klimatu, kā arī sieviešu attēlojumu medijos (pateicoties viņai radies sociālo tīklu konts "Sievietei paveicās"). Ko viņas sagaida no Katoļu baznīcas, kā tajā jūtas pašlaik un kā saredz to nākotnē – lai arī uz šiem jautājumiem izskan visnotaļ atšķirīgas atbildes, ir skaidrs, ka runa nav tik daudz par dzimumu, bet gan par... Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Zigmārs ...

Kā atšķiras sieviešu iespējas kalpot Katoļu baznīcā Latvijā un citur? Kādēļ? Vai sievietēm ir iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar visu baznīcu? Nereti baznīcā tiek ļoti uzsvērts sieviešu maigums, mierīgums, pat šķietamā nemanāmība un klusas rūpes par citiem. Bet vai tad Bībelē nerodam daudz dažādu piemēru sievietēm, kuras izcēlušās tieši ar savu drosmi, uzdrīkstēšanos, neklusēšanu? Kādēļ ir šāda situācija un kā justies jaunām meitenēm, sievietēm, kuras vēlas rosināt pozitīvas pārmaiņas, aktīvi iesaistīties un būt drosmīgas savās druadzēs un baznīcā kopumā? Atbildes uz šiem jautājumiem februārī mums palīdz rast Romas katoļu priesteris, Ogres Sv. Meinarda draudzes prāvests Modris Lācis. Ja, noklausoties februāra raidījumu, Tev vēl ir kāds neatbildēts jautājums, droši raksti to mums sociālajos tīklos, jo martā turpināsim šo tēmu. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Zigmārs ...

Pirms apmēram nedēļas medijos parādījās divas ziņas: pirmā bija no "Eurostat" biroja. Izrādās Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā, kur pagājušā gadā visstraujāk ir augušas piena cenas. Pieaugums ir vairāk nekā 50% pēc "Eurostat" datiem. Salīdzinājumam, piemēram, Kiprā piena cena augusi vien 3%. Pēc pāris dienām tikai izplatīts Latvijas lauksaimnieku aicinājums zemkopības ministram panākt lielāku piena iepirkuma cenu, jo tā janvāru esot kritusies. Lauksaimnieki uzskata, ka cenai jāpieaug vismaz par 20%. Ko darīt pircējiem, kam piena produkti veido būtisku daļu patēriņa grozā un kāpēc šāda situācija ir izveidojusies nozarē, Krustpunktā diskutē Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķinkāns, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšēdētājs Guntis Gūtmanis un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.  

Vai stereotips, ka puiši neraud, ir aktuāls arī jauniešu vidū? Kuras ir mūsdienu jauniešu stiprās puses saistībā ar emocijām un to apzināšanos? Un kuras – vājās? Kā mūsu šī mēneša raidījuma tēma saistīta ar animācijas filmām? Turpinām novembrī iesākto sarunu par emocijām. Šoreiz savā pieredzē un skatījumā uz emociju apzināšanās nozīmi dalās Marats, kurš ikdienā darbojas jaunatnes jomā. Viņš gan Sintijai, gan Tev, klausītāj, arī iemācīs dažas vienkāršas metodes, kas palīdzēs uz brīdi apstāties un labāk sajust sevi. Savukārt par to, kā atšķiras mūsu vecāku un mūsu pašu skatījums uz emocijām un kādi ir daži no iemesliem, kādēļ vecāki nav runājuši par emocijām un mācījuši tās atpazīt, savā pieredzes stāstā runā Eva, kura ir studējusi psiholoģiju un nu jau pati audzina bērniņu. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Emīlija, Zigmārs ...

Kurā vecumposmā emocijām ir galvenā nozīme? Kā saprast, kuri ir veselīgi un kuri – neveselīgi emociju izpausmes veidi? Kuru jautājumu Tev ik dienas būtu vērts uzdot gan sev, gan citiem, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti? Pozitīvas, negatīvas, dzīvi bagātinošas, loģiski izskaidrojamas, negaidītas, traucējošas, pacilājošas… Emocijas. Lai noskaidrotu, kā to apzināšanās un vadīšana ietekmē mūsu ikdienu, uz sarunu esam aicinājuši Madaru Mazjāni no centra "Marta". Šoreiz gan ieskats emociju ietekmē uz mūsu attiecībām ar apkārtējiem un arī sevi, gan arī ļoti konkrēti padomi, kā labāk atpazīt savas emocijas un izprast to cēloņus. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Emīlija, Zigmārs ...

Ir 31. oktobris, ir pagājis piesātināts mēnesis kultūrā, kad brīžiem bija grūti sadalīties, lai redzētu visu, kas iespējams. Šķiet, ka lielākais notikumu blīvums bija kino, jo turpinājās un vēl turpinās Latviešu kino rudens maratons un pārklājās ar Rīgas starptautisko kinofestivālu, kuru atklāja ar Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filmu „ Mans laulību projekts”. Filma jau godalgota daudzviet pasaulē. Romā godalgu saņēma Viestura Kairiša filma „Janvāris”, īpaši izceļot galvenās lomas atveidotāju Kārli Arnoldu Avotu. Un godalgu saņēma arī Lindas Oltes filmas „Māsas”. Bet Riga IFF galveno godalgu saņēma Islandes kopdarbs  „Dievzeme”. Mūzikā – Zigmārs Liepiņš svinēja savus 70. Dzimšanas dienu ar koncertiem mūzikas namā „Daile”, kur dziedāja Mirdza Zīvere, bet Operā tika pirmatskaņota „Mesa”. Un dižpārdoklis ir Zigmara Liepiņa memuāru grāmata „Mūzaīka” Miks Magone un vairāki viņa komandas locekļi pameta darbu Ventspils koncertzālē „Latvija”. Viņu publikas pieradināšana tika uzskatīta par neveiksmīgu un acīmredzot tiks skats pagriezts vairāk izklaides virzienā. Liepājas Opera svinēja un svin savu simtgadi. Liepājā notika „Fausta pazudināšana”. Ar milzīgu tautas pieplūdumu tika pagarināta un tagad tomēr slēgta izstāde „Purvītis” un atklāta monētu izstāde, veltīta Latvijas Bankas simtgadei. Valmieras teātris no būvbedres ir pārcēlies uz pagaidu telpām; JRT šī tomēr nebūs pēdējā sezona Miera ielā, bet izcilu intelektuālu dueli uz JRT skatuves radījuši aktieri Kaspars Znotiņš un Vilis Daudziņš „Žižeks un Pītersons. Gadsimta duelis”. Tie ir tikai daži pieturas punkti. Vienmēr interesanti uzzināt, kādi tie ir kolēģiem, kuri strādā citos medijos – Kultūras rondo studijā Sergejs Timoņins, Lauma Mellēna- Bartkeviča un Jānis Lācis.

