Podcasts about atsauc

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts bija jānosargā brīvības cīņās. Šajā laikā, kā nozīmīgu sabiedrības daļu, sevi aktīvi pieteica sievietes. 1919. gada 22. septembrī, īsi pirms Bermonta uzbrukuma Rīgai, lai atbalstītu armiju, tika izveidots Latviešu sieviešu palīdzības korpuss (LSPK), kurš uzņēmās karavīru ēdināšanas organizēšanu, ziedojumu vākšanu, armijas vienību apgādāšanu, ievainoto aprūpi u.c. nozares. Vajadzību bija daudz. Piemēram, Cēsu kājnieku II bataljona komandieris kareivju vārdā rakstīja: "Griežos pie jums ar lūgšanu ziedot, kas ir iespējams. Ļoti vēlams būtu puskažociņi, jo aukstam laikam pastāvot tie kareivjiem īsti vietā. Ticu, ka SPK neaizmirsīs tos, kas cīnās par Brīvu Latviju pie Doles salas." Gada nogalē nodaļu tīkls aptvēra visu valsts teritoriju. Tā paša gada novembrī ar mērķi vākt ziedojumus valsts labā tika nodibināts Latvju sieviešu zelta fonds. "Latvju sievietes! Bez aplinkiem, cik jūs no saviem zelta vizuļiem atdosit, kad dzimtenes labā valsts no jums tagad prasa, kad jūsu vīrieši par tautas brīvību un mūsu Tēvzemi ķīlā liek dzīvību," savā 5. novembra uzsaukumā aicināja rakstniece, publiciste Ivande Kaija. "Zelta fonds būs kā mēraukla, kā katra atsevišķa pilsoņa, tā pilsētas un novada dzimtenes mīlestībai." Fondu pārraudzīja komiteja, kurā bija pazīstamas sabiedriskās un kultūras darbinieces, darbojās arī SPK: Ivande Kaija, Klāra Kalniņa, Anastasija Čikste-Rūtenfelde, Maija Cielēna, Ada Benfelde, Lūcija Kuršinska, Emīlija Zemgale, Maija Jurjāne, palīdzēja Anna Brigadere, Frīda Olava, Lizete Skalbe un Līna Barona. "… atzīmējams, ka fonda darbinieces, visas bez izņēmuma, strādās savu darbu brīvprātīgi un bez atlīdzības". Atsaucība bija milzīga. Ziedojumi tika vākti visā Latvijā, uzskaitīti un reģistrēti. Tikai pusgada laikā vien jau bija saziedotas 1179 zelta un 3370 sudraba lietas, kuru daudzveidība parādīja cilvēku atsaucību, rocību un pārdzīvotos juku laikus: visdažādāko valstu un laiku zelta, sudraba monētas, papīra nauda, pat Urugvajas naudaszīmes, galda piederumi, sadzīves un rotaslietas, laulību gredzeni, medaļas, ordeņi u.c. izstrādājumi. Ziedoja cilvēki, ģimenes, pat karaspēka daļas. 1920. gada aprīlī Latvju sieviešu zelta fonds darbību beidza. Ziedotāju sarakstu publicēja "Valdības Vēstnesī" un apkopoja atsevišķā reģistrā t.s. "Zelta grāmatā", kuras pirmajā lapā ar zelta burtiem bija iespiests: "Latvju sieviešu zelta fonds", tālāk sekoja ziedotāju alfabētiskais rādītājs ar ziedojumu uzskaiti, visu vērtību apkopojumu un nodošanas protokolu Valsts kasei. Tajā reģistrēts viss: vai ziedotas tikai dažas kapeikas, nolūzis sudraba pulksteņa vāks, vai zelta rubļi. 1922. gadā Valsts zelta fonda vērtības, tajā skaitā Latvju sieviešu zelta fonda ziedojumus un mākslas darbus, kurus nodeva toreizējais Latvijas Valsts mākslas muzejs,  pārņēma jaunizveidotā Latvijas Banka un nolēma pārvērst ārvalstu valūtā un zelta stieņos. Tikai pateicoties muzeja direktora Burkarda Dzeņa lūgumam un neatlaidībai, muzejā nonāca zelta un sudrablietas no Valsts zelta fonda, tai skaitā arī neliela daļa no Latvju sieviešu zelta fonda ziedojumiem. Pārējais tika pārkausēts un palika Valsts zelta rezervēs. Tagad grūti atšķetināt darbu izcelsmi un piederību, jo saraksti netika pievienoti. Tomēr salīdzinot ziedoto vērtību uzskaiti ar muzejā esošo, var secināt, ka krājumā no Latvju sieviešu zelta fonda ziedojumiem, ir dažādas sadzīves un rotaslietas:  tējas sietiņi, cukurtrauki, salvešu gredzeni, saktiņas, pat no sudraba monētām darināta aproce u.c. Savukārt, cilvēku ziedotās piemiņas zīmes, medaļas un ordeņi, liecina par aktīvu sabiedrisko darbību, teicamu darbu vai militāriem nopelniem. Piemēram, medaļas: "Par drosmi. 1894.", "Par teicamu darbu", "Krievu - japāņu kara piemiņai. 1904-1905", Sv. Staņislava,  Sv. Annas ordenis, Sv. Jura krusts u.c. Uz kādas nelielas sudraba piemiņas medaļas varam lasīt: "IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki Jelgava.1895. Latvju tauta dziedātāja dziesmu gars par tev' lai plūst". Šie vārdi liecina par tautas tradīcijām, kas saglabājušās cauri gadu simtiem. Ikviens ziedojums Latvju sieviešu zelta fondam ir apliecinājums cilvēku atbalstam un ticībai savai valstij. Daļu no šiem darbiem var apskatīt Mākslas muzeja "Rīgas birža" Sudraba kabinetā.

