Podcasts about skutelis

Jau 2. novembrī Rēzeknē, Latgolys kulturviesturis muzejā, plānuota dzejnīka Seimaņa Putāna gruomotys “Kūpuotī roksti” i vinila platis “Caur bolsim as eju”  attaiseišona, taipat ari byus īspieja satikt  projekta "Putāns. Toreiz un Tagad" rodūšū komandu. Gruomotā pi dzejūļu byus atrūnami kvadratkodi, ar kurūs paleidzeibu skaiteituojs varēs nūsaklauseit dzīsmis, kurys radeja komponists Nikita Grapp i muokslinīki Ūga, ansis, Gustavo, Jānis Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapsa, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, DJ Straume i cyti. Bet 9. novembrī Rēzeknē gaidoma ari koncertizruode, kurā 20. godu symta latgalīšu dzejnīka Seimaņa Putāna dumpeigais gors tiks īdzeivynuots myuslaiku hip-hopa apdarē.  Deļtuo šudiņ pi myusu gostūs ir īroksta i koncertizruodis "Putāns. Toreiz un Tagad" rodūšuo vadeituoja Ūga i par pasuokuma režisiešonu i dzejis dekmaliešonys variacejom atbiļdeigais akters i komikis Juoņs Skuteļs

Kas bija "Latgales Veidenbaums" – dzejnieks Seimaņs Putāns? Kādu mantojumu viņš latgaliešu un arī visas Latvijas literatūrā un kultūrtelpa? Par leģendām apvītā pagājušā gadsimta dzejnieku Seimaņu Putānu un viņa dzejas atdzimšanu hiphopa koncertuzvedumā “Putāns. Toreiz un tagad” un grāmatā saruna Kultūras rondo.   Stāsta Marģers Zeitmanis, Seimaņa Putāna mazmazdēls, radošā kvartāla "Zeit" vadītājs Līgatnē, Renāte Vancāne, grāmatas "Kūpuotī roksti" sastādītāja un Latgales kultūrvēstures muzeja Galvenā krājuma glabātāja, un latgaliešu repere ŪGA (Daiga Barkāne) koncertizrādes “Putāns. Toreiz un Tagad” programmas radošā vadītāja. Leģendām apvītā un vienmēr pret straumi un sistēmu ejošā Latgales dzejnieka Seimaņa Putāna (1892-1969) dzeja ir restartēta jaunā skanējumā. Spilgts, provokatīvs, mūsdienīgs un ļoti tiešs – tāds ir jaunais skanējums. Un tāda ir Seimaņa Putāna dzeja, kas piedzīvos šodienu. Ūga, Gustavo, Ansis un Jānis Skutelis to ierunās, iedziedās un pasniegs no sava skatu punkta. Svaigs skatījums, bet tās pašas tēmas: Mīlestība, Dievs, Daba, Darbs un Esība. Koncertizrāde “Putāns. Toreiz un Tagad” notiks 9. novembrī plkst.18:00 Latgales vēstniecībā “Gors”.

Saruna grimmētavā. Kultūras rondo notvēra aktieri Andri Keišu uzreiz pēc izrādes "Lai Dievs stāv tev klāt, tu nabaga cietēj!" ģenerālmēģinājuma Jaunajā Rīgas teātrī, kas tapusi pēc Martina Makdonas lugas "Bendes" motīviem. Galvenais jautājums – par ko drīkst un nedrīkst vispār smieties? "Nedrīkst jokot..., tas mani personīgi skar, par mentāliem cilvēkiem. Tas man liekas vienīgais. Man bija "Linda vista" teksts par bērniem: kas tie tādi alerģiski, autiski žurkulēni". Es izņēmu vārdu autiski ārā, jo zinu, kas tā ir par nelaimi cilvēkiem, nekad par to nejokošu. Šinī lugā ir: nosauc uzvārdu, es saku - ā, tas pajoliņš. Mans tēls ir tik neiejūtīgs. Tas pajoliņš ir dokumentāls cilvēks ar mentālām problēmām. Tas man ir vienīgais. Domāju, jokot drīkst par visu," analizē Andris Keišs. "Vēl gan, kas ir tavs mērķis," papildina Andris Keišs. "Ir visādi mērkaķi, kas grib izsmiet un kādus politiskus zemtekstus iepīt. Tad es nezinu, labāk vajag paklusēt. Jokot drīkst, ja esi brīvs, godīgs, laimīgs cilvēks, kurš sasmīdināt, nevis kaut ko panākt ar to. Man personīgi satīra ne pārāk patīk." Izrāde veidota pēc Mārtina Makdonas lugas “Bendes”. Melnajai komēdijai Lielbritānijas dramaturgs Mārtins Makdona par pamatu ņēmis reālus vēsturiskus notikumus un personas no tālā 1965. gada, kad Anglijā oficiāli tika atcelts nāvessods (ar pakāršanu) un pēdējie Viņa Majestātes bendes jeb nāvessodu izpildītāji pēkšņi palika bez darba. Pirmo reizi luga uzvesta 2015. gadā Londonas Royal Court Theatre. “Bendes” ir saņēmušas Lorensa Olivjē balvu Lielbritānijā un Ņujorkas kritiķu balvu kā labākā jaunā luga. Izrādes režisors Alvis Hermanis. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Lauris Johansons. Lomās: Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs, Ivars Krasts vai Ričards Murāns, Jānis Skutelis, Ritvars Logins, Toms Harjo, Dāvids Pētersons, Evelīna Priede.

Es apbrīnoju to, kā strādā aktieris un komiķis Jānis Skutelis. Esmu noskatījusies daudzus viņa "Pusnakts šovs septiņos" video. Spriežot pēc to skatījuma skaita, tādu, kā es, ir daudz. Man viņa humors ir veids, kā uzlabot sev garastāvokli. Rudenī beidzot noskatījos Jaunā Rīgas teātra izrādi "Linda Vista" (visiem iesaku) un kļuvu par vēl lielāku Skuteļa darba fanu. Uzjautrinājos arī par viņa uzstāšanos "Labāk nestrādāt" konferencē "Cilvēkfaktors".  Aicināju viņu uz sarunu, jo gibēju uzzināt vairāk par to, kā viņš strādā, kā rada, kā veido savu komandu. Kopš ierakstījām šo sarunu, es, kad man grūti pieķerties radošā darba mokošajai daļai, atgādinu sev Jāņa teikto. It īpaši - par drazu, lai sāktu.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:23 Izrādes LINDA VISTA veiksmes fenomens ar nospēlētām vairāk nekā 150 izrādēm10:26 Skatītāji zālē kā ceturtā siena16:19 Kā sākās Jāņa Skuteļa improvizatora ceļš20:58 Kādi ir rakstītie un nerakstītie likumi, kad spēlē improvizācijas izrādi ar skatuves partneri25:12 Kaķēns ūdenī jeb stand up aktiera karjeras sākums29:09 Iekšējais stulbums kā pamats drosmei32:10 Ļauties situācijai – vai un kā to var iemācīties. Situācija ar šahu, dzīvu zirgu un papīra kostīmu39:14 Kāds ir Jāņa Skuteļa personīgais priekšnoteikums, lai performance izdotos40:41 Kā sačakarēt izrādi pirms tā ir sākusies44:43 Pieskatīt pašsajūtu pārāk nepieskatot46:51 Noņemt pārmērīgo nozīmīguma smagumu51:18 “Ja mums ceļi nesakrīt, tad labāk ir to maksimāli ātri uzzināt”56:03 Ceļavārdi cilvēkam, kam nepieciešama deva drosmes1:01:32 Vai ir vēlme spēlēt neliešus1:02:56 Cik viegli ir pārslēgties starp dažādiem skatuves mākslas žanriem1:05:24 Caur drazu uz augļiem jeb cik mēslu jāizšķūrē, lai tiktu pie zelta

