Podcasts about skaidrojam

  • 22PODCASTS
  • 87EPISODES
  • 38mAVG DURATION
  • 1EPISODE EVERY OTHER WEEK
  • May 3, 2025LATEST

POPULARITY

20172018201920202021202220232024


Best podcasts about skaidrojam

Latest podcast episodes about skaidrojam

Kultūras Rondo
Dzimuši neatkarīgā Latvijā: kā jaunie mākslinieki sevi redz un izjūt šodienas kultūrtelpā

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later May 3, 2025 44:19


Viņi visi ir dzimuši pēc 1991.gada. Par viņiem saka – jaunie, daudzsološie. Saksofonists Aigars Raumanis, Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, režisore Ildze Felsberga un filozofs Toms Babincevs. Valsts svētku noskaņās interesējamies, kā jaunie mākslinieki sevi redz un izjūt šodienas kultūrtelpā un sabiedrībā kopumā. Saruna ar vienu no spožākajiem jaunākās paaudzes mūziķiem – saksofonistu Aigaru Raumani, kurš ir ne tikai vairāku starptautisku konkursu laureāts, bet arī šībrīža Latvijas radio 3 „Klasiska” rezidences mākslinieks. Studijā arī viens no šobrīd pamanāmākajiem jaunajiem aktieriem – Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, kurš par Krustiņa lomu Blaumaņa „Pazudušajā dēlā” saņēmis „Spēlmaņu nakts” balvu, un pats atzinis, ka šī loma ir pacēlusi pašapziņu profesionāli. Viņa purā arī „Četri balti krekli”. Lai arī viņa filmas taisa tikai beidzamos trīs gadus, tas netraucē jaunajai režisorei jau gūt atzinību un balvas. Nupat Ildzes Felsbergas dokumentālā filma „Sliktie dzīvnieki” īsfilmu festivāla „2ANNAS” saņēma Baltijas labākās īsfilmas balvu. Profesionāļi ir novērtējuši arī viņas diplomdarbu – īsfilmu „Kur saulīte nakti guļ?”. Skaidrojam arī, ko nozīmē būt jaunajam filozofam, izdot žurnālu „Tvērums” un pašam noteikt – ko rakstīt un ko, nē? To jautājam Tomam Babincevam.

#DigitālāsBrokastis
Sportisko austiņu "Huawei FreeArc" apskats

#DigitālāsBrokastis

Play Episode Listen Later Apr 4, 2025 11:15


Enerģiskajā pavasarī testējam sportam radītas atvērtā tipa austiņas "Huawei FreeArc". Cik labi tās turās ausīs? Cik labi skan? Kas ir to stiprās un vājās puses? Skaidrojam, kas pārsteidza un kas jāzina pirms pirkuma. * Gredzenu neatkarīgam un neapmaksātam apskatam sagādāja "Huawei Technologies Latvia".

Zināmais nezināmajā
Tiesiskuma loma vēsturē un mūsdienās; mantošanas tiesības gadsimtu gaitā

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 26, 2025 51:14


Kā funkcionēja tiesu sistēma totalitārā režīmā un ko ar šo padomju mantojumu izdarīja 90. gados? Viens no aizvadītā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas atzītajiem pētījumiem ir profesores Daigas Rezevskas tiesību teorija. Skaidrojam, kāda bija tiesiskuma loma vēsturē un kāda tā ir mūsdienās demokrātiskā sabiedrībā. Stāsta Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātes profesore, tiesību zinātnes doktore Daiga Rezevska. Saruna ar pētnieci izskanēja arī raidījumā Labrīt. Liecības par mantošanas vēsturi Latvijā Mantošanas tiesības gadsimtu gaitā, no vienas puses, mainījušās pamatīgi, bet, no otras puses, tās saglabājušas visai nemainīgu kodolu. Lai kādi laiki būtu, nemainīgas palikušas arī ar mantojumu saistītās ķildas. Kādas ir senākās liecības par mantošanas vēsturi Latvijā, ko varēja mantot sievietes un vai arī jaunākie bērni varēja kļūt par mantiniekiem? Mantošanas vēstures pēdas varam samanīt jau antīkās pasaules laikos - grieķu un romiešu kultūrā -, un šie pamati saglabājušies līdz mūsu dienām. Šoreiz skatu vēršam tieši uz Baltijas tiesību telpu, tātad arī Latviju, un skaidrojam mantošanas tiesību pirmsākumus mūsu teritorijā. Kādi avoti sniedz liecības par mantošanas kārtību sākotnēji un pārmaiņām laika gaitā? Stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš. Profesors vispirms ieskicē to, kas zināms par rakstītajām jeb pozitīvajām tiesībām. Fakts, ka mantojuma saraksta augšgalā parasti ir vecākais dēls, ir diezgan nostiprinājies priekšstats. Tāpēc Jānim Lazdiņam vaicāju, vai arī jaunākais bērns varēja izvirzīties priekšplānā un būt pirmais mantinieks. Profesors norāda, ka liela nozīme tam, par kuru laika posmu runājam. Ja skatāmies pēc pozitīvajām tiesībām no baltu un līvu zemes vai zemnieku tiesībām, tad tur netiek izdalīts ne vecākais, ne jaunākais bērns. Skandalozas prāvas tieši par mantošanas tiesībām Baltijā īsti nav zināmas. Skaidrs ir tas - kur mantošana, tur notiek strīdi neatkarīgi no kārtas un mantojuma apjoma. Varbūt, ja mūsu zemē būtu valdījuši karaļi un hercogi, tad mantojumu skandāli mums būtu labāk zināmi.   Raidījuma ievadā savā grāmatu plauktā ļauj ielūkoties ģeoloģes doktore Latvijas Universitātes muzeja Ģeoloģijas kolekcijas eksperte Vija Hodireva. Viņa atklāj, ka daudz iegūst ne tikai no zinātniskām publikācijām, bet arī no populārzinātniskām, un iepazīstina ar emeritētā profesora Ojāra Āboltiņa grāmatu “Tā bija, atgadījās, notika… Ģeologa dzīves atsegums”  "Tā ir atmiņu grāmata. Tā ir vēsture ģeoloģijai, vēsture laikam jau no 50. gadiem pagājušajā gadsimtā, kur viņš savās izjūtas un emocijās par savu dzīvi stāstot, parāda šo posmu no sava skatupunkta," atzīst Vija Hodireva.

Zināmais nezināmajā
Mērām veselību. Cik precīzi tas iespējams?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 11, 2025 23:28


Vai fizisko aktivitāšu, noskrieto kilometru, pulsa, skābekļa, kaloriju un miega mērītāji ir precīzi? Šādu jautājumu mums uzdod klausītāji. Skaidrojam, kā darbojas veselības monitorēšanas iekārtas un aplikācijas un cik ļoti varam paļauties uz šo datu precizitāti. Par to saruna ar IT speciālistu, tehnoloģiju ekspertu Reini Zitmani, Latvijas Universitātes profesoru, Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošo pētnieku Leo Seļāvo, uzzinot arī Rīgas Stradiņa universitātes lektori, sabiedrības veselības pētnieces Vitas Savickas viedokli.

Zināmais nezināmajā
Vēja turbīnas: kāpēc tās ir tik augstas un kā tās ražo elektrību

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 6, 2025 39:10


Turpinām runāt par vēja enerģiju, tās sniegtajām priekšrocībām un izaicinājumiem. Pēc klausītāju lūguma raidījumā skaidrojam, kā darbojas vēja turbīnas, kāpēc tās sasniedz pat vairāku simtu metru augstumu un kā tās saražo elektrību? Skaidrojam arī, cik tālu Latvija ir tikusi vēja enerģijas izmantošanas ziņā. Stāsta vēja turbīnu tehniķis Dainars Zolmans un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis Maksis Rūdolfs Apinis. Raidījumā arī Zinātnes ziņas. Centieni atjaunot mamutus ar ģenētiski modificētu peļu palīdzību. Vēsts, kas priekšplānā izvirzījusies ne vienā vien zinātnes jaunumiem veltītā vietnē, ir par iespēju atjaunot ziloņu senču jeb mamutu eksistenci. Ļoti iespējams, to izdzirdot, daudzi varētu saraukt pieri, bet amerikāņu uzņēmums “Colossal Biosciences” pilnā nopietnībā ir izvirzījis sasniegt šādu mērķi līdz 2028. gadam.  Dānijā atklātais neparastais koka aplis ir aptuveni tikpat vecs kā Stounhendža. Kamēr amerikāņi mēģina panākt seno mamutu atdzimšanu, Dānijā atrastas kādas citas senas liecības. Arheologi Dānijas ziemeļos ir atklājuši liela koka apļa paliekas, kas ir tūkstošiem gadu senas un kurām ir paralēles ar Anglijas Stounhendžu. Šī brīvdabas struktūra, iespējams, bijusi daļa no lielākas "rituāla ainavas", ko izmantojuši vēlā neolīta jeb jaunā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta cilvēki. Kā mājas strazdi lidojumā spēj radīt skaistas formas? Zinātnieki guvuši labāku sapratni. Bet “Nacionālās ģeogrāfijas” raksts ieved lasītājus putnu pasaulē.

Zināmais nezināmajā
Raidījums "Zināmais nezināmajā" svin 20. dzimšanas dienu!

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 5, 2025 50:06


2005. gada 5. martā skanēja pirmā raidījuma Zināmais nezināmajā epizode. Pa šo laiku raidījums šķetinājis neskaitāmas zinātnes mīklas, aicinājis uz sarunām simtiem pētnieku un zinātnieku un pat pabijis vairākos kontinento. Šo epizodi veltām raidījuma apaļajai jubilejai. Ielūkojamies aizraujošos stāstos, tuvāk iepazīstam arī Jūs, mūsu klausītāji. Skaidrojam, ko pētniekiem nozīmē stāstīt par zinātni un iedvesmoties no sarunām radio, un vēl daudz citu dāvanu mums šīs dienas raidījumā. Raidījuma ievadā Toms Bricis iepazīstina, kādi bijuši laikapstākļi 5. martā dažādos gados. Toms, kas raidījuma komandai atkal pievienojies šogad, bet atminas arī, ka jau iepriekš vadījis dažus raidījumus Zināmais nezināmajā. Pirmais raidījums skanēja 2005. gada 5. martā un sākumā tas skanēja reizi nedēļā sestdienu pēcpusdienās. Pirmā raidījuma viesis bija etnomuzikologs Mārtiņš Boiko, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Ar viņu arī sazinājāmies pirms šī raidījuma, lai jautātu, vai viņš atceras šo raidījumu pirms 20 gadiem un arī interesētos par viņa pētījumiem šobrīd. 20 gadu laikā ir noticis daudz vērienīgu izmaiņu pasaulē, zinātnē, tehnoloģijās, klimatā, arī saziņas iespējās. Šo gadu laikā raidījums ir bijis klāt vairākos nozīmīgos notikumos. Uzklausām arī raidījuma cītīgus klausītājus, daži no viņiem ir arī raidījuma viesi. Stāsta medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ģenētiķis Īzaks Rašals, dziedātāja un bijusī politiķe, tagad pedagoģe un mūziķe Evita Zālīte, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Gundars Āboliņš rosina raidījumu dēvēt otrādi - Nezināmais zināmajā, „jo es ar katru reizi kaut ko jaunu uzzinu, ko es līdz šim neesmu zinājis it kā zināmajās lietās”. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atklāj, kā viņa viesošanās raidījumā palīdzēja pētījumam, bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas virsārsts, Rīgas Stradiņa universitātes docents, Medicīnas fakultātes zinātņu prodekāns, vadošais pētnieks Kārlis Rācenis stāsta, kā viņam raidījumā dzirdētais bija būtisks pavērsiens sākt pētniecību. Bet sociālajos medijos klausītājiem jautājām, par kuru no jautājumiem cilvēki gribētu ātrāk uzzināt. Piedāvātās tēmas bija: kura ir tuvākā apdzīvojamā planēta, lai varam uz tās patverties; kas notiks ar golfa straumi; kur paliek brilles; kāpēc vēderā vienmēr paliek vieta desertam? Aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd, acīmredzot turbulento ģeopolitisko apstākļu dēļ, klausītājus nomāc jautājums, kura ir tuvākā apdzīvojumā planēta, kur varēsim patverties, lai arī pirms pāris dienām populārāks bija jautājums - kāpēc pēc sātīgām pusdienām aizvien varam nolocīt arī saldo?

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Losandželosas ugunsgrēkos cietuši arī tur mītošie latvieši

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Jan 20, 2025 43:51


Losandželosas ugunsgrēki ir piespieduši vairāk nekā 200 000 cilvēkiem pamest savas mājas un laupījuši daudzu dzīvības, atstājot postošu nospiedumu visā reģionā, kurā, protams, dzīvo latvieši, kuriem arī nācās evakuēties. Trīs ģimenes savas mājas ir zaudējušas, un nodegusi māja, kurā trimdā dzīvoja rakstnieks Anšlavs Eglītis. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts tiekamies ar latviešiem, kuri Losandželosā piedzīvojuši vienu no postošākajām krīzēm, kas skārusi šo saules pielieto pilsētu. Skaidrojam, kā viņi spēj pielāgoties šai neprognozējamajai situācijai un kāda nozīme ir kopienai šajā sarežģītajā laikā.  Sarunājas Dienvidkalifornijas latviešu biedrības vadītājs Dāvis Reinis un viņa sieva Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāja Guna Reine, producents Holivudā Artūrs Rūsis, Losandželosas latvieši Aija Kīna un Ēriks Kīns, kuriem nācās evakuēties ugunsgrēka dēļ, par laimi viņu māja  Altadenā, kas atrodas uz ziemeļiem no Losandželosas, nav liesmu skrata, un krīzes centra “Skalbes” psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Kristīne Millere.

Zināmais nezināmajā
Vētras kosmosā. Gads daudzviet pasaulē sācies ar ziemeļblāzmu

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jan 7, 2025 23:40


Skaidrojam zināmo un nezināmo par vētrām uz Saules, citām zvaigznēm un to planētām Visumā. Gads daudzviet pasaulē iesākās ar dabas radītu salūtu - ziemeļblāzmu, atzīmējot, ka aizvien piedzīvojam Saules aktivitātes periodu. Sarunājas Andris Vaivads, Ventspils augstskolas rektors un Karaliskās Tehniskās augstskolas Stokholmā profesors, Ints Ķešāns, IT speciālists, astronomijas entuziasts, un Raitis Misa, IT speciālists, astronomijas entuziasts.  

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Kā vairot interesi par Latviju kā medicīnas tūrisma galamērķi?

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Oct 7, 2024 41:53


Laikā, kad Latvijas cenšas atgūt pirms pandēmijas tūrisma apjomus, raidījumā Globālais latavietis. 21. gadsimts aktualizējam jautājumu par medicīnas tūrismu. Skaidrojam, kāpēc tautieši brauc uz Latviju ārstēties un kā tagad rudenī, kad tūristi arvien kūtrāk bauda Latvijas labumus, vairot interesi par Latviju kā medicīnas tūrisma galamērķi. Interesējamies arī, kāda ir veselības aprūpe Lielbritānijā, kur latviešu kopiena visdaudzskaitlīgākā.  Raidījumā diskutē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele un Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Karīna Beinerte, kura pēc deviņiem Londonā nodzīvotiem gadiem ir atgriezusies Latvijā. Ierakstā uzklausām Nacionālā Veselības dienesta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāju Andretu Līvenu, kura stāsta, kādus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā var saņemt tie, kuri devušies dzīvot citur, kura pastāvīgā uzturēšanās ir ārpus Latvijas Vai ir kādi ierobežojumi? Vēl arī ierakstā uzklausām Ingu Asermani no Pīterboro. Viņai ir pieredze gan ārstējoties Latvijā, gan Anglijā, kā arī Inga pati strādā medicīnas iestādē un viņai ir pieredze ne tikai kā profesionālim, bet arī kā pacientam. Viņa ieskicē dažus iemeslus, kas liek latviešiem tomēr ārstēties Latvijā.

Kā labāk dzīvot
Pēcatvaļinājuma sindroms - kas tas tāds? Kā nesāpīgi atgriezties darbā pēc atvaļinājuma?

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Aug 29, 2024 54:58


Atgriežoties darbā pēc atvaļinājuma, ikviens vairāk vai mazāk intensīvi izjūt sindromu, ko psihologi dēvē par "post-holiday blues"– pēcatvaļinājuma skumjām. Tās ilgst vidēji divas trīs dienas un izpaužas kā grūtības atkal koncentrēties darbam, nomākta oma un dezorientācija sakrājušos darbu gūzmā. Kā ar to tikt galā ātri un nesāpīgi? Pēc psihologu pētījumiem, cilvēkam pēc atvaļinājuma vajag apmēram 3-10 dienas, lai atkal adaptētos darba vidē, pierastu pie veicamajiem pienākumiem, mainītā dzīves ritma, lietišķā komunikācijas stila. Skaidrojam kopā ar psihoterapeiti Diānu Zandi un juristu Kasparu Rācenāju.

Zināmais nezināmajā
Top vadlīnijas, lai vēja parki netraucētu migrējošo putnu un sikspārņu populācijām

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jul 4, 2024 50:57


Vēja enerģija pēdējos gados ir ieguvusi milzu popularitāti Eiropas valstu plānos par pāreju uz energoneatkarību un atjaunīgo resursu izmantošanu. Tehnoloģija ir pārbaudīta un funkcionē, vietas vēju parku izbūvei Latvijā šķietami pietiek, taču nav vienisprātības par vēja parku ietekmi uz vidi, konkrētāk - putnu un sikspārņu migrāciju. Biologi šobrīd izstrādā vadlīnijas, kas noteiktu, kur drīkst un kur nedrīkst izbūvēt šos parkus tā, lai tie netraucētu migrējošo putnu un sikspārņu populācijām un kopumā neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Kas ietverts šajās vadlīnijās un vai tās ved uz lielāku vienprātību par vēja parku izbūvi?  Raidījumā Zināmais nezinamajā analizē Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un Latvijas ornitoloģijas biedrības padomes loceklis Jānis Priednieks, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs un vides eksperts Oskars Beikulis. Situācijas, kad saduras dažādu pušu intereses, ir vērojamas ne tikai mūsu katra sadzīvē, bet arī tad, kad sastopas vairākas nozares un viena no iesaistītajām pusēm ir zinātnes pārstāvji. Un viena no situācijām, kurā tas visai spilgti izpaužas, ir vēja parku izbūve Latvijā. Par šo tematu raidījumā jau esam stāstījuši pagājušajā gadā, iezīmējot tā brīža situāciju attiecībā uz vēja parkiem, un skaidrs, ka pēc šīs sarunas būtu nepieciešamas vēl vairākas - gan visu iesaistīto pušu starpā, lai vienotos, kur un kā vēja parkus būvēt, gan mūsu raidījumā, lai pieņemtos lēmumus skaidrotu tālāk. Skaidrojam, ko ietver jaunās vadlīnijas un cik strīdīgs jautājums par vēja parku būvniecību ir joprojām.  

Zināmais nezināmajā
Vēzis kā unikāls bioloģisks organisms ar spēcīgām izdzīvošanas stratēģijām

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 18, 2024 49:44


Par vēzi ierasts domāt kā slimību, taču šoreiz pamainīsim skatu punktu un uzlūkosim vēža šūnas kā unikālu organismu ar spēcīgām izdzīvošanas stratēģijām. Ar ko vēža šūnu "uzvedība" atšķiras no veselām cilvēka organisma šūnām? Kādi priekšnoteikumi ļauj šīm šūnām izturēt toksiskas terapijas? Un kāda ir bijusi evolūcijas iecere, radot parazītu, kas, nogalinot saimnieku, pats iet bojā? Par saruna ar divām pētniecēm, kurām vēža un šūnu pētniecība ir ikdienas darbs jau vairāku gadu garumā. Skaidro bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece, docente Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē Inese Čakstiņa-Dzērve un zinātniskās grupas vadītāja Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā Karīna Siliņa. Vēršam skatu uz tiem organismiem, kas mums - cilvēkiem - mēdz sagādāt lielas galvassāpes. Mēdz teikt un arī mēs raidījumā dažkārt esam minējuši, ka dabā viss ir pareizi un ka problēmas tajā nepastāv, vienkārši mums ir nepieciešams lietot tādus jēdzienus, lai būtu skaidrība, par ko mēs runājam. Un reizēm ir jārunā jēdzienos, kas apzīmē nevēlamu slimību cilvēkam, pat ja slimības izraisītājs ir dzīvās dabas pārstāvis. Kādas īpašības vēža šūnas padara īpašākas salīdzinājumā ar veselām cilvēka šūnām? Herpes vīruss nebūt nav tikai viena aukstumpumpa Herpes simplekss vīruss, jeb plašāk pazīstams kā aukstumpumpas ir tikpat sens kā cilvēce, bet šis ir tikai viens no vairākiem herpes vīrusa veidiem. Arī hronisks nogurums var liecināt par minētā vīrusa klātbūtni. Vīruss ir lipīgs un, ja reiz cilvēks ar to ir inficējies, tad no tā netiek vaļā līdz mūža galam. Kā ar šo vīrusu sadzīvot, tas ir atkarīgs no katra cilvēka imūnsistēmas. Attīstoties medicīnas zinātnei, attīstās arī pētījumi par šo vīrusu dabu un uzvedību cilvēka organismā. Skaidrojam, cik līdz šim brīdim ir atklāti herpes vīrusa veidi, kā tie izpaužas un cita starpā uzzināsim, vai vīruss ir „tas” vai „viņš”. Par to stāsta RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece un virusoloģe Modra Murovska.

