Podcasts about audiovizu

V nejnovějším MovieZone Live Speciál se podíváme na zoubek sci-fi Luca Bessona Pátý element. Audiovizuálně i vypravěčsky hodně svéráznou a strhující vizi budoucnosti, ve které taxikář Bruce Willis chrání okouzlující Millu Jovovich před ďábelským Garym Oldmanem. Výprava a kostýmy berou dech i skoro tři desítky let po premiéře a originální mix akce, sci-fi, dobrodružství, romance a přestřelené komedie zajistil téhle podívané místo mezi žánrovými legendami.   MovieZone Extended Universe:  Web: https://www.moviezone.cz FB: https://www.facebook.com/moviezonecz IG: https://www.instagram.com/moviezonecz CSFD: https://www.csfd.cz/film/688751-moviezone-live-special HeroHero: https://herohero.co/moviezonelive Merch: https://www.blu-shop.cz/moviezone-merch/ Kniha Devadesátky ve filmu: https://www.xyz.cz/tituly/92360411/devadesatky-ve-filmu/

Vedle výtvarných projektů v oblasti digitálního a mediálního umění se podílí na stálých i dočasných expozicích pro muzea a galerie. Nejnověji stojí za výtvarným řešením výstavy Kde ty všechny kytky jsou. Textilní tisk: Oděvy a šátky 1920 – 1990 v Uměleckoprůmyslovém museu v Praze. Jak kombinovat virtuální exponáty s těmi klasickými? A proč je pro time-based media zapotřebí jiný typ imaginace? Ptá se Karolína Koubová.Všechny díly podcastu Vizitka můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Vedle výtvarných projektů v oblasti digitálního a mediálního umění se podílí na stálých i dočasných expozicích pro muzea a galerie. Nejnověji stojí za výtvarným řešením výstavy Kde ty všechny kytky jsou. Textilní tisk: Oděvy a šátky 1920 – 1990 v Uměleckoprůmyslovém museu v Praze. Jak kombinovat virtuální exponáty s těmi klasickými? A proč je pro time-based media zapotřebí jiný typ imaginace? Ptá se Karolína Koubová.

Saša Michailidis se ptá se Filipa Kršiaka, předsedy spolku krutón, který založil Audiovizuální HUB v pražském Kině Kavalírka, a zástupce ředitele, pedagoga Gymnázia Nad Kavalírkou Jana Nováka. Kino Kavalírka spustilo Audiovizuální HUB, který má pomoci učitelům i studujícím pochopit svět obrazů, videoher a krátkých filmů. Jak se vyznat v současné záplavě audiovizuálního obsahu? A jak se daří prosazovat audiovizuální výchovu ve školách?

Saša Michailidis se ptá se Filipa Kršiaka, předsedy spolku krutón, který založil Audiovizuální HUB v pražském Kině Kavalírka, a zástupce ředitele, pedagoga Gymnázia Nad Kavalírkou Jana Nováka. Kino Kavalírka spustilo Audiovizuální HUB, který má pomoci učitelům i studujícím pochopit svět obrazů, videoher a krátkých filmů. Jak se vyznat v současné záplavě audiovizuálního obsahu? A jak se daří prosazovat audiovizuální výchovu ve školách?Všechny díly podcastu Akcent můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Akkorát megy az új sikerfilm, hogy 1 milliárd dollárra növelte a franchise bevételeit Mafab     2025-01-06 04:00:02     Film Hétvége Franchise A Mufasa: Az oroszlánkirály a hétvégén a hazai piacán megszerezte a bevételi toplista első helyét, megelőzve a Sonic, a sündisznó 3-at. Új év? Új filmek! 2025 leginkább várt filmjei, amiket látnod kell in.hu     2025-01-05 18:14:03     Film Bár a 2024-es évben a kasszasikerek nem sikerültek túl jól − utólag visszagondolva, talán nem volt a legjobb ötlet egy komor Joker-musical −, a Wicked, a Vaiana 2 és a Gladiátor II vonzó hármasának köszönhetően minden korosztály megkapta a magáét az ünnepi szezonban. Most pedig nézzük meg a 2025-ös potenciális kasszasikerek friss listáját! Jönnek m Óriási baki a TV2-nél NLC     2025-01-05 17:19:58     Film TV2 Csak kedden ér véget a műsor, de a kibeszélő műsor már szombaton nyilvánosságra került, benne a párok döntéseivel. Január 6-án történt kultura.hu     2025-01-06 00:02:00     Film Jancsó Miklós 1966-ban ezen a napon mutatták be a Szegénylegényeket. Jancsó Miklós legismertebb alkotása a magyar film fontos mérföldköve, a modernizmus nemzetközileg ismert és elismert alapműve. A rendező itt dolgozta ki és használta először a híres jancsói filmnyelvet, amit későbbi pályafutása során tovább finomított. A Szegénylegények történelmi parabola, ame A popcornszínésznőnek elkönyvelt Demi Moore és egy előre leírt film miatt lett emlékezetes a Golden Globe Telex     2025-01-06 06:30:38     Film Golden Globe Demi Moore Adrien Brody és Demi Moore is nagyon érzelmes beszédet mondott a Golden Globe-on. A Magyarországon forgatott A brutalista három díjat is elhozott, a Magyar Filmlabor még külön említést is kapott. Adrien Brody: Képviselhetem az amerikai álmot 24.hu     2025-01-05 20:14:54     Film USA Interjú Hollywood Hollywoodban az egyik legerősebb idei filmként emlegetik a három és fél órás A brutalistát. A Magyarországról az Egyesült Államokba ívelő emigráns történet Tóth Lászlóját a magyar származású Adrien Brody alakítja. Interjú. Audiovizuális fesztivállal nyílik újra a Zene Háza 360 fokos vetítőterme Magyar Hírlap     2025-01-05 19:06:21     Film Fesztiválok Városliget Magyar Zene Háza Január 15-én alkotói beszélgetéssel kísért vetítésen debütál az Animatiquával együttműködésben készült A titokzatos Városliget. Kivel utazott a szerelem városába Gubik Petra? Story     2025-01-05 18:00:03     Bulvár Párkapcsolat A színésznőt teljesen magával ragadott a francia hangulat – már most azt tervezi, mikor térhet újra vissza. Street Figher:Milliókat kokainozott el Jean-Claude Van Damme Origo     2025-01-05 20:39:41     Film Belgium Drog Alkohol Jean-Claude Van Damme A 30 éves akciófilm forgatása katasztrófa volt, a belga sztár végig alkohol- és drog hatása alatt állt. A Street Figher azonban a VHS korszak nagyágyúja volt. Valós események alapján készült, hideglelős brit krimisorozat érkezik ma este a Dunára port.hu     2025-01-06 10:50:00     Film Anglia Duna A Sherwood című, angol bányászfalut felrázó gyilkosságokról szóló krimiszéria mély társadalmi, történelmi és érzelmi rétegeket tár fel. Operaházi szakszervezet: „Csak a megfélemlítés volt a haszna az elbocsátásoknak” Színház.online     2025-01-06 09:04:00     Színpad Eddig nulla forint bérfejlesztési ajánlatot kaptak 2025-re az Operaházban dolgozók, mondta a Narancs.hu-nak Bárány Balázs, aki szerint januárra szükséges bérmegállapodást kötni. Az Operaházi Dolgozók Független Szakszervezetének elnöke úgy látja, a társulatban a nyári elbocsátások miatt továbbra sem csökkent a félelem, holott, ha csendben maradnak, A további adásainkat keresd a podcast.hirstart.hu oldalunkon.

Akkorát megy az új sikerfilm, hogy 1 milliárd dollárra növelte a franchise bevételeit Mafab     2025-01-06 04:00:02     Film Hétvége Franchise A Mufasa: Az oroszlánkirály a hétvégén a hazai piacán megszerezte a bevételi toplista első helyét, megelőzve a Sonic, a sündisznó 3-at. Új év? Új filmek! 2025 leginkább várt filmjei, amiket látnod kell in.hu     2025-01-05 18:14:03     Film Bár a 2024-es évben a kasszasikerek nem sikerültek túl jól − utólag visszagondolva, talán nem volt a legjobb ötlet egy komor Joker-musical −, a Wicked, a Vaiana 2 és a Gladiátor II vonzó hármasának köszönhetően minden korosztály megkapta a magáét az ünnepi szezonban. Most pedig nézzük meg a 2025-ös potenciális kasszasikerek friss listáját! Jönnek m Óriási baki a TV2-nél NLC     2025-01-05 17:19:58     Film TV2 Csak kedden ér véget a műsor, de a kibeszélő műsor már szombaton nyilvánosságra került, benne a párok döntéseivel. Január 6-án történt kultura.hu     2025-01-06 00:02:00     Film Jancsó Miklós 1966-ban ezen a napon mutatták be a Szegénylegényeket. Jancsó Miklós legismertebb alkotása a magyar film fontos mérföldköve, a modernizmus nemzetközileg ismert és elismert alapműve. A rendező itt dolgozta ki és használta először a híres jancsói filmnyelvet, amit későbbi pályafutása során tovább finomított. A Szegénylegények történelmi parabola, ame A popcornszínésznőnek elkönyvelt Demi Moore és egy előre leírt film miatt lett emlékezetes a Golden Globe Telex     2025-01-06 06:30:38     Film Golden Globe Demi Moore Adrien Brody és Demi Moore is nagyon érzelmes beszédet mondott a Golden Globe-on. A Magyarországon forgatott A brutalista három díjat is elhozott, a Magyar Filmlabor még külön említést is kapott. Adrien Brody: Képviselhetem az amerikai álmot 24.hu     2025-01-05 20:14:54     Film USA Interjú Hollywood Hollywoodban az egyik legerősebb idei filmként emlegetik a három és fél órás A brutalistát. A Magyarországról az Egyesült Államokba ívelő emigráns történet Tóth Lászlóját a magyar származású Adrien Brody alakítja. Interjú. Audiovizuális fesztivállal nyílik újra a Zene Háza 360 fokos vetítőterme Magyar Hírlap     2025-01-05 19:06:21     Film Fesztiválok Városliget Magyar Zene Háza Január 15-én alkotói beszélgetéssel kísért vetítésen debütál az Animatiquával együttműködésben készült A titokzatos Városliget. Kivel utazott a szerelem városába Gubik Petra? Story     2025-01-05 18:00:03     Bulvár Párkapcsolat A színésznőt teljesen magával ragadott a francia hangulat – már most azt tervezi, mikor térhet újra vissza. Street Figher:Milliókat kokainozott el Jean-Claude Van Damme Origo     2025-01-05 20:39:41     Film Belgium Drog Alkohol Jean-Claude Van Damme A 30 éves akciófilm forgatása katasztrófa volt, a belga sztár végig alkohol- és drog hatása alatt állt. A Street Figher azonban a VHS korszak nagyágyúja volt. Valós események alapján készült, hideglelős brit krimisorozat érkezik ma este a Dunára port.hu     2025-01-06 10:50:00     Film Anglia Duna A Sherwood című, angol bányászfalut felrázó gyilkosságokról szóló krimiszéria mély társadalmi, történelmi és érzelmi rétegeket tár fel. Operaházi szakszervezet: „Csak a megfélemlítés volt a haszna az elbocsátásoknak” Színház.online     2025-01-06 09:04:00     Színpad Eddig nulla forint bérfejlesztési ajánlatot kaptak 2025-re az Operaházban dolgozók, mondta a Narancs.hu-nak Bárány Balázs, aki szerint januárra szükséges bérmegállapodást kötni. Az Operaházi Dolgozók Független Szakszervezetének elnöke úgy látja, a társulatban a nyári elbocsátások miatt továbbra sem csökkent a félelem, holott, ha csendben maradnak, A további adásainkat keresd a podcast.hirstart.hu oldalunkon.

