Podcasts about humanit

durée : 00:58:22 - Cultures Monde - par : Julie Gacon, Mélanie Chalandon - Après trente ans de démocratie, le Kirghizstan connaît aujourd'hui un verrouillage de son système politique et une répression accrue de la société civile sous la présidence de Sadyr Japarov. Le pays suit ainsi l'exemple de ses voisins, chez lesquels les libertés publiques sont fortement contrôlées. - réalisation : Vivian Lecuivre - invités : Olivier Ferrando Maître de conférences en science politique à l'Université catholique de Lyon, chercheur rattaché à l'unité de recherche CONFLUENCE Sciences & Humanités, spécialiste de l'Asie centrale post-soviétique; Elmira Prmanova Docteure en sciences de l'information et de la communication, enseignante-chercheuse à l'université Lyon 2

No ano passado morreram 377 trabalhadores humanitários em 20 países. É um triste recorde que se insere numa tendência que vem de trás. Este episódio analisa, com uma profissional do sector, as causas e consequências de tão preocupante estatística. A convidada deste episódio é a pediatra Mónica Costeira, ativista e trabalhadora humanitária, autora do livro “Se tu vivesses o que eu vi”, sobre as suas experiências em locais como o Sudão do Sul, o Iémen ou os campos de refugiados da Grécia.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Alto comissário para Direitos Humanos defende que trabalhadores de resgate e auxílio humanitário precisam chegar a quem precisa; junta militar de Mianmar e grupos da oposição decidiram suspender combates, temporariamente, após terremoto que matou 3 mil pessoas.

Die Verenigde Nasies se Menseregtekantoor sê die veldtog wat Rwandees-gesteunde M23-rebelle in Januarie in die DRK begin het, vererger ʼn reeds haglike humanitêre krisis. Meer as 7 000 mense is in gevegte in die ooste van die DRK dood sedert M23-rebelle met hernude aanvalle begin het. Die VN se adjunk-hoëkommissaris vir menseregte, Nada Al-Nashif, sê enige planne vir volhoubare vrede moet die basiese oorsake van die konflik aanspreek:

Im Sudan herrscht laut UN die größte humanitäre Krise der Welt. 25 Millionen Menschen sind von Hunger bedroht, rund 12 Millionen vertrieben durch den Krieg, der seit fast zwei Jahren im Land tobt. Der Armeechef und defacto-Machthaber des Landes kämpft mit der nationalen Armee gegen seinen ehemaligen Stellvertreter, der die grausame RSF-Miliz befehligt. Vor allem im Westen, in der Region Darfur, kommt es zu schweren Menschenrechtsverbrechen und ethnischen Säuberungen. ARD-Korrespondentin Anna Osius war kürzlich im Sudan und schildert ihre Eindrücke aus dem bitterarmen Land.

Es sind keine subjektiven Eindrücke, sondern sind verbriefte Zahlen, sie stammen von den Vereinten Nationen. Diese bezeichnen die gegenwärtige Krise im Sudan als größte humanitäre Katastrophe der Welt. 25 Millionen Menschen sind in dem Land im Nord-Osten Afrikas von Hunger bedroht, rund 12 Millionen vertrieben durch den Krieg, der seit fast zwei Jahren tobt.

US-Präsident Trump verkündet Zollpaket, Humanitäre Lage im Gazastreifen: Israel weitet Bodenoffensive in Rafah aus, Kriminalstatistik vorgestellt: Zunahme von Gewalttaten - dafür weniger Straftaten, Ermittler schalten große Internet-Plattform mit kinderpornographischen Inhalten ab, Weitere Meldungen im Überblick, Start der Dokumentarfilms "Ich will alles. Hildegard Knef", VfB Stuttgart besiegt RB Leipzig mit 3:1 im DFB-Pokal-Halbfinale, Das Wetter

Sessão do Conselho de Segurança discutiu proteção de civis em conflitos armados; com 377 mortes, 2024 foi o ano mais letal para trabalhadores humanitários; riscos incluem ferimentos graves, sequestros, detenções arbitrárias e criminalização. 

Der Chef des Bundesamtest für Migration und Flüchtlinge fordert, das Asylrecht in Deutschland müsse geändert werden. Was beinhaltet sein Vorschlag und ist er mit Menschenrechten vereinbar? Wir fassen Reaktionen zusammen.

Denisa Augustínová je spoluzakladatelka mezinárodní humanitární organizace Magna, která už dvě dekády pomáhá v nejchudších oblastech světa. „Dřív znamenal červený kříž na sanitce ochranu – to tedy hlavně za 2. světové války, ale i později. Humanitární pracovníci, lékaři a další zdravotníci měli prostřednictvím ženevských konvencí jakési bezpečí,“ popisuje v pořadu Hovory.

