Podcasts about mariju

Tanja Pureta: Dobar dan, dobro došli u emisiju Psihologija uspjeha. Ja sam Tanja Pureta, urednice emisije, a moja današnje gošće Marija Felkel, Adriatic klaster HR direktor u Nomad Foods. Marija, dobro došli. Marija Felkel: Dobar dan, hvala Tanja na pozivu i pozdrav svim slušateljima. Tanja Pureta: Velika mi čast i zadovoljstvo imati Mariju za gošću […]

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas TV šova "Pārdziedi mani" vadītāju aktrisi Mariju Linarti.  

“Gaudu dzejoļi” - dzejnieces, aktrises un mākslinieces Marijas Luīzes Meļķes otrais dzejas krājums, kuru pārlasām kopā ar autori Kultūras rondo studijā. “Gaudu dzejoļi” seko pirms trim gadiem iznākušajam debijas krājumam “Nerealizēto potenciālu klubs”. Arī otrās grāmatas nosaukums ir tik pašironiski garšīgs. "Mani interesēja, kā veidot īstenus radošus meklējumus un eksperimentālu plāksni formātā, kas ir šķietami ļoti tradicionāls. Kā laikmetīgi izpausties it kā tradicionālākā veidā. Kā izteikt kaut ko neparastu, runājot vienkārši par vientulību vai mīlestību. Man šķiet, ka visas šīs pieredzes ir ārkārtīgi neparastas un un īpašas, kaut gan cilvēki vienmēr tās ir piedzīvojuši. Tās tāpat turpina būt maģiskas. Nolēmu vairāk strādāt šajā virzienā un meklēt," sarunā atklāj Marija Luīze Meļķe.   Viņa vērtē, ka turpina latviešu ilgu tradīciju ar saviem tekstiem. Savā otrajā dzejas krājumā Marija Luīze Meļķe atklāj niansētu poētisko telpu un aicina lasītāju nokļūt vienlaikus neparastās un gluži pazīstamās situācijās. Spēle starp brīnumaino vienkāršajā un vienkāršo brīnumainajā paver takas uz dažādām šī sapņa interpretācijām. Iespējams, ceļiniekam noderēs katra dzejoļa un cikla totēms jeb vāze, kas nes konkrētā teksta gaudas. Kā jau dzejā ierasts, viss reizē ir un nav tieši tāds, kā izskatās, un autore ir nepārprotami labās attiecībās ar šo mistēriju. Krājumu izdevis apgāds "Neputns".

Aizvien jauni pētījumi norāda, ka sievietēm infarkta izpausmes organismā krietni atšķiras no tām, ko piedzīvo vīrieši. Dažkārt šī iemesla dēļ sievietes nesaņem atbilstošu palīdzību. Ar ko atšķiras sievietes sirds darbība, un kas ietekmē tās veselību? Kāda loma stresam un ikdienas rūpēm ir uz sievietes sirds veselību? Par to runājam ar kardiologu Māri Lapšovu un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālisti, supervizori Mariju Ābeltiņu. Raidījumā arī pārrunājam, kas aktuāls šajā nedēļā bijis pasaules zinātnes izdevumu ziņu virsrakstos.  

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

Gerona es la séptima novela de la primera serie de los Episodios Nacionales de Benito Pérez Galdós, publicada en 1874. Continúa con el relato novelado de la Guerra de Independencia entre España y Francia. En esta ocasión, se narra el asedio de las tropas francesas a la ciudad de Gerona a lo largo de la segunda mitad del año 1809.​ Es la única novela de la serie en la que Gabriel de Araceli no oficia como protagonista y conductor, cediéndole el puesto a Andrés Marijuán, un personaje secundario de anteriores entregas, que sobrevivió al sitio de dicha ciudad.El episodio se enmarca históricamente sólo un año después de la victoria de Bailén, el contraataque de los ejércitos napoleónicos ha provocado el desastre en un ejército español mal pertrechado y organizado. Varias plazas importantes han ido cayendo: Zaragoza, Ocaña, Talavera de la Reina y la resistencia española, replegada en Andalucía, se desangra por la falta de medios y por las luchas intestinas entre la Junta Central y las resucitadas Cortes de Castilla. En ese ambiente de desesperanza, Gabriel, incorporado al ejército del Centro, llegará al Puerto de Santa María, donde se reencuentra con Andresillo Marijuán, personaje presentado en Bailén, que le relata el sitio de Gerona, donde Marijuán ha servido a las órdenes de Álvarez de Castro, héroe y mártir nacional en este episodio.Narrado por Tux para LibrivoxSupport this podcast at — https://redcircle.com/audioteca/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

“Izdegšana sākas ne tikai no pārslodzes, bet arī no tā, ka cilvēks ilgi izliekas, ka viņam viss ir kārtībā.”– Marija Ābeltiņa, psihoterapeiteŠī epizode ir veltīta darbinieku izdegšanai un arī tās tiesiskajiem aspektiem. Kopā ar  PwC Legal vecāko juristu Edgaru Riņķi un zinātņu doktori psiholoģijā grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori  Mariju Ābeltiņu, meklējam atbildes uz jautājumiem:– Kāpēc atbalsta sistēmām eksistējot, cilvēki tomēr joprojām jūtas un paliek vieni?– Kādu lomu šajā procesā spēlē likumi, vadītāji, HR speciālisti?– Un vai klusēšana par mentālo veselību nav kļuvusi par organizāciju kolektīvu aizsardzības mehānismu?Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur izdegšana kopš 2007. gada ir oficiāli atzīta par arodslimību. Tomēr praksē šī atzīšana vēl nav devusi ilgtspējīgu sistēmisku atbalstu. Kopš 2011. līdz 2021. gadam reģistrēti tikai 334 oficiāli izdegšanas gadījumi. Tajā pašā laikā 45% ES darbinieku atzīst, ka darba vidē piedzīvo psihosociālos riskus (Eurofound), un Latvijā Kantar 2024. gada dati rāda, ka tikai 19% jūtas sadzirdēti, ja runā par savu emocionālo slodzi, pat ja 73% ir kopumā apmierināti ar darbu.“Mēs dzīvojam sistēmā, kas joprojām vairāk aizsargā pret fiziskiem, nevis psiholoģiskiem riskiem. Mentālā veselība vēl nav kļuvusi par reālu darba vides prioritāti.”– Edgars RiņķisIzdegšanas atzīšana par arodslimību nozīmē ne tikai simbolisku atzīšanu, bet arī darba devēju pienākumu novērtēt psihosociālos riskus, sniegt atbalstu un, nepieciešamības gadījumā, segt izdevumus. Tomēr:– Arodslimības diagnostika Latvijā ir birokrātiska, lēna un centralizēta.– Darbiniekiem šis ceļš var nozīmēt pusgada ilgu cīņu, kad viņi jau tā ir emocionāli izsīkuši.“Izdegšanas diagnoze var aizņemt līdz pat sešiem mēnešiem – tā ir nežēlīga distance cilvēkam, kurš jau ir emocionāli iztukšots.”– Edgars RiņķisMarija Ābeltiņa šajā epizodē liek domāt ne tikai par simptomiem un terapiju, bet arī par organizāciju kultūru, kas bieži vien rada nosacījumus izdegšanai:– Klusēšana par slodzi, pašsajūtu tiek normalizēta, viss var apstāties pie "Labbūtības brokastīm vai smūtija"– Vadītāji paši ir pārguruši, bet atbild par citu labbūtību.Vai izdegšana ir indivīda vājums vai sistēmas simptoms? Kā mēs varam pārtraukt stigmatizēt izsīkumu un sākt to uztvert kā kopīgu atbildību?Kur beidzas darba devēja atbildība un sākas cilvēka paša robežas? Kā organizācija var palīdzēt, neiejaucoties pārāk dziļi cilvēka autonomijā?Vai mēs spējam veidot sarunu kultūru par mentālo veselību, kas ir patiesa un profesionāla? Kā panākt, lai mentālā veselība nav “ķeksītis”, bet dzīva, jēgpilna darba vides daļa?Paldies, Marija un Edgar, par jūsu laiku un zināšanām!

Ik pa laikam izskan ziņas par to, ka zinātnieki tālās visuma dzīlēs atraduši kādu planētu, kura varētu būt mājvieta kādām primitīvām dzīvības formām. Visbiežāk tiek norādīts uz ūdens klātbūtni vai citiem ķīmiskiem un fizikāliem parametriem, kas atbilst mūsu izpratnei par dzīvībai piemērotu vietu. Taču neskatoties uz to, drošticamu pierādījumu pagaidām mums nav. Kāpēc? Ar ko šobrīd rezultējušies mūsu centieni atrast vēl kādu dzīvu organismu ārpus mūsu planētas? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un Latvijas Universitātes Eksakto un tehnoloģijas fakultātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Radioteleskopa izbūvē Čīlē iesaistās arī inženiere Līga Marija Putna no Latvijas Laikā līdz 2029. gadam Čīlē plānots izveidot jaunu teleskopu, un tā tapšanā iesaistījusies arī inženiere Līga Marija Putna no Latvijas. Būdama šobrīd otrpus okeānam, Līga ar prieku ir gatava raidījuma Zināmais nezināmajā klausītājus iepazīstināt ar teleskopa būvniecības mērķi un faktoriem, ar ko jārēķinās, veicot šādu darbu tuksnesī. “Latviete veido īpaši lielā teleskopa digitālo dvīni” - tā pirms dažiem mēnešiem bija lasāms astronomijas jautājumiem veltītā žurnāla “Zvaigžņotā Debess” numurā. Šī latviete ir Līga Marija Putna - inženiere, kura pieteikusies Eiropas Dienvidu observatorijas konkursam un nokļuvusi Čīlē, kur pašlaik top pasaulē lielākais optiskais teleskops. Ar Līgu Mariju mēs tiekamies, izmantojot attālinātās saziņas vietni, un mūs šķir septiņu stundu laika starpība. Eiropas Dienvidu observatorijas galvenais birojs izvietots Vācijā, Garhingā pie Minhenes. Vēl viens birojs, kurā atrodas Līga Marija, ir Čīlē, Santjago Vitakūrā, un tad trešais objekts - arī Čīlē, Atakamas tuksnesī, uz kurieni zinātniece dodas aptuveni vienu reizi mēnesī. Kad pieteikusies darbam, viņa domājusi, ka ģeogrāfiski tas notiks Eiropas Savienībā ar nepieciešamību dažreiz doties uz Čīli. Bijis citādi, un varbūt pat labāk to sākotnēji nenojaust.

