Podcasts about emmu

Stretli sme sa deň po jej narodeninách a tak blahoželanie bolo to prvé, čím sme začali. Aj otázkou, či sa Emma Drobná nachádza presne tam, kde má byť. Ako spieva v najnovšej piesni Vo vlnách. "Väčšinu času hej. A potom sa niekedy stratím a necítim sa, že som tam, kde mám byť. Ale myslím si, že to je normálne - nemôže byť všetko stopercentné. Ale keď sa na môj život pozriem ako na celok, tak som presne tam, kde mám byť," uviedla slovenská speváčka a víťazka pesničkovej súťaže Superstar. V týchto dňoch dokončuje aj svoj najnovší album. Vyjsť by mal v máji. Hovorili sme aj o ňom, prebrali sme, čo Emmu všetko naučil život v zahraničí, kam odišla už v šestnástich. Prezradila nám, aký má vzťah s mamou aj to, či už dokáže ľuďom (a muzikantom) okolo seba naplno dôverovať. V rozhovore pre Ide o nás sa dozviete ešte množstvo ďalších zaujímavých vecí.

Úrslitakvöld Músíktilrauna fór fram um helgina en þá léku tíu hljómsveitir í Hörpu. Það var drungapönksveitin Geðbrigði sem bar sigur úr býtum. Við ræðum við Agnesi Ósk og Ásthildi Emmu úr hljómsveitinni. Við fáum seinni pistilinn um Hönnunarmars frá Unu Maríu Magnúsdóttur. Sjálfbærniþvaður, djúpblá þörungamálning, og persónulegur absúrdismi í gervigreindarmyndum er meðal þess sem kemur við sögu í pistlinum. Við hringjum svo niður í Bíó Paradís, sem var nýlega valið eitt svalasta kvikmyndahús heims af bíómiðlinum Variety. Þar er Dögg Mósesdóttir, framkvæmdastjóri bransa- og kvikmyndahátíðarinnar Stockfish. Hún segir okkur frá því helsta sem er að gerast á hátíðinni í ár.

Poté co Aleš, Vítek a Tomáš oplakali smrt těch, kdo dali hlas takovým veličinám světové kinematografie, jako byl mistr Tříska či Tulsa soudce, podívali se ve studiu na to, zda je přední představitel řecké divné vlny Yorgos Lanthimos stále takový chudáček. V jeho povídkové novince Milé laskavosti ovšem našli dostatek ironie a něžné perverze, aby filmaře mohli střídmě pohladit po srsti.Všechny díly podcastu Čelisti můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Poté co Aleš, Vítek a Tomáš oplakali smrt těch, kdo dali hlas takovým veličinám světové kinematografie, jako byl mistr Tříska či Tulsa soudce, podívali se ve studiu na to, zda je přední představitel řecké divné vlny Yorgos Lanthimos stále takový chudáček. V jeho povídkové novince Milé laskavosti ovšem našli dostatek ironie a něžné perverze, aby filmaře mohli střídmě pohladit po srsti.

Emma Smetana je mnohostranně talentovaná česká herečka, novinářka, moderátorka zpráv, zpěvačka a muzikantka s česko-francouzským občanstvím. Vzdělání získávala v Praze, Paříži a Berlíně, včetně prestižního Institutu d'études politiques de Paris. Svou kariéru zahájila psaním pro francouzský deník Libération a v roce 2012 začala moderovat zprávy na TV Nova. Jako herečka excelovala v mnoha filmech a seriálech, včetně "Muži v naději", "Hořící keř" a kontroverzního seriálu "Eliška a Damián", který se stal diskusním bodem české veřejnosti. V současnosti se intenzivně věnuje své zpěvačské kariéře a je oddanou matkou dvou dcer. Emma je také známa svou odvahou, což dokazuje např. odmítnutím role kvůli scéně, kterou považovala za nevhodnou, nebo bojem proti nespravedlnosti v těhotenství u TV Nova. S Emmou jsme probírali její působení ve vícekulturním prostředí, osobní i profesní výzvy, a její cestu v novinařině, herectví a hudbě. Dotkli jsme se i témat jako jsou rodinný život a rodičovství, kontroverze kolem seriálu "Eliška a Damián" a jak toto vše ovlivňuje její veřejný i soukromý život. Rozhovor se také zaměřil na přípravu na nadcházející koncert v Fóru Karlín, Emmu jako matku a její pohledy na osobní rozvoj a vyrovnání se s negativními reakcemi. Na závěr jsme neopomněli ani divácké otázky, Emmine postřehy o kosmetických úpravách a plány po koncertu v Karlíně. Odkazy Emmy: 

This week Emmu reads Harry Styles Plays with Kittens While Answering Questions (AO3 | Fic Post) by @sadaveniren. “Are those the kittens? Can I see them now or do we need to wait for me to be on camera?” “You can see them beforehand. We have them in a little playpen,” Louis stepped in, finding his voice somehow. He lost it as soon as Harry looked at him and it made Louis swallow. “That would be great yeah. Louis, right?” Louis nodded and took Harry's hand to shake it. His ears ducked just a bit, because he was so nervous and he knew he shouldn't be. There was nothing truly different about Harry than any of the other celebrities Louis had met with, but then there was one hundred percent a difference. Harry was a cat hybrid like Louis and that… that meant a lot. For Louis personally. aka Louis runs a Youtube channel and Harry is his celebrity guest

In an effort to get into the festive spirit, we will be releasing a series of holiday themed podfics in the coming weeks leading up to Christmas! This week Emmu reads Single Bells Ring by nonsensedarling. A holiday singles event is not where Louis wants to be tonight, but there he is, helping his best friend find love. Just as Louis is settling in, ready to have a terrible time, he meets the fittest alpha he's ever come across.

Lauren and Nic are joined by Emmu and Sus to talk about worldbuilding and magical realism. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/roseanddagger/message

We are back with another birthday special! This time we are celebrating the birthday of our wonderful Evi, also known as @evilovesyou and we're not just back with two fics read by the other members of the Podfic Pals, we also have a very special guest star who joins in on the fun and reads one of her favorite fics. Thank you so much @chaotic-bells for contributing to this birthday episode! Emmu will read if music be the food of love, play on from 00:43 into the episode. Mia will read planting seeds of love from 9:00 into the episode. And Bells has chosen to read The Literal Gates of Hell. You can listen to it from 44:22 into the episode. Happy birthday Evi!