Zināmais nezināmajā
Okupācijas radītie zaudējumi Latvijai

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 17, 2024 62:48


Apjomīga darba rezultātā beidzot ir tapis skaidrs, kās bijis Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts, sākot no 1920. gada līdz 2022. gadam. To paveikusi starptautiska pētnieku komanda no Vidzemes Augstskolas, Norvēģijas Ekonomikas augstskolas, Viļņas Universitātes un Tartu Universitātes. Pētījums ļauj gan iegūt skaidrāku ainu par to, kas ar Latvijas ekonomiku notika padomju okupācijas periodā, gan izdarīt secinājumus par to, kāda ir Latvija salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Kāda ir okupācijas radītā ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu, skaidro starptautiskās pētnieku komandas vadītājs, vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas padomes loceklis un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. "Ja mums nebūtu Krievijas impērijas plēšanās ar Vāciju mūsu teritorijā pirmajā pasaules karā, ja nebūtu otrais pasaules karš (...), mēs būtu valsts ar 5-6 miljoniem iedzīvotāju un attīstības līmenī noteikti ne zemāk kā Somija vai Dānija," vērtē Gatis Krūmiņš. Ir 17. jūnijs - diena, kad līdzās Latvijas karogiem plīvo arī melnās sēru lentes. Šodien tās atgādina par brutālo un vardarbīgo Latvijas okupāciju 1940. gadā. No okupācijas esam spējuši veiksmīgi piecelties un attīstīties pēc valsts neatkarības atjaunošanas, bet, protams, sekas jūtamas joprojām. Tās vērojamas gan mūsu ekonomikā, gan domāšanā. "Tā ir arī daļa no nācijas pašcieņas," - tā par pētījuma nepieciešamību izteicies Gatis Krūmiņš. Padomju režīma atstātais nospiedums mūsu domāšanā Nospieduma saknes meklējamas vēl senāk par Latvijas okupāciju - laikā, kad radās represīvā struktūra čeka, kurā iesaistījās arī latvieši. Plašāk stāsta brīvvēsturnieks, zemessargs Zigmārs Turčinskis. 1917. gadā Krievijā notiek divas revolūcijas: Februāra revolūcijas laikā no troņa tiek gāzts Krievijas impērijas cars Nikolajs II un izveidota Krievijas Pagaidu valdība. Savukārt oktobrī Vladimira Ļeņina vadītā boļševiku partija veic valsts apvērsumu un gāž Pagaidu valdību. Tad visai drīz - 1917. gada decembrī - Ļeņins par īpašas komisijas vadītāju ieceļ Fēliksu Dzeržinski, sauktu arī par Dzelzs Fēliksu, poļu izcelsmes komunistu revolucionāru. Īpašā komisija iezīmē represīvās struktūras jeb čekas izveidi, kas savu asinspirti turpinās tālākās desmitgades, atbrīvojoties no visiem saviem pretiniekiem. Skaidrojam, kāds bija šīs jaunizveidotās komisijas mērķis, kā tajā nonāca latvieši.

Kā labāk dzīvot
Ārste atgādina: Arī nieru veselībai ir svarīgi uzņemt pietiekami daudz šķidruma

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later May 28, 2024 46:39


Šonedēļ Latvijā notiek Nieru veselības nedēļa. Eiropas un  ASV nefrologi aicina Pasaules Veselības organizāciju iekļaut hronisku nieru slimību prioritāšu sarakstā. Kāpēc? Skaidrojam raidījumā Kā laābāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, nefroloģe, virsārste Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā Ieva Ziediņa, Latvijas Nieru slimnieku asociācijas pārstāvis Oskars Stankēvičs. Sazināmies ar Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietnieci Zintu Rugāju. Ieva Ziediņa atzīst, ka nieru slimnieku skaits pieaug pasaulē. Eiropā ir ap 55 miljoni cilvēku ar nieru slimībām. Arī karstais laiks ietekmē nieru veselību, jo nierēm svarīgi ir daudz šķidruma. Ja vairāk zaudējam caur ādu, vairāk arī jāuzņem. Ūdens pudelei noteikti jābūt līdzi! Ziediņa atgādina, ka cilvēkam, kurš ikdienā strādā, piemēram, pie datora un kam ir normāla nieru funkcija, šķidrums jāuzņem 30 ml uz vienu kilogramu sava svara. Attiecīgi katra pats var aprēķināt, cik šķidruma būtu noteikti jāuzņem. Nav vienas receptes visiem. Savukārt cilvēkiem, kam ir samazināta nieru funkcija, arī rekomendācijas atšķiras. Protams, var dzert arī tēju. Tāpat cilvēki jautā, vai var dzert gāzētu ūdeni. Ieva Ziediņa norāda, ka pievienotais bikarbonāts, kas rada burbulīšus, nav nekas kaitīgs nierēm, pat labvēlīgs, jo padara mūsu organismu vairāk sārmainu.  Bet kafija? "Mēs zinām, ka pirms 30 gadiem domāja, kafija paaugstina spiedienu, rada arteriālo hipertensiju, kafiju nevajag dzert. Pēc tam jau bija pētījumi, ka kafija nepaaugstina tik ļoti spiedienu, ka zemu paaugstina, bet augstu vairāk nepaaugstina. Jā, droši dzerat kafiju līdz trīs krūzītēm dienā. Tikko šogad sākumā bija publicēts pētījums par kafijas dzeršanu Anglijā. Tas, ko viņi novēroja, ka tie, kas dzer 4-5 krūzītes dienā, tas varētu būt domāts 100 ml, tiem ir mazāk aritmiju, mazāk visi sliktie kardiovaskulārie notikumi un tie dzīvo ilgāk nekā tiek, kas kafiju nedzer," atklāj Ieva Ziediņa.  Nieru veselības nedēļas ietvaros ārsti rīko arī bezmaksas konsultācijas pie nefrologa. Tām var iepriekš pieteikties pa tālruni 67045145.   .

Pievienotā vērtība
Ārvalstu investoru domas par investīciju vidi Latvijā

Pievienotā vērtība

Play Episode Listen Later May 20, 2024 14:06


Šoreiz raidījumā galvenā uzmanība pievērsta ārvalstu investoriem. Tādiem, kuri meklē nākamos vienradžus Latvijā. Skaidrojam, ko viņi domā par investīciju vidi Latvijā, mūsu stiprajam un vājajām pusēm. Lai gan Ārvalstu investoru vērtējums Latvijai nav sevišķi glaimojošs un vide ieguldījumiem varētu būt labāka, jo īpaši kapitāla ietilpīgām investīcijām, joprojām ir investori, kuri raugās uz mūsu reģionu un intensīvi meklē labas ieguldījuma iespējas. Piemēram, brīdī, kad visi sašuta par ārvalstu investoru padomes pētījuma secinājumiem, teju bez jebkādas uzmanības palika ziņa, ka Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "inGain" ir piesaistījis investīcijas 650 000 eiro apmērā no iespējkapitāla fonda "Trind VC", "Fiedler Capital", "LatBAN" un biznesa eņģeļiem. Tā bija pirmā publiski izziņotā investīcijas kādā Latvijas jaunuzņēmumā šogad. Darījuma vadošā investora „Trind VC” partneris Reima Linnanvirta skaidro kāpēc investē. „Trind VC” galvenokārt fokusējas uz Skandināvijas un Baltijas jaunajiem uzņēmumiem, jo Baltijas reģions ir ļoti perspektīvs un jau šobrīd ir vairāki uzņēmumi, kuri ir pievērsuši fonda uzmanību. Uzklausām arī  arī “InGain” darījumā iesaistītā fonda "Fiedler Capital" pārstāvi Robertu Hegeduesu. Viņa fonds fokusējas uz Eiropas Savienībs perifērijas uzņēmumiem, kā piemēram Latvijas. Tie bieži ir neievēroti un nenovērtēti, bet ar augstu potenciālu.  Abu fondu pārstāvji norāda, ka dažkārt Latvijas uzņēmumi sevi īsti nav objektīvi novērtējuši paši un īsti nesaprot, vai augsta riska investīcijas jeb iespēju kapitāls ir tiešām viņiem īstais un vajadzīgais. Dažkārt ideja ir laba un ir skaidri redzams, ka no tās sanāk labs, stabils, ienesīgs bizness tā dibinātājiem, bet tam vienkārši nav potenciāls kļūt par nākamo daudzmiljardu kompāniju īsā laikā. Un to izaugsmei daudz veselīgāks būtu cita veida finansējums. 

Zināmais nezināmajā
Pētniekiem kļūst skaidrāki gan epilepsijas cēloņi, gan slimības gaita

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Apr 18, 2024 53:26


Grūti atrast otru tādu slimību, ap kuru būtu apvīti tik daudzi mīti un aizspriedumi kā epilepsija. Lai arī par šo slimību aizvien ir daudz nezināmā, pētniekiem kļūst skaidrāki gan epilepsijas cēloņi, gan slimības gaita. Ko šobrīd zinām par šo slimību un kāpēc agrāk tā dēvētā “krītamā kaite” mūsdienās vairs nav spriedums dzīves garumā, par to stāsta bērnu neirologs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs Jurģis Strautmanis. Raidījumos iepriekš esam runājuši gan par gēnu redigēšanās tehnoloģijām, gan cilmes šūnu terapijām, un aizvien tiek meklēti jauni veidi, kā šīs tehnoloģijas uzlabot, kā atrisināt sarežģītus ētiskas dabas jautājumus un galu galā - kurām pacientu grupām ar šīm tehnoloģijām varētu palīdzēt. Vai gēnu terapija varētu palīdzēt epilepsijas pacientiem? Skaidrojam arī, kur meklējami slimības cēloņi, kā epilepsiju diagnosticē un kā to var ārstēt?   Raidījumā ievadā zinātnes ziņas, kurās līdzās stāstam par kādu baktēriju cilvēka organismā runa būs arī par to, kāpēc uz Zemes ik pa laikam piezemējas kaut kas dīvains no kosmosa. Vēl arī kāda skumja ziņa - aizvadītajā nedēļā 94 gadu vecumā mūžībā aizgāja viens no gadsimta dižākajiem daļiņu fiziķiem - Pīters Higss.      

Zināmais nezināmajā
Atbūda - piektais gadalaiks Dvietes palienās Latvijā

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Apr 8, 2024 43:34


Latvijā ir reģioni, kur novērojami pieci gadalaiki - vismaz tā tos pieņemts dēvēt vietās, kur pavasarī notiek dinamiskas izmaiņas dabā. Kā šos piecus gadalaikus var novērot Dvietes palienēs? Kādi hidroloģiskie procesi pavasarī un citos gadalaikos notiek šajās teritorijās un ar ko Dviete ir īpaša Latvijas kontekstā? Šis pavasaris mums ir paspējis sagādāt gana daudz pārsteigumu. Vienu dienu ir silts un saulains laiks - tik ļoti silts, ka pat pavasara mētelis vairs nav nepieciešams -, bet nākamā diena ir vēsa, lietaina, un pēkšņi vēl no debesīm sāk krist sniegs. Šajā raidījumā tik daudz nerunāsim par klimata pārmaiņām, par to, kāpēc var būt straujas izmaiņas vienā gadalaikā, bet drīzāk pievērsīsimies kādam citam interesantam faktam, ko, iespējams, ne katrs būs dzirdējis. Izrādās, ka Latvijā mēs varam runāt par pieciem gadalaikiem, tos var novērot dažādās Latvijas vietās, un šis piektais gadalaiks var būt daļa no jebkura cita gadalaika - pavasara, vasaras, rudens un ziemas. Ar Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvi, Latgales reģionālās administrācijas vecāko valsts vides inspektori Irēnu Skrindu saruna par piektā gadalaika izpausmēm tieši pavasarī. Attālināti viesosimies Sēlijā, kur par piekto gadalaiku pat tiek lietots noteikts apzīmējums - atbūda. Skaidrojam, ko nozīmē šāds piektais gadalaiks un kā to šobrīd pavasarī novēro Dvietes upes palienē. Senie mēnešu nosaukumi Bet pavasara mainīgajā mēnesī aprīlī, sulu mēnesī, lūkojam arī, kā agrāk mūsu senči sauca gada mēnešus, kad orientējās pēc laukos darāmiem darbiem un mēness fāzēm. Vai senie mēnešu nosaukumi atbilst pēc datuma tagadējiem un kāpēc vairs šos nosaukumus nelietojam šodien, stāsta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece un folkloras pārzinātāja Aīda Rancāne. Latviskos mēnešu nosaukumus blakus latīniskajiem pirmo reizi dod Kurzemes superintendants Pauls Eihorns savā darbā “Historia Lettica” 1649.gadā, kur lasāms, ka ziemas mēnesis – janvāris; sveču mēnesis – februāris; sērsnu jeb baložu mēnesis – marts un tā tālāk. Tā publikācijā par senajiem kalendāriem 2004. „Latvijas Vēstnesī” rakstīja Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas galvenā bibliogrāfe Gunta Jaunmuktāne. Šodien mēs mēnešus un nedēļas dienas skaitām pēc Gregora kalendāra, kas tika ieviests jau 16. gs. 80. gados, bet pagāja teju trīs gadsimti, līdz to pieņēma citviet pasaulē. Mūsu senči, pamatojoties uz vērojumiem dabā, lūkojuši parādības, kas raksturīgas konkrētam laikam un pēc tā arī veidojuši mēnešu nosaukumus. Ja šodien bieži vien kalendāros tiek drukāti ar senie mēnešu nosaukumi līdzās latīniskajiem mēnešu nosaukumiem, tas nenozīmē, ka agrāk tie sakrita pēc datumiem. Par to, kā senāk notika laika skaitīšana, kā radās trīspadsmitais mēnesis kalendārā un kā agrāk sauca nedēļas, stāsta pētniece Aīda Rancāne.  

Grāmatai pa pēdām
Latviskās lubu literatūras uzplaukums 19. gadsimta nogalē

Grāmatai pa pēdām

Play Episode Listen Later Apr 4, 2024 33:53


Raidījumā Grāmatai pa pēdām šoreiz saldēdiens populārās kultūras cienītājiem: izzinām latviskās lubu literatūras uzplaukumu 19. gadsimta nogalē, iepazītam populārākos autorus un viņu paņēmienus lasītāju piesaistei, kur netrūkst līdzību arī ar mūsdienām.   Turpinot sekot latviskās grāmatniecības attīstībai 500 gadu garumā, šoreiz uzmanības centrā populārās jeb, kā to nicīgi mēdza saukt inteliģence – sēnalu literatūras uzplaukums 19. gadsimta nogalē. Skaidrojam šī uzplaukuma iemeslus, iepazīstam populārākos un ražīgākos pašmāju spalvas meistarus Lapas Mārtiņu un Kārli Cilinski, kuri rakstīja par visu, ko vien plašas tautas masas gribēja pirkt – no nelaimīgas mīlas stāstiem līdz bēru runu ceļvedim ar nosaukumu „Pilnīgs līķu pavadonis mājās un kapsētā”.  Raidījumā skan arī viņu puķainās valodas fragmenti un dzejas rindas, kuras kāds no autoriem ieteica dungot „Līgo laiva uz ūdeņa” meldijā. Stāsta grāmatu vēstures pētniece Lilija Limane un literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone.

Krustpunktā
Krustpunktā: Pasta nodaļas tomēr neslēgs, bet kā turpināt nodrošināt pakalpojumus?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Feb 6, 2024


Lielu ažiotāžu izraidīja "Latvijas Pasta" lēmums šogad slēgt vairāk nekā simt pasta nodaļas. Lēmums mainīts, bet jautājums paliek - kā turpināt nodrošināt pasta pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā ilgtermiņā? Krustpunktā diskutē "Latvijas Pasta" valdes loceklis ar atbildību finanšu vadības jomā Andris Puriņš, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un Saeimas deputāts Uģis Mitrevics. "Latvijas Pasta" plāns slēgt vai reorganizēt desmitiem nodaļu ir apturēts, tomēr jautājums par pasta nākotni joprojām ir atklāts. Plānotā reforma skar lielāko daļu no šobrīd, gada sākumā, esošajām 176 nodaļām. Kopumā tā skartu 105 nodaļas, bet sešas no tām jau ir slēgtas. Tomēr Satiksmes ministrija reorganizāciju lika apturēt un vērtēt katras nodaļas situāciju atsevišķi. Skaidrojam, kāds ir "Latvijas Pasta" iecerētās reformas mērķis, kā arī diskutējam par pasta misiju kā tādu un arī to, vai kādas funkcijas mazāk apdzīvotajos reģionos nevar nodot kādam citam, piemēram, pašvaldībām.

pl pasta turpin noda latvijas tom r nesl saeimas kopum lielu skaidrojam krustpunkt satiksmes
Krustpunktā
Krustpunktā: Pasta nodaļas tomēr neslēgs, bet kā turpināt nodrošināt pakalpojumus?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Feb 6, 2024 53:30


Lielu ažiotāžu izraidīja "Latvijas Pasta" lēmums šogad slēgt vairāk nekā simt pasta nodaļas. Lēmums mainīts, bet jautājums paliek - kā turpināt nodrošināt pasta pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā ilgtermiņā? Krustpunktā diskutē "Latvijas Pasta" valdes loceklis ar atbildību finanšu vadības jomā Andris Puriņš, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un Saeimas deputāts Uģis Mitrevics. "Latvijas Pasta" plāns slēgt vai reorganizēt desmitiem nodaļu ir apturēts, tomēr jautājums par pasta nākotni joprojām ir atklāts. Plānotā reforma skar lielāko daļu no šobrīd, gada sākumā, esošajām 176 nodaļām. Kopumā tā skartu 105 nodaļas, bet sešas no tām jau ir slēgtas. Tomēr Satiksmes ministrija reorganizāciju lika apturēt un vērtēt katras nodaļas situāciju atsevišķi. Skaidrojam, kāds ir "Latvijas Pasta" iecerētās reformas mērķis, kā arī diskutējam par pasta misiju kā tādu un arī to, vai kādas funkcijas mazāk apdzīvotajos reģionos nevar nodot kādam citam, piemēram, pašvaldībām.

pl pasta turpin noda latvijas tom r nesl saeimas kopum lielu skaidrojam krustpunkt satiksmes
Zināmais nezināmajā
Skaidrojam, kas ir progresīva zemkopības sistēma

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jan 30, 2024 48:03


Par vienu no Latvijas Zinātņu akadēmijas aizvadītā gada labākajiem pētījumiem minēts Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieku veiktas darbs progresīvas zemkopības sistēmas izveidē. Vienkāršoti sakot - ekonomiskais izvedīgums vērtēts augu maiņas ciklā. Kā izaudzēt labāku ražu, kā nenoplicināt augsni, kā galu galā gūt ekonomisku labumu no savas saimniekošanas - tie visi ir jautājumi, ar kuriem var sastapties lauksaimnieki, un to visu salikt kopā nav vieglākais uzdevums. Bet tieši to ir mēģinājuši darīt Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieki, vairākus gadus strādājot pie pētījuma par to, kā augkopības, vides un ekonomiskie nosacījumi iet roku rokā, un izstrādājot arī praktisku modeli, ko lauksaimnieki turpmāk var izmantot. Ko pētnieki ir secinājuši par augu maiņas cikliem, par uztvērējaugiem un citiem faktoriem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieki Inga Jansone, Ieva Leimane, Alberts Auziņš un Solveiga  Maļecka.

Kultūras Rondo
"Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas" - projekts ar daudzslāņainu naratīvu centrā "Kim?"

