Podcasts about filips lastovskis

Mediju un sabiedrības pētnieki aizvien biežāk runā par ziņu nogurumu un izvairīšanos no ziņām un analītiska satura. Vai ir atpakaļceļš? Vai medijiem ir jāpiemērojas šai tendencei un cik lielā mērā ir jāveicina sabiedrības interese par valstī un pasaulē notiekošo? Krustpunktā tiešraidē no sarunu festivālā "Lampa" diskutē portāla "Delfi" galvenais redaktors, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Filips Lastovskis, Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs un sociālantropologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docent Artūrs Pokšāns.

Mediju un sabiedrības pētnieki aizvien biežāk runā par ziņu nogurumu un izvairīšanos no ziņām un analītiska satura. Vai ir atpakaļceļš? Vai medijiem ir jāpiemērojas šai tendencei un cik lielā mērā ir jāveicina sabiedrības interese par valstī un pasaulē notiekošo? Krustpunktā tiešraidē no sarunu festivālā "Lampa" diskutē portāla "Delfi" galvenais redaktors, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Filips Lastovskis, Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs un sociālantropologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docent Artūrs Pokšāns.

Visu nedēļu nerimst diskusijas par to, vai priekšvēlēšanu debatēm jānotiek arī krievu valodā. Iepriekšējās vēlēšanās tādas notika, bet acīmredzot laiki mainās un diskusijas saasinās. Šobrīd Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par to spriež un par to diskutējam arī Krustpunktā. Tāpat kā par citām norisēm – sarežģījumiem Rēzeknes domes atlaišanā un – izejot ārpus Latvijas robežām – Slovākijas prezidenta Roberta Fico sašaušanu. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs Juris Rozenvalds, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.  

Visu nedēļu nerimst diskusijas par to, vai priekšvēlēšanu debatēm jānotiek arī krievu valodā. Iepriekšējās vēlēšanās tādas notika, bet acīmredzot laiki mainās un diskusijas saasinās. Šobrīd Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par to spriež un par to diskutējam arī Krustpunktā. Tāpat kā par citām norisēm – sarežģījumiem Rēzeknes domes atlaišanā un – izejot ārpus Latvijas robežām – Slovākijas prezidenta Roberta Fico sašaušanu. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs Juris Rozenvalds, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.  

Vilcienu haoss turpinājās arī šonedēļ un nu šī iemesla dēļ ir sākušas arī "ripot galvas". Tikmēr arvien augstākos toņos turpinās diskusija par kājnieku mīnām. Nedēļas notikumus analizējam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītājiem diskutē portāta "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.  

Kas nebijis! 15 prognozes no 15 dažādiem tehnoloģiju jomas ekspertiem un entuziastiem. No mākslīgā intelekta un videospēlēm līdz kriptovalūtām un automašīnām! Un kā jau katru gadu ierasts pie Digitālo brokastu galda piesēž Filips Lastovskis, Delfi.lv galvenais redaktors, lai palīdzētu mums ielūkoties tehnoloģiju orākula bumbā. Pievienojies pie Digitālo brokastu prognožu spēlei un izsaki savas prognozes komentāros!   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā: https://www.lsm.lv/temas/digitalas-brokastis/

Valsts iestāžu komunikācija ar medijiem un sabiedrību: vai valsts iestādes pietiekami skaidro dažādus pieņemtos un iecerētos lēmumus sabiedrībai, vai ieklausās arī tās viedoklī? Krustpunktā diskutē Latvijas sabiedrisko attiecību profesionāļu asociācijas biedrs, komunikācijas eksperts Ivars Svilāns, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis. To, cik svarīga ir komunikācija ar sabiedrību notikumos, kuros iesaistīts liels ļaužu skaits, pierāda arī Dziesmu svētki. Daudz neskaidrību dalībniekiem par to, ko drīkst ienest pasākuma teritorijā, un diemžēl šis nevajadzīgais troksnis ap kotlešu maizēm un ūdens pudelēm dažbrīd aizēno svētkus, kuriem tūkstošiem cilvēku gatavojas piecu gadu garumā.  Krustpunktā runājam par valsts saziņu ar sabiedrību. Kā un vai pietiekami valsts pārvalde skaidro dažādus pieņemtos un iecerētos lēmumus, vai ieklausās sabiedrības viedoklī un kā tiek plānota komunikācija iespējamās krīzes situācijās, ņemot vērā karu Ukrainā un viltus ziņu laikmetu.  

Valsts iestāžu komunikācija ar medijiem un sabiedrību: vai valsts iestādes pietiekami skaidro dažādus pieņemtos un iecerētos lēmumus sabiedrībai, vai ieklausās arī tās viedoklī? Krustpunktā diskutē Latvijas sabiedrisko attiecību profesionāļu asociācijas biedrs, komunikācijas eksperts Ivars Svilāns, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis. To, cik svarīga ir komunikācija ar sabiedrību notikumos, kuros iesaistīts liels ļaužu skaits, pierāda arī Dziesmu svētki. Daudz neskaidrību dalībniekiem par to, ko drīkst ienest pasākuma teritorijā, un diemžēl šis nevajadzīgais troksnis ap kotlešu maizēm un ūdens pudelēm dažbrīd aizēno svētkus, kuriem tūkstošiem cilvēku gatavojas piecu gadu garumā.  Krustpunktā runājam par valsts saziņu ar sabiedrību. Kā un vai pietiekami valsts pārvalde skaidro dažādus pieņemtos un iecerētos lēmumus, vai ieklausās sabiedrības viedoklī un kā tiek plānota komunikācija iespējamās krīzes situācijās, ņemot vērā karu Ukrainā un viltus ziņu laikmetu.  

Krustpunktā tiešraide no sarunu festivāla „Lampa” Cēsīs. Diskusija „Paši ievēlējāt!”. Cik lielā mērā sabiedrība ir spējīga ietekmēt procesus politikā un valstī kopumā? Diskutē žurnāla „IR” komentētājs, žurnālists Pauls Raudseps, portāla „Delfi” galvenais redaktors Filips Lastovskis, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds un žurnāla „SestDiena” galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Egils Levits paziņojis, ka kandidēs otrreiz uz Valsts prezidenta amatu. Traģiskā slepkavība Jēkabpilī - vīrietis nogalinājis bijušo dzīvesbiedri. Ogres vietvaras vēršanās pret savu muzeju. Uzmanības vērts ir arī lielais ziedojums Bērnu slimnīcas fondam. Aktualitātes vērtē politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.  

Latvija pirmo reizi vēsturē ir nevis izveidojusi, bet samazinājusi diplomātisko attiecību līmeni. Rīgā vairs nebūs Krievijas vēstnieka, tāpat kā Latvijas vēstniekam būs jāpamet Maskava. Tikmēr ieroču piegādēs Ukrainai ir bijis lūzums. Ukraina dabūs arī tankus un ne vienu vien. Saeimas deputāte Grevcova izpelnījusies kārtējo policijas pārbaudi pēc tam, kad soctīklos šausminājās par Okupācijas muzejā redzēto. Tur notiekot vēstures sagrozīšanas un propaganda. Pēc tam gan pati nobijās par sarunāto. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti: aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe, TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.  

2022. gads ir pagājis Krievijas kara ēnā, bet kas ir bijuši būtiskākie notikumi Latvijā? Kādas izmaiņas Latvijā ir ienesis karš Ukrainā? Kopā ar žurnālistiem pārskatām gada svarīgākos notikumus. Aizvadīto gadu vērtē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis, TV3 žurnālists un raidījuma "Laikmeta krustpunktā" vadītājs Arnis Krauze, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un "TVNET GROUP" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

2022. gads ir pagājis Krievijas kara ēnā, bet kas ir bijuši būtiskākie notikumi Latvijā? Kādas izmaiņas Latvijā ir ienesis karš Ukrainā? Kopā ar žurnālistiem pārskatām gada svarīgākos notikumus. Aizvadīto gadu vērtē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis, TV3 žurnālists un raidījuma "Laikmeta krustpunktā" vadītājs Arnis Krauze, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un "TVNET GROUP" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Ziema būs aukstāka, vismaz mūsu dzīvokļos un arī birojos. Tā lēmusi valdība, arvien vairāk meklējot līdzekļus, kā taupīt energoresursus. Naudas arī ir tik, cik ir. Skolotājiem gan izdevās iegūt algu palielinājumu no nākamā gada, tagad to grib arī mediķi, rīkojot brīdinājuma streiku arī pirms vēlēšanām. Bet Krievijas okupētajā Ukrainas daļā sākušies pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai. Pašā Krievijā izsludināta daļēja mobilizācija, pasaule meklē veidus, kā reaģēt uz pārējiem izaicinājumiem. Krustpunktā starptautiskās un vietējās aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnālists Māris Zanders, žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps un Latvijas Radio Pētnieciskās daļas vadītājs Filips Lastovskis.

