Podcasts about georgs

In der heutigen Folge ist Mag. Georg Geml zu Gast. Er ist Gründer des KochKulturMuseums, das die Kulturtechniken des Verarbeitens, Zubereitens, Servierens und Konsumierens von Nahrungsmitteln erforscht. Seit Herbst 2020 vermittelt das KochKulturMuseum historische Küche im Rahmen von Events und Workshops.Wir sprechen über Georgs beruflichen Werdegang, über die Küche des Mittelalters und darüber, wie viel historische Wahrheit in Ritteressen steckt, über findige Ananasverleiher im 19. Jahrhundert und die Entwicklung von Kochrezepten und Kochbüchern.Links zum KochKulturMuseum:www.kochkulturmuseum.atwww.facebook.com/kochkulturmuseumwww.instagram.com/kochkulturmuseum.atFoto: privat

In der neuesten Episode des Podcasts begrüßt Gastgeber Georg Wolfgang die vielseitig begabte Wiebke Wiedeck. Sie ist Diplompsychologin, Diplompädagogin, Seniorcoachin und Autorin. Georg und Wiebke haben sich über LinkedIn kennengelernt, nachdem Georg einen bewegenden Beitrag über seine schwerstbehinderte Tochter Lotta geteilt hatte. Wiebke war so berührt von Georgs offenem Umgang mit dem Thema Behinderung, dass sie ihm daraufhin ein selbstgeschriebenes Kinderbuch schickte.In dieser tiefgehenden Folge tauchen Georg und Wiebke in die Themen Krisen und Female Empowerment ein. Wiebke berichtet von ihren Erfahrungen als alleinerziehende Mutter und den Herausforderungen, die das Leben in seiner ganzen Vielfalt mit sich bringt. Es wird über Normen und die Definition von Normalität diskutiert, insbesondere im Kontext von Behinderungen und gesellschaftlichen Erwartungen. Georg teilt seine eigenen Erfahrungen mit seiner Tochter und betont die Wichtigkeit von Offenheit im Umgang mit solchen Themen.Ein zentrales Thema ist die gesellschaftliche Tendenz, Sicherheit und Anerkennung in äußeren Erscheinungen zu suchen. Wiebke betont die Notwendigkeit, sich von alten Erfolgsdefinitionen zu lösen und eine individuelle, auf innerer Zufriedenheit basierende Definition von Erfolg zu entwickeln. Sie kritisiert die in der Wirtschaft oft vorherrschende narzisstische Führungskultur und propagiert empathische Führungsansätze.Wiebke erzählt zudem von ihrer eigenen persönlichen Krise im Jahr 2005, die sie zur Selbstreflexion und Neuorientierung führte. Diese Erfahrungen hat sie in ihrem Buch "Das belebte Leben" verarbeitet, das praktische Lösungsansätze für den Umgang mit Krisen bietet. Das Gespräch behandelt auch gesellschaftliche Verantwortung und die Notwendigkeit, Missstände zu thematisieren, um Veränderungen zu initiieren. Besonderes Augenmerk wird auf Gewaltprävention und die Förderung von Zivilcourage gelegt.Abschließend stellt Wiebke ihr interaktives Kinderbuch "Ein Pups wollte in den Himmel pieksen" vor, das Themen wie Selbstermächtigung, Diversität und Inklusion kindgerecht behandelt. Der Dialog zwischen Georg und Wiebke ist tiefgehend und inspirierend und bietet zahlreiche wertvolle Einsichten und Denkanstöße. Alle Links zu Wiebke Wiedeck:LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/wiebke-wiedeck/Unternehmen: https://wiebkewiedeck.de/Youtube: https://www.youtube.com/c/WiebkeWiedeckBuchshop: https://shop.wiebkewiedeck.de Alle Links zu Georg und dem Culturizer:Georg: https://www.linkedin.com/in/georg-wolfgangCulturizer: https://culturizer.appCULTiTALK: https://cultitalk.de

Par sapņiem un to skaidrojumiem, un iespējām sapņus izmantot savai izaugsmei Kultūras rondo ar savām pārdomām dalās grāmatas “Gulbju nakts” autors Georgs Rubenis. Kāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību saviem sapņiem? Kādus noderīgus vēstījumus no izmainīta apziņas stāvokļa nakts aizsegā mēs varam gūt savai ikdienas dzīvei? Un – ja nekad neesi strādājis ar savu sapņu un bezapziņas dzīļu materiālu – kā to vislabāk un pareizāk būtu sākt?

Johanna Vering, Langenberg, Katholische Kirche: Mein Kollege braut selbst Bier. Das hat für ihn auch was Spirituelles.

Lukas nähert sich so langsam an Georgs permanentes Stresslevel an, während die Vorbereitung auf die kommenden Saison so langsam anlaufen. Und welchen wilden mix an Nutztieren man in Obergessertshausen findet, erfährst du in der heutigen Episode.

Johanna Vering, Langenberg, Katholische Kirche: Mein Kollege braut selbst Bier. Das hat für ihn auch was Spirituelles.

Eine SMS seines Vaters lässt Georg Himmel Hals über Kopf aufbrechen: Die SMS ist nicht an ihn gerichtet, sondern an eine Lisa, von der Georg noch nie etwas gehört hat. Was hat der Vater vor? Brennt er mit Lisa durch? So klingt diese Nachricht und Stefan muss intervenieren. Eine ganze Nacht lang fährt er von der kroatischen Küste bis nach München – dort will sich laut der SMS der Vater mit dieser Frau treffen. Ein Roadtrip durch die Dunkelheit und mit vielen Flashbacks in Georgs Vergangenheit, das ist Stefan Sommers Debütroman „Trabant“. Georgs einzige Begleitung sind die Sterne. Das sind sie schon sein Leben lang. „Trabant“ ist ein Buch für Liebhaber der Astronomie – aber auch ohne kosmische Vorkenntnisse reißt es einen mit. Denn sehr gelungen verwebt Stefan Sommer irdische Sorgen mit astronomischen Fluchtpunkten.

In dieser inspirierenden Episode vom CULTiTALK begrüßt Georg Wolfgang Rabea Volmer, Bereichsleiterin Personal und Organisation bei der Bundesanstalt für Arbeitsschutz und Arbeitsmedizin. Rabea, ursprünglich Juristin, teilt ihren spannenden beruflichen Werdegang, der sie von der anfänglichen Leidenschaft für Journalismus schließlich in die Welt des Personalmanagements und der Organisationsentwicklung führte.Rabea berichtet über ihre Arbeit und die Herausforderungen, denen sie sich in ihrem aktuellen Bereich stellt. Besonders betont sie die Bedeutung einer sinnstiftenden Arbeit und einer demokratischeren Führungskultur. Sie erläutert die bestehenden Matrix-Strukturen in ihrer Organisation, welche den Bedarf an traditionellen Führungskräften reduzieren, und spricht über ihr maßgeschneidertes Führungskräfteentwicklungsprogramm.Ein weiteres zentrales Thema ist die Notwendigkeit von Fokuszeiten für tiefgehende Arbeit. Georg und Rabea erörtern, wie solche Zeiten in den Arbeitsalltag integriert werden können, obwohl es viele Ablenkungen gibt. Die Rolle der Führungskraft in der zukünftigen Arbeitswelt wird ebenfalls diskutiert. Hier sieht Rabea Führungskräfte als Gatekeeper, die den Weg für das Team ebnen und den Überblick behalten. Zudem reflektieren sie die Herausforderungen im Arbeitsschutz während der Pandemie und die umfangreiche Forschungsarbeit der Organisation.Georg und Rabea sprechen über die kulturellen Unterschiede zwischen Behörden und Forschungseinrichtungen, und wie diese die Arbeitsweise und Teamdynamik beeinflussen. Ein zentraler Punkt der Diskussion ist die Bedeutung der Teamarbeit und die Notwendigkeit für kontinuierliche Teamentwicklung und Reflexion.Diese Episode bietet tiefgehende Einblicke in die Welt des Personalmanagements und der Organisationsentwicklung, angereichert durch Rabeas persönliche Erfahrungen und Georgs fundierte Fragen. Ein Muss für alle, die sich für moderne Arbeitsstrukturen und Führungskultur interessieren. Alle Links zu Rabea Volmer:LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/rabea-volmer-4b1b3320a/Unternehmen: http://www.baua.de Alle Links zu Georg und dem Culturizer:Georg: https://www.linkedin.com/in/georg-wolfgangCulturizer: https://culturizer.appCULTiTALK: https://cultitalk.de

Eine strahlende Folge 54 an einem verregnetem Montagmorgen: Zu Gast ist Georg Söring, Alumnus der Abt. III Kino- und Fernsehfilm. Georg erzählt Mareike von seiner Aufnahme an der HFF München, dass er nun als Cutter arbeitet und wie er diesen Weg gefunden hat. Sie sprechen außerdem über die Unterschiede zwischen Hamburg und München, wie oft Georg Drehbücher liest, wie die Zusammenarbeit mit Marcus H. Rosenmüller und Julia von Heinz zustande kam und worum es in seinem Film Kumpels geht. Außerdem: Wie geht man mit Kritik um, auch wenn sie zu harsch ist? Was macht Georg in seiner Freizeit? Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Stāsta vēsturniece, grāmatu "Skaists bij' tas laiks" un "Kā var aizmirst" autore Anita Bormane "Tiem, kuriem nav tekošu rēķinu un diskonta vekseļu lielās kredītiestādēs. Te nevajag ne obligāciju, ne vekseļu, ne galvinieku, bet tikai kādu mantu un pasi," 1936. gadā vēstīja laikraksts "Rīts". Kaut kas līdzīgs lombardam Rīgā izveidojās jau 1806. gada janvārī, kad rātskungs Georgs Štrezovs ziedoja tūkstoš Alberta dālderu iestādei, kas pret ķīlām izsniegtu aizdevumus ierēdņiem, amatniekiem un strādniekiem. Par īsto Rīgas pilsētas lombarda dzimšanas dienu uzskata 1895. gada 10. februāri. Tolaik lombardā varēja ieķīlāt visdažādākās mantas uz laiku no viena līdz 12 mēnešiem, tomēr aizdevums nedrīkstēja būt mazāks par diviem rubļiem. Par aizdevumu bija jāmaksā apmēram 18% gadā. Aizņemties naudu lombardā nebija lēts prieks, tomēr rīdzinieki izjuta īstu kaislību pret šo maciņa papildināšanas veidu. Drīz atvēra arī lombarda nodaļu Āgenskalnā, kuras noliktavas gandrīz tūlīt izrādījās pārpildītas. 1915. gadā 64 vagoni dārgāko lombarda ķīlu aizceļoja uz Maskavu. Rīgā palikušās ķīlas 1919. gada sākumā atņēma Stučkas valdība. 20. gadu sākuma smagajos saimnieciskajos apstākļos ne viens vien gan Rīgā, gan citviet Latvijā izpārdeva paaudzēs krātās mantas un mākslas vērtības... Rīdziniekiem, kuri 20. gados vēlējās kaut ko ieķīlāt, izvēles iespējas nebija pārāk plašas. Līdzās veterānam – Pilsētas lombardam – 1924. gadā Rīgā darbojās Latvijas Privātais lombards, pirmā Latvijas krājaizdevumu kase un Rīgas Privātlombards. Kā 1924. gadā atzīmēja laikraksts "Segodņa", visos šajos uzņēmumos vismaz sākotnēji kapitālu īpašnieki bija latvieši. Vēl lombardi darbojās arī Liepājā un Jelgavā. Iemesli, kas cilvēkus spieda doties uz lombardiem, varēja būt visdažādākie. Ne jau visiem šajā laikā bija iespēja saņemt fiksētas algas un pensijas, daudziem bija arī citu kredītu nasta. Ļaudis nevarēja iztikt bez lombardiem – šiem puslabdariem, pusaugļotājiem –, tomēr arī kautrējās no šīs apmātības. Laikraksti vēstīja, ka Rīgā "klienti, uz lombardu ejot, vispirms apmet riņķi pa 18. novembra bulvāri un tikai tad iznāk uz Kaļķu ielas un nemanot piepeši vienā brīdī pazūd – lombardā iekšā gan!" Nereti gan nācās vilties, jo nepielūdzamā taksatora aprēķini izrādījās pieticīgāki par cerēto. Tāpēc gadījās kā šajā ainiņā, kas 1935. gada 2. maijā aprakstīta avīzē "Rīts": "Steidzīgs jauneklis, izmeties žaketē, mēteli uz rokas, nervozēdams gaida savu kārtu. Par mēteli sola tikai piecus latus. "Jā, bet iepriekšējo reizi devāt 20!" "Var jau būt," teic vērtētājs, "bet tad vēl mētelim bija visas pogas un audumam nevarēja cauri redzēt oderi..." Kā 1933. gadā vēstīja žurnāls "Ekonomists", lombardi parasti aizdevumos izsniedza vien pusi un vēl mazāku daļu lietas taksētās vērtības, jo baidījās, ka milzīgais zemas vērtības ķīlu īpatsvars un arī tas, ka klienti tās visbiežāk nevis izpirka, bet pāratjaunoja, tos pašus ātri novedīs līdz bankrotam. Procenti lombardos bija augsti – 20. gadu pirmajā pusē, kad vēl nebija nostiprinājies lats, tie sasniedza pat 36%. Visvairāk aizdevumu izsniedza maijā, kad uz lombardu nesa ieķīlāt ziemas apģērbus, jo pilsētniekiem vajadzēja līdzekļus, lai brauktu uz vasarnīcām un iegādātos vasaras tērpus. Ne velti tolaik mēdza teikt: "Kad pavasara saulīte spoži spīd un parkos jau var dzirdēt melnos strazdus svilpojam, gandrīz trešdaļai Rīgas iedzīvotāju pēkšņi iešaujas galvā viena doma: "Būtu jāaiziet uz Kaļķu ielu pēc pavasara mēteļa!" Otra aizdevumu izsniegšanas kulminācija pienāca novembrī, kad ļaudis iepirka ziemas drēbes un gatavojās Ziemassvētkiem. Pēc žurnāla "Ekonomists" aprēķiniem, 1929. gadā 77% aizdevumu bija samērā nelieli un nepārsniedza 25 latus. Pēc vairākiem skaļiem skandāliem privātlombardi Rīgā daudziem asociējās galvenokārt ar liela mēroga finanšu mahinācijām. 1935. gada 25. oktobra rītu Rīgā ieskandināja vēsts par privāto lombardu slēgšanu: īpašnieki tos uzskatot par tīriem peļņas uzņēmumiem, bet tie taču patiesībā esot mazturīgo kredītiestādes. Privāto lombardu klienti ieķīlātās mantas varēja pārķīlāt pilsētas lombardā, kura darba apjoms drīz dubultojās, peļņai 1936. gadā sasniedzot 150 tūkstošus latu. 1938. gadā tika arī nolemts sagādāt lombardam plašākas telpas, pārbūvējot un paplašinot tā namu Kalķu ielā. Vērienīgo nodomu īstenošanu turpmākajos gados iztraucēja kara apstākļos Latvijā ieviestais stingrais taupības režīms. 1940. gada jūnijā ar okupācijas varas dekrētu visus lombarda īpašumus nacionalizēja.

ROADTRIP! I detta avsnitt har Ida och Agnes tagit sig till fina Karlstad, och närmare bestämt till residenset, för att träffa Värmlands landshövding Georg Andrén. De diskuterar bland annat kring vad som utmärker Värmland, Georgs relation till Uppsala samt vad en landshövding egentligen gör. Trevlig lyssning!

Der skal sælges ud af Georgs gamle ragelse, så der er arrangeret loppemarked på museet. Morten har også været i rigsarkivet og kigge på Adelskjold slægten, der måske trækker tråde til en af de ansatte. Hele Skrævby er på den anden ende, og alle vil være med på rejsen. Byrådet, erhvervsrås, cityrfoorening, kultur, turisme og jeg skal kmme eftter dig, er i al fald villige til at ændre hele Skrævby til Severin, for at få en bid af kagen. Og hvad skete der egentlig med den pølseret som 6A glemte på komfuret i sin tid? Medvirkende: Sofie Skriver, Palle Birch, Lars Udengaard, Rasmus Søndergaard, og Kasper GattrupSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Morten og Esbens spionagetur til Snæversvig museum gik i vasken og Laila kommer tilbage med noget de har glemt i farten. Christian skal til begravelse hos en mand han ikke kender, og så har Skrævbys egen Sigurd Barrett kastet sig ud i opgaven om at lave underholdende sange for børn. Kim Pippu og Joan har fået til opgave at rydde Georgs gård, og Joan synes godt nok det er varmt….så de må hellere tage noget tøj af. Medvirkende: Sofie Skriver, Palle Birch, Lars Udengaard, Rasmus Søndergaard, og Kasper GattrupSee omnystudio.com/listener for privacy information.