Nova epizoda podkasta pod zaštitom Međunarodnog PEN centra "Dobar loš zao" je tu! U prvom delu emisije Nenad Kulačin i Marko Vidojković bavili su se Vučićevom sardinom, pripremama za lokalne izbore u Zaječaru i Kosjeriću, a podsetili su se i studentkinje Ane kojoj su predsednikovi "junaci" polomili vilicu. Gost je Milan Čanak, diplomirani ekonomista, aktivista i što je u ovom trenutku najbitnije, sin progonjene profesorke Marije Vasić. Milan je dugo i nadahnuto pričao o teškoćama svoje majke, o sudbini ostalih novosadskih aktivista, kao i o potrebi odlučne borbe svih građana Srbije za slobodu, bez obzira na ideološke razlike. Ovo, naravno nije sve. Mladi Čanak je pričao o svojim iskustvima iz Ukrajine gde je boravio kao humanitarni volonter i mnogim drugim zanimljivim temama. U Magarećem kutku moći ćete da vidite DJV-a u još jednoj uskoj majici. Da bi DLZ opstao, pretplatite se na patreon.com/ucutatinecemo ili pošaljite donaciju na PayPal dlz.istern@gmail.com

Stāsta muzikoloģe, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Inese Žune. Pēc mācībām Limbažu draudzes skolā Baumaņu Kārlis 1848. gadā nodots Limbažu vācu elementārskolā, kur mācības notika tikai vācu valodā un pat starpbrīžos audzēkņiem bija stingri aizliegts savā starpā sarunāties latviski. Sākumā Kārlim tas sagādāja grūtības, jo viņš iepriekš bija mācījies tikai latviešu valodā. Par kļūdīšanos ne reizi vien bija jāsaņem sāpīgs sitiens pa pirkstiem ar lineālu, bet pēc pusgada zēns jau brīvi lasīja un rakstīja vāciski. Pārsvarā vācu valodā mācības noritēja arī Vidzemes skolotāju seminārā, tā ka drīz vien tā kļuva par jaunekļa galveno valodu, jo tajā viņš gan domāja, gan rakstīja savas dienasgrāmatas un piezīmes, lai arī vienmēr jutās kā latvietis (Goluba, G. Baumaņu Kārlis. Rīga: Liesma, 1990). Paradoksāli, bet tieši vācu valoda vēlāk nodrošināja Baumaņu Kārļa materiālo pamatu, pavēra daudzas  aristokrātu durvis un deva iespēju strādāt ievērojamākajās mācību iestādēs. Arī par sievu Baumaņu Kārlis apņēma vācieti, grāfu cilts atvasi Mariju fon Viti (Maria Caroline Elisabeth von Witte, 1850–1907), un nu arī viņa ģimenes valoda bija vācu. Kad jaunais censonis 23 gadu vecumā ieradās Pēterburgā, izrādījās, ka Vidzemes semināra atestāts tam nepiešķir tiesības tur strādāt skolotāja darbu. Ar Jāņa Cimzes jaunākā brāļa Dāvida Cimzes (1822–1872) atbalstu viņš spēja pāris mēnešos sagatavoties mājskolotāja eksāmenam Pēterburgas Universitātē, ko nokārtoja izcili un saņēma par to arī apliecību. Dabas dotais pedagoga talants un perfektās vācu valodas zināšanas vairoja Kārļa reputāciju un pavēra privātskolotāja iespējas augstmaņu ģimenēs. Viņš bija arī Tautas izglītības ministrijas Pirmā departamenta direktora Nikolaja Rebindera (Николай Ребиндер, 1813–1865) bērnu mājskolotājs, kura mājās iepazinās ar Pēterburgas ievērojamiem cilvēkiem, māksliniekiem un valstsvīriem, tai skaitā ar vācu Otto fon Bismarku (Otto Eduard Leopold von Bismarck-Schönhausen, 1815–1898). 1860. gadā Baumaņu Kārlis iegūst arī ģimnāzijas skolotāja tiesības un sāk darbu par vācu valodas, zīmēšanas, kaligrāfijas un citu priekšmetu skolotāju Reformātu baznīcas skolā (Reformierte Kirchenschule), kas turpinās 21 gada garumā. Tā bija augsta līmeņa mācību iestāde ar ļoti plašu bibliotēku. Ideālu pārpilnajam skolotājam galvenās grūtības sagādāja muižnieku dēliņi, un viņam bija jāvalda pār sevi, lai nezaudētu darbu. Augstdzimušo atvases, tikušas prom no vecākiem, gribēja dzīvot brīvā vaļā un kāpt skolotājiem uz galvas. Tā laika piezīmēs Baumaņu Kārlis raksta, ka šie muižnieku dēliņi brauc tikai karietēs un var atļauties vai katru vakaru skriet uz operu vai teātri, bet naktis pavadīt vienās izpriecās. No rīta skolotājam tad sagurušie jaunekļi bija jādabū pie dzīvības, lai var atkal mācīties, „ko viņi, protams, tomēr nespēj” (Gailīte, Zane. Mūsu Baumaņu Kārlis. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015). Reformātu baznīcas skolā Baumaņu Kārlim izveidojusies īpaša draudzība ar tās direktoru Dāvidu Margo, kurš pamudinājis talantīgo skolotāju ķerties pie vācu valodas mācību grāmatas rakstīšanas. 1865. gadā tika laista klajā Baumaņu Kārļa sastādītā grāmata „Elemente deutscher Schrift un Sprache” (Vācu rakstības un runas elementi). Baumaņu Kārlis Pēterburgā dzīvojis turīgi, jo skolotāja darbs tur bija prestižs un labi apmaksāts. Materiālie apstākļi ļāva apmeklēt teātrus, koncertus, pašizglītoties un baudīt Pēterburgas daudzveidīgo mākslas dzīvi. Turklāt Baumaņu Kārlis tika atzīts par izcilu vācu valodas skolotāju, par ko saņēmis divus ordeņus no Krievijas valdības: 1873. gadā Svētās Annas ordeni, bet 1878. gadā par panākumiem pedagoģiskajā darbā apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni. Viņa jaunākās meitas Martas Pivovarunas (dz. Baumane, 1875–1965) dienasgrāmatā minēts, ka reiz pats cars Aleksandrs II esot apmeklējis Baumaņu Kārļa vadīto vācu valodas stundu Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā (Смольный институт благородных девиц), kur Baumanis strādājis no 1870. gada un bijis ar skolotāju ļoti apmierināts. Tādēļ Baumaņu Kārlis dažreiz aicināts pasniegt stundas arī cara tuviniekiem – lielkņazu ģimeņu atvasēm (Goluba, G. Baumaņu Kārlis. Rīga: Liesma, 1990). Savādi, bet savu latvietību Baumanis sajutis tieši caur vāciskumu, kurā viņš dzīvoja, jo Pēterburgā 60. gadu sākumā izveidojās latviešu progresīvās domas centrs. Te tautas labā varēja izdarīt daudz ko tādu, kas Baltijā tobrīd nebija iespējams (Goluba, G. Baumaņu Kārlis. Rīga: Liesma, 1990). Baumaņu Kārlis rosīgi iesaistījās Pēterburgas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Viņa plašais dzīvoklis 19. gadsimta  60. un 70. gados bija radikālās latviešu inteliģences pulcēšanās un diskusiju vieta, iebraukušo latviešu salons un pajumte. Pats viņš bija Pēterburgas latviešu Lasāmās biedrības biedrs (1862–1865), “Pēterburgas Avīžu” līdzstrādnieks un piedalījās literārā Almanaha “Dunduru” tapšanā, kur vēršoties pret tumsonību, bizmaņiem un kārklu vāciešiem, lietojis visai spēcīgus izteicienus. Arī par savu galveno uzdevumu dziesmu sacerēšanā, viņš uzskatījis pievēršanos sava laika aktuālām, sabiedriski nozīmīgām un  patriotiskām tēmām. Viņa dziesmas, atšķirībā no pierakstiem, ir tikai latviešu valodā. Lai arī lielāko daļu savas dzīves Baumaņu Kārlis pavadījis vāciskajā kultūrvidē, viņš vienlaikus ir bijis cīnītājs par savas tautas pašvērtības un latviskās kultūras apzināšanos. Ādolfs Alunāns, raksturojot Baumaņu Kārli teicis, ka “viņa sirds karsti pukstēja priekš tēvijas un priekš visa, kas latvietim dārgs un svēts” (Alunāns, Ā. Baumaņu Kārlis. Ievērojami latvieši. Rīga/Jelgava, 1887).

