Podcasts about pavasaris

Žuvinto biosferos rezervate bunda gamta – pelkėse skamba paukščių giesmės, o laukymėse pasirodo pirmieji briedžiai. Jau girdime kukuojančią gegutę, o tarp medžių sušvinta ir pirmosios volungės – tikras pavasario ženklas. Laidoje kalbėsime apie pelkių reikšmę visai ekosistemai. Žuvinto biosferos rezervato ekologas Arūnas Pranaitis, kuris pasidalins savo pastebėjimais iš gamtos prieglobsčioVed. Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

Pavasaris ieskrienas, un ieskrienas arī aktīvisti, kas par savu hobiju un sportu izvēlējušies skriešanu. Tuvojas Rīgas maratons, kurā piedalīsies arī Edgars Šumskis, gargabalnieks, kurš nesen pārstāvēja Latviju pirmajā Eiropas skriešanas čempionātā, veicot pusmaratona distanci. Podkāstā "Ārpus kadra" viņš dalījās padomos jaunajiem skrējējiem, paskaidroja šīs disciplīnas nianses un neslēpa savu pieredzi. Sportacentrs.com podkāsts Ārpus kadra – katru trešdienas vakaru kanālā TV4, portālā Sportacentrs.com un visās populārākajās audio straumēšanas platformās. Ārpus kadra 2025. gadā uz priekšu dzen oficiālais KTM un MERIDA velosipēdu pārstāvis Latvijā AstraVelo, bet podkāstam veldzi nodrošina Akvile minerālūdens

Pavasaris – metas pasirūpinti daigais. Vieni juos augina patys, kiti perka iš jau patyrusių augintojų. Šiaulių rajono jaunasis ūkininkas Deividas Matjošaitis daržovių ir uogų daigus augina jau ilgiau nei 5-metį. Kaip sako ūkininkas, labiausiai pasiteisinusi jo idėja yra daigų prekyba elektroninėje parduotuvėje. Daigus išvežioja po visą Lietuvą, išskyrus Kuršių neriją.Turint pieno ūkį, lengvų kelių nebūna, reikia ieškoti geriausių sprendimų, kaip išsilaikyti. Tokį sprendimą rado Vytauto Lėckaus šeima. Pirmiausia Lėckų šeimos ūkis priklauso ūkininkų susivienijimui „Riebus pienas“, tai leidžia stipriau jaustis atstovaujant savo interesus. Be to, dalį pieno ūkininkai atiduoda supirkėjams, iš kitos dalies yra gaminami įvairiausi sūriai.Rubrikoje „Užsienio naujienos“. Biokuro gamybos apimtys ūkiuose plečiasi. Tunise ekologiški briketai pradėti gaminti iš alyvuogių išspaudų. Alyvuogės Šiaurės Afrikoje auginamos jau šimtmečius, tačiau energetikoje pradėtos naudoti palyginti neseniai. Ūkininko sūnus Jasinas Chelifis beveik dešimtmetį ieškojo būdų, kaip išgauti kuo pigesnį kurą. Ir visai neseniai – jam pavyko.Ved. Rūta Simanavičienė

Pavasaris ragina žemdirbius dažniau pasidairyti laukuose, džiūstant dirvoms pradėti įprastus darbus. Nors Dzūkijos žemėse žymiai sudėtingiau ūkininkauti, gaunami mažesni derliai, bet atkaklūs dzūkai žemės neapleidžia. „Tik žymiai pabrangusios trąšos, chemikalai ir kt. verčia daugiau skaičiuoti ir taupyti“, – svarsto Varėnos r. Dubičių žemės ūkio bendrovės vadovas Stasys Kėrys. Nuotaikas kitose šalies bendrovėse aptaria Žemės ūkio bendrovių asociacijos generalinis direktorius Jonas Sviderskis.Žemės ūkyje prasideda darbymetis, darbams atlikti reikia ir daugiau darbuotojų. Ūkiuose trumpam galima dirbti ir pagal sezonines darbo sutartis, ir teikiant paslaugas ūkininkams, miškininkams, bendrovėms vykdant individualią veiklą ar pagal paslaugų teikimo kvitus. Darbo inspekcijos Neteisėtos veiklos priežiūros skyriaus patarėjas Edgar Lisica įspėja, darbo santykiai turi būti įforminti tinkamai. Pasiteisinimo, kad dirbu tik vieną dieną, ar noriu pabandyti ūkio darbus – nėra. Gresia administracinė atsakomybė darbdaviui arba paslaugas teikusiam asmeniui.Didžiausias Europoje japoniškas sodas prieš 17 metų įkurtas Kretingos rajone. Mažučių kaime. Jį pradėjo ir dabar kasmet atvyksta toliau puoselėti, įgyvendinti naujų sumanymų 50 metų patirtį turintis meistras iš Japonijos Hajime Watanabe. Iki šiol 16-os hektarų plote ne tik akmenų rate išdėlioti akmenys, iškasti tvenkiniai, supiltos kalvos, pasodinta per 500 sakurų, spygliuočių ir lapuočių medžių, per 1000 bonzų ir kitų grožybių. Japoniško sodo tradicija čia toliau kuriamas grožis, įspūdingas visais metų laikais. Pavasarį jis suspindi sakurų žydėjimu, o rudenį – įvairiaspalviu lapų grožiu. Pasakoja japoniško sodo prižiūrėtoja Gražina Maštaraitė.Ved. Regina Montvilienė

Pavasaris – varliagyvių neršto metas, tačiau kaip jiems sekasi šiemet? Biologas Deivydas Makavičius aiškina, kada ir kaip pabunda varlės, kas lemia jų migracijos sėkmę ar žlugimą. Ar šylantis klimatas keičia jų įpročius, ar pavojingesnės tampa sausros ir žmonių veikla?Vytautas Uosis iš Šiaulių savivaldybės pasakoja, kaip jis sukūrė ir saugo varliagyvių nerštavietę, kaip ją prižiūri ir saugo varles nuo priešų?Ved. Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

Par veselību, pavasari, uzturu, ūdeni, gaismu un elpošanu! Par imunitāti, rūpēm par savu veselību! Par to, kas kaitīgs un kas veselīgs!

Ilgi gaidītais pavasaris daudziem saistās vai nu ar patikamo sajūtu, ka beidzot varam saulītē baudīt siltumu un ieelpot svaigumu, vai arī ar tā saukto pavasara nogurumu un vitamīnu trukumu. Interesanti, kāds šis laiks ir pašai dabai? Vai arī augiem jāsteidz uzņemt spēki pēc garās ziemas vai gluži pretēji - tie spēkpilni steidz augt un ziedēt, lai gādātu vēlāk augļus?  Ko augiem mūsu dārzos un savvaļā sniedz pavasaris ar cīruļputeņiem, salnām, pēkšņu karstumu un ilgu sausumu? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes vadošā pētniece Olga Sozinova.

Vai pavasaris būtu īstais laiks, kad uzlabot acu veselību? To vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un Bērnu redzes aizsardzības centra optometriste, Latvijas Universitātes pasniedzēja, „Gada optometriste 2024” Kristīne Kalniča-Dorošenko. Anda Balgalve aicina iet dabā un baudīt sauli, nelietojot saulesbrilles. "Kad saule lec, uz viņu droši var skatīties, to nevar darīt, kad viņa ir zenītā. Saullēktā un saulrietā, kad viņa ir tuvu horizontam, kur ir pārsvarā infrasarkanā gaisma un nav ultravioletā starojuma praktiski vispār, tas tikai nāk par labu mūsu acu veselībai un ne tikai acu veselībai, visam mūsu organismam, jo esam radīti zem dabiskās saules," norāda Anda Balgalve. Ārste atgādina, ka nevienā telpā, arī tajā, kur ir liels skaists logs bez aizkariem, ja ārā spīd saule, tāpat telpā nav pilna spektra gaisma, kas absolūti nepieciešama ne tikai acīm, bet visam organismam. Tāpat viņa bilst, ka ir liela saistība ar bezmiegu tam, ka pavadām pārāk daudz laika telpās. Dienā acīm nepietiek pilnā spektra gaismas, bet naktī un vakarā ir gaismas piesārņojums. Pilsētā ir daudz ielas gaismas, tāpat vakaros vēl pirms gulētiešanas cilvēki ieskatās telefonā, tas summāri neveicina miega kvalitāti. Optometriste Kristīne Kalniča-Dorošenko mudina iestatīt gan datoram, gan telefonam "nakts režīmu", kas ekrānu dara dzeltenīgāku un saudzē acis. Jaunākiem telefoniem izmaiņas var iestatīt, lai veic automātiski, nav katru reizi jāpārslēdz. "No zilās gaismas [kas nāk no ekrāna] samdzenes apjūk un domā, ka ir pusdienlaiks. Droši vien esam visi sajutuši, ja ir parastais zilais ekrāns, mēs varam sērfot un sērfot, un miegs nevienā acī. Pamēģinām tajā laikā palasīt grāmatu, tās būs bieži vien labākās miega zāles. Telefons vienkārši tur tonusu un neļauj izstrādāties melatonīnam, miega hormonam," skaidro Anda Balgalve. Kristīne Kalniča-Dorošenko saules brilles aicina izvēlēties, kas aizsargā arī no malām. Tās lielākoties ir sporta brilles vai autovadītājiem domātās brilles. Modes brilles ir vairāk aksesuārs, kur pat lēcas ne vienmēr aizsargā acis.

Rotko muzejā Daugavpilī jaunajā pavasara izstāžu sezonā līdzās spēcīgām personālizstādēm, kuras veidojuši mākslinieki Ritums Ivanovs un Iveta Šmita, kā arī Monako dzīvojošais britu gleznotājs un mecenāts Bazils Alkaci, apmeklētājus gaida vērienīga Latgales reģiona mākslinieku kopizstāde, kā arī Latvijas laikmetīgās grafikas izlase no Rotko muzeja krājuma un Latvijas laikmetīgās keramikas vecmeistaru – Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo – radošais dialogs.  