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Nov 7, 2023 36:14


"Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas" — Kultūras rondo ienirstam izstādes dzīlēs, jo šī izstāde tā vien aicina lietot aisberga metaforu, kur redzamais ir vien neliela daļa no lielāka kopuma. Skaidrojam pētniecības gaitu izstādes stāstam, kas veidojas ap divu ar Rīgu saistītu personību dzīvēm un darbību. Kim? Laikmetīgās mākslas centrā durvis vērusi izstāde, kuru kopīgi radījuši drēbnieki un audumu dizaineri Solomons Levitānuss un Ļuba Monastirska. Vismaz tā tas ir šīs izstādes kuratoru iztēlē… Realitātē abi Rīgas mākslinieki gāja bojā holokaustā. Viņu dzīvesstāstus un radošo mantojumu izzinājušas kuratores Rikarda Mesnere no Vācijas un Londonā dzīvojošā Estere Kajema. Publiciste Rikarda ir Solomona Levitānusa mazmazmeita, bet mākslas zinātniece Estere – aizrautīga Latvijas ebreju vēstures pētniece. Izstādes kuratores uzklausām ierakstā, bet studijā par izstādi „Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas” stāsta mākslinieki Krista Dzudzilo un Rolands Pēterkops. Daudzslāņainais naratīvs, kas caurvij projektu, veidojas ap divu ar Rīgu saistītu personību dzīvēm un darbību: drēbnieku, piegrieztņu dizaineru un pašizdotu mācību grāmatu autoru Solomonu Levitānusu (Solomon Levitanus, 1875–1941) un Bauhaus tekstila studenti un dizaineri Ļubu Monastirsku (Ljuba Monastirsky, 1906–1941). Paverot dialogu un apmaiņu starp dzīvajiem un aizgājušajiem, izstāde tiecas sniegt argumentus par labu viņu mantojuma aktualizēšanai mūsdienu situācijā. Iecerēta 80 gadus pēc abu slepkavībām, attiecīgi, Rīgas Centrālcietumā un Rumbulas mežā, izstāde "Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas" ir Latvijas ebreju kultūras mantojuma piemiņas akts. Izceļot zināšanu nenoturību un arhīvu trauslumu, šis projekts konfrontē kolektīvo amnēziju, kuru radīja holokausta brutālā robežšķirtne, paverot telpu refleksijai par ķermeņa politiku vēsturiskā un mūsdienu kontekstā, teikts izstādes aprakstā. Apvienojot unikālus arhīva materiālus, jaunpasūtītus Kristas Dzudzilo un modes dizaineru MAREUNROL'S darbus, jaunai telpai un kontekstam pielāgotas dažādu paaudžu mākslinieču Albas D'Urbano un Daigas Grantiņas instalācijas, kā arī kinorežisora Sergeja Lozņicas filmu un "Ground Penetrating Radar group" ģeoarheoloģisko izpēti, izstāde pievēršas jautājumiem par kolektīvās atmiņas veidošanu, tulkošanas metodēm un matērijas radošu transformāciju. Izstāde "Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas" apskatāma līdz 29. decembrim Laikmetīgās mākslas centrā "Kim?".

Kultūras Rondo
Digitālā bibliotēka ir gatava: skaidrojam, ko tajā var atrast

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Oct 25, 2023 22:59


Digitālā bibliotēka ir gatava. Par tās saturu, lietošanu un katra līdzdalību tās attīstībā Kultūras rondo pārrunājam ar šīs bibliotēkas veidotājiem: stāsta LNB Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere un Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža. Digitālā bibliotēka ir pieeja Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju, kopienu un privātpersonu uzkrātajiem attēliem, dokumentiem, periodiskajiem izdevumiem, grāmatām, kartēm, muzeju priekšmetiem, gleznām, notīm, kinofilmām, skaņas un video ierakstiem. Kas meklē, tas Digitālajā bibliotēkā atrod atbildes par jebkuru tēmu vairāk nekā 3,8 miljonu digitālo vienību saturā. Digitālajā bibliotēkā saplūst saturs no vairāk nekā 500 partneru krājumiem un kolekcijām no visas Latvijas un pasaules. Latvijas Nacionālā bibliotēka apvieno digitālo saturu Digitālajā bibliotēkā un pārvalda Digitālā kultūras mantojuma platformu. Jaunās vietnes atvēršanas svētki būs 26. oktobrī plkst. 11 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Klīversalas zālē.

Grāmatai pa pēdām
Neredzīgais Indriķis: kā viņš nonāk līdz dzejošanai un kāpēc viņa dziesma jālasa skaļi

Grāmatai pa pēdām

Play Episode Listen Later Oct 19, 2023 28:49


Neredzīgais Indriķis – pirmais latviešu valodā izdotās dzejoļu grāmatas autors. Skaidrojam, kā Indriķis nonāk līdz dzejošanai, kādas bijušas ietekmes un kāpēc Indriķa dziesmas jālasa skaļi. Dosimies arī uz Apriķiem, kur dzimis un dziesmas sacerējis dzejnieks. Raidījumu sākam ar Apriķu muzeja vadītājas Ainas Cērmanes ceļavārdiem raidījuma tēmai – Neredzīgais  Indriķis  un latviešu laicīgās rakstītās dzejas sākums. Apriķu novada muzejā sirsnīgā gaisotnē viegli raisās stāsti par Neredzīgo Indriķi, par dzimtas pētījumiem un piemiņas glabāšanu. Apriķu novada muzejā  ir vairākas telpas, kurās dažādos apsektos pieskarties Neredzīgā Indriķa mūžam – seni izdevumi, avīžu izgriezumi, skolēnu zinātniskie darbi, dzimtas pētījumi un radoši uzdevumi. Ar Apriķu mācītāja Kārļa Gotharda Elferfelda gādību četrpadsmit Indriķa dziesmas pierakstītas un 1806.gadā izdotas grāmatā „Tā neredzīgā Indriķa dziesmas”. Ar literatūrzinātnieci, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesori Māru Gruduli sazināsimies attālināti, viņa pašlaik Vācijā, skaidrojam, kas raksturīgs  Indriķa dzejai. Neredzīgais Indriķis ir viens no latviešu laicīgās dzejas agrīnajiem pārstāvjiem. Raidījumos jau esam stāstījuši par dzejniekiem  no latviešu vidus, un literatūrzinātniece Māra Grudule atgādina, ka  laicīgā dzeja sasistās ar Gothardu Frīdrihu Stenderu un viņa ziņģēm, Ķikuļa Jēkabs un Juris Natanaēls Ramanis turpina reliģiskās dzejas tradīciju, tad Indriķis savā dzejā vairāk pieskaras ikdienai, sadzīvei, arī valsts jautājumiem, rakstot veltījuma dzeju, mazāk  viņa dzejā  reliģisko motīvu. Zināms, ka Indriķis zaudējis redzi baku sērgā piecu gadu vecumā. Būdams  gaiša un apdāvināta rakstura, no Apriķu ķestera (priekšdziedātāja) Vāveru Andža dzirdēdams sava laika dzeju, galvenokārt baznīcas dziesmas un Stendera ziņģes, sācis sacerēt pats. Indriķa pirmais publicētais dzejolis „Rīta dziesma” iespiests Kurzemes kalendārā „Veca un jauna laika grāmata uz to 1807.gadu” un dzejoļu krājums „Tā neredzīgā Indriķa dziesmas” datēts ar 1806.gadu. Tātad vienlaikus. Pētniecībā interesants ir konteksts, un Māra Grudule min faktu, proti, Apriķu mācītājs Elferfelds divus gadus pirms Indriķa dzejas grāmatas, ir papildinājis latviešu laicīgās literatūras klāstu ar interesantu izdevumu, kurā pamācības, kā kulturāli pavadīt brīvo laiku. Kāda ir Indriķa dzeja? Literatūrzinātniece Māra Grudule norāda, ka Indriķa dzejā jaušama personīgo motīvu atklāsme. Ja, piemēram, Stendera mīlestības ziņģēs, tās ir tulkotas no vācu valodas un tie ir konkrēti latviešu zemnieku tēli, kuru mīlestību viņš atveido, tad citādi  tas ir Indriķa dzejā. Dažādos izdevumos un enciklopēdijās, meklējot ziņas par Indriķa dzīvi, tās rodamas pie burta „N” – Neredzīgais Indriķis, it kā neredzīgums būtu viņa uzvārds. Mārai Grudulei patiktu Elkuleju Indriķis. Tikai vēlākos laikos  dzimtai dots uzvārds Hartmanis. Apriķu muzejā pie sienas Hartmaņu – Neredzīgā Indriķa dzimtas koks ar daudzām ozola lapām. Lasot Indriķa dzejas, jādomā līdzi, taču skaidrs ir viens, saule spīd arī viņam, un ir prieki, ko arī neredzīgs cilvēks var just.   Mārai Grudulei īpaši tuvas tās Indriķa dziesmas, kur ieskanas  personiskais pārdzīvojums. Vēl Māra Grudule  min, cik nopietni Indriķis pārdomājis dzejas melodisko pusi, jo valstiski svarīgākiem pantiem ir garīgo dziesmu melodijas, sadzīviskām dziesmām – Stendera ziņģu, savukārt ļoti personiskām – mīlestības dziesmām – savas meldijas. Neredzīgā Indriķa atdusas  vieta Ģibortu kapsētā ir labi iekopta, taču Māru Gruduli neliek mierā doma, ka vajadzētu atjaunot Rīgā Strazdumuižā kādreiz (1991) izveidoto pieminekli Neredzīgajam Indriķim – divi šūnakmens stabi un vidū bijis Indriķa profils, to veidojis tēlnieks Āris Smildzers. Vēlāk piemineklis nopostīts, jautājums, kāpēc to nevar atjaunot? Plašāk par projektu:

Kā labāk dzīvot
Sadzīves ķīmija mūsu mājas: kādi tīrīšanas līdzekļi mazāk ietekmē vidi

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Aug 28, 2023 51:38


 Veļas mazgāšanas, mīkstināšanas, universālais vannas istabas, trauku, logu un stiklu tīrīšanas līdzekļi ir atrodami teju katrā mājsaimniecībā. Sanāk pamatīgs ķīmisko savienojumu kokteilis. Skaidrojam, kā iztīrīt māju droši un kādu sadzīves ķīmiju var saukt par videi draudzīgu. Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane un AS "Spodrība" direktors Renārs Smikersts.  

Kultūras Rondo
Vai ir dzīve pēc lielajiem Dziesmu un deju svētkiem jeb sākas nākamo svētku cikls

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Jul 11, 2023 50:29


Krāšņi izskanējuši XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Dalībnieki devušies mājās un jau nedaudz arī atpūtušies, tāpēc, kamēr vēl visi piedzīvotais un pieredzētais svaigā atmiņā, vērtējam notikušo un arī domājam par nākotni, jo nākamie svētki būs jau pēc pieciem gadiem. Sajūsma un jautājumi. Diskusijas un jaunas idejas. Svētki, kas radījuši jaunu līmeni un sasnieguši cilvēkus Rīgas apkaimēs un viedierīcēs. Svētki, kas aktualizē Daugavas stadiona problēmas. Svētki, kas liek jautāt, vai koncertu laikā tiešām visu laiku jāstaigā un jāēd Mežaparkā. Svētku organizatoriskā un mākslinieciskā kvalitāte: koncertu producēšana, režija un vadīšana, izvērtēšana vēl priekšā. Kultūras rondo diskutē muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa, kura pati dziedāja un kura piedalījās kolektīvās monogrāfijas "Dziesmu svētkiem - 150. Vēsture, versijas" viena no autorēm, sociologs, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Jānis Daugavietis, Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, Dziesmu un deju svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva, fotogrāfs Mārtiņš Grauds un kolēģe Māra Rozenberga, kura pati dzied Rīgas projektu korī un svētkus no iekšpuses skatīja arī ar kultūras žurnālistes skatu. Skaidrojam arī, kur var digitāli baudīt Dziesmu un deju svētku notikumus, ja kaut ko nepaspēja redzēt vai gribas vēlreiz noskatīties. Šobrīd 19 pasākumu tiešraides pieejamas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv. Inga Vasiļjeva sola, ka ir vienošanās ar sadarbības partneriem, ka visus ierakstus apkopos vienuviet un baudīt vēl daudzus gadus uz priekšu. Rudenī kā allaž būs aizvadīto Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konference, bet jau svētku dalībnieki var piedalīties aptaujā, izsakot savu viedokli un  izvērtējot svētkus.

Grāmatai pa pēdām
"Nepareizais aristokrāts" – precīzais kartogrāfs grāfs Ludvigs Augusts Mellīns

Grāmatai pa pēdām

Play Episode Listen Later Jun 8, 2023 28:20


Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 šoreiz iepazīstam „nepareizo aristokrātu” – grāfu Ludvigu Augustu Mellīnu. Skaidrojam, kāpēc latviešu zemnieki viņam vēlējušies uzcelt pieminekli, un šķirstām Mellīna būtiskāko dzīves veikumu – Vidzemes un Igaunijas atlantu. Vai atminaties stāstu šajā raidījumu ciklā par ārkārtīgi precīzo sava laika dokumentētāju Johanu Kristofu Broci, kurš būtu pelnījis lielu atzinību? Daudz vairāk mums būtu nepieciešams atklāt vēl kādu personību, kas punktualitātes ziņā līdzinājies Brocem, un tas ir grāfs Ludvigs Augusts Mellīns. Šoreiz dodamies pa pēdām Mellīnam – kartogrāfam, tiesnesim un zemnieku aizstāvim 18. un 19. gadsimtā, un iepazīstam darbu, kas apliecina Mellīna precizitāti. Tas ir Vidzemes un Igaunijas guberņas atlants jeb „Atlas von Liefland”*. Stāsta un iepazīstina Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija un Letonikas un Baltijas centra krājuma eksperts Reinis Vāvers. Vispirms Reinis Vāvers stāsta, ko tad ietver atlants ar izmēros iespaidīgajām lappusēm. Tālāk interesējamies, kā veidojies Mellīna ceļš līdz kartogrāfijai un atlanta veidošanai – vai viņš to kaut kā speciāli mācījies? Pētnieks Pauls Daija piedāvā pakāpties dažus gadu desmitus pirms atlanta tapšanas un iepazīstina ar itin raibo un piesātināto Mellīna dzīves gājumu. * Visu atlantu ir ieskenējusi Igaunijas Nacionālā bibliotēka. Vairāk par projektu šeit:

Kultūras Rondo
Dziesmu svētku tradīcijas: Latvijā šobrīd ir 23 vīru kori, kopā ap 700 vīru balsis

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later May 5, 2023 20:42


Ierakstu sēriju "No paaudzes paaudzē", gaidot 27. Vispārējos latviešu dziesmu un 17. Deju svētkus, sāksim ar vīru koriem. Skaidrojam, kādas tradīcijas saglabājas, ko nākamajām paaudzēm nodod koristi, diriģenti un kādas tradīcijas zūd. Pašlaik Latvijā 23 vīru kori, no tiem viens vīru koris ir no Austrālijas, kopā ap 700 vīru balsis. Laima Slava devās uz Aizkraukli pie vīru kora „Staburags” dziedātājiem, tikās ar Rīgas vīru koru virsdiriģentu Ivaru Cinkusu (attēlā) un mūzikas vēsturnieku Dzintaru Gilbu. Ir pirmdienas pievakare, Aizkraukles kultūras centra vīru kora „Staburags” mēģinājums, vīri iedziedas, un gatavojas koru skatei. Kā atzīs kora galvenā diriģente Māra Batraga, nav vērts biežāk sanākt kopā, jo strādājošiem vīriem tāpat grūti tikt uz mēģinājumu. Tā kā šajā reizē īpašu uzmanību pievērsīsim tradīciju pārmantojamībai, vispirms uzklausu koristusAigaru Indersonu un Māri Masānu, jo arī viņu tēvi dziedājuši „Staburagā”. Par vīru kora „Staburags” dibināšanas gadu vieni uzskata 1967., citi - 1968.gadu. Arvīds Bērziņš korī dzied kopš 1968.gada un nav izlaidis nevienu sezonu. Viņš uz kora mēģinājumiem brauc no Jēkabpils, ik reizi  mērojot 38 km garo ceļu. Sarunā pievienojas Juris Vanags, kuram arī bagāta dziedāšanas pieredze vīru korī. Vīru kora „Staburags” mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente Māra Batraga ar vīru kori strādā jau 47.gadu. Kā  spilgtākos notikumus koristi min  ārzemju braucienus, taču  īpaši saviļņojošs notikums Arvīdam un Jurim bijis 1985. gada dziesmu svētki un tajos atskaņotā „Gaismas pils”. Kora sastāvs vairs nav tik kupls kā 80.gados, tagad sarakstā 32 dziedātāji, taču reāli viņu ir vēl mazāk. Aleksandrs Dudeničs korī dzied pirmo gadu, viņa piemērs liecina, ka var arī tā – ideja par dziedāšanu korī radusies pagājušajos dziesmu svētkos. Bet bijis vēl kāds iemesls – Aleksandram ir divi dēli un viņš ar savu piemēru rādīt, ka arī vecāki piedalās un iesaistās. Dziesmu svētku pirmsākumi 19.gs. pirmajā pusē meklējami Vācijā, Šveicē un Austrijā, arī Baltijas pilsētās vācbaltu vidē 19.gs. 30. - 50.gados tiek dibināti amatieru dziedāšanas pulciņi. Nozīmīgs notikums Rīgas kultūras dzīvē ir Daugavas Mūzikas svētki. Vācbaltu dziesmu svētku ideju pārtver mācītājs un rakstnieks Juris Neikens un 1864.gadā sarīko latviešu vīru koru pirmo kopkoncertu Dikļos. Par vīru koru sākumiem zina stāstīt mūzikas vēsturnieks Dzintars Gilba. Sarunu par vīru koriem turpinām ar Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora „Gaudeamus” māksliniecisko vadītāju  un diriģentu Ivaru Cinkusu, kopš 2003.gada viņš ir arī Rīgas vīru koru virsdiriģents, arī Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents. „Gaueamus” vadīšanu savulaik pārņēmis no Edgara Račevska. Jūlijā Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Ivars Cinkuss diriģēs „Dziedot dzimu, dziedot augu” Alfrēda Kalniņa apdarē un arī Valtera Kaminska „Mūžu, mūžos būs dziesma” ar Imanta Ziedoņa vārdiem, ko pārņēmis no mūžībā aizgājušā Edgara Račevska. Šī dziesma rakstīta Edgaram Račevskim un vīru korim „Gaudeamus”, kopš 1977.gada vienmēr iekļauta dziesmu svētku programmā, un neviens neapšauba, ka tai jāskan.

Zināmais nezināmajā
Kā barojas augi, jeb kā apstākļi augsnē ietekmē nātres vai rožu krūma dzīvi?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Feb 27, 2023 44:28


No maza dīgsta līdz lielam ziedam vai smagai rudzu vārpai. Augu pasaulē augšanas process ir labi iepazīts, tomēr aizvien nebeidz pārsteigt cilvēkus. Kā no sīksīkas sēkliņas spēj izaugt tīrumi ar labību, meži un ziedoši košumkrūmi, tas ir cilvēka acīm slēpts un unikāls process. Savā mazdārziņā, audzējot pārtiku un dekoratīvos augus, zinām, ka tiem vajadzīgs mēslojums. Taču, cik daudz, kad un kas tieši? Kā agronomi un botāniķi zina, kas konkrēti vajadzīgs augam un kā apstākļi augsnē ietekmē nātres vai rožu krūma dzīvi? Kā augi barojas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanas laboratorijas darbinieces Anita Osvalde un Gunta Čekstere. Kukaiņēdāji augi Latvijas dabā Šo raidījumu veltām augu barošanās jautājumiem un augsnes faktoriem, kas ietekmē augu dzīvi, bet dažkārt augs izsalkumu daudz labāk remdē nevis ar to, kas ir augsnē, bet sagremojot kādu kukaini. Gan Latvijā, gan visā pasaulē ir vairāki simti kukaiņēdāju augu sugu, kas izveidojušas pielāgojumus, lai kukaini satvertu un to apēstu. Skaidrojam, ko no šīs lielās sugu dažādības varam meklēt Latvijas dabā un ar ko interesenti var iepazīties Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā? Pasaulē ir aptuveni 720 kukaiņēdāju augu sugu, un aizvien tiek atklātas jaunas sugas. Bet, ja runājam par Latviju, tad botānikas mācību grāmatās, sadaļā par augu barošanos, gluži kā skaitāmpantiņā norādīti mūsu kukaiņēdājaugi - pūslenes, kreimules, rasenes. Mēs šoreiz mazliet plašāk pavērsim šo uzskaitījumu, lai galvenokārt saprastu, kur tieši aug Latvijā sastopamās sugas, cik nozīmīgi ir kukaiņi augu barošanās procesā un kā kukaiņi tiek apēsti. Stāstu par pūslenēm, kreimulēm un rasenēm turpina Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Tropu un subtropu augu laboratorijas vadītāja Ingūna Gudrupa. Alpu kreimules vienīgā atradne Latvijā uz Staburaga klints iznīcināta 1965. gadā, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Tiek gan uzskatīts, ka Alpu kreimule no Daugavas Staburaga jau pagājušā gadsimta 40.gados pārstādīta līdzīgā augšanas vietā - uz šūnakmens kraujas Raunas upes krastā - Raunas Staburaga - un tur veiksmīgi augusi vairākus gadu desmitus. Bet saskaņā ar tīmekļa vietnē latvijasdaba.lv pieejamo informāciju, latvāņu izplatība un nomīdīšana, tūristiem apmeklējot Raunas ieleju, apdraudējusi Alpu kreimuli, un šobrīd suga tiek uzskatīta par izzudušu. Tomēr, iespējams, ar Nacionālā Botāniskā dārza Salaspilī speciālistu pūliņiem Alpu kreimule varētu atgriezties Latvijas dabā, pateicoties Igaunijā ievāktām un Latvijā izdiedzētām sēklām.

