Podcasts about uzbekist

Aumenta la oferta de vuelos charter este verano desde el aeropuerto de Zaragoza. Serán 28 las conexiones, casi un 50% más que en el verano de 2024. Hay más vuelos desde la capital aragonesa porque, cada vez, hay más demandas de estas conexiones directas. Nos lo ha contado en Buenos Días Aragón José Manuel Clúa, presidente de la Asociación de Agencias de Viajes de Aragón. Fruto de esa demanda, estos meses se podrá volar desde nuestra comunidad a Tashkent, la capital de Uzbekistán; Bergen en Noruega o Cabo Verde.

To, že má slovenský premiér Robert Fico občas poněkud autoritativní manýry, je známé už delší dobu, stejně jako to, že dokáže říci ledacos. Ale svým vyjádřením na návštěvě Uzbekistánu, že by bylo třeba zreformovat evropský politický systém založený na svobodných demokratických volbách směrem k vládě silné ruky či silné strany, skutečně překvapil.

Delegación eslovaca encabezada por el primer ministro visita Uzbekistán y Kazajstán, los ministros de Exteriores de Eslovaquia y Chequia sostienen encuentro en Topolcianky

Na přiznání azylu čeká v současné době v Pobytovém zařízení ministerstva vnitra v Kostelci nad Orlicí na Rychnovsku 52 cizinců z celkem 19 zemí světa. Nejvíce uprchlíků k nám nyní přichází z Ukrajiny, Uzbekistánu, Vietnamu nebo Turecka. Udělení azylu je ale jen první krok k tomu, aby se tito lidé mohli v Česku zapojit do běžného života.

Mucho y variado: la Nations, la final de la Champions, el Mundial de Clubes, Murcia -el Real y el UCAM-, el Sabadell, Uzbekistán, Jordania -en realidad muy poco de Jordania, debió ser más-, Indonesia, el fútbol sala, los juegos -los que han acabado y los que van a empezar-, Mourinhho, Cristiano, Modric…

Dušan Janovský je jeden z nejrespektovanějších českých expertů na vyhledávání a internetové technologie. Na volné noze působí jako spolutvůrce a konzultant vyhledávání Seznamu a je autorem legendární stránky Jak psát web i dalších užitečných webů. V našem rozhovoru jsme s Dušanem probrali zásadní otázku dneška: Končí éra klasického webu? A jak umělá inteligence mění způsob, jakým hledáme informace? Došlo ale i na jeho vášeň pro cestování – a věřte, že i tady má co vyprávět.

La ciudad de Samarkanda ha acogido la cumbre que ha reunido a las dos máximas autoridades de la UE con los cinco jefes de Estado y de Gobierno de las repúblicas de Asia Central: Kazajstán, Kirguistán, Tayiskistán, Uzbekistán y Turkmenistán. El encuentro se produjo en un momento adecuado para las dos partes: la UE busca recomponer su modelo de cooperación económica y energética al mismo tiempo que los países centroasiáticos persiguen una menor dependencia de Rusia y de China. Hablamos con Antonio Alonso, profesor en la Universidad San Pablo CEU y experto en Asia Central.Escuchar audio

Carne Cruda ya ha dedicado programas al fenómeno la gestación subrogada desde el punto de vista ético y de Derechos Humanos, ahora ponemos el foco en el negocio a raíz de una investigación exclusiva de La Marea: “El entramado transnacional de la industria de los vientres de alquiler”. Hablamos con Patricia Simón, que lleva años investigando el negocio de la gestación subrogada en el país símbolo de la industria en Europa: Ucrania. Con Queralt Castillo, que amplía las grietas del modelo altruista en Georgia y Grecia, donde también llegan mujeres de países más pobres como Kazajistán, Tayikistán y Uzbekistán. Y con Magda Bandera y Marco Dalla Stella y su investigación sobre el entramado de GestLife en España. Una investigación que expone prácticas de trata de personas (mujeres y bebés); que se ampara en la gestación altruista como vía de presión para legalizar la gestación subrogada; y sobre el negocio de intermediarios, que ofrecen sus servicios en países donde no es legal, como España. Una madeja empresarial y opaca que subyuga a mujeres pobres en cada vez más países y que analizamos con la ex eurodiputada de La Izquierda en el Europarlamento María Eugenia Rodríguez Palop, una de las impulsoras de la directiva que incluyó la gestación subrogada "forzosa" como una forma de trata. Más información aquí: bit.ly/SubrogadaCC1488 Haz posible Carne Cruda: http://www.carnecruda.es/hazte_productor/

Hoy tenemos con nosotros al gran Luismi Quezada, una de las mejores zurdas que ha pasado por la cantera del Real Madrid, club que le ha visto crecer hasta llegar a debutar en el Santiago Bernabeu. Luismi nos cuenta cómo de caprichoso es este deporte que, en cuestión de dos años, hace que le cambie la vida por completo. Una grave lesión en el Cádiz frena su proyección pero no su ilusión, la cual sigue intacta a día de hoy tras pasar por diferentes experiencias en Uzbekistán, Japón o República Dominicana. Que gran rato hemos pasado contigo, amigo! Te deseamos lo mejor en todo lo que viene, que seguro que es mucho y muy bonito! Gracias por la ropa a nuestros amigos de Dear Heaven, ¡Os dejamos aquí el enlace de su web!: https://dearheaven.es/es Puedes seguirnos y apoyarnos en: - SPOTIFY: https://open.spotify.com/show/446GZV4gX4aXz6pyVprSFB?si=0b519afe75d3498e - YOUTUBE: https://www.youtube.com/@offsiders.project/playlists - Instagram: https://www.instagram.com/offsiders.podcast/ - TIK TOK: https://www.tiktok.com/@offsiders_podcast?_t=8aI0IbPe2Fi&_r=1 - X: https://x.com/Offsiders_PRJ - Contacto: comunicacion@offsiderspodcast.com MARCAS DE TIEMPO: 0:00 Intro 2:35 Crecer en el Real Madrid 15:30 Un año cedido en el Olot, aprendizaje constante 22:25 Vuelta a casa 29:00 Experiencias con el primer equipo 40:10 Debut en el Bernabeu con el Real Madrid 47:20 Córdoba, año de impagos 54:20 Cádiz, ascenso a Primera División 1:03:30 El peor momento de su carrera deportiva 1:13:00 Uzbekistán 1:20:25 Japón 1:28:05 República Dominicana, un proyecto que no fue 1:44:45 Final del episodio: La pregunta del millón Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

En un lujoso hotel de Panamá, cientos de migrantes deportados desde Estados Unidos esperan, bajo durísimas medidas de seguridad, noticias sobre su futuro más inmediato. Trump los ha enviado allí, aunque no son panameños, con el beneplácito de las autoridades del país centroamericano. El Servicio Nacional Aeronaval custodia el edificio fuertemente armado. Les han quitado el pasaporte, los móviles y aseguran que "pronto les enviarán a un campamento improvisado", pero no saben más. Son de China, Uzbekistán, Irán, Vietnam, India, Turquía, Nepal, Pakistán o Afganistán, lugares a los que Washington no puede deportar con facilidad. "Hemos visto gente desesperada pidiendo auxilio, llorando, gente que intenta romper el cristal, gente que con un pintalabios y con pasta de dientes escriben sus números de teléfono en las ventanas", nos cuenta Federico Ríos, fotógrafo del New York Times con el que hemos hablado en '24 horas'.Escuchar audio

Marc Franquesa Pardell, entre mayo de 2023 y octubre de 2024, recorrió 26 países en solitario a bordo de su motocicleta. Partió desde Andorra, atravesando España, Italia y Grecia, para luego adentrarse en Turquía e Irán, donde empezaron los desafíos. Su ruta continuó hacia Pakistán, India y Nepal, alcanzando Sri Lanka antes de emprender el regreso a casa. Volvió a India y desde allí, atravesó Pakistán, siguió por Afganistán, Tayikistán, Kirguistán, Uzbekistán y Kazajistán, cruzando Rusia y llegando a Georgia y Armenia. Finalmente, atravesó los Balcanes, terminando su viaje por Suiza y Francia. Lo que comenzó como un recorrido enfocado en la aventura y el paisaje evolucionó en un viaje de conexión humana y aprendizaje. "⚠️ Más información y fotos en: https://bit.ly/marc-franquesa ❤️ ¿Te gusta este podcast? APOYA ESTE PROGRAMA y conviértete en mecenas en iVoox o Patreon. Más info en: https://www.ungranviaje.org/podcast-de-viajes/apoya-podcast-un-gran-viaje/ Si sueñas con hacer un gran viaje como este te recomendamos NUESTROS LIBROS: ▪︎ 'Cómo preparar un gran viaje' (2ª ed.): https://www.laeditorialviajera.es/tienda/como-preparar-un-gran-viaje-2 ▪︎ 'El libro de los grandes viajes': https://www.laeditorialviajera.es/tienda/el-libro-de-los-grandes-viajes Si quieres conocer historias en primera persona de otros viajeros, NUESTRO EVENTO las 'Jornadas de los grandes viajes' te gustará: https://www.jornadasgrandesviajes.es ️GRABA TU COMENTARIO, pregunta o mensaje en 'Graba aquí tu mensaje de voz' que encontrarás en: https://www.ungranviaje.org/podcast-de-viajes/ Esperamos que te guste ¡Gracias por tu escucha!"