Zrakem získáváme 80 – 90 % informací o okolním světě. Lidé, kterým se zhoršil zrak nebo o něj zcela přišli, se musejí vyrovnávat s výrazným informačním deficitem. Ten se promítá do všech oblastí jejich života. Nově vybudovaná místnost jim nabízí množství aktivit, díky kterým mohou rozcvičit nejenom zbývající zrakové funkce, ale i další smysly, které pro ně představují zásadní zdroj informací, zejména sluch a hmat.

Kas ir „grieķu savādais vilnis” un kāpēc grieķu režisora Jorga Lantima jaunākā filma „Laipnības veidi” satricināja Kannu kinofestivālu, radio īsrecenzijā pārrunā kino kritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali , jo „Laipnības veidi” nonākuši arī Latvijas kinoteātros. Ofisa darbinieks, kurš visu privāto dzīvi plāno pēc mīļotā bosa norādēm, reiz nolemj vairs nepakļauties. Policists cenšas pārdzīvot sievas bezvēsts pazušanu, bet kad viņa atgriežas, uzskata, ka tā ir sveša persona. Uz seksu un sālīta ūdens balstīta sekta sava guru uzdevumā meklē sievieti, kura būtu spējīga augšāmcelt mirušos.

Audiovizuální projekt NIVVA spojuje hudbu s digitálním uměním. Prostřednictvím vlastního 3D avatara NIVVA nabízí nejen hudební zážitek, ale i unikátní propojení s publikem skrze ambiciózní projekce. Projekt zpěvačky, která nechává svou identitu skrytou, se na pražské hudební scéně poprvé představil v roce 2020, kdy u labelu Bad Names vyšlo debutové EP Easy. Vystoupila například na maďarském festivalu INOTA nebo PINu v Makedonii.Všechny díly podcastu Czeching můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Daudzsēriju filmas - kā žanrs kinematogrāfijā. Kinokritiķe Dārta Ceriņa un kultūras publicists Žulijens Nuhums Kulibali ir skatījušies gan dokumentālo seriālu „Lāsts jeb Roberts Dērsts par dzīvi un nāvi”, kas 2015. gadā Amerikā radīja sensāciju, gan zināmā mērā labu izklaides seriālu „Kļūstot par Karlu Lāgerfeldu”, kas nule kā iznācis.  

Poslancov opozície vo štvrtok podvečer rozhnevalo znovuotvorenie druhého čítania k poslaneckému návrhu zákona o audiovizuálnom fonde. Koalícia podľa nich porušuje nielen legislatívny proces, ale ohýba aj rokovací poriadok. Poslanci sa v parlamente dostali do ostrého konfliktu. Stalo sa tak po tom, čo poslanec za SNS Karol Farkašovský priniesol návrh zákona o audiovizuálnom fonde. Opozícia namieta, že koalícia pošliapava legislatínvy proces a ohýba rokovací poriadok. Cieľom novely zákona o Audiovizuálnom fonde, je zvýšiť počet členov dozornej komisie z pôvodných troch na päť členov. Má sa tak posilniť kontrolná právomoc štátu vo fonde.Ministerstvo kultúry, ktoré riadi nominantka SNS Martina Šimkovičová pritom do rozpočtu fondu prispieva len 15 %, Zvyšok pochádza od súkromných televízií, filmových distrubútorov a ďalších súkromných subjektov, ktoré sa podieľajú na tvorbe a šírení audiovizuálneho obsahu.Opozícica sa obáva politického ovládnutia, čo poslanec za SNS Roman Michelko odmieta, zároveň však pre Aktuality pripustil, že legislatívnyy proces nebol štandardný.Moderovala Natália Jabůrková.

Poslancov opozície vo štvrtok podvečer rozhnevalo znovuotvorenie druhého čítania k poslaneckému návrhu zákona o audiovizuálnom fonde. Koalícia podľa nich porušuje nielen legislatívny proces, ale ohýba aj rokovací poriadok. Poslanci sa v parlamente dostali do ostrého konfliktu. Stalo sa tak po tom, čo poslanec za SNS Karol Farkašovský priniesol návrh zákona o audiovizuálnom fonde. Opozícia namieta, že koalícia pošliapava legislatínvy proces a ohýba rokovací poriadok. Cieľom novely zákona o Audiovizuálnom fonde, je zvýšiť počet členov dozornej komisie z pôvodných troch na päť členov. Má sa tak posilniť kontrolná právomoc štátu vo fonde.Ministerstvo kultúry, ktoré riadi nominantka SNS Martina Šimkovičová pritom do rozpočtu fondu prispieva len 15 %, Zvyšok pochádza od súkromných televízií, filmových distrubútorov a ďalších súkromných subjektov, ktoré sa podieľajú na tvorbe a šírení audiovizuálneho obsahu.Opozícica sa obáva politického ovládnutia, čo poslanec za SNS Roman Michelko odmieta, zároveň však pre Aktuality pripustil, že legislatívnyy proces nebol štandardný.Moderovala Natália Jabůrková.

Ja sa najviac desím ani nie tak tej tuposti, ktorú dnes vidíme všade okolo seba, ale ja sa oveľa viac bojím apatie a rezignácie ľudí, hovorí Wanda Adamík Hrycová, ktorá produkovala nový film Vlny o boji za slobodu slova v komunistickom Československu. Táto neonormalizácia tu podľa nej môže byť nadlho.„Začínam mať pocit, že veľa ľudí je už unavených a apatických. Nechce sa im počúvať negatívne správy, nechcú sa konfrontovať s touto realitou a tak sa radšej zavrú doma – či vo svojich záhradách, kde si budú vo svojich bublinách ľudí s rovnakými nározmi hovoriť svoje, ale na verejnosti budú radšej mlčať,“ hovorí filmová producentka Wanda Adamík Hrycová.Tá stojí aj za novým česko-slovenským filmom Vlny, ktorý príde do našich kín už toto leto. Vlny sú silným akčným príbehom o boji za slobodu slova v konfrontácií so štátnou mocou v Československom rozhlase počas obdobia komunistickej totality. No a práve týmto odkazom o dôležitosti slobodných médií pre slobodnú spoločnosť ako i o boji so snahou totalitnej moci slobodné, zodpovedné a kritické informácie cenzurovať a umlčiavať ich nositeľov, film Vlny presahuje historické obdobie, v ktorom sa odohráva a nastavuje aktuálnej moci nemilosrdné zrkadlo v jej ambíciách ovládnuť tak verejnoprávne média, ako i fondy na podporu umenia či filmovej tvorby – lebo práve o tom sa rozhoduje práve v týchto dňoch a hodinách. A opäť si štát – tak ako za husákovskej Normalizácie, robí monopol na pravdu i jej všemožné interpretácie. Reč však bude aj o tom, prečo - na rozdiel od Česka, produkujeme tak málo filmov o našej vlastnej minulosti plných nielen hrdinstva a cti, ale aj zrady, kolaborácie s mocou a šedivého alibizmu a čim si vysvetľuje, že sa ako spoločenstvo tak neradi pozeráme do zrkadla našej vlastnej minulosti a toho, akými sme boli a z čoho pramení to, kým dnes ako spoločnosť sme.„Mám pocit, že sme asi niečo zanedbali a že sme v minulosti rozprávali veľmi málo takýchto príbehov (z našej minulosti) a možno ľudia, ktorí rozhodovali o tom, ktoré filmy budú vyrobené a ktoré budú podporené, si málo uvedomovali, to akú dôležitú funkciu takéto filmy hrajú. No a myslím si, že momentálne nastala doba, kedy na niekoľko rokov možeme zabudnúť na to, že takéto filmy budú vznikať pretože celá iniciatíva, ktorá sa momentálne pečie na ministerstve kultúry smeruje k ovládnutiu Audiovizuálneho fondu. Ten ich cieľ je jednoznačný a tým je práve to, aby už nevznikali filmy ako Únos, Sviňa alebo aby nevznikol seriál o Jánovi Kuciakovi. Presne tam smerujeme,“ vysvetľuje producentka Adamík Hrycová.Počúvate Ráno Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Ja sa najviac desím ani nie tak tej tuposti, ktorú dnes vidíme všade okolo seba, ale ja sa oveľa viac bojím apatie a rezignácie ľudí, hovorí Wanda Adamík Hrycová, ktorá produkovala nový film Vlny o boji za slobodu slova v komunistickom Československu. Táto neonormalizácia tu podľa nej môže byť nadlho.„Začínam mať pocit, že veľa ľudí je už unavených a apatických. Nechce sa im počúvať negatívne správy, nechcú sa konfrontovať s touto realitou a tak sa radšej zavrú doma – či vo svojich záhradách, kde si budú vo svojich bublinách ľudí s rovnakými nározmi hovoriť svoje, ale na verejnosti budú radšej mlčať,“ hovorí filmová producentka Wanda Adamík Hrycová.Tá stojí aj za novým česko-slovenským filmom Vlny, ktorý príde do našich kín už toto leto. Vlny sú silným akčným príbehom o boji za slobodu slova v konfrontácií so štátnou mocou v Československom rozhlase počas obdobia komunistickej totality. No a práve týmto odkazom o dôležitosti slobodných médií pre slobodnú spoločnosť ako i o boji so snahou totalitnej moci slobodné, zodpovedné a kritické informácie cenzurovať a umlčiavať ich nositeľov, film Vlny presahuje historické obdobie, v ktorom sa odohráva a nastavuje aktuálnej moci nemilosrdné zrkadlo v jej ambíciách ovládnuť tak verejnoprávne média, ako i fondy na podporu umenia či filmovej tvorby – lebo práve o tom sa rozhoduje práve v týchto dňoch a hodinách. A opäť si štát – tak ako za husákovskej Normalizácie, robí monopol na pravdu i jej všemožné interpretácie. Reč však bude aj o tom, prečo - na rozdiel od Česka, produkujeme tak málo filmov o našej vlastnej minulosti plných nielen hrdinstva a cti, ale aj zrady, kolaborácie s mocou a šedivého alibizmu a čim si vysvetľuje, že sa ako spoločenstvo tak neradi pozeráme do zrkadla našej vlastnej minulosti a toho, akými sme boli a z čoho pramení to, kým dnes ako spoločnosť sme.„Mám pocit, že sme asi niečo zanedbali a že sme v minulosti rozprávali veľmi málo takýchto príbehov (z našej minulosti) a možno ľudia, ktorí rozhodovali o tom, ktoré filmy budú vyrobené a ktoré budú podporené, si málo uvedomovali, to akú dôležitú funkciu takéto filmy hrajú. No a myslím si, že momentálne nastala doba, kedy na niekoľko rokov možeme zabudnúť na to, že takéto filmy budú vznikať pretože celá iniciatíva, ktorá sa momentálne pečie na ministerstve kultúry smeruje k ovládnutiu Audiovizuálneho fondu. Ten ich cieľ je jednoznačný a tým je práve to, aby už nevznikali filmy ako Únos, Sviňa alebo aby nevznikol seriál o Jánovi Kuciakovi. Presne tam smerujeme,“ vysvetľuje producentka Adamík Hrycová.Počúvate Ráno Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Kino kritiķe Dārta Ceriņa un kino publicists Žulijens Nuhums Kulibali ierakstu sērijā "Audiovizuālās īsmetrāžas" sarunājas par britu režisores Mollijas Meningas Vokeres darbu "Kā tikt pie seksa" un itāļu režisores Aličes Rorvaheres jaunāko filmu "Himera". Atbrīvojies no cietuma, Artūrs (Džošs O'Konors) atgriežas mazā Toskānas pilsētiņā, lai sastaptu kapu izlaupītāju bandu, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem izposta tūkstoš gadu senus etrusku kapus un pārdod atrastos vēsturiskos artefaktus "melnajā" tirgū. Anglim Artūram, savulaik cienījamam arheologam, piemīt īpašs talants atrast senus kapus. Maldoties starp dzīvo un mirušo pasauli, viņš meklē dārgumus, kas nav domāti cilvēku acīm, un savu zaudēto mīļoto Benjaminu. Aličes Rorvaheres ("Dievišķais ķermenis", 2011; "Laimīgais Lācars", 2018) kinematogrāfiskajā visumā savijas realitāte, mīts, pasaka un bagāta itāļu folkloras un kino tradīcija. Režisores jaunākajā filmā "Himera" skatītājs atpazīs šo unikālo kinematogrāfisko valodu. Režisore droši žonglē ar žanriem, noskaņām un filmu formātiem. Viņa apvieno melanholisku stāstu par zaudētu mīlestību, komēdiju un filozofisku līdzību par dzīvi un nāvi, tagadni un pagātni, laika ritējumu un vēstures pēdām. Filmas pirmizrāde notika Kannās. -- Tai ir jābūt visu laiku labākajai vasarai. Tara, Skaja un Ema ierodas Grieķijas ballīšu kūrortā Malijā, lai pavadītu visu laiku labākās brīvdienas meiteņu ceļojumā, ar kādu katra britu pusaudze atzīmē pilngadības sliekšņa sasniegšanu. Tara, pēdējā jaunava draudzeņu vidū, ir apņēmusies to mainīt. Sešpadsmit gadīgā meitene ballējas, dzer un dejo pa pilsētas bāriem un naktsklubiem ar draudzenēm, līdz uz kaimiņu viesnīcas balkona satiek pāris zēnu, kuri, viņasprāt, varētu parūpēties par vasaru, ko atcerēties. Mollijas Meningas Vokeres debijas filma Kannu kino festivālā ieguva balvu "Īpašais skatiens".

