Podcasts about kozlovska

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, turpinām diskutēt par reģionos būtiskiem jautājumiem. Par veselības aprūpes pieejamību un vietvaru lomu tajā diskusija Krustpunktā. Diskutē Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, Latvijas lauku Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja/Līgumpartneru departamenta direktora vietniece Sigita Alhimoviča un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimene ārste Katrīna Priede. Trešdienās līdz pat pašvaldību vēlēšanām jūnija sākumā gribam palūkoties uz dažiem jautājumiem, kas ir īpaši aktuāli pašvaldībām ārpus Rīgas un ne tikai vienā vien novadā. Pagājušā nedēļā runājām par teritoriālās reformas sākotnējo novērtējumu, jo beidzas pirmais sasaukums domēm, kas tika izveidotas pēc pašvaldību apvienošanas. Šodien mūsu uzmanības lokā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijā, primāri jau ģimenes ārstu pieejamība, kas ir pamatu pamats, lai cilvēki varētu dzīvot tur, kur viņi dzīvo. Iepriekš izskanēja kolēģu gatavota reportāža, tagad laiks sarunai studijā. 

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, turpinām diskutēt par reģionos būtiskiem jautājumiem. Par veselības aprūpes pieejamību un vietvaru lomu tajā diskusija Krustpunktā. Diskutē Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, Latvijas lauku Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja/Līgumpartneru departamenta direktora vietniece Sigita Alhimoviča un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimene ārste Katrīna Priede. Trešdienās līdz pat pašvaldību vēlēšanām jūnija sākumā gribam palūkoties uz dažiem jautājumiem, kas ir īpaši aktuāli pašvaldībām ārpus Rīgas un ne tikai vienā vien novadā. Pagājušā nedēļā runājām par teritoriālās reformas sākotnējo novērtējumu, jo beidzas pirmais sasaukums domēm, kas tika izveidotas pēc pašvaldību apvienošanas. Šodien mūsu uzmanības lokā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijā, primāri jau ģimenes ārstu pieejamība, kas ir pamatu pamats, lai cilvēki varētu dzīvot tur, kur viņi dzīvo. Iepriekš izskanēja kolēģu gatavota reportāža, tagad laiks sarunai studijā. 

Pagājušā nedēļā Saeimā bija balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, opozīcija galvenokārt viņu vainoja nespējā savaldīt Nīderlandes futbola fanus pie Brīvības pieminekļa, kad tur tika laistas gaisā petardes. Demisiju neizdevās panākt, un Kozlovska kungs ir Krustpunktā studijā joprojām kā ministrs. Runājam par Valsts policijas darbu, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu – visas šīs iestādes arī strādā ministrijas pakļautībā. Izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Pagājušā nedēļā Saeimā bija balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, opozīcija galvenokārt viņu vainoja nespējā savaldīt Nīderlandes futbola fanus pie Brīvības pieminekļa, kad tur tika laistas gaisā petardes. Demisiju neizdevās panākt, un Kozlovska kungs ir Krustpunktā studijā joprojām kā ministrs. Runājam par Valsts policijas darbu, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu – visas šīs iestādes arī strādā ministrijas pakļautībā. Izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Dzirnavas, Holandes siers un klompes jeb koka kurpes – šīs ir lietas, kuras nāk prātā, kad domājam par Nīderlandi. Tomēr šī nelielā valstiņa Eiropas vidienē ir kļuvusi par iecienītu galamērķi topošajiem ārvalstu studentiem. Tur studē arī pusotrs tūkstotis latviešu jauniešu, un šis skaitlis katru gadu turpina augt. Ziemas brīvlaikā, kad daudzi studenti viesojas mājās, izmantojam iespēju, un esam uzaicinājuši ciemos trīs studentus no Nīderlandes. Kā tas ir – pārcelties uz svešu valsti un uzsākt dzīvi no nulles? Vai izdodas uzturēt saikni ar Latviju un vai vispār ir vēlme un iespējas to darīt? Sarunājas Justīne Kozlovska, maģistra grāda studente Groningenas universitātē, pabeigusi bakalaura studijas Roterdamā, Laura Eva Furmanova, ceturtā kursa bakalaura studente Utrehtā, un Kārlis Apinis, Groningenas universitātes absolvents. Justīne apgūst žurnālistiku, Laura Eva radošo uzņēmējdarbību, Kārlis studēja starptautiskās attiecības.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Par veseleibys nūzari, par saimis uorstu kasdīnu pīrūbežā, par uorsta dorba izaicynojumim, struodojūt regionā, raidejumā runojam ar saimis uorsti nu Viļakys Rutu Muraškinu, kura naseņ kai par seviškim nūpalnim Latvejis vaļsts lobā apbolvuota ar Atzineibys krystu. Pošai uorstei itys asūt vīns nu leluokūs juos dorba nūviertiejumu, 40 dorba godu gaitys nūslādzūt. Jau 20. decembrī Ruta Muraškina sovu saimis uorsta praksi nūdūd jaunai uorstei. Prūtams, naatsverams ir ari kasdīnys pacientu nūviertiejums i pateiceibys vuordi. Jei vys pīzeist, ka ogruok praksē beja vysmoz 1500 pacientu, niu pacientu skaits sasamazynoj i ir palics tik 1200. Par sovu kolegi i nūvadneicu Rutu Muraškinu, kai ari par uorstu izaicynuojumim pīrūbežā, raidejumā sovu redzīni pauž ari Lauku saimis uorstu asociacejis vadeituoja, saimis uorste, ari Saeimys deputate Līga Kozlovska, i jaunuo saimis uorste, kura puorjem Muraškinys praksi, Sabīne Feldmane.

Gaidot labdarības maratonu „Dod pieci!”, lūkojamies uz iepriekšēju gadu projektiem, kā tie attīstījušies tālāk. Paliatīvā aprūpe Latvijā, tas ir sarunas temats raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Hospis.lv" pārstāve Žanete Jansone, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Jana Simanovska. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru. Ir pagājuši pieci gadi, kopš Latvijas Radio ļoti daudz runājam par paliatīvās aprūpes nu, tolaik gandrīz nepieejamību Latvijā. Tas bija ļoti emocionāls laiks. Mēs jau neviens nezinām, kad un kā mēs katrs aizejam no šīs pasaules. Toreiz dzirdējām daudz skaudru stāstu, kā dažādās ģimenēs mēģina atvieglināt savu tuvinieku aiziešanas sāpes. Un toreiz arī visi apņēmās aktīvi strādāt, lai Latvijā ieviestu sistēmu, kas ļautu cieņpilni ikvienam noslēgt šīs dzīves gaitas. Mēs, protams, nezinājām, ka pie durvīm jau klauvē pandēmija. Tad sākās karš Eiropā, tik daudz negaidītā, kam ir nācies un arī nākas pielāgoties. Bet laika ritējums jau tāpēc neapstājas un vajadzības rūpēties tāpat. Ko esam spējuši izdarīt šajos piecos gados, ko tomēr - nē? Kādas ir tālākās iespējas? Atgriežamies pie temata par paliatīvo aprūpi Latvijā.

Gaidot labdarības maratonu „Dod pieci!”, lūkojamies uz iepriekšēju gadu projektiem, kā tie attīstījušies tālāk. Paliatīvā aprūpe Latvijā, tas ir sarunas temats raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Hospis.lv" pārstāve Žanete Jansone, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Jana Simanovska. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru. Ir pagājuši pieci gadi, kopš Latvijas Radio ļoti daudz runājam par paliatīvās aprūpes nu, tolaik gandrīz nepieejamību Latvijā. Tas bija ļoti emocionāls laiks. Mēs jau neviens nezinām, kad un kā mēs katrs aizejam no šīs pasaules. Toreiz dzirdējām daudz skaudru stāstu, kā dažādās ģimenēs mēģina atvieglināt savu tuvinieku aiziešanas sāpes. Un toreiz arī visi apņēmās aktīvi strādāt, lai Latvijā ieviestu sistēmu, kas ļautu cieņpilni ikvienam noslēgt šīs dzīves gaitas. Mēs, protams, nezinājām, ka pie durvīm jau klauvē pandēmija. Tad sākās karš Eiropā, tik daudz negaidītā, kam ir nācies un arī nākas pielāgoties. Bet laika ritējums jau tāpēc neapstājas un vajadzības rūpēties tāpat. Ko esam spējuši izdarīt šajos piecos gados, ko tomēr - nē? Kādas ir tālākās iespējas? Atgriežamies pie temata par paliatīvo aprūpi Latvijā.

Adopted in 1989, the Council of Europe's Anti-Doping Convention unites stakeholders from member states and provides a framework for working together to protect clean sport and fair play. This episode features two guests from the Council of Europe, Julien Attuil-Kayser and Dr. Liene Kozlovska. Julien recently served as the Head of the Anti-doping Unit, and Liene is the Anti-doping Senior Project Officer. In this episode, they discuss the history of the Council of Europe, the important role the organization plays in the clean sport movement, how the Anti-Doping Convention came to be, how it works today, and more.