No episódio de hoje da nossa série ABC das RI, Thays comenta sobre uma das teorias mais famosas das Relações Internacionais: o realismo! Venha entender mais sobre os autores dessa escola de pensamento e descobrir o papel do poder e da sobrevivência no pensamento desses autores. ⚠️ Siga o @dicotomia_cast no ⁠Instagram⁠ e ⁠Twitter⁠. Assine a nossa newsletter ⁠Dicotomias Expressas.⁠ ⚠️ ▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊ Indicações e referências Nizar Messari e João Ponte Nogueira. Teoria das Relações Internacionais: correntes e debates. Rio de Janeiro: Campus Elsevier, 2005. Robert Jacson e Georg Sørensen. Introdução às relações internacionais – 3a edição revista e ampliada: Teorias e abordagens. Editora Schwarcz-Companhia das Letras, 2018. Karen Mingst. Princípios de relações internacionais. Elsevier Brasil, 2016.  Kenneth Waltz. Man, the state, and war: a theoretical analysis. New York: Columbia University Press, 2001. Kenneth Waltz. Theory of international politics. New York: McGraham Hill, 1979. John Mearsheimer et al. The tragedy of great power politics. WW Norton & Company, 2001. Clássicos IPRI: Hans Morgenthau - A Política Entre as Nações; Tucídides - História da guerra do Peloponeso. Nicolau Maquiavel - O Príncipe Thomas Hobbes - O Leviatã Ficha técnica:  Apresentação: Thays Santos Roteiro, edição e texto: Paula Renata Santos Arte da série: Paula Renata Santos ▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊▊ --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/dicotomia-cast/message

Erika hat mit Georg FK und Matilde Keizer eine Spezialfolge zum Thema "Dating in Berlin" aufgenommen. Wir erklären, wie lange eine Schlampenphase sein sollte. Erika erzählt auf ersten Dates, dass sie verliebt ist. Georg und Matilde sagen, dass Erika toxische Männer datet. Wir diskutieren: Polyamorie vs Monogamie. Und gibt es "fremdgehen" noch? Hier geht es zu Matilde und Georgs supergutem Podcast: "Matilde und Georg produzieren Unterhaltung"

Schattenarbeit. Trauma. Arbeiten mit Anteilen. Finde deine Bestimmung. So kann ich dir diese Folge kurz & knapp beschreiben. In dieser Folge spreche ich mit dem Coach mit dem Schwerpunkt integrale-traumasensible Selbstverwirklichung Georg Menath Reyes genau zu diesen Themen. Worüber wir u.a. sprechen: Was ist die Natur des Menschen? Was ist das Leben? Wie kann ich meine Neugier wieder entdecken? Was sind Schatten & was beinhaltet die Arbeit mit ihnen? Wie gehst du mit Schatten um & wie begegnest du ihnen? Wichtige Fragen, welche du dir stellen darfst. Was ist das Ziel von Schattenarbeit/Traumaarbeit? Georgs roter Faden für mehr Klarheit Glaubenssätze erkennen Mehr von Georg Instagram: https://www.instagram.com/georg.reyes/ Mehr über diese Folge (Erwähnungen & mehr): https://www.functional-basics.de/georg-reyes/ Mehr zum Thema "Persönlichkeitsentwicklung: https://www.functional-basics.de/persoenlichkeitsentwicklung/

Zviedrijas “Allsvenskan” Līgā spēlējošais latvietis Georgs Golovkovs sarunas gaitā stāsta par neparasto karjeras sākumu, kurā nācās ārstēt vairākas smagas traumas un apvienot hokeju ar darbu celtniecībā, kā arī stāsta par iejušanos Zviedrijas hokejā un atgriešanos Latvijas izlasē.

Par "Ziemeļu magu" dēvētais vācu rakstnieks, filozofs, mistiķis Johans Georgs Hāmanis - Imanuela Kanta sarunu biedrs, latviešu tautasdziesmu pierakstītāja Johana Gotfrīda Herdera iedvesmotājs. Stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām šoreiz ne tik daudz par konkrētu grāmatu, bet gan par tām idejām, kas valdīja Vācijas un arī Baltijas mācīto vīru vidē 18. gadsimtā. Stāsts par 18. gadsimtā dzīvojošo vācu rakstnieku, filozofu, mistiķi, atpazīstamu ar iesauku "Ziemeļu mags" – Johanu Georgu Hāmani būs mazliet neparasts. Neparasts, jo Hāmanis nav bijis zinātņu vīrs ierastā izpratnē. Viņš nav pabeidzis nevienu augstskolu, laikā no 1752. līdz 1767. gadam, kad  ar pārtraukumiem dzīvojis Rīgā un Jelgavā, viņš strādājis kā pārvaldnieks, mājskolotājs, advokāta palīgs. Dzimis un mūža novakarē arī atgriezies Kēnigsbergā, tolaik Karalaučos Austrumprūsijā, kur toties bijis intelektuālu sarunu biedrs sava laika izcilākajiem šīs pilsētas prātiem: pirmais Imanuēla Kanta “Tīrā prāta kritikas” iespiedlokšņu lasītājs, tuvs Johana Gotfrīda Herdera draugs. Par Hāmani stāsta Latvijas Universitātes profesors, Hāmaņa tulkotājs un pētnieks Raivis Bičevskis. Raidījuma “Grāmatai pa pēdām” padomdevējs ir Latvijas Nacionālā bibliotēka, un bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra krājuma eksperte Beāte Orlova izrāda krājumā esošās Hāmaņa grāmatas. Laikabiedru dotā iesauka "Ziemeļu mags" un eksotiskais filozofa portrets, rada priekšstatu par visai noslēpumainu personību. Bet varbūt viss ir daudz vienkāršāk. Tāpat noslēpumainu auru ap Johana Georga Hāmaņa vārdu rada vēl viens viņa laikabiedrs. Hāmanis Rīgā ieradās pēc bagātās Rīgas tirgotāju dzimtas Bērensu uzaicinājuma, un bija Rīgas rātskunga un brīvmūrnieku Zobena­ ložas izveidotāja Johana Kristofa Bērensa bērnu mājskolotājs. Hāmaņa garīgajā ceļā, ko viņš apraksta arī savās grāmatās, liela nozīme bijusi tā sauktajai Londonas krīzei un apskaidrībai. Pirms kļūt par Bērensu mājskolotāju, 1756. gadā Hāmanis devies kā Bērensu tirdzniecības nama pārstāvis Londonas misijā. Raivis Bičevskis iepriekš pieticīgi nepieminēja, ka plānoto Hāmaņa tekstu tulkojumu un komentāru autors ir viņš pats. Interesanta ir arī plānotā izdevēja SIA “Ad Verbum” saikne ar Hāmaņa vārdu Rīgas pilsētvidē. Tās īpašnieki iegādājušies Hāmaņa muižu, šobrīd norit tās atjaunošana, taču muiža patiesībā uzcelta apmēram simts gadus pēc Hāmaņa nāves, piederējusi stiepļu fabrikantam Hermanim Rālenbekam, un savu nosaukumu aizguvusi no Hāmaņa ielas Rīgā. Dažos avotos nepareizi minēts, ka Hāmanis regulāri uzturējies Hāgena muižā, kas saglabājusies līdz mūsdienām un atrodas blakus Valsts arhīva ēkai Pārdaugavā. Šis minējums tīri ģeogrāfiski ir tuvāks patiesībai, jo blakus Hāgena muižai atradās angļu tirgotāja Džona Heija muiža, kuras drupas atklātas iespaidīgas daudzzīvokļu ēkas torņu būvdarbu laikā. Starp citu, šī rezidenču centra viens tornis nosaukts Herders, otrs – par Hāmani, kas laikā no 1753. līdz 1759. gadam, kad Hāmanis uzturējās Rīgā, bija Bērensu ārpilsētas rezidence. Tā arī radusies leģenda, ka šai Pārdaugavas muižā dzīvojis Hāmanis, vēlāk arī Herders, kamdēļ Hāmaņa ielas kokiem apstādītais sākums 19. gadsimtā bija iesaukts par Filozofu aleju. Raivis Bičevskis to drīzāk uzskata par skaistu leģendu. Līdz šim maz pētīta Hāmaņa biogrāfijas tēma: 1766. gadā viņš bija pirmās Jelgavas avīzes "Mītavas Ziņas" redaktors. Jelgavā Johans Georgs Hāmanis atgriezās divreiz, Zaļeniekos jeb Zaļā muižā viņš strādāja pie ģenerāļa fon Vittena kā mājskolotājs. No Jelgavas viņš devās uz Rīgu pie Bērensiem, Septiņgadu kara laikā atgriezās Kēnigsbergā, pie sirgstošā tēva. Bet tad – atgriezās Jelgavā. Jelgavā gan ir Filozofu iela. Un tur patiesi Hāmanis tikās ar Herderu. Viens no redzamākajiem romantisma pamatlicējiem, Garlība Merķeļa darbu atbalstītājiem un latviešu tautas dziesmu pierakstītājiem – Johans Gotfrīds Herders – Hāmani sauc par savu skolotāju. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Beāte Orlova  izrāda krājumā esošos Hāmaņa kopotos rakstus, kas iznāk jau gadus četrdesmit pēc Hāmaņa nāves Berlīnē. Kas ir tās tēmas, kas mūsdienās Johanu Georgu Hāmani atgriež filozofijas apritē? Valodas filozofija, jutekļu nozīme, prasme ieklausīties dabā. Daudz elegantāk formulētas un izvērstas šīs tēmas var sameklēt 2014. gadā iznākušajā Raivja Bičevska sastādītajā rakstu krājumā “Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis”.   Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit:

"Tas, kas tagad notiek Ukrainā, liek apšaubīt gan mūziku, gan visu radošo. Kaut kas civilizācijā nav pareizi, ja tā notiek – ja ir iespējams nogalināt cilvēkus. Man ir sajūta, ka mūzika šobrīd nav iespējama. Pat ja izmantoju Baratinska dzeju – pat šī dzeja šobrīd šķiet piesmieta sakarā ar notikumiem Ukrainā. Tāpēc nevaru šobrīd dziedāt, varu tikai čukstēt. Nav iespējams runāt mūzikā ar pilnu degsmi un pēc tam saņemt aplausus. Tad rodas tāda melīga sajūta: Ukrainā ir karš, bet es šeit saņemu aplausus," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" atzīstas pasaulslavenais ukraiņu skaņradis Valentīns Silvestrovs. 14. decembrī viņš viesojās Dzintaru koncertzālē, kur skanēja labdarības koncerts "Veltījums Ukrainai kopā ar Valentīnu Silvestrovu" - uz to tika aicināti tie Jūrmalas iedzīvotāji, kas atbalstījuši un palīdzējuši Ukrainai. Silvestrova mūziku šajā koncertā atskaņoja ukraiņu soprāns Inna Galatenko, ar kuru Silvestrovu saista ilga radoša draudzība, un viņas dēls, pianists Jevgenijs Motorenko.  Inta Zēgnere: Paldies, ka atbraucāt uz Latviju, lai gan patiesībā Latvijā viesojaties ļoti bieži, ja ņemam vērā, cik bieži šeit tiek atskaņota jūsu mūzika. Bet kādas īsti ir jūsu attiecības ar Latviju, ja runājam par viesošanos? Valentīns Silvestrovs: Pirmo reizi Latvijā viesojos sen – 1977. gadā. Iespējams, tā bija Doma baznīca, kur Studentu klubs rīkoja avangarda mūzikas koncertus – arī Martinovs, Ļubimovs tur bija, arī Arvo Perts. Atceros, koncerts notika Oktobra svētku laikā, un tieši tobrīd krastmalā notika [bruņoto spēku] parādes mēģinājums – skanēja marši. Un tas bija paralēli avangardam. Kāds no publikas sacīja, ka tas izklausās tik ļoti traģiski – šī neatbilstība.  Tā būs bijusi nevis Rīgas Doma baznīca, bet gan Anglikāņu baznīca jeb Studentu klubs – tur tolaik pulcējās avangards.  Jā! Un pēc tam viņus izdzenāja – bija kaut kāds skandāls un viņiem vairs neļāva šos koncertus rīkot.  Bet kāpēc tomēr jūs tik reti apmeklējat Latviju? Toreiz jau neviens neaicināja – tikai studenti, bet avangards jau toreiz nevienam īpaši nepatika. Pārsvarā jau tolaik apkārt braukāja tikai tādi komponisti-sekretāri...  Kas ir jūsu dvēseles brāļi šeit, Baltijā?  Pirmkārt tas ir Arvo Perts – mums ir senas, draudzīgas attiecības.  Un Pēteris Vasks? Esmu ar viņu pazīstams un ļoti augstu vērtēju, bet mums nav bijis tik tuvu kontaktu.  Jā, un vēl Georgs Pelēcis! Sākumā man ne īpaši patika viņa mūzika, bet tad, kad tajā ieklausījos [rūpīgāk], sapratu, ka viņam ir sevišķa attieksme [pret mūziku], viņa mūzikā jūt novitāti. Viņš bija ārpus avangarda.  Reiz ar Pelēci piedalījos kopīgā koncertā un atceros, ka Georgs toreiz ļoti pārdzīvoja par to, ka viņš ar savu mūziku ir tāds kā autsaiders. Un es viņam toreiz sacīju – lūdzu, neuzskatiet, ka rakstāt novecojušu mūziku! Jo mūzikā ir ieelpa un izelpa. Ja avangards saka – ieelpot drīkst, bet izelpot nedrīkst, tad tas tā nestrādā, bet jūsu mūzikā ir gan ieelpa, gan izelpa.  Un tas mūzikā ir ļoti svarīgi: ja ir ieelpa un izelpa, tad pēc tam, kāds stils veidojas – tas jau vairs nav tik svarīgi. Bet, ja ir tikai ieelpa, tad ilgi šāda mūzika nespēj pastāvēt.  Arī jūs savā laikā bijāt avangardists – pat konservatorijas diplomu jums uzreiz neiedeva tieši jūsu avangarda dēļ. Kam bija jānotiek, lai no avangarda pārietu gluži citā sfērā? Reiz redzēju kādu pārraidi, kur par mani runāja Georgs Pelēcis. Viņš sacīja, ka es joprojām esot avangardists. Jā, kaut arī man piemīt it kā vienkāršotais stils, varētu to dēvēt par "avangardu no Mēness otras puses". Varētu sacīt – es gāju, gāju pa savu ceļu uz priekšu, izgāju cauri avangardam un pēkšņi ieraudzīju, ka manā priekšā neviena nav, esmu pats pirmais. Un tad tālumā pamanīju kādus siluetus un secināju, ka sāku panākt tos, kas visvairāk atpalikuši, bet nu jau citā stilā. (smejas) Un tas stils, kas man tagad ir – dziesmas, klavierdarbi – tās jau ir metaforas.  Tā ir atgriešanās pie mūzikas valodas kā tādas. Jo mūzikai, tāpat kā dzejai, ir sava valoda. Un ir jāpieņem, ka tas tā ir. Vai tu būtu latviešu vai ukraiņu dzejnieks un lai kā tev nebūtu apnikuši vārdi, tu tomēr esi spiests izteikties vārdos, ja reiz esi dzejnieks. Mūzika mēģināja iztikt bez šīs valodas, lietojot vienīgi tembrus, faktūru un tā tālāk, bet es savukārt nolēmu atgriezties pie mūzikas valodas, kādā runājuši iepriekšējie gadsimti, taču iekļaujot nedaudz arī procesualitāti. Esmu atgriezies pie mūzikas valodas. Bet kad tu sāc izteikties šādā veidā, atskan saucieni: "Tas jau bijis arī Šūmanim, tas ir kaut kas līdzīgs!" Bet nē – šīs intonācijas bijušas gan Šūmanim, gan Mocartam, gan Baham, tāpēc, ka tāda ir mūzikas valodas vārdnīca. Ir jāņem vērā konteksts. Manā mūzikas valodā var saklausīt zināmu deformāciju – tā ir it kā pazīstama valoda, bet tajā, piemēram, ir nevienmērīgums, pārtrauktība. It kā tā pati gadsimtos zināmā valoda, bet pārtrauktība rada gluži citādāku teksta uztveri. Tā ka tādā ziņā tiešām Georgam Pelēcim ir taisnība – joprojām esmu avangardists. Arī manā mūzikā ir saglabājušās deformācijas, bet to ir daudz mazāk nekā avangarda laikā. Un šīs nedaudzās deformācijas aktualizē uzmanību: mūzika varbūt ir klusa, bet tas nenozīmē, ka tev ir jāgulšņā dīvānā. Šī klusā mūzika, gluži otrādi, tevī pamodina modrību. Piemēram, avangardā jaunums būtu tad, ja pa Rīgu skrietu krokodils – tad tas būtu avangards. Bet šodienas novitāte ir tad, ja eju pa ielu, uz mani pēkšņi paskatās zvirbulis un mūsu skatieni sastopas. Lūk, tas ir jaunais – parādīt it kā neievērojamo, sīko. Svarīgais izaug no pareizajiem nesvarīgajiem. Kad nesvarīgie ir īsti un patiesi, tad arī nozīmīgais ir patiess. Bet kad saskaitāmie ir tādi, kādi pagadās, tad arī rodas kari un šausmas. Lielas un cēlas idejas balstās uz daudzām mazām, bet būtiskām lietām.  Tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt – tas pat bērnam ir saprotams. Bet ja var nogalināt, piesedzoties ar it kā lielām idejām, tad notiek tas, ko tagad dara Krievija. Ja Krievija ir iebrukusi svešā valstī, piesedzoties ar kristietību, tad kas tā vairs par kristietību?! Kristietība aicina – nezodz, nenogalini, mīli savu ienaidnieku. Bet redziet – šīs patiesības tiek ignorētas, toties atstāts tikai idejas diženums bez jebkāda patiesa seguma. Pilna intervija lasāma sabiedrisko mediju portālā lsm.lv    

In dieser Folge war Georg Klein zu Gast. Er war Mittelblocker bei den BR Volleys und hat in der Saison 21/22 ein unerwartetes Comeback hingelegt. Und genau darüber unterhalten wir uns in der Folge. Über die Story von Georg und den BR Volleys, die diese Saison mit der Meisterschaft gekrönt haben. Ohne Georg wäre aber dies nicht möglich gewesen. Dies und alle Hintergrundinfos erfahrt ihr in der Folge. Wir sprechen außerdem über die Zukunft der BR Volleys und Georgs weiteren Lebensweg. Viel Spaß beim Hören! Ich würde mich riesig über eine Bewertung bei Google Podcast oder Spotify oder einen Daumen hoch bei Youtube freuen. Schicke diesen Podcast auch gerne an Freunde. Philipp

haui bespricht mit unserem First Responder Georg die zurückliegende BosniaRallye, über erste Hilfe und Notsituationen auf Tour und in der Fremde, über Georgs neues Projekt "Endulance" und den Vorteil einer wirklich gute Schere an Bord ✂️