Kāda mēle nerunā? Šo Birutas Pāvilsones un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min ventspilnieki - Līga Reitere ar mazbērniem Emīlu (13 gadi), Mariju (10 gadi) un Sāru (9 gadi).

Jēzus piedzimšanas noslēpums. Vārds kļuva Miesa un mājoja mūsu vidū. "Cilvēka lūpām dievišķais vārds ir neizrunājams, taču pieņēmis mūsu cilvēciskumu, Dieva Vārds padara sevi izrunājamu, un mēs varam Viņu piesaukt: JĒZUS" (Katoļu Baznīcas Katehisms, 2666). Raidījumā mēs atklājam, ka vārds JĒZUS - "Dievs glābj" - ir vienīgais vārds, kas "satur Viņa klātesamību" . Un Viņš ir klātesošs tur, kur Viņu piesauc! Šajā epizodē pieskaramies arī tam, kā Rožukroņa lūgšanas ritmiskums un pazemīgais vienkāršums mums palīdz veidot attiecības ar Jēzu un Mariju ikdienā.

Rožukronis ir brīnišķīga lūgšana, kas veido mūsu attiecības ar Jēzu un Mariju. Tomēr nereti mums ir grūti to lūgties - ne tikai iesācējiem. Šī ir pirmā tikšanās, kuras laikā runāsim par to, kā sākt lūgties Rožukroni un apzināties, ka esam Dieva klātbūtnē.

Raidījums "Dzīvesstāsti" ar brīvprātīgo Mariju no Siguldas.

Ziemu ar palagu, vasaru bez palaga. Šo Melānijas Avotas mīklu un citas salta laika mīklas Greizajos ratos min Anete un Jānis Grantiņi no Vaidavas ar audžubērniem: Mariju (4 gadi), Dārtu Jeti (7 gadi), Mariju Lizeti (12 gadi) un Raiti Vanagu (10 gadi). Salta laika mīklas uzdod: Melānija Avota, Inguna Šternberga, Estere Matroničeva, Antra Tīruma, Duglass Kugrēns, Bono Tijs Seržans, Džeims Vasermans, Ieva Brūniņa, Marta Bičuka, Daina Kudiņa, Modrīte Stepāne, Kristīne Maka, Ausma Čavarte, Renārs Krūmiņš, Lilita un Kadensa Jansones.

Uz moto "Će ga napravimo" Marija Raičević iz Srbije je osnovala blog Overthinker, mesto gde mladi mogu da pitaju i pronađu odgovore o profesionalnom razvoju. Šta je Mariju inspirisalo da pokrene ovakav projekat i šta mladi mogu da tamo saznaju slušajte u podcastu Glasom mladih.

Moja gošća je inspirativna Marija Todorović Tatar žena koja je ostvarena na svim poljima i veoma je uspješna privatno ali i poslovno! Sa nama dijeli svoju priču osobne transformacije kroz edukacije osobnog razvoja u koje uključuje NLP & coaching. Pričamo na temu životnih uspona i padova, a saznat ćete i što joj je bilo najkorisnije na putu postizanja osobnih ciljeva!Mariju mozete zapratiti klikom na link ispod:*Facebook: https://www.facebook.com/marija.todorovic.tatar*Instagram: https://www.instagram.com/marija.todorovic.tatar/?fbclid=IwY2xjawGM95hleHRuA2FlbQIxMAABHZN44GSkjesDVlFQW6UqoNL_tr8uzfOwKNS1y8tc_xbS24xczD0TbdWE7A_aem_qcFDTzUHNNV77RnfuA8QgQHvala na pažnji!

Stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas studente Marta Paula Pauliņa Marija Gubene (1872–1947) ir latviešu mūzikas vēsturē pirmā sieviete ar akadēmisko izglītību ērģeļspēlē un kompozīcijā, līdztekus darbojusies kā mūzikas kritiķe, pedagoģe, profesore Latvijas konservatorijā, bet jaunībā vākusi dzimtā Kraukļu pagasta folkloru. Komponiste dzimusi 1872. gadā Vidzemē, Madonas apriņķa Kraukļu pagastā, tautskolotāja Jāņa Gubeņa ģimenē. Marijas tēvs savā skolotāja darbā lielu uzmanību pievērsa dziedāšanai, kā arī vadīja skolas kori. Tāpēc likumsakarīgi, ka savas pirmās iemaņas mūzikā guvusi no tēva, vēlāk Rīgā mācījusies arī pie komponista Ernesta Vīgnera un ērģelnieka Oskara Šepska. 19. gadsimta nogalē arvien plašāk sāk izvērsties Jurjānu Andreja latviešu tautas dziesmu melodiju vākšanas darbs. Piezīmēs 1891. gadā folkloras vācējs raksta arī par deviņpadsmitgadīgo Gubeņa meitu Mariju, kas izcēlusies ar iesūtīto darbu apjomu un smalko precizitāti mūzikas pierakstā: "Melodijas cauri lūkojot, neatradu nevienas kļūdas: prieks bija redzēt, cik rūpīgi un pat niecīgos sīkumos pareizi bija uzzīmētas melodijas, kas, ievērojot grūto meldiju uzrakstīšanu, liecināja par krājējas sevišķām mūzikas dāvanām, kuras visādā ziņā būtu izglītojamas." Desmit gadu vēlāk piepildās Jurjānu Andreja pravietiskā atzinība, komponiste 1901. gadā uzsāk mācības Maskavas konservatorijā – ērģelspēles un speciālās teorijas klasē. Ērģeļspēli apgūst pie profesora Borisa Sabaņejeva (1880–1918), savukārt mūzikas teorijas pasniedzēju vidū ir fūgas un kontrapunkta profesors, komponists Sergejs Taņejevs (1856–1915). Mācības ilgst līdz 1906. gadam, kad Marija beidz konservatoriju ar brīvmākslinieces diplomu kā laureāte, par izcilību. Ieguvusi pamatīgas teorētiskās zināšanas, 1906. gadā Marija Gubene atgriežas Rīgā, kur pastāvīgu ērģelnieces vietu diemžēl neatrod, bet savas prasmes demonstrē daudzos koncertos. Savas zināšanas Marija Gubene izmanto, sākot darbu vairākās Rīgas skolās kā dziedāšanas skolotāja – Natālijas Draudziņas sieviešu ģimnāzijā, Viļa Olava tirdzniecības un komercskolās. Lai ieinteresētu audzēkņus, Marija Gubene meklē mazāk zināmas dziesmas, ko apdarina skolu koriem. Tomēr izdotas tikai ap 30 viņas apdarināto melodiju, un visas tās tapušas laikā līdz Pirmajam pasaules karam. Tomēr tautasdziesmu apdaru jauktajam, bērnu, sievu, vīru koriem, solo un ansambļiem ar klavieru pavadījumu ir krietni vairāk, tiesa gan saglabājušies tikai rokrakstos. Un mistisks stāsts saistās ar kompozīciju rokrakstu nokļūšanu muzikologa Oļģerta Grāvīša arhīvā. Tas atspoguļots vēstulē, kas bijusi pievienota kopā ar rokrakstiem. Komponistes Marijas Gubenes skaņdarbu nošu materiāli rokraksti tika atrasti Ulbrokā kādas mājas šķūnītī, 1989. gada vasarā. Materiālu atradējs no māju īpašniekiem noskaidrojis, ka komponiste šajā adresē nav dzīvojusi, kā arī nav zināms, kā Marijas Gubenes nošu materiāli šķūnītī nokļuvuši. Vairāk nekā puse atrasto darbu ir kormūzikas žanrā rakstīti, liela daļa bērnu korim, jauktajam, sieviešu koriem, komponiste juta nepieciešamību pēc jauna repertuāra skolās. Lielāka daļa ir tautasdziesmu apdares, tomēr netrūkst arī oriģinālmūzikas, teksta autoru vidū tādi autori kā Anna Brigadere, Jānis Akuraters, Aspazija, Rūdolfs Blaumanis u.c. Savukārt instrumentālo žanru bagātīgi pārstāv ērģeļmūzika. Oļģerts Grāvītis par Gubeni vēlāk rakstījis: "Marija Gubene bija tā, kas sagatavoja muzikālās izglītības ceļu tālākajām latviešu sieviešu paaudzēm. Aiz viņas nāk Jāzepa Vītola skolnieces Paula Līcīte, Lūcija Garūta, Lauma Reinholde, Velta Oše un tad jau Elga Igenberga, Maija Ķēniņa, Maija Einfelde un vēl rinda pēckara gadu konservatoristu – kompozīcijas mākslas interesentu. Bet viņām blakus arī daudzas mūsdienu mūzikas zinātnieces." Uzziņas avoti: Oļģerts Grāvītis. "Pirmā latviešu sieviete-komponiste". "Karogs", Nr. 8, 01.08.1972. Arnolds Klotiņš. "Divatā ar tautasdziesmu". "Zinātne", 2020. Marija Gubene. "Autobiogrāfiska skice". "Latviete", Nr. 7-8, 01.07.1934.

