Podcasts about interneta

„VEF”  un „Rīgas Radiorūpnīcas” radioaparāti, magnetolas un telefoni, rūpnīcas „Straume” kafijas dzirnaviņas, veļas mašīna „Rīga” - tie bija daži padomju pilsonim pieejamie pašmāju ražojumi no tolaik ne pārāk bagātā  elektrotehnikas klāsta. Plašāk par PSRS laiku sadzīves elektrotehniku, tās kvalitāti un to, cik daudz no inženieru iecerēm nonāca veikalu plauktos, stāsta uzņēmuma „Latvijas Mobilais Telefons” vadītājs Juris Binde, kurš savulaik kā inženieris-konstruktors strādājis Valsts elektrotehniskajā fabrikā „VEF”. Laikos, par kuriem mēs runāsim, tagad zināmais uzņēmējs un Latvijas mobilais telefons vadītājs Juris Binde,  bija Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) sadzīves radioelektroniskās aparatūras inženieris-konstruktors, un vēlāk, tas ir 20. gs 80. gadu otrajā pusē, arī darbojās  VEF Zinātniski pētnieciskajā institūtā. Pārskatot to gadu padomju Latvijas  pilsoņu mājsaimniecību, teju katrā mājā varēja atrast nelielo tranzistoru „Selga”, vai Rīgas radiorūpnīcā ražoto pamatīgāku akustisko veidojumu uz virpotām kājām - radio un skaņu plašu atskaņotāju „Rigonda”. Ja, tā teikt, pa blatu palaimējās dabūt kafiju, tad to mala „Straumes” dzirnaviņās, ar netīrās veļas kalniem daudzmaz ciešami līdzēja tikt galā Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcā ražotā veļas mašīna „Rīga”. Gan par šiem ražojumiem, bet plašāk par padomju laikos VEF rūpnīcā tapušiem izstrādājumiem to kvalitāti un arī dizainu stāsta Juris Binde. VEF ražoja arī tālruņa aparātus; teju katrā mājā kā saziņas priekšmeti bija sērijveida aparāti, sākotnēji ar grozāmo ciparu ripu, 80. gadu otrajā pusē jau ar podziņām. Dažiem izredzētajiem viesistabā kā stilīgs interjera priekšmets gozējās VEF ražotais telefona aparāts „Retro” vai „Stella”, kas attiecīgi bija veidots tālruņu pirmsākumu dizainā. Interesanta novitāte tolaik bija aparāts „TA 32”, kurā bija iebūvēta atmiņa 32 telefona numuriem.   Raidījuma ievadā atskats uz nedēļas nogales norisēm. Interneta dzīlēs rodams interesants fakts, ka Lielbritānija jau vairākus gadus darbojas tā saucamais "sugar tax" jeb cukura nodoklis, kura mērķis ir mazināt cukura patēriņu, un aizvadītajā nedēļā briti lēmuši, vai šim cukura nodoklim nevajadzētu pakļaut arī saldinātos kafijas dzērienus, tostarp, tik populāro kafijas dzērienu latte. To lasot atmiņā nāk cits fakts, ka antīkajā pasaulē ar cukuru ārstēja, mūsdienās - ārstējam atkarību no tā. Daudzi sportisti un arī cilvēki, kuri grib nomest liekos kilogramus, turpināt ēst saldu - ikdienā bieži lieto mākslīgos saldinātājus. Ne reizi vien dzirdēts, ka tie ir kaitīgi, var izraisīt vēzi. Kā ir patiesībā, jautājām zinātniskā institūta "BIOR" Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vadītājai Inesei Siksnai. Viņa norāda, ka šobrīd vismaz Eiropā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde regulāri pārbauda sorbitola, mannīta, saharīna, aspartāma un vēl citu mākslīgo saldinātāju drošību. Un lai pievienotu kādu no minētajiem saldinātājiem kādam pārtikas produktam, tam ir jāatbilst konkrētiem drošības standartiem.  Pētījumi notiek nepārtraukti un ja kas nevēlams tiks atklāts kādā saldinātājā, varam gaidīt jaunu informāciju par to. Arī pašiem jāseko līdz, kādas citas vielas ir konkrētā produkta sastāvā un ēdot kaut ko, kur uz iepakojuma norādīts “maz kaloriju” vai “bez pievienota cukura” jāatceras, ka arī šadas lietas ēdot, ir jāievēro mērenība.

Kako izgleda karijera kada spojite inženjering, preduzetništvo i globalnu tehnologiju – i to sve sa bazom u Novom Sadu? U 315. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Srđanom Krčom – inženjerom, inovatorom i osnivačem kompanije DunavNET, koji je karijeru gradio između Srbije i Irske, i ostavio snažan trag u razvoju Interneta stvari (IoT). Srđan nas vodi kroz svoje detinjstvo i mladost, studije na FTN-u, sportske dane u karateu, prve preduzetničke korake u pravljenju web sajtova i jedinstveni preduzetnički poduhvat snimanja karate turnira, sve do izuzetno važnog iskustva rada u Ericssonu tokom pionirskih dana razvoja 3G mreže. Kroz ovu epizodu otkrivamo šta znači raditi na razvoju tehnologije koju koristi ceo svet, zašto je multidisciplinarni pristup ključ za uspešnu digitalnu transformaciju i kako izgleda karijera čoveka koji je povezao nauku, biznis i inženjering u službi rešavanja stvarnih problema – od pametne poljoprivrede do industrijskih sistema. Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Karate i šah - Fakultetski dani - Nastanak DunavNET - Odlazak u Irsku - Ericsson nekad i sad - Začetak mobilnog neta - Posle Ericssona - Rešavanje tehničkih problema - Budućnost DunavNET-a Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4jlPU98 Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Lietuvas Nacionālā Mākslas muzeja filiālē Radvilas pils mākslas muzejā Viļņā vēl līdz 23. februārim skatāmā izstāde "NSRD: Informācija par transformētu situāciju". Aptaujājot izstādes apmeklētājus, ieklausoties kuratoru un izstādē uzaicināto šolaiku mākslinieku stāstījumā, noskaidrojam, kuras no NSRD jeb 80. gados dibinātās „Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas” idejām turpina iedvesmot. Interneta vietnē LSM.lv Viļņas izstādes recenzijā, pati, būdama nebijušo sajūtu restaurācijas savaldzināta māksliniece, Gundega Evelone raksta, ka “precīzi definēt un iezīmēt "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas" ietekmes robežas, visticamāk, nebūs iespējams nekad. Skaidrs ir tikai aktīvās darbības laiks – septiņdesmito gadu beigas, astoņdesmitie un atslēgas personas – Juris Boiko un Hardijs Lediņš, kas pulcēja ar sevi līdzīgi domājošos, kā arī tas, ka NSRD ir bijis un turpina būt nozīmīgs fenomens. Tā daudzveidīgo izpausmju dēļ – apvienība strādājusi teju ikvienā mākslas jomā, tā skaitā kultūras teorijās – un skaidrības un visu analizējošā prāta labad gribētos NSRD pasludināt par atsevišķu mākslas virzienu, vai vismaz postmodernisma atzaru, taču tas būtu pretrunā ar viņu izstrādāto "Aptuvenās mākslas manifestu". Māksliniece atzīmē arī, ka Viļņā skatāmā izstāde ir plašākā kāda jebkad tikusi sarīkota par  leģendāro apvienību, un tā nu sanāk, ka uz Radvilu pils mākslas muzeju, atkal citēšu, “no visa reģiona plūst īpatnējās NSRD radītās laiktelpas apmeklētāji”. Tā ir un viņu vidū arī es, Anda Buševica, un šai raidījumā, aptaujājot izstādes apmeklētājus, ieklausoties kuratoru un mākslinieku stāstījumā, mēģināšu nojaust,  kuras no  NSRD idejām joprojām turpina “transformēt situāciju”. Mani sarunbiedri šai raidījumā: mākslinieks Kaspars Groševs, izstādes kuratores Māra Traumane un Māra Žeikare. Izstāde "NSRD: Informācija par transformētu situāciju" tapusi sadarbojoties Latvijas Laikmetīgās mākslas centram ar Lietuvas Nacionālo mākslas muzeju. Un Māra Žeikare sarunas iesākumā norāda uz to, ka Laikmetīgās mākslas centra krājumā atrodas Hardija Lediņa arhīvs, kas kalpojis par impulsu jau vairākām izstādēm un mākslas akcijām. Īpaši vērienīgi tās  notika pirms desmit gadiem, kad, sākotnēji puspajokam, reaģējot uz kultūras stratēģiju gadu nodēvēt kāda dižgara vārdā,  Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 2015. gadu pasludināja par Hardija Lediņa gadu, atkārtojot viņa mākslas performances, sarīkojot Jura Boiko instalāciju  izstādi Nacionālajā Mākslas muzejā. Iznāca arī Māras Žeikares un Ievas Astahovskas 500 lapaspušu biezā NSRD darbībai veltītā grāmata. Un to var sajust arī Viļņas izstādē, ka Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas stāsts šo gadu laikā jau ir nopulējies, un tomēr arī šādu izstāžu rīkošana ir veids kā turpināt NSRD arhīva apzināšanu. 