Ao vivo, palestra do orientador espiritual Benjamin Teixeira de Aguiar, respondendo a perguntas (30/03/25)

Denisa Augustínová je spoluzakladatelka mezinárodní humanitární organizace Magna, která už dvě dekády pomáhá v nejchudších oblastech světa. „Dřív znamenal červený kříž na sanitce ochranu – to tedy hlavně za 2. světové války, ale i později. Humanitární pracovníci, lékaři a další zdravotníci měli prostřednictvím ženevských konvencí jakési bezpečí,“ popisuje v pořadu Hovory.Všechny díly podcastu Hovory můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Die rechtspopulistische Politikerin Marine Le Pen wird zu vier Jahren Gefängnis verurteilt. Nach dem Erdbeben in Myanmar steigt die Zahl der Todesopfer. Und Arbeitgeberverbände kritisieren die schwarz-roten Koalitionsverhandlungen. Das ist die Lage am Montagabend. Hier die Artikel zum Nachlesen: Urteil gegen Marine Le Pen: Der tiefe Fall einer Populistin Erdbeben in Myanmar: Die Menschen graben nach Angehörigen, die Junta führt trotzdem Krieg »Wir müssen die Fesseln lösen«: Industrie hält Pläne von Schwarz-Rot für falsch+++ Alle Infos zu unseren Werbepartnern finden Sie hier. Die SPIEGEL-Gruppe ist nicht für den Inhalt dieser Seite verantwortlich. +++ Den SPIEGEL-WhatsApp-Kanal finden Sie hier. Alle SPIEGEL Podcasts finden Sie hier. Mehr Hintergründe zum Thema erhalten Sie mit SPIEGEL+. Entdecken Sie die digitale Welt des SPIEGEL, unter spiegel.de/abonnieren finden Sie das passende Angebot. Informationen zu unserer Datenschutzerklärung.

„Nedávno sme zažili útok šahídov asi tristo metrov od nás a prvýkrát som sa na Ukrajine reálne bál o život“, hovorí humanitárny procovník Anton Frič. „A prišlo ich šesť v priebehu niekoľkých minút. Bolo to strašidelné“, dopĺňa. Hovorí, že pred každou cestou na vojnou zasiahnutý východ absolvuje spoveď. „Nehovorím, že sa tak pripravujem na smrť, no som presvedčený, že by sme mali byť pripravený v každej chvíli odísť, s pocitom, že som prežil život najlepšie, ako som vedel. A spoveď je pre mňa súčasťou toho“, vysvetľuje. Ak z úst premiéra Fica opakovane počúvame, že na pomoc Ukrajine jeho vláda nedá „ani cent“, v doneckej oblasti v Slaviansku vzniklo rovno „slovenské a žiadne iné“ humanitárne centrum. Nie z vládnych centov, ale z darov jednotlivcov – občanov toho istého Slovenska, ktorého premiérom je Robert Fico, i zo susednej Českej republiky. Ak by sa Ukrajinci mali riadiť podľa toho „v núdzi poznáš priateľa“, mali by poriadnu dilemu: Slovensko je po premiérskej línii ich nepriateľom, no ľud, od ktorého pochádza aj moc jedného predsedu vlády, Ukrajincom pomocnú ruku podáva. Ako to vyzerá na tváre miesta – v spomínanom Slaviansku, kde je už od Vianoc pre miestnych postihnutých Putinovou vojnou aj „Slovenské a žiadne iné humanitárne centrum“? Téma pre jeho dušu Antona Friča, svojho času spravodajského reportéra, ktorý sa upísal charite. „Je to miesto, kde ktokoľvek v núdzi nájde pomoc. Či už humanitárnu, ale aj psychologicko-duchovnú“, rozpráva Anton. „Je to rovnako miesto stretnutí, kde sa môžu stretnúť väčšie rodiny, nakoľko sa im to v malých bytíkoch nedá“, približuje humanitárny pracovník Frič. „Rovnako u nás nájdu pomoc pri evakuáciách ľudia z okolitách dediniek“, dodáva. V slovianskom „Slovenskom a žiadnom inom humanitárnom centre“ je aj sklad humanitárnej pomoci. „Ľudia tam nájdu veci nevyhnutné pre život“, uvádza Anton Frič. „Vnímam to aj tak, že každá pomoc Ukrajine pomáha prezidentovi Zelenskému a vláde jeho krajiny šetriť zdroje na to, aby dokázali poraziť Putina a jeho Rusko“, rozpráva Frič. Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

José Manuel Pureza e Daniela Nascimento, autores do livro 'O humanitarismo em mudança: do socorrismo aos intervencionismos', falam à SBS em Português sobre o papel da ação humanitária hoje, entrecruzado com as políticas de pacificação.

