Podcasts about signe b

Latvijā sākusies ikgadējā „Digitālā nedēļa”, kuras laikā, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta iedzīvotāju digitālajā prasmēm un veidiem kā tās uzlabot. Kādas prasmes būtu  jāapgūst, lai cilvēks šobrīd justos digitālajā vidē ērti un galvenais – droši, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un Latvijas Radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine. No 24. līdz 28.martam Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) aicina ikvienu piedalīties ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņā “Digitālā nedēļa 2025”, kas sniegs iespēju gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem apgūt un attīstīt jaunas digitālās prasmes. Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta "ALL Digital Weeks 2025" (#ADWeeks2025) ietvaros un šogad Latvijā notiks jau 16. reizi. Divas šī gada "Digitālas nedēļas" galvenās tēmas ir mākslīgais intelekts un kiberdrošība. Dažādie semināri ir domāti ikvienam digitālo jomu lietotājiem. Vairākus pasākumus, kas norisinās šīs nedēļas ietvaros, varēs arī noskatīties ierakstā. "Pēdējos divus gadus mēs visi runājam par mākslīgo intelektu, daļa par to priecājas, daļa baidās no tā. Tāpēc arī šī nedēļā ir par  mākslīgo intelektu, kas ir mākslīgais intelekts, ko drīkst, ko nedrīkst, no kā vajadzētu izvairīties," norāda Signe Bāliņa. "Ir jāsaprot, ka mākslīgais intelekts mācās. Un brīdī, kad mēs uzdodam jautājumu ChatGPT vai Copilot vai kādam citam, mēs viņam iedodam informāciju. Ja mēs iedodam kaut kādu biznesa informāciju vai savu personīgu informāciju, tad viņam iemācām lietas, ko viņam varbūt nevajadzētu zināt par mums vai mūsu biznesu," norāda Signe Bāliņa. "Brīdī, kad runājam par mākslīgā intelekta izmantošanu biznesā vai valsts pārvaldē, tas nav vispārīgais mākslīgais intelekts, kas ir brīvi pieejams "mākonī", kurš brīvi skatās "mākonī" visus datus, jo jebkura informācija ir vērtība, ir tā, kas padara to mākslīgo intelektu gudru. Ja ir kaut kādas lietas, ko mēs negribam, lai visa pasaule zina, tad nesakām to mākslīgajam intelektam." Bāliņa arī min, ka katram pašam jāizvērtē, cik daudz informāciju dodam mākslīgajam intelektam, bet valsts sistēmām ir virkne ierobežojumu.

IT nozares eksperti uzskata, ka pienācis laiks, kad ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu nepieciešamas pamatzināšanas, kā lietot mākslīgo intelektu. Kāpēc ir tāda pārliecība, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa, „Itero” tehnoloģiju speciālists, raksta portālā „zparks.lv” Reinis Zitmanis, Kultūras informācijas sistēmu centra projekta vadītāja asistente Ilma Elsberga un "Crayon Latvia" pārstāvis Agris Ivbulis. "Mākslīgais intelekts pēc būtības nav nekās jauns, ražošanā to izmanto jau desmitiem gadu. Mūsdienās katram ir iespēja, kam ir interneta pieslēgums, sākt viņu reāli pielietot savā ikdienas dzīvē. Dinamika un attīstība bijusi tik strauja, ka esam tikai pašā ceļa sākumā," uzskata Agris Ivbulis. Viņam piekrīt arī Reinis Zitmanis. "Mākslīgais intelekts strādā ar visu zināšanu apjomu, kas viņam ir iedots, un spēj no tā mums kaut ko noderīgu izlobīt. Varētu piekrist, ka tas ir laika jautājums un tas notiks biedējoši strauji. Tikai pagājušajā gadā mums visiem rokās iedeva "chatGPT", un visas "elles durvis ir vaļā". Tagad tā ir norma, un tas bija pagājušajā gadā. Šogad ir tas un šis. Kas būs nākamgad? Un aiznākamgad varbūt būs kaut kas, ko varam saukt par intelektu," norāda Reinis Zitmanis. Progresija būs vēl straujāka nekā šobrīd, jo uz to strādā visa industrija. Signe Bāliņa piekrīt, ka mākslīgais intelekts un virtuālais asistents var palīdzēt cilvēkiem, kuriem pietrūkst komunikācijas iespēju ar citiem. "Jā, tehnoloģijas var veicināt sociālo iekļaušanu. Otra tendence ir, ja tu nezini tās tehnoloģijas, plaisa starp cilvēkiem, kas tās tehnoloģijas, kas tās izmanto un neizmanto, kļūst arvien lielāka. Tā ir otra puse. Jā, tev tehnoloģijas var palīdzēt, tu vari uzzināt informāciju, tu vari sarunāties... Ja tu nezini to visu, tava atstumtība..., iekļaušana aiziet pretējā virzienā," analizē Signe Bāliņa. Signe Bāliņa informē, ka no 13. līdz 18. maijam norisinās informatīvi izglītojošā kampaņq “Digitālā nedēļa 2024”, kas sniegs iespēju gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem apgūt un attīstīt jaunas digitālās prasmes. Pasākumi notiek visā Latvijā, ar programmu var iepazīties internetā. Signe Bāliņa aicina apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Reinis Zitmanis atzīst, ka darba devēji visai drīz prasīs intervijās cilvēkiem, kādas viņiem ir prasmes darbā ar mākslīgo intelektu.