Freiburga ir vieta, kur pēc Otrā pasaules kara dzīvoja latviešu kara invalīdi. Īpašumu Birkenhofā nosauca par Bērzaini, un tagad tā ir latviešu valodas un kultūras saliņa Vācijā. Pie Bērzaines kamīna Gundars Āboliņš lasa Ingunas Baueres pēdējo grāmatu „Daiļā Marija”, bet Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja Līva Grudule stāsta par brāļu Kaudzīšu ceļojumiem uz Vāciju 19. gadsimta beigās.   Raidījumu atbalsta:

Šajā epizodē podkāsta vadītāja Ilze Medne tiekas ar psiholoģijas zinātņu doktori Mariju Ābeltiņu. Mūsu šodienas tēma ir viltvārža sindroms – psiholoģisks fenomens, kas ietekmē aptuveni 78% no veiksmīgiem cilvēkiem visā pasaulē.Viltvārža sindroms rada sajūtu, ka panākumi nav pelnīti un šīs sajūtas var radīt ievērojamu stresu un negatīvi ietekmēt gan personīgo labklājību, gan profesionālo sniegumu. Sarunā ar Mariju apspriedīsim, kā šis sindroms ietekmē individuālo sniegumu, kādas ir tā sekas un iespējamie veidi, kā to pārvarēt. Diskutēsim arī par to, kā organizācijas var veicināt vidi, kas samazina viltvārža sindroma ietekmi uz darbiniekiem, un kādi paņēmieni ir efektīvi individuālai pārvarēšanai.Ja Tu vēlies atbalstīt manu darbu, tev ir iespēja nopirkt man zaļo tēju šeit - https://www.buymeacoffee.com/medne. Paldies!Ilze HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Jāzeps, [Marijas] vīrs, būdams taisnīgs un negribēdams viņai celt neslavu, gribēja viņu klusām atstāt. Bet, kamēr viņš par to domāja, lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: “Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties, pieņemt savu sievu Mariju, jo, kas viņā dzimis, ir no Svētā Gara. Mt 1, 19-20 Uzmodies no miega, Jāzeps darīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis. Gavēņa laika vidū Baznīca mūs aicina svinēt Sv. Jāzepa svētkus. Jāzeps ir liels svētais, kas palīdz mums iet dziļumā mūsu iekšējā un garīgajā dzīvē. Iesim kopā ar viņu Gavēņa laikā, lai no viņa mācītos kļūt pazemīgi, klusi un uzticīgi lūgšanas cilvēki. Ar visu Baznīcu varam atkārtot vārdus, ko bieži vien lūdzamies, godinot Svēto Jāzepu: “Pie tevis, Svētais Jāzep, mēs steidzamies, savās bēdās, (..), paļāvīgi lūdzam tavu aizbildnību”. Jāzepa vārds nozīmē “Dievs piebilst”. Jāzeps ir kā paaugstinātā vērtība –kad viņš ir blakus kādam citam, viņš palielina tā vērtību. Šodienas Evaņģēlijā dzirdam, ka Jāzeps saņēma eņģela vēstījumu sapnī. To dzirdot viņš atteicās no saviem sapņiem, bet Dievs uzdāvināja Savu sapni – būt par Dieva Dēla audžutēvu. Kad Jēzus piedzima, Jāzepa rokas kļuva par Kristus Miesas pirmo monstranci. Vēl viena īpašība, ko atradām Jāzepa dzīvē, ir klusums. Klusums nav ne vārdu trūkums, ne kautrība. Klusums ir spēja klausīties. Jāzeps klusē visa evaņģēlija garumā. Nav ziņu par nevienu viņa vārdu. Tomēr viņš netērē nevienu vārdu, ko Dievs viņam saka. Viņš klausās un izpilda. Šajos svētkos ieklausīsimies vārdos: „Ite ad Joseph! Ejiet pie Jāzepa!”, kas “atsaucas uz badu Ēģiptē, kad cilvēki lūdza faraonam maizi, un viņš atbildēja: "Ejiet pie Jāzepa un dariet visu, ko viņš jums teiks" (sal. 1. Mozus 41, 55)” (Pāvests Francisks, "Patris corde" nr. 1). “Iesim pie svētā Jāzepa, lai iemācītos ikdienas svētumu. Jāzeps ir neapšaubāmi garīgi bagāts cilvēks, bet viņa svētums ir ikdienišķs, ārpus brīnumdaru shēmām. Viņš mīl Kungu, ir atvērts Viņa gribai. Tātad, iesim pie viņa ne tikai lai izlīdzinātu, bet arī lai viņš mums iemāca ikdienišķo svētumu, kas ir intimitāte ar Jēzu un ar Mariju.” (G. Džakvinta) Guglielmo Džakvinta labi raksturoja Sv. Jāzepa svētumu rakstīdams: “Svētums nepasastāv tājā, ka cilvēks daudz runā, daudz raksta, bet gan no daudz mīlestības, Dieva gribas pildīšanas, un Svētā Gara saldāko augļu īstenošanas savā ikdienas dzīvē”. Šodien nebaidīsimies pieņemt pie sevis Mariju, tā kā Jāzeps to darīja, un kopā ar viņiem lūgsimies par tēviem, lai viņi apzinātos, cik svarīga loma viņiem ir bērna audzināšanā, tad ar Svētā Jāzepa palīdzību viņi stāvēs klāt, būs blakus saviem bērniem. Pārdomas sagatavoja Liliane, Apustuliskās Oblāte Pro Sanctitate

Fluent Fiction - Serbian: Dance of Chance: A Coffee Spill Romance Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/dance-of-chance-a-coffee-spill-romance Story Transcript:Sr: U malom gradu u Srbiji, bilo je jedno mesto gde su svi rado dolazili da popiju kafu i razmene najnovije priče iz komšiluka.En: In a small town in Serbia, there was a place where everyone liked to come to have coffee and exchange the latest neighborhood news.Sr: To mesto se zvalo kafana "Kod veselog violiniste".En: That place was called the "Cheerful Violinist" tavern.Sr: Jovan je tog dana došao u kafanu sa namerom da pročita novine i uživa u mirisu sveže mlevene kafe.En: One day, Jovan came to the tavern intending to read the newspaper and enjoy the scent of freshly ground coffee.Sr: Dok je prolazio kroz gužvu, nije primetio Mariju, devojku sa crvenim šalom koja je sedela za stolom pored prozora.En: As he made his way through the crowd, he didn't notice Maria, a girl with a red scarf who was sitting at a table by the window.Sr: Dok je Jovan naručivao svoj omiljeni espreso, Marija je čitala knjigu, potpuno zanesena avanturama glavnih junaka.En: While Jovan ordered his favorite espresso, Maria was reading a book, completely engrossed in the adventures of the main characters.Sr: Odjednom, Jovan se okliznuo na mokar pod i prosuo kafu pravo na Marijinu majicu.En: Suddenly, Jovan slipped on the wet floor and spilled his coffee right on Maria's shirt.Sr: "Moj Bože, jako mi je žao!En: "Oh my God, I'm so sorry!"Sr: " uzviknuo je Jovan dok je brže-bolje priskočio da pomogne Mariji.En: exclaimed Jovan as he quickly rushed to help Maria.Sr: Marija je bila iznenađena, ali nije mogla da se ne nasmeje zbog Jovanove smušene reakcije.En: Maria was surprised, but she couldn't help but smile at Jovan's flustered reaction.Sr: "Ništa, ništa, može se ovo oprati," rekla je, trudeći se da sakrije osmeh.En: "It's okay, it can be washed," she said, trying to hide her smile.Sr: Kako bi ispravio situaciju, Jovan je ponudio da pokupi maramicama kafu sa poda, dok je Marija poskakivala na jednoj nozi, pokušavajući da izbegne dalje fleke.En: To make amends, Jovan offered to clean up the coffee with napkins while Maria hopped on one leg, trying to avoid further stains.Sr: Gledajući ih kako se muče da očiste nered, ostali gosti su počeli da se smeju.En: Watching them struggle to clean up the mess, the other guests began to laugh.Sr: Gađajući se maramicama, Jovan i Marija su počeli da se kreću u ritmu muzike koja je dopirala iz zvučnika.En: Engaging in a playful napkin fight, Jovan and Maria started moving to the rhythm of the music coming from the speakers.Sr: Njihovi pokreti su postajali sve složeniji, a nezgoda sa kafom se pretvorila u improvizovani plesni okršaj.En: Their movements became more intricate, and the coffee mishap turned into an impromptu dance-off.Sr: Smeh i aplauzi su ispunili kafanu.En: Laughter and applause filled the tavern.Sr: Čak su i svirači prionuli za instrumente da dodaju melodiju njihovom spontanom izdanju.En: Even the musicians joined in and added melody to their spontaneous performance.Sr: Na kraju, šou je završen velikim pljeskom, a Jovan je Mariji kupio novu majicu koja je bila još lepša od one koju je upropastio.En: Eventually, the show ended with a big round of applause, and Jovan bought Maria a new shirt that was even lovelier than the one he had ruined.Sr: Od tog dana, svaki put kada bi se sreli u kafani "Kod veselog violiniste", Jovan i Marija bi razmenili znakoviti smešak, a priča o njihovoj plesnoj avanturi postala je deo legendi ovog čarobnog mesta.En: From that day on, every time they met at the "Cheerful Violinist" tavern, Jovan and Maria exchanged meaningful smiles, and the story of their dance adventure became part of the legends of this magical place.Sr: I sve je ostalo zabeleženo kao uspomena, ne samo na neugodnu situaciju koja ih je spojila, već i na ples koji je smehom širio radost među ljudima tog malenog grada.En: Everything remained recorded as a memory, not just of the awkward situation that brought them together, but also of a dance that spread joy through laughter among the people of that small town.Sr: Na kraju, Jovan i Marija su postali dobri prijatelji, spremni da zajedno plešu kroz životne izazove, znajući da svaka nezgoda može biti prilika za radost.En: In the end, Jovan and Maria became good friends, ready to dance through life's challenges together, knowing that every mishap could be an opportunity for joy. Vocabulary Words:small: malitown: gradplace: mestocome: dolaziticoffee: kafaexchange: razmenitinews: pričeneighborhood: komšiluktavern: kafanaintending: nameravajućiread: pročitatinewspaper: novineenjoy: uživatiscent: mirisfreshly ground: sveže mlevenecrowd: gužvanotice: primetitigirl: devojkared scarf: crveni šaltable: stowindow: prozororder: naručitifavorite: omiljeniespresso: espresobook: knjigacompletely engrossed: potpuno zanesencharacters: junacislip: okliznutiwet: mokarfloor: pod