„Nedávno sme zažili útok šahídov asi tristo metrov od nás a prvýkrát som sa na Ukrajine reálne bál o život“, hovorí humanitárny procovník Anton Frič. „A prišlo ich šesť v priebehu niekoľkých minút. Bolo to strašidelné“, dopĺňa. Hovorí, že pred každou cestou na vojnou zasiahnutý východ absolvuje spoveď. „Nehovorím, že sa tak pripravujem na smrť, no som presvedčený, že by sme mali byť pripravený v každej chvíli odísť, s pocitom, že som prežil život najlepšie, ako som vedel. A spoveď je pre mňa súčasťou toho“, vysvetľuje. Ak z úst premiéra Fica opakovane počúvame, že na pomoc Ukrajine jeho vláda nedá „ani cent“, v doneckej oblasti v Slaviansku vzniklo rovno „slovenské a žiadne iné“ humanitárne centrum. Nie z vládnych centov, ale z darov jednotlivcov – občanov toho istého Slovenska, ktorého premiérom je Robert Fico, i zo susednej Českej republiky. Ak by sa Ukrajinci mali riadiť podľa toho „v núdzi poznáš priateľa“, mali by poriadnu dilemu: Slovensko je po premiérskej línii ich nepriateľom, no ľud, od ktorého pochádza aj moc jedného predsedu vlády, Ukrajincom pomocnú ruku podáva. Ako to vyzerá na tváre miesta – v spomínanom Slaviansku, kde je už od Vianoc pre miestnych postihnutých Putinovou vojnou aj „Slovenské a žiadne iné humanitárne centrum“? Téma pre jeho dušu Antona Friča, svojho času spravodajského reportéra, ktorý sa upísal charite. „Je to miesto, kde ktokoľvek v núdzi nájde pomoc. Či už humanitárnu, ale aj psychologicko-duchovnú“, rozpráva Anton. „Je to rovnako miesto stretnutí, kde sa môžu stretnúť väčšie rodiny, nakoľko sa im to v malých bytíkoch nedá“, približuje humanitárny pracovník Frič. „Rovnako u nás nájdu pomoc pri evakuáciách ľudia z okolitách dediniek“, dodáva. V slovianskom „Slovenskom a žiadnom inom humanitárnom centre“ je aj sklad humanitárnej pomoci. „Ľudia tam nájdu veci nevyhnutné pre život“, uvádza Anton Frič. „Vnímam to aj tak, že každá pomoc Ukrajine pomáha prezidentovi Zelenskému a vláde jeho krajiny šetriť zdroje na to, aby dokázali poraziť Putina a jeho Rusko“, rozpráva Frič. Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Em rede social, subsecretário-geral para Assistência Humanitária agradeceu às equipes da organização que se deslocaram rapidamente ao epicentro do tremor perto da cidade birmanesa de Mandalay; alto comissário para Direitos Humanos lembrou que população já sofre com conflito e violência.

OIM teve redução de 30% em volume de doações com mudanças que podem afetar funcionários e milhares de pessoas beneficiadas pelos programas da agência no mundo; Unaids diz que 6,3 milhões de pessoas podem morrer até 2029 se contribuições não retornarem.

durée : 00:04:27 - La lutte enchantée - par : Camille Crosnier - Cette semaine, dans la Lutte Enchantée, Cyril Dion insiste sur la nécessité du projet écologique de s'articuler autour de sa capacité à faire preuve d'humanité et d'empathie.

La Semaine d'Action Contre le Racisme (SACR) 2025 s'ouvre avec un dialogue exceptionnel entre David Diop, auteur francophone de renommée internationale, et Loris Petris, professeur de littérature à l'UniNE et directeur de l'ILCF. À travers son œuvre, notamment Frère d'âme et tout récemment Le Pays de Rêve, Diop explore des thématiques universelles telles que la mémoire coloniale, le racisme, l'exil et la richesse des identités plurielles. Son écriture, récompensée par le Prix Goncourt des Lycéens et l'International Booker Prize, transcende les frontières pour interroger l'histoire et réhabiliter les voix oubliées. Traduite en plus de 30 langues, son œuvre met en lumière les expériences humaines dans toute leur complexité, qu'il s'agisse de la guerre, de l'injustice ou des liens entre mémoire et identité. Un moment privilégié pour découvrir la vision d'un auteur qui fait de la littérature un outil puissant de dialogue et de compréhension universelle. _ David Diop est né à Paris en 1966 et a grandi au Sénégal. Professeur en littérature du XVIIIe siècle à l'université de Pau dans le sud-ouest de la France, ses travaux portent sur les représentations européennes de l'Afrique. Lauréat de quatorze prix dont le prix Goncourt des lycéens, son deuxième roman, Frère d'âme (Seuil, 2018), a reçu huit choix Goncourt étrangers, les prix Kourouma et Strega europeo ainsi que le Europese Literatuurprijs remis par un jury étudiant. Il est aujourd'hui traduit dans plus de quarante pays et a permis à David Diop d'être le premier auteur français à recevoir le prestigieux International Booker Prize en 2021. Son dernier roman, La Porte du voyage sans retour, est publié aux éditions du Seuil et disponible en édition de poche chez Points. Sa traduction en anglais a été parmi les finalistes des National Books Awards 2023. _ Professeur à l'Université de Neuchâtel, Loris Petris est un spécialiste de la littérature européenne de la Renaissance et de la littérature francophone contemporaine. Depuis 25 ans, il a invité quantité d'auteur-trices à Neuchâtel et, ces dernières années, notamment Lola Lafon, Dominique Fernandez, Dany Laferrière, Patrick Chamoiseau et Sylvain Tesson. Il dirige l'Institut de langue et civilisation françaises (ILCF), où plus d'une trentaine de nationalités se côtoient et il est l'un des initiateurs du Choix Goncourt de la Suisse. Enregistré au Club 44 le 20 mars 2025

Filipa Pereira confessa que vive experiências de uma "tristeza profunda" no trabalho. A colaborar há sete anos com os Médicos Sem Fronteiras, a farmacêutica comunitária garante: "somos privilegiados".See omnystudio.com/listener for privacy information.

Filipa Pereira confessa que vive experiências de uma "tristeza profunda" no trabalho. A colaborar há sete anos com os Médicos Sem Fronteiras, a farmacêutica comunitária garante: "somos privilegiados".See omnystudio.com/listener for privacy information.