Filmas “Neona pavasaris” nacionālās pirmizrādes vakarā 14. oktobrī būs filmas veidotāju organizēts elektroniskās mūzikas notikums, kurā piedalīsies gan Latvijas, gan ārvalstu elektroniskās mūzikas mākslinieki. Studijā tiekamies ar režisoru Matīsu Kažu un aktrisi Mariju Luīzi Meļķi. "Neona pavasaris" ir nospriegota jauniešu drāma un naktsdzīves hronika. Filmas galvenā varone ir studente Laine no Rīgas priekšpilsētas. Laikā, kad Laines vecāki pārstāj dzīvot kopā un Lainei bija jāuzņemas atbildība par mazo brāli, viņa nonāk Rīgas pagrīdes reivu scēnā, kur iemīlas reiverē Gundā un nododas bezmiega naktīm un trakām ballītēm, pakāpeniski zaudējot saikni ar realitāti. Filmā galveno lomu atveido Marija Luīze Meļķe, citās nozīmīgās lomās ir Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška, Agnese Rukšāne, Jānis Skutelis, Timotejs Pelle Kalniņš un Emīls Ralfs. Filmas komandā ir režisors un scenārija līdzautors Matīss Kaža, scenārija līdzautore Marija Luīze Meļķe, operators Aleksandrs Grebņevs, mākslinieks Rūdolfs Baltiņš, komponists Toms Auniņš, kostīmu mākslinieki Laura Jančauska un Krišjānis Elviks, grima māksliniece Aija Beata Rjabovska, montāžas režisore Paula Popmane, skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis, asociētais producents Uģis Riekstiņš, producenti Una Celma, Dace Siatkovska un Matīss Kaža. Filma tapusi studijās "Trickster Pictures", "Deep Sea Studios" un "Fenixfilm". Filmas izplatītājs "Baltic Content Media".

Iepriekšējā dzīvē mēs ar Ditu bijām brālis un māsa. Kā mēs iepazināmies šajā — īsti neatceros. Šī ir īpaša "Saruna par Mīlestību" epizode, jo 1. mēs ar Ditu izmēģinājām, kāds būtu mūsu abu podkāsts, uz kuru mūs jau labu laiku kūda Skutelis, un 2. sarunas laikā atklāju ko jaunu par mīlestību. Šajā epizodē būs daudz smieklu, pa reizei rupji vārdi un, iespējams, stulbi joki.

Mākslas centrā "Noass" sestdien, 26. martā, plkst. 18 notiks labdarības koncerts "Latviešu reps pret karu Ukrainā". Kultūras rondo diskutējam ar reperiem Ansi un Arturu Skuteli, kā viņi redz lietu būtību un savu vietu kultūras telpā, turpinoties karam Ukrainā? Reperi piedalās gan citos labdarības koncertos, gan organizē to paši. "Lai gan latviešu reperi ir ļoti dažādi, atšķirīgi, kādam ir vienas domās par kādu jautājumu mūzikā vai politikā, kādam citas, bet svarīgi, ka varam atlikt tādus jautājumus malā un pateikt, ka mēs kā žanrs esam vienoti šajā pozīcijā – mēs sakām nē – karam, nē – Krievijas iebrukumam, mēs sakām jā – Ukrainai un jā –Ukrainas brīvībai," atzīst Arturs Skutelis. "Bez tā, ka tas ir būtisks žests un būtiska vienošanās, svarīgi, ka mēs spējam maz liet, bet arī finansiāli palīdzēt. koncerts jau ir izpārdots. Kopā esam jau savākuši nepilnus 4000 eiro un tas nodots Ziedot.lv projektam Ukrainas cilvēkiem," turpina Arturs Skutelis. Koncertā piedalīsies vairāki desmiti latviešu repa izpildītāju, piemēram, Eliots, "Brīvrunu projekts", "Edavārdi", "Ozols", "Bush", Reinšteins, Kurts, "Singapūras satīns", Melikols, "Idus Abra", "I Mean Love", Zeļģis, "March", Pikaso, Prusax, Ūga, "Punkts uz I", Deniss, ansis, "Muud", Fiņķis, Arčijs, Arturs Skutelis, "E.V.", Jānis Krūmiņš, "R.2.R.S.", "Kreisais krasts", "Pafs", "Karlo the", "Misters", Artūrs Jenots, "Ods", "Rolands če", "Dj Vinvins", "Banda banda", "xantikvariāts", "Arstarulsmirus, "Jacques of S'T'A", "BDM" un citi. Koncerta dalībnieki aicina atbalstīt Ukrainu, ziedojot arī "Ziedot.lv" mājaslapā vai zvanot uz ziedojuma tālruni 90006086. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro. Koncerta norises vietā būs ziedojumu kastīte - arī šie ziedojumi tiks nogādāti projektam "Ukrainas cilvēkiem!".

Brīvdienās ir aizvadīta Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” svinīgā apbalvošanas ceremonija, godinot desmit spilgtākos un nozīmīgākos notikumus un personības aizvadītajā, 2021. gadā, kā arī pasniegta balva par mūža ieguldījumu kordiriģentam Jānim Grudulam. Boņuka balvas pasniegšanas ceremonijā no 30 izvirzītajiem balvas nominantiem tika noskaidroti tie, kuriem aizvadītajā gadā darbs latgaliešu valodas un kultūrvides saglabāšanā  bija visredzamākais.  Pasākumu šogad vadīja komiķis Jānis Skutelis. Ceremonijā gan tie, kuri balvas pasniedza,  gan tie, kuri saņēma savās runās pieskārās Ukrainā notiekošajam. Latgales vēstniecības GORS skatuves noformējumu veidoja lielāki un mazāki baloni vai burbuļi kā atsauce aizvadītajam gadam, kad katrs dzīvojām lielākos un mazākos draugu, radu, ģimenes un kultūrtelpas burbuļos. Un lai arī aizvadītais gads kultūras jomā pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ, dzīvei ritot katram savos mazajos burbuļos, nebija viegls. Latgaliešu kultūrā tāpat tas bija bagāts. Šogad kopumā tika pieteikti 109 balvas pretendenti, tos vērtēja žūrija 56 dalībnieku sastāvā, kuru uzdevums sākumā bija no 109 pretendentiem atlasīt 30 labākos. Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tika pasniegtas jau četrpadsmito reizi.  

