Podcasts about Jelgava

Latvia Weekly is back in a new format, with Joe covering some main happenings of the week and then interviewing Jelgava artist Katrīna Tračuma about the opening of her solo exhibition in Jelgava "Zemnieki. Zeme. Nieki. Zemieši. Zemgale." or "Farmers. Earth. Nothings. Zemgale. Earthlings." Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Middle song courtesy of Ausma Apsīte Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Etnogrāfs un afrikāņu kultūras pētnieks Ziedonis Ligers (1917–2001) Latvijā pagaidām ir maz zināma personība. Liecības par viņa dzīvi glabājas dzimtajā pusē – Kalnciema muzejā. Latvijas Antropoloģijas biedrības pētnieki šobrīd ķērušies pie pirmā starptautiski atzītā latviešu antropologa dzīvesstāsta un veikuma izzināšanas, kā arī pie Francijā dzīvojušā zinātnieka dokumentu daļējas atgriešanās dzimtenē. Ziedonis Ligers 1944. gadā, vācu okupācijai mijoties ar padomju karaspēka ienākšanu, atstāja Latviju, un neatgriezās arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Viņa dzīve aizritēja desmit gadu ekspedīcijā Āfrikā un viņa savrupnamā Francijā, Normandijā. Mūžībā Ziedonis Ligers aizgāja 2001. gadā, un šobrīd tiek spriests par viņa mantojuma tālāko likteni. Lai apliecinātu Latvijas ieinteresētību glabāt liecības par latviešu zinātnieka Ziedoņa Ligera dzīvi, 2024. gada rudenī iepazīties ar viņa mantojumu un tā glabātājiem uz Franciju devās antropoloģes Agita Lūse un Anna Griķe, kā arī Kalnciema muzeja vadītājs Dāvis Beitlers. Visi trīs Ziedoņa Ligera dzīvesstāstā ieinteresētie pētnieki arī ir raidījuma viesi. 1931. gadā Ligers absolvēja Kalnciema sešgadīgo pamatskolu un diezgan netipiski kalnciemiešiem, kuri parasti izvēlējās mācīties tuvākajā Jelgava, uzsāka mācības Rīgas 2. ģimnāzijā. 1936. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, un viņš arī ir ieguvis jurista diplomu, pēc laulībām ar Gaidu Ģinteri kādu laiku dzīvoja Berlīnē, kur papildinājās krimināltiesībās. Taču paralēli Ziedonis Ligers apmeklēja lekciju kursus Filoloģijas fakultātes vēstures nodaļā, kas arī izrādījās viņa dzīves lielā kaislība. Jau studiju laikā apceļoja Franciju, Beļģiju, Vāciju, studējot arhīvu un muzeju materiālus, viena no viņa pētījumu tēmās bija Baltijas pilsētu vēsture.  1939. gadā Ligers sāka strādāt Filoloģijas fakultātē par Etnogrāfijas katedras subasistentu, šai laikā viņš aktīvi vāc materiālus par latviešu etnogrāfiju, īpaši pievēršoties zvejas tradīcijām. Izziņas literatūrā iepretim Ziedoņa Ligera vārdam rakstīts ne tikai “latviešu etnogrāfs” vai “jurists”, bet arī “mākslas vēsturnieks”. Dāvis Beitlers izsaka nožēlu, ka nesen iznākušajā mākslas albumā par scenogrāfu un gleznotāju Ludolfu Libertu Ziedoņa Ligera vārds pat nav pieminēts. Nu jā, droši vien nebija pieejama informācija. Lai gan ar Ziedoni Ligeru ar Ludolfu Libertu saistījusi ne tikai draudzība, viņš uzrakstījis arī grāmatu. Kāds bija Ziedonis Ligers? No nostāstiem var secināt, ka visai pretrunīga personība. Neuzticējies pasaulei, mūža garumā attiecības uzturējis tikai ar jaunības draugiem, māti, kura Latvijā nodzīvoja līdz pagājušā gadsimta sešdesmitajiem, un  citiem kalnciemiešiem, kas pēc neatkarības atgūšanas viņu apmeklēja arī Francijā. Un vienlaikus viņa biogrāfijā rodams arī pavisam citāds personības raksturojums – pratis iegūt Lielupes zvejnieku uzticēšanos, apgrozījies mākslinieku aprindās, mācējis vairākas valodas. Vācu okupācijas laiks acīmredzami bijis labvēlīgs Ziedoņa Ligera darbībai, lai gan pētāmi vēl būtu šīs labvēlības iemesli.  1944. gads un Latvijas atstāšana pārvelk strīpu Ziedoņa Ligera kā latviešu etnogrāfa karjerai. Vispirms Ziedonis Ligers bēgļu gaitās devās uz Vāciju, kādu laiku studēja Heidelbergas universitātē, un tikai tad devās uz Franciju. Kur Kānas universitātē 1946. gadā aizstāvēja doktora disertāciju par Latvijas un Igaunijas pilsētu vēsturi, kas gadu vēlāk tika izdota kā grāmata, kā arī lasīja lekcijas par Ēģiptes kultūras vēsturi. Savukārt Sorbonnas Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē 1952. gadā aizstāvēja doktora disertāciju par medībām, vākšanu un zveju Latvijā, un tā publicēta grāmatā 1953. gadā. Sorbonnas universitātē veiktais pētījums izrādījās liktenīgais pagrieziens: Francijas valdības uzdevumā 1955. gadā Ziedonis Ligers kopā ar sievu Gaidu devās ekspedīcijā ar Francijas Nacionālā zinātniskās pētniecības centra peldošo laboratoriju pa Nigēras upi Rietumāfrikā. Pēc ekspedīcijas vadītāja antropologa Marsela Griola nāves 1956. gadā uzņēmās tās vadību. Vairāk nekā desmit gadus Ligeri kopā ar citiem ekspedīcijas dalībniekiem kuģoja pa Nigēras upi un ar to saistītajiem ezeriem, klātienē pētīja Āfrikas tautu ticējumus, paražas un lietišķo mākslu, sevišķi pievēršoties bozo tautai Mali. Iepazīstot Ziedoņa Ligera mantojumu, pētnieki atraduši kasti ar vēstulēm. Pētniekiem acis iemirdzējušās. Tūlīt izdosies iepazīt zinātnieku kā cilvēku, izdzirdēt vēstulēs viņa paša balsi. Izrādījies, ka tās ir tikai aploksnes. Ziedonis Ligers krājis un kolekcionējis daudz ko, tai skaitā arī pastmarkas. Bet viņa personība - tas lielā mērā joprojām ir noslēpums. Kara bēglis attiecībā pret Latviju. Francijas akadēmiskajā vidē nokavējis savu iznācienu. Un vienlaikus viņa mūža veikumam pilnīgi noteikti ir vērtība. Tikai jāsagaida īstais brīdis, īstā iespēja. Interneta resursos glabājas informācija, ka pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, 1990. gados Ziedonis Ligers savas bērnības skolas (tagadējās Kalnciema vidusskolas) bibliotekārei dāvinājis grāmatas dažādās valodās. Šķiet, ka nesen tapušais Kalnciema muzejs arī būs tā vieta, kur glabāsies fiziskās liecības par Ziedoņa Ligera veikumu. Pārskatāmā nākotnē, jau šogad, plānots vēl viens brauciens uz Normandiju Francijā. Antropoloģes Agita Lūse, Anna Griķe, vēsturnieks Dāvis Beitlers turpina Ziedoņa Ligera piemiņas atjaunošanu Latvijas zinātnes vēstures lappusēs un viņa dzimtajā Kalnciemā, kur Rīgas Liepājas šosejas malā joprojām atrodas mājas vieta – Ziedoņi.

Atzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienu, Latvijā 14. oktobrī aizvadīta starptautiska konference “Kultūras mantojums un drošība”. Kā bruņoti konflikti ietekmē kādas kopienas kultūrvēsturisko mantojumu? Vai kultūra var eksistēt teritorijā, kur ilgstoši nav miera, un kā saglabāt to, kas ir tik trausls, kā sena ēka vai muzeja kolekcija, un nebūs pirmais, ko parasti glābsim krīzes laikā?  Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Inga Surgunte, Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICUMUS) pārstāve Alma Kaurāte un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Civilmilitārās sadarbības vecākais eksperts Ričards Batarags. UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā mērķis ir stiprināt mieru, veicinot kultūru daudzveidību un savstarpēju cieņu valstu starpā. 1954. gadā Hāgā pieņemtā Konvencija ir pirmais starptautiskais tiesiskais regulējums, kas pilnībā veltīts kustamā un nekustamā mantojuma aizsardzībai. Konvencija un tās divi Protokoli nosaka pamatprincipus un rīcību mantojuma aizsardzībai bruņotu konfliktu gadījumā. Konference Lativjā turpināja Eiropas kultūras mantojuma dienu Latvijā uzsākto tēmu “Kultūras mantojuma pieejamība un drošība” un pasteidzināja kopējo kultūras nozares civilās aizsardzības plāna izstrādi, kā arī pievienošanos Hāgas konvencijas 2. protokolam. Seno ēku atjaunošanas principi Jā vēlamies labu vēsturisko ēku restaurāciju, tad, pirmkārt, šis darbs jāuztic speciālistiem un otrkārt, nav jāvairās ēku atjaunošanas gaitā izmantot autentisko materiālus, tā, runājot par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, saka arhitekts Reinis Liepiņš. Kāpēc jāuzmanās ar cementu, slavas dziesma kaļķim un stiklam un kāpēc jāciena savs mantojums, par to saruna ar arhitektu. Ejot intervēt arhitektu Reini Liepiņu, ceļš veda gar Okupācijas muzeju, kur Strēlnieku laukumā vēl līdz oktobra beigām ir skatāma ceļojošā izstāde   “1944. gads – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Tur var aplūkot, kā 1944. gadā  Vācijas un Padomju armijas karadarbībā tika izpostītas sešas Latvijas  pilsētas – Rēzekne, Gulbene, Bauska, Jelgava, Valmiera un Rīga. Lielfromāta fotogrāfijās var redzēt minētās pilsētas pirms un pēc to vēsturisko ainavu iznīcināšanas, un var salīdzināt, kāds skats tur ir šodien: vai tā ir restaurēta baznīca, vai tukšs betona plāksnēm izklāts laukums, vai pagājušā gadsimta 60.-80. gados saceltie kastīšu formas daudzdzīvokļu nami.    Sižetu sāku ar šādu ievadu, jo saruna ar Reini Liepiņu  ir par to, kādā veidā gan laika zoba sagrauztais, gan arī reiz sapostītais kulturvēsturiskais mantojums tiek atjaunots. Ar piebildi, ja vispār ir kas palicis pāri no vēsturiskām ēkām. Arhitekts atzīst – galvenais ir cieņa un sapratne par senu  ēku. Reiņa Liepiņa un viņa dibinātā arhitektu biroja „Sudraba arhitektūra” zināmākais  darbs ir  Rīgas preču stacijas  noliktavas ēkas pārveide par  kultūras telpu, ko pazīstam ar nosaukumu „Hanzas perons”, tāpēc jautāju viņam, vai pieeja ir vienāda – atjaunojot, piemēram, senu noliktavas ēku,  Kurzemes zemnieku sētu vai baroka stilā celtu pili?        

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts bija jānosargā brīvības cīņās. Šajā laikā, kā nozīmīgu sabiedrības daļu, sevi aktīvi pieteica sievietes. 1919. gada 22. septembrī, īsi pirms Bermonta uzbrukuma Rīgai, lai atbalstītu armiju, tika izveidots Latviešu sieviešu palīdzības korpuss (LSPK), kurš uzņēmās karavīru ēdināšanas organizēšanu, ziedojumu vākšanu, armijas vienību apgādāšanu, ievainoto aprūpi u.c. nozares. Vajadzību bija daudz. Piemēram, Cēsu kājnieku II bataljona komandieris kareivju vārdā rakstīja: "Griežos pie jums ar lūgšanu ziedot, kas ir iespējams. Ļoti vēlams būtu puskažociņi, jo aukstam laikam pastāvot tie kareivjiem īsti vietā. Ticu, ka SPK neaizmirsīs tos, kas cīnās par Brīvu Latviju pie Doles salas." Gada nogalē nodaļu tīkls aptvēra visu valsts teritoriju. Tā paša gada novembrī ar mērķi vākt ziedojumus valsts labā tika nodibināts Latvju sieviešu zelta fonds. "Latvju sievietes! Bez aplinkiem, cik jūs no saviem zelta vizuļiem atdosit, kad dzimtenes labā valsts no jums tagad prasa, kad jūsu vīrieši par tautas brīvību un mūsu Tēvzemi ķīlā liek dzīvību," savā 5. novembra uzsaukumā aicināja rakstniece, publiciste Ivande Kaija. "Zelta fonds būs kā mēraukla, kā katra atsevišķa pilsoņa, tā pilsētas un novada dzimtenes mīlestībai." Fondu pārraudzīja komiteja, kurā bija pazīstamas sabiedriskās un kultūras darbinieces, darbojās arī SPK: Ivande Kaija, Klāra Kalniņa, Anastasija Čikste-Rūtenfelde, Maija Cielēna, Ada Benfelde, Lūcija Kuršinska, Emīlija Zemgale, Maija Jurjāne, palīdzēja Anna Brigadere, Frīda Olava, Lizete Skalbe un Līna Barona. "… atzīmējams, ka fonda darbinieces, visas bez izņēmuma, strādās savu darbu brīvprātīgi un bez atlīdzības". Atsaucība bija milzīga. Ziedojumi tika vākti visā Latvijā, uzskaitīti un reģistrēti. Tikai pusgada laikā vien jau bija saziedotas 1179 zelta un 3370 sudraba lietas, kuru daudzveidība parādīja cilvēku atsaucību, rocību un pārdzīvotos juku laikus: visdažādāko valstu un laiku zelta, sudraba monētas, papīra nauda, pat Urugvajas naudaszīmes, galda piederumi, sadzīves un rotaslietas, laulību gredzeni, medaļas, ordeņi u.c. izstrādājumi. Ziedoja cilvēki, ģimenes, pat karaspēka daļas. 1920. gada aprīlī Latvju sieviešu zelta fonds darbību beidza. Ziedotāju sarakstu publicēja "Valdības Vēstnesī" un apkopoja atsevišķā reģistrā t.s. "Zelta grāmatā", kuras pirmajā lapā ar zelta burtiem bija iespiests: "Latvju sieviešu zelta fonds", tālāk sekoja ziedotāju alfabētiskais rādītājs ar ziedojumu uzskaiti, visu vērtību apkopojumu un nodošanas protokolu Valsts kasei. Tajā reģistrēts viss: vai ziedotas tikai dažas kapeikas, nolūzis sudraba pulksteņa vāks, vai zelta rubļi. 1922. gadā Valsts zelta fonda vērtības, tajā skaitā Latvju sieviešu zelta fonda ziedojumus un mākslas darbus, kurus nodeva toreizējais Latvijas Valsts mākslas muzejs,  pārņēma jaunizveidotā Latvijas Banka un nolēma pārvērst ārvalstu valūtā un zelta stieņos. Tikai pateicoties muzeja direktora Burkarda Dzeņa lūgumam un neatlaidībai, muzejā nonāca zelta un sudrablietas no Valsts zelta fonda, tai skaitā arī neliela daļa no Latvju sieviešu zelta fonda ziedojumiem. Pārējais tika pārkausēts un palika Valsts zelta rezervēs. Tagad grūti atšķetināt darbu izcelsmi un piederību, jo saraksti netika pievienoti. Tomēr salīdzinot ziedoto vērtību uzskaiti ar muzejā esošo, var secināt, ka krājumā no Latvju sieviešu zelta fonda ziedojumiem, ir dažādas sadzīves un rotaslietas:  tējas sietiņi, cukurtrauki, salvešu gredzeni, saktiņas, pat no sudraba monētām darināta aproce u.c. Savukārt, cilvēku ziedotās piemiņas zīmes, medaļas un ordeņi, liecina par aktīvu sabiedrisko darbību, teicamu darbu vai militāriem nopelniem. Piemēram, medaļas: "Par drosmi. 1894.", "Par teicamu darbu", "Krievu - japāņu kara piemiņai. 1904-1905", Sv. Staņislava,  Sv. Annas ordenis, Sv. Jura krusts u.c. Uz kādas nelielas sudraba piemiņas medaļas varam lasīt: "IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki Jelgava.1895. Latvju tauta dziedātāja dziesmu gars par tev' lai plūst". Šie vārdi liecina par tautas tradīcijām, kas saglabājušās cauri gadu simtiem. Ikviens ziedojums Latvju sieviešu zelta fondam ir apliecinājums cilvēku atbalstam un ticībai savai valstij. Daļu no šiem darbiem var apskatīt Mākslas muzeja "Rīgas birža" Sudraba kabinetā.