Le nouvel épisode du podcast Savoirs Sensibles est consacré au projet de recherche Arts vivants / Ecologie – Le travail des affects (AVETA) que mène Julie Sermon et son équipe composée de chercheur·euses et artistes-chercheur·euses spécialisé·es en humanités environnementales. Dans cette recherche de terrain, l'équipe a d'abord analysé des pièces de danse et de théâtre liées de près ou de loin à la crise climatique ; puis mené des entretiens auprès des publics, des artistes et des programmateur et programmatrices, pour tenter de mieux comprendre les liens d'influence entre nos émotions, la crise écologique, et la création artistique contemporaine. Equipe de recherche: Julie Sermon, intervenante Manufacture, enseignante-chercheuse en études théâtrales, Université Lyon 2, dramaturge (chercheuse principale) Éliane Beaufils, enseignante-chercheuse en études théâtrales, Université Paris 8 Eve Chariatte, danseuse et chorégraphe Joanne Clavel, chercheuse en Interdisciplinarité des Humanités Environnementales, chargée de recherche, CNRS Damien Delorme, enseignant-chercheur en philosophie et éthique de l'environnement, chargé de cours, Université de Genève Lucie Eidenbenz, danseuse-chorégraphe, assistante d'enseignement et de recherche, La Manufacture (2022) Darious Ghavami, coordinateur de projets Ecologie & Arts-vivants à l'UNIL et au Théâtre Vidy-Lausanne, performeur Lou Golaz, comédienne, assistante d'enseignement et de recherche, La Manufacture (2023) Jeanne Kleinmann, assistante d'enseignement et de recherche, La Manufacture (2024-2025) François-Xavier Rouyer, metteur en scène (diplômé Manufacture 2015) Ce podcast est réalisé par Alice Boccara-Lefèvre. AVETA est un projet de recherche soutenu par la HES-SO, mené en partenariat avec le festival far°, La Grange, Centre arts et sciences de l'UNIL, le Théâtre de Vidy, le Théâtre du Jura, le LADYSS, le Shanjulab, le laboratoire Scène du monde et création contemporaine de l'Université Paris 8 et la fondation Jan Michalski.

Behrendt, Moritz www.deutschlandfunk.de, Informationen am Morgen

Osius, Anna www.deutschlandfunk.de, Hintergrund

Jérémy Côme, expert en savoir-vivre, il.a publié Osez les bonnes manières -Pour assurer partout en toutes circonstances (Éd. Michel Laffont) Enguerrand Léger, co-fondateur de l'appli Gensdeconfiance et co-fondateur du nouveau réseau social La grande table pour se rencontrer pour de vrai.Hébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Com 53 anos de existência e presente em mais de 70 países, o MSF se consagra como uma das organizações sociais mais bem sucedidas e respeitadas em todo o mundo. Qual o segredo para mobilizar mais que recursos, mas o coração e confiança de tantos doadores? Como atuar em tantas frentes e nos mais variados contextos? Conheça mais sobre os bastidores da organização neste bate papo com a Renata de Castro, analista de prospecção e captação de recursos há 11 anos no MSF. Para mais informações: https://www.instagram.com/msf_brasilhttps://www.msf.org.br/

No Click Valvar Academy de hoje temos grandes insights sobre a questão humanitária da Cardiopatia Reumática. Ficou demais!!

Skaista apskates vieta, kur, neceļojot ārpus valsts robežām, notvert sajūtu, ka esi kādā eksotiskā vietā - tā nereti tiek uztverti botāniskie dārzi. Taču ne tikai estētiskais baudījums ir svarīgs botānisko dārzu pienesums. Kāda ir šo vietu vēsture un funkcija? Un kāpēc botāniskais dārzs nav īstā vieta, kur nest sev apnikušu istabas augu? Stāsta Kristaps Kunrads, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza direktora p.i., un Uldis Kondratovičs, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas asociētais profesors, ilgus gadus bijis LU Botāniskā dārza direktors. Botāniskais dārzs daudziem saistās ar skaisti ziedošu, pat eksotisku oāzi, kur pat aukstākajās ziemas dienās var notvert tropu sajūtu. Taču šīs nav vietas, kur patverties no netīkamā klimata laukā vai nodrošināt labu vietu tūristu grupai vai fotosesijai. Botāniskie dārzi savulaik radīti pavisam citu mērķu vārdā. Ar ko botāniskais dārzs atšķiras no privātas augu kolekcijas un kādi izpētes un sugu aizsardzības darbi notiek stundās, kad dārzs apmeklētājiem slēgts? "Mūsu galvenā misija ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, un mēs esam tie cilvēki, kas rūpējas, lai augi neizmirst, lai kaut kur viņi glabātos, esam tāda kā glabātuve, dalāmies ar šiem augiem, dalāmies ar ģenētisko materiālu ar citām valstīm un sadarbojamies. Protams, pētām augus, pētām, kā varam sabiedrībai arī izstāstīt vairāk par augiem. Sabiedrība paliek aizvien tuvāk un tuvāk mums, mēs arī darbojamies ar to aktīvāk," skaidro Kristaps Kunrads. "Bieži vien esmu teicis ekskursijās, ja grūtāk saprast botānisko dārzu nozīmi, tad tas ir līdzīgi kā zooloģiskais dārzs, kas visiem ir vieglāk saprotams. Jā, mums ir dažādas sugas, ko mēs arī rādām un sargājam." "Botāniskā dārza misija ir cīņa par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kolekciju uzturēšana, kā pētnieki saka - ex situ - ārpus to dabīgajām augšanas vietām, un, protams, no tā izriet kolekcijas uzturēšana, tās pētīšana, studēšana vienlaicīgi," papildina Uldis Kondratovičs. Viss pārējais ir otršķirīgs.   Pirms sarunas par botānisko dārzu nozīmi savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties vēsturnieks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Kaspars Zellis. Viņš stāsta par vēl topošu grāmatu „Es, karā aiziedams, atstāj māsu šūpulī”, kuru veido kopā ar Oskaru Treimani un Jūliju Dibovsku. Tās ir divu brāļu – Kārļa un Jāņa Jungas atmiņas par kara laiku Latvijā. Grāmatas nosaukums nav izvēlēts nejauši, jo Kārlis un Jānis no Drabešiem Cēsu pusē tiek iesaistīti Otrajā pasaules karā, viens Sarkanajā, otrs  - Vācijas armijā. Pēdējo reizi viņi visi trīs tikās 1941. gadā. „Šis darbs vēlreiz mums parāda, cik briesmīgs ir karš un cik briesmīgi karš attiecas pret cilvēku likteņiem, cik lielā mērā mēs kara pēdas izjūtam vēl joprojām un cik lielā mērā mēs dzīvojam ar šīm kara traumām. Tāpat arī to, cik lielā mērā šīs kara traumas mums aktualizējas šodien. Jautājums, kā mēs izmantojam šīs traumas, vai mēs tās izmantojam, lai kļūtu labāki, vai tās kļūst mums traucējošas, jo ar tām atļaujas ar mums kāds manipulēt," atzīst Kaspars Zellis.

