Podcasts about apsprie

Bunkura Hronikas XIV METĀLKĀSTS LV Podkāsts #177Šajā bunkuru epizodē:- Apspriežam mūsu organizēto un nu jau notikušo Death Metal Vakara koncertu, padalāmies ar savu pieredzi kā realizējām šo koncertu. - Atskatāmies uz 2024. gada Latvijas metālmūzikas gada balvas koncertu, balvu nominācijām un to uzvarētājiem.- Cenšamies saprast ko darīt ar veco atribūtiku, jeb merch.- Dokumentējam to, ka esam iemūžināti metāla vēsturē.- Ieskats Dr. Forge veiktajos pētījumos.- Pieminam pagaidām gaidītākos koncertus.0:00 - Ievads un bezsakars7:27 - Silvestra pētījums par fiziskā formāta patēriņu10:50 - Silvestra pētījums par metālmūzikas internetveikaliem16:40 - Ko darīt ar veco atribūtiku(merch)?25:30 - Death Metāla Vakars - Kāpēc organizējām?30:40 - Death Metāla Vakars - Ar ko sākt organizējot?37:02 - Death Metāla Vakars - Koncertvielas izvēle, skaņa44:19 - Death Metāla Vakars - Kur, kā pārdot biļetes?50:00 - Death Metāla Vakars - Spekulēšana par apmeklētību56:30 - Death Metāla Vakars - Pēdējā mirkļa darbi un kuriozi1:02:03 - Death Metāla Vakars - Silvestra pieredze un mikromenedžments1:08:58 - KĀDS IR NONĀCIS METĀLA ARHĪVOS!!!1:15:37 - Death Metāla Vakars - Domas par koncertu un tā grupām1:30:51 - Death Metāla Vakars - Kas notika pēc koncerta?1:33:48 - Nākotnes plāni koncertu organizēšanā1:36:50 - Death Metāla Vakars - Iegūtais merch1:41:00 - Metālkāsta reklāma Metālkāstā1:43:36 - LV metālmūzikas gadabalvas 2024 koncerta un nomināciju/uzvarētāju atskats2:01:16 - Gaidāmie koncerti2:06:23 - NoslēgumsŠī gada ZOBENS UN LEMESS festivāls:https://fb.me/e/2uVYqdDuH10 gadu jubileja, 6.-8. jūnijs, jaudīgas un unikālas grupas, būtiskākais pašmāju metāla festivāls, tiekamies tur! Šī gada KILKIM ŽAIBU festivāls:https://fb.me/e/5L4gHTWr325 gadu jubileja, 20.-22. jūnijs, vispusīgākais un lielākais metāla festivāls Baltijā, tiekamies tur! SEKO Metālkāstam: https://www.facebook.com/metalkastslv Pašmāju un ārzemju metāla/roka jaunumi LRMA.LV: https://lrma.lv/​ Metālkāsts LV ir podkāsts latviešu valodā smagās mūzikas cienītājiem. Albumu apskati, dažādi topi, sarunas/intervijas, koncertu apskati u.c. jaunumi m/

#DigitālāsBrokastis noslēdz tehnoloģiju pasaules aktualitāšu atskatu ar Viedtālruņu gada balvu 2024, kurā kopā ar Lauri Āboliņu no "Konsumer" YouTube kanāla un Jurģi Spulenieku no portāla "kursors.lv" izceļam labākos kategorijās “Lielais”, “Mazais” un “Izlēcējs”. Apspriežam kopējās tendences ierīcēs, kuras jau mūsdienās varam dēvēt par mūsu labākajiem digitālajiem draugiem. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Esam aizvadījuši siltu, darbīgu un vētrainu vasaru, sagaidījuši Latvijas rudeni un līdz ar to arī ORTO Talks jauno, jau piekto sezonu. To atklājam ar aktuālu un medijos bieži apspriestu tēmu — medicīnas māsas.Šajā podkasta epizodē runājam par ārsta skatījumu uz medicīnas māsu lomu gan privātajā, gan valsts sektorā, kā arī par māsu nozīmi dažādos vēstures posmos. Apspriežam mūsdienu attīstīto medicīnu un ieskatāmies nākotnē – vai mākslīgais intelekts spēs aizvietot māsas klātbūtni pacienta aprūpē? Vai tehnoloģijas var aizstāt māsu galveno darba instrumentu — sirdi, kas ietver empātiju un līdzjūtību?Saruna ar traumatologu, ortopēdu un ORTO klīnikas valdes priekšsēdētāju Dr. Andreju Peredistiju.Seko mums: FB: https://www.facebook.com/profile.php?...IG:   / ortoklinikalv  YouTube: https://www.youtube.com/playlist?list=PLRuuOQODVt-hZxxU-1HB0FQ3HO43g8hW5Sūti savus jautājumus, rekomendācijas, interesējošās tēmas uz ORTOTALKS@orto.lv

