Podcasts about augu

Nesen veiktās veikalos nopērkamā medus pārbaudēs atklājies, ka 14 paraugi no 20, neatbilda autentiska medus standartam. Prasti viltojumi vai neatbilstība standartam? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis un biškopis, Latvijas biškopības biedrības Siguldas nodaļas vadītājs Jānis Kronbergs. Māris Eiklons skaidro, ka paraugi tika izvēlēti mērķtiecīgi lielveikalu ķēdēs. Jau iepriekš daži medus paraugi analizēt Igaunijā DNS līmenī, kas arī parādīja, ka kaut kas nav kārtībā. Šoreiz paraugus sūtīja uz pārbaudi laboratorijā Austrijā. "Piecos paraugos konstatēja sveša cukura klātbūtni. Medū nekas nedrīkst būt klāt svešs. Medus ir medus, medus ir tas, ko ražo bitīte nevis cilvēks. Cilvēks iejaukties medus ražošanas procesā nedrīkst, kaut ko piejaukt, pievienot," norāda Māris Eiklons. Biškokji norāda, ka medus falsificēts fasēšanas procesā. "Līdz šim visi ņemtie Latvijas medus paraugi ir bijis medus. Īsts medus," skaidro Māris Eiklons. "Pieci paraugi bija tādi, kurus uzskatījām, ka neatbilst medum, un šie pieci paraugi, attiecīgās medus partijas ir izņemtas no tirdzniecības." Šobrīd pārbaudes turpinās, lai skaidrotu, no kurienes medus nācis. Četri paraugi fasēti Lietuvā, viens laikam būs fasēts Latvijā. Pēc kādiem faktoriem medu analizē BIOR laboratorijā Latvijā un vai vērtē arī medus autentiskumu, BIOR Ķīmijas laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs.

Ilgi gaidītais pavasaris daudziem saistās vai nu ar patikamo sajūtu, ka beidzot varam saulītē baudīt siltumu un ieelpot svaigumu, vai arī ar tā saukto pavasara nogurumu un vitamīnu trukumu. Interesanti, kāds šis laiks ir pašai dabai? Vai arī augiem jāsteidz uzņemt spēki pēc garās ziemas vai gluži pretēji - tie spēkpilni steidz augt un ziedēt, lai gādātu vēlāk augļus?  Ko augiem mūsu dārzos un savvaļā sniedz pavasaris ar cīruļputeņiem, salnām, pēkšņu karstumu un ilgu sausumu? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes vadošā pētniece Olga Sozinova.

Doc án landamæra - Öll augu á Anfield í Meistaradeildinni by Hjörvar Hafliðason

Jei norite iš šiaudų ir molio pasistatyti miške namą – užsukite į Kardokus ir paklausinėkite Rolando bei Aušros Augučių šeimos, kur ir kaip geriausiai tai daryti.Reti mineralai miške? Akivaizdu, kad kristalai bet kur nesimėto, tačiau tik ne Kristalų parke, Judrarūdės kaime, įkurtame būtent Višakio Rūdos miškuose, netoli Kazlų Rūdos. Šeimininkai Arvydas ir Aušra Auškeliai stebina savo veiklomis.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Lielāku un mazāku dārzu īpašnieku vidū šobrīd jau valda aktīva rosība, jo laiks iegādāties augu sēklas nākamai sezonai. Internetā čum un mudž dažāda veida piedāvājumi, bet visam ir sava gaišā un arī tumšā puse. Par augu sēklu formālās un neformālās aprites īpatnībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Dārzkopības sezonai palīdz sagatavoties Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Jūlija Sebeļeva, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte. Jūlija Sebeļeva skaidro, ka sēklām, ko tirgo Latvijā, jābūt audzētām reģistrētās audzētavās, kur tiek veiktas pārbaudes un nav konstatēti karantīnas organismi, un sēklas ir brīvas no slimību ierosinātājiem. Latvijā nedrīkst ievest sēklas un tirgot, kas iegūtas nezināmas izcelsmes valstīs, kuras nav iekļautas kvalitātes novērtēšanas sistēmā vai tā nav atzīta kā līdzvērtīga Eiropas Savienībā esošai sistēmai. No trešajām valstīm nevar ievest vispār sēklas, pat savām vajadzībām rokas bagāžā. Nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, kas apliecina, ka sēklas ir pārbaudītas un nesatur ne kaitēkļus, ne slimību ierosinātājus. "Lielāka problēma ir pirkšana internetā. Ļoti daudz sēklu nāk no Ķīnas. Tas ir lielākais risks. Tur ļoti interesantas paciņas. Uzzīmē, teiksim, zilu tomātu, cilvēks uz to uzķeras. Liels risks, ka neizaugs zils, tur nav, ko brīnīties, bet galvenais, ka ar tām Ķīnas sēklām varam ievazāt vīrusu," norāda Mārīte Gailīte. "Ja gribat kaut ko tik ļoti neparastu, pērciet no vietējiem Latvijas kolekcionāriem. Pagaidām nevienam kolekcionāram šī infekcija –brūnplankumainības vīruss – nav atrasta. Labāk strādāt ar tiem, kam tā lieta ir droša." "Otrs riska faktors – tomāti no veikala. Neskatoties uz to, ka par šo vīrusu runājam jau septiņus gadus, daudzi cilvēki ir vieglprātīgi," turpina Mārīte Gailīte. "Ja ierauga veikalā neparastu vai viņiem garšīgu tomātu, obligāti vajag paņemt sēklas un izaudzēt pašam. Neviens nedomā, ka tas tomāts vizuāli var izskatīties smuks, bet sēklas var būt inficētas. Ne vienmēr infekciju redzam vizuāli." Tomātu brūnplankumainības straujās izplatības vaininieks ir globalizācija. Tajā pašā laikā, pateicoties globalizācijai, salīdzinoši ātri ir izveidoti arī izturīgi hibrīdi, arī izstrādātas stratēģijas, kā ar vīrusu cīnīties un arī ar to sadzīvot. "Vīruss ir ļoti bīstams, ražas zudumi ir līdz 70 %, tomāti vienkārši paliek nesmuki. Briesmīgi. Teorētiski ēst tos var, bet neviens tādus ēst negribēs. Viss, ko mēs varam izradīt, ir viņu utilizēt. Tas nenozīmē likt komposta kaudzē, kur vīruss var saglabāties un atnākt atpakaļ. Jautājums - kā utilizēt, jo sadedzināt tomātu ir sarežģīti," atzīst Mārīte Gailīte. "Šobrīd pasaulē vairākās valstīs, kur vīruss parādījās agrāk, atsakās no tomātu audzēšanas, pāriet uz gurķiem, kaut ko citu, jo nav iespējams ar šo infekciju tikti galā. Tas saglabājas augsnē," atklāj Mārīte Gailīte. "Izraēlā, kur daudz tomātus audzē augsnē un kur pirmo reizi tika identificēts šis vīruss, tur ir milzīgas problēmas. Pirms vīrusa parādīšanās Izraēla tomātus eksportēja, tagad importē. Viņiem tomāti ir kā mums kartupeļi."  

Režisors Elmārs Seņkovs iestudējis Mihaila Durņenkova darbu "Dziedināšana" ar pazīstamajām krievu aktrisēm Čulpanu Hamatovu un Jūliju Augu. Iestudējums pirmizrādi piedzīvojis Tallinā, bet 9. decembrī to rādīja Rīgā. Uz skatuves sastapās divas lieliskas aktrises – Čulpana Hamatova, kura tagad dzīvo Latvijā un jau pavasarī gaidāma Dailes teātra izrāde pēc Olgas Tokarčukas romāna "Stum savu arklu pār mirušo kauliem", kur viņai būs galvenā loma. Un Jūlija Auga, kura tagad dzīvo Igaunijā un vairāk strādā kā režisore. Viņa bijusi Kirila Serebreņņikova aktrise Gogoļa centrā, bet tā jau ir pagātne, un kino – filmās „Māceklis” un „Čaikovska sieva”. Speciāli viņām izrādi "Dziedināšana" rakstījis dramaturgs Mihails Durņenkovs, kurš tagad dzīvo Somijā. Režisors Elmārs Seņkovs. Kad negaidīti mirst labdarības fonda “Dziedināšana” dibinātājs, visa atbildība gulstas uz viņa meitas Annas (Jūlija Auga) pleciem. Labdarības fonda pārmantošana nav vienīgais pagrieziena punkts viņas dzīvē. Drīz vien uzrodas pētnieciskā žurnāliste Soņa (Čulpana Hamatova), kurai ir aizdomas, ka labdarības organizācijas veiksmīgās darbības pamatā bijusi krāpšana. Atklājoties arvien jauniem noslēpumiem, drīz vien kļūst skaidrs, ka Soņas motīvi ir daudz personiskāki. Skatoties izrādi, nāk prātā arī pašas Čulpanas Hamatovas stāsts par to, ka 2022. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins izslēdzis aktrisi Čulpanu Hamatovu no labdarības fonda "Labestības loks'' ("Krug dobra") pilnvaroto padomes. No padomes izslēgta arī aktrise Ksenija Rapoporta. Bet, protams, izrāde nav par šo faktu, vairāk par to, ko esam gatavi darīt, lai glābtu cilvēku dzīvības. Un varbūt par mainīt pasauli. Pēc izrādes "Dziedināšana" saruna ar trim emigrantiem – Mihailu Durņenkovu, Jūliju Augu un Čulpanu Hamatovu. Un latviešu režisoru Elmāru Seņkovu.

