Podcasts about solistes

durée : 01:28:14 - En pistes ! du mercredi 05 juin 2024 - par : Emilie Munera, Rodolphe Bruneau Boulmier - Au programme de ce mercredi matin sur En pistes ! Les œuvres de Maurice Ravel, Boris Liatochinski, Alessandro Scarlatti, Paul Hindemith, Jacques Ibert, Jacques Duphly et Wolfgang Amadeus Mozart

durée : 01:00:02 - En pistes, contemporains ! du dimanche 21 avril 2024 - par : Emilie Munera - Au programme ce soir, Henrik Hellstenius, Pat Posey, les Solistes Européens du Luxembourg et Timo Andres. - réalisé par : Fanny Constans

durée : 01:28:27 - En pistes ! du vendredi 15 décembre 2023 - par : Emilie Munera, Rodolphe Bruneau Boulmier - On termine cette belle semaine de découvertes musicales par la jeune génération de solistes dans l'œuvre de Mozart. C'est le pianiste Aaron Pilsan et le corniste Nicolas Ramez que l'on écoute ce matin, aux côtés de l'Orchestre symphonique de la radio de Vienne

Après une très belle entame de sa première partie de saison 23/24,  avec notamment ce concert du 04 octobre dernier durant lequel nous avons pu assister à la première mondiale de « Passages » la nouvelle œuvre commandée au compositeur genevois en résidence Michael Jarrel, L'Ochestre de la Suisse Romande poursuit son année culturelle avec autant d'enthousiasme. Ce qui n'est pas pour déplaire les nombreux spectateurs et spectatrices de ses concerts.  Noël approche, c'est le moment de faire un point sur cette partie de saison et surtout d'évoquer les prochains rendez-vous qui attendent l'Orchestre de Suisse Romande en 2024 particulièrement le Festival des Solistes du 1er au 3 février au Bâtiment des Forces Motrices - BFM avec la participation d'Electron.  Nous sommes avec Steve Roger, le directeur général de l'OSR.   

Ievas Salietes vārds aizvadītajos gados Latvijā kļuvis teju par sinonīmu klavesīnam. Meistarību spodrinājusi senās mūzikas lietpratēju kalvēs Freiburgā un Bāzelē, jau labu laiku starptautisku koncertģeogrāfiju viņa savieno ar dzīvi Rēzeknes pusē. Kultūras rondo tiekamies ar mūziķi. 4. novembrī plkst. 18.00 Latgales vēstniecībā „Gors” kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē klausītājus aicinās ar svaigu skatu palūkoties uz renesances un baroka mūzikas nekronēto karali – klavesīnu. Koncertprogrammā “Zviedru Mocarts un Koncerts klavesīnam” kopā ar kamerorķestri savu meistarību demonstrēs Ieva Saliete. Solistes un orķestra lasījumā dzirdēsim Johana Kristiana Baha Koncertu klavesīnam, bet pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša klavesīnkoncerts “Strēles”. "Sarežģītākais, ko esmu spēlējusi," tā par gaidāmo jaundarbu saka Ieva Saliete. Viņa neslēpj, ka skaņdarbā ir arī neizspēlējamas vietas.

Operdziedātāja Sonora Vaice un čellu trio "Melo-M" ir izveidojuši koncertprogrammu, ar kuru koncertē Rīgas ielās, parkos un pie tirgiem, lai pārsteigtu un iepriecinātu Rīgas iedzīvotājus un tās viesus. Kultūras rondo tiekamies ar operdziedātāju Sonoru Vaici un mūziķi, grupas „Melo-M” čellistu Kārli Auzānu. Koncertprogrammā ir iekļauti skaņdarbi no Volfganga Amadeja Mocarta operas "Figaro kāzas", Džakomo Pučīni operas "Bohēma", Džuzepe Verdi operas "Rigoleto" un daudzi citi klasiskās mūzikas skaņdarbi. Līdzās klasikai tiks atskaņota arī komponista Kārļa Auzāna orģinālmūzika, kas sacerēta tieši trīs čelliem. Savukārt koncerta noslēgumā izskanēs viena no populārākajām Raimonda Paula mūzikla "Māsa Kerija" dziesmām "Skumjš stāsts par Keriju". Stundu garie koncerti ir pieejami ikvienam bez maksas, un pavisam kopā tiks spēlēti seši koncerti dažādos Rīgas rajonos, ar ieceri radīt savdabīgu kontrastu starp koncerta vidi un elitāras mūzikas skanējumu. Atklāšanas koncerti jau izskanējuši, nākamie gaidāmi Arkādijas parkā un pie Imantas tirgus koncerti 10. augustā, attiecīgi pulksten 14.00 un 16.00, bet pie Pļavnieku tirgus mūziķus varēs sastapt 17. augustā pulksten 16.00. Noslēguma koncerts notiks laukumā pie Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza 17. augustā pulksten 18.00.