Etnogrāfs un afrikāņu kultūras pētnieks Ziedonis Ligers (1917–2001) Latvijā pagaidām ir maz zināma personība. Liecības par viņa dzīvi glabājas dzimtajā pusē – Kalnciema muzejā. Latvijas Antropoloģijas biedrības pētnieki šobrīd ķērušies pie pirmā starptautiski atzītā latviešu antropologa dzīvesstāsta un veikuma izzināšanas, kā arī pie Francijā dzīvojušā zinātnieka dokumentu daļējas atgriešanās dzimtenē. Ziedonis Ligers 1944. gadā, vācu okupācijai mijoties ar padomju karaspēka ienākšanu, atstāja Latviju, un neatgriezās arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Viņa dzīve aizritēja desmit gadu ekspedīcijā Āfrikā un viņa savrupnamā Francijā, Normandijā. Mūžībā Ziedonis Ligers aizgāja 2001. gadā, un šobrīd tiek spriests par viņa mantojuma tālāko likteni. Lai apliecinātu Latvijas ieinteresētību glabāt liecības par latviešu zinātnieka Ziedoņa Ligera dzīvi, 2024. gada rudenī iepazīties ar viņa mantojumu un tā glabātājiem uz Franciju devās antropoloģes Agita Lūse un Anna Griķe, kā arī Kalnciema muzeja vadītājs Dāvis Beitlers. Visi trīs Ziedoņa Ligera dzīvesstāstā ieinteresētie pētnieki arī ir raidījuma viesi. 1931. gadā Ligers absolvēja Kalnciema sešgadīgo pamatskolu un diezgan netipiski kalnciemiešiem, kuri parasti izvēlējās mācīties tuvākajā Jelgava, uzsāka mācības Rīgas 2. ģimnāzijā. 1936. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, un viņš arī ir ieguvis jurista diplomu, pēc laulībām ar Gaidu Ģinteri kādu laiku dzīvoja Berlīnē, kur papildinājās krimināltiesībās. Taču paralēli Ziedonis Ligers apmeklēja lekciju kursus Filoloģijas fakultātes vēstures nodaļā, kas arī izrādījās viņa dzīves lielā kaislība. Jau studiju laikā apceļoja Franciju, Beļģiju, Vāciju, studējot arhīvu un muzeju materiālus, viena no viņa pētījumu tēmās bija Baltijas pilsētu vēsture.  1939. gadā Ligers sāka strādāt Filoloģijas fakultātē par Etnogrāfijas katedras subasistentu, šai laikā viņš aktīvi vāc materiālus par latviešu etnogrāfiju, īpaši pievēršoties zvejas tradīcijām. Izziņas literatūrā iepretim Ziedoņa Ligera vārdam rakstīts ne tikai “latviešu etnogrāfs” vai “jurists”, bet arī “mākslas vēsturnieks”. Dāvis Beitlers izsaka nožēlu, ka nesen iznākušajā mākslas albumā par scenogrāfu un gleznotāju Ludolfu Libertu Ziedoņa Ligera vārds pat nav pieminēts. Nu jā, droši vien nebija pieejama informācija. Lai gan ar Ziedoni Ligeru ar Ludolfu Libertu saistījusi ne tikai draudzība, viņš uzrakstījis arī grāmatu. Kāds bija Ziedonis Ligers? No nostāstiem var secināt, ka visai pretrunīga personība. Neuzticējies pasaulei, mūža garumā attiecības uzturējis tikai ar jaunības draugiem, māti, kura Latvijā nodzīvoja līdz pagājušā gadsimta sešdesmitajiem, un  citiem kalnciemiešiem, kas pēc neatkarības atgūšanas viņu apmeklēja arī Francijā. Un vienlaikus viņa biogrāfijā rodams arī pavisam citāds personības raksturojums – pratis iegūt Lielupes zvejnieku uzticēšanos, apgrozījies mākslinieku aprindās, mācējis vairākas valodas. Vācu okupācijas laiks acīmredzami bijis labvēlīgs Ziedoņa Ligera darbībai, lai gan pētāmi vēl būtu šīs labvēlības iemesli.  1944. gads un Latvijas atstāšana pārvelk strīpu Ziedoņa Ligera kā latviešu etnogrāfa karjerai. Vispirms Ziedonis Ligers bēgļu gaitās devās uz Vāciju, kādu laiku studēja Heidelbergas universitātē, un tikai tad devās uz Franciju. Kur Kānas universitātē 1946. gadā aizstāvēja doktora disertāciju par Latvijas un Igaunijas pilsētu vēsturi, kas gadu vēlāk tika izdota kā grāmata, kā arī lasīja lekcijas par Ēģiptes kultūras vēsturi. Savukārt Sorbonnas Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē 1952. gadā aizstāvēja doktora disertāciju par medībām, vākšanu un zveju Latvijā, un tā publicēta grāmatā 1953. gadā. Sorbonnas universitātē veiktais pētījums izrādījās liktenīgais pagrieziens: Francijas valdības uzdevumā 1955. gadā Ziedonis Ligers kopā ar sievu Gaidu devās ekspedīcijā ar Francijas Nacionālā zinātniskās pētniecības centra peldošo laboratoriju pa Nigēras upi Rietumāfrikā. Pēc ekspedīcijas vadītāja antropologa Marsela Griola nāves 1956. gadā uzņēmās tās vadību. Vairāk nekā desmit gadus Ligeri kopā ar citiem ekspedīcijas dalībniekiem kuģoja pa Nigēras upi un ar to saistītajiem ezeriem, klātienē pētīja Āfrikas tautu ticējumus, paražas un lietišķo mākslu, sevišķi pievēršoties bozo tautai Mali. Iepazīstot Ziedoņa Ligera mantojumu, pētnieki atraduši kasti ar vēstulēm. Pētniekiem acis iemirdzējušās. Tūlīt izdosies iepazīt zinātnieku kā cilvēku, izdzirdēt vēstulēs viņa paša balsi. Izrādījies, ka tās ir tikai aploksnes. Ziedonis Ligers krājis un kolekcionējis daudz ko, tai skaitā arī pastmarkas. Bet viņa personība - tas lielā mērā joprojām ir noslēpums. Kara bēglis attiecībā pret Latviju. Francijas akadēmiskajā vidē nokavējis savu iznācienu. Un vienlaikus viņa mūža veikumam pilnīgi noteikti ir vērtība. Tikai jāsagaida īstais brīdis, īstā iespēja. Interneta resursos glabājas informācija, ka pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, 1990. gados Ziedonis Ligers savas bērnības skolas (tagadējās Kalnciema vidusskolas) bibliotekārei dāvinājis grāmatas dažādās valodās. Šķiet, ka nesen tapušais Kalnciema muzejs arī būs tā vieta, kur glabāsies fiziskās liecības par Ziedoņa Ligera veikumu. Pārskatāmā nākotnē, jau šogad, plānots vēl viens brauciens uz Normandiju Francijā. Antropoloģes Agita Lūse, Anna Griķe, vēsturnieks Dāvis Beitlers turpina Ziedoņa Ligera piemiņas atjaunošanu Latvijas zinātnes vēstures lappusēs un viņa dzimtajā Kalnciemā, kur Rīgas Liepājas šosejas malā joprojām atrodas mājas vieta – Ziedoņi.

Kokneses tūrisma informācijas centrā nesen atklāta ceļojošā izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100". Izstādes nākamās pieturvietas gada garumā papildinās arī lekcijas dievturības vēsturē. Kā pirmās Latvijas valsts laika dievturi atšķiras no šīs dzīvesziņas piekopējiem mūsdienās? Kādas pēdas dievturība atstājusi Latvijas mākslā un literatūrā?  Saruna ar izstādes veidotājiem un dievturiem – Uģi Nasteviču, Andreju Broku, Lindu Skoromko, reliģiju pētnieci Agitu Misāni, filologu un folkloristu Ingu Barovski. Sveicināti, labi ļaudis! Tas ir dievturu ierastais sveiciens, ar kādu Latvijas Dievturu sadraudze vēršas arī pie jaunizveidotajā mājas lapā "Dievturībai – 100" ienākušajiem. Viens no dievutrības simtgades godināšanas pasākumiem ir ceļojošā izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100", janvāra mēnesī tā skatāma Kokneses tūrisma informācijas centrā. Izstādi atklāj tās kurators Uģis Nastevičs, runas turpina patreizējās Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis, izstādes iekārtotājs Andrejs Broks. Gada garumā izstāde turpinās savu ceļu uz Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Isnaudas kultūras namu Ludzas novadā, Franča Trasuna muzeju Rēzeknes pievārtē, Valmieru, Smilteni, Talsiem. Rīgā tā būs skatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Strazdumuižas Latvijas Neredzīgo bibliotēkā. Novērtējama ir dievturu gatavība sarunāties ar plašāku sabiedrību. Izstāde “Dievturībai – 100” ar savu stāstu uzrunās ārzemju tūristus novadpētniecības centros, cilvēkus ārpus lielajām pilsētām muzejos, iespējams, dosies pie latviešiem ārpus Latvijas. Izstāde iekārtota ierasti – ir vitrīnas, planšetes ar tekstiem. Taču iekārtojumā piedomāts, lai tā būtu sasniedzama arī cilvēkiem ratiņkrēslā, piedomāts pie taktilajām sajūtām, kas svarīgas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Vairums eksponātu ir taustāmas un šķirstamas oriģinālo priekšmetu kopijas. Raidījumā ceļvedis izstādē "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100" ir Uģis Nastevičs, vispirms viņš ved pie izstādīta Latvju dainu sējuma un kokles. Kokle ir īsta, Riharda Valtera veikts Piltenē atrastas kokles atdarinājums. Latvju dainu sējums gan neierasta izmēra - tā ir šķirstīšanai izgatavota kopija. Interneta vietnē „Dievturībai – 100”  var atrast ceļojošās izstādes dažādus rakstus, un arī informāciju par pavadošajiem pasākumiem. Lekcija par mezglu rakstiem Madonā 8. februārī. Turpat 23. februārī Rihards Valters stāstīs par jau pieminēto Piltenes kokli, kuras atdarinājumu viņš izgatavojis. Izstādas atklāšanas runās izskanēja, ka ceļojošā izstāde ir arī veids kā dievturiem pašiem papildināt zināšanas dievturības vēsturē. Jāatzīstas, ka tas jādara arī man. Ielūkojoties ziņu avotos, lasu, ka LR Garīgo lietu pārvalde apstiprināja Ernesta Brastiņa iesniegto „Latvijas Dievtuŗu Draudzes” izveides pieteikumu 1926. gada 26. jūlijā. Kādu simtgadi tad īsti svinam šogad? Tā ir dievturības vārda simtgade. Ar ceļojošo izstādi "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100" dievturi sākuši rakstīt latviskās reliģijas simtgades vēsturi. Izstādes stāsts veidots kā lepošanās, kā uzvaras stāsts. Viens no kulminācijas brīžiem ir ikoniskā fotogrāfija, kurā 1988. gada 11.  novembrī aktieris un arī dievturis Ēvalds Valters uzvelk sarkanbaltsarkano karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī. Rīgas pils bija vieta, kur deviņdesmitajos notika dievturu svētrīti.

Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Piemēram, prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.  Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotajiem, ne tikai internetā lietotājiem diskusija raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks IT jautājumos Guntars Krasovskis, Latvijas pensionāru federācijas pārstāve un laikraksta "Latvijas Pensionārs" galvenā redaktore Liesma Kalve, biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētajs Ivars Balodis un Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves. Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.  Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem runāsim šodien.

Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Piemēram, prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.  Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotajiem, ne tikai internetā lietotājiem diskusija raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks IT jautājumos Guntars Krasovskis, Latvijas pensionāru federācijas pārstāve un laikraksta "Latvijas Pensionārs" galvenā redaktore Liesma Kalve, biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētajs Ivars Balodis un Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves. Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.  Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem runāsim šodien.

No nākamās vasaras precēm un pakalpojumiem interneta vidē jākļūst pieejamiem visiem cilvēkiem, arī tiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Šobrīd ar to nesokas labi - to apliecina Tiesībsarga un uzņēmuma "TestDevlab" pētījumi. Kā situāciju uzlabot, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves, uzņēmuma "TestDevLab" Mārketinga vadītājs un pētījuma idejas autors Jānis Tipainis un uzņēmuma "Tilde" Biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.

Interneta krāpnieki izdomā arvien izsmalcinātākus krāpšanas veidus, bet diemžēl cilvēki iekrīt arī uz it kā labi zināmiem un daudz aprakstītiem noziedznieku izmantotajiem paņēmieniem. Kā neuzķerties? Jaunākos virtuālās pasaules bandītu nedarbus studijā pārrunājam ar Finanšu nozares asociācijas ekspertu Kasparu Zālīti, "Swedbank Latvija" Mediju attiecību vadītāju Jāni Kropu un "Bite Latvija" iekšējo drošības procesu vadītāju Reini Pudānu.

Živimo v času, ko se vse bolj zanašamo na različne tehnologije in internet. Ameriški pisec Nicholas Carr (1959) že vrsto let razmišlja o posledicah tehnologij in interneta na človeka. V delu Plitvine (2010, slovenski prevod 2011) avtor raziskuje, kako internet spreminja naš način razmišljanja, branja in pomnjenja. Nekje med drugim zapiše: "Z vidika nevrologije drži, da postanemo tisto, kar mislimo." In še, kar se danes premalo poudarja: "Več informacij pomeni manj znanja." V pogovoru, ki je bil prvič objavljen leta 2012, razmišljamo, kako internet oblikuje človeški um in kako spodbuja površno branje, hitro razmišljanje ter površinsko dojemanje stanja. Gost dr. Miha Kovač še izpostavi, zakaj je pomembno branje knjig in kako nas brskanje po spletu utrjuje v lastni percepciji sveta. Na fotografiji grafika iz slovenske izdaje knjige Plitvine (Cankarjeva založba, 2011), opremil in tehnično uredil Matej Nemec.

Interneta darbības pārtraukumu dēļ visā pasaulē šodien traucēta valsts iestāžu, aviokompāniju, mediju un banku darbs. Kurzemē ar septiņiem ātrposmiem turpinās Latvijas posms pasaules rallija čempionātā. Studētgribētāji saskaras ar grūtībām pieteikties mācībām Latvijas augstskolās. Ādažu militārajā bāzē sagaidīti valsts aizsardzības dienesta trešā iesaukuma karavīri. Sākta administratīvā lietvedība pret vīrieti, kurš Viļānu tirgū tirgojis PSRS slavinošas preces.