Par kino klasiku un sinematēkas fenomenu pārrunā kino kritiķe Dārta Ceriņa un kino publicists Žulijens Nuhums Kulibali. Atceramies leģendāro 1967. gadā uzņemto Žaka Demī muzikālo komēdiju „Rošforas meitenes” un Federiko Fellīni 1973. gadā radīto, vienu no personīgākajam viņa filmām “Amarkords. Kino klasikas darbi jūnija sākuma būs skatāmi "Splendid Garden" brīvdabas kino vakaros: Fransua Trifo „Žils un Džims”; Žaka Dereja krimināli erotiskā drāma „Baseins”;  Žaka Demī „Rošforas meitenes” un visbeidzot Federiko Fellīni “Amarkords”. No 11. jūnija kino gardēžiem būs iespēja baudīt "Splendid Garden" kino terases atmosfēru, Elizabetes ielā 61. Tas ir ne tikai spilgts vasaras pieteikums, bet arī solis pretī zaļākai un iedzīvotājiem draudzīgākai Rīgai. Jaunā āra terase, saulei rietot, tiks atklāta ar Fransuā Ozona jaunāko filmu 1985. gada vasara, kas ir mīlas stāsts starp diviem pusaudžiem zēniem Normandijas piejūras pilsētā.

Probíráme nádherné Senuino dobrodružství a papírové RPG. (00:00) Sponzor (00:06) Úvod (01:52) Senua's Saga: Hellblade II (04:08) Audiovizuál (26:45) Hratelnost (43:56) Příběh (57:02) Paper Mario: The Thousand-Year Door (01:14:28) Co momentálně hrajeme (01:20:43) Závěr

Kopā ar kino kritiķi Dārtu Ceriņu un kultūras publicistu Žulijenu Nuhumu Kulibali skatāmies poļu režisores Agņeškas Holandas filmu "Zaļā robeža" un pētām robežu jēdzienu kino. Pārrunājam lilmas skaudro stāstu par bēgļiem uz robežas un režisores tiešo pozīciju No piektdienas, 17. maija, kinoteātros demonstrēs Venēcijas kinofestivālā godalgoto un plašas diskusijas izraisījušo Eiropas kino vecmeistares Agņeškas Holandas jaunāko filmu "Zaļā robeža". Agņeškas Holandas (1948) jaunākās filmas "Zaļā robeža" (Zielona granica, 2023) pirmizrāde notika Venēcijas kinofestivālā, kur tā bija iekļauta oficiālā konkursa programmā un kandidēja uz "Zelta lauvu". Polijas, Čehijas, Francijas un Beļģijas producētā filma pasaules vecākajā kinofestivālā saņēma īpašo Žūrijas balvu, un drīz pēc tam to demonstrēja Toronto, Vankūveras un Ņujorkas kinofestivālos, arī Vatikānā, bet, nonākusi Polijas kinoteātros, tā izraisīja asas diskusijas, kurās bija iesaistīta arī valsts politiskā elite, kura kategoriski iebilda pret kritiku, kas redzama uz lielā ekrāna. Anotācija vēsta: "Bīstamajos un purvainajos mežos, kas veido tā saukto "zaļo robežu" starp Baltkrieviju un Poliju, bēgļi no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas nonāk ģeopolitiskā haosā. Viltus cerību uz drošāku Eiropu nomaina šausmas un mūsdienu traģēdija. Uz šī neredzamā kara fona savijas Jūlijas, kura nesen kļuvusi par aktīvisti un atteikusies no ērtās dzīves, Jana, jaunā robežsarga, un sīriešu ģimenes dzīve. Filma liek uzdot jautājumu: vai pretējās puses var atrast kopīgu valodu, kad robeža kļūst par salauztu sapņu kapsētu?"

Filmu olimpiāde pirmo reizi notika Venēcijā, stiprinot Itālijas kino attīstību, un tikai vēlāk nāca Kannu kino festivāls. Par festivālu vēsturi un dažādību, to spēku un ietekmi ierakstu sērijā „Audiālās īsmetrāžas” pārrunā kino kritiķe Dārta Ceriņa un kultūras publicists Žulijens Nuhums Kulibali.    Attēlā: Režisora Ginta Zilbaloža jaunā animācijas filma "Straume" ("Flow") atlasīta 77. Kannu kinofestivāla konkursa programmā "Īpašais skatiens" ("Un Certain Regard"), kļūstot par pirmo Latvijas pilnmetrāžas animācijas filmu, kas iekļauta Kannu festivāla konkursā.

Izrāde – manifests par Dejas mājas nepieciešamību, tāds ir vēstījums horeogrāfes Rūtas Pūces jaunākajā laikmetīgās dejas izrādē „Iekšas”. Kāpēc joprojām esam laikmetīgajā dejā? Kāpēc esam šajā profesijā? – šādus jautājumus uzdod  izrādes veidotāji. Savukārt skatītāji uzzina, cik svarīga dejas kopienai būtu Dejas māja. Izrādē piedalās četras dejotājas, scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Līga Ūbele, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, skaņas dizainu veidojušas Alise Pieče un Rūta Pūce. Četras laikmetīgās dejas mākslinieces izrādi iesāk ar anatomisku sava ķermeņa izzināšanu. Ķermenis kā arhīvs, kas glabā gan iekšējās pieredzes, gan ārējus kolektīvus nospiedumus. Citā brīdī laikmetīgās dejas māksliniece Agate Bankava skandē notikušu izrāžu nosaukumus un horeogrāfu vārdus. Šīs izrādes horeogrāfe ir Rūta Pūce, kuru interesē ķermenis kā pasaules izpētes rīks un sievietes – mākslinieces loma sabiedrībā. Šobrīd Rūta Pūce studē horeogrāfiju Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmā „Audiovizuālā un skatuves māksla”, un izrāde „Iekšas” ir daļa no viņas maģistra darba. 24.aprīlī notika pirmizrāde laikmetīgās dejas iestudējumam „Iekšas”, tuvākā izrāde 13.jūnijā Ģertrūdes ielas teātrī.

Aktuālais starptautiskā vidē - seriāls "Ziemeļbriežu mazulis" (Baby Reindeer) straumēšanas platformā "Netflix". Vērtē Kinokritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali.

Turpinot audiālās īsmetrāžas jeb ierakstu sēriju „Audiovizuālās īsmetrāžas”, Žulijens Nuhums Kulibali un Dārta Ceriņa aplūko divas sporta filmas – Šona Dērkina (Sean Durkin) "Dzelzs tvēriens" (The Iron Claw), kā arī Lukas Gvadaņino (Luca Guadagnino) "Sāncenši" (Challengers).    

Audiālās īsmetrāžas par kino – šoreiz biogrāfiskās drāmas par Salvadoru Dali un Eimiju Vainhausu. Kinokritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali aplūko biogrāfisko drāmu "Back to Black," Filma vēsta par 2000. gadu sākumā spoži uzmirdzējušo, bet pāragri mirušo dziedātāju Eimiju Vainhausu (Amy Winehouse, 1983-2011). Filmas režisors ir Sems Teilors-Džonsons (Sam Taylor-Johnson). Eimijas Vainhausas lomu spēlē aktrise Marisa Abela. Otra filma ir rotaļīga, filozofiska un reizē absurda franču komēdijas meistara Kventina Dipjē filma "Daaaaaalī!" par slaveno sirreālisma gleznotāju Salvadoru Dalī. Filma stāsta par to, kā franču žurnāliste cenšas tikties ar kulta mākslinieku Salvadoru Dalī, lai uzņemtu grandiozu dokumentālo projektu par viņa dzīvi un daiļradi. Kā un vai vispār tas ir iespējams?

Šonedēļ tikāmies ar daudzsēriju filmas „Dumpis” radošo komandu, bet ciklā "Audiovizuālās īsmetrāžas" uz klāja ir kinokritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali, lai vētītu Andreja Ēķa vēsturisko fikciju „Dumpis”.

Dāvja Sīmaņa „Marijas klusums” un britu režisora Džonatana Gleizera „Interešu zona” – divas vēsturiskas filmas, ar kurām savas audiālās īsmetrāžas Kultūras rondo sāk Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali.

Rīt, 4. aprīlī, Kultūras rondo sāks Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali savas audiālās īsmetrāžas jeb ierakstu sēriju „Audiovizuālās īsmetrāžas”. Iztaujājam kino speciālistus, par ko tad būs šis cikls. Pirmā saruna būs par filmām „Marijas klusums” un „Interešu zona”.