1945. gada 8. maijs – tās ir Otrā pasaules kara beigas Eiropā. 2024. gada 8. maijs - tā ir diena, kad Brīvības laukumā Rīgā tiek atklāta izstāde, stāstot par nacistu un padomju karaspēku atstātajiem postījumiem daudzās Latvijas pilsētās, un gada laikā izstāde šīs pilsētas arī apceļos. Maijā Brīvības laukumā, Rīgā, būs skatāma izstāde, kas veltīta Otrajā pasaules karā iznīcinātajām pilsētām, to kultūrvēsturiskajam mantojumam un pārmaiņām, ko ainava šajās pilsētās ieguva padomju periodā. Laikā, kad Ukrainas pilsētas tiek bombardētas, iznīcinātas senas baznīcas un vēsturiska arhitektūra, šī izstāde kalpos par atgādinājumu tam, kādas pirms astoņdesmit gadiem bija Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Gulbene un citas pilsētas un par ko tās padarīja nacistu un padomju karaspēki. Par izstādi, to, kā pilsētu ainava Latvijā mainījās divu totalitāru režīmu iespaidā un ko piedzīvoja civiliedzīvotāji, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, vēstures doktors un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Otrā pasaules kara laika bunkuri mežos Pirms runāt par karā izpostītajām pilsetām, vēl kāds kara laika stāsts. „Latvijā ir desmitiem tūkstošiem bunkuru. Ejot sēņot vai ogot mežā, ja jūs ieraugāt kādu kvadrātveida bedri, iespējams, ka tas ir aizaudzis bunkurs,” - tā saka Tālis Ešmits, kritušo karavīru meklēšanas vienības „Leģenda” vadītājs un Brāļu kapu komitejas biedrs. Kādas Otrā pasaules kara laikā izskatījās vācu armijas karavīru raktās aizsardzības būves mežā, kādi bija Sarkanās armijas bunkuri un kā šādas būves tika piemērotas zirgiem? Kopā ar Tāli Ešmitu atrodamies kādā no Saulkrastu novada mežiem. Tālumā dzirdama ieroča dunoņa no militārām mācībām Ādažu poligonā, un mēs, apstājušies pie kādas no neskaitāmām sen aizaugušām  kvadrātveida ieplakām, runājam par šādu mantojumu no Otrā pasaules kara: ierakumiem, zemnīcām, bunkuriem, aizsardzības vietām, kur aptuveni pirms 80 gadiem  īsāku vai garāku laika periodu uzturējās gan nacistiskās Vācijas, gan Sarkanās armijas karavīri un arī civiliedzīvotāji. Runājot par bunkuru būves kvalitāti, kritušo karavīru meklēšanas vienības „Leģenda” vadītājs stāsta par vācu armijas rūpīgi darinātajām aizsargbūvēm. Latvijas laukos un mežos no Otrā pasaules kara ir saglabājušies pat tūkstošiem ierakumu vietu. Pateicoties militārās vēstures entuziastiem, daudzi šādi bunkuri ir restaurēti, un gan gida pavadībā, gan interesenti uz savu roku var aplūkot šīs militārās būves. Šos objektus var atrast interneta vietnē. Taču, kā teic Tālis Ešmits, ikviens, ejot pastaigā pa mežu, rūpīgi izpētot dažādas bedres un ieplakas, var uziet pats "savu" bunkuru. Par izstādi "1944 - kara lauzums Latvijas pilsētainavā" saruna arī raidījumā Kultūras rondo.   * Izstāde "1944 - kara lauzums Latvijas pilsētainavā" veidota Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.-21 gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” ietvaros.

1945. gada 8. maijs – tās ir Otrā pasaules kara beigas Eiropā. 2024. gada 8. maijs - tā ir diena, kad Brīvības laukumā Rīgā tiek atklāta izstāde, stāstot par nacistu un padomju karaspēku atstātajiem postījumiem daudzās Latvijas pilsētās, un gada laikā izstāde šīs pilsētas arī apceļos. Maijā Brīvības laukumā, Rīgā, būs skatāma izstāde, kas veltīta Otrajā pasaules karā iznīcinātajām pilsētām, to kultūrvēsturiskajam mantojumam un pārmaiņām, ko ainava šajās pilsētās ieguva padomju periodā. Laikā, kad Ukrainas pilsētas tiek bombardētas, iznīcinātas senas baznīcas un vēsturiska arhitektūra, šī izstāde kalpos par atgādinājumu tam, kādas pirms astoņdesmit gadiem bija Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Gulbene un citas pilsētas un par ko tās padarīja nacistu un padomju karaspēki. Par izstādi, to, kā pilsētu ainava Latvijā mainījās divu totalitāru režīmu iespaidā un ko piedzīvoja civiliedzīvotāji, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, vēstures doktors un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Otrā pasaules kara laika bunkuri mežos Pirms runāt par karā izpostītajām pilsetām, vēl kāds kara laika stāsts. „Latvijā ir desmitiem tūkstošiem bunkuru. Ejot sēņot vai ogot mežā, ja jūs ieraugāt kādu kvadrātveida bedri, iespējams, ka tas ir aizaudzis bunkurs,” - tā saka Tālis Ešmits, kritušo karavīru meklēšanas vienības „Leģenda” vadītājs un Brāļu kapu komitejas biedrs. Kādas Otrā pasaules kara laikā izskatījās vācu armijas karavīru raktās aizsardzības būves mežā, kādi bija Sarkanās armijas bunkuri un kā šādas būves tika piemērotas zirgiem? Kopā ar Tāli Ešmitu atrodamies kādā no Saulkrastu novada mežiem. Tālumā dzirdama ieroča dunoņa no militārām mācībām Ādažu poligonā, un mēs, apstājušies pie kādas no neskaitāmām sen aizaugušām  kvadrātveida ieplakām, runājam par šādu mantojumu no Otrā pasaules kara: ierakumiem, zemnīcām, bunkuriem, aizsardzības vietām, kur aptuveni pirms 80 gadiem  īsāku vai garāku laika periodu uzturējās gan nacistiskās Vācijas, gan Sarkanās armijas karavīri un arī civiliedzīvotāji. Runājot par bunkuru būves kvalitāti, kritušo karavīru meklēšanas vienības „Leģenda” vadītājs stāsta par vācu armijas rūpīgi darinātajām aizsargbūvēm. Latvijas laukos un mežos no Otrā pasaules kara ir saglabājušies pat tūkstošiem ierakumu vietu. Pateicoties militārās vēstures entuziastiem, daudzi šādi bunkuri ir restaurēti, un gan gida pavadībā, gan interesenti uz savu roku var aplūkot šīs militārās būves. Šos objektus var atrast interneta vietnē. Taču, kā teic Tālis Ešmits, ikviens, ejot pastaigā pa mežu, rūpīgi izpētot dažādas bedres un ieplakas, var uziet pats "savu" bunkuru. Par izstādi "1944 - kara lauzums Latvijas pilsētainavā" saruna arī raidījumā Kultūras rondo.   * Izstāde "1944 - kara lauzums Latvijas pilsētainavā" veidota Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.-21 gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” ietvaros.

Par izstādes "1944 - kara lauzums Latvijas pilsētainavā" vēsturiskām atsaucēm un mūsdienu kontekstu, parādot, kā karš mainījis un ietekmējis pilsētu arhitektūru un veidolu Kultūras rondo pārrunājam ar izstādes projekta koordinatori, muzeoloģi, domnīcas "Creative Museum" vadītāju Inetu Zelču Sīmansoni un vēsturnieku, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieku Uldi Neiburgu. Vai 80 gadi ir daudz vai maz, lai atcerētos postu, kuru līdzi sev nes kara šausmas? Kā mēs šodien varam uztvert un raudzīties uz savām pilsētām, piemēram, Jelgavu, kuru okupācijas spēki 1944.gadā nobombardēja līdz pamatiem. Un kādas mācības varam gūt, turot sevi nomodā, kamēr tepat blakus Krievija turpina karu Ukrainā? No 8. līdz 17. maijam Rīgā, Brīvības laukumā, būs apskatāma ceļojošā izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Izstādes atklāšanas pasākums notiks trešdien, 8. maijā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, plkst. 9.00. Brīvdabas izstādē vizuāli saistošā veidā izstāstīts 1944. gada aprīlī-oktobrī padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas-PSRS karadarbībā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu – Rēzeknes, Gulbenes, Jelgavas, Bauskas, Valmieras un Rīgas nopostīšanas stāsts, parādot, kā pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījies teju līdz nepazīšanai. Vienlaikus izstāde, it īpaši pašreizējās Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā, atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām, akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi. Izstādes autori ir vēsturnieki: Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Dr. hist. Uldis Neiburgs un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova, izstādes projekta koordinatore ir muzeoloģe, domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča Sīmansone. Izstādes atklāšanā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, LU rektors Gundars Bērziņš, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs un Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece. Pēc svinīgās atklāšanas plānota īsa ekskursija izstādes līdzautoru Jāņa Tomaševska un Valda Kuzmina vadībā.  Izstādes eksponēšanas grafiks:    Rīga: 8.05.–17.05. (Brīvības laukums); Rēzekne: 18.05.–9.06. (pilskalna teritorija Dārzu ielā); Gulbene: 10.06.–30.06. (pilsētas centrs); Salaspils: 1.07.–21.07. (Salaspils memoriāls);  Jelgava: 22.07.–18.08. (Hercoga Jēkaba laukums);  Bauska: 19.08.–15.09. (Rātslaukums);  Valmiera: 16.09.–6.10. (pilsētas centrs);  Rīga: 7.10.–27.10. (Latviešu strēlnieku laukums). Izstāde veidota LU Latvijas vēstures institūtā īstenotā Valsts pētījumu programmas projekta "Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi" ietvaros, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Kara muzeju.  

Par izstādes "1944 - kara lauzums Latvijas pilsētainavā" vēsturiskām atsaucēm un mūsdienu kontekstu, parādot, kā karš mainījis un ietekmējis pilsētu arhitektūru un veidolu Kultūras rondo pārrunājam ar izstādes projekta koordinatori, muzeoloģi, domnīcas "Creative Museum" vadītāju Inetu Zelču Sīmansoni un vēsturnieku, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieku Uldi Neiburgu. Vai 80 gadi ir daudz vai maz, lai atcerētos postu, kuru līdzi sev nes kara šausmas? Kā mēs šodien varam uztvert un raudzīties uz savām pilsētām, piemēram, Jelgavu, kuru okupācijas spēki 1944.gadā nobombardēja līdz pamatiem. Un kādas mācības varam gūt, turot sevi nomodā, kamēr tepat blakus Krievija turpina karu Ukrainā? No 8. līdz 17. maijam Rīgā, Brīvības laukumā, būs apskatāma ceļojošā izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Izstādes atklāšanas pasākums notiks trešdien, 8. maijā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, plkst. 9.00. Brīvdabas izstādē vizuāli saistošā veidā izstāstīts 1944. gada aprīlī-oktobrī padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas-PSRS karadarbībā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu – Rēzeknes, Gulbenes, Jelgavas, Bauskas, Valmieras un Rīgas nopostīšanas stāsts, parādot, kā pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījies teju līdz nepazīšanai. Vienlaikus izstāde, it īpaši pašreizējās Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā, atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām, akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi. Izstādes autori ir vēsturnieki: Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Dr. hist. Uldis Neiburgs un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova, izstādes projekta koordinatore ir muzeoloģe, domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča Sīmansone. Izstādes atklāšanā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, LU rektors Gundars Bērziņš, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs un Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece. Pēc svinīgās atklāšanas plānota īsa ekskursija izstādes līdzautoru Jāņa Tomaševska un Valda Kuzmina vadībā.  Izstādes eksponēšanas grafiks:    Rīga: 8.05.–17.05. (Brīvības laukums); Rēzekne: 18.05.–9.06. (pilskalna teritorija Dārzu ielā); Gulbene: 10.06.–30.06. (pilsētas centrs); Salaspils: 1.07.–21.07. (Salaspils memoriāls);  Jelgava: 22.07.–18.08. (Hercoga Jēkaba laukums);  Bauska: 19.08.–15.09. (Rātslaukums);  Valmiera: 16.09.–6.10. (pilsētas centrs);  Rīga: 7.10.–27.10. (Latviešu strēlnieku laukums). Izstāde veidota LU Latvijas vēstures institūtā īstenotā Valsts pētījumu programmas projekta "Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi" ietvaros, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Kara muzeju.  

Brīvība smagajā rokā un piemērītas identitātes, mainot papīra maskas – Latvijas Leļļu teātrī tapis Jāņa Joņeva romāna "Jelgava 94" iestudējums. Kultūras Rondo studijā režisors Mārtiņš Eihe. 

Sestdienas rīta programmas "Atspere" viesis - diriģents Aigars Meri, Latvijas Nacionālās operas kora, Ventspils kamerorķestra un Jelgavas kamerorķestra līderis, jauktā kora "Ventspils" vadītājs un Ventspils valstpilsētas un Ventspils novada virsdiriģents. 2023. gadā Aigars debitēja Dziesmu un deju svētkos kā kopkora virsdiriģents, lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš" atskaņojot Raimonda Paula "Tautasdziesmu", bet šī gada janvārī saņēma Kormūzikas balvu kategorijā "Gada kora vadītājs". Sarunā - par radošo darbošanos trijās Latvijas pilsētās, domubiedrību mūzikā, Latvijā līdz šim neatskaņotu partitūru meklēšanu un atskaņošanu, patiku pret futbolu un gaidāmajiem koncertiem: Lielās Piektdienas koncertu Jelgavas Sv. Annas baznīcā, kur, iespējams, pirmoreiz izskanēs Alesandro Skarlati «Stabat Mater», kā arī Artura Maskata Salve Regina , kā arī "Pavasara koncertu" 26. aprīlī Ventspils koncertzālē "Latvija". Tajā Mārtiņš Zilberts būs solists Alfrēda Šnitkes Koncertā klavierēm un stīgām, Aigars Reinis būs pie ērģelēm un Kaspars Zemītis ar ģitāru Marģera Zariņa Koncertā ērģelēm un kamerorķestrim "Concerto triptichon"   Jauktā kora "Ventspils" priekšnesumā skanēs arī Antona Bruknera, Fēliksa Mendelszona un Alfrēda Šnitkes sakrālā mūzika. Ar kādām emocijām šobrīd atskaties uz Kormūzikas balvas saņemšanu? Es uz to skatos kā uz jauku notikumu ļoti senā, tālā pagātnē (smejas), esmu to jau krietni piemirsis. Protams, ieguvu gan apsveikumus, gan saltus skatus un ignoranci, klusēšanu un smīnus, bet es tam biju gatavs. Arī sportā ne vienmēr uzvar favorīts, citreiz var būt arī pārsteigums, man tas bija nenormāls pārsteigums (smejas). Šis notikums ir kā motivējošs un virzošs mirklis, bet tas bija tik sen, nevis vakar, bet jau aizaizaizaizvakar (smejas). Nē, esmu ļoti priecīgs. Cilvēki žūrijā, protams, vērtēja arī iepriekšējo gadu, bet es domāju, ka tas bija arī tāds, kā Andris Veismanis teica, “mūža ieguldījums”. Ir ļoti jauki, ka mana un manu domubiedru rosīšanās tika ievērota. Savā runā, balvu saņemot, skaisti teici - “kas gan ir kora vadītājs, diriģents, bez sava kora, bez sava instrumenta?”. Un visupirms teici “paldies” gan saviem koristiem, gan saviem diriģentiem, gan savām “labajām” un “kreisajām rokām”, kuru tev ir daudz, un tās visas ir patiešām atbalstošas. Jūtos izredzēts par sadarbību ar komponistiem-laikabiedriem un kopdarbu ar saviem kolēģiem - gan Astru Plostnieci Ventspilī, gan Andri Pujātu Latvijas Nacionālajā operā, gan visiem orķestru koncertmeistariem un kordziedātājiem. Protams, ikdienā iet, kā iet, ir labākas un ne tik labas dienas, bet, kopumā… Cieņa un respekts. Kā sadali savu nedēļu? Kā paspēj būt Rīgā, Ventspilī un vēl Jelgavā? Pirmdiena un trešdiena, kā minimums, ir Ventspils dienas, otrdiena un ceturtdiena - Jelgavas dienas, bet Jelgava ir tuvu un to ir iespējams apvienot ar Operu, kad var būt gan rīta, gan vakara izsaukums. Piektdien, sestdien, svētdien - Opera. Tad, ja kādā piektdienā/sestdienā/svētdienā ir kāds brīvs mirklis, tas tiek aizpildīts ar vai nu (smejas) Ventspils kora Rīgas frakcijas mēģinājumiem, vai individuālo darbu un tā tālāk. Un tad ir tā saucamās “projektu nedēļas”, kad tuvojas kāds koncerts, un tad fokuss ir vairāk uz kādu no virzieniem - vai Jelgavas, vai Ventspils, vai operas. Turpinājums - raidījumā...

Pavērsiens grāmatniecībā - 19. gadsimta otrajā pusē vienlaikus sevi piesaka trīs latviešu izdevēji - Kārlis Stālbergs Rīgā, Heinrihs Alunāns Jelgavā un Klāvs Ukstiņš Liepājā. Izzinām, kādas grāmatas viņi izdeva un kādi bija grāmatveikali ar lasāmbibliotēku. Novadpētniece Andra Poota uzbur atmosfēru, kāda Jelgavas Pilsētas bibliotēkā valdījusi  2023.gada maijā, kad tā bija pārvērsta par „Tējnīcu pie Alunān Indriķ”, lai kaut nedaudz restaurētu laiku pirms 150 gadiem. Jo 1873.gadā Jelgavā grāmatveikalu ar lasāmbibliotēku, kur esot bijušas gandrīz visas latviešu grāmatas, atvēra latviešu tautības izdevējs Heinrihs (jeb Indriķis) Alunāns. Raidījumā Grāmatai pa pēdām izsekosim trīs grāmatu izdevēju darbībai 19.gadsimta nogalē, kad gandrīz vienlaikus grāmatniecībā sevi piesaka izdevēji Kārlis Stālbergs Rīgā, Heinrihs Alunāns Jelgavā un Klāvs Ukstiņš Liepājā.    Izdevējus palīdzēs iepazīt Jelgavas Pilsētas bibliotēkas novadpētniece Andra Poota un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes profesors Viesturs Zanders. Pirms aplūkot konkrēto grāmatizdevēju darbību,  Viesturs Zanders sāk ar svarīgu atgādinājumu, proti, 19. gadsimta 50. – 60.gados latvieši pakāpeniski un arvien noteiktāk apzinājās ne tikai savas intereses, bet arī pašu spējas un reālos apstākļus savu intelektuālo vajadzību nodrošināšanā. Grāmatniecībā teju vienlaicīgi ienāk Kārlis Stālbergs, Heinrihs Alunāns un Klāvs Ukstiņš. Viņiem ir daudz kas kopīgs dzīvesceļā, līdzšinējā pieredzē, tai pašā  laikā – netrūkst arī atšķirīgā. Viesturs Zanders sarindojis uz galda grāmatas no triju izdevēju  apgādiem. Vispirms par Kārli Stālbergu – tulkotāju, izdevēju un tautas atmodas laikmeta rosīgu dalībnieku. Šoreiz mūs interesē viņa izdevējdarbība un kā var spriest, izdevēja amatu apguvis pakāpeniski. Kārļa Stālberga izdevējdarbība ilgst vien piecus gadus; viņam ir tipogrāfija, bet grāmatveikala un bibliotēkas nav. Tādas ir abiem pārējiem izdevējiem. Dodos uz Jelgavu, kur Jelgavas Pilsētas bibliotēkā tiekos ar novadpētnieci Andru Pootu. Andra vispirms stāsta par to, kā 150 gadus pēc Alunāna uzbūruši viņa laika atmosfēru. Heinrihs Alunāns Jelgavā nebija pirmais grāmatu izdevējs. Viņa grāmatveikals atradās Lielā ielā 21, taču mūsdienās to velti meklēt. Jelgava un tās ielu raksts stipri mainījies. Viesturs Zanders sniedz svarīgus faktus par Heinriha izglītību un interesēm. Jelgavas pilsētas bibliotēkas krājumā glabājas daudzi Heinriha Alunāna izdevumi, dažus no tiem pašķirstām. Trešais izdevējs Klāvs Ukstiņš savulaik  beidzis Irlavas skolotāju semināru, strādājis Kurzemes pusē dažādās vietās par skolotāju, sarakstījis arī vairākas mācību grāmatas. Lai arī pirmo latviešu grāmatnieku adreses pilsētu kartēs vairs nevaram precīzi iezīmēt, tomēr viņu veikums nav zudis un grāmatniecības vēsturniekiem tas labi zināms.   Plašāk par projektu šeit:

Pēc divarpus gadiem pagaidu telpās šodien, 15. decembrī, ar pirmizrādi mājās atgriežas Latvijas Leļļu teātris. Vēsturiskā ēka ieguvusi siltu „kažociņu”, drošas konstrukcijas un augstākus Mazās zāles griestus, kas paver vairāk māksliniecisku iespēju. Pa šo laiku arī mainījies teātra vadītājs un divas aktieru trupas apvienojušās vienā – latviski spēlējošā. Leļļu teātris ir apņēmības pilns paplašināt skatītāju amplitūdu un veidot platformu jauno režisoru izaugsmei. Atjaunotajā teātra ēkā ielūkojās un arī ar pirmās pirmizrādes – „Riekstkodis un žurku ķēniņš” – radošo komandu tikās Māra Rozenberga. Latvijas Leļļu teātris jau gandrīz kopš saviem pirmsākumiem 20.gadsimta 40.gados mājojis nelielā divstāvu ēkā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā iepretim Vērmanes dārzam. Pēdējos divus gadus tā bija apjozta sastatnēm, bet izrādes notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Pirmajā acu uzmetienā pārmaiņas teātra skatītāju daļā nešķiet lielas: košākas sienas, atjaunots parkets, citādi viss kā pierasts. Taču ēka ir pamatīgi mainījusies, stāsta teātra vadītājs Mārtiņš Eihe. „Renovācija nebija plānota tik liela, sākumā bija paredzēta tikai nosiltināšana. Tikai pēc tam konstatējām, ka augšā nav siju, bet divi kopā sanagloti dēļi; starpstāvos sijas ir sapuvušas… (..) Jā, mājai ir vairāk nekā simt gadu. Bet patiesībā vairāk nekā simt gadu ir pamatiem un pirmajam pusotram metram. Ēka kara laikā ir bijusi nopostīta. Kad bija noņemts apmetums, varēja redzēt, kādās kārtās ir likti ķieģeļi. Tas nozīmē, ka ēka ir lasīta kopā no citu māju gruvešiem, kā jau pēc kara darīja. Mājai ir ļoti interesanta vēsture – te ir bijis gan kinoteātris, gan ziemas zooloģiskais dārzs.” Pēc renovācijas teātris beidzot ieguvis mūsdienīgas un siltas darba telpas, aktieriem kulisēs vairs nav jāsalst. Skatītājiem redzamākais jaunums ir daudz augstākie Mazās zāles griesti otrajā stāvā. Savukārt Mārtiņa Eihes pieminētā Kamerzāle ir kādreizējā muzeja telpa. Tajā Leļļu teātris iecerējis ko jaunu – izrādes mazuļiem, ieskaitot tos, kas vēl nestaigā. Pirmā pavasarī būs Lienas Šmukstes izrāde „Spilvens”. Skatītājus, kas uz teātri nāks tūlīt pēc atjaunošanas, Mārtiņš Eihe aicina rēķināties, ka skatītāju zonā ārpus zālēm viss vēl nebūs iekārtots. Tā kā renovācija izrādījās vērienīgāka par sākumā plānoto, visam uzreiz naudas neatlika. Bet teātris pratis defektu pārvērst par efektu. Renovācijas laikā mainījusies ne vien pati Leļļu teātra ēka, bet arī saturs. Kopš šīs sezonas vairs nenotiek izrādes krievu valodā. Tāpat jaunā valdes locekļa Mārtiņa Eihes vadībā Leļļu teātris nolēmis dot vairāk iespēju jaunajiem pašmāju režisoriem. Viens no jaunajiem, kam Leļļu teātris uzticējies, ir režisors un horeogrāfs Rūdolfs Gediņš, kura veidotā izrāde „Riekstkodis un žurku ķēniņš” atklās atjaunotās telpas. Iestudēt „Riekstkodi”, kas tik daudziem asociējas ar Pētera Čaikovska baletu, nevis Ernsta Teodora Amadeja Hofmana 19.gadsimta sākumā sarakstīto noveli, ir zināms risks, jo stāsta oriģināls krietni atšķiras no pazīstamā baleta, kas tapa krietni vēlāk. Rūdolfam Gediņam šī ir pirmā pieredze darbā ar lellēm un Leļļu teātra aktieriem, un viņš aizgūtnēm slavē gan savu komandu – dramaturgu Klāvu Melli, komponistu Lindu Leimani, gaismu mākslinieci Nikolu Suharevu un Kristapu Kramiņu, kurš veidojis gan lelles, gan scenogrāfiju un tērpus, - gan leļļu teātra aktierus. Mēģinājuma starpbrīdī satieku divus no viņiem: Anriju Sirmo, kurš Leļļu teātrī ir jau 13 gadus, un Mārtiņu Gaili, kuram pēc studijām šī ir pirmā izrāde. Nākamās pirmizrādes Leļļu teātrī būs janvārī – „Sibīrijas haiku” Valtera Sīļa režijā, kas veidota interesantā un arī sarežģītā papīra animācijas tehnikā, un Edgara Kaufelda un Ances Muižnieces „Sivēnam pa pēdām”. Šī izrāde domāta tā vecuma bērniem, kuri jau vēlas ieskatīties aizkulisēs un redzēt, kā top teātris. Teātra vadītājs Mārtiņš Eihe pavasarī iestudēs izrādi pusaudžiem un viņu vecākiem pēc Jāņa Joņeva grāmatas „Jelgava 94”, bet kā stabila vērtība repertuārā paliks arī izrāde „…un atkal Pifs”, kas nesen nosvinēja 40.gadadienu. Teātris cer, ka tā sagaidīs arī savu piecdesmitgadi.

"Futbolbumbas" piedāvā 2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonas apskatus. Šoreiz atsevišķs video par katru no 10 komandām, kur izrunājām sniegumu un aktuālos notikumus gada griezumā, kā arī noteicām labākos spēlētājus anonīmajā balsojumā. Kārta aizvadītās sezonas galvenā pārsteiguma autoriem FS "Jelgava" jauniešu blicei.

Join Nua Collective Artist Director Eamonn B. Shanahan as he discusses the Collective's debut physical art exhibition BLACKOUT with Nua Collective members Robert Jackson, Caoimhe Heaney, Carol Healy and Christina Geoghegan. Blackout launches in the Old Town House, Jelgava, Latvia on Saturday 9th of December at 1pm EET. Join us live on instagram to see the exhibition launch from the comfort of your home! Click here to buy the Blackout Art Book here. Love Art ♡ Support Artists

This Week in Skating is hosted by Gina Capellazzi and Daphne Backman and is a cooperative project between Figure Skaters Online and Ice-dance.com. New episodes are available every Monday.Website: http://www.thisweekinskating.comEmail: thisweekinskating@gmail.comFacebook: https://www.facebook.com/thisweekinskatingTwitter: https://www.twitter.com/thiswkinskatingInstagram: https://www.instagram.com/thisweekinskatingThread: https://www.threads.net/@thisweekinskatingPatreon: patreon.com/ThisWeekinSkating--------------------------------------------EPISODE 99Events Results BriefLombardia Trophy | ResultsISU Junior Grand Prix Istanbul | Results | Video Playlist John Nicks Pairs Challenge | Results| 97th Middle Atlantic Figure Skating Championships| Results | Skate St. Moritz | NQS Results | ResultsSegment - General Skating News The Court of Arbitration for Sport has denied the U.S. figure skating team's request for a seat in the Kamila Valieva Russian doping hearing at the end of the month in Switzerland. Finlandia Trophy entries were published on Sept. 8. Ondrej Nepela Memorial entries were published on Sept. 5.Junior Grand Prix #7 in Yerevan, Armenia initial entries were published on Sept. 5. Tessa Virtue and Scott Moir will be inducted into Canada's Sports Hall of Fame. Nominations are being accepted for the U.S. Figure Skating Hall of Fame Class of 2024. Segment - Recent Interviews'A space to dream': Prescott opens Alaine Chartrand arena, by Ronald Zajac, The Recorder and Times Madison Hubbell: From on the Ice to Behind the Boards, by Kristen Henneman, U.S. Figure Skating Fan ZoneArticle & Video:Germany's Grimm and Savitskiy rebound in hunt for gold, by Judith Dombrowski, Golden SkateArticle & Video: Q&A with Ted Barton & Mark Hanretty  The 1960 European Figure Skating Championships, by Ryan Stevens, Skate GuardCurrier And Ives: Skating Art For The Ages, by Ryan Stevens, Skate GuardSegment - Social Media UpdatesDaniel Grassl announced on Sept. 5 that he will be coached by Edoardo De Bernardis in Torino, Italy. An Italian news article published on Sept. 6, citing Russian media sources, that Grassl reportedly missed 3 doping tests last season due to not having updated his location in the doping control tracking system:: https://www.agi.it/sport/news/2023-09-06/grassl-pattinatore-salta-tre-controlli-anti-doping-22918576/Naomi Lang Strong posted on instagram her thoughts on being recognized by the North American Indigenous Athletics Hall of Fame. Canada's Roman Sadovsky uploaded a vlog on Sept. 10 about his knee and ankle injury that happened back in August.Guillaume Cizeron recently posted this Instagram reel video of him improvising to piano music played by Jean-Michel Blais in Switzerland. Daisuke Murakami, who currently coaches at Great Park Ice in Irvine, CA, posted 2 photos on his Instagram on Sept. 8 that showed sisters Mao and Mai Asada visiting their former coach “Raf” at the rink.Associated Press published an article on Sept. 10 about Sarah Hughes' announcement regarding. her decision not to run for Congress.Segment - Program AnnouncementsCheck out our website for a listing of program music announcements - will be updated as they are announced!MenWomenPairsDanceSegment - Upcoming Events for the Week:Autumn Classic, Sept. 14-16, Pierrefonds, QuebecSkating Order/Results2023 ISU Junior Grand Prix Osaka, Sept. 13-16, Osaka, JapanU.S. Solo Dance National Final, Sept. 14-17, Chicago, Illinois Sydney Synchronized Skating Festival, Sept. 15-17, Sydney, AustraliaJelgava Cup, Sept. 13-17, Jelgava, LatviaIDC and FSO spotlightIDC: Lombardia Trophy PhotosIDC:New Team Series: Emma Goodstadt & Christian BennettIDC: Meet ice dancer Shin Lei CaseIDC: Competition Vlog: 2023 JGP Cup of Austria by Elliana & Ethan PealFSO: Lombardia Trophy PhotosFSO: Olivia Flores and Luke Wang Instagram Takeover (see highlight LivLukeTakeover)FSO: Ava Ziegler's websiteFSO: Ava Ziegler: My goals are to be consistent and confidentSupport this podcast at — https://redcircle.com/this-week-in-skating-podcast/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

his Week in Skating is hosted by Gina Capellazzi and Daphne Backman and is a cooperative project between Figure Skaters Online and Ice-dance.com. New episodes are available every Monday.Website: http://www.thisweekinskating.comEmail: thisweekinskating@gmail.comFacebook: https://www.facebook.com/thisweekinskatingTwitter: https://www.twitter.com/thiswkinskatingInstagram: https://www.instagram.com/thisweekinskatingThread: https://www.threads.net/@thisweekinskatingPatreon: patreon.com/ThisWeekinSkating--------------------------------------------Piroutte World Editionwww.pirouette-online.deEvents Results BriefISU Junior Grand Prix Linz | Results | Video Playlist Golden West Championships | NQS Results | Skate Houston | NQS Results | Segment - General Skating News The roster for the Nebelhorn Trophy was released. There will be livestreaming at https://www.eislauf-union.de/de/events/nebelhorn-trophyEntries for Junior Grand Prix Solidarity Cup in Gdansk, Poland have been posted.Team USA's Anastasiia Smirnova and Danil Siianytsia announced the end of their 5-year partnership.  ISU updated their Grand Prix assignments for women and pairs - https://isu.org/figure-skating/events/grand-prix-of-figure-skatingKaren Chen's “More than Medals” video (570 days and counting) L'Obs (weekly French news magazine) reveals that the French Federation of Ice Sports seized Tuesday, August 29 a disciplinary commission against Brian Joubert. Segment - Recent InterviewsChoreography Takes Strommer's Skating to the Next Level, by Robyn Clark, U.S. Figure Skating Fan ZoneVideo: Donovan Carrillo: 2023-24 Reboot, by Golden SkatePodcast: Episode 12: Stop the Music with Phil HershVideo: Figure Skating Rule Changes Through Time, by Mark Hanretty and Ted Barton, Golden SkateSegment - Social Media UpdatesTeam USA's Jenna Hauer and Benjamin Starr posted why they had to withdraw from their two Junior Grand PrixsTeam USA's Misha Mitrofanov confirmed his partnership with Alisa Efimova on InstagramRika Kihira has withdrawn from her regional competition which is required for all skaters like her who do not qualify for a bye to Nationals. Kaitlyn Weaver and Kirsten Moore-Towers both posted tributes to Alexandra Paul on their Instagram pagesPiper Gilles shared some photos on the occasion of her and Nathan Kelly's first wedding anniversary (September 3, 2022).Retired Canadian figure skater Michelle Long got married August 25 in Mississauga, Ontario.Yuzuru Hanyu has a new tour – The Re_Pray Tour is a sequel to Hanyu's second solo show, “Gift”. The Repray Tour is scheduled with three stops between Nov. and February. November will be at Saitama Super Arena in Saitama; Saga Arena in Kyushu in January and Pia Arena MM in Yokohama in February. Caroline Portesi Peroni has retired from competitive skating (posted in her Instagram story)Segment - Program AnnouncementsCheck out our website for a listing of program music announcements - will be updated as they are announced!MenWomenPairsDanceSegment - Upcoming Events for the Week:Lombardia Trophy, Sept. 8-10, Bergamo, ItalyResults2023 ISU Junior Grand Prix Bosphorus, Sept. 6-9, Istanbul, Turkey 2023 John Nicks Pairs Challenge, Sept. 6-9, Chelsea Piers, New York City2023 Jelgava Cup, Sept. 6-10, Jelgava, Latvia2023 Skate St. Moritz, Sept. 9-10, Oakland, CaliforniaIDC and FSO spotlightIDC: Photos from Junior Grand Prix Cup of AustriaFSO: Photos from Junior Grand Prix Cup of AustriaFSO: Recap from Junior Grand Prix Bangkok FSO: Ava Ziegler's official website Support this podcast at — https://redcircle.com/this-week-in-skating-podcast/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

The first of September is "Zīnibu diena" (Knowledge day) in Latvia, and Otto and Joe are back in Jelgava for not just the beginning of a new school year, but also to discuss stories such as the formation of a new three-party coalition, Latvia's jaw-dropping performance at the FIBA World Cup, the planned resumption of rail service between Latvia and Lithuania, financial trouble in Latvia's eastern cities, good and bad news for Liepāja's industrial sector, and much more! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Šodien iknedēļas informatīvi izklaidējošajā sporta raidījumā Valdis ar Andri sajūsmā par Latvijas basketbola izlases sasniegumu un iekļūšanu astoņu labāko Pasaules komandu starpā. Raidījuma tēmas: - Galvenā trenera dzīves gudrības; - LBL jauns sponsors; - Jelgava pārsteidz; - Latvijas basketbola izlase; - Usiks pret Fjūriju; - ČL izloze; - ️Lyles par NBA; - ️Itālijas treneris; - No kā baidās MJ23; - Mikayla Demaiters; - Tautas Nagla;

Raidījumā Grāmatai pa pēdām šoreiz ielūkojamies maz zināmajā, bet svarīgajā grāmatu iespiešanas procesā 18.gadsimtā, kad dienasgaismu ieraudzīja arvien vairāk grāmatu arī latviešu valodā. Pētāim, kur tās drukāja, kas drīkstēja drukāt, kā atšķīrās iespiedēji un izdevēji, un galu galā – kādus 18. gadsimtā izgudrotus drukas principus nenojaušot izmantojam arī šodien.  “18.gadsimts poligrāfijā – jeb toreiz grāmatu drukā – nebija nekāds lielais atklājumu gadsimts,” stāsta poligrāfijas vēstures pētnieks Artis Ērglis. “Iespiešana lielā mērā notika tāpat kā Gūtenbergs bija izgudrojis. Iekārta bija tāpat ar roku darbināma, varbūt bija nelieli uzlabojumi, piemēram, vieglāk vilkt kloķi, lai radītu spiedienu; uz gadsimta beigām līdzās koka presēm parādījās metāla preses, lai būtu lielāks spiediens. Bet līdz pat gadsimta beigām būtisku izmaiņu nebija, līdz pašā 18.gadsimta nogalē Aloizs Senefelders izgudroja litogrāfiju. Tagadējās Latvijas teritorijā ar zināmiem uzlabojumiem drukāja tāpat kā 16.gadsimtā, Mollīna laikā. 18.gadsimtā bija pazīstami tikai divi iespiedprocesi – augstspiedums un dobspiedums. Vienā attēls veidojas formas augšpusē, otrā – padziļinājumos. Tikai gadsimta beigās Senefelders izgudroja gludspiedumu. Mūsdienās mēs drukājam ofsetā – tas ir viens no gludspieduma veidiem. Bet tā bostonprese, ko mēs redzējām, drukā augstspiedumā tieši tādā pašā veidā, kā to izgudroja Gūtenbergs. Un patiesībā vēl pirms Gūtenberga, mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, šādā veidā ar ksilogrāfiskām klišejām drukāja arī Senajā Ķīnā. Vecākā saglabājusies grāmata ir no 868.gada. Un augstspiedums kā galvenais iespieduma veids pasaulē paliek līdz pat 20.gadsimta 60.gadiem. Bijušajā PSRS, arī Latvijā – vēl ilgāk, līdz pat 80.gadu vidum.” Tomēr tieši 18. gadsimts grāmatu drukas nozarē nāk ar vairākiem būtiskiem izgudrojumiem, kurus – varbūt pat nenojaušot par izcelsmi – izmantojam arī mūsdienās, rakstot tekstu datora ekrānā. Ieskatieties burtu fontu nosaukumos! Vai redzat tur, piemēram, “Bodoni” vai “Didot”? Un kā ar 12 punktu burta izmēru, ko bieži izvēlamies?  “Piemēram, fonta nosaukums “Garamond” – tas ir no Parīzes tipogrāfa Kloda Garamona vārda. Vai “Bodoni” – tas ir Parmas hergcoga iespiedējs 18. gadsimta beigās, par kuru teica: “Džambatista Bodoni – visu karaļu iespiedējs un visu iespiedēju karalis!”. Visus šos uzvārdus mēs varam atrast arī mūsdienu fontu sarakstos. Īpaši jāizceļ Parīzes tipogrāfs Pjērs Simons Furnjē, kurš pirmais izveidoja vienotu sistēmu burtu izmēriem, standartizēja šriftus. Viņš izveidoja punktu sistēmu, kas ir tik arhetipiska, bet arī šodien mēs burtu lielumu mērām šajā sistēmā – 12 punktu izmērs, 18 punkti, 36 punkti, 72...” atklāj Ērglis.  Raidījuma ierakstā – arī par to, ko nozīmēja privilēģiju sistēma spiestuvju darbā, kā iespiedēja darbs un izdevēja darbs pamazām kļuva par diviem atšķirīgiem biznesa veidiem, kāpēc Jelgava 18.gadsimta otrajā pusē kļuva par nozīmīgāku grāmatu drukas centru nekā Rīga, un arī – kur šodien Latvijā varam iepazīt un izmēģināt tolaik grāmatu drukā izmantotos principus.  Vairāk par projektu šeit:  