Diretor adjunto de Comunicação da Defesa Civil do Estado de SP, Tenente Maxwell

Francis Lalanne est un auteur-compositeur-interprète, poète et militant engagé, connu pour sa carrière musicale marquée par des textes humanistes et sa prise de position sur de nombreux sujets politiques et sociétaux.https://www.francis-lalanne.comhttps://amzn.to/4i5LtyBCHAPITRES0:00 Introduction0:35 Présentation de Francis Lalanne4:58 L'Idéalisme et la Poésie8:29 Retour sur l'Activisme13:15 Libération de Paul Watson20:18 Silence et Censure22:37 État du Monde29:55 Les Valeurs Fondamentales30:54 Nature Humaine et Morale43:59 Individualisme et Matérialisme47:06 Vers une Spiritualité50:27 Hiérarchie et Valeur dans la Société1:02:11 Déséquilibre et Équilibre1:12:53 Réflexions sur l'Écologie1:15:15 La Naissance de l'Intelligence1:24:10 L'Humanité et sa Destinée1:32:08 Croire en l'Humanité1:49:24 La Notoriété et la VéritéLIENS PODCASTS• Spotify : https://open.spotify.com/show/1yqDTNuuLcagrP3Z0jwBzz• Apple Podcasts : https://podcasts.apple.com/fr/podcast/biom%C3%A9canique/id1456142727• Youtube : https://www.youtube.com/@UCQlJ8F6VtTThflbkhdJmXWA LIENS RÉSEAUX SOCIAUX & SITE• Instagram : https://www.instagram.com/biomecaniquepodcast/• Facebook : https://www.facebook.com/BiomecaniquePodcast/• Tiktok : https://www.tiktok.com/@biomecaniquepodcast• Discord : https://discord.gg/EAe8aKRJ9N• Webite : https://biomecaniquepodcast.com• Newsletter : https://biomecaniquepodcast.com/Lettre Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Em reunião do Conselho de Segurança, Tom Fletcher disse que reduções severas de orçamento abalam atividades que salvam vidas; ele destacou que 9,6 milhões de mulheres e meninas precisam urgentemente de ajuda humanitária para sobreviver;  enviado especial da ONU ao país vê risco de retorno ao conflito total.

Beham, Sarah www.deutschlandfunk.de, Das war der Tag

„Pomáhame tým, ktorým by iní nepomohli“, rozpráva Ján Košta zo Slovenskej katolíckej charity. „Zmysel našej práce je dávať nádej tým, ktorí ju stratili. To sú oni, ľudia v utečeneckých táboroch. Ľudia, do ktorých nik neinvestuje. Toto robíme, lebo veríme, že to má význam“, dodáva.Vrátil sa z Libanonu a Sýrie, kde pomáha utečencom a postihnutým. V Iraku dozerá na projekt studní s pitnou vodou. A v bratislavskej Petržalke dáva svoju energiu do miestnej charity. Humanitárny pracovník v službách charity.Aktuálne je po návrate z Libanonu, ktoré bolo svojho času známe aj ako „stredomorské Švajčiarsko“. Dnes je ekonomicky zdecimované, sužované aj takmer poldruha miliónovou komunitou utečencov zo Sýrie, Palestíny i Gazy. Utečenecký tábor Dbayeh neďaleko Bejrútu tam napríklad stojí už od roku 1952. Pomoc zo Slovenska smeruje do podpory vzdelávania detí. Na transport do školy, na školské pomôcky, obuv šatstvo i na doučovanie. „Už len tým, že bývajú v utečeneckom tábore, prichádzajú o šance. Nemôžu sa hlásiť na určité školy, sú pre nich neprístupné rôzne pracovné pozície, pre chýbajúce vzdelanie. Sú odsúvaní na vedľajšiu koľaj. Našou podporou im však dávame budúcnosť“, hovorí Košta. Navštívil i Sýriu, ktorá je čerstvo po štátnom prevrate a podľa varovaní OSN obavy z novej vládnej moci islamistov Hayat Tahrir al-Shamu môžu spustiť ďalšiu vyše miliónovú utečeneckú vlnu. Prečo pomáhať v takýchto vzdialených kútoch zemegule? A aké sú z nich návraty? „Pomáhame tým, ktorým by iní nepomohli“, rozpráva Ján Košta zo Slovenskej katolíckej charity. „Zmysel našej práce je dávať nádej tým, ktorí ju stratili. To sú oni, ľudia v utečeneckých táboroch. Ľudia, do ktorých nik neinvestuje. Toto robíme, lebo veríme, že to má význam“, dodáva.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Februāris - mīlestības mēnesis un mīlestība ir kas tik ļoti raksturīgs cilvēkiem kā dzīvām būtnēm. Sākot no antīkās pasaules domām par dažādo mīlestību, līdz pat mūsdienām, kad laulības vairumā pasaules valstu veidojam jūtu vadīti. Ko tādas spēcīgas jūtas kā mīlestība dara ar mūsu organismu, prātu un sabiedrību kopumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē antīkās kultūras pētniece Ilze Rūmniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, sociālantropoloģe Diāna Kiščenko, Rīgas Stradiņa Universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece, un bioloģe Līga Ozoliņa-Molla, Latvijas Universitātes Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore.

