Podcasts about Smag

Stāsta Latvijas Universitātes bibliotēkas darbiniece, filoloģijas doktore Aija Taimiņa. Kāpēc viduslaiku bibliotēkās grāmatām bija stipras dzelzs ķēdes? Kāpēc tika veidotas katenātu (libri catenati, latīņu) jeb ķēžu grāmatu bibliotēkas? Pirmā atbilde vienmēr bijusi – lai nodrošinātos pret zagšanu. Bet varbūt grāmata (proti, tās saturs) ir bīstama, agresīva, tā būtu jāieslēdz, jāpieķēdē, lai nenonāktu nepiederošas personas rokās? (Lai atceramies stāstu par Hariju Poteru un epizodi Cūkkārpas bibliotēkas Slēgtajā nodaļā (Restricted section, angļu). Bet vai patiesi? Vai tam nav cita, racionāla skaidrojuma? Ķēde, kas fiksē grāmatu pie plaukta vai lasāmpults paredzēta drīzāk tam, lai saglabātu kārtību grāmatu skapjos un daudzu lasītāju  apmeklētās lasāmzālēs. Un vēl – grāmatas pieķēdēšana nevis ierobežo lasīt- un studētkāri, bet nodrošina to, lai svarīga grāmata ir visiem (kādam noteiktam lasītāju lokam) un vienmēr pieejama. To norāda pirmās, senākās ziņas par pieķēdētajām grāmatām. Proti, 11. gadsimtā Elzasā, Veisenburgas benediktīniešu klostera baznīcā bijušas četras pieķēdētas psalmu grāmatas; psaltērijs (Psalterium) ir svarīga viduslaiku liturģiskā grāmata, kas garīdzniekiem kalpoja ikdienas aizlūgumiem, tās saturā baznīcas gada ritējumam paredzētie psalmi, litānijas svētajiem. “Klosteris bez grāmatu skapjiem ir kā pilsēta bez ieroču arsenāla” (Claustrum sine armario, quasi castrum sine armamentario, latīņu), teica 12. gs. augustīnietis Žofruā de Breteijs (Geoffroy de  Breteuil, +1149). Viduslaiku bibliotēku daudzus gadu simtus  veidoja lielāki vai mazāki rokrakstu sējumi – pergamenta vai papīra kodeksi ar ādu pārvilktos koka vākos. Klosteriem bija savas bibliotēkas, dažiem izcilas, lielas un bagātas, citiem – pieticīgākas. Lasīšana (lectio monastica, latīņu) bija klauzūrai pakļauto klostera iemītnieku ikdienas dzīves norise. Slēgtajā klostera kopienas dzīvē bija paredzēti gan skaļi liturģiski lasījumi dievkalpojumos, bet visbiežāk brāļi vai māsas kopīgu pusdienu laikā refektorijā (remterī) noklausījās skaļu priekšā lasījumu (collatio ad mensam, latīņu): kādu atbilstošu teoloģisku tekstu, Bībeles vietu, citkārt stāstu par konventa vai ordeņa vēsturi. Monastiskā dzīvesveida sastāvdaļa bija individuāla jeb kontemplatīva lasīšana, lai lasot iedvesmotos lūgšanām un pārdomām. Tad grāmatu klosterbrālis (klostermāsa) lasīja pats vai nu savā guļamtelpā (dormitorijā) vai citā tam paredzētajā vietā. Viduslaiku intelektuālo eliti veidoja dominikāņu un franciskāņu ordeņi, kuru radītajās un uzturētajās mācību iestādēs vismaz kopš 13.gs. nodevās vairākus gadu ilgstošām teoloģijas, filosofijas, dabaszinātņu un mākslu studijām. Sprediķotāju (dominikāņu) un ubagotājmūku (minorītu) ordeņi veidoja vairāku līmeņu skolu tīklojumu, darbojās universitātēs. Visnopietnāko darbu ar grāmatām prasīja studijas, kas prasīja dziļi nodoties sholastiskajai lasīšanai. Ja klosterim bija sava mācību iestāde, tad lasīšana bija neatņemama mācību daļa, grāmatas bija nepieciešamas teoloģijas, tiesību, hagioloģijas, homilētikas studijām. Sholastiskā lasīšana prasīja rūpīgi studēt dažāda satura tekstus, meklēt citātus, salīdzinātu un pārbaudīt formulējumus. Turklāt ordenis gādāja tā deleģētajam augstskolas studentam vajadzīgās grāmatas. Garīgie ordeņi uzturēja plašas klosteru bibliotēkas, tomēr grāmatu krājums bija klostera vai ordeņa īpašums, nevis studenta vai ordeņa garīdznieka personīgā manta. Arī viduslaiku laicīgo universitāšu vidē sholastiskā lasīšana bija obligāta. Tātad grāmatas bija ļoti pieprasītas, nepieciešamas visai plašam lasītāju lokam, kā klosteros, tā augstskolās. Pirmajās jaundibināto universitāšu bibliotēkās noteikti bijuši visai ievērojami ķēžu grāmatu krājumi. Lielākajā vēlo viduslaiku universitātē, Parīzes Sorbonnā (izveidota 1150), 14. gs. vidū bija 1722 rokrakstu kodeksi; Heidelbergas universitātei 15.gs. vidū piederēja 800 manuskripti. Sena gravīra rāda Leidenes universitātes  profesoriem un studentiem pieejamo bibliotēku ar pultīm un pieķēdētām grāmatam, kas ierīkota 1610. gadā un veidota pēc Sorbonnas parauga. Piekļuvi universitāšu bibliotēku krājumiem visai stingri regulēja noteikumi, katrā augstskolā atšķirīgi. Daudzu Vācijas universitāšu bibliotēkās varēja strādāt tikai profesori, kam tika izsniegta bibliotēkas atslēgas. Oksfordas universitātes bibliotēkā 1412. gada drīkstēja lasīt tikai tie absolventi, kas jau 8 gadus bija studējuši filosofiju. Turklāt Sorbonnas un Oksfordas universitāšu bibliotēkas jau 13. gs. bija sadalītas divās daļās: “lielo bibliotēku” (magna libraria, latīņu) jeb  publikas (kopīgo) bibliotēku (bibliotheca publica, latīņu) veidoja uz vietas lasāmie pieķēdētie sējumi, bet grāmatas no plauktos un lādēs glabātās “mazās bibliotēkas”(parva libraria, latīņu) varēja arī aizlienēt un ņemt uz māju. “Mazo bibliotēku” dažviet sauca arī par slēgto (savrupo)  bibliotēku (bibliotheca secreta), to veidoja lielākoties tekstu dublikāti. Gluži tāpat arī klosteru bibliotēkās – viena daļa izcilāko grāmatu glabājās atsevišķi un bija domātas noslēgtam lokam, bet otra daļa bija izkārtota  visiem – garīdzniekiem, klosterbrāļiem un audzēkņiem pieejamos plauktos. Klostera grāmatu krājumam bieži ierādīja kādu atsevišķu telpu, grāmatas tika glabātas lādēs vai skapjos, un lielākoties guļus, kārtotas tematiskās grupās. Tikai vēlajos viduslaikos grāmatas sāka likt plauktos. Smagās un lielās grāmatas visbiežāk turēja uz slīpām pultīm  vai lasāmsoliem, lai lielos un smagos sējumus varētu lasīt stāvus – tā vieglāk strādāt, ērtāk lasīt sīkiem burtiem blīvi rakstīto tekstu, tā tiek optimāli izmantots pieticīgais lasītavas apgaismojums. Tikai lēnam izveidojās ieraša lasīt sēdus.  Smago sējumu pie slīpās pults fiksēja kalta dzelzs ķēde, kuras gredzens tika uzvērts uz metāla stieņa pults augšpusē, bet otrs gals piestiprināts grāmatas vākam. Jāzina, ka viduslaiku kodekss ārēji ir visai ‘mazrunīgs': sējumam ādas vākos nav nav ātri  atpazīstamu  ārējo pazīšanas zīmju (titula uzlīmju, etiķešu, uzrakstu uz muguriņām, šifru, inventāra Nr.). Grāmatai nav izteiksmīga vāka, titullapas, apdrukātas muguriņas. Tikai kāda neliela pergamenta uzlīme ar pāris vārdiem vai numuru uz vāka... vai ar melnu tinti lieliem trekniem burtiem uzrakstīts zīmīgs vārds uz grāmatas griezuma; jo grāmatas plauktos bieži novietoja ar ādas muguriņu uz iekšu... Tāpēc kārtības uzturēšana senā klostera vai universitātes bibliotēkā ar daudziem gandrīz vienādiem brūnas ādas sējumiem ir būtiski svarīga; grāmatai ir tik viegli nomaldīties un pazaudēties starp līdzīgajām. Grāmatniecības vēsturnieks Henrijs Petroski asprātīgi teicis: “Mēs parasti domājam par grāmatām, nevis par to plauktiem. Ielikt grāmatu atpakaļ plauktā ir apmēram tas pats, kas ielikt atpakaļ sardīni konservu kārbā” (Henry Petroski, 1999). Ne velti latīņu valodā viduslaiku  bibliotēkas glabātāja – ‘armarius' apzīmējums atvasināts no vārda ‘armarium' – skapis. Labs bibliotēkas pārzinis jeb ‘skapinieks' darīs visu, lai grāmatas zinātu savu vietu arī tad, ja bibliotēku vēlas lietot daudzi apmeklētāji. Efektīvs viduslaiku risinājums bija ķēde, kas piesaista grāmatu vietai: lasāmpultij vai plauktam. Ķēde var nosargāt bibliotēkas krājumus; tā līdz pret zagšanu – grāmatu nav daudz, un tās ir ievērojama vērtība; pret sajukumu krājumā un pavaļīgi izņemšanu un atvietošanu. Turklāt ķēde pasargā masīvo un vērtīgo kodeksu no kritiena. Grāmatu pieķēdēšanas prakse apsīka līdz ar grāmatiespiešanas straujo progresu: grāmatu skaits strauji pieauga, arī sējumi vairs nebija tik masīvi un smagi. Grāmatu pieķēdēšanas vēsturē slēpjas arī kādi paradoksi. Proti, dažkārt grāmatu pieķēdēja, lai to publiskajā telpā varētu brīvi lasīt visi. Anglijas karlis Henrijs VIII 1537. gadā pavēlējis pieķēdēt Bībeli katrā draudzes baznīcā, lai draudzes locekļi var tai paši piekļūt un lasīt. Citviet līdzīgu iemeslu dēļ ticis pieķēdēts katķisms. Tāpat arī Anglijas karalis Eduards VI 1547. gadā lika turēt baznīcā pieejamā vietā Bībeli angliski un Roterdamas Erasma  Evaņģēliju pārstāstus latīniski (Paraprhrases, 1517). Tā garīdzniekiem un  draudzei ik brīdi bija pieejama stacionāri vienā vietā fiksēta grāmata.  Reformācijas laika prakse bija balstīta protestantisma pamatprincipā sola scriptura (tikai raksti), kas jau agrāk bija tikusi aprobēts viduslaiku klostera baznīcā Veisenburgā. Viduslaiku  atmiņas (memoria) un piemiņas kultūrā iekļaujas senajos testamentos un dāvinājumu dokumentos  izteiktā griba dāvināt kādam klosterim (baznīcai, bibliotēkai) ķēžu grāmatas. Tā līdz ar pieķēdētajām grāmatām ilgstošā piemiņā  tiktu saglabāts arī dāvinātāja vārds. Ir iespējams joprojām apmeklēt vairākas senas bibliotēkas, kas saglabājušas sākotnēji izveidotās ķēžu grāmatu lasītavas: vecākā ir Itālijā, Čezēnas (Cesena) pilsētā netālu no Boloņas. Tur joprojām aplūkojama 15. gs. vidū (1447–1452) izveidotā Malatestu ģimenes  bibliotēka Libraria Malatestiana, kuras sākotne ir  vietējā franciskāņu klostera grāmatu krātuve. Malatestu bibliotēkas lasītavā pie pultīm pieslēgti 343 viduslaiku manuskripti. Anglijā, Oksfordas universitātes Bodleana bibliotēkas ievērojamākā un senākā daļa ir Hamfrija Lankastera, Glosteras hercoga (Humphrey, Duke of Gloucester, 1390–1447) ķēžu grāmatu bibliotēka (281 sējums), ko hercogs bija novēlējis universitātei. Herfordas katedrāles (Hereford Cathedral) ķēžu grāmatu bibliotēka ierīkota 17.gs. vidū un tajā atrodas 229 viduslaiku manuskripti. Holandē,  Zitfenā (Zutphen), Sv. Valbergas baznīcas bibliotēka tikusi pieķēdēta tikai 1546.gadā, jo tad sākuši zust sējumi, un tika pieņemts, ka Sātans zog vērtīgākās grāmatas. Pēc apspriešanās tika pieķēdētas 286 grāmatas. Katra ķēde tika apslacīta ar svētītu ūdeni. Iesējumam piestiprinātā ķēde visdrošāk liecina par grāmatas piederību kāda klostera bibliotēkai. Ķēžu grāmatu bibliotēkas noteikti bija arī Livonijā, Rīgā. Daudzas grāmatas ar 15. gs. pēdējā trešdaļā / 16. gs. sākumā kaltām dzelzs ķēdēm (un ķēžu stiprinājumu paliekām) lielākoties nākušas no diviem nozīmīgākajiem Rīgas klosteriem – no Rīgas Sv. Jāņa Kristītāja dominikāņu klostera un Rīgas Sv. Katrīnas franciskāņu observantu klostera. Tomēr nav zināms, kur Rīgas franciskāņu un dominikāņu klosteros bija ierādīta vieta viņu grāmatu plauktiem un lasāmpultīm. Tāpat nevar ar pārliecību apgalvot, ka klosteru grāmatas iesietas un ķēdes piestiprinātas tieši Rīgā. Pēc reformācijas laika nemieriem daudzas abu klosteru grāmatas nonāca Rīgas pilsētas pārziņā un nogulās Rīgas pilsētas bibliotēkā. Tagad Latvijas Universitātes bibliotēkas krājumā ir visai ievērojams, unikāls  katenātu krājums: 76 kodeksiem ķēde ir saglabājusies (tie ir 15.gs. 70.–90. gadu iespieddarbi, un pāris 16. gs. sākuma (1505–1519) izdevumi); vēl 40 grāmatas savu ķēdi laika gaitā ir zaudējušas, kaut ķēdes stiprinājuma paliekas tās esamību pārliecinoši  apstiprina. Te jāpiebilst, ka racionālisma laikmets pret ķēžu grāmatām bija visai nežēlīgs, daudzas lielās, modernās bibliotēkas lika smagās un neveiklās ķēdes noņemt, lai tās netraucētu. Rīgas katenāti ir lieliska, patiesi autentiska viduslaiku materiālās kultūras liecība, kas stāsta par ļoti senu grāmatniecības tradīciju.