Šodien iknedēļas informatīvi izklaidējošajā sporta raidījumā Valdis un Andris priecājas par Latvijas hokeja izlases sniegumu pārbaudes spēlēs un gaida Pasaules čempionāta startu. Raidījuma tēmas: - Latvijas hokeja izlase; - Napoli fenomens; - Atlaistie NBA treneri; - Steph Curry-600; - Visvairāk pelnošie sportisti 2023; - Anička Newell; - Vefiņš 1976; - NBA ceturtdaļfināli; - FS "Jelgava" atlaiž treneri; - Tautas Nagla;

Šodien iknedēļas informatīvi izklaidējošajā sporta raidījumā Andris ar Valdi priecājas par Šmita sniegumu un ļoti uztraucas par to, kas šobrīd notiek Latvijas sporta pasaulē. Raidījuma tēmas: - Šmits un Žalgiris; - Bjanki pagarina līdz 2025; - Štelmaha sāga; - Tikmers un Muižniece; - Šteinbors un Zjuzins netiek lidmašīnā; - Virslīga-Metta un Jelgava; - Gobērs un Makdaniels; - NBA fanu rekords; - NHL un NBA bracket; - Patricia Mamona; - #TautasNagla

Var teikt, ka gandrīz katrs, kas sevi sirdī sauc par latvieti, dzied vai dejo. Tuvojoties Dziesmu svētkiem, pētām, kā tik liels un svarīgs notikums var veicināt sabiedrības līdzdalību un saliedētību, padarot Dziesmu svētkus vēl īpašākus. Raidījuma viesi biedrības "Lauku partnerība Lielupe" projektu vadītāja Videga Strautniece, biedrības "Lauku partnerība Lielupe" administratīvā vadītāja Līga Švānberga un Kalnciema muzeja izveidotājs, novadpētnieks, vēsturnieks un mūziķis Dāvis Beitlers. Lai veicinātu Jelgavas novada pagastu iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, biedrība "Lauku partnerība Lielupe" pirms trīs gadiem uzsāka projektu "Kopdare". Tā moto ir - „Kopā darām, radām, augam". Jelgavas novada pagastos jau notikušas iedzīvotāju sapulces un citi pasākumi, bet mērķis ir katrā pagastā izveidot arī iedzīvotāju padomi. Ar Vilces, Valgundes un Cenu pagasta iedzīvotāju pārstāvjiem Hugo Jakobi, Viktoru Kuļiku un Aiju Degaini tikās Daina Zalamane. Videga Strautniece un Līga Švānberga atkāj, kā darbojas biedrība un cik ieinteresēti un aktīvi ir iedzīvotāju, iesaistoties vietējās kopienas darbā. Dāvis Beitlers iepazīstina ar ieceri saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem. "Jelgava ir ierakstījusies vēsturē ar daudziem reģionāliem svētkiem," atzīst Dāvis Beitlers. Viņš norāda, ka lielo svētku pavēnī ir palikuši tieši mazie svētki, kur kopā sanāca daži kori. Bet šādiem maziem svētkiem aizsākās lielie un tie arī uzturēja dziesmu svētku tradīciju dzīvu starp lielajiem svētkiem. Dāvis Beitlers atklāj, ka 1868. gadā Kroņvircavā notikuši dziedāšanas svētki, tikai pēc tam bija Kurzemes guberņas apvienotie svētki 1870. gadā. Arī kopš jaunākiem dziedāšanas svētkiem, kas notikuši kādreizējā Jelgavas rajonā, atmiņas zūd. Tāpēc ir doma vākt dažādas liecības par kopdziedāšanas svētkiem, kas notikuši Jelgavas pusē. Tāpat doma ir apkopot materiālus par Jelgavas puses kolektīvu dalību Vispārējos dziesmu un deju svētkos.

Saruna ar FS "Jelgava" galveno treneri Ervīnu Pērkonu par Jelgavu un tās jauno emblēmu, par jauniešiem, sporta zāli, toto, vārtsargu skolu un citām tēmām

Szalay-Bobrovniczky fiatalít, hullanak a fejek  24.hu     2023-02-08 11:26:11     Belföld Több mint 110 főtisztet, tábornokot mentett fel a miniszter januárban, most pedig kezdhetnek rettegni az alakulatparancsnokok.  Oda léptek az orvosok, ahol legjobban fáj az államtitkárnak 444.hu     2023-02-08 10:26:15     Egészség Béremelés Ápoló MOK Megtorpedózhatják Takács Péter ügyeleti reformját, amit kinevezése óta próbál keresztülvinni. Az Orvosi Kamara átláthatóságot és hosszú távú tervezést követel, az ápolóknak pedig azonnali béremelést. A földrengés után még ágyúzta is a szír hadsereg az egyik érintett várost G7     2023-02-08 13:38:33     Külföld Földrengés Szíria Helyszíni beszámolók szerint a pusztító hétfői földrengés után pár órával a szír kormányhadsereg tüzérségi tűz alá vette a lázadók ellenőrzése alatt álló észak-szíriai Marea városát. Mélypont közelében a gázár Forbes     2023-02-08 09:58:35     Cégvilág Míg a csúcs 340 euró körül volt, most nem tud elszakadni 50 euró környékéről az európai gázár. Kimondta Ukrajna: nemzeti érdekünk Oroszország megsemmisülése Portfolio     2023-02-08 10:59:00     Külföld Ukrajna Moszkva Interjú Nemzetbiztonság Ukrajna „nemzetbiztonsági érdekének” nevezte Oroszország megsemmisülését és Moszkva atomfegyver-mentesítését Olekszij Danyilov, az ukrán Nemzetbiztonsági és Védelmi Testület elnöke egy Kyiv Independentnek adott interjúban. Bejelentésre készül a kormány? Hamarosan kiderül, miről döntöttek a háromnapos kormányülésen Pénzcentrum     2023-02-08 15:38:00     Belföld Sopron Gulyás Gergely Miniszterelnökség Kormányinfó Szentkirályi Alexandra Február 9-én, csütörtökön délelőtt 10-kor Kormányinfót tart Gulyás Gergely Miniszterelnökséget vezető miniszter és Szentkirályi Alexandra kormányszóvivő - tájékoztatott a Kormányzati Tájékoztatási Központ. Várhatóan kiderül, milyen döntések születtek a háromnapos, Sopronba kihelyezett kormányülésen. Oroszország lecseréli a térképeit napi.hu     2023-02-08 15:05:00     Külföld Ukrajna Moszkva Térkép Új orosz térképek kezdték felváltani a régieket. A moszkvai könyvesboltok négy, Ukrajnától elfoglalt régiót magába foglaló térképeket kaptak, melyek idővel felválthatják a korábbi Oroszország-térképeket és világtérképeket. Szja-bevallás: ne zaklassa kéréssel, igazolással az adóhatóságot! Azenpenzem     2023-02-08 12:16:00     Gazdaság NAV Adóbevallás Szja A Nemzeti Adó- és Vámhivatal (NAV) idén is külön kérés nélkül elkészíti több millió ember személyijövedelemadó-bevallási tervezetét. A folyamat tehát – hangsúlyozta a hatóság – automatikus, éppen ezért nem kell a kedvezményekre jogosító igazolásokat beküldeni és nem kell kérni a hivatalt a bevallás tervezetének elkészítésére sem. Földrengésállóak az atomerőművek? SpiritFM     2023-02-08 10:40:18     Belföld Törökország Atomerőmű Paks Földrengés Az akkuyui atomerőmű építési területén is érezhető volt a törökországi földrengés. Hárfás Zsolt, atomenergetikai szakértőt kérdeztük, hogy okozott-e problémát a földrengés, mit lehet tudni a helyszínről és egyáltalán a Paks 2-re tervezett blokkokhoz hasonló atomerőmű üzemelés közben milyen földrengést bír ki? Megvesztegetett politikusok döntenek az új uniós korrupcióellenes csomagról HírTV     2023-02-08 13:10:00     Külföld Belgium Brüsszel Európai Parlament Korrupció Ma döntenek az Európai Parlament frakciói arról, hogyan előzzék meg a brüsszeli korrupciós botrányhoz hasonló eseteket. Madonna szerint a kamera torzított, és nem ő nézett ki furán a Grammy-n Noizz     2023-02-08 11:35:00     Bulvár Komment Kamera Díjátadó Grammy-díj Madonna "Ismét az ageizmus és a nőgyűlölet reflektorfényébe kerültem" - állítja a világhírű énekesnő, akit a kommentelők elég durván betámadtak a Grammy-díjátadóról készült fényképek megjelenése után. Velük erősítene nyáron a Barcelona Rangadó     2023-02-08 14:24:23     Foci Spanyolország A szélső Yannick Carrasco és a védő Szofjan Amrabat lehet a nagy fogás. Mire számíthatunk az MTK-Ajax meccsen? Büntető.com     2023-02-08 13:12:12     Foci Tavasz Bajnokok Ligája Hollandia Izrael Ajax Amsterdam Az MTK ifjúsági együttese története legnagyobb sikerét könyvelhette el, miután a lett bajnok Jelgava és az izraeli bajnok Ashdod legyőzése után bejutott az ifjúsági Bajnokok Ligája tavaszi kieséses szakaszába. A kék-fehérek ellenfele a holland Ajax lesz a nyolcaddöntőbe jutásért. De vajon mit várhatunk a meccstől? Hamarosan szelídülnek a fagyos éjszakák Kiderül     2023-02-08 13:38:55     Időjárás Hétvége Kemény fagyra számíthatunk éjszakánként egészen a hétvégéig. Vasárnaptól változás kezdődik: több fokkal enyhül az idő, megszaporodik a felhőzet. Néhol már fagypont felett alakul a legalacsonyabb hőmérséklet.

Szalay-Bobrovniczky fiatalít, hullanak a fejek  24.hu     2023-02-08 11:26:11     Belföld Több mint 110 főtisztet, tábornokot mentett fel a miniszter januárban, most pedig kezdhetnek rettegni az alakulatparancsnokok.  Oda léptek az orvosok, ahol legjobban fáj az államtitkárnak 444.hu     2023-02-08 10:26:15     Egészség Béremelés Ápoló MOK Megtorpedózhatják Takács Péter ügyeleti reformját, amit kinevezése óta próbál keresztülvinni. Az Orvosi Kamara átláthatóságot és hosszú távú tervezést követel, az ápolóknak pedig azonnali béremelést. A földrengés után még ágyúzta is a szír hadsereg az egyik érintett várost G7     2023-02-08 13:38:33     Külföld Földrengés Szíria Helyszíni beszámolók szerint a pusztító hétfői földrengés után pár órával a szír kormányhadsereg tüzérségi tűz alá vette a lázadók ellenőrzése alatt álló észak-szíriai Marea városát. Mélypont közelében a gázár Forbes     2023-02-08 09:58:35     Cégvilág Míg a csúcs 340 euró körül volt, most nem tud elszakadni 50 euró környékéről az európai gázár. Kimondta Ukrajna: nemzeti érdekünk Oroszország megsemmisülése Portfolio     2023-02-08 10:59:00     Külföld Ukrajna Moszkva Interjú Nemzetbiztonság Ukrajna „nemzetbiztonsági érdekének” nevezte Oroszország megsemmisülését és Moszkva atomfegyver-mentesítését Olekszij Danyilov, az ukrán Nemzetbiztonsági és Védelmi Testület elnöke egy Kyiv Independentnek adott interjúban. Bejelentésre készül a kormány? Hamarosan kiderül, miről döntöttek a háromnapos kormányülésen Pénzcentrum     2023-02-08 15:38:00     Belföld Sopron Gulyás Gergely Miniszterelnökség Kormányinfó Szentkirályi Alexandra Február 9-én, csütörtökön délelőtt 10-kor Kormányinfót tart Gulyás Gergely Miniszterelnökséget vezető miniszter és Szentkirályi Alexandra kormányszóvivő - tájékoztatott a Kormányzati Tájékoztatási Központ. Várhatóan kiderül, milyen döntések születtek a háromnapos, Sopronba kihelyezett kormányülésen. Oroszország lecseréli a térképeit napi.hu     2023-02-08 15:05:00     Külföld Ukrajna Moszkva Térkép Új orosz térképek kezdték felváltani a régieket. A moszkvai könyvesboltok négy, Ukrajnától elfoglalt régiót magába foglaló térképeket kaptak, melyek idővel felválthatják a korábbi Oroszország-térképeket és világtérképeket. Szja-bevallás: ne zaklassa kéréssel, igazolással az adóhatóságot! Azenpenzem     2023-02-08 12:16:00     Gazdaság NAV Adóbevallás Szja A Nemzeti Adó- és Vámhivatal (NAV) idén is külön kérés nélkül elkészíti több millió ember személyijövedelemadó-bevallási tervezetét. A folyamat tehát – hangsúlyozta a hatóság – automatikus, éppen ezért nem kell a kedvezményekre jogosító igazolásokat beküldeni és nem kell kérni a hivatalt a bevallás tervezetének elkészítésére sem. Földrengésállóak az atomerőművek? SpiritFM     2023-02-08 10:40:18     Belföld Törökország Atomerőmű Paks Földrengés Az akkuyui atomerőmű építési területén is érezhető volt a törökországi földrengés. Hárfás Zsolt, atomenergetikai szakértőt kérdeztük, hogy okozott-e problémát a földrengés, mit lehet tudni a helyszínről és egyáltalán a Paks 2-re tervezett blokkokhoz hasonló atomerőmű üzemelés közben milyen földrengést bír ki? Megvesztegetett politikusok döntenek az új uniós korrupcióellenes csomagról HírTV     2023-02-08 13:10:00     Külföld Belgium Brüsszel Európai Parlament Korrupció Ma döntenek az Európai Parlament frakciói arról, hogyan előzzék meg a brüsszeli korrupciós botrányhoz hasonló eseteket. Madonna szerint a kamera torzított, és nem ő nézett ki furán a Grammy-n Noizz     2023-02-08 11:35:00     Bulvár Komment Kamera Díjátadó Grammy-díj Madonna "Ismét az ageizmus és a nőgyűlölet reflektorfényébe kerültem" - állítja a világhírű énekesnő, akit a kommentelők elég durván betámadtak a Grammy-díjátadóról készült fényképek megjelenése után. Velük erősítene nyáron a Barcelona Rangadó     2023-02-08 14:24:23     Foci Spanyolország A szélső Yannick Carrasco és a védő Szofjan Amrabat lehet a nagy fogás. Mire számíthatunk az MTK-Ajax meccsen? Büntető.com     2023-02-08 13:12:12     Foci Tavasz Bajnokok Ligája Hollandia Izrael Ajax Amsterdam Az MTK ifjúsági együttese története legnagyobb sikerét könyvelhette el, miután a lett bajnok Jelgava és az izraeli bajnok Ashdod legyőzése után bejutott az ifjúsági Bajnokok Ligája tavaszi kieséses szakaszába. A kék-fehérek ellenfele a holland Ajax lesz a nyolcaddöntőbe jutásért. De vajon mit várhatunk a meccstől? Hamarosan szelídülnek a fagyos éjszakák Kiderül     2023-02-08 13:38:55     Időjárás Hétvége Kemény fagyra számíthatunk éjszakánként egészen a hétvégéig. Vasárnaptól változás kezdődik: több fokkal enyhül az idő, megszaporodik a felhőzet. Néhol már fagypont felett alakul a legalacsonyabb hőmérséklet.

Gleznotāja Ģederta Eliasa kultūras mantojums, Stefenhāgenu dzimtas dāvāto portretu atklājumi un „Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistē” – par to visu interesējamies Kultūras rondo ierakstā no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja.  Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs šogad atzīmes 40 gadu jubileju kopš saņemts mākslinieka Eliasa mantojums. Dodamies uz Jelgavu, muzejā sagaida tā pārstāve Marija Kaupere. Viņa izrāda gleznas no Ģederta Eliasa mantojuma. Paralēli Eliasa darbu aplūkošanai uzmanību piesaista arī kāds portrets, kas nav muzeja ekspozīcijā, bet pagaidām stāv iesaiņots. Plašāk stāsta vēsturnieks Edgars Umbraško. Tas saistīti ar izdevēju Stefenhāgenu dzimtu.  Vēl kāds interesants jaunums Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā ir tikko atvēršanas svētku piedzīvojusī vēsturnieka Ginta Putiķa grāmata "Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistē". Kurzemes un Zemgales hercogistes (1561-1795) laiks ir īpašs Jelgavas vēsturē, jo tad Jelgava bija galvaspilsēta, kurā dzīvoja hercogistes augstākās amatpersonas - hercogi.  Nelielā greznā grāmata ļauj ielūkoties hercogistes tapšanas vēsturē no Livonijas sabrukuma līdz hercogistes izskaņai uz Polijas-Lietuvas valsts drupām. Esejas ir par hercogiem un viņu pienesumu hercogistes vārda spodrināšanā un popularizēšanā. Ar izdevumu iepazīstina tās autors Gints Putiķis.