Ziema būs aukstāka, vismaz mūsu dzīvokļos un arī birojos. Tā lēmusi valdība, arvien vairāk meklējot līdzekļus, kā taupīt energoresursus. Naudas arī ir tik, cik ir. Skolotājiem gan izdevās iegūt algu palielinājumu no nākamā gada, tagad to grib arī mediķi, rīkojot brīdinājuma streiku arī pirms vēlēšanām. Bet Krievijas okupētajā Ukrainas daļā sākušies pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai. Pašā Krievijā izsludināta daļēja mobilizācija, pasaule meklē veidus, kā reaģēt uz pārējiem izaicinājumiem. Krustpunktā starptautiskās un vietējās aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnālists Māris Zanders, žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps un Latvijas Radio Pētnieciskās daļas vadītājs Filips Lastovskis.

Pietiks vai nepietiks šoziem Latvijā gāzes krājumu - tās ir pēdējās dienās aktuālais jautājums. "Latvijas gāze" paziņojusi par nespēju nodrošināt likumā prasīto gāzes krājumu noteiktajā termiņā, savukārt valdība atbalsta daļēju energoresursu cenu pieauguma segšanu mājsaimniecībām. Bet sabiedrībā viļņošanos izraisījis Krievijas žurnālistu darbs. Viņiem Latvija devusi mājvietu. Aktualitātes Krustpunktā komentē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Filips Lastovskis.  

Pietiks vai nepietiks šoziem Latvijā gāzes krājumu - tās ir pēdējās dienās aktuālais jautājums. "Latvijas gāze" paziņojusi par nespēju nodrošināt likumā prasīto gāzes krājumu noteiktajā termiņā, savukārt valdība atbalsta daļēju energoresursu cenu pieauguma segšanu mājsaimniecībām. Bet sabiedrībā viļņošanos izraisījis Krievijas žurnālistu darbs. Viņiem Latvija devusi mājvietu. Aktualitātes Krustpunktā komentē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Filips Lastovskis.  

Karš Ukrainā ilgst jau simt dienas, benzīns tāpēc maksā virs diviem eiro litrā, bet Saeimā tikmēr lielākās kaislības raisīja Civilās savienības likumprojekts, kurš tā arī netika pieņemts. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti - Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Filips Lastovskis, Māra Lībeka (Latvijas Avīze) un Kārlis Streips (TV 24). 

Karš Ukrainā ilgst jau simt dienas, benzīns tāpēc maksā virs diviem eiro litrā, bet Saeimā tikmēr lielākās kaislības raisīja Civilās savienības likumprojekts, kurš tā arī netika pieņemts. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti - Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Filips Lastovskis, Māra Lībeka (Latvijas Avīze) un Kārlis Streips (TV 24). 

Šausmas, ko piedzīvojuši Kijivas piepilsētu iedzīvotāji, atkāpjoties Krievijas armijai, ir bijušas šīs nedēļas notikumu centrā. Nav šaubu, ka Bučā un citās apdzīvotās vietās krievi ir īstenojuši genocīdu. Rietumvastis visas nedēļas garuma ir spriedušas par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai, savukārt NATO valstu ministri lēmuši par plašāku ieroču piegādi Ukrainai. Latvijā lielākas diskusijas ir bijušas par to, vai iespējams pārtraukt Krievijas dabas gāzes piegādi. Nemazāk svarīgs ir jautājums par autopārvadājumu aizliegšanu. Spriedzi jau izjūt visi, arī žurnālisti, īpaši sabiedriskie mediji, kuriem pārmet, ka viņi runā ar tiem cilvēkiem, ar kuriem vajag runāt. Šajā polemikā iesaistās pat ministri. Krustpunktā aktualitātes komentē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Filips Lastovskis un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Kārtējā darba nedēļa tuvojas noslēgumam un pienācis brīdis kopā ar žurnālistiem atskatīties, kas šajā laikā noticis. Valdība turas, partijas vienojušās, ka par iespējamām izmaiņām koalīcijas līgumā lems tikai pēc pašvaldību vēlēšanām. Tikmēr starp valdības partijām atkal nav vienprātības par pulcēšanās atvieglojumiem – šoreiz skatītāju ielaišanu pasaules hokeja čempionātā. To rosināja Jaunā Konservatīvā partija, kura arī bija iniciatore restorānu āra terašu atvēršanai. Runāsim arī par citiem notikumiem. Aktualitātes vērtē Rudīte Spakovska no Latvijas Televīzijas, Māra Libeka no "Latvijas Avīzes" un Filips Lastovskis no portāla "Delfi".

Kārtējā darba nedēļa tuvojas noslēgumam un pienācis brīdis kopā ar žurnālistiem atskatīties, kas šajā laikā noticis. Valdība turas, partijas vienojušās, ka par iespējamām izmaiņām koalīcijas līgumā lems tikai pēc pašvaldību vēlēšanām. Tikmēr starp valdības partijām atkal nav vienprātības par pulcēšanās atvieglojumiem – šoreiz skatītāju ielaišanu pasaules hokeja čempionātā. To rosināja Jaunā Konservatīvā partija, kura arī bija iniciatore restorānu āra terašu atvēršanai. Runāsim arī par citiem notikumiem. Aktualitātes vērtē Rudīte Spakovska no Latvijas Televīzijas, Māra Libeka no "Latvijas Avīzes" un Filips Lastovskis no portāla "Delfi".

Šonedēļ bijuši vairāki negaidīti, bet grūtas mācības nesoši notikumi. Vispirms jau dramatiskās ziņas no Tukuma, kur joprojām neskaidros apstākļos sadega jauns puisis. Tad degšana nelegālā hostelī Rīgā, kur bojā gāja astoņi cilvēki. Šī nedēļa tādā kā traģiskā uguns zīmē ir pagājusi. Ir bijuši arī citi notikumi: visinteresantākie saistās ar notiekošo politikā - atkal aktualizējas jautājums par valdības stabilitāti. Tāpat nedaudz negaidīta šķiet ziņa par vakcinācijas atvēršanu visiem. Aktualitātes Krustpunktā komentē portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV3 žurnālists Arnis Krauze.

Šonedēļ bijuši vairāki negaidīti, bet grūtas mācības nesoši notikumi. Vispirms jau dramatiskās ziņas no Tukuma, kur joprojām neskaidros apstākļos sadega jauns puisis. Tad degšana nelegālā hostelī Rīgā, kur bojā gāja astoņi cilvēki. Šī nedēļa tādā kā traģiskā uguns zīmē ir pagājusi. Ir bijuši arī citi notikumi: visinteresantākie saistās ar notiekošo politikā - atkal aktualizējas jautājums par valdības stabilitāti. Tāpat nedaudz negaidīta šķiet ziņa par vakcinācijas atvēršanu visiem. Aktualitātes Krustpunktā komentē portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV3 žurnālists Arnis Krauze.

Sociālie tīkli un vārda brīvība. Arvien vairāk izskan lietotāju neapmierinātībā ar sociālās vietnes "Facebbok" rīcību, kas pēc pašu izstrādātiem algoritmiem dzēš lietotāju ierakstus. Kur ir robeža starp cenzūru un atbildīgu spēju izteikties, kā to kontrolēt, vai tas ir nepieciešams un kā ir iespējams ietekmēt "interneta milžus". Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melnbārde, Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte, portāla "Delfi" galvena redaktora p.i. Filips Lastovskis un Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.  

Sociālie tīkli un vārda brīvība. Arvien vairāk izskan lietotāju neapmierinātībā ar sociālās vietnes "Facebbok" rīcību, kas pēc pašu izstrādātiem algoritmiem dzēš lietotāju ierakstus. Kur ir robeža starp cenzūru un atbildīgu spēju izteikties, kā to kontrolēt, vai tas ir nepieciešams un kā ir iespējams ietekmēt "interneta milžus". Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melnbārde, Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte, portāla "Delfi" galvena redaktora p.i. Filips Lastovskis un Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.  

Daļā skolu jaunākajās klasēs mācības atsāksies klātienē, premjers pagaidām neredz labumu no Vakcinācijas biroja, Baltijā varētu ieviest digitālās vakcinācijas pases, lai varētu ceļot, aktualitātes Krustpunktā komentē žurnālisti: Aleksejs Dunda (Latvijas TV), Filips Lastovskis (portāls "Delfi") un Māris Antonevičs ("Latvijas Avīze").  

Daļā skolu jaunākajās klasēs mācības atsāksies klātienē, premjers pagaidām neredz labumu no Vakcinācijas biroja, Baltijā varētu ieviest digitālās vakcinācijas pases, lai varētu ceļot, aktualitātes Krustpunktā komentē žurnālisti: Aleksejs Dunda (Latvijas TV), Filips Lastovskis (portāls "Delfi") un Māris Antonevičs ("Latvijas Avīze").  

Krustpunktā piektdienā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas notikumiem, būs jārunā par vakcinācijas plāniem – ar visu to, ka Latvija nav vakcinācijas pirmrindniekos, uzņēmums „AstraZeneca”, uz kura vakcīnām Latvija likusi lielāko uzsvaru, paziņojis, ka vakcīnu piegāde Eiropas Savienībai var kavēties. Tāpat pievērsīsimies valdības darbam. Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai jau apritējuši pilni divi gadi un, lai cik nesaskanīgs var šķist koalīcijas sastāvs, tomēr valdība stāv kā stāvējusi. Aktualitātes vērtē portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un portāla TVNET žurnālists Iļja Kozins.