Quan marxes d'un grup, tot el que guanyes en llibertat creativa ho perds en ress

Quan marxes d'un grup, tot el que guanyes en llibertat creativa ho perds en ress

durée : 00:28:29 - Grandes contrebasses solos I - archet français (1/4) : Solistes de l'Opéra - par : Christian Merlin - L'écrivain Patrick Süsskind a consacré un texte entier au complexe du contrebassiste d'orchestre, immortalisé par Jacques Villeret. Mais les titulaires de ce pupitre aussi fondamental que méconnu sont loin d'être frustrés ou névrosés ! - réalisé par : Marie Grout

M

M

durée : 00:28:06 - Hiérarchies orchestrales (1/4) : soliste ou tuttiste - par : Christian Merlin - Soliste, chef d'attaques, musicien du rang, premier ou deuxième hautbois, deuxième clarinette jouant la clarinette basse ou clarinette basse jouant la deuxième clarinette, troisième ou quatrième cor : hiérarchie et division du travail dans l'orchestre. - réalisé par : Marie Grout

"Ilgu laiku ukraiņu mūziķi trakajos padomju laikos bija, tā teikt, iekapsulēti, jo atradās tādā kā izolācijā. Tagad laiki ir mainījušies un izolācija vairs nepastāv. Tas ir milzīgs vēsturisks pavērsiens pozitīvā virzienā mūsu valstij un tautai," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" uzsver Ukrainas Nacionālā kamerorķestra diriģente Natālija Ponomarčuka. 4. novembrī pulksten 19 Lielajā ģildē viņa diriģēs mūsu Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga", ar kuru viņu iepazīstinājis Pēteris Vasks. Rīgas publikai diriģente dāvās savas nācijas laikmetīgās mūzikas atklājumus, vienlaikus sapņojot par atgriešanos Kijivā un koncertiem no jauna uzceltajās Ukrainas pilsētās. Koncerta tiešraidi piedāvās Latvijas Radio 3 "Klasika".  1969. gadā dzimusī diriģente Natālija Ponomarčuka savā dzimtenē tiek augstu vērtēta kā aizrautīga ukraiņu laikmetīgās mūzikas popularizētāja un interprete. Jevhēnijs Stankovičs, viens no redzamākajiem mūsdienu ukraiņu skaņražiem, raksturojot Ponomarčuku, uzsver: "Viņas stils ir dzelžaina disciplīna un pulsējoša enerģija. Viņai piemīt spēja iedziļināties tagadnes un pagātnes mūzikas radošajās idejās. Tieši šo īpašību dēļ ikviens ukraiņu komponists vēlas, lai tā mūziku atskaņo Ponomarčuka." Rīgas koncerta programmā iekļauts ukraiņu skaņraža Leonīda Hrabovska opuss "Concerto Misterioso", kurā caur folkloras motīviem iekodēts veltījums ukraiņu gleznotājai Katerinai Bilokurai, kuras darbus reiz apjūsmojis Pablo Pikaso, rituālās skaņugleznas ornamentiem līdzās stāsies pasaules traģiskā skaistuma apjausma Oļeha Kivas un Valentīna Silvestrova nošurakstos, kuros pasaule, šķiet, apdzied pati sevi, cīnoties ar vēsturiskas aizmirstības tumsu. Tomēr bezcerīgu vilšanos allaž apspīdējusi cerības gaisma. To savulaik pieredzēja arī Napoleona armijas nomocītā Vīnes publika, pirmoreiz izdzirdot Ludviga van Bēthovena Septīto simfoniju. Arī šoreiz tā atgādinās mūžseno patiesību – pēc vistumšākās nakts nāks visgaišākais rīts. Solistes godā uz Lielās ģildes skatuves diriģente aicinās savu tautieti, soprānu Oksanu Nikitjuku. Inta Pīrāga: Tiekamies dienā, kad Latvijas Radio svin 97. dzimšanas dienu. Kādas jums līdz šim bijušas attiecības ar radio? Vai ar to