Cik lielā mērā vide ietekmē mobinga esamību? Vai mobings skar tikai upuri un pāridarītāju? Kā samazināt iespēju kļūt par mobinga upuri? Septembra raidījumā bija dzirdami divi pieredzes stāsti, oktobrī uz sarunu esam aicinājuši ekspertus – projekta "Neklusē" līdzautori Mariku Andžāni un pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Konstantinovu. Turpinām tēmu "Mobings" un šoreiz cenšamies saprast, kādi ir mobinga cēloņi, kā pandēmijas laiks ietekmējis mobinga situāciju Latvijas skolās (un kādas problēmas tas izgaismojis), kā arī – kā tad saprast, kuros gadījumos un kā iesaistīties situācijās, kurās šķiet, ka redzams mobings. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Emīlija, Zigmārs ...

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Vēlme cīnīties par savu zemi. Kas ir savējie un kas ir svešie? Toreiz, nacionālo partizānu laikos, un tagad. Šonedēļ raidījumā #1pret1 sarunāsimies ar zemnieku, zemessargu un vēsturnieku, kurš tikko kā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, Zigmāru Turčinski.

Pārnejā godā izdūts daudz gruomotu latgaliski voi par Latgolu, tymā skaitā ari vairuoki viesturis pietejumi. Vīns nu taidu ir viesturnīka Zigmāra Turčinska monografeja “Ziemeļlatgales “Neatkarības vienība”. Pretošanās padomju okupācijai 1946.-1954. gads”, par kurū “Kolnasātys gruomotplauktā” itūreiz stuosteis Laura Melne. Nacionalī partizani ir temats, kuruo pīminiešona bīži raisa diskusejis. Padūmu okupacejis laika ideologiskī uzsluoņuojumi nav pagaisuši nu cylvāku pruotu, kluotyn pi tuo beidzamajā desmitgadē izguojušys ari vairuokys gruomotys, kas apzynuoti voi naapzynuoti na pīduovoj objektivu informaceju, bet vēļ vaira rauga demonizēt nacionalūs partizanu darbeibu. Partū viesturnīka Zigmāra Turčinska pietejums “Ziemeļlatgales “Neatkarības vienība”” ir cīši gaideits i vajadzeigs dorbs. Turčinskis ir vīns nu pavysam nadaudzu viesturnīku, kurs pīsavierss nacionalūs partizanu pietnīceibai. Pyrma desmit godu izguojuse juo Zīmeļvydzemis mežabruolim veļteituo monografeja, i niu vairuoku godu garumā veiktais dorbs, pietejūt arhivu dokumentus, vuocūt mutvuordu līceibys i apsekojūt partizanu vītys dobā rezultiejīs gondreiž 600 puslopu bīzā gruomotā par pretuošonūs padūmu okupacejai nu 1946. leidz 1954. godam Zīmeļlatgolā. Leluokuo daļa gruomotā apraksteitūs nūtykumu rysynuojušīs myusu dīnu Bolvu nūvoda Tiļžys, Bierzpiļs, Baļtinovys, Ruguoju pogostūs, kai ari Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogostā. Dzejneica Anna Rancāne par itū gruomotu sacejuse, ka tū varātu skaiteit kai vysaizraunūšuokū romanu, ka viņ aiz kotra vuorda nabyutu realu vītu i realu cylvāku liktiņu. Tam var piļneibā pīkrist. Bīži nasagoda skaiteit tik saistūšā i reizē vīgli uztveramā volūdā pīraksteitu viesturnīka monografeju. Jiutams, ka tei raksteita piec īspiejis plašuokai auditorejai. Ari cylvāki i nūtykumi apraksteiti cīši ciļvieceigi, na akademiski sausi. Cik tys vairs myusu dīnuos īspiejams, raudzeits nūskaidruot reiceibu i darbeibu motivaceju i pasauļs nav īkruosuots tik malnboltuos kruosuos. Cīši vierteigs ir pietejuma suokumā atrūnamais izmontuotuos literaturys apskots, kas itymā gadīnī nūsaukts par “Atmiņas un traumas komunikāciju”. Tymā autors detalizāti i skrupulozi skaidroj, kai laika gaitā izaveiduojuši kolektivuos atminis prīškstoti par nacionalajim partizanim i parkū bīži viņ dokumentari pīruodami nūtykumi nasakreit ar cylvāku atmiņom. Lela problema ir ari viesturnīku mozuo interese par nacionalūs partizanu pietnīceibu, kas devs īspieju sovus dorbus publicēt i uzdūt par nūpītnim pietejumim diletantim, kam na tik tryukst pietnīceibai vajadzeigūs zynuošonu, tok dorbūs izapauž ari pošu individualuos traumys i sovstarpejī konflikti. Zigmārs Turčinskis Zīmeļlatgolys Naatkareibys vīneibys pietnīceibai pamateiguok pīsavierss 2015. godā, i, ruodīs, ka