HUIHUIHUI was für eine neue Folge. Die schlägt einem so richtig ins Gesicht, man kann kaum wegschauen (hören?) denn diese Folge ist energiegeladen und mächtig. Matilde ist ein Heulweib wegen Facebook, Georg redet über Fynn Kliemann aber er findet Matilde in ihrem Outfit so heiß, dass er kaum weiter ranten kann - oooooh. Sie reden natürlich auch über Escitalopram - weil weiterhin sind sie psychisch krank! Yay! Matilde musste eine Urinprobe abgeben, und wir finden heraus was Georgs "Love Language" ist. Ja es gibt ein kurzes Quiz, aber die beiden geben schnell auf. Georg ist viel auf Blender, und Matilde arbeitet wenig. Ein schönes Ende, denn alles ist ok. Es wird alles ok. Keine Sorge, es ist ok! Dieser Podcast wird präsentiert von Katzen, Hunde, neue Sachen essen und trinken, der Comedian Helen Bauer und dem Twitter von Falk Pyrczek . Werdet auch Sponsoren: matildeundgeorg@gmail.com oder auf INSTAGRAM.Folgt UNS unterhttps://www.facebook.com/matildeundgeorghttps://www.instagram.com/matildeundgeorg/https://twitter.com/MatildeUndGeorgFolgt Georg unterhttps://www.instagram.com/georgfka/https://twitter.com/GeorgFKaFolgt Matilde unterhttps://www.facebook.com/matikeizerhttps://www.instagram.com/matikeizer/Special thanks an Andrea Björk für unser Logo, und an Ralf Strecker für den Intro-Jingle. ❤️Support the show

Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, mācītājs un valodnieks Georgs Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus  tā dēvētajai vecajai latviešu valodas ortogrāfijai. Viņš bija pirmās, 1638. gadā iespiestās, latviešu valodas vārdnīcas "Lettus" ("Latvietis") autors. Šajā raidījuma epizodē apciemojam garīdznieka dzimto pusi un palasām pa kādai rindai no viņa trāpīgajiem sprediķiem.  Augstskalnē, precīzāk, pāris kilometru no tās uz Tērvetes pusi kopā ar Mežmuižas luterāņu baznīcas priekšnieku Edvīnu Beržinski, cauri nātru, gārsu un citu zaļumu pieaugušu pagalmu, dodamies aplūkot kādu senu un savu kādreizējo godību, diemžēl, zaudējušu ēku. Tajā ir dzimis vācu tautības latviešu literāts, valodnieks, luterāņu teologs, mācītājs un pedagogs, pirmās latviešu valodas vārdnīcas sastādītājs Georgs Mancelis. Georgs Mancelis dzimis 1593. gadā, mācījies Jelgavas Latīņu skolā, pēc tam Rīgas Domskolā. Studējis teoloģiju Frankfurtē pie Oderas, Štetīnē (mūslaiku Ščecinā) un Rostokā. No 1616. gada luterāņu mācītājs latviešu draudzē Vallē, tad Sēlpilī. No 1625. gada Sv. Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītājs Tērbatā, prāvests, virskonsistorijas piesēdētājs un pilsētas skolas uzraugs (jeb inspektors). Mancelis piedalījies Tērbatas universitātes Academia Gustaviana dibināšanā, kur strādājis par teoloģijas profesoru un pēcāk arī par rektoru. Kurzemes hercoga aicināts, 1638. gadā Mancelis atgriežas Jelgavā, kur tiek iecelts par Frīdriha, no 1642. gada – Jēkaba galma – mācītāju. Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, Georgs Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus tā dēvētajai vecajai latviešu valodas ortogrāfijai. Viņš bija pirmās, 1638. Iespiestās, latviešu valodas vārdnīcas "Lettus" autors. Manceļa literāro darbību var iedalīt trijās daļās: akadēmiski teoloģiskie raksti, kas sarakstīti latīņu valodā un publicēti Upsālā un Tērbatā; sprediķi un celsmes literatūra vācu valodā; raksti un tulkojumi latviešu valodā. Garīdznieks sacerējis arī dzejoļus latīņu valodā. Zīmīgi, ka Mancelis piedzimst mācītāja ģimenē – viņa tēvs, Kaspars Mancelis 22 gadus kalpojis Mežmuižas luterāņu baznīcā, un kopā ar Edvīnu Beržinski dodamies aplūkot arī to. Mums pievienojas Augstkalnes pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā, Rudīte Dude. Georga Manceļa atstātā mantojuma nozīmīgumu atklāj baltu valodnieks, habilitētais huminaitāro zinātņu doktors Pēteris Vanags.

Georgs Elgers - garīdznieks, mūziķis un dzejas plūsmu pārzinātājs ir viens no ticības spēka enerģiskākajiem adeptiem Livonijā. Viņa sagatavotā katoļu dziesmu grāmata ir pirmais šāds izdevums latviešu valodā. Vienīgais eksemplārs, kurš ir saglabājies, atrodas Viļņas Universitātes Reto grāmatu krājumā, un tieši uz turieni dosimies šīs epizodes nolūkos.   Viļņas Universitāte ir dibināta 1579. gadā, tātad, talkā ņemot raupjus skaitīkļus, varam secināt, ka pēc 42 gadiem, iznākot Georga Elgera sastādītajai katoļu dziesmu grāmatai latviešu valodā, tā nokļūst arī Universitātes bibliotēkas fondā.  Šī konkrētā, vienīgā izdevuma likteņceļš ir visai līkumots, un to paskaidro Viļņas Universitātes bibliotēkas Reto grāmatu nodaļas vecākā bibliotekāre Aušra Rinkūnaite. Viļņas Universitātes bibliotēkas traģiskākais stāsts ir saistāms ar Krievijas caristes represijām, kuras norisinājās pret vairākām vietvaldībām, tostarp arī pret Viļņu poļu-krievu kara laikā, kuru mēdz dēvēt arī par Novembra sacelšanos. Šī bruņotā konflikta laikā, kurš norisinājās no 1830. līdz 1831. gadam, bibliotēka tika slēgta, taču tas netraucēja Krievijas karaspēkam to izformēt. 60 tūkstošu dažādu reto izdevumu tika izkaisīti pa dažādām izglītības iestādēm visā plašajā Krievijas impērijā. No tām varam izcelt, piemēram, Harkivu, Kijivu, Maskavu un Sanktpēterburgu. Tobrīd Viļņas Universitātes bibliotēkas rīcībā paliek vien daži simti grāmatu. Tikai 20. gadsimta vidū bibliotēkas jaunieceltais vadītājs Ļevs Vladimirovs nolēma, ka šis zudušais fonds bibliotēkā ir jāatgriež atpakaļ. Triju gadu laikā, no 1956. līdz 1959. gadam viņam izdevās atgūt ap 18 tūkstošiem grāmatu. Georga Elgera sastādītā katoļu dziesmu grāmata ir viena no tām. Tātad, šīs grāmatas vēsture sākas Braunsbergā, mūsdienu izpratnē – Braņevo, Polijā. Paskatoties uz šī, vienīgā eksistējošā, izdevuma titullapu, redzami inskripcijas jeb ierakstus. Tie veikti ar tinti un spalvu un apliecina, ka šī grāmata pieder Viļņas universitātes jezuītu akadēmijai, un šie ieraksti aptver divus gadsimtus – 17. un 18. Novembra sacelšanās laikā 1830. gadā Elgera dziesmu grāmata kopā ar vairākām citām tika aizvesta uz Sanktpēterburgu. Kā redzams pašā izdevumā, šeit ir arī zīmogs, kurš pastāsta, uz kurieni tieši: „Romas katoļu Teoloģijas akadēmija”. 1926. gadā šo grāmatu iekļāva PSRS Zinātņu akadēmijas bibliotēkā, turpat Pēterburgā, arī par šo epizodi mums stāsta zīmogs; un tikai piecdesmito gadu nogalē, kā stāstīju iepriekš, Viļņas Universitātes direktors Ļevs Vladimirovs šo – kopā ar citiem izdevumiem – atgrieza atpakaļ savās mājās. Par Georga Elgera izcelsmi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas un izdevniecības „Musica Baltica” kopizdevumā „Elgera dziesmas 1621”, vēstī literatūrzinātniece un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule. Grāmata, kurā iekļauti faksimila materiāli, dziemu tekstu atšķetinājumi un arī mūzikas tvarts, kuru ieskaņojusi apvienība „Fabella Ensemble” tika izdots pērn, godinot šīs katoļu dziesmu grāmatas izdošanas četrsimtgadi. Filoloģe Ernesta Kazakinaite savas studiju gaitas Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātē uzsāka 2008. gadā un nu, jau pēc doktora disertācijas par Ernsta Glika Bībeles tulkojuma īpatnībām aizstāvēšanas, jau pati ir docētāja un šīs augstskolas Baltistikas katedras līdzstrādniece. Arī viņai Georga Elgera vārds nebūt nav svešs. Kā norāda Māra Grudule, seno latviešu katoļu dziesmu studijas ir aizraujošas. Tās gan prasa pacietību – nākas pārvarēt rakstu valodas nekonsekvences, turklāt Rīgas lejasvācu tradīciju, kuru pieredzam gotiskajā rakstā, papildina arī daži poļu valodas burti. Acij pierodot, prātam paveras negaidīti poētiska literārā pasaule. Dziesmu ritmu nostiprina piedziedājumi, atkārtojumi un skaņu spēles. Elgera sastādītajā krājumā 12 dziesmās izmantots Svētā Ambrozija radītais pants – četras dzejas rindas ar astoņām zilbēm katrā un ar atskaņām.    Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoram un senās mūzikas pētniekam Guntaram Prānim piedāvājam pārspriest, vai Georgs Elgers būtu nosaucams par „cilvēku – orķestri”, ņemot vērā viņa dažādās garīgā un sabiedriskā darba šķautnes. Tāpat vēlos gūt – vēlams, apstiprinājumu, - ka garīdznieku daudzveidīgie talanti tolaik nebija reta, bet vienojoša parādība. Elgera gadījumā – jezuītu ordeņa darbības kontekstā.   Šāds bija stāsts par pirmo katoļu dziesmu grāmatu latviešu valodā. Nākamajā grāmatas izsekošanas reizē pievērsīsimies 16. gs. Livonijas dzejniekiem humānistiem: Augustīnam Eicēdijam un Bazilijam Plīnijam. 

Gerry ist der neue interimistische Geschäftsführer (iCEO) von Xamoom und er wird Georgs Vermächtnis in seinem Sinne weiterführen. Wir reden über Omas Brotschneidemaschine, Vim oder emacs, HTL-Mössingerstraße und die ersten Codezeilen, Tu-Wien und VBA, Shanghai, WAP und Mobile Social Networks, über die Work-Work Balance, die Anfänge von Qriously, der Umzug nach London, die Social Bubble, … "Epilog 2 Die mit Georgs Vermächtnis" weiterlesen

Šodien raidījumā viesojamies Tallinas pilsētas arhīvā, kurā iepazīstam vecāko drukāto tekstu igauņu valodā – 1535. gadā Vitenbergā iespiesto luterāņu katehismu (Wanradt-Koell Catechism, 1535). Katehisma teksts ir drukāts paralēli igauņu un lejasvācu valodās – par šo populāro pieeju stāstījām jau raidījumu cikla pirmajā epizodē, kad kopā ar vēsturnieku Gustavu Strengu iezīmējām pirmā latviešu valodā drukātā teksta pēdas Lībekā. Šoreiz raidījuma padomdevēja ir Tallinas pilsētas arhīva pētniece, vēsturniece Tīna Kala (Tiina Kala), pie kuras, verot senatnīgās arhīva koka durvis, dodamies ciemos. Katehisma lejasvācu tekstu darinājis Nigulistes baznīcas mācītājs Simons Vanrads, to igauņu valodā pārtulko Tallinas Svētā Gara baznīcas mācītājs Johans Koells. Pateicoties Koella centieniem, tieši šajā baznīcā pirmoreiz tiek iesākta dievkalpošana tikai igauņu valodā. No 1536. līdz 1600. gadā tur par mācītāju kalpo Baltazars Rusovs. Gan igauņu, gan latviešu un lejasvācu valodas, kādas tās eksistēja 16. gadsimtā, Tallinas pilsētas arhīva pētniece Tīna Kala nosauc par „vernakulārajām” valodām. Tātad, tādām, kuras raksturīgas kāda novada vietējo iedzīvotāju valodām, kas atšķiras no literārās valodas. Bija noteiktas liturģijas daļas, kurās pieminētās valodas netika izmantotas, to vietā tika skandēta latīņu valoda. Un tomēr, vernakulārās valodas izmantoja baznīcas ikdienas dzīves norisēs – proti, laju (neordinētu reliģiskās kopienas locekļu) saziņā ar garīdzniekiem. Tallinas pilsētas arhīvs, kurš atrodas vecpilsētas sirds, sacīsim tā, nomalē, darbība sākās līdz ar pilsētas domes arhīva juridisko dokumentu krājuma apkopošanu 13. gadsimta pirmajā pusē. Agrākie saglabājušies rātes dokumentu saraksti ir no 17. gadsimta vidus. Arhīvu materiālu kā vēsturisku dokumentu organizēšanu, zinātnisku izpēti un pārpublicēšanu 1840. Gadā uzsāka Tallinas pilsētas domes maģistrāts un bijušais Tartu Universitātes profesors Frīdrihs Georgs fon Bunge. Pilsētas arhīvs kā publiski pieejama institūcija tika atvērta 1883, tad arī darbā tiek pieņemts pirmais pastāvīgais pilsētas arhivārs Teodors Šīmanis. 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē Tallinas pilsētas arhīvs kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Igaunijas vēstures izpētes centriem. Lielu ieguldījumu tajā devis Tallinā dzimušais dāņu izcelsmes vēsturnieks Pauls Johansens. Kopš 1933. gada arhīvā darbojās Tallinas Vēstures biedrība, un līdz 1937. gadam Pilsētas arhīvs darbojās arī kā Pilsētas muzejs. Otrā pasaules kara laikā, Padomju Savienības armijas veiktās bombardēšanas rezultātā no 1944. gada martā tika iznīcināta Arhīva ēka, kura tobrīd atradās Rītli ielā kopā ar lielu skaitu jaunāku laiku arhīvu materiālu. Arhīva vecākā daļa - Domes arhīvs - tālredzīgi tika evakuēta un bombardēšanā palika neskarta. 1944. gada vasarā un rudenī daļa Domes arhīva un citi senāki arhīva materiāli pēc vācu okupācijas varas iestāžu rīkojuma tika nosūtīti uz Vāciju. Šie ieraksti Tallinas pilsētas arhīvā atgriezās 1990. gada oktobrī. Tiktāl par Tallinas pilsētas arhīvu, un tagad – pāris skaidrojošas ievilces par to, kas ir katehisms. Katehisms jeb senākā formā katķisms tiešā pārnesumā no grieķu vārda cilmes: κατήχησις nozīmē 'mutiska apmācība'. Tas ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā. Protestantu, it īpaši luterāņu katehisms ir veidots kā īsa un viegli uztverama mācību grāmata, kas iepazīstina ar galvenajiem uzskatiem konkrētās konfesijas rīcības motīvos ticības praksē. Runājot par pirmo katehismu latviešu valodā, par to stāstījām raidījuma pirmajā epizodē. Atgādinot: 1525. gadā kad Lībekas domkapitula dekāns Johanness Brands savā protokolā raksta, ka Lībekas pilsētas rāte iebraucamajā vietā “Pie zelta raga” likusi aizturēt koka mucu, pilnu ar luterāniskām grāmatām vienkāršajā livoniešu, latviešu un igauņu valodā. Protokolā minēts, ka grāmatas tikušas sadedzinātas, taču skaidru pierādījumu par to nav, tāpat nav atrasts neviens 1525. gada izdevuma eksemplārs. Senākais katehisms, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir nīderlandiešu jezuīta Pētera Kanīzija latviski tulkotais un 1585. gadā Viļņā, jezuītu kolēģijas izdotais katoļu katehisms „Kristīgā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem”. Tā kā Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēka, zviedru karaspēkam ieņemot Rīgu, 1621. gadā tika pārvietota uz Zviedriju, Kanīzija katehisms ietilpst Upsālas Universitātes bibliotēkas krājumā Zviedrijā, līdz ar citiem izdevumiem veidojot vienu no senākajām grāmatu kolekcijām šajā augstskolā. Savukārt 1588. gadā Nikolajs Mollīns Rīgā atvēra pirmo grāmatu spiestuvi, kurā iespieda luterāņu katehisma otro izdevumu. Atzīmējot 400. gadadienu kopš Vanrada-Koella katehisma, Igaunijas meistari 1935.gadā iespieda apzeltītu bronzas medaļu, uz kuras aversa bija attēlota sēdoša sieviete, kura lasa grāmatu, savukārt viņai kreisajā pusē stāv bērns un arīdzan lasa no tās. Iespējams, autori metaforiskā veidā vēlējās sievietes rokās ielikt tieši šī katehisma eksemplāru, no kura vienīgās liecības ir aplūkojamas Igaunijas pilsētas arhīvā. Stāstīja un iepazīstināja arhīva pētniece Tīna Kala un Nigulistes baznīcas muzeja Svētā Nikolaja baznīcā direktors, mākslas vēsturnieks Tarmo Sārets.    

Óskar Pétur Friðriksson ljósmyndari í Vestmannaeyjum sagði frá veðrinu í Vestmannaeyjum í nótt en það blés hressilega þar líkt og víðast hvar á Suður- og Suðvesturlandi enda rauðar viðvaranir í gildi til morguns. Víðir Reynisson yfirlögregluþjónn var í Samhæfingarmiðstöð almannavarna í alla nótt og starfsfólk þar hafði í nægu að snúast vegna óveðursins, eitthvað var um rafmagnstruflanir og þrumur og eldingar létu í sér heyra þegar það fór að hlýna. Sigrún Davíðsdóttir fjallaði um valdatíð Elísabetar Englandsdrottningar en í gær voru 70 ár liðin frá andláti föður hennar, Georgs 6. Lítið var um hátíðarhöld um helgina en aðalhátíðahöldin verða í sumar, 2.-5. júní, sem verður löng fríhelgi, afmælisgjöfin til þjóðarinnar. Rebekka Hilmarsdóttir, bæjarstjóri í Vesturbyggð, fór yfir stöðuna á Patreksfirði þar sem hún býr og annars staðar í Vesturbyggð. Allt er ófært á Vestfjörðum en veðrið var ekki eins slæmt og óttast var þar. Davíð Már Bjarnason, upplýsingafulltrúi Slysavarnafélagsins Landsbjargar, sagði frá þeim útköllum sem björgunarsveitir sinntu í nótt og í morgun. Flest útköllin voru á höfuðborgarsvæðinu og Suðurnesjum, rúmlega 100 talsins. Auf Wiederseh'n, Sweetheart - Vera Lynn Þú varst ástin mín - Sigurður Flosason Once upon a summertime - Miles Davis. Umsjón höfðu Björn Þór Sigbjörnsson og Guðrún Hálfdánardóttir.

