Podcasts about humanit

"Aujourd'hui, j'ai beaucoup de tendresse pour mes imperfections." L'animateur star de "Rendez-vous en Terre Inconnue" et "Un dimanche à la campagne" a éclairé la télévision avec une lumière singulière. Depuis des années, Frédéric Lopez invite des inconnus, des artistes, des êtres cabossés et lumineux à se confier. Derrière l'animateur, il y a aussi un homme en quête de paix avec lui-même. Chez Lueurs, il a accepté de passer du côté de l'invité pour faire l'éloge de la vulnérabilité... la sienne. Belle écoute ! ✨ 

Co ho jako začínajícího lékaře táhlo do Afriky? Jak moc se jeho představy lišily od reality? Proč mu tak přirostla k srdci nemocnice v keňském Itibu? Mohou se i čeští lékaři a studenti něco naučit od místních zdravotníků? Jak se v Africe dívají na zdraví a nemoc? Naučila ho zkušenost z Afriky žít víc "tady a teď"? Co si uvědomil, když se sám ocitl na lůžku opavské nemocnice, kde působil jako lékař? Jací jsou jeho studenti? A jaké budou jeho Vánoce?Všechny díly podcastu Jak to vidí... můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Co ho jako začínajícího lékaře táhlo do Afriky? Jak moc se jeho představy lišily od reality? Proč mu tak přirostla k srdci nemocnice v keňském Itibu? Mohou se i čeští lékaři a studenti něco naučit od místních zdravotníků? Jak se v Africe dívají na zdraví a nemoc? Naučila ho zkušenost z Afriky žít víc "tady a teď"? Co si uvědomil, když se sám ocitl na lůžku opavské nemocnice, kde působil jako lékař? Jací jsou jeho studenti? A jaké budou jeho Vánoce?

Johnen, Christof www.deutschlandfunkkultur.de, Studio 9

Líder da ONU condenou ofensiva que deslocou mais de 200 mil pessoas nos últimos dias; confrontos deixaram 74 civis mortos e pelo menos 83 feridos; programas de assistência humanitária, incluindo ajuda alimentar e cuidados de saúde, foram afetados pela insegurança.

Debate desta quarta-feira enfatizou piora da situação de mulheres e meninas; quase metade da população afegã enfrenta necessidades básicas para viver.

Padomju un nacistiskajam režīmam ir daudz kopīga - tie abi radījuši neskaitāmus noziegumus pret cilvēkiem, valstu kultūru un autonomiju. Vai varam teikt, ka totalitāri režīmi darbojās pēc līdzīga principa un mācījušies viens no otra? Kur ar šodienas acīm raugoties redzam kopīgo, kāpēc šajos laikos ir svarīgi atkārtot šīs tumšās 20. gadsimta vēstures lappuses un un kādas sekas uz Latvijas sabiedrību atstāja nacistiskais un padomju režīms? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un vēsturnieks Aivars Stranga. Holokausta liecinieka monogrāfija. Sarun ar Marģeru Vestermani. 1. daļa Holokausta liecinieks, vēsturnieks Marģers Vestermanis 2025. gadā ne tikai atzīmējis savu simto jubileju, bet arī laidis klajā monogrāfiju “Cilvēcība tomēr nebija mirusi. Ebreju glābšana nacistu okupētajā Latvijā 1941-1945””. Kā autors ar šī laika acīm raugās uz tā laika notikumiem un par ko stāsta grāmata? “Cilvēcība tomēr nebija mirusi” - tā saucas grāmata, ko ilga darba rezultātā radījis un šogad savā 100. jubilejā rokās turējis muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs, ilggadējs vadītājs un joprojām šī muzeja kurators Marģers Vestermanis. Viņš pats, kaut izgājis cauri smagai un sāpīgai pieredzei holokaustā, ir gatavs ar šiem stāstiem dalīties. Nacistu okupācijas laikā viņš ieslodzīts Rīgas geto, vēlāk atradies gan Mežaparka, gan Dundagas koncentrācijas nometnē, tad izbēdzis un pievienojies partizāniem, bet savu ģimeni zaudējis Rumbulas masu slaktiņos 1941. gada 8. decembrī.  Ar Marģeru Vestermani tiekamies, lai pārlapotu grāmatu, kurā būtiska vieta atvēlēta ebreju glabējiem. Vienlaikus grāmatā fiksēti vēstures fakti, citāti no publiski paustiem pazemojumiem pret ebrejiem un atmiņas.   Grāmatā Vestermanis aicina lasītājus atgriezties 1938. gada vasarā. Hitlers tajā brīdī jau ir okupējis Austriju, un tas ir viņa lielo radiorunu laiks, kad, kāpinot balsi līdz histēriskai kliegšanai, Hitlers paziņo, ka viņa pēdējā prasība ir vāciski runājošā Sudetija Čehoslovākijā. Nākamajā gadā nacistiskā Vācija ieved karaspēku visā Čehoslovākijā un pēc tam arī Polijā. Lielvalstis, kā Lielbritānija un Francija, publicēja garantijas, ka Polijas uzbrukuma gadījumā tās ies palīgā. Bet nekas nenotika. -- Bet par sev nozīmīgu grāmatu stāsta vēsturnieks Andris Levāns. "Grāmata, kuru es es izvēlējos, ir ļoti vienkārša un mazlietiņ neparasti šim laikam. Kā par daudzām lietām šajā laikā, par mīlas dzeju cilvēki nerunā vai runā reti. Grāmata ir vācu valodā, un tās nosaukums ir "Deutsche Liebeslieder" (Vācu mīlas dziesmas). Tā ir neliela grāmatiņa, kas izdota 1909. gadā. Dzejas izlase, kur ir apkopoti sacerējumi par mīlestību pantmērā no 12. līdz 20. gadsimtam," atklāj Andris Levāns.

Sedan vapenvilan mellan Israel och Hamas trädde i kraft för två månader sedan har hopp väckts om att situationen för civilbefolkningen ska förbättras. Men hur ser situationen egentligen ut på marken och når nödhjälpen fram till de som behöver? Gäst: Ulrika Modéer, generalsekreterare för Svenska Röda Korset Programledare: Jon Andersson

Pievēršamies vulkāniem, ziemeļvalstu ģeoloģijai un tam, kā šī mežonīgā un skarbā daba jaušama ziemeļu tautu neparastajā folkloras mantojumā. Milži, rūķi, un troļļi kalnos, alās un pazemē; vulkāns Hekla kā vārti uz elli - nostāsti un teikas par dieviem un mītiskām būtnēm, kas mīt līdzās cilvēkiem ziemeļu tautu neparastajā dabā,- tie caurvijuši gan skandināvu fokloru senatnē, gan pat mūsdienu populāro kultūru. Vai kalnu troļļi savulaik kalpojuši kā skaidrojums neparastajām skaņām klinšu alās? Vai vulkānisku izvirdumi likuši islandiešiem domāt par dieviem un dēmoniem, kas ir līdzās, un kāpēc vēl pagājušajā gadsimtā Islandē varēja sastapt ļaudis, kas ticēja elfiem? Kā daba iedvesmojusi ziemeļu tautu fokloru un kur redzam tās neparastos piemērus? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Ingus Barovskis un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeologs Ģirts Stinkulis.