Šajā epizodē viens no Mārtiņiem stāsta par savu cīņu ar kaķi, kurš nodarīja pāri viņa mājdzīvniekam, kamēr Annija dalās ar piedzīvojumiem Polijā, kur redzēja Teilores Sviftas koncertu un par mata tiesu izbēga no terorakta. Otrs Mārtiņš bija copēt. Apspriežam 2024. gada Vasaras Olimpisko spēļu skandalozākos notikumus un ūdenssporta attīstību Latvijā. Runājam arī par tūroperatoru, kas par lētu naudu vedis bērnus uz ārzemēm, kur viņi tagad ir iesprūduši. Pievienojies, lai dzirdētu visu šo un vēl vairāk! NEREĀLI LABS PASĀKUMS - https://www.bezrindas.lv/lv/nereali-labs-pasakums/13401/ Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Internets ir mainījis to, kā un kad sabiedrība aktualizē sev svarīgus jautājumus un cik nopietnā cīņā par dažādu problēmu risināšanu ir gatava doties varas gaiteņos. Vai tie būtu miljoniem parakstu petīcijā par dzīvnieku tiesībām, studentu kredītu dzēšanu Amerikā vai iniciatīvas ar mērķi atkārtoti caurskatīt apsūdzēto spriedumus - tiešsaistes parakstu vākšana ir kļuvusi par iedzīvotāju skaļo balsi brīžos, kad politiskā elite tos nav uzklausījusi. Kā tas notiek Latvijā un Ukrainā, kādas tendences vērojamas iniciatīvu iesniegšanā un kas ir cilvēki, kuri tās iesniedz, par to stāsta Latvijas Universitātes sociālo zinātņu doktorants, platformas "ManaBalss.lv" projektu vadītājs Didzis Meļķis. Pievēršamies demokrātijai, digitālajām tehnoloģijām un sabiedrībai aktuālām problēmām. Šos visus vārdus vieno tiešsaistes platformas, kurās iedzīvotāji iesniedz iniciatīvas ar mērķi mainīt likumdošanu. Šāda parakstu vākšana kalpo ne tikai interešu aizstāvībai, tā ir arī lielisks veids, kā apjaust sabiedrības noskaņojumu, vērtības un galu galā - politiķiem tā ir iespēja “nopirkt kādu ideju” priekšvēlēšanu kampaņai. Vai šo gadu laikā platforma ir kļuvusi par tādu kā sabiedrības balsi, mani labāk sadzirdēs, ja es parādīšu, cik parakstus savācu, kādu politisko, sociālo kapitālu esmu savācis, tad citas durvis veras plašāk? Didzis Meļķis: Šī sistēma ir nostiprinājusies, viņa nav 13 gadu laikā izveidojusies. Jau no sākta gala, no 2011. gada beigām, no 2012. gada, kad Saeimas kārtības rullī iekļāva grozījumus par kolektīviem iesniegumiem, tā sistēma jau ir. Un tā aizvien ir tikpat spēcīga jeb robusta. Tur nekas nav mainījies. Tas, ko es esmu sapratis no vairākām intervijām un domājot par vēsturi, ka mēs Latvijā esam uz "cūceni" trāpījuši desmitniekā ar savu likumdošanu, un tā ir veiksme. Es tagad skatos ar to pašu Ukrainu, ko pieminēji arī sākumā, viņiem nav tādas veiksmes, un tur ir daudz sarežģītāk un grūtāk. Igaunija, Somija, Vācija, Lielbritāniju vēl dažādas salīdzināmas valstis, kur ir līdzīgas platformas, kāpēc viņas nosacīti darbojas, tā maigi sakot, draudzīgi sakot. Vai arī pēc mūsu stingrajiem kritērijiem lielākais vairums no viņām nedarbojas vispār efektīvi. Tas faktors ir Latvija ar savu tādu ļoti horizontālu sistēmu, kas šeit arī iedibināta, viņa nav vertikāla. Citās valstīs lielais brālis uztaisa infrastruktūru, uztaisa kādu platformu un organizē lietas. Un viņas, piedošanu, nenotiek, salīdzinot ar Latvijas atskaites punktiem. Latvijā lielais brālis teica: nē, nē, mēs to darīsim koleģiāli. Jūs, mīļā sabiedrība, izpildiet mājasdarbus - 100000 parakstu. Vāciet viņus, kā gribat, kaut vai uz banānu lapām. Kad tas mājasdarbs ir izdarīts, tas efekts jau no sākta gala, jau no 2012. gada ir spēcīgs. To man vairākas politiķu paaudzes apliecina un es to pats pieredzu, tas respekts un tā cieņa, un viņa nav viltota, viņa nav mākslīga, viņa nav kaut kāda lišķīga izlikšanās. Politiķi tiešām ciena. Vai mūsdienās cilvēkam ir laiks lēnām un mierīgām domām? Jūlija sākumā, gaidot sarunu festivālu “Lampa”, raidījumā aprunājāmies ar vairākiem zinātniekiem, kuri “Lampas” festivālā aicināja apmeklētājus domāt lēni. Par lēno domāšanu un arī domāšanu kopumā tematu turpinām. Vai mūsdienās, kad dzīvojam informācijas pārsātinājumā, kad virsroku gūst skaļi paziņojumi un straujais dzīves temps, mums vispār ir laiks mierīgi padomāt, iedziļināties tekstos un domāt “lielas” domas? Kā par domāšanu mūsdienās spriež filozofi un kā viņi iesaka domāt lēni? Par šiem jautājumiem izvaicājam Latvijas Universitātes tenūrprofesoru sociālajā filozofijā un Humanitāro zinātņu fakultātes domes priekšsēdētāju Raivi Bičevski. Ne viens vien cilvēks mūsdienās atzīst, ka agrāk laika bija vairāk un pulkstenī vajadzēja skatīties retāk. Vai varētu būt tā, ka sajūta par laiku un to, ko mēs ar to darām, ir mainījusies? Raivis Bičevskis norāda - patiesi, varētu domāt, ka tādas fundamentālas lietas kā domāšana vai emocijas ir kaut kas nemainīgs, tomēr mēs redzam, ka dažādos laikmetos tās ir mainīgas parādības. Par laika izmaiņām runā arī mūsdienu sociologi. Arī šobrīd grūtības un smagi apstākļi, tostarp kara tuvums, mudina cilvēkus gan domāt lēni, gan uzdot lielus jautājumus. Vienlaikus Raivis Bičevskis norāda, ka mēs saskaramies ar modernās kultūras paradoksu - daudzie kanāli, kas piegādā informāciju par pasaulē notiekošo, gan informē, gan liek aizmirst. Mēs daudz ko zinām un daudz ko aizmirstam, un saglabāt eksistenciālo spriedzi un nopietnību, ir grūti, jo ir nākamā un atkal nākamā ziņa. Tas ir patiesi sarežģīts uzdevums prast lietot medijus, informāciju, šķirot tos pēc ideoloģiskām pazīmēm.

Šajā Eitanāzijas epizodē uzzinām, ka Urbānam bērnībā bija zirgi, un Annija dalās ar savu pieredzi, apmeklējot šarlatānu - zobārstu. Diskutējam par to, vai jebkurš var būt Neptūns un vai pēc operācijas var ņemt līdzi savu nogriezto orgānu. Apspriežam Baidena apjukumu priekšvēlēšanu debatēs un atklājam starppilsētu autobusu vadītāju šarma kodu. Pievienojies, lai dzirdētu mūsu aizraujošos stāstus un sarunas! Biļetes uz LIVE - https://www.bezrindas.lv/lv/nereali-labs-pasakums/13401/ Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Šajā epizodē no 'Eitanāzija' Mārtiņš iepazīstina ar savu jauno mājdzīvnieku - kaķi, un stāsta par pagājušās nedēļas notikumu, kad savā pagalmā nodīrāja medījumu un ierādīja kaijām asins garšu. Annija dalās ar savu pieredzi toksiskās attiecībās ar autoskolas instruktoru. Apspriežam sarunu festivālu Lampa un šokējošu ziņu no Dienvidkorejas, kur robots izdara pašnāvību. Pievienojies, lai dzirdētu mūsu neparastos stāstus un diskusijas! Palīdzi sīkajam pielādēt skolas somu - https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSf0BmcJHGnmlSCjrnttaewe4v5WskkPl4r0gh5o7jUBFzOIYw/viewform Biļetes uz LIVE - https://www.bezrindas.lv/lv/nereali-labs-pasakums/13401/ Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas tuvojas finiša taisnei un KNAB sarēķinājis, ka partijas līdz šim tām iztērējušas turpat divus miljonus eiro. Aizvadītās nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Raimonds Rudzāts, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle. Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Nedēļa ir bijusi diezgan mierīga, protams, ir nedaudz jūtama priekšvēlēšanu noskaņa, par to mazliet arī runāsim šodien, bet plašākas diskusijas mums par to būs nākamnedēļ, kad vēlēšanas notiks. Vakar, 30. maijā, prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar iespējamu iejaukšanos 2014.gada vēlēšanās – tāda neesot bijusi iespējama. Apspriežam arī citus jautājumus, gan vietējas nozīmes, gan saistībā ar Ukrainu, kurai rietumvalstis neļauj to piešķirtos ieročus izmantot Krievijas teritorijā.  Runājam arī par bijušā ASV prezidenta  Donalda Tramps krimināllietu, kurā viņš atzīts par vainīgu visās apsūdzības.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas tuvojas finiša taisnei un KNAB sarēķinājis, ka partijas līdz šim tām iztērējušas turpat divus miljonus eiro. Aizvadītās nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Raimonds Rudzāts, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle. Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Nedēļa ir bijusi diezgan mierīga, protams, ir nedaudz jūtama priekšvēlēšanu noskaņa, par to mazliet arī runāsim šodien, bet plašākas diskusijas mums par to būs nākamnedēļ, kad vēlēšanas notiks. Vakar, 30. maijā, prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar iespējamu iejaukšanos 2014.gada vēlēšanās – tāda neesot bijusi iespējama. Apspriežam arī citus jautājumus, gan vietējas nozīmes, gan saistībā ar Ukrainu, kurai rietumvalstis neļauj to piešķirtos ieročus izmantot Krievijas teritorijā.  Runājam arī par bijušā ASV prezidenta  Donalda Tramps krimināllietu, kurā viņš atzīts par vainīgu visās apsūdzības.