Afundación, la Obra Social de ABANCA, presenta su programa de viajes de ocio y cultura para personas mayores de 55 años para este año 2025. La oferta abarca desde destinos nacionales, como Málaga y Navarra, hasta internacionales entre los que destacan Japón, Islandia, Uzbekistán o Turquía. El plazo de solicitud de inscripciones para los viajes que tendrán lugar antes de agosto se abrirá el próximo lunes 10 de febrero a las 10.00 h. Para aquellos que tendrán lugar después del mes de agosto, el plazo se abrirá el lunes 17 de febrero, también a las 10.00 h.

Si te gusta viajar, con Chus Obón vas a conocer destinos muy diferentes con aire nómada, desde África a Mianmar, pasando por Uzbekistán y otros lugares soñados que apuntar en tu agenda de ruta para el 2025. 

Par jaunu vērtību iekļaušanu UNESCO starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos un nevalstisko organizāciju lomu Kultūras rondo studijā iztaujājam Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperti Gitu Lanceri un Starpnozaru mākslas grupas „SERDE” pārstāvi Signi Pucenu, kuras decembra sākumā piedalījās UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai veltītā sesijā, kura notika Paragvajā. No 2. decembra līdz 7. decembrim Paragvajas galvaspilsētā Asunsjonā 19. reizi notika ikgadējā UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai sesija. Tās laikā norisinājās diskusijas par jaunu vērtību iekļaušanu UNESCO starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos – t. s. labo prakšu reģistrā, neatliekami saglabājamo vērtību sarakstā un reprezentatīvajā sarakstā, kopumā lemjot par 63 nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanu šajos sarakstos. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labo prakšu reģistrā (Register of Good Safeguarding Practices) tika iekļautas trīs iniciatīvas. Par veiksmīgām un tādēļ starptautiskā līmenī izceļamām Komiteja atzina šādas prakses: amata prasmju skola ULUV (Slovākija), Kobzas un rataliras tradīcijas ilgtspējīgas attīstības programma (Ukraina) un Omānas Jauniešu Izglītības kuģis – miera un kultūru dialoga programma (Omāna). Neatliekami saglabājamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (List of Intangible Cultural Heritage in Need of Urgent Safeguarding) šogad tika iekļautas divas vērtības – lietus izsaukšanas un labklājības nodrošināšanas rituāls Vosana un ar to saistītās prakses (Botsvāna) un Reog Ponorogo rituālais priekšnesums (Indonēzija). Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā (Representative List of the Intangible Cultural Heritage of Humanity) šogad tika iekļautas 58 jaunas vērtības. Starp tām ir dažādi festivāli un tradicionāli svētki – piemēram, Jaunā gada svinības Novruz (arī Nauruz, Nevruz, Navrus), ko bija pieteikušas 13 valstis (Afganistāna, Azerbaidžāna, Indija, Irāna, Irāka, Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Pakistāna, Tadžikistāna, Turcija, Turkmenistāna un Mongolija). Un arī Ķīna starptautiskajam sarakstam pieteica Pavasara sagaidīšanas svinības, kas vienlaikus ir Ķīnas Jaunais gads. Reprezentatīvajā sarakstā tika iekļautas arī dažādas amata prasmes, piemēram, Parīzes cinka jumtu meistaru amata prasme (Francija), norvēģu tautastērpu darināšana un valkāšana (Norvēģija), Alepo ziepju izgatavošana (Sīrija) u. c. Uzmanību un atzinību izpelnījās arī vairākas gastronomiskās tradīcijas, piemēram, Astūrijas sidra kultūra (Spānija), Tomjum Kung zupas gatavošana (Taizeme), Malaizijas  brokastu kultūra (Malaizija), arābu kafija (Apvienotie Arābu Emirāti, Omāna, Katara, Saudi Arābija un Jordānija) un sakē gatavošanas tradīcijas (Japāna). Igaunija šim sarakstam iesniedza divus pieteikumus – mulgi putras gatavošanu un ēšanu Mulgimā novadā un kopīgi ar Ukrainu gatavoto pieteikumu – Pisanka, kas ir ukraiņu olu krāsošanas tradīcija. Lielu starptautisku vērību guva arī 16 arābu valstu kopīgi sagatavotais pieteikums par hennas rituāliem, estētiku un pielietojumu sabiedrībā.

Minulý víkend svět upřel zraky na bojovou scénu. Nejdříve se před kamerami Netflixu pobil youtuber Jake Paul s legendárním matadorem Mikem Tysonem, načež Jon Jones obhájil titul UFC a získal skalp už devátého šampiona. Experti Dan Škvor, André Reinders a moderátor Marián Šustr rozebrali proběhnuvší mega akce, zhodnotili českou účast na Mistrovství světa MMA v Uzbekistánu. Řeč přišla také na platy v Gamechangeru, možné soupeře Davida Kozmy a rozhodování Patrika Kincla mezi ligou mistrů a titulovými boji.