Valor solicitado pelo Escritório da ONU de Assistência Humanitária, Ocha, visa responder a emergências globais; chefe humanitário diz que montante do apelo a ser  apresentado aos Estados-membros é uma fração das necessidades humanitárias gerais.

Krankenhäuser schließen, Frauen gebären Kinder auf der Straße: Die Hilfsorganisation Care warnt vor einer humanitären Katastrophe in Syrien. Sie fordert weitere Hilfsgelder, um die Menschen mit Essen und Medikamenten versorgen zu können. Grunwald, Maria www.deutschlandfunk.de, Interviews

durée : 00:58:32 - Concordance des temps - par : Jean-Noël Jeanneney - Longtemps perçues comme des intruses menaçant l'ordre social, les étudiantes ont conquis l'université entre 1870 et 1940. Amélie Puche retrace le combat de ces pionnières pour accéder aux études prestigieuses et rompre avec une “destinée naturelle” qui les cantonnait au foyer. - réalisation : Vincent Abouchar - invités : Amélie Puche Docteure en histoire contemporaine et post-doctorante à l'Institut des Humanités en Médecine (IHM – Lausanne).

Até quinta-feira houve um aumento de mortes, deslocamentos, operações militares, demolições e ataques de residentes de assentamentos na Cisjordânia, incluindo Jerusalém Oriental, ao longo de 2025.

Gerda Hasselfeldt zu Gast im Podcast Menschenrechte: nachgefragt der Zeitschrift Die Politische Meinung und der Konrad-Adenauer-Stiftung. Acht Jahre lang war sie Präsidentin des Deutschen Roten Kreuzes (DRK), als erste Frau seit Bestehen des DRK. Am vergangenen Samstag hat sie die Leitung an Hermann Gröhe abgegeben. Wir haben mit ihr in einer Zeit mit mehr als 130 Kriegen und bewaffneten Konflikten weltweit über die internationale Rotkreuzbewegung gesprochen. Noch nie wurden in diesen Konflikten so viele Helfer getötet wie in den vergangenen Jahren. Es ging um die Rolle der Frauen und ihren hohen Anteil am Erfolg der Bewegung. Und über einen bis heute wichtigen Teil der Arbeit des DRK: um den Suchdienst. Bis heute werden Tausende Suchanfragen gestellt, in der Hoffnung, Menschen, die seit dem 2. Weltkrieg vermisst werden, wiederzufinden oder Aufklärung über ihr Schicksal zu erlangen. Und Gerda Hasselfeldt spricht darüber, wie wichtig Neutralität für die Arbeit des Roten Kreuzes ist. Sie ist die Voraussetzung, von allen beteiligten Konfliktparteien akzeptiert zu werden.

Et si la vraie révolution n'était pas de faire plus, mais de faire mieux ? Dans cet épisode méditatif, j'appuie sur pause. Sur cette course effrénée vers toujours plus de productivité. Entre une recette de chocolat chaud réconfortant et des réflexions sur l'intelligence artificielle, je t'invite à reconsidérer notre rapport au temps, à la nature, et à ce qui fait de nous des êtres pleinement humains. Parce que 2026 approche, et avec elle, la promesse d'un nouveau cycle — plus lent, plus vrai, plus aligné.Détail de l'épisode : Une Pause Nécessaire : Suspension de la série sur le processus créatif pour un épisode méditatif axé sur le ressenti de décembre.Volonté de Simplification pour 2026 : Objectif de simplifier le podcast, possiblement avec des formats plus courts, pour assurer la continuité.Fin de Cycle 2025 et Renouveau 2026 : 2025 a été mouvementée, décembre est un moment pour "faire le ménage" et se préparer pour le nouveau cycle de 2026 (le chiffre 1).Lassitude de la Productivité à tout Prix : Remise en question de la quête constante de productivité ultime et du perfectionnisme, source d'épuisement.L'IA comme Outil de Libération Humaine : L'Intelligence Artificielle doit servir à ne plus se "casser la tête" et non à automatiser et déléguer à 200%. Elle doit nous aider à ralentir et à respecter notre rythme, et non à nous accélérer davantage.Le Besoin de Ralentissement ("Slow Life") : Nécessité d'écouter le corps, de retrouver le temps de lire, et de s'aligner sur les rythmes naturels plutôt que sur le mode "rapide, rapide" du numérique - où tout va toujours plus voir trop vite.Reconnexion à l'Essentiel : Invitation à remettre en question nos schémas de vie rapides, à se déconnecter de l'inconscient collectif anxiogène des écrans, et à se connecter à la nature et au présent.Retrouvez mes articles et formations sur mon site.Actuellement la formation IA authentique et connectée est disponible spécialement pour les fêtes !

Cerca de 65% dos 107,784 deslocados internos são crianças; grande parte delas estão ao relento e sem acesso ao ensino; 60 mil deslocados internos necessitam kits de dignidade, tendas, comida, água e saneamento. 