Viņi ir jauni, viņi mīl kino un, ja aizdegas par kādu ideju, tad var ieguldīt ļoti daudz enerģijas tās īstenošanā. Latvijas Kultūras akadēmijas topošie kino profesionāļi sākuši darbu pie savām diplomdarba filmām, kurās raudzīs apliecināt savu meistarību kino darbu režijā, producēšanā, montāžā un operatora darbā. Vairāki no viņiem jau studiju laikā sevi spēcīgi pieteikuši „Lielajā Kristapā”. Māra Rozenberga tikās ar vienas topošās filmas režisori Amandu Grīnbergu un producenti Katrīnu Karpli un Nacionālās filmu skolas vadītāju Jāni Putniņu. Amanda Grīnberga un Katrīna Karple ir puse no radošā četrinieka, kas kopā strādā pie īsfilmas „Luna”. Sarunā klāt nav operatores Annas Konovalovas, kura tobrīd strādā filmēšanas laukumā, un mākslinieces Kristīnas Rezvihas – viņa vienīgā no četrinieka nav Latvijas Kultūras akadēmijas studente, bet topošā scenogrāfe Mākslas akadēmijā. Dāmas visās vadošajās filmas pozīcijās gan akadēmijas kontekstā nav nekas sevišķs, saka Katrīna Karple un Amanda Grīnberga. Topšajai diplomdarba īsfilmai „Luna” viņas devušas parakstu „Stāsts par to, ko atceras un ko ne”. Režisorei Amandai Grīnbergai šoreiz sākumā radusies ideja par formu, no kā arī viss izaudzis. Ar filmu vien bakalaura darbam nepietiek: katrs students raksta arī teorētisko daļu, un Amanda Grīnberga tās tapšanā daudz pētījusi atmiņas fenomenu. Filmas tīzerī jeb kaceklī uzmanību piesaista gan trīs līdzīgās, rudi lokainās sievietes dažādos vecumos, kas izdzīvo stāstu, gan tekstūrām bagātais attēls, kas tapis uz 16 milimetru analogā kino lentes. Kino lentes nav lēts prieks, tāpēc topošās īsfilmas „Luna” komanda līdzās Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam diplomdarba finansējumam izsludinājusi arī pūļa finansēšanas kampaņu, ko palīdz popularizēt arī viņu mācību iestāde – Latvijas Kultūras akadēmija. LKA Nacionālās filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš teic, ka par finansējuma piesaisti studentiem māca domāt jau no mācību sākuma. Amandai Grīnbergai un Katrīnai Karplei filma „Luna” finansējuma piesaistes ziņā ir jauns pakāpiens, jo iepriekšējo kursadarbu abas filmējušas ar minimāliem līdzekļiem, praktiski no savas kabatas. Šā gada kinobalvā „Lielais Kristaps” Nacionālās filmu skolas studenti patiešām lika par sevi runāt: viņi gan palīdzēja veidot balvu ceremoniju – piemēram, Amanda Grīnberga režisēja video ar dziedātāju Keitiju Bārbali –, gan bija pārstāvēti starp nominantiem. Piemēram, Katrīnas Karples producētā īstilma „Ksenija” pretendēja uz gan uz labāko īsmetrāžas dokumentālo filmas, gan labākās studentu filmas godu līdzās Annas Konovalovas filmētajam „Ziemeļpolam”. Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas programmu šogad absolvēs ap 20 filmu režisoru, operatoru, producentu un kino dramaturgu. Kā par viņiem saka Jānis Putniņš – ļoti talantīgi un ar lielu entuziasmu. Ja aizdegas par kādu ideju, tad ieliek tajā daudz enerģijas. Galvenais – spēt atrast, par ko aizdegties. 

Zmeny vo financovaní kultúry. | Hostia: Dušan Jariabek (člen Výboru pre kultúru a médiá NR SR za Smer-SD) a Zora Jaurová (podpredsedníčka Výboru pre kultúru a médiá NR SR za PS). | Návrh novely zákona o Fonde na podporu umenia a zákona o Audiovizuálnom fonde. Poslanecký návrh zvyšuje počet členov dozornej komisie z troch na päť, pričom väčšinu členov má menovať vláda. Prečo novelu nepredkladá vláda, ale poslanci bez medzipripomienkoveho konania? Aký dosah bude mať navrhované zmena na fungovanie fondov? Návrh novely o ochrane pamiatkového fondu. Prečo je potrebné predĺženie lehoty na uplatnenie predkupného práva štátu? Existujú prípady, kedy si štát predkupné právo nestihol uplatniť? Možno ešte očakávať pozmeňujúce a doplňujúce návrhy? Opozičná snaha o odvolanie ministerky kultúry Martiny Šimkovičovej. Prečo koaliční poslanci neumožnia zvolanie schôdze a parlamentnú diskusiu? Akú váhu má petícia, ktorú podpísalo takmer 190-tisíc ľudí? | Moderuje: Karolína Lacová. | Diskusiu Z prvej ruky pripravuje RTVS - Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. Vysielame každý pracovný deň o 12:30 v Rádiu Slovensko.

27. október patrí Svetovému dňu audiovizuálneho dedičstva. Pripomenieme si 115 rokov od narodenia a 30 rokov od úmrtia hudobného skladateľa Eugena Suchoňa. Spomínanie s jeho dcérou Danicou Štilichovou - Suchoňovou a jej manželom Petrom Štilichom, ktorí sa starajú o všetky poklady, ktoré majster Suchoň vytvoril.

Kultūras rondo tiekamies ar diviem režisoriem, festivāla „Patriarha rudens” balvu ieguvējiem – ar Pētera Pētersona petrolejas lampas īpašnieku – labāko teātra režisoru Ralfu Liepu un kino režisoru Uģi Olti, kurš startēja ar filmu „RadiRaidi”.  Festivālā "Patriarha rudens" šogad studentu darbus vērtēja divas žūrijas – skatuves mākslas un audiovizuālās mākslas. Skatuves mākslas žūrijas sastāvā bija Latvijas Nacionālā teātra valdes loceklis Māris Vītols, "Dirty Deal Teatro" direktore Anna Sīle, teātra režisors un pedagogs Juris Jonelis, kā arī festivāla patronese Karina Pētersone. Ralfs Liepa atzinību izpelnījās par divām izrādēm: Pētera Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" un Vitolda Gombroviča "Ivonna, Burgundijas princese". Ralfs Liepa saņēma petrolejas lampu no Pētera Pētersona kolekcijas. Audiovizuālās mākslas žūrijas sastāvā darbojās kinorežisore un scenāriste Marta Elīna Martinsone, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, operators Valdis Celmiņš un kinoproducents un režisors Gints Grūbe. Uģa Oltes "RadiRaidi" saņēma atzinību kā par mācību darbs, kurš ieguvis filmas potenciālu. -- Daļu no festivāla “Patriarha rudens” programmā iekļautajiem darbiem būs iespējams vēlreiz noskatīties un piedzīvot 13.–15. oktobrī festivāla satelītpasākumos Gulbenes novada kultūras centrā un Stāmerienas pilī.

Případ Kuřimské kauzy je jeden z nejotřesnějších případů týrání dětí v České republice, který byl odkryt čirou náhodou v květnu roku 2007. Po 16 letech se případem začaly podrobně zabývat moderátorky Insta Crime Podcastu, Tereza a Petra, které se případu věnovaly několik měsíců. Nyní Vám v podcastové minisérii postupně odkryjí veškeré události tak, jak na sebe navazovaly. V podcastové minisérii nebudou chybět ani rozhovory s odborníky, kteří byli s kauzou spjatí a odpovíme si na zásadní otázky, kterými například jsou - jak se mají chlapci dnes a kdo byl tajemný pan doktor, který uděloval instrukce v převýchově chlapců... Zároveň chceme upozornit, že relevantním zdrojem pro díly byla samotná rozhodnutí soudů, které měly moderátorky k dispozici. Audiovizuální podobu všech dílů naleznete na YouTube a zároveň na webu blesk.cz; nezapomeňte nás sledovat i na našem instagramovém profilu @insta_crime_blog

Případ Kuřimské kauzy je jeden z nejotřesnějších případů týrání dětí v České republice, který byl odkryt čirou náhodou v květnu roku 2007. Po 16 letech se případem začaly podrobně zabývat moderátorky Insta Crime Podcastu, Tereza a Petra, které se případu věnovaly několik měsíců. Nyní Vám v podcastové minisérii postupně odkryjí veškeré události tak, jak na sebe navazovaly. V podcastové minisérii nebudou chybět ani rozhovory s odborníky, kteří byli s kauzou spjatí a odpovíme si na zásadní otázky, kterými například jsou - jak se mají chlapci dnes a kdo byl tajemný pan doktor, který uděloval instrukce v převýchově chlapců... Zároveň chceme upozornit, že relevantním zdrojem pro díly byla samotná rozhodnutí soudů, které měly moderátorky k dispozici. Audiovizuální podobu všech dílů naleznete na YouTube a zároveň na webu blesk.cz; nezapomeňte nás sledovat i na našem instagramovém profilu @insta_crime_blog

Případ Kuřimské kauzy je jeden z nejotřesnějších případů týrání dětí v České republice, který byl odkryt čirou náhodou v květnu roku 2007. Po 16 letech se případem začaly podrobně zabývat moderátorky Insta Crime Podcastu, Tereza a Petra, které se případu věnovaly několik měsíců. Nyní Vám v podcastové minisérii postupně odkryjí veškeré události tak, jak na sebe navazovaly. V podcastové minisérii nebudou chybět ani rozhovory s odborníky, kteří byli s kauzou spjatí a odpovíme si na zásadní otázky, kterými například jsou - jak se mají chlapci dnes a kdo byl tajemný pan doktor, který uděloval instrukce v převýchově chlapců... Zároveň chceme upozornit, že relevantním zdrojem pro díly byla samotná rozhodnutí soudů, které měly moderátorky k dispozici. Audiovizuální podobu všech dílů naleznete na YouTube a zároveň na webu blesk.cz; nezapomeňte nás sledovat i na našem instagramovém profilu @insta_crime_blog

Případ Kuřimské kauzy je jeden z nejotřesnějších případů týrání dětí v České republice, který byl odkryt čirou náhodou v květnu roku 2007. Po 16 letech se případem začaly podrobně zabývat moderátorky Insta Crime Podcastu, Tereza a Petra, které se případu věnovaly několik měsíců. Nyní Vám v podcastové minisérii postupně odkryjí veškeré události tak, jak na sebe navazovaly. V podcastové minisérii nebudou chybět ani rozhovory s odborníky, kteří byli s kauzou spjatí a odpovíme si na zásadní otázky, kterými například jsou - jak se mají chlapci dnes a kdo byl tajemný pan doktor, který uděloval instrukce v převýchově chlapců... Zároveň chceme upozornit, že relevantním zdrojem pro díly byla samotná rozhodnutí soudů, které měly moderátorky k dispozici. Audiovizuální podobu všech dílů naleznete na YouTube a zároveň na webu blesk.cz; nezapomeňte nás sledovat i na našem instagramovém profilu @insta_crime_blog

Případ Kuřimské kauzy je jeden z nejotřesnějších případů týrání dětí v České republice, který byl odkryt čirou náhodou v květnu roku 2007. Po 16 letech se případem začaly podrobně zabývat moderátorky Insta Crime Podcastu, Tereza a Petra, které se případu věnovaly několik měsíců. Nyní Vám v podcastové minisérii postupně odkryjí veškeré události tak, jak na sebe navazovaly. V podcastové minisérii nebudou chybět ani rozhovory s odborníky, kteří byli s kauzou spjatí a odpovíme si na zásadní otázky, kterými například jsou - jak se mají chlapci dnes a kdo byl tajemný pan doktor, který uděloval instrukce v převýchově chlapců... Zároveň chceme upozornit, že relevantním zdrojem pro díly byla samotná rozhodnutí soudů, které měly moderátorky k dispozici. Audiovizuální podobu všech dílů naleznete na YouTube a zároveň na webu blesk.cz; nezapomeňte nás sledovat i na našem instagramovém profilu @insta_crime_blog

Případ Kuřimské kauzy je jeden z nejotřesnějších případů týrání dětí v České republice, který byl odkryt čirou náhodou v květnu roku 2007. Po 16 letech se případem začaly podrobně zabývat moderátorky Insta Crime Podcastu, Tereza a Petra, které se případu věnovaly několik měsíců. Nyní Vám v podcastové minisérii postupně odkryjí veškeré události tak, jak na sebe navazovaly. V podcastové minisérii nebudou chybět ani rozhovory s odborníky, kteří byli s kauzou spjatí a odpovíme si na zásadní otázky, kterými například jsou - jak se mají chlapci dnes a kdo byl tajemný pan doktor, který uděloval instrukce v převýchově chlapců... Zároveň chceme upozornit, že relevantním zdrojem pro díly byla samotná rozhodnutí soudů, které měly moderátorky k dispozici. Audiovizuální podobu všech dílů naleznete na YouTube a zároveň na webu blesk.cz; nezapomeňte nás sledovat i na našem instagramovém profilu @insta_crime_blog