Lietuvā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Ķīnas un Eiropas Savienības attiecības turpina saasināties, it sevišķi tirdzniecības jomā. Reģiona līderu tikšanās Turkmenistānā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" ārpolitikas komentētājs Andis Sedlenieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Sazināmies ar Latvijas TV žurnālisti Paulu Koškinu un RSU Politikas zinātnes doktorantūras vadītāju, Ķīnas Studiju centra direktori, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktori Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu. Lietuva griež pa kreisi Pēc 13. oktobrī notikušās Lietuvas Seima vēlēšanu pirmās kārtas ir skaidrs, ka aptauju rādītāji nav melojuši un mūsu kaimiņvalsti gaida valdošo spēku nomaiņa un politikas pagrieziens vairāk vai mazāk pa kreisi. Pārliecinošās līderpozīcijas, kuras 2020. gada vēlēšanās ieguva konservatīvā partija Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti, sāka šķobīties jau drīz pēc vēlēšanām, un ap 2021. gada vidu valdošos konservatorus popularitātē apsteidza Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija. Daudz labāk neklājās arī premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītās koalīcijas mazākajiem partneriem – Liberālajai kustībai un Brīvības partijai. Tajā pašā laikā turpināja kristies arī līdz 2020. gadam valdošās Zemnieku un zaļo savienības reitingi, un ja vēlēšanu laikā šī partija vēl bija otrā, tad 2022. gada vidū – tikai ceturtā. Šīm partijām zudušais politiskais kapitāls tika ne vien sociāldemokrātiem, bet arī 2022. gada sākumā kādreizējā premjerministra Sauļus Skverneļa dibinātajai kreisi centriskajai partijai Demokrātu savienība „Par Lietuvu!”. Visbeidzot šī gada sākumā Lietuvas politiskajā skatuvē uznāca vēl viens spēks – partija „Nemunas rītausma”, kura pati sevi raksturo kā kreisi centrisku, liberālu un kristīgu, taču politikas novērotāju apzīmēta visbiežāk kā nacionālistiski populistiska. Pavasarī piedzīvojusi strauju popularitātes kāpumu, kas, visticamāk, panākts, piesaistot līdz šim politiski inerto elektorāta daļu, vēlēšanu priekšvakarā „Nemunas rītausma” jau nepatīkami cepināja valdošo konservatīvo pakausi. Lietuvas vēlēšanu sistēma ir jaukta. 70 no 141 Seima deputāta ievēl proporcionālā balsojumā, savukārt atlikušo septiņdesmit vienu – vienmandāta apgabalos. Pirmajā kārtā šais apgabalos mandātu iegūst kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse no balsojušajiem, kas pie tam ir ne mazāk kā piektdaļa no reģistrētajiem vēlētājiem. Šādi apgabali šoreiz ir astoņi, tādējādi pēc pirmās kārtas ir ievēlēti 78 tautas priekšstāvji – 20 sociāldemokrāti, 18 no „Tēvzemes savienības”, 15 no „Nemunas rītausmas”, astoņi no „Par Lietuvu!”, astoņi no Liberāļu kustības, divi no partijas „Lietuvas poļu vēlēšanu akcija” un viens neatkarīgais deputāts. Pārējo 63 mandātu liktenis izšķirsies otrajā kārtā 27. oktobrī. Tiek lēsts, ka šī kārta diezin vai glābs valdošos konservatīvos no zaudējuma, ciktāl pēc pirmās kārtas viņi teju par divām trešdaļām atpaliek no sava snieguma iepriekšējās vēlēšanās. Tas pats sakāms par „zemniekiem un zaļajiem”, kuru rezultāts šobrīd šķiet katastrofāls – iegūti vien seši mandāti, respektīvi, apmēram piektā daļa no iepriekšējās vēlēšanās savāktajiem. Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte jau paziņojusi, ka konservatīvo līdera Gabrieļus Landsberģa aicinājumi veidot plašu varavīksnes koalīciju, nelaižot pie varas „Nemunas rītausmu”, viņu jau nogurdinājuši – koalīcija ar konservatīvajiem sociāldemokrātiem nav domājama. Toties kā nākamās iespējamās koalīcijas kodols iezīmējas sociāldemokrātu un „Par Lietuvu” centristu kombinācija. „Literatūras mīļotāju” tikšanās Šogad Turkmenistāna atzīmē trīssimto gadadienu kopš sava izcilā literāta, dzejnieka Mahtimguli dzimšanas. Šai literatūrvēsturiskajā sakarā pagājušās nedēļas nogalē Ašgabatā uz saietu pulcējās visai reprezentatīva reģiona līderu kompānija. Turkmenistānas līderi Serdaru Berdimuhamedovu bija pagodinājuši nesen ievēlētais Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns, Kazahstānas prezidents Kasimžomarts Tokajevs, Kirgizstānas prezidents Sadīrs Džparovs, Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons, Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs un Armēnijas prezidents Vahagns Hačaturjans. Un, kur gadījies, kur ne – respektīvi, iepriekš nepieteikts – Ašgabadā piezemējās arī Krievijas režīma vadonis Vladimirs Putins. Uzstājoties foruma atklāšanā, viņš paziņoja, ka Krievija tagad būvējot „jaunu pasaules kārtību” un pulcēšot ap sevi antirietumniecisku valstu sadraudzību. Par nozīmīgāko saieta notikumu, attiecīgi, kļuva tā pamatprogrammā neietilpstošā Kremļa saimnieka tikšanās ar savu Irānas kolēģi Pezeškiānu, kas iezīmēja tālāku tuvināšanos starp šiem diviem mūsdienu pasaules izraidītajiem. Abi vadoņi slavēja savstarpējo sadarbību, kas, Irānas līdera vārdiem runājot, ik dienu nostiprinās kā ekonomiski, tā kulturāli. Kā zināms, viena no spilgtākām šo „ekonomiski kulturālo” saišu izpausmēm ir Irānas Krievijai piegādātās tuvā rādiusa ballistiskās raķetes „Fath 360”. Domājams, ka Ašgabadas tikšanās ir prelūdija nolīgumiem, kas varētu tikt slēgti „BRICS” samitā, kuru nākamnedēļ prezidējošā valsts Krievija uzņem Kazaņā. Atšķirībā no šī „literatūras cienītāju” salidojuma, kur Putins varēja justies kā centrālā figūra, Tatarstānas galvaspilsētā klātesoši būs tādi globālie smagsvari kā Ķīnas līderis Sjī un Indijas premjers Narendra Modi. Elektroauto un konjaks uz grauda tirdzniecības karā Kopš pagājušās nedēļas pasaules preses virsrakstos piesauc teju neizbēgamu tirdzniecības karu starp Eiropas Savienību un Ķīnu. Viss sākās ar to, ka aizpagājušajā piektdienā Eiropadome ar balsu vairākumu apstiprināja papildu muitas nodevu noteikšanu no Ķīnas importētajiem elektroauto. Savienība uzlūko kā negodīgu konkurenci Ķīnas subsīdijas šai ražošanas nozarei, kas aktīvi iespiežas ar savu produkciju salīdzinoši nepiesātinātajā Eiropas tirgū. Kopš 2020. gada Eiropas Savienībā pārdoto ķīniešu elektromobiļu tirgus daļa pieaugusi no nepilniem 4% līdz 25%. Pret savienības sankcijām balsoja Vācija, kuras autoindustrijas kompānijas daļu produkcijas ražo Ķīnā, kā arī Ungārija, tradicionāli darbojoties kā Pekinas interešu aģents Eiropā. Ķīna, protams, nodēvēja savienības rīcību par nepieņemamu protekcionismu un dažas dienas vēlāk nāca klajā ar pretpasākumu – ievedmuitas noteikšanu Eiropā ražotajam konjakam un brendijam, kas pakļaujot dempingam Ķīnas tirgu. Šo Ķīnas lēmumu Eiropas Savienība savukārt grasās apstrīdēt Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Ķīnas pārstāvji jau izteikušies, ka viņu pretenzijas varētu izpelnīties arī Eiropas gaļas produkcija un auto ar lieljaudas benzīna dzinējiem. Kā norāda eksperti, elektromobiļi un konjaks ir īlens, kas izlīdis no apvienotās Eiropas un Ķīnas ekonomisko sakaru maisa. Ķīna pēdējos gados piedzīvojusi iekšējā tirgus pieprasījuma kritumu un, attiecīgi, pārvirza nepieprasīto produkciju ārējā tirgū. Tās eksports uz Eiropas Savienību sasniedzis rekordaugstu līmeni, tāpat kā savienības negatīvā bilance tirdzniecībā ar Āzijas superlielvalsti. Eiropu pārpludina ne vien ķīniešu elektromobiļi, bet arī akumulatori un saules paneļi, vēja turbīnas, tērauds, vecāko modifikāciju mikroshēmas un citi izstrādājumi. Ķīnas valdības mēģinājumi aktivizēt iekšējo patēriņu līdz šim nav devuši rezultātus. Šobrīd starp Briseles un Pekinas pārstāvjiem rit sarunu process ar mērķi vienoties par minimālās cenas slieksni Ķīnas izstrādājumiem un tā izvairīties no pārāk agresīvas konkurences, kas draud ar tirdzniecības karu. Notikušas gan tehnisko ekspertu konsultācijas, gan tikšanās starp komisāru ekonomikas jautājumos Valdi Dombrovski un Ķīnas tirdzniecības ministru Vanu Ventjao. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Primer podcast después de la gala y hay que comentar muchas cosas: los asistentes, los regalos, el bar Jamari, la comida en Tarazona... Rulo fue al cine y esto es noticia. Ha habido actividad con las selecciones y llamaron la atención Bolivia y Uzbekistán. Ilir Daja se estrenó como entrenador del Dinamo City y Axel descubrió que la liga albanesa se ve por Youtube.

Cestovatel Petr Vlček projel už takřka celý svět a to včetně zemí, které nebývají zrovna turisticky vyhledávané. Tentokrát uskutečnil cestu po střední Asii – konkrétně procestoval Tádžikistán, Turkmenistán, Uzbekistán a Kazachstán.

Quedan apenas dos días para que los abanderados españoles dirijan a los 382 deportistas de nuestro país en la inauguración de los JJOO de París 2024. Aunque la competición ya ha arrancado, con la victoria de fútbol masculino este mismo miércoles ante Uzbekistán, será el viernes cuando se produzca ese momento mágico en el que todas las delegaciones tenga la oportunidad de presentar sus representantes al mundo del deporte. Para hablarnos del ambiente dentro de la villa olímpica, de la ilusión de nuestra delegación y de los resultados que podemos esperar de esta cita, en 'El Larguero' hemos hablado con Alejandro Blanco, presidente del Comité Olímpico Español.

La selección española de fútbol gana a Uzbekistán, analizamos el escándalo vivido en el Argentina-Marruecos y entrevista al presidente del COE, Alejandro Blanco. Además, repasamos la agenda de cara a la jornada de mañana.

Analizamos el triunfo de los de Santi Denia en París 2024, en lo que era su debut frente a Uzbekistán. Además, hablamos con un periodista argentino testigo de la invasión de campo ocurrida en el partido entre Argentina y Marruecos.

Así te hemos contado la primera parte del debut de la selección olímpica ante Uzbekistán.

Así te hemos contado la segunda parte del debut de la selección olímpica en los Juegos Olímpicos de 2024. 

El programa del miércoles con Toni López y el deporte del día: lamentable imagen en el Argentina-Marruecos de fútbol en los Juegos Olímpicos, hablamos con Abel Ruiz tras el España 2-1 Uzbekistán, Nadal y Alcaraz entrenan juntos en dobles y más noticias desde parís, amistosos de pretemporada, mercado y más fútbol.

El programa del miércoles con Toni López y el deporte del día: lamentable imagen en el Argentina-Marruecos de fútbol en los Juegos Olímpicos, hablamos con Abel Ruiz tras el España 2-1 Uzbekistán, Nadal y Alcaraz entrenan juntos en dobles y más noticias desde parís, amistosos de pretemporada, mercado y más fútbol.

La Selección olímpica española ya está preparada en París para su inicio adelantado de los JJOO. Este miércoles, desde las 15:00h, los de Santi Denia se miden a Uzbekistán en su primer obstáculo en el camino hacia el oro. La inauguración oficial no será hasta el viernes 26, pero el calendario del fútbol obliga a que los encuentros empiecen antes del espectáculo planeado por las aguas del Sena. En la previa de este primer encuentro y con la espina de ganar la plata en Tokio 2020, charlamos con Santi Denia, el seleccionador sub-21 que toma las riendas de este equipo durante el periodo olímpico. 

