Podcasts about radiofon

Varbūt esat ievērojuši māju Bulduros, Vienības prospektā, kuras melnraibās konstrukcijas ir atsauces uz Tjūdoru stilu? Tā ir būvēta un iekārtota tipiski britiski, jo piederēja britiem - Lūsijas Adisones ģimenei. Ja tagad jau vairāk zinām par vācbaltiešiem, tad "briti Latvijā" joprojām ir "un citi", kaut gan viņiem piederēja kuģu rēderejas, tekstilrūpniecības uzņēmumi, ķieģeļu rūpnīcas, viņi te veidoja savu pārtikušo "mazo Angliju" ar pēcpusdienas tēju, bridža un kriketa partijām, pieklājības vizītēm, ierāmētām fotogrāfijām un porcelāna niekiem uz kamīna dzegas... un saistību ar britu slepenajiem dienestiem. Viena no Lūsijas Adisones mazmeitām – holivudiski skaistā Lorna ir strādājusi arī Rīgas Radiofonā (1935./36. gads), piedaloties angļu valodas mācību radioraidījumos. Par to visu varam tagad lasīt Lūsijas Adisones "Vēstulēs no Latvijas. Vēstulēs saglabāta vēsture 1939.-1947.", kas savulaik iznākušas angļu valodā, bet tagad tulkotas latviski un izdotas apgādā "Madris". Arī šīs grāmatas angļu versijas nonākšana Latvijā ir detektīva cienīgs stāsts. Radio mazajā lasītavā par to, kā arī par britiem Latvijā un grāmatā minētajām personām stāsta vēstures konsultante Inga Sarma. Lūsija Adisone no Latvijas rakstīja vēstules savām mazmeitām, stāstot gan par ikdienišķām norisēm, gan politiskiem satricinājumiem. Kad pasta sakari ar Angliju pārtrūka, viņa rakstīja dienasgrāmatu, tā līdz mūsdienām nonāca britisks skatupunkts uz notikumiem Latvijā no 1939. Līdz 1947. gadam. Raidījumu atbalsta:

TONDI TGB Cap.43 "RADIOFONÍAS". Esta semana queremos dedicar el programa a hablar de la radio y sus misterios. Nos acompaña el director y presentador del programa "El último peldaño" Joaquín Abenza, que de buen seguro sus 30 años al cargo de dicho programa nos aportará decenas de curiosidades y anécdotas. Nuestros colaboradores habituales: Jose Manuel G. Bautista, Laura Vivancos, Don Luis Luis , Paco Buitrago, Alfonso Fernández y Carlos Horrillo completan los contenidos de esta noche. Dirige y presenta: Carlos Dueñas. Contacto: todonosdaigual@outlook.com

Stāsta vēsturniece Inga Sarma Lorna Hola, Latvijas futbola tēva Harolda Trevenena Hola vecākā meita, dzimusi Rīgas Jūrmalā, Bulduros 1912. gadā. Lorna bija izcila skaistule, ļoti sportiska un lieliski pārvaldīja astoņas valodas. Viņa aizrāvās ar peldēšanu un tenisu. Lorna ieguva izglītību prestižā meiteņu skolā Anglijā un bija stādīta priekšā karalim Džordžam V.  No 1935. līdz 1936. gadam viņa strādāja Rīgas radiofonā, piedaloties angļu valodas mācību raidījumos. 1939. gadā viņa kopā ar vīru Kventinu Višovu devās projām no Latvijas. Otrā pasaules kara laikā Kventins Višovs bija Karalisko gaisa spēku lidotājs, bet Lorna Dienvidāfrikā pildīja britu izlūkdienesta aģentes misiju. Uzaugusi vāciskā vidē Bulduros, Lorna, kas bez akcenta runāja vāciski, viegli varēja uzdoties par vācbaltieti. Pēc kara Lorna ceļoja ar vīru – kalnrūpniecības inženieri – uz dažādām vietām Kanādā un Meksikā. Viņa uzrakstījusi divas grāmatas – par piedzīvojumiem, vienai stopējot uz Aļasku, un grāmatu "Nezināmā Meksika", kas vēsta par vietējo ļaužu dzīvi tālā Meksikas nekurienē. Reiz, kad Lorna ciemojās pie radiem Dienvidfrancijā, mājā ielauzās vīrietis, vicinot nazi. "Viņa aprunājās ar to puisi un pagatavoja viņam jaukas vakariņas," pēc tam stāstījusi Lornas meita. Citu reizi, Meksikā, Lornu nolaupīja divi autobusa vadītāji. Kaut kā viņai izdevās abus  apvārdot un pārliecināt, lai aizved viņu mājās, kur paēdinājusi un izvadījusi nolaupītājus pa durvīm. Tādi gandrīz neticami atgadījumi Lornas dzīvē atkārtojušies vēl un vēl. Jāsecina, ka viņa nezaudēja galvu pat visbīstamākajās situācijās un britu slepenais dienests, savulaik savervējot viņu, nebija nošāvis greizi. 60 gadu vecumā Lornas kontā bija trīs maģistra grādi – angļu un franču valodā, kā arī filozofijā, bet 83 gadu vecumā viņa ieguva skolotājas sertifikātu un vidusskolā mācīja franču valodu. Tikai gadu pirms savas došanās mūžībā 1999. gadā, Lorna izstāstīja meitai par savām slepenās aģentes gaitām kara gados. Iona Višova, Lornas meita, pazīstama Kanādas rakstniece, mātes pieredzēto izmantojusi piedzīvojumu romānu sērijā par slepeno aģenti Leinu Vinslovu. Lorna un Kventins Višovi daudz stāstīja saviem bērniem par Latviju – savu bērnības zemi, īpaši par Jūrmalu, vietu, kas bija vasaras burvības pilna, bet vēl īpašāka kļuva ziemā, kad jūra aizsala un bērni, ievīstīti segās, kamanās vesti uz Ziemassvētku dievkalpojumu baznīcā. Lornas vecākais dēls Iens Višovs ir pasaulē pazīstams zinātnieks, Letbridžas Universitātes neirozinātnes un psiholoģijas profesors un vairāk nekā 460 zinātnisku rakstu un piecu grāmatu autors par neirozinātnes tēmām. Saņēmis vairāk nekā 20 Kanādas un starptautiskus apbalvojumus un goda nosaukumus par darbu zinātniskajā pētniecībā. Bet meita Iona Višova ir pazīstama pedagoģe, Balkānu folkloras mūzikas grupas dalībniece un rakstniece. Lornas Višovas bērni un mazbērni joprojām uztur saikni ar Latviju.

escucha la columna con mayor interrupción de la Radiofonía Argentina.

Parte II : Escucha la conversación con más interrupción de la Radiofonía Argentina .Daniel Perez ,nos habla del Frío, pero ... pasaron cosas

Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja audio/video krājuma glabātājs Juris Lubējs. Pagājušajā reizē mēs runājām par to, kā no vaska ripas, kurā tika iegriezts topošās skaņuplates skaņu ieraksta rievas, ar galvanizācijas paņēmienu tika veidotas metalizētas kopijas. Un finālā no pēdējās kopijas – “dēla”, kas ir matrica ar negatīvu nospiedumu –, tika iespiesta pati skaņuplate – ar pozitīvu nospiedumu. Tagad pastāstīšu par pašu materiālu, no kā skaņuplates tika izgatavotas. Ja mūsdienās tas ir mums visiem pazīstamais vinils – plastmasas paveids, tad līdz Otrajam pasaules karam un nedaudz pēc tā tas bija šellaks. Kas ir šellaks? Šellaks ir sveķi, ko Indijas un Taizemes mežos uz kokiem izdala laku vabole. Ķīmiski tas galvenokārt sastāv no aleirīnskābes, jalarskābes, šellolskābes un citiem dabīgiem vaskiem. To izmantoja un izmanto koka apdarei, lakošanai, bet arī kā pamatmateriālu skaņuplatēm. Šellaks ir trausls materiāls, un diemžēl arī skaņuplates ir plīstošas. Bet, lai vai kā, tā laika skaņuplates visas bija izgatavotas no šellaka.    Tātad pēdējā fāzē šī mīksti uzkarsētā šellaka masa ar dažām piedevām tika padota uz spiedi, kur tai pievienoja arī etiķeti, un ar 200 atmosfēru spiedienu no pēdējās matricas tika iespiesta gatavā skaņuplate, kura pēc tam tika pulēta no visām pusēm. Viss šis process sīki aprakstīts Ata Brētiņa “Latviešu skaņuplašu vēstures” grāmatā. Savukārt pats Helmārs Rudzītis atzīmē, ka sākumā skaņuplašu kvalitāte nebija apmierinoša, līdz tika atsaukti speciālisti no Berlīnes, kas visu noregulēja. Savukārt etiķetes dizains ir aizgūts no firmas “Brunswick” etiķetes, vienīgi vinjetes abās pusēs ir aizstātas ar art deco leņķiskām līnijām. Tāpat arī saullēkta motīvs ir tā laika populārs jaunā laikmeta ausmas simbols art deco mākslā. Etiķetes bija visdažādākajās nokrāsās. Dizains ir saglabājies arī neilgi pēc Otrā pasaules kara, kamēr fabrika nesa “Bellaccord” vārdu. Ja ar “Vox” fabrikas pārvešanu ražošanas process varēja sākties, tad tikpat lielas pūles tika ieguldītas, lai skaņu ierakstītu. Jau no paša sākuma H. Rudzītis vēlējās iegūt tā laika modernāko skaņu ierakstu aparatūru, kuru ražoja vācieša Georga Neimaņa (Neumann) firma Berlīnē. Neimanis bija slavens ar to, ka bija izgudrojis jauna veida mikrofonu – kondensatora mikrofonu, kas izcēlās ar augstu skaņas kvalitāti un bija pārāks par iepriekšējiem dinamiskajiem  mikrofoniem, un to izmantoja pirmskara radio un ierakstu studijās (pirmo reizi 1923. gadā). Šī mikrofona nosaukums bija CMV 3, un to sāka masveidā ražot. Pēc izskata tas atgādina pudeli ar bumbu galā, tāpēc to iesauca par “Neimaņa pudeli”. Līdz pat Otrajam pasaules karam šis dizains palika nemainīgs. Neimaņa firma ražoja arī visu skaņu ierakstu studijas aprīkojumu, bet tās bija patentētas un piederēja koncerniem. Tomēr Rudzītim izdevās nodibināt kontaktu ar Neimani, un viņš tika pie šīm iekārtām – Neimanis tām neuzlika savu logo, līdz ar to šos aizliegumus izdevās apiet. Papildus tam visam Rudzītim vajadzēja labu ierakstu studiju, ar labu akustiku, kā Radiofonā. Un, tā kā Latvijas Radio tolaik nebija tādas skaņas ierakstīšanas ierīces, tad Rudzītis noslēdza vienošanos, ka varēs izmantot Radio studijas telpu saviem mūzikas ierakstiem, bet Radio saviem ierakstiem varēs izmantot viņa aparatūru. Tā laika ieraksta studijas atšķīrās no mūsdienu studijām, kur ir digitālas pultis, daudz mikrofonu. Toreiz visa aparatūra bija smagnēja un sastāvēja no lieliem radiolampu blokiem, un skaņupults bija robusta. Arī mikrofonu bija maz. Jāatzīst, ka galarezultāts lielā mērā bija atkarīgs no speciālistiem, kas šo aparatūru apkalpoja. Rudzītis stāsta, ka tajā laikā visas skaņuplates ieskaņoja divi talantīgi Radiofona tehniķi – Kārlis Ozols un Helmāra brālēns – Ernests Rudzītis. Viņi uzstādīja gan mikrofonus, gan veica šo ierakstu vaska ripās, kuras pēc tam nogādāja uz fabriku ražošanai. Šādā veidā ierakstīja gan dziedoņus, gan orķestrus. Un bieži vien ne jau ar pirmo piegājienu. Jāņem vērā, ka šie ieraksti notika naktīs, lai netraucētu Radiofona raidījumus.

Cada apertura de Todxs al obelisco es una espiral de noticias inconclusas, algunas son verdad y otras pura paparruchada. Si te gusta lo que hacemos, podés colaborar para que este programa siga existiendo a través del siguiente link de Mercado Pago: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠link.mercadopago.com.ar/todosalobelisco⁠⁠

Stāsta muzikoloģe Ināra Jakubone Radiofona attīstība pirmās brīvvalsts laika gados bija visnotaļ iespaidīga gan tehnisko, gan muzikālo parametru ziņā. No pirmsākumiem 1925. gadā ar raidīšanu vien divas stundas dienā, mūzikas atskaņojumiem izmantojot "nezin no kurienes radušos gramofonu un Pasta un telegrāfa biedrības aizdotās klavieres", kurām dažus kauliņus varējuši sist ar āmuru – i tad neskanējušas, līdz jaudīga simfoniskā orķestra izaugsmei. Radiofona vēsturē atradīsim gan konfliktus ar Nacionālo operu un Konservatoriju par bezmaksas translācijām, gan strīdus ar operu par mūziķu negodīgu pārpirkšanu, tāpat aizliegumu translēt 1926. gada Dziesmu svētkus un 1929. gada autortiesību konfliktu ar Skaņražu kopu, kad vieni aizliedz, bet otri draud neatskaņot latviešu mūziku vispār.  Radiofonam iegūstot arvien lielāku finansiālo neatkarību un kapacitāti, 30. gadu sākumā valdība pat apsvēra iespēju Radiofonu apvienot ar Operu – lai turīgais radiofons segtu Operas budžeta deficītu. 30. gados Latvijas Radiofonam pilnīgi noteikti varam piešķirt mūzikas  veicināšanas stratēģa godu – un galvenokārt tā rīkotā simfonisko skaņdarbu konkursa dēļ. Lai saprastu konkursa nozīmi, jāieskicē konteksts. 1933. gada "Mūzikas Apskata" 2. numurā publicēts Volfganga Dārziņa raksts "Mūsu jauno mūziķu stāvoklis", kurā tobrīd vien 27 gadus vecais komponists teic –radošais darbs teju visās mākslās tiekot strādāts "pa vaļas brīžiem", pa "dzīves drāmas jeb komēdijas antraktiem". Tādu, kas varētu dzīvot tikai no radošā darba augļiem, nebūšot neviena paša, bet eksistences nodrošināšanas labad jāķeras pie "tik ienīstās paidagoģijas, žurnālistikas utt.". Neapmierinātību ar komponistu darba apstākļiem presē pauž arī Jēkabs Graubiņš. Vai lietas labā ko darīt var Radiofons? 1932. gadā, analizējot tā programmu muzikālo saturu, apskatnieki vēl atzīst – latviešu mūzikai radioprogrammās septiņu gadu garumā ierādīta vien pabērna loma, daudz lielāku vietu atvēlot izklaides žanriem. Tomēr 30. gadu sākumā arvien regulārāki kļūst Radiofona pieslēgumi koncertiem, kuros skan latviešu mūzika, un jau 1934. gadā Vidvuds Jurēvičs var konstatēt – Radiofona darbībā noticis ievērojams lūzums, jo "tas arvien vairāk piegriež uzmanības nacionālai mūzikai". Pirmais Radiofona simfonisko darbu konkurss tiek izsludināts 1934. gada jūlijā, un tā mērķis raksturots lakoniski un pragmatiski – "lai paplašinātu radiofona vajadzībām literatūru latvju nacionālā mūzikā". Paredzētās godalgas gan ir mazas – 300, 200 un 100 latu. Prese ziņo – konkursam iesūtīti 14 darbi, Radiofons ar konkursa rezultātiem ir apmierināts un tam jau nodomā jauns skaņdarbu konkurss. Plašāks un, cerams, ar vēl lielākām godalgām. Bet pirmie uzvarētāji ir Jēkaba Graubiņa darbs "Vītola kokle", Jāzepa Mediņa "Rudens noskaņas" un Lūcijas Garūtas "Meditācija". Otro konkursu izsludina 1935. gada janvārī, noteikumi tādi paši, godalgas tiešām augušas un nu ir 500, 300 un 200 latu lielas. Tiek iesūtīti 24 komponistu darbi, un "Mūzikas Apskats" konstatē: "Konkurss izdevies ļoti labi. Tas pārsniedzis iepriekšējo arī ar augstāku skaņdarbu māksliniecisko vērtību." Uzvarētājs jau atkal ir Jāzeps Mediņš (ar "Latvju zemi") un tikko no Konservatorijas sola nākušie Jānis Ivanovs (ar 1. svītu) un Ādolfs Skulte (ar "Viļņiem"). Kad 1937. gada februārī tiek izsludināts trešais konkurss, noteikumos ir zīmīgas, ar autoritārā režīma kultivēto pozitīvisma ideoloģiju saistītas izmaiņas: "Jaunu sacensību ierosina šādi apsvērumi: kamēr pārdzīvojamais atdzimšanas un nacionālās radīšanas laikmets mūsu rakstniecībā jau atradis spēcīgu atspoguļojumu, mūsu mūzikā, un it sevišķi tās simfoniskajā nozarē, šī laikmeta celtniecības spars un dzīves prieks izpaužas samērā mazāk; repertuāru pārvalda darbi, kuru smagums un bieži vienmuļīgais drūmums neatrod pašreizējos apstākļos attaisnojuma. Tamdēļ, lai veicinātu laikmetam atbilstošu skaņdarbu rašanos, pasta un telegrāfa departaments izsludina Latvijas radiofona vajadzībām 3. sacensību jaunām latvju orķestra kompozīcijām." Konkursā 1. vietu gūst Jāzepa Mediņa Otrā simfonija "Ziedonī", Pētera Barisona svīta "Ziedu vija" un Eberharda Lammasa Pirmā simfonija – kā liecina tās programmas izklāsts, nepārprotams mākslinieciski politiskas konjunktūras paraugs. Žēl tikai, ka  pārliecināties par simfonijas kvalitātēm nevar. Jo apskatnieki pēc atskaņojuma kā sazvērējušies visi klusē. Skatoties uz pieticīgajām godalgu summām, jāsecina, ka Radiofons lieliski apzinājās – tas komponistiem daudz vairāk var solīt nevis naudā, bet graudā. Proti, solīt un nodrošināt jaunradītās mūzikas atskaņojumus Radiofona orķestra sniegumā. Līdz ar to – gan atpazīstamību, gan popularizēšanu. Jo jaundarbi tiek recenzēti ne tikai mūzikas izdevumos, bet arī dienas presē. Un, protams, Radiofona atskaņojumiem pa pēdām seko autortatlīdzību maksājumi.  1938. gadā "Mūzikas Apskats" ik numurā publicē Radiofonā atskaņoto latviešu autoru simfonisko un lielas formas kamermūzikas darbu sarakstus. Tie ir tiešām apjomīgi. Tā 1938. gada janvārī skanējuši 20 autoru gandrīz 40 darbi, maijā – 14 autoru vairāk kā 40 darbi. Tā nu Jēkabs Vītoliņš "Mūzikas Apskata" slejās secina: "Radiofona koncerti ir visplašākais latviešu mūzikas forums, tie savā ikdienas gaitā patērē milzumu latviešu mūzikas, tā nodrošinādami mūsu komponistiem zināmu sava darba algu."