saistītas kādas atmiņas, satraukumi, piedzīvojumi? Natālija Ponomarčuka: Protams, es bieži viesojos Ukrainas Nacionālajā radio. Tas man ir tuvs, jo pie mums darbojas mūzikas kanāls, kas raida labu mūziku, kas stāsta par mūziķiem un komponistiem. Arī es pati kādu laiku esmu strādājusi radio pēc studijām Mūzikas akadēmijā. Tā kā man ir savas atmiņas par šo laiku un es pazīstu šī darba specifiku un to, kā norit ierakstu process. Man ir labvēlīga attieksme pret to. Zinu, cik daudz cilvēku klausās radio – tas ir svarīgs ceļš, lai nodotu informāciju, lai uzrunātu auditoriju un tas ir tas, kas mūs vieno – šī komunikācija ar klausītāju. Tā kā man ir patīkamas atmiņas par šo laiku, kad notika sadarbība ar radio. Es gan šobrīd vēlos atvainoties, ka runāju krieviski, jo labprāt būtu vēlējusies sniegt interviju ukraiņu valodā, bet skaidrs, ka bez tulka mūs tad neviens nesaprastu. Tā kā mana angļu valoda nav tik pārliecinoša, tad nekas cits natlika kā ar nožēlu izvēlēties krievu kā sarunvalodu.   Tikām mūzikas valoda jāsaprot arī bez tulka. Vismaz tā tam būtu jābūt… Jā, mūzikai tulkojums neeksistē Vai jums bieži intervijās jautā, kāpēc esat izvēlējusies diriģenta profesiju? Jā, to jautā bieži, jo skaidrs, ka daudzus tas interesē. Bet man uzreiz jāsaka, ka nevarēšu iepriecināt ar savu atbildi klausītājus, jo es nekad neesmu sapņojusi par šo profesiju.. Bet par ko tad sapņojāt? Par simfonisko mūziku. Tās mērogs, krāsas, nebeidzamā daudzveidība, milzīgais potenciāls, tā grandiozā informācija, ko spēj pārraidīt tieši simfoniskais orķestris, lūk tas ir tas, kas mani saistīja. Un tad, lai būtu iespēja runāt šajā valodā, nācās kļūt par diriģenti, jo cita ceļa nebija. Vai pirms tam nodarbojāties ar kāda instrumenta spēli? Jaunībā mācījos Gliēra Institūtā tautas instrumentus, bet Mūzikas akadēmijā iestājos, lai apgūtu operas un simfoniskā diriģenta profesiju. Ar ko jūs skaidrojat faktu, ka šobrīd pasaulē tieši ukraiņu diriģenti gūst arvien lielākus panākumus? Ar to, ka ilgu laiku ukraiņu mūziķi  trakajos padomju laikos bija, tā teikt, iekapsulēti, jo atradās tādā kā izolācijā. Tagad laiki ir mainījušies un izolācija vairāk nepastāv. Tas ir milzīgs vēsturisks pavērsiens pozitīvā virzienā mūsu valstij un tautai. Šodien Eiropas durvis ir atvērtas gan mums, gan Eiropai, un mēs esam saistīti cits ar citu vienā veselumā. Tas tad arī ir izskaidrojums tam, kāpēc Ukrainas diriģenti kļuvuši daudz vairāk zināmi gan mūziķu, gan klausītāju aprindās. Nav šaubu, ka katra tauta ir pelnījusi attīstīties un sasniegt virsotnes, dot savu artavu uz kopējās kultūras skatuves. Jāsaka, ka pienesums no Ukrainas nav nemaz tik mazs. Lieliski, ka arī ukraiņu mūziķi ir cienīgi atrasties tajā horizontā pie Eiropas notikumu debesīm. Pastāstiet, kā sākās jūsu sadarbība ar orķestri "Sinfonietta Rīga"! Tas ir brīnišķīgs stāsts, kas sākās īsi pirms kara – dienas desmit vai nedēļu pirms tam… Man bija koncerts Ukrainas Nacionālajā filharmonijā un programmā bija Pētera Vaska darbi – Vijolkoncerts un "Balsis". Koncerta nosaukums bija "Sapnis par brīvību". Rezultātā veicām darba variantu ierakstam, kuru aizsūtīju komponistam, jo mēs visu laiku sazinājāmies. Viņš ir