Óskar Pétur Friðriksson ljósmyndari í Vestmannaeyjum sagði frá veðrinu í Vestmannaeyjum í nótt en það blés hressilega þar líkt og víðast hvar á Suður- og Suðvesturlandi enda rauðar viðvaranir í gildi til morguns. Víðir Reynisson yfirlögregluþjónn var í Samhæfingarmiðstöð almannavarna í alla nótt og starfsfólk þar hafði í nægu að snúast vegna óveðursins, eitthvað var um rafmagnstruflanir og þrumur og eldingar létu í sér heyra þegar það fór að hlýna. Sigrún Davíðsdóttir fjallaði um valdatíð Elísabetar Englandsdrottningar en í gær voru 70 ár liðin frá andláti föður hennar, Georgs 6. Lítið var um hátíðarhöld um helgina en aðalhátíðahöldin verða í sumar, 2.-5. júní, sem verður löng fríhelgi, afmælisgjöfin til þjóðarinnar. Rebekka Hilmarsdóttir, bæjarstjóri í Vesturbyggð, fór yfir stöðuna á Patreksfirði þar sem hún býr og annars staðar í Vesturbyggð. Allt er ófært á Vestfjörðum en veðrið var ekki eins slæmt og óttast var þar. Davíð Már Bjarnason, upplýsingafulltrúi Slysavarnafélagsins Landsbjargar, sagði frá þeim útköllum sem björgunarsveitir sinntu í nótt og í morgun. Flest útköllin voru á höfuðborgarsvæðinu og Suðurnesjum, rúmlega 100 talsins. Auf Wiederseh'n, Sweetheart - Vera Lynn Þú varst ástin mín - Sigurður Flosason Once upon a summertime - Miles Davis. Umsjón höfðu Björn Þór Sigbjörnsson og Guðrún Hálfdánardóttir.

Und schon wieder ist es Donnerstag und Matilde und Georg haben sich in Georgs (wieder) unaufgeräumten Wohnzimmer getroffen um für euch die beste Unterhaltung herzustellen.  Matilde geht es etwas besser nach den schwierigen zwei Wochen. Die beiden erklären und spielen ein Improv Opening, und da könnt ihr sehen wie nerdy das ganze ist. Beide vergessen kurz wieder wie man podcastet, aber erinnern sich dann wieder. Dann verlieren sie es wieder, und finden es wieder. Es ist ein hoch und runter der Gefühle. Und obwohl man denken könnte sie würden nur über Corona reden, haben beide keine Lust das politische Versagen lang zu besprechen.  Erfolg und seine Bedeutung wird wieder besprochen, und wie viel Ruhe man jetzt im Leben will oder braucht. Matilde will auch nochmal klarstellen, dass sie diesen Podcast sehr gut findet. Ihr doch auch oder? Oder?! Ja. Es gibt viele Pimmel Jokes. Lohnt sich! Dieser Podcast wird präsentiert von Sonnenschein, Steinen und den Verprügelt mit Punchlines Youtube Kanal. Werdet auch Sponsoren: matildeundgeorg@gmail.com oder auf INSTAGRAM.Folgt UNS unterhttps://www.facebook.com/matildeundgeorghttps://www.instagram.com/matildeundgeorg/https://twitter.com/MatildeUndGeorgFolgt Georg unterhttps://www.facebook.com/GeorgFKhttps://www.instagram.com/kammerergeorg/https://twitter.com/GeorgFKaFolgt Matilde unterhttps://www.facebook.com/matikeizerhttps://www.instagram.com/matikeizer/Special thanks an Andrea Björk für unser Logo, und an Ralf Strecker für den Intro-Jingle. ❤️Support the show (https://www.paypal.com/donate?hosted_button_id=8KXBBEU5PVRNG)

Am 7. Oktober 2021 hätte Georg Danzer seinen 75. Geburtstag gefeiert. Wir widmen ihm diese dreizehnte Austro Podkastl-Folge. Die Liste der Austropop-Klassiker, die wir Georg Danzers kreativem Genie zu verdanken haben, ist lang: Titel wie „Jö schau“, „Vorstadtcasanova“, „Weiße Pferde“, „Schau Schazi“, „Hupf in Gatsch“ oder „Lass mi amoi no d'Sunn aufgeh‘ segn“, um nur einige wenige zu nennen, gehören zu den bekanntesten Werken des begnadeten Liedermachers. Im Gespräch mit Georgs langjährigem Bandmitglied Ulli Bäer und Georgs ehemaligem Manager Franz Christian „Blacky“ Schwarz bringt uns Andy Zahradnik nicht nur Danzers unvergesslichen musikalischen Schatz näher, sondern zeichnet vor allem das Bild einer faszinierenden Persönlichkeit, die nur wenige Menschen nah an sich heranließ. Warum man ihm ungern Straßenkarten anvertraute, mit welchen eher ungewöhnlichen Worten er Ulli Bäer gerne grüßte, wie Wolfgang Ambros auf den „Hofer-Song“ reagierte und vieles mehr erfahrt Ihr in dieser Folge! Wer Lust auf die Hits von Georg Danzer bekommen hat, dem empfehlen wir in unsere Austropop-Playlist reinzuhören: : http://lnk.to/AustropopSchmankerl Unser Buchtipp für alle Danzer-Fans: „Sonne und Mond – Rückblicke und Einblicke“ (Autoren: Franz Christian Schwarz, Andy Zahradnik), erschienen im Ueberreuter Verlag. Liste der Songausschnitte: Gerog Danzer – Jö schau, Pinewood Garden – Deep In My Heart, Ulli Bäer – Der Durscht, Ulli Bäer – Alle Lichter, Marianne Mendt – Komm, alter Pianospieler, Jazz Gitti – Der Bastler, The Malformation – „Weanerisch is klass!, Georg Danzer – Nur a klana Bua im Winter, Hofer Preis Song, Georg Danzer - So a Dodl mid da Rodl, Hupf in Gatsch, Ballade vom versteckten Tschurifetzen, Die alte Drecksau, Stell da vor, Lass mi amoi no d'Sunn aufgeh‘ segn Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

St. Georg ist Hamburgs kontrastreichstes Viertel: Sperrgebiet, Kulturhochburg, Ort für Drogenkriminalität, Zentrum der queeren Szene in Hamburg, Treffpunkt für die verschiedensten Kulturen dieser Welt. Hier pulsiert das echte Leben, hier fühlt sich Hamburg wie eine Großstadt an. Antje Grimm, Tourenmanagerin bei Urban Guru, nennt St. Georg liebevoll die Mutti ihrer Genuss-Touren. Sie hat hier viele Jahre selbst gelebt und das Viertel mit all seinen Gegensätzlichkeiten ins Herz geschlossen. Ursprünglich kommt die umtriebige Netzwerkerin aus Brandenburg und ist in einer Bäckerfamilie aufgewachsen. Noch heute fährt Antje jedes Jahr kurz vor Weihnachten nach Hause, um die Familie beim Stollenbacken zu unterstützen. Bevor sie sich als Stadtführerin einen Namen machte, arbeitete sie in verschiedenen Bars und Restaurants in Hamburg und schnappte die spannendsten Geschichten hinter den Kulissen auf. Und genau diese Insider-Stories machen ihre eigens entwickelten Touren so lebendig und authentisch. Achtung: Diese Folge könnte sehr appetitanregend sein. Mit Gastgeberin Jasmin Shamsi flaniert Antje Grimm nicht nur über die interessantesten Plätze St. Georgs, macht Halt in einer libanesischen Bäckerei und einem 120 Jahre alten Kräuterhaus, sondern erzählt auch von der wechselvollen Geschichte des Stadtteils an der Alster. Wir bedanken uns für die Unterstützung dieser Folge bei unserem Partner LOTTO Hamburg. Ein Beitrag von Jasmin Shamsi Produktion @ Infinity Records www.infinity-records.com

Teju katrs no mums zina dažādus ārstniecības augus, kas no paaudzes paaudzē pielietots dažādu saslimšanu ārstēšanā. Latvijā tautas ticējumu un paražu to lietojumam ir daudz. 59 no tūkstošiem ārstniecības augu, kas minēti latviešu folklorā, ir atrasts ārstnieciskās iedarbības zinātniskais pamatojums. Ko zinātne iegūst no latviešu kultūras mantojuma? Piecos doktorantūras studiju gados izpētīti 40 tūkstoši latviešu tautas ticējumu jeb ārstniecības pierakstu, no tiem atlasīti vairāk nekā 1900, kuros identificēti un aprakstīti 211 ārstniecības augi, bet 59 no tiem atrasts ārstnieciskās iedarbības zinātniskais pamatojums Eiropas valstu monogrāfijās – tie ir tikai daži skaitļi un fakti, kas raksturo Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorantes Ingas Sīles promocijas darbu "Ārstniecības augi latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktiskā lietojuma analīze". Raidījumā Zināmais nezināmajā ar savu pētījumu iepazīstina Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniskā asistente Inga Sīle. "Neviens līdz šim skatījis ārstniecības augus folkloras materiālos, apkopojis un analizējis, gan no botāniskā viedokļa, gan no farmakoloģiskā viedokļa," atzīst Inga Sīle. "Ticējumos visvairāk aprakstīta ārstēšana, ja ir elpošanas sistēmas traucējumi, piemēram, klepus, vai gremošanas problēmas. Attiecīgi augi, ko izmantoja šo kaišu ārstēšanai, ir arī visvairāk minēti. Visvairāk minēts parastais pelašķis, ārstniecības kumelīte, diezgan bieži minēts sīpols." "Par pelašķi ir interesants stāsts, ka ticējumos ir minēta tā izmantošana klepus ārstēšanai. Bet skatoties citos etnobotānikas pētījumos Eiropā, nevar atrast, ka pelašķi izmanto klepus ārstēšanai. Pētījumos tika aprakstīta tā izmantošana gremošanas traucējumu mazināšanai, piemēram, apetītes zudumam, gremošanas uzlabojumam, vēdersāpēm. Patiesībā tāds pelašķu lietojums klepus ārstēšanai Latvijā ir salīdzinoši unikāls," atklāj Inga Sīle. Ticējumos visbiežāk aprakstīta tējas lietošana, daudz tika lietoti augi svaigā veidā, bieži arī gatavoja novārījumus. Skatoties uz augiem, kas minēti ticējumos un to lietojumu, var redzēt lielas atšķirības ar mūsdienām. "Ja kādreiz cilvēki vairāk koncentrējās uz elpceļu sistēmas traucējumiem, gremošanas traucējumiem, ādas problēmām, skeleta-muskuļu sistēmas traucējumiem, mūsdienās vairāk runā par kardiovaskulārajām slimībām, par vielmaiņas traucējumiem, piemēram, cukura diabētu, neiroloģiskām slimībām, vēzi. Ticējumos šis kategorijas ir reti minētas," turpina Inga Sīle. Pētniece norāda, ka kādreiz vairāk ārstēja simptomus, mazāk pašas slimībās. Ārstēja, nenoskaidrojot patieso cēloni. "Arī kādreizējās diagnostikas iespējas ir ietekmējušas to, kādi ir ticējumi, kādu informāciju tajos varam atrast. Piemēram, vēzis ir minēts vienā ticējumā, bet mūsdienās par to daudz runājam. Arī kardiovaskulārās slimības ir mazāk minētas,"skaidro Inga Sīle. Riņņu kalna unikālā atraduma izpēte Riņņukalnā pie Salacas upes starptautiska arheologu komanda atradusi senāko zināmo mēra upuri. Kā šis 5000 gadus senais cilvēks inficējies ar mēri un kā notika atraduma izpēte, skaidro zinātnieku grupas pārstāvis, Ķīles Universitātes Senās DNS laboratorijas vadītājs profesors Bens Krauze-Kjors. Šī gada vasarā ārvalstu interneta medijos parādījās Latvijas vārds, un ziņas vēstīja, ka Latvijā atrasts senākais mēra upuris, kurš pirms vairāk nekā 5000 gadu bijis apbedīts pie Salacas upes. Apbedījums saistīts ar Riņņukalna vēlā akmens laikmeta jeb neolīta apmetni pie Salacas iztekas no Burtnieka ezera, un Riņņukalns pazīstams kā viena no vissenākajām zināmajām akmens laikmeta cilvēku apmešanās vietām visā Ziemeļeiropā. Te gan jāteic, ka ceļš līdz svarīgajam paziņojumam par senāko mēra upuri bijis visai raibs, jo tā akmens laikmeta cilvēka kauli, par kuriem izdarīts konkrētais secinājums, Latvijas teritorijā izrakti jau 1875. gadā. Toreiz šo darbu paveicis grāfs Jakobs Kārlis Georgs fon Zīverss. Tā kā fon Zīversam tolaik neviens neesot ticējis, ka izraktie galvaskausi ir tik seni, tad viņš tos nosūtījis vācu antropologam Rūdolfam Virhovam uz Berlīni, un tā nu šie galvaskausi gulējuši muzeja pagrabā Berlīnē vairāk nekā simt gadu, līdz šo stāstu mūsdienās Latvijas pētnieki izstāstīja Vācijas zinātniekiem. Tas atdzima no jauna, Latvijas un Vācijas pusei uzsākot sadarbību 2017. gadā un pakāpeniski nonākot pie vērtīgiem atklājumiem. Profesors Bens Krauze-Kjors vispirms plašāk iepazīstina ar to, kā senais stāsts saistīts ar mūsdienās veiktiem izrakumiem.  

Guten Morgen liebe Handwerker, unsere heutige Folge startet mit den sanften Klängen des Songs „Adagio for Strings“, die unser heutiger Gast zusammen mit dem Jugendblasorchester Pont aufgenommen hat. In dieser Folge sprechen wir mit Georg Selders über sein Unternehmen „Soundfresh“ www.soundfresh.de. Er nutz eine innovative Technik zur Tieftemperaturbehandlung von Instrumenten. Des Weiteren haben wir ihm das Geheimnis entlocken können, wie man aus Kunden Fans macht. Diese und weitere Themen hört ihr in der aktuellen Folge „Handwerkerfrühstück“. Viel Spaß bei einem spannenden und unterhaltsamen Gespräch. 00:00 Intro- Adagio for Strings komponiert von Samuel Barber im Jahr 1938, vorgetragen von Georg Selders zusammen mit dem Jugendblasorchester Pont. 01:50 Vorstellung Georgs Selders und sein Unternehmen Soundfresh www.soundfresh.de, von der Ausbildung zum Radio- und Fernsehtechniker, über die industrielle Fertigung von Walzentechnik, bis hin zu eigenen Unternehmen für Tieftemperaturbehandlung von Instrumenten. 7:20 Das Tieftemperaturbehandlungsverfahren, während der Tieftemperaturbehandlung werden die Instrumente in einem speziell abgestimmten Verfahrensprozess mit Hilfe von verdampftem flüssigem Stickstoff sehr langsam mit 1-2°C/min auf bis zu -180°C abgekühlt. Durch die langsame Abkühlung wird ein Temperaturschock verhindert. Nach dem Durchlaufen verschiedener Temperaturkurven werden die Instrumente abschließend auf 35 °C erwärmt. Durch die schrittweise und langsame Abkühlung über einen längeren Zeitraum wird sichergestellt, dass das gesamte Material bzw. Instrument gut durchgekühlt wird, ohne dabei Schaden zu nehmen. Nach einer Gesamtdauer von ca. 20 Stunden können die Instrumente aus der Anlage entnommen werden, der Behandlungsprozess ist abgeschlossen. 14:22 Georg Selders produziert eine eigene Mundstückreihe. Nach dem er mit der Modifizierung von Mundstücken begann, merkte er schnell wo die Grenzen liegen, diese wollte er überwinden und holte sich Ideen aus der Dentallabortechnik. Zusammen mit Rüdiger Baldauf entwickelte er das Mundstück Soundfreak, für dem typischen Chet Baker Trompetensound. https://www.youtube.com/watch?v=thciE7l8Mz4 Mittlerweile stellt er auch Mundstücke auf Kundenwunsch her. 21:30 Das Instrumenten-Tuning für Georg heißt das nicht, Tieferlegen und breite Schlappen drauf, sondern Resonanz Optimierung. Er unterstützt Musiker damit die Safari der Suche nach dem besten Sound ein Ende hat. Er nimmt sich die Zeit und aus jedem Kunden einen Fan zu machen. 24:45 Was möchte Georgs mit der Unterstützung seiner Tochter in den nächsten Monaten digitalisieren. Seine Homepage soll ein Tool für Terminbuchung und Informationsweitergabe werden. Auch hier gibt es bereits Tool die ihr ausprobieren könnt. www.Terminland.de 27:30 Online Marketing ist immer wichtiger, wir sprechen mit Georg über seine Social Media Strategie und darüber, dass es viel besser ist wenn andere für einen werben als man selbst. Seine Kunden nehmen immer wieder Videos für ihn auf oder schreiben Texte darüber, wie zufrieden sie mit seiner Arbeit sind. Und wir haben noch mal darüber gesprochen, wie gut es ist keine Kunden, sondern Fans zu haben. Wie macht man aus Kunden einen Fan? 39:45 Warum würde der 15 Jährige Georg eine Ausbildung im Handwerk machen? Eine gute handwerkliche Ausbildung gibt einen eine gute Grundlage für sein weiterführendes Leben. Es werden Werte vermittelt die weit über das Handwerk hinaus gehen.

Det er Sct. Georgs dag, og det skal vi selvfølgelig tale om. Vi runder alle de gode gerninger vi (ikke) har udført, og så kommer vi vidt omkring på diverse detours.