Surprise! We have decided to make a birthday special for the one and only @lululawrence who is not one of the members of the Podfic Pals but who is a dear friend to us! This episode consists of four fics, read to you by each of the Podfic Pals! Happy birthday Sus! Tabby will read validation (AO3 | Fic Post) from 00:36 into the episode. Emmu will read with your hand in mine (AO3 | Fic Post) from 20:54 into the episode Evi will read under my umbrella (AO3 | Fic Post) from 36:51 into the episode. and Mia will read political pizza (AO3 | Fic Post) from 65:23 into the episode.

We are back with another birthday special! This time we are celebrating the birthday of our wonderful Mia, also known as @so-why-let-your-voice-be-tamed and we're not just back with two fics read by the other members of the Podfic Pals, we also have a very special guest star who joins in on the fun and reads one of her favorite fics. Thank you so much @lululawrence for contributing to this birthday episode! Evi will read baby I'll never leave (if you keep holding me this way) from 00:44 into the episode. Emmu will read floating in a most peculiar way from 38:16 into the episode. And Sus has chosen to read darling just dive right in. You can listen to it from 44:05 into the episode. Happy birthday Mia!

We are back with another birthday special! This time we are celebrating the birthday of our wonderful Emmu, also known as @londonfoginacup and we're not just back with three fics read by the other members of the Podfic Pals, we also have a very special guest star who joins in on the fun and reads one of her favorite fics. Thank you so much @allwaswell16 for contributing to this birthday episode! Evi will read To Be Gathered Round from 00:51 into the episode. Mia will read To the late night double feature show from 28:49 into the episode. Tabby has chosen to read Don't Bring the Starbucks. You can listen to it from 41:30 into the episode. And Anitra has chosen to read Moon Dances Over. You can listen to it from 67:51 into the episode. Happy birthday Emmu!

For this year's pride month, we have decided to make an extra long pride special, featuring fics read by every member of the Podfic Pals. Mia reads "Baby, Don't Apologize" by Neondiamond. Evi reads "let me show you" by safetyfilm. Emmu reads "We Made a Start" by lululawrence and Tabby reads "Prelude to Forever" by AlwaysAqua.

Co ji uprostřed četných aktivit přimělo vrhnout se na doktorandské studium a napsat práci o Cyrilu a Metodějovi? Jak vzpomíná na Božskou Emmu a pana režiséra Krejčíka? A kdy pochopila, že herectví se zrodilo proto, abychom my lidé porozuměli sobě samotným?Všechny díly podcastu Stříbrný vítr můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Today's episode features three fics that are all written by FallingLikeThis. First, Mia reads "From the Depths", with the following summary: When a new resident moves to town, the creature in the lake is curious. They both may be just what the other needs. Then, at around 17:00 Emmu reads "❤ For Effort" which has this summary: When Harry Styles lets his team down during gym class, resulting everyone having to run laps, he expects the worst. But the backlash never comes.Harry's crush, Louis Tomlinson, may or may not have something to do with that. Finally, at around 27:50 Evi reads "Still, Somehow, You're Perfect Now", and this is the summary for that fic: Harry Styles is Captain of the footie team and all-around popular dude-bro-pal to the entire senior class. He's kind to everyone from what Louis Tomlinson can tell, and kinder still when he thinks no one is looking. Of course, Louis has been looking. Ever since he transferred schools at the beginning of the year and noticed Harry for the first time, it's been hard to look away. Happy birthday Tabby!

"Žijeme v zaujímavej dobe, v ktorej dochádza k body shamingu chudých i pribratejších žien. Nie je možné vyhovieť všetkým. Zhruba pred piatimi rokmi sme fotili šperky na kubánskej modelke s krásnou tmavou pokožkou. Ak by sme to spravili dnes, rozniesli by ma. Situácia sa vyostruje. Niektorí ľudia majú dojem, že mi môžu hovoriť, akú modelku mám vybrať. Napríklad, pri šperkoch inšpirovaných folklórom nemám právo zvoliť osobu inej pleti, čo považujem za absolútne choré. Na istú dobu sme sa tomu podvolili, no dnes už konáme podľa seba a robíme si to, čo chceme," hovorí šperkárka a dizajnérka Petra Tóth, ktorá má v najnovšej kampani ako modelku aj prezidentkinu dcéru Emmu Čaputovú. "Po umiestnení baneru s Emmou Čaputovou do našej predajne, sme vnímali niekoľko veľmi negatívnych reakcií. Divím sa, že ho niektorí neopľuli. Našťastie to nebolo možné, keďže mali respirátory. Vždy sme si mysleli, že podobné správanie sa deje iba na internete, no opak je pravdou. Naše predavačky tomu nemohli uveriť. Po prvýkrát sme túto zmenu pocítili práve pri kampani s Emmou. Mysleli sme si, že všetok hejt zostane na Facebooku, ale mýlili sme sa. Stalo sa to napriek tomu, že hovoríme o predajni v Bratislave," dodáva Petra Tóth. Ako sa dostala k šperkom? Prečo ako jediná dáva peniaze Čičmanom za použitie ich vzoru? Ako sa pozerá na hejt a aký hejt sama dostáva? Vypočujte si rozhovor Zuzany Kovačič Hanzelovej so šperkárkou a dizajnérkou Petrou Tóth. – Ak máte pre nám spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na podcasty@sme.sk – Všetky podcasty denníka SME nájdete na sme.sk/podcasty – Podporte vznik podcastu Rozhovory ZKH a kúpte si digitálne predplatné SME.sk na sme.sk/podcast – Odoberajte aj denný newsletter SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/suhrnsme – Ďakujeme, že počúvate podcast Rozhovory ZKH.