Šī gada 6.oktobrī Latvijas kinoteātros pirmizrādi piedzīvos režisora Matīsa Kažas pilnmetrāžas spēlfilma, pirmais latviešu vesterns "Wild East. Kur vedīs ceļš". 19. gadsimta otrā puse. No baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava. Viņas meklējumos dodas dažādi varoņi. Par Latvijā radīto piedzīvojumu filmu vesterna žanrā "Kur vedīs ceļš", Kultūras rondo saruna ar režisoru, producentu un scenāristu Matīsu Kažu. "Žanrs ir ārkārtīgi kinematogrāfisks," par izvēli veidot vesternu, atklāj Matīss Kaža. "Tas piedāvā izspēlēties tieši ar kino elementiem, ar darbību, ar vidēm, ar kompozīciju, ar kustību. Līdz ar to tas bija arī izaicinoši, jo Latvija nav "vesternīga" valsts. Vide ir tāda kāda ir, līdz ar to bija jāmeklē neordināras lokācijas, bija jāmeklē ceļi kā adaptēt žanru vietējā kontekstā." Neiztika arī bez viesošanās ārvalstīs, lai piedāvātu skatus, kādus klasiskos vesternos ierasts redzēt. 'Saj'a filmā gan nav tuksnešu, bet ir kalni, plašumi, klinšainas vietas, upes, ala.  "Mēs vizuāli sajaucot Latvijas, Itālijas un Zviedrijas skatus, radām pasakainu vīziju, kā tas varēja būt," bilst Matīss Kaža. Filmas stāsts savukārt ir pakārtots vēlmei veidot tieši vesternu. "To, ka tā varētu būt baltvācu barona muiža un ka tas varētu būt stāsts, kas  risinās nelielā laikā posmā, tās ir trīs dienas, to piedāvāja otra scenārija autore Ilze Akmentiņa, kura ir arī vēsturniece. Līdz ar to viņa man arī palīdzēja neiebraukt pārāk lielās auzās saistībā ar vēsturiskām detaļām un tēliem," stāsta Matīss Kaža.  Lai arī vesterns ir piedzīvojumu filma, pēc būtības pasaka, bet "kaut kādu vēsturisko pusticamību vajag nodrošināt arī vesternos", uzskata Matīss Kaža.   Filmā neiztikt bez pašironijas, kas raksturīga visām Matīsa Kažas filmām. Filmas “Kur vedīs ceļš” galvenā varone ir sešpadsmit gadus vecā Eva (Žanete Zvīgule), baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiskas izcelsmes jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas negaidīti pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku (Toms Veličko), un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti. Filmas aktieru ansambli veido arī Latvijā pazīstami aktieri – Agnese Cīrule, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Egons Dombrovskis, Andris Keišs, Inese Kučinska un Jānis Skutelis. Filma uzņemta gan Latvijā, gan Itālijā un Zviedrijā. Itālijā, Dienvidtiroles reģionā, uzņemtas būtiskas ainas filmas prologam un dažādas epizodes ar zirgiem. Vesterns ir būtisks žanrs Itālijas kino vēsturē – tur tapuši tā sauktie "spageti vesterni", kuri 20. gadsimta 60. gados piedāvāja citādu skatījumu uz amerikānisko kino žanru.    

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari stuosta par dzīsmis “Bryunaceite” pyrmsuokumim. Dzīsmis “Bryunaceite” vuordu autors ir rakstnīks Juoņs Klīdziejs (Klīdzējs) (1914—2000), bet muzykys autors tenors, par Latgolys pyrmū operdzīduotuoju sauktais Tālis Matīss (1904—1985). Dzīsmis stuosta aizsuokums vaicojams 1938. godā. “Beņs pīsaciele kuojuos un juo armonika suoce rauduot bezgaleigas skumes. Kaidas daudz dzierdātas dzīsmes melodejā. Tei beja škieršonuos dzīsme un par īšonu svešumā. Paskumeiga beja šei dzīsme un tei suopeigi plēse kryutis. Tei dzīsme beja daudz garuoka un tuos melodija beja taida, kuru klausūtīs nivīns navarēja palikt vīnaldzeigs…” Itys ir fragments nu Juoņa Klīdzieja stuosta “Zalta kristeņš”, kas pyrmū reizi kai stuosts “Benedikta armonika” publycāts žurnalā “Sējējs” 1938. godā, bet latgaliski i ar nūsaukumu "Zalta kristeņš" stuosts publycāts taišni latgaliski raksteitajā Klīdzieja stuostu kruojumā "Guojputnu dzīsme" (izdūts 1943. godā), kas ir vīna nu diveju gruomotu, kas izguoja, cikom Klīdziejs vēļ dzeivuoja Latvejā. Tymā pošā 1938. godā pats Klīdziejs Latvejis Radiofonam stuostu “Benedikta armonika” puortaiseja klauseituoju īmeiļuotajā raidlugā "Viņsētas Benedikts". Taišni ar stuostu “Benedikta armonika” i ūtru “Cilvēki dūmakās” (ari publicāts žurnalā “Sējējs” 1938. godā) Klīdziejs turēja, ka suoc eistys rakstnīka gaitys.   Jau pīsauktajā raidlugā “Viņsētas Benedikts” skaniejuse ari dzīsme "Bryunaceite" (Brūnacīte), kurys muzykys autors ir Klīdzieja bierneibys draugs, par Latgolas pyrmū operdzīduotuoju sauktais tenors Tālis Matīss, kuruo dzymtuo puse ir niulinejuo Bolvu nūvoda Ruguoji. Dažūs olūtūs nūruodeits, ka melodejis leidzautors ir Juoņs Ivanovs, bet tys vysa tycamuok aiz tuo, ka Matīss sovulaik cīši daudzi sasadorbuoja ar Ivanovu i komponists tymā laikā ari struoduoja Radiofonā par skaņu režisoru. Piec raidlugys dzīsme poša Tāļa Matīsa dzīduojumā cīši aizkustynuojuse klauseituojus. Piec raidlugys izskaniešonys “Bryunaceitei” suocēs sova dzeive – sovulaik daudzi dzīduota ari Ūtruo pasauļa kara laikā karaveiru vydā, piečuok pi trimdys latvīšu klivyse kai tautysdzīsme i bejuse lels spāka olūts, bez kura naiztykuši latvīšu sareikuojumi trymdā.  Dzeivojūt kotram sovā pasauļa molā, Klīdziejs i Matīss turpynuojuši sasaraksteit i sasaglobuojuse viestule, kurā Klīdziejs lyudz Matīsam atsyuteit dzīsmis “Bryunaceite” notys, jo dzīsme teikūt dzīduota vysā pasaulī, kur viņ asūt latvīši, bet par sovu himnu tū izlasejuši trymdys studentu organizaceja “Dzintars”, kas grybūt atrast i nūstabilizēt dzīsmis originalū verseju, kai ari tū īmyužynuot. Bet 1976. goā Klīdziejs Matīsam raksteja, ka dzīsme ir tik populara, ka tymā vosorā jau īdzīduota trešajā skaņu platē: “Tova Bryunaceite īt pa vysu pasauļu. Itūvosor tei īdzīduota trešajā skaņu platē. Pyrmū īdzīduoja veiru kors, ūtrū tenors Vēciņš modernys muzykys pavadejumā, trešū treis jaunīši, kas sauces “Trīs no Pārdaugavas”.“ Dīvamžāļ “Bryunaceitis” originalīroksts poša Tāļa Matīsa dzīduojumā nav sasaglobuojs, nu dzīsmei itūs godu laikā bejušys dažaidys versejis i īskaņuojumi gon latvyski, gon latgaliski. Gatavejūt Tāļa Matīsa albumu dzīduotuoja symtgadei, kas beja 2004. godā, dzīsmi Artura Maskata apdarē piec Matīsa saimis lyuguma īdzīduojs slovonais operdzīduotuojs Egils Siliņš. Bet dzīsmis latgaliskū variantu myusu dīnuos popularu padarejs dzīduotuojs Daiņs Skutelis, regulari dzīdūt “Byunaceiti” leluokuos i mozuokuos nūtikšonuos. Taišni itai latgaliskajai versejai topuse ar deja horeografa i deju školuotuoja Juoņa Vylcāna horeografejā. Taipat latgaliski dzīsme pādejā desmitgadē skanējuse divejuos kinuos – režisora Edgara Blinova debejis dorbā “Latgolys laikadečs”, kas skateituojim atruodeita 2011. godā, tymā skonūšuos “Bryunaceite” versejis autors i izpiļdeituojs ir Gunārs Igauņs, kai ari dzīsme, tyvynojūt originalam, Juoņa Kurševa dzīduojumā dzierdama ari 2020. goda Vīstura Kairiša dorbā “Piļsāta pi upis”. Interesna, ka itim Juoņa Klīdzieja vuordim, kas dažaidūs laikūs publicāti presē ar nūsaukumim – "Brūnacīte", "Brūnacītei", "Šķiršanās dziesma", "Ceļam dāvāts zieds" – sovu melodejis variantu sarakstejs ari operdzīduotuojs Jānis Spruogis.    