Miley Cyrus blev verdensberømt som popstjernen Hannah Montana i Disney-serien af samme navn. Men da hun bogstaveligt talt smadrede gennem tiden på en wrecking ball, var det et opgør med fortiden. En ny Miley Cyrus var født, og selvom hendes æra med kortklippet blond hår og tungen stikkende ud af munden gjorde hende til genstand for massiv kritik, er forvandlingen og forandringen noget, der har karakteriseret hendes karriere lige siden. På sit nyeste album "Something Beautiful" er et af verdens største popikoner atter forandret. Portrættet er skrevet af Thea Torp. Produceret og oplæst af: Caroline Toft Baunkjær Redaktør: Ida Hasgaard Røntorp Find alle højtlæste artikler fra Berlingske herSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Konfirmationsgudstjeneste v/Peter Kofoed Herbst

Er mange følgere på Instagram og kendisfaktor nok til at skrive og udgive en bog? Det mener flere danske forlag, som nu også får kritik fra anmeldere for at udgive bøger med for lav kvalitet. De bliver beskyldt for at vælge profit over kvalitet. Men udgiver forlagene bare de bøger, som folket vil have? Hvem bestemmer, hvad der er en god bog? Er der tale om snobbede anmeldere eller dårlige forlag? Det er dagens P1 Debat. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Rene Fredensborg, journalist og anmelder, Ekstra Bladet, Manu Sareen, tidl. minister og forfatter, Rebekka Bundgaard, kulturredaktør på Atlas Magasin, Simon Pasternak, forlagschef for skønlitteratur, Gyldendal, Morten Hesseldahl, forfatter, tidl. Adm. dir. for Gyldendal, tidl. formand, danske forlag og Kamilla Jæger, læser, uddannet pædagog, arbejder til daglig i kundeservice. Vært: Oliver Breum Producer: Christian Ulloriaq Jeppesen Tilrettelægger: Christian Ulloriaq Jeppesen og Nina Lorenz

Er mange følgere på Instagram og kendisfaktor nok til at skrive og udgive en bog? Det mener flere danske forlag, som nu også får kritik fra anmeldere for at udgive bøger med for lav kvalitet. De bliver beskyldt for at vælge profit over kvalitet. Men udgiver forlagene bare de bøger, som folket vil have? Hvem bestemmer, hvad der er en god bog? Er der tale om snobbede anmeldere eller dårlige forlag? Det er dagens P1 Debat. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Rene Fredensborg, journalist og anmelder, Ekstra Bladet, Manu Sareen, tidl. minister og forfatter, Rebekka Bundgaard, kulturredaktør på Atlas Magasin, Simon Pasternak, forlagschef for skønlitteratur, Gyldendal, Morten Hesseldahl, forfatter, tidl. Adm. dir. for Gyldendal, tidl. formand, danske forlag og Kamilla Jæger, læser, uddannet pædagog, arbejder til daglig i kundeservice. Vært: Oliver Breum Producer: Christian Ulloriaq Jeppesen Tilrettelægger: Christian Ulloriaq Jeppesen og Nina Lorenz

Er mange følgere på Instagram og kendisfaktor nok til at skrive og udgive en bog? Det mener flere danske forlag, som nu også får kritik fra anmeldere for at udgive bøger med for lav kvalitet. De bliver beskyldt for at vælge profit over kvalitet. Men udgiver forlagene bare de bøger, som folket vil have? Hvem bestemmer, hvad der er en god bog? Er der tale om snobbede anmeldere eller dårlige forlag? Det er dagens P1 Debat. Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Rene Fredensborg, journalist og anmelder, Ekstra Bladet, Manu Sareen, tidl. minister og forfatter, Rebekka Bundgaard, kulturredaktør på Atlas Magasin, Simon Pasternak, forlagschef for skønlitteratur, Gyldendal, Morten Hesseldahl, forfatter, tidl. Adm. dir. for Gyldendal, tidl. formand, danske forlag og Kamilla Jæger, læser, uddannet pædagog, arbejder til daglig i kundeservice. Vært: Oliver Breum Producer: Christian Ulloriaq Jeppesen Tilrettelægger: Christian Ulloriaq Jeppesen og Nina Lorenz

Pasauliui švenčiant vieną gražiausių švenčių - Mamos dieną, su Vaiko teisių apsaugos ir įvaikinimo tarnybos vyriausiąja specialiste (mobiliosios komandos – psichologe) Romalda Stasioniene bei moksleivėmis Livita ir Urte kalbame apie mamos ir vaiko ryšį, smagius mamų nuotykius.

“Es esmu vairākkārt domājusi par pašnāvību. Man ir konstatēta vidēji smaga depresija ar pašnāvnieciskām nosliecēm. Kopumā ir bijuši vismaz septiņi mēģinājumi izdarīt pašnāvību. Pēdējais mēģinājums bija salīdzinoši nesen – februārī. Bet nu laikam, paldies Dievam, ka nesanāca," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Luīze Elizabete Ladiga. Luīze Elizabete, zaudējot māti, kurai bija alkohola atkarība, uzņēmās aizbildniecību pār savām divām nepilngadīgajām māsām. Smagā bērnības pieredze ir atstājusi dziļas pēdas arī viņas pašas dzīvē, un šīs traumas sekas Luīze joprojām pārvar soli pa solim. Lielā atbildības sajūta pret māsām ir kļuvusi par vienu no viņas galvenajiem spēka avotiem cīņā ar mentālās veselības izaicinājumiem. Lai arī tumšie brīži kļūst retāki, priekšā vēl ir ceļš, kas ejams, lai atgūtu līdzsvaru un pilnīgu iekšējo mieru.