Digitālo brokastu galdā iknedēļas tehnoloģiju ziņu tops! 1. Latvijas mobilo sakaru operatoru cīņa ar telefonkrāpniekiem 2. Google saņem pērienu par publicēto mākslīgā intelekta rīka neprecizitāti 3. Zinātnieki izstrādā aktīvo skaņu slāpējošo audumu 4. Interneta kabelis starp Austrāliju un Āfriku 5. Īlons Masks piesaista 6 miljardus ASV dolāru superdatora izbūvei Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Show notes: What is History? How andWhy Should I Teach It by Susan Wise Bauer Why Learn History When it's Already on Your Phone? By Sam Wineburg Sam Wineburg for CBS Research on middle schoolers ability to interpret information on the internetA helpful introduction to teaching historical thinking skillsResources for Teaching History: The Big History Project (skills taught: contextualization, sourcing, causation, comparison, continuity & change over time, close reading) Digital Inquiry Group (formerly Stanford History Education Group or SHEG). This organization offers free lesson plans and assessment ideas that emphasize historical thinking skills, perfect for logic stage students. The “Lunchroom I” and “Lunchroom II” lesson plans are a fun introduction to historical thinking skills. A great introduction to history for rhetoric stage students: Telling the Truth About History Reading Lists for Hard History American Indians in Children's Literature Web Page by Debbie Reese Heritage Mom Recommendations for Black HistoryAnnotated Reading list for Grammar Stage: Picture Books About Slavery and Freedom via Heritage MomAnnotated Reading list for Logic Stage: Age-Appropriate Books about the Holocaust via School Library Journal (you know your student, some of these may be too heavy for younger logic stage students). Another reading list with both grammar stage and logic stage titles on enslavement: Children's Books about Slavery and Enslavement via Pragmatic Mom (00:00) - Intro (00:25) - History as a battleground (05:21) - A Drag Queen example (08:31) - History as a story and historical "accuraacy" (16:49) - 4 historical approaches (16:57) - Biographical history (19:06) - Progressive history (29:35) - Positivist history (33:55) - Social history (37:33) - How do we teach this? (40:10) - History in the grammar stage (47:52) - History in the logic stage (55:21) - History in the rhetoric stage (58:37) - Wrapping up (59:22) - Outro

Heijo! Tavā Istabā ir atpakaļ ar jaunu epizodi! Šoreiz atskatāmies pagātnē un apspriežam visu laiku jocīgākos interneta trendus, sākot ar plankingu un beidzot ar duckface. Kurš bija tavs mīļākais interneta trends? Lai labi klausās!

Med počitnicami otroci in mladostniki še več časa preživijo ob sodobnih tehnologijah. Ta ne le, da povzroča vse več odvisnosti pri mladih, v povezavi s spletom se vsako leto povečuje tudi število kaznivih dejanj. Strokovnjaki opozarjajo, da je to naša nova realnost, ki ji ne bomo mogli uiti, bomo pa nanjo morali pripraviti otroke, ki prevečkrat naivno postopajo po spletu. Kdo nosi odgovornost, kako mora biti izpeljana digitalizacija šolstva, da ne bo prinesla več negativnih kot pozitivnih posledic in kako zamejiti tvegano uporabo interneta? O vsem tem z voditeljico Evo Lipovšek in s sogovorniki: • Miha Kramli, vodja Centra za zdravljenje odvisnosti Nova Gorica; • Marko Puschner s Centra za varnejši internet Safe.si; • Anamarija Cencelj iz Službe za digitalizacijo izobraževanja na Ministrstvu za vzgojo in izobraževanje; • Tadej Hren z Nacionalnega odzivnega centra za kibernetsko varnost SI-CERT.

AlabamaAL House has passed the CHOOSE Act, now sending over to state senateSen. Tuberville responds to bizarre claims from MSNBC Joy Reid re: IVF & babiesGovernor Ivey grants $150M to 5 Wiregrass counties for high speed internetA bill is filed this week to prohibit sex offenders from becoming a first responderA media competitor rips into 1819 news for asking about a pulled articleNational22 AGs report that HHS as lost 85 thousand illegal migrants in the systemIllegals at border say Biden is better than Trump, for letting them inHunter Biden giving deposition today to House Judiciary & Oversight committeesTX AG sues porn industry for not complying with state law on age verificationGoogle loses $70B in market shares after disastrous rollout of AI "Gemini"Dr. Harvey Risch talks Covid, CIA, coverup and bioweapons industry

V Sloveniji bi najmanj 2500 mladih potrebovalo zdravljenje zaradi odvisnosti od sodobnih tehnologij. Kar 6 % otrok se je s spletno pornografijo srečalo pred šestim letom. Najbolj razširjeno kaznivo dejanje v povezavi s spletom je sicer izdelava in razširjanje pornografskega gradiva, v letu 2022 je policija zabeležila 163 takih primerov, lani 192. Kdo nosi odgovornost, kako mora biti izpeljana digitalizacija šolstva, da ne bo prinesla več negativnih kot pozitivnih posledic in kako zamejiti tvegano uporabo interneta? O tem je ob dnevu varne rabe interneta voditeljica Eva Lipovšek govorila s sogovorniki, ki so bili: • Miha Kramli, vodja Centra za zdravljenje odvisnosti v ZD Nova Gorica; • Marko Puschner s Točke osveščanja o varni rabi interneta Safe.si; • Anamarija Cencelj iz Službe za digitalizacijo izobraževanja na Ministrstvu za vzgojo in izobraževanje; • Tadej Hren z Nacionalnega odzivnega centra za kibernetsko varnost SI-CERT.

"Imao sam ludilo i istomišljenike, zato smo uspeli." U 249. epizodi Pojačala Ivanu Miniću pridružuje se Boško Radivojević. Zajedno nam priređuju zanimljivu i nesvakidašnju priču o istoriji i začetku IT infrastrukture u Srbiji od njenih najranijih početaka. Boško je u taj proces bio uključen još od tinejdžerskih dana i ispratio je svaki njegov korak. Neka od najranijih rešenja IT infrastrukture u ranim danima interneta u Srbiji su delo njegovog i rada Boškovih saradnika u to vreme. U razgovoru sa Ivanom Minićem, Boško će sa nama podeliti sa kakvim izazovima se suočavao proces izgradnje moderne IT infrastrukture i domain hostinga u Srbiji, šta se dešavalo iza scena kada internet u Srbiji nije radio i kako je uopšte ušao u čitavu tu priču u vreme kada su i računari u Srbiji bili retkost, a o internetu da ne govorimo. Teme u epizodi: - Uvod - Kad porastem biću... - Sticanje znanja pre interneta - Prvi kontakt sa Linuxom - Formalno obrazovanje - Podrška kolektiva - Profesionalna karijera - Nastanak sulude ideje - Rizici neuspeha - Kako ostati relevantan - Odlazak u Britaniju - Život u Britaniji Realizacija Pojačalo podkasta ne bi bila moguća bez naših izuzetnih partnera: - Kompanija Epson koja je vodeći svetski proizvođač projektora i štampača za sve namene: https://www.epson.rs/sr_RS - Kompanija Orion telekom provajtera najbrže internet infrastrukture u Srbiji sa preko 30 godina iskustva: https://oriontelekom.rs Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3tOK5wz Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Gada nogale tradicionāli ir lielāku un mazāku pirkumu laiks un daļa no tiem tiek veikti interneta veikalos. Attālinātai pirkšanai ir savi plusi un mīnusi. Par virtuālās iepirkšanās riskiem un ieguvumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa un CERT.LV kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. "Kā reālajā dzīvē, arī interneta veikalos ir brīnišķīgas vietas, kur iepirkties un šaubīgākās vietas, kur iepirkties. Cilvēkam jāatšķir. Jācenšas ar kritisko domāšanu pieiet šai vietņu vērtēšanai, kur iegādājamies, kur atstājam naudu, kā maksājam. Tad arī viss būtu kārtībā," atzīst Baiba Vītoliņa. Kaspars Svilāns iesaka interneta veikalu izvēlē uzticēties draugu un paziņu ieteikumiem. "Liekas, ka daudzi cilvēki neņem vērā, ka tā jau ir tāda prakse, kā ikdienā, ka daudzi veikali ieguvuši reputāciju savām precēm, ja cilvēki runā par to preci vai veikalu. Ja tu uzzini no drauga vai paziņas, ka nopirku šādu preci no šī veikala, tas ir kā kvalitātes standarts, ka cilvēki runā par šo preci," uzskata Kārlis Svilāns. "To var pielīdzināt interneta veikaliem, viens no ātrākiem veidiem, kā uzzināt, ka tas ir īsts interneta veikals, ka mums ir draugs vai paziņa, kas pasūtinājis tur produktu, saņēmi un ir apmierināts ar to produktu. Tad mēs iegūstam lielāku ticamību, ka tas nav krāpniecības veikals." Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas patērētāju informēšanas centrs uzsācis informatīvi izglītojošu kampaņu "Veiksmīga iepirkšanās tiešsaistē – izaicinājumi patērētājiem". Kampaņas mērķis – informēt un izglītot patērētājus par viņu tiesībām un pienākumiem saistībā ar iepirkšanos internetā, lai pirkumi būtu veiksmīgi, izgaismot biežāk pieļautās kļūdas, iepērkoties interneta vidē, kā arī uzsvērt priekšrocības, ko nodrošina iepirkšanās ES iekšējā tirgū. Saskaņā ar PTAC datiem,- 2023. gada astoņos mēnešos no par precēm saņemtajās sūdzīibās 284 gadījumos no 735 iesniegumiem, iegādes vide bijusi internets,- biežāk pieļautās kļūdas iepērkoties interneta vidē: interneta veikala izvēle pēc lētākās preces cenas, nepārliecinās par paša veikala drošumu, tikai pēc problēmu rašanās tiek meklētas atsauksmes un sūdzības par konkrēto tirgotāju, nepārliecinās par preču piegādes termiņu u.c. Par interneta veikaliem sūdzības PTAC lielākoties ir par nepiegādātām precēm, nenotikušiem pasākumiem, kā arī atteikuma tiesību un arī kvalitātes jautājumos. "Atteikuma tiesības ir raksturīgākās un viens no strīdiem ir, ka cilvēki diemžēl, bet mēdz izmēģināt preces un tā pa nopietno izmēģināt. To tomēr nevajadzētu darīt. Vispārējs princips, ka mājās izmēģināt atteikuma tiesību laikā preci var tikpat, cik tu to varētu veikalā,"skaidro Baiba Vītoliņa. "Tas nenozīmē, ka tev vajadzētu ar putekļu sūcēju iztīrīt māju, tas nenozīmē, ka tev vajadzētu izspiest ar sulu spiedi biešu sulu, kura atstāj... Principā vērtība pēc tam nav vairs tai precei īsti, nav ko brīnīties, ka paprasa 50% cenas atmaksu vai vēl vairāk. Tas ir strīds, kas būtu risināms tiesā, cik īsti precei vērtība ir pēc tam. Principā cilvēkiem jāsaprot, ka viņam ir atbildība par vērtības samazināšanos atteikuma perioda laikā. Nav jāpaņem kleita uz kāzām un pēc  divām nedēļām jāsūta atpakaļ. Tā nav normāla prakse. Saskaņā ar Eiropas direktīvu, cilvēkam netiek noņemtas atteikuma tiesības, bet viņam jāatlīdzina zaudējumi komersantam."

Interneta krāpnieki. Par virtuālās pasaules zagļiem un viņu nedarbiem varam dzirdēt teju katru dienu, bet vai šis negatīvais fons ietekmē e-komercijas attīstību, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "NESS" pārstāvis Jānis Karāns, e-komercijas stratēģis Vilnis Dreimanis, interneta veikala "220.lv" pārstāvis Kārlis Ozols un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Interneta krāpnieki šogad no Latvijas iedzīvotāju kontiem nozaguši sešus miljonus eiro. Un gads vēl nav beidzies. Par jaunākajām krāpšanas metodēm un kā no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš un "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. Elviss Strazdiņš norāda, ka krāpnieku darbības shēma parasti ir šāda: nozog identitāti, tiekot pie cilvēka Smart ID vai Mobile scan, kas nu kurai bankai. Pēc tam ar šo identitāti jau ņem kredītus vai nomaksas preces. "Ar pliku personas kodu neviens naudu nenozags," norāda Elviss Strazdiņš. Eksperti atgādina neveikt nekādus apstiprinājumus paziņojumiem, kur uzsvērts: nevienam nesakiet šo kodu! "Viņi izmēģinās visu. Ja redzēs, ka cilvēks ir tāds, kas varētu iekrist, viņiem ir smalka analītika, kur viņi skatās cilvēku profilus. Ja pēc vārdiem un tavu zināšanu līmeņa, dzimuma, intelekta līmeņa savelkas kopā, ka tu būtu tas, kurš varētu uzķerties uz šo, mēģinās vienu metodi, otru, trešo, ceturto," bilst Elviss Strazdiņš. "Jābūt vērīgiem un uzmanīgiem ar pilnīgi visiem datiem, ko rakstām internetā. Tā ir mūsu digitālā identitāte. Ar vienu personas kodu daudz neizdarīs, ja ir personas kods, bankas kods, tur var sākt izkrāpt lielas summas. CVV kods nemaz nav nepieciešams, lai krāpnieku varētu veikt maksājumus ar jūsu bankas karti," turpina Kārlis Svilāns. "Tas atšķiras no valsts uz valsti, kā banku kartes var izmantot visādas transakcijās, vai ar kādiem dāvanu kuponiem. Ir vairāki veikali, kas neprasa pilnu kredītkartes informāciju, pietiek ar numuru." "Ja vadāt informāciju krāpnieku lapās, tad uz katru taustiņa spiedienu, katru simbolu, ko ievadāt, visu laiku uz serveri aiziet visi dati, ko ievadījāt. Ja paspējāt ievadīt kartes numuru un neko vairāk, ar to pietiek, lai nozagtu naudu no jūsu kartes. Tāpēc, pat ja nenospiedāt pogu "sūtīt", tie dati tāpat ir nosūtīti uz serveri. Momentā bloķējiet karti, ja atklājat, ka esat tikai ievadījuši kartes datus," mudina Elviss Strazdiņš. "Atnāk  ziņojums par sūtījumu, kam jāveic priekšapmaksa vai muita jāmaksā. Internetā ievada daļu kartes numura un saprot, ka tā ir krāpnieku lapa, ar to pietiek, lai zagtu datus no kartes. Uzreiz jābloķē." Ja parādās paziņojums "šī lapa ir bīstama", to nevajag ignorēt.  "Piemēram, ieejat "Swedbank", pēkšņi parādās paziņojums "šī lapa ir bīstama", visticamāk, tam ir iemesls," norāda Elviss Strazdiņš. "Ja ieejat "amazon" un ir  saglabāti karšu dati pārlūkā, un ignorējat paziņojumu par bīstamību, kad veiksiet pirkumu, automātiski ievadīsies karšu dati un tie aizies krāpniekiem."