Sākot ar jauno vecāku rūpēm, beidzot ar atvaļinātu militāristu piedzīvoto atgriežoties ikdienas dzīvē - raidījumā iepazīsim jaunos sociālantropologus un viņu pētījumus par Latvijas sabiedrību. Ko pētnieki atklājuši un kā notiek šādu jutīgu jomu izpēte antropoloģijā, kur saduras ticības, pārliecības, ikdienas sarežgījumi izglītības iestādēs un profesijas, kuras maina cilvēka dzīvi un personību? Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes Sociālantropoloģijas maģistrantūras studenti Evita Kalniņa, Jānis Šabanovs un Kristīne Cēre. Evita Kalniņa veic pētījumu „Vai dzīve bez sāls? Profesionālais militārais dienests un dzīve pēc atvaļināšanās”. Jānis Šabanovs veic pētījumu „Mātes, kas staigā pa Latvijas ielām: Mātišķība sociālā medija Facebook grupā Atsaucīgo māmiņu forums”. Kristīne Cēre pēta „Bērnudārzs kā loterija. Rūpju darba deficīts pirmsskolas aprūpes un izglītošanas procesā”. Pētījums par Kurzemes piekrastes zvejnieku dzīvi Pagājušajā vasarā iesākās un šovasar turpināsies pētījums par Kurzemes piekrastes zvejnieku dzīvi, viņu kultūrvēsturisko un kulināro mantojumu ekoloģisko pārmaiņu laikos. Cik lielā mērā zvejnieku ģimenes šodien saglabā senču tradīcijas un kā pārmaiņas ietekmē viņu dzīvi, stāsta viena no šī pētījuma iniciatorēm - Centrāleiropas Universitātes asociētā profesore Guntra Aistara. Antropoloģe, Centrāleiropas Universitātes asociētā profesore Guntra Aistara pati vasaras pavada Kurzemes jūras piekrastē, viņas senči nākuši no turienes. Iespaidojoties  no rakstnieka Viļa Veldres pagājušā gadsimta  30. gadu beigās iznākušā ceļojuma apraksta „Dzīve pie jūras”, kad Veldre ar divriteni brauca gar piekrasti un katrā ciemā runājās ar vietējiem, tad visu šo faktoru ietekmē pagājušajā vasarā tika uzsākts trīs gadu ilgs pētījums par to, kā laika gaitā  vide, klimats un valsts iekārta ir ietekmējuši še mītošo cilvēku dzīvi. Jau pagājušā gada nogalē portālā LSM varēja lasīt par šo RSU antropologu grupas veikto pētījumu un arī šajā sižetā turpinām iztaujāt profesori Aistaru par novērojumiem  ekspedīcijas  laikā  un tām izmaiņām, kas  ir skārušas Kurzemes piekrastes zvejnieku dzīvi. Neraugoties uz valsts iekārtas vai vides maiņām, zvejnieki pielāgojas jaunajiem apstākļiem, lai arī bieži vien tagad ir grūti turpināt nodarboties ar senču arodu kā senāk un bēdīgs ir arī fakts, ka ļoti reti ir redzams turpinājums zvejnieku dzimtām - secina  antropoloģe, Centrāleiropas Universitātes asociētā profesore Guntra Aistara.    

Rīgā ir aptuveni 12 000 daudzdzīvokļu namu. Lielākā daļa celta vēl pagājušajā gadsimtā un tas nozīmē, ka vairums ēku sasniegušas savu vidējo kalpošanas termiņu laiku, kad īpašniekiem katru gadu jānovērtē mājas tehniskais stāvoklis. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, ko nozīmē novērtēt mājas tehnisko stāvokli, kas to veic un vai visām mājām jāvērtē tehniskais stāvoklis. Skaidro un analizē Rīgas Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova, "Jurisconsultus" vadītājs Jānis Uzulēns un A/S "Komunālprojekts" Inženiertehniskās izpētes nodaļas vadītājs Kristaps Peters. Iepriekšējā raidījumā aicinājām klausītājus piedalīties īsā aptaujā par to, vai un kā esat iepazinušies ar drošības situāciju daudzdzīvokļu namos. Atsaucās 176 cilvēki. Uz jautājumu, vai esat iepazinies ar Ministru Kabineta (turpmāk MK) nr. 907 noteikumiem par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu saturu, tikai 41 ir atbildējis ar jā. "Tas liecina, ka absolūtais kaut nedaudz orientējas normatīvos, uz kuriem ikdienā būtu jāpaskatās, ja ir runa par viņu daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanu," analizē Jānis Uzulēns. "Otra lieta, būtu interesanti saprast, cik no šiem 40 cilvēkiem iedziļinās, ko var prasīt no pārvaldnieka, ne tikai zina, ka šādi noteikumi ir. Man šķiet, ka daudz traģiskāks ir tas rādītājs 100+, kuru atbilde ir nē, jo tas varētu nozīmēt to, ka šie cilvēki netiešā veidā veicina pārvaldnieku patvaļu. Tas ir kā sliktākais scenārijs. Lielais stabiņš ar nē liecina, ka cilvēki visticamāk nezina, ko prasīt no pārvaldnieka. Viņiem ir liela paļāvība par to, ko raksta, dara sūta." No tiem, kas bija iepazinušies ar MK noteikumiem nr. 907, lielākā daļa norādīja, ka informāciju guvuši