Rozhovor s Radkem a Honzou, autory podcastu a YouTube kanálu Světoví a hlavně dvěma kamarády, kteří se rozhodli točit na cestách poctivé cestopisné dokumenty. Dost je to táhne hlavně na východ a jako zatím poslední dokončili moc hezký hodinový snímek z Iráckého Kurdistánu. V rozhovoru se tak bavíme nejen o jejich cestách a dobrodružstvích v zemích jako právě Irák, Uzbekistán nebo Moldavsko, ale i o jejich dokumentaristické práci a o tom, co všechno stojí za tvorbou úspěšného cestovatelského podcastu. Odkazy k epizodě: YouTube Světoví Instagram @svetovi.cz Dokument Irácký Kurdistán - válečné peklo, nebo bezpečný ráj? Rozhovor Matouš Vinš: V Thajsku je snažší mluvit o sexu než o politice. Pattaya je děsivé místo Kniha Dobrovolníkem na cestách

Agradece a este podcast tantas horas de entretenimiento y disfruta de episodios exclusivos como éste. ¡Apóyale en iVoox! Apodado el "Carnicero de Rostov", "El Destripador de Rostov" o "El Destripador Rojo", fue un asesino en serie y caníbal soviético que asaltó sexualmente, asesinó y mutiló al menos a 52 mujeres y niños entre 1978 y 1990 en la SFSR de Rusia, la RSS de Ucrania y la RSS de Uzbekistán. Nacido en Ucrania en 1936, Chikatilo tuvo una infancia difícil marcada por la pobreza y la hambruna. Tras un breve período en el ejército y varios trabajos, se convirtió en maestro. Sin embargo, ocultaba una oscura faceta: una sed de sangre y violencia que lo llevó a cometer terribles crímenes. Durante más de una década, Chikatilo actuó con impunidad, seleccionando a sus víctimas en estaciones de tren y autobuses. Las atraía con engaños a bosques o lugares apartados, donde las violaba, mutilaba y asesinaba. En algunos casos, incluso practicaba canibalismo. A pesar de la ola de crímenes, las autoridades soviéticas tardaron en reconocer la existencia de un asesino en serie. La incompetencia y la corrupción policial, junto a la vastas dimensiones de la Unión Soviética, permitieron a Chikatilo seguir sembrando el terror. Finalmente, en 1990, Chikatilo fue detenido y, tras un largo juicio, condenado a muerte. Fue ejecutado en 1994, convirtiéndose en uno de los asesinos en serie más infames de la historia. ------------------------------------------------------------------------------------------------------------ Antena Historia te regala 30 días PREMIUM, para que lo disfrutes https://www.ivoox.com/premium?affiliate-code=b4688a50868967db9ca413741a54cea5 ---------------------------------------------------------------------------------------- Produce Antonio Cruz Edita ANTENA HISTORIA Antena Historia (podcast) forma parte del sello iVoox Originals ---------------------------------------------------------------------------------------- web……….https://antenahistoria.com/ correo..... mailto:info@antenahistoria.com Facebook…..Antena Historia Podcast | Facebook Twitter…...https://twitter.com/AntenaHistoria Telegram…...https://t.me/foroantenahistoria DONACIONES PAYPAL...... https://paypal.me/ancrume ---------------------------------------------------------------------------------------- ¿QUIERES ANUNCIARTE en ANTENA HISTORIA?, menciones, cuñas publicitarias, programas personalizados, etc. Dirígete a Antena Historia - AdVoices https://advoices.com/antena-historia Escucha el episodio completo en la app de iVoox, o descubre todo el catálogo de iVoox Originals

Latviešu sociālantropoloģe ilgstoši pētījusi pierobežas iedzīvotāju dzīvi uz Kirgizstānas un Uzbekistānas militarizētās robežas. Šis reģions daļai Latvijas iedzīvotāju ir labi zināms kopīgās Padomju Savienības pagātnes dēļ un tomēr tā ir krietni atšķirīga pasaules no tās, ko pazīstam Eiropā. Kādu ceļu šīs abas valstis gājušas pēdējas desmitgadēs? Kāda loma cilvēku dzīvēs ir robežai un dokumentiem, valsts kontrolei un ierobežotai migrācijai? Kādi sociālie kontakti veidojas starp divām valstīm ar šādu robežu? Un, kā notiek antropoloģiski pētījumi NVS valstīs? Stāsta pētījuma autore sociālantropoloģijas doktore, Bergenas universitātes pētniece Elīna Troščenko. Atšķirīga politiskā un ekonomiskā attīstība pēc Padomju Savienības un etniskie konflikti šajā reģionā ir likuši ieviest pastiprinātu robežu kontroli un kardināli izmainījuši ielas kopienas ikdienu un saskarsmi. Kāda ir dzīve Kirgizstānas rietumu ciemos un ko šis pētījums stāsta par cilvēka un valsts attiecībām? "Vidusāzija vai Centrālāzija ir visnotaļ liela nejaušība man," stāstu par pētījumu aizsāk Elīna Troščenko. "Turpinot antropoloģijas studijas, man bija iespēja doties lauka pētījumā maģistrantūras ietvaros, un es devos uz Gruziju, kur arī šobrīd strādāju vairāk nekā Vidusāzijā. Bet pēc maģistratūras beigām es tiku uzaicināta piedalīties lielākā pētnieciskā projektā, kas tieši pētīja robežas Eirāzijā un tieši bijušās Padomju Savienības kontekstā. Kā robežas ir mainījušās un kā tas ietekmējis cilvēku dzīvi pierobežā? Es nejauši uzdūros vienam rakstam par robežlīgavām uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas. Tās bija sievietes, kas ir apprecējušās no Uzbekistānas pāri robežai uz Kirgizstānu, šīs sievietes bija arī Kirgizstānas lielākā bezvalstnieku grupa, ko varbūt mēs latviski vairāk izprotam  ar nepilsoņiem, bet nepilsoņi un bezvalstnieki - tie ir juridiski divi dažādi termini. Un man likās interesanti pētīt un labāk varbūt arī izprast šo bezpilsonības jautājumu, kas Latvijā bija aktuāls. Tā nu izveidojās pētījums par bezvalstniekiem uz Kirgizstānas - Uzbekistānas robežas. Mērķis šim pētījumam bija izpētīt, kā izmaiņas robežas un pilsonības likumos un praksē kopš Padomju Savienības sabrukuma ir ietekmējušas šo cilvēku grupu, kas dzīvos Kirgizstānas - Uzbekistānas robežas. Un tā nu es nokļuvu Vidusāzijā." Iepazīstam personu apliecinošu dokumentu vēsturi Latvijas teritorijā Izdreijātiem burtiem un daudzos vārdos aprakstošs dokuments par konkrēta cilvēka piedzimšanu, bet bez dzimšanas datuma. Tādas bija dzimšanas apliecības 18. gadsimtā Latvijas teritorijā. Vēsturniece Anita Čerpinska iepazīstina ar personu apliecinošiem dokumentiem no hercoga Jēkaba laika līdz pat pagasta pasu grāmatām pagājušā gadsimta 30. gados. Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikācijuun popularizēšanas nodaļas vadītāja, vēstures zinātņu doktore Anita Čerpinska ir sagatavojusi personu apliecinošu dokumentu paraugus sākot no 17. gadsimta, kad paliela sīki aprakstīta lapa ar Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkaba parakstu kalpoja kā ceļošanas atļauja. Uzlūkojot 17. un 18. gadsimta dokumentus ar mūsdienu skatu, varam brīnīties, cik daudz laika rakstvežiem ir aizgājis teju kaligrāfiskā rokrakstā smalki izzīmējot burtus vācu valodā. Bet dokumentos neatrodam norādes par konkrētās personas dzimšanas datiem. Anita Čerpinska skaidro, kas tolaik bija būtisks šajos dokumentos, kurus izdeva tad, ka cilvēks devās strādāt algotu darbu. Agrāk  tās bija vai nu darba atļaujas vai ceļošanai derīgas apliecības, kuras izsniedza tikai augstas kārtas un brīvajiem cilvēkiem. Kaut kas līdzīgs šodienas pasei sāk parādītes tikai 19. gadsimta sākumā, kad jau uz drukātas veidlapas ieraksta cilvēka vārdu un viņa pazīmes, bet to, kas rakstīts par konkrēto cilvēku var izlasīt atkarībā no ierēdņa rokraksta. Pirmās Latvijas  pases tiek izdotas līdz ar Latvijas brīvvalsts izveidošanos, sākotnēji tās vēl ir A4 formāta lapas, bet jau ar fotogrāfiju. Laika gaitā – pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā – ērtības labad personu apliecinošs dokuments tiek iesiets vākos un izdots aptuveni tādā pašā formātā, kādas ir mūsdienu pases. Bet vēsturniece Anita Čerpinska vēl parāda interesantu  dokumentu – pagastu pasu grāmatas un kopējās ārzemju pases tūristu grupām starpkaru Latvijas laikā.  

La ciudad de Samarcanda, que es una de las ciudades más importantes, más bellas y más espectaculares de la Ruta de la Seda que unía a China con los puertos del este del Mediterráneo. 

Uzbekistán, Kazachstán, Tádžikistán, Kyrgyzstán a Turkmenistán. Pět středoasijských republik hází laický pozorovatel z Evropy často do jednoho pytle. Ano, pojí je sovětská historie a dnes leží mezi geopoliticky silnými hráči Ruskem, Čínou a Íránem. Dohromady ale mají pořád přes 76 milionů obyvatel a rozlohu skoro jako celá Evropská unie. Každá z těchto zemí má také jinou krajinu a politickou kulturu. Jak se lépe v tomto regionu zorientovat, poradí podcast Na Východ!