Krustpunktā piektdienā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas notikumiem, būs jārunā par vakcinācijas plāniem – ar visu to, ka Latvija nav vakcinācijas pirmrindniekos, uzņēmums „AstraZeneca”, uz kura vakcīnām Latvija likusi lielāko uzsvaru, paziņojis, ka vakcīnu piegāde Eiropas Savienībai var kavēties. Tāpat pievērsīsimies valdības darbam. Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai jau apritējuši pilni divi gadi un, lai cik nesaskanīgs var šķist koalīcijas sastāvs, tomēr valdība stāv kā stāvējusi. Aktualitātes vērtē portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un portāla TVNET žurnālists Iļja Kozins.

Tehnoloģiju raidījumā #DigitālāsBrokastis Artis un Rihards pasniedz Jaungada mijas nedēļu tehnoloģju subjektīvi-ojbektīvo ziņu topu. Šo 2021. gadu tehnoloģijās prognozē Delfi.lv galvenā redaktora pienākumu izpildītājs Filips Lastovskis un Kursors.lv galvenais redaktors Kristaps Skutelis. Noslēgumā ikgadējā “Būs-Nebūs” prognožu spēle par 2021. gadu tehnoloģijās. Klausies raidījumu šeit: https://podfollow.com/digitalasbrokastis Tehnoloģiju topa augšgalā šoreiz “Apple” lietotņu veikals “App Store”, kas atklāj datus, kurus ievāc saziņas lietotnes “WhatsApp” un “Facebook Messenger”. Kriptovalūtas “Bitcoin” vērtība paceļas rekorda augstumos. “Apple” plānojot radīt savu elektrisko pašbraucošo automašīnu.  

Mazināti koronavīrusa "Covid - 19" dēļ ieviestie ierobežojumi. Augstākajai tiesai jauns priekšsēdētājs. Šos un citus nedēļas notikumus vērtē žurnālisti: Romāns Meļņiiks no laikraksta "Diena", TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un portala "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis.

Mazināti koronavīrusa "Covid - 19" dēļ ieviestie ierobežojumi. Augstākajai tiesai jauns priekšsēdētājs. Šos un citus nedēļas notikumus vērtē žurnālisti: Romāns Meļņiiks no laikraksta "Diena", TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un portala "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis.

Piektdienās mēs Krustpunktā apspriežam svarīgākos nedēļas notikumus. Lai arī nedēļas sākumā ziņu lentēs augšgalā bija jaunumi par jaunā koronavīrusa draudiem, tomēr vakar tos nopietni izkonkurēja ziņas par administratīvi teritoriālās reformas apspriešanu Saeimā, kas notika vērienīgas protesta akcijas fonā. Par to un arī citiem notikumiem, tajā skaitā arvien neizsīkstošiem jaunumiem saistībā ar gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām, diskutējam ar žurnālistiem. Studijā: Latvijas Avīzes žurnālists Māris Antonevičs, žurnāla „Ir” komentētājs Aivars Ozoliņš un portāla "DELFI" žurnālists Filips Lastovskis.

Studijā notikumus komentē Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga un portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis. Normandijas formāta samits Pirmdien Parīzē pie Francijas prezidenta Emanuela Makrona ieradās Vācijas kanclere Angela Merkele, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis. Pēc vairāku gadu pārtraukuma 4 valstu vadītāji tikās Normandijas formāta ietvaros, lai meklētu risinājumu ieilgušajam konfliktam Ukrainas austrumos. Tikšanos pavadīja ukraiņu nepārprotamas norādes savam valsts prezidentam nepiekāpties Krievijas pārmērīgām prasībām. Vairāki tūkstoši pulcējās galvaspilsētas Kijevas ielās gan pirms samita, gan samita laikā, tādējādi sūtot Zelenskim ziņu, ka nepieļaus Ukrainas interešu nodevību. Četrpusējā tikšanās ilga divas stundas, un tajā klāt bija arī Krievijas un Ukrainas enerģētikas nozares amatpersonas. Kā zināms, abu valstu konfliktu pavada strīdi arī saistībā ar dabasgāzes piegādēm un tranzītu. Tomēr pamatā uzmanība bija pievērsta karadarbības apturēšanai un miera atjaunošanai Ukrainas austrumos. Tas arī bija minimums, par ko pusēm izdevās vienoties. Apņemšanās paredz līdz šī gada beigām panākt pilnīgu pamieru, bet līdz martam atvilkt militārās vienības no konflikta zonām. Ukrainas Austrumos paredzēts izveidot trīs papildus nošķirošas zonas. Tāpat vēl šajā mēnesī nolemts veikt pilnīgu gūstekņu apmaiņu. Kaut runa bija arī par tālāko vēlmi Ukrainai atgūt kontroli pār zaudētajām teritorijām, šajā jautājumā pavirzīties uz priekšu neizdevās. Galvenais strīds ir par to, kādā secībā būtu tālāk jārīkojas. Ukraina vēlas kontrolēt robežu ar Krieviju, un tikai tad rīkot vietējās vēlēšanas. Savukārt Krievija uzstāj, ka vispirms ir jāīsteno vēlēšanas, un tikai tad tā būs gatava atdot ukraiņiem kontroli pār robežām. Sarunas turpināšoties. Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc tikšanās sacīja, ka tuvāko četru mēnešu laikā sarīkos jaunu samitu par situāciju Ukrainā. Pēc  četrpusējās tikšanās Putins un Zelenskis satikās arī divatā. Tā bija viņu pirmā tikšanās, kopš Zelenskis kļuvis par Ukrainas prezidentu. Taču šī saruna nebija gara. Francūži ziņoja, ka tikšanās ilgusi vien 10 līdz 15 minūtes. Krievu ziņu aģentūra “Interfax" gan vēstīja, ka viss bijis daudz garāk – viņi runājušies gandrīz stundu. Putins pēc tikšanās turklāt teicis, ka ir priecīgs par sarunām ar Zelenski. Jāpiebilst, ka kopumā šajos gados Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.   ASV prezidentam Donaldam Trampam izvirzītas apsūdzības impīčmenta procesā Demokrāti ASV Pārstāvju palātas Tieslietu komitejā otrdien paziņoja par divām apsūdzībām impīčmenta procesā pret Donaldu Trampu. Tramps apsūdzēts prezidenta amata pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā un Kongresa darba traucēšanā. Mūsu prezidentam ir augstākā sabiedrības uzticība. Kad viņš nodod šo uzticību un nostāda sevi virs valsts, viņš apdraud konstitūciju, viņš apdraud mūsu demokrātiju un viņš apdraud mūsu nacionālo drošību, - tā otrdien paziņoja Tieslietu komitejas priekšsēdētājs demokrāts Džerijs Nādlers. Oficiālajā rezolūcijā Tramps apsūdzēts varas ļaunprātīgā izmantošanā, aizkavējot palīdzību Ukrainai, ja tā nepaziņos par izmeklēšanu saistībā ar Trampa sāncensi. Tramps arī apsūdzēts par Kongresa darba traucēšanu, liekot federālajām amatpersonām ignorēt pavēstes, ar kurām tās izsauktas liecināt impīčmenta izmeklēšanā. Visā šajā prezidents Tramps rīkojies pretrunā tai uzticībai, kas dāvāta viņam kā prezidentam, un graujoši attiecībā uz konstitucionālo valdību, radot lielu kaitējumu likuma un taisnīguma lietai, kā arī nodarot kaitējumu Savienoto Valstu tautai, -teikts rezolūcijā. Kā zināms, Tramps visas viņa virzienā vērstās apsūdzības noliedzis. Arī Ukrainas prezidents Zelenskis nostājies Trampa pusē, sakot, ka viņam nekādas vienošanās ar Trampu nav bijis, un viņš Trampa teikto kā spiedienu nav izjutis.  Tomēr demokrāti apgalvo, ka gūti daudzi pierādījumu par to, ka Tramps ļaunprātīgi izmantojis amata pilnvaras un traucējis izmeklēšanai. Tieslietu komiteja, iespējams, apsūdzībās vēl izdarīs kādas izmaiņas, pirms tās tiks nodotas balsošanai Pārstāvju palātā. Pats balsojums kongresā paredzēts nākamnedēļ. Tā kā tajā vairākums ir demokrātu, domājams, ka kongress par prezidenta atstādināšanu nobalsos, un tad process nonāks republikāņu kontrolētajā Senātā. Visticamāk, ka tur debates par impīčmentu sāksies nākamā gada sākumā. Tomēr, kā norāda komentētāji, nav gandrīz nekādu cerību, ka Trampa pretiniekiem izdotos pārliecināt vairāk nekā 20 republikāņu senatorus nostāties pret savu prezidentu. Līdz ar to impīčmenta process tur visticamāk apstāsies. Taču daži komentētāji norāda, ka demokrāti impīčmenta procesu, kam ir lemts izgāzties, vēlas izmantot, lai mobilizētu dusmīgus vēlētājus nākamā gada prezidenta vēlēšanās.   Lielbritānijā notiek ārkārtas vēlēšanas Šodien Lielbritānijas iedzīvotājiem jau atkal jādodas pie vēlēšanu urnām, lai balsotu ārkārtas parlamenta vēlēšanās. Šīs ir jau trešās vēlēšanas piecu gadu laikā. Britu premjerministrs Boriss Džonsons ar šīm vēlēšanām cer iegūt parlamentāro vairākumu, kas spētu īstenot breksitu jau janvārī. Savukārt, leiboristu līderis Džeremijs Korbins breksita jautājumā sola jaunu vienošanos un referendumu, kurā dotu cilvēkiem izvēli starp izstāšanos ar leiboristu panākto vienošanos vai palikšanu ES. Tiesa leiboristi savā manifestā uzsvaru liek uz sociālām problēmām, nevis breksitu. Priekšvēlēšanu maratonā redzamākās personas bijušas abu lielāko partiju līderi, un jāsaka, ka šādā "līderu cīņā" Džonsonam ir zināmas priekšrocības - viņš ir mazāk nepopulārs nekā viņa sāncensis Korbins. Vēl pirms nedēļas aptaujas rādīja, ka konservatīvie varētu iegūt stabilu vairākumu parlamentā, turklāt lielāko toriju vairākumu kopš 90.gadu sākuma. Tomēr, tuvojoties vēlēšanu dienai, pieaudzis atbalsts leiboristiem. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, britu mažoritārā jeb vienmandāta vēlēšanu sistēma ir ļoti jūtīga - pagājušajās vēlēšanās bija apgabali, kur mandātu ieguva vien ar divu balsu pārsvaru. Ne velti toriji satraucās par sava premjera Džonsona nespēju izrādīt empātiju pret četrgadīga zēna ciešanām, stundām guļot uz slimnīcas grīdas sakrautos mēteļos, gaidot ārstu palīdzību. Tas var maksāt torijiem mandātus. Otrkārt, Liberāldemokrātu partija pēdējās dienās savus atbalstītājus aicinājusi balsot taktiski un izvēlēties leiboristu kandidātu, ja ir skaidrs, ka citādi balsis izšķīstu starp leiboristiem un liberāldemokrātiem un parlamentā iekļūtu torijs. Liberāldemokrāti vēlas panākt, ka jāveido koalīcijas valdība, un, kā norāda komentētāji, iespēja, ka parlamentā nebūs nevienas partijas ar vairākumu, ir pavisam reāla. Ja šis scenārijs tiešām piepildīsies, ļoti iespējams, ka Džeremijam Korbinam izdosies izveidot antitoriju valdību.