itys, īspiejams, ir pādejais laiks, kod tū varēja dareit. Palics moz cylvāku, kas itūs nūtykumus vēļ atguoduoj, i ar kotru godu jūs palīk vys mozuok. Taišni cylvāku atminis paleidz dzeivuok izprast tū informaceju, kas atrūnama arhivu materialūs, lai ari, prūtams, kotrys atminis ir juoviertej kritiski. Autors, aprokstūt atmiņu izmontuošonu, ari vierteigi īskicej golvonuos atmiņu izmontuošonys problemys, kū ir vierteigi apsazynuot kotram, kas rauga nūsadorbuot ar pietnīceibu. Taipat vierteigi ir juo padūmi ari arhivu dokumentu izpietē. Īspiejams, taišni tik daudzpuseiga i daudzskaitleiga viesturis olūtu izmontuošona, kai ari vītu reala apsekuošona dobā ir radejuse tik lelu kluotasameibys efektu. Viesturnīks Zīmeļlatgolā nav vītejais, tok par tū moz kas līcynoj. Vīneiguo nu radzamuokūs naprecizitašu ir nalela apsamaļdeišona apdzeivuotūs vītu nūsaukumūs – vīna i tuo poša cīma nūsaukums gruomotys gaitā var byut pīraksteits atškireigūs variantūs. Tok tys nav lels breinums – kartēs i dokumentūs šaļtim vītvuordu nūsaukumi ir gryuši atšifrejami i atškireigi. Storpkaru periodā beja raudzeišona Latgolys vītvuordus “latviskot”, ari myusu dīnuos oficialuo nūsaukuma forma nu tuos, kū lītoj poši īdzeivuotuoji, mādz atsaškiert. Lai cik saistūšā volūdā byutu raksteits pietejums, tū skaiteit nav vīgli, eipaši, ka poša esi nu tymā apraksteita pogosta, vairuoki tymā pīmynātī cylvāki ir tovi tyvuoki voi tuoluoki radinīki, labi zyni ari cytu apraksteitūs saimis i piecguojiejus. Kaidā nu interveju piec gruomotys izdūšonys Turčinskis breidynuojs, ka na vyss, kū itamā gruomotā puorskaiteisit par sovim radinīkim, byus pateikams. Tai tys eistyn var byut. Tycu, ka daudzim itī nūtykumi var izceļt gaismā skumeigys voi brīsmeigys atminis, cytim – atkluot kū jaunu par sovu dzymtū pusi i tuos cylvākim. Ir saimis, kur nacionalūs partizanu laiks izavierss par dziļu tragedeju, radinīkim nūsastuojūt kotram sovā pusē i pat fiziski izariekinojūt cytam ar cytu. Tok tys ir juozyna. Naizrunuotys i varbyut pat jaunuokajai paaudzei naizzynuotys traumys tikai veidoj jaunys problemys, na rysynoj asūšuos. Zigmāra Turčinska monografeja ir lobuokais veids, kur izzynuot konkretu, puorbaudeitu informaceju, na ļautīs baumom, spekulacejom i interpretacejom.  

Trešajā epizodē tika runāts par minihandbolu, pasaules čempionātu handbolā, kā arī Latvijas U17 izlasi. Sarunas ar Elīnu Mārtiņu, Zigmāru Sondoru un Vitu Brikmani

Līdz ar Latvijas valsts izveidi tapa arī drošības dienests, kura uzdevums bija rūpēties par valsts drošību īpaši tik saspringtā vēstures posmā. Latvijā tapis nebijis pētījums par valsts drošības dienesta vēsturi. Kāds šis dienests bijis Latvijā starpkaru periodā, kādi bija valsts drošības riski tolaik un kā darbojās operatīvie dienesti, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Stāsta pētījuma autori - vēsturnieki Aiga Bērziņa un Guntis Vāveris. Spiegu dzīve 20. gadsimta 40.-50.gados Mikrofoni un fotokameras, kuras bija iestrādātas rokas pulksteņos, šķiltavās, pildspalvās vai cigarešu paciņās - nebija ikdienišķākie spiegu darbarīki, ko izmantoja Padomju Savienības drošības dienestu un šeit nosūtītie rietumvalstu izlūkošanas darbinieki Aukstā kara sākumposmā pagājušā gadsimta 40. gadu beigas un 50. gados. Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks Zigmārs Turčinskis atklāj, kādas bija abu pušu metodes informācijas ieguvē un izplatīšanā minētajā laikā posmā, kad Padomju Latvijā britu un amerikāņu zdevumā tika iesūti latviešu aģenti, kuri šeit nonāca čekas nagos. Vēsturnieks stāsta par kodu sistēmu, proti, kad slepenais aģents bija notverts un atmaskots un viņš čekistu uzraudzībā raidīja ziņojumus uz Rietumiem.

Šoreiz interesanta saruna ar Zigmāru par viņa  ļoti interesantām dzīves pieredzēm, kalpošanas pieredzēm, skatu uz dzīvi un attiecībām ar Dievu.