Studijā LU rektora amata kandidāte, LU rektora padomniece Signe Bāliņa un LU rektora amata kandidāts, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Vasarā gara, bet ziemā īsa. Šo Artūra Puriņa un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Jūrmalas bērnu muzikālās apvienība "Jautrās notis" dalībnieki Alīna Arāja, Loreta Lote Podgaiska, Paula Moskvina, Elīza Seile, Bono Tijs Seržans un muzikālie skolotāji: Dace Brikmane, Signe Bērziņa un Jānis Kravalis.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, ko par vidi un klimata draudzīgumu domā uzņēmēji, tāpat – par digitalizāciju, bet šoreiz tieši mazākiem uzņēmumiem.  Cik ilgtspējīgi un atbildīgi ir Latvijas tūrisma uzņēmumi un kā mēs atšķiramies no tuviem kaimiņiem tepat Somijā? To ikgadējā tūrisma nozares pētījumu konferencē stāstīja Vidzemes augstskolas pētnieces. Klausoties viņu teiktajā, brīžiem bija sajūta, ka tas, ko pētnieces sapratušas par tūrisma uzņēmumiem, nemaz nav tik tālu no tā, kā jūtas un domā daudzi Latvijas uzņēmumi. Īsais ātrais kopsavilkums - mums ar to zaļumu galīgi neiet, it īpaši, ja papēta dziļāk, tālāk par skaļiem paziņojumiem netiekam. Kaut vai uzņēmēju teiktais, kad tiem pajautā par to, cik svarīga ir ilgtspēja. Ja Somijā tūrisma un viesmīlības nozarē par ilgtspēju domā kā par dzīvesveidu, kā par lielu sistēmu, kur katra viena rīcība ir svarīga, tad Latvijas uzņēmēji joprojām šaubās - vai viņu uzvedība un izvēles kaut ko mainīs. Un arī minot dažādus paveicamā piemērus, Latvijas uzņēmumi parasti piesauc vienkāršākas lietas, atzīst pētnieces.   Pievienotajā vērtībā daudz runājam par produktivitāti, par Latvijas uzņēmēju drosmi, spēju iekarot jaunus tirgus, strādāt labāk, pelnīt vairāk… un daudz runājam arī par to, ka bieži vien ceļš uz iepriekšminētajām lieliskajām lietām var būt, izmantojot dažādas tehnoloģiju iespējas. Turklāt - izmantojot Eiropas fonu atbalstu. Tur gan parasti ir arī daudz problēmu - noteikumi reizēm ir interesanti, dokumentu kaudze lielāka nekā rādījās ļaunākajos murgos, ko drīkst un ko nedrīkst darīt - arī ne vienmēr skaidrs. Buksē un bremzē, vērtē Signe Bāliņa, Likta vadītāja.