„Pomáhame tým, ktorým by iní nepomohli“, rozpráva Ján Košta zo Slovenskej katolíckej charity. „Zmysel našej práce je dávať nádej tým, ktorí ju stratili. To sú oni, ľudia v utečeneckých táboroch. Ľudia, do ktorých nik neinvestuje. Toto robíme, lebo veríme, že to má význam“, dodáva.Vrátil sa z Libanonu a Sýrie, kde pomáha utečencom a postihnutým. V Iraku dozerá na projekt studní s pitnou vodou. A v bratislavskej Petržalke dáva svoju energiu do miestnej charity. Humanitárny pracovník v službách charity.Aktuálne je po návrate z Libanonu, ktoré bolo svojho času známe aj ako „stredomorské Švajčiarsko“. Dnes je ekonomicky zdecimované, sužované aj takmer poldruha miliónovou komunitou utečencov zo Sýrie, Palestíny i Gazy. Utečenecký tábor Dbayeh neďaleko Bejrútu tam napríklad stojí už od roku 1952. Pomoc zo Slovenska smeruje do podpory vzdelávania detí. Na transport do školy, na školské pomôcky, obuv šatstvo i na doučovanie. „Už len tým, že bývajú v utečeneckom tábore, prichádzajú o šance. Nemôžu sa hlásiť na určité školy, sú pre nich neprístupné rôzne pracovné pozície, pre chýbajúce vzdelanie. Sú odsúvaní na vedľajšiu koľaj. Našou podporou im však dávame budúcnosť“, hovorí Košta. Navštívil i Sýriu, ktorá je čerstvo po štátnom prevrate a podľa varovaní OSN obavy z novej vládnej moci islamistov Hayat Tahrir al-Shamu môžu spustiť ďalšiu vyše miliónovú utečeneckú vlnu. Prečo pomáhať v takýchto vzdialených kútoch zemegule? A aké sú z nich návraty? „Pomáhame tým, ktorým by iní nepomohli“, rozpráva Ján Košta zo Slovenskej katolíckej charity. „Zmysel našej práce je dávať nádej tým, ktorí ju stratili. To sú oni, ľudia v utečeneckých táboroch. Ľudia, do ktorých nik neinvestuje. Toto robíme, lebo veríme, že to má význam“, dodáva.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