satriecošs cilvēks – no tiem, kuri dod cerību nākotnē un gādā, lai tā nesagrūtu. Pateicoties tādiem cilvēkiem kā Pēteris Vasks, tiek dots gaismas stars, kas sargā cilvēka gara augstākos sasniegumus. Man ir svarīgi to pateikt. Un tātad: aizsūtīju ierakstu un sākās karš. Pēteris man bieži zvanīja, lai uzzinātu, kas notiek, jo tajā brīdī Kijevu bombardēja un krievu karaspēks stāvēja pie Kijevas vārtiem. Tas bija februārī, martā. Pēteris regulāri zvanīja gan man, gan solistam, izteica savu atbalstu un dalījās ar pārdzīvojumiem. Mums tas bija ļoti svarīgi. Tieši Pēteris Vasks arī bija tas, kurš mani iepazīstināja ar "Sinfonietta Rīga" – šo leģendāro orķestri. Šī ir pirmā reize, kad diriģēju šo kolektīvu, un mūsu tikšanās notiek, pateicoties šai neparastajai priekšvēsturei. Tā ir liela laime. Koncertprogrammā iekļauti ukraiņu komponistu darbi, kas radušies 20. gadsimta 70. un 80. gados. Tas ir īpašs laiks gan Ukrainā, gan bijušās Padomju Savienības telpā. Visi šie komponisti ir dumpinieki, kuri no padomju sabiedrības bija izdzīti. Viņi bija vadībā un viņus var saukt par avangardistiem, kuri strādāja ar tādiem izteiksmes līdzekļiem, kas totalitārajam padomju režīmam bija sveši. Viņi darbojās pretēji organizētajam vājprātam, kuru sauca par kārtību. Tā nekad nav bijusi kārtība, tā vienmēr bijusi mirusi sistēma, pret kuru šie cilvēki cīnījās kā vien varēja. Katrs piedalījās ar savu artavu sistēmas graušanā. Viņi kā mūki nesa savu sveci, lai katrs spētu izgaismot tumsu. Viņi visi ir gara revolucionāri, viņi bija vadoņi, kuriem mēs joprojām sekojam. Kāds ir Leonīda Grabovska opuss "Concerto Misterioso"? Absolūti mistisks skaņdarbs, kas atbilst mūzikas salīdzinājumam ar matemātiku, jo matemātikā iekļauti dabas likumi, kuri katru dienu risinās pēc sistēmas jeb Dieva pārpasaulīgā saprāta kārtības. Pateicoties tam, pasaule eksistē – un tā ir fenomenāla matemātika. Tas viss ļoti saistīts ar Grabovska mūzika. Tolaik Grabovskim nebija datora, bet viņš centās programmēt tādus algoritmus, ko mūsdienās rada datorsistēmas. Tas jau nav slikti, jo var darīt visādi – viņš kā ģēnijs to paveica un rezultāts ir brīnums kā viņš redz un dzird saskaņas. Matemātiskās formulas kalpo brīnumam. Tā ir nevis auksta, bet gan brīnišķīga mūzika. Tur ir gan Fibonači rindas skaitļi, daudz šifrētu vēstījumu, bet man interesanti arī tas, ka skaņdarbs veltīts tautas māksliniecei Jekaterinai Belakurai – neparastai sievietei, kas dzimusi ciematā, nekad nav mācījusies gleznošanu, bet viņa bija ģeniāla māksliniece. Viņa bija nolemta gleznošanai – tas bija augstāk par viņu! Viņa gleznoja ziedus, bet – KĀ viņa to darīja! Šķita, ka viņa savos darbos prot saglabāt saules starus un tas pats ir arī Grabovska darbos: mēs klausāmies viņa darbus ar sajūtu, ka tajos ir gaiss, zeltaina gaisma, kas redzama Jekaterinas darbos. Viņa koncertā dzirdam saules starus un caurspīdīgu gaisu. Viņš rada tādus rakstus, kuri katru reizi spēj mainīties un ir neiedomājami skaisti. Kā kaleidoskops, kurā savienoti paši smalkākie stikliņi, briljanti, kuri katru mirkli maina zīmējumu. Draisks un ļoti maigs skaņdarbs, kurš cieši saistīts ar skaitļiem un programmēšanu – tā veidots