Raidījumā pievēršamies antīkās pasaules mantojumam. Tik tāla un mītiska, mūs šķir tūkstoši gadu - tā var domāt par sengrieķu kultūras mantojumu. Vai šodienas lasītājam sengrieķu lugas un eposi vēl ir saistoši? Kas ir kopīgie pieturas punkti šodienas un tā laika cilvēka dzīvē un sabiedrībā un vai šodien, lasot tik senus tekstus varam ar aizrautību tos saistīt ar sev aktuālām lietām. Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē filoloģijas doktore, antīkās literatūras pētniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docente Ilona Gorņeva un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Helēnistikas centra idejas iniciatore Ilze Rūmniece. -- Novembrī un decembrī norit pasākumu cikls “Antīkā literatūra mums. Ὁ βίος βραχύς, ἡ δὲ τέχνη μακρή / Ars longa, vita brevis / Dzīve īsa, bet māksla ilglaicīga”, ko īstenos LU Humanitāro zinātņu fakultātes Eiropas valodu nodaļas klasiskie filologi. Jau aizvadīts simpozijs “Māksla un mākslinieciskais sengrieķu tekstos” Mākslas muzejā Rīgas birža. Zinātnes ziņas ASV Ziemeļkarolīnas Universitātes Čapelhilā pētnieku jaunākais veikums liecina - jūras bruņurupuču mazuļi izmanto savu spēju sajust Zemes magnētisko lauku, lai uzreiz pēc izšķilšanās noteiktu savu atrašanās vietu garajos migrācijas maršrutos okeānā. Pētnieku atklājumi publicēti žurnālā “Eksperimentālā bioloģija”, un tas ir vēl viens interesants pavērsiens sarunai par dzīvnieku maņām un spēju orientēties telpā.  Zinātniekiem ir skaidrs, ka pastāv divi veidi uztvert magnētiskos laukus. Viena iespēja paredz gaismas jutīgas molekulas, kas reaģē uz magnētiskajiem apstākļiem un varētu ļaut dzīvniekam redzēt magnētiskos modeļus. Otra iespēja ietver mazus magnetīta kristālus ķermenī, kas mainās, reaģējot uz magnētiskajiem spēkiem, un ļautu dzīvniekam sajust lauku.  Pētnieku agrāks darbs jau uzrādījis, ka jūras bruņurupuču mazuļi var iemācīties sasaistīt noteiktu magnētisko lauku ar barības klātbūtni. Šādos gadījumos bruņurupuči reaģē ar t.s. deju - paceļ daļu ķermeņa virs ūdens, atver muti un kustina priekšējās pleznas. Tādējādi, barojot mazuļus, kamēr tie ievietoti noteiktā magnētiskajā laukā, pētnieki apmācījuši bruņurupučus reaģēt ar kustību ikreiz, kad tie vēlāk atkal sastaptu to pašu magnētisko signālu.  Pētnieku komanda sapratusi, ka šī trenētā uzvedība varētu palīdzēt noteikt, kuru magnētisko maņu bruņurupuči izmanto. Viņi pakļāva mazuļus spēcīgam magnētiskajam impulsam, kas īslaicīgi traucēja bruņurupuču spējai sajust magnētiskos spēkus. Ja bruņurupuči pēc tam pārstātu dejot, tas norādītu, ka tie parasti izmanto uz pieskārienu balstītu magnētisko maņu. Un patiesi - pēc impulsa iedarbības mazuļi “dejoja” retāk. Par šo pētījumu un dzīvnieku spēju uztvert Zemes magnētisko lauku stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Oskars Keišs. 

L'IRCOM propose une licence alliant humanités et sciences politiques, qui permet aux étudiants de développer une solide culture générale tout en mûrissant leur projet d'avenir grâce à un accompagnement personnalisé.Dans un cadre exigeant mais bienveillant, cette formation prépare efficacement aux masters variés tout en construisant une vraie colonne vertébrale intellectuelle et personnelle.4 campus pour la rentrée 2026 : Angers - Lyon - Bordeaux - Yaoundé✅ DANS CET EPISODE NOUS ABORDONS :Le projet pédagogique de l'IRCOM : une formation pluridisciplinaire fondée sur les humanités (philosophie, histoire, littérature, rhétorique…) pour aider les jeunes à se comprendre, à structurer leur pensée et à choisir leur voie.L'accompagnement des étudiants : un encadrement fort et individualisé, avec de petits effectifs (60 élèves max par promo), des stages dès la L2, une mobilité internationale en L3, et une vraie proximité entre professeurs et élèves.Le profil des candidats et les débouchés : l'école recherche des jeunes prêts à s'engager, curieux et motivés, sans exiger une idée de projet professionnel figée. Les débouchés sont variés : journalisme, relations internationales, management, communication, diplomatie, etc.Candidature via ParcoursupPour en savoir plus : https://www.ircom.fr/formations/licence-science-politique-humanites/L'IRCOML'Ircom développe depuis 1984 un enseignement qui vise au plein épanouissement de chaque étudiant. Les formations ont pour vocation d'éveiller son intelligence, d'aiguiser son discernement et d'ouvrir son cœur.L'Ircom accompagne chaque personne dans le développement de ses talents et la recherche du lieu où elle pourra les faire fructifier au mieux.L'Ircom participe à la transformation de la société. Elle encourage les nouvelles générations à l'exercice de la responsabilité et développe le sens de l'engagement au service du bien commun dans les sphères économiques, politiques et sociales.Les formations de l'Ircom s'appuient sur l'enseignement social chrétien pour former des leaders responsables et engagés dans le monde.Contenu sponsoriséℹ️ SUIVEZ L'ACTUALITÉ DE L'ORIENTATIONInscrivez-vous à l'Hebdo de l'orientation : https://azimut-orientation.com/abonnez-vous-a-la-newsletter/ (vous recevrez en cadeau un guide téléchargeable)

Zehntausende bislang streng geheime Fotos und Dokumente liefern neue Erkenntnisse zu den Verbrechen der Assad-Diktatur am eigenen Volk. Das zeigen Recherchen, an denen NDR, WDR und SZ beteiligt waren. │ Ein Jahr nach dem Sturz von Machthaber Assad in Syrien ist die Lage im Land schwierig. │ Kann mit eingefrorenem russischen Vermögen in der EU die Ukraine unterstützt werden? Darüber wird weiterhin diskutiert. Vor allem Belgien zeigt sich skeptisch. │ Die Organisation für Sicherheit und Zusammenarbeit in Europa bereitet sich auf einen möglichen Einsatz zur Überwachung eines künftigen Waffenstillstandes in der Ukraine vor. │ Humanitäre Organisationen richten sich mit einem Appell an Kanzler Merz, bevor er am Wochenende nach Israel reist.

Foco da atuação envolve alimentação, abrigo, proteção e preparação para o inverno; Ocha pronto para fornecer suprimentos de abrigo para até 1,3 milhão de pess

Especialistas independentes expressam preocupação com a revisão da Diretiva Facilitação; proposta poderá criminalizar ajuda prestada a pessoas em perigo; relatores instam UE a incluir isenção humanitária obrigatória.