Jānis Joņevs ir četru grāmatu autors (romāns "Jelgava 94", bērnu grāmata "Slepenie svētki", stāstu krājums "Tīģeris" un nupat izdotais dokumentālais detektīvromāns "Decembris"), strādājis arī kā tulkotājs, dramaturgs, publicists. Saņēmis Eiropas Savienības literatūras balvu un virkni citu apbalvojumu. "Jelgava 94" šobrīd tulkota 12 dažādās valodās, tās ekranizācija nupat kļuvusi par pirmo latviešu filmu, kas pieejama "Netflix" platformā.  Mēs ar viņu tikāmies, lai parunātu par rakstniecību, reklāmu, brīvprātīgo darbu Ukrainas atbalstam un labu literatūru. Intervija lasāma arī teksta formātā. 

Jelgavā 1822. gadā tika izdots pirmais laikraksts latviešu valodā “Latviešu Avīzes”, tā iedibinot avīžniecības laikmetu, kura turpinājumu mūslaikos var ieraudzīt interneta ziņu portālu, elektronisko mediju un citu plašsaziņas līdzekļu darbībā. Šajā raidījuma epizodē viesojamies šim izdevumam veltītajā izstādē Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā. Nesen iepazīstinājām ar pirmo regulāro preses izdevumu vēl tolaik Zviedru karalistes Latvijā, proti, „Rigische Novellen”. Vācu valodā. Šī izdevuma liktenis bija pakārtots Ziemeļu kara gaitas dinamikai, un, diemžēl, Rīga kapitulēja Moskovijas pārspēka priekšā. Starp citu, par šo epizodi runāsim vēl vienā raidījuma epizodē! Bet nu gan, dosimies ceļā uz mākslinieka Ģederta Eliasa vārdā nosaukto Jelgavas vēstures muzeju, jo arī tur šobrīd gūstama pilnīgāka izpratne par drukātā vārda vēsturi Latvijā. Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē atklāta izstāde ““Latviešu Avīzes” 200: ceļā uz mediju sabiedrību”, ko kopīgi organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs. Izstāde tapusi notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros, atzīmējot rakstītā vārda latviešu valodā nozīmi un ietekmi sabiedrībā un kultūrā cauri gadsimtiem. 2025. gadā sagaidīsim latviešu grāmatas piecsimtgadi un ceļu uz to izgaismos daudzveidīgu notikumu cikls “Latviešu grāmatai 500”, ko īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar citām kultūras un atmiņas institūcijām. Par izstādes norises vietu zīmīgi izvēlēta Jelgava, kur 1822. gadā tika izdots pirmais laikraksts latviešu valodā “Latviešu Avīzes”, tā iedibinot avīžniecības laikmetu, kura turpinājumu mūslaikos var ieraudzīt interneta ziņu portālu, elektronisko mediju un citu plašsaziņas līdzekļu darbībā.  Izstāde stāsta par “Latviešu Avīžu” darbību vairāk nekā 94 gadu garumā, līdz 1915. gadā to pārtrauca Pirmais pasaules karš. Izstāde iepazīstina ar izcilām personībām, kuras piedalījās “Latviešu Avīžu” veidošanā, kā arī ļauj ielūkoties laikraksta ziņu slejās, kur lasāmi gan svarīgi un sensacionāli, gan ikdienišķi Kurzemes, Baltijas un pasaules notikumi. Kāds bija Jelgavas nozīmīgums informatīvās telpas jaunradē, stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures muzeja direktores vietniece Marija Kaupere. "Lai sāktu salīdzināšanu, būtu jāpaskatās uz citiem skaitļiem, proti, uz lasītprasmi," norāda Vita Zelče. "Tikko ir notikusi grandiozākā sociālā reforma, iespējams, visā mūsu teritorijas pastāvēšanas laikā, proti, dzimtbūšanas atcelšana, kuras rezultātā aptuveni 90% cilvēku maina savu juridisko statusu, viņi kļuvuši no atkarīgām cilvēciskām būtnēm par pilnīgi brīvām cilvēciskām būtnēm. Šajā kontekstā arī sākās mūsu teritorijā citi procesi, kas arī nozīmē pakāpenisku lasītprasmes iegūšanu. Lasītprasme tobrīd ir kaut kas līdzīgs mūsdienu datorprasmēm, tātad pirmais instruments, lai cilvēks varētu ieslēgties savā laikmetā." Atsaucoties uz Latvijas Universitātes profesori, Latvijas mediju vēstures pētnieci Vitu Zelči, “Latviešu Avīžu” pirmais redaktors Karls Frīdrihs Vatsons, reiz jokojot, savu laikrakstu nodēvēja par “nemirstīgo avīzi”. Viņam bija taisnība – “Latviešu Avīzes” ir nemirstīgas ne vien mediju vēsturē, bet arī – mūžīga vērtība Latvijas vēsturē un kultūrā. Eskpozīcijas, veltītas laikrakstam „ Latviešu Avīzes” turpina pētniece Vita Zelče. Ar Mariju Kauperi pārspriežam avīžu izplatības īpatnības, kuras bija pakārotas noteiktam ritmam un tradīcijām. “Latviešu Avīzes” iznāca no 1822. gada līdz 1915. gadam. Laikraksts tika iespiests Jelgavā: sākotnēji reizi nedēļā, no 1901. gada divas, bet no 1911. gada trīs reizes nedēļā, savukārt no 1913. gada laikraksts tika izdots katru dienu. Ievērojamākie redaktori: Kārlis Frīdrihs Vatsons, Vilhelms Pantēnijs, Rūdolfs Šulcs un Augusts Bīlenšteins. Vita Zelče vairāk pastāstīs par Rūdolfa Šulca figūru. Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit:

Kopā ar FS "Jelgava" prezidentu Māri Peilānu tika runāts par Jelgavu, jauniešiem, Eirokausiem, bāzi, dēliem, kāpēc neskatās Virslīgas spēles un daudz ko citu

Lehmkuhl, Tobiaswww.deutschlandfunk.de, BüchermarktDirekter Link zur Audiodatei

Stāsta Jelgavas reģionālā tūrisma centra Torņa ekspozīciju un apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Vineta Reknere Kopš šī gada jūlija vidus Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas Tornī apmeklētājiem skatāmas jaunas, interaktīvas un inovatīvas vēstures ekspozīcijas. Tās izvietotas Torņa 3., 4. un 5. stāvā un veidotas kā laikmetīga interjera instalācija, kur redzamos eksponātus papildina multimedijos integrētas jaunākās tehnoloģijas. Ekspozīciju konceptuālais moto ir "Duālā realitāte" – tas sniedz iespēju Jelgavas vēsturi aplūkot interaktīvi, informāciju atklājot pakāpeniski. Vēstures faktus var izzināt caur dažādām maņām – ir gan vizuālie, gan skaņas efekti, gan iespēja virtuāli pielaikot senās rotas un vēsturiskos kāzu tērpus. 3. stāva ekspozīcija “Jelgava laika griežos” stāsta par pilsētas vēstures notikumiem un simboliem kopš tās dibināšanas līdz pat mūsdienām, zudušajām Jelgavas pērlēm un mūsdienu sasniegumiem, pilsētas teritorijas pārmaiņām laika gaitā. Šajā ekspozīcijā ar mūsdienu tehnoloģiju paņēmieniem ir iespējams samirkšķināties ar kādu no senajiem pilsētas mēriem, kuri it kā no ekspozīcijas saka: „Hei, jelgavniek! Kā tev šodien iet Jelgavā?” Kā arī ir iespējams no putna lidojuma augstuma palūkoties uz senās Jelgavas teritoriju un paskatīties, kur mūsdienās būtu atradies pirmais teātris vai pirmā muzeja ēka?   Savukārt 4. stāva ekspozīcija stāsta par modi Jelgavā cauri gadsimtiem. Tā atspoguļo apģērba valkāšanas tradīcijas un modes tendences Jelgavā dažādos vēstures periodos, īpaši akcentējot kāzu tērpu modi.  Šīs ekspozīcijas “odziņa” ir mūsdienu stilistikā veidota vēsturisko tērpu modes skate, kas sniedz apmeklētājiem klātbūtnes sajūtu pagātnes notikumos. Gan dāmām, gan kungiem ir iespēja interaktīvi pielaikot kādu no kāzu tērpiem, nofotografēties un nosūtīt šo fotogrāfiju elektroniski. 5. stāva ekspozīcija “Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas stāsts” veltīta paša nozīmīgākā eksponāta – bijušā dievnama vēsturei, zudušajām arhitektūras un interjera vērtībām.  Apmeklētājiem ir dota iespēja iegrimt pagātnes notikumos, noklausoties piecus audio stāstus, kas papildināti ar īpaši veidotu skaņas dizainu. Iejusties to cilvēku stāstos, kas šajā ēkā ir piedzīvojuši kristību ceremoniju, kas šeit ir laulājušies, gājuši pa apmēram 60 metrus garo ceļu no baznīcas ieejas līdz pat altārim. Kas šeit ir piedzīvojuši dažādus sabiedrības notikumus, klausījušies sabiedrībai svarīgu notikumu izziņošanu baznīcā, piemēram, par zemnieku brīvlaišanu Kurzemē, par jaunās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas dibināšanu un iejusties arī tādā atmosfērā, kas vēsta par pēdējā gaitā pavadīšanu no baznīcas sienām. Šajā ekspozīcijas zālē apmeklētāji tiek aicināti aizmirst ikdienas rutīnu un rūpes, meditatīvā noskaņā padomājot par mūžīgām vērtībām un dzīves ritējumu.

Stāsta Jelgavas reģionālā tūrisma centra Torņa ekspozīciju un apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Vineta Reknere Jaunā vēstures ekspozīcija Jelgavas Sv. Trīsvienības Torņa 5. stāvā vēstī par pašas baznīcas seno vēsturi un ar to saistītajiem notikumiem. Muzikālā dzīve Jelgavā jau izsenis bijusi bagāta un daudzveidīga, šeit strādājuši vai viesojušies izcili sava laika mūziķi, atskaņoti lieliski skaņdarbi. Sv. Trīsvienības baznīca ar lielajām 1850. gadā izbūvētajām ērģelēm kalpoja kā viena no koncertvietām. Simbolisks laikmeta notikums bija Lūcijas Garūtas kantātes, latvju tautas lūgšanas “Dievs, Tava zema deg!” atskaņojums Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā 1944. gada 4. jūnijā. To atskaņoja pirmās Latvijas brīvvalsts izcilības – Reitera koris, Mariss Vētra un Ādolfs Kaktiņš, pie ērģelēm esot pašai komponistei. Laikā, kad Jelgavā valdīja hitleriešu okupācijas spēki, bet pie apvāršņa jau dunēja padomju tanki, šis izmisuma un cerību pilnais skaņdarbs uz Latvijas zemes skanēja vienu no pēdējām reizēm, pirms to aizliedza padomju okupācijas vara. Kantāte Latvijā atgriezās Atmodas laikā 1988. gadā, bet Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas Tornī tās atskaņas iespējams saklausīt šodien. Viens no 5. stāva eksponātiem nav saskatāms ar acīm, bet gan saklausāms un izjūtams caur skaņas vibrāciju, ļaujot apmeklētāja iztēlei aizceļot pārpasaulīgā dimensijā. Izmantojot atsauces uz Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg!", ir radīts īpašs audio fons – skaņdarbs baznīcas vēstures ekspozīcijai. Tajā saklausāmas gan ērģeles, gan koris, gan zvanu skaņas. Ar  mūsdienu tehnoloģiju palīdzību ir radīta saikne ar pagātnes notikumu. Skaņdarbu speciāli šai ekspozīcijai radījis spāņu izcelsmes skaņu mākslinieks un komponists Hosuē Moreno (Josue Moreno), iespaidojoties no stāsta par skaņdarba un dievnama likteni. Iepriekš Latvijā Hosuē Moreno darbs bija klausāms Liepājā, koncertzālē "Lielais  dzintars", kurai skaņradis bija veltījis unikālu tā saucamo skaņu akupunktūras instalāciju "Dzintara diptihs", pārvēršot pašu koncertzāles ēku milzu instrumentā. Šodienas īpašais muzikālais veltījums bijušajam dievnamam ir vēl viens pierādījums Jelgavas starptautiskajai atpazīstamībai – savulaik vācu izcelsmes meistars Johans Frīdrihs Šulce, viens no romantiskās ērģeļbūves pamatlicējiem Eiropā, būvēja ērģeles Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcai, kur latviešu mūziķi atskaņoja izcilus skaņdarbus, savukārt spāņu izcelsmes skaņradis no Helsinkiem Hosuē Moreno mūsdienās radīja skaņdarbu šīs bagātās vēstures piemiņai, kuru nu var saklausīt jebkurš Torņa apmeklētājs.  

Stāsta Jelgavas reģionālā tūrisma centra Torņa ekspozīciju un apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Vineta Reknere   Jau latvju dainās vēstīts, ka Jelgava izsenis ir bijusi slavena ar labi ģērbtiem ļaudīm: Rīgā pirku priekšautiņu, / Jelgavā šūdināju, / Jelgavā šūdināju / Ar dimanta rakstiņiem. Senie zemgaļi kā turīga cilts savu apģērbu papildinājuši ar bagātīgām rotām – no bronzas, sudraba un pat no zelta! Šobrīd Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas jaunajā vēstures ekspozīcijā ar nosaukumu "Mode Jelgavā cauri gadsimtiem" apmeklētājiem ir iespēja iejusties senos modes stāstos, vērojot savdabīgu modes skati ar mūsdienu mākslinieku veidota multimediāla priekšnesuma palīdzību. Tajā sastapsiet pirmo Kurzemes un Zemgales hercogieni Annu, uzzināsiet par viņas izdoto ģērbšanās reglamentu un to, vai pilsētniekiem tas bija pa prātam? Kuram no hercogiem bija visplatākās bikses, bet kuram – īpaši rotāta matu cirta? Vai no franču revolūcijas kāds labums tika arī Jelgavai? Protams! Jelgavas pilī, bēgot no revolūcijas trimdas laiku pavadīja nākamais Francijas karalis Luijs XVIII ar savu galmu, pilsētā ienesot aizejošā laikmeta modes vēsmas. Līdz ar Eiropas modes un labklājības ienākšanu Jelgavā arī  Zemgales turīgie latvieši varēja atļauties krāšņus, daudzkrāsainus brunču rakstus un bagātīgas sudraba rotas – krelles un burbuļsaktas. Jelgavā, protams, ne visi sekojuši modes untumiem – dažādu iemeslu dēļ. Darbaļaudīm, sevišķi strādniekiem, modernie tērpi nav bijuši pieejami, savukārt 19. gadsimta vācu tautības vecāka gadagājuma sievietes no augstākajām aprindām demonstratīvi nav sekojušas modei, bet palikušas uzticīgas konservatīvam ģērbšanās stilam. Savukārt modes dāmām 1900. gads Jelgavā nesa nozīmīgu jaunumu – šajā gadā Jelgavā iznāca  pirmais sievietēm paredzētais modes žurnāls latviešu valodā "Modes Vēstnesis". Žurnālā bija atrodamas gan publikācijas par sava laika slavenībām, piegrieztņu lapas, aktuālo tērpu modeļu ilustrācijas, skaistumkopšanas mode, ar pakalpojumu sniegšanu saistītas reklāmas atvērumi. 20. gadsimta 20. gados Art Deco modes laika garu Jelgavā atspoguļoja šeit iznākošais mēnešraksts "Mazais Modes Žurnāls", kura lappusēs bija gan svinību tērpi, gan ielas apģērbs, līgavu tērpi, sportisko aktivitāšu un pludmales tērpu zīmējumi, pat bērnu modei veltītas sadaļas.  

Stāsta Jelgavas reģionālā tūrisma centra Torņa ekspozīciju un apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Vineta Reknere  Ar Jelgavas vārdu var saistīt vairākus Latvijas un starpautiska mēroga notikumus, par kuriem var teikt - "tas notika pirmo reizi…" – Jelgavā pirmo reizi Latvijas vēsturē gaisā paceļas gaisa balons, pirmā augstākās izglītības iestāde, pirmā teātra ēka Latvijas teritorijā, pirmais laikraksts latviešu valodā… Jelgava kā Eiropas ģeogrāfiskais centrs, krustceles ceļā no Austrumiem uz Rietumiem, no Ziemeļiem uz Dienvidiem savas pastāvēšanas vēsturē vienmēr piesaistījusi drosmīgus, zinātkārus, aizrautīgus cilvēkus, kuri šajā pilsētā radījuši, kā mūsdienās mēdz teikt, savam laikmetam atbilstoši  progresīvus projektus. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartā un karogā pirmais gadskaitlis ir minēts 1815. gads, kas iezīmē mūsu valsts Zinātņu Akadēmijas priekšvēsturi un apliecina Latvijas zinātnes gadsimtu tradīcijas. Tas ir Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanas gads Jelgavā, kas bija ne vien baltvāciešu zinātnisko centienu apkopojums, bet arī nopietns aizsākums latviešu nacionālās izglītības veidošanā. Šo biedrību var dēvēt par pirmo Baltijas mēroga forumu aktuālāko zinātnisko un sabiedrisko problēmu apspriešanai. Cita starpā šeit tika spriests par to, kāda nākotnes perspektīva jāiezīmē brīvajiem latviešiem un igauņiem. Biedrība centās piesaistīt sev iespējami plašu prominentu personu loku, ievēlot par biedriem gan zinātniekus, gan māksliniekus un rakstniekus, gan arī mācītājus un ierēdņus ar plašām intelektuālām interesēm, turklāt no visas Baltijas – arī no Rīgas un  Tērbatas. Biedrības sēdēs tika apspriesti dažādi dabaszinātņu, tehniskie un matemātikas pētījumi, piemēram, 1819. gadā par Baldones un Bārbeles minerālavotiem, 1820.gadā par lauksaimniecības kaitēkļiem, par jauniem ugunsdzēsības līdzekļiem, par Kurzemes ģeogrāfiju, par pirmā Latvijas teritorijā nokritušā meteorīta – Līksnas meteorīta ķīmisko sastāvu un īpatnībām u. tml. 1820. gada februāra sēdē tika nolasīta izcilā vācu matemātiķa biedrības Goda biedra F. Gausa vēstule, kurā viņš informē arī par savas pirmskaitļu teorijas tapšanu. Taču pati ievērojamākā publikācija bija Teodora Grothusa klasiskais traktāts “Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību”, kas biedrības sēdē tika nolasīts 1818. gadā.  Šo darbu  zinātnes pasaulē atzīst par jaunas zinātnes nozares – fotoķīmijas pamatu izklāstu. Šis raksts ļāvis saglabāt pašas biedrības vārdu zinātņu vēsturē. Šī leģendārā pētnieka uzvārdu un galveno zinātnisko nopelnu uzskaitījumu atrodam daudzās universālās enciklopēdijās, fizikas un ķīmijas vēstures grāmatās. Ar Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību cieši saistīts ir vācbaltiešu luterāņu mācītāja, latviešu etnogrāfijas un valodas pētnieka, pirmā latviešu laikraksta “Latviešu avīzes” rosinātāja un redaktora Kārļa Vatsona vārds. Tieši viņš 1817. gadā  Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā Jelgavā nolasīja referātu "Kas biedrībai darāms latviešu kultūras veicināšanai?", kā arī vēlākos gados citus letonikai un latviešu tautas vēsturei veltītus referātus. Šis laiks - 19. gadsimts Eiropas kultūras vēsturē bija nozīmīgs arī ar publisku muzeju dibināšanu, lai saglabātu liecības par dabas un kultūras mantojumu. Par vienu no pirmajiem Eiropas muzejiem tiek uzskatīts Britu muzejs Londonā (dibināts 1753. gadā), savukārt  Latvijas teritorijā par tādu uzskatāms Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 1818. gadā dibinātais Kurzemes Provinces muzejs Jelgavā. Tā kā biedrības rīcībā dāvinājumu formā nonāca ne tikai grāmatas un seni dokumenti, bet arī ar dabas un kultūras vēsturi saistīti priekšmeti, to eksponēšanai izbūvēja Stefenhāgena tipogrāfijas nama otro stāvu, bet 1898. gadā Jelgavā uzcēla jaunu namu – Kurzemes Provinces muzeja ēku – pirmo speciāli muzejam projektēto ēku Latvijā.