Pasikeitus valdžiai, Lenkijoje sumaištis aštrėja. Dešinieji organizuoja protestus prieš pro europietišką valdžią. Ši, paradoksalu, įstatymo keliu taip pat neina. Kaip atsitiko su visuomeninio transliuotoju perėmimu.Kuo baigsis politinė įtampa Lenkijoje?Diskusijoje dalyvauja: Seimo užsienio reikalų komiteto nariai Arminas Lydeka ir Giedrius Surplys, VU Tarptautinių santykių ir politikos mokslų instituto politologas daktaras Marijušas Antonovičius, VU docentras dr. Deimantas Jastramskis, LRT Radijo bendradarbis Lenkijoje Laurynas Vaičiūnas.Ved. Mindaugas Aušra

Saque na Cinco #62 - Mariju Maciel: direito, futebol e beach tennis by Rádio Gaúcha

Princeza Danica Karađorđević, svojim gostovanjem obogatila je prazničnu epizodu podkasta Mamazjanija i u nju unela tračak kraljevske čarolije, donoseći nam priče „sa dvora“, tačnije iz stana u Beogradu, u kojem glavnu ulogu igraju mali princ Stefan (5, uskoro 6) i princeza Marija, stara tek nepuna dva meseca. O vrednostima koju brižno neguje ova skladna četvoročlana porodica, tradiciji i istoriji, precima o kojima uče decu kroz razgovore, putovanja po Srbiji, obilascima znamenitosti, posebno onih koji se vezuju za njihovu dinastiju, pričala nam je naša gošća, princeza Danica, koja ističe da i pored dvoje dece i brojnih obaveza, ne zaboravlja na svoj poziv, svoju umetnost, koja podrazumeva vreme samo za nju, za odmor, ali i rad na sebi u psihološkom, emotivnom i svakom smislu. Tokom razgovora opisala nam je kako izgleda život u kraljevskoj porodici u Srbiji i koliko je princ Stefan svestan svog nasleđa. Takođe je navela koji su prioriteti Filipu i njoj kad je vaspitanje dece u pitanju. Opisala nam je i kako vidi budućnost svog sina i ćerke, a i u kojoj meri je moguće spojiti moderno i tradicionalno u vaspitanju dece u današnje vreme u Srbiji. Objasnila nam je i zašto su se Karađorđevići vratili u Srbiju i odlučili da im deca budu ovde rođena. Pričala nam je i o odnosu prema građanima koji ih sretnu na ulici i u njima vide model savršene srpske porodice na koju se treba ugledati, o imperativima koji su postavljeni pred majke u današnje vreme, o saradnji sa Filipom kad su odluke o vaspitanju dece u pitanju, o željama i planovima za Stefana i Mariju, kao i o važnosti tradicionalnog vaspitanja u modernom svetu.

*Ak, Dāvida Atslēga, Israēļa nama scepteris, kas atver, un neviens nevar aizslēgt, aizslēdz, un neviens nespēj atvērt: nāc, atbrīvo ieslodzīto, kurš sēž tumsības un nāves ēnā. /20. decembra vesperu Magnificat antifona/* Nav tiesa, ka tam, kurš tic, nav jautājumu. Tāpat nav tiesa, ka Dievs neatbild. Lūgšanā mums jāatgūst patiesa dialoga dinamisms, vienlaikus atzīstot, ka Dievs ne vienmēr saka to, ko mēs labprāt gribētu dzirdēt, tomēr Viņš vienmēr saka patiesību. Kaut kas patiess ir daudz vērtīgāks par simtiem izdomātu stāstu. Maz ko līdz viegli mierinājuma vārdi; ir jāpaļaujas tik lielā mērā, lai varētu kopā ar Mariju teikt: «Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda». Gaidīt, lai satiktos ar Patiesību: cilvēktapšanā un laiku beigās. Satikt Patiesību savā ikdienā un savā vēsturē — tā ir pārveidojoša pieredze, kas ir iespējama dialogā starp Dievu un cilvēku. Vārdos esam gatavi paļauties, tomēr ikdienā, sastopoties ar šīs paļāvības konkrētajām konsekvencēm, varam no tām nobīties. Atkārtojot Marijas vārdus — lai man notiek pēc tava vārda — mums jābūt gataviem, ka šis vārds ne vienmēr būs mums tīkams, ka šis vārds būs prasīgs, ka tas būs kā atslēga, kas atver un neviens nevar aizslēgt, aizslēdz, un neviens nespēj atvērt. Svētajam brālim Šarlam no Jēzus (Šarls de Fuko) pieder kāda paļāvības lūgšana, kuru, iespējams, pazīstam: «Mans Dievs, es uzticos Tev, dari ar mani, ko vien gribi. Lai arī ko Tu ar mani darītu, es pateicos Tev. Es esmu gatavs uz visu, es pieņemu visu, lai tikai Tava griba piepildās manī un visā Tavā radībā, tad es nekā vairāk nevēlos, mans Dievs». Atkārtojot šīs vai arī līdzīgas lūgšanas vārdus ikdienā, kādā brīdī var piemeklēt šaubas un pat bailes, vai es patiešām esmu tam gatavs. Būt gatavam, ka Kungs ne vien atnāks, bet arī paliks ar mums. Būt gatavam Nācaretes pieredzei: ŠEIT Vārds ir tapis Miesa. «Nāc, Kungs Jēzu!» Viņš nāk, lai tevi pārveidotu. **Šodien tu vari pārdomāt, kā un kādus jautājumus tu uzdod Dievam: neticības un skepticisma raisītus vai arī ilgu un dzīvības piepildītus.**

*Ak, Kungs, Israēļa nama vadoni, kas esi parādījies Mozum degošajā krūmā un Sinajā esi devis viņam likumu: nāc, atbrīvo mūs ar spēcīgu roku. /18. decembra vesperu Magnificat antifona/* Pēdējā nedēļā pirms Ziemassvētkiem Baznīcas lūgšana kļūst arvien uzstājīgāka: nāc, atbrīvo mūs ar spēcīgu roku! Šodienas vesperēs izskan sauciens: O, Adonai! Kyrios! Kungs! Ja Gudrība mūs ir aizvedusi pie pirmsākumiem, kad radībā ir iespiests Dēla attēls, tad šodien mums ir dota iespēja dzīvot līdzi Israēļa tautas izceļošanai – fundamentālai pestīšanas pieredzei izredzētās tautas ietvaros. Jaunā Derība atklāj Jēzu kā patieso un vienīgo Glābēju. Pestīšanas kulminācija ir krusts, uz kura pieminētā Dieva spēcīgā roka kļūst par Dēla pie krusta koka piesistajām rokām, kā to uzsver svētais Irenejs (Adv. Haereses, V,17,4) Tās ir rokas, kas veic brīnumus (Mk 1,41). Cilvēka vēsturē Dievs darbojas spēcīgi un vienlaikus arī maigi. Tas var mūs pārsteigt. Tomēr tieši ticībā atklājam, ka Dievs ir Kungs (Adonai, Kyrios) un vienīgi Viņa vadībā mēs spējam mērot ceļu pretī pilnīgai brīvībai, šajā ceļā atbrīvojoties no aizspriedumu un nedrošības shēmām. Tieši tāda ir Jāzepa situācija, kuru tik bieži aizmirstam, pievērsdami uzmanību vienīgi laimīgajām beigām: Jāzeps mīl Mariju, Marija mīl Jāzepu; viņi plāno kopīgu nākotni; ir saderināti. Negaidīta grūtniecība draud to visu izjaukt, sagraut visus Jāzepa sapņus. Varam arī teikt, ka Dieva iejaukšanās Jāzepa vēsturē sajauc labi pārdomātus plānus. Tomēr šajā dramatiskajā pieredzē viņš nebeidz klausīties Kungā. Pārbaudījumu brīžos ir jāieklausās Kungā, jo, ja neklausāmies Viņā, dzirdam vienīgi pašu postažu (L. M. Epikoko). Dieva piedāvātais risinājums ir uzņemties atbildību par neparedzēto, nebēgt no pretrunīgas situācijas. Šis ir Jāzepa brīvības ceļš, kas sniedzas pāri taisnīgumam. «Nāc, Kungs Jēzu!» Viņš nāk, lai mūs vestu pretī pilnībai. **Šodien tu vari vēlreiz ielūkoties savā vēsturē tās kopveselumā, nevis tikai lasot laimīgās beigas. «Dievs arī uz līkām līnijām raksta taisni» (Pols Klodēls).**