20 años son muchísimo recorrido y esfuerzo, manteniendo una misma línea para hacer sonar voces que informen en las primeras horas del día a todos los piquenses. Miguel Busso conductor del programa pasó por el aire de Radio 5 en su nuevo aniversario.

Quique Mario: La Temporada 37 de “Puente 2001” regresa a la radiofonía nacional desde el 1 de febrero

insólito: extraño, inusual, infrecuente, inusitado, extraordinario, inaudito, raro, sorprendente, desacostumbrado, extravagante (pero que no se puede volver a repetir)

Radiofonía - Lunes, Miércoles y Viernes de 14:00 a 16:00 por www.radiomonk.com.ar

Si soñaste con un famoso, este reality es para vos. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

Si soñaste con un famoso alguna vez, este programa es para vos: ¡El Soñando en Punto Caramelo! --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

Otra edición de 'El soñando', el primer reality show de sueños de la radiofonía, con un excelentísimo jurado. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

¿Soñaste con un famoso? En #PuntoCaramelo tenés un lugar para contarlo. Escuchá 'El Soñando', el primer reality de sueños de la radiofonía argentina. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

Si soñaste con un famoso, este reality es para vos. Un excelentísimo jurado pondrá puntaje a los sueños de los oyentes para ver quién es el único ganador. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

Entrevistamos a la primera argentina que testea las pruebas que luego testean los astronautas para ir a la Nasa es Lourdes Valeria Virginia Liza Ivonne de La Vega. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

Entrevista a una mujer que con solo decirle una calle y una altura sabe cuantos departamentos hay disponibles para alquilar, Valeria Vertuchele. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

La radio necesita establecer nuevas estrategias para buscar a las generaciones más jóvenes que pasan sus intereses en otras formas de comunicación. Te invito a visitar su página https://www.gorkazumeta.com/

Entrevistamos a "Yaki Sierras" una puerta giratoria. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

Entrevista a una mujer que tiene la colección más grande de enanos de jardín. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

Imperdible diálogo que nos permite conocer la vocación de un incipiente productor y conductor de medios.

Extendemos los festejemos por el Día de la Radiofonía Argentina, y este caso, Andy Pallero trae una lista de canciones en las que músicos de nuestro rock argentino rinden tributo a la radio. Emmanuel Horvilleur, Miguel Mateos, El Indio Solari entre otros son parte de esta selección.

En la tercera parte del programa especial por los festejos de los 101 años de la radiodifusión argentina, las directoras de Nacional Clásica y Nacional Rock, Andrea Merenzon y Mikki Lusardi, hablaron sobre la amplia programación con la que cuentan las emisoras a su cargo, y planearon que se proponen hacer una radio que brinde un servicio y que, a su vez, sea competitiva. Además, participó de lacharla el consagrado conductor Quique Pesoa, quien recorrió su basta carrera en el medio.

En el marco de los 101 años de la radiodifusión argentina, Luisa Valmaggia y Horacio Embón, charlaron con el locutor, rector de la escuela de comunicación ETER y conductor Dos Gardenias, Eduardo Aliverti, quien recordó su pasar por la radio argentina, quien expresó, "es el medio más libre de todos". “Cuando apareció la tele, se decretó la primera muerte de la radio, luego nos dijeron lo mismo con la aparición de las redes y de vuelta con los podcasts. Contra todos los pronósticos, la radio se encuentra mucha más en resistencia que a la defensiva”, agregó. Minutos después, charlaron con la cantautora y conductora de Soy Nacional, Sandra Mihanovich, quien habló de sus comienzos en la radio desde joven. “Siempre la amé, mi primer contacto con ella fue porque mi vieja comenzó a trabajar en una radio y me dejaba elegir las canciones para luego pasarlas en vivo”, relató. Antes del cierra, se comunicaron con el presidente FARCO (Foro Argentino de Radios Comunitarias), Pablo Antonini, quien aseguró que, “pasamos tiempos buenos y malos, de mucha actividad y protagonismo, y la radio fue siempre un medio que fue más allá de las dificultades”.    

En el marco de los 101 años de la radiodifusión argentina, Luisa Valmaggia y Horacio Embón, junto al director de Radio Nacional; Alejandro Pont Lezica, su subdirector; Gustavo Campana, y periodistas y directores de las emisoras de todo el país, reflexionaron acerca del medio y festejaron su existencia. “La radio genera amor y respeto con personas que tal vez uno nunca vio. Es un día para recordar y proyectar”, sostuvo Pont Lezica. La mesa también contó con la presencia de la presidenta de Radio y Televisión Argentina (RTA), Rosario Lufrano, quien destacó la función social que hoy cumplen los medios públicos. Participaron: Cristina Bond, periodista de LT 12 radio general Madariaga, Radio Nacional Paso de los Libres, Corrientes. Marcelo Barros, locutor, conductor y operador de LRA 53 Radio Nacional San Martín de los Andes, Neuquén, quien trabaja en la radio desde 1987. Mariana Stekler, directora de LRA 14 Radio Nacional Santa Fe; Oscar Humacata, locutor de LRA 04 Radio Nacional Salta, quien trabaja hace 37 años en la radio. Martín “Pilo” Adolfo, locutor y periodista de LRA 18 Radio Nacional Río Turbio (Santa Cruz); Héctor González, locutor, periodista y conductor de LRA 22 Radio Nacional Jujuy, quien trabaja desde hace 35 años en la radio. Pablo Zamorano, director de LRA 54 Radio Nacional Ingeniero Jacobacci, Río Negro. Carlos Diez, locutor, periodista y conductor de LRA 15, Radio Nacional Tucumán. Fabiola Natalio, productora y co conductora del programa vespertino Tarde para todo, LRA 13 RN, Bahía Blanca, la trabajadora más joven de la emisora, con 25 años. Mauro Molina, periodista de LRA 08 Radio Nacional Formosa. Daniel Lorenzo, periodista de LV 04 Radio Nacional San Rafael, Mendoza. Luz Scarpati, directora de LRA 10 Radio Nacional Ushuaia e Islas Malvinas, Tierra del Fuego.   #EncuentroNacional @rosariolufrano celebra los 101 años de radio con @luisavalmaggia1 y @embonh #DíaDeLaRadio #DíaDeLaRadioEnNacional @SecMediosyCP @TV_Publica @rta_se pic.twitter.com/zAn3RWweFh — Radio Nacional AM870 (@NacionalAM870) August 27, 2021

Lizy no pudo sacar la visa para ir a EE. UU. Nos cuenta su experiencia para realizar los trámites. El día de la radiofonía argentina. Los recuerdos de cómo llegamos a la radio. Qué radio teníamos, a quién escuchábamos. Harry nos menciona sobre la transmisión histórica que hará Ibai del partido del PSG. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

La radio está en mi ruta, un capítulo en el que recorreremos algunos hitos y anécdotas desde el nacimiento de la radiofonía Argentina un 27 de agosto de 1920, celebrando sus 101 años. Es un honor estar junto a la calidez de los nuestros invitados, Gonzalo Susini sobrino nieto de Enrique Telémaco Susini -quien tuvo el privilegio de crear la Radiofonía Argentina junto a sus amigos Miguel Mujica César Guerrico y Luis Romero Carranza- y la LIc. María Mercedes di Benedetto Miembro del Consejo Profesional de Radio, Lic en Comunicación Social, Guionista de televisión y radio, Investigadora y Escritora.