Ciemos Kristiāns Jānis Sondors un Zigmārs Sondors! Sarunas par latviešu sekmēm Lietuvā, videozvans ar Robertu Justu un atbildes uz skatītāju jautājumiem

Krustpunktā sākam priekšvēlēšanu diskusiju ciklu, veltītu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Līdz pašvaldību vēlēšanām ir atlicis nedaudz vairāk par mēnesi, jau jūnija sākumā dosimies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu jaunās pašvaldības. Šoreiz intriga būs lielāka kaut vai tāpēc vien, ka daudzviet konkurence ir  kļuvusi krietni spēcīgāka, Latvijā būs lielāki novadi. Deputātu kandidāti diskutē, kas darāms, lai jaunajos novados būtu vairāk darbavietu un lielākas iespējas uzņēmējiem, ko pašvaldības var darīt, lai stimulētu uzņēmējdarbības attīstību visā Latvijā. Diskutē Vidzemes partijas pārstāvis Vents Armands Krauklis, Latvijas Krievu savienības pārstāvis Andrejs Pagors, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Zigmārs Vestfāls un Latvijas Zaļās partijas pārstāvis Raivis Ragainis.  

Krustpunktā sākam priekšvēlēšanu diskusiju ciklu, veltītu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Līdz pašvaldību vēlēšanām ir atlicis nedaudz vairāk par mēnesi, jau jūnija sākumā dosimies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu jaunās pašvaldības. Šoreiz intriga būs lielāka kaut vai tāpēc vien, ka daudzviet konkurence ir  kļuvusi krietni spēcīgāka, Latvijā būs lielāki novadi. Deputātu kandidāti diskutē, kas darāms, lai jaunajos novados būtu vairāk darbavietu un lielākas iespējas uzņēmējiem, ko pašvaldības var darīt, lai stimulētu uzņēmējdarbības attīstību visā Latvijā. Diskutē Vidzemes partijas pārstāvis Vents Armands Krauklis, Latvijas Krievu savienības pārstāvis Andrejs Pagors, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Zigmārs Vestfāls un Latvijas Zaļās partijas pārstāvis Raivis Ragainis.  

4. februāris bija zīmīgs datums režisoram un aktierim Valdim Lūriņam, ar kuru Kultūras Rondo tikās Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, lai 70. jubilejas priekšvakarā pārrunātu, viņaprāt, būtiskākās izvēles savā skatuves dzīvē. Krāsaina un brīnumaina pasaule, tāda februāra jubilāram Valdim Lūriņam šķitusi skatuve. Režisors, kura iestudējumi vairakkārt nominēti „Spēlmaņu nakts” balvai, bet par rokoperas „Kaupēn, mans mīļais” iestudējumu Liepājas teātrī 1999.gadā saņemts „Spēlmaņu nakts” GRAND PRIX. „Māksla visu laiku ir ideālistu cīņa ar realitāti,” – tā režisors un aktieris Valdis Lūriņš. Jau 46 gadus viņš ir Nacionālajā teātrī, regulāri iestudējis izrādes arī Liepājas teātrī, taču skatuves gaitas sācis 18 gadu vecumā Dailes teātrī. Savas skatuves gaitas Valdis Lūriņš sācis Dailes teātrī, bet kopš 1975.gada ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris un režisors. Darbs, kas sasniedzis visplašāko auditoriju un radījis lielāko rezonansi ir ārpus teātra sienām veiktais Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” iestudējums. Jubilejas priekšvakarā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Valdis Lūriņš dalījās stāstos par teātra vilinājumu un spilgtām personībām savā dzīvē.

Turpinām ceļot pa Latvijas reģioniem, lai iepazītos ar zemniekiem, kas izvēlējušies iet savu īpašo ceļu Šonedēļ ciemojamies Zemgalē, Vecumnieku novada Valles pagasta zemnieku saimniecībā „Dzērves”, kurā audzē kokus, izmantojot tikai bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus. Bet tas vēl nav viss! Piena aitas, ārkārtīgi asi pipari, netradicionāla dārzeņu audzēšana un bioloģiski sertificēta putnkopība, par to visu stāsts raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar saimniecību “Dzērves” iepazīstina tiešraides saimnieki Maruta un Māris Kaminski. Ronalds Kreilis, kurš audzē čili piparus, arī vienus no asākajiem čili, atklāj, kāpēc viņa uzņēmumam dots nosaukums “Burka&Ledus”. Zemnieku saimniecības “Vārpas” saimnieks Zigmārs Rankevics stāsta, kādi dārzeņi aug viņa saimniecības laukos un kā tos pārstrādā. Zemnieku saimniecība „Krišjāņi” saimniece Iluta Straģe audzē piena aitas un arī piedāvā produktus gatavotus no aitas piena. Savukārt Liene Kalnciema zemnieku saimniecībā “Karotītes” audzē bioloģisko vistu gaļu. Šai nodarbei viņi pievērsušies pirms pieciem gadiem, kad no Rīgas nolēmuši pārcelties uz dzīvi Tukuma pusē, Irlavas pagastā  