Mein Gast in dieser Folge von 74wantsMore ist Georg Merkscha. Der junge Steirer, der wie er selbst sagt, in einer Flüchtlingsfamilie aufgewachsen ist, die sich zu einer beachtlichen Unternehmerfamilie entwickelt hat, ist bereits in seiner Kindheit mit vielen schwierigen Situationen konfrontiert worden. Sein Vater war ein bekannter Mafioso, der unter anderem acht Jahre lang im Gefängnis gesessen ist und seine Mutter hat ihn im Alter von nur 19 Jahren bekommen, wodurch er nie das Gefühl hatte, dass er wirklich gewollt war und geliebt wird. Trotz allem sagt er von sich, dass er eine schöne Kindheit hatte, denn weder an Geld noch an Erfahrungen hat es ihm je gemangelt. Im zarten Alter von 15 Jahren kommt er durch ein Buch, das ihm geschickt wurde, das erste Mal in Kontakt mit dem Thema Persönlichkeitsentwicklung. Ein Ereignis, das sein Leben langfristig prägen wird. Später in der Schule trifft Georg auch seinen ersten Mentor, einen Lehrer, der seine Denkweise auf das Leben und deren Inhalt massiv verändert und ihn dazu ermutigt, selbst aktiv zu werden. Und dann war da noch Georgs großer Traum, ein Traum, dem viele junge Menschen nacheifern – Nichts Geringeres als erfolgreicher Fußballprofi zu werden und von zigtausenden Menschen bejubelt zu werden. Er war seinem Ziel näher als viele andere junge Talente, doch schlussendlich an einem Knackpunkt in seinem Leben, erkannte er plötzlich, dass es ihn gar nicht erfüllen würde, Fußballprofi zu werden, sondern er nur die Anerkennung von anderen Menschen suchte, die ihm zuvor verweigert wurde. Mit diesen Erkenntnissen im Gepäck machte sich Georg nach einem früh abgebrochenen Studium, allein auf den Weg, um die Welt zu erkunden und durchquerte dabei alle Kontinente bis auf die Antarktis. Er selbst sagt, dass dies seine lehrreichste und beste Zeit seines bisherigen Lebens war und das er dadurch gelernt hat in das Leben zu vertrauen. Wie er durch die Reise auf Spoken Words aufmerksam wurde und was das mit der Gründung von RealTalk zu tun hat, erfährt ihr in dieser Podcast-Folge von 74wantsMore. Diese Themen waren Teil unseres Gesprächs: Prägende Erlebnisse seiner Kindheit und was er dabei gelernt hat Warum er früh Anerkennung bei Frauen und im Sport suchte Was wahre Freundschaft für ihn bedeutet und warum sie so wichtig ist Wie sich das Fußballspielen vom Traum zur Leidenszeit entwickeln konnte Warum er am Knackpunkt seines Lebens seinen Kindheitstraum begraben hat Wieso du dir professionelle Hilfe holen sollst, wenn es wirklich schlecht geht Welchen Einfluss dein Umfeld auf dich hat Welche Erfahrungen und Erkenntnisse Georg auf seiner Weltreise gesammelt hat Warum und wie es zur Gründung von RealTalk gekommen ist Wie Georg mit seinen Schwächen und öffentlicher Traurigkeit umgeht Diese Themen und viele mehr findest du in dieser unglaublich spannenden Unterhaltung mit Georg Merkscha. Hier findest du mehr Infos zu Georg Merkscha: Instagram: @georgmerkscha Website: https://www.georgmerkscha.com Wenn ihr Gefallen an "74wantsMore" findet, teilt die Folgen mit euren Freunden und Bekannten und nehmt euch bitte die Zeit eine Bewertung auf iTunes zu geben und einen kurzen Review zu schreiben. Damit helft ihr mir sehr den Inhalt der Show zu verbreiten und mehr und mehr Leuten mit inspirierenden Interviews von besonderen Menschen etwas zu helfen. Wer mit mir Kontakt aufnehmen will, um einfach nur sagen, will wie toll er "74wantsMore" findet ;-), erhält hier alle relevanten Informationen: www.dieterkalt.com Instagram: @74wantsmore Facebook: @74wantsmore folgt meiner privaten Gruppe 74wantmore für "behind the scenes Material" und besondere Inhalte! Email: 74wantsmore@kalt.be --- Send in a voice message: https://anchor.fm/dieter-kalt/message

Michel hatte die Möglichkeit zusammen mit Georg über die aktuelle Zeit zu philosophieren: Das kam dabei heraus. 

BAM, WOSH, KABOOM. Das ist Lautmalerei. Das ist auch das Gefühl was man bei dieser Folge empfindet. Aus jeder Ecke kommt neue Energie, neuer #content, neues Lebensgefühl. Coronacontent wir am Anfang schnell abgehackt, aber Georgs Rants dazu sind nicht mehr sexy. Dafür hat er am Ende noch einen klassischen "Georgs sexy Politikrant". Am Anfang wird auch Jungfräulichkeit, oder das verlieren dessen besprochen. Matilde realisiert, dass etwas vielleicht nicht so war wie sie dacht (TW: Matilde thematisiert eine sexuelle Erfahrung die nicht konsensuell war). Es wird dann locker leicht, und die beiden besprechen wie viel Selbsthass einen definieren kann. Ok locker leicht war gelogen. Matilde erzählt von schlechten Erfahrung in der U-bahn, und der Bewältigung von Suchtkranken in den öffentlichen Verkehrsmitteln, (warum hat sich diese Folge so locker leicht angefühlt?). Eine Nachricht an Georg von kleiner Racker04 wird gelesen und analysiert, und Georg wist wütend über eine 3080 Grafikkarte die er sich nicht leisten kann. Dürfen wir immer noch sagen, dass unsere Folgen gut sind? Nein? Sind sie. Sorry.Dieser Podcast wird präsentiert von Basti Bargelds Instagram-Profil (https://www.instagram.com/bastibargeld/) Werdet auch Sponsoren!Schreibt uns auf INSTY (@matildeundgeorg)! Oder schreibt uns ne E-Mail (matildeundgeorg@gmail.com)! Oder halt, na ja, sagt uns einfach wie lieb ihr uns habt.Wie immer, liken, teilen, etc. !Folgt UNS unterhttps://www.facebook.com/matildeundgeorghttps://www.instagram.com/matildeundgeorg/Folgt Georg unterhttps://www.facebook.com/GeorgFKhttps://www.instagram.com/kammerergeorg/https://twitter.com/GeorgFKammererFolgt Matilde unterhttps://www.facebook.com/matikeizerhttps://www.instagram.com/matikeizer/Special thanks an Andrea Björk für unser Logo, und an Ralf Strecker für den Intro-Jingle. ❤️

Georg aus Wien.Die Legende. Gibt seit Jahren vom Automaten. Er lebt vom Ruhm eines einzigen TV Auftritts. Millionen Klicks auf YouTube haben diesen Mann wohlhabend und reich gemacht.Dennoch lässt er sich nicht Lumpen und schaut bei uns im Podcast vorbei. Als Georg vor 5 Jahren Mit mir im Café Prückl saß, haben wir entschlossen eine Herzblatt reloaded Show für ihn zu inszenieren.Seit her kooperieren wir viel und Georg ist immer gern gesehener Gast bei unseren Formaten von Willlachen.at.Alles hat begonnen in Georgs Kindheit: Slash - Kill the dogs because they shit everywhere hin. So hieß Georgs erste Performance. Er war schon immer ein radikaler Künstler. Der Schurl. Georg hat einen unglaublichen Musik Geschmack und ist in der Musikszene Wiens ein Insider DJ. Georg hat das Zeug zum neuen Qualtinger. Wir helfen gerne mit. Qualtinger Sohn übrigens bei uns im Portrait zu sehen:https://www.youtube.com/watch?v=r1BbO4EEerUhttps://www.youtube.com/watch?v=mo2GCLIxFgAhttps://www.youtube.com/watch?v=P4pdQt5Gldkhttps://www.youtube.com/watch?v=_JzMyquGyQoBeitrag zu Christian Qualtinger: https://www.youtube.com/watch?v=CTNIfIeN9xIHerzblatt Reloaded: https://www.youtube.com/watch?v=W4wAPe5iabMhttps://www.youtube.com/watch?v=Yvfs-FM0y5AGeorg gibt es übrigens auch als T-Shirt zu kaufen bei: https://www.spreadshirt.at/shop/design/lustiges+georg+aus+wien+sprueche+bankomat+t-shirt+frauen+t-shirt+mit+u-ausschnitt-D5e1e178e22250969e396f024?sellable=rAEMorGyd9Sye372N9rG-561-8https://www.youtube.com/watch?v=XGSG1aJvYaMhttps://de.wikipedia.org/wiki/Georg_Dinhoblhttp://georgauswien.at/https://kurier.at/politik/inland/herzblatt-georg-aus-wien-spielt-ak-hackler/400422959TikTok Mr.Nobody: https://www.tiktok.com/@mr.nobody.2021Musikempfehlung von Georg aus Wien: https://www.youtube.com/watch?v=WHhfNFq3mkghttps://www.youtube.com/watch?v=QoQId6dAp84

Hola a todo los MUGPUdelinos! Ist doch wieder so ein schöner, grauer Tag im Lockdown. Hier etwas um alle ein bisschen aufzumuntern. Wie immer, geben wir hier nur Content der höchsten Qualität, das bedeutet heute: ein bisschen ASMR zum Start, ein bisschen lästern über amerikanisches Essen,  bisschen Gaming content. Der Höhepunkt ist natürlich Georgs ganz klare, und verständliche Erklärung über das ganze "Game Stop Debakel". Matilde stellt jede dummer Frage, damit ihr sie nicht stellen müsst! Das bedeutet, dass jede*r jetzt die Börse verstehen kann. Nur wegen GeorgFK! (Absolut keine Garantie was dieses Statement angeht).  Matildes Therapeutin hat Signal. Georg macht ein Programmierlehrgang. Matilde und Georg spielen nach wie nervig andere Menschen in Georgs Lehrgang sind. Matilde redet über die Mediterrane Diät. Die Sätze sind kurz geworden. Hört den Podcast. Bussis. Dieser Podcast wird präsentiert von Basti Bargelds Instagram-Profil (https://www.instagram.com/bastibargeld/), und von dem Instagram-Profil die_dinoflaggelaten_fanpage (https://www.instagram.com/die_dinoflagellaten_fanpage/) Schreibt uns auf INSTY (@matildeundgeorg)! Oder schreibt uns ne E-Mail (matildeundgeorg@gmail.com)! Oder halt, na ja, sagt uns einfach wie lieb ihr uns habt.Wie immer, liken, teilen, etc. !Folgt UNS unterhttps://www.facebook.com/matildeundgeorghttps://www.instagram.com/matildeundgeorg/Folgt Georg unterhttps://www.facebook.com/GeorgFKhttps://www.instagram.com/kammerergeorg/https://twitter.com/GeorgFKammererFolgt Matilde unterhttps://www.facebook.com/matikeizerhttps://www.instagram.com/matikeizer/Special thanks an Andrea Björk für unser Logo, und an Ralf Strecker für den Intro-Jingle. ❤️

Es is Donnerstag. Noch ein Tag ist vorbei. So wie nach jedem Tag. Aber der Donnerstag ist wichtig, denn er bringt euch eine neue Folge MUGPU. Das ist dieser Podcast. Darum seid ihr hier, oder? Die Person die diesen Text schreibt hat Bauchschmerzen. Kann man das rauslesen? Diese Woche bringt euch dieser Podcast wieder Unterhaltung aller höchsten Qualität. Matilde und Georg zeigen gleich am Anfang wie voller Fehler sie sind, voller Enttäuschung mit sich selbst, aber trotzdem setzen sie sich durch und kreieren einen schönen Podcast. Was heist trotzdem! Ein bisschen Selbsthass hilft beim Podcast. Heute geht es um Georgs neue Identität, Matildes fantastischen neuen Späti, Community rewatches, Georgs Träume, den Chip den wir uns von Papa Bill wünschen, Monogamie, und vieles mehr. Also echt eine klassische Matilde und Georg Folge. Chaotisch, liebevoll, und informativ.Dieser Podcast wird präsentiert von Basti Bargelds Instagram-Profil (https://www.instagram.com/bastibargeld/), und von dem Telegram Kanal "Daily Aushub" (https://t.me/aushub)Schreibt uns auf INSTY (@matildeundgeorg)! Oder schreibt uns ne E-Mail (matildeundgeorg@gmail.com)! Oder halt, na ja, sagt uns einfach wie lieb ihr uns habt.Wie immer, liken, teilen, etc. !Folgt UNS unterhttps://www.facebook.com/matildeundgeorghttps://www.instagram.com/matildeundgeorg/Folgt Georg unterhttps://www.facebook.com/GeorgFKhttps://www.instagram.com/kammerergeorg/https://twitter.com/GeorgFKammererFolgt Matilde unterhttps://www.facebook.com/matikeizerhttps://www.instagram.com/matikeizer/Special thanks an Andrea Björk für unser Logo, und an Ralf Strecker für den Intro-Jingle. ❤️

Na aber Hallo ihr Süßen! Wie läuft's bei euch? Mega? Ja bei uns auch! Und auch wenn das eine kleine Lüge sein könnte, kann man aber sagen, dass diese Folge einfach mega ist. So mega gut, mega funny, mega cool, mega fresh, mega halt! Matilde und Georg sind ON! Georg gibt uns einen unsexy Gamer Rant über Control (man kann nicht immer sexy sein!) und er versucht Matilde für gaming zu begeistern, damit sie auch das miteinander teilen können. Matilde wird mal politisch unkorrekt - gleich zu Beginn! Keiner hält die beiden zurück. Diese Folge  hat auch endlich etwas elitäres, was die beiden ja auch ein bisschen ausmacht. Diesmal geht es um die Berliner Schule und Theater, und die beiden haben Meinungen. Achso und sie hassen Lars Eidinger. Aber wer hasst ihn nicht zumindest ein bisschen? Die beiden einigen sich darauf bald mal "Hamlet" zu inszenieren, weil sie das richtig gut machen werden. Und weil Matilde und Georg mal die Ruder von Eidinger und Ostermeier übernehmen sollten. Aber der Höhepunkt ist die Ankündigung von Georgs neuen Künstlernamen. Willkommen in dieser Welt: GeorgFK. Aber der echte Höhepunkt ist, dass Matilde jetzt einen Top Fan Badge bei der FB Seit von "Das Perfekte Dinner hat". Die beiden haben endlich viel erlebt. Erlebt es mit!Dieser Podcast wird präsentiert von Basti Bargelds Instagram-Profil (https://www.instagram.com/bastibargeld/), und von der Tehrapiegruppe (https://tehrapiegruppe.bandcamp.com/)Schreibt uns auf INSTY (@matildeundgeorg)! Oder schreibt uns ne E-Mail (matildeundgeorg@gmail.com)! Oder halt, na ja, sagt uns einfach wie lieb ihr uns habt.Wie immer, liken, teilen, etc. !Folgt UNS unterhttps://www.facebook.com/matildeundgeorghttps://www.instagram.com/matildeundgeorg/Folgt Georg unterhttps://www.facebook.com/GeorgKammererComedy/https://www.instagram.com/kammerergeorg/https://twitter.com/GeorgFKammererFolgt Matilde unterhttps://www.facebook.com/matikeizerhttps://www.instagram.com/matikeizer/Special thanks an Andrea Björk für unser Logo, und an Ralf Strecker für den Intro-Jingle. 

In der heutigen Folge Brianpain, reden wir zusammen mit einem Stargast (und ohne Georg, also mit sehr viel mehr nivea) über Themen, über die wir definitiv noch nie geredet haben. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/brian-pain/message

Ein Georg Danzer-Spezial. Sein Manager und bester Freund Franz Christian „Blacky“ Schwarz erzählt im zweiten Teil über Georgs besondere Beziehung zu Frau Hawelka, die Erfolge in Deutschland und die schwierige Rückkehr nach Österreich, den Mensch Georg Danzer und den gemeinsamen Plan, den sie noch kurz vor seinem Tod schmiedeten, die Entstehung und Zusammenarbeit von Austria 3 sowie den unveröffentlichten Song „Die Ode an das Schamhaar“, die Vinyl Wiederveröffentlichungen und das Best Of-Album „Wann i so z'ruckschau“, seine Rolle als Nachlassverwalter von Georg und die alljährliche Benefiz-Veranstaltung „Danke Danzer“, die besondere Gitarre die Georg Hans Theessink schenkte, seine gigantische Austropop Sammlung, und vieles mehr!

12 anciens joueurs ont entamé une poursuite contre la ligue canadienne de hockey pour des actes à caractères sexuelles. Gonzo et Georges font le point et Georgs raconte ses expériences avec les initiations dans le milieu du hockey.

Como nos diz uma contemporânea: "Se quer paz amém, se quer guerra tu me fala" (TODDYNHO, Jojo. 2020), e como nem só de guerra vive o sistema internacional, na continuação da nossa queridíssima série ABC das RI, vamos trazer um pouco sobre cooperação, sua presença na política internacional, na teoria das Relações Internacionais e como a vemos na história, especialmente no século XX, virando um ponto chave para o Direito Internacional e para a ética no cenário mundial. Dá o play!

Und so schnell sind wir wieder für euch da. Ach was für eine Freude Content für euch zu produzieren. Heute beginnen wir schnell mit Ficki Ficki, was irgendwie nicht zu uns passt und trotzdem immer sehr schnell passiert. Diese Folge wird deep, und politisch. Aber unüberraschender Weise sind Matilde und Georg sich sehr schnell einig! Georg redet über high class Sexarbeiterinnen, Matilde macht deep talk übe body dysmorphia, und Klassenhass wird lange diskutiert. Sind Georg und Matilde fett und krank? Und dürfen sie darüber Jokes machen? Achso, kennt ihr NETFLIX? Ist echt so ein mega Ding. Super cool. Echt, wir lieben Netflix. Solltet ihr mal ausprobieren. Georg diskutiert wie elitär und gebildet er ist, und Matilde hat Angst vor ihrem eigenen Klassenhass, und wenn ihr Probleme mit Georgs habt, schreibt uns einfach eine E-Mail unter:matildeundgeorg@gmail.comSchreibt uns was ihr wollt, aber am liebsten schöne Gedanken. Wir hoffen ihr genießt diese Folge alleine und nicht in großen Gruppen. Ist das klar?!? Wie immer, liken, teilen, etc. !FOLGT NICHThttps://www.instagram.com/vmp.podcast/?hl=enFolgt UNS unterhttps://www.facebook.com/matildeundgeorghttps://www.instagram.com/matildeundgeorg/Folgt Georg unterhttps://www.facebook.com/GeorgKammererComedy/https://www.instagram.com/kammerergeorg/https://twitter.com/GeorgFKammererFolgt Matilde unterhttps://www.facebook.com/matikeizerhttps://www.instagram.com/matikeizer/Special thanks an Andrea Björk für unser Logo, und an Ralf Strecker für den Intro-Jingle.