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari stuosta par dzīsmis “Bryunaceite” pyrmsuokumim. Dzīsmis “Bryunaceite” vuordu autors ir rakstnīks Juoņs Klīdziejs (Klīdzējs) (1914—2000), bet muzykys autors tenors, par Latgolys pyrmū operdzīduotuoju sauktais Tālis Matīss (1904—1985). Dzīsmis stuosta aizsuokums vaicojams 1938. godā. “Beņs pīsaciele kuojuos un juo armonika suoce rauduot bezgaleigas skumes. Kaidas daudz dzierdātas dzīsmes melodejā. Tei beja škieršonuos dzīsme un par īšonu svešumā. Paskumeiga beja šei dzīsme un tei suopeigi plēse kryutis. Tei dzīsme beja daudz garuoka un tuos melodija beja taida, kuru klausūtīs nivīns navarēja palikt vīnaldzeigs…” Itys ir fragments nu Juoņa Klīdzieja stuosta “Zalta kristeņš”, kas pyrmū reizi kai stuosts “Benedikta armonika” publycāts žurnalā “Sējējs” 1938. godā, bet latgaliski i ar nūsaukumu "Zalta kristeņš" stuosts publycāts taišni latgaliski raksteitajā Klīdzieja stuostu kruojumā "Guojputnu dzīsme" (izdūts 1943. godā), kas ir vīna nu diveju gruomotu, kas izguoja, cikom Klīdziejs vēļ dzeivuoja Latvejā. Tymā pošā 1938. godā pats Klīdziejs Latvejis Radiofonam stuostu “Benedikta armonika” puortaiseja klauseituoju īmeiļuotajā raidlugā "Viņsētas Benedikts". Taišni ar stuostu “Benedikta armonika” i ūtru “Cilvēki dūmakās” (ari publicāts žurnalā “Sējējs” 1938. godā) Klīdziejs turēja, ka suoc eistys rakstnīka gaitys.   Jau pīsauktajā raidlugā “Viņsētas Benedikts” skaniejuse ari dzīsme "Bryunaceite" (Brūnacīte), kurys muzykys autors ir Klīdzieja bierneibys draugs, par Latgolas pyrmū operdzīduotuoju sauktais tenors Tālis Matīss, kuruo dzymtuo puse ir niulinejuo Bolvu nūvoda Ruguoji. Dažūs olūtūs nūruodeits, ka melodejis leidzautors ir Juoņs Ivanovs, bet tys vysa tycamuok aiz tuo, ka Matīss sovulaik cīši daudzi sasadorbuoja ar Ivanovu i komponists tymā laikā ari struoduoja Radiofonā par skaņu režisoru. Piec raidlugys dzīsme poša Tāļa Matīsa dzīduojumā cīši aizkustynuojuse klauseituojus. Piec raidlugys izskaniešonys “Bryunaceitei” suocēs sova dzeive – sovulaik daudzi dzīduota ari Ūtruo pasauļa kara laikā karaveiru vydā, piečuok pi trimdys latvīšu klivyse kai tautysdzīsme i bejuse lels spāka olūts, bez kura naiztykuši latvīšu sareikuojumi trymdā.  Dzeivojūt kotram sovā pasauļa molā, Klīdziejs i Matīss turpynuojuši sasaraksteit i sasaglobuojuse viestule, kurā Klīdziejs lyudz Matīsam atsyuteit dzīsmis “Bryunaceite” notys, jo dzīsme teikūt dzīduota vysā pasaulī, kur viņ asūt latvīši, bet par sovu himnu tū izlasejuši trymdys studentu organizaceja “Dzintars”, kas grybūt atrast i nūstabilizēt dzīsmis originalū verseju, kai ari tū īmyužynuot. Bet 1976. goā Klīdziejs Matīsam raksteja, ka dzīsme ir tik populara, ka tymā vosorā jau īdzīduota trešajā skaņu platē: “Tova Bryunaceite īt pa vysu pasauļu. Itūvosor tei īdzīduota trešajā skaņu platē. Pyrmū īdzīduoja veiru kors, ūtrū tenors Vēciņš modernys muzykys pavadejumā, trešū treis jaunīši, kas sauces “Trīs no Pārdaugavas”.“ Dīvamžāļ “Bryunaceitis” originalīroksts poša Tāļa Matīsa dzīduojumā nav sasaglobuojs, nu dzīsmei itūs godu laikā bejušys dažaidys versejis i īskaņuojumi gon latvyski, gon latgaliski. Gatavejūt Tāļa Matīsa albumu dzīduotuoja symtgadei, kas beja 2004. godā, dzīsmi Artura Maskata apdarē piec Matīsa saimis lyuguma īdzīduojs slovonais operdzīduotuojs Egils Siliņš. Bet dzīsmis latgaliskū variantu myusu dīnuos popularu padarejs dzīduotuojs Daiņs Skutelis, regulari dzīdūt “Byunaceiti” leluokuos i mozuokuos nūtikšonuos. Taišni itai latgaliskajai versejai topuse ar deja horeografa i deju školuotuoja Juoņa Vylcāna horeografejā. Taipat latgaliski dzīsme pādejā desmitgadē skanējuse divejuos kinuos – režisora Edgara Blinova debejis dorbā “Latgolys laikadečs”, kas skateituojim atruodeita 2011. godā, tymā skonūšuos “Bryunaceite” versejis autors i izpiļdeituojs ir Gunārs Igauņs, kai ari dzīsme, tyvynojūt originalam, Juoņa Kurševa dzīduojumā dzierdama ari 2020. goda Vīstura Kairiša dorbā “Piļsāta pi upis”. Interesna, ka itim Juoņa Klīdzieja vuordim, kas dažaidūs laikūs publicāti presē ar nūsaukumim – "Brūnacīte", "Brūnacītei", "Šķiršanās dziesma", "Ceļam dāvāts zieds" – sovu melodejis variantu sarakstejs ari operdzīduotuojs Jānis Spruogis.    

Con Nabil MZ desde Madrid y Martín Rueda desde Santa Fe Argentina, hacemos podcast en directo con la participación de los oyentes.  Domingos a las 8 AM (HORA ARGENTINA) O 12 PM Hora peninsular. En este primer episodio hemos hablado sobre temas varios. Radiofonía, medios, soledades. Bienvenidos y bienvenidas.

Como Wikipedia sabe todo, le rendimos homenaje e invitamos a dos oyentes a responder preguntas cuyas respuestas pueden encontrarse en sus hipervínculos.

-Frecuencia Al Día- Argentina | Héctor Larrea Ícono de la Radiofonía Se Retiró Tras 60 Años de Carrera. Informe con Víctor H. González. Participaron en esta edición: Célio Romais - Antônio Avelino - Eusebio Sánchez - Luís G. Loyola. -Síguenos en YouTube https://bit.ly/2CudHAV, Facebook https://bit.ly/1kpXeRP, Twitter https://bit.ly/2Z2tGUH, Tunein https://bit.ly/2XeNHWV & Programas DX http://bit.ly/1A0x4Xq ► Dino Bloise | Frecuencia Al Día 2021 © Todos los derechos reservados.[No. 716. Publicado Febrero 14, 2021 - 04:00 UTC] #FrecuenciaAlDía #HéctorLarrea

El Colegio de Abogados de la República Dominicana (CARD) protagonizó una multitudinaria protesta la mañana de este jueves justo después de que el presidente de la Suprema Corte de Justicia (SCJ), Luis Henry Molina, pronunciara su discurso por el Día del Poder Judicial.La multitud de abogados esperó pacífica hasta que Miguel Surún saliera de la audiencia solemne que se llevaba a cabo en la SCJ, y se tornó violenta tan pronto salió el gremialista.Para conocer una amplia reflexión sobre el momento que vive el Poder Judicial dominicano en su día, nos place recibir al exprocurador fiscal y habitué de nuestro espacio, Cirilo Guzmán. También conversamos sobre que, el influencer Santiago Matías “Alofoke” catalogó como anticonstitucional las declaraciones del presidente de la Comisión Nacional de Espectáculos Públicos y Radiofonía (CNEPR), Joseph Báez, sobre regular el contenido plebe que circula en el país a nivel musical.Santiago Matías utilizó como plataforma su cuenta oficial de Instagram para referirse al tema.