Pavasaris ir ļoti piemērots brīdis, lai savā piemājas dīķī uzāktu zivju audzēšanu pašu patēriņam. Vai tas ir izdevīgāk nekā pirkt zivis veikalā? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijas vadītājs Jānis Baltačs un zivsaimniecības eksperts Raivis Apsītis. Šobrīd, vēsā pavasarī, ir īstais laiks, lai dīķus “apsētu”, lai ielaistu zivju mazuļus dīķos, kā arī, lai sagādātu barību un visu vasaru audzētu zivis. "Zivis vest no audzētavas uz savu dīķi šobrīd ir pats labākais laiks, jo aukstāks ir ūdens, jo zivis vieglāk pacieš visas manipulācijas. Kad būs maijs vai jūnijs, kad visi sāk uz laukiem braukt un dzīvoties, un ierauga, ka vajadzētu zivis ves [ir pa vēlu]. Ja ūdens ir +20 grādi, zivis daudz vairāk patērē skābekli, viņas ir daudz grūtāk pārvietot, viņas ir daudz jutīgākas. Šobrīd ir pats labākais laiks, kamēr auksts ūdens, viņas vest uz saviem dīķiem," atzīst Raivis Apsītis. Bet asociācijai ir vērts pievienoties, ja zivis neaudzē rūpnieciski, bet tikai pašpatēriņam, lai dalītos pieredzē un arī lūgtu padomu kolēģiem vajadzības gadījumā. 1000 kvadrātmetru lielā dīķī pa vasaru var izaudzēt 100 kg zivis pašpatēriņam. Ģimenei tur ir krietni, ko regulāri ēst. Uzklausām arī zivju audzētāja pieredzi. Rinalds Rozenbergs zivju māju "Skangaļi" Cēsu novadā izveidoja pirms septiņiem gadiem. Sākotnēji viņam bija ideja audzēt zivis pašpatēriņam un tirgošanai, tagad īstenots Eiropas projekts, zivju mājā izveidota recirkulācijas sistēma un baseinos aug dekoratīvās un krāsainās Koi karpas un citi zivju mazuļi. Viņš arī stāsta, kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļauj zivju dīķu īpašnieki, un kādam jābūt dīķim, lai tajā audzētu zivis.

Tvirtinant Vyriausybės programos nuostatų įgyvendinimo planą, ūkininkų organizacijos abejoja naujos Regionų ministerijos steigimu, turi savų idėjų, kaip supaprastinti biurokratinį aparatą. Komentuoja Vytautas Buivydas, Lietuvos jaunųjų ūkininkų ir jaunimo sąjungos vicepirmininkas, Kristina Švedaitė, Vietos veiklos grupių tinklo pirmininkė.Rekordiškai šilta žiema privertė sukrusti daržininkus ir imti dairytis sėklų. Panevėžio rajono gyventoja Rima Bogaičiukienė sėklomis prekiauja jau 25 metus. Sako, veislių ir rūšių dabar tiek daug, kad pati ne visas savame darže ir spėja išbandyti.Verta žinoti. Kauniečių šeima Virgilijus ir Roma Šlipaičiai jau tris dešimtmečius rankomis iš vytelių pina krepšius. Pavasaris – metas, kai renkama medžiaga vasaros darbams. Pinant nužievintomis ir dar žieve dengtomis vytelėmis – skirtingi iššūkiai.Ved. Arneta Matuzevičiūtė.

Pavasaris – ne tik paukščių giesmės ir grįžtančių sparnuočių džiaugsmas, bet ir iššūkiai, kuriuos jiems sukuria žmonės. Ar pakanka tik inkilą iškelti, kad paukščiai galėtų sėkmingai perėti? Kaip keičiasi jų gyvenimas dėl kintančios gamtos ir žmogaus veiklos?O kaip pavasarį išgyvena vabzdžiai – kas juos žadina ir kuo jie minta, kai gamta dar tik bunda? Apie visa tai kalbamės su ornitologu Gediminu Petkumi ir entomologe Egle Vičiuviene. Pavasaris – metas stebėti, suprasti ir padėti!Ved. Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

Kaspara Daugaviņa atgriešanās Latvijas hokeja izlasē, Eduarda Tralmaka piecu punktu brīnums un rezultatīvākā Čehijas līgas spēlētāja tituls, Kristera Gudļevska labākā vārtsarga atzinība Vācijā, latviešu rekordskaits Nacionālajā hokeja līgā un kāpēc "Facebook" nenovērtē rakstus par hokeju - par to visu šonedēļ podkāstā "Ārpus kadra" viedoklis bija hokeja žurnālistam Jānim Matulim. Sportacentrs.com podkāsts Ārpus kadra – katru trešdienas vakaru kanālā TV4, portālā Sportacentrs.com un visās populārākajās audio straumēšanas platformās. Ārpus kadra 2025. gadā uz priekšu dzen oficiālais KTM un MERIDA velosipēdu pārstāvis Latvijā AstraVelo, bet podkāstam veldzi nodrošina Vytautas minerālūdens

Sausums un pasliktināta gaisa kvalitāte pavasaros ir īpaši raksturīgi Latvijai. Marts un aprīlis ir mēneši ar mazāko nokrišņu daudzumu, taču tā kā saule jau sāk krietni sildīt, iztvaikošana notiek arvien straujāk un apkārtējā vidē ūdens sāk trūkt. Ja ziemā ir bijusi bieza sniega kārta, kas kūstot rada lielu ūdens daudzumu, mēs jūtam ziemas slapjumu pavasarī. Ja šādas sniega kārtas nav, tad pirmā marta saule jau diezgan ātri visu žāvē. Nokrišņu pavasarī maz. Lai kāda būtu bijusi ziema, auksta vai relatīvi silta kā tas ir bijis aizvadītajā ziemā, ūdenstilpes - jūras, okeāni - ir atdzisuši, bet gaiss saulē kļūst arvien siltāks un šādā kombinācijā mazinās galvenais iztvaikošanas un atmosfēras ūdens avots. Ja gaiss ir siltāks par ūdeni, iztvaikošana tikpat kā nenotiek. Tas kas iztvaiko no, piemēram, saulē uzsilušas augsnes ir niecīgs daudzums un nopietni lietus mākoņi no tā var arī neveidoties. Bet lielās nokrišņu zonas - cikloni - rodas virs okeāniem un jūrām.  Protams, ka gaisa masu kustība mūsu reģionā vienalga ir haotiska un ļoti dinamiska, un gadās, ka pavasari ir arī diezgan lietaini. Bet tas ir reģionāli. Ziemeļu puslodē kopumā pavasaris ir sausākais gadalaiks.  Putekļu piesārņojums gaisā bieži vien rodas no pretslīdes materiāliem, kas kaisīti uz ielas un trotuāriem. Piemēram, ja Rīgā laikus saslaucītu ielas, mēs varētu no šī piesārņojuma izvairīties. Ar putekļu vētrām ir jārēķinās arī ārpus pilsētām. Parādoties arvien vairāk bezsniega vai mazsniega ziemām, putekļu vētrām šo piemēroto apstākļu kombinācija būs arvien biežāka. Bet ūdens tvaikiem gaisā ir ne tikai liela siltumietilpība, bet tā ir arī galvenā, visefektīvākā siltumnīcas efekta gāze Zemes atmosfērā. Ja mums nebūtu ūdens tvaiku gaisā uz Zemes, būtu par 10 līdz 15 grādiem aukstāks. Ūdens nodrošina 50 līdz 60 procentus no visas atmosfēras siltumnīcas efekta.  Cilvēki mēdz jautāt, ja jau ūdens tvaiks rada pusi no siltumnīcas efekta enerģijas uz Zemes, kāpēc mēs nerunājam par ūdens tvaika emisijas samazinājumu? To skaidro Rīgas Tehniskās universitātes pētniece doktore Ilze Vamža. Arī aizvadītās nedēļas laikapstākļu aktualitāte, kad ievērojami pasliktinājusies gaisa kvalitāte, arī lielā mērā ir saistīta ar sausu gaisu. Latvijā visbiežāk, ja gaiss kļūst netīrs, tas lielākoties ir no sīkajām cietajām daļiņām, kas ir putekļi, apkures, transporta un rūpniecības dēļ saražotie līdz galam nesadegušie materiāli, sīkās daļiņas. Iemesls, kāpēc tās uzkrājas gaisā, ir laikapstākļi - lēns vējš, sauss gaiss. Nedēļas nogalē laiks kļuva mitrāks, un lietus ir vislabākais gaisa attīrītājs šajā gadījumā. Katrs piliens krītot savāc putekļus, padara tos slapjus un noliek pie zemes. Bet vienlaikus ir parādījušās arī sezonālas pārmaiņas jeb sākusies alergēnu sezona. Bet sausums Apvienotajos Arābu Emirātos bieži ir sazvērestību teoriju centrā, ka tur jau par ikdienu ir kļuvusi laikapstākļu regulēšana, lai izraisītu lietu.  