Visums, kuru uztveram ar jūtām, bet īstenībā tie ir likumi, kas rada šo skaistumu. Tāda ir Grabovska mūzika. Un kāds ir Oļehs Kiva? Bezgalīgs liriķis. Grūti atrast vārdus, bet viņa mūzika ir tuvāka demokrātiskam stilam, populārākam žanram: liriska un viegli saprotama mūzika. Man interesanti, ka pievērsies izcilam ukraiņu dzejnieka Pavlo Tičinas poēzijai. Tičina vienkārši ir ģēnijs un viņa agrīnā daiļrade ir neiedomājami augstā līmenī. Tieši agrīnajā daiļradē vēl nav komunisma mašinērijas, kura vēlākajos gados centās viņu iznīcināt. Domāju, ka sākotnējā dzejnieka daiļrade var tikt ievietota ģeniālāko dzejnieku sējumā. Meklēju viņa dzejas tulkojumus angļu valodā, bet neatradu – ir daži neveiksmīgi mēģinājumi, bet laba tulkojuma nav. Varbūt, ka viņa dzeju ir grūti tulkot, jo viņš darināja jaunvārdus un tā ir satriecoša ukraiņu valoda. Ļoti skaisti tēli, ka japāņu hieroglifi – katrā hieroglifā ir domu dziļums,  tāds domu bezdibenis. Tāda ir Tičinas valoda – tēli ar bezgalīgu nozīmi. Un Oļehs Kiva izmanto šo poēziju – it kā vienkārši, ar maz vārdiem kā haika, bet tajā neiedomājama drāma. Šodien mūziķiem netieši iztulkoju dzeju, lai saprastu, par ko ir runa. Viņš neizdomā smagas konstrukcijas, bet traģēdija, par ko viņš runā, kļūst satriecoša. "Rudens ir skaists." Es tikai šodien saprotu, par ko viņš varētu runāt. Šogad Kijevā ir satriecošs rudens, šobrīd Ukrainā ir ļoti skaisti – rudens atnesis tik daudz zelta, tik daudz skaistuma un vienlaicīgi ar šo skaistumu cilvēkiem smagākās traģēdijas – tiek zaudētas ģimenes, zaudēti bērni. Bērni kļūst par mocekļiem, tās taču ir šausmas! Cilvēki cenšas elpot, cenšas būt dzīvespriecīgi, bet katru dienu viņi ir zem raķetēm, zem nāves bailēm, bet nevar arī visu laiku būt nāves bailēs. Tāpēc viņi priecājas par šo skaistumu, viņi dzīvo, viņi rada. Viņi ir gaismas kareivji! Un to es saklausu Tičina dzejā. Tas nevar atstāt vienaldzīgu nevienu. Savā skaņdarbā Kiva ir iekļāvis arī tautisku neakadēmisku balsi. Fenomenāla mūzika. Un kā Bēthovens šajā programmā sadzīvo ar ukraiņu komponistiem? Ļoti labi sadzīvo, jo mēs runājam par Eiropas mūziku, kas varētu būt ne tikai ukraiņu, bet tikpat labi arī latviešu, arī igauņu, lietuviešu, poļu mūzika un tā tālāk. Mēs runājam par Eiropas mūziku, pie tam par šedevriem, kas radīti mūsu vienotajā garīgajā laukā – tajā viss ir savstarpēji saistīts! Laiks neeksistē kaut kādās noteiktās robežās, eksistē tikai būtība. Ja mēs runājam par ģeniāliem komponistiem, par mūsu Dievišķo mūzikas mākslu, tad tajā vienots ir gan Bēthovens un Grabovskis, gan Silvestrovs un Kiva un jebkurš no Eiropas komponistiem, ja tikai viņi kalpo augstākajai patiesībai, ja tikai caur viņu mūziku jūtam dievišķo dzirksti, par kuru Bēthovens rakstīja savā Devītajā simfonijā. Domāju, ka tās ir cieši saistītas lietas – vēl jo vairāk Septītās simfonijas pazīstamākā daļa – otrā daļa jeb fenomenālais Allegretto, viena no traģiskākajām mūzikas lappusēm, kādu es zinu. Vienlaikus tā ir viena no dievišķākajām. Tajā ir gan traģēdija un sēras, gan filozofija un augstākās harmonijas izpausme.  Tas nozīmē – ģeniāli mūziķi vienmēr runā vienā valodā – pat tad, ja viņus šķir gadsimti.