internetā, tikai pieci – no pārvaldnieka. "Visi informācijas avoti labi, bet tas, ka ļoti maz cilvēku uzrāda, ka pārvaldnieks ir viņu informācijas avots, liecina, ka attiecības ar pārvaldnieku varētu būt pietiekami formālas un vienā virzienā, kas nozīmē, ka pārvaldnieks diktē noteikumus," vērtē Jānis Uzulēns. "ja iedzīvotāji uzrādītu, ka informāciju guvuši no namu pārvaldnieka, tas nozīmē, ka ir komunikācija starp iedzīvotājiem un namu pārvaldnieku. Visticamāk, tas nozīmētu, ka iedzīvotāji vairāk saprastu, ko viņi var prasīt no pārvaldnieka." Savukārt uz jautājumu, vai pēdējo 12 mēnešu laikā pārvaldnieks ir jūs iepazīstinājis ar atzinumiem par mājas tehnisko stāvokli, tikai 31 aptaujas dalībnieks ir atbildējis apstiprinoši. "Traģiska atbilde," uzskata Jānis Uzulēns. "Tas nozīmē tikai to, ka cilvēki nezina, kāds ir kopumā viņa mājas tehniskais stāvoklis. Primāri runa ir par drošību, cik drošā vidē, proti konkrētā daudzdzīvokļu mājā es šobrīd dzīvoju. Atbilde nē parāda, ka cilvēki ir neieinteresēti, vai viņus neinformē. (..) Cilvēki nav informēti, kādas ir viņu tiesības un vienlaicīgi arī ignorē informāciju." Uz jautājumu, kur jūs iegūstat informāciju par savām tiesībām un pienākumiem īpašuma pārvaldīšanas jautājumos, 63 respondenti ir atbildējuši, ka iestāžu mājaslapās.  

Līdz 31. janvārim Latvijā reģistrētajiem mazajiem uzņēmumiem ir pieejamas bezmaksas apmācības kiberdrošības un pretpikšķerēšanas jomā, jo, neskatoties uz pēdējo gadu ļoti aktīvajām izglītošanas kampaņām, uz pikšķerēšanas e-pastiem turpina iekrist ievērojams skaits dažādu uzņēmumu darbinieku. Kā noziedznieki iemidzina mūsu modrību un kā pret to cīnīties, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina „Corporate Solutions” biznesa attīstības direktors un apmācību platformas „Cloudstudy” vadītājs Imants Felsbergs, kiberdrošības eksperts Kārlis Apalups un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Uz pikšķerēšanu iekrīt 20 - 70 %. Tā trāpa visiem. Uzņēmējiem tās var būt ne tikai "tradicionālās" vēstules no Nigērijas prinčiem, bet arī pavadzīmes, kas pienāk it kā no sadarbības partneriem, bet realitātē ir mainīti bankas rekvizīti. "Ir vēstules, kas jau noformētas individualizēti, noziedznieki ir ielūkojušies mājaslapā un līdz ar to vēstules saņem viens vai divi cilvēki, arī noformējums mēdz būt atšķirīgs. Līdz ar to dažādas ir iespējas atpazīst krāpniekus. Labi sagatavota vēstule var arī veiksmīgi iziet cauri" analizē Gints Mālkalnietis. Viņš stāsta, ka redzējis arī vēstules, kuru pamatā ir reāla sarakste, tikai modificēta. Tas var būt aicinājums atvērt kādu failu, atsaucoties uz bijušu darījumu, lai pārskatītu tāmi vai kādu tehnisko risinājumu. "Šādas iziet cauri ļoti vienkārši, cilvēki zina sadarbības partnerus, atceras, ka pirms pusgada bija objekts, kaut ko darījām, paskatīsimies. Ja runājam par maksājumiem, vienmēr esmu uzsvēris - mācāmies elektroniski parakstītos dokumentus lietot. Vajag atcerēties, ka mums ir šāda aizsargāta sarakstes forma, kur varam digitāli nodrošināt, ka šis dokuments nemainīgs aiziet līdz partnerim un ka viņš spēj identificēt, no kā saņēmis. Bizness vēlas ļoti skriet, un ar šo skriešanu un nevēlēšanos veltīt divas, piecas minūtes, lai šos elektroniskos sarakstus apstiprinātu, zaudē simtus, tūkstošus. Zaudējumi uz šāda veida kļūmēm, nepārskatot dokumentus, ko vajadzētu pārskatīt, tie ir sešciparu skaitļi Latvijā regulāri," atzīst Gints Mālkalnietis. Lai arī Latvijas lielā un vidējā biznesa pārstāvji savus darbiniekus šajās jomās izglīto arvien aktīvāk, tomēr šo prasmju testi un lielais Latvijā reģistrēto dažāda veida krāpniecības apjoms digitālā vidē liecina par būtisku zināšanu trūkumu visu nozaru uzņēmumos un visu speciālistu līmeņos. "Atsaucība mācībām nav pārāk liela," atzīst Imants Felsbergs, "Mācībās vairāk uzsvars ir uz kiberdrošības kultūras veidošanu, jo nav viena konkrēta risinājuma visiem gadījumiem. Darbiniekiem ir jāzina, kā ikdienā rīkoties ar informāciju dažādā formā, arī lietojot sociālos tīklus. Tāpat jāsaprot fiziskās drošības pamatprincipi, ka jāaizver durvis un jāuzliek signalizācija, tāpat ir jāzina, kā strādāt ar e-pastu, uzņēmuma informāciju un jāzina, kā rīkoties, ja notiek jaut kas slikts."  