Izdevniecība ''Aminori" turpina tulkot un izdot rakstošo kinorežisoru grāmatas, šoreiz tās ir provokatīvā itāļu režisora Bernardo Bertoluči esejas "Mana brīnišķīgā apsēstība". Lasot šo grāmatu, tāpat kā tulkotājai no itāļu valodas Līvai Trekterei, gribas pārskatīt ne tikai Bernardo Bertoluči filmas, bet arī tās pasaules klasiķu filmas, kuras viņš piemin savās esejās. Dāvim Sīmanim ir bijusi gandrīz nejauši liktenīga tikšanās Romā ar Bernardo Bertoluči, taču šī saruna pirmoreiz publicēta šajā grāmatā kā priekšvārds. Dāvim Sīmanim nozīmīgākā Bertoluči filma ir ''Konformists", bet pazīstamākās filmas , šķiet, ir "Pēdējais tango Parīzē", "Pēdējais imperators" un "Sapņotāji". Ar Bertoluči vārdiem uzrakstīta subjektīva kinovēsture – pārdomas pirmajā personā par paša filmām, uzskati par dzīvi un mākslu, personīgs atskats uz savu filmogrāfiju, tai skaitā pazīstamākajiem un sensacionālākajiem darbiem: brutāli atklāto vīrieša un sievietes attiecību anatomiju filmā “Pēdējais tango Parīzē” (1972) ar Marlonu Brando un Mariju Šneideri, kā arī sinefilijas un revolūcijas satikšanos 1969. gada Parīzē filmā “Sapņotāji” (2003), kurai šogad aprit 20 gadu. Savdabīgu ieskatu Bertoluči uzskatos sniedz arī dažādu gadu intervijas, piemēram, saruna ar Vimu Venderu par televīzijas iespējām. Bernardo Bertoluči "Manas brīnišķīgās apsēstības" no itāļu valodas tulkojusi Līva Trektere, izdevis ''Aminori". Radio mazajā lasītavā sarunājas Dāvis Sīmanis un Līva Trektere. Lasa Gundars Āboliņš. Par grāmatu saruna arī Kultūras rondo.   Raidījumu atbalsta:

Būvniecības process patērē milzīgus resursus un vienlaikus rada milzīgu atkritumu daudzumu, un par to uz projektētājiem gulstas liela atbildība. Pirms ķerties pie lielāka būvniecības mēroga, varbūt ar gudrām plānošanas idejām ir iespējams jau esošos objektus pārplānot. Svarīgi ir lietotus materiālus – sākot no mēbelēm, apdares materiāliem līdz nesošajām konstukcijām – nevis pārstrādāt, bet otrreiz izmantot. Eiropas līderi šajā ziņā ir dāņi, bet arī Latvijā top projekti ar apritīgas būvniecības elementiem. Par to plašāk runājam ar SIA "NOMAD architects" arhitekti ar specializāciju aprites ekonomikā, Vidzemes augstskolas Inženierzinātņu fakultātes studiju vierziena "Arhitektūra un būvniecība" direktori Mariju Katrīnu Dambi.

Kāpēc Dievmātes litānijā Mariju dēvējam par Derības šķirstu? Kas Izraēļa tautai bija pārnēsājamais Ēdenes dārzs? Kāpēc Zelta teļš nav īstais ceļš? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildēsim noslēdzošajā raidījumā par Izceļošanas grāmatu. Raidījumu veido Māris un Olga Veliki Svēto Rakstu lasījumi: Edmunds Puzulis

Provokatīvā itāļu kino režisora Bernardo Bertoluči eseju un rakstu krajums “Mana brīnišķīgā apsēstība” izdots latviešu valodā. Kultūras rondo tiekamies ar tulkotāju Līvu Trekteri un kinorežisoru Dāvi Sīmani, kurš intervējis ar Bernardo Bertoluči Romā 2018. gadā, neilgi pirms klasiķa nāves. Interviju arī var izlasīt grāmatā. Tulkotāja Līva Trektere pārskatījusi ne tikai Bertoluči filmas, bet arī viņa pieminēto kinoklasiķu lentes. "Tā ir nejaušību virkne," tā par tikšanos ar Bertoluči atklāj Dāvis Sīmanis. "Mēs 2018. gadā gatavojām filmu par Rosellīni ģimeni, es biju viens no šīs filmas scenārija autoriem un kopā ar Uldi Cekulu, pārstāvot Vides filmu studiju, bijām Romā, lai tiktos ar saviem Romas producentiem un Rosellīni ģimeni. Pēkšņi vienu rītu Uldis man saka, ka mums jādodas uz tikšanos ar Bertoluči..." "Toreiz saruna tā arī nekur neparādījās. Tagad, kad iznāca grāmata, likās unikāla iespēja šo sarunu, kas patiešām, iespējams, bija viena no pašām pēdējām sarunām Bertoluči dzīvē, publicēt," turpina Dāvis Sīmanis. "Mani aicināja uzrakstīt priekšvārdu grāmatai, tā vietā es atšifrēju šo interviju un nedaudz pievienoju ievadvārdus." Vērtējot grāmatu, Dāvis Sīmanis atzīst, ka Bertoluči ir ļoti bagāta valoda, ko Līva Trektere veiksmīgi spējusi pārcelt, "šo Bertoluči garu". Līva Trektere vērtē, ka Bertoluči valoda viņai šķitusi ļoti saprotama un pateicīga tulkotājam. Iespējams, to var saistīt ar Bertoluči vēlmi savulaik identificēties ar franču kino un vēlmi izteikties franču valodā, tāpat vairākas viņa filmas ir angļu valodā. "Līdz ar to viņa valoda jau no pašā sākuma bija starptautiskāka, viņš varbūt neredzēja sevi tik ierobežoti, kā tikai itāļu režisoru, bet kā Eiropas, pasaules režisoru. Tas arī ļoti ietekmē viņa valodu, rakstīšanas stilu," atzīst Līva Trektere. Turpinot rakstošo kinorežisoru literāro darbu tulkojumu sēriju, Līvas Trekteres tulkojumā klajā nācis Bernardo Bertoluči (1941–2018) eseju un rakstu krājums “Mana brīnišķīgā apsēstība”. Ar Bertoluči vārdiem uzrakstīta subjektīva kinovēsture – pārdomas pirmajā personā par režisora filmām, uzskati par dzīvi un mākslu, personīgs atskats uz savu filmogrāfiju, tai skaitā pazīstamākajiem un sensacionālākajiem darbiem: brutāli atklāto vīrieša un sievietes attiecību anatomiju filmā “Pēdējais tango Parīzē” (1972) ar Marlonu Brando un Mariju Šneideri, kā arī sinefilijas un revolūcijas satikšanos 1969. gada Parīzē filmā “Sapņotāji” (2003), kurai šogad aprit 20 gadu. Uzskatu tīrasinība Bertoluči filmās ir mirāža: savas filmas par darbaļaužu dzīvi un jelkādu taisnīguma neesamību viņš adresē intelektuālajam skatītājam, kurā viņa darbi visbiežāk izraisījuši pretreakciju. Parmā dzimušā Bertoluči māte Nineta bija skolotāja, bet tēvs Atīlio – dzejnieks, kinokritiķis un pazīstams vēsturnieks. Pusaudža vecumā Bertoluči vēlējies kļūt par dzejnieku: poēziju viņš uzskatījis par augstāko mākslas formu. Paralēli modernās literatūras studijām Romā Bertoluči nonācis kino uzņemšanas laukumā, kļūstot par režisora un literāta Pjēra Paolo Pazolīni asistentu. 21 gada vecumā Bertoluči debitēja kino ar filmu “Kaulainā kūma” (1962); turpmākajos gados viņš uzņēmis tādus kinodarbus kā “Pirms revolūcijas” (1964), pēc Alberto Morāvias romāna tapušo filmu “Konformists” (1970) ar Žanu Luiju Trentiņānu, vēlākos gados īstenojis vērienīgus Holivudas projektus – ar deviņiem “Oskariem” apbalvoto “Pēdējo imperatoru” (1987), “Mazo Budu” (1993) un Kannu kinofestivālā godalgoto “Skaistuma nolaupīšana” (1996). Grāmatu izdevis apgāds "Aminori".  