Vojna na Ukrajine má svoje veľké i malé dejiny. A rovnako veľké i malé príbehy v nich. Ak tým veľkým aktuálne dominuje tzv. mierový plán a diplomatická horúčka telefonátov (i tých uniknutých), stretnutí či rozhovorov na najvyššej úrovni, malé dejiny tejto vojny sa zdanlivo paradoxne píšu aj na Slovensku:- sanitkami, ktoré posielame na front,- kamiónmi materiálnej pomoci,- i dodávkami dobrovoľníkov, ktorí pravidelne otáčajú tisíce kilometrov, aby sa podelili s postihnutými Putinovou agresiou.Jednou z kapitol tých malých dejín vojny je aj dobročinná zbierka Vianočná krabička pre ukrajinské deti, ktorá premieňa použité topánkové krabice na obaly radosti pre malých Ukrajincov. Zo Slovenska odchádzajú už v týchto hodinách, aby svojich adresátov zastihli ešte do Vianoc.Stojí za ňou aj bývalý spravodajský fotoreportér so skúsenosťou z Iraku či Kurdistanu Anton Frič, v spolupráci s dobrovoľníkmi zo združenia Vaša charita.Má ešte zmysel pomáhať Ukrajincom, ak aj v čase vojny dávajú priestor korupcii? A v akých podmienkach sa žije v blízkosti frontu? Nie je nebezpečné ísť tam hoc s darčekmi, keď taký šahíd ich nerozozná?Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Vojna na Ukrajine má svoje veľké i malé dejiny. A rovnako veľké i malé príbehy v nich. Ak tým veľkým aktuálne dominuje tzv. mierový plán a diplomatická horúčka telefonátov (i tých uniknutých), stretnutí či rozhovorov na najvyššej úrovni, malé dejiny tejto vojny sa zdanlivo paradoxne píšu aj na Slovensku:- sanitkami, ktoré posielame na front,- kamiónmi materiálnej pomoci,- i dodávkami dobrovoľníkov, ktorí pravidelne otáčajú tisíce kilometrov, aby sa podelili s postihnutými Putinovou agresiou.Jednou z kapitol tých malých dejín vojny je aj dobročinná zbierka Vianočná krabička pre ukrajinské deti, ktorá premieňa použité topánkové krabice na obaly radosti pre malých Ukrajincov. Zo Slovenska odchádzajú už v týchto hodinách, aby svojich adresátov zastihli ešte do Vianoc.Stojí za ňou aj bývalý spravodajský fotoreportér so skúsenosťou z Iraku či Kurdistanu Anton Frič, v spolupráci s dobrovoľníkmi zo združenia Vaša charita.Má ešte zmysel pomáhať Ukrajincom, ak aj v čase vojny dávajú priestor korupcii? A v akých podmienkach sa žije v blízkosti frontu? Nie je nebezpečné ísť tam hoc s darčekmi, keď taký šahíd ich nerozozná?Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Après trois jours de grève nationale en Belgique, le journaliste et prof de philo Simon Brunfaut relit Albert Camus et interroge le sens de la révolte. C'est à retrouver dans son billet « À quoi tu penses ? ». Merci pour votre écoute Dans quel Monde on vit, c'est également en direct tous les samedi de 10h à 11h sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez tous les épisodes de Dans quel Monde on vit sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8524 Et si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Hébergé par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Univ.Prof. Dr. Joachim Bauer ist Neurowissenschafter, Genforscher, Facharzt für Psychiatrie und Psychotherapie, sowie Facharzt für Innere Medizin. Er ist in beiden Fächern habilitiert und zudem als Psychotherapeut ausgebildet und tätig. Professor Bauer lehrt und forscht und praktiziert in Berlin. Er hat ein gutes Dutzend viel beachteter Bücher geschrieben, darunter drei Spiegel-Bestseller. Sendehinweis: ORF Radio Vorarlberg am 29.11.2025.

Cruz Vermelha relata intensificação dos confrontos, aumento do deslocamento interno e forte pressão sobre serviços essenciais em grande parte do país.

Dans le tourbillon des révolutions technologiques nous allons vous éclairer sur l'IA, son fonctionnement, ses coulisses. Mais une question brûlante s'impose : allons-nous assister à la fin des métiers traditionnels ?Alors que l'intelligence artificielle s'installe dans nos vies au quotidien partout et pour tout, elle bouscule aussi nos habitudes de travail et redessine le paysage de l'emploi. Mais s'agit-il d'une menace ou d'une chance ?Certains redoutent une disparition massive des professions historiques, remplacées par des algorithmes et des machines toujours plus performantes. Chauffeurs, comptables, journalistes, artisans… quels métiers risquent réellement de disparaître ?D'autres y voient une formidable opportunité : celle de créer de nouveaux emplois, de libérer les humains des tâches répétitives et de valoriser leur créativité. Mais encore faut-il savoir quels métiers émergent grâce à l'IA et comment s'y préparer.Cette révolution soulève aussi des enjeux sociaux et éthiques majeurs : fracture numérique, chômage, reconversion professionnelle, formation des jeunes générations… Sommes-nous prêts à affronter ce bouleversement ?L'intelligence artificielle va-t-elle tuer l'emploi… ou simplement le transformer ? Va-t-on vers la fin des métiers traditionnels ? C'est tout de suite dans Faut qu'on en parle !AVECPierre BALDY – Doctorant en droit du travail au sein de l'école de droit social de Montpellier sur le sujet “Intelligence artificielle et relations de travail”, membre du collège Humanité, société et IA de l' Association Française pour l'intelligence artificielleRémy CHAPUT – Enseignant à CPE Lyon, chercheur au LIRIS, membre du Collège Humanité, Société et IA à l'AFIA, docteur en Intelligence Artificielle, spécialiste de l'éthique computationnelleSerge ABITEBOUL – informaticien chercheur à l'ENS Paris et directeur de recherche émérite à l'InriaJean-François FOUCARD – Secrétaire National Parcours professionnel à la CFE CGCJulian LUNEAU – Fondateur de The French BOTAbonnez vous à notre chaîne sur YouTube : https://www.youtube.com/c/fautquonenparleNotre site : https://www.fautquonenparle.fr/Rejoignez nous sur Facebook : https://www.facebook.com/fautquonenparle/Suivez nous sur Twitter : https://twitter.com/fautquonenparleToutes les coulisses de notre émission sur Instagram: https://www.instagram.com/fautquonenparle/#fqep #debat #talkshow #IA #informatique #revolution #AISoutenez-nous sur PayPal !

Soyez les bienvenus dans cette émission de Faut qu'on en parle – La suite.On se retrouve après ces deux heures de débat passionnant pour vingt minutes de bonus, afin de prolonger la discussion et vous dévoiler les coulisses de votre émission.Ce soir, on a parlé d'un sujet qui vous a énormément fait réagir : l'intelligence artificielle.Deux heures d'échanges intenses sur ses impacts dans nos vies, nos métiers, et sur les enjeux éthiques qu'elle soulève.Nos invités nous ont éclairés, partagés leurs expériences, leurs doutes, mais aussi leurs espoirs face à cette révolution technologique.Mais dans Faut qu'on en parle – La suite, ne partez pas tout de suite, car c'est ici que l'on découvre les secrets de l'émission, les moments en coulisses, et tout ce qui n'a pas été dit à l'antenne !Bien évidemment, on ne change pas le duo : je suis toujours en compagnie de Luc, mais aussi de tous nos invités qui restent avec nous pour continuer la discussion.AVECPierre BALDY – Doctorant en droit du travail au sein de l'école de droit social de Montpellier sur le sujet “Intelligence artificielle et relations de travail”, membre du collège Humanité, société et IA de l' Association Française pour l'intelligence artificielleRémy CHAPUT – Enseignant à CPE Lyon, chercheur au LIRIS, membre du Collège Humanité, Société et IA à l'AFIA, docteur en Intelligence Artificielle, spécialiste de l'éthique computationnelleSerge ABITEBOUL – informaticien chercheur à l'ENS Paris et directeur de recherche émérite à l'InriaJean-François FOUCARD – Secrétaire National Parcours professionnel à la CFE CGCJulian LUNEAU – Fondateur de The French BOTAbonnez vous à notre chaîne sur YouTube : https://www.youtube.com/c/fautquonenparleNotre site : https://www.fautquonenparle.fr/Rejoignez nous sur Facebook : https://www.facebook.com/fautquonenparle/Suivez nous sur Twitter : https://twitter.com/fautquonenparleToutes les coulisses de notre émission sur Instagram: https://www.instagram.com/fautquonenparle/#fqep #debat #talkshow #IA #informatique #revolution #AISoutenez-nous sur PayPal !