Car sits down with Lyudmyla Kozlovska, founder and President of the Open Dialogue Foundation (ODF). Since 2009, Lyudmyla has been a steadfast advocate for human rights, leading campaigns to prevent the misuse of anti-money laundering laws and fighting against financial exclusion and political oppression—all while promoting the vital role of Bitcoin.Their discussion delves into Bitcoin's objectives, which are crucial for those who have experienced hyperinflation, political persecution, asset seizure, or a lack of banking access. Even individuals with limited financial concerns are increasingly wary of their monetary system being leveraged as a tool for societal control or contributing to a dystopian future.Car and Lyudmyla also tackle the critical issue of keeping privacy and data harvesting while working with NGOs and NPOs, raising questions about the safety of journalists and hacktivists in this digital age.Topics discussed:odfbitcoinhuman rightsukraineprivacydefending developersdefending minersactivismrefugeesfinancial oppressioneug7amlprotestsbitcoin coalition journalistsprivacy data harvestingNGOs and NPOs1984last resortriskmuunFollow the conversation for the ep on Stacker NewsFollow Lyudmyla Kozlovska on TwitterFollow Lyudmyla Kozlovska on YouTubeFollow Lyudmyla Kozlovska on InstaFollow Open Dialogue Foundation on TwitterLearn more about Open Dialogue Foundation Read the latest News from Open Dialogue FoundationFind Car on NostrFollow Car on SNZap Thriller on FountainThriller links:Subscribe to ThrillerSubscribe to Thriller podFollow Thriller Bitcoin on NostrFollow Thriller Bitcoin on TwitterFollow Thriller Bitcoin on YouTube & Zap.StreamAdvertise with Thriller

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Saeimā šonedēļ paredzēts skatīt grozījumus Alkohola aprites likumā, kurā paredzēts ieviest jaunus papildus ierobežojumus. Vai tas sasniegs mērķi - būtiski samazināt alkohola patēriņu? Krustpunktā diskutē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Marina Blašķe un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Līga Kozlovska.  

Saeimā šonedēļ paredzēts skatīt grozījumus Alkohola aprites likumā, kurā paredzēts ieviest jaunus papildus ierobežojumus. Vai tas sasniegs mērķi - būtiski samazināt alkohola patēriņu? Krustpunktā diskutē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Marina Blašķe un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Līga Kozlovska.  

#Bitcoin #humanrights Human rights advocates - Lyudmyla Kozlovska & Bota Jardemalie - and Core Bitcoin Developer Eric Voskuil join in a fascinating and sobering discussion, connecting the only permissionless money - peer-to-peer Bitcoin - with human rights. Follow and support the work of the President of the Open Dialogue Foundation, Lyudmyla Kozlovska & Human Right Lawyer Bota Jardemalie, in any way you can. Links: https://twitter.com/LyudaKozlovska https://twitter.com/ODFoundation https://en.odfoundation.eu/# https://twitter.com/jardemalie https://twitter.com/evoskuil Follow Keyvan Davani on X & Nostr: https://twitter.com/keyvandavani Nostr: npub15n4g2my68w8xtm99e0e66m53thxftp32pxacrq5zw3mmgqhl87pq5wsrrkBitcoin- Podcast: https://anchor.fm/keyvandavani Other Podcast-Platforms you can listen to my show: Apple Podcast: https://apple.co/2IA2dhV Google Podcast: https://bit.ly/31rSymq Spotify: https://spoti.fi/2wOfq1k Public: https://bit.ly/2I86iuHE- mail: kd@keyvandavani.com. Buy easily Azteco's Bitcoin-Vouchers on telegram and redeem with any popular mobile Bitcoin & Lightning-Wallet: https://t.me/BitcoinVoucherBot?start=... Recommended Hardware-Wallets: Coldcard: https://bit.ly/3f6Vgq4 (use discount code DAVANI)--- Bitbox02: https://bit.ly/3iluknN (use discount code DAVANI) --- twitter: @keyvandavani linkedIn: /keyvandavani telegram: @keyvandavani instagram: /keyvandavani medium.com/@keyvandavani davani.substack.com/ Telegram: t.me/keyvandavani Support my independent educational work with Bitcoin. --PayNym-ID (Samourai Wallet): +summerhall1f2 --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/keyvandavani/message

“We have to be proactive. Otherwise, if you don't defend your rights, you lose it.” - Lyudmyla KozlovskaMy guest today is Lyudmyla Kozlovska. Lyudmyla Kozlovska is a human rights activist and President of the Open Dialogue Foundation, a nonprofit dedicated to defending human rights, democracy and rule of law throughout post-Soviet states. In this episode we discusses the importance of protecting privacy, self-custody, and proof-of-work for Bitcoin in Europe. Lyudmyla shares her experience of being financially excluded and targeted by authoritarian regimes and how Bitcoin became a crucial tool for human rights activists. Lyudmyla emphasizes the need to defend Bitcoin developers and combat false narratives.Follow Lyudmyla on X and nostr You can find Trey on nostr and via the pod's social channels Please consider supporting the important work of the Open Dialogue Foundation donating in Bitcoin or fiat: https://odfoundation.eu/jak-mozesz-pomoc/ EXCLUSIVE SPONSORS:ZEUS is an open-source, self-custodial Bitcoin wallet that gives you full control over how you make payments. Head to Zuesln.com to learn more and download. Save 5% on LSP fees by using code ‘TPB' in the access code under LSP settings.BitBox: Get the open-source Bitbox02 Bitcoin only edition. It's my favorite bitcoin hardware wallet for you to take self-custody of your bitcoin and keep your private keys safe in cold storage. Use promo-code TPB during checkout at https://bitbox.swiss/tpb to get 5% off your purchase.You, our listener! Thank you to our supporters. To support The Progressive Bitcoiner and access rewards, including our new TPB merch, head to our geyser page: https://geyser.fund/project/theprogressivebitcoinerPROMO CODES:Sazmining: Hosted Bitcoin mining made easy, using 100% cheap and renewable energy. Get $50 off the purchase of a miner using the following link: https://app.sazmining.com/purchase?ref=byyhN2mCGXluLightning Store: Head to https://lightning.store/ and use promo-code ‘TPB' to get 20% off all products.To learn more, visit our websiteFollow the pod on X | Nostr | Bluesky | Instagram | Threads | Facebook | LinkedIn | TikTokJoin in on the conversation at our Progressive Bitcoiner Community telegram group!The Team: Producer/Editor: @DamienSomerset | Branding/Art: @Daniel | Website: @EvanPrim Get full access to TPB Weekly Digest at progressivebitcoiner.substack.com/subscribe

In this episode of the Coin Stories podcast with human rights defender Lyudmyla Kozlovska, powered by Bitdeer Technologies Group (NASDAQ: BTDR), we discuss: Financial surveillance and censorship Bitcoin for human rights How easy it is to find yourself excluded from financial system  Weaponization of banking data Preventing a Bitcoin mining ban in Europe Reforming the banking system to prevent human rights abuse ---- Bio: The Open Dialogue Foundation (ODF) was established on Lyudmyla's initiative and she has served as its President since June 2010. A human rights defender from Ukraine campaigning for smart sanctions against Russia and its allies and advocating regulators to support civil society using crypto-assets to address financial exclusion, political oppression and the delivery of humanitarian aid. Lyudmyla initiated the reform of INTERPOL to fight its misuse as a tool of political prosecution worldwide. Recently, she has been leading the campaign to prevent the abuse of anti-money laundering and countering the financing of terrorism (AML/CFT) laws by malign state actors.  ---- References: https://en.odfoundation.eu  https://twitter.com/LyudaKozlovska https://en.odfoundation.eu/a/724918,submission-to-fincen-us-digital-asset-aml-act/ https://geyser.fund/project/defendpow ---- Coin Stories is powered by Bitdeer Technologies Group (NASDAQ: BTDR), a publicly-traded leader in Bitcoin mining that stands alone as the only vertically-integrated, technology-focused Bitcoin mining company. Learn more at www.bitdeer.com.  ---- Natalie's Promotional Links:  Buy Bitcoin, secure it through multisig Collaborative custody, start a Bitcoin IRA or take out a Bitcoin loan with UNCHAINED: https://unchained.com/?utm_campaign=natalie promo code Natalie Bitcoin Nashville is July 25-27, 2024: Get 10% off your passes using the code HODL at  https://b.tc/conference Get 5% off your Bitcoin cold storage solutions at Coinkite, including the Coldcard wallet: https://store.coinkite.com/promo/COINSTORIES https://bitcointreasuries.net/ is the best and most up-to-date source of Bitcoin holdings by publicly traded companies, ETFs, governments and other entities. It is community maintained, and you can be a contributor. Check out the amazing graphs! CrowdHealth offers the Bitcoin community alternative to health insurance. I now spend just ~$100 a month on my health care. Sign up: https://www.joincrowdhealth.com/natalie  Connect with Bitcoiners and Bitcoin merchants wherever you live and travel on the Orange Pill App: https://signup.theorangepillapp.com/opa/natbrunell ---- This podcast is for educational purposes and should not be construed as official investment advice. ---- VALUE FOR VALUE — SUPPORT NATALIE'S SHOWS Strike ID https://strike.me/coinstoriesnat/ Cash App $CoinStories   #money #Bitcoin #investing

Marty sits down with Lyudmyla Kozlovska and Bota Jardemalie to discuss activism against the EU regulators' attacks on Bitcoin. - PoW submission to the EU regulators (example of testimonials we want to collect from bitcoin miners and those who socially benefit from it): https://en.odfoundation.eu/a/724499,defend-pow-submission-to-esma/ - EU AML submission: https://en.odfoundation.eu/a/723329,submission-to-fatf-tools-to-prevent-abuse-of-aml-cft-laws/ -Submission to FinCen US: https://en.odfoundation.eu/a/724918,submission-to-fincen-us-digital-asset-aml-act/ - Site / Support OD Foundation: https://en.odfoundation.eu/how-can-you-help/ - LN to donate in Bitcoin and support our advocacy work in the EU and US:

It seems that the EU is constantly coming out with bad new regulations that will impact Bitcoiners and Bitcoin miners. Joining me today is Lyudmyla Kozlovska and Bota Jardemalie from the Open Dialogue Foundation - Bitcoin and human rights advocates. We talk about: EU bureaucracy and ECB threat to Bitcoin Why engage with these people at all? Attacks on Bitcoin's Proof of Work Threat to self custody and sovereignty - AML Bitcoin as bank of last resort How you can help with testimonials Links: PoW submission: https://en.odfoundation.eu/a/724499,defend-pow-submission-to-esma/ EU AML submission: https://en.odfoundation.eu/a/578069,can-the-eus-anti-money-laundering-reform-help-dictators/ Site / Support OD Foundation: https://en.odfoundation.eu/how-can-you-help/ Lyudmyla on X: @LyudaKozlovska  Bota on X: @jardemalie Sponsors: Swan.com (code LIVERA) CoinKite.com (code LIVERA) Mempool.space NomadCapitalist.com LIVE Stephan Livera links: Follow me on X: @stephanlivera Subscribe to the podcast Subscribe to Substack Timestamps/Chapters: 00:00 - Introduction and Background 04:55 - The current threats 08:00 - Engaging with Regulators 12:05 - Can they be reasoned with? 17:30 - Threats to mining 25:55 - ESG Narrative and Proof of Work 38:20 - Threats to Self Custody and AML Regulations 46:03 - AML and Counter-Terrorism Financing Regulations 52:50 - De-risking and Financial Exclusion 01:00:28 - Summary of Key Concerns and closing thoughts

Darba nespējas lapu regulējums diskusiju dienaskārtībā nonāk laiku pa laikam. Darba devēji arī tagad rosina veikt tajā izmaiņas – palielinot to dienu skaitu, par kurām darbinieks darba nespējas gadījumā samaksu nesaņem. Arodbiedrības ar to nav mierā, norādot, ka uzņēmumu konkurētspēju nevar kāpināt tikai uz darbinieku sociālās aizsardzības rēķina. Ko darīt, lai apmierinātas ir abas puses? Kādam vajadzētu būt darba nespējas lapas regulējumam, lai apmierināti būtu gan darba devēji, gan darba ņēmēji? Krustpunktā analizē Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdis Egils Baldzēns, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) Līga Kozlovska, Latvijas Darba Devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts).  

Latvijā būs jāizstrādā vispārējās veselības apdrošināšanas modelis, tā izteicies premjers Krišjānis Kariņš, norādot, ka ieviest to vajadzētu jau pēc pāris gadiem. Cik tas ir reāli un ko tas mainīs veselības aprūpē, Krustpunktā analizē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska. Par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas sasaisti ar nodokļiem diskutē sen, bet nu par to panākta politiska vienošanās valdības darba grupā, kas spriež par nodokļu politikas pilnveidošanu. Kā piemērs tiek minēta Igaunijā ieviestā sistēma, kur veselības aprūpei atvēl daļu no sociālajām iemaksām, bet pakalpojumus arī saņem tikai nodokļu maksātāji, kā arī noteiktas iedzīvotāju grupas, kuras apdrošina valsts. Vai ar šādām izmaiņām remdēs mūžīgo naudas badu medicīnas nozarē un samazinās privāti iepludināto finanšu apjomu?  

Narkotisko vielu lietošana jauniešu vidū vēršas plašumā. Narkologi ceļ trauksmi par jaunu narkotiku paveidu izplatīšanos Latvijā, kas ir ļoti bīstams un to lietošana rada milzu riskus. Kā spējam reaģēt uz to, kas notiek narkotiku melnajā tirgū, Krustpunktā analizē Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2.nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja dr Astrīda Stirna, Veselības ministrija Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska. Dažādas atkarību veicinošas vielas jauniešiem Latvijā ir viegli pieejamas. Pēdējo gadu oficiālā policijas statistika vēsta, ka gada laikā vismaz 2000 jauniešus aiztur alkohola reibumā, narkotiku reibonī ap 300 jauniešu. Tie ir vien statistikas dati, kurus var krietni reizināt. Alkohols atkarību bieži vien iesāk, bet jaunā paaudze ātri to nomaina ar citām psihoaktīvām vielām. Nav tāda diena, kad neatliekamās palīdzības dienests nesaņemtu izsaukumu par kādu gados jaunu cilvēku, kura dzīvība ir jāglābj pārdozēšanas dēļ. Un ir reizes, kad tas ir pat vairākiem nāves gadījumiem diennaktī. Kā to apturēt vai vismaz ierobežot?

Dzemdes kakla vēzim nebūtu jābūt nevienas zaudētas dzīvības vērtam. Kā to apsteigt, novērst, dzīvot ilgu, pilnvērtīgu dzīvi, gan aktualizējot profilaksi, gan laicīgu diagnostiku un ārstēšanu, vairāk spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas asociētā profesores Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ģinekoloģe Jana Žodžika un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Arta Spridzāne un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Jana Žodžika izceļ trīs atziņas: dzemdes kakla vēzis var skart jebkuru sievieti; dzemdes kakla vēzi var novērst gandrīz pilnībā visos gadījumos; valsts nodrošina visus mūsdienīgus, efektīvus profilakses pasākumus, lai izvairītos no šīs ļaundabīgās slimības. "Var izgudrot vissmalkākās, visprecīzākās medicīniskās tehnoloģijas, ja sieviete šīs tehnoloģijas neizmantos, tas nedarbosies," bilst Jana Žodžika, atzīstot, ka ne tika mediķi var palīdzēt, bet arī sabiedrībai ir jāiesaistās. Dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši labi izpētīts un tā pamatā ir cilvēka papilomas vīruss, kas ir ļoti izplatīts. Tas var skart gan organisma gļotādas, gan ādu, visbiežāk šī vīrusa infekcija norit asimptomātiski.