Turpinām sarunas ar LDGB nominantiem. Viens dizainiem, ar ko Latviju atpazīst pasaulē - "Brum Brum" balansa ritenītis un tā dizainers - Aldis Blicsons. Latvijas Dizaina gada balvas saruna #19 Aldis Blicsons. Dizains ar holistisku pieeju. Autors: Krišjānis Jermaks Komanda: Krišjānis Jermaks (dibinātājs un vadītājs); Zigmārs Lācis (mārketinga direktors); Raimonds Tāle (līdzdibinātājs); Conrad Schmidt (rīkotājdirektors); Oskars Cirsis (radošais direktors); Jānis Jirgens, Edgars Krūmiņš (meistari); Imants Bisenieks (produktu dizainers), Toms Grīnbergs (iepakojuma dizainers), Aldis Blicsons (dizainers). "Brum Brum" balansa ritenītis atšķiras no visiem pārējiem ritenīšiem, kas pastāvējuši līdz šim. Tas piemērots bērniem no 2 līdz 5 gadu vecumam. Unikālais U-formas bērza saplākšņa rāmis nodrošina dabisku amortizāciju, pasargājot mazo braucēju muguru no traumām. Regulējot ritenīša augstumu, mainās arī attālums starp riteņu asīm. Tas nodrošina ritenīša izmēra atbilstību bērna augumam. Ritenīša svars ir 3,9 kg un stūre grozāma 45° leņķī, līdz ar to tam piemīt izcilas manevrēšanas spējas. Riepas ir nepārduramas, diski ir pirkstiņdroši, un viena konstrukcijas skrūve padara tā salikšanu un izjaukšanu vienkāršu. Liels izaicinājums ir ražot ritenīšus Latvijā, saglabājot pircējiem draudzīgu cenu. Sarunu vada Toms Grēviņš #designawardlv #ldgb2020 #DizainsIr #dizainsieklausās #delfi #design #art #latvija #latvia #latviandesign #latviandesigner #designlovers #designinspiration #designaward #designwanted #latviandesignerssociety #powerofdesign #graphicdesign #digitaldesign #productdesign #brumbrum

Vaidotas Žukas apie dailininką Vincentą Vasiliauską; „Taško teatras“ Klaipėdoje; Eglės Baliutavičiūtės naujų knygų apžvalga; viktorina apie kalbininką Zigmą Zinkevičių su prof. Bonifacu Stundžia; „Oskarus“ komentuoja kino kritikė Santa Lingevičiūtė. Ved. Alma Valantinienė.

Spiegi un spiegošana ir temats, kas allaž radis vietu gan filmu scenārijos un grāmatu lappusēs, gan drošības iestāžu dienaskārtībā, un, protams, arī ikdienišķās sarunās. Drīzumā pirmizrādi piedzīvos Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālā filma  “Spiegs, kurš mans tēvs”, kas vēsta par dubultaģentu Imantu Lešinski. Savukārt izdevniecība “Latvijas mediji” nule kā izdevusi somu žurnālista Marti Bakmana grāmatu “Spiegi”, kas vēsta par latvieti Mariju Emmu Tiltiņu – dobelnieci, kas, kā izrādās, vadījusi ievērojamu spiegošanas tīklu Padomju Savienības vajadzībām. Tas vedināja mūs skaidrot, cik daudz ir izpētīts par spiegiem un spiegu lietām Latvijā. Rraidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieku Zigmāru Turčinski. "Spiegošana ir tikpat veca, kā civilizācijas rašanās. Kad rodas  valstiski veidojumi, kad sākas nopietnāka karadarbība, kad gribas zināt, ko otra puse darīs, kādi ir nolūki. Pirmās ziņas par spiegošanu Latvijā ir sastopamas līdz ar rakstīto avotu par šo reģionu rašanos. Ar Indriķa hroniku 13. gadsimtā var atrast jau konkrētus piemērus par spiegošanu," atklāj Zigmārs Turčinskis. Viņš pats vairāk ir pievērsies tēmai par spiegošanu pagājušā gadsimta 40.-50. gados, kad Latvijas valsts ir zudusi un kad šeit notiek bruņota pretošanās un patriotiski cilvēki no Rietumiem vēlētos uzņemt sakarus. Filma par dubultaģentu Imantu Lešinski Rīga, Maskava, Roma, Ņujorka – uz dažādām debess pusēm ir veduši latviešu izcelsmes dubultaģenta Imanta Lešinska ceļi. Strādājis kā žurnālists un redaktors, pēc tam savas zināšanas un prasmes pielietojis padomju varas pīlārā jeb Valsts drošības komitejā, visbeidzot no 60. gadiem sadarbojies ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi. Imanta Lešinska dzīves gājums un īpaši mūža nogale ir mīklaina ar daudziem neatbildētiem jautājumiem, bet daļu skaidro jaunā filma “Spiegs, kurš mans tēvs”. Stāsta  filmas idejas autors, producents un viens no režisoriem Gints Grūbe. Valsts drošības komiteja, saīsinājumā VDK, bija viens no Padomju Savienības varas balstiem. Šai represīvajai struktūrai, kuras mērķis bija atbrīvoties no politiskā režīma pretiniekiem, laika gaitā dažādi mainījās nosaukumi, tāpēc līdztekus VDK pastāvēja arī agrīnais apzīmējums – čeka. Šīs struktūras valgos par sabiedrotajiem kļuva gan tie, kam šis režīms simpatizēja, gan tie, kuri, iespējams, to nemaz nevēlējās vai par to nenojauta. Imants Lešinskis bija Aukstā kara dubultaģents, kura darbība ciešā veidā saistīta ar VDK, bet, neskatoties uz to, dzīves nogalē viņš publiski nāca klajā ar VDK darbību Latvijā izgaismojošiem faktiem. Ko mēs zinām par Imantu Lešinski un viņa profesionālajām gaitām? Gaidot 5. septembrī dokumentālās filmas „Spiegs, kurš mans tēvs” pirmizrādi par Imantu Lešinski un viņa meitas Ievas Lešinskas-Geiberes personisko stāstu par dzīvi spiega ģimenē, filmas idejas autors, producents un viens no režisoriem Gints Grūbe atklāj daudz vērtīgu faktu.