Kā parasti piektdienās, raidījumā „Krustpunktā” žurnālisti komentē šīsnedēļas aktualitātes. Mums atkal daudz jārunā par Rīgu, kur pat nedēļa nav pagājusi, kopš izveidota jaunā koalīcija, taču Saeimā jau, šķiet, ir nolemts Rīgas Domi atlaist. Jau tiek spriests gan par vēlēšanu datumu, gan to, uz cik ilgu laiku to varētu ievēlēt? Vai tiešām Dome nav tiesīga turpināt darbu - domnieki saka, ka te ir runa par politiku. Runājam arī par Latvijas bankas vadītāja izvēli, par ziņām no kāda pansionāta, kur sieviete, šķiet, nomirusi bada nāvē, un citiem tematiem. Studijā: "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis, Latvijas TV žurnāliste Odita Krenberga, TVNET žurnālists Iļja Kozins un raidījuma vadītāji Māra Jansone un Aidis Tomsons.

Studijā notikumus komentē politoloģe Žaneta Ozoliņa un portāla "Delfi" Nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktors Filips Lastovskis. EK jaunais sastāvs Otrdien nākamā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepazīstināja ar savu piedāvājumu nākamajam EK komisāru kolēģijas sastāvam, uzsverot dzimumu balansu un zaļo politiku. Fon der Leienas piedāvājums nāk ar dažādām izmaiņām, piemēram, komisāri tagad atbildēs par plašākām politikas tēmām, nekā līdz šim, pirmo reizi izveidoti arī priekšsēdētājas izpildvietnieku posteņi, kas gan atbildēs par vienu no trim jaunievēlētās priekšsēdētājas darba programmas pamattēmām, gan būs  EK locekļi. Šādi posteņi ir trīs un tos ieņems: Franss Timmermanss , kurš koordinēs darbu pie zaļā kursa Eiropai. Viņš pārvaldīs arī klimata politikas jomu ar Klimata politikas ģenerāldirektorāta atbalstu. Margrēte Vestagere. Viņa koordinēs visu darba kārtību attiecībā uz digitālajam laikmetam gatavu Eiropu un būs konkurences komisāre, ko atbalstīs Konkurences ģenerāldirektorāts. Trešais izpildvietnieks būs Valdis Dombrovskis, kurš koordinēs darbu pie tādas ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, kā arī būs finanšu pakalpojumu komisārs. Par EK sastāvu vēl jābalso Eiropas Parlamentam, un ir portfeļi un to iespējamie īpašnieki, kas jau raisījuši jautājumus par to atbilstību ieņemajamiem amatiem. Piemēram, Polijas pārstāvim Janušam Vojcehovskim  piešķirts ļoti svarīgais un ietekmīgais lauksaimniecības portfelis, taču pret  iespējamo komisāru tiek veikta izmeklēšana par ceļojumu izdevumiem laikā, kad viņš bija EP deputāts. Arī pret Francijas izvirzīto Silviju Gulāru notiek izmeklēšana. Tā ir saistīta ar to, kā viņas EP deputātes pilnvaru laikā tika nodarbināti asistenti. Arī  Rumānijas un Ungārijas komisāri saņēmuši pamatīgu kritiku no eiroparlamentāriešiem. Daudz jautājumu ir par Grieķijai atvēlēto Eiropas dzīvesveida aizsardzības portfeli, kas sevī ietver arī migrācijas jautājumu. Visus kandidātus EP plānots izvaicāt no 30.septembra. Jāpiebilst, ka EP iepriekš ir atraidījis EK priekšsēžu komisāru izvēli.   ES - ASV attiecības Pagājušajā nedēļā Briselē viesojās ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, lai tiktos ar nākamajām ES augstākajām amatpersonām. Kopš ASV prezidenta amatā pirms vairāk nekā divarpus gadiem stājās Donalds Tramps, starp Vašingtonu un Briseli izcēlušās nesaskaņas tādos jautājumos kā tirdzniecība, breksits, Irānas kodolprogramma un klimata pārmaiņas. Tagad ASV vēlas restartēt attiecības ar ES. ASV vēstnieks ES Gordons Sondlends žurnālistiem norādījis, ka attiecības ar ES šobrīd ir ļoti sarežģītas, un izteicis cerību, ka jauni līderi varētu palīdzēt šīs attiecības uzlabot. Vai tas izdosies? "Financial Times" raksta, ka tiem, kuri domā, ka jaunā komisija varētu nogludināt spriedzi transatlantiskajās attiecībās, visticamāk, nāksies vilties. Pirmais izaicinājums ES - ASV attiecībās jaunajai komisijai gaidāms jau pirmajās darba nedēļās, jo novembrī ASV prezidents varētu ieviest jaunus muitas tarifus Eiropā ražotām automašīnām un rezerves detaļām. Benjamina Netanjahu paziņojumi par teritoriju aneksiju Kad pēc aprīlī notikušajām Izraēlas parlamenta – Kneseta – vēlēšanām premjerministram un nacionālkonservatīvās partijas "Likud" līderim Benjaminam Netanjahu tā arī neizdevās izveidot valdības koalīciju, 29. maijā Knesets nobalsoja par pašatlaišanu un ārkārtas vēlēšanām. Šīs vēlēšanas notiks nākamotrdien, 17. septembrī. Spriežot pēc aptauju rezultātiem, nozīmīgas izmaiņas parlamenta sastāvā nav gaidāmas: tāpat kā līdz šim tālu priekšā pārējiem ir divi līderi – nacionālkonservatīvā "Likud" un liberāli centriskā "Kahol Lavan" jeb „Zili baltais”, kuru nespēja vienoties izrādījās liktenīga iepriekšējam parlamenta sastāvam. Viens no klupšanas akmeņiem ir Benjamina Netanjahu personība, ciktāl "Kahol Lavan" programmā nozīmīga vieta ierādīta antikorupcijas politikai, savukārt Netanjahu ir potenciāls apsūdzētais divās korupcijas lietās, kuras šobrīd izskata Izraēlas ģenerālprokuratūra, un vēl vienā, kuru vēl izmeklē policija. Iespējams, spraigā priekšvēlēšanu situācija pamudinājusi "Likud" līderi otrdien nākt klajā ar paziņojumu par teritoriālas aneksijas plāniem Izraēlas okupētajā Jordānas upes rietumkrastā. Saskaņā ar 1947. gada ANO plānu, Jordānas rietumkrastam bija jākļūst par Palestīnas arābu valsts daļu, taču šis plāns, kā zināms, tā arī neīstenojās. Rietumkrastu vispirms anektēja Jordānija, bet 1967. gadā Sešu dienu kara rezultātā okupēja Izraēla. Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Rietumkrastu, tai skatā Austrumjeruzalemi, par okupētu potenciālās palestīniešu valsts teritoriju, savukārt Izraēla to uzlūko kā strīdus teritoriju, kuras liktenis būtu jāizlemj sarunās. Daudzviet šajā teritorijā pagājušajos 52 gados izveidojušās ebreju apmetnes, un pilnīgas vai daļējas Rietumkrasta aneksijas tēma arī agrāk bijusi aktuāla Izraēlas politiskajā dienaskārtībā. Tomēr Netanjahu uzstāšanās, solot gadījumā, ja kļūs par premjerministru, anektēt konkrētu Rietumkrasta daļu – Jordānas upes ieleju – ir kas jauns. Tā kā Jordāna ir robežupe starp Izraēlas okupēto Rietumkrastu un kaimiņvalsti Jordāniju, šāda aneksija padarītu Rietumkrasta palestīniešu zemes par pilnīgi Izraēlas ielenktu teritoriju. Benjamina Netanjahu paziņojums jau izpelnījies asu ANO ģenerālsekretāra Antonio Gutjerresa un Kneseta arābu frakcijas līdera Ajmana Udā nosodījumu. Kā norādījis Gutjerress, šāds Izraēlas solis būtu graujošs trieciens Tuvo Austrumu miera procesam un starptautiskajām tiesībām neatbilstošs. Netenjahu kritizējuši arī viņa politiskie konkurenti no citām ebreju partijām, saucot viņa izteikumus par tukšiem priekšvēlēšanu solījumiem. Netiešu atbalstu Netanjahu gan paudusi Savienoto Valstu administrācija, norādot, ka Jordānas ielejas aneksija nebūtu šķērslis miera procesam. Neilgi pēc Kneseta vēlēšanām Savienotajām Valstī paredzēts nākt klajā ar jaunām miera iniciatīvām.