Nesen grāmatā iznācis kultūrpētnieces, filoloģijas doktores Daces Bulas pētījums “Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā”. Savukārt mākslas doktore, feminisma pētniece Jana Kukaine šobrīd piedalās starptautiskā pētījumā “Augu aģence un laikmetīgā māksla: ilgtspējīgas attiecības ar vairāk-kā-cilvēka pasauli.” Sarunā ar pētniecēm skaidrojam, kas ir tas aktuālais, kas šobrīd uznesis cilvēka un dabas attiecības gan pētnieku, gan dažādu jomu mākslinieku intereses virsotnē? Daces Bulas grāmatas “Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā” anotācijā teikts, ka šis ir pirmais monogrāfijas apjoma latviski sarakstītais pētījums ekokritikā. Interesanti izzināt arī iemeslus, kāpēc abas pētnieces – Dace Bula līdz šim izzinājusi folkloristikas pagrieziena punktus, Jana Kukaine – caur laikmetīgo mākslu meklējusi feminisma teoriju nacionālās īpatnības – tagad pievērsušās dzīvnieku un augu pasaules pētniecībai. Dace Bula savu pētījumu iedalījusi trīs lielākās sadaļās. Pirmā - Cilvēks kā suga starp sugām. Otrā ir – Starpsugu poētika, Antropomorfisms un zoomorfisms, vienkāršoti sakot, kad cilvēkpasaules attiecības tiek pārceltas uz dzīvnieku pasauli, vai otrādi – cilvēks izzina pats sevi, iejūtoties dzīvnieka ārā. Pētījuma trešā sadaļa runā par cilvēka vēlmi ieraudzīt pasauli dzīvnieka acīm. Iemesls, kāpēc vēlējos izcelt Daces Bulas grāmatā iznākušo pētījumu “Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā” un Janas Kukaines dalību vēl tikai topošā starptautiskā pētījumā “Augu aģence un laikmetīgā māksla: ilgtspējīgas attiecības ar vairāk-kā-cilvēka pasauli.” Manuprāt, šādi zinātniski pētījumi palīdz mums sakārtot domas, mākslas un arī dzīves pieredzi, kas ar mums jau kādu laiku notiek, kas ir acu priekšā. Šobrīd turam īkšķus, lai Ginta Zilbaloža filma “Straume” cienīgi sacenstos par "Oskaru". Jā, Tā ir pasaule no dzīvnieka –kaķīša – skatu punkta.

Par pļavām pilsētā pēdējos gados esam runājuši visai daudz, acīgākie rīdzinieki būs pamanījuši, ka pļavu teritorijas pamazām apaug ar sev raksturīgo augāju. Kā pa šiem pāris gadiem iedzīvojušās pļavas Rīgā un vai arī nākotnē pilsētā būs vairāk šādu dabisko zālāju? Raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors, entomologs Voldemārs Spuņģis. Vispirms iepazīstam pasaulē neparastākās sēklas un to ceļu līdz dīgstam „Tāpat kā man savulaik profesors teica, ka sēkla ir augu evolūcijā šedevrs, es to stāstu tālāk studentiem, jo tas tiešām ir brīnišķīgs, neparasts notikums augu evolūcijā. Sēkla var izplatīties tālu, jo katram augam ir tendence kolonizēt, apgūt pēc iespējas plašākas un tālākās teritorijas un ir ļoti svarīgi, lai sēklas ir tālu prom no mātes auga, lai nav konkurences," stāstu par sēklām sākusi Iluta Dauškane - bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore, Botānikas un ekoloģijas katedras vadītāja, un vienlaikus Iluta ir arī Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Sabiedrisko attiecību speciāliste. Ar sēklu palīdzību tiek panākta lielāka augu ģenētiskā daudzveidība, kas dabā ir svarīgi, jo tas nodrošina pēcnācēju dzīvotspēju un veselību. Sarunas laikā pakavēsimies pie atšķirīgiem sēklu izplatīšanās veidiem, vēl Ilutai sākumā jautāju, vai dažādu augu sēklas mēs varētu salikt rindā pēc to izmēriem, sākot ar pavisam mazām sēklām un beidzot ar iespaidīgi lielām? Saruna ar Ilutu Dauškani aizritēja Latvijas Universitātes Dabas mājā, bet noslēgumā viņa visus laipni aicina uz savām otrajām mājām - Latvijas Universitātes Botānisko dārzu. To šobrīd rotā rudens ziedi, bet pavasarī būs skatāma ekspozīcija “Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas” ar augu kolekciju, kas veltīta dažādiem sēklu izplatīšanās veidiem.

Grāmatā izdots mākslas doktores, filozofes un feminisma teoriju pētnieces Janas Kukaines jaunākais darbs “Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā”. Feminisma attīstības pamatvirziens saistās ar veco Eiropu un ASV, taču savā jaunākajā grāmatā autore meklē un tīši uzsver Latvijas kā postsociālisma bloka valsts atšķirības feminisma izpratnē. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, lai padarītu zinātnieku darbus, pieejamākus sabiedrībai, iedibinājis sēriju "Studia humanitarica", kurā jaunākais izdevums ir filozofes un mākslas zinātnieces Janas Kukaines darbs doktora grāda iegūšanai “Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā”. Runāt par nesen iznākušo Janas Kukaines pētījumu, ko grūti nosaukt par lasāmgrāmatu plašai auditorijai, mani iedrošināja rezonanse, ko sabiedrībā izsauca viņas iepriekšējais darbs "Daiļās mātes. Sieviete, ķermenis, subjektivitāte". Tas patiešām tika sadzirdēts, rosināja diskusijas. Uzdrošinos apgalvot, lai arī reizēm mākslinieku darbi vai mākslas teorētiķu pētījumi varētu likties cita pasaule, tie tomēr ietekmē ikdienas dzīvi. Janas Kukaines grāmata, kas grāva stereotipus par to, kā mātēm būtu jājūtās, veda pie kā gauži praktiska, piemēram, ka beidzot sabiedrībā tiek runāts par pēcdzemdību depresiju. Savu artavu tēmas atklāsmē deva arī pirms desmit gadiem notikusī mākslinieces Rasas Jansones izstāde. Šis ir tas brīdis, kad vēlos atklāt arī savus apsvērumus, kāpēc personīgi man feminisms liekas viena no 20. un arī 21. gadsimta svarīgākajām tēmam. Ja salīdzinām sieviešu cīņu par savām tiesībām pirms simts gadiem un šobrīd, nevar nepamanīt, cik liels attālums ir noiets, un šīs izmaiņas līdzi nes tektonisko plākšņu sakustēšanos pilnīgi visās dzīves jomās. Pētījums “Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā” tagad pieejams grāmatā. Jana Kukaine šobrīd ir Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece, kopā ar kolēģiem no Lielbritānijas, Francijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas ir uzsākusi pēcdoktorantūras pētījumu “Augu aģence un laikmetīgā māksla: ilgtspējīgas attiecības ar vairāk-kā-cilvēka pasauli”. Saruna ar Janu Kukaini arī raidījumā Brīvības bulvāris.  

Welcome to our live webcast! California Time: 10:00am - 12:00pm Sunday Morning 6:00pm - 8pm Sunday Evening Ora Romaniei: 20:00 - 22:00 Duminica Seara 4:00 - 6:00 Luni Dimineata - Sunday, August 25, 2024

Welcome to our live webcast! California Time: 10:00am - 12:00pm Sunday Morning 6:00pm - 8pm Sunday Evening Ora Romaniei: 20:00 - 22:00 Duminica Seara 4:00 - 6:00 Luni Dimineata - Sunday, August 25, 2024

Welcome to our live webcast! California Time: 10:00am - 12:00pm Sunday Morning 6:00pm - 8pm Sunday Evening Ora Romaniei: 20:00 - 22:00 Duminica Seara 4:00 - 6:00 Luni Dimineata - Sunday, August 25, 2024

Welcome to our live webcast! California Time: 10:00am - 12:00pm Sunday Morning 6:00pm - 8pm Sunday Evening Ora Romaniei: 20:00 - 22:00 Duminica Seara 4:00 - 6:00 Luni Dimineata - Sunday, August 25, 2024

Welcome to our live webcast! California Time: 10:00am - 12:00pm Sunday Morning 6:00pm - 8pm Sunday Evening Ora Romaniei: 20:00 - 22:00 Duminica Seara 4:00 - 6:00 Luni Dimineata - Sunday, August 11, 2024

Welcome to our live webcast! California Time: 10:00am - 12:00pm Sunday Morning 6:00pm - 8pm Sunday Evening Ora Romaniei: 20:00 - 22:00 Duminica Seara 4:00 - 6:00 Luni Dimineata - Sunday, August 11, 2024