El Colegio de Abogados de la República Dominicana (CARD) protagonizó una multitudinaria protesta la mañana de este jueves justo después de que el presidente de la Suprema Corte de Justicia (SCJ), Luis Henry Molina, pronunciara su discurso por el Día del Poder Judicial.La multitud de abogados esperó pacífica hasta que Miguel Surún saliera de la audiencia solemne que se llevaba a cabo en la SCJ, y se tornó violenta tan pronto salió el gremialista.Para conocer una amplia reflexión sobre el momento que vive el Poder Judicial dominicano en su día, nos place recibir al exprocurador fiscal y habitué de nuestro espacio, Cirilo Guzmán. Tambén conversamos sobre que, el influencer Santiago Matías “Alofoke” catalogó como anticonstitucional las declaraciones del presidente de la Comisión Nacional de Espectáculos Públicos y Radiofonía (CNEPR), Joseph Báez, sobre regular el contenido plebe que circula en el país a nivel musical.Santiago Matías utilizó como plataforma su cuenta oficial de Instagram para referirse al tema.

Joseph Báez, presidente de la Comisión Nacional de Espectáculos Públicos y Radiofonía (CNPR), reveló este miércoles que desde la comisión que preside, tiene como objetivo buscar una manera para regular el contenido “plebe” que circula en el país y el contenido musical que se publica en YouTube.Las declaraciones de Báez surgieron en el marco de una entrevista que cedió para el espacio radial “El mismo golpe con Jochy Santos”, donde el funcionario avanzó que está procurando una reunión con el ministro de Relaciones Exteriores, Roberto Álvarez, para regular el contenido que se sube a la plataforma de video YouTube, “con la finalidad de proteger a la niñez”.Infórmate de las ultimas noticias en el ámbito urbano en La Tanda con Dj Joel por Mortal 104.9, sintonízanos de Lunes a Viernes en horario de 4:00 PM a 8:00 AM. Conéctate con nosotros a través de nuestras redes sociales y comenta sobre los temas calientes del día, compartiendo exclusivas diariamente de nuestros artistas urbanos y del ámbito artístico, te ponemos al día con las últimos lanzamientos musicales y conversamos con los artistas del momento. Si te gusta compártelo y síguenos en: Instagram → https://www.instagram.com/djjoelrd Twitter → https://mobile.twitter.com/djjoelsdFaceBook → https://www.facebook.com/Djjoel/YouTube → http://www.youtube.com/c/DjjoelTV#DjjoelTV, #MortalFM, #LaTanda

“Homenaje al Radioteatro Nacional” realizado dentro de los festejos de los 100 años de la Radiofonía Argentina. El mismo incluye una cabalgata de microficciones siendo su autora la investigadora-guionista-dramaturga y docente argentina María Mercedes Di Benedetto. Esta emisión inédita dentro de Las Dos Carátulas… el Teatro de la Humanidad rinde a las voces queridas de antes el merecido homenaje en las nuevas voces de los actores de hoy. Nora Massi.

Con la actuación de Claudia Lapacó, María Rosa Fugazot, Ingrid Pelicori, Pablo Alarcón, Héctor Calori, Daniel Miglioranza, Rubén Stella y un elenco de primeros actores. Producción y Dirección: Nora Massi. Jueves 31 de Diciembre, 20 hs por FM 96.7 RADIO NACIONAL CLÁSICA - LA RADIO PUBLICA. “Homenaje al Radioteatro Nacional” realizado dentro de los festejos de los 100 años de la Radiofonía Argentina. El mismo incluye una cabalgata de microficciones siendo su autora la investigadora-guionista-dramaturga y docente argentina María Mercedes Di Benedetto. Esta emisión inédita dentro de Las Dos Carátulas… el Teatro de la Humanidad rinde a las voces queridas de antes el merecido homenaje en las nuevas voces de los actores de hoy.

Ingrid Beck y Adrián Korol en una nueva edición de Bichos de radio con una entrevista muy especial, Alejandro "el negro" Dolina; sus primeros recuerdos de la radio: "la radio estaba sobre la mesa, contra la pared y ahí estábamos todos alrededor, escuchábamos música no divertíamos y nos informábamos". Algunas anécdotas de su carrera, la evolución de la radio, la adaptación a esos cambios y otras reflexiones de un gran orador de la radio. En el informe especial, el caso Facundo Astudillo Castro, desaparecido el 30 de abril, cuyos restos fueron identificados esta semana; 50 años del triunfo de la Unidad Popular de Salvador Allende en Chile y mucho, mucho más.  

Šodien - 4. septembrī - ir rakstnieces un kultūrvēsturnieces Melānijas Vanagas 115. dzimšanas diena. Par viņas dzīvi Latvijā un Sibīrijā stāsta kāda klases telpa Amatas pamatskolā. Uz Amatu brauca arī „Radio mazā lasītava". Pie Melānijas ciemojās aktieris Gundars Āboliņš, dzejnieks, tulkotājs Guntars Godiņš un Ingvilda Strautmane. Šodien, 4. septembrī, ir rakstnieces un kultūrvēsturnieces Melānijas Vanagas 115. dzimšanas diena. Par viņas dzīvi Latvijā un Sibīrijā stāsta kāda klases telpa Amatas pamatskolā. Uz Amatu brauca arī „Radio mazā Lasītava”. Pie Melānijas ciemojās aktieris Gundars Āboliņš, dzejnieks, tulkotājs Guntars Godiņš un Ingvilda Strautmane. Melānija pie mums ir atnākusi ne tikai no savām septiņām grāmatām, bet arī no Viestura Kairiša filmas „Melānijas hronika”, kur Melānijas loma bija uzticēta šveiciešu aktrisei Sabīnei Timoteo. Savu „Lielo Kristapu” par šo lomu viņa uzdāvināja muzejam. Iespējams, daudziem no mums atklājums varētu būt tas, ka Melānija ir bijusi radiožurnāliste, savas gaitas Rīgas Radiofonā viņa apraksta arī kādā epizodē par 1937.gadu. Ne to vien mums izstāsta muzeja vadītāja Ingrīda Lāce, bet Andris Eglītis, kā viņš pats saka - Melānijas audžudēls, mūs aizved uz zemnīcu, kas uzbūvēta līdzīgi tai, kādā Sibīrijas izsūtījumā dzīvoja Melānija.  

Cómo no podía ser de otro modo a sólo 24 horas de haberse celebrado en todo el país los 100 años de la radiofonía argentina, Ingrid Beck y Adrián Korol llevan adelante una nueva edición de Bichos de Radio por Radio Nacional con un repaso por algunos de los momentos más destacados de la celebración que tuvo lugar en el Teatro Coliseo. Minutos después conversan con otro de los grandes protagonistas de este 27 de agosto el periodista Carlos Ulanovsky quien presentó su libro "36.500 días de radio". "Ula" como lo conocemos en el ambiente, contó detalles del armado de su nueva obra, recordó también su otro gran libro "Días de Radio" de cuya edición se cumplieron 25 años y habló además del arte de los archivistas. Dónde se encuentran los audios radiales más valiosos de la historia argentina, quién los tiene, cómo acceder a ellos. En la segunda parte del programa una entrevista muy particular. Gonzalo Susini, sobrino nieto de Enrique Telémaco Susini, uno de los 4 "Locos de la azotea", contó algunos detalles de su célebre familia y reveló apasionantes detalles de cómo Eva Perón influyó para la llegada de la televisión al país.    

Funky Monks - Miércoles de 19:00 a 20:00 por www.radiomon.com.ar

#FrecuenciaAlDía - Argentina | Centenario de la Radiofonía. Informe con Víctor H. González. Participaron en esta edición: Ana C. Olvera. -Síguenos en YouTube https://bit.ly/2CudHAV, Facebook https://bit.ly/1kpXeRP, Twitter https://bit.ly/2Z2tGUH, Tunein https://bit.ly/2XeNHWV & Programas DX http://bit.ly/1A0x4Xq ► Dino Bloise | Frecuencia Al Día 2020 © Todos los derechos reservados.[No. 691. Publicado Agosto 28, 2020 - 04:00 UTC]

Conmemoreramos el día de la Radiofonía Argentina recordando los programas y las radios que nos marcaron.