28. februāris ir Reto slimību diena, taču tās, lai arī proporcionāli skar nelielu populācijas daļu, nebūt nav retums ārstu un zinātnieku ikdienas darbā. Zinātne meklē skaidrojumu ne tikai mums zināmām slimībām, ar kurām sirgst liela daļa sabiedrības, bet arī retiem sindromiem. Šajā izpētē svarīgi ne tikai mediķi un zinātnieki, bet arī veseli cilvēki un šo slimību pacienti. Kā zinātne palīdz dažādu retu slimību un sindromu ārtēšanā? Un, kāpēc šajā jomā nevarēs iztikt bez pacientu līdzdalības? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē ģenētiķe Madara Auzenbaha, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Bērnu klīniskās universitātes virsārste reto slimību jomā, kardiologs Andris Skride, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un Reto slimību kabineta vadītājs, un Ieva Arāja, Pulmonālās hipertensijas biedrības pārstave.   Stress suņiem. Aicina piedalīties pētījumā Kā zinām, suns ir emocionāls dzīvnieks un suņu saimnieki var viegli pateikt, kad viņu četrkājainais kompanjons izrāda prieku, agresiju vai bailes. Bet suņiem mēdz būt stresa situācijas, kad to ir grūti pamanīt pēc mīluļa uzvedības. Tāpēc šobrīd viena no Latvijas topošām veterinārārstēm strādā pie pētījuma par stresa noteikšanu suņu siekalās un apmatojumā. Vairāk par to, kas suņiem rada stresu un ka to var noteikt, saruna ar Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studenti Lauru Dortāni un veterinārmedicīnas doktori Inesi Bērziņu.  Ārpus tādām ikdienišķām situācijām, kā vizīte pie veterinārārsta, atšķirtība no saimnieka, suņiem mēdz būt gadījumi, par kuriem viņu saimnieki nenojauš, ka dzīvniekam ir stress. Ne pārāk liels, tomēr satraukums. Tāpēc Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju Universitātes, Veterinārmedicīnas fakultātes 6. kursa studente Laura Dortāne kopā ar savu pasniedzēju, šīs universitātes docenti un veterinārārsti Inesi Bērziņu strādā pie pētījuma, lai noteiktu, kas suņiem izraisa šo stresu un kā to var noteikt. Tāpat kā cilvēkiem, arī zīdītājiem stresa brīžos izdalās tā sauktais stresa  hormons – kortizols un šo hormonu var noteikt pēc apmatojuma un siekalām. Kā teic abas speciālistes, ilgstošs stress sunim, tāpat kā cilvēkam rada imunitātes traucējumus. Arī suņi stresa situācijās var sākt ēst vairāk vai gluži otrādi – zaudēt interesi par ēdienu. Bet tāpat kā mūs ikdienā no stresa nav iespējams izvairīties, tad ir jāiemācās ar to sadzīvot. Pētījums vēl ir procesā un, ja kāds īspurnaino suņu šķirņu īpašnieks ar savu četrkājaino draugu vēlas piedalīties šajā pētījumā, to var izdarīt, rakstot Laurai Dotānei uz e-pastu info@veile.lv   Bet savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties humanitāro zinātņu pētnieks Toms Ķencis Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes zinātņu prodekāns, Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Toms Ķencis iepazīstina ar izdevumu "Servīzes A-Z. Rīgas Porcelāns. 20. gs. otrā puse". Tas ir Rīgas Porcelāna muzeja izdevums. Gandrīz enciklopēdiska grāmata par servīzēm, kas ražotas savulaik Rīgas porcelāna rūpnīcā.  Viens no iemesliem, kāpēc Toms Ķencis izvēlējies tieši šo grāmatu, Latvijā ir maz pētījumu par padomju okupācijas laiku un īpaši maz ir zināms par ikdienas vēsturi un industriālo matojumu.

Osius, Anna www.deutschlandfunk.de, Eine Welt

Osius, Anna www.deutschlandfunk.de, Eine Welt

Ucranianos sofrem há quase três anos com ataques contínuos que causam estresse mental “debilitante”; número de vítimas civis aumentou 30% no ano passado; prioridades humanitárias para 2025 incluem mais assistência na linha de frente, onde combates estão se intensificando. 

Meta é ajudar 26 milhões de pessoas dentro do país africano e na região; quase dois anos de guerra levaram a uma das piores crises da atualidade, com pelo menos cinco locais assolados pela fome; violência já deslocou 12 milhões de sudaneses, o equivalente a 1/3 da população.

Pierre-Édouard Deldique reçoit dans son émission deux historiens, sous le thème de l'humanité et de l'humanisme : François Hartog, historien, directeur d'études émérite à l'École des Hautes études en Sciences sociales et Vincent Duclert, historien pour la publication d'un nouveau livre d'Albert Camus. - François Hartog, auteur de Départager l'humanité chez Gallimard.- Vincent Duclert, historien pour la publication d'un nouveau livre d'Albert Camus, un recueil de ses derniers textes dans Actuelles IV publié chez Gallimard.

Pierre-Édouard Deldique reçoit dans son émission deux historiens, sous le thème de l'humanité et de l'humanisme : François Hartog, historien, directeur d'études émérite à l'École des Hautes études en Sciences sociales et Vincent Duclert, historien pour la publication d'un nouveau livre d'Albert Camus. - François Hartog, auteur de Départager l'humanité chez Gallimard.- Vincent Duclert, historien pour la publication d'un nouveau livre d'Albert Camus, un recueil de ses derniers textes dans Actuelles IV publié chez Gallimard.

Necessidades estimadas em US$ 1,2 bilhão visam alcançar 6,7 milhões de pessoas até o próximo mês; mais de 70% da população sofre os efeitos da crise humanitária de grandes proporções.