Rīgas vasaras kultūras programmā nule kā durvis vēruši divi interesanti mākslas projekti, kurus vieno vairākas lietas: tā ir laikmetīgā māksla, tā pašlaik ir baudāma Kronvalda parkā un bulvārī, un… abi projekti uz turieni ir pārcēlušies pēdējā brīdī, saskaroties ar birokrātijas absurdiem tajā pašā pašvaldībā, kura tos iekļāva savā kultūras programmā. „Tīrkultūras audiovizuālā galerija” nespēja samaksāt „Rīgas namiem” augsto īres maksu, bet Latvijas Mākslas akadēmijas pilsētvides izstāde sastapās ar Brīvības alejas pārvaldītāju nevēlēšanos šajā vietā redzēt laikmetīgo mākslu. "Rīgas namu" pieprasītā nomas maksa māksliniekiem izrādījās nepaceļama Neatkarīgā radio „Tīrkultūra” veidotā Audiovizuālā vasaras galerija mājas radusi kādreizējā LU Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda parkā, kas tagad ir Latvijas Mākslas akadēmijas pārziņā. Idilliskā vietā starp nama aizmugures durvīm un Rīgas kanālu vakaros skan īpaši atlasīta mūzika. No iknedēļas radio raidījuma izaudzis par patstāvīgu interneta radio, „Tīrkultūras” projekts nu jau trešo gadu arī iziet ielās, stāsta skaņas mākslinieks un viens no „Tīrkultūras” veidotājiem Reinis Semēvics. Līdz 19.augustam šeit trešdienu, ceturtdienu, piektdienu un sestdienu vakaros no sešiem līdz desmitiem vakarā ik stundu skanēs kāda „Tīrkultūras” komandas uzaicināta vieskuratora izvēlēta mūzika. To varēs baudīt, sēdot turpat kanālmalā vai apskatot kādu no četriem tapšanas procesā esošajiem mākslas darbiem, kuri savukārt veido audiovizuālās galerijas vizuālo daļu. Kuratores Augustes Petres iecere ir stāstīt par mākslinieka attiecībām ar telpu, kurā viņš strādā. Ar līdzīgu ideju – mākslas darbi top izstādes gaitā, skatītāju acu priekšā – Latvijas mākslas vēsturē iegājusi 1990.gada izstāde „Maigās svārstības” galerijā „Latvija”. Arī „Tīrkultūras” audiovizuālajā galerijā Kronvalda bulvārī gatavi darbi būs skatāmi tikai pēdējā dienā – 19.augustā. Pilnīgu brīvību māksliniekiem gan nācies apvienot ar pēdējā brīža pārmaiņām plānotajā atrašanās vietā. Skumju ironiju tam piešķir fakts, ka galerija veidota tieši ar domu par mākslinieka un telpas saspēli. Trīs mēnešus Auguste Petre, Reinis Semēvics un viņu uzrunātie mākslinieki gatavojās izstādei pavisam citā vietā – pašlaik panīkušajā Vidzemes tirgū, kas pieder pašvaldības kapitālsabiedrībai „Rīgas nami”. Lai gan pati pilsēta vēlas tirgus teritoriju atdzīvināt, „Rīgas namu” pieprasītā nomas maksa māksliniekiem izrādījās nepaceļama.    Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone („Jaunā Vienotība”) skaidro, ka „Rīgas nami” māksliniekiem bija piemērojuši tikai pašizmaksu un mazāk prasīt neļāva likums. Viņa redz, ka nākotnē pašvaldība šādus nekomerciālus kultūras pasākumus savu kapitālsabiedrību telpās varētu subsidēt. Līdz šai vasarai gan tas joprojām nav atrisināts. Laikmetīgai mākslai atsaka iespēju izstādei Brīvības alejā Vienā dienā ar „Tīrkultūras” vasaras galeriju turpat, Kronvalda parkā, tika atklāts vēl viens pašvaldības atbalstīts kultūras projekts – Latvijas Mākslas akadēmijas laikmetīgās mākslas izstāde pilsētvidē. Un arī tā šurp pārcēlusies pēdējā brīdī – jo saņēma atteikumu izstādei Brīvības alejā pie Ministru kabineta, stāsta izstādes kuratore Antra Priede. Tā kā Brīvības aleja atrodas Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā, izstādes iecere tajā bija jāsaskaņo ar Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu padomi, kā to nosaka pirms trim gadiem pieņemtais likums. Divas reizes izstādi atļāva, un arī šajā reizē kuratore ar māksliniekiem gatavoja darbus tieši Brīvības alejai. Taču jūlija vidū Mākslas akadēmija saņēma Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu padomes atteikumu, un līdzīgi kā „Tīrkultūras” galerijai, arī šai izstādei nācās īsā laikā atrast jaunu vietu un tai pielāgoties, jo mākslinieki savus darbus bija veidojuši tieši ar domu par Brīvības aleju. Kuratore atzīst, ka padomes lēmumā sajutusi novelkam sarkano līniju, kur un cik tālu laikmetīgā māksla pilsētvidē drīkst izpausties. Mulsumu šāds lēmums radījis arī vienai no jaunajām māksliniecēm Kristinai Rezvihai, kuru satieku parkā pie viņas mākslas darba. Ironiskā kārtā tas runā tieši par mākslas intervenci memoriālu kultūrā. Lai saprastu Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu padomes argumentus, šogad atsakot Mākslas akadēmijai izstādes vietu Brīvības alejā, sazvanu padomes priekšsēdētāju Valdi Zatleru.  Viņš sarunā uzsver, ka laikmetīgajai mākslai publiskajā telpā noteikti ir vieta, runa esot tikai par Brīvības alejas specifisko novietojumu un tās pielietojumu kontekstā ar Brīvības pieminekļa īpašo nozīmi pilsētā un valstiskajā apziņā. Kamēr norit darbs pie Brīvības alejas labiekārtošanas koncepcijas un meklēti labākie veidi, kā šo arhitektonisko ansambli padarīt emocionāli spēcīgāku, padome nolēmusi, ka tur nevajadzētu novietot nekādus objektus, ne tikai konkrētas mākslas izstādes. Par cenzūru nevar būt ne runas, saka Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs. Zatlers gan nenoliedz, ka lēmumu šoreiz atteikt Mākslas akadēmijai ietekmējušas arī cilvēku negatīvās atsauksmes par iepriekšējo gadu izstādēm. Savulaik plašas diskusijas raisīja tēlnieka Egona Peršēvica skulptūra “Brīvību Brīvībai” – lotosa pozā sēdošs Brīvības tēls, tautā pazīstams kā Milda – Brīvības alejas galā, kur savulaik atradās Ļeņina statuja. Kuratore Antra Priede ar prieku secina, ka Kronvalda bulvārī cilvēkiem par mākslas objektiem to uzstādīšanas procesā bijusi liela un labvēlīga interese, tāpēc labprāt pastāsta par tiem plašāk. Vēl viens objekts, kam vērts pievērst uzmanību, ja esat Kronvalda parkā, ir šā gada Prāgas scenogrāfijas kvadriennāles ekspozīcija, ko kopā veidojuši Scenogrāfijas nodaļas pasniedzēji un studenti. Mākslas akadēmijas pilsētvides izstāde “Caurspīdīgā trokšņa telpa” Kronvalda parkā būs skatāma līdz septembra beigām. To papildinās performances un dzejas lasījumi.

Ar koncertperformanci galerijā „Alma” atklāta Elizabetes Balčus izstāde „Aquis Lucidus”. Māksliniece rada starptelpu, kāda veidojas, atrodoties starp mūziku un performanci, un risina akvārija tēmu. Elizabete Balčus ir performanču māksliniece un mūziķe, kura savās uzstāšanās pārvēršas par mākslas objektu. To pamanījusi galerijas „Alma” vadītāja Astrīda Riņķe un sadarbībā ar citiem māksliniekiem, arī ar Kristiānu Dimiteri tapusi izstāde. Ir trešdienas pievakare, stipri līst, taču pie galerijas „Alma” pulcējies paliels skatītāju pulks. Drīz vien koši oranžā galvas rotā un tērpā, kas atgādina jūras dzīles, nāk performanču māksliniece un mūziķe Elizabete Balčus. Paiet kāds laiks, kamēr viss tiek sagatavots performancei, un tad skatītājs tiek vests cauri skaņu ainavām, šoreiz tās aizved ūdens pasaulē. Performances iecerei par starptelpu, kurā atrasties un tad lēcienā kā strūklakai  nokļūt uz zemes, palīdz pati daba, stiprais lietus mitējas tikai uz performances beigām. Kostīmu performance no silikona veidojusi Brenda Jansone. Uz tā ir dažādas formas gliemežvāki, jūras putu un smilšu nospiedumi. Lai arī kostīms nav košā krāsā, oranžie akcenti ir pamanāmi. Kad performance beigusies, Elizabete Balčus iznāk laukā no akvārija jeb stiklotās galerijas „Alma”. Pēc pozēšanas fotogrāfiem mūziķe atklāj, kā tapusi izstāde un performance. Audiovizuālo Elizabetes performanci uzmanīgi un līdz beigām vēroja Artūrs Virtmanis, mākslinieks kurš pats iesaistās performanču mākslā. Artūrs Virtmanis akcentē, kas Elizabetes mākslā ir tas īpašais un ar ko viņa atšķiras. Arī Artūram Virtmanim rudenī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā plānota izstāde ar performatīviem elementiem. Elizabetes Balčus performance ir beigusies, mūziķe sola vēl divas reizes to rādīt galerijā „Alma”. Savukārt izstāde nelielajā, vitrīnai līdzīgajā, taču katram garāmgājējam atvērtajā galerijā būs skatāma līdz septembra vidum. Izstādes tapšanā iesaistīta arī māksliniece Kristiāna Dimitere, šoreiz sadarbībā ar galerijas vadītāju Astrīdu Riņķi un mūziķi Elizabeti Balčus tapušas skulptūras, kurās dažādos veidos iekļauti nelieli ekrāni. Kristiāna Dimitere uzsver galerijas vadītājas un šīs izstādes kuratores Astrīdas Riņķes nopelnu, izvēloties nevis vizuālās mākslas pārstāvi, bet mūziķi, kuras darbos vizuālajam tēlam tomēr ir liela nozīme. Jāmin vēl izstādes tapšanā iesaistītie: izstādes tekstu rakstījusi Elīna Vendija Rībena, bet grafisko dizainu veidojis Kristians Fukss. Elizabatei Balčus ir daudz muzikālu plānu, tuvākās uzstāšanās Igaunijā, Somijā, Ungārijā un Kanādā. Elizabetes Balčus izstāde galerijā „Alma” skatāma un klausāma līdz 15.septembrim.