Grāmatai pa pēdām
Gotharda Frīdriha Stendera nozīmīgākie darbi valodniecībā - latviešu gramatika un vārdnīca

Grāmatai pa pēdām

Play Episode Listen Later Feb 23, 2023 31:28


Turpinām iepazīt Gotharda Frīdriha Stendera paveikto, šoreiz par viņa nozīmīgākajiem darbiem valodniecībā – par latviešu gramatiku un vārdnīcu.  Skaidrojam, kādus jauninājumus ieviesis, kādu izloksni uzskatījis par tīrāko un labāko, kā veidojis īpašvārdu leksikonu. Ja pirms nedēļas Stenderu iepazinām kā latviešu laicīgās daiļliteratūras pamatlicēju – šoreiz par viņa nozīmīgākajiem darbiem valodniecībā – par "Latviešu gramatiku" un "Leksikonu"(Stendera  sastādīto vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcu). Raidījuma eksperti: latviešu valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags, kurš paņēmis līdzi arī vairākus nozīmīgus izdevumus; filoloģijas zinātņu doktore, literatūrvēsturniece Zigrīda Frīde, kura Stendera gramatiku tulkojusi latviski un paņēmusi līdzi gan Stendera 1783.gada Jelgavā izdoto „Lettische Grammatik”, gan pašas tulkoto izdevumu; Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Piņķe, kura īpaši pievērsusies Stendera sastādītās vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcas „Lattisches Lexikon” pielikumam – īpašvārdu leksikonam, kurā ir gan vietvārdi, personvārdi, gan augu un dzīvnieku nosaukumi. Vairāk par projektu:

Zināmais nezināmajā
Vairāku putnu sugu populācijas Latvija sarūk

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Feb 2, 2023 43:44


Ir iegūti jauni un izskatā, ne sevišķi iepriecinoši dati par putnu populācijām Latvijā. 17 gadu dati par dienas putniem liek secināt, ka daudzu sugu populācijas pie mums sarūk. Latvijas Ornitoloģijas biedrības Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu dati liecina, ka laika periodā no 2005. gada līdz 2022. gadam ir deviņpadsmit dienas putnu sugas, kuru populācijas dažādu iemeslu dēļ piedzīvo samazināšanos. Kāpēc tā, kuri ir lielākie cietēji un ko darīt, lai situācija mainītos, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ligzdojošo putnu monitoringa zinātniskais vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors bioloģijas doktors Ainārs Auniņš. "Ir iegūti dati par apmēram 120 sugām, tās ir parastākās ligzdojošo putnu sugas. Tie rāda, ka 19 sugām ir būtiska populācijas samazināšanas šajā laika periodā. 36 sugām populācija ir stabila un 26 ir bijusi pieaugoša," norāda Ainārs Auniņš. "Jebkuras sugas populācijas samazināšanās ir nevēlama. Tas, kas ir sugas, kurām populācija palielinās, nav obligāti kaut kas ļoti pozitīvs. Dabas aizsardzībā vēlamā situācija būtu, ka vairums sugu populācijas ir stabilas, neiet ne uz augšu, ne leju," skaidro Ainārs Auniņš. "Kad kādas sugas populācija iet uz augšu, viņa būtībā patērē resursus un, iespējams, tas ir iemesls citu sugu sarukumam. Negatīvajā aspektā jāskatās gan tās, kuras samazinās, gan tās, kuras palielinās. Izņēmums varētu būt situācija, ja kāda suga pirms tam ir samazinājusies un ir veikti mērķtiecīgi pasākumi, lai viņas populāciju atjaunotu, tad tur pieaugums vērtējams pozitīvi." Ainārs Auniņš norāda, ka ir divas sugu grupas, kam klājas vissliktāk. "Sliktāk klājas tām sugām, kas ziemo ekvatoriālajā Āfrikā un zemāk. Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. (..) Otras grupa – putni, kas saistīti ar lauksaimniecības zemēm, atklātām ainavām, zālājiem un tīrumiem. Šajā grupā nav sugu ar pieaugošām tendencēm vai stabilām," bilst Ainārs Auniņš. Vislabāk klājas tām sugām, kas saistītas ar cilvēka dzīves vietām. Gada koks 2023 - smaržlapu roze Kā nosaukums vēsta, auga lapas ir aromātiskas un smaržo pēc āboliem. Ar ko vēl atšķiras šī savvaļas roze ar citām Latvijas dabā augušām mežrozītēm un kuras mežrozīšu sugas ir agresīvas un invazīvas, bet kuras retas un izzūdošas? Par šī gada kokaugu ir izvēlēta smaržlapu roze, daudziem var rasties jautājums, kāpēc kategorijā „gada koks” ir kas tāds, kas atgādina krūmu. Latvijas Dendrologu biedrības pārstāvis bioloģijas doktors Pēteris Evarts-Bunders skaidro, ka par gada koku izvēlās koku vai krūmu jeb kokaugu. Šajā kategorijā ietilpst jebkas, kam ir pārkoksnējies stumbrs vai zari.  Smaržlapu roze, kā minēts presē un  interneta portālos publicētajos paziņojumos, ir viena no sugām ar dabisku izcelsmi, kas ir reti sastopama un saudzējama Latvijā. Smaržlapu roze pārstāv rožu ģintī, ko tautā sauc par mežrozītēm. Skaidrojam, kāds ir šīs rozes stāvoklis Latvijas dabā un ka  uzvedas citas mežrozīšu sugas

Zināmais nezināmajā
Dzīvnieku redze: kā pasauli redz kaķi, suņi, zirgi un citi dzīvnieki

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jan 26, 2023 45:07


Visi kaķu saimnieki ir redzējuši savu mīluļu zaļās acis, kas spīd tumsā, bet suņu īpašnieki lieliski zina, ka suņa deguns pamana gardumu daudz tālāk nekā acis. Dzīvnieku redze tiešām ir unikāla un ir grūti iztēloties, kā pasauli sev apkārt redz dzīvnieki. Kā pasauli redz kaķi, suņi, zirgi un citi dzīvnieki - šo jautājumu uzdevuši neviens vien pētnieks. Skaidrojam dzīvnieku redzes īpatnības un interesējamies, ar kādām acu kaitēm nākas saskarties mājdzīvniekiem. Skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta profesore un vadošā pētniece Līga Kovaļčuka. Kukaiņi redzes īpatnības Kukaiņu pasaules iemītniekiem pārsvarā ir saliktās acis, kas sastāv no tūkstošiem "mazu acu" jeb redzes elementu. Tikpat daudzveidīgi, cik ir kukaiņi, ir viņu redze. Ir pavisam akli alās mītoši insekti un tādi kā spāres, ko var dēvēt par kukaiņu redzes čempioniem. Kā var noteikt kukaiņu krāsu redzi un kāpēc aklo dunduru, kurš nemaz nav akls, tā dēvē? Pārsvarā  tiem kukaiņiem, kuri ir redzīgi, evolūcijas gaitā ir izveidojušās vairākas acis. Saliktās jeb fasetacis, kas kukainim sniedz mozaīkveida attēlu, un starp saliktajām acīm  var būt 1-3 sīkas vienkāršās acis jeb actiņas. Daļa kukaiņu spēj atšķirt krāsas. Un atšķirībā no cilvēkiem, kukaiņi redz arī gaismas spektra ultravioleto un infrasarkano daļu. Uz šķietami neatbildamo jautājumu, kas būut jājautā pašiem kukaiņiem – kā viņi redz pasauli, atbildi sniedz kukaiņu pētnieks Latvijas Nacionālā dabas muzeja  vecākais entomologs Uģis Piterāns.

Grāmatai pa pēdām
Hernhūtiešu rakstu liecības: kāpēc hernhūtiešu teksti ir rokrakstā nevis drukāti

Grāmatai pa pēdām

Play Episode Listen Later Dec 11, 2022 34:03


Šoreiz raidījums būs nevis par grāmatām, bet galvenokārt par rokrakstiem, par hernhūtiešu rakstu liecībām. Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latvieši grāmatai 500 skaidrojam, kādas hernhūtiešu rakstu liecības glabā Latvijas grāmatu krātuves un kāpēc hernhūtiešu teksti ir rokrakstā nevis drukāti? Kādā no iepriekšējiem raidījumiem izsekojām Vidzemes brāļu draudžu sākotnei, pabijām Valmiermuižā, stāstījām par skolotāju semināra īso, bet ražīgo darbības posmu Jērakalnā. Nedaudz iezīmējām aizliegumu un periodu, kad hernhūtisms pārgāja savā otrajā darbības posmā, ko dēvē par „kluso gājienu”. Šodien par hernhūtisma rakstu liecībām. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pašlaik skatāma hernhūtiešu kultūras mantojumam veltīta izstāde „Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem”, un tajā ikviens var gūt priekšstatu par rakstu liecībām, pētīt rokrakstus un pat izmēģināt pārrakstīt senu rokrakstu. Laima Slava uz Latvijas Nacionālo bibliotēku devās, lai satiktu izstādes satura veidotājus, Nacionālās bibliotēkas vadošos pētniekus Beatu Paškevicu un Paulu Daiju. Skaidrojam, kas slēpjas aiz frāzes hernhūtiešu rakstu liecības? Ko hernhūtieši no rokas rokā nodeva rokrakstā, ko pārrakstīja un ko pierakstīja, kāpēc  nevis iespieda, bet rakstīja ar roku? Pētnieki iepazīstina arī arhernhūtiešu dzīvesstāstiem.   Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit:

Kursors.lv tehnoloģiju jaunumi
Star FM "Zoopasta" #489 (01.12.2022)

Kursors.lv tehnoloģiju jaunumi

Play Episode Listen Later Dec 1, 2022 19:58


1. decembra radio Star FM rīta programmas Zoopasta tehnoloģiju rubrikas ieraksts. Šoreiz ciemos VAS "Elektroniskie Sakari" pārstāvji un runājam par to, ka ne visi gadžeti ir droši lietojami Latvijā. Skaidrojam, kā un kam tie var kaitēt un kā pārbaudīt vai ierīces drīkstam lietot Latvijā. Noklausies šo raidījumu!

Grāmatai pa pēdām
Rīgas jeb Kārļa liceja vēsture un tā bibliotēkas liktenis

Grāmatai pa pēdām

Play Episode Listen Later Sep 29, 2022 27:33


Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai piecsimt šoreiz izsekojam Rīgas jeb Kārļa liceja vēsturei, ieskatāmies liceja bibliotēkā un spriežam par piētisma kustības nozīmi izglītībā. Vecrīgā meklējam vietas, kur dažādos laikos atradies licejs. Dodamies Rīgas liceja izpētē. Kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieci Kristīni Zaļumu un kultūrvēsturnieci Ievu Pauloviču vispirms Vecrīgā apskatīsim vietas, kur atradies Rīgas jeb Kārļa licejs. Pēc tam Nacionālajā bibliotēkā ieskatīsimies liceja bibliotēkas krājumā un grāmatās, ko izmantoja Vidzemes draudzes skolās. Savukārt Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica sniegs plašāku kontekstu un skaidros piētisma kustības nozīmi izglītībā. Paejam garām namam Mazajā Pils ielā, pie kura plāksne ar Johana Kristofa Broces attēlu, kurš bijis ilggadējs liceja skolotājs, vēlāk arī rektors, taču tas ir 18.gadsimts. Mūs interesē liceja sākums un, nogriežoties uz Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles pusi, ir rodama vieta, kur sākotnēji atradās Schola Carolina jeb Kārļa  licejs. Kristīne Zaļuma zina stāstīt, ka licejam ierādītā vieta bijusi  lūgšanu kapela. Kultūrvēsturniece un neatkarīgā pētniece Ieva Pauloviča savos pētījumos atklājusi, kurš no liceja absolventiem strādājis Vidzemes teritorijā. Pirms dodamies uz Rīgas liceja atrašanās vietu Pils laukumā, svarīgu skaidrojumu par liceja saistību ar Jēkaba baznīcu sniedz LNB vadošā pētniece Beata Paškevica. Turpinām ceļu pa mazajām Vecrīgas ielām, garām tūristu grupām, un esam atnākušas pie nama Pils laukumā 2, taču arī šeit mums jāiztēlojas, kā nams izskatījies tolaik. Kristīne Zaļuma stāsta par liceja bibliotēku un tās likteni. Lai arī ēkas vairs nav, liceja bibliotēkas liktenis ir laimīgs, lai arī 1917.gadā sākās evakuācija un ģimnāzijas  arhīvu  evakuēja,  grāmatas palika. Vēl vairāk, tās nonāca atpakaļ sākotnējā  vietā. Tālāk jau dodamies uz Gaismas pili, Kristīne Zaļuma uz galda sarindojusi grāmatas, vienā pusē tās, ko lasīja Vidzemes baznīcās un skolās, otrā – Rīgas liceja bibliotēkas daži svarīgi eksemplāri. Pirmā ir puspergamenta iesējumā, ar bojātu vāku, ne pārāk bieza – liceja rektora Johana Upendorfa  sarakstīta mācību grāmata. Šķirstot grāmatu, redzam, ka antīkā autora Terencija komēdijas, ir grāmata, kas lasīta un lietota, jo tajā daudz piezīmju, iespējams paša Upendorfa. Kristīne rāda vēl kādu īpašu eksemplāru. Tad aplūkojam ne pārāk biezu, taču  izmērā palielu burtnīcu, kurā iesietas liceja rektora Johana Lodera runas, dažādi mācību materiāli, piemēram, kā jāgatavo eksāmeni. Palūkojamies arī uz izglītību 17.gadsimtā plašāk. Jau pieminētais Vidzemes ģenerālsuperindendents Johans Fišers bijis slavens ar to, ka rūpējies ne tikai par izglītību Rīgā, bet arī  par skolu attīstīšanu zviedru Vidzemē, bijis iniciators, lai Vilkena spiestuvē iznāktu Bībele latviešu un igauņu valodā. Tikmēr Ieva Pauloviča apskatījusi grāmatas, kuras izmantoja Vidzemes draudzes skolās vai pilsētas skolās, un raksturo izglītības situāciju 17.gadsimtā. Kristīne Zaļuma stāstījumā minēja liceja bijušo audzēkni Kampenhauzenu, gaisotni kāda valdīja un piētisma pieskaņu Rīgas licejā. Skaidrojam piētisma kustības nozīmi izglītībā, un eksperte šajā jautājumā ir Beata Paškevica.

Kā labāk dzīvot
Ģimenes hiperholesterinēmija. Kāpēc šī slimība Latvijā skaitās reti sastopama?

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Sep 23, 2022 47:34


Augsts holesterīna līmenis asinīs var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība. Latvijā ir konstatēts vien niecīgs ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumu skaits, bet tas nenozīmē, ka cilvēki neslimo ar šo slimību. Tā vienkārši netiek oficiāli apstiprināta. Kāpēc? Skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pirms Ģimenes hiperholesterinēmijas dienas, ko atzīmē 24. septembrī, vērtējam, kāpēc šī slimība Latvijā skaitās reti sastopama. Tas ir tad, ja skatāmies statistikas ailēs. Dzīvē, iespējams, ir krietni citādāk. Plašāk skaidro kardiologs profesors Gustavs Latkovskis, kardioloģe profesore Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Latvijā varētu būt 7500 – 8000 cilvēku, kas slimo ar ģimenes hiperholesterinēmiju. "Latvijā viena no problēmām varētu būt, ka vēl joprojām daļa cilvēku nenosaka savu holesterīnā līmeni. Pēc jaunākajiem ieteikumiem pirmo reizi vajadzētu holesterīnu noteikt pirmsskolas vecumā, 5-6 gadi," norāda Gustavs Latkovskis. "Otrkārt, viena daļa cilvēku pat zinot savu holesterīna līmeni, neapzinās, cik tas ir svarīgi, ka nepieciešams ne tikai zināt, bet arī kaut ko darīt. Reizēm izpaliek holesterīna līmeņa pareiza interpretācija." Ārsts arī skaidro, ka ja kopējais holesterīns ir virs 7 mmol/l un zema blīvuma virs 5mmol/l pieaugušam  cilvēkam, obligāti vajag konsultēties pie ģimenes ārsta vai kardiologa, lai noteiktu, vai tā ir ģimenes hiperholesterinēmija. Īpaši, ja pirmās pakāpes radiniekiem bijušas sirds asinsvadu slimības. Lai pievērstu uzmanību izplatītākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, mudinātu iedzīvotājus savlaicīgi pārbaudīt veselību, kā arī izglītotu par dzīvesveida nozīmi veselīgi nodzīvotā mūža veicināšanai, pacientu biedrība “ParSirdi.lv”, Latvijas Kardiologu biedrība un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrība no šī gada septembra līdz decembrim organizēs akciju “KARDIO-LOĢISKI”. Akcijas ietvaros notiks izglītojoši pasākumi iedzīvotājiem, kardiologu un uztura speciālistu konsultācijas, veselīga uztura meistarklases, kā arī būs iespēja bez maksas pārbaudīt sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, saņemt speciālistu ieteikumus, smelties idejas aktīvai un veselīgai dzīvei jebkurā vecumā.

Kā labāk dzīvot
Skaidrojam kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Aug 25, 2022 46:32


2022. gada 1. maijā stājās spēkā Grozījumi Civillikumā, kas būtiski modernizē kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu. Kādas ir kopīpašuma problēmas. Raidījumā Kā labāk dzīvot par to, kādi zemūdens akmeņi var nākt gaismā kopīpašuma izbeigšanas un dalīšanas rezultātā, arī praktiski ieteikumi, kā rīkoties dažādās ar kopīpašumu saistītās situācijās. Studijas viesi: Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis un zvērināts advokāts Jānis Lapsa, sazināmies arī ar zvērinātu advokātu Rolandu Neilandu.

Kā labāk dzīvot
Stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Skaidrojam izmaiņas

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Aug 17, 2022 48:27


Kopš 1. augusta ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Notikušas vairākas izmaiņas arī attiecībā uz darbiniekiem. Kas īsti mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar praktiskās grāmatvedības speciālisti un konsultanti Maiju Grebenko, kā arī juristu un konsultantu darba tiesisko attiecību jautājumos Kasparu Rācenāju. Kopumā grozījumi veikti 17 Darba likuma pantos, min Kaspars Rācenājs. Līdz ar izmaiņām ir ieviests jauns atvaļinājuma veids – aprūpētāja atvaļinājums. Tagad darba devējiem ir pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Atvaļinājumu var pieprasīt arī gadījumā, ja nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Izmaiņas attiecas arī uz bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp nostiprinot darbinieka tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējas. Pagarināts arī laika posms, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Noteikts, ka šo atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās (līdz šim tie bija četri mēneši). Tāpat precizēts, ka bērna tēvam ir tiesības uz desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu (līdz šim tās bija desmit kalendāra dienas). Precizējumi likumā ir saistīti arī ar darba koplīgumu, tostarp nosakot pienākumu darba devējam iepazīstināt darbinieku ar koplīgumu vai tā grozījumiem līdz brīdim, kad tas stājas spēkā (iepriekš tam bija paredzēts mēnesis).

Zināmais nezināmajā
Arheoloģiskie pētījumi Nikaragvā. Ditas Auziņas unikālā pieredze

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 13, 2022 44:46


Arheoloģiskie izrakumi Karību jūras krastos - tas ne vienam vien izklausās aizraujoša nodarbe, gan savas eksotiskās lokācijas, gan turbulentās vēstures dēļ. Raidījumā viesosimies eksotiskajā Nikaragvā. Skaidrojam, kādi arheoloģiskie izrakumi tur notiek un ko kalnu reģionos var uzzināt par cilvēku dzīvi senatnē. Stāsta arheoloģe, Bonnas universitātes pētniece Dita Auziņa, kura vadījusi starptautisku arheoloģisko pētījumu Karību jūras piekrastē, iepazīstot šīs teritorijas seno vēsturi un gūstot patiešām unikālu pieredzi. Skaistumkopšanas priekšmeti arheoloģiskajos izrakumos Arheologi Latvijā atraduši priekšmetus, sākot no bronzas laikmeta līdz pat 17. gadsimtam, kas stāsta par skaistumkopšanu un medicīnu Latvijas teritorijā. Kā tika izmantots ādercirtnis, kā izskatījās banku ragi, kosmētiskās lāpstiņas un ausu tīrāmās karotītes? „Pirmie Latvijā izmantotie ārstniecības rīki nav šķirami no ikdienas lietošanas priekšmetiem. Medicīnas vēsturnieki un arheologi  ir norādījuši, ka ārstniecībā lietoti tie paši duršanai un griešanai paredzētie krama un kaula rīki, kas izmantoti medībām, zvejai, pārtikai un   apģērbu sagatavošanai,” tā Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatā  raksta  Latvijas vēstures institūta pētnieks, arheologs Rūdolfs Brūzis.  Šajā pašā izdevumā var aplūkot fotogrāfijas ar Latvijas pilskalnos un daudzviet Vecrīgā atrastiem priekšmetiem, kurus agrāk lietoja  cilvēku ārstēšanā. Liela daļa ir no bronzas gatavoti naži, kurus bieži vien izmantoja  gan bārdas dzīšanai, gan arī ķirurģiskām manipulācijām. Par to stāsta Rūdolfs Brūzis.

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Iespējas piedalīties rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās ārpus Latvijas dzīvojošajiem

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later May 9, 2022 42:03


Diaspora ir skaitliski augoša vēlētāju kopiena, ja tā balsotu vismaz tikpat aktīvi kā Latvijā, tad tā  varētu dubultot sava redzējuma pārstāvību Saeimā. Skaidrojam, kā praktiski cilvēkiem, kas dzīvo  ārpus Latvijas, iespējams piedalīties vēlēšanās un kā nodrošināt kvalitatīvu informācijas pieejamību par Saeimas vēlēšanām, kas notiks rudenī. Uz sarunu aicināti  Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, Latviesi.com galvenais redaktors Kristaps Grasis, kā arī attālināti raidījumā piedalās PBLA Valdes locekle Kristīne Saulīte un Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.  