20. un 21. maijā tiešsaistē norisināsies ikgadējā Latvijas Kultūras akadēmijas studējošo konference “ZinātMāksla”, aicinot uz diskusijām, sarunām un referātiem par aktuālākajām studentu uzmanības centrā nonākušajām pētnieciskajām tēmām. Tās rīkotāji uzsver pētniecības “dzīvesgribas” nozīmīgumu, kas pieprasa elastību un sīkstumu, sevišķi pandēmijas laikā. Par to, kā radošais process – kurš vienlaikus ir arī izglītības iegūšana – ir iespējams un tiek īstenots aktiermākslas, laikmetīgās dejas un filmu režijas specialitātēs diskusijā, kuru varēsit klausīties šo pēcpusdien tiešsaistē, sarunājās virkne Latvijas Kultūras akadēmijas studentu. Latvijas Kultūras akadēmijas radošo programmu studējošie vakar, protams, attālināti, tikās diskusijā “Radošais process uz pauzes vai pie ekrāniem?”, lai sarunātos par radošā procesa norisi pandēmijas apstākļos. Diskusiju moderēja Kultūras akadēmijas asociētā profesore un teātra kritiķe Līga Ulberte. Konferences “ZinātMāksla” rīkotāji iezīmē, ka tā ir atvērta dažādībai, pretrunīgiem, negaidītiem secinājumiem, paradoksālām atziņām, pie kurām nonākam savas zinātniskās un mākslinieciskās darbības rezultātā. Pēc šīs diskusijas noklausīšanās gan pie paradoksālām atziņām nenonāca nedz klausītājs, nedz, manuprāt, runātāji. Drīzāk, jāsecina, ka radošā studentija atstāj iespaidu par teicamu aprobēšanos apstākļos, kuru galvenā iezīme ir ierobežītba un pastarpinājums. Lūk, viņu pašu stāstījums, vispirms iepazīstinot ar sevi. Endīne Bērziņa, Dramatiskā teātra režijas māksla, 4. kurss šobrīd strādā kopā ar topošo režisoru Klāvu Kuršinu pie izrādes, kas būs paredzēta jauniešu auditorijai, ar nosaukumu “Ko man tagad darīt?”. Endīne šajā projektā ir pieaicināta kā aktrise. Kārlis Arnolds Avots, Dramatiskā teātra aktiera māksla, 4. kurss. Šobrīd aktīvi raksta savu bakalaura darbu. Kārlim sagadījies Latvijas Kultūras akadēmijā studēt veselus sešus gadus. Reinis Ūbelis, Audiovizuālās mākslas 1. kurss, Filmu režijas specialitāte. Emanuēla Zvaigznīte, kura studē Laikmetīgās dejas mākslas programmas, 3. kursā, savā diplomdarbā iesaistīs savu mammu un māsu. Darba tēma: sievišķība, mātes un meitas saikne, lai no mūsdienu racionalitātes, Emanuēlasasprāt, pārceltos arī uz sajūtu līmeni. Tā kā Emanuēlas interneta savienojums sarunas laikā nebija pats stabilākais, vēl varu piebilst, ka viņa aktīvi piedalās arī savu kursabiedru dejas diplomdarbu izstrādēs. Matīss Kaža “Kultūras rondo” klausītājiem jau varētu būt pazīstams ar savu viena kinouzņēmuma inscenējumu “Kino un mēs”, kurā piedalījās Egons Dombrovskis, Andris Keišs un Jānis Skutelis. Tā bija lielformāta parafrāze par mūsu kinoklasikas filmām “Ezera sonāte”, “Mērnieku laiki” un “Dubultslazds”. Ritvars Logins, Dramatiskā teātra aktiera māksla, 3. kurss Jaunā Rīgas teātra aktieru studijā.  

6. martā notiks latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2020“ pasniegšanas ceremonija. Tā tiešraidē no Latgales vēstniecības Gors būs skatāma Latvijas Televīzijā. Šogad latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks“ ceremonija notiks jau trīspadsmito reizi. Balvas pasniegšana kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu Latgales kultūrvidē. Gada balva tā ir iespēja atskatīties un izvērtēt pērnā gada paveikto, izcelt sabiedrībā jau zināmus un arī mazāk zināmus notikumus, kas pelnījuši uzslavas. Tā ir iespēja arī satikties un kopā svinēt svētkus, kopš 2013.gada, kad balvu rīko Latgales vēstniecības "Giors" komanda, katru gadu ceremonija pulcē pilnu lielo zāli ar skatītājiem, trīs stundu un reizēm pat vēl garāks pasākums ar nepiespiestu atmosfēru, intrigu, gaidot, kuri no izvirzītajiem nominantiem iegūs balvu, jokiem, mūziku un labu kompāniju. Šogad gan saistībā ar pandēmiju pasākums būs citādāks, bez pilnas skatītāju zāles un kopā pulcēšanās, tomēr arī šis gads būs īpašs. Ceremoniju tiešraidē būs iespēja vērot LTV1, to vadīs komiķis Jānis Skutelis, kas pats nāk no Latgales. Šo sestdien ceremonijā uzzināsim, kuri no trīsdesmit nominantiem iegūs desmit melnās, svēpētās māla keramikas Boņuka un viņa uzticamā drauga Žiga statuetes, kuras veido keramiķi Vēsma un Aivars Ušpeļi. Ja šo balvu ieguvējus noskaidros šo sestdien, tad viens balvas ieguvējs ir zināms jau šobrīd – balvu par mūža ieguldūmu saņem keramiķis Voldemārs Voguls. Viņš ir viens no Latgales keramikas vecmeistariem. Mācījies Rēzeknes Mākslas vidusskolā, savas profesionālās prasmes tālāk pilnveidojis pie tādiem Latgales dižmeistariem kā Jānis Backāns, Ādams Kāpostiņš un Antons Ušpelis. Keramiķis darbojās savu vecāku mājās uzbūvētajā keramikas ceplī un darbnīcā Rēzeknes novada Ceplīšos. „Man māls kā materāls ļoti tuvs sirdij, vārdu sākot, piesiets pie māla ar sirdi un dvēseli. Kā jau Latgalē, nevar bez māla!“ saka Voldemārs Voguls. Keramiķa darbu turpina viņa dēli: dvīņi Jānis un Māris. Ar mālu darbojas arī Voldemāra sieva Olga Vogule. Voldemārs Voguls ir arī dzejnieks. Šobrīd, kā pats apliecina, keramikai vairs nepietiek spēka, tāpēc velta laiku rakstīšani. Raksta latgaliski, jo citādāk nemaz nevarētu iedomāties.