Repetición de Keep on Rolling . El programa más Stone de la radiofonía Mundial Conducido por El Talo y Mauro "El profe" Stone Todos los domingos a las 19 hs y Miercoles 9 hs FM LANDON --- Send in a voice message: https://anchor.fm/fmlandon1031/message

Todos los viernes a las 22 hs por Fm S.O.S. 105.1 de San Andrés, como hace 6 años consecutivos, Mauro, Mariano, Gonzálo y Javi vienen realizando este clásico tributo a los Rolling Stones. No te pierdas nunca más uno de sus programas, que son una verdadera enciclopedia Stone hablada. Encontrá todos los programas por las plataformas de Fm Landon 103.1 --- Send in a voice message: https://anchor.fm/fmlandon1031/message

En mi país República Dominicana, hablar de JM Hidalgo, es hablar con un creador de formatos radiales, locutor de larga data y voz comercial, descubridor de talentos que hoy son parte de la historia de nuestros medios, y además es el Presidente de la Comisión Nacional de Espectáculos Públicos & Radiofonía. Además tiene un Record Guiness por haber durado 80 horas en una cabina de radio hablando. Sé que suena a cliché decirte, que esta persona es una leyenda viva... pero lo es. Y lo mejor de todo, es su sentido del humor, humildad y buena onda. Este @traslavoz viene cargado de anécdotas, historias, y risas. Te espero dentro. Otros episodios que te sugiero: Hablemos con Nereyda Castillo: https://anchor.fm/patricialuciano/episodes/Tras-la-voz-Hablemos-con-Nereyda-Castillo-e8590o Hablemos con Laura Gil: https://anchor.fm/patricialuciano/episodes/Tras-la-Voz-Hablemos-con-Laura-Gil-e8spkm Hablemos con Bismark Moreno: https://anchor.fm/patricialuciano/episodes/Tras-la-voz-Hablemos-con-Bismark-Moreno-e9cf56 TODA LA INFO PARA QUE CONECTEMOS: SPOTIFY https://open.spotify.com/show/3Bp0R2zHe3IzM0hvrIEBUy INSTAGRAM https://www.instagram.com/patricialucian0/ LINKEDIN https://www.linkedin.com/in/patricialuciano/ TWTTER https://twitter.com/patricialuciano FAN PAGE: https://www.facebook.com/PatriciaLucianoOficial Apple: https://podcasts.apple.com/us/podcast/tras-la-voz-by-patricia-luciano/id1459000635?ign-mpt=uo%3D4 WEBSITE https://patricialuciano.com/ --- Send in a voice message: https://anchor.fm/patricialuciano/message

Basta de forradas. Gerardo Delelisi y el único noticiero de pelotudeces de la radiofonía argentina.

En una semana pletorica de advenedizas novedades, entregámosle a Uds. este resumen. Una piedra fundacional de la Radiofonía mundial. Y todo gracias al Plan Quinquenal Perón Cumple Evita Dignifica.

Veinte Años de ECDQEMSD - Comienza una Nueva Temporada - Febrero del 99: Menos de un nueve porciento de la población mundial tenía acceso a Internet. Facebook, Wathapp, Youtube y muchas otras de las empresas que hoy dominan el mundo a través de la tecnología: no existían. El buscador más popular era Altavista y Google acababa de nacer. Los grandes medios de comunicación aun parecían desorientados con su destino. Los teléfonos celulares iniciaban un primitivo intento de conexión a internet. Faltaba un año para que Napster y Audiogalaxy comenzaran a aterrorizar a las compañías discográficas. Concebidos única y exclusivamente para internet, los primeros "En Caso" eran colgados en formato Real Audio y WMP. El sistema de suscripción a canales, del Internet Explorer, era el primer paso al futuro rss. Faltaban aún 5 años para que alguien definiera lo que estábamos haciendo como podcast. Éramos inconscientes, desesperados e inestables en todos los aspectos, menos en uno: sabíamos que queríamos hacer "En Caso de que el Mundo se Desintegre". Y seguimos así, 20 años después, muchas cosas cambiaron; otras, afortunadamente: continúan! ECDQEMSD El Ciber Talk Show - Un Largo Camino - Hechos de Historias - Momentos Fuera de Control - Anuncio Importante - Sentirse Desnudo - Radio y Radiofonía - Fan de los Fans - La Emoción y Más... En Caso de que el Mundo Se Desintegre - Podcast - ECDQEMSD - www.canaltrans.com

Hola a todos, como siempre es un gran placer estar con ustedes.  Hoy en el programa, Leonardo Gimeno , Pablo Gómez Barrios, Paloma Martínez y quien les habla, Leonora Chapman, les presentamos El Castor Cibernético de este viernes 29 de junio en vivo y en directo por Facebook , Youtube y en nuestro sitio rcinet.ca. Crédito: Betto Escuche ES_Entrevue_1-20180629-WIS10 Elecciones en México Los resultados de las últimas encuestas sobre las elecciones presidenciales en México, le dan una amplia ventaja al candidato de la izquierda, Andrés Manuel López Obrador con 51% en las intenciones de voto, seguido por Ricardo Anaya de la Coalición México al Frente con 27%, 19% para José Antonio Meade de la Coalición Todos por México y 3% para Jaime Rodríguez Calderón, “El Bronco”. En esta foto del Instituto Nacional Electoral, INE, los candidatos presidenciales, desde la izquierda, Ricardo Anaya con la Coalición Por México al frente, Andrés Manuel López Obrador con el partido MORENA, José Antonio Meade, del Partido Revolucionario Institucional, y el candidato independiente Jaime Rodríguez en el tercer y último debate en Mérida, México. (Instituto Nacional Electoral vía AP) Turista dominicano en Montreal Recibimos en el estudio la visita de Juan Miguel Hidalgo. JM Hidalgo, antiguo oyente de la onda corta de RCI, comunicador, en la actualidad se desempeña como director de la Comisión Nacional de Espectáculos Públicos y Radiofonía en República Dominicana. Estableció un record mundial de permanencia en radio hablando por 80 horas continuas en el año 2003. LOS TEMAS QUE DESTACAMOS ESTA SEMANA Discapacidad: Interactuar con los demás a partir de nuestra diferencia e identidad © iStock/DenKuvaiev Maria Fernanda Arentsen tiene un hermano con síndrome de Down. Esta especialista en discapacidad de la Universidad de Saint-Boniface de Winnipeg en Manitoba, encontró una pasión que se volvió casi una misión: hacer que las personas acepten y respeten la discapacidad. Del 12 al 15 de junio de 2018, en Winnipeg, Manitoba, la Universidad de Saint-Boniface llevó a cabo  un encuentro internacional para discutir sobre el avance del conocimiento y acciones en torno a la discapacidad en la Francofonía. La entrevista de Paloma Martínez. El Programa Nina de Bolivia y las luchas de los pueblos indígenas por sus derechos Edwin Armata, durante la Formación en Derechos Humanos organizada por Equitas en Montreal, Canadá. (Foto: Equitas) El Programa NINA es una organización no gubernamental nacional boliviana que trabaja por el refuerzo de los organismos e instituciones indígenas, ofrece consejos técnicos en lo que respecta a la autonomía indígena y publicación de informes nacionales sobre la situación de los derechos de los pueblos indígenas en Bolivia. Edwin Armata, coordinador regional del Programa Nina en Bolivia, se encuentra en este momento en Montreal invitado por Equitas, una ONG canadiense, fundada en Montreal en 1967, convencida que la educación en el campo de los derechos humanos es una de la claves para mejorar la justicia social. La entrevista de Pablo Gómez Barrios. López Obrador quiere que México deje de hacer el “trabajo sucio” de Estados Unidos El candidato presidencial mexicano Andrés Manuel López Obrador del partido MORENA sonríe en una reunión de campaña el 17 de diciembre. Ha prometido una relación cooperativa pero no sumisa con los Estados Unidos si es elegido. (Ginnette Riquelme / Reuters) La polémica política de “tolerancia cero” de Donald Trump en los cruces fronterizos continúa dominando la política en Washington y todo Estados Unidos También está presente en la campaña en México, cuyas elecciones generales tendrán lugar el 1 de julio. Y aunque sólo un candidato,  Andrés Manuel López Obrador aparece como líder en las encuestas, hay una cosa en la que todos los candidatos parecen estar de acuerdo: el statu quo sobre la inmigración no es aceptable. Aun así, López Obrador ha ido un paso más allá.