Jaunākajā ES ziņojumā par to, kā dalībvalstīm ir klājies pēdējos desmit gadus digitalizācijas attīstības jomā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāju sekmes digitālo pamata prasmju apgūšanā ir stipri viduvējas. Kāpēc Īrijā 70% iedzīvotāju ir apguvuši digitālās prasmes, bet Latvijā tikai 49%, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē LIKTA prezidente Signe Bāliņa un uzņēmuma "Crayon Latvija" pārstāvis Agris Ivbulis. "Digitālās prasmes, gan termins, gan tas, ko šīs prasmes ietver, arvien mainās, jo tehnoloģijas nāk arvien jaunas klāt. Tagad pēdējais bubulis, no kura visi baidās, ir mākslīgais intelekts. Protams, tas ir arī saistībā ar drošību, ar kiberdrošību," vērtē Signe Bāliņa. "Kādreiz pietika, ka ieslēdzam datoru, saprotam, kas ir internets, ja mākam atbildēt uz e-pastiem, lieliski. Mūsdienās, ja tev nav sapratne par drošību digitālajā vidē, ja nav sapratne par to, kas ir mākslīgais intelekts vai kādas citas jaunas tehnoloģijas, kas nāk, mēs no viņām baidīsimies, neizmantosim." "Ja mans darba devējs mani nemāca, vai nu es pats par to rūpējos, vai meklēju citu darba devēju, kas par to gādās un veicinās manu izaugsmi," turpina Signe Bāliņa. Digitālās pamatprasmju kopums mūsdienās: saprotu, kāda ir digitālā vide, jo varu darīt, ko ne, tas ir jautājums par drošību, jautājums par to, kā es pats varu radīt saturu - video, audio vai teksts; tas ir jautājums par komunikāciju, kā es komunicēju ar virtuālo Ivaru, kā es komunicēju ar kolēģiem, kādas ir manas komunikācijas prasmes digitālajā vidē, jo komunikācijas rīku kļūst arvien vairāk; kā izmantoju tehnoloģijas lēmumu pieņemšanā, kā spēju izanalizēt informāciju, izanalizēt datus, lai varētu pieņemt lēmumus. "Man nav bažas, runājot par pētījumu, par iedzīvotāju prasmi, vai tas ir 49 vai 51%, tās ir nianses, jo Eiropā vidējais ir 54%. Turpat mēs vien esam," uzskata Agris Ivbulis. "Uztrauc organizāciju segments. Ja runājam par mākslīgo intelektu, tehnoloģijām, jāsaprot, ka šie risinājumi ir bāzēti mākoņpakalpojumu sniedzējplatformās. Lai līdz mākslīgajam intelektam tiktu, ir jāsalauž domāšana, jāsaprot, ka bez pilnīgas vai daļējas resursu pārnešanas uz mākoņplatformu, mēs šīs tehnoloģijas nemaz nespējam pielietot. Jāsāk ar to. Šie cipari ir dramatiski, ja Igaunijā  mākoņservisus izmanto 51% orgaizāciju, Latvijā - 21%. Atpaliekam divas reizes," vērtē . "Tā, pirmkārt, ir nezināšana, otrkārt, - iracionālas bailes, lai arī situācija uzlabojas pēdējos gados." Signe Bāliņa norāda, ka daudzi izmanto mākoņpakalpojumus to ne nemaz nezinot. "Skatoties uz notikumiem pasaulē, ir skaidrs, ka arvien vairāk būs jādomā par kiberdrošību. Uzbrukumi, šīs pašas vēstules, kas bija visām skolām un izglītības iestādēm, tas ir pasaules fons. (..) Ja izmantojam mākoņpakaļpojumus, esam daudz drošāki, nekā tad, ja neizmantojam. Tie resursi, ko lielie pasaules vendori [programmatūru piegādātāji] var ieguldīt tajā visā, ir citi, kā mazais uzņēmums, kuram nosacīti serveris stāv zem galda. (..) Es negribu nevienu biedēt, bet kiberuzbrukumi kļūst arvien biežāki. Šī pāreja uz mākoni ir viens veids, ka pasargāt savu uzņēmumu, kā pasargāt sava uzņēmuma datus," analizē Signe Bāliņa. "Varbūtība, ka hakeris uzlauzīs lielo mākoni, ir daudz zemāka, nekā, ja viņi uzbruks vienam mazajam serverītim. Aizvien vairāk uzbrukumi ir slimnīcām, medicīnas iestādēm, bankām. Visur mēģina." Lai noskaidrotu, kādas ir Siguldas novada Inčukalna pagasta iedzīvotāju digitālās prasmes, dodamies uz Inčukalna bibliotēku. Tur pēc stundām pie trīs datoriem pulcējas skolēni, bet no rītiem bibliotēkā visbiežāk iegriežas seniori, lai samaksātu dažādus rēķinus.