promotional purpose only

Send us a text1 Petrus 2;2-3 Hiervoor moet julle genoeg geestelike melk inkry. Smag daarom na hierdie voeding soos pasgebore babatjies na hulle ma se melk sodat julle daardeur kan groei tot volwasse verlostes. Julle het mos net ná julle weergeboorte klaar geproe hoe goed die Here is. (NLV) Wanneer jy terugstaan en daaroor nadink, besef jy dat dit ‘n enorme groot belegging is wat ons in ons kinders se opvoeding maak. Ons dra aan hulle die kennis oor wat hulle vir die res van hul lewens nodig sal hê - dis verstommend. In die meeste lande behels dit dat hulle 12 of 13 van hul eerste 18 lewensjare, skool toe gaan.Maar deesdae het ons ‘n splinternuwe uitdaging. Die waarde van kennis word deur kunsmatige intelligensie uitgedaag. Hoeveel moet jy regtig leer as jy 'n KI-toepassing op jou foon of rekenaar kan hê, en dit net vrae kan vra wanneer jy die antwoorde nodig het?Vandag se wêreld is so anders as die een waarin ek en jy grootgeword het. Ek onthou hoe die plaaslike munisipaliteit se biblioteekbus een keer per week skool toe gekom het, sodat ons 'n boek kon uitneem. Ja, die wêreld het voorwaar verander. Wat nie verander het nie, is die groot onderskeid tussen kennis en wysheid. Billy Graham, die baie bekende twintigste-eeuse Amerikaanse evangelis, het dit so gestel: Kennis is horisontaal. Wysheid is vertikaal – dit kom van bo af. So …1 Petrus 2;2-3 Hiervoor moet julle genoeg geestelike melk inkry. Smag daarom na hierdie voeding soos pasgebore babatjies na hulle ma se melk sodat julle daardeur kan groei tot volwasse verlostes. Julle het mos net ná julle weergeboorte klaar geproe hoe goed die Here is. (NLV)Ons weet kennis is 'n wonderlike ding om te hê. Jy kan oor die jare baie kennis versamel. Maar dit is God se wysheid wat jou lewe sal verander. In Jakobus 3:17 staan: Maar die wysheid van bo is in die eerste plek suiwer, en verder ook vredeliewend, bedagsaam, inskiklik, vol deernis en goeie vrugte, onpartydig en ongeveins. Smag na waarheid wat jou gees met God se wysheid voed: Julle het mos net ná julle weergeboorte klaar geproe hoe goed die Here is. Daardeur kan jy gered word en geestelik groei. Dit is God se Woord. Vars … vir jou … vandag. Support the showEnjoying The Content?For the price of a cup of coffee each month, you can enable Christianityworks to reach 10,000+ people with a message about the love of Jesus!DONATE R50 MONTHLY

Matige tot swaar storms met kitsoorstromings word môre in dele van die Ohangwena-, Oshikoto-, Kavango-, Zambezi- en Otjozondjupa-streke verwag, wat teen Donderdag na die Khomas-streek sal verskuif. Die Suide het egter nog nie soveel reën as die res van die land gekry nie, maar boere bly hoopvol. Kosmos 94.1 Nuus het gesels met Dolf de Wet van die plaas Michberg naby Grünau.

ASV kopā ar Krieviju nobalso pret ANO rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā. Bundestāga vēlēšanās uzvar kristīgie demokrāti. Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Bundestāga vēlēšanu spožums un posts Nav piepildījušās bažas, ka Īlona Maska un viceprezidenta Vensa klajais atbalsts Vācijas labējiem radikāļiem būs nesis tiem negaidītus panākumus, un ka 23. februārī notikušo Bundestāga vēlēšanu rezultāti šai ziņā varētu būtiski atšķirties no aptauju datiem, ciktāl partijas „Alternatīva Vācijai” vēlētāji varētu slēpt savu patieso izvēli. Aptaujas izrādījušās tuvas patiesībai, un labēji radikālie ieguvuši apmēram tik, cik tika lēsts – nepilnu 21% vēlētāju balsu, kas gan arī ir spožs rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo, un dos Alises Veidelas vadītajam spēkam otru lielāko Bundestāga frakciju. Tomēr vēlēšanu īstenie uzvarētāji, protams, ir mēreni labējie – Vācijas Kristīgi demokrātiskā partija līdz ar tās pastāvīgo satelītu Bavārijas Kristīgi sociālo partiju. Pat bez īpaši liela vietu skaita pieauguma, kristīgie demokrāti atguvuši Bundestāga lielākās frakcijas statusu. Smagākos zaudējumus vēlēšanas nesušas līdzšinējās valdošās koalīcijas partijām. Sociāldemokrāti zaudējuši vairāk nekā divas piektdaļas mandātu, zaļie – apmēram ceturtdaļu, bet liberālā Brīvo demokrātu partija vispār nav tikusi pāri piecu procentu barjerai un palikusi ārpus parlamenta. Tāpat dažu procenta simtdaļu tikšanai Bundestāgā pietrūcis kreisi populistiskajai Zāras Vāgenknehtas savienībai, kurai balsis atņēmusi tai ideoloģiski tuvā bet daudz vecākā un iesakņotākā Kreisā partija. Rezultātā ir radīti visi priekšnoteikumi t.s. Lielās koalīcijas – kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu tandēma – izveidei, ciktāl kopā šīm partijām ir trīssimt divdesmit astoņas no sešsimt trīsdesmit Bundestāga vietām. Atkrīt bažas par to, kā klātos, ja vajadzētu piepulcināt koalīcijai vēl trešo partneri, kas, visdrīzāk, būtu zaļie, kam ar kristīgajiem demokrātiem ir krietni daudz nesaskaņu. Pēc visa spriežot, vācieši atkal tiks pie valdības, kāda tiem bija lielāko daļu kancleres Merkeles valdīšanas laika. Tomēr centriskajiem spēkiem nav iemesla ļauties politiskam apmieram. Visa kādreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorija, ar teju ģeogrāfisku precizitāti, ir kļuvusi par radikālo partiju dominances zonu. Tikai kādreizējā Rietumberlīnē un Potsdamas apkārtnē vēlētāji balso par kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem, savukārt kādreizējā Berlīnes mūra rajonā – par zaļajiem. Tikām lielākā daļa Austrumberlīnes, Erfurte un Leipcigas dienviddaļa ir par Kreiso partiju, bet visa pārējā Austrumvācija – par „Alternatīvu Vācijai”. Var piebilst, ka šajās zemēs ir arī manāmi zemāka vēlētāju aktivitāte. Vai „Amerikas laikmeta” beigas? 24. februārī Apvienoto Nāciju organizācijā notikušais vēl pirms pāris mēnešiem būtu neiedomājams – Savienotās Valstis balsojumā nostājās pret saviem gadu desmitiem uzticamajiem partneriem Rietumos un ieņēma klaji prokremlisku pozīciju. Sakarā ar trešo gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja balsoja par Eiropas valstu izstrādātu rezolūciju, kas nosodīja Krieviju kā agresorvalsti un pieprasīja Ukrainas teritoriālā veseluma atjaunošanu. Savienoto Valstu vēstniece Dorotija Šeia, savā uzrunā deklarējusi nepieciešamību izbeigt asinsizliešanu, balsoja kopā ar Krieviju un tās satelītiem un sabiedrotajiem. Rezolūcija gan ar balsu vairākumu tika apstiprināta, taču vēlāk savu, Kremlim labvēlīgo variantu, Vašingtona izdabūja cauri Apvienoto Nāciju Drošības padomes balsojumā. Pēdējo dienu fundamentālo pavērsienu Savienoto Valstu līdzšinējās politikas kontekstā ļoti izsmeļoši un precīzi raksturojis raidsabiedrības MSNBC komentētājs Lorenss O'Donels. Savā 24. februārā komentārā viņš pauda: „Donalds Tramps šodien iegāja vēsturē. Un šodiena kļuva par dienu, kas paliks ar neslavu prezidentūras vēsturē, jo šodien Donalds Tramps formāli atmeta nostāju, ko katrs Amerikas prezidents ir ieņēmis, kopš Franklins Delano Rūzvelts kaldināja amerikāņu uzvaru Otrajā pasaules karā, – Brīvās pasaules līdera nostāju. Katrs nākamais prezidents līdz Donaldam Trampam pildīja šo lomu, īpaši jau Apvienoto Nāciju Organizācijā. Ik dienu visā Apvienoto Nāciju vēsturē Amerikas prezidenta vēstnieks Apvienotajās Nācijās vienmēr nostājās brīvības pusē. Amerikas Savienotās Valstis ANO balsoja kopā ar pasaules brīvajām nācijām pret pasaules visnežēlīgākajām diktatūrām, kas gandrīz vienmēr nozīmēja balsošanu pret Padomju Savienību. 21. gadsimtā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkal sāka pārvērst Krievijas valdību par diktatūru, Amerikas Savienoto Valstu līderība Brīvajā pasaulē nozīmēja ANO nostāties pret Krievijas agresiju. Kad Krievija tieši pirms trim gadiem iebruka Ukrainā, ANO pieņēma sešas rezolūcijas pret Krievijas agresiju. Un ASV līdz pat šodienai ikreiz balsoja kopā ar Brīvo pasauli pret Krievijas karu pret Ukrainu. Šodien ANO kārtējo reizi apstiprināja rezolūciju, kas nosoda Krievijas karu pret Ukrainu. Un pirmo reizi vēsturē ASV nestāvēja brīvības pusē. Pirmo reizi vēsturē ASV Apvienotajās Nācijās balsoja kopā ar diktatoru pret Brīvo pasauli. Donalds Tramps Apvienoto Nāciju Organizācijā balsoja kopā ar Vladimiru Putinu. No šodienas, ja ir kāds Brīvās pasaules līderis, tad tas nav Amerikas Savienoto Valstu prezidents.” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Air Botswana is optimisties oor sy groeivooruitsigte in die streek, veral in Namibië, ná die bekendstelling van geskeduleerde vlugte tussen Gaborone en Windhoek in November 2024. Die lugredery het reeds meer as 600 passasiers op hierdie roete vervoer. Nog 'n faktor wat Namibië vir Air Botswana posisioneer, is die hordes toeriste wat na die land stroom. Kosmos 94.1 Nuus het reaksie ontvang van Nathaly Ahrens, die voorsitter van die Toer- en Safarivereniging van Namibië, wat hoop op meer direkte vlugte na Botswana.