Novembra sākumā darbību uzsāka jauna iniciatīva — ziedojumu platforma "Stopify", kas ļauj "abonēt" ikmēneša ziedojumu Ukrainas armijai. Mazāk kā mēneša laikā platformas abonementu skaits ir sasniedzis jau 3650 ziedotājus no 38 valstīm. Par tiktāl savākto ziedojuma summu nupat ir nokomplektēts pirmais atbalsta sūtījums, kas jau ir ceļā uz Ukrainu. Par platformas dizaina izstrādes procesu stāsta digitālā dizaina aģentūras "Cube" dizainers un "Stopify" projekta līdzdalībnieks Mārcis Miķelsons-Germs. Viņš norāda, ka dizaineru uzdevums bija radīt pieredzi, kas cilvēkiem, kuri vēlas atbalstīt Ukrainu, ļautu to darīt ērti un viegli. Atsaucoties uz populāro mūzikas un video straumēšanas platformu dizainu, "Stopify" ziedotājiem piedāvā vairākus abonementu veidus un rūpējas par to, lai maksāšanas process ir automatizēts. Jeļena Solovjova: Kā īsti radās iecere un kas mudināja jūs tajā iesaistīties? Mārcis Miķelsons-Germs: Iecere radās manam draugam Mārim Upeniekam, kurš ir radošais direktors un visnotaļ radoša personība. Ideja radās vasaras vidū, sākumā domājot par to, kā varētu palīdzēt Ukrainai: vienreiz noziedo kaut kādu summu, otru reizi, bet cik lielu summu ziedot trešoreiz? Vienā brīdī Mārim radās ideja, ko viņš izlika savos sociālo tīklu kontos, lai redzētu, kāda ir sabiedrības reakcija. Atsaucība bija gana liela. Māris zvanīja man, sākām kopīgi domāt, kā šo visu dabūt gatavu. Protams, nebija nekādu šaubu, ka jāmēģina to visu realizēt. Kas tieši tevi un arī "Cube" mudināja iesaistīties? Kāpēc jums tas bija svarīgi? Statistika rāda, ka latvieši ir vieni no lielākajiem atbalstītājiem, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu valstī… Kāpēc bija svarīgi? Droši vien to pašu iemeslu dēļ, kāpēc cilvēki atsaucās uz Māra ziņu – mums rūp drošība Eiropā, mūsu reģionā, mums arī ir tas pats kaimiņš, kas ukraiņiem, un ir kaut kāds limits finansiālajai līdzdalībai, ar ko paši varam piedalīties. Kas man pašam personīgi likās – ja es ar to, ko protu darīt, varu kaut kādā veidā panākt lielāku efektu, tad noteikti tas ir jādara! Kas notika tālāk, un kāds bija dizaina izveides process? Dizaina izveides process sākās brīdī, kad Māris sociālajos tīklos ielika manis minēto ierakstu. Pirmais solis bija saprast atgriezenisko saiti. Māris publicēja trīs attēlus: viens bija nosaukums, divos teikumos noformulēta ideja – abonē Ukrainas armijai, lai apstādinātu karu, un summa – 6,99. Tas bija pats sākums, kurā novalidējām konceptu – vai tas iet cauri vai nē. Kad bija skaidrs, ka šis serviss varētu aiziet, mēģinājām saprast, ko varam izdarīt ar saviem resursiem. Uzreiz novilkām sarkanās līnijas, saprotot, ko mēs noteikti negribam darīt – proti, lai tas paliek mūsu hobija projekts, nevis pilna laika ieguldīšanās darbs. Sapratām arī, ka negribam atbildēt par naudas saņemšanu un pēc tam tās tālāku nodošanu Ukrainas armijai: tam nolūkam būtu jādibina kāda organizācija, bet sapratām, ka to nevaram – mums tam nav laika un to arī nemākam. Tāpēc sākotnējā doma bija, ka mēs varētu uztaisīt tādu servisu, kur nauda pa taisno tiek ieskaitīta kādā Ukrainas bankā vai Aizsardzības ministrijā. Pagāja diezgan ilgs laiks, līdz sapratām, ka tas nebūs iespējams. Māris dabūja kontaktus Ukrainas vēstniecībai un bankai, un, kaut arī mums likās, ka tā ir baigi labā ideja, kuru visi sagaidīs ar atplestām rokām, tā īsti nenotika: viņiem ir pavisam cits dzīves ritms, un līdzīgu iniciatīvu viņiem ir ļoti daudz. (..) Pagāja kāds mēnesis vai mazliet vairāk, līdz samierinājāmies, ka būs jābūt kādam starpniekam. Protams, nonācām pie tā, ka šis starpnieks varētu būt ziedot.lv, kas Latvijā ir plaši pazīstama, arī salīdzinoši liela organizācija. Tā mūsu baža, kāpēc negribējām starpnieku: šajā risinājumā saskatījām ambīciju, kā iziet ārpus Latvijas – ka šis risinājums varētu būt simpātisks mērķauditorijai, kura