Welcome to our live webcast! California Time: 10:00am - 12:00pm Sunday Morning 6:00pm - 8pm Sunday Evening Ora Romaniei: 20:00 - 22:00 Duminica Seara 4:00 - 6:00 Luni Dimineata - Sunday, August 11, 2024

Welcome to our live webcast! California Time: 10:00am - 12:00pm Sunday Morning 6:00pm - 8pm Sunday Evening Ora Romaniei: 20:00 - 22:00 Duminica Seara 4:00 - 6:00 Luni Dimineata - Sunday, August 11, 2024

Bryan Barrett talks to Michelle Clifford with the Boys and Girls Clubs of Rutherford County. She recaps Stake & Burger and talks about Artists at the Alley fundraiser Augu

Vasara ir lielās ziedēšanas laiks un līdz ar mūsu platuma grādiem raksturīgo floru, ziedēt sāk arī daži jaunienācēji Latvijas dabā. Katru gadu Latvijā ienāk pa pārītim jaunu invazīvu sugu. Dažkārt tās ir neuzkrītošas, citkārt - ļoti traucējošas. Taču ne tikai augi - arī dažādi dzīvnieki - imigranti iekļuvuši Latvijā un ieriktējušies te uz palikšanu, traucējot vietējām sugām. Spānijas kailgliemeža "sērga" jau izsaukusi iedzīvotāju sašutumu un parastu vākšanu portālā "manabalss.lv". Kā invazīvās sugas nonāk pie mums un kas nosaka, vai ieceļotājs integrēsies un mierpilni sadzīvos ar vietējo ekosistēmu vai tomēr kļūst par traucēkli, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Dabas Aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre. Tomātu brūnplankumainība - vīruss, kas šogad kaitē tomātiem Tomātu brūnplankumainības vīruss pasaulē konstatēts pirms desmit gadiem, bet šogad tas pirmo reizi sasniedzis arī Latviju. Vīrusa nosaukums vedina domāt, ka tomātu augļi iegūst brūnus plankumus, un tā arī ir, lai gan vīrusa radītās pazīmes ne vienmēr ir tik viegli novērojamas. Kā vīruss izplatās, vai tomātus ar šādu vīrusu drīkst ēst un kādus sanitāros pasākumus jāveic, ja vīruss ienācis jūsu siltumnīcā? Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē lasāms, ka tomātu brūnplankumainības vīruss, kas izplatīts citviet pasaulē, Latvijā līdz šim nav bijis fiksēts, taču šī gada jūnijā vīruss konstatēts vienā tomātu audzēšanas siltumnīcā, kur noteikti fitosanitārie pasākumi. Vīruss, protams, var radīt ražas zudumus, bet vienlaikus, pētot vīrusu, tiek selekcionētas tomātu šķirnes, kas pret vīrusu būtu izturīgas. Tādējādi dažkārt pat ir grūti pateikt, vai konkrēto auga stādu un tā augļus vīruss ir skāris. Par tomātu brūnplankumainības vīrusu stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecāka inspektore Jūlija Sebeļeva. Iespējams, ka šī stāsta laikā arī jums gribas atgriezties pie Jūlijas Sebeļevas sacītā, ka ar vīrusu inficēti tomāti un saldā paprika, kas arī ir tomātu brūnplankumainības vīrusa saimniekaugs, var būt tirdzniecībā. Tāpēc Jūlijai atkārtoti jautāju - vai tomēr tad nebūtu jāņem šādi augļi ārā no tirdzniecības? Lai mazinātu vīrusa izplatību, tas noteikti būtu vispareizāk, taču Jūlija norāda, ka svarīgs ir samērīgums - tā kā vīruss tik strauji izplatījies, tā kā ne visām šķirnēm iespējams viegli konstatēt simptomus un tā kā cilvēka veselībai tas nav bīstams, tad izņemt no tirdzniecības visus tomātu un paprikas krājumus nebūtu pareizi, tie būtu lieli zaudējumi. Svarīgi vienkārši paturēt prātā gan profilaktiskos pasākumus, gan rīcības plānu, ja tomātu brūnplankumainības vīrusu esat konstatējuši savā siltumnīcā. Tātad vīruss primāri visvairāk kaitē pašam tomātam, taču siltumnīcā var būt arī citi augi.

Vasara ir lielās ziedēšanas laiks un līdz ar mūsu platuma grādiem raksturīgo floru, ziedēt sāk arī daži jaunienācēji Latvijas dabā. Katru gadu Latvijā ienāk pa pārītim jaunu invazīvu sugu. Dažkārt tās ir neuzkrītošas, citkārt - ļoti traucējošas. Taču ne tikai augi - arī dažādi dzīvnieki - imigranti iekļuvuši Latvijā un ieriktējušies te uz palikšanu, traucējot vietējām sugām. Spānijas kailgliemeža "sērga" jau izsaukusi iedzīvotāju sašutumu un parastu vākšanu portālā "manabalss.lv". Kā invazīvās sugas nonāk pie mums un kas nosaka, vai ieceļotājs integrēsies un mierpilni sadzīvos ar vietējo ekosistēmu vai tomēr kļūst par traucēkli, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Dabas Aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre. Tomātu brūnplankumainība - vīruss, kas šogad kaitē tomātiem Tomātu brūnplankumainības vīruss pasaulē konstatēts pirms desmit gadiem, bet šogad tas pirmo reizi sasniedzis arī Latviju. Vīrusa nosaukums vedina domāt, ka tomātu augļi iegūst brūnus plankumus, un tā arī ir, lai gan vīrusa radītās pazīmes ne vienmēr ir tik viegli novērojamas. Kā vīruss izplatās, vai tomātus ar šādu vīrusu drīkst ēst un kādus sanitāros pasākumus jāveic, ja vīruss ienācis jūsu siltumnīcā? Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē lasāms, ka tomātu brūnplankumainības vīruss, kas izplatīts citviet pasaulē, Latvijā līdz šim nav bijis fiksēts, taču šī gada jūnijā vīruss konstatēts vienā tomātu audzēšanas siltumnīcā, kur noteikti fitosanitārie pasākumi. Vīruss, protams, var radīt ražas zudumus, bet vienlaikus, pētot vīrusu, tiek selekcionētas tomātu šķirnes, kas pret vīrusu būtu izturīgas. Tādējādi dažkārt pat ir grūti pateikt, vai konkrēto auga stādu un tā augļus vīruss ir skāris. Par tomātu brūnplankumainības vīrusu stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecāka inspektore Jūlija Sebeļeva. Iespējams, ka šī stāsta laikā arī jums gribas atgriezties pie Jūlijas Sebeļevas sacītā, ka ar vīrusu inficēti tomāti un saldā paprika, kas arī ir tomātu brūnplankumainības vīrusa saimniekaugs, var būt tirdzniecībā. Tāpēc Jūlijai atkārtoti jautāju - vai tomēr tad nebūtu jāņem šādi augļi ārā no tirdzniecības? Lai mazinātu vīrusa izplatību, tas noteikti būtu vispareizāk, taču Jūlija norāda, ka svarīgs ir samērīgums - tā kā vīruss tik strauji izplatījies, tā kā ne visām šķirnēm iespējams viegli konstatēt simptomus un tā kā cilvēka veselībai tas nav bīstams, tad izņemt no tirdzniecības visus tomātu un paprikas krājumus nebūtu pareizi, tie būtu lieli zaudējumi. Svarīgi vienkārši paturēt prātā gan profilaktiskos pasākumus, gan rīcības plānu, ja tomātu brūnplankumainības vīrusu esat konstatējuši savā siltumnīcā. Tātad vīruss primāri visvairāk kaitē pašam tomātam, taču siltumnīcā var būt arī citi augi.