Šodien pastaigāsimies pa pļavām un mežiem, kuros sastopamas dažādas lakstaugu un koku sugas, bet tam visam pa vidu savu vietu ir atradušas arī sēnes. Augiem nav vokālās dotības kā dzīvniekiem un cilvēkiem, augiem nav kāju, kas ļauj tiem aizbēgt no apdraudējuma, taču tas nenozīmē, ka augi nespēj sevi pasargāt un nespēj sazināties savā starpā. Esam raidījumā skaidrojuši, vai augiem ir apziņa. Turpinām iepazīt augu noslēpumaino pasauli, tuvāk iepazīstot augu spējas pretoties slimībām un sazināties savā starpā. Kā tas notiek? Vai varam teikt, ka zem mūsu kājām ir ļoti jaudīgs interneta tīkls, par kura eksistenci ilgi nenojautām? Ļoti iespējams, ka sēņu spēks ir vēl varenāks nekā līdz šim esam iedomājušies. Lai gan jau ilgāku laiku populārzinātniskās un pat fantāziju grāmatās tiek stāstīts par sēņu pavedienu jeb hifu veidotu apakšzemes tīklu, kas būtu pielīdzināms interneta tīklam, tagad soli pa solim zinātnieki tam gūst arī eksperimentālus pierādījumus. Vēl vairāk, iespējams, ka mikorizas sēnes, kas veido kopdzīvi ar augiem, šādu interneta tīklu var lietot, lai palīdzētu augiem, piemēram, pārraidīt brīdinājuma signālus par tuvojošos kukaini un tādējādi uzlabot augu aizsargspējas pret uzbrucējiem. Pierādījumus šim cenšas rast pētnieki arī Latvijā. Skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents un Latvijas Biomedicīnas pētījuma un studiju centra pētnieks, projektu vadītājs Zigmunds Orlovskis. Visu vasaru norit akcija “Darām pļavu kopā!” Dabiskās pļavas saglabājušās vien 0,9% Latvijas teritorijas, taču, lai situāciju uzlabotu, Latvijas Dabas fonds ap Jāņu laiku sāka akciju “Darām pļavu kopā!”, kurā aicināja iedzīvotājus iesaistīties savvaļas augu sēklu vākšanā. Fonda pārstāvji norāda, ka interese par ievācamo augu sēklu sarakstu un instrukcijām ir liela, taču reālo rezultātu varēs novērot vēlāk, jo tieši šobrīd ir īstais savvaļas augu sēklu ievākšanas laiks. Plašāk par to, kā savvaļas augu sēklas atrast un ievākt un kādiem mērķiem tās kalpos, stāsta botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova.  

Interneta žurnāls "Satori.lv" ir Latvijā vecākais interneta kultūras portāls, kurš dibināts 2003.gadā. Par pieredzi un pagrieziena punktiem portāla attīstībā, un pašreizējām vērtībām, Kultūras rondo pārrunājam ar interneta žurnāla veidotājiem.   Domājam par to, kas mainījies, kas nācis klāt un kas vēl varētu būt 20 gadu pastāvēšanas laikā. Jaunas idejas, teksti, publicistika, arī "Satori" nometnes un festivāls. Studijā publiciste, tulkotāja un "Satori.lv" redakcijas locekle Santa Remere, "Satori.lv" galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners un Interneta žurnāla "Satori.lv" redaktors Andrejs Vīksna. Interneta žurnāls "Satori" 18.augustā Dailes teātra vasaras dārzā atzīmēs savu 20. dzimšanas dienu ar vienas dienas festivālu un plašu bezmaksas kultūras programmu. Festivāla plašajā bezmaksas programmā notiks lasījumi, koncerti, darbnīcas un vērtīgas sarunas. To apmeklēt aicināts ikviens.

Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Sazināmies ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvi, majoru Jāni Slaidiņu un bijušo Latvijas vēstnieku Francijā, Latvijas Ārpolitikas insititūta vecāko pētnieku Imantu Lieģi. Ierakstā uzklausām Viktoriju Strazdas, kura dzīvo Francijā. Gruzijas varas diskrētais slepkavnieciskums Pirmdien, 3. jūlijā, tiesa Tbilisi turpina izskatīt Gruzijas eksprezidenta Mihaila Saakašvili lietu, kurā viņš apsūdzēts par amata pilnvaru pārsniegšanu, izklīdinot opozīcijas protesta demonstrāciju 2007. gadā. Apsūdzētais piedalījās sēdē attālināti – no privātās klīnikas, kurā šobrīd tiek turēts apcietinājumā. Ekrānā redzamais vēlreiz apliecināja, ka kopš 2021. gada oktobra ieslodzījumā turētā eksprezidenta veselības stāvoklis nav normāls. Saakašvili ir ārkārtīgi novājējis; kā apgalvo viņa tuvinieki, eksprezidents zaudējis 60 kilogramus - pusi no sava agrākā normālā svara. Viņi pauž aizdomas, ka ieslodzītais ticis saindēts. Ārsti brīdinājuši, ka viņa dzīvībai draud briesmas, kamēr Gruzijas varasiestādes apgalvo, ka Saakašvili tiekot atbilstoši aprūpēts. Organizācija „Amnesty International” nodēvējusi notiekošo par „acīmredzamu politisku izrēķināšanos”. Visasāk uz notikušo reaģējusi Ukraina, kuras pilsonis Mihails Saakašvili ir kopš 2015. gada. Prezidents Volodimirs Zelenskis publicējis tvītu, kurā apsūdz Maskavu kādreizējā Gruzijas līdera slepkavošanā ar Tbilisi valdības rokām un atgādina, ka Ukraina lūgusi izdot tai eksprezidentu. Gruzijas vēstnieks Kijivā izsaukts uz Ukrainas Ārlietu ministriju, kur viņam izteikts aicinājums 48 stundu laikā doties uz savu valsti, lai apspriestos ar savu valdību. Tas, protams, saistāms ar arī vispārējo Kijivas un Tbilisi attiecību stāvokli, Gruzijas pašreizējai varai nepievienojoties pret agresorvalsti Krieviju noteiktajām sankcijām. Francijā atkal liesmo Vairāk nekā miljards eiro zaudējumu uzņēmumiem, valsts iestādēm un privātpersonām; vairāk nekā 1100 nodedzinātu vai bojātu ēku, vairāk nekā tūkstotis izlaupītu, izdemolētu vai aizdedzinātu banku filiāļu, veikalu, kiosku, pasta nodaļu, vairāk nekā 5600 sadedzinātu automašīnu. Vairāk nekā 3300 arestēto, vairāk nekā 700 cietušo, viens bojāgājušais. Tāda ir bilance nekārtībām, kuras uzliesmoja Francijā pēc tam, kad 27. jūnija rītā Parīzes piepilsētā Nantērā dzīvību zaudēja septiņpadsmitgadīgais Naels Marzuks, Ziemeļāfrikas izcelsmes imigrantu atvase. Notikušā apstākļi vēl tiek izmeklēti, taču skaidrs ir tas, ka viņa nāves iemesls ir policista raidīta lode. Jaunais cilvēks, lielā ātrumā stūrēdams mersedesu ar Polijas numura zīmēm pa sabiedriskā transporta joslu, nepakļāvās policijas patruļas prasībai apstāties, vairākkārt pārkāpa satiksmes noteikumus, līdz galu galā bija spiests apstāties satiksmes sastrēguma dēļ. Tomēr kad policists, notēmējis uz viņu pistoli, pavēlēja Marzukam izslēgt dzinēju un pacelt rokas aiz galvas, viņš atkal mēģināja uzsākt braukt un saņēma liktenīgo lodi. Jau tās pašas dienas vakarā sākās nekārtības, kas pārņēma ne tikai Nantēru, pēc tam Parīzi un tās apkārtni, bet izplatījās arī citur valstī, tai skaitā Francijas aizjūras īpašumos. Nekārtību dalībnieki uzbruka ne vien policijas iecirkņiem, bet arī citām valsts un pašvaldību iestādēm. Veikalu un citu komerciestāžu postīšanas motīvs, protams, bija arī zagšana un vandālisms. Naktī uz 2. jūliju notika uzbrukums Parīzes piepilsētas L'Aj-le-Rozas mēra privātmājai, kura laikā cieta viņa sieva un bērns, ko prokuratūra kvalificējusi kā slepkavības mēģinājumu. Tiek atzīmēts, ka uzbrukumos un postīšanā piedalās sevišķi daudz nepilngadīgo. Valdība reaģēja ar plašu policijas spēku mobilizāciju un skarbu retoriku, premjerministrei Elizabetei Bornai Nacionālās Asamblejas sēdē aicinot pieņemt bargākus likumus, sevišķi attiecībā pret vecākiem, kuru nepilngadīgās atvases piedalās nekārtībās. Šīs nedēļas sākumā pilsoņi pulcējās pie pašvaldību ēkām mītiņos, pieprasot pārtraukt postīšanu, tajā pašā laikā nekārtības sāka noplakt. Īpašu uzmanību izraisījušas līdzekļu vākšanas kampaņas, kuras uzrāda zināmas tendences. Kontā, kuru labējais politiķis Žans Mesjā atvēra atbalsta vākšanai Marzuku nošāvušā policista ģimenei, visai drīz tika savākti vairāk nekā miljons eiro. Tikmēr nošautā ģimenei savāktais atbalsts ir apmēram 350 000 eiro. Quo vadis, Jevgeņij Prigožin? Pirmdien pēc nedēļu ilgas klusuciešanas publiskajā telpā atkal parādījās privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” vadonis un pusotru dienu ilgušā dumpja sarīkotājs Jevgeņijs Prigožins. Balss ziņā sociālajā tīklā „Telegram” viņš pauda: „Es gribu, lai jūs saprastu, ka mūsu „Taisnīguma marša” mērķis bija vērsties pret nodevējiem un mobilizēt mūsu sabiedrību. Esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā nākotnē jūs redzēsiet mūsu uzvaras frontē. Paldies, puiši!” Kā zināms, pēc tam, kad Prigožina algotņu „saulgriežu maršs” apstājās pārsimts kilometru attālumā no Maskavas, pret viņu uzsāktā kriminālvajāšana tika izbeigta un viņam bija ļauts doties uz Baltkrieviju. Prigožina „puišiem” – „Vāgnera grupas” kaujiniekiem – savukārt tagad ir iespēja izvēlēties vienu no trīs iespējām: pāriet Krievijas Aizsardzības ministrijas dienestā, piebiedroties savam vadonim Baltkrievijā vai doties mājās. Saprotams, ka vislielākā interese ir par to, cik varētu būt to, kuri izvēlēsies otro variantu. Pasaules medijos parādījušies satelīattēli no kādas karabāzes Baltkrievijas dienviddaļā, kur dažu dienu laikā parādījušās daudzas teltis. Šī, iespējams, ir Prigožina privātās armijas jaunā dislokācijas vieta, un, ja tā, tad atliek vien minēt, kurp tālāk vedīs viņu ceļš. Tikām raidsabiedrība BBC veikusi eksperimentu Krievijā, apzvanot vairākus no „Vāgnera grupas” vervēšanas centriem. Uzdodoties par potenciāla algotņa radinieci, žurnāliste uzzinājusi, ka centri turpina darbību, pie tam līgumi tiekot slēgti joprojām ar „Vāgnera grupu”, nevis Krievijas militāro resoru. Tiesa, pēc visa spriežot, Prigožina avantūra būs liktenīga viņa izvērstajai mediju impērijai. 30. jūnijā Krievijas institūcija „Roskomnadzor” bloķēja tīmeklī Prigožina mediju holdinga „Patriot” resursus, un sestdien holdinga nozīmīgākās daļas, aģentūru RIA FAN, direktors Jevgeņijs Zubarevs paziņoja par darbības pārtraukšanu. Starp citu, holdinga „Patriot” daļa ir arī uzņēmums „Interneta izpētes aģentūra”, plašāk pazīstama kā „Prigožina troļļu ferma”. Var tikai minēt, kur sev pielietojumu atradīs šie dumpīgā oligarha rokaspuiši. Sagatavoja Eduards Liniņš.