Latgales vēstniecība "Gors" gatavojas Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2020” pasniegšanas ceremonijai. Ir noslēgusies pretendentu iesniegšana un pieteikumi nodoti žūrijas vērtēšanai. Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2020” video, aicinot uz kopīgo tikšanos, ar nelielu piesardzību, jo, kas zina, kā viss vēl var mainīties! Tomēr plānots, ka šoreiz ceremonija notiks citādāk. Tiešsaistē, bez pilnas lielās zāles ar skatītājiem, savstarpējo sarunu un tikšanos. Tomēr pasākums solās būt interesants. Vairāk par to stāsta Latgales vēstniecības "Gors" mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine. “Pasākums notiks virtuālā vidē ar 3D scenogrāfiju, ar iluzionistu vērtiem trikiem, ar tādu nesaprotamu atrašanos vietu, kad varbūt jums liksies, ka jūs esat pļavā vai kāda cita cilvēka dzīvoklī, respektīvi, būs interesants šis viss skatuviskais uzstādījums, un pasākuma vadītājs šogad būs Jānis Skutelis. Būs arī ierastās lietas, būs visu 30 nomināciju pieteikumi, būs 10 uzvarētāju godināšana, un mēs tā domājam, ka mēs centīsimies šos te uzvarētājus godināt klātienē, būs arī mūzikas grupas, viņu gan būs mazāk nekā iepriekšējos gados, jo šajā digitālajā formātā pasākums būs vienā daļā. Katrā ziņā būs vecās lietas un ļoti interesantas jaunās,” stāsta Ilona Rupaine Lai Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks 2020” varētu notikt, ir jābūt nominantiem, kuri pretendē uz māla “Boņuka” statuetēm. Šobrīd ir beigusies pieteikuma anketu iesniegšana par padarīto 2020.gadā. “Kopā mēs esam saņēmuši pāri par 120 pieteikumus un, neskatoties uz visiem izaicinājumiem, kāds ir bijis pagājušais gads, var redzēt, ka ir ražīgi pastrādājuši, gan ir daudz izdevumu, ir gan daudz raidījumu un notikumu, kurus ir paspējuši īstenot brīžos, kad cilvēki varēja vairāk pulcēties, ir izdoti diski, gan video klipi. Mūs priecē tas, ka pagājušajā gadā kultūrā viss ir noticis,” par pieteikumu skaitu stāsta Latgales vēstniecības "Gors" pasākumu producente Daira Lāce. Žūrijas darbs notiks divās divās kārtās, pirmajā no pieteikumiem tiks izvirzīti 30 pretendenti, tad, žūrijai tiekoties kopā, šoreiz attālināti, no 30 pretendentiem tiks izvēlēti 10 “Boņuka” balvas ieguvēji. Kā ierasts, balva tiks pasniegta arī par mūža ieguldījumu, tā tiks izziņota jau februāra sākumā. Taču pati Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija notiks 28.februārī, ko varēs vērot tiešsaistē.

Un fonā ASV skaita prezidenta vēlēšanu balsis!

Un fonā ASV skaita prezidenta vēlēšanu balsis!

5. novembrī pirmizrāde Matīsa Kažas filmizrādei "kino un mēs". Par filmizrādi “Kino un mēs”, kas vienlaikus iezīmē mūsdienīgas kino formas pieteikumu, kurā apvienoti teātra un kino elementi Kultūras Rondo studijā saruna ar režisoru Matīsu Kažu. "Mēs to iesākām kā īstu Covid laika projektu,"sarunā atklāj Matīss Kaža. "Marta beigās nolēmām satikties un sākt strādāt pie jaunas izrādes. Bija doma, ka tā varētu būt tiešsaistes izrāde, ko spēlējam dzīvajā, bet internetā, beigās formāts mainījās." Filmizrādes dramaturģija ir trīs aktieru kopdarbs: Andris Keišs, Egons Dombrovskis un Jānis Skutelis pētījuši Rīgas Kinostudijas oficiālo un kuluāru vēsturi, kā arī padziļināti pētījuši trīs leģendāras latviešu kinofilmas. "Aktieru izvēle pašsaprotama. Idejas iniciators bija Andris Keišs, kurš uzskatīja, ka šiem trim aktieriem jāsatiekas pie jauna projekta, jo iepriekš bija filmējušies manā vesternā "Kur vedīs ceļš"," atklāj Matīss Kaža. Darba gaitā mainījies gan ieceres saturs, gan ideja. "Mēs domājām, ka varētu reproducēt ainas no katram aktierim mīļākajām filmām un pārbaudīt, vai viņi var nospēlēt, kā tajās filmās. Pakāpeniski nonācām līdz padomju latviešu kino, līdz Rīgas Kinostudijai, daudz skatījāmies Rīgas Kinostudijas filmu, beigās nonācām līdz šīm trim - "Ezera sonāte", "Mērnieku laiki" un "Dubultslazds", jo katra ir pilnīgi atšķirīgā žanrā un stilistikā un parāda arī Rīgas Kinostudijas filmu formas daudzveidību un arī aktierspēles daudzveidību," norāda Matīss Kaža.   5. novembrī notiks divi pirmizrādes seansi Rīgā, kuros piedalīsies arī aktieri. No 6. novembra filmu demonstrēs visā Latvijā, tā būs pieejama arī straumēšanas platformās, ja šobrīd cilvēki nevēlas doties uz kinoteātriem un skatīties filmu uz lielā ekrāna. Īss ieskats filmizrādē "Kino un mēs", aktieru stāsts par darbu.  

Podkāsts jeb aplāde ir palikusi par arvien nozīmīgāku informācijas iegūšanas avotu. Tas ir raidījums, kuru iespējams lejupielādēt no mobilās lietotnes, lai varētu to klausīties arī tais brīžos, kad interneta savienojums nav pieejams. Atšķirībā no normētas radio programmas, aplāžu veidotāji paši nosaka pašu veidotā audio materiāla garumu, tādējādi panākot neformālāku atmosfēru gan savstarpējā saziņā, gan intervējot uz raidījumu uzaicinātos viesus. Pārskats par trim dažādām aplādēm, kuras šobrīd atrodamas tīmeklī. Interneta žurnāla „Satori” sagatavotajā „Dzejas dienu” aplādē dzirdami gadskārtējā bērnu dzejas izlasē „Garā pupa” iekļautie dzejoļi, kurus lasa gan aktieris Kaspars Znotiņš, gan "Garās pupas" žūrija, kas šogad vērtēja bērnu iesūtītos dzejoļus, – grāmatas sastādītāja Inese Zandere, mūziķis Renārs Kaupers, komiķis Jānis Skutelis un LR3 „Klasika” direktore Gunda Vaivode. Kopkrājums „Garā pupa” pie lasītājiem nonāks šodien, savukārt aplāde klausāma Satori.lv mājaslapā un mūzikas straumēšanas lietotnē Spotify. Turpinājumā – Ērikas Bērziņas dzejoli lasa Kaspars Znotiņš. Ar kino pasaules notikumiem, repertuāra jaunumiem un citām sarunām par un ap kino ik nedēļas iepazīstina aplāde „Kino kults”. Podkāstu vada kinoblogeri Sergejs Musatovs, Sergejs Timoņins un Līva Spandega un tas klausāms gan tīmekļa vietnē kinokults.lv, gan virknē populārāko podkāstu lietotņu - Apple Podcast, Google Podcasts un citās. „Sieviešu stendapa” aktīviste Džemma Sudraba klausītājiem piedāvā aplādi „Starp mums, meitenēm, runājot”. Šī projekta iecere, pašu veidotāju vārdiem, apvieno trīs aspektus, bez kuriem šodienas sievietei būtu grūti ekstistēt: jokus, feminismu un citas sievietes, kuru profesionālā darbība ir tik aizraujoša un jēgpilna, ka var kalpot par iedvesmu citām sievietēm. Protams, aplādi klausīties ir aicināti arī vīrieši.