Gaļas, zivs un piena produktu aizvietošana ar augu valsts produktiem kļūst par ikdienu, ne veltī pērn Latvijas tirgū parādījuši vairāk nekā 120 jaunu augu valsts produktu. Kādēļ arvien vairāk cilvēku maltītēs iekļauj augu produktus un kā garšo augu valsts lasis vai krējums, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Cik daudz un dažādas pārsteidzošas augu produktu alternatīvas jau pieejamas Latvijā, vērtē uztura speciāliste Liene Sondore un "Augi & Draugi" un "Neapēd zemeslodi" vadītāja Lilita Kenta. Arvien vairāk cilvēku uzturā iekļauj alternatīvus augu valsts produktus. Lilitas Kentas vadītās organizācijas veic aptauju par to, kādus augu valsts produktus cilvēki iekļauj un vēlas iekļaut uzturā. Lai arī produktu klāsts pieaug, aptauja rāda, ka cilvēki vēlas vēl vairāk augu valsts produktu. Tikai pusi apmierināta ar piedāvāto produktu klāstu. "Katru reizi produkti, kas cilvēkiem pietrūkst, ir vieni un tie paši. Joprojām mums trūkst skābpiena produktu alternatīvas. Latvijā cilvēkiem ļoti garšo biezpiens, kefīrs, tādi produkti. Šim pagaidām augu valsts alternatīvas lielajos veikalos nav. Ir tikai atsevišķi mazie ražotāji," norāda Lilita Kenta. Aptauju veic jau trešo gadu. Lilita Kenta vērtē, ka sabiedrība Latvijā nav tik atvērta augu valsts produktu patēriņam kā tas Rietumvalstīs. Aptaujas rāda, ka tur vairāk nekā puse sabiedrības apzināti samazina gaļas daudzumu savā uzturā. Tie ir tā saucamie fleksitārieši. Šis virziens ir arvien populārāks. "Tas nozīmē, ka tu pamazām veido savu uzturu uz augu valsts produktiem - graudaugi, pākšaugi, dārzeņi, augļi, rieksti. Visādi gardumi. Bet nav tā, ka pilnībā izslēdz piena produktus vai gaļu. Tu vienkārši samazini. Tas ir labākais, ko darīt. Tā ir alternatīva pieeja visu vai neko domāšanai, kas ir graujošs veids, kā skatīties uz lietām, jo cilvēks domā, ja nevar būt perfekts, nedarīs neko. Patiesībā vajag spert mazos solīšus un pamazām samazināt, aizstāt vienu produktu, otru. Kaut vienā maltītē. Tas ir šis fleksitārisms. Rietumvalstīs tas ir ļoti populāri, pie mums - augoši, aptuveni trešdaļa to dara vai vēlas, jaunieši - apmēram puse, vērtē Lilita Kenta. Liene Sondore atzīst, ka ir gandarīta, ka šī izvēle par labu augu valsts produktiem ir apzināta un vairs nav modes lieta. Viņa pievērš uzmanību, ka Latvijā cilvēki daudz patērē tieši dažādus gaļas produktus - desas, cīsiņus. "Ja desu maizes ir pusdienas, brokastīs, vakariņās, nebrīnāmies, ka pēc kāda laika var būt problēmas," norāda Liene Sondore. Viņa arī norāda, ka jāpievērš uzmanība pārstrādātiem augu valsts produktiem. "Nav nekādas problēmas neēst gaļu, jautājums, ko mēs ikdienā gatavojam. Es vairāk esmu pret rūpnieciski pārstrādātiem produktiem arī no augu valsts," atzīst Liene Sondore. "Arī Pasaules veselības organizācija jau 2021. gadā izdeva materiālu, kur bija uzsvērti gan plusi, ka uzturā vairāk nāk dārzeņi, augi, rieksti, sēklas, bet bija šajā ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka nelietot ikdienā pārāk daudz vai nelietot nemaz šos pārstrādātos produktus. Līdzīgi kā teicu par desām, arī šeit ir jāskatās sastāvs. Es savus pacientus vienmēr mudinu, ka pupas, zirņus, lēcas vai kādus riekstu dzērienus varam labi mājās paši pagatavot. Mūsdienu cilvēces vēl viena liela problēma - mēs esam slinki, vai noveļam vainu uz laika trūkumu. Bet tad arī skatāmies sastāvā. Ja sastāvā 90% ir kokosa tauki, mazliet kaut kāda garšiņa klāt un vēl kokoss, es to par sieru nevērtēju. Tas ir vienkārši kaut kāds piesātināto tauku produkts, kuru varbūt nevajadzētu pirkt. Ja kaut ko tādu gribi, gatavo pats. Meklē receptes!"

W piątym odcinku podcastu "Filozofować po polsku" dr Tomasz Herbich rozmawia z dr. Krystianem Pawlaczykiem o twórcy historiozofii - Auguście Cieszkowskim. Rozmówcy zastanawiają się między innymi nad kwestią stosunku Cieszkowskiego do dziedzictwa Heglowskiego oraz do rozwijającej się równolegle lewicy heglowskiej, a także nad ideą praktyki poteoretycznej, koncepcją ducha sformułowaną przez Cieszkowskiego czy relacją między religią a społeczną praxis. Aby być wolni, musimy mieć własne myśli. Samodzielna tradycja filozoficzna – jako jedna z kluczowych części polskiej kultury umysłowej – przyczynia się do ich kształtowania. W cyklu podcastów Filozofować po polsku dr Tomasz Herbich wspólnie z zaproszonymi gośćmi będzie przyglądał się wybranym wątkom oraz postaciom tworzącym polską tradycję filozoficzną. Celem podcastu jest nie tylko udzielenie odpowiedzi na pytanie, co oryginalnego wniosła do historii myśli filozoficznej polska filozofia, lecz przede wszystkim zwrócenie uwagi na to, w jaki sposób myśliciele polscy reagowali na wyzwania dziejowe, kulturowe i cywilizacyjne, przed którymi stali oni oraz ich ojczyzna. Tomasz Herbich wraz z zaproszonymi gośćmi porozmawia o poglądach filozoficznych autorów z różnych epok rozwoju naszej kultury umysłowej. Pojawią się wśród tych filozofów między innymi Stanisław Orzechowski, Piotr Skarga, Jan Śniadecki, Stanisław Staszic, Maurycy Mochnacki, August Cieszkowski, Stanisław Brzozowski, Edward Abramowski, Kazimierz Twardowski, Jan Łukasiewicz, Roman Ingarden, Józef Tischner, Karol Wojtyła, Leszek Kołakowski, Andrzej Walicki i wielu innych. Obserwuj nas na: YouTube, Spotify i na wielu innych platformach. Podobają Ci się podcasty Teologii Politycznej? Serdecznie zachęcamy do wsparcia naszych nagrań.

Ar kada pagalvojote, jog tam, kad pažintume šį pasaulį, suprastume, kaip jis veikia, išmoktume ir patirtume, darniai turi susigroti 8 skirtingos mūsų pojūčių sistemos. Kiek jų reikia, kad nepargriuvę užliptume laiptais? Suvoktume, jog laikas valgyti? Pajustume, kad dabar kūną užlieja pykčio jausmas? Taip, taip, kalbame apie sensorinę sistemą. Sąvoka lyg ir girdėta, bet ką apie šią sistemą turime žinoti mes, auginantys mažus žmones, kuriems vis dar sunku susidraugauti su tam tikrais pojūčiais?  Dažnai tėvai numoja ranka, jog ši tema aktuali tik autistiškiems vaikams, tačiau tikrai ne tik jiems, sako naujo tinklalaidės „Pagarbi tėvyste” epizodo pašnekovė. Bet kuris žmogus, vaikas ar suaugęs, gali susidurti su sensorinės sistemos integracijos iššūkiais!  Labai praktiškai: ▫️ Kas gi tokia sensorinė sistema? ▫️ Kodėl gilesnės žinios apie vaikų sensoriką gali padėti mums geriau juos suprasti? ▫️ Kaip atpažinti, kaip padėti vaikams, kai jiems sunku apsirengti ryte, kai sunku įsisijautus sustoti, kai atrodo, kad jie elgiasi nelogiškai… „Elgesys visada logiškas”,- sako tinklalaidės pašnekovė, specialioji pedagogė, DIRFloortime‎® ekspertė, VŠĮ „Augu kartu” vadovė Paulina Kuraitienė. Pokalbį remia gerai Lietuvoje žinomų priežiūros prekių ženklai nėščiosioms ir mamoms Multi-Mam ⁠https://multi-mam.com/lt/⁠ ir Multi-Gyn ⁠https://multi-gyn.com/lt/⁠. Daugiau apie tėvystę www.mylu.lt.

Tūp izdavums, kas veļteits augu nūsaukumim latgaliski - Augu vuordineica. Tymā kūpā byus puorskaiteiti vaira kai 300 augu nūsaukumi latgalīšu i vēl cytuos septenuos volūduos. Aiz tam šudiņ mes kūpā ar raidejuma producenti Gunu Igavenu asim nūbraukušs iz Viļānim pi ituo izdavuma idejis autoris, žurnalistis i gruomotu redaktoris Marutas Latkovskas, kuru cīši interesej augu pasauļs, taidā veidā savynūt obejis juos izgleiteibys – filologeju i duorzkūpeibu vīnā unikalā materialā. Pi augu saroksta sastateišonys Maruta struoduojuse vairuokus godus, īsaistūt latgaliskūs augu nūsaukumu vuokšonā interesentus ari nu cytu Latgolys i Latvejis vītu. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1433" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Við fræddumst í dag um heimildarmyndina Með opin augun, en hún fjallar um þær Ásrúnu Hauksdóttur og Brynju Arthúrsdóttur, á tuttugu ára tímabili, skynjun þeirra og upplifun á umhverfinu, en þær misstu báðar sjónina á þrítugsaldri. Sem sagt er fjallað í myndinni um þeirra lífssýn án sjónarinnar. Brynja kom til okkar í dag ásamt Ástu Sól Kristjánsdóttur, framleiðanda, leikstjóra og handritshöfundi myndarinnar, hún stendur að myndinni ásamt Elínu Lilju Jónsdóttur. Brynja sagði okkur sína sögu og hvernig hún missti sjónina og Ásta frá sögu Ásrúnar sem lést fyrir rúmu ári, en Ásta er dóttir hennar. Þær sögðu líka frá söfnun sem er í gangi á karolinafund.com þar sem þær eru að safna fyrir framleiðslukostnaðinum. Í læknablaðinu sem kom út núna í vikunni kemur fram að fólk frá 75 ára aldri á Akureyri sé hrumara eftir Covid faraldurinn og hefur einangrað sig meira. Þetta segir öldrunarlæknir við Sjúkrahúsið á Akureyri. Eldra fólkið sé margt hvert hætt að mæta í félagsstarf, afþakkar félagsskap og ýmislegt annað tengt starfi eldri borgara. Við ákváðum að ræða þetta aðeins í Mannlega þættinum og fengum til okkar viðtal Karl Erlendsson en hann er formaður félags eldri borgara á Akureyri. Svo forvitnuðumst við líka um stuðningshópa sem starfræktir eru á Akureyri fyrir fólk með Alzheimer og aðstandendur þeirra. Það er iðjuþjálfinn Björg Jónína Gunnarsdóttir sem heldur utan starf hópanna, og allt í sjálfboðavinnu. Björg kom í þáttinn í dag. Tónlist í þættinum í dag: Dag eftir dag / Múgsefjun (Eva Hafsteinsdóttir og Hjalti Þorkelsson) Hún og verkarinn / Spilverk þjóðanna (Spilverk þjóðanna) Scenic Railway / The Metropole Orkest ft. Jan Stulen (Roger Roger) UMSJÓN: GUNNAR HANSSON OG GÍGJA HÓLMGEIRSDÓTTIR