No 7.līdz 12.augustam Ikšķilē norisināsies 4. Starptautiskais Operetes festivāls, piedāvājot programmu ar dažādiem muzikālā teātra žanriem dažādām muzikālajām gaumēm un pieredzēm. Šogad īpašie viesi būs Kijivas Nacionālā Akadēmiskā operetes teātra (Ukraina) vadošie solisti, kuri kopā ar Latvijas dziedoņiem piedalīsies Galā koncertā. Savukārt «Valšu vakarā» Johanna Štrausa valšus un polkas atskaņos Operetes teātra simfoniskais orķestris Atvara Lakstīgalas vadībā. Festivālu 7.augustā Ikšķiles ev. Lut. baznīcā atklās Latvijas jauno talantu - Rūtas Martinovas (soprāns), Patrīcijas Kozlovskas (soprāns), Dāvida Loka (tenors), Marisa Lakstīgalas (balss), Henrija Kozlovska (klarnete) - koncerts, bet 10. augustā Ikšķiles Tautas namā norisināsies pasākums «Muzikāla saruna pie kafijas tases», kurā piedalīsies Kijivas akadēmiskā Valsts operetes teātra soliste Mariana Bodnar (soprāns), viņas kolēģi un Agija Ozoliņa-Kozlovska. 11. augustā Ikšķiles centra laukumā bērni un viņu vecāki tiek aicināti uz «Supervaroņu 360° 3D ceļojums bērniem» - aizraujoši izzinošu 360° 3D virtuālās realitātes ceļojumu ar aktivitātēm, radošajām darbnīcām un citiem pārsteigumiem. Diriģentu Atvaru Lakstīgalu un Operetes teātra valdes priekšsēdētāju Agiju Ozoliņu-Kozlovsku izvaicā Liene Jakovļeva. Vasara ir festivālu laiks, un daži festivāli jau var svinēt diezgan kārtīgu un pamatīgu vēsturi. Jums ceturtais stāv priekšā - nav gluži pats sākums, bet tomēr - vai jau jūtaties iegājuši Latvijas un arī starptautiskajā apritē un savu vietu apzināties?   AOK: Gribētos teikt, ka jā. Tāds ir lielais mērķis – Ikšķiles un, nu jau jāsaka, lielā Ogres novada starptautiskā publicitāte ar šo festivālu. Četru festivālu laikā pie mums ir viesojušies mākslinieki no 13 valstīm. Un šis gads būs īpaši zīmīgs ar to, ka tam pāri muzikālā ziņā plīvos Ukrainas karogs. AOK: Situācija ir tāda, kāda tā ir – mēs no tās nevaram aizbēgt, ir jāapzinās realitāte. Šobrīd viss ir citādi nekā agrāk. Ukrainas karogs plīvos arī tamdēļ, ka mums ir jauns partneris – Kijivas Nacionālais akadēmiskais operetes teātris, kurš pēc savas būtības, satura un repertuāra ir stipri līdzīgs tam, kādu mēs ar kolēģiem attīstības virzienā redzam mūsu teātri – tur ir gan operete, gan opera, gan mūzikli, gan ļoti, ļoti daudz kas. Atvar, tavā ziņā ir lielais galā koncerts 12. augustā. Kas šoreiz būs citādāk, atšķirīgāk, īpašāk? AL: No jaunākajiem darbiem, ko atskaņosim, varētu pieminēt Lehāra „Džuditu” – mēs visi zinām vienu Džuditas dziesmu, bet tā ir vesela, ļoti skaista operete, kura Latvijā nekad nav iestudēta, un nu klausītājiem būs iespēja to iepazīt. Koncertā būs gan superpopulāri operešu hiti, gan arī mazāk zināmi, kuri, es domāju, ar laiku iekaros klausītāju simpātijas un tiks atskaņoti vēl un vēl. Līdzās jau neiztrūkstošiem solistiem klāt nāks arī jaunie. Pārskatot visu festivāla programmu, šķiet, ka „jaunais”, „jaunība” un „nākotne” arī ir daži no atslēgas vārdiem. AOK: Šis festivāls no iepriekšējiem trim nedaudz atšķiras ar to, ka šajā vairāk tiek dots vārds jaunajiem. Mēs skatāmies uz priekšu, skatāmies uz attīstību, ceram uz nākotni – protams, ka nākotni iznesīs jaunā paaudze, kas šodien mācās. Tāds būs 7. augusta ieskaņas koncerts Ikšķiles ev. Lut. baznīcā, kur uzstāsies jaunie, vecākajai dziedātājai ir 20 gadu. Tie būs studenti – viņos ir nākotne. Atvar, kā mūzika, operete un vispār kultūra dzīvo Ikšķilē? Ikšķile, Ogre – turpat kaimiņos vien esat. Tas ir tavs lauks, un tie ir tevis jau iepazītie skatītāji, klausītāji, kuri ir savā ziņā jau izaudzināti. AL: Jā, noteikti. Es teiktu, ka mūzika, operete un viss, kas ap to apkārt, Ogrē un Ikšķilē tiešām jūtas ļoti labi. Te ir viena no skaistākajām estrādēm, tā arī šobrīd Ogres novadā ir viena no ietilpīgākajām kultūrtelpām. Nākotnē ir ļoti lieli plāni – diemžēl šovasar nepaspējām, bet arī Ikšķilē pašvaldība ir iecerējusi izveidot jumtu klausītājiem, kas, manuprāt, padarīs šo vietu vēl pievilcīgāku, un nākotnē varēs veidot vēl vērienīgākus pasākumus. Ceram kādreiz arī veidot pilnu izrādes iestudējumu, kas būtu ārā. Tas, manuprāt, varētu būt ļoti skaisti. Pieminēšanas vērts noteikti ir arī valšu vakars. AL: Godīgi sakot, kad vēl pirms pandēmijas bija trešais festivāls, es biju nedaudz skeptisks pret valšu vakaru. Man likās – kā tas būs, mēs tagad stundu spēlēsim valšus, vai tiešām tur kāds dejos? Man par pārsteigumu, kad mēs sākām atskaņot Štrausa valsi "Pie skaistās, zilās Donavas", deju placis bija pilns. Cilvēki labprāt izbauda šo Vīnes balles atmosfēru. Tas ir iedvesmojoši gan man, gan mūziķiem, kam pēc nebūt ne vieglā galā koncerta vēl stundu jāspēlē valšus. Kā apgāzt skeptiskos apgalvojumus un mazliet augstprātīgo skatījumu uz to, ka „operete jau nav nekas nopietns, tā profesionālajā mūzikā neiekļaujas”? Neslēpsim, nenoliegsim, tā mēdz teikt. AL: Kādai daļai tā šķiet, jā, bet es domāju, ka jebkuram profesionālim, saskaroties vai iedziļinoties operetes žanrā, domas uzreiz mainītos. Tas savā būtībā ir ļoti nopietns un ļoti vajadzīgs žanrs, un es domāju, ka skepsei tur nav vietas. Manuprāt, tas ir kauns mūsu kultūras dzīvei, ka mums nav patstāvīga muzikālā operetes teātra. Es uzskatu, ka ir jābūt telpai, kurā klausītāji regulāri var nākt klausīties operetes, mūziklus un dažādas muzikālas izrādes, jo tas žanriski ir tikpat svarīgi kā klausīties simfonisko mūziku, opermūziku vai apmeklēt dramatiskā teātra izrādi. Tā arī esam nonākuši pie allaž neiztrūkstošā jautājuma – festivāls vasarā, brīvā dabā, tas ir skaisti un bez jumta var arī iztikt, bet patiesībā tāda īsta jumta virs galvas jums nemaz nav. Kāda šobrīd ir situācija, kas ir mainījies? AL: Es esmu patriotisks ogrēnietis un visu savu apzināto mūžu esmu dzīvojis Ogrē, lai gan esmu mācījies un strādājis arī daudzviet citur gan Latvijā, gan pasaulē. Šobrīd mēs raugāmies ļoti pozitīvi – domāju, ka jebkurš, kurš pēdējo gadu laikā ir apmeklējis Ogres novadu, redz, cik tas strauji attīstās. Ir piešķirts finansējums arī metu konkursam, kāds tad izskatīsies Ogres muzikālais teātris, līdz ar to attīstība notiek. Protams, politiskā situācija un karš pasaulē mazliet attīstību bremzē, bet es ļoti optimistiski skatos uz to, ka Ogre varētu būt īstā vieta, kur operetes teātris varētu rast savu mājvietu. Tad arī Rīgas Doma kora skolas mūziklu nodaļas absolventiem nebūtu jābrauc uz ārzemēm, lai dziedātu mūziklos, bet tas būtu regulāri iespējams arī tepat, Latvijā. Rīgas prioritāte, par ko es stāvēšu un kritīšu, cik vien varēšu, noteikti ir nacionālā koncertzāle, un paralēli šim projektam varētu tapt arī Ogres muzikālais teātris. Man liekas, tas būtu skaisti.  

How is Bitcoin being used as a tool for human rights and freedom? What do getting supplies into Ukraine & The Canadian Trucker Protest have in common? A discussion with Jeff Booth (author of the Price of Tomorrow) and Lyudmyla Kozlovska from the Open Dialogue Foundation. Follow Jeff, Luda and the Open Dialogue Foundation: https://twitter.com/JeffBooth https://twitter.com/LyudaKozlovska https://twitter.com/ODFoundation

Ponoči smo prešli na poletni čas. Ob dveh smo urine kazalce prestavili na tretjo in tako skrajšali noč, upamo, da ne tudi spanca. Upajmo, da to ne bo vplivalo preveč na smučarje skakalce, ki danes v Planici končujejo letošnjo sezono svetovnega pokala. Obeta se še en pravljični dan, tako zaradi vremena kot tudi obetov glede novih uspehov naših orlov. Ostali poudarki oddaje: Ukrajinski predsednik Zelenski Zahod pozval, naj pomaga Ukrajini z ustreznim orožjem Prehod na zeleno tehnologijo zahteva jasno zastavljeno strategijo Žlahtna komedija je igra Paloma, za gledalce Kozlovska sodba v Višnji gori

Latvija mirstība no Covid ir astoņas reizes augstāka nekā vidēji Eiropā. Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā no Covid-19 miruši vairāk nekā 4000 cilvēku. Esam pirmajā vietā starp Eiropas valstīm. Šādas ziņas liek jautāt, kāpēc tieši pie mums situācija ir tik slikta? Kad raidījumā piedalījās veselības ministrs Daniels Pavļuts, viņš to skaidroja ar vairākiem iemesliem, pamatā runājot par to, kas notiek līdz tam, kad  cilvēks jau ar Covid nonāk slimnīcā. Kāpēc viruss paņēmis tik daudz dzīvībum kas notiek veselības aprūpē līdz slimnīcai un kāpēc esam krietni apdraudētāki un ievainojamāki nekā citviet pasaulē, Krustpunktā diskutē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes teritoriālās nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Skride. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes  prodekāni Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes vadošo pētnieci Daigu Behmani.

Latvija mirstība no Covid ir astoņas reizes augstāka nekā vidēji Eiropā. Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā no Covid-19 miruši vairāk nekā 4000 cilvēku. Esam pirmajā vietā starp Eiropas valstīm. Šādas ziņas liek jautāt, kāpēc tieši pie mums situācija ir tik slikta? Kad raidījumā piedalījās veselības ministrs Daniels Pavļuts, viņš to skaidroja ar vairākiem iemesliem, pamatā runājot par to, kas notiek līdz tam, kad  cilvēks jau ar Covid nonāk slimnīcā. Kāpēc viruss paņēmis tik daudz dzīvībum kas notiek veselības aprūpē līdz slimnīcai un kāpēc esam krietni apdraudētāki un ievainojamāki nekā citviet pasaulē, Krustpunktā diskutē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes teritoriālās nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Skride. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes  prodekāni Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes vadošo pētnieci Daigu Behmani.

V celjskem gledališču so že v začetku oktobra izvedli premiero uprizoritve po znameniti povesti KOZLOVSKA SODBA V VIŠNJI GORI, s katero so se poklonili stoštirideseti obletnici smrti pisatelja Josipa Jurčiča. Besedilo sta za gledališče priredila dramaturginja Tatjana Doma in režiser Luka Marcen. Ponovitev si je (po številnih odpovedih in prestavitvah zaradi pandemičnih razmer) ogledala Vilma Štritof. Avtorja dramatizacije Tatjana Doma, Luka Marcen Avtorica besedil songov Saša Eržen Režiser Luka Marcen Dramaturginja Tatjana Doma Scenografka Sara Slivnik Kostumografka Ana Janc Avtor glasbe in korepetitor Mitja Vrhovnik Smrekar Koreografka Aja Zupanec Lektorja Jože Volk, Živa Čebulj Oblikovalec svetlobe Andrej Hajdinjak Asistentka koreografke Lara Ekar Grlj Oblikovalec in izdelovalec kozlovskih glav Gregor Lorenci Igrajo Pavla Zaropotala, županja mesta Barbara Medvešček Lukež Drnulja, nočni čuvaj Urban Kuntarič Andraž Slamorezec, mestni svetovalec Filip Mramor, k. g./Damjan M. Trbovc Starešina Žužnjal David Čeh Starešina Gobežalka Tanja Potočnik Flere Krivostegno, sodni sluga Žan Brelih Hatunić Na fotografiji: Urban Kuntarič, David Čeh, Filip Mramor, Žan Brelih Hatunić, Barbara Medvešček, Tanja Potočnik Foto Jaka Babnik/SLG Celje

Pogosto turoben mesec november že tradicionalno popestri ljubljanski filmski festival. V prihodnjih desetih dneh bo vsem ljubiteljem filma postregel s kar 79 filmi. Nocojšnja otvoritvena projekcija bo znanstveno-fantastični film nemške režiserke Marie Schrader Pravi moški, ki govori o tem, ali lahko človek razvije razmerje z androidom. V oddaji poročamo še o gledališki predstavi celjskega gledališča Kozlovska sodba v Višnji Gori, s katero so se poklonili 140. obletnici smrti pisatelja Josipa Jurčiča.