Baltijas „Holivuda” – tā daži skatītāji izteikušies par specefektiem jaunajā igauņu piedzīvojumu filmā „Ēriks Akmenssirds”, kas Latvijas pirmizrādi piedzīvos 19.oktobrī Rīgas starptautiskajā kinofestivālā, un tās tapšanā piedalījušies arī Latvijas mākslinieki. Tituldziesmu rakstījusi grupa „Prāta vētra”, un nelielā, bet krāšņā pirāta lomā redzams Renārs Kaupers. „Ēriks Akmenssirds” ir piedzīvojumu filma ģimenei. Tās centrā ir 11 gadus vecais Ēriks, kurš ir pārliecināts, ka viņa sirds ir veidota no akmens. Kad ģimene pārceļas uz dzīvi mantotajā pilī, atklājas, ka namā dzīvo cita ģimene – tētis ar meitu Mariju, Ērika vienaudzi. Viņa vecāki svešo ģimeni vēlas patriekt un, kā jau klasiskā piedzīvojumu filmā, Ēriks un Marija sākumā nemaz nesatiek. Piedzīvojumi sākas, kad Marija nolemj doties jūrā, lai meklētu pirātu nolaupīto mammu, okeānu pētnieci. Lielākā filmas daļa ir īsts pirātu gabals. Filmas veidotāji ir kārtīgi izdauzījušies, apspēlējot „Karību jūras pirātu” estētiku un pievienojot stīmpanka elementus. Varbūt atceraties, ka pirms pāris gadiem presē parādījās ziņa, ka Renārs Kaupers filmēšanās dēļ izbalinājis matus. Tā bija šī loma – pavisam neliela, spilgta, un ironiskā kārtā Kaupera varonis gandrīz visu laiku ir cepurē, tāpēc balinātos matus pārsvarā var tikai nojaust. Īpaši krāšņa loma filmā padevusies pazīstamajam igauņu aktierim Juhanam Ulfsakam, kurš spēlē caurkritušu aktieri. Ne mazāk krāšņs ir arī aktiera Kaspara Znotiņa darbs, dublējot lomu latviski. Filmas režisors Ilmārs Rāgs no Igaunijas teic, ka, piedzīvojumu daļa filmā ir svarīga, tomēr, viņaprāt, ne galvenā. Stāsta smeldzīgā puse ir meitenes Marijas ceļš uz spēju pieņemt, ka pirātu kuģis patiesībā ir starptelpa starp dzīvo un mirušo pasauli un mamma no tās vairs nevar atgriezties. Režisors stāsta, ka šī filma savā ziņā ir veltījums mazajam puikam viņā pašā. Bet uz jautājumu, vai šāds kino stāsts varētu būt terapeitisks bērniem laikā, kad pasaulē notiek tik daudz šausmu, viņa atbilde aizkustina: izrādās, viena no filmas kopproducentēm ir Ukraina. Ukraina un Latvija ir tikai divas no veselām piecām filmas „Ēriks Akmenssirds” kopražotājvalstīm. Studijas „Lokomotīve” producents Roberts Vinovskis atklāj, ka ceļš līdz filmai bijis ļoti garš, tehniski sarežģīts un dārgs. Filmas tituldziesmu „Alive Again” („Atkal dzīvs”) sarakstījusi grupa „Prāta vētra”, un tā tapusi angļu valodā. Mūziķi stāsta, ka sākotnēji domājuši par dziesmas versiju vairākās valodās, tomēr, domājot par iespējamo filmas starptautisko karjeru, palikuši pie angļu mēles. Vēlreiz Renārs Kaupers. Filmu „Ēriks Akmenssirds ” Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā rādīs ceturtdien, 19.oktobrī, bet vēlāk to plānots izrādīt Latvijā arī komerckino apritē.

Stāsta kinokritiķe, „Splendid Palace” mākslinieciskā vadītāja Daira Āboliņa Vai zinājāt, ka kinoteātris Splendid Palace ir pirmā brīvstāvošā celtne Rīgā, kas  iecerēta un celta tieši kā kinoteātris? Tā dibinātāji Vasilijs Jemeļjanovs un Leonīds Falšteins būvniecības vajadzībām ņēma kredītu bankā, ieķīlājot Elizabetes ielā nopirkto zemes gabalu.  Jau 1923. gadā laikraksts “Jaunākās Ziņas” rakstīja, ka tiek atvērts grezns kinoteātris, kas izmaksājis 850 000 latu. Ir zināms, ka celtniecības darbos piedalījās 990 strādnieku un greznais nams tika uzcelts 10 mēnešos. Savu pirmo kinoteātri Jemeļjanovs, kurš dzimis Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē, izveidoja tur jau trīsdesmit gadu vecumā. Taču Vasilijs iepazinās ar igauņu izcelsmes meiteni Mariju, revolūcijai sākoties viņi pameta Krieviju, vispirms pārceļoties uz Igauniju, bet 1920. gadā kopā ar astoņus mēnešus veco meitu, ģimene pārcēlās uz Rīgu, kļūstot par Latvijas pavalstniekiem. Rīgā tolaik jau darbojās vairāk kā 20 vietas, kur rādīja tehnoloģiju brīnumu, kustīgās bildes jeb kā mēs tagad sakām  - kino! Kopīgo biznesu Vasilijs Jemeļjamovs uzsāka kopā ar Igaunijā iepazīto Leonīdu Falšteinu un viņi sāka ar to, ka nodibināja filmu iznomāšanas uzņēmumu  ar lepnu nosaukumu “Rojal Film”. Filmas viņi iepirka Vācijā, kur no aprites izgājušās lentes pārdeva uz svara. Par 100 dolāriem tika iepirktas gadsimta sākumā veidotas, tātad tam laikam par vecām uzskatāmas vācu, franču un amerikāņu filmas. Bizness bija veiksmīgs, un publikai kino izklaide patika, nebija šaubu, ka Rīga ir gatava kino pilij, kur biļetes bija dārgākas kā citās vietās. Lētākās biļetes Splendid Palace maksāja no 70 santīmiem līdz 2 latiem un cena bija atkarīga no izvēlētās rindas zālē. Citās  kino vietās biļete maksāja no 5 līdz  25 santīmiem. Un tolaik kinoteātrī Splendid Palace bija 824 sēdvietas. Tomēr Splendid Palace izcēlās ar publikas dažādību, jo šo kino prieku pa retam atļāvās arī ne tik turīgie ļaudis. Uz Elizabetes ielas līdz 30. gadu beigām atradās jau atradās divi citi kinoteātri, kuru telpas bija pielāgotas kino izrādīšanai: pa labi no jaunās kino pils atradās “Astorija” un  pa kreisi - kinoteātris “Maska”. Tāpēc šo Elizabetes ielas posmu mēdza dēvēt par Rīgas Brodveju. Starp citu, arī pašlaik Elizabetes ielu mēdz dēvēt par kino ielu un uz tās atrodas trīs kinoteātri: pa labi – "Kino Bize", pa kreisi – "K.Suns".  

Pēdējo nedēļu laikā arvien biežāk dzirdu frāzes par to, cik ātri cilvēkiem krītas enerģija. Ir tikai pats rudens sākums, tāpēc saprotu cilvēku bažas: "Ja jau tagad šādi jūtamies, tad ko darīsim, kad iestāsies rudens tumšais un grūtais laiks, nemaz nerunājot par to, kas notiks ziemā..."Mēs negribam izdegt. It īpaši, ja kādreiz jau esam tam pietuvojušies vai pat piedzīvojuši šo stāvokli. Tas ir murgs. Tāpēc uz sarunu aicināju Mariju Ābeltiņu - grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori, zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālisti un supervizori.Marija uzsver, ka izdegšana veidojas pakāpeniski un to ir grūti laicīgi pamanīt. Izdegšana ir dārga gan pašam cilvēkam, gan viņa darba devējam, gan ģimenei. Tās komplektā ietilpst spēku izsīkums, cilvēka negativitātes pieaugums, piemēram, cinisma veidā, un krītas cilvēka darba spējas, kas tiešā veidā ietekmē viņa darba rezultātus.Marija piedāvā risinājumus un idejas, kā cilvēki var sev palīdzēt, lai šajā stāvoklī nenonāktu, un ko var darīt, ja izdegšana jau ir notikusi.Mūsu komandai Cilvēkjaudā šī ir viena no favorīt-sarunām ne tikai tās satura praktiskās vērtības dēļ, bet arī tāpēc, ka Marijai piemīt lieliska humora izjūta un sirsnīgums.Ja tev rūp sava labsajūta, kas ir cieši saistīta ar tavu kolēģu un ģimenes labsajūtu, lūdzu, dalies ar šo sarunu tālāk, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku!Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:35 Grāmatas “Profesionālā izdegšana” tapšanas iemesli11:59 Vai izdegšanu var saukt par slimību, kādi ir pirmie simptomi19:28 Kādas ir hroniska stresa pazīmes24:02 Kā atšķirt izdegšanu no depresijas34:18 Kādas paralēles var vilkt starp depresiju un dienas ritmu36:27 Vai priecīgi notikumi arī var izjaukt cilvēka psihisko līdzsvaru41:03 Depresija un ekrāni – vai pastāv kāda saistība45:20 Kā saprast, kad ar kādu dzīves sfēru hroniski netiekam galā; monitorēšanas dienasgrāmata52:59 Vai ir iespējams izdegt, strādājot savu sirdsdarbu? Un kā ar garlaicīgu darbu?1:04:17 Cik palīdzošas stresa monitorēšanai ir viedierīces, kas mēra cilvēka bioloģiskos rādītājus1:07:34 “Tas toksiskais vadītājs, izrādās, ir mūsu galvā”1:21:36 Kā attīstīt spēju sadzirdēt, saprast sevi un laicīgi rīkoties 1:29:11 Kā palīdzēt cilvēkiem, kuri paši neapzinās, ka ir tuvu izdegšanai1:34:50 Praktiski risinājumi cilvēkiem, kuri jau ir bijuši izdeguši, lai tas nenotiktu atkārtoti 1:43:22 Ieteikumi, kā sevī stiprināt “veselīgo pieaugušo”1:50:08 Vai un cik daudz tikties ar toksiskiem radiniekiem un draugiem