Rix ja Emmu käisid tallinas ja Karl käis nooli vaatamas. Me lõpuks tegime küsitluse ära, selle leiad meie FB lehelt.

Mým dalším hostem jsou Norbert a Jakub, kterým náhradní matka porodila dítě.  Více : https://www.emamataty.cz/   Omlouvám se za zhoršenou kvalitu zvuku, byla s námi Emička, která nám taky chtěla mít své slovo :))     Přeji příjemný poslech  SLEDUJTE LUSIETPLIFE https://www.instagram.com/lusietplife  

Betra er seint en aldrei, í þessum mjög svo síðkomna þætti fjöllum við um einkennilegt mál Emmu, sögu hrekkjavökunnar og margt fleirra.

Pražská kapela Tata Bojs si postavila letos v květnu na poličku ve zkušebně další cennou sošku za svoji hudbu. Tentokrát vyhráli cenu Anděl 2020 za nejlepší skupinu roku. Vydali totiž desáté řadové album Jedna nula, na němž si frontman Milan Cais dokonce vystřihl duet s moderátorkou a zpěvačkou Emmou Smetana. V Blesk Podcast nešetřil na adresu kolegyně chvály, neboť tak neuvěřitelně něžně ještě nikdy nezněla! Dostala dokonce přednost před slavnější kolegyní.

Pražská kapela Tata Bojs si postavila letos v květnu na poličku ve zkušebně další cennou sošku za svoji hudbu. Tentokrát vyhráli cenu Anděl 2020 za nejlepší skupinu roku. Vydali totiž desáté řadové album Jedna nula, na němž si frontman Milan Cais dokonce vystřihl duet s moderátorkou a zpěvačkou Emmou Smetana. V Blesk Podcast nešetřil na adresu kolegyně chvály, neboť tak neuvěřitelně něžně ještě nikdy nezněla! Dostala dokonce přednost před slavnější kolegyní.

Kāda ir stendapu jeb stāvizrāžu kultūra Latvijā? Vai arī latviešu valoda var būt dzimumneitrāla? Atbildi uz šiem un citiem jautājumiem uzzini sarunā ar komiķi Džemmu Sudrabu. Runājam arī par tādām svarīgām tēmām kā dzimumiekļaujoša valoda, neaizspriedumains valodas lietojums un feminisms. Džemma Sudraba ir pašpasludināta influencere jeb viedokļu līdere un garīgā skolotāja, komiķe un podkāsta “Starp mums, meitenēm, runājot” autore. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Žurnāls: Domuzīme. 2020, Nr. 3. ISSN 2256-0408 Noderīgas saites: https://spoti.fi/2GRXJWT – Džemmas podkāsts “Starp mums, meitenēm, runājot” https://bit.ly/35EzTIB – Džemmas Instagram profils https://bit.ly/35nyUfD – “Stereotipu šovs” sarunu festivālā “Lampa” https://bit.ly/33PZuNG – brošūra “Iekļaujoša komunikācija Padomes Ģenerālsekretariātā” https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam podraides viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu podraidi par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [01:20] Oļega Burova spārnotā frāze: seksisms valodā un reklāmās. [07:00] Kāpēc, runājot par sievietēm, nevajadzētu teikt vārdu “meitenes”? [10:15] Diskusija par politkorektumu žurnālā “Domuzīme”. [12:44] Deminutīvi un toksiskais pozitīvisms. [13:51] Vārdi, kas Džemmai patīk. [14:50] Iekļaujoša terminu atveide latviešu valodā. [18:40] Kā veicināt dzimumiekļaujošu valodu un kāpēc tā ir nepieciešama? [24:50] Dzimumiekļaujošas valodas vadlīnijas, seksisms IT nozarē. [27:50] Personas vietniekvārds latviešu valodā. [31:51] Profesijas un amatu nosaukumi latviešu, krievu un čehu valodā. [36:25] Uzvārdu galotnes un to maiņa Čehijā un Lietuvā. [40:49] Politkorektums un vārda brīvība. [45:46] Kā iemācīties uzstāties stāvizrādēs? [51:32] Kurš termins Džemmai patīk labāk – “stāvkomēdija” vai “stendaps”? [52:40] Kā Džemma pilnveido valodas prasmes? [54:23] Vai latviešu valoda ierobežo komiķus? [55:51] Kāpēc svešvalodā nereti ir vieglāk izteikties? [56:22] Latviešu valoda un vārdspēles. [58:13] Par ko nejoko feministes? [01:01:00] No kā Džemma baidās visvairāk? [01:02:47] Vai sievietes drīkst lamāties? Seksualizēšana un lamuvārdi mūzikā. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Tomáš Zubák a Peter Graus sú hudobní producenti, ktorí momentálne spolupracujú s Emmou Drobnou a hudobne sa starajú o takmer všetky veľké televízne šou - od Superstar cez Hlas až po Tvoja tvár znie povedome.  Začiatok ich cesty sa však spája s Fun rádiom. Peter Graus bol niekoľko rokov hudobným dramaturgom a neskôr programovým riaditeľom Fun rádia. Tomáš Zubák bol zase hudobným v oldies rádiu B1, ktorému neskôr aj šéfoval. Obe rádia sídlili na tej istej adrese, obaja sedeli v tej istej kancelárii. Spoločne mali veľmi úspešný hudobný projekt B3 a starali sa o zvukovú stránku Fun rádia.  V rozhovore sa dozviete:  - majú to teraz noví interpreti ľahšie alebo ťažšie - ako sa stať hudobným dramaturgom - ktorú pesničku nahrali s Richardom Mullerom na balkóne - kam poslať nové pesničky   

We talk with Sus and Emmu about building fictional romantic relationships outside of the bedroom. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/roseanddagger/message