Pēc Piemaskavā notikušā terorakta, kurā bojā gāja ap pusotrs simts cilvēku un par kuru atbildību uzņēmies Islāma valsts atzars, kā galvenie izpildītāji aizturēti četri tadžiki. Sociālajos tīklos tas radījis spekulācijas, vai tiešām notverti galvenie vaininieki. Kāpēc tieši tadžiki? Tomēr šīs tautības pārstāvji tiek vainoti ne tikai šajā noziegumā. Tas arī ir pamudinājis mūs jautāt, ko mēs zinām par tadžikiem un Tadžikistānu? Interesanti  arī palūkoties, kas notiek apkārt esošajās valstīs. Latvijā šo reģionu daudzi pazīst kā Vidusāziju. Priekšstats par katru no valstīm gan mums ir salīdzinoši mazs. Komentē Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Leons Taivāns. Tadžikistāna Tadžikistānas liktenis pēc neatkarības iegūšanas 1991. gadā ir bijis, domājams, smagākais starp visām Centrālāzijas postpadomju republikām. Padomju laikā toreizējās Tadžikijas PSR varas virsotnē nostiprinājās dažu republikas reģionu pārstāvji, un viņu apdalīto līdzpilsoņu mēģinājumi mainīt šo kārtību izvētās par pilsoņu karu, kas plosīja valsti no 1992. līdz 1997. gadam. Upuru skaita aplēses svārstās plašā amplitūdā no 20 000 līdz pat 150 000 cilvēku. Kara laikā pie varas nāca agrākais sovhoza direktors Emomali Rahmonovs, kurš vēlāk sāka dēvēties atbilstošāk tadžiku valodas tradīcijai, proti – Rahmons. Pagājušajās desmitgadēs viņš piecas reizes pārvēlēts Tadžikistānas prezidenta amatā un divreiz ar referendumu paplašinājis savas pilnvaras; neviens no šiem balsojumiem nav starptautisko tiesību ekspertu atzīts par brīvu vai godīgu. Kopš 2015. gada Rahmona oficiālais tituls ir „Miera un nacionālās vienotības pamatlicējs – Nācijas līderis”. Viņa vecākais dēls Rustams Emomali kopš 2020. gada ieņem parlamenta priekšsēdētāja amatu. Tā nu nomināli Tadžikistāna ir prezidentāla republika, bet faktiski – autoritāra diktatūra ar dinastiskas varas pazīmēm. Tadžikistānai ir zemākais iekšzemes kopprodukts Centrālāzijā, un apmēram trešdaļu valsts ekonomikas veido līdzekļi, kurus mājup sūta lielākoties Krievijā strādājošie tadžiku viesstrādnieki. Tadžikistānas drošības galvenā problēma ir kaimiņvalsts Afganistāna, kur tadžiki ir otra liekākā etniskā grupa un skaitliski pārsniedz tadžiku skaitu pašā Tadžikistānā. Robežu šķērso narkotiku kontrabandas maršruti, radikālā islāma idejas un klanu saiknes, kas draud ar ievilkšanu desmitgades ilgstošajos Afganistānas iekšējos konfliktos. Līdz šim kā pretsvars šiem riskiem kalpojusi primāri Krievijas militārā klātbūtne, un militārā bāze Tadžikistānā ir lielākais ārpus valsts pamatteritorijas dislocētais Krievijas kontingents, neskaitot, protams, tās okupācijas spēkus Ukrainā. Kopš 2021. gada pieaugusi spriedze uz Tadžikistānas un tās kaimiņvalsts Kirgizstānas robežas, kas 2021. gada aprīlī un 2022. gada septembrī saasinājās līdz militārām sadursmēm. Kirgizstāna Kirgizstāna vienīgā no agrākajām padomju Vidusāzijas republikām uzskatāma par demokrātisku valsti, lai gan ar visai trauslu un riskiem pakļautu demokrātiju. Padomju Savienībā Kirgīzijas PSR, līdz ar tās kaimiņieni Tadžikijas PSR, bija divas trūcīgākās un mazattīstītākās republikas, un arī šobrīd Kirgizstāna tikai nedaudz apsteidz Tadžikistānu iekšzemes kopprodukta apjomā uz vienu iedzīvotāju. Arī kirgīzi ir lielā skaitā sastopami kā viesstrādnieki Krievijā, pēdējos gados arī Kazahstānā, un tiek lēsts, ka apmēram trešdaļa valsts darbaspējīgo iedzīvotāju ir devušies peļņā uz ārzemēm. Zemais dzīves līmenis, plaši izplatītā korupcija un citas pārvaldes nebūšanas pagājušajās neatkarības desmitgadēs bijušas iemesls vairākkārtējiem nemieriem ar varas maiņu to rezultātā. Šādā ceļā amatu bija spiesti pamest pirmie divi Kirgizstānas prezidenti – Askars Akajevs un Kurmanbeks Bakijevs, attiecīgi, 2005. un 2010. gadā; tāpat Sōronbajs Žeenbekovs 2020. gada oktobrī. Tomēr šīm valsts vadītāju gāšanām allaž sekojušas vēlēšanas, kurās novērotāji gan fiksējuši ne mazums pārkāpumu, taču to kopējie rezultāti atzīti par leģitīmiem. 2021. gada janvārī par valsts galvu tika ievēlēts agrākais opozicionārs un politieslodzītais Sadirs Džaparovs. Ar to pašu balsojumu Kirgizstāna no parlamentāras kļuva par prezidentālu republiku, nozīmīgi palielinot prezidenta varas apjomu. Diemžēl ar pašreizējā prezidenta vārdu saistītas aizdomas par korupciju, naudas atmazgāšanu, reiderismu un politiskās ietekmes izmantošanu biznesa interesēs. Tagad tiek paustas arī bažas par autoritārisma tendencēm. Tāpat Kirgizstānas drošības riski saistīti ar 2021. gadā saasinājušos robežkonfliktu ar Tadžikistānu, spriedze starp kirgīziem un valsts lielāko minoritāti uzbekiem, radikālā islāma terorisma draudi. Uzbekistāna Uzbekistāna ar tās vairāk nekā 36 miljoniem iedzīvotāju ir šai ziņā lielākā valsts Centrālāzijā. Iedzīvotāji koncentrēti lielākoties valsts dienvidu un austrumu daļā, kamēr plašas teritorijas ziemeļos un rietumos ir mazapdzīvotas. Sevišķi blīvi apdzīvota ir Fergānas ieleja pašos valsts austrumos – tradicionālais kokvilnas audzēšanas reģions. Padomju periodā ekstensīvā lauksaimniecība atstājusi mantojumā smagu ekoloģisku katastrofu – izsīkušo Arāla jūru Uzbekistānas ziemeļdaļā. Sevišķi smagi tas skāris apmēram divus miljonus lielās karakalpaku nācijas dzimteni – autonomo Karakalpakijas republiku, kam saskaņā ar Uzbekistānas konstitūciju ir plaša autonomija, tai skaitā secesijas tiesības. 2022. gada jūlijā centrālā vara mēģināja šo statusu mainīt, taču plaši protesti lika no šiem plāniem atteikties. Padomju Savienībai sabrūkot, par Uzbekistānas prezidentu kļuva agrākais republikas kompartijas pirmais sekretārs Isloms Karimovs. Turpmākajā ceturtdaļgadsimtā, pēc vajadzības pielāgojot likumdošanu un darbinot administratīvos mehānismus, Karimovs trīs reizes tika pārvēlēts amatā, oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem nekad nenoslīdot zem 90%. Visnopietnākā krīze viņa varas periodā bija nemieri Andidžonas pilsētā, kas tika asiņaini apspiesti. Oficiāli tiek atzīts, ka no drošības spēku lodēm miruši 187, taču ir avoti, kas apgalvo, ka upuru bija apmēram pusotrs tūkstotis. 2016. gadā Isloms Karimovs savas šīs zemes gaitas beidza, neatstādams vīriešu kārtas mantinieku. Vara nonāca viņa uzticamā līdzgaitnieka, premjerministra kopš 2003. gada Šavkata Mirzijojeva rokās. Pāris gadu laikā viņš sekmīgi iztīrīja varas virsotni no sava priekšgājēja piekritējiem, tai skaitā tika tiesāta un cietumā nonāca nelaiķa prezidenta vecākā meita Guļnara Karimova. Uzbekistānas varas kontrolētā prese tēlo valsti kā izcilu piemēru pakāpeniskai un līdzsvarotai pārejai no padomju plānveida uz tirgus ekonomiku. Faktiski Uzbekistānas ekonomika joprojām pamatā ir valsts kontrolēta. Peļņa no apjomīgā eksporta – kokvilnas, dabasgāzes, zelta, elektroenerģijas – pamatā nonāk šauras varai pietuvināto grupas kabatās, līdz iedzīvotāju miljoniem lāgā netiekot. Turkmenistāna Ja pārējās Centrālāzijas valstīs to galvas centušies ievērot vismaz formālus vēlēšanu rituālus, tad bijušais Turkmēnijas PSR kompartijas pirmais sekretārs Saparmurats Nijazovs, kļuvis par suverēnas valsts vadītāju un pāris reizes paspēlējis vēlēšanu spēlīti, 1999. gadā noorganizēja sev mūža prezidenta pilnvaras ar visiem šādiem varas modeļiem raksturīgiem „jaukumiem”: balsošanas automātā pārvērstu parlamentu, valsts mediju monopolu un teju pilnīgu informatīvu izolāciju no ārpasaules. Nijazova krāšņā personības kulta komplektā ietilpa ne vien tituls Turkmenbaši – „Turkmēņu galva”, bet arī mēnešu un nedēļas dienu pārdēvēšana vadoņa, viņa radinieku un citu viņa autobiogrāfijā piesauktu fenomenu vārdos. Šī autobiogrāfija, saukta „Dvēseles grāmata”, bija ne vien obligāti apgūstama skolās un augstskolās – tās zināšana bija arī valsts ierēdņu un auto vadīšanas eksāmenu sastāvdaļa. Pirms 2006. gadā beigt savas šīs zemes gaitas, Turkmanbaši paguva aizklapēt visas slimnīcas un bibliotēkas ārpus galvaspilsētas Ašgabatas, paziņojot, ka ja ļaudis grib lasīt vai slimot, lai brauc uz viņa varas sēdekli. Ekstravagantā diktatora vietā stājās viņa uzticams līdzgaitnieks Gurbanguli Berdimuhamedovs, kurš 2022. gadā galvenās varas funkcijas nodeva tālāk savam dēlam Serdaram, pats gan palikdams ietekmīgajā Tautas Padomes priekšsēdētāja amatā ar titulu „Turkmēņu tautas nacionālais līderis”. Tādējādi Turkmenistāna ir pirmā no Centrālāzijas valstīm, kurā varai ir nepārprotami dinastisks raksturs. Uzlūkojot Turkmenistānas iekšzemes kopprodukta rādītājus, tas uz vienu iedzīvotāju ir teju divreiz lielāks nekā Uzbekistānai un vismaz trīsreiz lielāks nekā Tadžikistānai. Bet šīs ārējās labklājības pamatā ir praktiski viena vienīgā produkta – dabasgāzes – eksports, visvairāk uz Ķīnu. Cik no attiecīgās naudas plūsmas tiek līdz parastajiem turkmēņiem, var spriest no tā, ka kopš pagājušās desmitgades vidus kādi pāris miljoni devušies labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Tiek lēsts, ka patiesais iedzīvotāju skaits valstī ir krietni mazāks par oficiālajiem pieciem ar pusi miljoniem. Katrā ziņā pēdējos gados regulāri notiekošo tautas skaitīšanu dati ir slepeni, savukārt valdība sākusi ar administratīviem līdzekļiem ierobežot izceļošanu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Pasen, pasen a este cabaret global en el que podrían disfrutar de las más maravillosas atracciones musicales en las que todas las combinaciones son posibles: desde Andalucía a Uzbekistán, pasando por la Barcelona guineana, la Valencia griega, la Dinamarca brasileña, el Canadá indio, la Hungría balcánica o los Balcanes persas. No faltará el repaso a la primera Balkan World Music Chart del año o nuestras #Mundofonews, con el anuncio del próximo Xàbia Folk. Ah, y pedimos un gran aplauso por su aniversario para el sello Kasba Music, que cumple 20 años, y el grupo Besh o droM, que llegan al cuarto de siglo. Come in, come in to this global cabaret where you will enjoy the most wonderful musical attractions in which all combinations are possible: from Andalusia to Uzbekistan, passing through a Guinean Barcelona, a Greek València, a Brazilian Denmark, a Indian Canada, a Balkan Hungary or a Persian Balkans. We will not miss the review of the first Balkan World Music Chart of the year or our #Mundofonews, with the announcement of the next Xàbia Folk. Oh, and we ask for a big round of applause for their anniversary for the label Kasba Music, which turns 20 years old, and the group Besh o droM, that reach a quarter of a century. Javier Ruibal - Mundo obrero - Saturno Cabaret Raphael Gimenes - O fim - Dinamarca Nakany Kante - Papada - Dones / Mujeres en la Kasba [V.A.] Krama - El ressò - [avance del próximo disco / next album's preview] Tales from the Box: Thanos Stavridis & Stella Tempreli - Rain waltz - Ciel Katerina Papadopoulou & Aegean Arc - Kaouras / Kostantis and the crab - Aura Almir Mešković & Daniel Lazar - Jore yar [+ Vahid Taj] - Family beyond blood Besh o droM - Afrika - Hova lesz a séta Kiran Ahluwalia - Zameen par - Comfort food Munojat Yulchieva - G'uncha yanglig - Selected pieces #Mundofonews Balkan World Music Chart Xàbia Folk 📸 Krama