Was sind schon Titel und Überschriften? Es kommt auf Inhalte an! Und mit diesen Worten meine ich: Herzlich Willkommen in Northeim! Diese Folge nahm ich mit Dr. Roy Kühne, dem MdB meiner Heimatstadt, in Südniedersachsen auf. Uns beide hat es übrigens 1999 nach Northeim verschlagen. Dr. Kühne hat in Halle (Saale) studiert und promoviert, ist 52 Jahre alt und mittlerweile seit 20 Jahren als Therapeut in meiner Geburtsstadt tätig. Seit 7 Jahren kümmert er sich auf der bundespolitischen Ebene um Themen rund um Gesundheit: Pflege, Heilmittel und auch Hilfsmittel sind seine Zuständigkeitsbereiche. Dazu besprechen wir: Wer finanziert eigentlich Heilmittel? Zu welchem Zweck zahlen wir Krankenkassenbeiträge? Wie schwer haben es Rollstuhlfahrer in Northeim? Wie bringt man in der Politik eigene Ideen für ein Gesetz ein? Wie kann man sich eine Landesgruppensitzung vorstellen? Sind Bundestagssitzungen im Plenarsaal eigentlich auch nur ein Scripted-Reality-Format oder gar Theater? Gesundheit geht uns alle an – bedeutet das gleichzeitig, dass Gesundheitspolitiker es mit einem leichten Ressort zu tun haben? Wo liegt der Unterschied zwischen Beitrags- und Steuerzahler? Wir sprachen außerdem über das Thema Cannabis-Legalisierung. Wie gefährlich kann bereits der Konsum von mit Hanf versetzten Produkten sein? Wäre die Entkriminalisierung der richtige Weg? Gilt auch in dem Fall das alte Sprichwort „Die Dosis macht das Gift“? Ist Hanf immer gleich Hanf? Haben wir es nur mit einem aktuellen Trend zu tun? Sind auch Proteine als Zusatz überhaupt so sinnvoll, wie die Werbeindustrie es uns verkauft? Was hat es mit dem Georgs auf sich? So viel sei dazu verraten: Ich konnte noch einiges über die Northeimer Biergeschichte lernen. Und habe erfahren, dass Dr. Roy Kühne trotz oder gerade wegen seiner Tätigkeit als MdB in Berlin noch nie im Kino oder Theater war. Im Gegensatz zu Northeim - da fragte ich natürlich: Wie gestaltet sich eine Woche in Northeim und wie in Berlin? Spürt man Corona in Northeim? Kommt mit den Urlaubsrückkehrern eine zweite Infektionswelle auf uns zu? Was macht man gegen Maskenmuffel in der Öffentlichkeit? Wie geht noch gleich die A-H-A-Formel? Umgekehrt wurde ich übrigens auch mal was gefragt und zwar, was ich an Northeim verändern würde. Und Bilanz gezogen wird 2024/25 – ich bin gespannt! Bis dahin viel Spaß beim Hören und in diesem Sinne: over and out!

Georg Merkscha und Philipp Puregger sind die Gründer von RealTalk, einer der größten österreichischen Eventreihen über Persönlichkeitsentwicklung. Wir reden darüber, warum um Selbstvertrauen aufzubauen man sein eigenes Ding machen muss, wie sich als Kreativer oder Unternehmer Feedback von anderen auf Dich auswirkt, warum Du aber dieses Feedback niemals suchen darfst, Georgs und Philipps Entwicklung als Unternehmer, die Entwicklung von RealTalk bis heute, wo man Grenzen ziehen sollte zwischen Business und Freundschaft, und so viel mehr! ------ RealTalk im Internet Website: https://www.realtalk.at/ Blog: https://www.realtalk.at/blog/ facebook: https://www.facebook.com/realtalkaustria/ Instagram: https://www.instagram.com/realtalkaustria/ Florian Rogner: https://www.instagram.com/florianrogner/ ------ Unterstütze bestimmt kreativ auf Steady https://steadyhq.com/de/bestimmtkreativpodcast Bücher https://www.bestimmtkreativ.com/buecher ---------- Werde Teil des bestimmt kreativen Kollektivs auf Instagram: https://www.instagram.com/bestimmtkreativ facebook: http://facebook.com/bestimmtkreativ ---------- Schick' WhatsApp Sprachnachrichten an das bestimmt kreative Telefon +43 677 63 711 875 ---------- Abonniere bestimmt kreativ jetzt auf Apple Podcasts: https://podcasts.apple.com/at/podcast/bestimmt-kreativ/id1522274165 Spotify: https://open.spotify.com/show/7sghLSgSIfBWncGrd1MJKV?si=braxB_-bR9uxllVLprzt5Q YouTube: https://www.youtube.com/channel/UCtEeUPkxIKaq2KbDzRJfgLw Jeder Podcast App Deiner Wahl https://bestimmtkreativ.com/feed/podcast/

I denne uge taler jeg med Georg Esager, som er økonomisk uafhængig. Det blev til en god, lang samtale, hvor Georg fortæller om sin erfaring og sit syn på at investere i ejendom i Brasilien. Hvis du har lyst til at se mere til Georgs investeringsprojekt og/eller selv at investere i Brasilien, så har han just oprettet https://www.facebook.com/BrazProp/ hvor du kan følge med og få gode råd. Følg også Georg på https://www.crowdlendingrocks.eu/ --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pengepugeren/message

Par apgāda “Neputns” izdoto sēriju “Mākslas pieminekļi Latvijā” esam jau stāstījuši – tagad sērija papildināta ar vēsturnieces Mārītes Putniņas pētījumu par Tukuma, Kandavas, Jaunpils, Engures, Saldus un Brocēnu novada baznīcām. Grāmata tapusi trīs ar pusi gadus, līdzīgi kā iepriekšējais vēsturnieces veikums sērijas ietvaros - “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē”. Tiekamies ar Lestenes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes vecāko Ingunu Kokinu, Gaiķu baznīcas draudzes vecāko Skaidrīti Alksni un pētījuma “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Saldus un Tukuma rajonos” autori Mārīti Putniņu. Lestenes baznīca Par Tukuma rajona Lestenes baznīcas pamatakmens ielikšanas gadu tiek uzskatīts 1670. gads, kad Lestenes muižas īpašnieks Georgs fon Frikss dibina vietējo pastorātu. Pēc trīsdesmit gadiem darbu sāk pirmais mācītājs un tiek apvienota draudze. Tādējādi, tās ir divas zīmīgas jubilejas šogad – 350 un 320 gadi, kuru atzīmēšanas plānus, protams, izmainījis pandēmijas periods, tomēr Lestenes baznīcas draudzes vecākā Inguna Kokina cer, ka abu zīmīgo gadadienu atzīmēšana tomēr notiks. Viņa arī pastāsta par draudzes ikdienu un apmeklētāju interesi. Baznīcas iekārtas krāsošana un zeltīšana tika pabeigta 1754. gadā, savukārt neatkarīgās Latvijas laikā – 1930. gadā – Pieminekļu valde to iekļāva aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Baznīca cieta Otrā pasaules kara laikā, līdz 1967. gadā tā tika pārbūvēta par graudu kalti un tornī tika ierīkots ūdenstornis. Lestenes draudzi atjaunoja 1999. gadā, pēc trim gadiem tā atgūst baznīcu un arhitekts Ilmārs Divreiks veic baznīcas arhitektoniski māksliniecisko izpēti. 2004. gadā tika izstrādāts restaurācijas un rekonstrukcijas projekts. Daudz kas jau ir izdarīts, bet daudz kas vēl priekšā – piemēram, baznīcas ērģeļu korpusa fragments glabājas Rundāles pils muzejā, un šobrīd tiek strādāts pie projekta, lai uzstādītu ērģeļu luktas tālāka procesa attīstīšanai, lai baznīcā reiz atkal atgrieztos ērģeļmūzika. Baznīcas a ltāri, kanceli, ērģeļu prospektu, biktssolu un draudzes solus no 1704. - 1709. gadam izgatavoja Ventspils koktēlnieks Nikolauss Sēfrenss jaunākais, kurš amatu bija pārņēmis no sava tēva. Par to stāsta Mārīte Putniņa. Gaiķu baznīca Pirmā Saldus rajona Gaiķu koka baznīca celta pirms 1642. gada. 1658. gadā par Gaiķu muižas īpašnieka Georga fon Hernera līdzekļiem tika uzbūvēta jauna mūra baznīca vēl bez torņa – to meistari Kunkels un Gotlobs Vindelblants uzbūvē 1684. gadā. Lielākais baznīcas dārgums ir sēdvietu barjeru apgleznojumi, kurus, iespējams, veicis krāsotājs Korneliuss Bergholcs, kurš 1684. veica baznīcā krāsošanas un zeltīšanas darbus. Emblemātisko gleznojumu prototipi ņemti no 1590. gadā izdotā vācu zinātnieka, filozofa un tulkotāja Joahima Kamerācija simbolu un emblēmu krājuma “Symbolorum et Emblematum”. Šobrīd sēdvietu barjeras gan ir atdalītas no grīdas un savietotas vienkop, jo baznīcas ēku piemeklējusi dabas mātes uzsūtīta ķibele. Gaiķu baznīcas draudzes vecākā Skaidrīte Alksne atklāj, ka ēku piemeklējusi mājas sēne – brants. Gaiķu baznīcas interjerā pamanāmas melnā toņa nianses, kaut gan pamattonis ir balts. Skaidrīte Alksne pastāsta vairāk par šīm krāsu mijām. Vēl viena interesanta nianse, kura ieraugāma Gaiķu baznīcā, ir Bībeles rakstvietu tekstuālo gleznojumu aizvietojums ar latviešu Bībeles tulkojuma tekstu. Tie uz plāniem saplākšņa profiliem uzgleznoti 1938. gadā, godinot Latvijas Republikas dibināšanas 20. gadadienu.  

I denne udgave af Kronede Dage taler jeg med Georg fra crowdlendingrocks.eu, som er økonomisk uafhængig, og som for tiden opholder sig i Brasilien. På halvanden time får vi vendt flere emner, herunder Corona i Brasilien, Georgs rejse mod økonomisk uafhængighed og efterfølgende rejser rundt i verden. Vi kommer også ind på et mere kedeligt emne, nemlig svindel i crowdlendingbranchen. Husk, at du kan være med til at holde Kronede Dage i luften ved at støtte podcasten med et lille beløb. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pengepugeren/message

Eine gemütliche Unterhaltung mit Immobilien Investor Georg der Thomas von P2P Game und mir. Es dreht sich natürlich um Georgs konkrete Anlagestrategien bei Estateguru, aber wir streifen auch deutlich mehr allgemeine Investitionsthemen und ich gebe einen Ausblick auf kommende Entwicklungen bei Estateguru. Viel Spaß beim zuhöhren!

In our second episode featuring the School’s UK-based graduates, we visit with Lee Georgs ’03, the Chief Operating Officer of Corporate for the investment consultancy Redington and co-President of the London alumni club. Georgs has held positions with some of the world’s most prestigious investment banks, including Citibank, JP Morgan and Credit Suisse. Her career path has not been a straight line. Since graduating from Columbia, Georgs moved from New York to Hong Kong to London, while taking some breaks from work along the way. She tells us how those periods away from the office changed her perspective -- and created new opportunities. Is there anything you would like to tell us about your experience listening to Bizcast? Please fill out our audience survey at: bit.ly/BizcastSurvey

Wie viel Geld hast du gespart? Wie viel willst du haben? Baust du dein Wohlstand von Monat zu Monat auf oder bist du schon am Ende des Monats pleite? Es geht nicht um komplizierte Investment-Strategien oder darum wie man finanzielle Freiheit erreicht. Es geht auch nicht darum wie man schnell reich wird. In dieser Folge wollen wir uns ein paar absolute Finanz-Basics aus dem Buch von Georg S. Clason: “Der reichste Mann von Babylon” anschauen.

Georgs Golovkovs sits down with host Dan Kerry on the latest episode of "Behind the Roar" as he talks about his career in professional ice hockey so far.Georgs talks about growing up in Latvia, moving away from home to play for Liepaja, representing (and captaining) Latvia at the international level, playing in the QMJHL, playing in the USHL, playing in the KHL, almost quitting the game he loves, coming to the Elite League, finding his confidence with the Milton Keyenes Lightning and then his summer move to The Nottingham Panthers.

In diesem tollen Interview tauchen wir gemeinsam mit der Heilpraktikerin Celia Schönstedt von der Herzheilpraxis Hamburg, in das Thema der Selbstheilung und Unterstützung von Globulis, Schüssler-Salze, Kräutern und Co. Zusätzlich spreche ich mit der sympathischen Celia: Was Heilung für Celia bedeutet Ob ein Mensch ganz heile sein kann Welche Bücher dich bereichern können, damit du selbstständig für dich und deine Familie die passenden Präparate findest Was Konstitutionstypen sind und warum es interessant sein kann diesen von dir zu wissen Und vieles vieles mehr   Werbung Buchtipps: Lebensquell Schüßlersalze von Monika Helme Hausen Die 12 Salze des Lebens - Angelika Gräfin Frauenkörper Frauenweisheit - Dr. Med Christiane Northrup Das Kinder Gesundheitsbuch - Dr. Med. Jan Vagedes und Georg Söldner Kindertypen in der Homöopathie - Frans Vermeulen Kindertypen - Frans Kusse Kräuterladen in Hamburg Sapori & Colori in der Schanze z.B. für Frauenmantel Celia findest du hier: Instagram @herzheilpraxis https://herzheilpraxis.de/ Workshop von Celia _____ Folge mir auf Instagram oder abonniere meinen Herzletter   

Jonas Engmark och Georg Ebert är tillbaka i studion igen efter Georgs besök på Connected Claims Europe. Utöver det, kommer en rapport om vad som har hänt den senaste veckan inom försäkringsbranschen. See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Par grāmatizdevējas un žurnālistes Dagnijas Šleieres (1919-1993) personību un viņas veikumu 20. gadsimta 40.–80. gados Stokholmā, strādājot apgādā “Daugava” un laikrakstā “Latvju Ziņas” Kultūras Rondo studijā stāsta filoloģijas doktori Inguna Daukste-Silasproģe un Viesturs Zanders. "Dagnija Šleiere nekad nav apzināti stādījusi mērķi sacensties ar citiem latviešu izdevējiem trimdā. Helmāram Rudzītim ASV bija nostabilizējies autoru loks vēl no darbības laika Latvijā 20.-30.gados, viņš rēķinājās ar trimdas lasītāju samērā konservatīvo gaumi, savukārt Dagnija Šleiere un apgāds “Daugava” apzinājās, ka viņiem jāizdod kaut kas tāds, kam citi neķeras klāt, tie ir Latvijas vēsturei un kultūrai veltīti izdevumi," stāsta Viesturs Zanders. "Viņai bija svarīga izdevumu vizuālā un poligrāfiskā kvalitāte. Par grāmatu kultūru visdažādākās nozīmēs domājošs tandēms, kads bija Dagnija un Georgs Šleieri, nav latviešu grāmatniecībā. Nerunājot par to, ka sieviete ienāk latviešu grāmatniecībā kā izdevēja līdz tam nebijušā kapacitātē," turpina Zanders. "Laikabiedri viņu raksturo kā inteliģentu, iejūtīgu personību, intelektuālu personību ar augstu literaŗo gaumi un labu valodu. Viņa ir rūpīga redaktore, kas vairākkārt pārlasa iesūtītos manuskriptus, veido saraksti ar autoriem," atklāj Inguna Daukste-Silasproģe. Apgāds "Daugava" izdeva ne tikai Latvijas vēsturei un kultūrai veltītus izdevumus, bet arī augstvērtīgu jaunāko oriģinālliteratūru, kas tapa latviešu mītnes zemēs.

Wenn ihr wissen wollt, warum wir es auch dieses Mal, wo endlich alle Rebellen in Wien sind, nicht geschafft haben uns zu viert an einen Tisch zu setzen um den besten Rebell Gaming Podcast aller Zeiten aufzunehmen, und was der aktuelle Podcast mit einer Übersicht über alle Spiele-Marken, die aktuell im Besitz von THQ-Nordic sind (Spoiler: es sind verdammt viele), zu tun hat, dann bleib euch nur eins übrig: hört euch Georgs und meine epische Erklärung über unsere top drei Spielereien, von denen wir gerne eine Fortsetzung hätten,  an. Wir hatten dabei sehr viel Spaß beim Aufzeichnen und ob der ein oder andere Monolog vielleicht etwas zu lang ist? Hört es selbst und überlegt euch dabei, welche Spiele eurer Meinung dringend fortgesetzt werden müssten.

Þetta var annar þáttur um æskuminningar sovéska hershöfðingjans Georgí Súkovs (1896-1974). Hér segir frá því þegar hann fer 11 ára gamall að heimann og í feldskeranám í Moskvu, þar sem hann mætir margvíslegu andstreymi en lærir að standa á eigin fótum. Frásögninni lýkur með því að hann er kallaður í herinn 19 ára gamall.

Þetta var annar þáttur um æskuminningar sovéska hershöfðingjans Georgí Súkovs (1896-1974). Hér segir frá því þegar hann fer 11 ára gamall að heimann og í feldskeranám í Moskvu, þar sem hann mætir margvíslegu andstreymi en lærir að standa á eigin fótum. Frásögninni lýkur með því að hann er kallaður í herinn 19 ára gamall.