Případ Kuřimské kauzy je jeden z nejotřesnějších případů týrání dětí v České republice, který byl odkryt čirou náhodou v květnu roku 2007. Po 16 letech se případem začaly podrobně zabývat moderátorky Insta Crime Podcastu, Tereza a Petra, které se případu věnovaly několik měsíců. Nyní Vám v podcastové minisérii postupně odkryjí veškeré události tak, jak na sebe navazovaly. V podcastové minisérii nebudou chybět ani rozhovory s odborníky, kteří byli s kauzou spjatí a odpovíme si na zásadní otázky, kterými například jsou - jak se mají chlapci dnes a kdo byl tajemný pan doktor, který uděloval instrukce v převýchově chlapců... Zároveň chceme upozornit, že relevantním zdrojem pro díly byla samotná rozhodnutí soudů, které měly moderátorky k dispozici. Audiovizuální podobu všech dílů naleznete na YouTube a zároveň na webu blesk.cz; nezapomeňte nás sledovat i na našem instagramovém profilu @insta_crime_blog

Případ Kuřimské kauzy je jeden z nejotřesnějších případů týrání dětí v České republice, který byl odkryt čirou náhodou v květnu roku 2007. Po 16 letech se případem začaly podrobně zabývat moderátorky Insta Crime Podcastu, Tereza a Petra, které se případu věnovaly několik měsíců. Nyní Vám v podcastové minisérii postupně odkryjí veškeré události tak, jak na sebe navazovaly. V podcastové minisérii nebudou chybět ani rozhovory s odborníky, kteří byli s kauzou spjatí a odpovíme si na zásadní otázky, kterými například jsou - jak se mají chlapci dnes a kdo byl tajemný pan doktor, který uděloval instrukce v převýchově chlapců... Zároveň chceme upozornit, že relevantním zdrojem pro díly byla samotná rozhodnutí soudů, které měly moderátorky k dispozici. Audiovizuální podobu všech dílů naleznete na YouTube a zároveň na webu blesk.cz; nezapomeňte nás sledovat i na našem instagramovém profilu @insta_crime_blog

Případ Kuřimské kauzy je jeden z nejotřesnějších případů týrání dětí v České republice, který byl odkryt čirou náhodou v květnu roku 2007. Po 16 letech se případem začaly podrobně zabývat moderátorky Insta Crime Podcastu, Tereza a Petra, které se případu věnovaly několik měsíců. Nyní Vám v podcastové minisérii postupně odkryjí veškeré události tak, jak na sebe navazovaly. V podcastové minisérii nebudou chybět ani rozhovory s odborníky, kteří byli s kauzou spjatí a odpovíme si na zásadní otázky, kterými například jsou - jak se mají chlapci dnes a kdo byl tajemný pan doktor, který uděloval instrukce v převýchově chlapců... Zároveň chceme upozornit, že relevantním zdrojem pro díly byla samotná rozhodnutí soudů, které měly moderátorky k dispozici. Audiovizuální podobu všech dílů naleznete na YouTube a zároveň na webu blesk.cz; nezapomeňte nás sledovat i na našem instagramovém profilu @insta_crime_blog

Případ Kuřimské kauzy je jeden z nejotřesnějších případů týrání dětí v České republice, který byl odkryt čirou náhodou v květnu roku 2007. Po 16 letech se případem začaly podrobně zabývat moderátorky Insta Crime Podcastu, Tereza a Petra, které se případu věnovaly několik měsíců. Nyní Vám v podcastové minisérii postupně odkryjí veškeré události tak, jak na sebe navazovaly. V podcastové minisérii nebudou chybět ani rozhovory s odborníky, kteří byli s kauzou spjatí a odpovíme si na zásadní otázky, kterými například jsou - jak se mají chlapci dnes a kdo byl tajemný pan doktor, který uděloval instrukce v převýchově chlapců... Zároveň chceme upozornit, že relevantním zdrojem pro díly byla samotná rozhodnutí soudů, které měly moderátorky k dispozici. Audiovizuální podobu všech dílů naleznete na YouTube a zároveň na webu blesk.cz; nezapomeňte nás sledovat i na našem instagramovém profilu @insta_crime_blog

Vēl joprojām ir daudz dziļu lietu, kas ir līdz galam jāizvērtē mūsu valsts vēsturē, tāpēc Kultūras rondo devās uz Okupācijas muzeju, lai, pieminot 25. marta deportācijas, apzinātos tās vērtības, kuras aizstāvam un mums ir būtiskas pašlaik.  Laikā, kad skan raidījums, piemiņas pasākumos visā Latvijā, kā arī citviet pasaulē skan represēto vārdi un uzvārdi, pieminot un godinot ikvienu 1949. gada deportācijās cietušo. 1949. gada 25. martā 42 300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Sībīriju. Raidījuma sākumā skan Martas Loginas liecība, atmiņu stāsta fragments par notikumiem 1949. gada 25. martā. Stāstu tūkstoši un aiz katra no tiem cilvēku dzīves, kas tika izpostītas. Pieminām izsūtītos un caur viņu pieredzēto raugāmies arī uz sevi, savu dzīvi un notikumiem, kas risinās mums blakus, Ukrainā. Dzirdēto liecību blakus daudzām citām glabā Latvijas Okupācijas muzejs, ar kura palīdzību tapis šis raidījums. Dodamies uz Okupācijas muzeju tikties ar tā darbiniekiem, lūkot liecības par izsūtītajiem, saskatīt paralēles ar karu Ukraina un gūtu spēka un pārliecību visa labā un gaišā uzvarai pār varmācību un tumsu. Tieši tā ir veidota okupācijas muzeja ekspozīcija.  Stāsta un rāda Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Evita Feldentāle, galvenā krājuma glabātāja, direktora vietniece Taiga Kokneviča un ģeogrāfs, digitālas kartes deportetie.kartes.lv veidotājs Jānis Turlais, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības priekšsēde Dzintra Bunks un izsūtījumu pieredzējušais Jānis Ploriņš.

Vēl joprojām ir daudz dziļu lietu, kas ir līdz galam jāizvērtē mūsu valsts vēsturē, tāpēc Kultūras rondo devās uz Okupācijas muzeju, lai, pieminot 25. marta deportācijas, apzinātos tās vērtības, kuras aizstāvam un mums ir būtiskas pašlaik.  Laikā, kad skan raidījums, piemiņas pasākumos visā Latvijā, kā arī citviet pasaulē skan represēto vārdi un uzvārdi, pieminot un godinot ikvienu 1949. gada deportācijās cietušo. 1949. gada 25. martā 42 300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Sībīriju. Raidījuma sākumā skan Martas Loginas liecība, atmiņu stāsta fragments par notikumiem 1949. gada 25. martā. Stāstu tūkstoši un aiz katra no tiem cilvēku dzīves, kas tika izpostītas. Pieminām izsūtītos un caur viņu pieredzēto raugāmies arī uz sevi, savu dzīvi un notikumiem, kas risinās mums blakus, Ukrainā. Dzirdēto liecību blakus daudzām citām glabā Latvijas Okupācijas muzejs, ar kura palīdzību tapis šis raidījums. Dodamies uz Okupācijas muzeju tikties ar tā darbiniekiem, lūkot liecības par izsūtītajiem, saskatīt paralēles ar karu Ukraina un gūtu spēka un pārliecību visa labā un gaišā uzvarai pār varmācību un tumsu. Tieši tā ir veidota okupācijas muzeja ekspozīcija.  Stāsta un rāda Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Evita Feldentāle, galvenā krājuma glabātāja, direktora vietniece Taiga Kokneviča un ģeogrāfs, digitālas kartes deportetie.kartes.lv veidotājs Jānis Turlais, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības priekšsēde Dzintra Bunks un izsūtījumu pieredzējušais Jānis Ploriņš.

Piektdien, 16. decembrī, RIXC galerijā, Lenču ielā 2 norisināsies Līgas Dubrovskas izstādes  “Vērojot troksni” atklāšana. Vērojot šo darbu, skatītājs pārceļas no mūsdienām uz industriālās revolūcijas uzplaukuma laiku, kad pilsētvidē mašīnu un fabriku trokšņi sāka dominēt pār citām skaņām, aktualizējot jautājumu par trokšņu klātbūtni ikdienas vidē un tā nozīmi cilvēka psihoemocionālajā telpā. Šajā raidījumā klausies sarunu ar jauno mākslinieci Līgu Dubrovsku. Līga Dubrovska ir māksliniece, kas 2022. gadā ieguvusi humanitāro bakalaura grādu Audiovizuālajā un mediju mākslā Vizuālās komunikācijas apakšnozarē Latvijas Mākslas akadēmijā. Savos darbos māksliniece meklē eksperimentālus veidus kā integrēt laikmetīgas tehnoloģijas un zinātnes paņēmienus. Mākslas darbā autorei ir svarīga satura daudzslāņainība un asociāciju bagātība, tiecoties uz tādu darba formu, kas spēj raisīt skatītājā emocijas un pārdomas nepastarpināti no autora interpretācijas.

Tomáš je absolvent Ústavu marketingových komunikací v kombinované formě bakalářského studia. Na fakultě začínal jako student Audiovizuální tvorby (obor střih) už v roce 2009, ale nakonec přesedlal právě na marketingovou komunikaci. Po studiu pár let pracoval v oboru jako grafik, ale rozhodl se posunout z oboru a založil si v Uničově vlastní kavárnu. Start Kafe NAPROTI se odehrával v čase tvrdého kovidového lockdownu. Jak náročné je začít podnikat v covidu? Co si odnese absolvent marketingových komunikací do kavárnického života? Jakou radu do života by dal čerstvému studentovi na ÚMK? Na to vše se v tomto díle absolventských podcastů Fakulty multimediálních komunikací vyptával PhDr. Tomáš Šula, Ph.D.

Tento týden pro vás moderátorka Karolína Vránková vybrala doporučení na originální audiovizuální večer. V úterý 29. listopadu můžete zajít do pražského Centra architektury a městského plánování na další akci z cyklu Soundtrack of Prague, tentokrát s podtitulem Velká Praha. Hudební kurátor a DJ Pierre Urban zve pod záštitou platformy GOODGOOD jednou za čas různé umělce, aby vytvořili tzv. videoesej. Tentokrát připomene 100 let od rozšíření hlavního města na Velkou Prahu.Všechny díly podcastu Tip můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Co děti učí filmová a audiovizuální výchova a proč ji zařazovat do školních osnov? Mají o ni školy zájem? Proč si na ni někdy učitelé netroufnou? Jak právě jim pomůže evropský vzdělávací program CinEd? Má smysl porovnávat literární dílo a jeho filmovou adaptaci? V čem se liší filmový jazyk od divadelního? Jak přiblížit film i malým dětem? Porozumí ty starší filmové řeči díky natáčení krátkých videí na mobilní telefon?Všechny díly podcastu Jak to vidí... můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Začátek dubna roku 1987 si budou mnozí lidé pamatovat jako období, kdy Praha očekávala vzácnou návštěvu, a to tehdy obdivovaného sovětského lídra, Michaila Gorbačova. Pražští kriminalisté však budou mít zcela jiné vzpomínky, a to vzpomínky na den, kdy se Veřejná bezpečnost rozhodla namátkově zkontrolovat muže, který se motal okolo podezřele odložených zavazadel - tehdy však ještě netušili, že tato namátková kontrola pomůže odhalit dvojnásobného vraha, který byl následně odsouzen k trestu smrti, těsně před popravou přišel náhle pád komunismu a vše dopadlo úplně jinak....Audiovizuální záznam a článek k případu nalezete na www.blesk.czhttps://www.blesk.cz/clanek/zpravy-krimi/716987/podcast-vrah-vocasek-dostal-misto-trestu-smrti-dozivoti-desive-detaily-dvou-mrazivych-vrazd.html