Tomáš Zubák a Peter Graus sú hudobní producenti, ktorí momentálne spolupracujú s Emmou Drobnou a hudobne sa starajú o takmer všetky veľké televízne šou - od Superstar cez Hlas až po Tvoja tvár znie povedome.  Začiatok ich cesty sa však spája s Fun rádiom. Peter Graus bol niekoľko rokov hudobným dramaturgom a neskôr programovým riaditeľom Fun rádia. Tomáš Zubák bol zase hudobným v oldies rádiu B1, ktorému neskôr aj šéfoval. Obe rádia sídlili na tej istej adrese, obaja sedeli v tej istej kancelárii. Spoločne mali veľmi úspešný hudobný projekt B3 a starali sa o zvukovú stránku Fun rádia.  V rozhovore sa dozviete:  - majú to teraz noví interpreti ľahšie alebo ťažšie - ako sa stať hudobným dramaturgom - ktorú pesničku nahrali s Richardom Mullerom na balkóne - kam poslať nové pesničky   

Svéhlavá Jo, vždycky druhá Amy, romantická Meg a stydlivá Beth. To jsou hrdinky románu Malé ženy, který Louisa May Alcottová napsala v roce 1868 a který mohl dávno skončit v propadlišti literárních dějin. Místo toho se každých pár let pere o naši pozornost. Nedávno Malé ženy znovu probrala k životu Elena Ferrante ve slavné tetralogii Geniální přítelkyně. A aktuálně sklízí úspěchy filmová adaptace Malých žen od režisérky Grety Gerwig. Čím to, že Malé ženy pořád nestárnou? 

Hver ætlar að borða hrekkjavökuhúsið hennar Emmu og nennir Helgi Björns ekki neinu? Hvor okkar er að vinna aðventu keppnina og er Mæja alveg að klúðra þessu? Okkar skilaboð á aðventunni eru þessi: Borðið bara smákökudeig ef þið nennið ekki að baka það og slökkvið svo bara ljósin og kveikið á kertum og ekki skúra veggina. Eins þökkum við fyrsta pabbanum fyrir spjallið í Andvarpinu en hann varð fyrir því á dögunum að týna tveimur uppkomnum börnum en finna þau skömmu síðar með aðstoð Íslendingabókar. Hugljúf og dálítið dramatísk aðventu frásögn sem kennir okkur að vera góð við börnin okkar og njóta þeirra meðan þið eigið eitthvað í þeim.

Asi se budu už poněkolikáté opakovat, ale je naprosto úžasné, co s naším zdravím dokáže udělat strava. A to jak v tom pozitivním pohledu, tak i v tom negativním. Endometrióza a vliv stravy na její příznaky je jen dalším puzzlíkem do skládačky. Nějak se od zaměření pouze na hubnutí přesunuji k celkově ženskému zdraví, které mě zajímá v posledních měsících nejvíc. Nebojte. Se zdravím žen se pořád úzce pojí životaspráva, takže od tohoto svého hlavního proudu nikdy neopluji. Endometrióza Pojem endometrióza se mi už asi navždycky bude spojovat se jménem Emma Hradecká, která je mým dnešním hostem. Emmu a její webové stránky, jsem si už několikrát prohlížela, ale v záplavě informací na ně zapomněla. Proto jsem ráda, že jsou mezi vámi lidé, kteří mi to připomenou. A tak mi jedna posluchačka mýc podcastů napsala, jestli bych neudělala rozhovor s Histaminovou Kašulkou a Emmou Hradeckou. Yes, další zajímaví lidé se zajímavými příběhy z oblasti zdraví a stravování. Nevěděla jsem, co to endometrióza je Endometrióza mi byla jako nemoc dlouho vzdálená. Nikdy jsem se s ní nesetkala u žádné ze svých klientek, ani u svých kamarádek. Prvně jsem na tuto nemoc narazila až u Emmy, kdy mě na ni úplně prvně odkázala Tereza Broschová, kvůli autoimunitnímu protokolu. Proto jsem ráda, že můžeme společně s Emmou informace o endometrióze, která postihuje jen ženy, posunout zase dál k širšímu publiku. Obě dvě věříme, že kalitních informací není nikdy dost. Obzvlášť těch, které jsou dostupné jen v angličtině a velká část lidí k nim tak nemá vůbec přístup. Knížka, kterou najdete i v češtině a Emma na ni v rozhovoru odkazuje je Autoimunitní řešení od Amy Myers. Pokud tedy trpíte endometriózou, tak po knížce sáhněte a pak nezapomeňte navštívit stránky Emmy. Najdete tam spoustu článků, které se zaměřují na endometriózu, ale taky na zdraví žen celkově. Emma se na svých stránkých s vámi sdílí svůj život s endometriózou, její zákroky, hledání v cizojazyčných knihách a taky recepty. Nebojte se toho, že některé články jdou víc do podrobna a hloubky. K pochopení celé problematiky a toho, jak naše tělo funguje například z poledu hormonů, je potřeba jít v informacích hlouběji. Jen tak může dojít k plnému pochopení souvislostí. V rozhovoru se dozvíš Tak jako nad každým tématem, i nad tématem endometriózy by se dalo povídat dlouhé hodiny. My to s Emmou zvládly za 50 minut. Práva na hudbu For Mimi by Twin Musicom is licensed under a Creative Commons Attribution licence (creativecommons.org/licenses/by/4.0/) Artist: www.twinmusicom.org/ Whatdafunk by Audionautix is licensed under a Creative Commons Attribution licence (creativecommons.org/licenses/by/4.0/) Artist: audionautix.com/