Kaip niekada anksti koncertinį sezoną pradedantis Dady Was A Milkman turi naujienų – į „kepyklą“ atiduotas naujas vinilas, metų vyšnia ant torto gali tapti plokštelė iš akustinių koncertų ciklo. Pernai įvykusi pažintis su Latvijos gitaros virtuozu Gintu Smuku (Gints Smukais) subrandino akustinių koncertų seriją: „Tas kūrybingas žmogus, mano naujas draugas, jis ir elektroninius kūrinius perkėlė į akustinį skambesį. Kažkoks kosmosas, kai vienu instrumentu groja ir perkusiją, ir išlaiko ritminę dalį – žmogus groja kaip keturi instrumentai, o gitara viena. Man pačiam labai įdomu klausytis net pačių repeticijų, taip skambančių savo kūrinių dar negirdėjau, jaučiuosi tarsi būčiau mini koncerte“, – apie scenos partnerį pasakoja Ignas Pociūnas, Daddy Was A Milkman. Naują albumą atlikėjas pristatys vėliau, vasarą, Kalnų parke. Ved. Marius Andrijauskas

Ūkininkas Robertas Vaitiekūnas Biržų rajone jau daugiau nei du dešimtmečius laiko ir prižiūri bites, suka medų. Vyras apgailestauja, kad šios jo veiklos sūnus neplanuoja perimti, o jei norėtų baigti bitininkauti, parduoti avilius – nuostolinga.Mečislovas Ežerskis iš Kelmės rajone surinktų šakų savomis rankomis gamina unikalias lazdas. Jų sakosi pridrožęs jau daugiau nei šešis tūkstančius. Nesustoja kurti ir laukdamas 85-o jubiliejaus, o visus smalsaujančius pasitinka savo namuose įkurtame Lazdų muziejuje.Pavasaris - tvarkymosi metas. Verta žinoti rubrikoje - priminimas apie tai, kokios atliekos surenkamos stambių gabaritų atliekų surinkimo aikštelėse bei kaip daiktams galima padovanoti antrą gyvenimą. Pokalbis su Vilniaus apskrities atliekų tvarkymo centro Aikštelių eksploatacijos skyriaus vadove Aušra Kričeniene.Ved. Arneta Matuzevičiūtė

"Klasikā" uz sarunu aicinām izcilo baroka mūzikas interpreti, latviešu soprānu Guntu Smirnovu no Šveices, un mūsu tikšanās galvenais iemesls ir divi koncerti, kurus sniegs ansamblis Duo Poetico. Baroka mūzikas programma 3. augustā pulksten 20 skanēs akustiskajā koncertzālē "Īle", bet 4. augustā pulksten 17 – Ikšķiles Sv. Meinarda baznīcā. Ansambļa radošo kodolu veido divi mūziķi – Gunta Smirnova un armēņu vijolnieks Rafaels Ter-Sahakjans, kuriem šajā koncertprogrammā piebiedrosies arī ērģelniece Jekaterina Kofanova. Gunta Smirnova sadarbojas ar tādiem senās mūzikas lielmeistariem kā Renē Jakobs, Andrea Markons un Tons Kopmans. Gunta absolvējusi Bāzeles Senās mūzikas akadēmiju, vokālās prasmes pilnveidojusi arī Cīrihes Mākslu augstskolā. Dziedātāja uzstājusies Cīrihes un Bāzeles Operteātros, Amsterdamas Concertgebouw koncertzālē, Ķelnes Filharmonijā, Barselonas Liceja teātrī, kā arī ir regulāra viešņa Leipcigas Tomasa baznīcā. Šosezon Gunta dziedās arī Senās mūzikas festivālā Insbrukā, Senās mūzikas dienās Vācijas pilsētiņā Hernē un Leipcigas Baha festivālā. Rafaels Ter-Sahakjans ir daudzpusīgs mūziķis, kas vijoļspēli apguvis Lozannas un Lucernas Mūzikas akadēmijā Šveicē. Baroka vijoles prasmēs papildinājies pie Braiena Dīna. Vijolnieks regulāri uzstājas ar dažādiem Šveices orķestriem un kamermūzikas kolektīviem, piedalījies arī daudzu jaundarbu pirmatskaņojumos. Duetam koncertā pievienosies Bāzeles Sv. Pētera baznīcas galvenā ērģelniece Jekaterina Kofanova. Virtuoza mūziķe, starptautisku konkursu laureāte, kas regulāri koncertē visā Eiropā, sadarbojas ar daudziem pazīstamiem orķestriem un solistiem, kā arī ir koncertu sērijas Orgelmusik St.Peter Basel mākslinieciskā vadītāja. Akustiskajai koncertzālei "Īle" mūziķi izvēlējušies programmu, kas īpaši veltīta vācu barokam. Tajā satiekas divi ļoti nozīmīgi komponisti – Johans Sebastiāns Bahs un Georgs Frīdrihs Hendelis, kuri dzimuši vienā mēnesī, vienā gadā un pat ģeogrāfiski netālu viens no otra, taču dzīvē nekad nav satikušies. Programma pārsteigs ar to, ka itāļu operu un angļu oratoriju meistara Hendeļa mūzika šoreiz skanēs viņa dzimtajā vācu valodā. Izskanēs trīs no viņa pazīstamjām "Deviņām vācu ārijām", kas ir izsmalcinātas kamermuzikālas miniatūras ar slavenā dzejnieka Bartolda Heiniha Brokes tekstiem. Savukārt garīgās mūzikas ģēnija Baha vokālo daiļradi programmā pārstāvēs ārijas no viņa laicīgajām kantātēm ("Kāzu kantātes" BWV 202 un "Ganiņu kantātes" BWV 249a). Bet vairāku Baha skolnieku, kā arī viņa dēla Karla Filipa Emanuela Baha kompozīcijas programmas otrajā daļā ieskicēs vācu mūzikas stilistisko attīstību 18.gs.beigās. K.F.E. Baha kamerkantāte "Pavasaris" pārlikumā soprānam, vijolei un ērģelēm šajā koncertā izskanēs pirmo reizi. Sarunā ar Guntu Smirnovu – par komandas darbu un kontaktiem senajā mūzikā karjeras sākumā Šveicē un tagad, par svarīgu posmu dzīvē kā kora dziedātājai un praktisko dzīvi, kura bijusi pamācoša; par satikšanos ar Renē Jakobsu un lomu uzkrājumu; par to, kāpēc pārtrūcis diedziņš sadarbībai ar Latviju un kā tas atjaunojies; par koncertprogrammu Īlē un Ikšķilē; par Duo Poetico nosaukumu un mūziku, kas aizrauj un aizkustina pašus mūziķus, kā arī par ansambļa sastāvu un saspēli. Bet intervijas izskaņā – par kursu "Vēsturiskā dziedāšanas māksla", ko Gunta tiešsaistē pasniegs Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras studentiem, dziedāšanas ideāliem un ornamentēšanas noslēpumiem... Inga Žilinska: Mūsu iepriekšējā tikšanās notika pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem Bāzelē, kad studēji Schola Cantorum pie pieredzes bagātās dziedātājas Evelīnas Tabas. Laiks pagājis, un Latvijā par tevi neesam dzirdējuši gandrīz neko, savukārt Šveicē esi ieguvusi gan savu vietu, gan atzinību. Kā tev šie gadi aizritējuši, un kāda šobrīd ir tava ikdiena? Gunta Smirnova: Tā arī esmu palikusi Bāzelē… Pēc Schola Cantorum vēl mācījos Cīrihes Mākslu augstskolā. Tad vēl visādas privātstundas, meistarkursi, jo ar skolas beigšanu jau nekas nebeidzas – dziedātājam jau tas ceļš ir ļoti, ļoti garš, vienmēr ir, ko darīt un vienmēr kaut kas jāturpina tālāk. Taču ļoti svarīgi bijuši visi kontakti, kas gūti studiju laikā: kad sākas īstie mākslas ceļi, ir labi, ja pazīsti cilvēkus, kas arī pabeiguši skolu un kļuvuši, piemēram, par mūzikas direktoriem baznīcās. Tā ka karjeras sākumā ļoti noderēja daudzie kontakti tieši no skolas - kāds bija mani dzirdējis. Un tas, kas Schola Cantorum ir ļoti īpašs – tas, ka senās mūzikas atskaņošanā tev vajadzīgi citi cilvēki! Piemēram, lai savam eksāmenam iestudētu vienu Baha kantāti, tev nepieciešama vesela mūziķu komanda... Līdz ar to tu visu laiku sadarbojies ar kolēģiem: dziedi studiju biedru eksāmenos, dažādos koncertos, līdz ar to ļoti labi arī uzreiz redzi, ar ko tu varētu labi sastrādāties. Arī tevi dzird, un karjeras sākumā tas ir ļoti svarīgi! Tieši tā, Šveicē darbojoties, sākās lielākā dziedāšana jau pēc skolas beigšanas. Laikam tikai vienreiz dzīvē esmu bijusi uz kādu noklausīšanos, jo viss pārējais noticis tādā veidā, ka mani kāds ir dzirdējis un ieteicis. Tu darbojies kā brīvmāksliniece?  Jā, tieši tā. Vairākus gadus dziedāju arī koros. Piemēram, Zürcher Sing-Akademie – tas ir profesionāls koris, ar kuru sadarbojās arī Valsts akadēmiskais koris "Latvija". Mums bija kopīgs koncerts – bija ļoti jauki satikt bijušos kolēģus un draugus Cīrihē! Kopumā man tas bija ļoti, ļoti svarīgs posms, jo varējām sastrādāties ar pasaulslaveniem diriģentiem un labiem orķestriem. Un tad jau tu arī mācies muzikāli iekļauties tajā visā. Redzi, kā viss notiek. Praktiskā dzīve ir ļoti pamācoša! Tas bija ļoti vērtīgi – līdz brīdim, kad sapratu, ka kora dziedāšana tomēr ir kas cits. Solodziedāšanai ir cita intensitāte. Šobrīd vairāk dziedu solo vai ansambļos. Lielajos koros vairs nedziedu. Kā notika tava satikšanās ar leģendāro Renē Jakobsu? Bija taču vairāki koncerti, kuros sadarbojāties. Tas bija tik interesanti... Tobrīd dziedāju Zürcher Sing-Akademie – mums bija projekts ar Haidna Stabat Mater, kura pēdējā daļā ir ārkārtīgi virtuoza pasāža. Jakobss jau pašā sākumā zināja, ka viņa ansambļa soliste, kurai ir vairāk liriska balss, nevarēs tādā tempā nodziedāt, kā viņš vēlas. Un viņš bija lūdzis, lai to iestudē koris. Tad nu mēs – pieci soprāni – mēģinājām reizē nodziedāt tās milzīgi ātrās koloratūras neiespējami ātrā tempā, bet Jakobss izlēma – lai tomēr dzied viena dziedātāja. Un tajā brīdī mūsu diriģents Florians Helgāts lūdza viņam norādīt, kura tieši dziedātāja tā būs, kura nu tagad to dziedās. Viņš norādīja uz mani – pamēģini! Pamēģināju, tā tas arī palika, un ierakstā tas mans 20 sekunžu solo arī palicis. (smejas) Tobrīd Florians man saka: klausies, Jakobsam patika – aizej viņam kaut ko nodziedi! Un tad tas drosmīgais solis – pieiet pie maestro un jautāt: vai drīkstu pie jums rīt atnākt un kaut ko nodziedāt… Jā, tas dziedātājam ir grūts brīdis – kad sevi jāparāda, par sevi jāpastāv un jānotic. Un tiešām – viņš mani uzaicināja, noklausījās, un pēc pusgada uzvedām Tēlemaņa operu.  Un to mēs dzirdējām arī "Klasikas" tiešraidē! Jā, maza, jautra lomiņa – Kefīza, lai atvieglotu traģisko operas ritējumu. Meitene, kura dzied par brīvību. Ļoti, ļoti jauka loma. Cik lomu kopumā ir tavā radošajā kontā? Manā repertuārā vairāk ir koncertpartijas – pasijās, oratorijās, kantātēs un tā tālāk. No operu lomām – vairākas Persela operas: "Karalis Artūrs", "Feju karaliene", "Didona un Enejs". Monteverdi "Orfejs". Operu gan ir mazāk, lai gan esmu dziedājusi atsevišķas operu ārijas.  Bet Rīgā tu neesi dziedājusi jau ļoti sen. Pēdējā reize bija ar Alisi Jušku, Aināru Paukšēnu un Jāni Pelši – manuprāt, 2009. gadā. Tā sanāca, ka bija pārtrūcis tas diedziņš sadarbībā ar Latviju: nodibināju ģimeni, un bija daudz sarežģītāk visu saplānot un sakārtot. Ja mazi bērni, tikt uz skatuves ir problemātiski – tad jau uz vietas ir grūti saplānot! Par braucieniem ir ļoti jādiskutē, jo jābūt kādam, kas var palikt mājās. Jo turklāt abi ar vīru esat mūziķi.  Tāpēc ļoti daudz kas ir jāsaskaņo. Vajag, lai der abām pusēm un ģimene ir laimīga. Un tagad esam satikušās, lai runātu par diviem koncertiem, kas šajā nedēļā izskanēs Latvijā. Viens no tiem notiks Īles baznīcā, otrs – Ikšķiles baznīcā. Turklāt Ikšķile ir tava dzimtā pilsēta. Kas īsti ir jūsu projekts – Duo Poetico? Latviski tulkojot – poētiskais duets. Esam divi – es un mans vīrs, vijolnieks. Parasti mums ir arī trešais dalībnieks. Jo ļoti maz ir skaņdarbu vijolei un balsij. Varbūt  vajadzētu arī kaut ko pasūtīt? Līdz ar to, ka esmu baroka dziedātāja, pārsvarā mūsu programmu centrā ir baroka mūzika, un tad nu mūsu kompānijā ir vai nu teorbists, vai ērģelnieks, vai arī klavesīnists. Varam būt ļoti mazs sastāvs – trijatā, un varam būt arī paplašināts sastāvs – ar veselu continuo grupu. Atskaņojam to, kas mums patīk. Ļoti bieži ir tā, ka programmas sākumā ir baroka mūzika, bet turpinājumā ejam tālāk uz romantiskāku un modernāku mūziku.  Kāda programma būs šoreiz? Īles baznīcā skanēs programma "Vācu baroka pērles" – tā bija koncerta rīkotāju vēlme, lai būtu vācu mūzika. Tāpēc esam izvēlējušies tiešām skaistas šīs mūzikas pērles! Piemēram, būs trīs no Hendeļa vācu ārijām. Kas neparasti: Hendeli vislabāk, protams, pazīstam kā itāļu operu vai angļu oratoriju autoru, bet tas, ka viņš ir vācu komponists – tas daudziem nav aizķēries prātā, un bieži vien ir pārsteigums. Šīs ārijas ir ar brīnišķīgi skaistiem, poētiskiem tekstiem vācu valodā – tās mēs arī piedāvāsim. Tās mums bieži ir programmas centrā. Būs arī Bahs un viņa laicīgā mūzika, kas retāk tiek atskaņota. (..) Atklāj, kurš būs vijolnieks un kurš spēlēs ērģeles? Vijolnieks Rafaels ir mans vīrs, bet ērģelniece būs mūsu mīļā Katja Kofanova, kura ir Bāzeles Pētera baznīcā galvenā ērģelniece. Ar viņu sadarbojamies jau vairāku gadu garumā. Sadarbība sākusies dievkalpojumos, bet pamazām radušās kopīgas koncertprogrammas. Viņa atbrauks arī pie mums uz Latviju, uz Īli. Pirmo reizi muzicēsim uz ērģelītēm, kuras būs uzstādītas speciāli mūsu koncertam Īles baznīcā. Ļoti, ļoti satraucoši. Bet domāju, ka būs ļoti interesanti! Pēc tava stāstītā saprotu, ka primārais programmas izvēlē ir skaista, neparasta, īpaša mūzika.  Jebkurā gadījumā – mūzika, kas mūs pašus aizrauj un aizkustina. Ļoti svarīga ir arī saspēle, kas notiek starp mums. Ļoti priecājos, ka atpakaļceļu uz Latviju tu meklē arī caur profesionālajām zināšanām: no Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītājas vietas izpildītājas Ievas Salietes saņēmu ziņu, ka nākamajā gadā mūsu Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedrā mācībspēks būs Gunta Smirnova. Tas ir brīnišķīgi, jo tava pieredze, izglītība un uzkrātās zināšanas ir tik apjomīgas, ka noteikti būs ļoti labs papildinājums mūsu Mūzikas akadēmijas senās mūzikas studentiem. Kuras būs tās sfēras, par kurām runāsi Mūzikas akadēmijā, un kas būs tavi apskatāmie lauciņi? Arī pati esmu ārkārtīgi priecīga par šo iespēju – ne tikai dziedāt, ne tikai parādīt, ko daru, bet arī dalīties tajā, ko esmu ieguvusi. (..) Ir ļoti daudz aktīvu jauniešu, kuri saka – jā, vēlos specializēties senajā mūzikā, un tas mani iepriecina… Kurss būs attālināts un norisināsies tiešsaistē, jo dzīvoju Bāzelē un nevaru atbraukt uz nodarbībām. Tā nosaukums – "Vēsturiskā dziedāšanas māksla". Tā būs mana pirmā pieredze šāda kursa pasniegšanā! Līdz šim esmu pasniegusi privātstundas un arī ar kolēģiem dalījusies – piemēram, rakstījusi ornamentus. Visas grāmatas jau apkopotas, tagad strādāju pie tā, lai visam būtu tulkojums angļu valodā, jo ļoti daudz kas ir vāciski. Tajā jūtos brīvi, bet saprotu, ka jābūt pieejamiem materiāliem angliski. (..) Pirmkārt, svarīgi saprast, kādi ir dziedāšanas ideāli. Vēsturiskajos traktātos ļoti daudz rakstīts par to, ko nozīmē laba dziedāšana un ko nozīmē skaista dziedāšana. Ļoti liela tēma vēsturiskajā dziedāšanā ir ornamenti. Uz to arī likšu akcentu, jo tas ir jātrenējas, tas ir jāmācās – pirmkārt jāievada sev ausī faili, kādi vispār ir varianti. Un tad, kad dziedi, augstākā stadija ir tad, ja vari brīvi, vispār nepiedomājot, tajā stilā ornamentēt. Man bijusi laime to iemācīties, jo man bijuši ļoti labi pasniedzēji. Kad dziedu Monteverdi mūziku, varu katru reizi to ornamentu veidot citādāku – pēc sajūtām. Saskaņā ar to, ko mūzika un afekts prasa. Tā ir brīnišķīga brīvības sajūta – kad apzinies, ka dziedi stilā, un mūzika ir dzīva.