Digitālās prasmes lietotājiem ir nepārtraukti jāatsvaidzina, ir tie, kam tas sagādā raizes, ir cilvēki, kurus tas neuztrauc. Banku speciālistu novērojumi rāda, ka senioriem digitālo prasmju apgūšana nebūt nav problēma. Jā, gados vecāku cilvēku apmācības process būs krietni ilgāks nekā jauniešiem, bet lielākas problēmas jaunu digitālo prasmju apgūšanā ir cilvēkiem vecumā 50+. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas aktīvo senioru alianses pārstāve Līvija Marcinkeviča, „Swedbank” projektu vadītāja Līga Krievāne-Kalniņa, Latvija.lv pārstāvis Zigmārs Grūbe un SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. Visvairāk problēmu jaunu prasmju apgūšana sagādā cilvēkiem pirmspensijas vecumā. Līga Krievāne-Kalniņa norāda, ka pensijas vecuma cilvēki ir ļoti apzinīgi klienti, ja viņi ir aicināti izvēlēties smart ID, viņi to arī apzinīgi dara. „Ja viņiem ir iemācīts, ierādīta viena taciņa, viņi arī apzinīgi to dara,” skaidro Līga Krievāne-Kalniņa. „Pieļauju domu, ka 50+ klientiem, kuri ir kūtrāki, kuriem ir vajadzīgs papildus pamudinājums vai aicinājums kaut ko darīt, varbūt kautrējas lūgt palīdzību, jo liekas, ka es taču visu vēl varu. Šai klientu grupai grūtāk, arī statistika rāda, ka viņi mazāk aktīvi jaunu paradumu apgūšanā.” "Cilvēkiem ir dažāda digitālo risinājumu lietošanas pieredze, visās vecuma grupas parādās konservatīvi klienti, kam vajadzīgi citi motivatori savu prasmju papildināšanai ikdienā,” vērtē Līga Krievāne-Kalniņa. Ne visiem ir rēķini jāmaksā, kādā ģimenē tas ir sadalīts, kādā to veic viens cilvēks, cits iepērkas aktīvāk, izmantojot interneta vidi. Kaut kas palikt ārpus zināšanu loka „Dažāda ir klientu uzvedība dažādās vecuma grupās. Jaunieši ir bailīgāki vēl par senioriem. Viņi ir bravurīgi, kad jārunā, kad jādara, dažkārt nesanāk. Seniori ļoti mainījušies, ir dažādi cilvēki ar dažādam prasmēm,” piekrīt Arnis Škapars. Līvija Marcinkeviča arī piekrīt, ka seniori ir dažādi, atšķiras tie, kas pensionējas tagad, no tiem, kas pensijā aizgājuši pirms 10 gadiem. Cilvēki pēdējos gados ir apguvuši daudzas prasmes darboties digitālā vidē un tās saglabājas arī pēc aktīvās darba dzīves. Aliansē senioriem ir iespēja dažādos līmeņos apgūt datorprasmes, pēdējie gadi pieprasa papildinātie finanšu sistēmas pratībā. Tāpat daudzi nāk uz individuālām konsultācijā ar saviem datoriem, telefoniem. „Digitalizācija ir strauja, bet ir jāinvestē laiks, lai pacietīgi stāstītu cilvēkiem,” norāda Arnis Škapars. Viņš arī min, ka ģimene ir svarīga senioriem digitālo prasmju apguvē, svarīgi, ka bērni pacietīgi izskaidro un parāda, kā rīkoties interneta vidē, kā rīkoties ar viedtālruni.  

Vai mūsdienu kristieši drīkst lietot Auseklīti un citas senlatviešu (pagānu) zīmes? Vai burvju triki ir tāds pats okultisms kā “Ekstrasensu cīņas”? Šoreiz raidījuma “Savienots” viesis ir burvju mākslinieks (iluzionists), baikeris un armijas kapelāns Zigmārs Atvars. Latviešu simbolu pētniecībā gūtās atziņas paudīs folkloriste Janīna Kursīte-Pakule un Latvijas Kristīgā radio raidījuma “Atver acis” vadītāja Eva Ālere. Raidījumu vada Lauris Krolis. Par skaņu rūpējās Evija Streiča, Eva Kolombo un Māris Veliks. Raidījums top sadarbībā ar kristīgo mediju Tuvumā.lv. Citas Savienots epizodes

Vai mūsdienu kristieši drīkst lietot Auseklīti un citas senlatviešu (pagānu) zīmes? Vai burvju triki ir tāds pats okultisms kā “Ekstrasensu cīņas”? Šoreiz raidījuma “Savienots” viesis ir burvju mākslinieks (iluzionists), baikeris un armijas kapelāns Zigmārs Atvars. Latviešu simbolu pētniecībā gūtās atziņas paudīs folkloriste Janīna Kursīte-Pakule un Latvijas Kristīgā radio raidījuma “Atver acis” vadītāja Eva Ālere. Raidījumu vada Lauris Krolis. Par skaņu rūpējās Evija Streiča, Eva Kolombo un Māris Veliks. Raidījums top sadarbībā ar kristīgo mediju Tuvumā.lv. Citas Savienots epizodes

Vai mūsdienu kristieši drīkst lietot Auseklīti un citas senlatviešu (pagānu) zīmes? Vai burvju triki ir tāds pats okultisms kā “Ekstrasensu cīņas”? Šoreiz raidījuma “Savienots” viesis ir burvju mākslinieks (iluzionists), baikeris un armijas kapelāns Zigmārs Atvars. Latviešu simbolu pētniecībā gūtās atziņas paudīs folkloriste Janīna Kursīte-Pakule un Latvijas Kristīgā radio raidījuma “Atver acis” vadītāja Eva Ālere. Raidījumu vada Lauris Krolis. Par skaņu rūpējās Evija Streiča, Eva Kolombo un Māris Veliks. Raidījums top sadarbībā ar kristīgo mediju Tuvumā.lv. Citas Savienots epizodes