Latvieši ārzemēs: Bundzinieks Kaspars Lucey-Grinbergs (Huskvarn, Urskumug, u.c.) METĀLKĀSTS LV #161 Pirmā epizode jaunajā sēriju ciklā - Latvieši ārzemēs. Šajā sarunā ar ASV Losandželosā mītošo latviešu bundzinieku Kasparu Lucey-Grinbergu grimstam viņa dzīves muzikālo gaitu atmiņās un piedzīvojumos, sākot no 90to gadu Latvijas, līdz šodienai ASV, kur nonācis caur muzicēšanu. Apspriežam Latvijas metāla scēnu 90tajos un 2000ajos, pieskaroties arī nopietnajai valodu un tās kopienu tēmai LV metāla scēnas kontekstā. Kaspars arī mums dod salīdzinošu ieskatu ASV-LA metāla scēnā un dod cerības uz atkārtotu sadarbību ar šobrīd neaktīvu Latvijas grupu. Apspriežam viņa gaitas ar Latvijas metāla grupām - Huskvarn, Urskumug, Apēdājs, Velna Krusti, u.c.. Iepazīstam Kaspara ASV grupas - Lightning Swords Of Death, Draconian Oracle, Witch Casket, The Grand Opiate, The Quarantined.Ja arī Tu esi kaut kur ārzemēs mītoš un aktīvs metālmūzikas mūziķis, aktīvists, kolekcionāts vai vienkārši aizrautīgs metālmūzikas klausītājs, droši dod mums ziņu un lai arī Tu tiec ievērots un neaizmirsts!Paldies Kasparam par izrādīto interesi Metālkāsta LV saturā, jo bez viņa iniciatīvas nebūtu aizsācies šīs nozīmīgais tematiskais sēriju cikls, kurā iepazīsim tos censoņus, kuri darbojas ārpus Latvijas, tur plašajā pasaulē! SEKO Metālkāstam: https://www.facebook.com/metalkastslv Metālkāsts LV ir podkāsts latviešu valodā smagās mūzikas cienītājiem. Albumu apskati, dažādi topi, sarunas/intervijas, koncertu apskati u.c. jaunumi m/

Grupas ''MĀRA'' vokāliste MĀRA LISENKO | METALKĀSTS LV Podkāsts #157 Šajā epizodē:

#116 – Kas pa mēnesi kopš pēdējā raidījuma labs vai ne tik labs noticis kino pasaulē? Apspriežam jestrākos jaunumus un patērzējam par to, cik ļoti mums nepatika "Argylle" un cik sakarīga ir "Priscilla". Bet pats galvenais – īpaša saruna ar filmas "Ferrari" operatoru Ēriku Meseršmitu! (Jums noteikti vislabāk zināmu kā biežu Deivida Finčera čomiņu.) Šajā raidījumā: MCU nedienas un citi jaunumi (00:02:31); Plugs, plugs, plugs (00:47:36); "Argylle" heits (00:49:59) "Priscilla" neheits (01:07:55); "Bad Boys" cameo (01:12:46); Saruna ar Ēriku Meseršmitu par "Ferrari" (01:17:04). Piedalās: Sergejs Timoņins, Līva Spandega Montāža: Toms Cielēns

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, kādas idejas ir darbaspēka trūkuma risināšanai valstī, un arī par teorijām, kāpēc Latvijas uzņēmumiem ir visai kritisks skats uz uzņēmējdarbību Latvijā.  Latvijas uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi ir tāds, ka nekā laba tur nav, ir slikti un paliek sliktāk - tā vismaz liecina augstskolas „Turība” veidotais biznesa indekss par 2023. gadu. Vēl, pēc uzņēmēju domām, Latvijā ir viegli biznesu sākt un izbeigt. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, sabiedrības attieksme pret uzņēmējdarbību pasliktinājusies.  Veidojot biznesa indeksu vērā tiek ņemti daudz un dažādi faktori, tajā skaitā par tiesisko vidi. Un jaunākajos datos arī šajā jomā ir kritums. Viens no aspektiem, kas tiešām uztrauc uzņēmējus, kuri strādā Latvijā, ir nepielūdzamās darbaspēka pieejamības tendences. Un - tas, ka pagaidām īsti nekāds risinājums pie pamales nav. Darbaspēka ievešana, it īpaši no trešajām valstīm, ir milzīgs karstais kartupelis, demogrāfijas tendences ir nepielūdzamas, bet šobrīd darba tirgū ignorēto grupu iekļaušana - ne tik vienkārša.  Ja tas būtu tik vienkārši, tad ilgstošo bezdarbnieku vispār nebūtu, jaunieši savu īsto darbu atrastu uz sitiena, bet pensionāri katrs atrastu tieši sev piemērotu papildus darbiņu. Darbinieku trūkst. Ja būtu darbinieki jau šodien, tad jau šodien būtu lielāki uzņēmumi, lielāks eksports, lielāki nodokļi un arī lielāka Latvijas ekonomika. Problēma diezgan skaidra - pat tie uzņēmēji, kuriem šobrīd darbinieku nepietrūkst, varētu būt ieguvēji, ja pieaugtu nodarbināto skaits. Un ja vēl ar labām algām, tad pavisam labi. Bet ko darīt? Ievest darbaspēku agri vai vēlu nāksies, tāpat arī domāt par to, kā apmācīt šobrīd nodarbinātos. Bet - būs arī jāpurina visas darbaspēka rezerves, vērtējot katru darba tirgū neesošo cilvēku, sākot ar bezdarbniekiem, un katrai grupai jāmeklē savs risinājums.