Telšių rajone mišrų ūkį turinčiam jaunajam ūkininkui Martynui Užkurui besibaigiantis pavasaris buvo apgaulingas. Traktoriai klimpo ten, kur paprastai būdavo sausa, šalnos sulėtino žolės augimą, tik gegužės antroje pusėje baigta sėja. Veiklą sunkino ir pagriovių priežiūra, reikalavimas tvarkinguose laukuose turėti krūmų, akmenų, medžių. Tačiau ūkininkas nedejuoja ir įsitikinęs, kad pradėtus darbus reikia tęsti.Keičiasi požiūris į žemės ūkio techniką. Anot mokslininkų, įvairios žemės ūkio mašinos, padargai, inventorius dar visai neseniai buvo konstruojami, gaminami ir parduodami, kaip priemonės ar įrankiai atskiriems darbams atlikti. VDU ŽŪA inžinerijos fakulteto dėstytojas Dainius Šišlavas aiškina, kad dabar technika pradėta vertinti kaip ekosistemos dalis.Portugalijoje šį mėnesį vykusioje tarptautinėje konferencijoje dalyvavo Kelmės rajono ūkininkė – mokslininkė, vaisių ir uogų augintoja Audronė Ispiryjan. Ji taip pat asociacijos „Užvenčio sveikatos centras“ pirmininkė, į Portugaliją keliavusi pristatyti savo unikalų produktą – aviečių sėklyčių aliejų. Koks buvo susidomėjimas, ką naudingo konferencijoje sužinojo mūsų šalies ūkininkai?Ved. Arvydas Urba

Pēc ilgākas pauzes “rezervisti” atgriežas, lai dalītos savos iespaidos par pirmajiem 3 mēnešiem šajā sezonā. Sarunas gaitā tiek prognozētas pirmās treneru atlaišanas, izcelti spēcīgākie čempionāta spēlētāji un turpmākie scenāriji sezonas gaitā katrai komandai