Í þættinum las umsjónarmaður þýðingu sína á fyrstu köflum sjálfsævisögu Georgí Súkovs (1896-1974) hershöfðingja Rauða hersins í Sovétríkjunum. Súkov lýsti uppeldi sínu meðal örfátæks bændafólks í smáþorpi í Rússlandi og upphafi skólagöngu sinnar. Þetta var fyrri þáttur af tveimur.

Í þættinum las umsjónarmaður þýðingu sína á fyrstu köflum sjálfsævisögu Georgí Súkovs (1896-1974) hershöfðingja Rauða hersins í Sovétríkjunum. Súkov lýsti uppeldi sínu meðal örfátæks bændafólks í smáþorpi í Rússlandi og upphafi skólagöngu sinnar. Þetta var fyrri þáttur af tveimur.

Í þættinum las umsjónarmaður þýðingu sína á fyrstu köflum sjálfsævisögu Georgí Súkovs (1896-1974) hershöfðingja Rauða hersins í Sovétríkjunum. Súkov lýsti uppeldi sínu meðal örfátæks bændafólks í smáþorpi í Rússlandi og upphafi skólagöngu sinnar. Þetta var fyrri þáttur af tveimur.

Mercendarbes muiža ir viena no krāšņākajām Baldones vēsturiskajām celtnēm. No pagājušā gadsimta sākuma te ir saglabājušās ieejas vestibila grīdas flīzes un oriģinālā sienu krāsojuma fragmenti, kā arī senās kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Šajā namā lūkojam to agrāko saimnieku – baronu Līvenu – atstāto mantojumu, gan arī izzinām Baldones kūrorta tapšanas un darbības vēsturi. Ekskursija Baldonē, Mercendarbes muižā, parasti sākas jau durvju priekšā, jo durvis ir galvenais objekts, kas jāskata no ārpuses. Tās veidojuši vietējie meistari rokoko stilā. „Uz jautājumu, kāpēc tās ir nesmukā pelēkā krāsā, atbildi jau snieguši vēsturnieki – tajā laikā citas krāsas nebija un tādas tās arī ir atjaunotas,” skaidro Baldones tūrisma attīstības biedrības vadītāja Zane Ulmane. Minētās rokoko stila ozolkoka durvis ir Mercendarbes muižas lepnums – iepelēkas ar gracioziem rotājumiem, iztālēm tās atgādina  laumiņas naktskreklu. Durvis ved iekšā bijušo baronu Līvenu dzimtas namā, kur tagad atrodas gan tūrisma informācijas centrs, gan arī  Baldones muzejs. “Vieta jau ir zināma no 1254. gada, tikai  ar citu nosaukumu. Šīs zemes ir piederējušas Rīgas arhibīskapijai un toreiz šī vieta saukusies Mercepole, tad Mercdorf, tad Mencendorf un Mencendarbe ir tikai kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem. Tas ir latviskots nosaukumus pēc agrārās reformas," skaidro Zane Ulmane. Muiža Baldonē bijusi jau no 17. gadsimta. 1686. gadā to pārdod Kurzemes hercogam un simts gadus tā ir rentes muiža. Tolaik muižas ēka bija vienstāvu guļbūve ar salmu jumtu un manteļskursteni un divām krāsnīm. 1786. gadā muižu nopirka viens no plašās Līvenu dzimtas pārstāvjiem – Fridrihs Georgs fon Līvens un viņš 1789. gadā veic pārbūvi un kopš tā laika stāv Mencendarbes muižas ēka. Kad beidza pastāvēt Kurzemes hercogiste un muiža iekļāvās Krievijas impērijas sastāvā, tad arī tika pieņemts lēmums dibināt Baldones kūrortu un ridrihs Georgs fon Līvens bija viens no pirmajiem tā veidotājiem. “18. gadsimtā zemnieku mājās pat teltīs kungi mitinājušies, lai tikai varētu sērūdeņa brīnumainās spējas izmantot,” stāsta Zane Ulmane. Bet runājot par Līvenu dzimtu, pēdējais ēkas īpašnieks bija Karloss fon Līvens, kurš Pirmā pasaules kara laikā no šejienes devās bēgļu gaitās uz Vāciju un kara gados kungu namā uzturējās vācu armijas virsnieki. Par viņu dzīvošanu te ir saglabājušās daudzas fotogrāfijas. No 1939. gada līdz 2012.  gadam kungu mājā darbojās bērnu nams, bet kopš 2013. gada te sākās restaurācijas darbi un ēka tiek atjaunota, lai apmeklētāji var gūt ieskatu, kā te izskatījies Līvenu saimniekošanas laikā, un kopš 2017. gada janvāra vienā no telpām ir iekārtots Baldones muzejs.  

**Kulturkommentator Agnes Moxnes om kulturlivets forventning om statsbudsjettet **Digital gravstøtte **Teaterkritiker Karen Frøsland Nystøyl anmelder Georgs magiske medisin

Jazzmusikern, kontrabasisten Georg Riedel är en av Sveriges mest produktiva kompositörer, och nu när han släpper ännu en skiva med ny musik passar vi på att reprisera det här porträttet på honom. Georg Riedel är en av Sveriges mest inflytelserika jazzmusiker och en av dem som var med och gav amerikansk jazz ett svenskt tonfall. Han var med redan på 50-talet då han spelade med bland andra saxofonisten Lars Gullin. Sedan gav han och pianisten Jan Johansson 1964 ut den banbrytande skivan "Jazz på svenska", som också är Sveriges hittills mest sålda jazzskiva, och blev sedermera basist i Radiojazzgruppen. Det sistnämnda hade han tänkt fortsätta med men fick tänka om då Jan Johansson omkom i en trafikolycka 1967 och han fick slutföra Johanssons beställning att skriva musik till filmen om Pippi Långstrump (1969), och på den vägen är det. Mycket av hans musik har blivit synonym med barndom och sommar. Det är han som bland annat har skrivit "Idas sommarvisa" och "Du käre lille snickerbo", men Georgs musikaliska palett rymmer så mycket mer - däribland en opera på August Strindbergs "Hemsöborna" och ett slags requiem, för att inte tala om all jazz ... en legend i svenskt musikliv helt enkelt! Hans senaste skiva heter "Secret song" och litet ur den kunde man höra här i Jazzradion i P2 söndag den 8 april. Programmet är en repris från den 16 oktober 2016. En P2 Dokumentär av Ola Anderstedt.