Kaspars Misiņš gadiem ilgi aktīvi ceļo pa pasauli, vienlaicīgi pelnot naudu. Viņam patīk izbraukāt visas malas, nogaršot velnsviņzin ko, apskatīt visu, ko var apskatīt. Vēlams - siltumā. Var diezgan ekstrēmi.Aicināju viņu uz sarunu, lai pastāsta, kā viņš un partnere Una abi ir uzdizainējuši savu neatkarīgo dzīvesstilu, kur galvenās sastāvdaļas ir dators, interneta pieslēgums, pase un maksājumu karte.Prasīju arī, lai pastāsta, kā var ceļot izdevīgāk. Un kā atrast darbu ceļojumos tiem, kuriem tas būtu izdevīgi.Kaspars savā darbā daudz izmanto mākslīgā intelekta (AI) rīkus, tāpēc runājām arī, kā tos izmantot veidā, kas ietaupa laiku un dod labus rezultātus.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:37 Ko nozīmē modernais jēdziens - digitālais nomads5:07 Facebook grupas “LATVIEŠI CEĻO – Diskusijas par ceļošanu” autora Kaspara Misiņa pēdējā gada piedzīvojumi Taizemē, Laosā, Malaizijā, Bangladešā, Indijā, Vjetnamā, Korejā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Tuvajos Austrumos18:48 Kā ir iespējams izturēt 40 un 50 grādu karstumu pēc Celsija skalas20:37 Kādas ir atšķirības infrastruktūrā un attieksmē pret kājām gājējiem dažādās valstīs24:27 Nepieķerties lietām un vietām. Kad visu savu iedzīvi var ietilpināt 20 litru maisiņā26:20 Spontānais lēmums, kas 2012.gadā izmainīja Kaspara un Unas dzīvi29:40 Kā ceļot “pa lēto”36:44 Ar ko atšķīrās brīvprātīgā darba pieredze Malaizijā, Itālijā, Kanāriju salās un Francijas laukos42:26 Kā radās ideja pelnīt naudu ceļojot52:35 Kas ir afiliate marketings un SEO (Search Engine Optimization)54:00 “Blogi ir dzīvāki kā jebkad”1:02:16 Kā satura radīšanā un pārdošanā prasmīgi pielietot AI (mākslīgo intelektu). Dažādu rīku plusi un mīnusi1:14:25 “Tips&tricks” afiliate un SEO marketingā1:19:00 TikTok eksperiments Taizemē1:23:11 Pārvarēt bailes un sākt darīt1:26:23 Kaspara nākotnes plāni saistībā ar pelnīšanu Youtube platformā1:31:42 “Sakārto savu SEO un cilvēki tevi pamanīs”1:40:31 Kaspara pieredze ar AI lietošanu latviešu valodā1:46:01 Aplikāciju un mobilo sakaru risinājumu ieteikumi ceļotājiem1:51:14 Idejas, kā iegādāties avio biļetes par visizdevīgāko cenu1:56:11 Vai ceļojumos ir nepieciešama apdrošināšana