How do you create an effective elevator pitch for your business? In this episode of the Small Business Tax Savings Podcast, Mike welcomes Brandon White about their four-part series, “Back of the Napkin to Business Plan and 11 Sides”. Brandon is an entrepreneur with two exists, lots of strikeouts, an angel investor, a former venture capitalist, and worked in Marketing at America Online.He started his professional career in technology as a pioneer on the Internet in 1996 as the Founder/CEO of Worldwide Angler, Inc. Worldwide Angler was recognized as the #1 social networking and e-commerce site for sport fishermen on the Internet. He bought the company back from investors in 2001 and led it to a successful exit a decade later to a large public media company. Tune in now and hear Brandon's advice on creating an effective elevator pitch and how to write your own back-of-the-napkin business plan![00:22] Back Of The Napkin To Business PlanMike is launching a four-part series with Brandon White on Back of the Napkin To Business PlanBrandon is an entrepreneur with two exits, a former venture capitalist, angel investor, and podcast host[01:12] Creating An Impactful Business PlanHe wrote his first business plan in 1995 which became the largest social networking and e-commerce site for fishermen on the internetA business plan can be broken down into people, market, funding, and productHis mentor advised him to get a product that solves a problem and sell it for more than it costsHaving a good elevator pitch that explains what the company does in an interesting way[08:40] A Step-by-Step Guide To Create A Business PlanA bad elevator pitch is too wordy and includes unnecessary detailsAn elevator pitch should be less than 15 secondsA business plan is needed and not just for first-time business ownersA business plan can be used as a guide for first-time business owners[19:08] Closing SegmentBrandon advises listeners to create an effective elevator pitch and how to write their own back-of-the-napkin business plan!Final WordsKey Quotes“Business isn't as complicated as people want to make it.” – Brandon WhiteConnect with Brandon through his:Website: https://brandoncwhite.com/LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/brandonwhite/YouTube: https://www.youtube.com/channel/UCabV9Rcw4MohWvTGr3OTzFwInstagram: https://www.instagram.com/brandoncwhite/?hl=en--------Podcast Host: Mike Jesowshek, CPA - Founder and Host of Small Business Tax Savings PodcastJoin Our Tax Minimization Program: https://www.taxsavingspodcast.com/taxIncSight Packages: https://incsight.net/pricing/Book an Initial Consultation: https://app.simplymeet.me/o/incsight/sale-------Podcast Website: https://www.TaxSavingsPodcast.comFacebook Group: https://www.facebook.com/groups/taxsavings/--------To find out more on this topic and many others visit our website at www.TaxSavingsPodcast.com. You can also give us a call at 844-327-9272 or send your questions to us at: Ask@TaxSavingsPodcast.com

Ovo su AI i ChatGPT alati koji će vam olakšati život, a neke od njih i sami već koristimo. Ubrzan razvoj umjetne inteligencije koji se odvio protekle dvije godine, urodio je širokim ekosustavom AI alata. Također, pojavom ChatGPT-ja, nastali su posve novi alati koji su ga integrirali u svoja rješenja.U epizodi komentiramo razne alate na području pretraživanja Interneta, pisanju, produktivnosti, svakodnevnog života - a nismo zaboravili ni dati vam pokoji savjet za bolje korištenje ovakvih alata. 0:00 O skrivenom ekosustavu korisnih AI aplikacija3:24 Tko je Marin Pavelić za ChatGPT?4:59 Koji alati vam mogu pomoći u pretraživanju Internta?6:39 Ako vas muči pisanje, ovi su alati za vas10:24 Znanstveni članak ne mora biti noćna mora12:33 Alat samo za LinkedIn influencere14:52 Koji alati ubrzavaju produktivnost?23:13 Alati koji će vam olakšati svakodnevni život32:57 Kako pravilno koristiti AI alate i ChatGPT?_______________Naše preporuke:

Vatikāna II koncila dokuments par plašsaziņas līdzekļiem Inter MIrifica saka, ka "Baznīca pieņem un atbalstu tos izgudrojumus, kas vistiešākā veidā skar cilvēka garīgās spējas un kas paver iespējas netraucēti nodot tālāk dažāda veida jaunumus, uzskatus un atziņas". Šeit īpaši izceļot presi, TV, radio, bet mūsdienās arī Interneta vides iespējas. Baznīca atpazīst mediju lielo labumu informācijas apmaiņā un garīgā bagātināšanā, ko tas piedāvā. Arī Baznīcas vēsts izplatīšanā. Bet vienlaikus norāda uz riskiem ja mediji ir ļaunprātīgi izmantoti. Tādēļ Baznīca iesaistās aktuālu problēmu risināšanā ar šo jaunu tehnoloģiju attīstību komunikācijā.

Vatikāna II koncila dokuments par plašsaziņas līdzekļiem Inter MIrifica saka, ka "Baznīca pieņem un atbalstu tos izgudrojumus, kas vistiešākā veidā skar cilvēka garīgās spējas un kas paver iespējas netraucēti nodot tālāk dažāda veida jaunumus, uzskatus un atziņas". Šeit īpaši izceļot presi, TV, radio, bet mūsdienās arī Interneta vides iespējas. Baznīca atpazīst mediju lielo labumu informācijas apmaiņā un garīgā bagātināšanā, ko tas piedāvā. Arī Baznīcas vēsts izplatīšanā. Bet vienlaikus norāda uz riskiem ja mediji ir ļaunprātīgi izmantoti. Tādēļ Baznīca iesaistās aktuālu problēmu risināšanā ar šo jaunu tehnoloģiju attīstību komunikācijā.

Jeste li se pitali kako izgleda jedan dan influensera? Koliko se svakodnevnica razlikuje od onoga šta vidimo na društvenim mrežama? Kako je kada te na društvenim mrežama prati 250.000 ljudi, a dolaziš iz sredine koja broji nekoliko desetina hiljada? U potrazi za odgovorima Mahir Sijamija razgovarao je sa bosanskohercegovačkom influencericom Ildom Humić.

Interneta platforma DIENA PĒC vienmēr ir uzskatījusi, ka komunikācija ir viena no būtiskākajām atslēgām uz panākumiem privātā un valsts līmenī. Pēdējos četrus gadus mēs esam šo kvalitāti likuši priekšplānā un savus viesus par to izvaicājuši. Šoreiz DIENA PĒC autors Kristaps Pētersons iztaujā Valsts prezidenta amata kandidātu, uzņēmēju un arhitektu Uldi Pīlēnu par komunikācijas nozīmi viņa dzīvē un karjerā.

Kada biste prosečnu mladu osobu pitali bez koje stvari ne bi mogla gotovo ni dana, verovatno bi većina na prvu pomisao rekla: mobilni telefon. Postoje brojni razlozi zbog kojih je taj odgovor razumljiv jer nam se na telefonu nalaze svi kontakti, fotografije, mnogi danas rade uz pomoć telefona, muziku slušamo preko telefona, a možda najvažnije – uz pomoć telefona (društvenih mreža i aplikacija) najčešće i najbrže komuniciramo. Pitanje je koliko mladih zna napamet brojeve telefona svojih najbližih ljudi, ako izuzmemo mamin ili tatin, a i zašto bi pamtili, kada je telefon baza svih podataka. Međutim, kada kažemo telefon, obično se misli i na internet – taj važan element naših života koji je posebno značajan mlađoj populaciji, takozvanoj Generaciji Z, koja gotovo da ne poznaje život bez interneta. Predstavnici Generacije Z su kroz čitavo odrastanje imali neograničen pristup internetu, u virtuelnom prostoru snalaze se možda i bolje nego u svojoj sobi, a navodi se i da su zbog toga pasivniji i manje komunikativni. Internet revolucija nam je donela novi pogled na komunikaciju, te čak i takozvani bumeri uživaju u mogućnostima koje pruža internet. Ipak, Gen Z je nešto više nego ostali zavisna od internet mreže i svojih telefona. Kako bih testirala da li će se i u kojoj meri moj dan promeniti, rešila sam da kao predstavnica Generacije Z (na granici sa Milenijalcima) jedan dan provedem bez interneta. *Već dva puta sam lomila ekran na telefonu pa otprilike znam kakav je osećaj biti par dana bez telefona, ali ne i bez interneta.* Tekst čitala: Snežana Katunac Autorka teksta: Marija Milić Tekst je dostupan na sajtu Oblakodera u rubrici Špijunka. Tekst je podržan od strane Europen Endowment for Democracy.

Populārzinātniskais izdevums “Lielā smaržu grāmata: smaržmīļiem visā pasaulē” izseko pa desmitgadēm, kā mūsdienu pasaulē mainījušās parfimēru radītās smaržas un to vēstījums. Saistību starp smaržu un stāstu pamanījusi rakstniece Dace Rukšāne, kura gan nesen iznākušajam romānam “Džikī”, gan triloģijas iepriekšējam romānam “Krieva āda” devusi smaržu nosaukumus. Attiecīgās smaržas rašanās stāsts ir būtiska romāna sižeta sastāvdaļa, saistība ar maņām arī rakstnieces valodu darījusi ļoti vielisku un juteklisku. Smaržas un stāsts! Saruna ar “Lielās smaržu grāmatas” tulkotāju un smaržzini Mariku Rozenbergu un rakstnieci Daci Rukšāni. Arvien biežāk grāmatu lappusēs slēpjas kvadrātkodi. Lasot kādu romānu, kvadrātkods var aizvest jūs uz „youtube” vietni. Un ja tā padomā, mērķis iesaistīt kādā stāstā iespējami daudz maņu literatūrā nav nekas jauns. Bērnu grāmatas papildina no lappusēm izkāpuši priekšmeti, fantāzijas romānos tiek zīmētas kartes. Grāmatu mākslas uzdevums ir lasītāju aizvest tekstam paralēlā ceļojumā. Dzirde, acis, tauste, un šķietami netveramākā no maņām – oža! Rakstniece Dace Rukšāne, gan nesen iznākušajam romānam “Džikī”, gan vēl nepabeigtās triloģijas iepriekšējam romānam “Krieva āda” nosaukumā likusi leģendāru smaržu nosaukumus. Vēl nepabeigtā romānu triloģija izstāsta 20. gadsimta vēsturi no sievietes skatu punkta. Nosaukumā liktās smaržas rašanās stāsts ir romāna sižeta būtiska sastāvdaļa, saistība ar maņām arī rakstnieces valodu darījusi ļoti vielisku un juteklisku. Valoda! Interneta vidē ir neskaitāmi blogi, kuros, kā man šķiet, radīta vesela valoda, kā sarunāties par to, par ko sarunāties ir grūti, jo smaržu izjūta cilvēkiem ir atšķirīga. Vienu no atpazīstamākajiem latviski lasāmajiem smaržām veltītajiem blogiem – „Seko degunam” – radījusi Marika Rozenberga. Pēc viņas pamudinājuma nesen latviski tulkots iznāca Francijā, 2018. gadā autoru kolektīva radītais izdevums “Lielā smaržu grāmata: smaržmīļiem visā pasaulē”. “Lielā smaržu grāmata” domāta tiem, kam ir noturīga interese par smaržām, un kuri vēlas saprast pamatjautājumus. Kopumā 11 nodaļās skaidrots: kā darbojas oža, kādas izejvielas tiek izmantotas smaržu radīšanai, aprakstīti zīmoli un parfimēri. Un tas ļauj pa gadsimtiem, tuvāk mūsdienām – pa desmitgadēm saprast kā  mainījušās parfimēru radītās smaržas un to vēstījums. Tieši tā – vēstījums, jo katra smarža vienmēr ir arī stāsts. Vai tas būtu zīmola mērķtiecīgi radīts smaržas stāsts, vai mīti un leģendas ap smaržas izgudrošanu, vai arī stāsti par slavenībām, kas tās lietojuši. Likās interesanti sarunā apvienot smaržzines Marikas Rozenbergas un rakstnieces un smaržu kolekcionāres Daces Rukšānes pieredzi, lai kaut mazliet pietuvotos saprašanai, kādas sakarības pastāv starp smaržu un stāstu.  Kā var aizrauties ar smaržu izzināšanu? - arī tas parasti ir stāsts.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” ceturtās sezonas 14. epizodi, kurā bijušie sportisti Kaspars Gorkšs, Jānis Blūms un Oļegs Sorokins tiekas iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole Alfa", lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:04:27 – šodien raidījumā; 0:04:28 – 0:43:05 – komandu "emocionālie līderi", kapteiņi un viņu loma 0:46:44 – 1:26:22 – kritika un uzslavas: līdzjutēji, žurnālisti, interneta komentāri...