Der Bundesrat unterstützt den Gaza-Friedensplan der USA und stellt für die humanitäre Hilfe in den paläsitinensischen Gebieten zusätzliche 23 Millionen Franken zur Verfügung. Das Geld soll insbesondere notleidenden Kindern im Gazastreifen zugute kommen. (00:00) Intro und Schlagzeilen (01:18) Bundesrat erhöht die humanitäre Hilfe für Gaza (06:03) Nachrichtenübersicht (11:03) Wie soll die Ukraine zu eingefrorenen russischen Geldern kommen? (17:29) Bundesrat will Qualität von Trinkwasser und Gewässern verbessern (21:41) Was trägt der Profifussball zur Schweizer Wirtschaft bei? (24:47) Grossbritannien: Labour präsentiert Dutzende von neuen Steuern (29:26) Sudan: Überlebende berichten von Gräueltaten (35:23) Projekt Icarus erhält neue Flügel (39:57) Vatikan: Latein ist nicht mehr zwingend

Aujourd'hui, Fatima Aït Bounoua, prof de français, Didier Giraud, éleveur de bovins, et Bruno Poncet, cheminot, débattent de l'actualité autour d'Alain Marschall et Olivier Truchot.

Organização informou que a situação humanitária sudanesa continua a deteriorar-se rapidamente; resposta é afetada por deslocações em massa, serviços de saúde sobrecarregados e dificuldades severas para a entrega de ajuda.

Confira na edição do Jornal da Record News desta sexta-feira (21): defesa de Bolsonaro pede prisão domiciliar humanitária. Alexandre de Moraes decreta prisão de Alexandre Ramagem após fuga do Brasil. E mais: países não chegam em consenso sobre combustíveis fósseis na COP30.

Violência crescente e insegurança alimentar sem precedentes causam deslocamentos em massa El Fasher;  deslocamentos em massa, violações dos direitos humanos e milhões de mulheres e meninas sob risco.

Ne viens vien ugunsgrēks rētojis senās Rīgas seju un savulaik uguns vienā ēkā nereti nozīmēja postažu plašā apgabalā. Kā neuzmanība, tā laika paradumi, konflikti un kari svilināja Rīgas ēkas un ielas un kurus no šiem ugunsgrēkiem visvairāk zinām no senām liecībām? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturnieki Mārtiņš Mintaurs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, un Rūdolfs Vītoliņš, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktorants. Ugunsgrēks Rīgā 1812. gadā Ir 1812. gads. Napoleona armija dodas karagājienā uz Krieviju un pa ceļam šķērso tagadējās Latvijas teritoriju, kas tolaik atradās impēriskās Krievijas sastāvā. Kaujās pie Iecavas franču karaspēks jau bija uzvarējis krievu karapulkus, un tuvojas Rīgai. Pilsētā tika izsludināts kara stāvoklis un, lai pilsētas aizstāvju armija varētu brīvi izvietoties un pasargāt Rīgu, tiek dota pavēle nodedzināt tās Maskavas un Pēterburgas priekšpilsētas, kas tolaik bija apbūvētas ar koka mājām. Kas šajā aizsardzības plānā nogāja greizi un kādas sekas tas radīja, stāsta vēsturniece, Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja Anita Čerpinska. Vairāki cilvēki, kurus vēsturniece pieminēja saistībā ar kara tiesu, tika bargi sodīti, proti nošauti, Bet jauni daudz stingrāki ugunsdrošības noteikumi tika pieņemti vien astoņus gadus pēc šī postošā ugunsgrēka. Tajos bija teikts, ka ugunsgrēka dzēšanā pilsētā ir jāpiedalās ikvienam iedzīvotājam, un ja saimniecībā ir zirgs, tad  arī tas kā transporta līdzeklis, ir jāizmanto glābšanas darbos. 