Terorakts Maskavā. Vjetnamā no amata atkāpies jau otrais prezidents gada laikā. Prezidenta vēlēšanas Slovākijā. Aktualitātes analizē ārpolitikas komentētājs Andis Sedlenieks un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Asinskārie pret asinskārajiem Pašreiz pieejamie dati liecina, ka 22. marta teroristu uzbrukumā koncertzālei „Crocus City Hall” Piemaskavas pilsētā Krasnogorskā nogalināti 139 cilvēki, no kuriem lielum lielais vairums ir Krievijas pilsoņi, daži – Baltkrievijas, Kirgizstānas, Armēnijas, Azerbaidžānas un Moldovas pilsoņi. Upuri miruši vai nu no teroristu lodēm, vai gājuši bojā iebrucēju izraisītajā ugunsgrēkā. Vairāk nekā 180 cilvēki ievainoti. Atbildību par teroraktu jau nākamajā dienā uzņēmās grupējuma Islāma valsts teritoriālais atzars – „Islāma valsts – Horasānas province”. Horasāna ir reģions Irānas ziemeļaustrumos, taču vēsturiski šis apzīmējums attiecināts uz daudz plašāku reģionu, kas aptver mūsdienu Afganistānu, Tadžikistānu, daļu Uzbekistānas un Turkmenistānas. Minētais Islāma valsts atzars bāzējas pamatā Afganistānā, pie tam ir nedraudzīgās attiecībās gan ar tur valdošo talibu režīmu, gan ar Irānas varu. Atbalsta struktūras grupējumam ir arī Tadžikistānā, no kurienes, pēc visa spriežot, nāk četri terorakta īstenotāji. Visai pārsteidzošā kārtā šai četrotnei, pastrādājušai masu slepkavību Piemsakavā, izdevās pamest nozieguma vietu. Viņus aizturēja gandrīz 350 kilometrus uz dienvidrietumiem no Maskavas, Brjanskas apgabalā. Jādomā, ka teroristu mērķis bija Baltkrievijas robeža, taču Kremļa rupori, ieskaitot pašu vadoni Putinu, nekavējās apgalvot, ka notikušajā ir iesaistīta Ukraina. Svētdien četri aizdomās turamie tika nogādāti Maskavas tiesā, un viņu fiziskais stāvoklis liecināja par notikušu fizisku izrēķināšanos, par ko varēja spriest no iepriekš sociālajos tīklos cirkulējušajiem videoierakstiem. Viss notikušais liek uzdot daudz neglaimojošu jautājumu par Krievijas drošības dienestu darba efektivitāti, sevišķi ņemot vērā to, ka rietumu izlūkdienesti jau kādu laiku iepriekš brīdināja par iespējamu teroraktu Krievijā. Taču, kā norāda eksperti, agresorvalsts attiecīgās struktūras savā darbībā šobrīd orientējas uz režīma pretinieku vajāšanu un iebiedēšanu, līdz ar to īstu terora draudu novēršanai kaut kā nepietiek kapacitātes. Sociālisms ar cilvēciskām vājībām Vjetnama ar tās simts miljoniem iedzīvotāju ir šai ziņā lielākā valsts Indoķīnas pussalā un savulaik Padomju Savienības galvenais sabiedrotais Dienvidaustrumāzijā. Līdz ar padomju totalitārisma sabrukumu pagājušā gadsimta 80. gados pārmaiņu periods iestājās arī Vjetnamā, tomēr, atšķirībā no vairuma kādreizējo padomju bloka locekļu, šī valsts izvēlējās Ķīnai līdzīgu ceļu, liberalizējot tautsaimniecību, taču saglabājot kompartijas stingru kontroli politikā. Tā nu šobrīd oficiāli Vjetnama joprojām ir sociālistiska republika, kura Vjetnamas Komunistiskās partijas vadībā attīsta sociālistiski orientētu tirgus ekonomiku. Visumā šī pieeja izrādījusies produktīva, un valsts, par spīti negatīvai reputācijai politisko brīvību un cilvēktiesību ziņā, ir veiksmīgi piesaistījusi ārvalstu investīcijas un, salīdzinot ar gadsimta sākumu, vairāk nekā desmitkāršojusi iekšzemes kopproduktu gan absolūtos skaitļos, gan uz vienu iedzīvotāju. Tomēr arī Vjetnamu visnotaļ skārusi šīs attīstības teju neizbēgamā blakne – augsts korupcijas līmenis, ar ko bijusi saistīta jau otrā Vjetnamas prezidenta demisija pēdējo pāris gadu laikā. Prezidents Nguens Suans Fuks 2023. gada janvārī atkāpās no amata un pārtrauca politisko darbību pēc tam, kad bija atklājušās krāpnieciskas shēmas valsts Covid analīžu iepirkumos. Savukārt šī gada 21. martā demisionēja viņa sekotājs Vo Vans Thuongs. Amata pamešana saistīta ar eksprezidenta darbību Kvangngajas provinces kompartijas sekretāra amatā no 2011. līdz 2014. gadam. Pāris nedēļas iepriekš tika arestēts kā esošais provinces administrācijas vadītājs, tā viņa priekšgājējs šai amatā. Kā domā daudzi analītiķi, desmit gadus senā pagātne varētu būt „uzpeldējusi” Vjetnamas varas cīņu kontekstā. Nākamgad gaidāms Vjetnamas Komunistiskās parijas 14. kongress, kurā, visdrīzāk, tiks izraudzīts jauns faktiskais valsts vadītājs – kompartijas ģenerālsekretārs, ciktāl pašreizējam līderim Nguenam Fu Čongam aprīlī apritēs astoņdesmit. Eksprezidents tika uzskatīts par vienu no galvenajiem pretendentiem uz šo amatu, savukārt kā vēl viens nopietns pretendents tiek minēts sabiedriskās drošības ministrs To Lams, kura pakļautībā atrodas visas iekšlietu un iekšējās drošības struktūras. Vēl viena nopietna pretendente esot kompartijas centrālkomitejas Organizatoriskās komisijas vadītāja Čonga Ti Māja. Kā jau ierasts līdzīgās totalitārās sistēmās, arī šī varas cīņa, paredzams, risināsies aizkulisēs, un pārējai pasaulei tiks paziņots tikai oficiāli formulēts rezultāts. Slovākija izvēlas prezidentu Sestdien, 23. martā, notika Slovākijas Republikas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, vēlētājiem balsojot par vienu no deviņiem kandidātiem. Slovākija ir parlamentāra republika, un prezidentam tajā ir lielākoties reprezentatīvas funkcijas, ja neskaita īpašas pilnvaras valdības demisijas gadījumā, kad valsts galvam ir tiesības iecelt valdību bez parlamenta akcepta. Tieši tā rīkojās prezidente Zuzana Čaputova pagājušā gada maijā, kad izjuka iepriekšējā labēji centriskā koalīcijas valdība. Septembrī notikušās vēlēšanas nozīmīgi mainīja spēku samēru parlamentā, kur ietekmi palielināja vairākkārtējā premjerministra Roberta Fico kreisi populistiskais spēks „Virziens – sociāldemokrātija”, parasti dēvēts vienkārši „Virziens”. Viens no pamatelementiem partijas priekšvēlēšanu kampaņā bija atbalsta pārtraukšana Ukrainai, tā spiežot Kijivas valdību piekrist miera sarunām ar Kremļa režīmu. Līdzās „Virzienam” parlamentā nonāca vēl otra kreisa frakcija – ekspremjera un savulaik no Fico partijas aizgājušā Petera Pellegrini dibinātā „Balss – Sociāldemokrātija”. Pēc vēlēšanām šīs kreisās partijas iesaistīja koalīcijā vislabējāko parlamenta spēku – ultranacionālistisko Slovāku tautas partiju, par to samaksājot ar izslēgšanu no Eiropas Sociālistu partijas dalīborganizāciju rindām. Uz šī fona prezidente Čaputova, liberālās partijas „Progresīvā Slovākija” pārstāve, paziņoja, ka nekandidēs uz otro prezidentūras termiņu. Pēc sestdienas balsojuma prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai kvalificējās divi: partijas „Balss” līderis Pellegrini, kurš pašreiz ieņem parlamenta priekšsēdētāja amatu, un neatkarīgais kandidāts, labēji centriskās partijas „Brīvība un Solidaritāte” nominētais Ivans Korčoks. Pretēji aptauju rezultātos balstītājām prognozēm, Korčoka rezultāti pirmajā kārtā izrādījās vislabākie, apsteidzot Pellegrini par vairāk nekā pieciem procentiem. Pellegrini sevi pozicionē kā kandidātu, kurš neļaušot ievilkt Slovākiju karā ar Krieviju, bet gan veicināšot mieru, savukārt Korčoks ir izteikti proeiropeisks un Ukrainu atbalstošs kandidāts. Otrajā kārtā Pelegrini izredzes uzlabotos, ja viņam izdotos pievērst sev Slovāku tautas partijas elektorātu, kuram viņš šķiet pārlieku mērens. Ja 6. aprīlī uzvaru svinēs Ivans Korčoks, tas varētu mazināt Slovākijas pašreizējo tendenci kļūt par „otro Ungāriju” Ukrainas kara kontekstā. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Las Matildas lograron el pase para los JJOO de París tras vencer a Uzbekistán 10 – 0 ante 42.000 espectadores. Escucha esta y otras noticias deportivas del día.

Los Socceroos de Australia empataron 1-1 con Uzbekistán en el último partido de la fase de grupos de la Copa Asia y avanzaron de ronda. Escucha esta y otras noticias futbolísticas de la semana.

La aventurera Clara Dezcallar es una amante de los deportes  outdoor y del bikepacking. En julio viajó por Asia Central (Kirguistán, Tadjikistán y Uzbekistán), después por el Himalaya Indio llegando a Nepal y ahora está en Marruecos. Jaime Pou lidera el Team Sauerdogs debutante en las dos importantes competiciones europeas de alto nivel sobre nieve