Sludinātājs: Zigmārs Atvars / Sērija: 4 Jēzus sejas / Rakstvieta: Mt 28:18

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā sekojam līdzi klimata konferencē COP22 panāktajam un skaidrojam, kādi riskus cīņai ar globālo sasilšanu var gaidīt no Donalda Trampa - cilvēka, kurš netic klimata pārmaiņām. Saruna studijā šoreiz veltīta lauksaimniecībai. Eiropas Komisija saņēmusi Lauksaimniecības tirgus darba grupas ziņojumu un valstu ministri sprieduši par lauksaimnieku pozīciju uzlabošanu pārtikas ķēdē un par Eiropas Savienības lauksaimniecības interešu aizstāvību starptautiskajās tirdzniecības sarunās. Kādi ir galvenie kopējās lauksaimniecības politikas izaicinājumi Eiropai un Latvijai nākamajam periodam? Studijā Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns, kā arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pārstāve Dzintra Lejniece. Vēl raidījumā: par Polijas pelēko kardinālu dēvētais Jaroslavs Kačinskis vēlas Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku saukt pie kriminālatbildības par to, ka Tusks, esot Polijas premjers, it kā būtu ļāvis Krievijas izmeklētājiem noklusēt Smoļenskas aviokatastrofas izmeklēšanas rezultātus. Kā arī Kārļa Daukšta komentārs par Angelas Merkeles iespējamo kandidatūru uz ceturto termiņu kancleres amatā.  

Sludinātājs: Zigmārs Atvars / Sērija: Lūgšana / Rakstvieta: Mk 2:27

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā saruna par bēgļu krīzes attīstību. Cik efektīvs bijis Eiropas Savienības krīzes menedžments un kas mūs gaida tuvākajā nākotnē? Studijā diskutē politikas analītiķe Marija Golubeva, ANO Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas reģionālā biroja komunikācijas koordinators Didzis Melbiksis, pa tālruni sazināmies Valsts robežsardzes Eiropas lietu un projekta nodaļas priekšnieku Andreju Rogozinu. Vēl raidījumā pētām, vai 10 gadus aiz slēgtām durvīm rūpīgi kaltais Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums tiešām ir izgāzies, kā to pagājušajā nedēļā skaļi pauda Vācijas vicekanclers Zigmārs Gābriels. Pievērsīsimies kurdu plāniem Ziemeļsīrijā un skaidrosim, kāpēc tas biedē turkus. Kā arī sekosim līdzi "Apple" un politiķu cīņai par uzņēmuma 13 miljonus eiro lielo parādu Īrijai.   Cerības noslēgt ES un ASV  brīvās tirdzniecības līgumu ir niecīgas Ideja par pasaulē lielākās brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu ir izgāzusies, tā vismaz atzīst vairāki politiķi Eiropā. Sarunas, kas sākās ar lielu noslēpumainību un mazu sabiedrības informētību, šķiet ir izgāzušās tieši šī iemesla dēļ – sabiedrība par tām ir pārāk maz zinājusi. Kad pirmo reizi tika runāts par brīvās tirdzniecības partnerību starp ASV un ES, šķita, ka tā varētu būt laba atbilde dažādām ekonomiskajām grūtībām, kas pārņēma Rietumu pasauli finanšu krīzes laikā. ASV un ES ir vieni no pasaulē lielākajiem tirgiem, abu pušu ražotāji rada pasaulē vērtīgākās un kvalitatīvākās preces, tātad tirdzniecības atvieglojumu padarītu spēcīgāku kā ASV, tā arī ES. Tomēr sarunu gaitā aizvien biežāk izskan, ka savas intereses cenšas diktēt tikai ASV. Vides, pārtikas kvalitātes un arī dzīves veida aktīvisti metas kritizēt šīs sarunas, bažījoties, ka līgumam stājoties spēkā, Eiropu pārpludinās ar hormoniem pārbarota amerikāņu ražotāju gaļa vai arī ģenētiski modificēti augi un kas tik vēl ne. Šobrīd gan iemesls, kāpēc sarunas izgāžas, jau ir politisks. ASV un Eiropā ir gaidāms vēlēšanu vilnis. Ietekmīgākās Eiropas valstis jau sāk atteikties no idejas aizstāvēt tirdzniecības vienošanos. Vācijas vicekanclers un arī ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels ir aktīvākais, kurš jau meties priekšvēlēšanu cīņā. Viņš visskaidrāk no politiķiem pateicis, ka sarunas ir praktiski beigušās. Kā tās mēdz saukt aizkulisēs – “sarunas ir kļuvušas par staigājošu mironi”. Tieši Vācijas vicekanclers norāda, ka sarunu izgāšanos pagaidām neviens vēl nevēlas atzīt. Arī Francijas prezidents Fransuā Olānds ir atklāti pateicis, ka Francija nevar vairs atbalstīt tirdzniecības līguma sarunas ar ASV. Fransuā Olānds ne tikai norāda, ka sarunas vispār nav iespējams pabeigt, viņš arī uzsver nepareizo veidu kā notikusi komunikācija ar sabiedrību. Brīvās tirdzniecības līgums starp ASV un ES ir saukts arī par ASV prezidenta Baraka Obamas līgumu. Šim politiķim, sākot savu prezidentūru, tika piedēvēta spēja pamatīgi mainīt pasaules kārtību un kļūt par unikālu politiķi. Diemžēl vai par laimi, izskatās, ka tas nav izdevies. Lai arī Obama priekšlaicīgi saņēma Nobela Miera prēmiju, viņam lielākoties nav izdevies pabeigt savus lielos plānus. Kādā diskusijā ar atbalstītājiem, Obama pats augusta beigās pateica, ka cerības noslēgt līgumu ir niecīgas.