"Bez drukātajām grāmatām nebūtu arī elektronisko grāmatu," tā sarunā par e-grāmatām saka Aiga Grēniņa, uzņēmuma Tietoevry in Latvia funkcionālā konsultante.Janvāris bija e-grāmatu platformas 3td.lv 3 gadu dzimšanas dienas mēnesis, un tas bija lielisks iemesls sarunai ar kādu no Tietoevery in Latvia, uzņēmuma, kas jau trešo gadu rūpējas par to, lai latviešu lasītājam būtu iespēja lasīt elektroniski.Ar Aigu sarunājamies par 3td.lv sākumu, attīstību un nākotnes plāniem. Pārrunājam arī e-grāmatu priekšrocību un dažādus stereotipus par lasīšanu elektroniski.Es, protams, nevarēju nepajautāt arī par pašas Aigas lasīšanas pieredzi, un liels bija mans prieks, uzzinot par manas sarunbiedrenes aizrautību ar bērnu, jauniešu literatūru.Lasi e-grāmatas platformā 3td.lv https://www.3td.lvUzzini vairāk ar uzņēmumu Tietoevry https://www.tietoevry.com/lv/Seko raidierakstam "Piedzīvot lappuses" Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā pieminētie autori un grāmatas.*Roberts Galbraits*Vladimirs Kaijaks "Likteņa līdumnieki"*Jānis Joņevs "Jelgava 94"*Rafaēls Sabatīni "Kapteiņa Blada odiseja"*Margareta Mičela "Vējiem līdzi"*Aleksandra Riplija "Skārleta"*Džūlija Hilpatrika "Rets Batlers"*Anete Shāpa "Lampiņa"*Pireta Rauda "Kā izglābt mazītiņo mammu", "Princese Skella un Leta kungs"*Vinko Mērderdorfers "Sirds plaukstā"*Grāmatu sērija "Laipni lūgti muzejā!"*Tina Oževiča "Ko dara jūtas?"*Čārlijs Makesijs "Puika, kurmis, lapsa un zirgs"*Daniels Saskinds "Pasaule bez darba"*Aivars Kļavis "Avota laiks"*Džodžo Moja "Zvaigžņu dāvātāja"*Laura Vinogradova "Upe" (ZGS), "Tētis un suns"*Ērina Hantere "Klanu kaķi"

Jelgavas mēra amatā jau 20 gadu darbojas Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Andris Rāviņš, kurš grasās turpināt darbu šajā amatā. Opozīcija viņu salīdzina ar Baltkrievijas vadoni Aleksandru Lukašenko, bet pagaidām nav spējusi pārliecināt jelgavniekus, ka pilsētas vadībā nepieciešamas svaigas vēsmas.

Līdz galam nesaprastais amerikāņu režijas ģēnijs Orsons Velss un franču aktieris Matjē Amalriks, kurš sevi pierāda arī režisora krēslā – šādas galvenās figūras kārtējā „Dīvāna kinozāles” epizodē, piepulcējoties arī citām filmām, pie kurām vērts atgriezties vai iepazīt pirmoreiz. Filmas iesaka režisori Marta Martinsone un Jānis Ābele. Režisores un Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījuma “Piejūras klimats” veidotājas Martas Martinsones debijas pilnmetrāžas filma “Tizlenes” šobrīd ir pēcapstrādes posmā, un, ja viss notiks kā plānots, aprīļa vidū Marta dosies uz Prāgu piedalīties skaņas apstrādes procesā. Filma stāstīs par trim draudzenēm, 9. klases skolniecēm, kuras nolemj kļūt par klases populārākajām meitenēm. Un tas viss notiek 1999. gadā, tātad – īsi pirms jaunās tūkstošgades. Ieteikumus “Dīvāna kinozālei” Marta iesāk ar izcēlumu par vienu no saviem mīļākajiem režisoriem, proti – Orsonu Velsu. Šobrīd platformā “Netflix” ir skatāma dokumentālā filma “Viņi mani mīlēs, kad būšu miris” / “They’ll Love Me When I’m Dead”, kura stāsta par Velsa pēdējo filmas ieceri: vienlaikus biogrāfisku un ne-biogrāfisku drāmu “Vēja otra puse” / “The Other Side of The Wind”. Līdzīgi kā Frederiko Fellīni meistardarbā “8 1/2”, šajā filmā Velss vēlējās izveidot režisora portretu, kurš ir apmaldījies savos principos vai, tieši otrādi, vēlas tos iedzīvināt vienreiz un par visām reizēm. Simts stundu safilmēto materiālu samontēja viņa kolēģi, un arī šī versija ir skatāma platformā “Netflix”. Jāpiebilst, ka periodā, kad šī filma tapa, Orsons Velss jau bija nobīdīts nost no troņa, uz kura viņu uzcēla “Pilsonis Keins” – Velsa populārākā filma, kas daudzās aptaujās tiek atzīta par visu laiku labāko kinofilmu. Sarežģīto režisora situāciju skaidro Marta Martinsone. Režisoram Jānim Ābelem turpinās sadarbība ar rakstnieku Jāni Joņevu – pēc filmas “Jelgava 94” pienācis laiks dokumentālajam kino. Viņa projekts nupat guvis atbalstu Nacionālā kino centra ražošanas konkursā – taps dokumentāla filma par rakstnieku un dzejnieku Anatolu Immermani. Savu ieteikumu trijādi Jānis iesāk ar stāstu par kinopasaulē pietiekami bieži sastopamo principu, kurā aktieris kļūst par režisoru. Šoreiz tas domāts par franču aktieri Matjē Amalriku, kuru, iespējams, esat redzējuši filmās “Skafandrs un tauriņš”, Džeimsa Bonda “Žēlastības kvantā” vai Vesa Andersona “Grand Budapest Hotel”. Jānis Ābele platformu “Netflix” uzskata par, kā viņš pats saka, “mūsdienu kultūras ļaundabīgo audzēju”, tādēļ visas šodien ieteiktās filmas viņš ir skatījies vietnē MUBI.com, kuru esam pieminējuši arī citās “Dīvāna kinozāles” epizodēs. Turpat arī rodama franču režisores Aņjēzes Vardas retrospekcija.

As Latvians watch in wonder as ice jams break up throughout the country's rivers, the government's vaccination actions come under heavy criticism by investigative journalists. Joe and Otto go on a socially distanced walk through Jelgava to discuss these stories and important happenings throughout Latvia this week, including the shutdown of a major international bakery in Riga, more corruption allegations in Ventspils and Ikšķile, a proposed zero tolerance alcohol driving policy, and much more!

Our revived weekly interview series kicks off with a chat between Joe and our "story of the day" editor Cian Guckian, who has lived between Ireland and Jelgava over the past few years. Cian talks about his experience working as a freelance journalist for the Baltic Times, as well as adapting to life in Latvia. Opening music by Austra Apsīte

Klāt nākamais īpašais podkāsta raidījums, kurā ciemos pie “Kino Kulta” viesojas Inga Jerzjukova – "production manager" (kas tas ir, to Inga izstāstīs) ar plašu pieredzi darbā gan pie pašmāju, gan pie starptautiskiem projektiem. Ar Ingu parunājām par to, kā tikt industrijā, kā valkāt vairākas cepures vienlaikus, kā atšķiras pašmāju un starptautiskie projekti un ko Mikijs Rurks darīja Latvijā. Domājam, ka jums patiks – klausāmies! Šajā raidījumā: Inga par sevi un ceļu pie kino (00:00:12); Par filmu "7 miljardi gadu pirms pasaules gala" (00:11:24); Par filmu "Jelgava '94" (00:20:54); Par ārzemju projektiem (00:30:55); Par "The Bachelorette" (00:42:23); Par "Warhunt" un to, kā ārzemnieki uztver Latvijas filmu komandu (00:54:15); Par filmēšana un COVID-19 (00:58:35); Par Filmu "Tizlenes" un par sievietēm Latvijas kino (01:05:56); Vai kino ir vieta introvertiem? (01:11:50); Vai Ingai ir idejas saviem projektiem? (01:16:03). Montāža – Toms Cielēns.

"Kluss" (quiet) is the word of the week as the government institutes a "quiet three weeks" of the strictest measures Latvia has seen yet during the COVID-19 pandemic. Otto and Joe take a socially distanced walk through Jelgava to discuss the deteriorating situation as well as other stories including more than 400,000 euro raised to fight domestic violence, the passing of a Latvian rock legend, and the legend of the world's first Christmas tree decorated hundreds of years ago in Rīga! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Closing theme song: Think Tank by Audionautix is licensed under a Creative Commons Attribution license (creativecommons.org/licenses/...) Artist: audionautix.com/ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Plašāks ieskats futbola kluba "Jelgava" peripetijās 2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā. Sarunas biedri - kluba treneris Dāvis Caune un nu jau bijušais meistarkomandas direktors Ainārs Tamisārs.

Im November 1919 rief sich Lettland zu einer Republik aus und erkämpfte sich im darauf folgenden Krieg mit Sowjetrussland, der mit dem Friedensschluss im August 1920 endete, die territoriale Unabhängigkeit. Doch war dieser Unabhängigkeitskrieg zugleich, wie es in Russland auch der Fall war, ein Bürgerkrieg, in dem rote, bolschewistische lettische Verbände gegen bürgerliche, weiße Verbände kämpften. Und in diesem unübersichtlichen Feld versuchte die aufs deutsche Militär gestützte deutschbaltische Minderheit vergeblich, den deutschbaltischen Einfluss, der ja seit den Kreuzrittern des Livländischen Ordens aus dem 13. Jahrhundert in der Region präsent war, zu erhalten. Die Ritter hatten 1265 in dem von Liven besiedelten Gebiet das Schloss Mitau gebaut, um das herum die Stadt Mitau (auf lettisch: Jelgava) entstand. Dort spielt die in der Berliner Volks-Zeitung vom 23. Oktober 1920 kolportierte Anekdote aus den Bürgerkriegswirren, die Paula Leu für uns liest.

Kāpēc tulkojums ir kā pinjata? Kādus paņēmienus izmanto tulkotāji, lai pārtulkotu tekstu plūstoši un pielāgotu to mērķvalodai? Sarunā tulkotāja Kaija Straumane dalās pārdomās par grāmatas “Jelgava 94” tulkošanu angļu valodā, literāro tulkošanu, radošo rakstniecību, tulkotāju sadarbību ar autoriem, teksta iedarbīgu rediģēšanu un daudz ko citu. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Kaija Marisandra Straumane ir tulkotāja no vācu un latviešu valodas angļu valodā, redaktore, pazīstama arī kā fotogrāfe. Tulkojusi angliski Zigmunda Skujiņa, Ingas Ābeles, Jāņa Joņeva un citu autoru darbus. Par latviešu literatūras tulkojumiem angļu valodā saņēmusi vairākus nozīmīgus apbalvojumus, piemēram, Latvijas Literatūras gada speciālbalvu (2015) par ieguldījumu Latvijas literatūras tulkošanā un popularizēšanā angliski runājošajās valstīs un Liliānas Feirčaildas balvu (2019). Grāmatas: Sanita Reinsone. Meža meitas. Rīga: Dienas Grāmata, 2015. 364 lpp. Inga Gaile. Stikli. Rīga: Dienas Grāmata, 2016. 176 lpp. Inga Ābele. Paisums. Rīga: Dienas Grāmata, 2008. 320 lpp. Jānis Joņevs. Jelgava 94. Rīga: Apgāds Mansards, 2013. 312 lpp. David Bellos. Is that a fish in your ear? Farrar, Straus and Giroux, 2012. 384 lpp. Noderīgas saites: https://www.letonika.lv/ – enciklopēdisks uzziņu resurss https://tezaurs.lv – plaša latviešu valodas skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca https://eur-lex.europa.eu/ – “EUR-Lex” korpuss https://korpus.cz/ – čehu nacionālais korpuss https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam podraides viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu podraidi par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [01:00] Ko Kaija tulko šobrīd? [02:07] Kā tulkojamās grāmatas nonāk līdz Kaijai? [05:23] Kaijas pirmie literārie tulkojumi. [07:23] Cik ilgi Kaija dzīvoja Latvijā? [08:10] Kaijas studiju laika stāsti: literārā tulkošana un radošā rakstniecība. [14:44] Svarīgākās rediģēšanas meistarklašu atziņas. [18:10] Tulkotāju piezīmes. [23:20] Kas Kaijai ir literārā tulkošana? [29:18] Vai Kaijai bieži ir sanācis sadarboties ar grāmatu autoriem? [32:03] Ieteikumi tiem, kuri vēlas tulkot literāru tekstu. [39:09] Vai darbu var tulkot atkārtoti? [41:05] Grāmatas “Jelgava 94” tulkošana. [46:55] Tviteris un “Reddit” kā noderīgas jautājumu platformas. [46:30] Žargonu un reāliju tulkošana. [50:00] “Jelgavas 94” fragmenta tulkojuma piemērs. [54:15] Cik nepieciešama ir atgriezeniskā saite? [1:04:55] Kā norisinās literārā tulkošana mūsdienās un kāpēc ir labāk tulkot bezsaistē. [1:12:00] Valodas korpusi. [1:14:55] Kāda nozīme ir latviešu valodai Kaijas ikdienā? [1:18:35] Bērnu literatūras tulkošana. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

This is Episode 1 and I am talking with Katrīna Kreile who is a talented singer, actress and an upcoming writer. / Her first two singles are already out on Spotify and you can check them out by following this link (https://open.spotify.com/artist/6LGsNTMhcFV6uf1yQZlZ0H?si=m0d6VAlNRE-rl3hAe_A20w). / And if you like her music, you can help her out and other people to discover it by voting for her song in the Radio SWH competition at the bottom of this link (https://www.radioswh.lv/prieksnams-top/katrina-kreile-will-they-dance-again/). // Host: PandaReligion / Episode Guest: Katrīna Kreile / Episode Editor: Adrian Walter / Episode Photographer: Agnese Ābele / Music: Find Myself (Instrumental Version) by CLNGR/ Panda Religion podcast is where I interview different people about their lives, struggles and achievements, so that you can hear different stories and get inspiration from them. / Panda Religion is a movement in which everyone is making the World better! / Everyone is invited to join simply by doing one good thing for others every week. / You are also invited to let everyone know about your good thing of the week by filling out an anonymous form at https://pandareligion.com or by posting it with hashtag - #PandaReligion. / To get in touch please follow on instagram @pandareligion or send an e-mail to hello@pandareligion.com /

Šajā epizodē stāstu par stand-up komēdiju lietū un 7 gadīgu hekleri, par tēviem, kuri ir vīlušies meitās, par vecu omi veikalā, Rundāles pili un kāpēc nevajag lasīt Gogina grāmatu. Ja ir jautājumi, ieteikumi vai da vienalga, dodies uz www.kreicis.lv Pieseko man instagramā: @kreicis SOLO IZRĀDES: 10.09 Jelgava, 11.09 Autentika, biļetes www.kreicis.lv.

Šajā epizodē stāstu par stand-up komēdiju lietū un 7 gadīgu hekleri, par tēviem, kuri ir vīlušies meitās, par vecu omi veikalā, Rundāles pili un kāpēc nevajag lasīt Gogina grāmatu. Ja ir jautājumi, ieteikumi vai da vienalga, dodies uz www.kreicis.lv Pieseko man instagramā: @kreicis SOLO IZRĀDES: 10.09 Jelgava, 11.09 Autentika, biļetes www.kreicis.lv.

Saruna ar Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu par Baltijas filmu dienām, Baltijas valstu sadarbību kino jomā un Latvijas kino iespējām aktuālajā situācijā. Baltijas filmu dienas ir trīs valstu kino institūciju – Nacionālā kino centra, Lietuvas kino centra un Igaunijas Filmu institūta  – iniciatīva un kopīgi veidots pasākums, stiprinot trīs Baltijas valstu sadarbību kino jomā un vairojot skatītāju zināšanas par kaimiņvalstu filmām. Šogad tās notiek jau ceturto reizi, piedāvājot bezmaksas seansus, kuros katrā no trim Baltijas valstīm kinoskatītājiem tiek piedāvātas vairākas kaimiņvalstu filmas. Rīgā Baltijas filmu dienas notiks kinoteātrī "Splendid Palace", 25. augustā tiks demonstrētas divas Lietuvas filmas, 26. augustā – divas filmas no Igaunijas. No Latvijas uz Igauniju ceļos Jura Kursieša spēlfilma "Oļegs" (2019) un Edmunda Jansona animācijas filma "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" (2019), bet Lietuvā mūsu valsti pārstāvēs Jāņa Ābeles spēlfilma "Jelgava ’94" (2019) un Annas Vidulejas filma Homo Novus (2018).

Join Otto and Joe as they take a look through the week's most important stories such as the ongoing violence in Belarus, the opening of a self-driving bus route in Jelgava, a return of vehicular traffic to Tērbatas iela, an apparent pay raise for lecturers this September, and more!