Ik gadu bērnu dzejas gadagrāmatai "Garā pupa" dzejoļus iesūta arī bērni. Daļa no tiem tiek iekļauta grāmatā, kur dzejoļus vērtē žūrija un izvēlas sev mīļākos. Šogad dzejoļus vērtēja grāmatas sastādītāja Inese Zandere, mūziķis Renārs Kaupers, komiķis Jānis Skutelis, LR3 direktore Gunda Vaivode un dzejnieks Marts Pujāts. Podkāstā žūrija lasa un komentē savus mīļākos dzejoļus.  Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau septītā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Aleksandra Runde.  Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2020. gada 18. septembra.

30.jūlija vakarā festivāla „RojaL” atklāšanā uz lielā ekrāna pirmizrāde režisora Matīsa Kažas filmai un vienlaikus – teātra izrādei „Kino un mēs”, kuras dramaturģiju veido triju aktieru kopdarbs: Andris Keišs, Egons Dombrovskis un Jānis Skutelis pētījuši Rīgas Kinostudijas oficiālo un kuluāru vēsturi, kā arī padziļināti pētījuši trīs leģendāras latviešu kinofilmas. Izrādes centrālā tēma ir Latvijas padomju laiku aktierkino. Tās līdzautori un arī visu lomu atveidotāji ir Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis un improvizācijas teātra aktieris, stand-up komiķis Jānis Skutelis. Kopā ar režisoru Matīsu Kažu trijotne pēta leģendāras Rīgas Kinostudijā uzņemtas kinolentes, cenšoties rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, piemēram, vai Voldemāra Pūces brāļu Kaudzīšu klasiskā romāna “Mērnieku laiki” ekranizācijā aktierspēles ekspresīvā groteska ir laikmeta zīme vai vienkārši pārspīlēta stilizācija; kāpēc Vara Braslas “Ezera sonātē” Gunārs Cilinskis savu kaislīgo mīlestību spēlē tik introverti; un kādus noslēpumus slēpj Aloiza Brenča kriminālfilma “Dubultslazds” – kuras varoņi šķiet neticami naivi. Jānis Skutelis vērtē, ka var tikai aptuveno nojaust, kāds bijis klimats filmēšanas laukumā.  "Salīdzinot ar mūsdienu pasauli, tie ir cita kalibra cilvēki. Tajā laikā Brenčs [Aloizs] un Streičs [Jānis] ir grandi, kas var darīt brīnumu lietas. Arī aktieru mijiedarbība ar režisoru, mūsdienās ko tādu ir grūti novērot. Sajūta ir. Ir ceļojums laikā, vismaz man," atzīst Skutelis. Andris Keišs uzskata, ka šis darbs ir radīšana, atsperoties no citu radīšanas.  "Citu radīšana ir notikusi 70.-80.gados, tā ir nostaļģijas un salda piegarša tam visam ir. Tas ir ļoti patīkami," uzskata Keišs. Egons Dombrovskis min, ka viņi arī devušies uz Kino muzeju, kur pētījuši dokumentālos ierakstus, sēžu protokolus, kas sagādājuši daudz pārsteigumu. Iepazinuši arī filmu oriģinālos scenārijus. Reizē “Kino un mēs” ir arī izrāde par Rīgas Kinostudiju. Tāda apjoma un nozīmes centralizēta kino ražošanas uzņēmuma, kāda mūsdienu Latvijā vairs nav, tāpēc izrādes veidotāji pievēršas laikam, kad tajā vēl kūsāja dzīvība. Režisors Matīss Kaža atklāj, ka iecere, ko varēs redzēt Rojā un, iespējams, vēl kaut kur, ir viens variants. Bet ir doma šo darbu pārcelt citā formātā uz skatuves, bet tā būs cita izrāde.  Režisors arī min, ka viņam ir personiska saikne ar Rīgas kinostudiju, jo viņa vectēvs bijis otrais režisors, tas, kurš organizē dzīvi filmēšanas laukumā. "No viņa arī palikuši visādi stāsti par dzērājiem operatoriem, dziesmām, kas viņam tika dziedātas un citām kinostudijas aizkulisēm. Viņš starp citu tieši ar Brenču strādāja pie vairākām filmām," atklāj Matīss Kaža. Izrādes “Kino un mēs” operators, kurš to uzņems vienā dublī, būs Aleksandrs Grebņevs, mākslinieks Rūdolfs Baltiņš, kostīmu māksliniece Līga Krāsone, skaņu režisors Jevgenijs Načiss. Izrādes dramaturģiju veidojuši paši aktieri, pētot Rīgas Kino muzeja materiālus, filmu scenārijus, kino vēstures un teorijas grāmatās, intervējot Rīgas Kinostudijas aktierus un darbiniekus, kā arī smeļoties pašu fantāzijā. Filmu-teātra izrādi „Kino un mēs” 30. jūlijā pulksten septiņos iespējams skatīties arī tiešsaistē, biļetes meklējamas tīmeklī.  

6. martā koncertzālē “Palladium” mūziķis Arturs Skutelis svinēs debijas albuma “Manī mīt” un savas muzikālās darbības desmitgadi. Kultūras Rondo tiekamies ar hiphopa mākslinieku Arturu Skuteli. Arturs Skutelis vairāk nekā divu stundu garajā jubilejas koncertprogrammā izpildīs aizvadītajā gadu desmitā tapušos skaņdarbus, uz skatuves aicinot arī daudzus iepriekš neizsludinātus koncerta viesus un domubiedrus, ar kuriem kopā darināta mūzika kopš 2009. gada. Viņa mūziku var raksturot kā avangardisku hiphopu ar dažādu citu žanru klātbūtni, pilnu ar asprātīgām metaforām, vārdu spēlēm un tekstuāliem eksperimentiem, kas savīti pilsētvidē pierakstītos stāstos. Arturs Skutelis ir viens no zināmākajiem un savdabīgākajiem latviešu hiphopa mūziķiem un tekstu autoriem, studijas un radošās apvienības PKI (Eliots, ansis, Edavārdi u. c.) dibinātājs, dzīvās mūzikas grupas “Tvērumi” līderis. Nominēts Latvijas mūzikas Gada balvai “Zelta mikrofons”, Latvijas Mercury Prize godalgas ekvivalentam – Austras balvai, vairākas reizes ieguvis Latvijas hiphopa Gada balvu, saņēmis Zentas Mauriņas balvu, Veronikas Strēlertes piemiņas balvu u. c. apbalvojumus.  