Komunikacije su jedna od esencijalnih aktivnosti kompanije, a same komunikacije su se takođe menjale kroz periode tehnološkog napretka i razvoja. Milena Avramović Bjelica iz PR agencije Chapter4 nam je bila sagovornica u novoj epizodi Digitalk podkasta te smo pričali upravo o tome kako su internet,tehnologija i društvene mreže uticale na komunikacije, odnose sa javnošću i celu ovu industriju. Pričali smo o evoluciji komunikacionih kanala i njihovom uticaju na biznis, kako su sve složenije društveno-ekonomske okolnosti i globalizacija uticali na oblast komunikacije, te smo se naravno dotakli krizne komunikacije i uticaja novih tehnologja poput veštačke inteligencije na struku. Milena Avramović Bjelica, Co-Founder and Executive Director @ Chapter4 - https://www.linkedin.com/in/milena-avramovic-bjelica-0840a71a/ Teme u ovoj epizodi: - Uvod i predstavljanje - MIlenin background i počeci - Kako je PR izgledao na Mileninim počecima - Internet/tehnologija/društvene mreže: kako su uticale i promenile PR - Jednosmerna-dvosmerna komunikacija - Evolucija digitalnih kanala i njihov uticaj na biznis, šta se kroz koju mrežu komunicira - Globalni izazovi: sve složenije društveno-ekonomske okolnosti, globalizacija - Krizna komunikacija - Borba PR struke sa senzacionalizmom u medijima - Generacijski jaz - Važnost internih komunikacija: employer branding - Tehnologija za kraj: Chat GPT - Komunikacije i PR struka: trendovi za naredni period - Šta danas PR struka može da ponudi mladima Prijavite se na naš YouTube kanal: https://bit.ly/3uWtLES Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu - https://www.digitalk.rs Pratite DigiTalk.rs na društvenim mrežama: Facebook: https://www.facebook.com/Digitalk.rs Instagram: https://www.instagram.com/digitalk.rs/ Linkedin: https://www.linkedin.com/company/digitalkrs Veliku zahvalnost dugujemo kompanijama koje su prepoznale kvalitet onoga što radimo i odlučile da nas podrže i daju nam vetar u leđa: 1. Pokrovitelj podkasta: MTS - https://mts.rs/ 2. Partneri podkasta: - OTP banka - https://www.otpbanka.rs/ - kompanija Mastercard - https://www.mastercard.rs/sr-rs.html - Ananas - https://ananas.rs/ - kompanija Idea - https://online.idea.rs/ U Ideinoj online prodavnici unesite promo kod digitalk500 i očekuje vas 500 dinara popusta prilikom vaše online kupovine! 3. Prijatelj podkasta: Izdavačka kuća Finesa - https://www.finesa.edu.rs/ U ovoj epizodi podelićemo dve knjige ‘'Kako da dođete do moćnih ideja'' izdavačke kuće Finesa onima koji budu najbrži i najkreativniji sa komentarima, a možete nam slobodno pisati i na info@digitalk.rs i direktno nam uputiti komentar, sugestiju ili primedbu. Takođe, svi oni koji na Finesinom websajtu poruče knjige i unesu promo kod digitalk dobiće 10% popusta na već snižene cene izdanja na sajtu: https://www.finesa.edu.rs/

Aulas que duram só oito minutos, cursos curtos, totalmente digitais, sem data fixa para matrícula, programados para serem feitos via smartphone, com uso mínimo da rede de dados e memória dos aparelhos.  Será esse o futuro da educação inclusiva? Rangel Barbosa, VP de produtos da Cogna, conta como as edtechs mudam o ensino, criando novas experiências digitais.Links do episódioO livro “The Mom Test”, de Rob Fitzpatrick O documentário “Louis Armstrong's Black & Blues”, na Apple TV +A publicação “Educação em um cenário de plataformização e de economia de dados: problemas e conceitos”, do Comitê Gestor da InternetA pesquisa “TIC Educação 2021”, do NIC.BR, publicada em novembro de 2022O TED “Teachers need real feedback”, com Bill Gates_____FALE CONOSCOEmail: news@theshift.info_____ASSINE A THE SHIFTwww.theshift.info

Smagi dzelži, straujas kustības, robustums un saziņas kļūdas ar cilvēku - pieļauju, ka visai daudzi šādi iztēlosies robotu industriālā vidē. Taču šobrīd pasaulē straujiem soļiem uz priekšu iet kobotu izstrāde - robotu, kuri apmācīti darbam ar cilvēku.  Latvijā. Elektronikas un datorzinātņu institūtā, tapis robots, kas mazina lielo plaisu starp aukstu dzelzi - robotu un dzīvu cilvēku. Tas ir robots, kurš sajūt cilvēka pieskārienu un saprot ar žestiem rādītas cilvēka komandas. Vai tas nozīmē, ka nākotnē varam gaidīt humanoīdu izstrādi arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Elektronikas un datorzinātņu institūta vadītājs vadošais pētnieks Modris Greitāns, kā arī šī institūta pētnieks Jānis Ārents un zinātniskais asistents Pēteris Račinskis. Vai roboti nākotnē spēs arī paši sevi salabot? Cilvēki izstrādā robotus, lai atvieglotu sev darbu, taču arī roboti kādā brīdī var nolietoties vai sabojāties. Tad rodas jautājums - kas notiek tālāk? Vai šāda robotizēta iekārta vienkārši tiek izmesta ārā, vai arī robots pats sevi var atjaunot un darboties neierobežotu laiku. Kādas ir robotu prasmes šobrīd sevi saremontēt un kādas būs  tendences nākotnē? Mēģinājumi panākt, lai roboti spētu saremontēt paši sevi, turpinās jau labu laiku. Interneta dzīles atklāj arī dažādus eksperimentus, kas veikti, lai pārbaudītu robotu spēju atjaunoties. Bet jautājums - vai tas turpinās tikai eksperimentālā līmenī, lai saprastu, kā to kādreiz varēsim pielietot praktiski, vai tomēr tas kaut kur jau ir iedzīvināts praksē? Plašāk skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātņu fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko. Izskatās, ka diemžēl vai varbūt par laimi līdz praktiskam rezultātam mums vēl būs jāpagaida. Internetā publicētajos eksperimentālajos video robotu pašatjaunošanās spēja tiek pārbaudīta ar dažādu mehānisku ietekmi, piemēram, robotizētajai iekārtai iedur ar kādu asu priekšmetu vai izdara kādu iegriezumu. Bet kā tas kādreiz būtu reālajā dzīvē? Vai robots atjaunotos tad, kad tas justu, ka drīz beigs darboties, kad kāds tam būtu uzkāpis ar kāju virsū vai veicis citu bojājumu?

V epizodi #90 je bil moj gost Mladen Borovič, profesor na fakulteti za računalništvo in informatiko v Mariboru. V epizodi se dotakneva naslednjih tematik: Življenjska pot, spletna tehnologija, super računalništvo Učenje umetne inteligence in definicija Problem uskladitve umetne inteligence Avtonomna vožnja Moralne odločitve inteligence UX, algoritmi in priporočljivi sistemi Napake uporabniške izkušnje Netflixa in deepfake Skrivanje algoritmov in novi zakoni Koliko dodane vrednosti ima fakulteta Strojno učenje, Transformer, Turingov test AlphaTenzor, nevronska mreža Človeška zavest ============================= AIDEA Newsletter: 5 zanimivih linkov, vsak petek ============================= Pridruži se kot podpornik kanala AIDEA

Kako izgleda komunikacija na društvenim medijima, šta su sponzorisane vesti i kakva je snaga "klika", koje aplikacije i influenseri su dominantni, ali i brojnim drugim aspektima medijske pismenosti razgovarali smo sa Anom Bellotti Družijanić, direktorkom digitalnog razvoja u Danasu i Danielom Bukumirovićem, direktorom razvoja novih medija u United grupi. Ova epizoda podkasta realizovana je u okviru projekta "Izbalansiraj svoj unos informacija". Projekat se realizuje u okviru Programa malih medijskih grantova koji finansira Ambasada SAD a administrira Nezavisno udruženje novinara Srbije. Stavovi, mišljenja i zaključci izneseni u projektu nužno ne izražavaju stavove NUNS i Ambasade SAD već isključivo autora. Novu epizodu podkasta možete da gledate i na Jutjubu . Ako Vam se dopala ova epizoda, pratite nas i želite da nas podržite, možete to učiniti članstvom u Klubu čitalaca Danasa na ovom linku: https://klub.danas.rs/ Kao članovima našeg Kluba svako veče ćemo vam na mejl adresu slati PDF izdanje Danasa, pre nego što se taj broj pojavi na kioscima. A ako Vam je papir ipak draži, možete se pretplatiti i na naše štampano izdanje: https://www.danas.rs/pretplata/ Hvala što pratite naš rad. Vaš Danas