Audiovizuālā tiešsaistes ekspozīcija "Klejotājs/ Vieta, kuru grūti ievietot" sākotnēji tika izstrādāta kā piedāvājums fiziskai izstādei – Latvijas paviljonam 59. Venēcijas biennālē. Kā esam ziņojuši iepriekš, Latviju tajā šogad pārstāvēs mākslinieču apvienība Skuja Braden. Taču arī Laikmetīgā mākslas centra „Kim?” iecere, lai arī materiālā formā nerealizēta, ir novērtējama mākslas centra tīmekļa vietnē. "Klejotājs/ Vieta, kuru grūti ievietot" ir tiešsaistes izstāde, kuras iecere radusies, sadarbojoties māksliniekiem Indriķim Ģelzim, Elzai Sīlei, Honkongā dzimušam, bet ASV dzīvojošam māksliniekam Džo Namī, kā arī līdzkuratoriem Zanei Onckulei, Džo-ijam Tangam no Londonas un Beirūtas, kā arī arhitektam Jurim Strangotam. Paturot uzmanības centrā šodienas augošo satraukumu, projekts izmanto poētisku un utopisku iztēli jauktu mediju ainavas veidošanai. Tā ir digitālā vidē īstenota izstāde ar jaunradītu skaņu celiņu, tekstiem, 3D animāciju un mājaslapu. Svarīga loma ekspozīcijas atainojumā ir amerikāņu arhitektam, māksliniekam, dzejniekam un pasniedzējam Džonam Hejdukam un viņa vizionārajai pieejai par Rīgas un Vladivostokas telpas filozofiju, kuru projekta mājaslapā kim.lv var izpētīt sīki un smalki. Džona Hejduka 1989. gadā realizētais projekts Riga bija daļa no Filadelfijas Universitātes programmas, kuras ietvaros nacionālas nozīmes mākslinieki tika aicināti uz universitāti, lai veidotu unikālas, vietai piesaistītas instalācijas. Ēkas hallē tika izvietotas divas skulpturālas figūras Subjekts un Objekts, kuras papildināja tobrīd vēl nepublicētas arhitekta skices un zīmējumi. Tai pašā gadā universitātes paspārnē nāca klajā katalogs, kas sniedza ieskatu projekta Riga tapšanā, ietvēra Subjekta un Objekta zīmējumus un foto dokumentāciju, kā arī arhitekta un viņa ilggadējā sadarbības partnera Deivida Šapiro dzejoļus. Sarunā ar projekta "Klejotājs/ Vieta, kuru grūti ievietot" līdzkuratori Zani Onckuli. Šī gada pavasarī, sadarbībā ar RISEBA Arhitektūras un mediju centru, izmantojot Džona Hejduka arhīva skices un piezīmes, Laikmetīgās mākslas centrs Kim? paredzējis no jauna izgatavot un pilnā mērogā pirmo reizi Rīgas pilsētvidē uzstādīt arhitekta veidotās „Rīgas projekta” struktūras “Subjekts” un “Objekts”; kā arī – godinot projekta 35. gadadienu, latviešu valodā tiks izdota Džona Hejduka grāmata “Rīgas projekts”.

Americký sci-fi film Duna je druhým týdnem v českých kinech. Režisérem je Denis Villeneuve, který je také spoluautorem scénáře podle stejnojmenného románu z roku 1965. Film je první z plánované dvoudílné adaptace tohoto románu. „Audiovizuálně je nesmírně opulentní, je oslavou pravověrného kino zážitku,“ hodnotí filmový publicista Martin Mažári.

Filmy jsou dnes běžnou pomůckou ve výuce na školách, přesto se jen zřídka do osnov zapojuje filmová a audiovizuální výchova. Proč nestačí jen pouštět historické filmy v hodinách dějepisu, kdo jsou aktéři, kteří se tento stav snaží změnit a jak by mohla vypadat vhodná učebnice? Na otázky Pavla Sladkého odpovídají předseda Asociace filmové a audiovizuální výchovy Pavel Bednařík a Jiří Forejt, dramaturg, lektor a metodik spolku Free Cinema.

Filmy jsou dnes běžnou pomůckou ve výuce na školách, přesto se jen zřídka do osnov zapojuje filmová a audiovizuální výchova. Proč nestačí jen pouštět historické filmy v hodinách dějepisu, kdo jsou aktéři, kteří se tento stav snaží změnit a jak by mohla vypadat vhodná učebnice? Na otázky Pavla Sladkého odpovídají předseda Asociace filmové a audiovizuální výchovy Pavel Bednařík a Jiří Forejt, dramaturg, lektor a metodik spolku Free Cinema.

Počas leta pre vás pripravujeme podujatia, ktoré sa venujú slovenskému filmu, pod názvom STOROČNICA - letné kino v BAŠTE. Začiatkom septembra sme spolu s Petrom Konečným pripravili prednášku o slovenskom hranom filme. ak vás zaujíma Petrova reflexia našej kinematografie, ponúkame krátky rozhovor. Podujatia STOROČNICA - letné kino v BAŠTE vám prinášame vďaka podpore Audiovizuálneho fondu.

Kormūzikas cikls “Krastā saviļņots” ir audiovizuāls notikums, kas 9. jūlija vakarā notiks uz Skultes ostas Ziemeļu mola. Tajā ir satikušies komponists Kristaps Krievkalns, dzejas autors Kārlis Kazāks un Saulkrastu koris Anima diriģentes Lauras Leontjevas vadībā. Muzikālo stāstu papildinās mākslinieka Mareka Gurecka jaunradītā dzīvā audekla glezna,  horeogrāfes Ingas Krasovskas veidotā skatuves kustība, kā arī Pāvela Armaņa gaismu un video projekcijas. Šis būs pirmais bezvadu austiņu koncerts jūras krastā 700 muzikālā notikuma baudītājiem. Zigfrīds Muktupāvels uz sarunu aicinājis diriģenti Lauru Leontjevu.

Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, 1941. gada jūnija vidū vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas cilvēku sadzina vilciena vagonos un izveda uz ieslodzījuma vietām vai nometināja Sibīrijā un Kazahstānā. Tikai daļai no viņiem izdevās atgriezties mājās. Kultūras rondo tiešraide no Latvijas okupācijas muzeja. Šodien, 14. jūnijā, atceramies un godinām ikvienu 1941. gada deportācijās cietušo. Deportācijas gadadienas atceres projekta „Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām” ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar visām Latvijas pašvaldībām izveidojusi interaktīvu tiešsaistes karti no 119 piemiņas vietām visā Latvijā, pie kurām šā gada 14. jūnijā tiks lasīti PSRS okupācijas režīma no Latvijas represēto vārdi un uzvārdi, tādejādi īstenojot Valsts prezidenta Egila Levita ieceri pieminēt un godināt ikvienu 1941. deportācijās cietušo. Latvijas Radio tiešraide no Latvijas okupācijas muzeja - vietas, kas ne tikai glabā dažādus priekšmetus un liecības par traģiskajiem vēstures notikumiem, bet arī paši aktīvi iesaistās to vākšanā un pētniecībā. Kā apliecinājums tam ir arī grāmata "Mēs tiksimies mūžībā", kuras simboliskā atvēršana notiek šī raidījuma laikā. Skan arī fragmenti no video liecībām, kuras ierakstījusi muzeja pētniece Lelde Neimane. Uz sarunu aicinām Okupācijas muzeja direktora padomnieku, vēstures doktoru Gintu Apalu. Viņš atgādina par notikumiem 1941.gadā laikā no 14.- 18. jūnijam, kad norisinājās deportācijas. Valsts prezidenta Egila Levita uzruna, pieminot pirms 80 gadiem deportācijās cietušos. Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība iepazīstina ar unikālu liecību - Talivalža Rozenšteina dienasgrāmatu. Viņa arī stāsta par piemiņas memoriālu “Vēstures taktīla” un gaidāmo muzeja pārcelšanos uz atjaunoto muzeja ēku. Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Evita Feldentāle un muzeja vadošā speciāliste Lelde Neimane stāsta par iegūtajām video liecībām. Par izdevumu "Mēs tiksimies mūžībā" stāsta tā sastādītāja Okupācijas muzeja galvenā krājuma glabātāja, direktora vietniece Taiga Kokneviča. Vēstures ekspozīcijas Cēsīs “Sirdsapziņas ugunskurs” vadītāja Elīna Kalniņa stāsta par piemiņas ekspozīciju Cēsīs. Latvijas okupācijas muzeja valdes pārstāvis, pētnieks Oskars Gruziņš iepazīstina ar savu pētījumu par kādu jūtīgu tematu par svešu valstu karavīru un vietējo meiteņu mīlestībā dzimušajiem “kara bērniem” okupētajā Latvijā Otrā pasaules kara laikā. Atmiņu pētniece Vita Zelče runā par atmiņu kultūras nozīmīgumu. Digitālā karte, kurā lasāmi 1941. gadā izsūtīto vārdi, ir apskatāma internetā.    

Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, 1941. gada jūnija vidū vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas cilvēku sadzina vilciena vagonos un izveda uz ieslodzījuma vietām vai nometināja Sibīrijā un Kazahstānā. Tikai daļai no viņiem izdevās atgriezties mājās. Kultūras rondo tiešraide no Latvijas okupācijas muzeja. Šodien, 14. jūnijā, atceramies un godinām ikvienu 1941. gada deportācijās cietušo. Deportācijas gadadienas atceres projekta „Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām” ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar visām Latvijas pašvaldībām izveidojusi interaktīvu tiešsaistes karti no 119 piemiņas vietām visā Latvijā, pie kurām šā gada 14. jūnijā tiks lasīti PSRS okupācijas režīma no Latvijas represēto vārdi un uzvārdi, tādejādi īstenojot Valsts prezidenta Egila Levita ieceri pieminēt un godināt ikvienu 1941. deportācijās cietušo. Latvijas Radio tiešraide no Latvijas okupācijas muzeja - vietas, kas ne tikai glabā dažādus priekšmetus un liecības par traģiskajiem vēstures notikumiem, bet arī paši aktīvi iesaistās to vākšanā un pētniecībā. Kā apliecinājums tam ir arī grāmata "Mēs tiksimies mūžībā", kuras simboliskā atvēršana notiek šī raidījuma laikā. Skan arī fragmenti no video liecībām, kuras ierakstījusi muzeja pētniece Lelde Neimane. Uz sarunu aicinām Okupācijas muzeja direktora padomnieku, vēstures doktoru Gintu Apalu. Viņš atgādina par notikumiem 1941.gadā laikā no 14.- 18. jūnijam, kad norisinājās deportācijas. Valsts prezidenta Egila Levita uzruna, pieminot pirms 80 gadiem deportācijās cietušos. Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība iepazīstina ar unikālu liecību - Talivalža Rozenšteina dienasgrāmatu. Viņa arī stāsta par piemiņas memoriālu “Vēstures taktīla” un gaidāmo muzeja pārcelšanos uz atjaunoto muzeja ēku. Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Evita Feldentāle un muzeja vadošā speciāliste Lelde Neimane stāsta par iegūtajām video liecībām. Par izdevumu "Mēs tiksimies mūžībā" stāsta tā sastādītāja Okupācijas muzeja galvenā krājuma glabātāja, direktora vietniece Taiga Kokneviča. Vēstures ekspozīcijas Cēsīs “Sirdsapziņas ugunskurs” vadītāja Elīna Kalniņa stāsta par piemiņas ekspozīciju Cēsīs. Latvijas okupācijas muzeja valdes pārstāvis, pētnieks Oskars Gruziņš iepazīstina ar savu pētījumu par kādu jūtīgu tematu par svešu valstu karavīru un vietējo meiteņu mīlestībā dzimušajiem “kara bērniem” okupētajā Latvijā Otrā pasaules kara laikā. Atmiņu pētniece Vita Zelče runā par atmiņu kultūras nozīmīgumu. Digitālā karte, kurā lasāmi 1941. gadā izsūtīto vārdi, ir apskatāma internetā.    