Kā labāk dzīvot
Lielā rosība ir sākusies! Dārzā veicamie darbi marta otrajā pusē

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Mar 18, 2022 49:05


Lielā rosība ir sākusies! Skaidrojam, kādi dārza darbi veicami marta otrajā pusē,sarunā ar dārzkopības ekspertēm Viju Rožukalni un Marutu Kaminsku. Daži padomi un ieteikumi: Aplauzti, aizlauzti zari skujeņiem jāapgriež un jāatsien, ja vajag. Sasiešanai labāk izmantot platāku lentīti, ne šauru, sintētisku šņori, kas ieaug stumbrā vēlāk. Labs laiks augļu kokus apgriezt, saulīte labi dezinficē brūces. Pakāpeniski visu sēj apkurināmā siltumnīcā. Tomātus, ja tagad iesēj, maijā būs labi stādiņi, ko stādīt ārā. Kurzemē jau var neapkurināmā siltumnīcā iesēt salātus un redīsus. Vidzemē gan vēl nē, jo tur sniegs visapkārt. Siltumnīcu var arī vēl izdezinficēt ar sēru. Var mazgāt ar sodas ūdeni. Sniega pelējumu, kas zālē izveidojies, vajag savākt. Pāriet pāri ar grābekli. Vēl neko nevajag mēslot, jo augi vēl guļ, nevajag barot. Var apgriez košumkrūmus, bet ne agri ziedošos krūmus. Prīmulas, kas bijušas podiņos, var jau stādīt āra, kur zeme atlaidusies. Ābelēm vainaga veidošana ir svarīga ne tikai ražai, bet arī pret kaitēkļiem un slimībām. Jāatceras, ka zari, kas aug vertikāli gaisā, ražu nedos, tos visus vajag izgriezt. Nevajag baidīties izgriezt. Ražos tie zari, kas 45 un vairāk grādu leņķī. Jaunākiem kokiem zaros var iekārt smagumu, lai tas noliec zaru uz leju.

Zināmais nezināmajā
Tongas vulkāna izvirdums. Salu valstu seismiskā dzīve

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 10, 2022 44:57


Vulkāns, kas satricināja teju visu pasauli. Tongas vulkāna izvirdums kļuvis par lielāko izvirdumu pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Šī gada janvārī Tongas karalistē izvirda dusošs milzis, kas sūtīja triecienviļņus visai pasaulei, un tie bija gana spēcīgi, lai tos fiksētu arī pat Baltijā. Izvirduma rezultātā bez mājām palika gandrīz visi karalistes iedzīvotāji, gandrīz 100 tūkstoši iedzīvotāju.  Vulkāna izvirdums ir neatminama mīkla daudziem vulkanologiem, bet zinātnieki pamazām gabalu pa gabaliņam vāc kopā informāciju par to, kas izraisīja šo milzu eksploziju un kā tā ietekmējusi planētu. Skaidrojam, cik nozīmīgs bijis šis vulkāna izvirdums pasaules mērogā un kādas ilgtermiņa sekas tas radījis. Stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Eksotisko salu kukaiņu dzīve   jo specifiskāki dzīves apstākļi, piemēram, alas vai vulkāniskās salas, jo lielākas prasības pret apkārtējo vidi, bet lielākas prasības rada mazākas izredzes izdzīvot klimata pārmaiņu rezultātā, tā, runājot par salu kukaiņu dzīvi, atzīst entomologs, Londonas dabas vēstures muzeja speciālists un Latvijas entomoloģijas biedrības pārstāvis Dmitrijs Teļnovs. Salas bioloģijas kontekstā nav tikai sauszemes veidojumi, ko no visām pusēm apskalo ūdens, bet pastāv arī ekoloģiskās salas – tā ir vides apstākļu kopa jeb biotops, ko ieskauj citi biotopi. Tāpēc, ja runājam par kādām dzīvām radībām, kuras mīt uz salas, ir jāņem vērā arī šis ekoloģiskās salas aspekts, kas ir ļoti būtisks tās vai citas sugas izdzīvošanā, skaidro Dmitrijs Teļnovs. Runājot par ģeogrāfiskajām salām, tās aizņem aptuveni 7% no kopējās zemes virsmas, bet uz šīm ģeogrāfiskajām salām dzīvo vairāk nekā 20% no visas mūsu planētas bioloģiskās daudzveidības, taču vairāk nekā puse no šīm sugām ir apdraudēto sarakstā – maz vietas kur dzīvot, specifiskas prasības mītnes vietai un līdz ar to nav spēju piemēroties apstākļu maiņai. Dmitrijs Teļnovs kā piemēru min plakanu salu, kur ir viscaur vienāds biotops, un vulkānisko salu, kur dzīvotne mainās, sākot no siltas piekrastes līdz kalna virsotnei, kur valda migla, vēsums  un mitrums.    

Kā labāk dzīvot
Covid-19: kādas neiroloģiskās sekas organismā var raisīt vīruss

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Mar 3, 2022 48:23


Covid-19 dažādi ietekmē organismu. Skaidrojam, kādas neiroloģiskās sekas var atstāt vīrusa klātbūtne un tā darbība, kā pamanīt izmaiņas un kā visefektīvāk palīdzēt. Jautājumus par neiroloģiskajām problēmām saistībā ar Covid-19 uzdodam ekspertiem. "Neiroloģiskās sekas ir nervu sistēmas darbības traucējumi, kas ir saistībā ar Covid-19 infekciju, kas var būt vīrusa izraisīta, vai bieži vīrusa izraisītas auto imūnas reakcijas dēļ," skaidro Veselības centru apvienības neirologs Jānis Mednieks. Neiroloģiskie traucējumi saistībā ar centrālo nervu sistēmu var būt ožas un garšas traucējumi, garastāvokļa traucējumi, domāšanas traucējumi. Arī epileptiskas lēkmes ir saistītas ar galvas smadzeņu darbības traucējumu. Muguras smadzeņu iekaisums var būt. Var būt arī perifēro nervu bojājumi rokās vai kājās. "Izmaiņas var būt daudz un dažādas," vērtē Jānis Mednieks. Ir izmaiņas, kas attīstās uzreiz un saglabājās ilgu laiku, reakcijas, kas saistītas ar auto imūno reakciju, tās var sākties mēnesi pat vēlāk pēc vīrusa pārslimošanas. "Ja ir traucējumi akūtā slimības periodā un strauji mazinās, par tiem nebūtu jāsatraucas. Jāsatraucas ir par tiem traucējumiem, kas paliek, kad būtiskākie slimības simptomi ir mazinājušies," atzīst Jānis Mednieks. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas neirologs Sandis Kovaļovs atzīst, ka Covid-19 raisītās sekas bērniem ir līdzīgas kā pieaugušajiem: blaknes, kas ir akūtās saslimšanas laikā, blaknes, kas ir jau pēc izslimošanas. Bērni visbiežāk slimības laikā sūdzas par galvas sāpēm, muskuļu sāpēm, nespēku. Ja bērnam ir iepriekš bijusi kāda neiroloģiska saslimšana, bieži novēro tās saasināšanos. Piemēram, epilepsijas lēkmes. Akūtas saslimšanas laikā var parādīties krampji, tie var parādīties arī pēc vīrusa pārslimošanas. Pētījumi rāda, ka bieži cilvēkiem, kas pārslimojuši Covid-19, sūdzības par veselību parādās četras nedēļas pēc izslimošanas, tas ietver arī sūdzības par neiroloģiskām problēmām. Savukārt simptomi, kas liecina par vīrusa izraisītām auto imūnām reakcijām bērniem, var būt straujas izmaiņas uzvedībā, kad vecākiem šķiet, ka šodien tas ir pilnīgi cits bērns. Tāpat tie var būt krampji.

Zināmais nezināmajā
"Viltotie" ēdieni jeb izaicinājumi restorānu ēdienkartēs

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Feb 28, 2022 43:30


Ik pa laikam raidījumā pievēršamies arī ēdiena vēsturei. Ēšana tiešām ir būtiska dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai ikdienas nepieciešamība, bet svētki, statusa apliecinājums un tradīcijas. Skaidrojam, kāpēc reizēm pavārgrāmatās un līdz ar to mūsu ēdienkartē sastopami "viltojumi" - ēdieni, kas izklausās daudz smalkāk, nekā tie patiesībā ir. Kara laika, padomju gadu trūkuma un pat mūsdienu politisko embargo radītie izaicinājumi restorānu ēdienkartēs. Kāpēc bruņurupuču zupā nemaz nav bruņurupuču un kā sastāvdaļas viltoja trūkuma laikos, skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna. Zobu emalju varētu stiprināt īpaši materiāli Cilvēka zonu emalja visu mūžu ir pakļauta intensīvai slodzei, tā ar gadiem zaudē īpašo kristāla pārklājumu, kas padara zobu tik izturīgu. Nesens atklājums norāda, ka sintētiskā emalja ir spēcīgāka par dabisko, kas ir cilvēka organismā stiprākais kaulu materiāls. Vai šāds materiāls varētu mazināt zobu labošanas nepieciešamību? Jauna sintētiskā zobu emalja ir cietāka un stiprāka nekā dabiskā – ar šādu skaļu virsrakstu zinātniskas tehnoloģijas interneta vietnē tika ievietots raksts par to, kā, sadarbojoties ķiniešu  un amerikāņu zobārstniecības  speciālistiem, ir izdevies radīt  jaunu  zobu emaljas analogu, kas izstrādāts, lai precīzi atdarinātu bioloģisko zobu cietā mineralizētā ārējā slāņa sastāvu un struktūru. Speciālisti apgalvo,  ka jaunais materiāls demonstrē izcilas mehāniskās īpašības un esot daudz izturīgāks, salīdzinot par mūsu dabisko zobu emalju. Vai šī ir revolūcija zobu labošanā, to skaidrojam turpmākajās  minūtēs. Vispirms attālināti ierakstītā sarunā ar zobārsti Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes docenti un pētnieci Ilzi Maldupu runājam par to, no kā sastāv zobu emalja un kas ietekmē emaljas īpašības.

Kā labāk dzīvot
Skaidrojam jautājumus par ienākumu deklarācijas iesniegšanas kārtību

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Feb 23, 2022 47:06


Nav aiz kalniem 1. marts, kad Valsts ieņēmumu dienestā (VID) elektroniski sāks pieņemt gada ienākumu deklarācijas. Bet, kā katru gadu, iedzīvotājiem ir daudz neskaidrību gan par deklarācijas iesniegšanu, gan par to, kam deklarācijā būtu jābūt atspoguļotam. Neziņu kliedēt raidījumā Kā labāk dzīvot palīdz VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Zemgales nodaļas galvenā nodokļu inspektores Marija Plāne un Ilze Skudra. Atgādinām, ka nodokļu deklarācija jāiesniedz tiem, kas veikuši saimniecisko darbību, ir zemnieku saimniecības vai individuālā uzņēmuma īpašnieki; Cilvēki, kas guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki; Ir guvuši ar nodokļiem neapliekamus ienākumus, kas gadā pārsniedz 10000 eiro; Ir guvuši ienākumus, kas apliekami ar 10% nodokļu likmi; Tāpat jāiesniedz tiem, kuriem ir pienākums piemaksāt IIN saistībā ar progresīvās ienākumu likmes piemērošanu un saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu. Deklarācija jāiesniedz elektroniski.

Kā labāk dzīvot
Vai siltumsūkņi ir piemēroti daudzdzīvokļu mājām un lielām komercplatībām?

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Feb 14, 2022 46:21


Turpinām sarunu par siltumsūkņiem. Skaidrojam, vai siltumsūkņi ir piemēroti daudzdzīvokļu mājām un lielām komercplatībām. Par dažādām iespējām stāsta un padomus sniedz SIA „Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas” valdes priekšsēdētājs Valdis Šakars un Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns. Sazināmies ar zviedru firmas „Nibe” pārstāvis Stefanu Vestbergu.   Siltumsūkņi kā iespējama alternatīva citām apkures sistēmām  

Little Bits
#38 | Kas ir NFT?

Little Bits

Play Episode Listen Later Feb 4, 2022 47:46


Taisnības cīnītāji cenšas sodīt uzņēmumus par Google Analytics izmantošanu, Spotify demonstrē savas biznesa prioritātes, bet tikmēr NFT trakums pārņem kā digitālo, tā fizisko pasauli. Skaidrojam un diskutējam par šīm tēmām. Lasi arī mūsu blogu: littlebit.inspired.lv Music by benzoul / CC BY-SA

Diplomātiskās pusdienas
Norvēģijas Karaliste: labākā un laimīgākā valsts pasaulē

Diplomātiskās pusdienas

Play Episode Listen Later Dec 21, 2021 20:35


Ir dažas dienas pirms 2021. gada Ziemassvētkiem, un pasaules politika ir nemiera pilna. Tomēr raidījumā Diplomātiskās pusdienas runājam par ko nedaudz svētku noskaņai atbilstošāku – par sniegu un mieru. Tāpēc šoreiz par Norvēģijas Karalisti. Skaidrojam, kā Norvēģijai, kas slavena ar vikingiem un izciliem atklājējiem, ceļotājiem un jūrasbraucējiem, ir gājis ar miera sekmēšanu pasaulē un kas ir Norvēģijas veiksmes stāsta pamatā. Norvēģijas vēsture nav atdalāma no Ziemeļvalstu vēstures kopumā. Ne tikai norvēģiski runājošie var relatīvi veiksmīgi saprast dāņus un zviedrus, bet valstīm un tautām ir ļoti daudz kopējas vēstures. Un te nav runa tikai par vikingu laiku. Runa ir par Kalmāras savienību viduslaikos, lai konkurētu ar mums pazīstamo Hanzas līgu. Tāpat runa ir ari par Dānijas – Norvēģijas Karaļvalsti līdz 1814. gadam un Zviedrijas – Norvēģijas Apvienotās Karalisti līdz 1905. gadam. Tieši 20. gs. sākumā referenduma rezultātā Norvēģija ieguva pilnvērtīgu neatkarību. Līdz to nepazaudēja Otrā pasaules kara laikā, kad valstī iebruka Nacistiskās Vācijas karaspēks. Respektīvi, norvēģi pasludināja neitralitāti gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā. Ja pirmā laikā smagi cieta norvēģu kuģniecība, tad Otrā pasaules kara laikā Norvēģiju 1940. gadā okupēja nacistiskā Vācijā. Tas arī skaidro to, kādēļ Norvēģu valstsvīri 1949. gadā atteicās no neitralitātes un kļuva par vienu no NATO dibinātājvalstīm. Slavenais teiciens: “Gribi mieru, gatavojies karam,” norvēģu acīs kļuva burtisks. NATO gan nav uzbrukuma, bet gan aizsardzības alianse. NATO primārais uzdevums ir veicināt mieru un tādēļ nevar teikt, ka norvēģi, atsakoties no neitralitātes un izvēloties NATO pēkšņi būtu atgriezušies pie savām vikingu saknēm. Patiesībā gluži pretēji. Konfliktu risināšana dažādos pasaules reģionos, dalība miera uzturēšanas misijās un sarunu vešana starp karojošajām pusēm ir kļuvusi par daļu no Norvēģijas ārpolitikas un diplomātijas. Kas šo mazo ziemeļvalsti pamudināja šim pievērsties un kā tai ir veicies ar šo ārpolitikas vektoru, vaicājam Didzim Kļaviņam, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošajam pētniekam. Miera uzturēšana un daudzpusējā diplomātija ir būtiska daļa no Norvēģijas ārpolitiskās darbības un tagad jau arī norvēģu kultūras. Bet no miera uzturēšanas pie sociālekonomiskā miera atgriežoties, aplūkojam Norvēģijas ekonomisko situāciju. Un jāsāk ir citu lietu, ar ko Norvēģija ir pasaulē slavena – ka tā ir labākā un laimīgākā valsts uz planētas. Kopš 2009. gada nepārtraukti Norvēģija ir bijusi pirmajā vietā kā valsts ar visaugstāko cilvēka attīstības indeksu. Tas nozīmē, ka sociālekonomiskā drošība, izglītības iespējas, veselības sistēmas pakalpojumu plaša pieejamība, iedzīvotāju fiziskā un juridiskā drošība, kā arī daudzi citi aspekti ir padara Norvēģiju statistiski par labāko valsti.

Kultūras Rondo
Ne visas kultūras vietas Latvijā ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Dec 14, 2021 15:21


Man nevienu brīdi nebija jālūdz palīdzība – tā par divām  koncertzālēm Latvijā saka Kristiāna Bērziņa,  jauniete, kas pārvietojas ratiņkrēslā. Taču ne visas kultūras vietas ir tik pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kultūras notikumu pieejamība, līdzdalība un ierosinājumi cilvēkiem ratiņkrēslā ir mūsu šīsdienas tēma. Skaidrojam arī, kas būtu jāmaina attieksmē un vidē, lai cilvēki ar pārvietošanās grūtībām justos neatkarīgāki, piedaloties vai apmeklējot kultūras notikumus. Ar Diānu Ponaskovu, kura pārvietojas ratiņkrēslā, tiekamies Rīgā, Svētā Pētera baznīcā, kur viņa ieradusies uz  labdarības koncerta  „Nāc līdzās Ziemassvētkos” mēģinājumu. Diāna ir „Nāc līdzās” daudzkārtēja laureāte, taču šoreiz runājam  nevis par gaidāmo koncertu, bet par kultūras pieejamību  cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Arī Kristiāna Bērziņa no Aizputes  daudzus gadus piedalījusies labdarības koncertā  „Nāc līdzās Ziemassvētkos”, dzied fonda „Nāc līdzās” korī,  tagad uztur kārtībā fonda mājas lapu, un turpina studijas Rīgas Stradiņa universitātē, apgūstot Tiesību zinātnes. Zvanu Kristiānai, lai skaidrotu, kā ar  kultūras pieejamību Aizputē, arī viņa pārvietojas ratiņkrēslā. Fonda „Nāc līdzās” vadītāja  Sarma Freiberga šogad dažādos veidos uzrunājusi sabiedrību, lai uzlabotu cilvēku ar dažādiem traucējumiem  piekļuvi kultūrai gan rīkojusi starptautisku konferenci, gan seminārus muzeju darbiniekiem. Viņa raksturo kopējo  situāciju. Dažādi pētījumi apliecina, ka Latvijā kultūras iestādēs trūkst gan vides, gan satura pieejamības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Latvijā 30% muzeju nav vides pieejamības. Vasarā veikts  pētījums par kultūras namu pieejamību. Sarma Freiberga norāda, ka jāpievērš liela uzmanība sabiedrības izglītošanai  un informēšanai, taču nevis bukletu, bet gan sarunu un semināru veidā.   Patstāvība un neatkarība ir divas lietas, kas svarīgas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, arī Diānai Ponaskovai. Festivāla „Nāc līdzās Ziemassvētkos” dalībnieki iepazinuši  dažādas Latvijas koncertvietas, kas pārsteidzis, uzstājoties pašās jaunākajās koncertzālēs, raksturo Sarma Freiberga. Nobeigumā par kultūras nozīmi.  Darbošanās kultūrā, mākslā, visās radošajās aktivitātēs, pēc Sarmas Freibergas pārliecības, ir milzīga un nenovērtēta  loma.

Pievienotā vērtība
Eiropas Zaļais kurss: kā to ievieš uzņēmumi Latvijā un cik tas izmaksās patērētājiem

Pievienotā vērtība

Play Episode Listen Later Dec 6, 2021 18:55


Kamēr visapkārt  ir balts, pūkains un sniegots, raidījumā Pievienotā vērtība galvenie uzsvari būs zaļo krāsu. Skaidrojam, kā praktiski Latvijas uzņēmumi jau ievieš zemas emisijas risinājumus un kā plāno iekļauties Eiropas Zaļajā kursā. Interesējamies arī par grūti atbildamo jautājumu, bet visai pamatoto satraukumu šai kontekstā, cik tāds zaļais kurss maksās un vai nepasliktinās dzīves kvalitāti tiem, kas to nevar atļauties, tas ir sabiedrības nabadzīgākajai daļai.  Vēl ar investora acīm vērtējam uzņēmumu, kurš ir gan ilgtspējīgs, gan zaļš - Lietuvas biržā kotēto bioloģiskās pārtikas ražotāju „AUGA group”. Iet līdzi modei un būt pēc iespējas dabai draudzīgākam ir viens, bet jautājums, kas interesē tos, kuri apsver šī uzņēmuma akciju iegādi, vai ar to var arī ilgtspējīgi nopelnīt?