In this conversation with Vhttps://mobile.twitter.com/cryptolady0ladyslava Kozlovska, Social Media Manager w GamerHash, we explain the basics of P2E, how to earn while watching Netflix (catching clickbait, isn't it?), and what can you buy for GamerCoin, but also how to earn it. Vlada also reveals the 101 of social media strategies for crypto products and the role of various communication tools within. All of that, and more, sprinkled with talks about kittens (virtual and not), personality splits, and surfing. Ready for the 1st episode of IT'S HER GAME Season 2? Tune in! Catch me on LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/dominikamariaszot/ Follow IT'S HER GAME on Facebook: https://www.facebook.com/itshergame/ Connect with Vlada on Twitter: https://mobile.twitter.com/cryptolady0 --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/itshergame/message

Mieloīdā neoplāzija jeb asins vēzis ir bīstama, neārstējama, bet kontrolējama slimība, ja vien tā tiek laikus konstatēta. Par slimību, diagnozes noteikšanu un ārstēšanu vairāk interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Hematoloģe ārste Kristīne Bernāte skaidro, ka asins vēzis ir ļaundabīga asins sistēmas saslimšana, kas sākas kaulu smadzenēs, kur iegūtas mutācijas laikā nepareizs signāls tiek dots cilmes šūnām un sāk vairoties kādas konkrētas šūnas. Ir trīs asinsveidu šūnās leikocīti - baltās asinsšūnas, eritrocīti - sarkanās asins šūnas un trombocīdi, kas atbild par asins recēšanu.  Ja notiek kāds palaidējmehānims, sāk vairoties kaut kas par daudz, ir izmaiņas. Leikozes ir plaša tēma - lielajai slimību grupai ir daudz apakšvariantu. "Lielākoties iemesli nav zināmi, kāpēc konkrētam pacientam attīstās kāds no asinsvēža paveidiem. Varam atrast mutācijas, gēnu līmenī ir problēma, ir  izmainījušās hromosonas. Kas to ir veicinājis, bieži uz šiem jautājumiem nav atbildes," atzīst Kristīne Bernāte. Savu pieredzes stāstu atklāj asinsvēža paciente Arta Lāce. Viņa stāsta, ka saslimšana konstatēta pirms vairākiem gadiem, kad bijusi stāvokli un tas sācies ar it kā angīnu. Pateicoties grūtniecībai, sieviete pievērsusi pastiprinātu uzmanību savai veselībai, konsultējusies pie ārsta, vairākas reizes veikusi analīzes, kā rezultātā atklāta diagnoze. "Cik tā ir nopietna, es aptvēru pusotru gadu vēlāk, kad bija recidīvas slimības. Tajā brīdi, kad daktere pateica, slimība ir ārstējama, tas bija viss, ko saklausīju. Es nesapratu, cik tas ir grūti. Cik lielas ir ķīmijdevas. Bija tiešām smagi, Paldies, Dievam, seši gadi ir pagājuši, esmu izcīnījusies, esmu joprojām dzīva," stāsta Arta Lāce. Vai ģimenes ārsti spēj laicīgi pamanīt jebkuru leikēmijas formu un laicīgi nosūtīt uz analīzēm, vērtē Lauku Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.  

Drūsai var saceit, ka sovulaik Antonina Masiļūne beja slovonuokuo kulinare i povurgruomotu autore. Juos radeitūs receptus gataveja až kotrā Latvejis sātā. Ar Antoninu aba Ninu, kai jai pošai patyka sevi saukt, viesturneica, žurnaliste Vineta Vilcāne sasatyka Reigā, juos dzeivisvītā Imantā viņ puora mienešu pyrma juos aizīšonys myužeibā. Tūlaik Vineta izcylū kulinari izvaicuoja par receptim, tūs rosšonūs i juos pošys dzeivi. Antonina Zadvinska piec lauleibu Masiļūne dzymyse 1921. godā Rēzeknē, kur ari paguoja juos bierneiba. Tūlaik, kai atkluoja poša Antonina, juos leluokais sapyns beja palikt par pianisti. “Es guoju muzykys školā, tei beja Tautys pilī. Tī teatri spēlēja, beja mieginuojumi. Maņ nūdarbeibys beja 2. stuovā, es nu klasis iz balkonu izguoju, varēja nūsavērt iz teatri. Dūmuoju, ka es spieliešu klavīris, dzīduošu es tože byušu aktrise kai muna skūluotuoja. I es saslymu. Draudzinei beja dylūņs plaušuos. Jei beja Kozlovska meita, jis beja izdeviejs, mums Rēzeknē blokus muojis beja. Es ar jū draudziejūs i laikam dabuoju. Vyspyrms maņ beja plaušu dylūņs i aizguoja iz kreisū lūceitovu, es navarieju spēlēt. Maņ atjēme munu sapynu.” Itys nūtykums cīši īspaiduoja mozū Ninu, jei kliva nūmuokta i pagaisa dzeivisprīca. Puordzeivuojums beja tik lels, ka izlēme dūtīs iz klūsteri. “Beju pamatškolys pādejā klasē, rokstu iz Jaunaglyunys klūsteri viestuli. Muna viestule naaizguoja. Jī maņ atbiļdi nadeve. Postā struoduoja pazeistamī, zynuoja munu tāvu, muoti. Jei atplēse, muotei pasceja, uzpasejit sovu bārnu. Iz klūsteri. Deļkuo? Muote pasceja, jei navar klavīris spēlēt, navar tū. Vys tik Dīvs maņ lyka aizbraukt iz tū klūsteri. Es cīši puordzeivuoju, īsastuoju vydškolā, nasavuiceju, palyku iz ūtru godu. Es nikuo nagribieju dareit. Muotei nazkas pasceja, syuti sovu meitu iz Jaunaglyunys sīvīšu gimnazeju. I mama mani aizvede iz Jaunaglyunu.” Jaunaglyunā aizvadeitais laiks Antoninai vysu dzeivi palyka syltā pīmiņā. I kai atzyna jei poša, rekolekcejis aba lyugšonys i goreigys apceris izmaineja juos dzeivi. Ticeibai i Dīvam vysod Antoninys dzeivē beja lela nūzeime, ari myuža nūgalē. Ūtrais pasauļa kars Zadvinsku saimis lūcekļus izmātuoja pa pasauli, tāvu izsyuteja iz Sibiri, bruoli nūbāga iz Vuoceju, vāluok iz Amerikys Savīnuotajom Vaļstim, bet Antonina kūpā ar muoti palyka Latvejā. Ar kulinareju Antonina Masiļūne suoce aizaraut 50. godu beiguos, suokūtnieji apmeklēja kulinarejis kursus, vāluok jai pīduovuoja tūs vadeit. Ar sovim prīšklasejumim i kursim Antonina braukuoja pa vysu Latveju, daudz poša izagleituoja. Antonina atkluoj puora nūslāpumu, kai izvirt gordu zupu. “Latvīšu virtuve ir suokusēs laukūs. Jei laukūs dzyma. Gūvs klāvā, zivs azarā voi upē. Vuškys ari klāvā. Saknis duorzā, vyss pi rūkys. Jēme i vuoreja zupys, tuos beja uorkuorteigi īcīneitys latvīšu virtuvē. Iz rudiņa pusi kuova lūpus, vosorā nakuova i zīmā nakuova. Kū dareit, ka moz galis beja. Tū mozumeņu galis seiki sagrīze, apcepe stipri bryunu, vuoreja buļjonu. Gale apcapta, kai tu liksi sakni naapstruoduotu vydā pi galis. Saprota, ka nasaīs kūpā, koč kū vajag ar saknem dareit, lai byutu jim draudzeiba, byutu leidzeigi atteisteibys procesā. Saksnis taukūs karsēja, saknis nadreisktēja zaudēt sovu kruosu. Tagad tū sauc par restiešonu. I lyka, kod jau buļjons gotovs, kluotyn saknis. Garša beja pavysam cyta. I tuos zupys sauce par zupiņdrošku, circeņzupu, kai kurā vītā.” Izguojs ap divdesmit Antoninys Masiļūnis povuorgruomotu, vairuokys izdūtys atkuortuotai. Kulinarejis padūmus varējs skaiteit ari presē. Antoninys pyrmuo gruomota “Ikdienai un svētku galdam” izguoja 1982. godā. Myusu dīnom naīdumojami lelā tiražā – 200 tyukstūšuos eksemplaru. Padūmu godūs juos gruomotys tulkuoja krīvu volūdā, bet piec Latvejis naatkareibys dabuošonys – angļu i vuocu. Vīna nu zynomuokūs Masiļūnis receptu ir soldonuo aba šokolada dasa. Daudzi recepti ir vīnkuorši pagatavejami nu kasdīnā plotai izmontuotu produktu, tok povuorgruomotuos var atrast ari naparostus receptus, kai, pīmāram, šašliku nu nutrejis galis, ūlu kultini ar kiupynuotom reņgem ci apcaptys smedziņu maizeitis. Kai stuosta poša autore, daudzi recepti roduošīs najauši, tai bejs ari ar kaidim salatim. “Maņ kursi beja, taiseisim vystys galis salatus. Meitinis navarēja dabuot vystu, padūmu laikā navysod varēja dabuot produktus. Meitine nadabuoja vystys. Verūs iz golda, tī stuov uobuli “Antonovka”, i rupa maize, kīgeleits. Vystys nav, bet ir maize, kas byus, ka vystys vītā īlikšu maizi? Maizei nūgrīzem gorūzu sagrīzem, mozūs kubeņūs, uobuli nūmyzuojem. Ūlys nūvuorejom, sagrīzem. Seipuls. Lai nagaršuotu piec seipula, bet garšuotu piec kaida salata, mes sagrīzem i ar korstu iudini applaucējem vairuokys reizis. Ni smokys, ni garšys piec seipula. Mes īlykom kluot. Vēļ kaut kas beja, laikam būrkuoneņš. I taisejom salatus. Atīt meitinis. I garšoj, i voi garšeigi, bet piec vystys nagaršoj.” Antonina ir ari pyrmuos i vīneiguos povuorgruomotys latgalīšu volūdā autore. Tei izguoja 1992. godā iz Pyrmuo latgalīšu saīta laiku, kuru ar vierīneigu programu aizvadeja Rēzeknē. Saīta laikā varēja nūpierkt ari Masiļūnis “Povōru grōmotu”. Tymā iz latgalīšu volūdu tulkuotus receptus nu juos pošys pyrmuos povorgruomotys. Ar sovu degsmi i lektoris talantu Antonina Masiļūne aizruove daudzus. Par īguļdejumu Latvejis kulinaruo montuojuma izkūpšonā 2017. godā jū apbolvuoja ar Treju Zvaigžņu ordini. Myužeibā Antonina Masiļūne nūguoja 2019. gods 17. oktobrī, tok juos radeitī recepti ir aktuali šudiņ i dūmojams natiks aizmiersti iz prīkšu.  