Grupas YOMI līderis Artjoms Kuricins METĀLKĀSTS LV Podkāsts #148 Šajā epizodē:

Apspriežam NBA izslēgšanas spēļu otrās kārtas dueļus, kā arī draftējam savas izslēgšanas spēļu superkomandas.

Sākusies vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa apspriešana. Tam speciāli veidotā darba grupa šodien savā pirmajā sēdē vienojās par aprēķinu precizēšanu nolūkā piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo finansējuma līmeni sabiedriskajam medijam. Attiecīgus likuma grozījumus iecerēts sagatavot šopavasar, lai Saeima tos pagūtu pieņemt līdz Jāņiem. Par to vairāk pastāstīs Jānis Kincis.  

Gada pēdējais raidījums, kurā raidījuma vadītāji Māris Bergs un Mārtiņš Kļavenieks studijā aicinājuši kolēģus Lotāru Zariņu un Reini Grundspeņķi, lai apspriestu šī gada spilgtākos notikumus sportā, kā arī ielūkotos nākotnē. Gada topa nominācijas: “Gada atgriešanās” - Gunārs Jākobsons atgriežas raidījumā “Piespēle”; “Gada ambīcijas” - Andrejs Rastorgujevs, esot diskvalificēts, pāris nedēļas pirms Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm “Piespēlē” paziņo, ka nopietni cer startēt Olimpiādē; “Gada jurģi” - Kristapu Porziņģi samaina pret Dāvi Bertānu, sākas jociņi par mainīšanos ar dzīvokļiem/mājām; “Gada preses foto” - Māris Pekinā fiksē, kā tiek dezinficētas hokeja ripas; “Gada ieslodzītais” - Mārtiņš Karsums aizbrauc uz Pekinas spēlēm, bet visu laiku pavada karantīnā četrās sienās; “Gada mīkstmiesis” - Juris Savickis arī pēc 24.februāra vēl kādu laiku publiski vilcinās sniegt jebkādus komentārus vai paziņot par Rīgas “Dinamo” izstāšanos no KHL; “Gada Lāčplēsis” - Riharda Bukarta sniegums izlasē pasaules čempionātā Tamperē; “Gada komandējums” - Reinis klātienē devās ciemos pie Roberta Uldriķa Nīderlandē; “Gada bēdu ieleja” - Latvijas skeletons; “Gada (gadsimta) brīnums” - RFS futbolisti uzvara Belfāstā pār “Linfield”; “Gada ceļarullis” - Latvijas basketbola izlases uzvara pār Turciju Rīgā; “Gada hat-trick” - 25.augusts; “Gada citāts” - Elvis Merzļikins par viesnīcu Tamperē; “Gada opozīcija” - Deniss Čerkovskis grib revolūciju Latvijas Peldēšanas federācijā, bet kongresa laikā pat nekāpj tribīnē; “Gada skrandenieki” - Latvijas hokeja izlases fani, jo pēc biļešu iegādes uz nākamā gada pasaules čempionāta spēlēm, daudz naudiņas pāri nepaliek, varbūt pat “jākar zobus vadzī”; “Gada debija” - Lotārs sāk darbu Latvijas Radio; “Gada triumfs” - Argentīna un Lionels Mesi beidzot izcīna Pasaules kausu. Nākamā gada svarīgākie pieturas punkti: Pasaules kauss basetbolā, Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm pasaules čempionāts hokejā Rīgā un Tamperē; Latvijas futbola klubi Eirokausos ar jaunām ambīcijām; Pasaules kauss regbijā. “Kas lācītim vēderā?” šoreiz kopā ar Edgaru Bunci ieklausīsimies, kādi darbi līdz maijam jāveic “Arēnā Rīga”, lai tā būtu gatava uzņemt pasaules hokeja čempionātu.

Pasaules kauss futbolā ieskrējies, aizvadīta pirmā spēļu kārta apakšgrupā, rit otrā kārta un esam sagaidījuši dramatiskas spēļu galotnes, pārsteigumus un plašu emociju buķeti - prieka un arī bēdu asaras. Šoreiz par futbolu nedēļas notikumu topā, bet vēl runāsim par diviem citiem sporta veidiem - motokrosu, kā arī orientēšanos. Apspriežam Latvijas jaunos motokrosa talantus - brāļus Kārli Albertu un Jāni Mārtiņu Reišuļus. Abi puiši ir ļoti talantīgi un sevi spoži pieteikuši Eiropas čempionāta līmenī, bet šoreiz sarunāsiemies nevis ar viņiem pašiem, bet ar viņu tēvu Kasparu un puišu treneri, bijušo motokrosa braucēju Robertu Justu. Rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” šoreiz viesojas orientēšanās sporta pārstāvji. Nedēļas topā: Rūdolfs Balcers guvis pirmos vārtus Nacionālās hokeja līgas komandas Tampabejas “Lightning” rindās; Divi Martina Dukura audzēkņi Pasaules kausa sezonu skeletonā sākuši ar vietām trijniekā, uz pjedestāla nav vāciešu; Pasaules kausa 1. aplis noslēdzies, FIFA turpina demonstrēt neklompetenci un divkosību. Pirmais no kreisās treneris Roberts Justs, otrais no kreisās Kārlis Alberts Reišulis, blakus Kaspars Reišulis, otrais no labās - Jānis Mārtiņš Reišulis.

Klāt 2021./ 2022. mācību gada beidzamā latviešu valodas stunda, kurā ar valodnieku un tulkotāju profesoru Andreju Veisbergu apspriedīsim latviešu valodas aktualitātes, kā arī atbildēsim uz klausītāju jautājumiem.

Šajā epizodē:

Apspriežam būtiskākās Honkongas režisora Vona Karvaja režijas iezīmes, lai vēl šīs nedēļas garumā jūs varētu pagūt jau ar daudz zinošāku skatu noskatīties visas četras retrospektīvas filmas Kino Bize jubilejas ietvaros. Otrdien, 7. decembrī pirms seansa filmai "Noskaņojums mīlēt" vadīsim viktorīnu, un šis ieraksts noteikti palīdzēs tai sagatavoties! Vairāk par jubilejas programmu: ej.uz/vonskarvajs

Vienīgais profesionālais amerikāņu futbola spēlētājs no Latvijas - Kārlis Gustavs Brauns! Jaunākajā podkāsta "Ārpus kadra" epizodē runājam par Kārļa sapni - izsisties līdz pat NFL! Šobrīd raženais latvietis spēlē spēcīgā Polijas klubā jaundibinātā Eiropas līgā, ko var uzskatīt par spēcīgāko Vecā kontinenta čempionātu. Apspriežam arī šī sporta veida situāciju Eiropā, ikdienu zemākajās līgās, algas un to, kā vispār sākt spēlēt profesionāli.