Hace unos meses el Estado de Texas decidió instalar una barrera formada por boyas flotantes sobre el río Grande para dificultar el aluvión migratorio que viene de la otra orilla. La barrera, de un kilómetro de longitud, se tendió en la zona de Eagle Pass, una pequeña ciudad texana comunicada con la localidad mexicana de Piedras Negras mediante dos puentes. Este tramo del río ha sido durante los últimos años uno de los lugares de cruce más populares para los inmigrantes porque Piedras Negras es relativamente segura. El agua en ese punto es lo suficientemente poco profunda como para evitar las traicioneras corrientes tan comunes en el río Grande. Bloquearlo no ha disuadido a los migrantes, simplemente los ha redirigido a puntos más peligrosos del río. Esta barrera flotante no sólo ha molestado a los que tratan de cruzar a Estados Unidos de forma ilegal. El Gobierno mexicano ha elevado una protesta diplomática a Washington porque considera que semejante dispositivo fronterizo viola los tratados de límites entre los dos países. El Departamento de Justicia y algunos habitantes de Eagle Pass han demandado al Estado de Texas ya que, según estos últimos, las boyas impiden la explotación del río y suponen un riesgo medioambiental. El Gobierno texano se ha defendido arguyendo que la ley les faculta para defender las fronteras, pero eso es competencia del Estado federal. El hecho es que, con o sin boyas, los cruces de la frontera no hacen más que aumentar. Sólo en el mes de agosto la patrulla fronteriza arrestó a 182.000 personas por lo que todo indica que entraron muchos más. El Gobierno Biden no sabe qué hacer para frenar el éxodo desde el sur. Antes del verano puso fin al llamado Título 42, una política adoptada durante la pandemia que permitía a las autoridades estadounidenses devolver inmediatamente a todos los que fuesen sorprendidos tratando de atravesar la frontera de forma clandestina. El Gobierno se escudó en razones de salud pública asegurando que era una medida temporal hasta que la emergencia sanitaria concluyese. Pero la administración Biden decidió prorrogarla el año pasado por presión de los republicanos de la cámara de Representantes y de los Estados fronterizos que llevan años pidiendo mano dura en la frontera. A pesar del endurecimiento de las condiciones y las deportaciones en caliente, el Título 42 no frenó la ola migratoria, los cruces se siguieron produciendo, la desesperación de los que tratan de llegar a Estados Unidos es tal que no les importa ser devueltos ya que lo volverán a intentar en otro momento y por otro lugar. En lo que todos coincidían en aquel momento era que aquel régimen de excepción sólo justificado por las restricciones pandémicas no se podía mantener eternamente. En 2022 el Gobierno anunció que pondría fin al Título 42 cuando tuviese lista una nueva política migratoria que entró finalmente en vigor en mayo de este año. El nuevo plan contempla un incremento sustancial en los recursos para vigilar la frontera y, sobre todo, que mejore la eficacia en el procesamiento de solicitantes de asilo. Esta nueva estrategia, conocida como del palo y la zanahoria, pretende aliviar la carga en la frontera endureciendo la vigilancia y las penas por cruzar ilegalmente y, al mismo tiempo, ofreciendo otras vías para emigrar a Estados Unidos de forma legal. Esto último tiene que hacerse en origen. Los aspirantes pueden solicitar refugio en Estados Unidos, pero han de hacerlo por anticipado desde su país de origen. Lo mismo sucede con los inmigrantes económicos, a quienes se encarece que tramiten los permisos de trabajo antes de viajar hasta la frontera. Pero, a pesar de la voluntad que el Gobierno está poniendo a su nueva política migratoria, lo cierto es que siguen llegando inmigrantes en grandes cantidades, y no sólo de Hispanoamérica. Gente de todo el mundo, incluso de lugares muy lejanos como la India, el norte de África o Uzbekistán, se las apañan para llegar a México e intentar el cruce desde allí. Iniciativas como la del Estado de Texas con las boyas sobre el río Grande no servirán de nada porque, aunque el sacrificio es grande, el premio también lo es. Para tratar este tema nos acompaña hoy en La ContraCrónica Alberto Garín, que conoce de cerca el problema migratorio en Centroamérica, origen de la mayor parte de inmigrantes que tratan todos los años de pasar al otro lado. · Canal de Telegram: https://t.me/lacontracronica · “Hispanos. Breve historia de los pueblos de habla hispana”… https://amzn.to/428js1G · “La ContraHistoria de España. Auge, caída y vuelta a empezar de un país en 28 episodios”… https://amzn.to/3kXcZ6i · “Lutero, Calvino y Trento, la Reforma que no fue”… https://amzn.to/3shKOlK · “La ContraHistoria del comunismo”… https://amzn.to/39QP2KE Apoya La Contra en: · Patreon... https://www.patreon.com/diazvillanueva · iVoox... https://www.ivoox.com/podcast-contracronica_sq_f1267769_1.html · Paypal... https://www.paypal.me/diazvillanueva Sígueme en: · Web... https://diazvillanueva.com · Twitter... https://twitter.com/diazvillanueva · Facebook... https://www.facebook.com/fernandodiazvillanueva1/ · Instagram... https://www.instagram.com/diazvillanueva · Linkedin… https://www.linkedin.com/in/fernando-d%C3%ADaz-villanueva-7303865/ · Flickr... https://www.flickr.com/photos/147276463@N05/?/ · Pinterest... https://www.pinterest.com/fernandodiazvillanueva Encuentra mis libros en: · Amazon... https://www.amazon.es/Fernando-Diaz-Villanueva/e/B00J2ASBXM #FernandoDiazVillanueva #frontera #inmigracion Escucha el episodio completo en la app de iVoox, o descubre todo el catálogo de iVoox Originals

En este episodio, Jorge Ramos y su Banda reaccionan al apurado empate que sacó México en su juego amistoso ante Uzbekistán y la discusión vuelve a centrarse en la calidad de los actuales futbolistas mexicanos, razón por la que se señala que el menos culpable de los irregulares resultados es el técnico Jaime Lozano. Asimismo, la Banda afirma que en cualquier juego, cualquier jugador puede tener errores, como le sucedió al veterano Guillermo Ochoa, pero la discusión se centra en que no hay futbolistas en México con capacidad suficiente para tomar el lugar de veteranos de peso en e Tri como Ochoa o Héctor Herrera. Además, un repaso a cada uno de los juegos de la jornada eliminatoria de Conmebol rumbo al Mundial 2026, en particular, la victoria de una Argentina que lució, según algunos miembros de la Banda, como un equipo terrenal en Bolivia y no como el equipo campeón del mundo que es.

Luego de un triste empate de la Selección Mexicana ante Uzbekistán, Nico Ibáñez anuncia trámites para ser mexicano; ¿se debe hacer ya un relevo en la portería del Tri? América se refuerza con el chileno Igor Lichnovsky.

En este episodio de Jorge Ramos y su Banda, la discusión se enciende de inmediato al hablar del dominio de Argentina en la Eliminatoria mundialista en la Conmebol y señalar que Messi sólo necesita jugar los partidos que la albiceleste dispute como local. El futbol sudamericano volvió a ser tema de debate al final de este episodio, cuando se afirmó que la Conmebol es la confederación más competitiva en el mundo, incluso, por encima de la UEFA. Por otro lado, el duelo de la selección mexicana ante Uzbekistán volvió a ser el pretexto ideal para que la Banda criticara los partidos moleros del Tri en Estados Unidos y señalar que los futbolistas mexicanos necesitan foguearse en Sudamérica o Europa, lejos del cobijo de la afición mexicana en Estados Unidos.

Se desata balacera en las inmediaciones del Aeropuerto de la Ciudad de México, policías estaban persiguiendo a un hombre implicado en un robo a una camioneta de transporte de carga, hay un policía herido y un detenido… El Tec de Monterrey expulsa a tres alumnos implicados en la golpiza brutal a Ernesto Calderon “Neto” en la zona de antros de Puebla… En los temas políticos, Ricardo Monreal y Adán Augusto López estrenan trabajo con Claudia Sheinbaum, el ex senador será su enlace territorial y el ex secretario de Gobernación será su coordinador político… Además, legisladores locales de Morena exigen demoler, si escucharon bien, demoler la casa de Xochi Gálvez en la Ciudad de México bajo el argumento de que no cuenta con permiso de uso y ocupación… En los temas del Legislativo… Algo inédito en la Cámara de Diputados porque Jaime Maussan presidió el foro sobre el fenómeno ovni y mostró supuestos cadáveres disecados de extraterrestres… Y nadie hace nada… Pero en los espectáculos también hay alarma, porque en Tijuana fueron halladas tres mantas con amenzas en contra del cantante de corridos tumbados, Peso Pluma… En los deportes, nada que celebrar con la selección nacional, quedaron empatados con Uzbekistán en el amistoso de ayer… De una vez dejen sus colores en el chat, compartan nuestra transmisión y recuerden que estamos en el 116 de Roku, en Pitaya y también en Spotify… Suscríbanse a nuestro canal de La Saga en YouTube y activen las notificaciones para que no se pierdan nada de nuestro contenido… Así que quédense porque ya comenzamos…

La selección mexicana decepcionó al no pasar del empate ante un limitado rival asiático. Hay muchos jugadores a quiénes señalar, pero también el punto positivo con el doblete -en jugada- del delantero del Fulham. ¡Síguenos en Telegram! - t.me/desdeelvarpodcast ---Furnkorama by Kevin MacLeodLink: https://incompetech.filmmusic.io/song/3788-funkorama License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/See omnystudio.com/listener for privacy information.

El Tri hará cambios para enfrentarse a un rival desconocido, pero que le complicó el sábado a Estados Unidos mucho más de lo que el 3-0 final implica. ¡Síguenos en Telegram! - t.me/desdeelvarpodcast ---Furnkorama by Kevin MacLeodLink: https://incompetech.filmmusic.io/song/3788-funkorama License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/See omnystudio.com/listener for privacy information.

Hoy vienen unos invitados espectaculares, que literal nos llevarán de viaje a través de unas clases de idiomas, desde Suecia hasta Uzbekistán, no se lo pueden perder. Bangladesh, Barcelona, Suecia, Turquía y Uzbekistán are in da’ house para darnos clases infernales de idiomas. ¡Atentos!