Prædiken fra gudstjeneste i Broen d. 19. januar 2025Prædikant: Peter Jerup-ThiseTekst: Johannesevangeliet kap. 2,1-11––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––Studiemateriale til prædikenen Materialet er skrevet til brug i cellegrupper, men kan også bruges som personlig refleksion, eller sammen med en mikromakker, eller ægtefælle. START MED BØN (5 MIN)Lad en person lede en bøn og bed Helligånden om at lede, og guide jer i jeres tid sammen.CHECK-IN (15 - 20 MIN)Hvis I er en gruppe på mere end seks personer, kan det være en idé at opdele jer i grupper af tre, så der bliver bedre tid og rum for alle. Har I ikke startet aftenen med at spise sammen, kan det være en god idé at lande lidt først. Del kort med hinanden, hvad I hver især ankommer med: hvad fylder I dag – godt, skidt, arbejde, familieliv?Hjælp hinanden med at holde tiden. I kan evt. sætte en timer. TAL OM PRÆDIKENEN1 Læs teksten til prædikenen sammen: Johannesevangeliet kap. 2,1-112 Har du hørt prædikenen? Hvad lagde du særligt mærke til?3 Er der noget i dit liv og din måde at agere på overfor Gud, der gør, at du behandler ham som en Gud med mangelfulde ressourcer?4 Hvad sker der, når du hører, at Gud ønsker at hælde sin glæde ud over dig! Ind i dit hjerte! Hvilken følelse skaber det i dig? Mistro? Mistillid? Sorg? Forventning? Håb? Mærk efter og handl på det!5 Vi bliver inviteret til igen og igen at erfare og opleve Gud. Hvordan ser det ud i dit liv?6 Tal om, hvordan I bedst stiller jer til rådighed for det, Gud gør i jeres liv lige nu.7 Er der nogle “næste skridt”, der skal sættes ind i kalenderen for dig, eller for jer som gruppe? BØN (10 MIN)Bed for jer selv og for hinanden, og bed ind i de ting, I har delt med hinanden. AFSLUTNINGOplever du, at Gud minder dig om noget nu, som du har lyst til at dele? Det kan både være til dig selv og til andre i fællesskabet. Husk, at Gud bruger os som fællesskab til at opmuntre hinanden i tro.

Smagās Mūzikas Gada Balva 2024 METĀLKĀSTS LV Podkāsts #173 Vai īsts ''trve-isms'' ir spēja publiski atzīt, to, ka Tev patīk popsa? Kādas grupas jāklausās, lai Spotify Tevi pieskaitītu kā academic skate punk fāzei piederīgo? Vai vairākkārtēja raudāšana albuma klausīšanās laikā ir labas mūzikas kvalitātes zīme?Kā ierasts, atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklēsim gada noslēguma sērijā, 9 nominācijās atskatoties uz mūsu zīmīgākajām pieredzēm un momentiem aizvadīto 12 mēnešu laikā. Atskaņošanas saraksts (playlist) visām 2024 METĀLKĀSTS LV gada balvai nominētajām relīzēm: https://open.spotify.com/playlist/0pIcg3TQPRJgZABDSa3NDX?si=5b2c04856f09463e Atskaņošanas saraksts (playlist) visām METĀLKĀSTS gada balvas epizodēm: https://youtube.com/playlist?list=PLFE0Q4xnolYAQaEPMblh1WEh2Qi4r68UW&si=cd9CNZRIO6c4ghX6 0:00 - Ievads, Gada Retrospekcija 12:09 - Gada Balvas Nominācijas 13:57 - Nominācija: Gada Rifs 17:50 - Nominācija: Gada Noformējums 27:00 - Nominācija: Gada Singls 34:40 - Nominācija: Gada Koncerts 39:43 - Nominācija: Gada Setlists 49:37 - Nominācija: Gada Paletes Attīrītājs 52:17 - Ideja Sēriju Ciklam (Aicinājums Ieteikumiem) 54:54 - Nominācija: Gada Personīgais Jaunatklājums 58:47 - Nominācija: Gada Latvijas Smagās Mūzikas Relīzes (TOP 3) 1:03:52 - Nominācija: Gada Latvijas Smagās Mūzikas Relīzes (TOP 2) 1:05:28 - Nominācija: Gada Latvijas Smagās Mūzikas Relīzes (TOP 1) 1:09:52 - Nominācija: Gada Smagās Mūzikas Relīzes (Goda Vietas) 1:17:40 - Nominācija: Gada Smagās Mūzikas Relīzes (TOP 5) 1:21:08 - Nominācija: Gada Smagās Mūzikas Relīzes (TOP 4) 1:24:54 - Nominācija: Gada Smagās Mūzikas Relīzes (TOP 3) 1:28:50 - Nominācija: Gada Smagās Mūzikas Relīzes (TOP 2) 1:34:31 - Nominācija: Gada Smagās Mūzikas Relīzes (Goda Vietas) 1:37:10 - Nominācija: Gada Smagās Mūzikas Relīzes (TOP 1) 1:44:08 - Mūsu Spotify Wrapped 1:54:40 - Klausītāju Gada TOP Relīzes 2:15:09 - Noslēgums, Pateicības Vārdi SEKO Metālkāstam: https://www.facebook.com/metalkastslvPašmāju un ārzemju metāla/roka jaunumi LRMA.LV: https://lrma.lv/​

Saruna ar Lūsi no projekta SALNA | METĀLKĀSTS LV Podkāsts #172 Šajā epizodē iepazīstam Lūsi- mistērisko personību, kas stāv aiz pašmāju blekmetāla projekta ''Salna''. Noskaidrojam, kāpēc Lūša daiļradē Krampusam ir tik liela nozīme, kā arī to, kas bija galvenie faktori, kas noveda pie solo muzicēšanas. Sērijas nobeigumā arī autora retrospektīva par līdzšinējo Salnas diskogrāfiju. 0:00 - Ievads 2:05 - Salnas pašreizējais status un sākotnējā produktivitāte 6:51 - Albumu tematika - personīga vai konceptuāla 9:15 - Kāds ir cilvēks aiz šīs mūzikas? 12:24 - "Baisa Tumsa" un citu albumu iedvesma 16:30 - Salnas skanējuma recepte, ierakstīšanas process 21:09 - Lūša projektu atšķirības un to savstarpējā ietekme 24:14 - Salna uz skatuves, Lūša pieredze grupās 27:07 - Smagās mūzikas ceļš un ietekme 31:05 - Salna fiziskajā formātā, kolekcionēšana un leibli 41:25 - Grafiskais noformējums, prasmju pielietošana 45:15 - Radošais process līdz šim un nākotnē 50:25 - Diskogrāfijas retrospekcija - Krampus Nakts 55:02 - Diskogrāfijas retrospekcija - Pavasarim 56:17 - Diskogrāfijas retrospekcija - Baltā Vilka Gaudās: Sirmais Mežs 58:06 - Diskogrāfijas retrospekcija - Nāve 1:01:57 - Diskogrāfijas retrospekcija - Salna 1:03:24 - Diskogrāfijas retrospekcija - Zalktis, Krupītis un Velis 1:08:21 - Vargāni & Vargāni 1:13:25 - Diskogrāfijas retrospekcija - Krampus Nāk 1:14:51 - Diskogrāfijas retrospekcija - Baisa Tumsa 1:15:40 - Jaunā Salnas materiāla tapšana 1:18:57 - Cik daudz Lūsis ir izdevis mūziku? 1:20:15 - Diskogrāfijas retrospekcija - Vilka Gaudās 1:22:24 - Motivācija aiz Salnas projekta 1:25:12 - Neskaidrā Salnas nākotne, atvadas 1:28:40 - Dziesmas "Mana Gala Stunda Sit" atskaņojums Projekts Salna https://salna.bandcamp.com/ https://www.facebook.com/Salnaband/ SEKO Metālkāstam: https://www.facebook.com/metalkastslv Pašmāju un ārzemju metāla/roka jaunumi LRMA.LV: https://lrma.lv/​

Tennissportens største atlet, største overarm og mest karikteristiske spiller takker af. Men hvad er hans arv? Og er han overhovedet så ikonisk som Jeppe prøver at gøre ham til? Skouboe er i tvivl, for piller man gruset væk fra Rafael Nadal, er han så ikke bare en "relativ" ordinær spiller? Verdenseliten har været i Saudi Arabien, så vi smutter en tur til Riyahd (Vi får 10 millioner for det) og tager ørkentemperaturen på fremtiden for sporstwashing og tennis. Er spillerne dobbeltmoralske? Eller er ørkensandet bare fremtiden i tennis? 5 danskere i GS næste år. Smag lige på det! Tennissporten er blevet enforsmig og ligefrem kedelig? Hvor er selv/flugt spillerne? Og må vi overhovedet sige det højt? Og er den nye generation virkelig bedre end den gamle?

Today, you'll learn about the smart soil that gives plants a massive boost even when they're watered less, how our love of certain odors could be more nurture than nature, and a moss that could one day fill greenhouses on Mars. Smart Soil “‘Smart soil' grows 138% bigger crops using 40% less water.” by Michael Irving. 2024. “Climate Change Indicators: Drought.” EPA. 2024. “Water for Prosperity and Peace.” Unesco. 2024. “Self-watering SMAG-soil pulls moisture from the air.” by Ben Coxworth. 2020. “Self-Irrigation and Slow-Release Fertilizer Hydrogels for Sustainable Agriculture.” by Jungjoon Park, et al. 2024. Smell Preferences “Do you smell what I smell? New study reveals surprising variability in odor preferences.” by Mane Kara-Yakoubian. 2024. “Is the perception of odour pleasantness shared across cultures and ecological conditions? Evidence from Amazonia, East Africa, New Guinea, Malaysia, and Poland.” by Piotr Sorokowski, et al. 2024. Mars Moss “Scientists find desert moss ‘that can survive on Mars'.” by Nicola Davis. 2024. “The extremotolerant desert moss Syntrichia caninervis is a promising pioneer plant for colonizing extraterrestrial environments.” by Xiaoshuang Li, et al. 2024. “This desert moss has the potential to grow on Mars.” Science News. 2024. Follow Curiosity Daily on your favorite podcast app to get smarter with Calli and Nate — for free! Still curious? Get exclusive science shows, nature documentaries, and more real-life entertainment on discovery+! Go to https://discoveryplus.com/curiosity to start your 7-day free trial. discovery+ is currently only available for US subscribers. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Velkommen til den bedste (og sidste) lille diner i Yuma County! Smag vores rabarbertærte! Prøv ikke at bliver skudt fuld af huller, mens du venter. Denne gang tager I Kassen på en lille tur til Arizona med en krimi-thriller, der udspiller sig næsten udelukkende i en diner. Her finder vi en gidselsituation, der kan ende med at udvikle sig ret dramatisk! https://www.ikassenshow.dk/2024/06/i-kassen-1066-last-stop-in-yuma-county.html