Vai tu atceries brīdi, kad tavs telefons vairs nebija limitēts tikai zvanīšanai? Kad lejupielādēji pirmās aplikācijas, spēles un mūziku. Sāki fotografēt un filmēt video, publicēt tos internetā. Toreiz telefoni uzsāka savu triumfa gājienu, kļūstot par viedierīcēm jeb kabatas izmēra datoriem. Ar Artūru Bernovski apspriežam jaunumus šajā jomā.

Vai tu atceries brīdi, kad tavs telefons vairs nebija limitēts tikai zvanīšanai? Kad lejupielādēji pirmās aplikācijas, spēles un mūziku. Sāki fotografēt un filmēt video, publicēt tos internetā. Toreiz telefoni uzsāka savu triumfa gājienu, kļūstot par viedierīcēm jeb kabatas izmēra datoriem. Ar Artūru Bernovski apspriežam jaunumus šajā jomā.

Uzreiz brīdinājums – raidījumā dzirdami SPOILERI! Tas, par ko ilgi un dikti esam runājuši podkāstā, beigu beigās tik tiešām notika – lai cik neticami tas kādā brītī būtu licies, režisora Zeka Snaidera īstā vīzija par viņa "Justice League" filmas versiju nonāca pie skatītājiem, kas par to bija cīnījušies no sirds. Šāds unikāls gadījums tad ir arī nešaubīgi pelnījis atsevišķu diskusiju – "Kino Kulta" komanda un raidījuma īpašais viesis, komiksu eksperts Uģis Briedis ir noskatījušies visas četras Snaiderstundas, un mums ir viedoklis! Apspriežam, kas filmā ir izdevies, kas nav, vai tā ir labāka par Džosa Vīdona versiju un vai kādreiz nākotnē tomēr vēl ceram ieraudzīt kaut kādu nebūt šī virziena turpinājumu DC komiksfilmu pasaulē. Montāža – Toms Cielēns.

Epidemioloģiskā situācija neuzlabojas, ieviesti stingrāki drošības noteikumi skolās. Savukārt Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasa nozares ministres Ilgas Šuplinskas demisiju. 2021.gada budžeta apspriešana ieies vēsturē kā līdz šim garākā budžeta apspriešana Saeimā. Aktualitātes kopā ar raidījuma vadītāju komentē žurnālisti Baiba Strautmane, Odita Krenberga (Latvijas Televīzija), Bens Latkovskis (NRA).  

Epidemioloģiskā situācija neuzlabojas, ieviesti stingrāki drošības noteikumi skolās. Savukārt Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasa nozares ministres Ilgas Šuplinskas demisiju. 2021.gada budžeta apspriešana ieies vēsturē kā līdz šim garākā budžeta apspriešana Saeimā. Aktualitātes kopā ar raidījuma vadītāju komentē žurnālisti Baiba Strautmane, Odita Krenberga (Latvijas Televīzija), Bens Latkovskis (NRA).  

 Mazliet cita pieeja šoreiz - podkāsts tika veikts caur StreamYard Facebook vidē, tādēļ skaņas kvalitāte nav ideālākā ( šis vairs neatkārtosies) Bet lai vai kā, saturs tomēr ir joprojām karalis. Šoreiz ciemos uz sarunu lieliska bērnu logopēde un uzņēmēja Ilze Zaharāne. Apspriežam viņas ceļu uz šo statusu, kādi bija izaicinājumi un kā tos atrisināja. Caur jokiem un smiekliem, bet nopietnas tēmas!  Support the show (https://www.buymeacoffee.com/atrodisavuba)

Apspriešanā pašlaik ir „Arhitektūras likums”. Ko jaunu tas noteiks un  definēs? Par to runājam ar arhitekti Guntu Grikmani (arhitektu birojs „Sarma&Norde arhitekti”), Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis un arhitektu biroja „Didrihsons arhitekti” vadītāju Gati Didrihsonu, Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas pilsētas galveno arhitekti Daigu Dzedoni un arhitekti Sintiju Vaivadi.

Vai ar tevi tā ir gadījies - tiklīdz kaut kas tiek uzsākts, tā piedzīvojums seko piedzīvojumam. Nu kā tu, cilvēk, nekļūsi par piedzīvojumu meistaru, ja dīvainas situācijas pašas tevi atrod ik uz soļa? Bet - viss nav tā, kā pirmajā brīdī izskatās! Tieši tāpēc  Radioteātris piedāvā paklausīties Dzintara Tilaka romānu „Piedzīvojumu meistari”. Romānu pusaudžiem. Romānu vasaras garumā ar laimīgām beigām. 7. lasījumā zēni apspriež bēgšanas plānu un to arī realizē. Vecāki saņem ultimātu: Atis un Armands mājās atgriezīsies tikai tad, kad Helmuts un Laura būs salabuši. Bet to puiši darīs tikai tad, kad būs saņēmuši pierādījumus. Vecāki tiekas, lai apspriestos, kā viņiem rīkoties. Helmuts un Laura vienojas publiski noslēgt mieru. Radiolasījumā satiekas un lomas ierunā: Atis –Agris Krapivņickis, Armands –Toms Veličko, dvīnes Anita un Lolita Rolmanes – Elizabete Skrastiņa,  Krišjānis – Alberts Vecmanis, Ata mamma Laura -Inga Tropa,  Armanda tētis Helmuts - Ģirts Alsters, Teicējs – Mārtiņš Počs. Piedzīvojumiem līdzi seko režisors Juris Jonelis, skaņu režisors Ivo Tauriņš, radiolasījuma veidotāja Laima Matuzāle un  producente Māra Eglīte. Latvijas Radioteātris  2020. gads.