Radio Marija Latvija
Priestera katehēze | RML S07E026 | Grēksūdze | Pr. Pēteris Skudra | 08.10.2021

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 8, 2021 54:25


Atsaucoties uz vairāku klausītāju ieteikumiem, šodien katehēzē pievēršam uzmanību gandarīšanas sakramentam. Skaidrojam kas ir sakramenti vispār, kāpēc Dievs mums tos ir devis, kas ir grēksūdzes sakraments, kā Baznīca to saprot. Grēksūdzes sakramentu sauc arī par izlīgšanas, grēku nožēlas, piedošanas, gandarīšanas sakramentu. Runājam par to kā gatavoties šim sakramentam, kur to atrodam Svētajos rakstos, kā arī aicinām klausītājus dalīties ar savu pieredzi ar šo sakramentu.

run sv dievs bazn skaidrojam skudra priestera
Priestera katehēze
Priestera katehēze | RML S07E026 | Grēksūdze | Pr. Pēteris Skudra | 08.10.2021

Priestera katehēze

Play Episode Listen Later Oct 8, 2021 54:25


Atsaucoties uz vairāku klausītāju ieteikumiem, šodien katehēzē pievēršam uzmanību gandarīšanas sakramentam. Skaidrojam kas ir sakramenti vispār, kāpēc Dievs mums tos ir devis, kas ir grēksūdzes sakraments, kā Baznīca to saprot. Grēksūdzes sakramentu sauc arī par izlīgšanas, grēku nožēlas, piedošanas, gandarīšanas sakramentu. Runājam par to kā gatavoties šim sakramentam, kur to atrodam Svētajos rakstos, kā arī aicinām klausītājus dalīties ar savu pieredzi ar šo sakramentu.

run sv dievs bazn skaidrojam skudra priestera
Pievienotā vērtība
Ilgtspēja un Eiropas zaļais kurss - jēdzieni, ar kuriem būs jārēķinās arvien vairāk

Pievienotā vērtība

Play Episode Listen Later Sep 27, 2021 15:58


Makroekonomisks un arī kritisks skats uz Latvijas ekonomiku un tās ilgtspēju. Skaidrojam arī, kā pandēmijā veicas Igaunijas nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmuma „Pro Kapital Grupp”. Vai savas naudas ieguldīšana tā akcijās ir prātīgs lēmums? Ilgtspēja, Eiropas zaļais kurss - ir vārdu savienojumi, kurus dzirdēsim aiz vien biežāk, un tādās vai citādās izpausmēs tie ietekmēs un mainīs mūsu dzīvi. Bet, vai tas būs uz labu vai tieši pretēji – lielā mērā atkarīgs no mums pašiem, gan individuālā, gan valstiskā līmenī – šāds ir secinājums pēc Latvijas Bankas gadskārtējās konferences par ilgtspējīgu ekonomiku pārmaiņu laikos. Raugoties uz Eiropas zaļajām ambīcijām līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, varētu šķist – slikti viņiem tajā rūpnieciskajā Eiropā, mēs jau tā esam zaļākā valsts pasaulē. Saeimas deputāte Krista Baumane norāda, ka tas ir mīts par Latviju kā zaļāko vai otru zaļāko valsti pasaule. Viņa ir uzskatāms piemērs retorikai, ko dzirdēsim aiz vien biežāk arī no Latvijas politiķiem, ne velti nulle kā notikušajās Vācijas parlamenta vēlēšanās labi panākumi Zaļajai partijai. Viens, protams, ir skaisti un zaļi runāt, otrs - darīt. Latvijā gan sabiedrībā, gan starp ierēdņiem un politiķiem joprojām nav izpratnes par to, ka klimata izaicinājumi un Eiropas ambīcijas ir liekamas vienā laivā un airējamas kopā.  Latvijas Banka ir apņēmusies ar saviem pētījumiem un padomiem palīdzēt politikas veidotājiem, protams, ja tie vispār gribēs klausīties. Un ir skaidrs, ka zaļais kurss nenozīmē tikai eiropas naudu zaļām idejām, "Rail Baltica" un elektroauto subsīdijām, būs arī grūtības un gadiem krātas problēmas, kas prasa risinājumu. Iespējams, kādā brīdī būs jāpadzīvo ar mazāku labklājības līmeni nekā esam pieraduši, brīdina Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks. Atsevišķām nozarēm vairs nebūs perspektīvas, bet citām būs jāmainās. Piemēram Latvijas kokrūpniecībai, kura dod vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta un veido 20% no visa preču eksporta. Psiholoģiski gan ir skaidrs, ka cilvēkiem ir grūti mainīties un sākt dzīvot citādi, it īpaši, ja aptuveni puse sabiedrības Latvjā klimata izaicinājumus neuzskata par aktuālu problēmu un diez vai to mainīs kaismīgu politiķu vai ekonomikas ekspertu runas. Cita lieta, ja sāk runāt nauda. Tā jau ir realitāte, ka arī Latvijā bankas dabai nedraudzīgiem uzņēmumiem sāk prasīt, kā tie kļūs zaļāki? Par to Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklei Kristīnei Černajai-Mežmalei sūdzējies kāds uzņēmējs. Tas nav tikai tāds zaļo ideju pārliecības jautājums no banku puses, pat ja tās skaisti "runā zaļi", ir skaidrs kāds zaļums tās pārsvarā interesē - un šajā jomā piesārņojošās nozares, uzņēmumi, kuri nav gatavi mainīties, bankai nozīmē papildu risku un zaudētu naudu, ja tie jaunajā ekonomikā vairs nespēs izdzīvot, bankrotēs un neatdos parādus. Šādi uzņēmumi neizbēgami būs, prognozē Latvijas Banka ar cerību, ka to īpašnieki laikus pagūs savu kapitālu pārvirzīt uz ilgtspējīgu uzņēmējdarbību. Ir daudz jaunu iespēju, biznesu, par kuriem vēl nemaz neiedomājamies un nesaprotam, saka Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks. Pat ja zaļajās idejās netaps Latvijas "nokia", ja mēs šoreiz vienkārši nenogulētu iespējas, kā esam darījuši līdz šim, bet kaut vai darītu to, ko citi jau dara, piemēram, savāktu un pārstrādātu atkritumu s- Latvijas labklājība pieaugtu. 

Pievienotā vērtība
Rīgas pievilcība investoru acīs

Pievienotā vērtība

Play Episode Listen Later Sep 6, 2021 15:26


Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par Rīgas pievilcību investoriem un par to, vai Rīga ir vilinošāka par Latviju kopumā. Uzreiz varam arī atklāt, Rīga ir pievilcīgāka nekā Latvija kopumā inverstoru acīs. Bet noslēgumā ielūkojamies kādā no Baltijas biržas jaunpienācējiem - uzņēmumā "Elmo rent." Šis uzņēmums piedāvā transportlīdzekļu koplietošanas pakalpojumus. Skaidrojam, cik interesantas šīs akcijas ir saistošas. Rīga ir 35. investoriem un investīcijām pievilcīgākā pilsēta Eiropā, aplēsis “EY”. ‘So vietu Latvijas galvaspilsēta dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu, bet pati pievilcīgākā vieta Eiropā ir Londona, pat par spīti "brexit". Bet, vai 35. vieta ir labi un ko varam darīt nākotnē - uz sarunu aicinājām "EY" Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītāju Baltijas valstīs Guntaru Krolu. Visu interviju var noklausīties šeit. Vispirms labās ziņas - 69% no tiem, kas jau investējuši Latvijā vai apsver to darīt nākamajos gados, veiks vai nu papildu investīcijas vai plāno realizēt pirmo investīciju projektu. Bet - ne visa nākotne ir tik rožaina.

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Kustības #esiLV mērķi un darbība. Diskutējam arī par šķēršļiem sadarbībā ar Latviju

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Jul 12, 2021 43:45


Sadarbojoties ieguldīt Latvijā – tas ir viens no diasporas uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku kustības #esiLV mērķiem. Par #esiLV jeb biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” kopdarbības virzieniem ar Latvijas partneriem un projekta tālāko attīstību pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Skaidrojam arī, kā veiksmīgāk risināt dažadus administratīvos šķeršļus, kas jāpārvar, sadarbojoties disporai ar Latviju. Par šo tematu diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras vecākā vecākā projektu vadītāja diasporas jautājumos Arta Krūze, Lielbritānijas latviešu uzņēmēju kluba vadītāja Edīte Brauela, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns un Valmieras Attīstības aģentūras pārstāve Līga Vecā.  

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Ceļošanas iespējas no 1. jūlija: kādi dokumenti nepieciešami un kādi ir valstu nosacījumi

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Jun 28, 2021 45:06


Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, kādi dokumenti nepieciešami, lai ceļotu pa Eiropu un kā atbildīgās iestādes interpretē to, kas ceļotājiem no trešajām valstīm jāuzrāda, ierodoties Latvijā. Skaidrojam arī, kam ir pieejama Eiropas digitālā Covid-19 sertifikāta vārteja un kā izsekot katras valsts papildus nosacījumiem? Raidījuma viesi - NVD projektu vadītāja Diāna Nagle, Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš, LTV korespondente Lielbritānijā Ilze Kalve un portāla baltic-ireland.ie redaktore Inguna Mieze.

Pievienotā vērtība
Akciju tirgus eksperimenta sezonas noslēgums: Kuram labāk veicies biržā

Pievienotā vērtība

Play Episode Listen Later Jun 21, 2021 28:34


Raidījuma Pievienotā vērtība speciālizlaidums un arī šīs sezonas noslēdzošais raidījums. Skaidrojam, kuram no mums ir labāk veicies biržā mūsu akciju tirgus eksperimentā un kādas kopumā ir tendences Baltijas akciju tirgū. Raidījuma vadītāju pirmos soļus biržā pieskatīja un analizē ieguldījumu eksperts Kaspars Peisenieks. Pagājušā gada novembrī nolēmām veikt nelielu eksperimentu - uzsākt savus praktiskos soļus Baltijas akciju tirgū. Ar salīdzinoši pieticīgu budžetu - katram 300 eiro starta kapitāls, no pašu maka nācis, ar sabiedrisko mediju naudu neriskējām. Sākām veidot savus akciju portfeļus pēc katra saprašanas - vienīgi uzreiz sadalījām ietekmes sfēras - abi drīkstam ieguldīt Latvijas uzņēmumos, bet Igaunija ekskluzīvi Jānim, attiecīgi Lietuva - Rudītei.  Un vēl eksperts Kaspars, pirmo reizi apskatot mūsu portfeļus, profesionāli priecājās, bija eleganti redzamas iesācēju tipiskākās kļūdas, piemēram, gan Jānis, gan Rudīte bija nopirkuši tādu uzņēmumu akcijas, kuri tūlīt pametīs biržu un Rudītes gadījumā zaudējumi jau startā bija neizbēgami. Par laimi visai niecīgi! Jānis bija sapircis kaut ko - pats nezin' ko. Jā, sākotnēji tās proporcijas un riska sadalījums nebija diez ko veselīgs, bet abi savus portfeļus pēc veselīgās kritikas pielabojām. Bet pirms mēs tiekam līdz rezultātiem, un kurš tad no mums ir izrādījies veiksmīgāks vai prasmīgāks - jāsaprot vide, kurā darbojāmies. No Kaspara Peisenieka Baltijas akciju tirgus sezonas raksturojuma noprotams, ka esam ielekuši un mācījušies peldēt visai neprognozējamos, bet vienlaikus labvēlīgas straumes ūdeņos. Un tas redzams arī mūsu abu akciju portfeļos. Piebildīšu, ka mēs saviem ieguldījumiem izvēlējāmies banku, kura vienīgā Latvijā piedāvāja Baltijas biržas akcijas tirgot un turēt bez komisijas maksām. Par to mums nebija jāsatraucas, bet pirms veikt ieguldījumus šos aspektus noteikti vajag noskaidrot. Bet kā tad mums gāja? Jāņa portfelis bija veidots vairāk ar domu par tām nozarēm, kuras atkopjoties pēc pandēmijas varētu piedzīvot izaugsmi, savukārt Rudītes doma bija - ieguldīt tajos biznesos, kuri pat ierobežojumu laikā tāpat būs gana pieprasīti. Atskatoties uz sezonu, ja Jānim portfelis bija tāda savā ziņā komfortabla kuģošana, skatoties, kā lēnām viss aug un attīstās, tad Rudītei gāja kā pa celmiem - tad straujš izrāviens, tad kritums, tad mīņāšanās uz vietas un burtiski pēdējās divās nedēļās atkal straujš lēciens. Apkopojot kopējo bilanci, jāteic, sanāk burtiski fotofinišs.  Un kā bieži naudas lietās uzvarētāju nosakot, viss atkarīgs no tā, kā rēķina - ja skatāmies pēc tā, kura akciju vērtība ir augusi straujāk, tad burtiski pēdējā nedēļā Rudītei izdevās Jāni apsteigt. Jāņa kopējā nopirkto akciju vērtība ir 426,82 centi, kas ir 42,59% pieaugums, bet Rudītei ir gandrīz par 8 eiro vairāk - 433,72 centi jeb 43,66% plusā. Tik ir viena nianse, Jānim klāt nāk arī vēl nopelnītās dividendes un pāris nekur neieguldīti eiro.  Galu galā ar kopējo portfeļa vērtību 440,44 eiro pret 434,49 eiro par pirmās sezonas uzvarētāju ir tas gods sveikt Jāni! Finansiāli veiksmīgu jums vasaru un tiksimies jau nākamajā sezonā tuvāk septembrim.  

ORTO talks
Kristāli, kas posta locītavas - podagra

ORTO talks

Play Episode Listen Later Feb 3, 2021 33:38


Jaunajā audiosarunas sērijā runājam par podagru – vienu no izpētītākajām un izārstējamām (artrīta formām) reimatoloģiskām saslimšanām. Sākam ar simptomiem. Turpinām ar analīzēm, kas jāveic. Vērtējam, vai paaugstināta urīnskābes koncentrācija  vienmēr liecina par podagru. Pievēršamies speciālistiem, pie kuriem meklēt palīdzību. Apskatām ēdienkarti un zāles. Arī jaunās paaudzes. Skaidrojam, kādēļ podagras lēkmes turpinās, lietojot medikamentus un kādēļ šis periods jāiztur. Runājam arī par to, kas notiek, ja podagru atstāj neārstētu. Kā arī to, vai un kāpēc podagras slimnieki ir vairāk pasargāti no neiroloģiskām saslimšanām, piemēram, demences.Saruna ar dr. med. Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģi.

Ceļš uz Emmausu
Ceļš uz Emmausu | RML S06E18 | Izceļošanas grāmata | Māc. Ģirts Rozens | Pr. Pēteris Skudra | 21.01.2021

Ceļš uz Emmausu

Play Episode Listen Later Jan 21, 2021 52:24


Ceļš uz Emmausu Raidījuma vadītājs: Pr. Pēteris Skudra Dodoties uz Emmausu, Jēzus mācekļiem skaidroja Svētos Rakstus un atklāja, ka tie visi runā par Viņu. Tad nu arī mēs, RML lasām Dieva Vārdu, to iepazīstam tuvāk un cenšamies tajā atklāt Jēzu, kurš turpina runāt uz mums. Šajā raidījumā lasām Svētos Rakstus kopā ar dažādu konfesiju pārstāvjiem, lai iepazītu arī citu kristiešu izpratni par Dievu, Viņa svēto Vārdu un Baznīcu. Kopā ar adventistu mācītāju Ģirtu Rozneru lasām Izceļošanas grāmatas 13. nodaļas 17. - 22. pantu. Skaidrojam kāpēc Dievs neved tautu pa taisnāko ceļu, no kurienes jūdi ņēma ieročus, kā arī kas tas ir par uguns stabu, kas pavada jūdus viņu ceļā uz apsolīto zemi

Kultūras Rondo
Dejas balvas nominanti: Skatuviskās tautas dejas, iestudējumi bērniem un jauniešiem

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Jan 14, 2021 11:03


Turpinot par Dejas balvu, šodien iepazīstinām ar kategoriju „Skatuviskās tautas dejas iestudējums vai notikums”, kā arī plašāk par kategoriju, kas ir šīs Dejas balvas jaunums, proti, „Dejas iestudējumi bērniem un jauniešiem”. Skaidrojam, kāpēc tā ir tik svarīga. Deju ansambļa „Daiļrade” horeogrāfiskais latviešu skatuviskās dejas vedību uzvedums „Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim”, horeogrāfi Lilija Lipora un Ilmārs Dreļs, pirmo reizi tika rādīts Siguldas pilsdrupu estrādē 2019.gada jūlijā Starptautiskā tautas deju festivālā „Sudmaliņas” un nu nominēts Dejas balvai. Kāda situācija tautas dejā, cik plašs piedāvājums skatuviskajā tautas dejā, skaidroju, zvanot Dejas balvas žūrijas pārstāvei, Skatuviskās tautas dejas ekspertei Guntai Skujai. No niecīgā piedāvājuma Dejas balvai izraudzīti trīs iestudējumi vai notikumi. Jau minētais uzvedums „Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim”, sajūtu kastīte „Līgo gadalaiki”, producents un idejas autors Jānis Purviņš, un „Saules zīmē rotāties”, producente, horeogrāfe un dejotāja Dagmāra Bārbale. Par nomināciju „Dejas iestudējums bērniem un jauniešiem” gandarīta arī Dejas žūrijas priekšsēdētāja un Rīgas Baleta skolas vadītāja Agnese Andersone. Šajā nominācijā izvirzīti pieci darbi. „Kad zeme zūd zem kājām” (Veizāna deju skola), „PusOtrs” Valmieras Vasaras teātra festivāls, Kristīne Kutuzova un 2K Publishing, „Stāsts par Klāru un Riekstkodi” producents “Dance Academy “ un „Tuvumā”, deju grupa „Buras” un Edīte Ābeltiņa.

Pievienotā vērtība
Aizvadītais gads ekonomikā: Dažiem maciņi kļuvuši biezāki, citiem tomēr - plānāki

Pievienotā vērtība

Play Episode Listen Later Jan 4, 2021 16:05


Jauno gadu raidījumā Pievienotā vērtība iesākam atskatoties uz to, kāds ir bijis vecais gads un ko sagaidām no jaunā un galvenokārt to darām, ielūkojoties maciņos – cik daudziem tie kļuvuši biezāki, kam tomēr plānāki. Tāpat kā pērn, arī šogad turpināsim iepazīt uzņēmumus, kuru akcijas tirgo biržā. Un šodien būs stāsts par aizgājēju – pandēmijas laiku nepārdzīvos uzņēmums „Kurzemes atslēga 1” – īpašnieki to likvidēs. Skaidrojam, vai šādos gadījumos iespējams arī nopelnīt un kas notiek ar akcionāru naudu. Aizvadītais gads, maigi sakot, nebija vienkāršs un arī jaunais nekādus tūlītējus uzlabojumus nesola. Noteikti kāds vēl atceras, ka ekonomisti, sagaidot 2020. gadu, bija optimistiski - prognozēja algu pieaugumu un ekonomikas izaugsmi, bet Covid-19 visas šīs prognozes un cerības ātri vien ievietoja vēstures mēslainē un ekonomisti jau sacentās pesimismā. Galu galā, mīnusi ir, bet ne tik traki un, ja raugāmies uz to, kā ir auguši ienākumi – jāsecina, ka vidējā darba alga Latvijā turpināja augt arī pērn.

Zināmais nezināmajā
Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Oct 15, 2020 41:11


Turpināim iepazīstināt ar pētījumiem un zinātniekiem, kas pavisam nesen izpelnījušies Nobela komisijas augstāko novērtējumu un ieguvuši prestižo Nobela prēmiju. Tāpēc ķīmija un DNS pētījumi raidījuma Zināmais nezinamajā uzmanības lokā. Šogad Nobela prēmija ķīmijā piešķirta franču zinātniecei Emanuelai Šarpentjē un viņas kolēģei no ASV Dženiferai Dudnai par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, kas pazīstama kā "CRISPR-Cas9" jeb DNS "šķēres". Ko šis atklājums nozīmē, kāda ir bijusi tā nozīme zinātnes attīstībā un vai šīs "šķēres" izmanto arī Latvijā, skaidro Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors, molekulārās bioloģijas profesors Latvijas Universitātē Jānis Kloviņš. Uz šī gada Nobela prēmiju ķīmijā attiecināmais atklājums bijis sens zinātnieku sapnis, un aizmetņi sapņa realizācijai veidojušies vēl pagājušā gadsimta 80. gados. Skaidrojam, kādos veidos vispār iespējams rediģēt organismu ģenētisko materiālu un vai pasaules zinātniskās norises atbalsojas arī Latvijas pētniecībā. Par genoma rediģēšanas iespējām un to, kas šajā sakarā tiek veikts Latvijas zinātnieku lokā, stāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kā arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ģenētiski modificēto organismu paneļa eksperts Nils Rostoks. Nils Rostoks atzīst, ka genoma jeb gēnu rediģēšana patiešām bija sapnis, lai veiktu kādas genoma izmaiņas. Rediģēšanu var izdarīt ar dažādām metodēm, tostarp ar 2020. gada Nobela prēmiju ķīmijā saistīto CRISPR-Cas sistēmu. Pirms nododamies tālākajam stāstam, vērtīgi paturēt prātā jēdzienus “nukleotīds” un “nukleāze”. Ar nukleotīdu saprotam nukleīnskābju, proti, DNS un RNS elementārposmu, kas daudzkārt atkārtojas un veido polimērus, savukārt nukleāzes būtu specifiski proteīni jeb enzīmi, kas šķeļ DNS. Pirmie eksperimenti ar genoma rediģēšanu bija pavisam vienkārši, tos uzsāka ap 2012./2013. gadu, un drīz rediģēšanu sāka veikt augu, dzīvnieku un cilvēku audu kultūru pētījumos. Tagad metode uzskatāma par izmantojamu gēnu terapijā pieaugušam cilvēkam ģenētisku saslimšanu gadījumā, tiesa gan ne tuvāko gadu laikā, bet gan 20-30 gadu laikā, kad būs izvērtēti visi riski. Bet augu selekcijā šī metode jau tiek plaši izmantota.  