Although Latvia's COVID situation resembles more of the tiny waves seen in a lake on a breezy day than the large "second wave" people have long feared, not everyone agrees about the best way to move forward with the school year imminent. Kārlis and Patrīcija join Joe to discuss the latest situation as well as a number of other news stories from throughout the week including self-driving buses in Jelgava, large amounts of confiscated marijuana, and a surprise exit by one of Latvia's most famous athletes. Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission.

Būt neparedzams – to savā stāstu krājumā „Tīģeris” centies Jānis Joņevs, taču ne pašmērķīgi. Jānis Joņevs plašāk zināms kā godalgotā un jau vairāk nekā desmit valodās tulkotā romāna „Jelgava 94” autors. Savukārt 2014.gadā kopā ar Reini Pētersonu iznāca grāmata bērniem "Slepenie svētki". Nesen izdevniecībā „Dienas Grāmata” klajā nākusi viņa jaunākā grāmata „Tīģeris”, šoreiz tie ir stāsti. Un kā piebilst pats autors, grāmata ir arī aizstāvība stāstu žanram. Ir pagājuši septiņi gadi kopš pirmā darba iznākšanas, kas arī pārlapots Radio mazajā lasītavā. Raidījumu atbalsta:

Join Otto and Joe as they discuss the potential implications of a planned merger between Latvia's smaller universities in Jelgava, Daugavpils, and Liepāja, as well as other important stories from throughout the week. Please remember to stay safe as you go swimming this summer! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Weather theme: Smooth Jazz (am) by Backing Track Ninja Source: https://backingtrackninja.bandcamp.com/track/smooth-jazz-am

Piedāvājam raidījuma "eXi ciemos" otro epizodi, kurā Jānis Celmiņš un Jurijs Žigajevs viesojas pie Latvijas futbola izlases bijušā spēlētāja Aleksandra Cauņas - ļoti talantīga futbolista, kurš karjeru bija spiests noslēgt pāragri, savainojumu dēļ. Šobrīd Cauņa ir viens no FK "Jelgava" treneriem. Video: https://ej.uz/exiCauna

"Brāzma" (gust) is the word of the week, with strong winds blowing throughout most of Latvia as Otto and Joe discuss all of the latest news. Topics include high hopes for Jelgava in keeping its "city" status, the kickoff of grass fire season, more headaches from the disgraced PNB Bank, and, of course, the latest COVID-19 updates.

With Otto and Olevs on the road again as part of their work with the Baltic Security Foundation, Elizabete Dreimane once again joins Joe in Jelgava to discuss domestic issues such as the increasingly convoluted political soap opera that Rīga City Council has become, more trouble for former ABLV board members and employees, Latvia's gender wage gap, and much more!

"Samazināt" is unfortunately our Latvian word of the week, as Latvijas dzelzceļš announces major workforce reductions as well as a decrease in the amount of rail cargo over the last few years. Otto and Olevs join Joe in Jelgava to discuss the fallout from this news as well as the importance of constitutional changes in neighboring Russia, a mixed economic outlook for 2020, irresponsible visitors to Latvia's forests, and more bobsleigh glory for the legendary Mārtiņš Dukurs. Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission

Kristaps Andrejsons is a man on a mission to tell the west the true story of not just what happened in the Soviet Union, but what's happening in the region today. His "The Eastern Border" podcast has attracted hundreds of thousands of listeners and become his primary source of income, but such success has also lead to death threats that have cost him relationships, and a journey that has brought him to some of the most dangerous places in the world, and into contact with people's heartbreaking personal stories. Joe sits down with him first at Jelgava's "Flower Power" cafe and then outside the railway station to discuss topics such as Soviet history's most important lessons, the west's and east's greatest misunderstandings about one another, and how the Latvia of today might be remembered by historians of tomorrow.

Happy new year everyone, and thanks to everyone who voted in the 2019 "person of the year" readers'/listeners poll! Otto and Olevs join Joe in Jelgava to reveal your choice along with the staff's "person of the year," the top 10 "stories of the year," and a few important stories and updates from the previous week. Crack open a bottle of champagne and settle down for a look back at the year gone by, and join Latvia weekly in getting ready for the coming decade!

"Atlaist" is our first ever "Latvian word of the week," with growing movements to dismiss both Saeima (parliament) and Rīga City Council. Join Otto and Joe as they discuss these ongoing situations along with a new plan for medical workers' salary raises proposed by Health Minister Ilze Viņķele, major legal troubles for Rīga Central Market, yet another diplomatic row with Moscow, a bold proposal to solve traffic problems caused by electric scooters, and a major battle in Jelgava that was commemorated during the week. International Meet-up coordinator Zane Reiter also joins via phone to discuss life and weather in Ķekava, and the process of moving away from Rīga to the suburbs. Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Weather theme: Smooth Jazz (am) by Backing Track Ninja Source: backingtrackninja.bandcamp.com/track/smo…h-jazz-am

12. novembrī kinoteātrī “Splendid Palace” notika Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas ceremonija. Tika pasniegtas balvas 24 kategorijās, ieskaitot atsevišķu kategoriju labākajai studentu filmai. Ceremonijas tēma šogad bija “Lielais Kristaps izmeklē”. Par gada labāko pilnmetrāžas filmu atzīta režisora Jura Kursieša filma "Oļegs", bet labākā spēlfilmas režisora balvu saņēma Jānis Ābele par filmu "Jelgava '94". Visbiežāk uz skatuves kāpa filmas “Jelgava '94” veidotāji. Kopumā filma saņēma septiņas balvas. Ar visu laureātu vārdiem var iepazīties balvas mājaslapā. Raidījumā Kultūras Rondo emocijas un ieraksti pēc Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” pasniegšanas ceremonijas. Ekspertu viedokļi par Latvijas kino industrijas attīstību. Raidījuma viesi: kinozinātniece Zane Balčus, komponiste Lolita Ritmane, portāla “Kinoraksti” redaktore Elīna Reitere un kinokritiķis Aivars Madris. Raidījuma viesi atzinīgi vērtē aizvadīto ceremoniju, bet par Latvijas kino nākotni runā piesardzīgi, lai arī šobrīd mūsu kino piedzīvo uzplaukumu.

Pēc "Optibet" futbola Virslīgas noslēdzošās kārtas Sportacentrs.com futbola apskatnieki Arkādijs Birjuks un Edmunds Novickis dalās sajūtās par aizvadīto sezonu. 00:01:23 - 00:10:56 FK "Metta": Bez uzvarām "Daugavā", cerības stariņš Krollis un kārtējās pārspēlēs 00:10:56 - 00:19:02 BFC "Daugavpils": Komanda bez brendiem, veiksme sezonas ievadā un jaudīgais Ofors 00:19:02 - 00:24:35 FK "Jelgava": Divi sastāvi, sāpe kausā un gada neveiksminieks 00:24:35 - 00:33:53 FK "Liepāja": Regulāra vīzijas maiņa, turbulence un nestabilitāte 00:33:53 - 00:42:58 FK "Spartaks": Vērtīga prece Belakovičs, Gaurača atvadas un Trojas zirgs Kramēns 00:42:58 - 00:52:50 FK "Valmiera Glass"/ViA: Prognozētāju izgāšanās, nevajadzīgo futbolistu banda un jaunais Karašausks 00:52:50 - 01:01:03 FK "Ventspils": Trenera un līdzjutēju pazušana, vietējā žurnālista palīdzība un jauno aizsargu progress 01:01:03 - 01:10:33 FK RFS: Dominance rudenī, Dambrauska inovācijas un neredzamie varoņi 01:10:33 - 01:20:47 "Riga" FC: Kurš ir čempionu MVP, Rakela padzīšana un komandas gars 01:20:47 - 01:24:37 Par apmeklējumu un Fantasy spēli

Otto, Olevs, and Kris join Joe and Līga in Jelgava to celebrate the Latvia Weekly Podcast's first birthday and discuss a range of issues including a new bottle deposit system, a change at the top of Saskaņa's leadership, President Levits' visit to Japan, and much more! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Weather theme: Smooth Jazz (am) by Backing Track Ninja Source: backingtrackninja.bandcamp.com/track/smo…h-jazz-am

Otto and Olevs join Joe all the way from Berlin to discuss their most recent Baltic security initiatives as well as frost-resistant strawberries, Latvia's aging and CO2-happy car fleet, Jelgava's unhappy mayor, great achievements by Latvia's star female athletes, and much more! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Weather theme: Smooth Jazz (am) by Backing Track Ninja Source: backingtrackninja.bandcamp.com/track/smo…h-jazz-am

Sarunas temats ir svarīgs visai Latvijai, īpaši ārpus Rīgas dzīvojošajiem. Ne tikai Bauskai. Sarunā -  par veselības aprūpes pieejamību pēc slimnīcu reformas. Latvijā šobrīd darbojas 39 slimnīcas, un tās ir iedalītas piecos līmeņos. Augstākais – piektais līmenis ir tikai universitāšu slimnīcām Rīgā, kā arī specializētajām klīnikām. Savukārt pirmais līmenis ir slimnīcām, kurās nodrošina tikai terapiju un hronisko pacientu aprūpi, kā arī diennakts neatliekamo palīdzību gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība. Pirmā līmeņa slimnīca ir arī Bauskā. Pret slimnīcas pārveidošanu par aprūpes iestādi pirms gadiem notika protesti līdz pat ceļa bloķēšanai un specvienības „Alfa” iesaistīšanai. Bauskas slimnīca darbojas, bet tās profils ir sašaurināts līdz zemākā līmeņa slimnīcai. Kā Bauskas novadā izjūt slimnīcu reformu, kur ir vājās vietas veselības aprūpes nodrošināšanā, par to runājam ar diskusijas dalībniekiem. Bauskas slimnīca ir reģionāli saslēgta ar Jelgavas 4. līmeņa slimnīcu. Vai sadarbība ir veiksmīga, vai ir skaidrība par to nodrošinātajiem pakalpojumiem, vai Jelgavā visu diennakti ir speciālisti, kam jābūt? Tajā skaitā bērniem. Vai Zemgalē visas slimnīcas atbilst līmeņiem, kas tiem ir piešķirti? Trīs slimnīcas – Jelgava – 4.līmenis, Dobele – 3.līmenis, Bauska – 1.līmenis. No Bauskas līdz Jelgavai, kur ir 4.līmeņa slimnīca, ir nepilni 50 kilometri, bet līdz Rīgai nepilni 70 kilometri. Dobele – virs 70 kilometriem. Diskusijā piedalās: NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs Dmitrijs Sergejevs, Bauskas slimnīcas valdes locekle Mirdza Brazovska, Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāve Ilze Kukute, Bauskas Domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs un no Nacionālā veselības dienesta - Zemgales nodaļas vadītāja vietnieks Vainars Klovs.

In de 21ste aflevering van WereldPod gaan we uitgebreid in op het voetbal in de voormalige Sovjet-Unie. De spelers uit Rusland, Kazachstan, Litouwen, Letland en Estland komen voorbij. We spreken met Jelgava-middenvelder Yaël Eisden, de transfervrije Doriano Kortstam en Schots bekerwinnaar Bjorn Wagenaar. Ook gaan we in op de actualiteit rondom Nederlanders op de buitenlandse velden.

Jelgava 94 pašlaik ir viskaļākā un apspriestākā tēma pašmāju smagās mūzikas skatuvē. Filma, kas balstīta uz Jāņa Joņeva sarakstītās grāmatas motīviem ir izraisījusi diezgan pretrunīgas atsaukses skatītāju vidū. Šajā epizodē dalamies ar savām pārdomām un iespaidiem par filmu, mēģinot neveikt klasisko ''Grāmata VS Filma'' salīdzināšanu, bet izmantojot grāmatu, lai labāk izprastu filmā notiekošo. Paldies par klausīšanos!

Otto and Joe are back together in Jelgava to discuss a fickle forecast for both the weather here in Latvia and the Krišjānis Kariņš-led government as autumn has arrived in dramatic fashion. Meanwhile, sports correspondents Jöran and Oliver retell an exciting KHL hockey match between Dinamo Rīga and Amur Khabarovsk. Other topics this week include the Baltic states' first solar farm, good and bad news for the country's economic outlook, tragic food poisoning in Sigulda, and Latvia's bid at this year's Oscars. Opening and closing music by Anna Veisa Weather theme: Smooth Jazz (am) by Backing Track Ninja Source: backingtrackninja.bandcamp.com/track/smo…h-jazz-am

Jura Podnieka studija laidusi klajā spēlfilmu "Jelgava '94", kas veidota pēc tāda paša nosaukuma Jāņa Joņeva romāna motīviem. Kultūras Rondo studijā par filmas tapšanu saruna ar producenti Antru Cilinsku un režisoru Jāni Ābeli. "Man bija vēlme, pabeidzot akadēmiju [Kultūras], veidot stāstu par pieaugšanu. Iznāca izlasīt "Jelgava '94" pirms tas nebija sasniedzis milzīgo popularitāti, kas nāca drīz pēc romāna iznākšanas. Šajā darbā ieraudzīju to, ka tur ir viss, ko gribētu stāstīt un tas uzrunāja personiski. Tur ir vēl vairāk elementu, nekā pats spētu pie rakstāmgalda radīt," atzīst filmas režisors Jānis Ābele. Filmas stāsta centrā ir četrpadsmitgadīgais Jānis, Jelgavas puika ar “zubra” līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nepamanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Filmas producente Antra Cilinska atzīst, ka bijis viegli pieņemt lēmumu veidot šo darbu "Jau labu laiku pirms Jānis Joņevs un Jānis Ābele atnāca un sākām runāt par filmu, biju "uzlikusi aci uz šo darbu", bija sajūta, ka tā būtu laba viela filmai. Par jauniešiem nemaz nav tik daudz filmu un darbu. Tas bija ļoti interesants stāsts un viela filmai," atklāj Cilinska. Filmas veidotāji vērtē, ka tikpat labi filma varēja saukties “Latvija '94”. Jā, tā ir filmēta arī Jelgavā, tāpat arī Cēsīs, Jāņmuižā, Bauskā un Rīgā. Vēl kāds interesants fakts: "Jelgava '94" ir pirmā "zaļa filma" Latvijā. Tas nozīmē, ka filmēšanas grupa ievēroja ideju filmēt zaļi.Ievēroja vienkāršas lietas, ko vari darīt, lai saudzētu planētu. Nelietoja plastmasas traukus, ziemā katram bija termokrūze ar vārdu, vasarā - ūdens pudele, ko  uzpildīt. Tāpat lādēja baterijas, izmantoja riteņus, kur iespējams, ne automašīnas, šķiroja atkritumus filmēšanas laukumā un arī plānoja braucienus ar auto, lai mazāk jātērē degviela. Spēlfilmas "Jelgava 94" pirmizrāde būs 17. septembrī Jelgavā un 18. septembrī Rīgā, savukārt no 20. septembra tā būs skatāma kinoteātros visā Latvijā. 

Happy first day of school to Latvia's students and teachers! In honor of the new year, Joe is joined by one of his new colleagues and two of his media club students at Jelgava Spidola State Gymnaisum to discuss some of the changes taking place in education this year, as well as the top stories of the week including a new step towards municipal reform, fire safety violations, and a list by CNN of the top 11 destinations to see in Latvia. Start the new school year right, and don't be late for the bell! Opening and closing music by Anna Veisa

After 58 days and over 1500 km of cycling, Latvian-Australian Kris Akenfelds has brought his journey across Latvia to a close and joins Joe once again in Jelgava to tell stories from the eastern half of his journey as well as some of his major takeaways from spending summer all throughout the Latvian countryside. Photo Credit: Ivo Kruusamägi https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Lake_Al%C5%ABksne.jpg Opening and closing music: Bicycle - Reunited by Kevin MacLeod is licensed under a Creative Commons Attribution license (creativecommons.org/licenses/by/4.0/) Source: incompetech.com/music/royalty-fre…isrc=USUAN1100870 Artist: incompetech.com/

"Daudzas pilsētas arī Latvijā strādā pie tā, lai ieviestu kādus gudro pilsētu risinājumus, lielāka pieredze šajā ziņā ir mazajās pilsētās, jo tur ir vieglāk ieviest šādus risinājumus. Noteikti uzslavu ir pelnījušas tādas pilsētas kā Jelgava, Valmiera un Sigulda. Šajās pilsētās ir ieviesti reāli risinājumi, kas strādā dzīvē. Šie risinājumi ir pieejami katram iedzīvotājam, izmantojot aplikācijas, citus rīkus," skaidro Artūra Kaulakāns. Viedā pilsēta var palīdzēt, piemēram, rast risinājumus satiksmes sastrēgumiem. Un tas ir tikai viens no jautājumiem, ko risina tie, kas būvē nākotnes pilsētu, kurā visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu justies ērti un komfortabli. Kāpēc, ieviešot pilsētu pārvaldē jaunas digitālas tehnoloģijas, tas vēl negarantē, ka kopumā viss arī strādās kā vienota vieda sistēma? Kāpēc ilgtspējīga būvniecība ir pamats, uz kā būvēt viedo pilsētu? Kā būvēt viedo pilsētu, raidījumā Kā labāk dzīvot nedaudz pafantazējam, bet daudz runājām par praktiskām lietām, kas jau šobrīd tiek īstenotas. Raidījuma viesi: ilgtspējīgas būvniecības inženiere Ludmila Bernšteine un tehnoloģiju uzņēmuma “Cisco” klientu vadītājs Artūrs Kaulakāns.   Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.  