lieto abonēšanas servisus, vienalga, vai tā būtu videostraumēšana vai mūzikas straumēšana, un kurai rūp situācija Eiropā un Ukrainā. Mērķauditorija ir gana plašāka. Tāpēc sākumā likās, ka ziedot.lv visu piesietu tikai Latvijai, un tas būtu mazāk simpātiski nekā tad, ja nauda ietu pa taisno. Darba procesā sapratām, ka īsti nav variantu, un mēģinām iet šo ceļu. Sazinājāmies ar ziedot.lv, kas saveda mūs kopā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā, tālāk jau izpratām visu loģistiku, ka viņi būtu tie, kas piegādātu atskaiti par to, kur nauda aizgājusi. Un vēl viena lieta: sākotnējā mūsu ideja bija, ka savāksim naudu, bet izrādās, ka nauda [ukraiņiem] nav vajadzīga – viņiem vajag lietas. Tāpēc arī ziedot.lv attiecīgi ir tie cilvēki, kuri meklē nepieciešamās lietas – vai tas būtu kvadricikls, nakts redzamības brilles vai kas cits, kas ir diezgan nopietna loģistikas daļa – diez vai bez sadarbības partnera mēs to būtu gatavi paši darīt. Pirms mēs runājam par to, kas ir sasniegts pirmajās divdesmit dienās, gribu tev pajautāt par dizainu: kādi dizaina principi bija jūsu vadmotīvs visā izstrādes procesā? Kā jau liecina nosaukums, sākotnējā ideja bija vilkt tiešas paralēles ar populāro mūzikas straumēšanas servisu "Spotify". Tāpēc idejā, ko Māris sākotnēji nopublicēja, logo vizuāli bija līdzīgāks tieši tam, bet tad sapratām, ka tas uzprasās uz nepatikšanām, jo Zviedrijā juristi droši vien berzēs rokas. (smejas) Arī Māris aprunājās ar pazīstamu juristu, un sapratām, ka vajadzētu iet prom no tās vizuālās līdzības. (..) Otra lieta – vizuālā tīrība: melnais ar dzelteno ir diezgan neierasta divkrāsu izvēle, un dara šo dizainu no krāsu viedokļa robustu, spilgti pamanāmu, kā tādu ceļazīmi. Pie tā arī mēģinājām pieturēties, lai arī vizuālajā komunikācijā it visur spēlētos tikai ar šīm divām krāsām. Vēl viena lieta – pašā lapā, kur minēti ziedojuma mērķi, tie vizualizēti ar referenci uz filmu straumēšanas servisiem. Tas tāpēc, lai būtu interesantāk – nevis vienkārši uzskaitīt, bet lai ir līdzība ar straumēšanas servisiem. Viena no lietām, ko gan pēc testiem ievērojam – mums jāiemācās atrast balansu starp izklaidi un nopietno tēmu: tekstos šur tur nogriezām izklaides sajūtu, lai nerastos nepareizs priekšstats. Saruna pilnā apjomā drīzumā būs publicēta portālā lsm.lv.

Folkloras un literatūras pētnieks, filoloģijas doktors Ingus Barovskis noslēdzis apjomīgu darbu pie mūsdienu mītrades izpausmju raksturošanas. Tas lasāms Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā izdotajā monogrāfijā „Mythopoeia” un guvis negaidīti plašu lasītāju atsaucību – iespējams, to varam saistīt ar šobrīd tik aktuālo sazvērestības teoriju fenomenu, taču visvairāk gribētos domāt, ka šis izdevums kalpos par mudinājumu jauniem sabiedriskās domas pētījumiem. Teju 300 lapušu biezajā monogrāfijā „Mythopoeia” pētnieks Ingus Barovskis aplūko mītrades dažādās izpausmes, sekojot mītstāstu veidošanās principiem gan no vispārējās politikas, gan personisko izvēļu prizmas. Mūslaiku pasaulē, kurā informācija kļūst arvien fragmentētāka un košāka, koncentrēšanās uz būtisko izziņu paliek arvien grūtāka, jo avotu daudzveidībā nereti varam attapties dezinformācijas un – īpaši šīs sarunas kontekstā – dažādu mītu pavadā. Labi, protams, ja šāda attapšanās arī notiek. Ingus pētī mītus, piemēram, LGBT kopienas kontekstā – kā tiek radīti dažādi mīti par tās pārstāvjiem; par skaistuma un jaunības kultu, vizuālās identitātes pārvērtēto un komercializēto diktātu; pievēršas ziedošanas un upurēšanas izpratnei, dziedniecībai kā mītrades paveidam, kā arī ar ekoloģiju saistītiem mītiem un fenomeniem, kuru īpaša klātbūtne kultūrpētniecībā fiksējama ar pagājušā gadsimta 90. gadiem. Un tas vēl nebūt nav viss tēmu spektrs, kuru autors piedāvā ikvienam lasītājam, ne tikai akadēmiski ievirzītam profesionālim.