Krievijā ir noslēdzies tautas balsojums par valdības pieņemtajām un faktiski jau apstiprinātajām izmaiņām konstitūcijā. To ir daudz, un tās ir dažādas, sākot ar pensijām un beidzot ar Dieva Tā Kunga pieminēšanu pamatlikumā. Taču gan daļas Krievijas sabiedrības, gan ārvalstu satraukumu izraisījis piedāvājums faktiski ļaut prezidentam Vladimiram Putinam atrasties šai krēslā vēl nieka 16 gadus. Ko šādas izmaiņas nozīmē pašai Krievijai, reģionālajai stabilitātei un arī Krievijas globālajām ambīcijām? Ne mazāk svarīgs balsojums pagājušajā nedēļā notika arī Polijā, kura tika vēlēts nākamais Valsts prezidents. Vēl maijā, kad bija paredzētas sākotnējās vēlēšanas par pašreizējā prezidenta Andžeja Dudas uzvaru neviens nešaubījās. Dažu mēnešu laikā situācija ir mainījusies, un nākamajā nedēļā konservatīvais Duda otrajā balsošanas kārtā sacentīsies ar liberālo Varšavas mēru Rafalu Tšaskovski, kuram daži pat prognozē uzvaru. Kā var attīstīties situācija Polijā un pie kā var novest Polijas sabiedrības polarizācija. Prezidentūru Eiropas Padomē ir uzņēmusies Vācija. Tas notiek laikā, kad Eiropas Savienībai priekšā stāv sarežģītas diskusijas par atkopšanās fonda finansējuma sadali daudzgadu budžetu. Un mūždien arī klātesošo breksitu. Ko gaidām no prezidentūras, kuras priekšgalā atrodas Eiropas Savienības ietekmīgākā valsts un ne mazāk ietekmīgā kanclere Angela Merkele. Aktualitātes komentē Latvijas ārpolitikas institūta direktors Rīgas Stradiņa universitātes profesors Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds. Apspriežot tematu par Vācijas prezidentūru ES, sarunai pievienojas arī Eiropas Parlamaneta deputāts Ivars Ījabs (Attīstībai/ Par!). „Kopā – Eiropas atlabšanai” „Kopā Eiropas atlabšanai” - tāds ir moto Vācijas prezidēšanas pusgadam Eiropadomē, kuru tā 1. jūlijā pārņēma no Horvātijas. Ar šiem vārdiem domāta ne tikai atgūšanās no koronavīrusa pandēmijas izraisītās ekonomikas sabremzēšanās, bet arī plašāka Eiropas Savienības lomas stiprināšana pasaulē. Apvienotā Eiropa, kas pēdējā desmitgadē lielāko daļu enerģijas bijusi spiesta veltīt iekšējām problēmām – finanšu un ekonomikas stabilizācijai pēc iepriekšējās globālās krīzes, bēgļu problēmai un Breksitam – vairākos aspektos zaudē ASV un Ķīnai globālajā konkurencē. Savā prezidēšanas perioda prezentācijā Vācijas ekonomikas un enerģētikas ministrs Pēters Altmeijers sacīja: „Ekonomikas motors jāpārstartē visā Eiropā. Tas būs centrālais uzdevums mūsu prezidentūrai Eiropadomē un, konkrētāk, Eiropas ekonomiskās politikas virzīšanā. Eiropas industriālajam sektoram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un daudzajiem apņēmīgajiem eiropiešu privātuzņēmējiem jāvar ātri atgūties no krīzes. Lai tas notiktu, mums jāpadara Eiropas Savienība konkurētspējīgāka, jāpieņem Industriālā stratēģija, jāmodernizē konkurences likumdošana, jāgriež sarkanās lentītes, jāsaglabā spēcīgs uz nākotni vērsts fokuss un jāīsteno būtisks progress digitalizācijā un uz nākotni vērstās tehnoloģijās, sevišķi klimata tehnoloģijās.” Jāteic, Vācija nu reiz ir tā valsts, kurai ir ne vien vēlēšanās, bet arī līdzekļi šādas programmas īstenošanai, sākot ar Urzulas fon der Leienas prezidentūru Eiropas Komisijā, beidzot ar faktu, ka apmēram 50% līdzekļu plānotajā ekonomikas atlabšanas fondā varētu veidot Vācijas ieguldījums. Salīdzinoši mazāk pārliecības par mērķu īstenojamību ir tajās programmas sadaļās, kur finanšu un ekonomikas resursiem ir mazāka nozīme: Eiropas interešu un vērtību stiprināšanai globālā kontekstā, jaunas patvēruma politikas izveidē, likuma varas stiprināšanā savienības dalībvalstīs un sarunu procesā ar Lielbritāniju. Pārtrumpot Staļinu Ja prezidentam Vladimiram Putinam ir vēlēšanās kļūt par ilglaicīgāko Krievijas valdītāju pēdējo pārsimts gadu laikā, šai ziņā pārtrumpojot Josifu Staļinu un 19. gadsimta Romanovu dinastijas imperatorus, tad tagad viņam ir šāda iespēja. Nedēļu ilgusī nobalsošana par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā noslēdzās vakar, 1.jūlijā, astoņos vakarā pēc Latvijas laika, slēdzoties iecirkņiem Kaļiņingradas apgabalā. Pirmie rezultāti tika publiskoti vēl pirms balsošanas beigām, savukārt šobrīd, kad apkopoti jau gandrīz visi rezultāti, oficiālie dati pauž, ka grozījumus pamatlikumā atbalsta vairāk nekā ¾ balsojušo. Izmaiņu pakete ir visai nozīmīga, tai skaitā paredzot pasludināt Krievijas Konstitūciju par prioritāru attiecībā pret starptautiskiem likumiem un līgumiem, starptautisko organizāciju nolēmumiem, nostiprināt pamatlikumā nozīmīgu statusu līdz šim marginālajam orgānam – Valsts Padomei, ieviest stingrākas prasības prezidentam un augstākajām valsts amatpersonām ārvalstu pilsonības ziņā. Tomēr uzmanības centrā nepārprotami ir viens vārds ‘pēc kārtas’,kuru paredzēts svītrot no Konstitūcijas 81. panta 3. daļas, nosakot, ka turpmāk viena un tā pati persona nevarēs būt Krievijas prezidents ne vien divus termiņus pēc kārtas, bet vispār vairāk nekā divus termiņus. Praksē šīs izmaiņas nozīmē, ka termiņu uzskaite sākas no jauna, un Putina iepriekšējie termiņi tiek, kā iegājies sacīt kopš dažiem mēnešiem, „atiestatīti uz nulli”. No likumdošanas viedokļa viņš tagad var palikt amatā līdz pat 2036. gadam. Kā jau tas ierasts Krievijas vēlēšanu un nobalsošanu sakarā, procedūras korektums un caurskatāmība ir visai apšaubāma, tomēr ir pamats domāt, ka arī bez manipulācijām atbalsts grozījumiem varētu būt pietiekams. Kā jau martā rakstīja austriešu laikraksta “Der Standard” apskatnieks Andrē Ballens: „Jaunā Krievijas Konstitūcija ir kā liels ragū. Tajā ir kaut kas visiem. Vieniem – Otrā pasaules kara uzvarētājas valsts statuss, citiem – aizsardzība laulībai, kura Krievijā var būt tikai „starp vīrieti un sievieti”. Trūcīgajiem ir šis tas par sociālo palīdzību, patriotiem – aizliegums atdot pat pēdu dzimtenes zemes. Ir arī acīmredzami nesavienojamas lietas: no vienas puses, Krievija ir ateistiskās Padomju Savienības tiesību pārmantotāja, no otras, konstitūcijas pavāri „senču piemiņai” receptē ietilpinājuši arī „ticību Dievam”.” Prezidenta vēlēšanas Polijā – gaidāms spraigs fināls Kā jau bija paredzams, Polijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 28. jūnijā, uzvarētājs netika noskaidrots, un otrajā kārtā 12. jūlijā sacentīsies divi: esošais prezidents, valdošās partijas „Likums un taisnīgums” pārstāvis Andžejs Duda un pašreizējais Varšavas mērs, lielākā opozīcijas spēka „Pilsoniskā platforma” kandidāts Rafals Tšaskovskis. Dudas rezultāts ir nepilni 44%, Tšaskovskim – nedaudz vairāk par 30% balsu. Šāds rezultāts vedina domāt par ticamu nacionālkonservatīvās, labēji populistiskās „Likums un taisnīgums” pārstāvja ievēlēšanu uz vēl vienu prezidentūras termiņu, taču uzvara viņam vēl ne tuvu nav rokā. Kā atzīst kā poļu, tā citu valstu preses apskatnieki, Duda ir mobilizējis teju visu iespējamo elektorāta atbalstu, savukārt Tšaskovskis var cerēt uz tiem vēlētājiem, kuri pirmajā kārtā balsoja par citiem – pamatā liberālu, mēreni labēju vai kreisu partiju kandidātiem. Pie tam esošā prezidenta priekšvēlēšanu retorika bija izteikti antagonizējoša, pozicionējot savu galveno konkurentu kā draudu „poliskām vērtībām” un nacionālajām interesēm. Kā raksta kreisi centriskais laikraksts “Gazeta Wyborcza”, Polijas sabiedriskais telekanāls priekšvēlēšanu periodā kalpojis kā īsta esošā prezidenta propagandas mašīna, taču neesot spējis būtiski mazināt Rafala Tšaskovska reitingus. Sabiedriskā telekanāla partejiskumu jau kritizējusi arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, norādot, ka medijs nav bijis neitrāls un tā vēstījumā izskanējuši ksenofobiski un antisemītiski akcenti. Kā zināms, Polijas sabiedrisko mediju pakļaušana tiešai valdības kontrolei 2016. gadā izpelnās pastāvīgu kritiku no Eiropas Savienības struktūru un starptautisko organizāciju puses. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Iepriecini sevi ar jaunāko #DigitālāsBrokastis podkāstu, kurā viesojas Andra Čudare no Delfi.lv jaunā podkāsta “Zinātne vai muļķības”. Apspriežam kā labāk organizēt darbu attālināti un apskatām top 7 tehnoloģiju pasaules jaunumus: Nokia jaunās paaudzes telefoni - 8.3 5G, 5.3, 1.3 un 5310; Latvijā radīti dzīvību glābjoši ideu prototipi Covid-19 novēršanai hakatonā HackForce; publicētas PS5 un XBOX Series X spēļu konsoļu specifikācijas. Noklausies #DigitālāsBrokastis podkāstu ar Arti, Rihardu un Andru!