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu atbalsis valstu iekšpolitikas norisēs. Aktualitātes analizē politologi Veiko Spolītis un Ojārs Skudra. Makrons spēlē va banque Eiropas Parlamenta vēlēšanu oficiālie rezultāti vēl nebija paziņoti, kad pagājušās svētdienas, 9. jūnija, vakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons izsludināja pašreizējā valsts likumdevēja – Nacionālās Asamblejas – atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas. Tām jānotiek divās kārtās – 30. jūnijā un 7. jūlijā. Iemesls ir franču elektorāta lemtais Eiroparlamenta mandātu sadalījums, vairāk nekā 31% balsu un, attiecīgi, 30 deputātu vietas piešķirot galēji labējai Nacionālajai apvienībai, plaši pazīstamai arī kā „Lepenas partija”, savukārt prezidenta pārstāvētajai sociālliberālajai partijai „Renesanse” atvēlot vien nepilnus 15% un 13 vietas. Tikai par nepilnu procentu no prezidenta partijas atpaliek franču sociālistu alianse. Par riskantu prezidenta Makrona soli dēvē teju visi, daži to sauc arī par neprātīgu, norādot, ka šādi viņš, iespējams, paver Marinas Lepenas radikāļiem ceļu uz Francijas varas virsotni. Ja viņi svinēs pārliecinošu uzvaru šais ārkārtas vēlēšanās, prezidentam, visdrīzāk, nāksies nominēt par premjeru Lepenas gados jauno protežē Žordānu Bardelu. Ir analītiķi, kuri spriež, ka tieši tāds varētu būt Makrona mērķis – līdz 2027. gada prezidenta vēlēšanām likt radikāļiem izgāzties valdības darbā un tā mazināt Lepenas izredzes uz prezidenta krēslu. Taču Nacionālā apvienība līdz šim sevi pierādījusi kā disciplinētu spēku, un tās programmas pamatā ir sociālā, migrācijas kontroles un cita iekšpolitikas tematika, kas pamatā ir valdības darba lauks. Un tad var gadīties tā, ka 2027. gadā Eiropa tiek pie Francijas, kuru stūrē radikāli nacionālisti, eiroskeptiķi un Kremļa draugi. Vēl viens bažas raisošs jaunums šai ziņā ir labēji centriskās Republikāņu partijas līdera paziņojums par gatavību bloķēties ar Nacionālo apvienību. Tas gan izraisījis tūlītēju sašutuma vētru republikāņu partijas iekšienē, kur šāda vienošanās ar radikāļiem tiek uzlūkota kā tradicionālo republikas vērtību nodevība. Nav gan izslēgts, ka piepildās prezidenta Makrona iespējamais aprēķins ar ārkārtas vēlēšanām un savu iesaistīšanos kampaņā mobilizēt elektorātu un nacionālā līmenī revanšēties Lepēnai par Eiropas līmenī zaudēto. Un, protams, pastāv iespēja, ka jaunievēlētajā Nacionālajā Asamblejā nevienam spēkam nebūs nozīmīga pārsvara, un tad prezidentam būs jāmēģina vienoties par koalīciju vai atbalstu – ar jau piesauktajiem republikāņiem vai ar kreisi centrisko Sociālistisko partiju. Beļģija „gobelēna valdības” gals 9. jūnijā vēlētāji Beļģijā piedalījās veselās trīs vēlēšanās, ievēlot deputātus ne tikai Eiroparlamentā, bet arī Beļģijas nacionālā parlamenta apakšnamā – Pārstāvju Palātā, kā arī reģionālajos parlamentos – Flandrijas parlamentā, Valōnijas parlamentā, Briseles parlamentā. Beļģijas vācvalodīgie pavalstnieki pie tam ievēl arī savu Vacvalodīgās kopienas parlamentu, savukārt par Beļģijas Frančvalodīgās kopienas parlamenta deputātiem automātiski kļūst Valōnijas parlamenta deputāti un 19 frančvalodīgi deputāti no Briseles parlamenta. Savukārt Pārstāvju Palātas 150 deputātu korpuss arī tiek dalīts divās grupās pēc valodas piederības – nīderlandiešu valodā runājošajā flāmu un franču valodā runājošajā valoņu daļā, un lai izlemtu jautājumus, kas skar šo etnolingvistisko grupu intereses, vairākums nepieciešams ne vien parlamentā kopumā, bet arī katrā no grupām atsevišķi. Attiecīgi autonomi norit arī politiskie procesi Flandrijā un Valonijā. Galvenais svētdienas vēlēšanu iznākums ir premjerministra Aleksandra De Krō valdības demisija. Šis kabinets pēc mokoša gandrīz piecsimt dienu ilga procesa tika sadiegts 2020. gada oktobrī kā raibs gobelēns, kura musturī gan flāmu, gan valoņu liberāļi un liberālkonservatīvie, tāpat abu kopienu sociāldemokrāti, abu kopienu zaļie, kā arī flāmu kristīgie demokrāti. Vēlēšanās šīm partijām gājis kā nu kurai, taču kopējais rezultāts ir negatīvs, un lielākās frakcijas nākamajā parlamentā būs līdzšinējiem opozicionāriem. Nepiepildījās nopietnākās bažas, kas priekšvēlēšanu laikā solīja spožu uzvaru radikālajiem flāmu nacionālistiem – partijai „Flāmu interese”, kuras programma paredz Flandrijas atdalīšanos no Beļģijas valsts un ir arī izteikti eiroskeptiska. Tomēr flāmu vēlētāju vidū šos radikāļus par dažiem procentiem un deputātu vietām apsteigusi mērenākā Jaunā flāmu alianse, kuras programmā ir flāmu un valoņu daļu autonomijas nozīmīgs pieaugums, bet ne secesija. Savukārt Valonijā, kur tradicionāli populārākas ir kreisās partijas, negaidīti panākumi ir līdz šim valdības koalīcijā ietilpušajai Reformistu kustībai, kas atstūmusi no pirmās pozīcijas sociālistus. Vissmagākos zaudējumus vēlēšanās cietusi valoņu ekoloģistu partija, atvadoties no trim ceturtdaļām mandātu, savukārt lielākie ieguvēji, teju trīskāršojot savu mandātu skaitu, ir valoņu centristu partija „Pārliecinātie”. Līdzīgi nacionālajam līmenim ir arī rezultāti sacensībai par 22 Eiroparlamenta deputātu vietām. Izskan viedokļi, ka, iespējams, tradicionālā Beļģijas politikas karte ar labējiem flāmu ziemeļiem un kreisajiem valoņu dienvidiem sāk mainīties, abām daļām šobrīd sliecoties tuvāk centram. Quo vadis, Europa?   Uzlūkojot shēmas ar jauno, pagaidām vēl neoficiālo, vietu sadalījumu starp frakcijām Eiropas Parlamentā, tā vien gribas teikt: „Nav nemaz tik traki!” Lai arī pāris politiskajām grupām diezgan nozīmīgs vietu skaits gājis zudībā, savukārt dažām citām drusku audzis, vismaz to pirmais trijnieks skaitliskā svara tabulā pagaidām šķiet nemainīgs. Tiesa, to varētu mainīt līdz šim vēl grupām nepiederīgie deputāti, kad izvēlēsies savu politisko „jumtu”. Starp šiem nepiederīgajiem šobrīd ir arī „Alternatīva Vācijai”, Ungārijas valdošā partija „Fideš” un Polijas Konfederācijas partija. Smagāko kritienu piedzīvojuši zaļie, zaudējot 18 no līdzšinējām 74 vietām un noslīdot no ceturtās uz priekšpēdējo sesto pozīciju. Skaitliski vēl vairāk zaudējusi liberālā „Atjauno Eiropu” frakcija – 23 mandātus, tomēr arī pēc šī krituma tai ir cerības palikt trešajai lielākajai Eiroparlamentā. Savukārt lielākie ieguvēji, pretēji priekšvēlēšanu periodā pastāvīgi daudzinātājam, šķiet, izrādīsies nevis radikāli labējie, bet labēji centriskie spēki. Frakcijas skaitliski nedaudz augušas gan Eiropas Tautas partijai, gan Konservatīvo un reformistu grupai, gan grupai „Identitāte un Demokrātija”, bet frakciju lielums labējā flangā ir apgriezti proporcionāls to radikālismam, Tautas partijai saglabājot stabilas līderpozīcijas. Kā otrā lielākā joprojām paliek Sociālistu un demokrātu grupa. Tomēr uz šīs visumā līdzsvarotās ainas fona satraucošas ir Eiropas vēlēšanu atbalsis divās lielākajās dalībvalstīs. Francijas liberāļu sakāve un prezidenta Makrona lēmums izsludināt ārkārtas parlamenta vēlēšanas ar visām iespējamajām sekām šodienas raidījumā izpelnījies atsevišķu tematu. Visai augstos toņos vēlēšanu rezultātus piesauc arī Vācijā. Kanclera Olafa Šolca sociāldemokrāti ieguvuši mazāk kā 14% balsu, kas ir šīs partijas vājākais rezultāts nacionālā līmeņa vēlēšanās vairāk nekā simts gadu laikā. Proporcionāli vēl krietni smagāku kritumu piedzīvojis vēl viens valdošās koalīcijas partneris – Zaļā partija, kas zaudējusi deviņus no līdzšinējā divdesmit viena mandāta. Toties par uzvaru līksmo labējie radikāļi „Alternatīva Vācijai”, kas ierindojušies otrajā vietā aiz kristīgajiem demokrātiem. Par viņiem, ja neskaita Berlīni un dažus tai piegulošos reģionus, kā arī Tīringenes galvaspilsētu Erfurti, vienotā ierindā balso visa agrākā Austrumvācija. Uz jautājumu par iespējamu Vācijas valdības demisiju kanclers Šolcs gan atbildējis noliedzoši. Kā iekšpolitiski nozīmīgi Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti tiek piesaukti arī Ungārijā, kur premjera Orbana partija „Fideš” ieguvusi krietni mazāk, nekā cerēts, kā arī Spānijā un Dānijā, kur opozīcija bija cerējusi traktēt šos rezultātus kā referendumu par pie varas esošo, attiecīgi, Pedro Sančesa un Metes Frederiksenas kreisajām valdībām. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Biržų krašte žmonės smarkiai netranko durimis, bijo, kad namo priebutis neprasmegtų. Taip pat netrepsi kojomis. Ką jau kalbėti apie linkėjimus žmogui prasmegti skradžiai...Kaip toje pasakoje, pasuksi į kairę – rasi Pabiržę su baroko architektūros ansambliu, pasuksi į dešinę – kvapas nuves iki Smardonės šaltinio Likėnuose. Tiek Pabiržė, tiek Likėnai gerai prisimena buvusią kurortinę šlovę ir ją siekia susigrąžinti.Apie viską – Biržų krašto muziejaus direktorė Edita Lansbergienė Respublikinės Panevėžio ligoninės direktorius Arvydas Skorupskas, Pabiržės bendruomenės pirmininkė Jurga Fergizienė ir seniūnaitis Gražvydas Venckus. Su Biržų kraštu supažindina paveldosaugininkas Dalius Mikelionis.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Oksekød er lagt for had. Kød er dårligt for klimaet, og oksekød er det værste kød på grund af køernes metan-bøvser. Men hvad skal der så blive af køernes græsning i enge, moser, overdrev, strandenge og skove? I dagens afsnit undersøger Rasmus og Andrew om det er muligt at tilberede og spise en okseburger med god samvittighed. Første gæst er biolog Anders Adams, som er skeptisk over for idéen om at kombinere kødkvæg og biodiversitet. Dernæst får vi besøg i studiet af Bjarne Jensen, som har stiftet Jysk Naturkød, så vi kan spørge ind til dyrenes velfærd og natureffekter. Endelig taler vi med landmand og kødkvægavler Henrik Bertelsen, som også er bestyrelsesmedlem i Landbrug og Fødevarer, for at blive klogere på fremtiden for kød fra naturplejekvæg. Vært: Rasmus Ejrnæs. Medvirkende: Anders Adams, Bjarne Jensen, Henrik BertelsenSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Har du ofte problemer med maven ligesom Flemming? Så lyt med i dagens afsnit hvor Mark skal fortælle hvordan man kan fikse problemet med en DYI microbiota transplantation. Dog kræver det at du er villig til at indtage noget afføring.https://videnskabeligtudfordret.dk/liveSupport the showHvis du vil være med til at optage live med os på Discord kan du støtte os på 10er og blive en af vores kernelyttere https://vudfordret.10er.appDu kan også tjekke vores webshop: bit.ly/vushop. Der er en hønsetrøje!Send os vanvittig videnskab eller stil et spørgsmål på facebook, Instagram eller vudfordret@gmail.comTak til Christian Eiming for disclaimer.Tak til Barometer-Bjarke for Gak-O-meteret.Husk at være dumme