Hola a todos, como siempre es un gran placer estar con ustedes.  Hoy en el programa, Leonardo Gimeno , Pablo Gómez Barrios, Paloma Martínez y quien les habla, Leonora Chapman, les presentamos El Castor Cibernético de este viernes 29 de junio en vivo y en directo por Facebook , Youtube y en nuestro sitio rcinet.ca. Crédito: Betto Escuche ES_Entrevue_1-20180629-WIS10 Elecciones en México Los resultados de las últimas encuestas sobre las elecciones presidenciales en México, le dan una amplia ventaja al candidato de la izquierda, Andrés Manuel López Obrador con 51% en las intenciones de voto, seguido por Ricardo Anaya de la Coalición México al Frente con 27%, 19% para José Antonio Meade de la Coalición Todos por México y 3% para Jaime Rodríguez Calderón, “El Bronco”. En esta foto del Instituto Nacional Electoral, INE, los candidatos presidenciales, desde la izquierda, Ricardo Anaya con la Coalición Por México al frente, Andrés Manuel López Obrador con el partido MORENA, José Antonio Meade, del Partido Revolucionario Institucional, y el candidato independiente Jaime Rodríguez en el tercer y último debate en Mérida, México. (Instituto Nacional Electoral vía AP) Turista dominicano en Montreal Recibimos en el estudio la visita de Juan Miguel Hidalgo. JM Hidalgo, antiguo oyente de la onda corta de RCI, comunicador, en la actualidad se desempeña como director de la Comisión Nacional de Espectáculos Públicos y Radiofonía en República Dominicana. Estableció un record mundial de permanencia en radio hablando por 80 horas continuas en el año 2003. LOS TEMAS QUE DESTACAMOS ESTA SEMANA Discapacidad: Interactuar con los demás a partir de nuestra diferencia e identidad © iStock/DenKuvaiev Maria Fernanda Arentsen tiene un hermano con síndrome de Down. Esta especialista en discapacidad de la Universidad de Saint-Boniface de Winnipeg en Manitoba, encontró una pasión que se volvió casi una misión: hacer que las personas acepten y respeten la discapacidad. Del 12 al 15 de junio de 2018, en Winnipeg, Manitoba, la Universidad de Saint-Boniface llevó a cabo  un encuentro internacional para discutir sobre el avance del conocimiento y acciones en torno a la discapacidad en la Francofonía. La entrevista de Paloma Martínez. El Programa Nina de Bolivia y las luchas de los pueblos indígenas por sus derechos Edwin Armata, durante la Formación en Derechos Humanos organizada por Equitas en Montreal, Canadá. (Foto: Equitas) El Programa NINA es una organización no gubernamental nacional boliviana que trabaja por el refuerzo de los organismos e instituciones indígenas, ofrece consejos técnicos en lo que respecta a la autonomía indígena y publicación de informes nacionales sobre la situación de los derechos de los pueblos indígenas en Bolivia. Edwin Armata, coordinador regional del Programa Nina en Bolivia, se encuentra en este momento en Montreal invitado por Equitas, una ONG canadiense, fundada en Montreal en 1967, convencida que la educación en el campo de los derechos humanos es una de la claves para mejorar la justicia social. La entrevista de Pablo Gómez Barrios. López Obrador quiere que México deje de hacer el “trabajo sucio” de Estados Unidos El candidato presidencial mexicano Andrés Manuel López Obrador del partido MORENA sonríe en una reunión de campaña el 17 de diciembre. Ha prometido una relación cooperativa pero no sumisa con los Estados Unidos si es elegido. (Ginnette Riquelme / Reuters) La polémica política de “tolerancia cero” de Donald Trump en los cruces fronterizos continúa dominando la política en Washington y todo Estados Unidos También está presente en la campaña en México, cuyas elecciones generales tendrán lugar el 1 de julio. Y aunque sólo un candidato,  Andrés Manuel López Obrador aparece como líder en las encuestas, hay una cosa en la que todos los candidatos parecen estar de acuerdo: el statu quo sobre la inmigración no es aceptable. Aun así, López Obrador ha ido un paso más allá.

Llegó el momento de la emoción: se terminó Astrolabio. Nico Salvi le puso punto final a este viaje de casi tres años al rededor del mundo con un programa que no se queda en un solo lugar: recorre latitudes insospechadas y nos muestra su música como nadie lo ha hecho en la historia de la Radiofonía Argentina.

Jāni Akurateru par Radiofona vadītāju iecēla 1930. gada 9. maijā. Viņa vadības laikā tika izveidotas četras nozares: mūzikas, literatūras, humanitāro lekciju un lauksaimniecības. Radiofona vadītāja amatā J. Akuraters bija līdz 1934. gadam, kad pēc K. Ulmaņa apvērsuma viņam liek uzrakstīt atlūgumu un šai vietā ieceļ Arvīdu Smilgu. Kāds bija šis rRdio direktors, to noskaidrosim sarunā ar J. Akuratera muzeja darbiniecēm - muzeja vadītāju Rutu Cimdiņu un muzeja speciālisti Mairu Valteri. Par to, kas skanēja Latvijas Radio tolaik, kad to vadīja Jānis Akuraters, stāsta Olģerts Šusts, Latvijas radio vēstures pārzinātājs, bijušais Mūzikas redakcijas darbinieks. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="68779" layoutid="0" layout="" static=""} Radiofona direktors Jānis Akuraters (2. rindā 4. no kreisās) kopā ar Radiofona darbiniekiem. Aiz J. Akuratera pa labi - Mirdza Ķempe, 1. rindā 3. no l. - Vera Fricnoviča, 2. rindā 6. no kr. - Edvarts Virza. 1931. - 1934. gads. Foto: O. Laiva, Rīgā. "Reorganizācija radiofonā," tā rakstīja izdevums “Pasta – Telegrāfa Dzīve” 1930. gada maijā, vēstot, ka ar satiksmes ministra pavēli par Rīgas radiofona pārzini no š. g. 9. maija iecelts plaši pazīstamais rakstnieks Jānis Akuraters. „Radiofons ir viena no jaunākām Latvijas valsts iestādēm. Lai arī kādus laikmetus mūsu saimnieciskā dzīve ir pieredzējusi, radiofons arvien ir tikai audzis un progresējis. Lai arī palēnām, bet droši un neatlaidīgi. Ir audzis abonentu skaits un nupat jau viņu ir sanācis 49 tūkstoši. Radiofons viņa abonentiem Latvijā ir vislētākā kultūras un mākslas iestāde, tādēļ zemkopji, strādnieki, ierēdņi, skolnieki, jaunatne - pamudiniet savus draugus kļūt par radiofona abonentiem un visa plašā pasaule un arī šaurākā dzimtene būs pieietama tiem viņu mazajā istabā.” Tā 1930. gada 26. oktobrī apcerē „Radiofons un garīgā kultūra”, kas publicēta Rīgas Radiofona programmā, raksta jaunais radio direktors, pazīstamais rakstnieks un dzejnieks Jānis Akuraters. Viņa ierosmē tiek izveidotas četras jaunas nodaļas: mūzikas, kuras vadītājs bija komponists Jānis Mediņš, literatūras nodaļu vadīja dzejnieks Edvards Virza, humanitārās lekcijas ir vēsturnieka Pētera Dreimaņa vadībā un lauksaimniecības nodaļa uzticēta agronomam Jānim Krisbergam. Gadu vēlāk nodaļas statusu arī iegūst Informācijas dienests žurnālista Jāņa Bankava vadībā. Īss bija Jāņa Akuratera darba laiks radiofonā. 1934. gada 16. jūnijā šai posteni ieceļ tālaika režīmam lojālu cilvēku - Arvīdu Smilgu. Akuraters ir sarūgtināts par šādu atlaišanu un savā dienasgrāmatā raksta, ka viņš ir izvadīts atriebīgā kārtā: bez atvaļinājuma, kas parasti tiek dots augstākiem ierēdņiem, kad tie aiziet no dienesta. Un iemesls tam esot, ka dzejnieks pats ir uzrakstījis atlūgumu un tādiem, kas paši atlūdzas – neko nemaksā! Bet avīzes „Pēdējā Brīdī” 1934. gada 1. jūnija numurā rakstīts: „Kā jau vakar ziņojām. Rīgas radiofona vadītājs dzejnieks J. Akuraters atlūdzies no amata. Šai amatā viņu iecēla 1930. gada 9. maijā, toreizējais satiksmes ministrs Fr.Ozoliņš. Pēdējais valdībā reprezentēja demokrātisko centru. Arī Akuraters bij visai redzams Demokrātiskā centra darbinieks un „Jaunāko Ziņu” redakcijas loceklis. Daudzi cerēja, ka Akuraters, kā nacionālais dzejnieks, arī radiofonā plašākos apmēros piekops nacionālo mākslu un kultūru. Izrādījās, ka tas tomēr nenotika. Radiofonā gan biežāk varēja dzirdēt Demokrātiskā centra biedrus vaj arī tur reprezentējās centram tuvu stāvošās personas, bet redzamāka nacionālās propaganda darba tur nevarēja saskatīt. Sevišķi no laukiem ne vienreiz vien pacēlās balsis, kas protestēja pret internacionālajiem „šlāgeriem” radiofona programmā un prasīja latvisku programmu. Cerams, ka šīs balsis tagad tiks vairāk ievērotas.” Kas skanēja radio programmā tolaik, kad Radiofonu vadīja J. Akuraters. Redaktora Saulīša rakstā žurnālā „Rīgas Abonents” pagājuša gadsimta 30. gadu pirmajā pusē var lasīt: „… Mūzikas programma februārī ir ļoti plaša un daudzpusīga. Radiofona orķestra šā mēneša simfoniskajos koncertos sevišķi daudz pirmatskaņojumu, kas var interesēt vērīgus mūzikas cienītājus. Tā, piemēram, 13. februārī R.Vāgnera piemiņas vakars Nacionālajā operā, kur piedalīsies Rīgas radiofona un Nac. Operas simfoniskais orķestris Alb. Kotsa vadībā. Literārā programmā atzīmējama ir J. Janševska-Zeltmata kultūrvēsturiskā luga „Laimes bērns” (pārraidījums no Nacionālā teātra). Humanitāro lekciju nozarē- paredzami jauni sekojoši priekšlasījumi – „Kara dienestā iesaucamo pilsoņu pienākumi un tiesības”, „Estētika, skaistums un māksla”, ”Romantisms latviešu literatūrā”, ” Oratora māksla”. Lauksaimniecības lekciju nozarē turpināsies uzsāktais zemkopības kurss: priekšlasījumi par skābbarības un sakņaugu izēdināšanu, par sierniecību, speciāls lauksaimnieka- praktiķa priekšlasījums par kūdras pakaišiem.”