Klāt piektdiena, kad Krustpunktā apspriežam nedēļas notikumus. Ja vienu nedēļu izdevās izsprukt no Rīgas domes apspriešanas, tad šoreiz tā nebūs. Domes vairākums pats ir gatavs doties prom un radījis neapšaubāmu pamatu sevis atlaišanai, nesanākot uz trim sēdēm pēc kārtas. Turklāt skaidru „jā” domes atlaišanai paudusi arī partija KPV LV, no kuras savukārt izstājies tās vadītājs un dibinātājs Artuss Kaimiņš. Apspriežam arī citas aktualitātes. Studijā kopā Krustpunktā vadītājiem Māru Jansoni un Aidi Tomsonu - TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas Televīzijas raidījuma „De Facto” - Ivo Leitāns un TV3 žurnālists Arnis Krauze.

Šodien turpinām ielūkoties „Spēlmaņu nakts” nominācijās, izceļot skatītāju spilgtākos iespaidus aizvadītajā teātra sezonā. Nominācijas pārlūkosim kopā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesori Vitu Zelči, kura izceļ vēstures tēmai veltītās izrādes. Atzīstot, ka reizēm iešana uz teātri ir laika, finanšu un savu emociju risks. Uzklausām arī nejauši sastapto teātra skatītāju domas. Rīt „Spēlmaņu nakts” nominācijas apspriedīsim ar Latvijas Kultūras akadēmijas režijas studentiem.  

NOVEMBRIS 2019 Ikmēneša Metāla Šovs 3M PODKĀSTS #71 Šajā epizodē: #Apspriežam aizvadītā mēneša spilgtākos albumus (Jinjer,Fit For An Autopsy, Toxic Holocaust u.c) #TOP 5 mīļākās pašmāju grupas #Jaunākie pievienojumi CD kolekcijām Oktobra mēnesī (Varang Nord, Static-X, Death, Wagars u.c) #Gaidītākie mēneša pasakumi un albumi

Laba projektu virzība darbos un digitālajā vidē nav tāda, kas apmierina visas puses, bet tāda, kas virza darbus uz priekšu. Apspriežam, kur ir jēga iespringt un kuras lietas ir jādara ātri, lai gūtu vēlamos rezultātus. Pieskaramies gan biznesa vadībai un klientu attiecībām, gan digitālajām mārketingam un e-komercijai.Uzzini par mums vairāk:www.facebook.com/edgarskebbewww.facebook.com/vladislavs.podvinskis

Podkāsta "Iedomājies..." 8. epizodē runājam par straujiem soļiem tuvojošos jauno NBA sezonu. Kurš iegūs vērtīgākā spēlētāja balvu? Kura komanda šogad uzvarēs? Apspriežam arī nesen notikušo konfliktu starp NBA un Ķīnu. Tas viss šajā podkāsta "Iedomājies..." epizodē!

Krustpunktā kopā ar žurnālistiem, kā ierasts, izvērtējam nedēļas aktualitātes. Turpinām runāt par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, kā atrisinājusies situācija pēc tam, kad Konkurences padome apturēja līgumu ar uzņēmumu „Tīrīga”, kam Rīgas dome bija uzticējusi atkritumu apsaimniekošanu nākamajiem 20 gadiem. Sarunā arī par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājas Daces Ķezberes lēmumu tomēr neaiziet no amata, kā viņa tika vasarā solījusi. Apspriežam arī citus notikumus. Mūsu studijā:  žurnālisti Anita Brauna no TV3 ziņām, Olga Dragiļeva no Latvijas Televīzijas raidījuma "De Facto", kā arī žurnālists Māris Zanders.  