durée : 00:59:45 - En pistes, contemporains ! du dimanche 05 septembre 2021 - par : Emilie Munera - Pour cette rentrée, Emilie et Rodolphe nous font part des dernières sorties contemporaines avec Xelo Giner et son saxophone, les Solistes européens du Luxembourg dirigés par Christoph König, les Tokyo Contemporary Soloists et Sandra Chamoux avec ses Images éphémères en disque de la semaine. - réalisé par : Claire Lagarde

durée : 00:07:34 - L'invité du soir - France Bleu La Rochelle

durée : 00:29:05 - Hommage à Dmitri Bashkirov - Dmitri Bashkirov, grand pianiste et pédagogue de génie nous a quittés le 7 mars 2021. Interprète recherché de Bach et Beethoven notamment, il a aussi conquis le public dans des oeuvres de Scriabine et Prokofiev. Il était membre du Trio des Solistes de Moscou avec lequel il jouait entre autres Mozart

durée : 00:58:26 - Sir Antonio Pappano, l'ami des voix et des solistes - par : Aurélie Moreau - réalisé par : Vivian Lecuivre

durée : 01:58:08 - En pistes ! du mardi 12 janvier 2021 - par : Emilie Munera, Rodolphe Bruneau Boulmier - Au menu du jour : l'Orchestre de la radio de Munich consacre son nouvel enregistrement au compositeur letton Pēteris Vasks ; les partitas de Telemann et la musique de chambre de Schubert ; Krystian Zimerman et Sir Simon Rattle réunis dans une intégrale des concertos pour piano de Beethoven... - réalisé par : Lionel Quantin

M

 Louise Farrenc no solo fue una destacada pianista de su época, sino también una compositora de talento. Les presentamos nuestra nueva grabación Naxos con su primera sinfonía de gran intensidad dramática.  

durée : 00:29:31 - Gérard Caussé, alto et direction - Oeuvres de Weber, Hummel et Joseph Schubert pour alto et orchestre par Gérard Caussé avec les Solistes de Montpellier Moscou, et extraits de la 1ère suite de Bach pour violoncelle, à l'alto (Erato)

El pianista, improvisador i compositor menorqu

durée : 00:59:22 - Gennadi Rojdestvenski, chef d'orchestre (3/5) - Troisième épisode de notre série des grands interprètes de la musique classique, autour du chef d'orchestre Guennadi Rojdestvenski (1931 - 2018).

durée : 01:58:13 - Vadym Kholodenko ; François Rougier ; Brouillamini ; Solistes du Choeur de l'Armée Française ; Matthieu Bloch - par : Clément Rochefort - Vadym Kholodenko, piano ; François Rougier, ténor, Alexandra Lacroix, récitante, et Emmanuel Normand, piano ; le consort Brouillamini (flûtes à bec) ; les solistes du Choeur de l'Armée Française, sous la direction d'Aurore Tillac ; le trio jazz de Matthieu Bloch (contrebasse). - réalisé par : Marie Grout

Tamb

Amb motiu de la mort del compositor i pedagog Narc

Ensemble Vocal et Instrumental, Solistes de l'Ecole Normale de Lyon - excerpt Roberto Cacciapaglia - Skywaves Machinefabriek & Anne Bakker - Scene 17 Lebyah and Orkes Krontjong Mustika - Terkenang Kenang Brian Eno - Golden Hours anla courtis - Courante Lemchaheb - Khlili Quilapayún - Interludio Instrumental (3) ? - ? (1950's Morocco field recording) black tape for a blue girl - Dark Skinned and Inviting Shells - Crooked Lake Chihei Hatekeyama - Red comet III Tomberlin - Tornado Afrikan Sciences - Tick Ballad Variant Motohiko Hamase - Pascal Nuno Canavarro - Untitled 5 Amir Baghiri & Mathias Grassow - At The Waterfall 51717 - Sara Digital Dinosaurs - The Girl Who Goes On Nine Arc musical - Musique Sambo Yoshiro Suzuki - The Mirage Ballista - Now We Are Free Ngozi Family - Let Me Know Swami Kriya Ramanda - Wu Wei