Drūsai var saceit, ka sovulaik Antonina Masiļūne beja slovonuokuo kulinare i povurgruomotu autore. Juos radeitūs receptus gataveja až kotrā Latvejis sātā. Ar Antoninu aba Ninu, kai jai pošai patyka sevi saukt, viesturneica, žurnaliste Vineta Vilcāne sasatyka Reigā, juos dzeivisvītā Imantā viņ puora mienešu pyrma juos aizīšonys myužeibā. Tūlaik Vineta izcylū kulinari izvaicuoja par receptim, tūs rosšonūs i juos pošys dzeivi. Antonina Zadvinska piec lauleibu Masiļūne dzymyse 1921. godā Rēzeknē, kur ari paguoja juos bierneiba. Tūlaik, kai atkluoja poša Antonina, juos leluokais sapyns beja palikt par pianisti. “Es guoju muzykys školā, tei beja Tautys pilī. Tī teatri spēlēja, beja mieginuojumi. Maņ nūdarbeibys beja 2. stuovā, es nu klasis iz balkonu izguoju, varēja nūsavērt iz teatri. Dūmuoju, ka es spieliešu klavīris, dzīduošu es tože byušu aktrise kai muna skūluotuoja. I es saslymu. Draudzinei beja dylūņs plaušuos. Jei beja Kozlovska meita, jis beja izdeviejs, mums Rēzeknē blokus muojis beja. Es ar jū draudziejūs i laikam dabuoju. Vyspyrms maņ beja plaušu dylūņs i aizguoja iz kreisū lūceitovu, es navarieju spēlēt. Maņ atjēme munu sapynu.” Itys nūtykums cīši īspaiduoja mozū Ninu, jei kliva nūmuokta i pagaisa dzeivisprīca. Puordzeivuojums beja tik lels, ka izlēme dūtīs iz klūsteri. “Beju pamatškolys pādejā klasē, rokstu iz Jaunaglyunys klūsteri viestuli. Muna viestule naaizguoja. Jī maņ atbiļdi nadeve. Postā struoduoja pazeistamī, zynuoja munu tāvu, muoti. Jei atplēse, muotei pasceja, uzpasejit sovu bārnu. Iz klūsteri. Deļkuo? Muote pasceja, jei navar klavīris spēlēt, navar tū. Vys tik Dīvs maņ lyka aizbraukt iz tū klūsteri. Es cīši puordzeivuoju, īsastuoju vydškolā, nasavuiceju, palyku iz ūtru godu. Es nikuo nagribieju dareit. Muotei nazkas pasceja, syuti sovu meitu iz Jaunaglyunys sīvīšu gimnazeju. I mama mani aizvede iz Jaunaglyunu.” Jaunaglyunā aizvadeitais laiks Antoninai vysu dzeivi palyka syltā pīmiņā. I kai atzyna jei poša, rekolekcejis aba lyugšonys i goreigys apceris izmaineja juos dzeivi. Ticeibai i Dīvam vysod Antoninys dzeivē beja lela nūzeime, ari myuža nūgalē. Ūtrais pasauļa kars Zadvinsku saimis lūcekļus izmātuoja pa pasauli, tāvu izsyuteja iz Sibiri, bruoli nūbāga iz Vuoceju, vāluok iz Amerikys Savīnuotajom Vaļstim, bet Antonina kūpā ar muoti palyka Latvejā. Ar kulinareju Antonina Masiļūne suoce aizaraut 50. godu beiguos, suokūtnieji apmeklēja kulinarejis kursus, vāluok jai pīduovuoja tūs vadeit. Ar sovim prīšklasejumim i kursim Antonina braukuoja pa vysu Latveju, daudz poša izagleituoja. Antonina atkluoj puora nūslāpumu, kai izvirt gordu zupu. “Latvīšu virtuve ir suokusēs laukūs. Jei laukūs dzyma. Gūvs klāvā, zivs azarā voi upē. Vuškys ari klāvā. Saknis duorzā, vyss pi rūkys. Jēme i vuoreja zupys, tuos beja uorkuorteigi īcīneitys latvīšu virtuvē. Iz rudiņa pusi kuova lūpus, vosorā nakuova i zīmā nakuova. Kū dareit, ka moz galis beja. Tū mozumeņu galis seiki sagrīze, apcepe stipri bryunu, vuoreja buļjonu. Gale apcapta, kai tu liksi sakni naapstruoduotu vydā pi galis. Saprota, ka nasaīs kūpā, koč kū vajag ar saknem dareit, lai byutu jim draudzeiba, byutu leidzeigi atteisteibys procesā. Saksnis taukūs karsēja, saknis nadreisktēja zaudēt sovu kruosu. Tagad tū sauc par restiešonu. I lyka, kod jau buļjons gotovs, kluotyn saknis. Garša beja pavysam cyta. I tuos zupys sauce par zupiņdrošku, circeņzupu, kai kurā vītā.” Izguojs ap divdesmit Antoninys Masiļūnis povuorgruomotu, vairuokys izdūtys atkuortuotai. Kulinarejis padūmus varējs skaiteit ari presē. Antoninys pyrmuo gruomota “Ikdienai un svētku galdam” izguoja 1982. godā. Myusu dīnom naīdumojami lelā tiražā – 200 tyukstūšuos eksemplaru. Padūmu godūs juos gruomotys tulkuoja krīvu volūdā, bet piec Latvejis naatkareibys dabuošonys – angļu i vuocu. Vīna nu zynomuokūs Masiļūnis receptu ir soldonuo aba šokolada dasa. Daudzi recepti ir vīnkuorši pagatavejami nu kasdīnā plotai izmontuotu produktu, tok povuorgruomotuos var atrast ari naparostus receptus, kai, pīmāram, šašliku nu nutrejis galis, ūlu kultini ar kiupynuotom reņgem ci apcaptys smedziņu maizeitis. Kai stuosta poša autore, daudzi recepti roduošīs najauši, tai bejs ari ar kaidim salatim. “Maņ kursi beja, taiseisim vystys galis salatus. Meitinis navarēja dabuot vystu, padūmu laikā navysod varēja dabuot produktus. Meitine nadabuoja vystys. Verūs iz golda, tī stuov uobuli “Antonovka”, i rupa maize, kīgeleits. Vystys nav, bet ir maize, kas byus, ka vystys vītā īlikšu maizi? Maizei nūgrīzem gorūzu sagrīzem, mozūs kubeņūs, uobuli nūmyzuojem. Ūlys nūvuorejom, sagrīzem. Seipuls. Lai nagaršuotu piec seipula, bet garšuotu piec kaida salata, mes sagrīzem i ar korstu iudini applaucējem vairuokys reizis. Ni smokys, ni garšys piec seipula. Mes īlykom kluot. Vēļ kaut kas beja, laikam būrkuoneņš. I taisejom salatus. Atīt meitinis. I garšoj, i voi garšeigi, bet piec vystys nagaršoj.” Antonina ir ari pyrmuos i vīneiguos povuorgruomotys latgalīšu volūdā autore. Tei izguoja 1992. godā iz Pyrmuo latgalīšu saīta laiku, kuru ar vierīneigu programu aizvadeja Rēzeknē. Saīta laikā varēja nūpierkt ari Masiļūnis “Povōru grōmotu”. Tymā iz latgalīšu volūdu tulkuotus receptus nu juos pošys pyrmuos povorgruomotys. Ar sovu degsmi i lektoris talantu Antonina Masiļūne aizruove daudzus. Par īguļdejumu Latvejis kulinaruo montuojuma izkūpšonā 2017. godā jū apbolvuoja ar Treju Zvaigžņu ordini. Myužeibā Antonina Masiļūne nūguoja 2019. gods 17. oktobrī, tok juos radeitī recepti ir aktuali šudiņ i dūmojams natiks aizmiersti iz prīkšu.  