Cilvēka organisms sastāv no miljardiem šūnu - mikroskopisku organismu, kuri savā starpā veido savu sociālo dzīvi. Lai tik sarežģīts organisms kā cilvēks spētu funkcionēt, šūnām ir jāspēj sadarboties. Līdzīgi kā cilvēku saziņā, arī šūnas sadarbojas. Kā šūnas sazinās savā starpā, par ko tās "runā" un kā šajā organisma šūnu komunikācijā izpaužas svešās šūnas, piemēram, vēža šūnas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Inese Čakstiņa-Dzērve, bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadošā pētniece, kura šobrīd atrodas Bostonā (ASV) kā Fulbraita stipendiāte, un Una Riekstiņa, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore farmācijā. "Pirmais, kas jāsaprot, ka mūsu šūnas nav vienpatņi. Ja mūsu šūnas būtu vienpatņi, mēs nevarētu eksistēt. Līdz to, lai mūsu organisms varētu eksistēt, mūsu šūniņām ir jābūt kā sabiedrībā, visu laiku jākomunicē, viņam visu laiku jāsaņem signāli, jāatbild uz signāliem," skaidro Inese Čakstiņa-Dzērve. "Ja mēs runājam par šūnu sarunām, mēs varam runāt par diviem līmeņiem: viens līmenis ir šūnu savstarpējās sarunas, otrs līmenis, kas šūnā iekšā notiek. Tāpat kā mums, cilvēkiem, ir mūsu iekšējie dialogi un komunikācija ar apkārtējo vidi, tieši tāpat arī mūsu šūnām ir savi iekšējie dialogi, un arī komunikācija apkārt." "Mēs esam daudzšūnu organismi un mēs kā organisms varam pastāvēt tikai tādēļ, ka šūnas spēj koordinēti rīkoties, un šī komunikācija palīdz arī koordinēt šo rīcību - mums kā cilvēka organismam nodod signālus - mēs varam elpot, pārstrādāt enerģiju, kustēties, vairoties, mīlēt, izgaršot kaut ko. Tas viss ir šūnu komunikācijas rezultāts," pieblist Una Riekstiņa. "Atcerējās vēl vienu fantastisku šūnu komunikāciju piemēru. Pie dzimšanas, kad embrijam ir izveidojusies un nobriedusi elpošanas sistēma, kas ir pēdējā sistēma, kura vajadzīga, lai bērns varētu piedzimt. Visa savstarpējā šūnu komunikācija notiek - tiek padod signāls specifiskām šūnām, kas savukārt tālāk jau nodod signālu uz dzemdes sieniņu, kur savukārt dzemdes sieniņas muskuļi sapratīs - ā, tagad būtu laiks kontrahēties. Šāda vesela kaskāde ar komunikāciju, tas ir gandrīz kā nokoordinēt un uzrīkot dziesmu svētkus. Tagad es nododu informāciju te, te un te un kā tas viss mainās. Tas ir fantastisks piemērs šūnu komunikācijai," atzīst Inese Čakstiņa-Dzērve. Lai šūnas savstarpēji sarunātos un saprastos, vai ir kaut kāds koordinators, kas to sarunu diriģē, vai tomēr pašas šūnas spēj tik ļoti organizēties un saprasties, lai nav tā, ka pēkšņi visas runā vienlaikus vai pēkšņi klusē visas, kā tas dažreiz cilvēkiem gadās. vairāk saistīts ar neiroloģiju, ar smadzenēm. "Katrai šūnai ir specializācija. Tas mums ir ielikta šī programma organisma attīstības laikā, kā mums izveidoties embrijam un embrijā tālāk, veidojoties orgānu sistēmām, katrai jau ir ielikta programma, ko šī šūna darīs ļoti specializēti. Varētu teikt, ka šūnas jau sadalās pēc profesijām un tad katra rīkojas atbilstoši savai specializācijai. Piemēram, nekad no muskuļu šūnas negaidīs to, ko dara smadzeņu šūna," norāda Una Riekstiņa. Savukārt kā piemēru šūnu komunikācijas traucējumam Inese Čakstiņa-Dzērve mim multiplo sklerozi. "Labs piemērs, kur šūnu komunikācijas traucējumi tiešām ir vizuāli redzami, ir  diezgan drausmīga slimība - multiplā skleroze. Šūnas nevar nodot šo komunikāciju, un tāpēc arī cilvēkam ir šie klīniskie simptomi, ka ik pa laikam ir daļēja paralīze vai nekontrolētas kustības sākumā, kas beigās noved pie pilnīgas paralīzes. Tas ļoti smags gadījums, kurā mēs redzam, ja šūnas nekomunicē tā, kā tām jākomunicē, pie kā tas viss var novest," atzīst Inese Čakstiņa-Dzērve. Pētījums par lepras baktēriju lietderību aknu bojājumu ārstēšanā Interneta vietnē „ScienceDaily”, kur publicē pasaules vadošo universitāšu un pētniecības centru ziņas par jaunākajiem atklājumiem zinātnē, veselībā, vidē, tehnoloģijās un citās jomās, nesen laists klajā raksts par to, ka Edinburgas universitātes pētnieki ir atklājuši senas infekcijas slimības lepras baktēriju pozitīvo ietekmi uz aknu darbību. Vai tas nozīmē, ka nākotnē ar lepras baktērijām varēs ārstēt aknu bojājumus, vaicāju infektoloģei un hepatoloģei, Rīgas Stradiņa universitātes profesorei Angelikai Krūmiņai. Pirms skatām sīkāk šo jaunatklājumu, neliels dosjē par lepru, jeb kā to agrāk dēvēja – spitālību. Tā skar ādu un perifēro nervu sistēmu, tās simptomi attīstās lēni, un lepras slimnieks var gadiem ilgi dzīvot nenojaušot, ka ir sasirdzis ar šo kaiti. Lepru mēdz dēvēt arī par Hansena slimību, par godu  norvēģu ārstam Gerhardam Armaueram Hansenam, kurš pirms 150 gadiem atklāja lepras izraisītāju baktēriju.  Ar lepru arī nevar inficēties, sarokojoties vai sēžot līdzās šīs slimības pacientam, to nevar dabūt seksuālo kontaktu ceļā un māte dzemdējot, šo kaiti nevar nodot savam bērnam. Pasaulē ik pa laikam parādās jauni lepras gadījumi, un mūsdienās visbiežāk tas notiek piecās valstīs, norāda Angelika Krūmiņa. Tās ir Indija, Brazīlija, Indonēzija, Nepāla un Bangladeša. Latvijā - Baltijas valstīs pēdējais leprozorijs atradās Latvijā un tas darbojās Laidzes pagastā. Pacientu trūkuma dēļ tika slēgts 2007. Gadā. Rakstā interneta vietnē „ScienceDaily” teikts, ka Edinburgas universitātes Reģeneratīvās medicīnas centra speciālisti eksperimentējot laboratorijas apstākļos ar dzīvniekiem ir konstatējuši, ka baktērija, kura izraisa lepru, šūnu līmenī spēj ietekmēt bojātas aknas un palielināt šī orgāna reģenerāciju jeb atjaunošanos. Atklājumu vērtē infektoloģe un hepatoloģe Angelika Krūmiņa. Edinburgas Universitātes  speciālisti pauž domu, ja  lepras baktērijas palīdz aknām atjaunoties un vienlaikus nerada negatīvas sekas  laboratorijā esošajiem dzīvajiem dzīvniekiem, tad, iespējams, nākotnē šo pētījumu varētu izmantot, lai izstrādātu drošāku  ārstniecisko  metodi, kas atjauno novecojošas aknas un atjauno to bojātos audus

Danas sa vama zelim da podelim svoje iskustvo kako sam ja naucio da zaradjujem novac preko interneta. Sve je pocelo mojom kupovinom jednog Mastermind programa, gde sam naucio bitnu stvar, a to je "Prvo prodajte, pa tek onda kreirajte". I tako je sve pocelo.

We've watched watched #thorloveandthunder . Let's talk about it and the current state of the MCU.Welcome to the Drunken Ship Podcast! Tae, Jordan & Bryan discuss various topics involving nerd culture across the internetA quick and dirty episode of the podcast for you guys. ►Follow Drunken Ship:https://campsite.to/drunkenship►Personal Pages:■ Tae:- https://campsite.bio/taeinfinite■ Jordan: - https://www.twitch.tv/cybercalamity- https://twitter.com/Cyber_Calamity■ Bryan:- https://twitter.com/BryanArchilla- https://www.twitch.tv/bryanbrownyMusic By Ryan LittleSoundCloud - https://soundcloud.com/iamryanlittleYouTube - https://www.youtube.com/c/RyanLittle2014#thorloveandthunderreview #mcu

Nemanja Antić je gost Vladimira Stankovića u 61. epizodi podcasta Biznis Priče.

Covid-19 ierobežojumu atcelšana neviļus liek sabiedrībai atslābt. Taču vai šāds atslābums nozīmē, ka pandēmija ir beigusies. Vai pandēmijas beigas epidemiologu datos sakrīt ar pandēmijas beigām mūsu sajūtās?  Kā beidzās mēra epidēmija, spāņu gripa un citas sērgas senatnē, kurš izlēma, ka epidēmija beigusies, un kāpēc un kā mūsdienās nosaka, ka epidēmijas un pandēmijas beigušās, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta docente, Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete un epidemiologs Ņikita Trojanskis. Pandēmijas laiks saasināja spriedzi sabiedrībā Teju ikvienā draugu, radu, kolēģu lokā ir virmojušas diskusijas par Covid-19 izcelsmi, izpausmēm, ārstēšanu, vakcinēšanos, bet visnežēlīgākā vārdu apmaiņa noteikti notikusi interneta vidē. Vai ir pamats domāt, ka sabiedrība pandēmijas laikā kļuvusi agresīvāka un kā pēc tā? Agresija allaž bijusi interneta diskusijās, komentāru vietnēs kā viena no galvenajām reakcijām, kas ietver gan dusmas, gan aizvainojumu, netaisnības  izjūtu, riebumu, aizkaitinājumu. Covid pandēmija nepašaubāmi bija viens no spēcīgiem palaidējmehānismiem agresijas izpausmēm interneta vidē. Rīgas Stradiņa universitāte izveidoja digitālo  pētniecības rīku „Interneta agresivitātes indekss”, lai  noteiktu gan virtuālajā  vidē sabiedrības nelāgā noskaņojuma izpausmes, gan arī pētīja, kādi jaunvārdi radās pandēmijas laikā. Par to stāsta   Rīgas Stradiņa universitātes profesore un Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne

Lietojamība, pieejamība un ilgtspēja – trīs vaļi, uz kuriem balstās veiksmīga e-komercijas prakse. 2021. gads esot bijis e-komercijas uzvaras un visu laiku labāko rādītāju gads, ja neņem vērā nepatikšanas ar piegādēm. Protams, daudzējādā ziņā pateicoties Covid-19 pandēmijai. Vai e-komerrcijas uzvaras gājiens turpināsies arī šogad? Par šī brīža e-komercijas veiksmēm un neveiksmēm saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: „Printful” mārketinga vadītājs Raitis Puriņš, „Mozello” vadītājs Kārlis Blumentāls un „Omniva” pārdošanas vadītājs Māris Kuļikovskis. Raidījuma viesi piekrīt, ka aizvadītais gads bijis izaugsms gads e-komercijai un arī mainījis cilvēku iepirkšanās paradumus. iespējams, daudzi kaut ko pirmo reizi nopirka internetā un saprata, cik tas ērti. "Cilvēki, kas iepriekš neizmantoja iepirkšanos internetā, tagad iemācījās to darīt un viņi redz, cik tas ir ērti. Daudzi no viņiem vairs neatgriezīsies iepriekšējā situācijā. Līdz ar to pasaule būs mainījusies," norāda Māris Kuļikovskis. Viņš arī bilst, ka daudz uzņēmumi aizvadītajā gadā veidojuši savus e-veikalus. Arī iedzīvotāju aptaujas liecina, ka cilvēki turpinās iepirkties internetā, lai arī ir pieejami veikali klātienē. Arī tirgotāji dara visu, lai e-komercija būtu ērtāka un pieejamāka. Kārlis Blumentāls tomēr domā, ka cilvēki dosies uz veikalu klātienē, lai var preci pasmaržot, aptaustīt, pielaikot. Interneta veikaliem ir izaicinājums radīt pārliecību, ka prece patiks, derēs un arī cilvēks to saņems laikā. Iepirkšanās klātienē nepazudīs, bet būs izmaiņas. Iespējams, veikalā klātienē būs tikai paraugi, bet viss preču klāsts būs pieejams internetā. Klātienes tirdzniecība nepazudīs, bet uzsvars uz e-komerciju būs lielāks. Kārlis Blumentāls arī norāda uz e-veikalu kļūdām preču piedāvājumā. "Svarīgi, lai produkts tiktu parādīts detalizētos attēlos, ar labu, iedvesmojošu aprakstu, lai pircējs varētu veikt izvēli. Bieži redzam, ka bildes ir izplūdušas, bildes nav vispār un apakšā rakstīts, ka tas, ko jūs saņemsiet, var atšķirties no attēlā redzamā. Kāda var būt lietotāja pieredze," norāda Kārlis Blumentāls. "Vēl viena liela kļūda ir, kas īpaši aktuāla ir Baltijā, ka parādās ziņojums, ka nevis uzreiz vari samaksāt, bet menedžeris ar jums sazināsies dažu dienu laikā, pārbaudīs pasūtījumu un tad varēsiet nopirkt. Mēs esam modernā laikā, tā ir akmens laikmeta pieeja, no kuras vajadzētu izvairīties, jo cilvēki grib pirkti interneta veikalos, kur var uzreiz veikt pasūtījumu un samaksāt. Tas nozīmē, ka pasūtījumu apstrādās ātrāk un arī preci saņems ātrāk. Tas ir arī iemesls, kāpēc cilvēks iet uz fizisku veikalu, viņš aizbrauc un uzreiz saņem preci," turpina Kārlis Blumentāls. Savukārt Raitis Puriņš min trīs iemeslus, kāpēc izvēlēsies starptautisku un pieredzējušu interneta tirgotāju nevis lokālu veikalu. Tā ir informācijas pieejamība, jo nevar būt par daudz informācijas par produktu. Ir jārada drošība, ka tas krekls derēs. Atgriešana atpakaļ bez maksas ir drošums. Otra lieta, ir ātrums. Bieži preci no "amazon" Vācijā var saņemt ātrāk, nekā no internetveikala Latvijā. Viņiem ir ātra loģistika un viņi arī parādīs, kad sūtījumu saņemšu. Cik Latvijas veikali var to pateikt? Trešā lieta ir mobilās iekārtas – telefonā to ir grūtāk izdarīt. Ilgi nespēlēsies, jo mazāk, jo labāk.  Trīs faktori – drošības, ziņas par pakalpojumu un ērta lietošana.