Lyg tradiciškai apžvelgsime naujosios roko bangos muziką, top dešimtukų dainas, kurios skambėjo pavasarį prieš keturiasdešimt metų tuomet Lietuvoje girdimų užsienio radijo stočių eteryje. Drauge priminsime ir klausomiausias sezono plokšteles 1984 metais.Ved. Lukas Devita

Rusijos gynybos ministerija parengė dokumentą, kuriuo Maskva vienašališkai pakeistų jūrų sienas su Lietuva ir Suomija. Vėliau prabilta, kad planai esą yra nepolitiniai. Suomija ir Lietuva bet kokias užuominas apie sienų keitimą vadina provokacija. Pasiaiškinti į ministeriją Vilniuje buvo iškviestas Rusijos atstovas.Prieš 76-erius metus sovietai įvykdė vieną didžiausių Lietuvos gyventojų trėmimų „Pavasaris“. 1948-tais metais gyvuliniais vagonais į atšiaurius Sibiro regionus išvežta daugiau nei 40-imt tūkstančių žmonių.Norvegija, Airija ir Ispanija paskelbė apie Palestino valstybės pripažinimą. Ekspertai akcentuoja, kad tai pirmiausia yra simbolinis žingsnis, kuris nepadės išspręsti ar sureguliuoti konflikto, tačiau tai rodo vis didėjantį spaudimą Izraelio vyriausybei tarptautinėje erdvėje.Skrydis iš Londono į Singapūrą baigėsi tragiškai. Vienas žmogus žuvo, o dar kelios dešimtys buvo sužeisti, lėktuvui patyrus stiprią turbulenciją. Likę keliautojai tik šiandien pasiekė Singapūrą, o visas pasaulis svarsto, kas nutiko. Pokalbis su Vilnius Tech Aeronautikos inžinerijos katedros doc. Domantu Bruču.Ved. Liepa Želnienė

Gegužės 24 dieną Alytuje vyks dveji poezijos skaitymai, po "Poezijos pavasario"sparnais. Apie tai FM99 studijoje kalbame su Alytaus kraštotyros muziejaus muziejininku Giedriumi Bernatavičiumi.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” piektās - jubilejas sezonas 21. epizodi, kurā pie Jāņa Celmiņa viesojas bijušais Latvijas hokeja izlases aizsargs, Latvijas U18 un HS “Rīga” galvenais treneris, bijušais hokeja spēļu TV studiju eksperts un “eXis” ar pieredzi Oļegs Sorokins 0:00:00 – 0:03:46 – šodien raidījumā; 0:03:47 – 00:38:57 – Sorokins par izlases sniegumu pasaules čempionātā un Latvijas hokeju kopumā; 0:40:00 – 01:15:12 – “Domina Shopping” tēmu rats.

Par jauno pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un sadarbību ar biedrību “Dizaina eksporta alianse” pārrunājam Kultūras rondo studijā. Stāsta un iepazīstina Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, kuratore, zīmola “Mammalampa” vadītāja, biedrības “Dizaina eksporta alianse” līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Ieva Kalēja un zīmola “Vaidava Ceramics” vadītājs Miks Balodis. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) šogad svin trīsdesmit piecu gadu jubileju, ko atzīmē ar pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā”, veidotu sadarbībā ar biedrību “Dizaina eksporta alianse”. Projekta iecere ir inovatīvā formātā atspoguļot aktuālās norises latviešu mūsdienu dizainā, integrējot tās muzeja 3. stāva pastāvīgajā ekspozīcijā “Dizaina process”. Cikla izstāžu koncepts un vizuālais noformējums rod iedvesmu kādā no četriem gadalaikiem – pavasarī, vasarā, rudenī vai ziemā, izceļot gan sezonai raksturīgo krāsu gammu, gan latviešu dizaina tradicionāli ciešo saistību ar organiskām formām, dabisku materiālu un faktūru lietojumu. Katrā izstādē tiks parādīti vairāku pazīstamo uzņēmumu “veiksmes stāsti”, izmantojot rūpīgu paraugu atlasi un audiovizuālus elementus. Pirmā izstāde ar nosaukumu “Pavasaris” no 3. maija līdz 28. jūnijam piedāvās ieskatu tādu zīmolu kā “Vaidava Ceramics”, “Mammalampa”, “Articul” (Rīgas Krēslu fabrika), “Madara Cosmetics”, “Mint” un “Livette's Wallpaper” darbībā, asociatīvi rosinot apmeklētājus domāt par pirmajiem zaļajiem lapu asniem un svaigi uzartas zemes krāsām.

Dar Šaltojo karo laikotarpiu Lietuvoje buvo įrengta šimtai slėptuvių, skirtų gyventojams pasislėpti ekstremalių situacijų arba karo atveju. Jei iki karo Ukrainoje visuomenei tokių patalpų likimas nebuvo gerai žinomas, dabar tai tapo ypatingai aktualu. Viešojoje erdvėje daug kalbama apie priedangas , slėptuves ar kolektyvinės apsaugos statinius, tačiau ne visi žinome ką tai reiškia ir tik nedaugelis iš mūsų galėtų pasakyti kokioje vietoje mieste, kuriame jau daugelį metų gyvename, yra tokia slėptuvė. Kiek pasikeitė teisinis reguliavimas gyventojų apsaugos ekstremalių situacijų atvejais ir karo metu, kokie apsaugai skirtų statinių skirtumai, ir kas mus apsaugotų labiausiai? Pokalbis su Vilniaus apygardos teismo teisėja, Mykolo Romerio universiteto partnerystės profesore dr. Rūta Petkuviene.Tiek Lietuvoje, tiek visame pasaulyje, daugėja įmonių ir net valstybinių iniciatyvų bei bandymų taikyti keturių darbo dienų savaitę. Kaip reikėtų organizuoti darbą įvedus tokią praktiką , ar keturių darbo dienų per savaitę modelis suderinamas su Darbo kodeksu? Komentuoja Valstybinės darbo inspekcijos kancleris Šarūnas Orlavičius.Pavasaris – automobilių pirkimo ir pardavimo metas. Dažnai siūloma labai greitai nupirkti Jūsų automobilį, kuris bus išvežtas į užsienį (kartais konkrečiai nurodoma Uktaina). Bandoma sudaryti įspūdį, kad automobilis bus nupirktas su visais žinomais ir nežinomais trūkumais, ir niekas dėl to nereikš jokių pretenzijų. Tačiau autorinką stebintys specialistai sako, kad ne visada tokie automobiliai išvežami į užsienį, kad nepatyręs žmogus gali prarasti pinigus, užsidirbti apsilankymą policijoje arba net teisme dėl iškelto civilinio ieškinio. Pataria bendrovės ,,Autopretenzija“ įkūrėjas Ramūnas Mackevičius.Ved. Artūras Matusas

LRT KLASIKOS eteryje – išskirtinis dėmesys kompozitoriui ir pianistui Ryuichi Sakamoto, kurį LRT Garso įrašų studijoje įrašė pianistas Darius Mažintas.Pristatome „Metų knygos rinkimuose“ Prozos kategorijoje geriausia pretenduojančią tapti Danutės Kalinauskaitės knygą „Baltieji prieš juoduosius“.VDA galerijoje „Titanikas“ atidaryta paroda „Procesai“ pristato dizainerio ir architekto Šarūno Šlektavičiaus (1977 – 2023) kūrybines paieškas. Žvelgdami į parodą laidoje prisimename prieš metus staiga Anapilin iškeliavusį šį inovatyvų menininką.14 dienų į kino teatrus sukvietęs didžiulį būrį žmonių festivalis „Kino pavasaris“ pasiekė finišą: paskelbti konkursinių programų nugalėtojai ir daugiausiai žiūrovų simpatijų pelnę filmai. Taigi – festivalis baigėsi, bet bent vienas kinas iš gausybės liko mūsų galvose.Radijo balsas, renginių vedėjas, žurnalistas, redaktorius, fotografas, skaitovas ir tai dar ne viskas, kaip galime apibūdinti Juozą Šalkauską, daugelį metų kalbėjusį Lietuvos žmonėms iš radijo studijos, koncertų, festivalio „Poezijos pavasaris“ ar valstybinių renginių scenos. Tai yra tas žmogus, kurio lūpomis skleidėsi mūsų istorijos dešimtmečiai. Juozas Šalkauskas - „Be kaukių“ svečias.Ved. Gabija Narušytė

Pavasaris ir klāt. Drīzumā dzims savvaļas dzīvnieku mazuļi. Tas parasti ir laiks, kad iedzīvotāji daudz biežāk ar saucienu pēc palīdzības savvaļas dzīvnieku glābašanā vēršas zoodārzā. Kāda ir savvaļas dzīvnieku glābšana, rehabilitācija un sagatavošana dzīvei savvaļā vai zoodārzā? Ko vajag un ko nevajag glābt, skaidro Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Veterinārās nodaļas vadītāja, veterinārārste Solvita Valaine un zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns. Saruna aizrit Zooloģiskā dārza telpās, kur karantīnas procesam iet cauri vairāki dzīvnieki. Pēc slimošanas, pēc dažādām traumām un ievainojumiem cilvēkiem bieži ir nepieciešams rehabilitācijas process, lai no jauna pielāgotos ikdienas dzīvei. Dažkārt tas pat nozīmē, ka cilvēki no jauna mācās staigāt un veikt citas ierastas darbības. Tieši tāpat tas ir ar mūsu četrkājainajiem, peldošajiem, lidojošajiem brāļiem - citiem dzīvniekiem, kuriem arī var būt nepieciešama rehabilitācija. Var gadīties pamosties nelaikā, var gadīties ievainojumi. Tiesa, dažkārt cilvēks domā, ka ronim vai citam zvēram vajadzīga palīdzība, bet patiesībā tā nebūt nav nepieciešama. Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā jau vairākus gadus notiek savvaļas dzīvnieku rehabilitācija, un tā ietver arī karantīnas periodu.  