Pret ‘Covid-19’ izsuokts vakcinēt seniorus vacumā viers 70 godu i vakcinacejis procesā īsaisteiti ari vairuok nikai 500 saimis uorstu. Tok Latgolā vēļ arviņ izaplota dažaidi miti, deļkuo prioritarūs grupu puorstuovi nu vakcinu atsasoka. Kai vadās ar senioru vakciniešonu Latgolā, raidejumā izvaicojam socialuos apryupis centra “Malta” vadeituoja vītineicu Annu Beitāni, Latvejis Lauku saimis uorstu asociacejis vadeituoju Līgu Kozlovsku, Zuoļu vaļsts agenturys Zuoļu registracejis departamenta vadeituoju Elitu Poplovsku. Raidejumā pīsadola ari vakcinacejis biroja komunikacejis konsultante Agnese Strazda. Agnese Strazda atzeist, ka Latgolā vakcinai pīsasoka pasivuok nakai cytūs regionūs. Deļkuo tai? Latvejis Lauku saimis uorstu asociacejis vadeituoja Līga Kozlovska atkluoj, ka Latgolā cikom tikai 30 % saimis uorstu īsasaistejuši vakcinacejis procesā. Vairuoki vakcinacejis kabineti atvārti obejuos regiona lelajuos piļsātuos – Daugovpilī i Rēzeknē –, deļtuo vairums izavēlējuši vakcinu sajimt tī. Vys tik lauku seniorim, kas poši sovim spākim leidz piļsātom naspiej tikt, juosagrīž pi saimis uorstu, kas paleidzeibu gaida nu vaļsts i pošvaļdeibu.  Mitus par dažaidu izgatavuotuoju vakcinom klīdej Zuoļu vaļsts agenturys puorstuove Elita Poplavska. Jei noruoda, ka “Sputnik” vakcina patīseibā ir leidzeiga “Astra Zeneca” vakcinai. Taiši itū vakcinu itūnedeļ sajiemuši ari vaļsts socialuo apryupis centra “Malta” klienti i darbinīki, tai nūruoda Anna Beitāne. Interese gon cikom vēļ moza, nūgaideit īsoka ari senioru radinīki. Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Saziņa ar pacientiem pa telefonu, sarakste e-pastos, recepšu un darba nespējas lapu izrakstīšana tikai elektroniski – tā ārkārtas situācija ir mainījusi ģimenes ārstu darbu. Gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide, gan Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska sarunā raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst, ka ir izmainījies darba ritms, kā arī konsultāciju spriedze un spraigums darba laiku pagarina. “Pacientiem, kas bija līdz šim ar hroniskām saslimšanām, vīrusa saslimšanām, klāt nākuši Covid-19 saslimšanas pacienti, kuriem ir saslimšana, kuri ir karantīnā. Visi katru dienu jāapzvana, jāraksta dokumentācija, tas ir vēl papildus slogs,” skaidro Sarmīte Veide. Veide skaidro, ka ir pacienti ar citām vīrusa saslimšanām, kam nav nekāda sakara ar Covid-19. “Ir pacienti ar bronhītiem, pneimonijām, ir paaugstināts spiediens, ir muguras sāpes, kas saasinās. Tie jau nav pazuduši,” norāda Veide. “Darbs ar koronavīrusu nemazinās, nav tā, ka visi spēki vērsti uz Covid-19 saslimšanu, mums ir arī visi pārējie pacienti,” turpina Veide. Ģimenes ārsti norāda, ka bez iepriekšēja pieraksta uz ģimenes ārsta praksi nevajag doties. Ārsti cenšas maksimāli maz pacienti prakses telpās mazāk kontaktētos. Covid-19 pacienti nedrīkst atrasties ģimenes ārsta praksē. “Visus pacientus vispirms apzvanām, kam ir problēmas, ja netiekam telefoniski galā ar problēmu, tad pierakstām uz praksi, lai redzētu klātienē,"  norāda Veide. Tās ir akūtas vīrusa infekcijas, pacienti, kuru stāvoklis pasliktinās 3-4 dienu laikā. Tāpat, ja paaugstināta temperatūra nemazinās arī 3-4 dienas, vai ir akūtas sāpes. Hronisku slimību gadījumos, ja cilvēka stāvoklis nepasliktinās, konsultācijas notiek pa tālruni. Pie pacientiem, kam aizdomas par Covid-19, ģimenes ārsti nebrauc, jo nav nepieciešamo aizsardzības līdzekļu. Lai gan paši ģimenes ārsti, gan viņu pacienti censtos saglabāt labu veselību šajā stresainajā laikā, Līga Kozlovska iesaka dzīvot draudzīgi labā saskarsmē ar ģimenes locekļiem, censties iet vairāk ārā, protams, nepulcējoties pūļos, darīt to, ko iepriekš steigas dēļ cilvēki nav darījuši. Tāpat viņa iesaka izgulēties, nevis visu nakti aizvadīt pie datora vai televizora.

Sodišče EU se je izreklo za nepristojnega v arbitražnem sporu med Slovenijo in Hrvaško. Kje smo in kako naprej? Z bruseljsko dopisnico Mojco Širok...

ReTV raidījums JAUTĀ-JUMS. Saruna ar mūziķi Aneti Kozlovsku. Raidījums ēterā 14.01.2020.

S podelitvijo nagrad se je zaključil tekmovalni del 18. festivala Zlata paličica 2019.Zvitorepčevo lutkovno paragledališče, ki zaposluje invalide, ima za seboj že prvo premiero Kozlovska sodba.Evropsko združenje COPEAM je podelilo nagrade za zgodbe iz arhivov. Nagrajena tudi Zgodba o solinarkah Helena Pirc.Jutri bo v Pretorski palači v Kopru ob 17.30 odprtje razstave likovnih del, 25. mednarodne kolonije Umetniki za karitas.

Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējos gados ir izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus, bet gandrīz puse atzīst, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par zālēm bijusi pārāk augsta. Vai gaidāmas kādas pārmaiņas un situācijas uzlabošanās, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunā piedalās: Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska un Reto slimību alianses vadītāja (aktīva pacientu pārstāve) Baiba Ziemele.

Operetes žanra liktenis un tā nākotnes perspektīvas Latvijā. Par 3. starptautisko Operetes festivālu, kas norisināsies no 12. līdz 14.jūlijam Ikšķilē, stāsta mākslinieciskā vadītāja Agija Ozoliņa-Kozlovska un diriģents Atvars Lakstīgala. Operetes festivālu atklās koncerts “Es vēlreiz teikšu, priecājieties!”, kas notiks 12. jūlijā plkst. 19 Ikšķiles ev. luteriskajā baznīcā ar Kristīnes Prauliņas un Rīgas Gospelkora, kā arī jauno Operetes teātra solistu piedalīšanos.  13.jūlijā Ikšķiles novada pašvaldības zāle plkst. 12, akcentējot operetes žanra nozīmi, attīstību un daudzveidību, notiks kinolektorijs “Operetes laiks”. Festivāla apmeklētāji varēs noskatīties dažādu laikmetu un stilu operešu filmas. Sarīkojums “Sarunas pie kafijas” sestdien plkst.17 Ikšķiles novada pašvaldības zālē būs veltīts komponista, diriģenta, pedagoga, profesora Mendeļa Baša simtgadei un pirmās 21. gadsimta latviešu oriģināloperetes “Trīs zvaigznes. Zigfrīds“ jautājumiem. Trešā starptautiskā operetes festivāla kulminācijā – galā koncertā – Ikšķiles brīvdabas estrādē 13.jūlijā skanēs skaistākās operešu melodijas. Koncertā piedalīsies solisti no Austrijas un Lietuvas operetes teātriem, Itālijas un Izraēlas, kā arī Latvijā iemīļotie solisti – Sonora Vaice, Nauris Indzeris, Emīls Kivlenieks, Laura Purena, Irma Pavāre un operetes dejotāji. Svētdiena, 14.jūlijs, būs veltīta mazajiem skatītājiem. Plkst. 12 Ikšķiles vidusskolā, kas pārtaps par īstu teātra laboratoriju, notiks teatrāls un aizraujošs piedzīvojums ”Radām opereti!”  Festivāla noslēgumā plkst.16 pie Ikšķiles estrādes visus aktīvas atpūtas cienītājus priecēs Operetes festivāla gaisa balons.

Paliatīvā aprūpe ir starpdisciplināra, tai ir jāaptver pacientu, ģimeni un sabiedrību. Vai un kā Latvijā ir iespējams rūpēties par saviem tuvākajiem, nodrošinot katra cilvēka pamattiesības – dzīvi bez sāpēm un ciešanām, vairāk runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Ieva Melišus, NVD Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Lelde Ģiga un Sociālo darbinieku biedrības pārstāvis Viesturs Kleinbergs. Par paliatīvās aprūpes un sociālās aprūpes mājās pieejamību Latvijas reģionos stāsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Ambulatoro paliatīvo pakalpojumu pieejamību skaidro NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Ieva Melišus. Informāciju par medicīniska rakstura paliatīvās aprūpes aspektiem menedžē un tālāk nodod ģimenes ārsts.  Viņš izvērtē pacientus, izvērtē viņu dzīves apstākļus un nepieciešamības gadījumā var izrakstīt nosūtījumu veselības aprūpei mājās.  Galvenokārt tie ir pacienti, kam ir hroniskas saslimšanas, arī onkoloģiskas, un viņiem ir pārvietošanās traucējumu.  Ja ir onkoloģisks pacients, kuram ir funkcionāli ierobežojumi, bet viņš spēj sevi aprūpēt pats, un viņa galvenā problēma ir sāpes, tad viņš šo terapiju var menedžēt pats.Ārsts var izrakstīt nosūtījumu pie paliatīvas aprūpes speciālista. No šī gada šāds pakalpojums ir valsts apmaksāts.  Šādi speciālisti pieeja Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā, arī Liepājas reģionālajā slimnīcā un Jēkabpilī. Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir pieejams paliatīvās aprūpes kabinets, kurā ir pieejamas paliatīvās aprūpes iespējas, kur pacients, ja ģimenes ārstam  ir grūtības atsāpinošo terapiju nostabilizēs, vai viņam pietrūks kompensējamo zāļu kompetences, var nosūtīt pacientu atvieglināt ciešanas. Pacienti, saņemot nosūtījumu veselības aprūpei mājās, vai viņu radinieki, vai tuvinieki vēršas attiecīgā ārstniecības iestādē. Kurā vietā pieejamas šādas ārstniecības iestādes, ir publicēts Nacionālā Veselības dienesta mājaslapā sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi.  Var arī vērsties NVD, ja ir kādi problēmjautājumi.