Klāt piektdiena, kad kā ierasts kopā ar žurnālistiem apspriedīsim nedēļas notikumus. Amatā stājies Valsts prezidents Egils Levits, tapis plašāks arī viņa padomnieku loks. Tikmēr KNAB sākta kriminālprocesa ietvaros aizturēta Nacionālās apvienības Rīgas domniece Baiba Broka, kura darbojās arī Latvijas Universitātes rektora vietnieces amatā. Šos un citus notikumus apspriežam kopā ar žurnālistiem. Mūsu studijā: laikraksta "Neatkarīgās Rīta avīze" galvenā redaktore Anita Daukšte, portāla "Delfi" redaktors Filips Lastovskis un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.

Ir piektdiena, kad kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas notikumiem un šī nedēļa ir pagājusi vēlēšanu zīmē. Gan Eiropas, gan Latvijas, gan Rīgas mērogā. Tagad zinām gan to, kuri astoņi deputāti dosies uz Briseli, zinām arī nākamo Valsts prezidentu un visbeidzot ceturtdienas vakarā Rīga tika arī pie jauna mēra. Visas šīs vēlēšanas un pēdas, kādas tās atstāj Latvijas politiskajā dzīvē mēs apspriedīsim stundā pēc vieniem. Studijā: Aivars Ozoliņš no žurnāla "Ir", laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" galvenā redaktore Anita Daukšte, portāla TVnet žurnālists Iļja Kozins un portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis.

Atšķirībā no iepriekšējām nedēļām, šajā piektdienā žurnālisti raidījumā Krustpunktā runā ne tikai par notiekošo Rīgā vien. Skandāls bijis ap Latvijas TV studijas izmantošanu Krievijas propagandas medija vajadzībām. Uzmanību sev pievērsa pedagogi ar protesta akciju un debesīs palaistajiem zilajiem baloniem. Eiropas valstu līderi nolēmuši dot vēl vienu iespēju Lielbritānijai breksita sakarā. Protams, jārunā arī par Rīgas Domi, apšaubīto auditoru ziņojumu un vēlmi izveidot vēl vienu vicemēra amatu. Kā jau piektdienās, nedēļas aktualitātes komentē žurnālisti. Bez raidījuma vadītājiem Māras Jansones un Aida Tomsona studijā - arī telekompānijas LNT žurnālists Aleksis Zoldners, žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps un portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis.

Valdības veidošanas gaita, pirmie nosauktie Eiroparlamenta deputāta kandidāti, arī Rīgas domes atlaišanas plāni – par šiem un citiem nedēļas notikumiem kopā ar žurnālistiem sarunā raidījumā Krustpunktā. Studijā: LNT žurnālists Aleksis Zoldners, LTV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska un portāla "Delfi" Nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktors Filips Lastovskis.

Jānim Bordānam tā arī nav izdevies sastādīt valdību. Kāda ir bijusi Latvija savas simtgades pēdējā nedēļā – piektdien žurnālistu un politikas analītiķu diskusija raidījumā Krustpunktā. Studijā: LTV žurnālists Kārlis Roķis, Sanita Jemberga no "ReBaltica" un portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis.

Mēs jaucam suverenitāti un nacionālismu. Es saku, ka suverenitātei patiesi tic tieši proeiropeiski domājošie: Eiropa ir mūsu iespēja atgūt pilnīgu suverenitāti… Suverenitāte nozīmē iedzīvotāju kolektīvas izvēles, kuras viņi brīvi īsteno savā teritorijā. Un suverenitāte nozīmē efektīvas rīcības spēju. Pašreizējo nopietno izaicinājumu priekšā būtu vienkārši iluzori – un kļūdaini – rosināt visu pārbūvēt nacionālā līmenī. Saskaroties ar migrantu plūsmām, starptautiskā terorisma draudiem, klimata pārmaiņām, digitalizāciju, kā arī amerikāņu un ķīniešu ekonomisko pārākumu, tieši Eiropas līmenis ir tas, kurā jārīkojas. Tā Francijas prezidents Emanuels Makrons raksta savā grāmatā „Revolūcija”, kas pirmoreiz nāca klajā 2016. gada novembrī. Uzvaru prezidenta vēlēšanās Makrons svinēja 2017. gada aprīlī, savukārt jūnijā viņa samērā jaunā partija „Uz priekšu, republika!” pārliecinoši dominēja Francijas Nacionālās Asamblejas vēlēšanās, iegūstot parlamentā pārliecinošu vairākumu. Raidījumā par Emanuela Makrona skatījumu uz Eiropu, Francijas dzelzceļnieku streiku un gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām. Sarunā piedalās Eiropas latviešu apvienības politiskā referente Elīna Pinto, Vidzemes augstskolas starptautisko attiecību lektors Jānis Kapustāns un Filips Lastovskis no portāla Delfi.

On this week's and this year's last podcast episode we spoke to three journalists from Estonia, Latvia and Lithuania about what is happening with media and journalism in their countries. Liepa Zelniene is a political journalist for 15min in Lithuania. In 2016 she has started a fact checking unit inside her newsroom. Marian Männi is a journalist, media analyst and data fan. She has worked for the biggest Estonian media and is the co-founder of a fixing agency called fixers.press. Filips Lastovskis is a political journalist for Delfi in Latvia. He is interested in Education and European Union politics. --- What have we talked about in this episode • Baltic media crash course 101 • Public vs. private media journalism • Political influence • Russian influence • Best recent media developments

Raidījuma Septiņas dienas Eiropā studijā saruna par 15.decembrī Eiropas Savienības dalībvalstu līderu samitā Briselē apspriesto - migrācijas krīzi, drošības jautājumiem, Sīrijas humāno katastrofu, "Brexit" tuvošanos, ekonomikas izaicinājumiem un daudz ko citu. Raidījuma viesis portāla "Delfi" Eiropas un starptautisko ziņu žurnālists Filips Lastovskis. Vēl raidījumā sekojam līdzi Trampa administrācijas veidošanas aprisēm: kas ir Trampa izvēlētie cilvēki un kā viņu pagātne var ietekmēt ASV attiecības ar Eiropu un Amerikas un pasaules nākotni. Kā arī stāstīsim par ES virzību uz bezvīzu režīmu ar Ukrainu un Gruziju.  

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriežam par to, ko 2015. gads atstājis mums "bagāžā". Ar kādiem notikumiem "ceļa somā" speram soli jaunajā gadā, kādu attīstību varam gaidīt un kādi notikumu pavērsieni mums vēl priekša 2016.gadā. Viesi studijā: portāla "Delfi" žurnalists politologs Filips Lastovskis un "Latvijas Avīzes" ārzemju ziņu redaktors Valdis Bērziņš. Sižetā - par gaidāmajām 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām. Pēc Donalda Trampa efekta un republikāņu kandidātu centieniem vienam otru pārspēt iekšpolitikas pārmērības, un demokrātu kandidātes Hilarijas Klintones šķietami nesatricināmās pārliecības par uzvaru, Eiropā un citur pasaulē cilvēki visdrīzāk cenšas izprast, kādas izmaiņas gaidāmas ASV ārpolitikā šī gada nogalē un kā tas varētu ietekmēt pasaules notikumus. Pašlaik, kad līdz ASV prezidenta vēlēšanām atlikušais laiks mērāms vairs tikai mēnešos, turpinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa. Saskaņā ar likumu, esošais ASV prezidents Baraks Obama nevar tikt izvirzīts trešajam termiņam, taču prezidenta amatam ir iezīmējušies divi spilgti kandidāti – no republikāņiem ASV nekustamo īpašumu magnāts Donalds Tramps un no demokrātiem bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone. Tiek piesauktas arī bijušā ASV Floridas štata gubernatora Džeba Buša, ASV republikāņu senatora Marko Rubio un dažu citu kandidatūras. Savukārt ASV politikas vērotāji prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu salīdzina gan ar sporta sacensībām, gan realitātes šovu, kur milzīga nozīme naudai un spējai nopirkt atpazīstamību. Tiek uzsvērta arī mediju lielā loma, ar kuru līdzdalību šis notikums tiekot pārvērsts par ceļojošo realitātes šovu, jo ir cilvēki, kas visu šo notikumu izmanto tikai lai vairotu savu popularitāti. Tikmēr Baraks Obama, kā uzskata analītiķi, ir krietni atslābinājies, gaidot savas prezidentūras termiņa beigas un maz interesējas par starptautisko politiku, atvēlot cīņu par Amerikas atgriešanos globālās līderes statusā nākamajam prezidentam.

Raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" spriedīsim, kādi notikumi Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē bijuši visbūtiskākie. Lai atspēkotu vai apstiprinātu izskanējušos pārmetumus, ka Latvijas mediji pārāk pievērsušies nebūtiskiem organizatoriskiem sīkumiem, nevis atspoguļojuši prezidentūras pasākumu saturu, studijā diskutē Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji: žurnāla „ir” komentētājs Pauls Raudseps, portāla „Delfi” ārzemju ziņu redaktors Filips Lastovskis un Latvijas TV prezidentūras galvenais redaktors Ansis Bogustovs. Rubrikā "Viedokļi": ASV septiņās Eiropas valstīs, tostarp Baltijas valstīs, izvietos apmēram 250 tanku, bruņumašīnu un citu smagā bruņojuma vienību. ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters, viesojoties Tallinā, apstiprināja Savienoto valstu plānus septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Baltijā izvietot apmēram 250 smagā bruņojuma vienības. Šīs vienības veidos tanki, kaujas mašīnas "Bradley" un pašgājējas haubices. Tā ir kā atbildes reakcija pieaugošajiem Krievijas draudiem reģionā – kopīgā preses konferencē ar visu triju Baltijas valstu aizsardzības ministrijas pārstāvjiem skaidroja Kārters: “Jūs jau reiz pazaudējāt savu neatkarību, taču kopā ar NATO jūs to vairs nekad nezaudēsiet. Tieši tā iemesla dēļ ASV un pārējās NATO sabiedrotās ir apņēmības pilnas aizstāvēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teritoriālo integritāti,” norādījis Kārters. Pēc ilgstošas militāro tēriņu samazināšanas un misiju veikšanas ārpus NATO robežām – sākot ar Balkāniem un Āfrikas ragu – Austrumeiropa ir kļuvusi par teju vājāko NATO posmu, uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers. Krievijas īstenotā Krimas aneksija un tās loma konfliktā Ukrainā ir izraisījusi to, ko NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nesenā intervijā ir nosaucis par lielāko NATO spēku pastiprināšanos kopš Aukstā kara beigām. NATO valstu aizsardzības ministri sanāksmē Briselē aizvadītajā nedēļā nolēma trīskāršot alianses ātrās reaģēšanas spēku personālsastāvu, palielinot to no pašreizējiem 13 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem cilvēku. Junkera investīciju plāns Eiropas Parlaments ir apstiprinājis tā dēvēto Junkera investīciju plānu, ko oficiālā valodā sauc par Eiropas Stratēģisko ieguldījumu fondu. Tajā pieci miljardi eiro kapitāla nāks no Eiropas Investīciju bankas, 16 miljardi eiro būs garantiju fonds, bet astoņus miljardus eiro garantiju fondam piešķirs no Eiropas Savienības  budžeta. Kā izteikušies daži eiroparlamentārieši, fonds ir lielisks veids kā stimulēt izaugsmi ekonomiskās mazattīstības laikā. Eiropai naudas šobrīd ir pietiekami. Vienīgā bēda, tie, kuru rīcībā šī nauda atrodas, nemetas to ieguldīt. Tāpēc arī vizītes laikā Rīgā par darba vietām, izaugsmi, investīcijām un konkurenci atbildīgais Eiropas Komisijas viceprezidents Jirki Katainens uzsvēra nepieciešamību sajūgt privāto, riska un Eiropas finansējumu vienotā platformā. "Ir trīs jautājumi, kurus es vēlētos izcelt. Es vēlos iedrošināt iedibināt vietējo investīciju platformu, kas nozīmē, ka tajā būtu gan valsts, gan privāto investoru līdzekļi. Tos saliekot kopā, varētu pretendēt uz Eiropas investīciju fonda atbalstu. Šī platforma varētu neatkarīgi izvēlēties projektus un piedāvāt finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Otrs vēstījums ir īpaši privātajam sektoram par to, ka Stratēģiskais investīciju fonds nozīmē riska finansēšanu. Ja ir privātie investori, tad fonds ir arī šim nolūkam. Bet trešā ziņa ir vidējiem un maziem uzņēmumiem, arī riska kapitāla fondiem. Mēs dubultosim to naudas daudzumu, ko Eiropas investīciju banka piedāvās riska kapitāla finansēšanai," norāda Jirki Katainens. Latvijas pārstāvis Eiropas Parlamentā Roberts Zīle gan ir skeptiski noskaņots par šī plāna izdevīgumu Latvijai. Kopumā plāns visticamāk sasniegs savus mērķus Eiropas mērogā, taču Latvijā vienkārši nav tādu projektu, kuri reāli varētu pretendēt uz Eiropas līmeņa investīcijām. "Vairums šo projektu „nosēdīsies” Rietumeiropā vai Centrāleiropā. Tur ir augstāks ekonomikas līmenis un augstāks iedzīvotāju blīvums. Bet plāns strādā tādā veidā, ka pirmo reizi tiek izmantots kombinētais finansējums. Privātā nauda nāk no pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām un citiem investoriem. Taču skaidrs, ka viņu mērķis ir atgūt ieguldīto ar peļņu. Skaidrs, ka ar valdību, Eiropa Komisijas un Eiropas Investīciju bankas garantijām viņi varēs vairāk nopelnīt, taču tur, kur ir attīstītāka ekonomika un lielāka atdevē," vērtē Zīle. Iespējams, lielākā atdeve Latvijā varētu būt investoru interesei ieguldīt infrastruktūrā. Ceļu būve un dzelzceļa savienojumi. Taču arī par šīm jomām var atrast skeptiskus viedokļus. Tas, kas mums šķiet liels projekts, Eiropas mērogā nav nekas ievērojams. Finanšu ministrijas pārstāve Dina Buse Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atklāja, ka Latvijas jājamzirdziņš varētu būt inovāciju platforma. Tas nozīmē atrast atbalstu labām zinātnieku idejām, no kurām varētu attīstīt zinātnes izstrādājumu komercializāciju.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par jauno populisma vilni Eiropas Savienībā un par iemesliem, kāpēc iedzīvotāji un vēlētāji drīzāk izvēlas ticēt jaunu, nepārbaudītu politisko spēku radikāliem solījumiem. Viesis studijā: Latvijas Universitātes pasniedzēja, politikas zinātnes doktore Ilze Balcere. Rubrikā "Viedokļi": Situācijas "spīlēs" -  sarunu process starp Rietumiem un Irānu par valsts kodolprogramas kontroli un kodolieroču izstrādes ierobežojumiem. Vai tiks arī panākta vienošanās par gāzes piegādēm no Irānas? Demokrātijas krīze pret radikāliem solījumiem Eiropā Līdz ar populistu partiju popularitāti Eiropā, pēdējos gados ir vērojama iedzīvotāju neapmierinātība ar pastāvošo kārtību un arī straujš protestu kustību pieaugums. Pētnieku aplēses liecina, ka nozīmīgas protesta kustības pēdējo piecu gadu laikā parādījušās vairāk nekā 90 valstīs. Politikas analītiķis Dimitris Sotiropoulos pērn norādīja, ka ekstrēmistu partijas, piemēram, „Zelta Rītausma” Grieķijā aug un aizpilda to tukšumu, ko radījuši tradicionālie politiķi. Sotiropoulos min, ka Eiropas Savienības nenovērtē ļaužu grupas ar zemākiem ienākumiem un jaunākās paaudzes pārstāvjus. Tas rada auglīgu augsni populistiem un vienkāršotas politikas izpratnes uzplaukumam. Portāla „Delfi” ārzemju ziņu komentētājs Filips Lastovskis akcentē, ka skaidrojums populistu partiju uzvaras gājienam ir iedzīvotāju neapmierinātība ar ekonomisko stāvokli. „Tradicionālās un centriskās kreisās partijas nespēj uzturēt pienācīgu labklājības līmeni valstīs, iedzīvotājiem jāpiedzīvo krīzes, tāpēc liela iedzīvotāju daļa meklējot alternatīvas, vēršas pie radikālāk noskaņotām partijām. Kā tas tikko, piemēram, ir noticis Grieķijā – ar „Syriza”. Un iedzīvotāji ir gatavi radikālām pārmaiņām, īpaši, ja šīs partijas sola populistiskus solījumus,” uzskata Lastovskis. Analītiķi skaidro, ka tā ir nopietna demokrātijas krīze, turklāt pašlaik tai nav iespējams rast risinājumu. Nav skaidrs, kāds varētu būt jaunais „Eiropas Savienības naratīvs”, jo trūkst vienprātības, kā politiķu, tā iedzīvotāju vidū. Iedzīvotāju ekonomiskās problēmas kā arguments populisma pieaugumam ir ļoti daudzās ES valstīs, tomēr ir arī atšķirīgi pamatojumi. Lielbritānijā, piemēram, populistiskās partijas skaļi runā par imigrantiem ES ietvaros, savukārt Spānijā un Itālijā pievērš uzmanību imigrantu plūdiem no trešajām valstīm, solot tos „apkarot”, kad nonāks pie varas. Filips Lastovskis atzīst, ka “šis populisms turpināsies un visticamāk nesīs zināmus augļus Spānijai un arī Francijā.” No citām valstīm, kur vēlēšanās var būt gaidāmi neparedzami rezultāti, pētnieku skatījumā būtu izceļamas Dānija, Somija, Spānija, Francija, Zviedrija, Īrija un Vācija. Visās šajās valstīs pieaug populistu partiju popularitāte. Īpaši Francijā, kur pēc terora aktiem žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijā ar skaļiem izteikumiem ne reizi vien ir uzstājusies Francijas „Nacionālās frontes” partijas priekšsēdētāja Marina Le Pena. Cilvēku nogurums, neticība un šaubas ir cēloņi tam, ka zudusi interese, un arī vienaldzība ir būtisks akcents, uzskata Lastovskis un norāda, ka pie mums Latvijā, lai arī nav spēcīgu populistu partiju kā Rietumeiropā, tomēr arī nacionāli noskaņotie spēki nav tik jaudīgi, lai spētu piedāvāt vēlētajiem to, ko viņi gribētu sagaidīt un par ko it kā dodas vēlēt. „Pietuvinātie, kas varētu būt Nacionālā apvienība, bet viņi ne tuvu nav ar tik radikāliem gājieniem. Un Latvijas – Austrumeiropas gadījumā mēs aptuveni 25 gadus esam piedzīvojuši liberāro partiju dominanci, kuras nav nesušas vēlamo rezultātu. Aizvien ir augsta korupcija, aizvien problēmas ar preses brīvību, nopirkti mediji, korupcijas skandāli, tiesas prāvas. Mēs 25 gadu laikā neesam redzējuši, kā valsts tiek savesta kārtībā. Rietumeiropā daudzās valstīs arī cilvēkos ir vilšanās par demokrātiju, par liberālām vērtībām. Līdz ar to tas paver iespēju tādiem politiskiem spēkiem, kas savas idejas pamato ar tādiem saukļiem kā – „nu, sorosīti!”, „nu, (atvainojos) liberasti!” un sāk gūt virsroku,” vērtē Lastovskis.