Auf dem Heimweg, als die Stadt bereits in jenes feuchte Dämmerlicht sank, das dem Spätherbst eine gewisse Würde verleiht, fand er – nicht aus Zerstreutheit, sondern gleichsam als leiser Auftrag an sein fühlendes Vernunftwesen – Blumen auf dem Pflaster, einzeln, wie sorgsam hingelegt. Eine gelbe Rose zuerst: die nüchterne Freundschaft, dachte er, nicht ohne das säuerliche Aroma des Verdachts, den die Farbe im Herzen alter Geschichten führt. Dann eine Orchidee, schmal, von beinahe intellektueller Kälte; er fühlte sich gemustert und doch milde gelobt. Eine Iris lag weiter vorn, und mit ihr, wie aus dem Nichts, jenes nervöse Aufflackern des Schöpfergeistes, das ihn manchmal auf dem Heimweg überfiel. Schließlich eine Calla – reine Form, höfliche Faszination – und, wie ein Schatten am Rand der Empfindung, ein Stück Mohn, das in seiner weichen Schwärze etwas von Selbstverlorenheit versprach. So geführt, ließ er die belebte Straße hinter sich. Ein Haselzweig lag quer über dem Pfad: Sehnsucht, ja; die Luft roch nach nassem Holz und nach dem Zufall, der gar keiner war. Er ging weiter, und als die Stadt ganz verstummt war, stand die Hütte – nicht romantisch, vielmehr zweckmäßig, doch in einer Würde, die das Nötige mit dem Schicksal verwechselte. Dort wartete ein Mann, der im Halbdunkel die Ruhe einesjenigen trug, der seine Geschichten nicht eilig hat. Er bat den Ankömmling hinein, wärmte die Hände am gusseisernen Ofen und sagte ohne Prunk: Die Lotophagen. Und er erzählte – nicht schwärmerisch, sondern mit jener trockenen Humanität, die Unerhörtes erträglich macht – von Odysseus' Männern, die den süßen Lotus kosteten, Vergessen fanden und das Heim vergaßen, ja, den Willen selbst, und wie schwer es sei, den Menschen aus der betäubenden Gnade der Gegenwart in die strenge Arbeit der Rückkehr zu heben. Der Zuhörer nickte, und während die Worte sich setzten wie Schnee, schob sich in sein Inneres die heitere Strenge einer Kornblume: Hoffnung, schlicht und blau. Der Mann am Ofen lächelte, griff nach einer verkratzten Mandoline und sang, ohne falsche Scham, nur die Überschrift seines Liedes, die schon alles sagte: „Blau blüht der Enzian“. Die vier Silben standen im Raum wie ein blauer Hut auf grauem Mantel; und als er „blau blüht der Enzian“ wiederholte, sah der andere tatsächlich eine alpine Klarheit vor sich, Enzian als Bewunderung, vielleicht auch als Dank, und spürte in sich eine Bewegung, die weder Eitelkeit (Hortensie) noch Verschwiegenheit (Veilchen) war, sondern das still geneigte Wissen, dass ein Mensch, der die Sprache der Blumen beherrscht, auf eigene Weise schön ist. Sie redeten nicht mehr viel. Das Feuer nahm die letzten Töne in sich auf; draußen stand der Wald. Als es Zeit wurde – und sie wussten beide, dass Zeit immer auch Urteil bedeutet – trat der Erzähler näher, hielt ihm eine kleine, unauffällige Edelweiß-Blüte hin. „Für die Treue“, sagte er, „für die Liebe.“ Dann, mit einem feinen, beinahe gelehrten Lächeln, drehte er die Blüte langsam kopfüber. „Und – du kennst die Regel – wenn eine Blume hängt, sagt sie das Gegenteil.“ So war es eine Blume und doch zwei Worte: Liebe, und, im sanften Senken, Abschied. Der Heimkehrer nahm sie, als nähme er eine Aufgabe an, und ging in den Wald hinaus, leicht beschwert, mild geklärt, während hinter ihm das kleine Haus die Wärme der Erinnerung sammelte wie eine Jasminhecke ihren Duft. Links zur Folge: Welche Blume entspricht Ihrer Persönlichkeit? https://bart-bastian.eu/quiz Blumensprache (Wikipedia) https://de.wikipedia.org/wiki/Blumensprache Die Lotophagen (Wikipedia) https://de.wikipedia.org/wiki/Lotophagen#:~:text=5%20Anmerkungen-,Lotophagen%20in%20der%20Odyssee,und%20den%20Zweck%20ihrer%20Landung. Heino's „Blau blüht der Enzian: https://www.songtexte.com/songtext/heino/blau-bluht-der-enzian-43ce0b07.html

Cilvēkus visos laikos saistījuši baisi stāsti, kriminālās ziņas un viss mīklainais un neatklātais. Vai tās būtu kādas paranormālas parādībās, detektīvs vai šausmu filma - tie visi rada aizrautību un zināmu devu adrenalīna. Kāpēc cilvēki labprāt izvēlas baidīties un kāpēc mūs saista nezināmais? Ko par to stāsta folkloras un psiholoģijas pētījumi? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Ingus Barovskis un psihoterapeits, RSU Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. Par spokiem runājot, kāpēc mēs dažkārt baidāmies no izdomātiem tēliem, nevis no reālām dzīves situācijām un problēmām, piemēram, slikta dzīvesveida, ka tas radīt gan slimības vai izraisīt pat nāvi. Kāpēc iedomu spoks dažkārt nobiedē vairāk nekā neveselīgs dzīvesveids? Artūrs Utināns: Tas ir smadzeņu evolūcijas likums, bioloģiskā evolūcija ir konservatīvāka par kulturālo evolūciju. Tāpēc, piemēram, var pajautāt, kāpēc cilvēki baidās no zirnekļa? Ja būs 20 sieviešu auditorija, vismaz vienai noteikti būs zirnekļa fobija. Vēl kādai varētu būt čūsku vai peļu fobija. Es 32 prakses gados ne reizi neesmu nevienu cilvēku redzējis, kam būtu pistoļu fobija, piemēram. Šī zirnekļu, čūsku, peļu, žurku fobija - tā ir dispozīcija no mūsu evolucionārās pagātnes, kad mēs izgājām no Āfrikas, un šie dzīvnieki bija bīstami vai peles un žurkas pārnēsāja kaut kādas slimības. Līdz ar to tie cilvēki, kas turējās vairāk pa gabalu, tie labāk izdzīvoja. Lai arī mūsu smadzenēm nebija patiesā skaidrojuma, kāpēc tāda maza, pelēka pelīte varētu būt bīstama.  Savukārt tas, kas nāk ar kultūru, piemēram, holesterīna līmenis un glikozes līmenis asinīs, to mūsu smadzenes tā neasimilē. Nav tā, ka mūsu zemapziņā konkrēti zirneklis ierakstās kā fobiskais objekts, bet dispozīcija, ka vieni objekti izsauc bailes vieglāk un fobijas, savukārt tie citi jaunie kulturālie - mazāk. Tāpat kā cilvēki automašīnās iet bojā daudz biežāk nekā lidmašīnu katastrofās, bet fobija lidot vai fobija no augstuma mums kā pērtiķu turpinātājiem, kas lēkāja pa kokiem un varēja nokrist no zara, ir aktuālāka, nekā iedomāties, ka automašīna ir daudz bīstamāka. Vai līdzīgi ir mainījies tas, par ko mītiskajos stāstos vai mistērijās un filmās mēģina mums šīs bailes radīt. Mūs vairs nenobiedēs ar kaut ko, ar ko varēja nobiedēt varbūt cilvēku pirms simts un 1000 gadiem. Ingus Barovskis: Man jau pat gribas jautāt: ar ko vispār vēl var nobiedēt mūsdienu cilvēku? Vai tad mēs visu jau neesam redzējuši? Zombijs ir redzēts, pele jau arī ir redzēta... Rakstniekam Vladimiram Kaijakam gan 70. gadu beigās iznāca stāsts "Zirneklis", kur arī biedē ar zirnekli, kurš kļūst milzīgi liels un līdzīgi kā amerikāņu filmās mēdz ieturēties ar cilvēku.  Protams, tas baiļu objekts, respektīvi, tas objekts, kuram būtu jāizraisa bailes, mainās līdz ar kultūras periodiem. Tas mainās arī ar to aspektu, kurš piedāvā šo baiļu objektu. Ja paskatāmies senākās kristietības idejās - kas ir ellē? Kārtīgam cilvēkam ir jābaidās no elles. Tad ir visnotaļ krāšņi aprakstīti tie radījumi, kas cilvēku tur sagaidīs, velni, dēmoni un tā tālāk. Neviens negrib tur nonākt un sastapties ar šiem radījumiem. Un gluži vienkārši cilvēks dara to, lai tas nenotiktu. Pamatā, protams, ir ticība. Manuprāt, ja mēs neticam kaut kam, mēs nebaidāmies. Ja mēs neticam spokiem, diez vai mēs iedomāsimies, ka tas, kas uzmirdzēja kaut kur pagriezienā, ka tas ir spoks. Tāpat, ja skatāmies latviešu mitoloģijas kontekstā - baidās no tā, kas ir svarīgs, baidās no tā, kas ir arī nozīmīgs. Piemēram, zeme, htoniskais. Kāpēc baidīties no htoniskā? Čūska ir htoniskā būtne, saistīta ar lielo pirmmāti, ar atdzimšanu. Ko tur baidīties? Bet baidās no tā, kas svarīgs un pret kuru kaut kā ne tā izturoties, var kaitēt. Ja izdara kaut ko ne tā, kā vajag, var nebūt raža, var nebūt auglība. Tāpēc tas rada bailes.  Ko dara maza pelīte, kāpēc baidīties? Pele nonāk pazemē, viņa ir kā mediators, šeit, protams, runāju no mitoloģiskā skatījuma, viņa ir kā mediators starp šo pasauli un pazemes pasauli. Un tas jau uzreiz ir diezgan bīstami. Iespējams, tas kaut kā vēl joprojām reprezentējas cilvēka domāšanā, cilvēka uzskatos. Es šobrīd filozofēju. Raidījumā noslēgumā zinātnes ziņas Lai neraudātu, sīpolu iesaka griezt ar asu nazi, bet lēnām Iepsējams beidzot rasts risinājums, kā raudāt mazāk, griežot sīpolus. Tā kā pie vainas ir sīpolu sulā esošā viela - kāds sērorganisko savienojumu klases oksīds, zinātnieki no Cornela universitātes ASV izmērījuši, ka, griežot sīpolus ar asiem nažiem un lēnākām kustībām, tā sulā esošās attiecīgās vielas molekulas izplatās lēnāk un mazākā apjomā, tā pasargājot acis no asarošanas. Aplūkojot sīpolu griešanu augstas izšķirtspējas mikroskopā, pētnieki secinājuši, ka, griežot sīpolus ar asākiem nažiem, tiek pielikts mazāk spēka to mizu saspiešanai, kā rezultātā sīpolos esošās sulas pilieni gaisā izplatās mazāk un līdz acīm nemaz nenonāk. Zinātnieki rada “superkoksni”, kas ir stiprāka par tēraudu Šāda vēsts, kas publicēta “CNN” tīmekļa vietnē, nonākusi mūsu uzmanības lokā šonedēļ. Tiesa, “superkoksnes” pētījumi aizsākušies jau agrāk, tos īstenojis materiālzinātnieks, Jeilas Universitātes profesors Liangbings Hu. Pirms vairāk nekā desmit gadiem viņš uzsācis meklējumus, kā inovatīvi pārveidot koksni, bet galvenais mērķis - padarīt koksni stiprāku. 2017. gadā viņa darbībā noticis izrāviens, kas pēc tam aprakstīts publikācijā vietnē “Nature”. Profesors Hu koksni vispirms vārījis ūdens vannā ar izvēlētām ķīmiskām vielām, pēc tam koksni karsti presējis, lai to padarītu ievērojami blīvāku. Nedēļu ilgā procesa beigās iegūtajai koksnei stiprības un svara attiecība bijusi “augstāka nekā lielākajai daļai strukturālo metālu un sakausējumu”. Tā savulaik teikts publikācijā “Nature”, un šobrīd “superkoksne” tiek piedāvāta komerciālai ražošanai.  Cik sens ir šis “superkoksnes” stāsts globālā un Latvijas kontekstā? Kas pašmāju zinātniekiem, kuri ikdienā strādā ar koksnes pētījumiem, koksnes blīvināšanu un lignīna noņemšanas procesiem šķiet jau pazīstams un kas ir jauns? Stāsta Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Celulozes laboratorijas vadošā pētniece Laura Andže.