Piespēle
Bobslejisti trenējas jaunajai sezonai. Latvieši spēlē basketbolu arī Minskā

Piespēle

Play Episode Listen Later Oct 4, 2020 30:28


Sporta raidījumā Piespēle šoreiz dodamies uz Siguldu, kur jaunajai sezonai sparīgi trenējas Latvijas bobsleja izlase. Skaidrojam, cik lielu pienesumu komandai devušas jauno stūmēju atlase, kā arī interesējamies par potenciālo plānu Pasaules kausa sezonai. Vēl sazināmies ar trim latviešiem šobrīd protestu pārņemtajā Minskā. Turienes basketbola kluba "Cmoki" treneru pulkā ir Edmunds Valeiko, bet komandā spēlē Klāvs Čavars un Toms Leimanis. Saruna ar latviešu trio gan par sadzīvi, gan basketbola līmenī Baltkrievijā.

Pievienotā vērtība
Svārstības akciju tirgos pandēmijas laikā ietekmē cilvēku rīcību ar pensiju uzkrājumiem

Pievienotā vērtība

Play Episode Listen Later Jun 15, 2020 15:57


Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam, kas pandēmijas laikā noticis pensiju fondos, jo visai dramatiskās akciju tirgu svārstības pavasarī biedēja ne vienu vien pensijas kapitāla krājēju. Un arī, pirms doties vasaras brīvdienās, apzinām, kāds iekšzemes kopprodukta kritums tiek prognozēts šogad. Skaidrojam arī, kas ekspertiem vieš optimismu, kas biedē un uz kādiem rādītājiem jāskatās, lai mēģinātu saprast, kas ekonomikā notiks tālāk. Vienā no pirmajiem raidījumiem runājām par pensiju fondiem un akciju tirgu – respektīvi – akciju tirgus atradās teju brīvā lidojumā lejup un līdzi rāva pensiju uzkrājumus. Toreiz runājām, ka tirgus svārstības notiek un svarīgi ir saglabāt vēsu prātu. Nu ir pagājis laiks un varam jau sākt vērtēt, kādi ir bijuši šī gada pirmie mēneši? “Aizvadītais gads bija ļoti labs, atkal bija viens izcils finanšu gads. Gada sākums bija cerīgs, bet atnākot pandēmijai, rezultāti strauji kritās,” atzīst Kristīne Lomanovska " SEB Life and Pension" valdes locekle un ilgtermiņa uzkrājumu eksperte. “Martā piedzīvojām īpaši strauju kritumu, aprīlis arī slikts, maijā nedaudz labāk. Ja šobrīd skatāmies gada griezumā, atkarībā no plāniem ir ap nulli, sešu mēnešu griezumā – arvien mīnusi. Bet tas tikai raksturo, kā darbojas finanšu tirgi, nevaram prognozēt, kas būs nākotnē.” Tam, ka pēc lielajiem mīnusiem akciju tirgos parādījušies plusi piekrīt Pēteris Stepiņš, “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs. Varbūt brīžiem pat pārāk optimistiski plusi. “Es pat teiktu, ka finanšu tirgi ir pārāk optimistiski un aizskrējuši tālāk, nekā dzīves realitāte to diktētu, Amerikā tirgi pirms dažām dienām bija turpat, kur gada sākumā. Pēc tam gan sekojis kritums,” skaidro Stepiņš. Bet kā uz šiem akciju tirgus amerikāņu kalniņiem reaģējuši pensiju kapitāla īpašnieki Latvijā? Īsā atbilde - varēja būt sliktāk. “Tieši pandēmijas epicentrā plānu maiņas bija salīdzinoši mazākas nekā iepriekš. Tas ir ļoti labi un loģiski, jo krīzes brīdī nevajag mainīt. Gada sākumā bija aktīvas plānu maiņas. Un tas bija pareizais brīdis pārvērtēt,” norāda Lomanovska. Mazliet citi novērojumi par Latvijas iedzīvotāju uzvedību ir “Swedbank”. Martā, piemēram, dažos 3.līmeņa pensiju plānos varēja redzēt, ka cilvēki izņem uzkrājumus. Bet 2.līmeņa pensiju plānu maiņas, lai gan augušas, tomēr pieaugums nav dramatisks.

Piespēle
Peldētāji trenējas Rēzeknē. Skaidrojam Covid-19 sakarā turpmāk noteiktos ierobežojumus

Piespēle

Play Episode Listen Later Jun 14, 2020 30:03


Raidījumā Piespēle papeldēsim atklātajā baseinā Rēzeknē, kad ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus, izlases peldētājiem tika sarīkota treniņnometne. Uzklausām treneri Germanu Jakubovski un vienu no Latvijas vadošajiem un peldētājiem Emīlu Poni. Būs arī ekspertu viedokļi par Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Peldēšanas federācijas vadītājam Aivaram Platonovam radušies jautājumi par noteikumos iekļauto punktu pielietošanu dažādās situācijās. Federācija izsūtījusi vēstuli atbildīgajām ministrijām ar lūgumu skaidrot noteikumos iekļauto punktu pielietošanu dažādās situācijās, piemēram, federācija aicina svītrot noteikumu 18.punktu, kas nosaka peldbaseiniem paaugstinātas telpu platības prasības uz vienu apmeklētāju. Viņuprāt, tas padara tikpat kā neiespējamu peldēšanas sacensību rīkošanu un aicina noteikt visiem sporta veidiem vienādas prasības. Noteikumos ietvertās normas plašāk skaidro Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane. Viedokli izsaka Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs.

Zināmais nezināmajā
Daces Dzenovskas monogrāfija par politiskā liberālisma praksi Latvijā ieguvusi apbalvojumu

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 14, 2020 44:40


Antropoloģes un Oksfordas Universitātes asociētās profesores Daces Dzenovskas monogrāfija “Eiropeiskuma skola: iecietība un citas politiskā liberālisma mācības Latvijā” (School of Europeanness: Tolerance and Other Lessons in Political Liberalism in Latvia), kuru 2018. gadā publicējusi Kornela Universitātes izdevniecība, nule kā saņēmusi nozīmīgu novērtējumu - tā ieguvusi Baltijas studiju veicināšanas asociācijas galveno balvu. Par īpašu atzinību izpelnījušos grāmatu un citām pētnieces akadēmiskajām interesēm attālināti runājam raidījumā Zināmais nezināmajā ar Daci Dzenovsku. Skaidrojam, kā tas ir pētīt Austrumeiropu, strādājot un dzīvojot Lielbritānijā. "Grāmatas mērķis ir parādīt, kas ir liberālisms pēc aukstā kara mūsdienu vēsturiskajā kontekstā, kā tas izskatās, no kādām praksēm sastāv praktiski eksistējošais liberālisms. Secinājums, ka tas kā vēsturisks veidojums ir sava veida ideoloģija, kas pieprasa, lai cilvēki radikāli maina savu izpratni par indivīdu, tā attiecībām ar līdzcilvēkiem, kolektīvu," atklāj Dzenovska. "Piemēram, grāmatā ir nodaļa par valodu, kas apskata valodas ideoloģiju šajā sakarā. Ja iecietības veicinātāji strādāja ar valodas ideoloģiju un uzskatīja, ka vārdi rada pasauli, ne to reprezentē. Tie, kas nepiekrita viņu uzskatiem, atzina, ka valoda vienkārši izsaka vai reprezentē pasauli. Mēģināju skatīties, kas lietām ir apakšā, no kā tās sastāv," turpina pētniece. Dzenovska par atgādina par debatēm, ko savulaik raisīja vārds žīds, vai tas, lietots sabiedriskā telpā, ievaino cilvēku.  "Tas, ka vārds ievaino ir specifiska veida valodas ideoloģija, kas ir atšķirīga no tās, ka valoda vienkārši izsaka to, kas jau ir," norāda Dzenovska. Viņas vēlme pētījumā bijusi dziļi skatīties uz pamatpieņēmumiem, kas ir pamatā tam, ko uzskatām par liberālismu, vai tam, ko uzskatām par nacionālismu. "Gribējās aicināt sabiedrību padomāt, faktiski kritiski distancēties no politiskajām debatēm, lai palūkotos, par ko ir strīds. Kā mēs sevi pārveidojam kā cilvēki, kā sabiedrība, lai pievērstos vienam vai otram virzienam," norāda Dzenovska. Literatūru var pētīt arī no gastropoētiskā aspekta Pasakās, romānos un citos literāros darbos varoņi ne tikai risina dažādus jautājumus, bet arī mielojas ar gardiem ēdieniem un dzērieniem. Tāpēc nav pārsteigums, ja kādu īpašu zupu vai cepeti saistām ar izlasītu grāmatu. Šie ir daži no aspektiem, kurus aplūko gastropoētika, taču gastropoētikas pētījumi var sniegt arī krietni plašāku informāciju gan par nacionālās identitātes veidošanos, gan sociālām problēmām sabiedrībā. Par riekstu gaņģiem un mandeļu gaņģiem stāstīts latviešu rakstnieka Kārļa Skalbes pasakā „Kaķīša dzirnavas”, kas tapusi 20. gadsimta sākumā. Vai Kārlis Skalbe un viņa laikabiedri rada iespēju mieloties ar riekstiem un mandelēm? Rast atbildi šim jautājumam būtu detektīva cienīgs darbs, taču zināms ir tas, ka literatūru var pētīt gastropoētiskā aspektā, priekšplānā izvirzot tieši gastronomiju un ēdienu. 13 pētnieki no vairākām Latvijas un citu Eiropas valstu augstskolām uzsākuši projektu, kura ietvaros paredzēts ne vien pētīt literāros darbos atspoguļoto ēdiena dimensiju, bet arī analizēt, ko šis ēdiens stāsta par Latvijas iedzīvotāju nacionālo identitāti. Gastropoētiku un pētnieku ieceri plašāk skaidro projekta galvenā izpildītāja, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece Astra Spalvēna. "Gastropoētika ir viens no literatūras pētniecības veidiem, kas pēta ēdienu esamības veidus literāros tekstos, kā mēs redzam ēdienu gan literatūrā, gan pavārgrāmatās. Jāņem vērā arī  tas, ka ar ēdienu saprotam dažādu parādību kopumu, gan ēdiens un dzēriens, gan ēšana, gan ēdiena pagatavošana, pasniegšana, ēdienreizes. Ēdiens kā pārsedzošs termins," skaidro Astra Spalvēna. "Tekstu klāsts ir plašs, bet nav daudz literāru tekstu par ēdienu. Dzejā reti kad par ēdienu ir runa, tajos gadījumos, kad tā ir, tas patiešām kļūst interesanti," norāda pētniece. Protams, ka ēdienus literatūrā varētu analizēt arī no sociālantropoloģiskā viedokļa, piemēram, vai riekstus un mandeles savā ikdienā mēs saistām ar pārticību, jo riekstu un mandeļu gaņģi Kārļa Skalbes „Kaķīša dzirnavās” stāsta par turību un labu dzīvi. Vai, piemēram, moments no Marsela Prusta romānu cikla „Zudušo laiku meklējot” par madlēnas cepumiņiem rosina arī mums tos pagaršot. Astra Spalvēna min, ka kopā ar pētnieku komandu ir vērts arī padomāt, kā konkrētā projekta rezultāti varētu radīt sociālu ietekmi ilgtermiņā. Projekta galarezultāts būs kolektīva monogrāfija, un tuvāko trīs gadu laikā gan Latvijas Universitātes mājas lapā, gan sociālo tīklu platformās noteikti vēl uzzināsim par pētnieku atziņām gastropoētikā.  

Zināmais nezināmajā
Jaunās kukaiņu sugas: vēl ir daudz iespēju jaunatklājumiem

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 12, 2020 40:29


Šis pavasaris vismaz kukaiņu pētniekiem Latvijā sācies ražīgi. Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns jau paguvis atrast vairākas vēl līdz šim Latvijā nereģistrētas blakšu sugas un arī Eiropā mazāko vaboli - spalvspārnīti. Ko jaunie atklājumi nozīmē un vai tie norāda uz izmaiņām Latvijas vidē un dabā? Skaidrojam, kādi ir mūsu kukaiņu pasaules jaunpienācēji un meklējam atbildes uz jautājumu, kāpēc, atšķirībā, piemēram, no augiem, kukaiņu pasaulē vēl daudz iespēju jaunatklājumiem. Stāsta Latvijas Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns (attēlā). Latvijā arvien vairāk savvaļā pieaug brūno lāču skaits Pēdējo nedēļu laikā savvaļā arvien vairāk manīti brūnie lāči. To sekmējis arī fakts, ka pašizolācijas laikā cilvēki vairāk uzturas pie dabas un lāčus var biežāk novērot. Tomēr lāču skaita pieaugums sācies jau iepriekšējos gados, un šobrīd gan ar novērošanas kameru, gan laboratorisku izmeklējumu palīdzību pētnieki ieguvuši gana precīzu informāciju par Latvijā sastopamo lāču skaitu. Kā notiek lāču uzskaite un ko par lāčiem Latvijā zinātnieki vēl cenšas saprast, skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš. Ierakstā var dzīrdēt, kā rēc brūnais lācis, un zoologs Jānis Ozoliņš norāda, ka viņam līdz šim nav nācies mežā sastapties ar lielo ķepaini, bet ļoti to vēlētos. Skaidrs ir tas, ka Latvijā lāči ir, un to skaits pieaudzis gan pēdējo nedēļu, gan pēdējo gadu laikā. Kāpēc tā un kur tad lāci Latvijā var sastapt?

Zināmais nezināmajā
Ķermenis dīkstāves periodā: kā fizisko aktivitāšu trūkums ietekmē veselību

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Apr 6, 2020 42:56


Ārkārtas stāvoklis ir izaicinājums kā sportistiem, tā arī ikvienam, kurš ikdienā strādā pie tā, lai būtu labā fiziskā formā. Šobrīd iespējas nodarboties ar sportu ir ierobežotas. Skaidrojam, kas notiek ar ķermeni šādā dīkstāves periodā? Kā fizisko aktivitāšu trūkums ietekmē vispārējo veselību, cik ātri labi uzkrātais "kapitāls" pazūd un ko varam darīt, lai situāciju stabilizētu, analizē  Latvijas Olimpiskās vienības ārstu Jāni Kaupi un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta laboratorijas vadītāju Edgaru Bernānu. Ieteikumi produktu izvēlei, vairāk laika pavadot mājās Jau labu laiku tiek runāts, ka ārkārtas situācijas radītie apstākļi ir arī izaicinājums mūsu ēdienkartei un ēšanas paradumiem kopumā. Vieni sākuši rūpīgāk plānot produktu iegādi un ķērušies klāt veselīgām maltītēm mājas apstākļos. Citiem turpretim jādomā, kā sevi mājās disciplinēt un atturēties no neveselīgiem našķiem. Tāpēc aicinām ieklausīties dietoloģes Lailas Meijas ieteikumos gan par produktu izvēli, gan veselības saglabāšanu pašreizējā situācijā. "Protams, pirmais nāk prātā, ka tas ir nevēlams svara pieaugums, jo tam ir objektīvi iemesli. Cilvēki vairāk pavada laika šaurā telpā, bieži tas ir dzīvoklis, un arī otrs moments, kas ir ēšanas režīms ir mainījies," vērtē Laila Meija. "Ja ejam uz darbu, tad ēdienreizes tomēr ir vairāk vai mazāk fiksētas. Mums arī nav tik daudz laika ēst un iespēja ēst pārāk bieži. Protams, tagad ir vairāk iespēju vispār ēst un ir biežāka ēšana." "Bet es gribētu arī akcentēt, ka ir gluži pretēja problēma. Proti, nevēlama svara zaudēšana. Mainās ķermeņa masa, samazinās ķermeņa masa, un organisms novājinās un ir uzņēmīgāks pret visa veida slimībām, tostarp arī infekcijām. Pievienojas daudzas komplikācijas," turpina Meija Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras asociētā profesore un dietoloģe Laila Meija iezīmē virzienus, kas šobrīd koronavīrusa radīto pārmaiņu laikā ēšanas režīmā varētu būt izaicinājums. Tātad gan pārāk bieža ēšana, gan tā saucamā malnutrīcija - nepietiekams vai nepareizi izvēlēts uzturs. Tāpēc pašreizējos apstākļos uzmanība jāpievērš gan senioriem, gan cita gadagājuma līdzcilvēkiem, kuri, piemēram, cieš no zarnu slimībām, onkoloģiskām saslimšanām vai tā saucamās emocionālās ēšanas, kad trauksme nereti tiek apēsta kādu neveselīgu uzkodu veidā, bet kopumā šis ir vērtīgs laiks, lai domātu gan par uzturu, gan fiziskajām aktivitātēm.      

Zināmais nezināmajā
Latvijas pētnieku inovācijas Covid-19 krīzes risināšanai

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 26, 2020 33:44


Nule kā noslēdzies hakatons, kurā savas idejas Covid-19 krīzes mazināšanai izstrādāja uz prezentēja 28 komandas un pasākumā piedalījās vairāk nekā 800 dažādu jomu profesionāļi. Tika radīti dažādi risinājumi gan medicīnisko problēmu risināšanai, gan arī meklējot labākos ceļus, piemēram, attālināta izglītības procesa nodrošināšanai. Kuras idejas atzītas par labākajām un kā to autoriem sokas ar savu produktu praktisku realizēšanu? Covid-19 krīzes dēļ visā pasaulē tiek meklētas lētas alternatīvas mākslīgās elpināšanas aparātiem, kuru ražošanas kapacitāte šobrīd ir nepietiekama. Nozīmīgu soli šajā ziņā ir spēruši arī Latvijas zinātnieki un izgudrotāji. Plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks un uzņēmum Agility sports” tehniskais direktors Guntis Kuļikovskis. Hakatonā uzvarēja komanda, kas piedāvāja ražot sejas vairogus. Par ideju stāsta tāsta “Baltic 3D” līdzīpašnieks Didzis Dejus. Fenoloģiskais jeb dabas ritmu kalendārs Kamēr visas šī brīža aktualitātes paiet koronavīrusa ēnā, tikmēr dabā, par laimi, norises kustas ierastajā ritmā un tāpēc portālā dabasdati.lv ir aicinājums sabiedrībai iesūtīt savus novērojumus par gaisa temperatūras, nokrišņu režīma izmaiņu un augu un dzīvnieku attīstību, lai varētu veidot fenoloģisko jeb dabas ritmu kalendāru. Skaidrojam, kurā datumā visagrāk ir atlidojuši baltie stārķi, kad liepas sākušas ziedēt visvēlāk un izzinām vēl daudzus citus datus, kas ir apkopoti šajā kalendārā. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne rāda tabulu, kurā rakstīts: vardes sāk lēkāt, apses sāk ziedēt, maijvaboles parādās, pīlādži sāk ziedēt un pie katras šīs dabas norises attēloti kvadrāti un punktiņi – tas ir fenoloģiskais jeb dabas ritmu kalendārs, kurā ir apkopoti dati kopš 1970. gada. Gunta Kalvāne skaidro, ka fenoloģija ir zinātne par sezonālajām dabas norisēm, piemēram, lapu plaukšanu, ziedēšanas sākumu un beigām, putnu migrāciju, augļu nogatavošanis. Kāpēc šāds kalendārs ir vajadzīgs un kāpēc svarīgs ir ikviena cilvēka fiksēts novērojums, par to turpina Gunta Kalvāne.

Pievienotā vērtība
Darbs no mājām: Vai visi spēj tā strādāt, vai necieš produktivitāte

Pievienotā vērtība

Play Episode Listen Later Mar 9, 2020 14:52


Raidījumā pievēršamies darbam no mājas. Par to pēdējā laikā runāt un domāt liek koronavīrus „Covid-19”, bet ir nozares, piemēram, informāciju tehnoloģiju joma, kur attālinātais darbs ir nevis krīzes risinājums, bet ikdiena. Skaidrojam, ko no tā mācīties, vai visi darbinieki spēj strādāt ārpus biroja, vai necieš produktivitāte un vai darbs no mājas ir uzņēmumam izdevīgi. Interesanti, ka pats raidījums, sākot ar plānošanu un beidzot pat ar vadītāju dialogiem tapis attālināti, Jānim Ramānam esot Latvijas Radio studijā, Rudītei Spakovskai - mājās. „CV online”, veicot aptauju par iekārojamākajiem darba devējiem, jautāja cilvēkiem arī par to, kas ir svarīgs darba vietā. „Atalgojums joprojām ir noteicošais,  bet arvien svarīgāks ir, kāda darba vide, kāda komanda, kāds vadītājs. Jjauniešiem īpaši svarīgas ir izaugsmes iespējas, savukārt darba devēja reputācija -  gados vecākiem cilvēkiem,” skaidro CV online Latvia vadītājs Ainis Brodiņš Iespējams, tieši koronavīrusa piesardzības pasākumi, darbu no mājām un elastīgu pieeju darbam no īpaša bonusa strauji pārvērtīs par pašsaprotamu lietu darba tirgū. Ainis Brodiņš atzīst, ka  šis process tajās darbavietās, kur attālinātu darbu tehniski var nodrošināt, jau ir sācies.   Kādi ir ieguvumi darbiniekam un kādi - darba devējam, jautājam Agitai Jākobsonei, "Swedbank Latvija" personāla pārvaldes vadītājai. "Swedbank" uz elastīgu pieeju darbam skatās daudz plašāk, nekā tikai iespēju strādāt no mājām. "Tas nenozīmē, ka cilvēks visu dienu ir mājās Ar elastīgumu, mēs saprotam arī to, ka var variēt darba sākumu un beigas, pielāgot viņu savam dzīves ritmam. Piemēram, ja man bērnudārzs sāk strādāt no pulksten 8, un es nedzīvoju Rīgā, tas nozīmē, ka es darbā, iespējams, varu būt pusdesmitos,"ksiaodr Agita Jākobsone. "Darba devējam galvenais ieguvums ir apmierināts darbinieks. Jo iespēja variēt un meklēt šo te elastīgumu, fleksibilitāti savā darbā ir viens no motivātoriem.  Es domāju, ja darba ņēmēji saliktu pēc kārtas, kas būtu svarīgākie faktori, fleksibilitāte būtu top 5-7 pilnīgi noteikti." Ja daudziem uzņēmumiem par darba organizēšanu ārpus biroja tagad galvas liek lauzīt vīrusa un karantīnas draudi, tad informācijas tehnoloģiju jomā tā jau ir realitāte, pat savā ziņā standarts, kā bonuss darbiniekam, kurš izdevīgs arī uzņēmumam. Protams, ir arī problēmas, ko nākas risināt. Praktiski ieteikumi un piemēri ir IT uzņēmuma "Emergen" personāla atlases speciālistei Lāsmai Indrijaitai, kura atzīst, IT jomā darbu iznest ārpus biroja ir visai vienkārši.