Paliatīvā aprūpe ir starpdisciplināra, tai ir jāaptver pacientu, ģimeni un sabiedrību. Vai un kā Latvijā ir iespējams rūpēties par saviem tuvākajiem, nodrošinot katra cilvēka pamattiesības – dzīvi bez sāpēm un ciešanām, vairāk runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Ieva Melišus, NVD Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Lelde Ģiga un Sociālo darbinieku biedrības pārstāvis Viesturs Kleinbergs. Par paliatīvās aprūpes un sociālās aprūpes mājās pieejamību Latvijas reģionos stāsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Ambulatoro paliatīvo pakalpojumu pieejamību skaidro NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Ieva Melišus. Informāciju par medicīniska rakstura paliatīvās aprūpes aspektiem menedžē un tālāk nodod ģimenes ārsts.  Viņš izvērtē pacientus, izvērtē viņu dzīves apstākļus un nepieciešamības gadījumā var izrakstīt nosūtījumu veselības aprūpei mājās.  Galvenokārt tie ir pacienti, kam ir hroniskas saslimšanas, arī onkoloģiskas, un viņiem ir pārvietošanās traucējumu.  Ja ir onkoloģisks pacients, kuram ir funkcionāli ierobežojumi, bet viņš spēj sevi aprūpēt pats, un viņa galvenā problēma ir sāpes, tad viņš šo terapiju var menedžēt pats.Ārsts var izrakstīt nosūtījumu pie paliatīvas aprūpes speciālista. No šī gada šāds pakalpojums ir valsts apmaksāts.  Šādi speciālisti pieeja Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā, arī Liepājas reģionālajā slimnīcā un Jēkabpilī. Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir pieejams paliatīvās aprūpes kabinets, kurā ir pieejamas paliatīvās aprūpes iespējas, kur pacients, ja ģimenes ārstam  ir grūtības atsāpinošo terapiju nostabilizēs, vai viņam pietrūks kompensējamo zāļu kompetences, var nosūtīt pacientu atvieglināt ciešanas. Pacienti, saņemot nosūtījumu veselības aprūpei mājās, vai viņu radinieki, vai tuvinieki vēršas attiecīgā ārstniecības iestādē. Kurā vietā pieejamas šādas ārstniecības iestādes, ir publicēts Nacionālā Veselības dienesta mājaslapā sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi.  Var arī vērsties NVD, ja ir kādi problēmjautājumi.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, attīstītajās pasaules valstīs neauglība skar vienu pāri no četriem. Pēdējos 30 gados reproduktoloģijas joma pasaulē ļoti strauji attīstās un neauglības problēmas var atrisināt, bet joprojām pacienti pievērš pārāk maz uzmanības slimību profilaksei. Raidījumā Kā labāk dzīvot par neauglības cēloņiem un iespējām ārstēt neauglību, arī izmantojot Valsts izstrādāto atbalsta programmu neauglības ārstēšanai, stāsta Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ģimenes medicīnas katedras lektore, Pasaules veselības organizācijas eksperte reproduktoloģijas jautājumos Līga Kozlovska un Veselības centru apvienības galvenā ginekoloģe, RSU pasniedzēja Karlīne Elksne. Par neauglību runā, ja pāris, brīvi dzīvojot dzimumdzīvi bez izsargāšanās, nevar tikt pie bērniņa gada laikā. Ir neētiski teikt, ka tā ir sievietes vai vīrieša problēma, tā ir pāra problēma. 10 – 15% pāru skar neauglība. Turklāt pāru, kurus skar neauglība, kļūst vairāk un iemeslu tam ir daudz un dažādi. Viena svarīga lieta – cilvēki noveco, arvien vecāki cilvēki izvēlas kļūt par vecākiem. Pāriem, kurus skar neauglība, ap 50% veselības problēmas ir vīrietim, 50% - sievietēm. Ir arī daudz gadījumu, kad abiem ir jārisina veselības problēmas. Veselības problēmas var būt saistītas ar fiziskām (somatiskām) slimībām, ar hormonu izmaiņām, arī garīgās veselības problēmām. Iemeslu, kas var izraisīt neauglību, ir daudz. Ir daudz datu un pierādījumu, ka sievietes olšūna ir visspēcīgākā un veselākā līdz 35 gadu vecumam. Vīrieša “drošais reproduktīvais vecums” ir līdz 45 gadiem.

Tokrat prebiramo prvi del humoreske Josipa Jurčiča Kozlovska sodba v Višnji Gori. Satira, v kateri avtor obravnava medčloveške odnose na podeželju, je prvič izšla leta 1867 v reviji Slovenski glásnik.

Krustpunktā - diskusija par to, vajag vai nevajag legalizēt Latvijā marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos? Ir ārsti, kas uzskata, ka šīs ir vienīgās zāles, kas viņu pacientiem var palīdzēt. Tajā pašā laikā narkologi pauž bažas par iespējamām sekām. Nav noslēpums, ka šajos laikos daudzi zālīti iegādājas un lieto, jo nelegāli tā ir nopērkama. Taču ir slimnieki, kas brauc pat uz ārzemēm, lai to dabūtu, jo nelegālā aprite viņiem neder. Ko darīt un kā darīt? Studijā: no Veselības ministrijas farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe un Latvijas Sāpju izpētes biedrības pārstāve, anestezioloģe, reanimatoloģe, algoloģe dr. Maija Māliņa. Telefonintervijās: EP deputāte Inese Vaidere, smagi slima dēla mamma, kuras dēlam visas iespējamās ārstniecības iespējas ir izbeigušās, LOC paliatīvās nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs un Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.  

Lai cik ļoti pārliecināti mēs justos par savu veselību, ir slimības, ar kurām noteikti jārēķinās to straujās izplatības un iespējamo komplikāciju dēļ. Ko darīt, ja konstatēta saslimšana ar gripu, kā no tās izvairīties un ko darīt profilaksei, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore, infektoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstniecības direktore Angelika Krūmiņa, ģimenes ārsts Andris Baumanis un farmaceite Sabīne Kozlovska. Ar jaunākajiem datiem par saslimšanu ar gripu informē Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Raina Nikiforova. Gripa ir lipīga vīrusa izraisīta infekcijas saslimšana, kas izplatās ļoti ātri. Gripa raksturojas ar smagām un sarežģītām komplikācijām, tas apdraud īpaši cilvēkus, kam ir citas saslimšanas. Inficēšanās var notikt viegli, tāpēc gripas epidēmijas laikā iesaka izvairīties no piedalīšanās masu pasākumos. Prognozē, ka šogad gripas epidēmija var ieilgt līdz maijam. Pie ģimenes ārstiem šobrīd strauji pieaug apmeklētāju skaits. Gripas simptomi: Straujš slimības sākums sākums – augsta temperatūra, aizlikts deguns, bet ne iesnas, kaulu laušana, galvas sāpes, sauss klepus Tas ļaut pateikt, vai būs gripa, vai vienkārši saaukstēšanās. Svarīgi sekot līdzi simptomiem un pie mazākām aizdomām par inficēšanos jautāt pēc meidicīniskās palīdzības. Cilvēks vienā sezonā var izslimot gan A, gan B grupas gripu, turklāt ar smagām komplikācijām. Gripas sezonas laikā pieaug mirstības rādītāji. Gripa nav nāves cēlonis, bet tā saasina citas slimības, kas ir kā gripas komplikācija Gripas vīruss strauji vairojas, un pirmajās 24 stundās vīrusu skaits organismā ir ļoti liels. Ar temperatūru organisms šo vīrusu cenšas iznīcināt. Tas ir svešs olbaltums, kas nonāk asinsritē un izraisa intoksikāciju. Tieši šī organisma saindēšanās ir tas, kādēļ gripa norisinās tik smagi, un tas var skart visus orgānus. Atkarībā no tā, cik labas ir organisma pretošanās spējas, ir šo komplikāciju veidošanās risks, jo vājāka būs imunitāte, jo smagāk noritēs gripa. Arī šobrīd vēl var vakcinēties, bet gripas anitvielas izveidojas 10 – 14 dienu laikā. Profilaksei svarīga telpu ventilēšana, jo gripas vīrusam patīk piesmakušas un nevēdinātas telpas. Tāpat svarīga ir personiskā higiēna – bieži mazgāt rokas. Imunitātes stiprināšanai un profilaksei svarīgs ir veselīgs miegs, kvalitātīva atpūta, veselīgs uzturs. Var lietot homeopātiskas tabletes, vitamīnus. Nozīmīga loma imunitātes stabilizēšanā ir C un D vitamīnam.

James and Tom talk about fighting incivility with incivility after an EU minister slaps down Italy’s Matteo Salvini for migrant-bashing. Respect. Far-right activist Lauren Southern tells her half-million followers she helped save Europe from refugees. James unpacks Southern’s claims — and her antics on the Mediterranean — with Karen Mets of Save the Children. Far-right Internet trolls have used a photograph of Ukrainian human rights campaigner Lyudmyla Kozlovska to give the false impression Christine Blasey Ford met George Soros. Kozlovska shares her strange tale, which offers another glimpse into post-truth politics."Beethoven Symphony No. 9 in D minor, Op. 125" by Papalin is licensed under CC BY 3.0"They're coming" by Zapac is licensed under CC BY 3.0 license"Muscovite No. 9" is played by Lara Natale Support the show (https://euscream.com/donate/)

Katru gadu Latvijā ar leikēmiju diemžēl saslimst vairāk nekā 600 cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tomēr, ja asins šūnu vēzis tiek savlaicīgi atklāts un ārstēts, ar ligu var sadzīvot. Par slimības diagnostiku un ārstēšanu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta ģimenes ģimenes ārste Līga Kozlovska un pieredzē dalās paciente Marta Pētersone.