Fluent Fiction - Danish: Conquering the Danish Language: Lars' Journey of Courage and Growth Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/conquering-the-danish-language-lars-journey-of-courage-and-growth Story Transcript:Da: Lars det var, og København det var stedet.En: Lars was the man, and Copenhagen was the place.Da: Denne lige på og hårdtarbejdende fyr var fra Sverige men boede nu i denne vidunderlige by fyldt med farverige huse og snoede gader.En: This straightforward and hardworking guy was from Sweden but now lived in this wonderful city filled with colorful houses and winding streets.Da: Her skulle han møde noget af det mest frygtede, det danske sprog.En: Here he would encounter one of the most feared things, the Danish language.Da: Dagens udfordring?En: The challenge of the day?Da: Ordstammen “Rødgrød med fløde”.En: The phrase "Rødgrød med fløde" (red berry pudding with cream).Da: "Det ser nemt ud,” tænkte Lars, da han kiggede ned på sin dessert tallerken.En: "It looks easy," Lars thought as he looked down at his dessert plate.Da: Men han vidste, at det var langt fra nemt.En: But he knew it was far from easy.Da: "Rød-grød-med-fløde", sagde han stille for sig selv.En: "Rødgrød med fløde," he said quietly to himself.Da: Men det lød mere som "Råw-groo-mit-floo".En: But it sounded more like "Råw-groo-mit-floo."Da: Han sukkede dybt.En: He sighed deeply.Da: Hele cafeen, Smag for Sag, kiggede på ham.En: The entire cafe, Smag for Sag, looked at him.Da: Han mærkede kinderne varme op, og hans mund blev tør som sand.En: He felt his cheeks getting warm, and his mouth went as dry as sand.Da: Men han ville ikke give op.En: But he wouldn't give up.Da: Han havde allerede overvundet forhindringer større end dette.En: He had already overcome obstacles bigger than this.Da: Så med fast blik stirrede han ned på den skål med dejlig, rødgrød med fløde.En: So with a determined gaze, he stared down at the bowl of delicious red berry pudding with cream.Da: Han tog en dyb indånding og prøvede igen.En: He took a deep breath and tried again.Da: "Rød-grød-med-floo-de", lød stemmen forsigtigt.En: "Rødgrød med fløde," his voice said softly.Da: Alle i caféen klappede og grinte.En: Everyone in the cafe clapped and laughed.Da: Nogle filmede ham.En: Some filmed him.Da: Men Lars smilte bredt.En: But Lars smiled widely.Da: Dagene gik, og Lars øvede.En: Days went by, and Lars practiced.Da: Han gik på gaden, i parkerne, på caféerne og ind i butikkerne og sagde det samme igen og igen: "Rød-grød-med-fløde".En: He walked the streets, the parks, the cafes, and went into the shops, saying the same thing over and over: "Rødgrød med fløde."Da: Folk lo eller klappede, men han blev ved.En: People laughed or clapped, but he persisted.Da: Han kunne mærke, hvordan han blev bedre og bedre.En: He could feel himself getting better and better.Da: Hans stædighed begyndte at betale sig.En: His stubbornness started to pay off.Da: Og så kom dagen.En: And then the day came.Da: Lars sad i Københavns Rådhus på en stol overfor byens borgmester.En: Lars sat in Copenhagen City Hall on a chair across from the city's mayor.Da: "Gør det, Lars," sagde borgmesteren og klappede ham på ryggen.En: "Do it, Lars," the mayor said, patting him on the back.Da: Med hele byens borgere kiggede på, tog Lars en dyb indånding.En: With the entire city's citizens watching, Lars took a deep breath.Da: "Rødgrød med fløde," sagde han så klart og tydeligt, at alle i salen kunne høre.En: "Rødgrød med fløde," he said so clearly and distinctly that everyone in the hall could hear.Da: Der lød et øjeblik af stilhed.En: There was a moment of silence.Da: Så brød jublen løs.En: Then the cheering erupted.Da: Lars havde gjort det!En: Lars had done it!Da: Han havde endelig udtalt de frygtede danske ord korrekt.En: He had finally pronounced the feared Danish words correctly.Da: Han smilede bredt og trak vejret frit.En: He smiled widely and breathed freely.Da: Endelig havde han følt sig hjemme i København.En: Finally, he felt at home in Copenhagen.Da: Han var klar til at tackle flere udfordringer i denne nye by, han elskede.En: He was ready to face more challenges in this new city he loved.Da: Sådan ender denne solstrålehistorie om Lars og hans kamp med det danske sprog.En: And that is how this sunny story about Lars and his battle with the Danish language ends.Da: Han lærte, at nogle gange skal man bare ignorere hånende latter og modige udfordringer.En: He learned that sometimes you just have to ignore mocking laughter and brave challenges.Da: For det er gennem disse vanskeligheder, vi vokser og bliver stærkere.En: Because it is through these difficulties that we grow and become stronger. Vocabulary Words:Lars: LarsCopenhagen: Københavnman: fyrplace: stedetstraightforward: lige påhardworking: hårdtarbejdendeguy: fyrSweden: Sverigelived: boedewonderful: vidunderligecity: bycolorful: farverigehouses: husewinding: snoedestreets: gaderencounter: mødefeared: frygtedeDanish: danskelanguage: sprogchallenge: udfordringphrase: ordstammered: rødberry: bærpudding: grødwith: medcream: flødeeasy: nemtthought: tænktedessert: dessertplate: tallerken

Smagās Mūzikas Gada Balva 2023 METĀLKĀSTS LV Podkāsts #154 Pirmajā podkāsta video epizodē atskatāmies uz aizvadīto gadu smagajā mūzikā 8 dažādās nominācijās:

Novembra pēdējā sestdienā "Savvaļā", īpaši izveidotā mākslinieka Andra Eglīša zemes amfiteātrī starp Drustiem un Jaunpiebalgu, notika grupas "Tesa" koncerts, kas tika iemūžināts Uģa Oltes režisētā koncertfilmā. Kultūras rondo tiekamies ar Uģi Olti un grupas "Tesa" dalībniekiem - Kārli Toni (bass, vokāls, sampli), Dāvi Burmeisteru (ģitāra) un Jāni Burmeisteru (bungas, vokāls, sampli). Mīnus septiņi grādi, dūmojoši slapjas koksnes ugunskuri, astoņi kinooperatori, mālainā kalnā izrakts amfiteātris, vairāk nekā desmit stundu kopīga darbošanās, salstoša grupa, mežonīga savvaļa – kas vēl labāk varētu atbilst aksiomai „māksla prasa upurus”? Tieši šādi var raksturot nupat brīvdabas mākslas telpā "Savvaļa" notikušo režisora Uģa Oltes koncertfilmas filmēšanu starptautiski atzītajai smagās instrumentālās mūzikas grupai "Tesa".

Et interview med Stephanie Lose i Politiken har i denne uge vakt foragt og bekymring, da den nyudnævnte økonomiminister afslørede, at hun ikke har en bog liggende på natbordet. Og at hendes seneste læseoplevelse var sidste bind af Lucinda Rileys bestsellerserie 'De Syv Søstre'. En bog, andre skammer sig over at læse. Men hvem er Lucinda Riley og ikke mindst hendes læsere? Vi tegner et portræt. Et museum i Storbritannien har besluttet at den romerske kejser Elagabal, som levede for 1.800 år siden, fremover skal refereres til som hun/hende. Beslutningen sker på baggrund af antikke skrifter, der hævder, at Elagaba foretrak at blive kaldt "dame" og bar kvindetøj ved sin død. Vi faktatjekker sagen med en historiker. Vi skal også forbi en vred viral brud fra 1800-tallet, jagten på lykke og meget mere. Værter: Adam Holm, Ane Cortzen og Mikael Jalving.