Piosenkarka, kompozytorka, aranżerka i producentka, jedna z najciekawszych postaci światowego jazzu, obecna na muzycznej scenie od ponad czterech dekad – Grażyna Auguścik. Z artystką spotykamy się przy okazji jej przyjazdu na piątą edycję Festiwalu Eufonie, na którym wystąpiła jako gość specjalny Bester Quartet.… Czytaj dalej Artykuł Mistrzowie mówią: Grażyna Auguścik pochodzi z serwisu Audycje Kulturalne.

Noteikti ne viens vien ir pamanījis, ka šoruden pļavas uzvedas visai dīvaini. Šī gada siltās sezonas laikapstākļi "izsituši" pļavas no ierastā ritējuma. Laikā, kad dabai pamazām jādodas ziemas miegā, kā tas ir ierasts mūsu platuma grādos, pļavās zied saulpurenes. Kāpēc šogad pļavas uzvedas tik dīvaini? Kādas varētu būt ilgtermiņa sekas, ja šādas vasaras atkārtotos un ko par šīm izmaiņām domā no ziedēšanas atkarīgie kukaiņi? Raidījumā Zināmais nezinājamā analizē un vērtē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš, botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova un entomologs Uģis Piterāns.   "Augi ir pielāgojušies visai efektīvi dzīvot mainīgos apkārtējos vides apstākļos, jo mainība ir viena no vides pamatīpašībām. Ne vienmēr var paredzēt laiku, kad mainība būs. Mums ir labi zināma sezonalitāte, ziemā ir aukstāks nekā vasarā, savukārt vasarā ir vairāk saules gaismas. bet kurā brīdī precīzi tas būs, vai tas būs mēnesi agrāk vai vēlāk, tas nav definēts. Tā ir šī heterogenitāte [mainība] laikā. Mēs to saistām mūsdienas ar globālām klimata izmaiņām, bet ja paskatās gadu griezumā, desmitgadēs, cilvēki vienmēr atceras, tad bija sausums, tad bija karstums, siltas ziemas. Faktiski augi ļoti labi spēj tam pielāgoties," vērtē Ģederts Ieviņš. Juglas apkaimē esošo Velnezeru attīrīs no fosfora ar alumīnija sulfātu Nākamā gada pavasarī Juglas apkaimē esošajā Velnezerā notiks tā attīrīšana no fosfora piesārņojuma, kas tur izveidojies jau pirms daudziem gadiem. Piesārņojuma likvidēšana notiks ar ALUM metodi, tas nozīmē - ezeru tīrīs ar alumīnija sulfātu, kas piesaista pie sevis šo fosforu. Šīs darbības mērķis ir, pirmkārt, atbrīvot ezeru no fosfora, kas veicina aļģu ziedēšanu vasarās, skābekļa daudzuma samazināšanos un ezeru aizaugšanu un, otrkārt, lauzt mītus par alumīnija sulfāta kaitīgumu. Šobrīd notiek ezera  izpēte un speciālisti vāc datus, lai varētu tos salīdzināt pēc Velnezera attīrīšanas. Par to, kā viss šis process notiks un kā tieši alumīnijs darbosies, stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča. Šobrīd notiek izpētes darbs Velnezerā un tostarp tiek zvejotas arī zivis, lai varētu salīdzināt, kādas tās bija pirms ALUM metodes un kādas tās būs pēc tam. Pētniece bilst, ka zviedru kolēģi vairs zivis nepēta, jo sen ir pārliecinājušies, ka alumīnija sāļi, ko izmanto ezeru attīrīšanā, zivis neietekmē. Tā kā minēto metodi Latvijā izmantos pirmo reizi, mūsu pētnieki vēlas būt pilnīgi droši un balstīties uz pašu iegūtiem datiem. Gaidām nākamā gada maiju, kad Juglas apkaimes Velnezerā tiks ūdenī ielaista speciāli aprīkota laiva, lai tīrītu ezera vidi no fosfora piesārņojuma. Kā bilst Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča, tad šo procesu varēs vērot ikviens interesents, būs arī iespējams uzdot jautājumus par ezera attīrīšanas metodi ar alumīnija sāļiem, kā arī būs iespējams iekāpt aprīkotajā laivā.

"...oh... wait... We can have elections after all... if the West pays for them." Volymyr Zelensky: Zelensky says Ukraine elections could happen during wartime if… The post NEWS AND VIEWS FROM THE NEFARIUM AUGU 31 2023 appeared first on The Giza Death Star.

Welcome to our live webcast! California Time: 10:00am - 12:00pm Sunday Morning 6:00pm - 8pm Sunday Evening Ora Romaniei: 20:00 - 22:00 Duminica Seara 4:00 - 6:00 Luni Dimineata - Sunday, August 27, 2023

Welcome to our live webcast! California Time: 10:00am - 12:00pm Sunday Morning 6:00pm - 8pm Sunday Evening Ora Romaniei: 20:00 - 22:00 Duminica Seara 4:00 - 6:00 Luni Dimineata - Sunday, August 27, 2023

Šodien pastaigāsimies pa pļavām un mežiem, kuros sastopamas dažādas lakstaugu un koku sugas, bet tam visam pa vidu savu vietu ir atradušas arī sēnes. Augiem nav vokālās dotības kā dzīvniekiem un cilvēkiem, augiem nav kāju, kas ļauj tiem aizbēgt no apdraudējuma, taču tas nenozīmē, ka augi nespēj sevi pasargāt un nespēj sazināties savā starpā. Esam raidījumā skaidrojuši, vai augiem ir apziņa. Turpinām iepazīt augu noslēpumaino pasauli, tuvāk iepazīstot augu spējas pretoties slimībām un sazināties savā starpā. Kā tas notiek? Vai varam teikt, ka zem mūsu kājām ir ļoti jaudīgs interneta tīkls, par kura eksistenci ilgi nenojautām? Ļoti iespējams, ka sēņu spēks ir vēl varenāks nekā līdz šim esam iedomājušies. Lai gan jau ilgāku laiku populārzinātniskās un pat fantāziju grāmatās tiek stāstīts par sēņu pavedienu jeb hifu veidotu apakšzemes tīklu, kas būtu pielīdzināms interneta tīklam, tagad soli pa solim zinātnieki tam gūst arī eksperimentālus pierādījumus. Vēl vairāk, iespējams, ka mikorizas sēnes, kas veido kopdzīvi ar augiem, šādu interneta tīklu var lietot, lai palīdzētu augiem, piemēram, pārraidīt brīdinājuma signālus par tuvojošos kukaini un tādējādi uzlabot augu aizsargspējas pret uzbrucējiem. Pierādījumus šim cenšas rast pētnieki arī Latvijā. Skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents un Latvijas Biomedicīnas pētījuma un studiju centra pētnieks, projektu vadītājs Zigmunds Orlovskis. Visu vasaru norit akcija “Darām pļavu kopā!” Dabiskās pļavas saglabājušās vien 0,9% Latvijas teritorijas, taču, lai situāciju uzlabotu, Latvijas Dabas fonds ap Jāņu laiku sāka akciju “Darām pļavu kopā!”, kurā aicināja iedzīvotājus iesaistīties savvaļas augu sēklu vākšanā. Fonda pārstāvji norāda, ka interese par ievācamo augu sēklu sarakstu un instrukcijām ir liela, taču reālo rezultātu varēs novērot vēlāk, jo tieši šobrīd ir īstais savvaļas augu sēklu ievākšanas laiks. Plašāk par to, kā savvaļas augu sēklas atrast un ievākt un kādiem mērķiem tās kalpos, stāsta botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova.  