Pirmā pusstunda Krustpunktā piektdienās būs citāda nekā ierasts. Ir laba ziņa tiem, kuri sūdzas, ka Brīvajam mikrofonam atvēlētais laiks ir pārāk īss. Piektdienās tas būs visu pirmo pusstundu no pusvieniem līdz ziņām vienos. Jaunums ir arī tas, ka klausītāju zvanus un vēstules uzklausa un sarunā iesaistās ne tikai raidījuma vadītājs, bet arī kāds īpaši aicināts viesis, un šoreiz tas ir komiķis Jānis Skutelis.

Šajā epizodē pie mums ciemos Arturs Skutelis, lai parunātu par gaidāmo "Manī mīt" lielkoncertu, "Lavīnu", grāmatām, dzīvi un Kanje Vestu. 

  Pagājušajā nedēļā Viļakas Novada Upītē, norisinājās vecākais latgaliešu festivāls Upeitis Uobeļduorzs, kas šogad atzīmēja savu 18.ikgadējo notikšanu, apvienojot Latgales dzejnieku lasījumus un latgaliešu grupu performances. Šogad jubilejas svinībās Latgalē apvienojis 13 mūzikas grupas un 9 dzejniekus, kas dalījās ar savu daiļradi pasākuma programmas ietvaros!  Kā tad ir aizsākusies šī tradīcija, kā tā ir augusi, un cik liela plāno augt, skaidroja festivāla "Upītes Uobeļduorzs" tēvs Andris Slišāns (festivāla aizsācēja Antona Slišāna dēls). Pasākumu vadīja pašmāju komēdijas smagsvars, latgalietis - Jānis Skutelis. Improvizētā preses konferencē bija iespēja ar Jāni aprunāties par Latgali, latgalisko, tam visam pievienojot nelielu filosofijas devu. Vēl raidījumā, aizsākam jaunu tradīciju, un, turpmāk, katrā izlaidumā iepazīstināsim ar kādu grupu no Latgales, tās vēsturi, faktiem un daiļradi.  Ieskatīsimies arī Latvijā un pasaulē pazīstamāko latgaliešu TOPā. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="599" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

  Pagājušajā nedēļā Viļakas Novada Upītē, norisinājās vecākais latgaliešu festivāls Upeitis Uobeļduorzs, kas šogad atzīmēja savu 18.ikgadējo notikšanu, apvienojot Latgales dzejnieku lasījumus un latgaliešu grupu performances. Šogad jubilejas svinībās Latgalē apvienojis 13 mūzikas grupas un 9 dzejniekus, kas dalījās ar savu daiļradi pasākuma programmas ietvaros!  Kā tad ir aizsākusies šī tradīcija, kā tā ir augusi, un cik liela plāno augt, skaidroja festivāla "Upītes Uobeļduorzs" tēvs Andris Slišāns (festivāla aizsācēja Antona Slišāna dēls). Pasākumu vadīja pašmāju komēdijas smagsvars, latgalietis - Jānis Skutelis. Improvizētā preses konferencē bija iespēja ar Jāni aprunāties par Latgali, latgalisko, tam visam pievienojot nelielu filosofijas devu. Vēl raidījumā, aizsākam jaunu tradīciju, un, turpmāk, katrā izlaidumā iepazīstināsim ar kādu grupu no Latgales, tās vēsturi, faktiem un daiļradi.  Ieskatīsimies arī Latvijā un pasaulē pazīstamāko latgaliešu TOPā. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="599" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Mūsu šodienas viesis - komiķis Jānis Skutelis - no savas pieredzes iesaka jebkurai prezentācijai vai publiskai runai maksimāli sagatavoties un nepaļauties uz to, ka neveiklos mirkļos spēsiet ar improvizāciju labi tikt ārā no situācijas: "Esmu nonācis pie secinājuma, ka laba improvizācijas uzstāšanās ir tā, kurā ir maz vietas improvizācijai, bet vide apkārt ir maksimāli sakārtota. Ja būs jāimprovizē kādā mirklī, tad to varēsi izdarīt, bet, ja jāimprovizē visu laiku, tad tas nekam neder." Tāpat Jānis iesaka pirms katras uzstāšanās saprast pasākuma kontekstu un savu vietu šajā kontekstā, un iet uz savu mērķi. Šāda "savākšanās" jūs noturēs uz sliedēm un neviens jūs nespēs no tām izsist. Šīs un vēl citas vērtīgas atziņas klausies mūsu podkāstu epizodēs Spotify, iTunes, SoundCloud, kā arī Facebook (@Dienapec). Raksti mums: pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

Pirms garajām brīvdienām satikāmies ar Zirni un E.V., lai pārrunātu teju visu, kas notika šī gada "Štukā par Bazaru" (un trubu). Mums uz sarunu īpašā veidā pievienojās arī Skutelis un Eliots. Tāpat saņēmām kādu īpašu un atklātu vēstuli no anša, kuram ar Kristīni Pāži ir kopīga dziesma "Zemes stunda". Diezgan karsta saruna, diezgan karsti bija arī laikapstākļi.

1.aprīlī, joku dienā, arī Krustpunktā runāsim par jokiem un jokošanu. Tomēr saruna būs gana nopietna, jo zem katra joka slēpjas kāda patiesība un joks var būt labs veids, lai to palīdzētu ieraudzīt. Šodien ir mūsu lielās intervijas diena, un Krustpunktā studijā stundā pēc vieniem būs komiķis Jānis Skutelis.

Mūsu trešajā raidījumā parunājām ar Arturu Skuteli, noskaidrojot, kā Skutelis raugās uz Latvijas hiphopu šodien, kāpēc "Nekad Nekur" daudz palika nepateikts un, kādu grāmatu Skutelis iesaka izlasīt katram. Tāpat Skutelis ieskicē to, kā izveidojās PKI un, kāds bija apvienības radošais process.