Ja pagājušā gadsimta pašā sākumā kāds rīdzinieks būtu izceļojis no Rīgas un pēc 12 gadiem atgriezies, viņš diez vai pazītu šo pilsētu, kas no miegainas un provinciālas pilsētiņas bija pārvērtusies par Eiropas nozīmēs kultūras pilsētu. Tas nav pārspīlēts, jo nepilnu 12 gadu laikā, kopš Rīgas mērs bija britu izcelsmes rīdzinieks Džordžs Armitsteds, pilsēta pārtapa līdz nepazīšanai. Bija tapusi pirmā elektriskā tramvaja līnija, vairs nevelk zirgi šo transportu, bet mums ir moderns satiksmes līdzeklis, ierīkota moderna centralizēta ūdens apgādes sistēma un pilsētniekiem vairs nav pie pumpjiem jāiet grabināt spaiņus; ielas grezno jūgendstila nami, uzcelts mākslas muzejs, Pilsētas teātris, atvērtas 16 jaunas skolas, iekārtoti parki un atvērts Zooloģiskais dārzs ar 88 dzīvniekiem, izbūvēta preču stacija un osta, atvērtas tautas bibliotēkas un tējnīcas, veicināta rūpniecības un tirdzniecības attīstība. Tā ir tikai daļa no paveiktā, ko 11 gados sešos minēšos un 10 dienās spējis izdarīt izcilais Rīgas mērs Džordžs Armitsteds, kuram 27. oktobrī apritēja 170. dzimšanas dienas gadskārta. Par šo izcilo personību, viņa veikumu un ģimeni stāsts raidījumā Dzimtas saknes. Rīgas pilsētas galvas Džordža Armitsteda (1847-1912) dzimta un tās ieguldījums Rīgas attīstībā - arhitektūras un mākslas, un industriālā mantojuma jomā. Tikšanās ar Rīgas mēra mazmazdēlu Rodniju Redklifu Jaunmoku pilī - bijušajā ģimenes vasaras rezidencē un medību pilī; ieskats “Armitstedu ģimenes relikviju kolekcijā”, kura apskatāmas Rīgas Jūgendstila centrā. Armitstedi ierodas Rīgā Sazarotās un kuplās Armitstedu dzimtas vēsture saistībā ar Rīgu iesākusies 1812. gadā, kad cienījama Īzingvoldas vikāra Džona Viljama Armisteda dēls 27 gadu vecumā, saņēmis savu mantojuma daļu pēc vecāku aiziešanas mūžībā, no Anglijas ar kuģi ieradās Rīgā. Droši vien viņš bija labi iepazinies ar politisko situāciju, jo tas bija laiks, kad risinājās Napoleona karš ar Krieviju. Iespējams, viņš arī zināja, ka Rīgas rāti kopš 1810. gada vada skots Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli un ka Rīgā sekmīgi darbojas skotu un angļu tirdzniecības firmas. Viena no tām – „Mitchel and Co” – arī pieņēma jauno atbraucēju darbā. Grūti pateikt, kas pamudināja toreiz Džordžu no Izingvoldas doties uz Baltiju, kur viņam nebija ne radinieku, ne paziņu, bet vēra ņemams ir fakts, ka drīz vien viņš kļuva par firmas "Mitchel and Co" līdzīpašnieku un vēlāk to pārņēma pilnībā. Turīgs būdams, jauneklis drīz tika uzņemts Rīgas Melngalvju biedrībā, taču jau 1817. gadā viņam to nācās pamest, jo Džordžs ieskatījās vienā no bagātākajām Rīgas līgavām – vācbaltu dzimtas mantiniecē Emmā fon Jakobi un Emmas vecāki deva svētību šīm laulībām. Ģimene iegādājās sev namu Mārstaļu ielā 19, kas turpmākos 100 gadus būs saistīts ar Armitstedu dzimtu un kurā 1847. gada 27. oktobrī pasaulē nāks slavenais Rīgas mērs Džordžs Armitsteds. Skološanās pie Vāgnera un Džeimsa novēlējums Rīgas mērs – tā jau ir trešā Armitstedu paaudze Latvijā, bet Džordžs, kurš ieradās šeit pats pirmais un apprecēja Emmu, kļuva par astoņu bērnu tēvu. Divi gan agri aizgāja mūžībā, bet seši ieguva labu izglītību un spējas attīstīt savus talantus – viņu vidū Džons Viljamss, Džordžs, Džeimss, Marija Anna, Alfrēds un Sesila Evelīna. Dēli studēja gan Rīgā, gan ārzemēs, bet meitas izglītību ieguva mājskolotāju uzraudzībā un kā tas bija pieņemts, notika arī privātstundas mūzikā, kuras meitenēm pasniedza Rīgas pilsētas teātra galvenais diriģents, vēlāk slavenais komponists Rihards Vāgners. Viņa muzicēšanu bija iemīļojušas ne vien Armitstedu meitas, bet arī suns, ņūfaundlendietis Robērs, kurš bieži pavadīja komponistu līdz mājām, bet kad Vāgners, bēgdams no kreditoriem pameta Rīgu, tad Robērs viņu pavadījis arī tālākā ceļā – tiesa – bez saimnieku atļaujas. Nav zināms, kā privātskolotāja pēkšņo pazušanu uztvērušas Armitsteda meitas, bet zināms, ka vecākā meita Mērija Anna vēlāk kļuva par flotes kapteiņa Oto Valdemāra fon Budberga sievu, kā prezidente aktīvi darbojās Rīgas sieviešu apvienībā un tās uzdevumā pārraudzīja Maskavas priekšpilsētas bērnu patversmes darbu. Jaunākais dēls Alfrēds savulaik bija Rīgas biržas komitejas loceklis un Rīgas komercbankas padomes priekšsēdētājs un apprecēja ģenerālkonsula Vērmaņa meitu Mariju. Savukārt viņa brālis Džeimss tā arī palika līdz mūža galam vecpuišos, bija Rīgas biržas komitejas priekšsēdētājs, cilvēks ar dāsnu sirdi, mecenāts, kurš plaši iesaistījās labdarībā, ziedojot ievērojamus līdzekļus anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcas celtniecībai, uzdāvinot Rīgas pilsētas gleznu galerijai savu gleznu kolekciju, kā arī novēlot Rīgas pilsētai 500 000 rubļu, par ko 19. gadsimta pašās beigās - 1899. gadā – tika uzcelta un uzturēta pirmā bērnu klīniskā slimnīca Latvijas teritorijā, kas bija viena no labākajām bērnu ārstniecības iestādēm toreizējā Krievijas impērijā. Kā zinām, tā joprojām darbojas un ir nosaukta Džeimsa Armitsteda vārdā. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="146892" layoutid="0" layout="" static=""} Attēlā: Džeimss Armitsteds Džeimsa testamentā rakstīts: “Tam, ko Rīga, kur es lielākoties dzīvoju un kur kaldināju savu kapitālu, iegūs no mana testamenta, jābūt izmantotam vienīgi iestāžu dibināšanai vai uzturēšanai, kas kalpotu nabadzīgajiem Rīgas iedzīvotājiem, labdarībai dažādu tautu un ticības cilvēkiem.” Lūk, kāds godaprāts vadīja šī mecenāta nodomus, kurš šajā pasaulē pavadīja vien 53 gadus, bet paveica tik daudz. Tēvs Džons Viljams Armitsteds un viņa brālis Džordžs Džordžs nolēma no Rīgas aizbraukt jau 19 gadu vecumā un vēlāk kļuva par ievērojamu Britu parlamenta deputātu, savukārt Džons Viljams bija slavenā mēra Džordža Armitsteda tēvs. Kādu laiku arī Džons Viljams darbojās Rīgas biržas komitejā, bet vēlāk kopā ar brāli Džeimsu nodibināja firmu “Armitstead Brothers”. Brāļiem piederēja arī kokzāģētava, papīrfabrika un Dinaburgas - Vitebskas dzelzceļa līnija. 1848. gadā Rīgā plosījās holēras epidēmija, kas izdzēsa daudzu rīdzinieku dzīvības, arī abi vecāki – Džordžs un Emma – aizgāja mūžībā, paliekot neīstenotam sapnim par Anglikāņu baznīcas uzcelšanu. Tomēr dēli šo sapni piepildīja, un jau 1856. gadā šis dievnams vēra durvis. Rīgā tolaik dzīvo kāda neaprakstāmi skaista un arī turīga jaunava no bagātas baltvācu dzimtas. Džons Viljams bija veiksminieks kaut tādēļ vien, ka apprecēja vienu no tā laika skaistākajām jaunkundzēm - pazīstamā manufaktūru īpašnieka Nikolaja Pihlava meitu Karolīni Elizabeti, kuras skaistums nav atstājis vienaldzīgu nevienu. Apburošo sievišķību Karolīne izdevās saglabāt līdz pat sirmam vecumam. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="146893" layoutid="0" layout="" static=""} Attēlā: Džordža Armitsteda māte Karolīne Elizabete jaunībā Ģimene apmetās uz dzīvi Mārstaļu ielas nama 2. stāvā un drīz vien tajā ieskanējās arī bērnu balsis - četras atvases ienāca Armitstedu ģimenē – Džordžs, Lūcija, Anna, Fanija un Edgars. Par Džordža Armitsteda kandidatūru balso 67 deputāti Šī jau ir Armitstedu trešā paaudze, kuras likteņi ir bijuši jo dažādi. Ģimenes vecākā atvase - Džordžs Armitsteds dzimis 1847.gada 27. oktobrī un 1901. gadā kļuva par Rīgas pilsētas galvu. Pārlūkojot Armitsteda dzīves gājumu, kļūst skaidrs, kāpēc viņš bija tik izcils mērs. Pirmkārt, viņš ir labi izglītots. 1868. gadā ar izcilību beidz Rīgas politehnikumu un saņem inženiera diplomu. Izglītošanos turpina Cīrihes un Oksfordas universitātēs. Viņam ir liela vadītāja pieredze. Armitsteds dibināja un vadīja Volguntes ķieģeļu cepli (1882–1885), bija Rīgas kaulmiltu fabrikas īpašnieks un direktors (1880–1906), Baltijas celulozes fabrikas līdzīpašnieks un prezidents. Kopš 1892. gada Dinaburgas–Vitebskas dzelzceļa direktors. Rīgas dome 1901. gada maijā Armitstedu ievēlēja par Rīgas mēru. Toreiz balsošana notika ar baltām un melnām bumbiņām un par Armitsteda kandidatūru bija 67 deputāti, bet pret tikai trīs. Pēc ievēlēšanas Džordžs sacīja zīmīgus vārdus: “Kungi, pateicos par atbalstu! Darīšu visu, ko spēju, un pierādīšu, ka esmu jūsu uzticības cienīgs.” Un to Džordžs Armitsteds pierādīja ar darbiem. Vanda Zariņa: Galvenā piemiņa – cilvēku atceras un pazīst Stāstot par Džordžu Armitstedu, vēsturniece Vanda Zariņa iepazīstina ar kādu zīmējumu, kurā Rīgas mēram paklanās strūklakas un pieminekļi. Tas tapis 1904. gadā pēc tam, kad Rīga ieguva centralizētu ūdens apgādi. “Tas bija viens no labākās kvalitātes ūdeņiem visā Eiropā,” tā Vanda Zariņa. Lai arī Armitsteds runājis piecās valodās, nav ziņu, ka runājis latviski, tajā pašā laikā tieši viņš uzaicināja latviešus darboties Rīgas domē, jo redzēja, ka latviešiem ir nākotne, jo latviešu vidū daudz uzņēmīgu cilvēku. Vanda Zariņa ir pamatīgi ir izpētījusi Armitstedu dzimtas vēsturi un arī uzmeklējusi šīs dzimtas atvases ārvalstīs. Pateicoties viņai Latvijā pie lasītājiem ir nomākusi Londonā dzīvojošās un jau 1993. gadā mūžībā aizgājušās Armitsteda mazmeitas Modas Redklifas atmiņas “Baltijas stāsti”, kurā viņa raksta arī par bērnību Rīgā. Džordžs Armitsteds ģimenē pret bērniem bija prasīgs un stingrs tēvs. “Viņš teicis: bērni jāredz, ne jādzird,” atklāj Vanda Zariņa. Līdz brīdim, kad Džordžu Armitstedu ievēlēja par pilsētas galvu, viņš bija veiksmīgs uzņēmējs, taču darbs mēra amatā prasīja daudz laika un uzņēmumus pārņēma viņa dēls Džons Sesils, kas nebija tik veiksmīgs uzņēmējs. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="146891" layoutid="0" layout="" static=""} Attēlā: Džordža Armitsteda meita Edīte un mazmeita Moda “1919. gadā, kad varu pārņēma Stučkas valdība, sākās represijas, Džonu Sesilu arestēja un nogalināja. Pietika ar to, ka viņš bija bijušā pilstētas galvas dēls. Viņš nepiedalījās politikā, tikai nodarbojās ar savu biznesu. Armitsteda kundze tajā laikā kopā ar vedeklu slēpās kādā klīnikā. Līdz 1939. gadam Džordža Armitsteda atraitne Sesila dzīvoja Rīgā, tad viņa devās uz Vāciju, kur 1940. gadā mira,” skaidro Vanda Zariņa. “Šo mēru daudzi rīdzinieki zina, tā ir galvenā piemiņa – cilvēku atceras un pazīst,” uzskata Vanda Zariņa. Kīts Šenons: Viņam bija patiesa sirds – līdzcietīga pret cilvēku vajadzībām “Mani dziļi iespaidoja tas, ko Armitsteds šeit paveica,” atzīst Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Kīts Šenons. “Pirmkārt jau, kā viņa laikā mainījās pilsētas vizuālais tēls, kā radās brīnišķīgās jūgendstila ēkas un skaistie parki. Jo vairāk lasām, ko Armitsteds paveicis šeit, gan kā biznesmenis, gan kā mērs, jo vairāk atklājas, ka viņš bija tiešām izcila personība, kas prata pielietot savas tehniskās un biznesa zināšanas, lai veicinātu tirdzniecību pilsētā, bet arī uzlabotu tās infrastruktūru –sanitārie apstākļi, slimnīcas, izglītības iestādes, parki, arī Mežaparks. Viņš bija tiešām cilvēks, kurš lūkojās nākotnē, domājot par pilsētas attīstību, kā arī cilvēku savstarpējo sadarbību, un viņam bija patiesa sirds - līdzcietīga pret cilvēku vajadzībām.” {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="146514" layoutid="0" layout="" static=""} Armitsteda mazmazdēls Rodnijs Redklifs, uzlūkojot savas dzimtas saknes ir secinājis, ka viņa priekštečiem vienmēr ir bijusi svarīga kalpošana, palīdzēšana citiem cilvēkiem. Viens no Armitstediem Jorkšīrā kalpoja kā mācītājs, bet lai arī pārējie – tai skaitā viņa dēls, kurš pirmais ieradās Rīgā – nebija garīdznieki, tomēr kalpošana un palīdzēšana cilvēkiem vienmēr bijusi dzimtas svarīga iezīme. “Domāju, ka daudzi arī šodien no šīs dzimtas var smelties iedvesmu Jā, viņi bija biznesmeņi, tirgotāji, bet viņiem visiem bija apziņa, ka jākalpo sabiedrībai,” vērtē Kīts Šenons. “Mērs Džordžs Armitsteds to darīja Rīgā, bet viņa tēvocis lords Džordžs Armitsteds, kurš bija dzimis Rīgā, devās uz Lielbritāniju, uz Skotiju, kas ir arī mana dzimtā vieta, un šis Džordžs kļuva par labi pazīstamu politiķi britu sabiedrībā.” Rīga, Rindzele, Jaunmokas Džordža Aritsteda un viņa ģimenes dzīve ir bijusi saistīta ar vairākām vēsturiskam vietām Latvijā, protams, ar Mārstaļu ielu 19, bet arī ar lauku īpašumiem. Viens no tiem – Rindzeles muiža, kur ģimene uzturējās vasarā. Moda Redklifa grāmatā “ Baltijas stāsti” raksta: “Tā bija skaista muiža starp diviem ezeriem, kas pilni ūdensrozēm, un īpaša gaisotne te sāka valdīt ap Jāņiem, kad tika saiņotas un sadalītas dāvanas kalpotājiem, tika aicināti muzikanti no Rīgas, lielajā šķūnī klāja galdus un muižas ļaudis ar lieliem vainagiem un meijām ieradās apsveikt saimniekus. Dega Jāņugunis un ļaudis dziedāja un dejoja līdz rītam.” Vēl mērs 1905. gadā iegādājas namu Pārdaugavā, Brīvzemnieka ielā 7. Tā ir tāda kā brīvdienu māja, no Pārdaugavas uz darbu domē pirmdienu rītos mērs brauc ar tramvaju. Savukārt 1901. gadā pēc Vilhelma Bokslafa projekta tiek uzcelta Jaunmoku pils, kuras saimniecību mērs vada pats. Tā tiek dēvēta par Armitsteda medību pili. Un šī joprojām joprojām ir vienīgā vieta pasaulē, kur vispilnīgāk tiek saglabāta slavenā mēra piemiņa. Plašāks stāsts par Jaunmoku pili raidījumā Latvijas pērles. Dzimta pulcējas Jaunmokās Uz Džordža Aritsteda jubilejas svinībām bija ieradušies arī leģendārā mēra pēcteči. Džordžam un viņa sievai Sesilai, kas nākusi no baltvāciešu dzimtas, bija trīs bērni – Lūcija, Džons Sesils un Edīte. Latvija traģisku likteni piedzīvojušā Džona Sesila bērni Džordžs Ivars un meita Gerda kopā ar sievu izbrauca uz Vāciju, un viņa pēcteči joprojām dzīvo Vācijā – meitai Gerda ir divi bērni – Georgs un Irēna. Bet no Kanādas uz svētkiem ieradās Lūcijas mazmeita Hildegarde ar ģimeni no Kanādas, kā arī arī jaunākās meitas Edītes mazdēls – Modas Redklifas dēls Rodnijs Redklifs kopā ar sievu Džūdiju. Dzimtas saknes visu viņus satika Jaunmokās, slavena mēra darba kabinetā, kas joprojām rada iespaidu, it kā Džordžs tikai uz brīdi būtu kaut kur aizceļojis. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="146950" layoutid="0" layout="" static=""} Attēlā: Karolīne, Feldta (no kreisās), Betīna Franckī, Ūve un Hildegarde Feldti, Rodnijs un Džūdija Redklifi Rodnijs Redklifs ir Džordža Armitsteda mazmazdēls , kurš attiecības ar savu senču zemi uztur pastāvīgi. Savukārt Hildegarde Feldta kopā ar vīru Ūvi šeit nav bijusi 20 gadus, bet meitas Betīna un Karolīne Latvijā ir pirmo reizi. Te jāpiemin, ka Džordža vecākā meita Lūcija apprecējās ar Hermanu fon Betiheru, viņiem bija četri bērni, no kuriem jaunākā meita Ērika apprecējās ar arhitektu Maksi fon Briskornu un šajā laulībā arī piedzima Hildegarde, kā arī vēl divi bērni – Guntars un Benigna. “Mana mamma nodzīvoja gandrīz līdz 103 gadu vecumam un, protams, viņa daudz stāstīja par savu vectēvu,kurš bija stingrs angļu vīrs ar principiem, ka bērni ir jāredz, nevis jādzird un viņai tas sagādāja zināmas ciešamas, jo mana mamma bija ļoti dzīvelīgs bērns,” stāsta Hildegarde Feldta. “Un viņa arī ar lielu prieku atcerējās skaistos Ziemassvētkus ar saviem vecākiem Spirgus muižā netālu no Tukuma, kur viņi dzīvoja. Tur vienmēr bija liela egle rotāta ar simtiem svecīšu, un visiem kalpotājiem vienmēr zem egles bija saliktas dāvanas. Tad tika atvērtas lielās istabas durvis un katrs varēja saņemt viņam sagatavoto. Tādas brīnišķīgas bērnības atmiņas.” “Mūsu ģimene pirms kara pārcēlās un nelielu ciematu Rietumvācijā un tie bija ļoti grūti laiki pēc aizbraukšanas no Baltijas. Mēs sākām dzīvi pavisam mazā garāžā, ko mans tēvs, arhitekts būdams, centās piemērot dzīvošanai,” stāstījumi turpina Hildegarde Feldta. “Un kad mēs atgriezāmies no skolas, mēs nevarējām iet mājās iekšā, bet mums bija katram jāpaņem ķieģeli, kas tika izgatavots no māla, un jānes apdedzināt. Un tā katru dienu – ķieģelis pēc ķieģeļa, lai varētu uzcelt mājas sienas. Tas bija neliels ciemats starp Braunšveigu un Hanoveri. Manai māsai tad bija četri, es četrus gadus vecāka par viņu un mūsu brālim bija seši gadi.” Māju sajūta, iepazīta caur stāstiem Betina Franckī, dzimusi Feldta, un Karolīne Feldta Latvijā viesojas pirmo reizi un atzīst, ka ir daudz iespaidu. “Kad ar lidmašīnu ieradāmies Rīgā un es ieraudzīju Rīgu, es tiešām sajutos tā, it kā būtu ieradusies mājās – tik daudz stāstu biju dzirdējusi no savas vecāsmammas. Gleznas, ko redzam šeit, Jaunmokās, ir mums pazīstamas un tuvas, arī mēbeles mums atgādina šos stāstus,” atzīst Betina Franckī. Viņai piekrīt arī Karolīne Feldta, bilstot, ka Latvijā piedzīvo māju sajūta, pateicoties vecāsmammas un mammas stāstiem. “Mēs izaugām Vācijā un piedzimām Vācijā, bet mēs pavadījām daudz laika ar saviem vecvecākiem un burtiski uzsūcām no bērnības tos stāstus, tās tradīcijas, kas ir nākušas no seniem laikiem. Tie ir stāsti, ko vecāmamma un mamma statījusi – par to, kā vecāmamma ir dzīvojusi Spirgus muižā, kas ir bijusi tik jauka,tur bija dzīvnieki, daba – un arī šeit, šajā pilī, mēs sastopam mūsu vēsturi,” Betina Franckī. “Protams, jūs varat sacīt, ka mēs esam ne īsti briti ne īsti vācieši – jo tik tiešām no vienas puses mūsu dzimtā ir baltvācieši, no otras – briti. Es varu justies vairāk kā brits, jo esmu dzimis Lielbritānijā. Bet, kas ir interesanti, ka attiecībā uz tradīcijām, neatkarīgi, vai tā bija Vācija, kā Hildegardei, vai Londona manā gadījumā, mūsu mājās bija tās pašas tradīcijas,” sarunā iesaistās Rodnijs Redklifs. “Jā, praktiski tās bija tās pašas tradīcijas – arī, kas attiecas uz svētku svinēšanu – mana mamma cepa pīrādziņus un lielu kliņģeri, kas rotāts ar augļiem un rozīnēm iekšā. Tāds vienmēr tika cepts dzimšanas dienā,” atminas Hildegarde Feldta. “Hildegardei nesen palika 80 gadu, un viņa ir vienīgā no mazmazbērniem, kas ir dzimusi Rīgā. Bet vai jūs zināt, kas notika vakar? Mēs tikām vesti uz kādu vietu, kur paēst Rīgā pusdienas, vieta tika izvēlēta nejauši, tā ir kafejnīca “Buberts” , un iedomājieties tikai- izrādījās, ka tā atrodas māja, kur Hildegarde ir dzimusi. Tas bija šoks,” piedzīvoto stāsta Rodnijs Redklifs. Bet ja jau par ēšanu un kūkām, izrādās Armitstedu mājā iecienīta bijusi Aleksandra kūka. “Mana mamma to gatavoja, kad vien bija iespēja. Pēc kara gan daudz iespēju nebija, bet kad tika dabūti milti un džems, tad tie bija īsti svētki – katrs dabūja tikai pa vienam gabaliņam, bet visi bija laimīgi. Es gan pati to nekad neesmu gatavojusi. Vajadzēs pamēģināt,” tā Hildegarde Feldta. Aleksandra kūka bija izcepta arī Jaunmoku pilī par godu Džordža Armitsteda 170. dzimšanas dienai. Pirms ķertie pie kūkas, pils Baltajā zālē vēl notika grāmatas “Džordžs Armitsteds – Rīgas Goda pilsonis” atvēršanas svētki, bet augšējā stāvā atklāja arī Hildegardes Feldtas gleznu izstāde. Katram darbam, ko māksliniece radījusi, ir savs stāsts, saistīts ar Kanādu, Vāciju vai arī Latviju.