Raidījumā atskatamies uz tiem 2014. gada notikumiem pasaulē un Eiropā, spriežam, kā šie notikumi ietekmēs norises nākamajā gadā, kā ietekmēs mūs tepat Latvijā. Viesi studijā: vēsturnieks Gustavs Strenga, filozofs Ilmārs Šlāpins un žurnālists Filips Lastovskis. Diskutējam par šādiem tematiem: Ukrainas konflikts un sankciju spēles – Krievijas agresija kā ievads jaunam Aukstam karam; Eiropas cietoksnis – kā migranti un ebola grabina pie Eiropas Savienība ārdurvīm un dažas valstis grib slēgt namdurvis pat tuvākiem kaimiņiem; Kāpēc Eiropas Savienība nespēj uzrunāt vēlētājus? Ko varam secināt pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Eiropas Komisijas izveides procesa.  Žurnāls “Foreign Policy” ir nodēvējis aizgājušo gadu kā planētas “karstāko” gadu gan temperatūras, gan notikumu ziņā. Kā pamatojumu šis žurnāls min tādus notikumus, kā revanšistu organizēto Krimas aneksiju, prokrievisko separātistu uzkurināšanu un uzturēšanu Eiropas austrumu perifērijā, tiek pieminēta islāma valsts izniršana it kā no nekurienes un viņu algotņu armijas asiņainais uzvaras gājiens Sīrijā un Irākā. Tam klāt vēl jāliek ebolas epidēmija Rietumāfrikas valstīs un pasaules paniskās bailes no šī vīrusa, krīzes nomocītās Eiropas lēnā atlabšana, rasu nemieri Amerikas vidienē, demokrātijas trūkuma protesti vairākās Dienvidaustrumāzijas valstīs un 2014. gada sprādzienbīstamais degmaisījums ir gatavs. „Eiropas cietoksnis 2014” Apzīmējums „Eiropas cietoksnis” ne reti tiek lietots, lai vienoti skaidrotu, kā Eiropas Savienība ievieš aizsargājošus tarifus un tirdzniecības politiku, lai izvairītos no lētāku produktu ievešanas. Būtisks mehānisms ir arī robežkontroles pastiprināšana uz kopējām ārējām robežām, jo drauds ir imigrantu pieplūdums no nabadzīgākām valstīm ārpus „cietokšņa”. Šogad „Eiropas cietoksni” vēlējās ieņemt ne tikai imigranti, bet arī „Ebolas Bet „Eiropas cietoksnī” ir vēl arī savas citadeles. Piemēram, Lielbritānija. Šīs valsts radikālā partija UKIP uzsvēra nepieciešamību vairāk padomāt par sevi. Jo iekšējā migrācija Eiropā atņemot darbu vietējiem. Par šiem tematiem izteicies partijas pārstāvis Eiropas Parlamentā Pols Natāls: „Viennozīmīgi liela ietekme ir imigrācijai. Mums ir ļoti liela cilvēku kustība gan uz Eiropas Savienību, gan arī pašā Eiropas Savienībā. Liela daļa jaunu cilvēku ir bez darba un mums pašiem ir miljoniem darba meklētāju. Es uzskatu, ka darba tirgus ir pārpludināts ar cilvēkiem no Austrumeiropas, bet mēs vēlamies dot vienādas tiesības arī saviem pilsoņiem”. Savukārt decembra sākumā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons publiskoja imigrācijas sistēmas reformu plānu, kas paredz no 2015. gada ierobežot Eiropas Savienības imigrantiem pieeju sociālajiem pabalstiem. Taču viņš atteicies no idejas katrai no bloka dalībvalstīm noteikt individuālas ieceļotāju kvotas. Vidusjūrā pie Itālijas krastiem starp aptuveni 600 imigrantiem, kuri bijuši ceļā uz Pocalo pilsētu, tika atrasti 30 miruši cilvēki. Turklāt pērn pie Lampedūzas salas Itālijā dzīvību zaudēja 360 cilvēki. Viņi visi vēlējās iekļūt „Eiropas cietoksnī”. Šogad Itālijā vien jau ir ieradušies 60 000 nelegālo imigrantu. Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētniece Inese Šūpule skaidroja, ka migrācijas politika, kāda tā ir ES  - kopumā ir ļoti komplekss jautājums. „Pēdējos 20 gadus tas ir politisko debašu centrā – gan Eiropas nacionālajās valstīs, gan ES kopumā. Un galvenā tendence ir sabiedrības pieprasījums pēc stingrākiem likumiem, ierobežojot gan legālo, gan nelegālo – angliski – regulāro un neregulāro migrāciju,” norāda Šūpule. Viņa Lampedūzas gadījumu salīdzināja ar  lakmusa papīrīti, kas parāda, ka Eiropa ir cietoksnis. Ar ieeju gan. Bet ne katram. „Tas ir ar daudziem vārtiem un iespējām iebraukt, bet tas ir aizsargāts un Eiropa negrib laist iekšā nelegālos imigrantus,” vērtē Šūpule. Beidzot, šķiet, kaut kādi „vārti” varētu būt iekustējušies.  Tika ziņots, ka decembrī eirodeputāti aktualizējuši jautājumu par nepieciešamību pēc visaptverošas migrācijas politikas. Savukārt oktobra beigās jaunus draudus „Eiropas cietoksnim” sagādāja kāds vīruss. Lai gan Eiropas Savienības veselības komisārs Tonio Borgs akcentēja, ka Ebolas vīrusa izplatības risks Eiropā ir ārkārtīgi zems un ir maz ticams, ka vīruss varētu sasniegt Eiropu, pēc dažām dienām tika izplatīts paziņojums, ka Spānijā ir pirmais upuris. Vīrusa izplatība Rietumāfrikā un pasaulē mediju ziņās tiek atainota teju ikdienas, un Eiropas Savienība un Eiropas valstis jau kopumā cīņai ar Ebolas vīrusu, tostarp iemaksas ANO ieguldījumu fondā, iemaksājušas aptuveni 600 miljonu eiro. Pagaidām, šķiet, Eiropa ir spējusi mazināt iespējas Ebolas vīrusam ielauzties „Eiropas cietoksnī”.