Mikrofons un tiešais ēters radīja bailes pazīstamajai dzejniecei Mirdzai Ķempei (attēlā kopā ar kolēģiem Radio – informatoru Krūklīti (no kreisās), diktoru Porieti), kura pagājušā gadsimta 30. gados strādāja Radiofonā par spīkeri jeb kā tagad saka – diktori. Raidījumā atmiņu stāsti par tā laika diktoriem – par Mirdzu Ķempi un Aleksandru Plūci. Stāsta literatūras vēsturnieks Andrejs Grāpis un Latvijas  radio raidījumu un ierakstu daļas vadītājs Guntars Plūcis. Māra Eglīte atminas, kā viņa  vienlaikus gan ziņas lasījusi, gan seriālus televizorā skatījusies, bet runas mākslas skolotāja Antonija Apele māca pareizi izrunāt  burtu „s”. 1934. gada novembrī laikraksts „Rīts” ziņoja par spīkeru konkursu Latvijas radiofonā Sacensībā var piedalīties personas ar nobeigtu vidusskolas izglītību, latviešu tautības, vecumā no 25 - 35 gadiem, kas bez valsts valodas pilnīgi pārvalda vēl vismaz vienu svešvalodu (angļu, franču vai vācu) un prot brīvi lasīt visās minētās valodās (angļu, franču vai vācu). Pieteikušās personas vispirms pārbaudīs radiofona vadība, izmeklējot no tām 10 radiofonam piemērotākos kandidātus. Šos, par labākiem atzītos, 10 kandidātus anonīmi stādīs priekšā abonentiem (kandidātus apzīmēs ar numuriem), dodot iespēju pašiem klausītājiem novērtēt tos, kā ziņu lasītājus un radiofona programmas vadītājus. Šos kandidātus pārbaudīs valodās, dikcijā, atjautībā, literatūras, mūzikas un tautas dzīves pazīšanā īpaša komisija (..) Šī komisija, ņemot vērā savus atzinumus un klausītāju iesūtītos vērtējumus, lems, kura no personām būtu atzīstama par labāko kandidātu radiofona spīkera amatam. Personām, kas vēlas ņemt dalību sacensībā un atbilst šo noteikumu prasībām, jāpieteicas līdz 1934. g. 31. decembrim Latvijas radiofonā, izpildot pieteikšanās anketi un iesniedzot apstiprinātu gatavības apliecības norakstu un curriculum vitae. Sacensības rezultātus izsludinās radiofona ziņās. Radiofona pirmie spīkeri Latvijas Radiofona pirmsākumos pirmais programmas pieteicējs bija Radio orķestra dibinātājs un diriģents Arvīds Pārups. Taču, kā lasām Latvijas Radio 75 gadskārtai veltītajā atmiņu grāmatā, tad Pārupam nav bijusi vajadzīgā balss intonācija un dikcija, lai runātu pie mikrofona. Tad darbā par spīkeri tika pieņemta toreizējā radiofona mašīnrakstītāja Mirdza Ķempe. Pati dzejniece, atceroties spīkeres darbu, raksta šādi: „…darbs radiofonā man ļoti patika, jo biju sakaros ar mākslas pasauli. Vienīgi mazliet bail bija, piesakot ēterā vienu no radio dibinātājiem, inženieri Jāni Linteru, kurš vadīja pēcpusdienas programmu radio, jo Linters tiešajā ēterā mēdzis ko negaidītu pajautāt.” Un vienā šādā reizē viņš laipni paķircinājis jauno ziņotāju, jautājot tai, kā tad īsti sauca Pēra Ginta māti? Jo Ķempe pirms tam bija pieteikusi kā Āzi ne Ozi. Latvijas Radio atmiņu grāmatā atrodams īss raksturojums vairākiem tā laika spīkeriem jeb ziņotājiem. „…visilgāk spīkera amatā nostrādāja Alma Šteine-Jansone. Viņa kādu laiku bija mācījusies Zeltmata teātra kursos, vingrinoties arī pareizi izrunāt vārdus un teikumus. Viņa bija vienīgā, kuras pienākumos bija tikai lasīt ziņas un pieteikt priekšnesumus. Gados vecākais ziņotājs bija Gustavs Brikmanis. Viņa balss dārdēja kā lielgabals. Īpatnēja balss piederēja pieteicējam Nikolajam Ozoliņam, šķita, ka viss, ko viņš runā mikrofonā, ir pats svarīgākais pasaulē. Mirdza Bauere bija ļoti runīga., čivināja kā labi paēdis zvirbulis, sēžot uz jumta kores. Aleksandrs Plūcis vienmēr draudzīgi smaidīja. It sevišķi priecīgs un laimīgs viņš bija, kad runāja mikrofonā.” Aleksandrs Plūcis Radio sāka strādāt 1936. gadā, paralēli tam pasniedzot angļu valodu Rīgas komercskolā. Arī sākoties Otrajam pasaules karam, vācu okupācijas laikā Aleksandrs Plūcis še turpina darbu un par to viņš vēlāk, mainoties varām, saņēma izsūtījumu uz Sibīriju. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="62758" layoutid="0" layout="" static=""} Vēl neliels ieskats meistardarbnīcā, kur teju pusgadsimta garumā runas mākslu ir mācījusi Antonija Apele. Maziņa, sausnēja dāma, krellēs un lakatos, pūču acis zibinādama, ar stingru tvērienu paņem sava mācekļa roku iebada to sev zem ribām, lai skolēns jūt, kā pareizi jāelpo. Uz grīdas gulējuši, rāpojuši, ar korķi mutē runājuši pie Antonijas ir lielais vairums aktieru, televīzijas un radio cilvēku un arī baidījušies no stingrās skolotājas. Runā, ka izcilais sengrieķu orators Demostens ir vingrinājies runāt ar akmeņiem mutē, savukārt Anotonijas Apeles audzēkņi uz nodarbību nāk ar vīna pudeles korķi, lai labāk iekustinātu lūpas. Tas ir tikai viens no daudzajiem Antonijas mācīšanas veidiem. Ir arī bargākas metodes.  

Tracklist: 1. Wanna Be Lonely (Original Mix) by Gamero Brown (Gamerness Music) 2. Feel The Music (Original Mix) by Rick Marshall (Gamerness Music) 3. Oh Yeah (Original Mix) by Dany Leal (Gamerness Music) 4. Smoking A Pipe (Original Mix) by Javier Aguado (Gamerness Music) 5. Radiofonía (Joseph Gaex Remix) by Joc House (Wanna Dance Music) 6. Uh Ah Funky (Aren Suarez Vocal Remix) by Gamero Brown (Gamerness Music) 7. Jah School (Original Mix) by City Soul Project (City Soul Recordings) 8. Higher (Jaded Remix) by Wookie, Zak Abel (Manchu Recordings) 9. I Thought You Be Song (Original Mix) by Gamero Brown (Gamerness Music) 10. Taken Over (Booker T Main Mix) by Tai Malone (Liquid Deep) Follow us: www.gamernessmusic.com www.facebook.com/GamernessMusic www.facebook.com/GameroBrown www.twitter.com/GamernessMusic www.twitter.com/GameroBrown Gamerness Music Information & Promos: info@gamernessmusic.com Send your demo us: demos@gamernessmusic.com

Radio Clásica se ha sumado a los homenajes realizados por RNE en torno a la figura de Juan José Plans con un reportaje especial elaborado por Pilar Martín dentro del programa Radiofonías que presenta Ana Vega Toscano. En él se resume la trayectoria del escritor y periodista asturiano dentro de Historias y ofrece algunos relatos correspondientes a Historias Magazine. Programa: Radiofonías Autor: Pilar Martín Año de publicación: Sin clasificar Fecha de emisión: 7 Marzo 2014