Podkāsta mājaslapa: SvarigasDetalas.lv === Kristaps Skutelis: "Spēja pateikt nē [..] ir viena no nozīmīgākajām lietām, ko es esmu iemācījies pēdējo, nepārāk daudz, gadu laikā." === Kristaps teju desmit gadus mums stāsta par jaunāko tehnoloģiju iespējām, īpašībām, cenām un veidiem, kā tās var papildināt mūsu dzīves. Šajā, tehnoloģijas evanģēlista, lomā viņš ir bijis autors rakstiem žurnālos kā Klubs, Playboy, FHM un Kapitāls, kā arī vairāk kā 300 stāstījumiem radio Star FM ēterā. Papildus tam, viņš ir izveidojis un vada tehnoloģijas ziņu portālu Kursors.lv, kurš sev raksturīgā un autentiskā stilā dalās ar jaunumiem tehnoloģiju pasaulē. Tēmas, ko apspriedām sarunā: * Kristapa DJ pieredze dubstep pasaulē. * Bērnu audzināšana. * Consumer Electronics Show Las Vegasā. * Kā Kristaps optimizē darbu Kursors.lv * Elektro auto nākotne. * Kā Kristaps atlasa autorus priekš Kursors.lv * Kā Kristaps pieiet produktu pārskatiem. * Mārketings. * Un, kā vienmēr, daudz ko citu. Ja tagad sērijai vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas punktu 36:40, kur Kristaps pastāsta kāda ir Kursors.lv organizatoriskā struktūra un kā Kristaps ar kolēģiem optimizē savu darbu. Baudi un dalies! Sērijas saturs zemāk: 0:00:00 - Ievads par Kristapu. 0:01:51 - Kur Kristaps uzauga. 0:04:04 - Kas Kristapam patīk Budapeštā. 0:05:27 - Kā Kristaps nonāca līdz blogošanai par patērētāju tehnoloģijām. 0:10:17 - Kā mainās nozīme vārdam "tehnoloģija". 0:12:09 - Kristapa iespaidi par Consumer Electronics Show Las Vegasā. 0:16:13 - Kas Latvijā notiek attiecībā uz patērētāju elektronikas ražošanu. 0:21:34 - Kristapa skats uz elektro auto nākotni. 0:32:20 - Stāsts par to, kā veikalu ķēde Target pamanīja, ka kāda viņu kliente ir stāvoklī, pirms to uzzināja viņas tēvs. 0:33:51 - Pajūsmojam par to, cik tālredzīgs ir Amazon vadītājs Jeff Bezos. 0:36:40 - Kāda ir Kursors.lv organizatoriskā struktūra un kā Kristaps ar kolēģiem optimizē savu darbu. 0:41:46 - Kā Kristaps izvēlas cilvēkus ar, kuriem sadarboties priekš satura radīšanas. 0:43:39 - Kā radās Kursors.lv pēc Ziemassvētku laika sapņa, ko Kristaps nosapņoja. 0:44:40 - Kā Kristaps pieiet produktu pārskatiem. 0:47:10 - Kā Kristaps motivē Kursors.lv autorus, savā saturā izpaust savu attieksmi. 0:49:38 - Kā Kristaps monitorē Kursors.lv komentāru sadaļu. 0:51:10 - Ko Kristaps dara iekš uzņēmuma TestDevLab un ko dara pats TestDevLab. 0:53:54 - Kas, pēc Kristapa domām, ir labi mārketinga kanāli, lai sasniegtu tehnoloģiju interesentus. 0:57:28 - Kā Kristaps, labu gribēdams, netīšām nokaitināja jaunās māmiņas. 0:59:07 - Kas ir labs satura marketings. 1:07:33 - Kā Kristaps pārvalda savus e-pastus un laiku. 1:10:53 - Kā es izmantoju Evernote sava iepirkuma saraksta pārvaldīšanai. 1:11:47 - Kristaps pastāsta par savu neesošo darba un privātās dzīves balansu. 1:15:33 - Kristapa attieksme pret cilvēkiem, kas dod padomus bērnu audzināšanā, pirms viņiem pašiem ir bērni. 1:21:48 - Par Kristapa DJ pieredzi dubstep pasaulē. 1:30:12 - Par, ko Kristaps nesen ir mainījis savas domas. 1:32:01 - Par kādu Kristapa uzskatu vairums cilvēku viņam nepiekrīt un, kur tādus viedokļus atrast ar mirkļbirkām #Krizdabznezin un #Krizdabznesaprot. 1:33:15 - Kādi neseni pirkumi, vērtībā līdz 100 EUR ir uzlabojuši Kristapa ikdienu. 1:38:14 - Kādā dzīves jomā, Kristaps gribētu spēt biežāk atbildēt uz jautājumiem. 1:38:26 - Kas ir labākais padoms, ko Kristaps ir saņēmis. 1:41:28 - Kur Kristapu atrast internetā. Kristapa blogs: Kursors.lv Kristapa Twitter: @Krizdabz Onishi mūzika: https://www.mixcloud.com/onishi/ Es twitterī: @JurisBaltacs Podkāsta Facebook lapa: facebook.com/svarigasdetalas Podkāsta Patreon lapa: www.patreon.com/SvarigasDetalas Podkāsa mājaslapa: SvarigasDetalas.lv

Podkāsta mājaslapa: SvarigasDetalas.lv === Jānis Skutelis: "Šaubas man ir visu laiku, tas drošvien liecina par veselo saprātu." === Jānis Skutelis ir spējis jokus pārvērst karjerā. Viņš ir licis mums smieties kā aktieris, komiķis un arī režisors. Šobrīd vislabāk Jānis ir zināms kā šova "Pusnakts šovs septiņos" vadītājs. Dažas no tēmām, ko apspriedām šajā sērijā ir: + Kā Jānis sāka nodarboties ar boksu. + Latgales tēls Latvijas acīs. + Kā Jānis pamanīja, ka spēja citus sasmīdināt ir spēcīgs sociālais rīks. + Stāvkomēdijas pirmsākumi Latvijā. + Kādēļ ir vērtīgi tiekties būt viduvējam. + Kā tiek veidots Pusnakts šovs septiņos un, kā vienmēr, arī daudz ko citu. Ja šobrīd sērijai vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz sērijas 35. minūti un 4. sekundi, kur Jānis pastāsta, kā viņam izdevies izveidot karjeru no jokiem. Sērijas saturs zemāk. Baudi un dalies! 00:00 - Ievads par Jāni. 01:39 - Kur Jānis uzaiga. 05:26 - Kā Jānis sāka nodarboties ar boksu. 08:10 - Kāds, pēc Jāņa domām ir Latgales tēls pārējās Latvijas acīs. Un otrādi - kāds ir pārējās Latvijas tēls Latgales acīs. 12:38 - Kā Jānis iejutās Rīgā, kad pārvācās 15 gadu vecumā. 15:47 - Vai Jānis skolas vecumā bieži mēģināja cilvēkus sasmīdināt. 16:48 - Kā Jānis pamanīja, ka spēja citus sasmīdināt ir spēcīgs sociālais rīks. 19:21 - Par stāvisrādes pirmsākumiem Latvijā un to, kas stāvizrādes atšķir no solo uzvedumiem. 24:03 - Kā radās teātra sports. 25:21 - Kādēļ ir vērtīgi tiekties būt viduvējam. 28:18 - Kāda bija Latvijas izklaides industrijas reakcija, kad Jānis uzsāka stāvizrādes. 30:33 - Vai paliek vieglāk imporvizāciju un stāvkomēdiju veidot kā karjeru. 35:04 - Kā Jānim ir izdevies izveidot karjeru no jokiem. 38:17 - Vai strādājot radošu darbu daudz var darīt to, ko vēlas un sekot iedvesmai. 41:57 - Kā Jānis tiek cauri radošajiem blokiem. 45:02 - Vai tā ir abzināta izvēle, ka Pusnakts šovā septiņos, viesi ienākot apiet apkārt Jāņa galdam. 47:24 - Kā Jānis raksturo savu galveno uzdevumu Pusnakts šova laikā. 49:51 - Kā Pusnakts šovā apstrādā viesus pirms viņu uznākšanas. 52:58 - Vai, pēc Jāņa domām, cilvēkiem ar Jāni ir viegli saprasties, jo viņu uztver Jāni kā komiķi. 56:29 - Vai iekšējs darbs palīdzējis Jānim veidot autentiskākas izrādes. 59:44 - Kur internetā mekle't Jāni un Pusnakts šovu septiņos. 01:00:39 - Par ko Jānis pēdējā laikā ir mainījis savas domas. 01:01:58 - Vai Jānis ir kāds uzskats par, ko citi viņam nepiekrīt. 01:02:22 - Kāds nesens pirkums līdz 100 EUR vērtībā ir uzlabojus Jāņa ikdienu. 01:04:29 - Kas ir labākais padoms, ko Jānis ir saņēmis. Pusnakts šovs septiņos LMT straumē: http://straume.lmt.lv/lv/video-saraksts/ps7 Pusnakts šova Facebook lapa: https://www.facebook.com/pusnaktssovs/ Comedy KIT mājaslapa: http://comedykit.lv/ Es twitterī: @JurisBaltacs