Pavasaris jau mīņājas pie šķūnīša durvīm un nepacietīgi gaida, kad dārza darbi tā pa īstam ies vaļā. Ko darīt vispirms un ko vajadzētu paveikt tieši šajā laikā, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Vija Rožukalne iesaka pavasara griešanas darbu sadalīt pa posmiem, sākās ar augļu kokiem un ogulājiem, tad dekoratīvie krūmi un pēc tam visi skujeņi. Tos krūmus, kas zied pavasarī, neaiztiek, tos, kas zied vasaras otrā pusē, rudenī, apgriež tagad. Lai būtu kāds plāns dārza darbiem, jo šobrīd ir sajūta, ka jādara viss.

Lietuvos nacionalinis paukštis - gandras, nacionalinis akmuo - titnagas. O koks yra Lietuvos nacionalinis žvėris? Tokio dar neišrinkome. Tad, laida „Gamta – visų namai“ imasi šios iniciatyvos. Koks turėtų būti nacionalinis žinduolis?Pavasaris. Pasiklausykite juodojo strazdo, kuris ryte tiesiog plėšo tylą ar pasigrožėkite žvirbliais, kurie renka šapus lizdui, dar galite pasveikinkite varnėnus, sutūpusius prie jūsų iškelto inkilo.Miškininkė Jolita Šliakienė pasakoja, kad nors dar nėra didžiosios šilumos - angys jau pabudo. Lietuvoje jos nyksta, tuo tarpu, Vengrijoje jos veisiamos, o išveisti, paauginti individai įkurdinami apsaugotuose plotuose.Ved. Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

00:00:00 - Įžanga 00:02:03 - Geriausia vieta Vilniuje vedžioti šunis 00:04:05 - Kaziukas Vilniuje 00:08:16 - Kovo 11oji ir Trinchieri pasveikinimas 00:12:54 - Komandų vidaus virtuvė 00:16:15 - Žalgiris VS Rytas 00:32:50 - Iš Ryto nieko negalima tikėtis 00:34:07 - Fosterio pražanga 00:39:42 - Žibėno sprendimai 00:40:38 - Palankus varžovas Rytui 00:41:32 - Kaip atrodo J.Taylor'as? 00:44:01 - Wolves reikalai 00:44:11 - Martyno statistika 00:46:02 - Įspūdis apie „vilkus“ 00:48:41 - Marčiulionio pripažinimas 00:51:49 - Vilniaus Žalgiris 00:54:18 - Fano komentaras 00:58:05 - Vilniaus valgyklos 01:00:57 - Kino pavasaris sugrįžta į Vilnių 01:01:47 - Žirgų paroda savaitgaly 01:03:20 - Kopa 2 01:03:56 - Valgymas kino teatre 01:04:59 - Oppenheimer 01:06:34 - Po kiek kartų žiūrim tą patį filmą 01:07:49 - Geriausias maistas kelionėse 01:09:42 - Paskutinis klausimas Martynui ir Ervinui

Spaudos apžvalga.  Menininkų grupės „DermArs“ narė Lolita Grabauskienė siekia, kad odos menas šalyje nebūtų pamirštas. Nors darbas su oda atveria įvairių galimybių kūrybai, tačiau norinčiųjų rinktis odos dailininko kelią šiuo metu nėra daug.Scenos menų kritikė Aušra Kaminskaitė pasakoja apie Europos teatro žvaigždę Milo Rau ir jo spektaklį „Antigonė Amazonėje“.Prieš kelis dešimtmečius Pasvalyje pradėję skambėti „Šilo genių“ pjūklų garsai, netilsta iki šiol. Stovyklose sukurtos medžio skulptūros puošia visą miestą, buria bendruomenę, o seni meno kūriniai – restauruojami. Tiesa, skulptoriai pastebi, kad susidomėjimas jų darbu vis nyksta. Kuo unikalus tautodailininkų sukurtas „Šilo genių“ projektas? „Už visų amžinų klausimų ir sostų žaidimų ilgainiui ima nesimatyti žmogiškesnės kūrinio veikėjų dramos. Regis, režisierius apskritai yra geriau įvaldęs būtent epiškąjį pasakojimo registrą“, - filmą „Kopa. Antra dalis“ apžvelgia kino kritikas Dmitrij Gluščevskij.Daugiau nei 100 filmų repertuare ir daugiau nei 50 renginių įvairiose didžiųjų miestų vietose – jau šį ketvirtadienį, kovo 14 d., prasidedantis „Kino pavasaris“ kviečia ne tik žiūrėti „Oskarams“ nominuotus ir apdovanotus, svarbiausiuose pasaulio festivaliuose įvertintus filmus, bet ir dalyvauti specialiuose festivalio renginiuose. Prieš daugiau nei metus prasidėjęs projektas „Neišgirsti balsai“ – kūrybinio rašymo dirbtuvės nuteistiesiems tęsia darbus. Projektas skelbia apie tai, kad grįžta su naujais tikslais ir dar daugiau lektorių.Ved. Karolina Bieliauskaitė

"Kino pavasaris 2024" atkeliauja į Alytų! "FM99" viešnia - Dovilė Grigaliūnaitė - programos ir pirkimų vadovė. Kalbame apie jau 29-ąjį kartą vyksiantį festivalį, šių metų nešamą žinutę bei kino filmus, kuriuos galėsime pamatyti "Dainavos" kino teatre, Alytuje!

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Andris ar Valdi priecājās, ka Pavasaris ir klāt un viņi var lidot. Raidījuma tēmas: - Superkauss; - Rīgas Domes kauss - Grigals noslēdz līgumu; - ️Virslīga; - Briedis aizstāv vatņikus; - Taisons-Jake Pols; - Prometey nebrauc uz Tartu; - KP un Jokičs; - Lielais paaudžu trio; - Klarka pārsit Marāviču; - WHTV ielaužas F1; - Džošua nokautē; - Tautas nagla

In memoriam Rimas Tuminas.„Feministinis ir „queer“ žvilgsnis remiasi humoru. Visada reikia ieškoti pozityvo ir sprendimų, kitaip tapsime depresyviais vidutinio amžiaus, baltaisiais heteroseksualiais vyrais, išgyvenančiais nesibaigiančią egzistencinę krizę. Feminizmas pasiūlo pozityvių išeičių“, – sako MO muziejaus parodos „Šito pas mus nėra. Intymumas, normos ir troškimai Baltijos šalių mene“ kuratorė Rebeka Poldsam.Stalino režimo laikus menantis, tikrais faktais paremtas latvio Davio Simanio filmas „Marijos tyla“ – vienas iš netrukus prasidėsiančio „Kino pavasario“ pasirinkimų.Pasaulio kultūros apžvalgoje apie naują po mirties išleistą kolumbiečių rašytojo Gabrielio Garsios Markeso romaną „Susitiksime rugpjūtį“, Palestinos klausimą, skaldantį Vokietijos visuomenės dalį, teismo verdiktą byloje dėl 2021 metais filmo „Rust“ filmavimo aikštelėje netyčia nušautos kinematografės Halinos Hutchins bei naują amerikiečių atlikėjos Beyoncé albumą.Rašytojos Dalios Staponkutės komentaras apie erdvę, kur „šalia sėdi teisuoliai ir melagiai, politikai ir tikri rašytojai, poetai ir šarlatanai, Nausėda su Vėgele, ministras su būgnininku, čikagietis su tauragiečiu, graikas su žydu, dangus su žeme“.Kaip arti mirties gyvenate? Ar toli nuo jūsų namų kapinės? Kaip vadinasi artimiausi laidojimo namai? Ar viską pasakėte mirusiems giminaičiams? Šiuos ne visuomet patogius klausimus savo kūryboje tyrinėja Karolina Latvytė-Bibiano, pristatanti parodą „Aš, mano baimė ir kitos istorijos“.Kitos savaitės pradžioje bus oficialiai pristatyta Lietuvos sezono Prancūzijoje programa. Pats sezonas prasidės rugsėjį, iki to laukia daug įvadinių renginių, kurie, kaip sako Lietuvos ambasadorius Prancūzijoje Nerijus Aleksiejūnas, turės sukelti susidomėjimą rudenį vyksiančia programa.Ved. ir red. Indrė Kaminckaitė

Biržuose prasideda jubiliejinis, 10-asis tarptautinis „Baroko pavasaris“. Kodėl šiam nedideliam Šiaurės Lietuvos miestui reikia baroko ir kaip festivaliui sekasi megzti užsienio ryšius? Pokalbis su Biržų „Sėlos“ muziejaus direktore Edita Lansbergiene.Vilnius JJAZZ Ensemble išleido naują albumą „RAVENJAZZ“, kuriame – ir džiazas, ir reivas, ir technologijos. Pasakoja albumo kūrėjai Jievaras Jasinskis, Simonas Šipavičius ir Domantas Razmus.Paroda – intriga ir kvietimas į sostinę, kur balandžio 4-tą dieną bus pristatyta Nacionalinės kultūros ir meno premijos laureato fotomenininko Remigijaus Treigio kūryba nuo 1988-ųjų. Nišinėje galerijoje vykusiame parodos atidaryme lankėsi kolegė Agnė Bukartaitė.„Aistė Stonytė moka prakalbinti personažus, tiksliomis formuluotėmis geba subtiliai atkreipti dėmesį į netikslumus, abejones, ironiškumus. Ir visad žino, kada verčiau nesikišti, nes nejauki pauzė gali pasakyti daugiau nei primygtinis pašnekovų spaudimas prie sienos“, - dokumentinį filmą „Mamutų medžioklė“ apžvelgia kino kritikė Monika Gimbutaitė.Viena daugiausia dėmesio Lietuvoje sulaukusių pastarojo metų knygų – tai Vienos universiteto Austrijoje mokslo darbuotojos, lyginamųjų lyčių studijų mokslų daktarės Rasos Navickaitės studija „Marija Gimbutienė. Archeologija, Didžiosios Deivės hipotezė, feminizmas“. Mokslininkės teigimu, į šią asmenybę, savęs nevadinusią feministe, tačiau padariusią įtaką XX a. feministiniams judėjimams Jungtinėse Valstijose, šiandien verta pažvelgti šviežia akimi. O šiandien Rasos Navickaitės tyrimų dėmesio centre – LGBTQ+ bendruomenės sovietmečiu istorija, kuri, pačios mokslininkės teigimu, kupina skausmo ir dar nėra papasakota. Apie visą tai – pokalbis „Be kaukių“.Ved. Rasa Murauskaitė-Juškienė