Mayor Nils Ušakovs and Vice Mayor Andris Ameriks may be trying to escape Rīga for seats in European Parliament, but Joe and Otto are staying right here in Jelgava to break down the events of the week for you. Segments include domestic and international news, this week in Latvian history, "Deal or No Deal," weather, sports, and the week in the future! Opening and closing theme song: Think Tank by Audionautix is licensed under a Creative Commons Attribution license (creativecommons.org/licenses/...) Artist: audionautix.com/ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8 Sports theme song: "Makai Symphony - Dragon Castle" is under a Creative Commons license (CC BY-SA 3.0). Music promoted by BreakingCopyright: youtu.be/9gBTKiVqprE

Although the ice sculptures might have melted at the international festival in Jelgava this weekend, support for Rīga's Mayor Nils Ušakovs among his voter base certainly hasn't, with thousands appearing at a rally in Rīga on Saturday to show their support for the embattled leader. Otto and Joe discuss the implications of the rally along with other key stories that include the increasingly messy divorce of Aldis Gobzems and the KPV LV party, millions misspent on public transit in Rīga, a funding threat to public media, and much more! Segments include "This week in sports," "Deal or no deal," and "this week in Latvian history," and a look at international stories that could affect things here in Latvia. Opening and closing theme song: Think Tank by Audionautix is licensed under a Creative Commons Attribution license (creativecommons.org/licenses/...) Artist: audionautix.com/ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8 Sports theme song: "Makai Symphony - Dragon Castle" is under a Creative Commons license (CC BY-SA 3.0). Music promoted by BreakingCopyright: youtu.be/9gBTKiVqprE

Join Otto and Joe in snowy Jelgava as they discuss major developments in the Rīga satiksme bribery case, more roadblocks in the coalition talks, and the publication of the KGB archives along with "This Week in Latvian History," major international stories, and much more! Opening and closing theme song: Think Tank by Audionautix is licensed under a Creative Commons Attribution license (creativecommons.org/licenses/...) Artist: audionautix.com/ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Statistiskie tautieši ir 100 unikāli stāsti par "cilvēku parasto", kurš atrasts pēc dzīves vietas, vecuma, dzimuma, tautības un citām pazīmēm, kuras raksturo spilgto un dažādo Latvijas sabiedrību. Visus Latvijas Radio Ziņu dienesta intervētos cilvēkus meklē projekta lapā tautiesi.lsm.lv

All aboard this week's episode of Latvia Weekly, recorded on location from the 2:33 PM Rīga-Jelgava electric train! Topics include the lack of a new prime minister, controversies with transportation in Rīga, confusion with Ot(t)o's, Joe' and Olaine's names, and much more. We have also added a new segment called Otto-correct which will fact check claims in the news every week from here on. Next stop: Lāčplēša diena! Opening and closing theme song: Think Tank by Audionautix is licensed under a Creative Commons Attribution license (https://creativecommons.org/licenses/...) Artist: http://audionautix.com/ Music promoted by Audio Library https://youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Cietuma durvis un lakatiņi ar pirmās palīdzības instrukciju – tie ir daži no eksponātiem, ko var aplūkot Piltenes novadpētniecības ekspozīcijā. Tur arī iepazīstam "Piltenes prāģeru" un ugunsdzēsēju biedrības vēsturi. "Parasti rādu ekskursantiem 1643. gada Kurzemes un Zemgales hercogistes karti, kur Piltene bija tikpat svarīga kā Jelgava vai Rīga," stāsta Piltenes novadpētniecības ekspozīcijas vadītājs Jānis Freimanis. Novadpētniecības ekspozīcija ir izaugusi no kauju slavas muzeja, kas 1967. gadā tika iekārtots Piltenes skolā, kur tolaik bija  ekspozīcija par pilsētas revolucionāro pagātni un mūsdienu sasniegumiem. Gadu gaitā tas pārtapa par vēstures muzeju. Jānis  Freimanis vedina uz pagraba telpu, kur  līdzās  pagājušā gadsimta saimniecības rīkiem glabājas arī priekšmeti, kas liecina par viduslaikiem. Piltenes pils, no kuras tagad redzamas tik drupas. tika celta 13. gadsimta beigās un rakstos tā pirmo reizi pieminēta 1309. gada 3. decembra līgumā ar Vācu ordeni, kad Livonijas pilsoņu kara laikā Kurzemes bīskaps Burhards bija spiests līdz mūža beigām atteikties no savas bīskapijas un Piltenes pils. 16. gs. beigās  ēka arī bijusi pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa un vienīgā Livonijas karaļa Magnusa pēdējā rezidence. Līdzās stāstam par Piltenes seno vēsturi ir arī stendi, kas vēsta dzīvi padomju gados šajā vietā. Bet līdzās padomju laiku eksponātiem – stendiem no tā dēvētajiem sarkanajiem stūrīšiem, kas  atbilstoši komunisma ideoloģijai bija katrā skolā  un darbavietā, ir balts kokvilnas lakatiņš no pagājuša gadsimta 30. gadiem. Tas ir lakatiņš, uz kura uzzīmēts, kā sniegt pirmo palīdzību, ja, piemēram, ir lauzta roka. Ne tikai sena, bet arī ievērojama vēsture ir Piltenei un Piltenes vārds ir arī jāpiesauc saistībā ar ugunsdzēsējiem un latviešu rakstnieku un žurnālistu  Māteru Juri  jeb Juri  Māteru, kurš 19. gs. 70.gados te palīdzējis nodibināt Piltenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, sarakstot tai statūtus un programmu. Līdzās ugunsdzēsējiem Piltene bija  ievērojama ar saviem muzikantiem – "Piltenes prāģeriem".  

26. oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikā un vienlaikus vēl 100 pilsētās pasaulē norisināsies klimata hakatons "Copernicus Hackathon and Climathon Riga 2018" - 24 stundu ideju ģenerēšana, meklējot risinājumus satelītu datu izmantošanai viedā un klimatam draudzīgā pilsētu pārvaldīšanā. Izaicinājumus hakatona komandām šogad devušas vairākas pašvaldības - Cēsis, Jelgava, Liepāja un Valmiera. Taps jaunas idejas, lai palīdzētu pilsētām attīstīties. Satelīti nodrošina mums navigāciju pilsētā un ārpus tās, sniedz  sakarus, laika prognozes un informāciju par procesiem, kas notiek uz  Zemes, Zemes atmosfērā un Visumā. 21. gadsimta pasaule nav iedomājam bez satelīttehnoloģijām, kuru pielietojums kļuvis krietni plašāks kopš to aizsākumiem piecdesmitajos gados. Arī gaidāmajā hakatonā starpdisciplinārām komandām, atsaucoties vairāku Latvijas pašvaldību izaicinājumiem, būs jāpiedāvā risinājumi pilsētu viedai un klimatam draudzīgai pārvaldīšanai, izmantojot "Copernicus" satelītu datu iespējas. Iepriekšējā gadā tapušās idejas nu jau pamazām pārtop uzņēmējdarbībā. Par hakatonu un satelītu sniegtajām iespējām raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Vides Risinājumu institūta vadošais pētnieks, attālās izpētes eksperts Dainis Jakovels, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas Climate-KIC HUB Latvia projektu vadītāja, "Copernicus Hackathon un Climathon Riga 2018" organizatore Santa Krastiņa, projekta SmartLid vadītājs Mārtiņš Karols. Pa tālruni sazināmies ar Cēsu pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāju Ati Egliņu-Eglīti. Digitālo karšu izgudrotājs, vides zinātnieks Džeks Dangermons  „Man ir vēlme  motivēt cilvēkus, lai viņi saprastu esošo situāciju vides zinātnēs lai analizētu un prognozētu nākotni. Ne tikai politiķiem un pasaules līderiem ir jāmaina savs redzējums uz zaļāku nākotni, bet ikvienam no mums,” saka  zinātnieks vides attīstības jautājumos un digitālās kartes izgudrotājs pasaulē Džeks Dandžermonds (Jack Dangermond), kurš kopā ar savu dzīvesbiedri ir dibinājuši Vides sistēmu izpētes institūtu ASV  un bijuši pie digitālās kartēšanas sistēmu jeb ģeotelpiskās informācijas sistēmu (GIS) šūpuļa. Pagājušajā nedēļā Džeks Dandžermonds viesojās Rīgā, jo piedalījās  ģeotelpiskās informācijas sistēmu tehnoloģiju uzņēmuma konferencē. Sarunā viņš stāsta par savu Vides sistēmu izpētes institūtu, par paša skatījumu uz dabas aizsardzības jautājumiem un par viņa izstrādāto sistēmu, kura ir pamatā   digitālām un  vizualizētām kartēm. No nelielas pētniecības grupas 1969. gadā Kalifornijā līdz organizācijai, kas ir  atzīta par pasaules līderi  digitālās kartēšanas jeb ģeotelpiskās informācijas sistēmu programmatūras izstrādē. Tāds ir  ainavu arhitekta, vides zinātnieka, uzņēmēja un filantropa Džeka Dandžermonda  izveidotā Vides sistēmu izpētes institūta ceļš un izaugsme.

Jānis Joņevs - „Jelgava '94“

Jaunākajā 7 dienas Eiropā analizēsim situāciju par Ebola vīrusa iekļūšanu "Eiropas cietoksnī". Kādi ir Eiropas Savienības, Pasaules veselības organizācijas un vietējo iestāžu plānotie pasākumi un gatavības pakāpe šī un citu epidēmiju izplatības ierobežošanai. Viesis studijā: Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, infektologs Jurijs Perevoščikovs. Atskatā par aizgājušo nedēļu ziņas par to, ka "Islāma valsts" pietuvojās Turcijai, savukārt jaunais NATO ģenerālsekretārs vizītē Polijā, solījis Turciju aizsargāt. Vēsts arī par to, kā Putina līdzgaitnieki sākuši savstarpēju karu par ietekmi. Savukārt Valdis Dombrovskis saņēmis pozitīvu balsojumu Eiropas Komisijas viceprezidenta amatam. Ebola vīruss: ES un pasaules reakcija Kādā no savām uzstāšanās reizēm Eiropas Savienības veselības komisārs Tonio Borgs akcentēja, ka Ebola vīrusa izplatības risks Eiropā ir ārkārtīgi zems. Lai gan komisārs paudis pārliecību, ka ir maz ticams, ka vīruss varētu sasniegt Eiropu, pagājušā nedēļā tika izplatīts paziņojums, ka Spānijā jau pirmais upuris. Mediji ziņoja, ka Spānijas slimnīcā, kurā miruši divi Āfrikā ar Ebola vīrusi inficējušies cilvēki, ar nāvējošo vīrusu saslimusi medmāsa. Tāpat Spānijas tiesa izdevusi rīkojumu iemidzināt ar Ebola vīrusu inficētas medmāsas suni, jo pastāv iespēja, ka dzīvnieki var pārnēsāt šo nāvējošo slimību. Eiropā visvairāk apdraudēti ir tie cilvēki, kuri aprūpē Ebola vīrusa pacientus, kā arī aprūpētāju tuvinieki. Lai gan tiek norādīts, ka šādi gadījumi būs, vienlaikus tiek atgādināts, ka Rietumeiropa ir visspēcīgāk aprīkotā pasaules daļa, lai spētu cīnīties ar vīrusa tālāku izplatību. Vēl septembra sākumā diskusijā ar Eiropas Parlamenta Vides un sabiedrības veselības komitejas deputātiem Tonio Borgs sacīja, ka Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai palīdzēt: „Eiropas Savienībai ir „morāls pienākums” palīdzēt valstīm, kuras skāris Ebola uzliesmojums. Jo aktīvāk mēs centīsimies to apturēt, jo lielākas būs izredzes, ka slimība nesasniegs Eiropu. Risks, ka slimība varētu izplatīties Eiropā, saglabājas zems”. Diskusijas dalībnieki piekrita, ka jāsniedz lielāks atbalsts epidēmijas skartajām valstīm, taču bažījās par budžeta ierobežojumiem. Par to, ka nepieciešams palīdzēt vīrusa skartajām valstīm Āfrikā norādīja arī EP deputāts Pīters Līse, jo „pretējā gadījumā mūs sagaida nopietna katastrofa”. Šādu virzienu atbalstīja arī citi diskusijas dalībnieki, taču tika jautāts, kā ES atradīs nepieciešamo finansējumu. Uz šīm bažām veselības komisārs Borgs atbildēja, ka Eiropas Komisija ir paredzējusi palielināt finansējumu, novirzot humānajai palīdzībai daļu no attīstības fonda līdzekļiem. Kopš 2014. gada marta cīņai ar epidēmiju Eiropas Savienība ir piešķīrusi 11,9 miljonus eiro. Diskusijā tika arī akcentēts, ka nepieciešams finansēt pētījumus bez komerciāla izdevīguma. Pašlaik Oksfordas universitātē strādā pie vakcīnas pret vīrusu. Deputāte Katrīna Bērdere norādīja, ka „tikai pateicoties ES finansējumam bija iespējams veikt šos pētījumus”. Kopīgā paziņojumā  Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs norādīja, ka ir apspriests, kā koordinēt turpmākos pasākumus, lai veiktu epidēmijas apkarošanu Eiropas mērogā. „Esam galvojuši par 150 miljonu eiro, lai sniegtu tūlītēju un ilgtermiņa palīdzību. Un tā ir mana spēcīga cerība un ticība, ka mēs šodien varam vienoties par vairākiem konkrētiem priekšlikumiem, piemēram, transporta, lauku slimnīcām, ārstiem un medicīnas iekārtām. To darot, mēs speram soli tuvāk, lai apkarotu šo briesmīgo epidēmiju, ” skaidroja Andris Piebalgs. Ziņu aģentūra „Reuters” vēstīja, ka Pasaules Veselības organizācijas reģionālā direktore Zuzana Džeikaba intervijā norādījusi, ka paredzams aizvien lielāks ar Ebola vīrusu saslimušo skaits, slimībai nenovēršami izplatoties Eiropā, jo notiek ļoti intensīva cilvēku pārvietošanās no Eiropas uz vīrusa skartajām valstīm un pretējā virzienā. Vienlaikus Džeikaba norādīja ka šī pasaules daļa ir labi sagatavota slimības kontrolei. Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne atzīst, ka būtiski ir jāpalielina starptautiskā palīdzība vīrusa skartajās valstīs. Lielu uzmanību Ebola vīrusa apkarošanai pievērš pētnieki visā pasaulē.  Profesors Pīters Piots, beļģu mikrobiologs, augstu stāvošs Pasaules Veselības organizācijas padomnieks intervijā izdevumam  „Spiegel” stāstīja par Ebola vīrusa niansēm un vērtēja situāciju Āfrikā un pasaulē. „1976. gadā es atklāju Ebola vīrusu, tagad es baidos par neiedomājamu traģēdiju. Šogad jūnijā es sapratu, ka šis uzliesmojums ir citāds, ka iepriekš, tad es sāku pamatīgi raizēties,” atzīst Pīters Piots un par epidēmijas tālāko izplatību bilst „ka mums tagad nav citas izvēles, kā izmēģināt visu, tiešām visu. Tas ir labi, ka ASV un dažas citas valstis beidzot sāk palīdzēt. Bet Vācijai un arī Beļģijai, piemēram, ir jādara daudz vairāk. Un lai būtu skaidrs, mums visiem: tā vairs nav tikai epidēmija. Tas ir humānā katastrofa. Mums nav vienkārši nepieciešams tikai aprūpes personāls, bet arī loģistikas eksperti, kravas automašīnas, apvidus auto un pārtikas produkti. Šāda epidēmija var destabilizēt veselus reģionus. Es varu tikai cerēt, ka mēs spēsim to kontrolētu. Es tiešām nekad nebiju domāji, ka varētu būt tik slikti”. Savukārt raidsabiedrības BBC raidījumā Piots prognozēja, ka ārpus Āfrikas vīruss tik strauji tomēr un cerams neizplatīsies. Slimību profilakses un kontroles centra infekciju riska analīzes departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs komentē, ja gadījumā, piemēram, Stradiņu slimnīcā ienāktu kāds cilvēks, kurš teiktu “esmu bijis Libērijā un es patlaban jūtos nevesels", medicīnas personāls zinās, kā rīkoties.  "Jau epidēmijas pašā sākumā tika sagatavotas vadlīnijas, kuras periodiski aktualizē: ko darīt ārstiem, medmāsām, slimnīcām, ģimenes ārstiem un tas ir izsūtītas jau augustā," norāda Perevoščikovs. Ķopumā viņiem ir zināms, ja ir aizdomas par šo slimību, vajag izmantot individuālus aizsardzības tērpus, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību un šis cilvēks ar aizdomām par Ebola vīrusa slimību jāpārved uz specializēto slimnīcu - Rīgas Austrumu Klīniskā Universitātes Slimnīcu, kur stacionārā infektoloģijas centrā ir speciālā nodaļa aprīkota tā, lai sniegtu palīdzību pacientiem ar īpaši bīstamām slimībām, ieskaitot Ebola vīrusa slimību." Joņeva grāmata – paaudzes kliedziens Pagājušā nedēļā Frankfurtes grāmatu gadatirgū Eiropas Savienības Literatūras balvu saņēmis Jānis Joņevs par grāmatu Jelgava 94. Notikumu komentē komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. „Notikums ir fantastisks. Latviešu autors, turklāt par ļoti mūsdienīgu tēmu, ir novērtēts. Tā ir grāmata par konkrētu paaudzi. Man gribētos nebaidīties un vilkt paralēles, ka šī grāmata tāpat kā slavenais dzejolis, Alana Ginsberga poēma, tāda bitņiku himna „Kliedziens” ir paaudzes kliedziens. Arī Joņeva grāmata ir paaudzes kliedziens. Lai arī post factum – tajā ziņā, ka paaudze jau ir izaugusi no tā vecuma, par kuru viņš raksta un atskatās retrospektīvi, bet tā joprojām ir kliedziens „ar pēcgaršu”, ar sekām. Sekas izrādās uzrunā ne tikai Latviju un Latvijas auditoriju. Un acīmredzot 90. gados sociālā un kulturālā ziņā dzimusī paaudze, un tās „kliedziens” šeit uz vietas un varbūt postsociālistiskajā telpā, bet acīmredzot tur ir pieturas un pieskares punkti, kas uzrunā krietni lielāku lasītāju grupu. Protams, tur būs izaicinājums, kad tā tiks tulkota, jo tur ir ļoti daudz specifisku, ar Latviju saistītu lietu, ar Jelgavu saistītu lietu, bet esmu pārliecināts, ja grāmatu veiksmīgi pārtulko, un, ja autors pats piekrīt nedaudz koriģēt kaut kādas lietas, tad Jelgavu var radīt kā ļoti jaudīgu metaforu deviņdesmitajiem gadiem. Kā viņš pats ir teicis – 90. gadi tagad ir ļoti pieprasīta lieta. Deviņdesmitie gadi ir modē."

Vai zināt, kur Latvijas teritorijā tika uzcelta pirmā luterāņu baznīca? Vai zināt, kāpēc Jelgavu uzskata par četru Latvijas prezidentu pilsētu un kāpēc uz Jelgavu ir vērts braukt ne tikai vasarā, bet arī ziemā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem uzzināsiet raidījumā, kas top sadarbībā ar Tūrisma valsts attīstības aģentūru un skan no Jelgavas. Ar Jelgavu iepazīstina Reģionālā Tūrisma centra vadītāja Anda Iļjina, Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase, gide Sarmīte Bērziņa, Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūra” direktors Mintauts Buškevics.