Jullien, Katrin www.deutschlandfunkkultur.de, Studio 9

durée : 00:38:04 - L'Invité(e) des Matins - par : Guillaume Erner, Yoann Duval - Nouvelle expérience radiophonique ce matin : vous faire entendre des odeurs. Le parfumeur Francis Kurkdjian et la cheffe triplement étoilée, Anne-Sophie Pic, nous racontent leur collaboration dans le cadre de l'exposition au Palais de Tokyo de Paris : “Parfum, sculpture de l'invisible". - réalisation : Félicie Faugère - invités : Francis Kurkdjian Créateur-parfumeur; Anne-Sophie Pic Cheffe cuisinière et maître restauratrice française

Confira nesta edição do JR 24 Horas: Cerca de 50 pessoas morreram na passagem do furacão Melissa pelo Caribe. Ainda há muitos desaparecidos. Para ajudar nas buscas, os Estados Unidos enviaram reforços para a Jamaica, um dos países mais afetados. E ainda: Empregadores domésticos têm até esta sexta-feira (31) para regularizar FGTS de funcionários.

Im Sudan hat der Bürgerkrieg eine neue Eskalationsstufe erreicht hat. In der Stadt Al-Faschir in Darfur verüben Kämpfer der RSF-Miliz grausame Gewaltakte gegen die Zivilbevölkerung. Laut der WHO wurden bei einem Angriff auf eine Geburtsklinik über 460 Menschen getötet. Die UNO fordert dringend Hilfe für die Hunderttausenden von Zivilisten, die unter den schrecklichen Bedingungen leiden. Heiko Wirtz, ARD-Korrespondent für Nordafrika, gibt einen detaillierten Einblick in die aktuelle humanitäre Lage und die Hintergründe des Konflikts. Weiter geht es mit der Einigung zwischen US-Präsident Trump und Chinas Staatschef Xi Jinping, die weitreichende Auswirkungen auf die Weltwirtschaft haben könnte. Im Mittelpunkt steht der Streit um Seltene Erden, ein Thema von globaler Bedeutung. Zudem sorgt Trumps Ankündigung, Atomwaffentests wieder aufnehmen zu wollen, für internationale Besorgnis. Ralf Borchard analysiert die Situation. Abschließend werfen wir einen Blick auf die spannende Wahl in den Niederlanden, die einen möglichen Politikwechsel einläuten könnte. Jean-Marie Magro kommentiert.