Daugelis pastebime, kad jau girdisi pirmosios paukščių giesmės, dangumi sklendi gervės ir būreliai kitų grįžtančių sparnuočių. Ar jau atėjo pavasaris, koks jis bus?Erkės pastaruosius metus prabusdavo kovo mėnesį, tačiau šiemet jų sezonas prasidėjo vasario pabaigoje.Išaugo telefonų vagysčių skaičius. Pernai buvo pranešta apie 41 tūkst. pavogtų ar pamestų mobilių įrenginių. Tai 36 proc. daugiau nei 2022 m., rodo duomenų analitikos bendrovės „Scorify“ duomenys.Noras likti gyventi ir dirbti gimtajame Velžyje, po dešimties metų gyvenimo užsienyje, Vaidą Rapkevičių privertė gerai pasukti galvą ir paieškoti galimybių savo verslo pradžiai.Ved. Paulius Selezniovas

Žvilgtelkime drauge į artėjančių dienų orus, pasikalbėkime apie prasidedantį pavasarį ir apžvelkime suskubusią prabėgti žiemą su meteorologu Gyčiu Valaika.

Po daugiau nei septynerių metų Danijoje mokslus baigusi ir sėkmingą verslą sukūrusi Kotryna Kurt nusprendė grįžti į Lietuvą ir gimtąjį Vilnių. Dabar Kotryna vadinama viena sėkmingiausių ir populiariausių mūsų šalyje socialinio tinklo „LinkedIn“ turinio kūrėjų.Vienas šimtas – taip pavadintą projektą sugalvojo ir jau baigia įgyvendinti klaipėdietis fotografas Kęstutis Meliauskas.Vienos Vilniaus mokyklos mokiniai renka lėšas Ukrainos mokyklai. Jie tai daro valydami mokyklos bendruomenės automobilius.Baltijos jūroje vyksta Karinių jūrų pajėgų pratybos bei praktinis Jūros dugno stebėjimo pristatymas.Ved. Paulius Selezniovas

Visiems gerai žinomas Maironio eilėraštis „Pavasaris“ atrodo aiškus ir skaidrus. Bet literatūrologė Aušra Jurgutienė, interpretuodama šį eilėraštį, jį susieja su klasta ir apgaule.Jos pasiūlytas dekonstrukcinis lietuvių literatūros klasikų kūrybos perskaitymo būdas tarsi griauna paprastumo ir akivaizdumo įspūdį ir kviečia pamatyti žinomus poetinius kūrinius kitaip.Su literatūrologe Aušra Jurgutiene kalbamės apie neseniai pasirodžiusią jos knygą „Dekonstrukcinių skaitymų užrašai“ ir klausiame, kuo vertingas ir prasmingas toks skaitymo būdas.Sonatos Grėbliūnaitės nuotr.Ved. Mindaugas Nastaravičius, Tomas Vaiseta

Šiandien kviečiu nerti į kiek kitokį nei įprastai pašnekesį – tai Eglės Lukinaitės-Vaičiurgienės antrosios knygos „Dviejų vaikų mama“ pristatymo įrašas, kuris vyko balandžio mėnesį Vilniuje. Čia savo mintimis ir patirtimis taip pat dalinosi TV ir radijo laidų vedėja, kulinarinių knygų autorė, 4 vaikų mama Beata Nicholson ir psichologė, nuostabių iniciatyvų ir projektų, tokių kaip „Niekieno vaikai“ ar „Drauge“ iniciatorė ir autorė, 3 vaikų mama Ieva Šuipė. Ačiū Eglei už galimybę visas šias nuostabias moteris, mamas pakalbinti ir drauge giliai palukštenti motinystės temą. „Motinystė yra tokia kupina įvairiausių jausmų, sunkumų, temų, potemių, kurios kažkaip dažnai būna gana giliai nuglostytos, padėtos, nepamatytos. Man labai norisi apie tai kalbėti, jas papurenti ir leisti joms sudygti. Man atrodo, tai yra labai svarbu. Ir netgi jaučiu kažkokią pareigą daryti tai taip, tokiu būdu, kokiu galiu – per psichologinę prizmę, per rašymą, per žmonių pakvietimą kalbėti kartu.“ Jei antro vaiko tema šiuo metu aktuali, labai kviečiu paklausyti ir mūsų pokalbio su psichologe, tinklaraščio „Švelni tėvystė“ autore, dviejų vaikų mama Milda Kukulskiene. Tai trečiojo sezono ketvirtas epizodas ir jis vadinasi „Apie antrojo vaiko gimimą ir nuovargį tėvystėje“. Jame dalinomės, kada mums buvo sudėtingiausi motinystės etapai, kuo skyrėsi pirmo ir antro vaiko laukimas, lūkesčiai ir realybė, vaikų santykiai ir pykčiai bei kaip juos sprendžiame savo šeimose, kada stipriausiai smogia mamiškas kaltės jausmas, kas labiausiai nustebino ir ko išmokė pačios intensyviausios motinystės patirtys.

Šiandien kviečiu nerti į kiek kitokį nei įprastai pašnekesį – tai Eglės Lukinaitės-Vaičiurgienės antrosios knygos „Dviejų vaikų mama“ pristatymo įrašas, kuris vyko balandžio mėnesį Vilniuje. Čia savo mintimis ir patirtimis taip pat dalinosi TV ir radijo laidų vedėja, kulinarinių knygų autorė, 4 vaikų mama Beata Nicholson ir psichologė, nuostabių iniciatyvų ir projektų, tokių kaip „Niekieno vaikai“ ar „Drauge“ iniciatorė ir autorė, 3 vaikų mama Ieva Šuipė. Ačiū Eglei už galimybę visas šias nuostabias moteris, mamas pakalbinti ir drauge giliai palukštenti motinystės temą. „Motinystė yra tokia kupina įvairiausių jausmų, sunkumų, temų, potemių, kurios kažkaip dažnai būna gana giliai nuglostytos, padėtos, nepamatytos. Man labai norisi apie tai kalbėti, jas papurenti ir leisti joms sudygti. Man atrodo, tai yra labai svarbu. Ir netgi jaučiu kažkokią pareigą daryti tai taip, tokiu būdu, kokiu galiu – per psichologinę prizmę, per rašymą, per žmonių pakvietimą kalbėti kartu.“ Jei antro vaiko tema šiuo metu aktuali, labai kviečiu paklausyti ir mūsų pokalbio su psichologe, tinklaraščio „Švelni tėvystė“ autore, dviejų vaikų mama Milda Kukulskiene. Tai trečiojo sezono ketvirtas epizodas ir jis vadinasi „Apie antrojo vaiko gimimą ir nuovargį tėvystėje“. Jame dalinomės, kada mums buvo sudėtingiausi motinystės etapai, kuo skyrėsi pirmo ir antro vaiko laukimas, lūkesčiai ir realybė, vaikų santykiai ir pykčiai bei kaip juos sprendžiame savo šeimose, kada stipriausiai smogia mamiškas kaltės jausmas, kas labiausiai nustebino ir ko išmokė pačios intensyviausios motinystės patirtys.