Šajā reizē tiekos ar PhD. Mariju Ābeltiņu, lai runātu par viņas šogad iznākušo grāmatu "Profesionālā izdegšana". Izcila grāmata, lai arvien plāšak runāt ar sabiedrību par šo ļoti aktuālo mūsdienu pasaules slimību. Mēs esam noguruši. Kāpēc nogurstam atšķirīgi, kā mēs nogurstam un ko ar to visu darīt.Droši varu teikt, ka šobrīd dzīvojam psihiskās veselības krīzē, jo pētījumi rāda, ka šobrīd daļa pasaules velk sevi uz darbu un nes mājup tā arī īsti nesapratuši kāpēc. Smagas pakāpes izdegšanu piedzīvo līdz pat 13% ES iedzīvotāju, kas nozīme miljoniem eiro izmaksas, jo pamatā darbnespējas lapas sastāv no stresa un pārguruma radītām sekām.Mēs konfliktējam biežāk un pieļaujam cilvēcīgās kļūdas tieši šo iemeslu dēļ. Katrs piektais vēlas mainīt savu karjeru un jau nākošajā vasarā plāno strādāt citā darba vietā vai arī apceļot pasauli ar savu mikroautobusu. Gala beigās, pētījumi apliecina, ka izdegšana ir par iemeslu priekšlaicīgai nāvei.Marijas Ābeltiņas grāmatu "Profesionālā izdegšana" iesaku ne tikai tiem, kuriem viss ir slikti, bet arī tiem, kuri ir atbildīgi par to kādā darba vidē strādā viņu darbinieki, kuri ir līderi, kas rāda piemēru, tiem, kuri neapzinās, ka spēka resursi ir izsmeļami un ir tiem, kuri nesaprot atšķirību starp "man jādara" un "es vēlos". Šis ir pirmais grāmatas autors profesionālajā vidē, kuru man gribējās uziacināt uz sarunu un es vēlētos runāt vēl un vēl, par šodienas sērgu, kas piemeklējusi tik daudzus.Klausieties podkāstu un uzziniet: - pieredzi rakstot grāmatu par šo tik izplatīto tēmu - par atšķirīgajiem izdegšanas tipiem un kāpēc mums tik grūti apzināties savus limitus - par to kā atgūties no izdegšanas un cik ilgu laiku tas prasīs - par to, kāpēc izdegšana nav labākais veids kā apzināties seviPaldies, Marija, ka raksti, dalies un esi viena no sievietēm zinātnē, kura maina to kā mēs redzam psiholoģiju un, ka mums ir iespēja labāk izprast šos procesus.Grāmata - https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/202800-profesionala_izdegsana.htmlZinātņu pētījums par izdegšanu kultūras darbinieku jomā - https://static1.squarespace.com/static/556d498de4b0ee2d2aff9cad/t/5f8935b31b9c17670e1d8420/1602827703387/Burnout+in+Arts+Workers%2C+Abe+Watson%2C+Thesis.pdfMarijas promocijas darbs: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/59384/298-86681-Abeltina_Marija_ma16058.pdf?sequence=1

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kathryn interviews Simon N. Whitney MD JD. Faced with horrors such as the notorious Tuskegee syphilis study, another experiment that injected patients with live cancer cells, and a third that infected institutionalized children with hepatitis, one might expect only praise for a regulatory system intended to promote safe and ethical medical research. Simon N. Whitney is part of a chorus of critics who argue that this regulatory regime needlessly burdens researchers and stifles the advance of life-saving medical treatments. He sees regulation as an essential part of modern life, but maintains that regulations need to reflect real world research if they are to serve their mission. He presents vivid case studies of how vital breakthroughs for treating heart disease, premature births and kidney stones have been inexcusably delayed forcing doctors and patients to settle for less effective treatments.He is a graduate of NYU Medical School, Stanford Law School and was previously on the faculty at Baylor College of Medicine.Kathryn also interviews Peter Grinspoon MD.One in seven Americans uses some sort of CBD product. 94 percent of Americans support legalization of medical marijuana and 69 percent want total legalization. Whether it's the hard-dying, fear-mongering lies spun by the War on Drugs and other prohibition campaigns or the utopian daydreams of long-time stoners and evangelists, we're still confused about the leaf that we have been using for at least five-thousand years. Peter Grinspoon, physician and cannabis expert draws from a wealth of scientific research, clinical practice, and personal experience to demystify marijuana. He is a primary care physician and cannabis specialist at Massachusetts General Hospital and an instructor in Medicine at Harvard Medical School. He regularly appears as an expert on Good Morning America, NPR's All Things Considered, NBC Nightly News and C-SPAN's Washington Journal and is quoted frequently in the NY Times, Washington Post, Boston Globe and the Wall Street Journal.

Kathryn interviews Simon N. Whitney MD JD. Faced with horrors such as the notorious Tuskegee syphilis study, another experiment that injected patients with live cancer cells, and a third that infected institutionalized children with hepatitis, one might expect only praise for a regulatory system intended to promote safe and ethical medical research. Simon N. Whitney is part of a chorus of critics who argue that this regulatory regime needlessly burdens researchers and stifles the advance of life-saving medical treatments. He sees regulation as an essential part of modern life, but maintains that regulations need to reflect real world research if they are to serve their mission. He presents vivid case studies of how vital breakthroughs for treating heart disease, premature births and kidney stones have been inexcusably delayed forcing doctors and patients to settle for less effective treatments.He is a graduate of NYU Medical School, Stanford Law School and was previously on the faculty at Baylor College of Medicine.Kathryn also interviews Peter Grinspoon MD.One in seven Americans uses some sort of CBD product. 94 percent of Americans support legalization of medical marijuana and 69 percent want total legalization. Whether it's the hard-dying, fear-mongering lies spun by the War on Drugs and other prohibition campaigns or the utopian daydreams of long-time stoners and evangelists, we're still confused about the leaf that we have been using for at least five-thousand years. Peter Grinspoon, physician and cannabis expert draws from a wealth of scientific research, clinical practice, and personal experience to demystify marijuana. He is a primary care physician and cannabis specialist at Massachusetts General Hospital and an instructor in Medicine at Harvard Medical School. He regularly appears as an expert on Good Morning America, NPR's All Things Considered, NBC Nightly News and C-SPAN's Washington Journal and is quoted frequently in the NY Times, Washington Post, Boston Globe and the Wall Street Journal.

Kathryn interviews Simon N. Whitney MD JD. Faced with horrors such as the notorious Tuskegee syphilis study, another experiment that injected patients with live cancer cells, and a third that infected institutionalized children with hepatitis, one might expect only praise for a regulatory system intended to promote safe and ethical medical research. Simon N. Whitney is part of a chorus of critics who argue that this regulatory regime needlessly burdens researchers and stifles the advance of life-saving medical treatments. He sees regulation as an essential part of modern life, but maintains that regulations need to reflect real world research if they are to serve their mission. He presents vivid case studies of how vital breakthroughs for treating heart disease, premature births and kidney stones have been inexcusably delayed forcing doctors and patients to settle for less effective treatments.He is a graduate of NYU Medical School, Stanford Law School and was previously on the faculty at Baylor College of Medicine.Kathryn also interviews Peter Grinspoon MD.One in seven Americans uses some sort of CBD product. 94 percent of Americans support legalization of medical marijuana and 69 percent want total legalization. Whether it's the hard-dying, fear-mongering lies spun by the War on Drugs and other prohibition campaigns or the utopian daydreams of long-time stoners and evangelists, we're still confused about the leaf that we have been using for at least five-thousand years. Peter Grinspoon, physician and cannabis expert draws from a wealth of scientific research, clinical practice, and personal experience to demystify marijuana. He is a primary care physician and cannabis specialist at Massachusetts General Hospital and an instructor in Medicine at Harvard Medical School. He regularly appears as an expert on Good Morning America, NPR's All Things Considered, NBC Nightly News and C-SPAN's Washington Journal and is quoted frequently in the NY Times, Washington Post, Boston Globe and the Wall Street Journal.

Kathryn interviews Simon N. Whitney MD JD. Faced with horrors such as the notorious Tuskegee syphilis study, another experiment that injected patients with live cancer cells, and a third that infected institutionalized children with hepatitis, one might expect only praise for a regulatory system intended to promote safe and ethical medical research. Simon N. Whitney is part of a chorus of critics who argue that this regulatory regime needlessly burdens researchers and stifles the advance of life-saving medical treatments. He sees regulation as an essential part of modern life, but maintains that regulations need to reflect real world research if they are to serve their mission. He presents vivid case studies of how vital breakthroughs for treating heart disease, premature births and kidney stones have been inexcusably delayed forcing doctors and patients to settle for less effective treatments.He is a graduate of NYU Medical School, Stanford Law School and was previously on the faculty at Baylor College of Medicine.Kathryn also interviews Peter Grinspoon MD.One in seven Americans uses some sort of CBD product. 94 percent of Americans support legalization of medical marijuana and 69 percent want total legalization. Whether it's the hard-dying, fear-mongering lies spun by the War on Drugs and other prohibition campaigns or the utopian daydreams of long-time stoners and evangelists, we're still confused about the leaf that we have been using for at least five-thousand years. Peter Grinspoon, physician and cannabis expert draws from a wealth of scientific research, clinical practice, and personal experience to demystify marijuana. He is a primary care physician and cannabis specialist at Massachusetts General Hospital and an instructor in Medicine at Harvard Medical School. He regularly appears as an expert on Good Morning America, NPR's All Things Considered, NBC Nightly News and C-SPAN's Washington Journal and is quoted frequently in the NY Times, Washington Post, Boston Globe and the Wall Street Journal.