Dažas valstis ir noteikušas stingru regulējumu dažādu augu ievešanai. Tam ir savs pamats, jo, atgriežoties no ceļojuma no kādas eksotiskas zemes, varam atvest kaitēkļus un slimības, kas apdraud ne vien vidi, bet arī ekonomiku. Kāpēc tā un cik svarīga ir izpratne par augu veselību un tās saistību ar mūsu ikdienas dzīvi, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele, Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta direktores vietniece fitosanitārās robežkontroles jomā Kristīna Romanova un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte. Kampaņa "Augu veselība - dzīvībai" pirmo reizi notiek visā Eiropas Savienībā. Tajā iesaistījušās 12 valstis. Kampaņas mērķis ir izglītot cilvēkus par augu veselību - kas tā ir kā tā var ietekmēt mūsu dzīvi. Pirmām kārtām, izglītot ceļotājus, kas dodas ārpus Eiropas, par to, kādu postu var izdarīt augi, ja tos ieved no trešajām valstīm nepārbaudītus. Slimības, ko var ievest, ir postošas un dažkārt Latvijā un arī Eiropas Savienībā nemaz nav sastopamas.  "Ja runājam par augu veselību, vajag saprast, ka tās nav tikai vaboles vai kukaiņi, tās ir arī sēnes, baktērijas, nemetodes - niecīgas, sīkas radībiņas, kas var nodarīt lielu postu augiem," skaidro Gunita Šķupele. "Parasti šie kaitīgie organismi nav redzami. Pēc kāda laika iedzīvojas, pēc gadiem 5-7 vai vairāk redzam postu." "Augu veselība ir svarīga ne tikai pašiem augiem, bet arī cilvēkiem, jo mēs augus ēdam, augi ir tas, ko mēs elpojam, 80% skābekli ražo augi. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem un jārūpējas par augu veselību. It sevišķi par tādiem organiskiem, ko speciālisti sauc par karantīnas organismiem, tie ir organismi, kas valstī nav, var nodarīt lielu postu ekonomikai, augiem, parkiem. Ar parastām metodēm, kā ar augu aizsardzības līdzekļiem ar viņiem nevar cīnīties. Tāpēc augu aizsardzības dienesta inspektori pievērš uzmanību, lai būtu droši, ka pie mums šādu organismu nav, mums būs ko ēst arī nākotnē un arī bioloģiskā daudzveidība saglabāsies," turpina Gunita Šķupele.

Árið 1982 hurfu tvær konur sama dag í Breckenridge í Colarado. Lík annarar þeirra fannst daginn eftir en hitt átti ekki eftir að finnast fyrr en um 6 mánuðum síðar. Það var hlutur sem fannst á vettvangi sem tengdi þær saman og var lögreglan handviss um að þetta væri einn og sami morðinginn. Augu beindust strax að aðila sem stóð Bobbie næst  og það var ekki talin vera tilviljun þegar hlutur fannst á morðvettvangi Annette sem tengdist sama aðila. Það er þó ekki allt sem sýnist.  www.pardus.is/mordskurinn www.instagram.com/mordskurinn www.facebook.com/mordskurinn 

Invazīvo augu un dzīvnieku sugu izplatība Eiropā ik gadu nodara 12 miljardus eiro lielus zaudējumus. Arī Latvijā šādu sugu netrūkst, bet cīņa ar tām notiek ļoti kūtri, par ko visi drīz saņemsim finansiālu pērienu. Situāciju skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas eksperte LIFE - IP LatViaNature Invazīvo sugu nodaļas eksperte Aiva Bojāre un Valsts Augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje. Latvānis ir daudzgadīgs lakstaugs, kas var izaugt līdz pat četru metru augstumam. Latvijas teritorijā latvāņi tika ievesti 20. gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā kā lopbarības augs tieši lielā biomasas apjoma dēļ. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, Latvijā ar latvāņiem invadētā platība ir 6056 ha, Cēsu novadā latvāņi aug apmēram 1560 hektāros. Ar diviem saimniekiem Cēsu novadā, kas cenšas latvāņu izplatību ierobežot katrs ar savām metodēm, tikās Daina Zalamane.   Dabas aizsardzības pārvalde aicina “Ķeram svešos Latvijas dabā!”, ziņojot par bīstamajām invazīvajām sugām. Lai veicinātu cilvēku izpratni par bīstamajām invazīvajām sugām, to radītajiem draudiem Latvijas dabai  un informētu par nepieciešamību ziņot par šo sugu novērojumiem dabā vietnē www.invazivs.lv, Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LatViaNature sāk kampaņu “Ķeram svešos Latvijas dabā!”. Kampaņas laikā ikvienam būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem lielajā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” talkā 15. jūnijā Vecdaugavā.       

Šonedēļ 19. reizi Siguldā notiks ikgadējā Stādu parāde, kas ir lielākais Latvijā audzēto stādu gadatirgus. Viena lieta ir stādu nopirkt, bet pavisam cita – iestādīt. Kā augiem palīdzēt pārciest gaidāmās maija salnas un ieteikumi citiem dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš, Dārzkopības institūta pētniece agronome Ilze Grāvīte un dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte. Andrejs Vītoliņš visus aicina uz Stādu parādi un mudina iegādāties vietējo audzētāju izlolotus stādus, savukārt, runājot par gaidāmajām salnām, Mārīte Gailītte norāda, ka nevajag steigties stādīt siltumnīcā visu, kas uz palodzes jau smuki paaudzies.

No maza dīgsta līdz lielam ziedam vai smagai rudzu vārpai. Augu pasaulē augšanas process ir labi iepazīts, tomēr aizvien nebeidz pārsteigt cilvēkus. Kā no sīksīkas sēkliņas spēj izaugt tīrumi ar labību, meži un ziedoši košumkrūmi, tas ir cilvēka acīm slēpts un unikāls process. Savā mazdārziņā, audzējot pārtiku un dekoratīvos augus, zinām, ka tiem vajadzīgs mēslojums. Taču, cik daudz, kad un kas tieši? Kā agronomi un botāniķi zina, kas konkrēti vajadzīgs augam un kā apstākļi augsnē ietekmē nātres vai rožu krūma dzīvi? Kā augi barojas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanas laboratorijas darbinieces Anita Osvalde un Gunta Čekstere. Kukaiņēdāji augi Latvijas dabā Šo raidījumu veltām augu barošanās jautājumiem un augsnes faktoriem, kas ietekmē augu dzīvi, bet dažkārt augs izsalkumu daudz labāk remdē nevis ar to, kas ir augsnē, bet sagremojot kādu kukaini. Gan Latvijā, gan visā pasaulē ir vairāki simti kukaiņēdāju augu sugu, kas izveidojušas pielāgojumus, lai kukaini satvertu un to apēstu. Skaidrojam, ko no šīs lielās sugu dažādības varam meklēt Latvijas dabā un ar ko interesenti var iepazīties Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā? Pasaulē ir aptuveni 720 kukaiņēdāju augu sugu, un aizvien tiek atklātas jaunas sugas. Bet, ja runājam par Latviju, tad botānikas mācību grāmatās, sadaļā par augu barošanos, gluži kā skaitāmpantiņā norādīti mūsu kukaiņēdājaugi - pūslenes, kreimules, rasenes. Mēs šoreiz mazliet plašāk pavērsim šo uzskaitījumu, lai galvenokārt saprastu, kur tieši aug Latvijā sastopamās sugas, cik nozīmīgi ir kukaiņi augu barošanās procesā un kā kukaiņi tiek apēsti. Stāstu par pūslenēm, kreimulēm un rasenēm turpina Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Tropu un subtropu augu laboratorijas vadītāja Ingūna Gudrupa. Alpu kreimules vienīgā atradne Latvijā uz Staburaga klints iznīcināta 1965. gadā, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Tiek gan uzskatīts, ka Alpu kreimule no Daugavas Staburaga jau pagājušā gadsimta 40.gados pārstādīta līdzīgā augšanas vietā - uz šūnakmens kraujas Raunas upes krastā - Raunas Staburaga - un tur veiksmīgi augusi vairākus gadu desmitus. Bet saskaņā ar tīmekļa vietnē latvijasdaba.lv pieejamo informāciju, latvāņu izplatība un nomīdīšana, tūristiem apmeklējot Raunas ieleju, apdraudējusi Alpu kreimuli, un šobrīd suga tiek uzskatīta par izzudušu. Tomēr, iespējams, ar Nacionālā Botāniskā dārza Salaspilī speciālistu pūliņiem Alpu kreimule varētu atgriezties Latvijas dabā, pateicoties Igaunijā ievāktām un Latvijā izdiedzētām sēklām.

O nadchodzącej 7 edycji festiwalu „Chopin IN the City” w Chicago rozmawiamy z jego twórczynią wokalistką jazzową Grażyną Auguścik. Impreza potrwa od 22 do 26 lutego. Rozmowę prowadzi Joanna Trzos i Łukasz Dudka  Podcast „Dziennika Związkowego”powstaje we współpracy z radiem WPNA 103.1 FM.     