A la 18a edici

Tenim els millors saxofonistes de rhythm'n'blues dels anys 50 del segle XX. M

durée : 01:58:37 - Concert de Raphaël Sévère et Jean-Frédéric Neuburger à Bagatelle - par : Gaëlle Le Gallic - ## Concert **[Raphaël Sévère](http://www.raphael-severe.com/), clarinette [Jean-Frédéric Neuburger](http://www.mirare.fr/artiste/jean-frederic-neuburger), piano** **Carl Maria von Weber** _Grand Duo Concertant pour clarinette et piano en mi bémol majeur op. 48 I. Allegro con fuoco / II. Andante / III. Rondo_ **Claude Debussy** _Première Rhapsodie_ **Alban Berg** _Quatre Pièces pour clarinette et piano op. 5_ _I. Mässig / II. Sehr langsam / III. Sehr rasch / IV. Langsam_ **Jörg Widmann** _Fünf Bruchstücke_ _I. Asserst langsam / II. Presto possibile / III. Sehr langsam frei / IV. Energiegeladen sehr schnell / V. Croche = 40_ **Francis Poulenc** _Sonate pour clarinette et piano I. Allegro / II. Romanza / III. Allegro con fuoco_ **Bela Bartok** _Six Danses populaires roumaines_ _I. Danse du bâton / II. Danse de la ceinture / III. Trépigneuse / IV. Danse de ceux de Bucium / V. Polka roumaine / VI. Danse précipitée_ **_Enregistré le 2 septembre 2017 à Bagatelle, dans le cadre de [Solistes à Bagatelle](https://www.ars-mobilis.fr/programme-2017/les-solistes-a-bagatelle-programme-2017/)_** ## Actualités du disque {% image f498b06e-3dca-445b-a781-802282bfc885 %} **Joseph Haydn** _Scena di Berenice_ Léa Desandre, mezzo-soprano Opera Fuoco, dir. David Stern [Aparté](http://www.apartemusic.com/label/) (à paraître) {% image ff25faaf-d2e3-40d8-afe9-cb19d0c545f9 %} **Julian Arcas / d'après Giuseppe Verdi** _Fantaisie sur des thèmes de la Traviata_ Cyprien N'tsaï, guitare [S-TWO Corporation and Sylphide Records](http://cyprienntsai.com/index.php/js_albums/reflets/) {% image f241f76d-9545-43a8-acae-8895ba7b599f %} **Trad. Irlande / The Curious Bards** _A Set of 3 Irish Airs / Rakes of Westmeath / Since Sounding Drums_ The Curious Bards [Harmonia Mundi](http://www.harmoniamundi.com/7043.htm#!/albums/2289) ## Entrée dans la cour des grands {% image b3c1db23-b651-475b-8477-c37829ef8646 %} **[Léa Desandre](https://www.leadesandre.com/) lauréate du [Prix "Jeune Soliste" des Médias Francophones Publics 2018](https://www.francemusique.fr/actualite-musicale/lea-desandre-grande-gagnante-du-prix-jeune-soliste-des-mfp-2018)** **[Concours Musical International de Montréal : Chant 2018](https://www.concoursmontreal.ca/fr/) Inscriptions jusqu'au 15 décembre** ## Agenda **Le Ban des Arts de Gadagne propose [Les Musicales de l'Orangerie](http://lebandesartscdg.wixsite.com/leban-2) : 2ème saison En partenariat avec Génération jeunes interprètes 7 concerts d'octobre 2017 à avril 2018 Dimanche 29 octobre - 16 h : Shuichi Okada, violon, et Clément Lefebvre, piano Robert et Clara Schumann, Brahms Domaine de Blanche Fleur, 84470 Châteauneuf de Gadagne** **[ Jeunes Talents](https://www.jeunes-talents.org/) : demandez le programme de novembre !** ## Réseaux sociaux [La page facebook du Fan club de Génération jeunes interprètes](https://fr-fr.facebook.com/generationjeunesinterpretes/)

durée : 00:04:00 - Youtube et les solistes 2.0 - par : Suzanne Gervais

Com estem fent cada