1. novembrī Eiropas Savienībā darbu sāks jauna valdība. Jaunākajā "Septiņas dienas Eiropā" runāsim par jaunās Eiropas Komisijas sastāvu, mērķiem un steidzamajiem darbiem. Viesi studijā: Jaunās Komisijas viceprezidents, atbildīgais eiro un sociālā dialoga jautājumos, Valdis Dombrovskis un Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Ir iezīmēts jauns periods Eiropas vienotajā politikā, jo pagājušajā nedēļā apstiprinātā Eiropas Komisija būs tā, kas pildīs izpildvaras funkcijas Eiropas Savienībā nākamos 5 gadus. Lūdzot izvērtēt jauno Eiropas Komisiju, politologs un portāla Delfi žurnālists Filips Lastovskis norādīja, ka jaunā Eiropas Komisija protams ir strukturāli mainījusies. Tajā ir vairāk amatu, plašāks atbildību loks un viens no galvenajiem uzsvariem, Žana Kloda Junkera kabinetam būs jācenšas virzīties tālāk no Eiropu nomocījušās ekonomiskās krīzes. „Nākamajos piecos gados jaunā Eiropas Komisija, lai arī savā struktūrā mainījusies, tomēr kā funkcionējoša institūcija daudz nemainīsies. Mainīsies kaut kādi nelieli uzsvari, piemēram strukturālās izmaiņas ar viceprezidentiem, bet otrs uzsvars noteikti būs tas, ka šī komisija vairs nebūs krīzes komisija. Tās uzmanība lielā mērā būs pievērsta enerģētikas jautājumiem, ko loģiski aktualizē Ukrainas situācija”. To, ka ekonomiskā krīze ir nomākusi pēdējās komisijas darbu, savā atvadu uzrunā Eiropas parlamentam uzsvēra arī iepriekšējais Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. Viņš kā allaž kaislīgi aizstāvēja ideju, ka Eiropas politika ir izgājusi smagu posmu, ar jostu savilkšanu un daudzām asām debatēm. „Patiesībā mēs bijām ļoti tuvu defoltam jeb tam, ko ne tik pieklājīgā valodā sauc par atsevišķu dalībvalstu bankrotu. Un paskatieties, kur mēs esam nonākuši tagad! Portugāle un Īrija ir veiksmīgi pabeigušas ekonomikas glābšanas programmas, Īrija atkal ir viena no straujāk augošajām valstīm Eiropas Savienībā”. Jēdzienu dalīšana, kas tiešām ir strauja izaugsme vai kārtējā stagnācija, ir izrādījusies ļoti grūta Eiropai. Šīs diskusijas vajāja iepriekšējo komisiju un visticamāk vajās arī jauno. Barrozu opozīcija ļoti bieži viņam pārmeta, ka Eiropas Komisija nav pat centusies risināt svarīgās problēmas. Te, protams, minot augsto bezdarbu un lēno ekonomisko atkopšanos. Īpaši skarbi savā kritikā bijuši Eiropas Parlamenta deputāti no Eiropas dienvidu valstīm. Piemēram deputāts no Itālijas Kurcio Maltēze Barrozu laiku raksturoja kā katastrofu 10 gadu garumā. Visi ekonomikai svarīgie rādītāji parāda, ka Eiropas Komisija ir izvēlējusies nepareizas stratēģijas un pieņēmusi nepareizus lēmumus. Bezdarba un nabadzības rādītāji ir graujoši, kas apliecina to, ka Komisija nav strādājusi efektīvi. Citās domās ir Barrozu pārstāvošās Eiropas tautas partijas grupas deputāts no Vācijas Manfreds Vēbers. Viņš uzskata, ka iepriekšējā komisija strādājusi labi. Protams te jāņem vērā, ka deputāts pārstāv Vāciju un analizē pats savas politiskās grupas biedru: „Barrozu bija labs Eiropas Komisijas prezidents, jo viņš vadīja Eiropu laikā, kad mūs piemeklēja ļoti lielas grūtības”. Kāpēc ir vērts runāt par šiem dažu Eiropas Parlamenta deputātu viedokļiem? Lielā mērā tāpēc, ka šis noskaņojums ir politiskais mantojums jaunajai Eiropas Komisijai. Šīs runas saglabāsies kaut vai tāpēc, ka konservatīvās un ietekmīgās valstis, kā piemēram Vācija, turpinās aizstāvēt taupības politiku, bet dienvidnieki sev raksturīgajā manierē turpinās klaigāt, ka taupība dzen tikai lielākā postā. Jaunais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pirms apstiprinājuma balsojuma gan piesolīja novirzīt paprāvus līdzekļus ekonomiskās izaugsmes stiprināšanai. Vai tas bija tikai solījums, lai dabūtu vajadzīgās balsis savas komisijas apstiprināšanai, vai arī Junkers tiešām ir iecerējis kaut ko jaunu? Tas, ka jaunajai Eiropas Komisijai darba pilnas rokas būs visus piecus gadus ir vairāk nekā skaidrs. Starp visām Eiropas Savienības valstīm ir ļoti lielas atšķirības un katrs karo par savām interesēm. Apliecinājums kaut vai ir jau nākamajā dienā notikušais samits par klimata jautājumiem, kurā asas debates izraisīja enerģētikas efektivitāte. Tām valstīm, kuru ekonomika ir relatīvi maza un atvērta, jebkādi ierobežojumi nozīmē konkurētspējas zudumus, bet Eiropas Komisija ir tā, kurai vajadzēs atrast kompromisus visos jautājumos. Maza vai liela valsts, bet jāpanāk tādi lēmumi, kas kaut kādā mērā apmierinās visus. Atskatā par aizgājušo nedēļu -  par Ukrainas parlamenta vēlēšanām, arī par gāzes vienošanās atlikšanu starp ES un Krieviju un par Zviedrijas karaspēka mēģinājumiem novērst aizdomīgu svešzemju zemūdens darbību Stokholmas arhipelāgā. Ilgi gaidītajās Ukrainas un Krievijas gāzes sarunās Briselē aizvadītajā nedēļā jau gandrīz tika panākta vienošanās par konflikta izbeigšanu. Krievija piekrita samazināt cenu, tomēr par šķērsli līguma parakstīšanai kļuva tas, ka Ukraina vairāku mēnešu garumā nav spējusi norēķināties par Krievijas piegādāto gāzi. Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks sacīja, ka – pirms sākt piegādāt gāzi – Maskava vēlas garantijas, ka Ukraina šoreiz naudu tik tiešām samaksās: “Mēs jau bijām gatavi dokumentu parakstīt, jo uzskatām, ka visas vienošanās ir panāktas. Ja Ukrainas puse būtu apliecinājusi, ka tai ir finansu resursi, tad problēmu nebūtu”. Visas konfliktā iesaistītās puses tiksies vēlreiz šo trešdien. Krievijas enerģētikas ministrs ir sacījis, ka līdz tam Ukrainai ir jāatrod finansējums. Ukraina ir lūgusi Eiropas Savienībai tai aizdot divus miljardus eiro. Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija Human Rights Watch otrdien nāca klajā ar ziņojumu sakot, ka tās rīcībā ir pierādījumi, ka Ukrainas armija ir apšaudījusi plaši apdzīvotus Doņeckas apgabalus ar daudzās valstīs aizliegtajām kasešbumbām. Katrā kasešu bumbā atrodas 200 līdz 650 nelieli spridzekļi, kuri ir piebāzti ar nāvējošām adatiņām. Mazās bumbiņas sprādziena rezultātā tiek izkaisītas aptuveni divu futbola laukumu lielā teritorijā, un vismaz 10 procenti no tām nesprāgst. Taču vēlāk bumbas eksplodē pie mazākās kustības. Šādas munīcijas izmantošana apdzīvotās teritorijās tiek uzskatīta par kara noziegumiem. Ukrainas pretterorisma operācijas pārstāvis Vladislavs Seļezņovs šīs apsūdzības nosauca par pilnīgām muļķībām un uzsvēra, ka, visdrīzāk, cilvēktiesību aizstāvji uzķērās uz kaujinieku provokāciju. Nedienas ar pie Zviedrijas krastiem pamanīto ārvalstu zemūdeni uzjundījušas jaunas runas par Zviedrijas valsts drošību un neizbēgamo valsts iestāšanos NATO. Britu laikraksts „Guardian” norāda uz farsu – nelielo Krievijas zemūdeni meklēja nelielā Zviedrijas armija. Laikraksts norāda, ka Zviedrija ir mazinājusi aizsardzības budžetu tik daudzu gadu garumā, ka tagad tai nav atlicis pat viens helikopters, kas būtu piemērots kaujām zem ūdens. Apkaunojums zemūdenes meklēšanā esot neizbēgams, norāda laikraksts. Jautājums tikai kurai pusei.

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā  sniegsim ieskatu Eiropas Komisijas prezidentu kandidātu debatēs, ko aprīļa beigās rīkoja Eiropas radio tīkls "Euranet plus". Piedāvāsim Eiropas Zaļo partijas pārstāves Ska Kelleres (attēlā), Eiropas Tautas partijas līdera Žana Kloda Junkera, Eiropas Sociālistu partijas kandidāta Martina Šulca un Liberāļu un Demokrātu savienības kandidāta Gija Verhofstada pozīciju skaidrojumus ekonomikas, enerģētikas, bezdarba, imigrācijas un ārpolitikas jautājumos. Debašu mezglpunkts - kā atgūt, iegūt un nostiprināt vēlētāju interesi, vai, citējot kandidāti Ska Kelleri: "[..]vēlētājiem maijā [..] ir izvēle, vai jūs vēlaties vairāk vecās politikas, vai arī jūs vēlaties jaunas idejas un iztēli, kur Eiropas Savienība var virzīties." Studijā kandidātu izteikumus komentēs un vērtēs: Latvijas Radio žurnālists Artjoms Konohovs un LU doktorants, Delfi žurnālists Filips Lastovskis.