W tym odcinku serii Powojnie zaglądam do losów moim zdaniem zapomnianych postaci w historii Polski: Prezydentach na uchodźstwie. Skupiłem się na dwóch osobach: Władysławie Raczkiewiczu i Auguście Zaleskim. Pierwszy dał podwaliny pod funkcjonowanie polskiego ośrodka władzy za granicą, drugi doprowadził do podziałów wewnątrz emigracji. Aby przytoczyć losy Władysława Raczkiewicza cofam się do czasów II Wojny Światowej - to na ten okres przypada główny okres jego prezydentury. Jednocześnie staram się też opisać jego historię po zakończeniu się wojny, a także okoliczności w jakich został porzucony przez sojuszników na Zachodzie. Dzięki odcinkowi dowiecie się dlaczego do końca nie ufał Rosjanom i nie zgadzał się z polityką Mikołajczyka. A także dlaczego wybrał na swojego następcę Zaleskiego? Równie interesująco moim zdaniem prezentują się losy drugiego polskiego Prezydenta na uchodźstwie Augusta Zaleskiego. Co sprawiło, że zraził do siebie znaczną część polskiej emigracji? W jaki sposób inwigilowała go bezpieka? W tym odcinku pokazuję też sytuację polskiej emigracji po 1945 roku, gdy wśród polskich polityków znaleźli się zdrajcy i osoby, które zdecydowały się wrócić do komunistycznej Polski.

Elín Óladóttir er gestur þáttarins. Elín hefur lent í ótrúlegum atburðum og upplifað meira en margir gera á heilli ævi. Hún er alveg ótrúleg, magnað spjall með magnaðri konu.

Spegillinn 11. október 2022 Umsjón: Anna Kristín Jónsdóttir. Tæknimaður: Markús Hjaltason. Stjórn útsendingar fréttahluta: Valgerður Þorsteinsdóttir Formenn VR, Eflingar og Starfsgreinasambandsins hafa allir fallið frá framboði til æðstu embætta Alþýðusambands Íslands. Formennirnir og fjöldi stuðningsmanna þeirra gengu út af þingi ASÍ í dag. Þórdís Arnljótsdóttir ræddi við Ragnar Þór Ingólfsson, formann VR, Vilhjálm Birgisson formann Starfsgreinasambandsins og Sólveigu Önnu Jónsdóttur formann Eflingar. Augu fjölmargra landsmanna eru á Portúgal þessa stundina. Íslenska kvennalandsliðið stendur í eldlínunni og freistar þess að tryggja sér sæti á heimsmeistaramóti í fyrsta sinn. Freyr Gígja Gunnarsson fréttamaður greindi frá marki sem Íslendingar skoruðu og dæmt var af. Leiðtogar sjö stærstu iðnríkja heims ætla að draga Vladimír Pútín Rússlandsforseta til ábyrgðar fyrir tugi flugskeytaárása á almenna borgara og samfélagsinnviði í gær. Ferðaþjónustan á Norðurlandi krefst þess að reglulegur snjómokstur verði tekinn upp á Dettifossvegi. Fossinn sé einn af lykilstöðum í ferðaþjónustu í fjórðungnum. Þessu er líkt við að ófært væri að Gullfossi allan veturinn. Ágúst Ólafsson talaði við Arnheiði Jóhannsdóttur, framkvæmdastjóra Markaðsstofu Norðurlands. Mikill fjöldi stuðningsfólks Julians Assange, stofnanda WikiLeaks, sló hring um þinghúsið í Westminster í Lundúnum, höfuðborg Bretlands um helgina, og krafðist þess að hann yrði umsvifalaust látinn laus. Markús Þórhallsson sagði frá. ------------------ Kristján Þórður Sveinbjarnarson, sitjandi forseti ASÍ segir að staðan innan sambandsins eftir ákvörðun formanna stærstu félaganna um að draga framboð til forystustarfa sé sláandi og erfið. Ákvörðun þeirra kom honum á óvart, sjálfur ætlar hann ekki að bjóða sig fram til forseta. Hann hafði boðið sig fram til 1. varaforseta og segir það standa enn. Anna Kristín Jónsdóttir talaði við hann. Jón Gunnarsson, dómsmálaráðherra leggur aftur fram umdeilt frumvarp um herta útlendingalöggjöf. Katrín Jakobsdóttir forsætisráðherra segir ljóst að aukinn fjöldi hælisleitenda auki álag á innviði. Alma Ómarsdóttir talaði við þau. Forseti Úkraínu óskaði þess á fundi með leiðtogum G-7 iðnríkjaeftir að alþjóðlegum hópi yrði falið að fylgjast með öryggismálum á landamærum Úkraínu og Hvíta-Rússlands þar sem árás hvítrússnesks herliðs væri yfirvofandi. Ásgeir Tómasson sagði frá.

Spegillinn 11. október 2022 Umsjón: Anna Kristín Jónsdóttir. Tæknimaður: Markús Hjaltason. Stjórn útsendingar fréttahluta: Valgerður Þorsteinsdóttir Formenn VR, Eflingar og Starfsgreinasambandsins hafa allir fallið frá framboði til æðstu embætta Alþýðusambands Íslands. Formennirnir og fjöldi stuðningsmanna þeirra gengu út af þingi ASÍ í dag. Þórdís Arnljótsdóttir ræddi við Ragnar Þór Ingólfsson, formann VR, Vilhjálm Birgisson formann Starfsgreinasambandsins og Sólveigu Önnu Jónsdóttur formann Eflingar. Augu fjölmargra landsmanna eru á Portúgal þessa stundina. Íslenska kvennalandsliðið stendur í eldlínunni og freistar þess að tryggja sér sæti á heimsmeistaramóti í fyrsta sinn. Freyr Gígja Gunnarsson fréttamaður greindi frá marki sem Íslendingar skoruðu og dæmt var af. Leiðtogar sjö stærstu iðnríkja heims ætla að draga Vladimír Pútín Rússlandsforseta til ábyrgðar fyrir tugi flugskeytaárása á almenna borgara og samfélagsinnviði í gær. Ferðaþjónustan á Norðurlandi krefst þess að reglulegur snjómokstur verði tekinn upp á Dettifossvegi. Fossinn sé einn af lykilstöðum í ferðaþjónustu í fjórðungnum. Þessu er líkt við að ófært væri að Gullfossi allan veturinn. Ágúst Ólafsson talaði við Arnheiði Jóhannsdóttur, framkvæmdastjóra Markaðsstofu Norðurlands. Mikill fjöldi stuðningsfólks Julians Assange, stofnanda WikiLeaks, sló hring um þinghúsið í Westminster í Lundúnum, höfuðborg Bretlands um helgina, og krafðist þess að hann yrði umsvifalaust látinn laus. Markús Þórhallsson sagði frá. ------------------ Kristján Þórður Sveinbjarnarson, sitjandi forseti ASÍ segir að staðan innan sambandsins eftir ákvörðun formanna stærstu félaganna um að draga framboð til forystustarfa sé sláandi og erfið. Ákvörðun þeirra kom honum á óvart, sjálfur ætlar hann ekki að bjóða sig fram til forseta. Hann hafði boðið sig fram til 1. varaforseta og segir það standa enn. Anna Kristín Jónsdóttir talaði við hann. Jón Gunnarsson, dómsmálaráðherra leggur aftur fram umdeilt frumvarp um herta útlendingalöggjöf. Katrín Jakobsdóttir forsætisráðherra segir ljóst að aukinn fjöldi hælisleitenda auki álag á innviði. Alma Ómarsdóttir talaði við þau. Forseti Úkraínu óskaði þess á fundi með leiðtogum G-7 iðnríkjaeftir að alþjóðlegum hópi yrði falið að fylgjast með öryggismálum á landamærum Úkraínu og Hvíta-Rússlands þar sem árás hvítrússnesks herliðs væri yfirvofandi. Ásgeir Tómasson sagði frá.

Spegillinn 11. október 2022 Umsjón: Anna Kristín Jónsdóttir. Tæknimaður: Markús Hjaltason. Stjórn útsendingar fréttahluta: Valgerður Þorsteinsdóttir Formenn VR, Eflingar og Starfsgreinasambandsins hafa allir fallið frá framboði til æðstu embætta Alþýðusambands Íslands. Formennirnir og fjöldi stuðningsmanna þeirra gengu út af þingi ASÍ í dag. Þórdís Arnljótsdóttir ræddi við Ragnar Þór Ingólfsson, formann VR, Vilhjálm Birgisson formann Starfsgreinasambandsins og Sólveigu Önnu Jónsdóttur formann Eflingar. Augu fjölmargra landsmanna eru á Portúgal þessa stundina. Íslenska kvennalandsliðið stendur í eldlínunni og freistar þess að tryggja sér sæti á heimsmeistaramóti í fyrsta sinn. Freyr Gígja Gunnarsson fréttamaður greindi frá marki sem Íslendingar skoruðu og dæmt var af. Leiðtogar sjö stærstu iðnríkja heims ætla að draga Vladimír Pútín Rússlandsforseta til ábyrgðar fyrir tugi flugskeytaárása á almenna borgara og samfélagsinnviði í gær. Ferðaþjónustan á Norðurlandi krefst þess að reglulegur snjómokstur verði tekinn upp á Dettifossvegi. Fossinn sé einn af lykilstöðum í ferðaþjónustu í fjórðungnum. Þessu er líkt við að ófært væri að Gullfossi allan veturinn. Ágúst Ólafsson talaði við Arnheiði Jóhannsdóttur, framkvæmdastjóra Markaðsstofu Norðurlands. Mikill fjöldi stuðningsfólks Julians Assange, stofnanda WikiLeaks, sló hring um þinghúsið í Westminster í Lundúnum, höfuðborg Bretlands um helgina, og krafðist þess að hann yrði umsvifalaust látinn laus. Markús Þórhallsson sagði frá. ------------------ Kristján Þórður Sveinbjarnarson, sitjandi forseti ASÍ segir að staðan innan sambandsins eftir ákvörðun formanna stærstu félaganna um að draga framboð til forystustarfa sé sláandi og erfið. Ákvörðun þeirra kom honum á óvart, sjálfur ætlar hann ekki að bjóða sig fram til forseta. Hann hafði boðið sig fram til 1. varaforseta og segir það standa enn. Anna Kristín Jónsdóttir talaði við hann. Jón Gunnarsson, dómsmálaráðherra leggur aftur fram umdeilt frumvarp um herta útlendingalöggjöf. Katrín Jakobsdóttir forsætisráðherra segir ljóst að aukinn fjöldi hælisleitenda auki álag á innviði. Alma Ómarsdóttir talaði við þau. Forseti Úkraínu óskaði þess á fundi með leiðtogum G-7 iðnríkjaeftir að alþjóðlegum hópi yrði falið að fylgjast með öryggismálum á landamærum Úkraínu og Hvíta-Rússlands þar sem árás hvítrússnesks herliðs væri yfirvofandi. Ásgeir Tómasson sagði frá.