Krustpunktā studijā žurnālisti pārrunā šīsnedēļas aktualitātes. Šoreiz saruna ne tikai par Latviju vien. Interesanti notikumi šajās dienās risinājušies Krievijā, kur aizturēja, bet pēc tam tomēr nācās atbrīvot Rīgā bāzētās interneta vietnes “Meduza” žurnālistu Ivanu Golunovu. Arī Latvijas žurnālisti solidarizējās kolēģa atbalstam. Savukārt Latvijā diskutēts par dažādiem citiem tematiem. Parlamentārās izmeklēšanas komisija OIK lietā jau saskārusies ar grūtībām un pretrunām. Rīgas domē turpinās neskaidrības par tālāko. Runāsim arī par atkal izteikto vēlmi lemt par īpašumu atdošanu ebreju organizācijām. Apspriežam arī laika apstākļus – meteorologi sola, ka karstuma viļņi būšot arvien liekāki turpmāk. Studijā kopā ar raidījuma vadītājiem Māru Jansoni un Aidi Tomsonu diskutē žurnālisti Baiba Strautmane, Guntis Bojārs (LTV) un Ksenija Koļesņikova (portāls “Delfi”, krievu versija).

puikas ir ATPAKAĻ! (18+) .. kā arī atpakaļ ir audio, kurš šoreiz ir nedaudz uzlabojies. Apspriežam kontroversālās Latvijas šovbiznesa zvaigznes Sanda Kiopa AKA mr. Niknais šovs AKA Skandalozā zvaigzne® izgajienus caur Delfi™ virsrakstiem.Ka jau vienmer, vīri lieto daudz vardus kaa 'tjip' 'takaa' un 'kr4' lai sniegtu Jums, skatītāj, pilno interneta draudzības pieredzi (taa, ka tev ir sajuta ka mes visi butu viena istaba un chillotu ar Tevi).Twitter - https://twitter.com/100TonnasFacebook - https://www.facebook.com/100TonnasInstagram - https://www.instagram.com/100Tonnas

Apspriežam šobrīd tik ļoti aktuālo diskusiju par to, kā salāgot estētiku ar funkcionalitāti. Vai cipari radošumu nobīdījuši otrajā plānā? Kādai būtu jābūt 21. gadsimta radošajai aģentūrai?  Blogs: littlebit.inspired.lvDizains: laim.design Music by benzoul / CC BY-SA

Podkāsta mājaslapa: SvarigasDetalas.lv === Jānis Kreilis: "Tas, ko es sev teiktu tad: Dari to!" === Jānis Kreilis ir pavadījis deviņus gadus ceļojot pa pasauli, strādājot naftas biznesā valstīs kā Bruneja, Gāna, Nigērija un Katara. Šo deviņu gadu laikā, viņš ir apguvis globālo enerģijas pārvaldību un politiku Kolumbijas universitātē un starptautiskās attiecības Pensilvānijas universitātē. Tagad, Latvijā viņš līdzdibināja biedrību "Ar pasaules pieredzi Latvijā", kura apvieno tos, kas atgriezušies vai pārcēlušies uz dzīvi Latvijā vai vēlas to darīt, kā arī visus darbīgos un uzņēmīgos, kas nečīkst, bet strādā, lai mums visiem Latvijā ietu labāk. Papildus "Ar pasaules pieredzi Latvijā", Jānis iesāka portālu YourMove.lv, kas savieno izbraucējus un labas vakances Latvijā. Ja šobrīd podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz sērijas 26. minūti un 45. sekundi, kur Jānis paskaidro, kā Nigērijas ienākumu nevienlīdzība izskatās klātienē. Zemāk skati sērijas saturu. Baudi un dalies! 00:00 - Ievads par Jāni. 04:18 - Kur Jānis uzauga un vai viņu kāds mudināja studēt ārzemēs. 06:41 - Kā studiju laikā izskatījās Jāņa ikdiena. 11:28 - Kā Jānis pārslēdzās no humanitārajām zinātnēm uz eksaktajām un ko viņš ieguvis katrā no šīm jomām. 16:24 - Kādas atšķirības Jānis saskata starp labāko ASV universitāšu studentu kultūru un Latvijas studentu kultūru. 19:27 - Jāņa skats uz atšķirībām starp prestižu universitāšu imidžu un studiju ikdienu. 20:53 - Kā Jānis nonāca līdz darbam naftas industrijā un kādi bija viņa ikdienas pienākumi. 26:45 - Kā Nigērijas ienākumu nevienlīdzība izskatās klātienē. 29:52 - Kam Nigērijā pieder nafta, kas to apkalpo un kādas ir naftas ieguves tendences. 31:50 - Vai pirātisms ir būtisks faktors naftas industrijā. 32:54 - Kā naftas rezerves pieaug pat, ja naftas daudzums nemainās. 36:35 - Kas veido naftas cenu. 37:52 - Kurš pērk visu naftu. 38:42 - Apspriežam sazvērestības teoriju par to, vai Amerika sēž uz savām naftas rezervēm kamēr pumpē naftu pārējā pasaulē, lai beigās Amerika būtu vienīgā vieta, kur var iegūt naftu. 40:59 - Vai naftas lobijs bremzē atjaunojamās enerģijas attīstību. 43:26 - Kā Jānis nolēma atgriezties Latvijā. 44:31 - Ko Jānis gaida no valsts. 44:56 - Kā sākās "Ar Pasaules Pieredzi Latvijā". 46:33 - Kā "Ar Pasaules Pieredzi Latvijā" pasākumi izskatās klātienē un kas ir labs runātājs priekš "Ar Pasaules Pieredzi Latvijā" pasākumiem. 48:54 - Kāda bijusi Jāņa pieredze sadarbojoties ar ierēdņiem. 50:05 - Ar ko nodarbojas projekts "YourMove.lv" un ar kādu problēmu visbiežāk saskarās HR speciālisti Latvijā. 51:18 - Kādi ir izbraucēju iemesli atgriezties Latvijā. 52:12 - Kur Jāni un viņa projektus atrast internetā. 52:58 - Kas ir Jāņa mīļākā Rīgas īpašība. 53:56 - Kas ir labākais padoms, ko Jānis ir saņēmis. 55:21 - Vai Jānim ir kāds uzskats par, ko citi viņam nepiekrīt. 56:40 - Kā Jānis tika galā ar vientulības sajūtu, kas izrietēja no tā, ka viņš izvēlējās atšķirīgu ceļu no vairuma savu līdzgaitnieku. 57:41 - Ja Jānis varētu dot padomu savam divdesmitgadīgajam "es", ko Jānis viņam ieteiktu. Jānis Facebook: /kreilis YourMove mājaslapa: YourMove.lv Ar Pasaules Pieredzi Latvijā mājaslapa: ArPasaulesPieredzi.lv Ar Pasaules Pieredzi Latvijā Facebook grupa: www.facebook.com/ArPasaulesPieredzi/ Your Move Facebook grupa: www.facebook.com/YourMoveLV/ Es twitterī: @JurisBaltacs

Apspriežam ar Uldi vārdu, kurš mums abiem pēdējā laikā arvien biežāk liek aizdomāties - par gaidām un cerībām.   patīkamu klausīšanos,Helmutspodkāsts Tauta