Ja pagājušā gadsimta pašā sākumā kāds rīdzinieks būtu izceļojis no Rīgas un pēc 12 gadiem atgriezies, viņš diez vai pazītu šo pilsētu, kas no miegainas un provinciālas pilsētiņas bija pārvērtusies par Eiropas nozīmēs kultūras pilsētu. Tas nav pārspīlēts, jo nepilnu 12 gadu laikā, kopš Rīgas mērs bija britu izcelsmes rīdzinieks Džordžs Armitsteds, pilsēta pārtapa līdz nepazīšanai. Bija tapusi pirmā elektriskā tramvaja līnija, vairs nevelk zirgi šo transportu, bet mums ir moderns satiksmes līdzeklis, ierīkota moderna centralizēta ūdens apgādes sistēma un pilsētniekiem vairs nav pie pumpjiem jāiet grabināt spaiņus; ielas grezno jūgendstila nami, uzcelts mākslas muzejs, Pilsētas teātris, atvērtas 16 jaunas skolas, iekārtoti parki un atvērts Zooloģiskais dārzs ar 88 dzīvniekiem, izbūvēta preču stacija un osta, atvērtas tautas bibliotēkas un tējnīcas, veicināta rūpniecības un tirdzniecības attīstība. Tā ir tikai daļa no paveiktā, ko 11 gados sešos minēšos un 10 dienās spējis izdarīt izcilais Rīgas mērs Džordžs Armitsteds, kuram 27. oktobrī apritēja 170. dzimšanas dienas gadskārta. Par šo izcilo personību, viņa veikumu un ģimeni stāsts raidījumā Dzimtas saknes. Rīgas pilsētas galvas Džordža Armitsteda (1847-1912) dzimta un tās ieguldījums Rīgas attīstībā - arhitektūras un mākslas, un industriālā mantojuma jomā. Tikšanās ar Rīgas mēra mazmazdēlu Rodniju Redklifu Jaunmoku pilī - bijušajā ģimenes vasaras rezidencē un medību pilī; ieskats “Armitstedu ģimenes relikviju kolekcijā”, kura apskatāmas Rīgas Jūgendstila centrā. Armitstedi ierodas Rīgā Sazarotās un kuplās Armitstedu dzimtas vēsture saistībā ar Rīgu iesākusies 1812. gadā, kad cienījama Īzingvoldas vikāra Džona Viljama Armisteda dēls 27 gadu vecumā, saņēmis savu mantojuma daļu pēc vecāku aiziešanas mūžībā, no Anglijas ar kuģi ieradās Rīgā. Droši vien viņš bija labi iepazinies ar politisko situāciju, jo tas bija laiks, kad risinājās Napoleona karš ar Krieviju. Iespējams, viņš arī zināja, ka Rīgas rāti kopš 1810. gada vada skots Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli un ka Rīgā sekmīgi darbojas skotu un angļu tirdzniecības firmas. Viena no tām – „Mitchel and Co” – arī pieņēma jauno atbraucēju darbā. Grūti pateikt, kas pamudināja toreiz Džordžu no Izingvoldas doties uz Baltiju, kur viņam nebija ne radinieku, ne paziņu, bet vēra ņemams ir fakts, ka drīz vien viņš kļuva par firmas "Mitchel and Co" līdzīpašnieku un vēlāk to pārņēma pilnībā. Turīgs būdams, jauneklis drīz tika uzņemts Rīgas Melngalvju biedrībā, taču jau 1817. gadā viņam to nācās pamest, jo Džordžs ieskatījās vienā no bagātākajām Rīgas līgavām – vācbaltu dzimtas mantiniecē Emmā fon Jakobi un Emmas vecāki deva svētību šīm laulībām. Ģimene iegādājās sev namu Mārstaļu ielā 19, kas turpmākos 100 gadus būs saistīts ar Armitstedu dzimtu un kurā 1847. gada 27. oktobrī pasaulē nāks slavenais Rīgas mērs Džordžs Armitsteds. Skološanās pie Vāgnera un Džeimsa novēlējums Rīgas mērs – tā jau ir trešā Armitstedu paaudze Latvijā, bet Džordžs, kurš ieradās šeit pats pirmais un apprecēja Emmu, kļuva par astoņu bērnu tēvu. Divi gan agri aizgāja mūžībā, bet seši ieguva labu izglītību un spējas attīstīt savus talantus – viņu vidū Džons Viljamss, Džordžs, Džeimss, Marija Anna, Alfrēds un Sesila Evelīna. Dēli studēja gan Rīgā, gan ārzemēs, bet meitas izglītību ieguva mājskolotāju uzraudzībā un kā tas bija pieņemts, notika arī privātstundas mūzikā, kuras meitenēm pasniedza Rīgas pilsētas teātra galvenais diriģents, vēlāk slavenais komponists Rihards Vāgners. Viņa muzicēšanu bija iemīļojušas ne vien Armitstedu meitas, bet arī suns, ņūfaundlendietis Robērs, kurš bieži pavadīja komponistu līdz mājām, bet kad Vāgners, bēgdams no kreditoriem pameta Rīgu, tad Robērs viņu pavadījis arī tālākā ceļā – tiesa – bez saimnieku atļaujas. Nav zināms, kā privātskolotāja pēkšņo pazušanu uztvērušas Armitsteda meitas, bet zināms, ka vecākā meita Mērija Anna vēlāk kļuva par flotes kapteiņa Oto Valdemāra fon Budberga sievu, kā prezidente aktīvi darbojās Rīgas sieviešu apvienībā un tās uzdevumā pārraudzīja Maskavas priekšpilsētas bērnu patversmes darbu. Jaunākais dēls Alfrēds savulaik bija Rīgas biržas komitejas loceklis un Rīgas komercbankas padomes priekšsēdētājs un apprecēja ģenerālkonsula Vērmaņa meitu Mariju. Savukārt viņa brālis Džeimss tā arī palika līdz mūža galam vecpuišos, bija Rīgas biržas komitejas priekšsēdētājs, cilvēks ar dāsnu sirdi, mecenāts, kurš plaši iesaistījās labdarībā, ziedojot ievērojamus līdzekļus anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcas celtniecībai, uzdāvinot Rīgas pilsētas gleznu galerijai savu gleznu kolekciju, kā arī novēlot Rīgas pilsētai 500 000 rubļu, par ko 19. gadsimta pašās beigās - 1899. gadā – tika uzcelta un uzturēta pirmā bērnu klīniskā slimnīca Latvijas teritorijā, kas bija viena no labākajām bērnu ārstniecības iestādēm toreizējā Krievijas impērijā. Kā zinām, tā joprojām darbojas un ir nosaukta Džeimsa Armitsteda vārdā. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="146892" layoutid="0" layout="" static=""} Attēlā: Džeimss Armitsteds Džeimsa testamentā rakstīts: “Tam, ko Rīga, kur es lielākoties dzīvoju un kur kaldināju savu kapitālu, iegūs no mana testamenta, jābūt izmantotam vienīgi iestāžu dibināšanai vai uzturēšanai, kas kalpotu nabadzīgajiem Rīgas iedzīvotājiem, labdarībai dažādu tautu un ticības cilvēkiem.” Lūk, kāds godaprāts vadīja šī mecenāta nodomus, kurš šajā pasaulē pavadīja vien 53 gadus, bet paveica tik daudz. Tēvs Džons Viljams Armitsteds un viņa brālis Džordžs Džordžs nolēma no Rīgas aizbraukt jau 19 gadu vecumā un vēlāk kļuva par ievērojamu Britu parlamenta deputātu, savukārt Džons Viljams bija slavenā mēra Džordža Armitsteda tēvs. Kādu laiku arī Džons Viljams darbojās Rīgas biržas komitejā, bet vēlāk kopā ar brāli Džeimsu nodibināja firmu “Armitstead Brothers”. Brāļiem piederēja arī kokzāģētava, papīrfabrika un Dinaburgas - Vitebskas dzelzceļa līnija. 1848. gadā Rīgā plosījās holēras epidēmija, kas izdzēsa daudzu rīdzinieku dzīvības, arī abi vecāki – Džordžs un Emma – aizgāja mūžībā, paliekot neīstenotam sapnim par Anglikāņu baznīcas uzcelšanu. Tomēr dēli šo sapni piepildīja, un jau 1856. gadā šis dievnams vēra durvis. Rīgā tolaik dzīvo kāda neaprakstāmi skaista un arī turīga jaunava no bagātas baltvācu dzimtas. Džons Viljams bija veiksminieks kaut tādēļ vien, ka apprecēja vienu no tā laika skaistākajām jaunkundzēm - pazīstamā manufaktūru īpašnieka Nikolaja Pihlava meitu Karolīni Elizabeti, kuras skaistums nav atstājis vienaldzīgu nevienu. Apburošo sievišķību Karolīne izdevās saglabāt līdz pat sirmam vecumam. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="146893" layoutid="0" layout="" static=""} Attēlā: Džordža Armitsteda māte Karolīne Elizabete jaunībā Ģimene apmetās uz dzīvi Mārstaļu ielas nama 2. stāvā un drīz vien tajā ieskanējās arī bērnu balsis - četras atvases ienāca Armitstedu ģimenē – Džordžs, Lūcija, Anna, Fanija un Edgars. Par Džordža Armitsteda kandidatūru balso 67 deputāti Šī jau ir Armitstedu trešā paaudze, kuras likteņi ir bijuši jo dažādi. Ģimenes vecākā atvase - Džordžs Armitsteds dzimis 1847.gada 27. oktobrī un 1901. gadā kļuva par Rīgas pilsētas galvu. Pārlūkojot Armitsteda dzīves gājumu, kļūst skaidrs, kāpēc viņš bija tik izcils mērs. Pirmkārt, viņš ir labi izglītots. 1868. gadā ar izcilību beidz Rīgas politehnikumu un saņem inženiera diplomu. Izglītošanos turpina Cīrihes un Oksfordas universitātēs. Viņam ir liela vadītāja pieredze. Armitsteds dibināja un vadīja Volguntes ķieģeļu cepli (1882–1885), bija Rīgas kaulmiltu fabrikas īpašnieks un direktors (1880–1906), Baltijas celulozes fabrikas līdzīpašnieks un prezidents. Kopš 1892. gada Dinaburgas–Vitebskas dzelzceļa direktors. Rīgas dome 1901. gada maijā Armitstedu ievēlēja par Rīgas mēru. Toreiz balsošana notika ar baltām un melnām bumbiņām un par Armitsteda kandidatūru bija 67 deputāti, bet pret tikai trīs. Pēc ievēlēšanas Džordžs sacīja zīmīgus vārdus: “Kungi, pateicos par atbalstu! Darīšu visu, ko spēju, un pierādīšu, ka esmu jūsu uzticības cienīgs.” Un to Džordžs Armitsteds pierādīja ar darbiem. Vanda Zariņa: Galvenā piemiņa – cilvēku atceras un pazīst Stāstot par Džordžu Armitstedu, vēsturniece Vanda Zariņa iepazīstina ar kādu zīmējumu, kurā Rīgas mēram paklanās strūklakas un pieminekļi. Tas tapis 1904. gadā pēc tam, kad Rīga ieguva centralizētu ūdens apgādi. “Tas bija viens no labākās kvalitātes ūdeņiem visā Eiropā,” tā Vanda Zariņa. Lai arī Armitsteds runājis piecās valodās, nav ziņu, ka runājis latviski, tajā pašā laikā tieši viņš uzaicināja latviešus darboties Rīgas domē, jo redzēja, ka latviešiem ir nākotne, jo latviešu vidū daudz uzņēmīgu cilvēku. Vanda Zariņa ir pamatīgi ir izpētījusi Armitstedu dzimtas vēsturi un arī uzmeklējusi šīs dzimtas atvases ārvalstīs. Pateicoties viņai Latvijā pie lasītājiem ir nomākusi Londonā dzīvojošās un jau 1993. gadā mūžībā aizgājušās Armitsteda mazmeitas Modas Redklifas atmiņas “Baltijas stāsti”, kurā viņa raksta arī par bērnību Rīgā. Džordžs Armitsteds ģimenē pret bērniem bija prasīgs un stingrs tēvs. “Viņš teicis: bērni jāredz, ne jādzird,” atklāj Vanda Zariņa. Līdz brīdim, kad Džordžu Armitstedu ievēlēja par pilsētas galvu, viņš bija veiksmīgs uzņēmējs, taču darbs mēra amatā prasīja daudz laika un uzņēmumus pārņēma viņa dēls Džons Sesils, kas nebija tik veiksmīgs uzņēmējs. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="146891" layoutid="0" layout="" static=""} Attēlā: Džordža Armitsteda meita Edīte un mazmeita Moda “1919. gadā, kad varu pārņēma Stučkas valdība, sākās represijas, Džonu Sesilu arestēja un nogalināja. Pietika ar to, ka viņš bija bijušā pilstētas galvas dēls. Viņš nepiedalījās politikā, tikai nodarbojās ar savu biznesu. Armitsteda kundze tajā laikā kopā ar vedeklu slēpās kādā klīnikā. Līdz 1939. gadam Džordža Armitsteda atraitne Sesila dzīvoja Rīgā, tad viņa devās uz Vāciju, kur 1940. gadā mira,” skaidro Vanda Zariņa. “Šo mēru daudzi rīdzinieki zina, tā ir galvenā piemiņa – cilvēku atceras un pazīst,” uzskata Vanda Zariņa. Kīts Šenons: Viņam bija patiesa sirds – līdzcietīga pret cilvēku vajadzībām “Mani dziļi iespaidoja tas, ko Armitsteds šeit paveica,” atzīst Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Kīts Šenons. “Pirmkārt jau, kā viņa laikā mainījās pilsētas vizuālais tēls, kā radās brīnišķīgās jūgendstila ēkas un skaistie parki. Jo vairāk lasām, ko Armitsteds paveicis šeit, gan kā biznesmenis, gan kā mērs, jo vairāk atklājas, ka viņš bija tiešām izcila personība, kas prata pielietot savas tehniskās un biznesa zināšanas, lai veicinātu tirdzniecību pilsētā, bet arī uzlabotu tās infrastruktūru –sanitārie apstākļi, slimnīcas, izglītības iestādes, parki, arī Mežaparks. Viņš bija tiešām cilvēks, kurš lūkojās nākotnē, domājot par pilsētas attīstību, kā arī cilvēku savstarpējo sadarbību, un viņam bija patiesa sirds - līdzcietīga pret cilvēku vajadzībām.” {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="146514" layoutid="0" layout="" static=""} Armitsteda mazmazdēls Rodnijs Redklifs, uzlūkojot savas dzimtas saknes ir secinājis, ka viņa priekštečiem vienmēr ir bijusi svarīga kalpošana, palīdzēšana citiem cilvēkiem. Viens no Armitstediem Jorkšīrā kalpoja kā mācītājs, bet lai arī pārējie – tai skaitā viņa dēls, kurš pirmais ieradās Rīgā – nebija garīdznieki, tomēr kalpošana un palīdzēšana cilvēkiem vienmēr bijusi dzimtas svarīga iezīme. “Domāju, ka daudzi arī šodien no šīs dzimtas var smelties iedvesmu Jā, viņi bija biznesmeņi, tirgotāji, bet viņiem visiem bija apziņa, ka jākalpo sabiedrībai,” vērtē Kīts Šenons. “Mērs Džordžs Armitsteds to darīja Rīgā, bet viņa tēvocis lords Džordžs Armitsteds, kurš bija dzimis Rīgā, devās uz Lielbritāniju, uz Skotiju, kas ir arī mana dzimtā vieta, un šis Džordžs kļuva par labi pazīstamu politiķi britu sabiedrībā.” Rīga, Rindzele, Jaunmokas Džordža Aritsteda un viņa ģimenes dzīve ir bijusi saistīta ar vairākām vēsturiskam vietām Latvijā, protams, ar Mārstaļu ielu 19, bet arī ar lauku īpašumiem. Viens no tiem – Rindzeles muiža, kur ģimene uzturējās vasarā. Moda Redklifa grāmatā “ Baltijas stāsti” raksta: “Tā bija skaista muiža starp diviem ezeriem, kas pilni ūdensrozēm, un īpaša gaisotne te sāka valdīt ap Jāņiem, kad tika saiņotas un sadalītas dāvanas kalpotājiem, tika aicināti muzikanti no Rīgas, lielajā šķūnī klāja galdus un muižas ļaudis ar lieliem vainagiem un meijām ieradās apsveikt saimniekus. Dega Jāņugunis un ļaudis dziedāja un dejoja līdz rītam.” Vēl mērs 1905. gadā iegādājas namu Pārdaugavā, Brīvzemnieka ielā 7. Tā ir tāda kā brīvdienu māja, no Pārdaugavas uz darbu domē pirmdienu rītos mērs brauc ar tramvaju. Savukārt 1901. gadā pēc Vilhelma Bokslafa projekta tiek uzcelta Jaunmoku pils, kuras saimniecību mērs vada pats. Tā tiek dēvēta par Armitsteda medību pili. Un šī joprojām joprojām ir vienīgā vieta pasaulē, kur vispilnīgāk tiek saglabāta slavenā mēra piemiņa. Plašāks stāsts par Jaunmoku pili raidījumā Latvijas pērles. Dzimta pulcējas Jaunmokās Uz Džordža Aritsteda jubilejas svinībām bija ieradušies arī leģendārā mēra pēcteči. Džordžam un viņa sievai Sesilai, kas nākusi no baltvāciešu dzimtas, bija trīs bērni – Lūcija, Džons Sesils un Edīte. Latvija traģisku likteni piedzīvojušā Džona Sesila bērni Džordžs Ivars un meita Gerda kopā ar sievu izbrauca uz Vāciju, un viņa pēcteči joprojām dzīvo Vācijā – meitai Gerda ir divi bērni – Georgs un Irēna. Bet no Kanādas uz svētkiem ieradās Lūcijas mazmeita Hildegarde ar ģimeni no Kanādas, kā arī arī jaunākās meitas Edītes mazdēls – Modas Redklifas dēls Rodnijs Redklifs kopā ar sievu Džūdiju. Dzimtas saknes visu viņus satika Jaunmokās, slavena mēra darba kabinetā, kas joprojām rada iespaidu, it kā Džordžs tikai uz brīdi būtu kaut kur aizceļojis. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="146950" layoutid="0" layout="" static=""} Attēlā: Karolīne, Feldta (no kreisās), Betīna Franckī, Ūve un Hildegarde Feldti, Rodnijs un Džūdija Redklifi Rodnijs Redklifs ir Džordža Armitsteda mazmazdēls , kurš attiecības ar savu senču zemi uztur pastāvīgi. Savukārt Hildegarde Feldta kopā ar vīru Ūvi šeit nav bijusi 20 gadus, bet meitas Betīna un Karolīne Latvijā ir pirmo reizi. Te jāpiemin, ka Džordža vecākā meita Lūcija apprecējās ar Hermanu fon Betiheru, viņiem bija četri bērni, no kuriem jaunākā meita Ērika apprecējās ar arhitektu Maksi fon Briskornu un šajā laulībā arī piedzima Hildegarde, kā arī vēl divi bērni – Guntars un Benigna. “Mana mamma nodzīvoja gandrīz līdz 103 gadu vecumam un, protams, viņa daudz stāstīja par savu vectēvu,kurš bija stingrs angļu vīrs ar principiem, ka bērni ir jāredz, nevis jādzird un viņai tas sagādāja zināmas ciešamas, jo mana mamma bija ļoti dzīvelīgs bērns,” stāsta Hildegarde Feldta. “Un viņa arī ar lielu prieku atcerējās skaistos Ziemassvētkus ar saviem vecākiem Spirgus muižā netālu no Tukuma, kur viņi dzīvoja. Tur vienmēr bija liela egle rotāta ar simtiem svecīšu, un visiem kalpotājiem vienmēr zem egles bija saliktas dāvanas. Tad tika atvērtas lielās istabas durvis un katrs varēja saņemt viņam sagatavoto. Tādas brīnišķīgas bērnības atmiņas.” “Mūsu ģimene pirms kara pārcēlās un nelielu ciematu Rietumvācijā un tie bija ļoti grūti laiki pēc aizbraukšanas no Baltijas. Mēs sākām dzīvi pavisam mazā garāžā, ko mans tēvs, arhitekts būdams, centās piemērot dzīvošanai,” stāstījumi turpina Hildegarde Feldta. “Un kad mēs atgriezāmies no skolas, mēs nevarējām iet mājās iekšā, bet mums bija katram jāpaņem ķieģeli, kas tika izgatavots no māla, un jānes apdedzināt. Un tā katru dienu – ķieģelis pēc ķieģeļa, lai varētu uzcelt mājas sienas. Tas bija neliels ciemats starp Braunšveigu un Hanoveri. Manai māsai tad bija četri, es četrus gadus vecāka par viņu un mūsu brālim bija seši gadi.” Māju sajūta, iepazīta caur stāstiem Betina Franckī, dzimusi Feldta, un Karolīne Feldta Latvijā viesojas pirmo reizi un atzīst, ka ir daudz iespaidu. “Kad ar lidmašīnu ieradāmies Rīgā un es ieraudzīju Rīgu, es tiešām sajutos tā, it kā būtu ieradusies mājās – tik daudz stāstu biju dzirdējusi no savas vecāsmammas. Gleznas, ko redzam šeit, Jaunmokās, ir mums pazīstamas un tuvas, arī mēbeles mums atgādina šos stāstus,” atzīst Betina Franckī. Viņai piekrīt arī Karolīne Feldta, bilstot, ka Latvijā piedzīvo māju sajūta, pateicoties vecāsmammas un mammas stāstiem. “Mēs izaugām Vācijā un piedzimām Vācijā, bet mēs pavadījām daudz laika ar saviem vecvecākiem un burtiski uzsūcām no bērnības tos stāstus, tās tradīcijas, kas ir nākušas no seniem laikiem. Tie ir stāsti, ko vecāmamma un mamma statījusi – par to, kā vecāmamma ir dzīvojusi Spirgus muižā, kas ir bijusi tik jauka,tur bija dzīvnieki, daba – un arī šeit, šajā pilī, mēs sastopam mūsu vēsturi,” Betina Franckī. “Protams, jūs varat sacīt, ka mēs esam ne īsti briti ne īsti vācieši – jo tik tiešām no vienas puses mūsu dzimtā ir baltvācieši, no otras – briti. Es varu justies vairāk kā brits, jo esmu dzimis Lielbritānijā. Bet, kas ir interesanti, ka attiecībā uz tradīcijām, neatkarīgi, vai tā bija Vācija, kā Hildegardei, vai Londona manā gadījumā, mūsu mājās bija tās pašas tradīcijas,” sarunā iesaistās Rodnijs Redklifs. “Jā, praktiski tās bija tās pašas tradīcijas – arī, kas attiecas uz svētku svinēšanu – mana mamma cepa pīrādziņus un lielu kliņģeri, kas rotāts ar augļiem un rozīnēm iekšā. Tāds vienmēr tika cepts dzimšanas dienā,” atminas Hildegarde Feldta. “Hildegardei nesen palika 80 gadu, un viņa ir vienīgā no mazmazbērniem, kas ir dzimusi Rīgā. Bet vai jūs zināt, kas notika vakar? Mēs tikām vesti uz kādu vietu, kur paēst Rīgā pusdienas, vieta tika izvēlēta nejauši, tā ir kafejnīca “Buberts” , un iedomājieties tikai- izrādījās, ka tā atrodas māja, kur Hildegarde ir dzimusi. Tas bija šoks,” piedzīvoto stāsta Rodnijs Redklifs. Bet ja jau par ēšanu un kūkām, izrādās Armitstedu mājā iecienīta bijusi Aleksandra kūka. “Mana mamma to gatavoja, kad vien bija iespēja. Pēc kara gan daudz iespēju nebija, bet kad tika dabūti milti un džems, tad tie bija īsti svētki – katrs dabūja tikai pa vienam gabaliņam, bet visi bija laimīgi. Es gan pati to nekad neesmu gatavojusi. Vajadzēs pamēģināt,” tā Hildegarde Feldta. Aleksandra kūka bija izcepta arī Jaunmoku pilī par godu Džordža Armitsteda 170. dzimšanas dienai. Pirms ķertie pie kūkas, pils Baltajā zālē vēl notika grāmatas “Džordžs Armitsteds – Rīgas Goda pilsonis” atvēršanas svētki, bet augšējā stāvā atklāja arī Hildegardes Feldtas gleznu izstāde. Katram darbam, ko māksliniece radījusi, ir savs stāsts, saistīts ar Kanādu, Vāciju vai arī Latviju.

Vi har fået vores første lytter! Løst og fast byder på frimærker, farver og Fyn inden vi går videre til dagens emne: Sct. Georgs Dag. Vi taler blandt andet om sagnet, som Kenneth læser op for dig - nu med motorcykel.

Lena Endre har varit verksam som skådespelare i över 30 år vid det här laget. Hon är anställd på Dramaten, där hon gjort ett stort antal stora roller och numera även regisserar. Lena Endre har också gjort mycket både tv och film, samt bland annat belönats med två guldbaggar för sitt arbete. Lena Endre föddes 1955 i Härnösand och växte upp i Stockholm. Hon var med i Teater Sputnik, innan hon studerade på Inge Waerns teaterstudio och kom in på scenskolan i Stockholm 1982. Lena Endre kom till Dramaten 1987 där hon gjort så mycket senast Werner Schwabs Presidenterna, i regi av Staffan Valdemar Holm och innan dess Noréns Och ge oss skuggorna i regi av Eirik Stubö. Men hon har också gjort tv: hon blev känd för många genom tv-serien Varuhuset, hon var med i Lorry och gjorde Hedda Gabler på tv-teatern. Hon har gjort 70-talet film- och tv-roller och guldbaggarna fick hon för bästa biroll i Jerusalem som Bille August regisserade och för bästa huvudroll i Liv Ullmanns Trolösa. Hon har tilldelats Thaliapriset, Amandapriset i Norge för bästa skådespelerska och både tv-priset Kristallen och Expressens En bit av Georgs hatt. Och nu är Lena Endre aktuell som regissör på Dramaten, där hon har satt upp The Nether av den amerikanska dramatikern Jennifer Haley. En pjäs som hade urpremiär i USA 2013 och som sen dess bland annat har spelats i London.   Lena Endre valde en bit ur Den falska människan av Marie-Louise Ekman, som sitt klipp. Av upphovsrättsliga skäl finns inte föreställningen att lyssna på.

I veckans avsnitt av Tyngre Träningssnack gör vi någonting annorlunda. Istället för en djupdykning inom ett ämne försöker vi oss på att få en överskådlig bild kring dagens jordbruk. Gästen är Georg Andersson, Doktor i Miljövetenskap, och med ett stort intresse inom jordbruk försöker ge oss en introduktion i hur jordbruket fungerar idag och hur det kan göras med hållbart. Det blir många frågor där Georg svarar enkelt men som det brukar vara när man ska förklara vetenskap så är det aldrig så enkelt som man kanske hade velat. Efter avsnittet kommer du att ha en liten djupare förståelse för jordbruk och för att det mesta är komplext. Några praktiska tips kommer dock fram kring vad du kan göra för att försöka förbättra saker och ting när det gäller miljöpåverkan från jordbruket. Hålltider 00:13:10 Ekologiskt jordbruk jämfört med konventionellt jordbruk 00:21:15 Försöker man förbättra sig inom ekologiskt jordbruk? 00:22:28 Konflikten på SLU 00:27:40 Agro-ekologisk odling - vad är det? 00:33:45 Det finns inga enkla svar 00:38:45 Hur går det allmäna arbetet mot ett mer hållbart jordbruk? 00:44:45 Beroendet av fosila bränslen är svårt att komma ifrån 00:49:15 Bekämpningsmedel - fördelar och nackdelar 00:55:50 Fokus bör inte ligga främst på maximal produktion - det finns mat till alla nu 00:57:55 Jordbrukare som tar självmord i Indien 01:00:60 Vad kan man göra mer konkret som konsument för miljön? 01:06:45 Hur förändrades Georgs val i butiken efterhand som han lärde sig mer? 01:13:58 Tillbaka till försök att som konsumt påverka miljön 01:20:10 Informationskällor för bättre matval och miljöarbete inom jordbruket  

Episod 52. Vi gästas av lagkapten Nils-Eric Johansson. Vi pratar om nuvarande läge och om vinnarskallar. Dessutom blir redaktionens Björn Enjebo och Jimmy Rydén värvade till den ekonomiska föreningen Svarta massan, under bästa sändningstid. Gör som Radio Råsunda, Nisse Johansson, Henok och Pertan: gå med i Svarta massan idag. Prat och manus: Björn EnjeboGäster: Nils-Eric Johansson och Georg SüssLjud/redigering och redaktion: Jimmy RydénManus och... See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Zum 300jährigen Jubiläum der Personalunion ein Überblick mit vielen Georgs und einem Wilhelm. Von politischer Benachteiligung von Katholiken, dem Sieg des Bürgertums, vergeblichen Aufständen, sklavischen Spekulationsblasen und störrischen Sterbenden. Als George Washington einen Prinzen entführen wollte, Söhne immer wieder in die Opposition gingen, und ein König Amerika verlor und verrückt wurde. Warum David Cameron königliches Blut in sich trägt und Königin Victoria in Hannover dieses Jahr keine Rolle spielt.

Episod XXXI. Nabil Bahoui dansar med bollen och skjuter lika hårt som en häst sparkar. I Radio Råsunda berättar han om vägen till AIK, var du hittar Stockholms fetaste kebab och om frisparkarnas mamma. Dessutom får du möta Georg Süss från Den Svarta Massan – AIK: s egen bankman. Prat och manus: Martin Wicklin och Björn EnjeboGäster: Nabil Bahoui och Georg Süss.Ljud/redigering/redaktör: Martin WicklinManus och redaktion: Frank Martin Engström och Joakim FröbergOmslag: Frank Martin Engström Avsnittet presenteras av