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētām, cik konkurētspējīgas ir dažādas Eiropas Savienības dalībvalstu pensiju sistēmas un vai Eiropas jaunatne spēs uzturēt ar katru gadu pieaugošo veco eiropiešu skaitu? Saruna studijā par Krievijas - Ukrainas konfliktu. Pēdējās dienās Ukrainas un Krievijas krīze atkal ieguvusi jaunus pavērsienus, iesaistītās puses atkal tiek aicinātas sēsties pie galda un runāt par Minskas vienošanos. Viesi studijā: Austrumeiropas politikas pētniecības centra izpilddirektors Andis Kudors un Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Uģis Lībietis. Vēl raidījumā stāstīsim par to, kā ASV akadēmiskajā vidē vērtē prezidenta vēlēšanu kampaņas, kā arī pievērsīsimies valstiska līmeņa zviedru - turku "tvitersāgai" par seksu ar mazgadīgajiem. Pensionēšanās vecums turpinās pieaugt Tiem, kas sāk savas darba gaitas šobrīd un pirmo reizi nonāk darba tirgū, noteikti neinteresē, kāda būs viņu pensija un cik gadu vecumā viņi to varēs saņemt. Pensijas vecums, valsts garantētā apdrošināšana un jebkāda papildus krāšana - tas viss parasti rada sajukumu un iedzīvotāju dusmas. Ideja, ka godīgi strādājot, saņemšu lielu pensiju vecumdienās, piepildās tikai nedaudziem. Pārsvarā strādājošais, aizejot pensijā, saskaras ar nepatīkamu pārsteigumu, ka pensija nekas ievērojami liels nav. Lielu jezgu vienmēr saceļ jebkādas spekulācijas par pensionēšanās vecumu. Piemēram, Vācijā karstas diskusijas izraisīja centrālās bankas analītiķu paziņojums, ka tiem jauniešiem, kuri šobrīd nonāk darba tirgū, jābūt gataviem pensijā iet tikai 69 gadu vecumā. Demogrāfiskā situācija un ekonomiskā attīstība nav tāda, lai garantētu pensijas agrāk. Turklāt, pieaug arī cilvēku dzīves ilgums, kas liek valstīm ilgāk maksāt par sociālajiem pakalpojumiem. Tāpēc pēdējās cerības, ka pensijas var atļauties maksāt ekonomiski attīstītas valstis, sagrāva Vācija. Ierasti spēcīgākā un viena no labāk organizētajām ekonomikām Eiropā un pasaulē sāk atzīt savu bezspēcību. Vācijas Bundesbankas paziņojumus jau atsevišķi politiķi nosaukuši par muļķībām. Piemēram, Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels ieteicis Bundesbankai nelīst, kur nevajag. “Ja es būtu baņķieris Bundesbankā, tad es arī nāktu klajā ar šādām idejām. Šie cilvēki, kas brīdina par pensionēšanās vecuma palielināšanu, visi saņem labas algas, strādā maz satraucošu darbu un viņiem ir ļoti labas vecumdienu garantijas. Strādnieki, tirgotāji arī medicīnas darbinieki un es, uzskatām, ka šīs idejas ir dumjas,” tā Zigmārs Gabriels. Daži Zigmāra Gabriela izteikumus jau nosaukuši par populismu. Tomēr pensiju princips pats par sevi ir vai nu novecojis, vai nu jau no sākta gala iecerēts kā nepietiekami nodrošināta sistēma. Kamēr cilvēki strādā, viņu iemaksas tiek izmantotas citu pensionāru uzturēšanai. Taču problēmas rodas, kad pensionāru kļūst vairāk un iemaksas nesedz pakalpojumu cenas. Neizbēgama ir tendence palielināt pensionēšanās vecumu. Eiropas Savienībā mērķis ir izlīdzināt pensionēšanās vecumus, lai pieturētos pie daudz maz līdzīgām sistēmām. Kaut vai mums, Latvijā, pensijas vecums ir audzis kopš iestāšanās ES. Šobrīd, vidējais pensijas vecums Eiropā tuvojas 65 gadiem. Protams, te jāņem vērā, ka pensionēšanās ir iespējama arī pirms laika. Tomēr nenoliedzama saglabājas virzība uz tā pieaugumu. Šobrīd tieši Vācijā, Dānijā, Spānijā un Francijā ir nolemts ieviest robežu 67 gadi, kamēr tādās valstīs, kā Somijā, Grieķijā, Dānijā, Kiprā, Itālijā, Portugālē, Nīderlandē un Slovākijā ir izvēlēts ceļš saistīt pensijas vecumu ar dzīves ilgumu un labklājību. Atkarībā no šiem rādītājiem, pensijas vecums 2050. gadā varētu sasniegt pat 72 gadus Dānijā, 69-71 gadu Grieķijā, Itālijā, Kiprā, Īrijā un Lielbritānijā, Baltijas valstis, kopā ar Beniluksa valstīm varētu saglabāt 65-66 gadu robežu. Viens gan ir skaidrs, ka, vērtējot, kādā vecumā iet pensijā, nevar par pamatu ņemt tikai materiālo labklājību. Skaidrs, ka Eiropas dienvidos ir labvēlīgāks klimats cilvēku dzīves ilgumam, kas pagarinātu darba mūžu grieķiem, itāļiem vai portugāļiem. Savukārt Dānijā veselības aprūpe ir tik augstā līmenī, ka šīs valsts iedzīvotāji ilgāk saglabā darba spējas.

Sludinātājs: Zigmārs Atvars / Sērija: Jēzus pavēles / Rakstvieta: Mt 15:1-9