Pavasaris šobrīd vilināt vilina doties dabā, taču pēdējos gados aizvien vairāk jūtam, ka mežos neesam vieni. Lielie plēsēji Latvijas dabā ir mūsu lepnums un vienlaikus arī posts. Visvairāk dzirdam par jaunpienācējiem mežos - lāčiem, ar kuriem cilvēki šad tad sastopas arī Latvijā. Pētnieki šobrīd apzina, kāda ir sabiedrības attieksme pret šiem lielajiem plēsējiem Baltijas valstīs, kā cilvēki vērtē lāču, lūšu un vilku populācijas pieaugumu. Kādas ir cilvēka attiecības ar plēsīgajiem dzīvniekiem savvaļā mūsu teritorijā un ko zinām par šo dzīvnieku dzīves apstākļiem Latvijas mežos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Agrita Žunna. Runājot par cilvēkiem, kas vienkārši dodas dabā to baudīt un iespējamo saskari ar lielajiem plēsējiem, Agrita Žunna atzīst, ka ir maza varbūtība sastapties ar vilkiem un lūšiem, jo lielākoties šie dzīvnieki ir ļoti piesardzīgi un viņi nevēlas ar cilvēku sastapties. "Ja arī esam ar kādu no viņiem sastapušies, ieturam distanci, lēnām kāpjamies prom, liekam dzīvnieku mierā, un, visticamāk, arī viņš mūs liks mierā," norāda Agrita Žunna. "Ar lāčiem ir mazliet jābūt piesardzīgākiem." "Ja cilvēki zina, ka viņu apvidū manīti lāči, redzējuši pēdu nospiedumus vai ekskrementus, tad ejot mežā, jābūt piesardzīgiem. Ja iespējams, iet kopā ar kādu, taisīt troksni - lauzt zarus, dziedāt dziesmas. Lācis arī nemaz negrib cilvēku satikt, ja viņš dzird, ka kaut kur apkārt kāds pārvietojas, viņš, visticamāk, pats nenāks skatīties, kas tur ir. Problēmas var sanākt, ja šo dzīvnieku negaidīti pārsteidzam, ja esam gājuši klusiņām, nejauši lāci iztraucējuši, pat mazliet sabiedējuši, viņš aizstāvoties var mēģināt cilvēkam kaut ko noradīt," tirpina Agrita Žunna. Pētniece skaidro, ka nepareizs ir pieņēmums, ka lielie plēsēji aizsargā savus mazuļus. Arī aptaujā cilvēki uz jautājumu, kad šie dzīvnieki var būt bīstami, norādījuši, ka tad, kad aizsargās mazuļus. "Tā nav situācija, kad šie plēsēji var būt bīstami, jo viņi savus mazuļus parasti neaizsargā. Varbūt situācija ar lāci, ka viņu esam pārsteiguši, viņš no pārsteiguma momenta aizsargājas, nevis, ka viņam ir mazuļi un aizsargā tieši mazuļus," bilst Agrita Žunna. Piedzīvojumi un pieredzētais folkloras ekspedīcijās Ķibeles un raibi piedzīvojumi krāšņo ikvienu zinātnisko ekspedīciju, un folkloras ekspedīcijas šajā ziņā neatšķiras. Šķiet, ka slikti laikapstākļi vai saaukstēšanās ir vien nieks, ja ņem vērā, ka folkloras ekspedīcijās sanāk satikt daudz cilvēku, un līdz ar to arī visdažādākās viņu emocijas un garastāvokļa izpausmes. Profesore Janīna Kursīte kopā ar saviem kolēģiem folkloras ekspedīcijās dodas jau daudzus gadus, un dažus no piedzīvotajiem atgadījumiem viņa atklāj arī raidījumā. Folkloras ekspedīcijās iespējams sastapties ar gandrīz visu. Var saaukstēties, var saslimt ar rozi un izārstēties ar buramvārdu palīdzību, var piedzīvot agresīvu attieksmi sastapto cilvēku vidū un pat draudus ar revolveri. Šie ir daži atgadījumi, kurus sarunā par šādām ekspedīcijām apraksta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte. Izvairīties no dažādiem piedzīvojumiem ekspedīcijās nav iespējams, bet piedzīvojumi vienmēr atstāj arī vērtīgu pieredzi. Par tiem tad mūsu šīs dienas sarunā plašāk, bet iesākumā – ko vispār nozīmē vārdu salikums „folkloras ekspedīcija” un ko pētnieki tādā veidā mēģina noskaidrot? Janīna Kursīte stāsta, ka ekspedīcijas parasti ilgst nedēļu, uz Sibīriju – nedaudz ilgāk. Protams, ka pirms tam notiek sagatavošanās semināri, taču visam sagatavoties nevar. Profesore arī norāda, ka pašlaik ar personas datu aizsardzību darbs kļuvis apgrūtinošāks, jo atšķirībā no agrākiem laikiem nevar vairs vienkārši piezvanīt uz pašvaldību un palūgt gados vecāku cilvēku adreses. Neskatoties uz to, pētniekiem ir zināmi pavedieni un cilvēki, pie kuriem vispirms vērsties pēc palīdzības, un tā šī ķēdīte turpinās tālāk, bet, protams, ekspedīcijas paredz arī nejaušas satikšanās ar cilvēkiem.

Pavasaris ir priecīgs laiks tiem, kuri gaida atgriežamies gājputnus. Šobrīd jau Latvijas mežos un laukos ieradušās vairums no mūsu zemē ligzdojošām migrējošo putnu sugām. Kā putniem klājas, migrējot lielus attālumus un ligzdojot ļoti atšķirīgās vidēs, - tas ir būtisks jautājums, lai izprastu putnu dzīvesveidu, kā arī, lai noskaidrotu potenciālos riskus putnu migrācijā. Pašmāju pētījumā par mājas strazdu migrāciju izmantota unikāla metode. Par pētījumu un to, kā tehnoloģijas ļauj izsekot putnu ceļam starp mītnes zemēm, stāsta ornitologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas insitūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks Oskars Keišs. Putni var saindēties ar svinu no medību munīcijas Saindēšanas ar svinu, neapšaubāmi, ir problēma un, pieaugot informācijas apjomam, kas ir mūsu rīcībā, arvien vairāk pārliecināmies, ka tā ir problēma arī lielajiem plēsējiem, kas ir sastopami Latvijā, saka ornitologs Jānis Ķuze. Svins ir smagais metāls, par kura toksiskajām īpašībām pārsvarā tiek runāts saistībā ar autotransporta piesārņojuma izraisīšanu apkārtējā vidē. Taču arī medību munīcijā esošās svina skrotis ir drauds ne tikai tiem dzīvniekiem, kuri tiek medīti ar šādu munīciju, bet  tās postošā ietekme ir daudz plašāka.  Un arī par šo jautājumu jau ne reizi vien ir runāts plašsaziņas  līdzekļos. Pirms lūkojam, vai ir kādas izmaiņas šajā  jautājumā, ornitologs un  Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze skaidro, kā svina skrotis nodara ļaunumu medījamiem putniem un ne tikai tiem.

Hellooo!!!!

Pavasaris kviečia keliauti po Lietuvą, naujai ją atrasti ir sutikti daug įdomių žmonių.Su pažintiniais takais ir maršrutais galima susipažinti užsukus į Dubysos regioninio parko lankytojų centrą. Direktorius Vygantas Kylčauskas pasakoja apie Dubysos slėnio ypatumus.Kuo naudingi šaltalankiai? Venciūnų kaime šaltalankių ūkyje edukacijas veda Gediminas Radzevičius.Irina Žilinskienė kaimo turizmo sodybą Trakų rajone pavadino mamos Tamaros vardu. Moteris sako, kad dilgėlė yra „žaliasis auksas“ ir kuria inovatyvų produktą.Ovidijus Šova žavisi žirgais. Įsigijo laivą ir žada plaukioti Lietuvos ežerais. Jis save laiko laisvu žmogumi ir nesibodi naujovių, puoselėja kaimo turizmo sodybą „Amerika Aukštadvaryje“.Šalčininkų rajone lankytojus traukia istorinis Rūdninkų kaimas ir Rūdninkų giria. Apie bažnyčia pasakoja parapijos kunigas Vygintas Čiurinskas, o kraštotyrininkė Kristina Slavinska supažindina su kaimo istorija ir girios unikalumu.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Kasmet kovo viduryje Baltijos jūroje prasideda ruonių jauniklių migracija ir išsekę gyvūnai pastebimi Lietuvos pakrantėje. Šiemet iki balandžio 1-osios Lietuvos jūrų muziejaus globon jau pateko 11 pilkųjų ruonių jauniklių ir šis skaičius greičiausiai dar augs. Tikimasi, kad vasarą sustiprėję ruoniai bus sugrąžinti į laisvę.Pasak specialistų, į Raudonąją knygą įrašyta rūšis labiausiai kenčia dėl jūros taršos, intensyvios žvejybos ir menkstančių žuvies išteklių. O pavasarį vedamiems jaunikliams vis sunkiau išgyventi ir dėl besikeičiančio klimato - nes dėl ledo dangos trūkumo ruoniai yra priversti veistis sausumoje, kur jų tyko plėšrūnai ir ligos.Apie tai, kodėl pilkiesiems ruoniams reikia žmogaus pagalbos pasakoja Lietuvos jūrų muziejaus biologas Arūnas Grušas ir ruonius tyrinėjanti VU Gyvybės mokslų centro doktorantė Vaida Survilienė.Autorė Vaida Pilibaitytė

Bērzu sulas – kurš gan var iedomāties Latvijas pavasari bez tām? Kā pareizi tecināt sulas, kā izmantot tās un ko derīgu sulās var atrast, jautājam ekspertei raidījumā Kā labāk dzīvot. Par bērzu sulām stāsta Valsts zinātniskā institūta "BIOR" pētniece Inese Siksna. Aktīvākajā bērzu sulu tecēšanas laikā daļa cilvēku tās izmanto ūdens vietā. Kāda klausītāja arī bilst, ka bērzu sulas izmanto kafijas pagatavošanai, sanāk garšīgi un jūtama neliela salduma piedeva jau no šķidruma. Inese Siksna atklāj, ka bērzu sulas un to sastāvu pēta ne tikai Latvijā, to pētījuši arī poļi un dāņi. Viņa atgādina, ka higiēna svarīga, lai sulas ir tīras, garšīgas un bez piemaisījumiem. Klausītāja instrukcija un pamācība, kā urbt bērzu sulas. Bērzu sulas urbjam ar 10 mm urbi apmēram 40-50 cm diametra bērzā ziemeļu pusē 15 cm dziļumā. Bērzu izvēlamies saulainākā vietā, tad pietek 10-15 litri diennaktī. Caurumā apmēram 4-5cm dziļumā ievieto 10 mm vara trubiņu, kas labi der un turas, un tad liek apakšā 18 l ūdens muciņu. Nosedzam ar mazu maisiņu un gumiju lai mušas nelien. Ziemeļu pusē mums kaut kā labāk tek un arī trauks nav saulē visu dienu. Dzeram ar trim bērniem, lietojam kā ūdeni pie ēdienreizēm un pudelēs līdzi dienas darbos.

Šį ketvirtadienį (kovo 10d.) Silvija pasakoja apie karą Ukrainoje, nesusikalbėjimą dėl naikintuvų Ukrainai, Seimo pavasario sesijos pradžią ir suaktyvėjusius rusų ir baltarusių šnipus. ✅ Svarbiausios dienos naujienos kiekvieną pirmadienį-ketvirtadienį čia ir „Laisvės TV“ YouTube kanale: https://youtu.be/t3d_mmsIfVU Šią savaitę #TiekŽinių ;)

Tika šausmīgi spēlēta ģeogrāfijas spēle un Olīvija Rodrigo beidzot uzvarēja Volfa topā!

Toms stāstīja, kā viņam nozaga "Facebook" paroli, bet Uldis svinēja 12 gadus kā "Twitter" lietotājs!