Det er er ikke vildt meget over gennemsnittet, men Jonas Visti er sgu ok tilfreds med denne uges udsendelse der både sender os tur forbi Trinidad & Tobago, Egypten, Brasilien, Nigeria, Ghana og landet i øst: Jamen Sikkenferie. Udover det har vi også et par fede navne på plakaten. Smag for eksempel på navnet Wild Fire. For slet ikke at nævne en ret funky fyr ved navn Kenni Burke. Det handler selvfølgelig lidt om hvordan du udtaler det, men altså.. anyways.. Musikken er fed og det er du også

Romeine 12:12 Verbly julle in die hoop; staan vas in verdrukking; volhard in gebed. Byna almal wil 'n beter lewe hê - wat dít ook al vir hulle mag beteken! Maar vir baie mense ontbreek daar iets, iets wat hulle dalk verwaarloos, wat hulle keer om daardie lewe te leef.Sê my, leef jy jou "beste lewe"? Is jy op die plek wat God begeer jy moet wees? Is jy gevul met vreugde en tevredenheid, selfs wanneer jy daardie hobbels in die pad tref? Of moet jy, as jy eerlik wil wees erken, dat daar iets in jou lewe skort?En as jy werklik daardie vervulde lewe begeer, hoe ernstig is jy daaroor? Smag jy werklik daarna om die lewe in al sy volheid te leef; om die oorvloedige lewe wat Jesus vir jou kom gee het, te leef en baie vrugte te dra?Ek verstaan dat hierdie vrae selfondersoek vereis en selfs 'n bietjie ongemaklik kan wees. Maar die rede waarom ek jou vra om hierdie vrae te oorweeg, is dat indien jy voel dat jou lewe nie is, wat dit kan of behoort te wees nie; en as jy regtig, met jou hele hart daardie lewe, wat God vir jou wil gee, wil hê, dan is hier drie dinge in jou lewe, wat dalk ontbreek:Romeine 12:12 Verbly julle in die hoop; staan vas in verdrukking; volhard in gebed.Sommige mense is, sonder om doekies om te draai, nie bereid om ‘n poging aan te wend om erns met God te maak nie. Die oorspronklike Griekse begrip hiervan is dat ons “traag” is om te volhard, wat presies die teenoorgestelde van ywer of spoed of gretigheid en deeglikheid beteken.Ja, dis ongelukkig so, sommige mense wil daardie beter lewe hê, hulle wil die Here dien, maar hulle is net nie ernstig genoeg daaroor nie. Ken jy so iemand?Wees gretig, wees vurig, wees passievol, kom aan die gang! God wag vir jou met 'n lewe wat veel beter gaan wees as enigiets wat jy jou kan voorstel.Dis Sy Woord. Vars … vir jou … vandag.Support the showEnjoying The Content?For the price of a cup of coffee each month, you can enable Christianityworks to reach 10,000+ people with a message about the love of Jesus!DONATE R50 MONTHLY

Die tipe 8 het ʼn vrees daarvoor om broos te voel, om te voel dat hulle nie in beheer van ʼn situasie is nie en dat hulle in die proses dalk kan seerkry. Maroela Media

Salt, sødt, surt, bittert og umami er navnene på de fem grundsmage i køkkenet. Men det er ikke kun tungens smagsreceptorer, der er afgørende for, hvad der gør godt i maven Du er nemlig nødt til at inddrage alle syv sanser for at få alle smagsnuancerne med. Men hvordan fungerer samspillet af sanser og indtryk, når vi smager på noget, vi godt kan lide? Det undersøger vi dagens program, hvor vi også eksperimenterer med forskellige krydderier og taler om, hvorfor en hotdog med det hele er den perfekte sensoriske oplevelse. Medvirkende: Alexander Fjældstad, læge ved Klinik for Lugt- og Smagsforstyrrelser og lektor ved Aarhus Universitet. Vært: Peter LøhdeSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Orme og græshopper spises allerede. I fremtiden vil mange flere af os sætte tænderne i insekter. De indeholder protein og kan derfor erstatte kød, som vi i fremtiden vil spise mindre af, både af politiske, klimamæssige og prismæssige årsager. Har du prøvet at spise insekter? Er du klar til at prøve? Hvordan smager klimavenlig mad? Smag og behag ændrer sig gennem livet. Det vi som børn ikke kunne lide, kan senere i livet blive vores foretrukne spise. Tænk bare på ost, lever, østers. Kunne du lide det som barn? Vi snakker om ændrede spisevaner i natSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Orme og græshopper spises allerede. I fremtiden vil mange flere af os sætte tænderne i insekter. De indeholder protein og kan derfor erstatte kød, som vi i fremtiden vil spise mindre af, både af politiske, klimamæssige og prismæssige årsager. Har du prøvet at spise insekter? Er du klar til at prøve? Hvordan smager klimavenlig mad? Smag og behag ændrer sig gennem livet. Det vi som børn ikke kunne lide, kan senere i livet blive vores foretrukne spise. Tænk bare på ost, lever, østers. Kunne du lide det som barn? Vi snakker om ændrede spisevaner i natSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Afsnittet er sponseret af Dyrbar https://dyrbar.dk/ Få 10% rabat hos Dyrbar ved at bruge koden vinforbegyndere (Gælder på alle ikke nedsatte varer). Find udskæringerne her: 1) Edderkoppen - kalvhttps://dyrbar.dk/products/edderkoppen-kalv 2) Presa af tunggrishttps://dyrbar.dk/products/presa-af-tunggris 3) Krogmodnet Porchettahttps://dyrbar.dk/products/krogmodnet-porchetta ……………. I dette afsnit giver vi tre bud på måltider til påsken. Vi sætter tre vine til og snakker omkring vin og mad sammensætning. Man kan selvfølgelig også lave maden, når det ikke er påske.   Ponzu - Edderkop af kalv (Araignée)   Steg edderkoppen som anvist på Dyrbars hjemmeside i rigeligt smør, MEN... smid en lille håndfuld finthakkede stængler fra koriander i smørret midtvejs Lav en ponzu på følgende måde: 1 stk. tørret kombutang ½ dl. lagret japansk soja 1½ spsk. sake 1 spsk. mirin 1 spsk. risvineddike 1½ spsk. limesaft Varm kombu, sake, soja og mirin op i en lille gryde Lad det køle af. Fisk kombuen op og kaser den Rør eddike og limesaft i. Sesam-olivenolie Varm 3 spsk. ristet sesamolie op sammen med 3 spsk. olivenolie til rygepunktet Anret tynde skiver af edderkoppen på et fad, overhæld med den varme olie, 4-5 spsk. ponzu og ikke mindst den brunede koriandersmør. Spis med pinde. Presa med hasselbachkartoffel Brun og tilbered presaen som anvist på Dyrbar. Smid meget gerne rosmarinkviste ved stegen i panden. Læg mellemstore faste kartofler mellem to flade skærebrætter og skær med skarp kniv tynde lameller helt ned til skærebrættets højde, så kartoflen stadig hænger sammen. Pensl kartoflerne med rigeligt smeltet smør, drys med timian, salt og peber og stil dem i ildfast, smørsmurt fad og bag dem ved 210 grader varmluft ca. 45 minutter, så lamellerne bliver sprøde og brune. Lav brun sovs. Brug en rigtig god kalvefond eller bedre, rist griseben i ovnen og kog en grisefond med rodfrugter, lidt hvidvin og masser af urter. Kog panden med presa-rester af med ca. 3 dl. fond, kog den lidt ned. Tilsæt et skvæt rødvin, lad alkoholen fordampe lidt. Tilsæt 1 dl. fløde og lad koge lidt ind igen. Tilsæt kulør og jævn evt. med mørk jævner (ja det må man godt her!). Smag til med salt og peber. Anret skiver af presa med kartofler og rigelig sovs. Porchetta Bind porchettaen op og krydr under slaget med masser af groft kværnet peber, rosmarin, hvidløg, salvie... du bestemmer selv. Bind den sammen igen. Tilbered som anvist på Dyrbar. Server den i skiver med en bønnesalat af: 2 dåser borlotti-bønner, afdryppede 1 finthakket lille rødløg 3 stængler bladselleri finthakket 50 g parmiggiano hakket i små tern à ½ cm 50 g valnøddekerner hakket revet citronskal Rigeligt af din bedste toskanske olivenolie Friskkværnet peber Saml det hele i en skål Skær skiver af porchetta og anret med bønnesalaten     Vin 1) Vouvray - Le Haut Lieu - Sec 2021https://www.theis-vine.dk/products/vouvray-le-haut-lieu-sec-domaine-huet   2) COBRANA 2021 VERONICA ORTEGA, BIERZO, SPANIENhttps://www.jyskvin.dk/cobrana-2021-3159036   3) Rimosso Metodo Ancestrale Lambrusco di Sorbara DOC 2017 Cantina della Volta https://estrup-udsen.dk/shop/rimosso-metodo-ancestrale-lambrusco-di-sorbara-doc-2017-cantina-della-volta-mousserende-vin-roedvin-kopier/  

(01:20) Saudiarabere vil pumpe millioner ind i Joe & The Juice.Den danske kæde Joe & The Juice vil hente 600 mio. kr. i frisk kapital – herunder knap 400 mio. fra en saudiarabisk investor. Er det problematisk at tage imod millioner fra et land, der er kritiseret for at overtræde menneskerettighederne?(19:00) Nationalbankdirektør vil tæmme kryptomarkedet.Nationalbankdirektør Signe Krogstrup mener, at det er nødvendigt at regulere kryptomarkedet – bl.a. i kølvandet på den meget omtale FTX-sag. Er panelet enige?(34:15) Er hjemmearbejde på vej i graven?Andelen af danskere, der hyppigt arbejder hjemme, er stærkt nedadgående. Faktisk er andelen næsten på samme niveau som inden coronakrisen. Er trenden med hjemmearbejde ved at ebbe ud?(50:00) Kåring af ugens optur og nedtur.I studiet: Ledelsesrådgiver Lars Sander Matjeka, landechef for kryptobørsen Firi Karina Rothoff Brix, kommunikationsrådgiver Anders Heide Mortensen og nyhedsredaktør Rasmus Bendtsen.Teknik: Kasper Søegaard.