Cita domnīca
VAI VEGĀNS IR LAMUVĀRDS? / Laine Rūdolfa, Mairita Strūberga, Ksenija Adrijanova

Cita domnīca

Play Episode Listen Later Jan 13, 2020 64:01


Vegāni, veģetārieši, visēdāji. Izvēle, ko likt savā šķīvī ir mūsu pašu rokās, tādēļ "Cita domnīca" runājam ne tikai par to, kas kurš ir, bet arī to, kā savu izvēli izdarīt organismam par labu. Vai visiem ir jāēd gaļa un citi dzīvnieku izcelsmes produkti? Skaidrojam.    RAIDĪJUMĀ:  - Toma Lūša un Roja Rodžera komentāri;  - Uztura speciālistes Ksenijas Adrijanovas padomi;  - Laines stāsts par vegānu uzturu un kā viņa to izvēlējās;  - Mairita un 7 gadi veģetāra uztura;  - Ārpus Rīgas ir grūtāk neēst gaļu?;  - Vide, klimata jautājumi. Tam ir nozīme?; - "Neapēd zemeslodi" izaicinājums. Vai tas ir sākums?;  - Kā ēst vegāni / veģetāri un veselīgi.  Raidījuma producente: Monika Martinso Raidījuma vadītāja: Karmena Stepanova Raidījuma montāža: Artis Eglītis Raidījuma vizuālais noformējums: Emīls Trauliņš Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai Jaunatnes politikas valsts programmai "Jaunatnes lietas"! Paldies Rīgas Stradiņa Universitātes studentēm Annai Feldmanei, Elzai Smilškalnei, Katrīnai Laugai, Katrīna Ozoliņai, Montai Kaivai Konovalovai, Samantai Krēsliņai.

Cita domnīca
VAI VEGĀNS IR LAMUVĀRDS? / Laine Rūdolfa, Mairita Strūberga, Ksenija Adrijanova

Cita domnīca

Play Episode Listen Later Jan 13, 2020 64:01


Vegāni, veģetārieši, visēdāji. Izvēle, ko likt savā šķīvī ir mūsu pašu rokās, tādēļ "Cita domnīca" runājam ne tikai par to, kas kurš ir, bet arī to, kā savu izvēli izdarīt organismam par labu. Vai visiem ir jāēd gaļa un citi dzīvnieku izcelsmes produkti? Skaidrojam.    RAIDĪJUMĀ:  - Toma Lūša un Roja Rodžera komentāri;  - Uztura speciālistes Ksenijas Adrijanovas padomi;  - Laines stāsts par vegānu uzturu un kā viņa to izvēlējās;  - Mairita un 7 gadi veģetāra uztura;  - Ārpus Rīgas ir grūtāk neēst gaļu?;  - Vide, klimata jautājumi. Tam ir nozīme?; - "Neapēd zemeslodi" izaicinājums. Vai tas ir sākums?;  - Kā ēst vegāni / veģetāri un veselīgi.  Raidījuma producente: Monika Martinso Raidījuma vadītāja: Karmena Stepanova Raidījuma montāža: Artis Eglītis Raidījuma vizuālais noformējums: Emīls Trauliņš Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai Jaunatnes politikas valsts programmai "Jaunatnes lietas"! Paldies Rīgas Stradiņa Universitātes studentēm Annai Feldmanei, Elzai Smilškalnei, Katrīnai Laugai, Katrīna Ozoliņai, Montai Kaivai Konovalovai, Samantai Krēsliņai.

Kā labāk dzīvot
Legāli klausīties mūziku. Skaidrojam Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumus

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Dec 12, 2019 41:15


Daudzi cilvēki nevar iedomāties savu dzīvi bez mūzikas. Par to, ko un kāpēc klausāmies; kā izvēlamies ko klausīties, kam dodam priekšroku un vai klausāmies mūziku, nepārkāpjot kāda autora tiesības saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par mūzikas klausīšanās paradumiem Latvijā stāsta Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) vadītāja Liena Grīna, biedrības "Par legālu saturu!" izpilddirektore Dace Kotzeva un Latvijas mūzikas attīstības biedrības “Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška-Reke. Ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA), sadarbībā ar pētījumu kompāniju Kantar TNS veikto pētījumu "Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumi 2019" Liena Grīna iepazīstina arī raidījumā Kultūras Rondo.  

Zināmais nezināmajā
Lielie mežu ugunsgrēki Amazonē, Sibīrijā un Āfrikā. Kā tas ietekmēs dabas daudzveidību

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Sep 11, 2019 33:07


Šobrīd pasaules mediju uzmanība ir pievērsta masīviem mežu ugunsgrēkiem Amazonē un arī Sibīrijā. Tāpat lielās platībās meži deg Āfrikā. Zinātnieki ceļ trauksmi, ka tik lielu meža platību zaudēšana var radīt postošas sekas un atsaukties gan uz dabas daudzveidību, gan klimatu. Par to, ko šie ugunsgrēki nozīmē, par ko liek domāt par situāciju nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs un šis pašas organizācijas direktors un Mežu programmas vadītājs Jānis Rozītis. Ugunsgrēku postošie un arī labie darbi Latvijas mežos Runājot par pašmāju ugunsgrēkiem, atceramies pagājušās vasaras postošo ugunsnelaimi Talsu novada Valdgales pagastā, kad bija apdraudēta ne tikai dabas platība, bet arī cilvēki. Skaidrojam, kāda šobrīd ir situācija Stiklu purvā un citviet Latvijā pēc mežu ugunsgrēka un kā dabā uguns dara arī labus darbus. Vairāk neka gads ir pagājis kopš Stiklu purva ugunsgrēka Talsu pusē Valdgales pagastā. Skatot tālāk pagātnē, jāatceras arī Slīteres degošos mežus 1992. jūlijā, kad Slīteres rezervātā Bažu purvā liesmas izpostīja 3300 hektārus. Ja cilvēka skatījumā tās ir katastrofas un nelaimes, tad no dabas viedokļa raugoties, ugunsgrēkus nevar saukt tikai par postošiem. Valdgales mežu teritorijā jau notiek dabiskā atjaunošanās – vecākās koku audzes ir izdzīvojušas, bet izdegušo koku vietā sāk dīgt jaunas atvases. Vairāk par šo atjaunošanos stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. Mums vairs nav svešs arī termins kontrolētie ugunsgrēki, proti, kad atšķirībā no lieliem un stihiskiem ugunsgrēkiem, degšana notiek stingrā uzraudzībā. Dabas pētniekiem Ādažu poligons saistās ar lielu bioloģisko daudzveidību un virsāju atjaunošana tur notiek ar kontrolēto dedzināšanu, jo savulaik virsājs ir veidojies mežu degšanas rezultātā: uguns degot, tā teikt, dod ziņu viršu seklām, ka tām tūlīt būs daudz jaunas platības, kur augt un tur tās aug ar divkāršu sparu. Par to atgādinām ar nelielu fragmentu no sižeta, kas šajā šajā raidījumā izskanēja pirms pāris gadiem, kad Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studente Agnese Rancāne stāstīja par savu pētījumu, kā virsāju dedzināšanas ietekmē kukaiņu sugu daudzveidību Ādažu poligonā.  

Sauna

Sauna

Play Episode Listen Later Jul 29, 2019 71:49


Mēneša karstākajā epizodē gan par atvēsināšanos, gan gulēšanu. Skaidrojam, kā labāk ar saldējumu NEATVĒSINĀTIES. Atklājam trūkumus Rīga-Ogre pakaļdzīšanās sāgā. Kā arī visādi citādi svarīgi temati. Ja vēlies atbalstīt podkāstu: spied šeit Seko podkāstam arī: Facebook / Youtube Music by hadrien / CC BY-NC

ogre atkl skaidrojam
Globālais latvietis. 21. gadsimts
Eiropas Latviešu apvienības jaunās vadības ieceres

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later May 10, 2019 48:37


Diasporas organizācijas Eiropā, kas apvienojušās Eiropas Latviešu apvienībā (ELA),  piesaka sevi kā pietiekami ietekmīgu spēku, ar kuru jārēķinās gan Pasaules Latviešu apvienībai, gan Latvijas valdībai. Kā sevi pozicionē jaunā Eiropas Latviešu apvienības vadība, kādas intereses ELA pārstāv un kādi ir tās galvenie darbības virzieni? Skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Elīna Pinto, Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēde (Latviešu kopība Vācijā), Agnis Sauka, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēža vietnieks (Beļģija) un Lelde Vikmane, prezidija locekle, Eiropas Latviešu apvienības kultūras padomniece (Latviešu apvienība Francijā). Sazināmies ar Latviešu biedrības Austrijā prezidentu Uldi Kalniņu un Latviešu biedrības Turcijā vadītāju Skaidrīti Dzeni.

Piespēle
Brāļi Šici par medaļām bagāto sezonu. Vai Latvijas dāmu volejbolam gaidāma renesanse

Piespēle

Play Episode Listen Later Mar 24, 2019 30:14


Raidījumā Piespēle reportāža no Siguldas: uzklausām Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktoru un par Latvijas skeletona tēvu dēvēto, nu jau seškārtējā pasaules čempiona treneri Daini Dukuru.Īsi pirms saldēšanas iekārtu atslēgšanas trasē eksperimentus jau gatavojoties nākamajai sezonai veica brāļi Šici. Olimpisko spēļu laureāti kamaniņu sportā - brāļi Juris un Andris Šici stāsta medaļām raženāko sezonu. Skaidrojam arī, vai Latvijas dāmu volejbolam gaidāma renesanse, jo skolnieces no Rīgas volejbola skolas izcīnījušas bronzu Baltijas līgā, pārspējot pieaugušo komandas. Saruna ar aicināšu galveno treneri Andreju Odinokovu, olimpisko čempionu Pāvelu Seļivānovu, komandas līderi Martu Kamēliju Levinsku un spēlētāju Alisi Knasili.

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Tikšanās ar latviešu mūziķiem Norvēģijā

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Dec 2, 2018 24:50


Viesojāmies Bergenā, kur Grīga koncertzālē savas profesionālās gaitas īsteno vairāki latviešu mūziķi. Nav noslēpums, ka latvieši ir dziedātāju un mūziķu tauta, un šīs spējas augsti novērtē citviet pasaulē. Dažkārt apstākļi ārpus Latvijas ir piemērotāki muzicēšanai un profesionālai pilnvedei gan kā simfoniskā orķestra pārstāvim, gan kā diriģentam, min mūsu raidījuma varoņi. Šoreiz tiekamies ar diriģentu Uldi, Ilzi, kura spēlē altu, čellisti Agnesi un Heinrihu, kurš visu savu dzīvi aizvadījis Norvēģijā un spēlē jauniešu orķestrī. Skaidrojam, vai Norvēģijā latviešu mūziķi ir labāk novērtēti? Vai viņi jūtas vairāk kā latviešu vai norvēģu mūzikas vides pārstāvji?  

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Tikšanās ar latviešu mūziķiem Norvēģijā

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Dec 2, 2018 24:50


Viesojāmies Bergenā, kur Grīga koncertzālē savas profesionālās gaitas īsteno vairāki latviešu mūziķi. Nav noslēpums, ka latvieši ir dziedātāju un mūziķu tauta, un šīs spējas augsti novērtē citviet pasaulē. Dažkārt apstākļi ārpus Latvijas ir piemērotāki muzicēšanai un profesionālai pilnvedei gan kā simfoniskā orķestra pārstāvim, gan kā diriģentam, min mūsu raidījuma varoņi. Šoreiz tiekamies ar diriģentu Uldi, Ilzi, kura spēlē altu, čellisti Agnesi un Heinrihu, kurš visu savu dzīvi aizvadījis Norvēģijā un spēlē jauniešu orķestrī. Skaidrojam, vai Norvēģijā latviešu mūziķi ir labāk novērtēti? Vai viņi jūtas vairāk kā latviešu vai norvēģu mūzikas vides pārstāvji?  

Kā labāk dzīvot
Kad mums ir tiesības atdot atpakaļ nopirkto preci?

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Jul 31, 2018 47:49


No brāķa vai pirkuma, kas neder, pasargāts nav neviens. Ko darīt, ja ir nopirktas, piemēram, kurpes, kas spiež, bet veikalā nav izvietots uzraksts, ka pirkumus pieņem atpakaļ? Kad mums ir tiesības atdot atpakaļ nopirkto preci, kādos gadījumos var atdot preci bez garantijas un vai šie noteikumi attiecas arī uz izpārdošanu. Skaidrojam raidījumā sarunā ar PTAC Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta galveno juriskonsulti Intu Bēranti-Sukaruku un Henriku Danusēviču no Latvijas Tirgotāju asociācijas.   .

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Sāc biznesu šeit! Vai uzņēmēji reģionos ir kādreizējie diasporas pārstāvji?

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Feb 25, 2018 37:48


Sāc biznesu šeit! Latvijai vajag darbaspēku, jo īpaši, labi kvalificētu un nodokļus maksājošu – tātad uzņēmējus! Bet, vai starp uzņēmējiem reģionos patiešām ir arī kādreizējie diasporas pārstāvji? Vai Latvija var būt tā laimīgā zeme tiem latviešiem, kuri svešumā strādājuši cita labā, bet mājās atgriezušies plāno paši kļūt par darba devējiem? Skaidrojam sarunā ar Zani Gusti – reemigrējušu liepājnieci, kura šobrīd veiksmīgi darbojas lavandu audzēšanas biznesā, Rūjienas mēru Gunti Gladkinu un reemigrācijas raidījumu cikla eksperti, ekonomisti Ilonu Platonovu.

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Latviešu māksliniece Austrālijā – Zita Sudnika: Mani vienmēr ir interesējis cilvēks

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Dec 3, 2017 31:59


„Tu nedomā par Latviju, kad esi Austrālijā! Dzīvo Austrālijas dzīvi un, kad esi Latvijā, dzīvo Latvijas dzīvi,” - tā saka šīs nedēļas raidījuma varone. Tiekamies aizraujošā sarunā ar latviešu mākslinieci Austrālijā – Zitu Sudniku. Viņas mājas ir Austrālijas tropu pilsēta Kērnsa nu jau astoņus gadus. Skaidrojam, ko mākslinieka domās, darbos un sajūtās maina pārcelšanās uz dzīvi uz otru pasaules pusi, pilnīgi citu dabas, krāsu un cilvēku kombināciju.

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Patriotisma un latviskuma gara audzināšana diasporā

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Nov 5, 2017 29:19


Vai jaunā latviešu paaudze ir lielāki, mazāki vai citādi Latvijas patrioti, ja viņu dzīve aizrit ārpus Latvijas un kāds no vecākiem nav latvietis? Saruna ar Luksemburgas Eiropas latviešu valodas skolotāju Eviju Avotiņu un Uldi, kurš ir skolotājs Austrālijā. Skaidrojam, cik viegli vai grūti ir mācīt latviešu valodu svešumā un vai tas veicina patriotisko garu diasporā.  

Patriotu podkāsts
Patriotisma un latviskuma gara audzināšana diasporā

Patriotu podkāsts

Play Episode Listen Later Nov 5, 2017 29:19


Vai jaunā latviešu paaudze ir lielāki, mazāki vai citādi Latvijas patrioti, ja viņu dzīve aizrit ārpus Latvijas un kāds no vecākiem nav latvietis? Saruna ar Luksemburgas Eiropas latviešu valodas skolotāju Eviju Avotiņu un Uldi, kurš ir skolotājs Austrālijā. Skaidrojam, cik viegli vai grūti ir mācīt latviešu valodu svešumā un vai tas veicina patriotisko garu diasporā.  

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Minoritātes Latvijā un latvieši kā minoritāte Eiropā un pasaulē

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Aug 13, 2017 28:54


"Dzīvojot tālumā, visas politiskās nesaskaņas liekas svešas un tālas," tā saka mūsu raidījuma 21. gadsimta latvietis varone, Luksemburgas kora "Meluzīna" diriģente, Jūlija Norvele. Viņai sarunā pievienojas jauniešu organizācijas JASMA pārstāve Marija Vlasenko. Skaidrojam, kā latviešu diaspora, būdama minoritāte Eiropā, maina savu attieksmi pret minoritātēm Latvijā? Kā šī pieredze pasaulē maina attieksmi pret nacionālām diskusijām par krieviem un latviešiem Latvijā?  

Septiņas dienas Eiropā
Aizvadīts referendums Itālijā un šogad jau trešās prezidenta vēlēšanas Austrijā

Septiņas dienas Eiropā

Play Episode Listen Later Dec 5, 2016 39:29


Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies 4. decembrī Itālijā aizvadītajam referendumam par grozījumiem konstitūcijā un šogad jau trešajām prezidenta vēlēšanām Austrijā. Skaidrojam, par ko vēlētāji balsojuši un ko vēlētāju izvēle ietekmēs Eiropas un lokālā līmenī. Studijā vērtēsim vēlēšanu un referenduma rezultātus kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku Kārli Bukovski un Latvijas Universitātes asociēto profesoru, politologu Ojāru Skudru. Vēl raidījumā dzirdēsiet žurnālista Anda Sedlenieka komentāru par Asada panākumiem Alepo.  

Septiņas dienas Eiropā
Kara bēgļu žonglēšana pa kontinentiem: krīzes risinājums vai problēmas nobēdzināšana

Septiņas dienas Eiropā

Play Episode Listen Later Apr 11, 2016 35:36


Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīsimies Eiropas Savienības un Turcijas līguma ieviešanai dzīvei un migrantu un kara bēgļu žonglēšanai pa kontinentiem. Izskanējis, ka līdzīgus līgumus ES varētu noslēgt arī ar Alžīriju un Lībiju. Vai varam to uzskatīt par bēgļu krīzes risinājumu vai problēmas nobēdzināšanas taktiku? Kopš 4. aprīļa Grieķija ir sākusi bēgļu sūtīšanu uz izmitināšanas nometnēm Turcijā, kā to nosaka panāktā vienošanās starp Eiropas Savienību (ES) un Turciju. Ar dažādām grūtībām, bet vismaz teorētiski, Grieķijas valdība var atbrīvoties no milzīgās problēmas, kas pārņēmusi valsts austrumu un ziemeļu robežu. Darījums starp ES un Turciju gan licis diskutēt par ES iekšējo vērtību krīzi. Demokrātijas aizstāvji, iespējams, padevušies kārdinājumam, atrast risinājumu par katru cenu. Turcija pieņem ekonomiskos bēgļus vai arī tos, kuri sabraukuši Eiropā no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem, bet ne Sīrijas. Kara bēgļus Eiropa uzņems pati. Apmaiņas darījums izraisījis cilvēktiesību ekspertu sašutumu, jo pēc nacionālās piederības šķirot cilvēkus, kas meklē patvērumu, nedrīkst. Studijā saruna par izmaiņām uz Eiropas politiskās skatuves kopš globālās finanšu krīzes sākuma. Vai ir sācies sociāldemokrātisko un kreiso partiju noriets un kas nāk to vietā? Raidījuma viesis: politologs Ivars Ījabs. Vēl raidījumā Latvijas Universitātes profesora Leona Taivāna komentārs par šķietami nebeidzamo konfliktu starp Armēniju un Azerbaidžānu.  Konflikta šajā reģionā ilgst jau vairāk nekā 20 gadus un ik pa brīdim uzliesmo, aizsūta pārdesmit cilvēkus uz aizsauli un tad atkal tiek iesaldēts, bet ne atrisināts. Arī šobrīd paziņots par uguns pārtraukšanu. Bet, kurš ir ieguvējs no šī šķietami nebeidzamā kara? Skaidrojam arī, vai nopludinātie „Panamas dokumenti” var kaut ko mainīt bagāto un vareno pasaulē.