Cilvēku no citām dzīvām būtnēm atšķir sarežģīta domāšana, kas ļauj mums radīt ne tikai abstraktus tēlus un sistēmas, bet apgūt aizvien jaunas prasmes, radīt jaunus instrumentus un jaunus pasaules uzskatus. Šo attīstību cilvēces pastāvēšanas vēsturē lieliski apliecina arheoloģiskie atklājumi. Kā cilvēka prāts attīstījies līdz ar pašu cilvēku un tā ceļiem pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieki Andris Šnē, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors, un Guntis Zemītis, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks. Diemžēl nav radīta laika mašīna, kas ļautu ceļot pagātnē, mēs nevaram pateikt, ko tieši domāja pirmie cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā, vai tie, kuri sāka apdzīvot Senās Grieķijas kalnus un lejas.  Par laimi mums ir ļoti noderīgs instruments - arheoloģija, kas ļauj pa atslēgas caurumu ielūkoties tajā, ko par sevi un pasauli domāja cilvēks senatnē. Cilvēku no citām dzīvām būtnēm atšķir sarežģīta domāšana, kas ļauj mums radīt ne tikai abstraktus tēlus un sistēmas, bet apgūt aizvien jaunas prasmes, radīt jaunus instrumentus un jaunus pasaules uzskatus. Šo attīstību cilvēces pastāvēšanas vēsturē lieliski apliecina arheoloģiskie atklājumi. Kā cilvēka prāts attīstījies līdz ar pašu cilvēku un tā ceļiem pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieki Andris Šnē, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors, un Guntis Zemītis, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks. Diemžēl nav radīta laika mašīna, kas ļautu ceļot pagātnē, mēs nevaram pateikt, ko tieši domāja pirmie cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā, vai tie, kuri sāka apdzīvot Senās Grieķijas kalnus un lejas.  Par laimi mums ir ļoti noderīgs instruments - arheoloģija, kas ļauj pa atslēgas caurumu ielūkoties tajā, ko par sevi un pasauli domāja cilvēks senatnē. Senie alfabēti Nesen arheologi ir uzgājuši šobrīd senāko alfabētu – Sīrijas ziemeļos uz nelielas māla plāksnītes atrasts zīmju raksts, kas  tapis pirms aptuveni četriem ar pusi tūkstošiem gadu. Par to, kā  veidojušies senie alfabēti – feniķiešu, grieķu un romiešu – un kā cilvēki tolaik ir sapratušies, lietojot šos agrīnos burtu rakstus, stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas profesore Ilze Rūmniece. Līdz šim par senāko alfabētu jeb zīmju rakstu, kur noteiktu skaņu apzīmēja burts, uzskatīja feniķiešu alfabētu, bet 20024.gada nogalē ASV pētnieciskās Džona Hopkinsa universitātes arheologi publicēja rakstu par atradumu Sīrijā, proti, par pirksta lieluma cilindriskiem māla veidojumiem, uz kuriem bija ieskrāpētas zīmes, kas, kā uzskata universitātes pētnieku komanda, ir izkārtotas alfabētiskā secībā. Šie mālā iespiestie raksti tiek attiecināti četri ar pusi tūkstošu gadu senu laika posmu. Un šie arheoloģiskie atklājumi liecina, ka alfabētiskā rakstība varētu būt aptuveni 500 gadus vecāka nekā līdz šim datētais feniķiešu alfabēts, kas nāk no mūsdienu Libānas teritorijas. Tiesa gan, ja paskatās kartē, tad senās tautas un ciltis dzīvojušas ne pārāk tālu cita no citas Vidusjūras austrumos.  Lai vai kā, kamēr zinātnieki vēl tikai šifrē visus uzietos rakstus mālā, tikām aplūkojam, no kurienes nācis un kā veidojies šodien Eiropā  lietotais alfabēts. Zinātnieka grāmatu plaukts Šoreiz vēsturniece Ineta Lipša stāsta par savu izvēlēto grāmatu. Atbilstoši raidījuma tēmai arī grāmata ir par vēsturi – par to, kas vēsture ir pašlaik un to, kā pagātne un tagadne viena ar otru mijiedarbojas. Ineta Lipša ir Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece un žurnāla "Latvijas Arhīvi" atbildīgā redaktore. Viņa iesaka grāmatu "What is History, Now? How the past and present speak each other" ("Kas ir vēsture tagad?") Grāmatas redaktores Sjūzena Lipkomba (Suzannah Lipscomb) un Helena Karra (Helen Carr) ir noorganizējušas 19 vēsturnieku esejas, kas rakstītas vieglā valodā. Katrai esejai pievienota ieteicamā literatūra. Dažas tēmas, kurām veltītas esejas šajā grāmatā: kāpēc globālā vēsture ir svarīga?; kāpēc vēsture ir pelnījusi būt kino filmas? Kas ir tautas vēsture?; kā varam rakstīt impēriju vēsturi?; slavējošā atmiņa; vai mūsu emocijām ir vēsture.

Ochromí rozhodnutí Trumpovy vlády americkou zahraniční pomoc? Podaří se prostředky pro humanitární organizace po celém světě nahradit? A jak výpadek amerických zdrojů ovlivní humanitární pomoc Ukrajině? „Základní služby v Doněcké oblasti, zejména nemocnice a evakuační centra měsíčně potřebují pro agregáty 46 tun nafty, které platili z amerických peněz. Pokud je příští měsíc mít nebudou, neví, z čeho je zaplatí,“ přibližuje ředitel organizace Člověk v tísni Šimon Pánek.

Ochromí rozhodnutí Trumpovy vlády americkou zahraniční pomoc? Podaří se prostředky pro humanitární organizace po celém světě nahradit? A jak výpadek amerických zdrojů ovlivní humanitární pomoc Ukrajině? „Základní služby v Doněcké oblasti, zejména nemocnice a evakuační centra měsíčně potřebují pro agregáty 46 tun nafty, které platili z amerických peněz. Pokud je příští měsíc mít nebudou, neví, z čeho je zaplatí,“ přibližuje ředitel organizace Člověk v tísni Šimon Pánek.

Ochromí rozhodnutí Trumpovy vlády americkou zahraniční pomoc? Podaří se prostředky pro humanitární organizace po celém světě nahradit? A jak výpadek amerických zdrojů ovlivní humanitární pomoc Ukrajině? „Základní služby v Doněcké oblasti, zejména nemocnice a evakuační centra měsíčně potřebují pro agregáty 46 tun nafty, které platili z amerických peněz. Pokud je příští měsíc mít nebudou, neví, z čeho je zaplatí,“ přibližuje ředitel organizace Člověk v tísni Šimon Pánek.Všechny díly podcastu Dvacet minut Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.