Find mere informatiom om Tofterup Brothers her https://www.tofterupbrothers.dk/ Find Tofterup Brothers vinene i Meny, Spar, Føtex og Bilka eller her https://shop.meny.dk/produkter?Search=tofterup og her https://www.tofterupbrothers.dk/find-vin/ Find Trenza-vinen her https://www.andrupvin.dk/catalogsearch/result/?q=trenza …………………….. I dette afsnit har vi besøg af Jonas Tofterup, som er Master of Wine og som laver sin egen vin i Spanien under navnet Tofterup Brothers og Trenza.   Hvad er Master of Wine, hvad skal der til for at blive optaget på uddannelsen og gennemføre den og hvad kan man bruge titlen og uddannelsen til?   Hvordan kom Jonas Tofterup i gang med at lave vin, hvordan blev han Master of Wine og hvordan begyndte eventyret med at lave sin egen vin med sin bror David Tofterup?   Hvilke tanker gør Tofterup Brothers sig om deres vine og vinstil og hvorfor er vin blevet deres levevej?   Undervejs i udsendelsen blindsmager vi også et par vine og finder ud af hvad tragt- og bulls eye-metoderne er.    Spørgsmålene til blindsmagningen samt point: (Smag som en detektiv og argumenter som en advokat) - Vin nr. 1 og 2 er fra to forskellige lande og er lavet af forskellige enkeltdruevarianter eller hvis et blend med mere end 90% dominans af den dominerende sort - Kommenter på brugen af træ - Identificer hvor vinen kommer fra (område/land) - Kommenter på kvalitet og stil   Udsendelsen er optaget på S'Vinbar i Aarhus. https://www.svinbar.dk/ ....................... KØB BOGEN HER http://vinforbegyndere.com/ Besøg os på Facebook og Instagram, hvor man kan se billeder af vinene og få tips til vin og mad sammensætning. https://www.facebook.com/vinforbegyndere https://www.instagram.com/vinforbegyndere Web: https://www.radioteket.dk/ Kontakt: radioteket@radioteket.dk Musik: Jonas Landin

Palle Weis og Niels Lillelund har Ib Bergkjær i studiet, direktør for Sigurd Müller i Aalborg. Hans firma importerer vinene fra Domaine de la Romanée-Conti, verdens dyreste rødvin - men de sætter også vine på utallige konfirmationsborde.Hør man fortælle om sit arbejde i ugens podcast.Vine:Andre Clouet Champagne 2015. 375 kr.Pol Roger Champagne 2015. 550 kr.Trimbach. Pinot blanc. Alsace 2018. 110 kr.Fritz Haag. Brauneberger Feinherb. Mosel 2018. 205 kr.Perrin. Côtes de Rhône Réserve 2020. 102 kr.Domaine Faiveley - Les Cazetiers - Gevrey-Chambertin 2017. 995 kr.Hyde de Villaine. Pinot Noir Ygnacia, Napa Valley 2018. 1000 kr.Harlan The Mascot. Cabernet Sauvignon. Napa Valley 2917. 1500 kr.Paulo Scavino. Bric dël Fiasc. Barolo 2017. 775 kr.Alle vine fra Sigurd Müller

Vinene i dette afsnit er skænket af Juuls Vin og Spiritus https://www.juuls.dk/ Smagekasse: https://www.juuls.dk/radioteket ………………… Vi skal til et område i den østlige del af Washington State, Columbia Vallay og mere specifikt i Walla Walla, hvor klimaet er perfekt til at dyrke cabernet sauvignon. Hvordan smager cabernet sauvignon i sin rene form i området og hvordan smager den, når den er i et bordeaux-blend? Hvordan er klimaet i og hvilke forskelle er der på den vestlige og østlige del af Walla Walla? Hvordan ser det ud med nedbør og temperaturer og hvad svarer det til i Europa? Hvorfor laver man ikke kun enkeltmarksvine i den forbindelse; hvorfor laver man sammenstik med druer fra 10 marker? Hvorfor er der opstået denne særlige lille appellation Walla Walla og hvilket terroir gør sig gældende her? Hvad kan man spise til cabernet sauvignon og hvor længe kan vin egentlig tåle at lægge på træfade? Skal vi mon lave en lille pariser-smagning med jer lyttere og se om Amerika slår Frankrig igen? Det kunne være sjovt! Til slut snakker vi om 100-pointsskalaen og hvordan den kan og skal forstås til eget brug og til brug ved indkøb.   100-points skala (starter ved 50 point)   Farve 5 point Aroma 15 point Intensitet og kompleksitet Smag 20 point Følesans, smagssans, struktur, syre, tannin, alkohol,  intensitet og kompleksitet, balance og længde Overordnet kvalitet og finish 10 point Sammenhæng mellem de tre foregående punkter samt det “subjekltive element”   Men hey; hvad med stedsmagning og kontekst?! Hvor spiller det ind?   Vi smager på 1) Woodward Canyion, Artist Series #26, Cabernet Sauvignon, 2017 https://www.juuls.dk/roedvin/varekort/woodward-canyon-artist-series-26 2) L'Ecole No 41, Cabernet Saouvignon, Columbia Valley, 2018 https://www.juuls.dk/roedvin/varekort/lecole-no-41-cabernet-sauvignon-columbia-valley-1 3) L'Ecole No 41, Estate Ferguson Vineyard, 2018 https://www.juuls.dk/roedvin/varekort/lecole-no-41-estate-ferguson-vineyard-4 ....................... KØB BOGEN HER http://vinforbegyndere.com/ Besøg os på Facebook og Instagram, hvor man kan se billeder af vinene og få tips til vin og mad sammensætning. https://www.facebook.com/vinforbegyndere https://www.instagram.com/vinforbegyndere Web: https://www.radioteket.dk/ Kontakt: radioteket@radioteket.dk Musik: Jonas Landin

(01:20) Højtalerfirma fyrede 66 ansatte. Kort efter inviterede virksomheden på Michelin-middag.Få uger efter at den danske højtalervirksomhed Dynaudio fyrede 66 medarbejdere, inviterede firmaet den danske presse på Michelin-restaurant. Er det en skidt signalværdi?(17:30) Jesper Buch anklager pressen for sortsyn og dårlig energi.Den kendte Løvens Hule-investor Jesper Buch mener, at pressen er fyldt med negative historier. Har han ret?(35:30) Skal staten sælge Ørsted?Venstre foreslår at sælge ud af statens aktier i Ørsted for at finansiere den grønne omstilling. Det forslag bliver dog afvist af regeringen, der frygter, at Ørsted kan ende på de forkerte hænder.(52:30) Kåring af ugens optur og nedtur.I studiet: Bankdirektør Mads Skovlund Pedersen, adm. direktør Stina Vrang Elias, kommunikationsrådgiver Anders Heide Mortensen, virksomhedsredaktør Søren Linding og nyhedsredaktør Rasmus Bendtsen.Teknik: Kasper Søegaard.

Vi kaster os glubsk over madens sprog og æder os igennem fine franske fornemmelser, mæsker os i maden som samtaleemne og kunsten at anmelde et måltid. Med stor appetit smager Adrian Hughes på den sproglige buffet og serverer et program fyldt med bid, saft og kraft. Velbekomme! Gæster: Lærke Kløvedal, madanmelder på Politiken og radiovært på Det sidste måltid på Radio4. Jakob Mielcke, kok på restauranten Mielcke og Hurtigkarl og dommer på Masterchef på TV3. Sabine Kirchmeier, tidligere direktør for Dansk Sprognævn og selvstændig sprogkonsulent. Vært: Adrian Hughes. Tilrettelæggere: Hector Brunhøj Husum og Klara Witt. Producer: Svala Sigfusardottir.

I denne uges Radio Information vender vi blikket lidt hjem og ser på et par af de afledte effekter som krigen i Europa har haft i den danske debat. Noget forbløffende er sket i dansk politik: Et bredt flertal i Folketinget annoncerer nu, at Danmark hjertens gerne tager imod flygtninge – når der tale om ukrainere på flugt fra den russiske invasion. Og det er godt. Kun godt. Men hvorfor efterlader det så alligevel en lille bismag af smykkelov og børneliv på Sjælsmark i munden på mange af os? Indlandsredaktør Anton Geist er i studiet. Og vi bliver ved de store hjemlige skred, der er sket i halen på den russiske invasion. For pludselig må virksomhederne navigere i en offentlig opinion, der ikke længere accepterer, at man må adskille forretning og politik. Og de lytter efter. For eksempel må vi have os en optur over, at Jysk har lukket sine butikker, men fortsætter med at give deres russiske ansatte løn. Sidst, men virkelig ikke mindst, har jeg besøg af min kloge kollega Anita Brask Rasmussen, der i ugen har anmeldt hele to kulturgreb på den danske besættelse. Filmen 'Hvidstengruppen II' og niende sæson af 'Badehotellet'. Begge bidrager de faktisk til noget nyt i den proces, der følger en krig, hvor eftertiden skal sætte brikkerne sammen. Og så får du en lille bid af en ny serie, vi starter i litteraturtillæget, hvor forfatteren Yevgenia Belorusets de næste uger vil skrive dagbog fra et hverdagsliv i Kyiv.

Dit daglige magasinprogram med det nyeste indenfor jazzen. Jazzoom spotter tendenser og opdaterer dig på det vigtigste i jazzen herhjemme og i udlandet. Vært: Kasper Jepsen. www.dr.dk/p8jazz

Napisana w 1984 roku przez krakowskiego historyka Józefa Smagę (pod pseudonimem Szczęsny Trzymalski) Krótka Historia ZSRR. Wydawnictwo Myśli Nieinternowanej, Kraków 1984 Czyta Bartosz Gołąbek --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/bartosz-golabek/message

Napisana w 1984 roku przez krakowskiego historyka Józefa Smagę (pod pseudonimem Szczęsny Trzymalski) Krótka Historia ZSRR. Wydawnictwo Myśli Nieinternowanej, Kraków 1984 Czyta Bartosz Gołąbek --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/bartosz-golabek/message

Napisana w 1984 roku przez krakowskiego historyka Józefa Smagę (pod pseudonimem Szczęsny Trzymalski) Krótka Historia ZSRR. Wydawnictwo Myśli Nieinternowanej, Kraków 1984 Czyta Bartosz Gołąbek --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/bartosz-golabek/message

Napisana w 1984 roku przez krakowskiego historyka Józefa Smagę (pod pseudonimem Szczęsny Trzymalski) Krótka Historia ZSRR. Wydawnictwo Myśli Nieinternowanej, Kraków 1984 Czyta Bartosz Gołąbek --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/bartosz-golabek/message

Napisana w 1984 roku przez krakowskiego historyka Józefa Smagę (pod pseudonimem Szczęsny Trzymalski) Krótka Historia ZSRR. Wydawnictwo Myśli Nieinternowanej, Kraków 1984 Czyta Bartosz Gołąbek --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/bartosz-golabek/message

Napisana w 1984 roku przez krakowskiego historyka Józefa Smagę (pod pseudonimem Szczęsny Trzymalski) Krótka Historia ZSRR. Wydawnictwo Myśli Nieinternowanej, Kraków 1984 Czyta Bartosz Gołąbek --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/bartosz-golabek/message

Napisana w 1984 roku przez krakowskiego historyka Józefa Smagę (pod pseudonimem Szczęsny Trzymalski) Krótka Historia ZSRR. Wydawnictwo Myśli Nieinternowanej, Kraków 1984 Czyta Bartosz Gołąbek --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/bartosz-golabek/message

Napisana w 1984 roku przez krakowskiego historyka Józefa Smagę (pod pseudonimem Szczęsny Trzymalski) Krótka Historia ZSRR. Wydawnictwo Myśli Nieinternowanej, Kraków 1984 Czyta Bartosz Gołąbek --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/bartosz-golabek/message