Arvien lielāku atsaucību Latvijā iegūst brīvbodes, kas ir ne tikai mantu apmaiņas, bet arī socializācijas vietas. Kā tas darbojas, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Zemes draugu" ilgtspējas skolas koordinatore, brīvbodniece Zane Ruģēna, Brīvbodes vadītāja Alise Ziemule-Zariņa, brīvbodes Alūksnē vadītāja Antra Reismane. „Brīvbode ir fascinējoša vieta, kur cilvēki var atnest un atstāt savas mantas un paņemt ko grib. Otra brīvbodes funkcija – tā ir tikšanās vieta, cilvēki veido foršu saskarsmi,” skaidro Zane Ruģēna. Forša brīvības sajūta, jo viss ir bez maksas, nav jāmaksā un neviens no tevis neko neprasa. Mainoties ar mantām, cilvēki sāk atvērties, sarunāties. Antra Reismane arī atklāj, ka Alūksnes brīvbode sadarbojas ar brīvbodi Rīga, savstarpēji mainoties ar atnestajām mantām. Tas, kas alūksniešiem nešķiet tik interesants, noder rīdziniekiem, un otrādi. Antra Reismane atzīst, ka cilvēki labprāt nes mantas uz brībodi un dalās ar citiem. Savstarpēji cilvēki dalās arī ar labiem padomiem un ieteikumiem. "Radi vidi pats" (Pār)maiņu punkta viena no aktīvistēm Agata Babina skaidro, kā šis mantu un apģērbu punkts darbojas Liepājā.

Raidījumā Piespēle uzklausām Kristapu Šmitu, vienu no volejbola komandas “Jēkabpils Lūši” līderiem. Sazināmies ar handbolistu Daini Krištopānu. Viņam tāpat kā Kristapam šajā nedēļas nogalē vajadzēja aizvadīt starptautiska līmena spēli, taču Covid pandēmija viesa korekcijas abu sporta veidu sacensību grafikos. Tomēr ir arī pozitīvi jaunumi. Dainis kļuvis par tēvu pirmdzimtajam Danielam, bet TTT Rīga aizvadījusi spēli leģendārās komandas 62. dzimšanas dienas zīmē. Latvijas handbola zvaigzne Dainis Krištopāns vasarā pievienosies pēdējo četru gadu Francijas čempionvienībai un vienam no spēcīgākajiem handbola klubiem Eiropā "Paris Saint Germain". Klubs Francijas čempionātā turpina spēlēt bez zaudējumiem un guvis uzvaras visās sešās spēlēs. Kā telefonintervijā no Parīzes atzina Krištopāns, tad ar katru spēli viņš kļūst komandai noderīgāks, esot tik titulētā klubā, jāsaprot, ka līderu ir daudz un katram sava loma. Šonedēļ debijai Eiropas kausa izcīņā gatavojās “Jēkabpils Lūši” volejbolisti. Garās pārrunas ar Itālijas A līgas komandu no Milānas tā arī nedeva rezultātu. Jēkabpilieši pat bija gatavi abas spēles aizvadīt Milānā ar nosacījumu, ka mūsu skatītājiem būs iespēja to redzēt, bet itālieši nepiekrita. Riskēt ar veselību, apdalīt savus skatītājus un esošajā situācijā vēl bez garantijām iztērēt lielus finanšu līdzekļus, no tā neko neiegūstot pretim, mudināja klubu atsaukt dalību no CEV kausa pilnībā. Uzklausām komandas spēlētāju Kristapu Šmitu. Jau ziņots, ka "TTT Rīga" neaizvadīja paredzēto spēli pret Liepājas basketbola komandu, jo Kurzemes klubā vairākas spēlētājas apslimušas. Ceturtdien plānotās divcīņas vietā notika mačs ar ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU). Iepriekš abu komandu 18.novembrī plānotā spēle tika pārcelta uz piektdienu. Turklāt tā notika leģendārās TTT komandas 62.dzimšanas dienas noskaņās. Kluba valdes priekšsēdētāja Gunta Baško intervijā Latvijas Radio atzina, ka ir gandarījums par to, ka pirmssezonā izdevies arī atjaunot leģendārās komandas tradicionālās krāsas melns ar oranžo. Šajā spēlē Daugavas sporta namā izveidojās gandrīz vai oranži melno fanu kustība, jo arī komandas maskas ir šajā krāsu salikumā un visi basketbolu klātienē vēroja maskās.