Do Facebooka, Twitterja, Instagrama in nekaterih medijev v Rusiji v tem trenutku ne morete dostopati po običajni poti. Lahko pa prek omrežja Tor. Kaj je Tor, koliko znanja potrebujemo za dostop do prepovedanih omrežij in zakaj se Rusija lahko odklopi od svetovnega spleta? Razpravljamo tudi o izrazih, ki so se v javnosti pojavili zaradi vojne v Ukrajini: kaj je kibernetska vojna in kdo so hektivisti, čeprav strokovnjaki pravijo, da se je prva prava kibernetska vojna že zgodila ob prevzemu Krima, ko so ruski hekerji četrtini prebivalcev Ukrajine izklopili električno omrežje.Zapiski: 1. Rusija in internet

Covid pandēmija ir izgaismojusi vienu no mūsu sabiedrības īpatnībām spilgtāk nekā jebkurš cits notikums līdz šim. Šis fenomens ir ārkārtīga sabiedrības sašķeltība teju ikvienā jautājumā. Ar atšķirīgiem viedokļiem un dažādām patiesībām ir pilni sociālie tīkli un tie sniedzas pāri vakcinēšanās un epidēmijas jautājumiem. Tie skar gan 5G tīklu, gan vēlēšanas, pat mūsu planētas forma ir apspriesta. Vai tas nozīmē, ka dzīvojam laikā, kad ikviens viedoklis pretendē uz patiesību, pilnīgi degradējot simtiem gadu kaltos zinātnes pierādījumos bāzētos principus un vai tas nozīmē, ka šie viedokļi ir jācenzē – jādzēš un jābloķē, analizē Dezinformācijas izmeklētāja Baltijas valstīs digitālajā izpētes laboratorijā "DFR-Lab" Nika Aleksejeva un komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska. Britu zinātnieki mudina necenzēt tādus ierakstus sociālajos tīklos, kas balstās nepatiesos faktos vai pseidozinātnē. Tā vietā labāk izveidot algoritmus, kas neļauj šim saturam sasniegt lielu auditoriju un pelnīt.  Nika Aleksejeva atzīst, ka nevajag cenzēt ierakstus sociālos tīklos, arī ne līdz galam pārbaudītai kvalitatīvai informācijai ir vieta informatīvajā telpā. „Ir nepieciešams saglabāt vārda brīvību, vienlaikus darot visu, lai uzlabotu informācijas kvalitāti,” norāda Nika Aleksejeva. Zinātnē visu laiku kaut kas mainās, kas ir bijusi patiesība vakar, var mainīt rīt. „Saprotu vēlmi cenzēt, jo arī pašu kaitina visas muļķības, kas jālasa. Bet tas ir neefektīvi un kaitīgi zinātnei,” atzīst Olga Procevska. „Neefektīvi, jo dezinformācija ir kā upe, ja noslēdz vienu gultni, tā atradīs citu un vienalga aizplūdīs pie cilvēkiem, kas to informāciju meklē. Kaitīga tajā ziņā, ka tas nerespektē zinātnes procesu, kas ir tāds, ka iepriekšējās patiesības visu laiku tiek izaicinātas un diezgan bieži tiek pierādīts pretējais. Kas bija absolūti zinātniski šķietami pierādīts un cieta patiesība vakar, var izrādīties nepatiesība rīt. Ko tad mēs darīsim, cenzēsim katru iepriekšējo?” Viņa vērtē, ka saprātīgākais risinājums ir izglītot cilvēkus, mācīt kritisko domāšanu, lai dezinformācija, kas ir publiskajā telpā, atrod mazāk dzirdīgas ausis, kā tas ir šobrīd. Olga Procevska uzskata, ka satura marķēšana, norādot, kā kādi tvīti vai video ir pseidozinātniski, ir neefektīva un izdara zinātnei lāča pakalpojumu, no sazvērestību teoriju piekritēju viedokļa: ja zinātnei ir vajadzīga politiska aizmugure, tā zinātne ir vāja, tur ir kaut kāda problēmā. Tas vēl vairāk diskreditē zinātni.   „Par cenzūru maldīgi uzskata, ka faktu pārbaudītāji nodarbojas ar cenzēšanu. Tā nav. Ja pieņemam, ka ir tiesības būt dezinformācijai informatīvajā telpā, un ir faktu pārbaudītāji, tās ir tādas pašas tiesības,” atzīst Nika Aleksejeva. „Tā ir normāla diskusija, ko cilvēki, kam pārmet dezinformāciju, uztver saasināti un sūdzas par to savai auditorijai.”   Nika Aleksejeva skaidro, ka cenzēšana ir tas, kā strādā tradicionālie mediji - ir redaktors, kāds „vārtu sargs”, kas nosaka, kāda informācija nokļūst publiskajā telpā. Mūsdienās, ja runājam par sociālajiem tīkliem, to dara algoritmi. Informācija mērķtiecīgi tiek nodota cilvēkiem, atbilstoši viņa interesēm, kā cilvēks to nemaz nevar izdarīt. „Jautājums, kā algoritmam vajadzētu ierobežot kādas informācijas parādīšanos. Algoritma uzdevums ir piedāvāt saturu, kas patīk. Tas var būt arī saturs, kas izraisa dusmas smieklus, pārsteigumu. Kaut kas jauns, kaut kas nedzirdēts, tāpēc arī rodas stāsti, kas neatstāj vienaldzīgu un sociālajiem tīkliem tie ir izdevīgi,” norāda Nika Aleksejeva. „Jautājums, vai tam tā vajadzētu turpināties. Ja uzraugām un regulējam medijus, vai tāpat nevajadzētu uzraudzīt arī algoritmu darbību? Varbūt sociālajiem tīkliem jābūt algoritmiskai atbildībai?” Facebook sadarbojas ar faktu pārbaudītājiem. Saturu nenoņem no platformas, tikai parādās uzraksts, ka tas ir maldinošs vai manipulatīvs.  Daudzi, kas Latvijā bijuši marķēti ar šādu atzīmi, aicina cilvēkus pāriet uz citām platformām, piemēram, Telegram, kur šādas kārtības nav. „Algoritmi ir relatīvi jauna lieta, bet ticība sazvērestībām un nepatiesībām ir veca kā pasaule. Cilvēki vienmēr ir stāstījuši šādus stāstus, un, visticamāk, tā ir daļa no tā, kā strādā mūsu prāts. Mūsu prāts meklē sakarības tur, kur to nav, mūsu prāts grib interesantus stāstus un barojas no tā, kā baktērijas no cukura. Mūsu prāts domā, ka mūs visu laiku kāds ved ap stūri un jāatrod kāda patiesība,” atzīst Olga Procevska.  Viņa ir skeptiska par satura marķēšanu, jo uzskata, ka tie kas grib, atradīs marķētu vai nemarķētu saturu tajā vai šajā platformā. „Ppat tad, ja algoritmi dara, kā mēs gribētu, tie vienalga paliek nepārredzami, tā ir necaurspīdīga sistēma, kas darbojas pēc biznesa loģikas lielā mērā. Tas joprojām paliek problemātiski. Domāju, ka risinājums ir nevis informācijas piedāvātāju pusē, bet patērētāju pusē, proti, informētāks, gudrāks, kritiski domājošāks patērētājs mūs varētu glābt,” bilst Olga Procevska. Neitrāla un objektīva žurnālistika mūsdienās Ja mēs paraugāmies uz dažiem pēdējā laika notikumiem, piemēram, bēgļu krīzi uz Baltkrievijas un Polijas robežas, militārajiem konfliktiem Ukrainā vai arī nogurdinošo Covid-19 pandēmiju, tad šos notikumus mēs simboliski varētu salīdzināt ar virpuļviesuli. Tie traucas cauri sabiedrībai, paraujot līdzi virkni emociju, un ļoti bieži šajā virpulī tiek ierauti arī mediji un žurnālistika, precīzāk izsakoties, - cilvēku skatījums uz medijiem. Aktuālo notikumo kontekstā medijiem piedēvēti daudzi apzīmējumi, tie saukti par “valdības ruporu”, daļa teiktu, ka mediji ir uzpirkti un tie nav ne uzticami, ne objektīvi, ne arī neitrāli. Šiem apzīmējumiem arī pievēršamies sarunā, lai saprastu, vai un cik lielā mērā žurnālistika var būt neitrāla un ko nozīmē objektivitāte. Stāsta Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs. Viņš norāda - jautājumus par to, ko žurnālistika var dot sabiedrībai un ko sabiedrība sagaida no žurnālistikas, aktualizē pat ne tik daudz viens konkrēts notikums vai krīze, tie drīzāk ir pastāvīgi jautājumi, arī šobrīd. Novērojams, ka dažkārt kopā tiek sajaukti vārdi “uzticams, objektīvs, neitrāls” medijs, lietojot tos kā sinonīmus, lai gan katrs apzīmē ko atšķirīgu. Piemēram, ja runājam par uzticamību, tad nesens Baltijas Mediju izcilības centra pētījums apliecinājis, ka pandēmijas laikā Baltijas valstu iedzīvotāji sabiedriskos medijus atzinuši par uzticamāko informācijas avotu, bet Latvijā no visām trim Baltijas valstīm uzticība sabiedriskajiem medijiem ir zemākā. Jānis Buholcs norāda, ka objektivitātes jēdziens kopumā ir ļoti diskutabls. Ja pieturamies pie definīcijas, tad objektīvs - tas nozīmētu kaut ko tādu, kas atbilst īstenībai un ir patiess. Un te rodas jautājums - vai mēs, būdami cilvēki, katrs ar savu pieredzi un vērtību sistēmām vispār varam kaut ko objektīvi pieredzēt? Tāpēc svarīgi paturēt prātā principu, pēc kura mediji darbojas.

When far-right terrorist Anders Breivik murdered 77 people, many of whom were children, court-appointed psychiatrists declared him insane. Many Norwegian members of the public were angry that a diagnosis of a psychotic disorder would mean he would not be held accountable for his crimes and might even be freed early. He told doctors that he was the leader of a military group at war with Norway, committed to racist, anti-Muslim ideas.Breivik himself rejected the "insanity defence", insistent that he committed the mass murders with the aim of achieving high-profile media coverage at his trial. This episode of Bad People wrestles with the problem of giving media platforms to terrorists, radicalised by the internetA second evaluation found him to be sane. This time psychiatrists said that his symptoms were due to a severe narcissistic personality disorder combined with pathological lying and therefore he was accountable for his actions.22 July 2011 forever changed Norway's relationship with homegrown extremism and it's hoped that the knowledge gained by psychiatrists about such terrorists will help to prevent future attacks.Warning: This episode contains descriptions terrorism, extreme violence and death, including the death of children. Archive credits: This episode includes audio from the United Nations, TEDx Talks and BBC NewsPresenters: Dr. Julia Shaw and Sofie Hagen Producer: Paula McGrath Assistant Producer: Simona Rata Music: Matt Chandler Series Editor: Rami TzabarCommissioning Producer: Hannah Rose Commissioning Executive: Dylan Haskins Commissioning Editor: Jason PhippsBad People is a BBC Audio Science Production for BBC Sounds #BadPeople_BBC

Un sākas "Rīta dziesmu topa" rezultātu izziņošana!

人物题Your favorite singer or bandA foreign star you want to see in personSomeone who speaks a foreign language wellA person who encouraged and helped youA person who has interesting ideasA person who made you happy when you were a child 地点题A historical buildingA trip you enjoyed with othersA park or garden you enjoyed visiting 物品题Something you brought from a tourist spotAn item of clothing you often like to wear 概念题A quiz show or a game showA water sportA prize you want to winAn advertisement you remember wellA practical skill you have learnt 事件题An occasion when you invited your family or friends to dinnerAn occasion when you got up earlyA time you had a call from a stranger A time you had the wrong informationA time you used the internetA time when the vehicle broken down in your tripA time you gave advice to othersA time a child did something that made you laugh

人物题Your favorite singer or bandA foreign star you want to see in personSomeone who speaks a foreign language wellA person who encouraged and helped youA person who has interesting ideasA person who made you happy when you were a child 地点题A historical buildingA trip you enjoyed with othersA park or garden you enjoyed visiting 物品题Something you brought from a tourist spotAn item of clothing you often like to wear 概念题A quiz show or a game showA water sportA prize you want to winAn advertisement you remember wellA practical skill you have learnt 事件题An occasion when you invited your family or friends to dinnerAn occasion when you got up earlyA time you had a call from a stranger A time you had the wrong informationA time you used the internetA time when the vehicle broken down in your tripA time you gave advice to othersA time a child did something that made you laugh