Puķu pods uz palodzes var būt mīļš rūpju objekts mums, bet, vai tas jūt mūsu gādību? Kaktusa spēja pielāgoties un izdzīvot, kad esam to uz laiku atstājuši novārtā, ir spilgts pierādījums tam, ka augiem ir izdzīvošanas stratēģijas un tie nav pilnīgi bezspēcīgi. Taču, vai augi spēj "pieņemt lēmumus", vai tiem varētu piemist kas tāds, ko cilvēku pasaulē saucam par apziņu par sevi un apkārtējo vidi. Vai augi apzinās pasauli sev apkārt un kā tie reaģē uz pasauli sev apkārt, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš. Vai ir pamats domāt, ka augi sajūt to, kas notiek istabā un kā pret tiem izturamies?  "Tas jautājums ir ļoti aktuāls jau no senām dienām. Ir romantiskās bioloģijas virziens, kad bija tendence augiem piedēvēt pilnīgi visas tās pašas izjūtas, kas ir cilvēkam. Šeit uzreiz gribu teikt, ka ir jāatšķir, vai tās ir sajūtas, vai tās ir izjūtas, jo mēs pilnīgi kaut ko atšķirīgu ar to saprotam," atzīst Ģederts Ieviņš. "Starp citu, Linnejs, viens no bioloģiskās taksonomijas pamatlicējiem arī biju aizrāvies ar domu, ka augiem ir emocijas, un īpaši apsprieda šo jautājumu saistībā ar augu dzimumvairošanos." "Ja mēs paskatāmies no otras puses, tad ir skaidrs, ka mēs augu spēju pielāgoties videi bieži vien jaucam ar augu spēju apzināti reaģēt uz šīm vides izmaiņām," turpina Ģederts Ieviņš. Kāpēc pamanām dažādas atšķirības, par kurām šķiet - augs saņēmies pēc tam, kad viņa teica - metīšu ārā? "Mēs noteikti pamanām tos gadījumus, kad ir pozitīva ietekme, drīzāk nepamanām, vai gribam aizmirst tos, kad negatīva ietekme. Es teiktu, ka tā drīzāk ir vēlme cilvēkam savu apziņu paplašināt, jo bieži vien mums ir par maz ar savu personīgo apziņu," norāda Ģederts Ieviņš.  "Mēs zinām, ir kaut kāda kolektīvā apziņa vēl, un mēs mēģinām iekļaut savā apziņā daudzas citas lietas, arī citas dzīvās būtnes, un arī fizikālas parādības. Mums gribas ar savu apziņu mijiedarboties plašāk šajā pasaulē, arī ar kokiem, augiem akmeņiem un tā tālāk. Tajā ziņā viss ir kārtībā, ja skatāmies no apziņas puses. Bet, ja mēs skatāmies no auga puses, sākās ļoti lielas problēmas, un diemžēl zinātnieki arī burtiski pēdējās divas desmitgades ir parādījuši, ka ļoti daudzi šajā ziņā nevar teikt, grēko, bet aizraujas ar tādu analoģiju izmantošanu augu bioloģijā, kas faktiski robežojas un bieži vien ir metaforas," vērtē Ģederts Ieviņš. "Ir labi zināms tāds augu pētnieku virziens, kas saka, ka viņi pārstāv augu neirobioloģiju, kas absolūti ir metafora, jo patiesībā mēs saprotam, ka augiem nav nervu sistēmas, nav smadzeņu, kas varētu šāda veida reakcijas viņiem nodrošināt," atzīst Ģederts Ieviņš. Arī kukaiņiem sāp Sāp visiem, pat augi reaģē uz sāpēm. Par sāpju izjūtu atbild vesela nervu sistēmas mašinērija: sāpes tiek pārraidītas uz centrālo nervu sistēmu un tad seko  atbildes reakcijas. Pat baktērijas izvairās no sev  nepatīkamas vides, tad skaidrs, ka arī kukaiņi reaģē uz sāpēm, saka Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors un Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks Indriķis Krams. Viņam  arī jautājam, kā var noteikt, ka kukaiņiem sāp, un kur to ķermenī ir izvietoti receptori, jeb sāpju  uztvērēji. Apvienotas Karalistes zinātņu akadēmijas speciālisti pirms pāris gadiem  publicēja pētījumu, kurā skaidroja, ka eksperimenta nolūkos drozofilai  jeb  augļu mušiņai tika noņemta viena kāja un pēc tam kukainim ir parādījies  hronisku sāpju  simptoms. Pētnieki novēroja, ka mušiņa ir zaudējusi, tā teikt, savu "sāpju bremžu" mehānismu – tas ir, sāpju uztvere pastiprinājās.  

Jo mazāk saules un siltuma, jo vairāk  jāaizdomājas par to, kā mums palīdzēt savam organismam turēties pretī rudens drēgnumam. Tam labs palīgs ir veselības augi, ar kuriem šonedēļ varēs iepazīties izstādē Latvijas Dabas muzejā. Bet tiem, kas uz muzeju netiek, jāklausās raidījums Kā labāk dzīvot, kurā izstādes dalībnieki stāsta par garšaugu un veselības augu audzēšanu. Raidījuma viešņas - Artūra Sildes dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedres: Sarma Žarčinska, kluba valdes priekšsēdētāja, Niāra Trone, kura zina visu par smiltsērkšķu audzēšanu un to lietošanu, un Maija Čerjaka, pārzina čili piparu un paprikas audzēšanu No 21. līdz 25. septembrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisinās izstāde „Veselības augi un garšaugi 2022”, kas tapusi sadarbībā ar Artūra Sildes Dārzkopības entuziastu klubu „Tomāts” un Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcām. Rudenī, kad īpaši svarīga kļūst imunitātes stiprināšana, piedāvājam iepazīt ārstniecības augu, garšaugu un dažādu netradicionālo dārzeņu daudzveidību, saņemt konsultācijas par to audzēšanu un uzzināt par to plašajām lietošanas iespējām.  

Í boði Orku Náttúrunnar, Dominos, Landsbankans og bílaumboðsins Heklu hitar Heimavöllurinn upp fyrir EM á Englandi! Knattspyrnukonurnar Ingunn Haraldsdóttir og Lilja Dögg Valþórsdóttir mættu og fóru yfir A-riðil mótsins. Í honum leika gestgjafarnir í Englandi, Austurríki, Noregur og nýliðar Norður-Írlands.

Susan Powell var gift tveggja barna móðir sem hvarf skyndilega eftir að hafa tekið kríu. Eiginmaður hennar og börnin fóru skyndilega í útilegu og þegar þau komu heim þá var hún horfin. Augu lögreglunnar beindust fljótt að eiginmanni hennar, sem og tengdaföður, en hann hafði verið mjög óviðeigandi við hana. Ekki leið á löngu þar til annað áfall dundi yfir fjölskylduna og aðrir meðlimir mættu örlögum sínum.   Viltu meira efni?  www.pardus.is/mordskurinn   Fylgdu okkur á samfélagsmiðlum:  www.facebook.com/mordskurinn www.instagram.com/mordskurinn 

Šomēnes lielu jubileju atzīmē Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Raidījumā ceļosim Botāniskā dārza vēsturē no pirmsākumiem līdz mūsdienām, ielūkojoties gan kolekcijas retumos, gan pētniecībā, kas norisinājusies Botāniskajā dārzā gadsimta laikā. Kāds bijis Botāniskā dārza gadsimts, kādi vēsturiskie notikumi to veidojuši un kāda ir botānisko dārzu funkcija pasaulē stāsta LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs un LU Botāniskā dārza direktora vietniece, Augu bioloģijas laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Signe Tomsone.

Í Hismi vikunnar förum við yfir New York ferð Grétars, verðbólguna, hlaupaáskorun Árna, miðaldra hjólahóp sem festist á Spáni, lýðræðisveisluna sem prófkjörin eru og í hverju góð þjónusta felst.