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Tallinā norisinājās mūzikas festivāls un konference „Tallinas mūzikas nedēļa” – tāpat kā daudzi kultūras notikumi, arī šajā savas korekcijas veikuši ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītie drošības pasākumi. Un tomēr, notikuši 25 koncerti, iepazīstinot apmeklētājus ar pāri pār simts muzikālajām apvienībām un solo māksliniekiem. Latvijas mūziķi Tallinas mūzikas nedēļā par klausītāju trūkumu nevarēja sūdzēties, kaut arī iepriekšējos festivāla gados publikas apjoms ir bijis lielāks. Smagās mūzikas cienītājus Telliskivi radošā kvartāla koncertvietā “Sveta Bar” priecēja grupa “TESA”, kura šo piektdien aicina klausītājus uz sava jaunā albuma “Control” prezentācijas koncertu Āgenskalnā, kādreizējā Latvijas Televīzijas redakciju ēkā. Ar grupas mūziķiem Kārli Toni un Jāni un Dāvi Burmeisteriem pārrunājam, kāds ir līdzšinējais klausītāju un kritiķu novērtējums, jo albuma atklāšanas koncerts bija paredzēts jau martā. Mūzikas novirziens šūgeizs – drīmpops nozīmē sapņainu, meditatīvu skanējumu, kurā būtiska loma ir tā dēvētajai skaņas sienai, proti, konstantam melodiskam pamatam, kuru papildina vokāls vai ritma ilustrācijas. Šajā žanrā spēlē grupa “Tribes of The City”, kura pērn triumfēja mūzikas ierakstu balvā “Austras balva”. Tallinā grupa spēlēja kompozīcijas gan no pēdējā albuma “Rust and Gold”, kā arī no agrākiem ierakstiem. Neskatoties uz Covid-19 sagādātajiem apgrūtinājumiem, norit darbs arī pie jauna albuma, un par to plašāk stāsta mūziķis Sergejs Jaramišjans. Tallinas mūzikas nedēļas vadītāja kopš tā pirmsākumiem 2009. gadā ir Helēna Sildna. Viņai jautāju, kādi resursi bija radošās komandas rīcībā, lai tiktu galā ar neparedzētu uzdevumu – rīkot divus dažādus festivālus – vienu pirms Covid-19 krīzes un otru, jau rēķinoties ar jaunajiem apstākļiem. "Ir dažādu veidu resursi, kuri mums palīdzēja – visvairāk, protams, mūsu komandas cilvēki viņu enerģija un pašaizliedzīgi veltītās darba stundas. Jo, kā jau jūs minējāt, šogad mums tiešām bija jāorganizē divi festivāli viena vietā, pie tam, tas jādara pandēmijas apstākļu drošības noteikumu ietvarā. Izmaiņas notika nemitīgi – te kāda no festivāla dalībvalstīm tika iekļauta karantīnas zonā, te kāda cita nelaime. Katrā ziņā, mēs noteikti nebūtu tikuši galā bez mūsu sponsoru un sadarbības partneru palīdzības,"a tzīst Helēna Silda.  "Šogad pirmo reizi izmēģinājām jaunu modeli – piedāvājām cilvēkiem iegādāties dārgākas biļetes, kā sava veida papildus ziedojumu jau tā diezgan augstajai biļetes cenai, kas ir vidēji 75 eiro. Atsaucība bija liela, un tas mūs nodrošināja ne tikai ar finanšu resursiem, bet stiprināja radoši, dodot lielu iedvesmas devu – tāpēc, ka ir ļoti svarīgi apzināties, ka sava mērķa sasniegšanā neesi viens un vari uzticēties gan uz saviem sadarbības partneriem, kuri ir ar mums kopā jau vairākus festivālus, gan arī uz pašiem apmeklētājiem, kuri izvēlējās atbalstīt mūs šajos, nepavisam ne vieglajos un vienkāršajos laikos," turpina Helēna Silda. Tallinas mūzikas nedēļa vēl bez koncertiem savā programmā iekļauj arī konferenču un industrijas tirgus programmu. Vienā no paneļdiskusijām piedalījās arī Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljuaida. Turpinājumā fragments no diskusijas, kurā jautājumu prezidentei uzdod Tallinas mūzikas nedēļas vadītāja Helēna Sildna.

Latvijas Basketbola savienības 3x3 basketbola koordinators Nauris Metnieks, viesojoties “Basketstudijā 2+1”, stāsta par Latvijas 3x3 basketbola čempionāta nosaukuma “Top Gun” rašanos, sadarbību ar 14 pašvaldībām un tirdzniecības centru “Akropole”, sezonas garumā paredzētajiem turnīriem un Latvijas izlašu cerībām rudens pusē piedalīties Pasaules un Eiropas kausa izcīņā.01:45min - Iemesls nosaukumam "Top Gun";05:50min - Divu dienu ilgā izspēles sistēma un balvas;11:30min - Pašvaldību iesaiste, paralēli notiekošie pasākumi;20:10min - Atsaucība starp dāmām, sagaidāmās vīriešu komandas;28:30min - Spēlēm paredzētais segums, piesakāmais spēlētāju skaits;36:40min - Lietuvas un Igaunijas komandu iesaiste;40:40min - Latvijas U-18 izlases gatavošanās proces;47:00min - "Parīze 2024", IZM sagatavotā profesionālās ievirzes programma.