Bunker in der Wüste, schwimmende Städte, Flucht zum Mars: Während die Tech-Milliardäre Exitszenarien erproben, verändert die digitale Infrastruktur die Gesellschaft. Die Gefahr: Wenn Wahrheit eine Frage der Durchsetzung wird, erodiert das Gemeinsame. Linß, Vera www.deutschlandfunkkultur.de, Zeitfragen. Feature

Dans ce premier épisode de la saison 2 de Têtes chercheuses, Zoé Varier a rendez-vous avec Sarah Watson. Oncologue et chercheuse à l'Institut Curie, Sarah partage son temps entre les consultations et son laboratoire installé au cœur même de l'hôpital.Entre médecine et recherche, Sarah Watson a choisi de ne pas choisir. Pour elle, chaque question scientifique naît d'un cas clinique, chaque patient rappelle l'urgence d'innover.Spécialiste des cancers rares, comme les sarcomes, elle étudie également les cancers de primitif inconnu et ses travaux innovants ont fait progresser leur prise en charge. Elle raconte la complexité de ces maladies souvent incurables, l'errance diagnostique, la solitude des patients. Et aussi la dimension humaine qui la guide : l'écoute, l'humilité, la construction d'objectifs de vie même quand la guérison s'éloigne.Pour en savoir plus sur les recherches de Sarah Watson : https://curie.fr/personne/sarah-watson–Têtes chercheuses est un podcast qui donne la parole aux scientifiques passionnés de l'Institut Curie qui ouvrent la voie à de nouvelles connaissances et donnent à entendre la richesse du vivant. Ce HORS-SERIE est proposé par L'Institut Curie. La Rédaction n'a pas participé à sa réalisation.Crédits : Ecriture et interview : Zoé VarierRéalisation : Claudine GhebaurMix : Benjamin TouronMusique originale : Alice-Anne BrassacProduction : Chloé TavitianProduction déléguée : 13 Prods Graphisme : Brigitte Nataï Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Baltijas stipendija sievietēm zinātnē šogad piešķirta trīs latviešu zinātniecēm, kuras darbojas kvantu fizikā, precīzijas medicīnā onkoloģijā un laikmetīgās mākslas pētniecībā. No laboratorijām līdz mākslas galerijām - saruna ar pētniecēm studijā. Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece Jana Kukaine, Latvijas Universitātes fizikas doktorante Elīna Pavlovska un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Monta Brīvība. Bioloģijas zinātņu doktorei Montai Brīvībai 2025. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu “Precīzijas medicīna onkoloģijā”. Humanitāro zinātņu doktorei Janai Kukainei 2025. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu “Augu estētika Baltijas laikmetīgajā mākslā: sieviešu stāsti un pieredze”. Doktora grāda kandidātei Elīnai Pavlovskai 2025. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu “No divdaļiņu sadursmēm līdz kolektīviem stāvokļiem: elektronu korelāciju analīze mezoskopiskos kolaideros”. Un vēl zinātnes ziņas Šoreiz zinātnes ziņās, skatot mazliet vairāk nekā tikai virsrakstu līmenī, mūsu uzmanības lokā nonākusi publikācija vietnē “Science Daily”. Tajā vēstīts par nanotehnoloģiju, kas pārveido etiķi par dzīvību glābjošu superbaktēriju iznīcinātāju.  Precīzāk - zinātnieku komanda no Norvēģijas un Austrālijas ir uzlabojuši etiķa antibakteriālās īpašības, pievienojot tam kobalta un oglekļa nanodaļiņas. Šis ar nanodaļiņām pastiprinātais šķīdums iznīcina kaitīgās baktērijas gan šūnu iekšienē, gan ārpus tām, vienlaikus saglabājot drošību cilvēkiem. Testi ar pelēm parādīja, ka šķīdums efektīvi dziedē inficētas brūces, un šis atklājums varētu būt izrāviens cīņā pret antibiotikām rezistentām baktērijām, kas izraisa infekcijas visā pasaulē. Komentāru par šo sniedz Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors, vadošais pētnieks Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtā Jānis Liepiņš. Vai viņam, lasot šo publikāciju, ir prieks par šādiem jaunumiem vai varbūt par kaut ko ir šaubas un piesardzība? 

Americká administrativa tlačí na Izrael i na palestinské hnutí Hamás, aby v Pásmu Gazy dodržovaly příměří. Humanitární situace se mezitím zlepšuje jen pomalu. „Od vyhlášení příměří se nám do Gazy podařilo dostat jen dva kamiony s materiálem. Potřebovali bychom násobky, protože po té dlouhotrvající blokádě jsou naše rezervy vyčerpané,“ říká farmaceut Stanislav Havlíček působící na misích Lékařů bez hranic mimo jiné i v Gaze.Všechny díly podcastu Interview Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Diretor regional do Unicef para a América Latina e Caribe apelou por ação internacional urgente, enfatizando que os menores haitianos estão tendo “vidas interrompidas e futuros apagados”; recrutamento de crianças por grupos armados aumentou 70% em apenas um ano.

Alto-comissário Volker Türk denuncia intensificação de ataques a civis; são mais de 50 mil mortos e feridos desde 2022; violações graves de direitos humanos continuam em territórios ocupados.

Un mini-AVC à 32 ans.C'est comme ça que Bruno Leveque a réalisé qu'il fonçait droit dans le mur… alors qu'il avait tout réussi : PrestaShop, 300 000 boutiques, Miami, San Francisco, la vie rêvée.Dans cet épisode, il raconte comment tout a basculé : quitter le bling de Miami pour la Bay Area, boire 1 000 cafés avec ses clients, et surtout, ce mail improbable qui l'a propulsé cofondateur de Meowtel, la marketplace de cat-sitting rentable dans 5 000 villes (et oui, Bruno garde lui-même des chats

Aujourd'hui, Barbara Lefebvre, Jean-Loup Bonnamy et Jeremstar débattent de l'actualité autour d'Alain Marschall et Olivier Truchot.

Get More LVWITHLOVE Content at LVwithLOVE.com Housing is one of the hottest topics in the Lehigh Valley right now. On this episode of Off the Record with Lehigh Valley with Love Podcast, George Wacker and Northampton County Commissioner Jeff Warren sit down with two leaders on the frontlines: Gina Loiacono, Director of Community Engagement and Grants at Habitat for Humanity of the Lehigh Valley Marc Rittle, Executive Director at New Bethany  We talk about:• Habitat's 142 homes in the Valley and what it takes for families to qualify• The reality of transitional housing and how New Bethany is adapting programs to meet demand• The difference between affordable housing and attainable housing• The stigma around low-income housing and how nonprofits are working to change it• Habitat's ReStores in Hellertown and Whitehall and how donations fuel more homebuilding “No child should ever wonder where to lay their head at night.” — Gina Loiacono“At the end of the day, there is more power in the private sector than the public sector when it comes to housing.” — Marc Rittle Links Habitat for Humanit: https://habitatlv.org/ New Bethany: https://newbethany.org/ Subscribe for more conversations about the people and issues shaping the Lehigh Valley. Watch Episode: https://youtu.be/lISGtsiMk6s Thank you to our Partners! WDIY 88.1 FM Wind Creek Event Center Michael Bernadyn of RE/MAX Real Estate Molly’s Irish Grille & Sports Pub Banko Beverage Company