14. marca 2016 vtedajší župan Banskobystrického kraja Marian Kotleba v polovici zrušil predstavenie Divadelného súboru Jána Chalupku mesta Brezno – Kováči. Dôvodom malo byť používanie vulgarizmov. Súbor napriek tomuto incidentu s inscenáciou vystúpil už 22. marca v bratislavskej A4, kde prišiel podporiť ochotníkov na predstavenie aj vtedajší prezident SR Andrej Kiska a následne uskutočnil sériu repríz s podtitulom Dohráme do konca! Zdroje: Sandra Polovková, Javisko 1/2016 https://mytrencin.sme.sk/c/20152094/zrusenych-kovacov-dohrali-ochotnici-zbrezna-vnovom-meste-az-do-konca.html Zvukové úryvky: Audiovizuálny záznam, oral history – Alžbeta Vagadayová, archív NOC

20. un 21. maijā tiešsaistē norisināsies ikgadējā Latvijas Kultūras akadēmijas studējošo konference “ZinātMāksla”, aicinot uz diskusijām, sarunām un referātiem par aktuālākajām studentu uzmanības centrā nonākušajām pētnieciskajām tēmām. Tās rīkotāji uzsver pētniecības “dzīvesgribas” nozīmīgumu, kas pieprasa elastību un sīkstumu, sevišķi pandēmijas laikā. Par to, kā radošais process – kurš vienlaikus ir arī izglītības iegūšana – ir iespējams un tiek īstenots aktiermākslas, laikmetīgās dejas un filmu režijas specialitātēs diskusijā, kuru varēsit klausīties šo pēcpusdien tiešsaistē, sarunājās virkne Latvijas Kultūras akadēmijas studentu. Latvijas Kultūras akadēmijas radošo programmu studējošie vakar, protams, attālināti, tikās diskusijā “Radošais process uz pauzes vai pie ekrāniem?”, lai sarunātos par radošā procesa norisi pandēmijas apstākļos. Diskusiju moderēja Kultūras akadēmijas asociētā profesore un teātra kritiķe Līga Ulberte. Konferences “ZinātMāksla” rīkotāji iezīmē, ka tā ir atvērta dažādībai, pretrunīgiem, negaidītiem secinājumiem, paradoksālām atziņām, pie kurām nonākam savas zinātniskās un mākslinieciskās darbības rezultātā. Pēc šīs diskusijas noklausīšanās gan pie paradoksālām atziņām nenonāca nedz klausītājs, nedz, manuprāt, runātāji. Drīzāk, jāsecina, ka radošā studentija atstāj iespaidu par teicamu aprobēšanos apstākļos, kuru galvenā iezīme ir ierobežītba un pastarpinājums. Lūk, viņu pašu stāstījums, vispirms iepazīstinot ar sevi. Endīne Bērziņa, Dramatiskā teātra režijas māksla, 4. kurss šobrīd strādā kopā ar topošo režisoru Klāvu Kuršinu pie izrādes, kas būs paredzēta jauniešu auditorijai, ar nosaukumu “Ko man tagad darīt?”. Endīne šajā projektā ir pieaicināta kā aktrise. Kārlis Arnolds Avots, Dramatiskā teātra aktiera māksla, 4. kurss. Šobrīd aktīvi raksta savu bakalaura darbu. Kārlim sagadījies Latvijas Kultūras akadēmijā studēt veselus sešus gadus. Reinis Ūbelis, Audiovizuālās mākslas 1. kurss, Filmu režijas specialitāte. Emanuēla Zvaigznīte, kura studē Laikmetīgās dejas mākslas programmas, 3. kursā, savā diplomdarbā iesaistīs savu mammu un māsu. Darba tēma: sievišķība, mātes un meitas saikne, lai no mūsdienu racionalitātes, Emanuēlasasprāt, pārceltos arī uz sajūtu līmeni. Tā kā Emanuēlas interneta savienojums sarunas laikā nebija pats stabilākais, vēl varu piebilst, ka viņa aktīvi piedalās arī savu kursabiedru dejas diplomdarbu izstrādēs. Matīss Kaža “Kultūras rondo” klausītājiem jau varētu būt pazīstams ar savu viena kinouzņēmuma inscenējumu “Kino un mēs”, kurā piedalījās Egons Dombrovskis, Andris Keišs un Jānis Skutelis. Tā bija lielformāta parafrāze par mūsu kinoklasikas filmām “Ezera sonāte”, “Mērnieku laiki” un “Dubultslazds”. Ritvars Logins, Dramatiskā teātra aktiera māksla, 3. kurss Jaunā Rīgas teātra aktieru studijā.  

Kā iedarbīgi veidot publiskās runas piezīmes un sagatavoties tai? Kas pandēmijas laikā ir mainījies publiskajā runā? Raidījumā ar publiskās runas ekspertu Oskaru Priedi runājam par iedarbīgu publisko runu un pasākumu vadīšanu, runas pierakstu un prezentācijas sagatavošanu, iziešanu no neveiklām situācijām uz skatuves, runas analīzi, balss tembra maiņu, Oskara darbu televīzijā, raidījumu “Diena pēc”, kā arī daudz ko citu. Oskars Priede ir pasākumu vadītājs un prezentēšanas prasmju treneris. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [01:35] Oskara publiskās runas ceļš. [08:05] Oskara nonākšana pasākumu vadīšanas jomā. [10:30] Neaizmirstamākā pasākumu vadīšanas pieredze. [15:00] Kā tikt galā ar neveiklu situāciju uzstāšanās laikā? [17:55] Kā Oskars nokļuva televīzijā: gūtā pieredze un atziņas. [23:30] Kas pandēmijas laikā mainījies publiskajā runā? [27:25] Kā pilnveidot publiskās runas prasmes? [31:40] Balss tembra maiņa. [34:35] Piezīmju veidošanas metodes un gatavošanās runai. [46:45] Kā Oskars analizē savas runas? [49:16] Darbs ar žestikulāciju, mīmiku, dikciju un valodu. [54:57] Audiovizuālais interneta raidījums “Diena pēc”. [01:03:25] Oskara nākotnes ieceres. Grāmata: Oren Klaff. Pitch Anything: An Innovative Method for Presenting, Persuading, and Winning the Deal. McGraw-Hill, 2011. 240 lpp. Noderīgas saites: https://spoti.fi/3yfyRyu – raidījums “Diena pēc” https://dienapec.lv/ – “Diena pēc” tīmekļa vietne https://runaskursi.lv/ – Oskara runas kursi https://fb.watch/5rQVpTtVxF/ – vingrinājums ar vīna korķi labākai dikcijai https://youtu.be/xoau6iX6ByQ – dokumentālais stāsts “Runātājs” https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

"Dīvāna kinozāle" savu jaunāko repertuāru gūst no Berlīnes, kur šobrīd dzīvo raidieraksta “Mans draugs - Kinocilvēks” veidotāja Agnese Lipska.  Nāve kā tēls un ideja kinematogrāfā ir bijusi un – vēl arvien ir! - viens no būtiskākajiem ekrāna stāsta veidotājiem, sākot no Ingmara Bergmana "Septītās zīmes", turpinot ar Lukīno Viskonti "Nāvi Venēcijā" un noslēdzot ar Kirstenas Džonstones dokumentālo filmu "Diks Džonsons ir miris". Gan par pēdējo pieminēto darbu, gan par diviem citiem saistošiem ieteikumiem KINO skaniskajā afišā. Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās kultūras un teorijas apakšnozares absolvente Agnese Lipska šobrīd dzīvo Berlīnē un piedalās raidieraksta “Mans draugs - Kinocilvēks” veidošanā. Viņa arī kūrē kinoteātra “Kino Bize” Klasikas programmu, un drīzumā tajā būs iespēja noskatīties nesen mūžībā aizgājušās režisores Nellijas Kaplānes 1969. gadā uzņemto filmu “Pirātu līgava”. Tā kā jauni radošie piedāvājumi seko cits citam, Agnese pamazām iezīmē atgriešanās plānus, bet tikām – viņas ieteikumi “Dīvāna kinozāles” apmeklētājiem. Vispirms – no platformas Mubi.com. Tā ir filma "Dziesmas, ko man iemācījā brāļi" (Songs My Brothers Taught) Kā nākamo filmu Agnese Lipska iesaka platformas MUBI.com Jauno autoru sadaļā atrodamo spāņu režisora Luisa Patiņjo ekrāna darbu “Sarkanais mēness” jeb “Red Moon Tide”. Noslēgumā – Agneses ieteikums no platformā “Netflix” redzamajiem kino darbiem, proti, Kirstenas Džonstones kinoprojektu “Diks Džonsons ir miris”.

Pod vedením Ondreja Šulaja naštudoval Divadelný súbor osvetovej besedy Dubové hru Kvadratúra kruhu. Aj napriek tomu, že za inscenáciu získali Cenu Ministerstva kultúry SSR, predstavenie bolo na XV. divadelnej Spišskej Novej Vsi na hodinu prerušené a budovu divadla obkľúčili príslušníci Verejnej bezpečnosti. Zdroje: Rukopis Viery Echtnerovej Pelikánovej Zvukové úryvky: Prokur, Govorit_i_pokazivaet_Moskva.mp3, https://freesound.org/people/Prokur/sounds/16832/ Audiovizuálny záznam, oral history – Vladimír Štefko, archív NOC

Divadelná režisérka Zuzana Demková napísala o inscenácii Divadla Commedia Malka v réžii Vlada Benka a Maroša Čižmárika. Zdroje: Rukopis Zuzany Demkovej Zvukové úryvky: Audiovizuálny záznam, oral history – Vladimír Benko, archív NOC malupeeters, Viola overtone seq, https://freesound.org/people/malupeeters/sounds/191347/

ŠTUDENTSKÉ DIVADLO FV SZM PRI FF UJŠ PREŠOV, TIP TOP BIOTOP „Koľko? – Vzduchu dosť. – Plochy dosť. – Miesta dosť. – A predsa, koľko? – Keby som mal tri nohy, vojdú tri. Keby štyri, aj štyri sa zmestia. ... – Útulné. – Milé. – Teplé. – Smradľavučké. – Ale naše.“ Zdroje: Barbora Repická – Študentské divadlo Karola Horáka (bakalárska práca), 2013 Zvukové úryvky: Audiovizuálny záznam, oral history – Ľubomír Šárik, archív NOC Arnaud Coutancier, Rolling wardrobe with knocks inside, https://freesound.org/people/arnaud%20coutancier/sounds/271258/

DIVADELNÝ SÚBOR DK ROH TEES V MARTINE, DVA BUCHY A TRI ŠUCHY Divadelný súbor TEES z Martina sa v rámci svojej tvorby zameriaval na objavné a experimentátorské formy. Patrí medzi ne aj ich skvelé naštudovanie frašky Juraja Palkoviča Dva buchy a tri šuchy v réžii Petra Scherhaufera, ktorá dostala v inscenácii aj rozmer názornej ukážky vývinu divadelnej tvorby. Zdroje: Ján Jaborník, Javisko 8/1975, archív NOC Zvukové úryvky: Audiovizuálny záznam, oral history - Vladimír Štefko, archív NOC Puniho, Sliced Dulcimer, https://freesound.org/people/Puniho/sounds/165463/

Do slovenských kín prichádza nový slovenský film Sviňa, ktorý vás vtiahne do sveta politiky a mafie. Režíruje ho Mariana Čengel Solčanská, ktorá sa do povedomia dostala hlavne vďaka úspešnému filmu Únos, ktorý spustil diskusiu o Mečiarových amnestiách. Marianu však na Audiovizuálnom fonde odhovárali od toho, aby natáčala takýto film. Skonštatovala, že robiť na Únose bolo utrpenie.