Kas ir aizraujošāk - parādīties Atsaucīgo Māmiņu Forumā, Delfu komentāros vai Feministu Forumā. Un - vai ir vieglāk būt sievietei vai Rojam. Praida nedēļai par godu podkāsta 3.epizodē īpašs viesis - dragkvīns Rojs. Mūzika:Komiku, Disco CatRoccoW, MusicisexpressionofartthroughthemediumofsoundRoccoW, Nontinde Vendor Theme Foto: Marta Herca Patika podkāsts? Kļūsti par patronu: www.patreon.com/dzemmas_podkasts

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā fokuss uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā. Šī gada foruma sauklis ir "Atsaucīga un atbildīga vadība" un forumā pievērsīsies jautājumam par mūsdienu politiskajiem līderiem un viņu uzdevumiem. Raidījumā skaidrosim, kādam ir jābūt vadītājam 2017. gadā un kas jāmācās no pērno gadu kļūdām, lai risinātu politiskās uzticības krīzi. Studijā saruna par to, kā norisinās šādi forumi un kā saujiņa cilvēku no Latvijas rūpējas par to, lai arī mūsu valsts vārds izskan uz globālās skatuves. Raidījuma viesis: biežs Davosas foruma viesis, "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris. Vēl raidījumā arī pievēršamies šajā nedēļā gaidāmajām Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanām, kā arī aplūkojam vienošanos starp Eiropas Tautas partiju un sociāldemokrātiem, kuri nu vairs nevēlas pie tās turēties.   Pasaules ekonomikas forums Davosā 17. janvārī sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums Davosā. Pirms gada foruma fokusā bija patvērumu meklētāji un terorisms, bet šogad galvenais uzsvars ir uz līderību, jo, kā norāda foruma rīkotāji, “pagājušais gads ir parādījis, ka līderiem ir jāspēj atbildēt uz viņu vēlētāju prasībām, un arī jāspēj arī dot nākotnes vīzijas, lai cilvēki varētu cerēt uz labāku rītdienu”. Tieši tāpēc šī gada Davosas foruma devīze ir „Atsaucīga un atbildīga vadība”. Forums arī izvirzījis piecas 2017. gada līderu prioritātes, kuras apskatīsim turpmākajās minūtēs. Kā pirmo no prioritātēm, forums uzsver ceturto industriālo revolūciju, kas ne tikai maina industrijas, bet arī dažas pazudina un ātri izveido jaunas. Attīstās jaunās tehnoloģijas, turklāt strauji. Šīs pārmaiņas nodrošinās to, ka tas, kas reiz bijis zinātniskā fantastika, drīz kļūs par realitāti. Tas arī nozīmē, ka daudzi cilvēki var zaudēt darbu par labu robotiem vai notiekot jau minētajām pārmaiņām industrijā. Protams, būtisks faktors ir arī globalizācija, kas ļauj uzņēmumiem vieglāk pārvietot savas ražotnes uz valstīm, kur izmaksas ir krietni lētākas. Tāpat starp prioritātēm ir dinamiskas un iekļaujošas globālās pārvaldes sistēmas izveidošana, kas cieši saistīta ar iepriekš minēto tehnoloģiju attīstību un globalizācijas procesu. Trešā prioritāte pievēršas jautājumam, kas jau kādu laiku aktuāls Rietumu pasaulē - lēnajam ekonomikas izaugsmes tempam. Ja pirmskrīzes laikā iekšzemes kopprodukts gadā pieauga par apmēram 5%, šobrīd tie ir vidēji 3%, pēc ekonomistu aprēķiniem -  Latvijas IKP izaugsme  pagājušajā gadā bija vien 1-1.6% līmenī. Kā pēdējā, bet noteikti ne mazsvarīgākā, prioritāte ir valdošā uzticības krīze. Cilvēki baidās par savu nākotni, zaudē ticību valsts iestādēm un 2016. gads parādīja, kā šo faktoru ignorēšana var izvērsties. Šogad gaidāmas svarīgas vēlēšanas gan pie mums, gan vairākās Eiropas valstīs un šeit līderiem būs īpaša nozīme.  

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīmies Junkera investīciju fondam, kam būtu jāpalielina Eiropas ekonomiskās attīstības apgriezieni. Studijā saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli par aktuālo Eiropā - migrāciju un migrantiem, "Brexit" un "RailBaltic" projekta attīstību. Vēl raidījumā stāsti par NATO militārajiem manevriem Austrumeiropā un Krievijas reakciju uz tiem, kā arī skaidrosim, kas ir Ramdāna mēnesis un ko tas nozīmē musulmaņiem. Junkera plāns dzīvē Apritējis gads kopš tā sauktais Junkera investīciju plāns silda Eiropas ekonomiku. Politiķiem ļoti patīk izcelt, ka viņu programmas darbojas un ir efektīvas. Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers savos paziņojumos uzsver, ka plāns ir svarīga sastāvdaļa no EK programmas, kā atjaunot ekonomisko izaugsmi. Lielākā problēma pēc krīzes Eiropā ir gausais apjoms, kādā tiek ieguldīta nauda jaunos projektos. Tam iemesls nav naudas trūkums, bet gan investoru minstināšanās naudu ieguldīt. Tāpēc arī EK piedāvāja iespēju kļūt par riskantāko darījumu garantu. Ieguldīt nedaudz savas naudas, lai tā iedrošinātu arī investorus ieguldīt savējo. Šobrīd, gadu pēc šīs programmas darba, EK ieguldījusi 12 miljardus eiro, kamēr investori - 100 miljardus. Kopējās plāna ambīcijas ir panākt 300 miljardu eiro lielas investīcijas. Atsaucība Eiropā ir tik liela, ka plāna darbības termiņš ir pagarināts arī pēc nākamā gada beigām. Latvijā šobrīd vēl neviens projekts nav tapis par Junkera programmas līdzekļiem, EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis iepriekš Latvijas radio atzina, ka ir atsevišķi projekti, kuri varētu saņemt ievērojamu finansējumu. Pagaidām publiski skaļāk minētais ir Ķekavas apvedceļš.