Uzņēmumu vēlme vākt savu klientu datus ir liela, bet šādas darbības nes sev līdzi arī milzu atbildību, lai viss savāktais atrastos aiz septiņām atslēgām. Par personas datu aizsardzību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa. "Datu regula neaizliedz vākt datus, ne tos glabāt, ne kaut ko ar viņiem darīt. Bet, ko pasaka Datu regula, ka jābūt tiesiskam pamatam un cilvēkam jābūt skaidram, ko ar datiem darīs," atzīst Jekaterina Macuka. "Reģistrējoties loterijai vai kādam pasākumam internetā, uzņēmējam skaidri ir jāpasaka cilvēkam, vai nu reģistrējies un iedod man datus šim pasākumam un pēc šī pasākuma es aizmirsīšu. Vai nu tu vari atķeksēt, ka turpmāk es tevi atcerēšos un sūtīšu tev paziņojumus par saviem pasākumiem, vai papildus tam, ka pats datus glabāšu un sūtīšu tev paziņojumus, es vēl arī atdošu saviem sadarbības partneriem, piecām kompānijām, un viņi arī to darīs. Cilvēkam ir jābūt iespējai piekrist, ka pats uzņēmums turpmāk sūtīs paziņojumus un arī papildus tam atsevišķi ir jābūt piekrišanai, ka viņš sūtīs citiem. Tam jābūt nodalītam, Varbūt es uzticos konkrētam uzņēmējam un sāku - jā, glabā manus datus un sūti paziņojums, bet tos citus 20 uzņēmumus, kuriem gribi nodot manus datus, es nepazīstu, es neuzticos un negribu, lai sūtītu manus datus viņiem. Vispareizākais būtu nodalīt un, protams, cilvēkus informēt." Katrīna Zariņa norāda, Datu valsts inspekcijas sabiedrības informēšanas kampaņa "Dati ir vērtība - sargā tos!" pamatā domāta maziem un vidējiem uzņēmumiem ar vēlmi mēģināt viņus izglītot, kā gudri rīkoties ar datiem. Kā gudri datus vākt no saviem klientiem vai potenciālajiem nākotnes klientiem. Kā uzglabāt un kā nepārkāpt stingrās prasības par datu aizsardzību, kas ir Eiropā ir spēkā. "Joprojām ir caurumi prasmēs," vērtē Katrīna Zariņa. Jekaterina Macuka piekrīt, ka ir ko uzlabot attiecībā uz datu aizsardzību. "Ir uzņēmumi, kuri daudz laika velta šai jomai, ir uzņēmumi, kuri uzskata, ka varbūt Datu valsts inspekcija nesodīs, labāk pelnīsim naudu, nevis pievērsīsim uzmanību datu aizsardzībai," norāda Jekaterina Macuka. "Ir laiks atgādināt uzņēmējiem, ka datu regula ir spēkā, sodi ir. Tie nav tikai sodi, tā ir arī attieksme pret klientu. Ja uzņēmējs atbildīgi un ar cieņu  attiecas pret savu klientu, attiecīgi viņš ar cieņu attieksies pret viņa personas datiem." "Ja prasām identificējamu informāciju - vārds, uzvārds un e-pasts [telefons] jau ir identificējama informācija. Mēs ar viņu komunicējam, attiecīgi mēs viņu identificējam, mēs apstrādājam viņa datus. Ja prasām viņa dzīves vietas adresi, tie arī būs personas dati," skaidro Jekaterina Macuka. Tajā brīdī, kad uzņēmējs prasa datus, kur viņš var identificēt savu klientu un zina, ka tas ir viņa topošais klients, vai sāk ar viņu komunicēt, sūtos īsziņas vai e-pastus, te arī sāka datu aizsardzība. Ja tā ir ciparu kombinācija, ko redzam internetā un tas varētu būt kāda telefons, tajā brīdī vēl nekļūst par personas datiem. Kad uzņēmējs mājaslapā, aizpildot pieteikumu par pirkumu, prasa norādīt vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi un telefonu, tas paliek par personas datiem un ieslēdzas personas datu aizsardzībā." Noteiktos gadījumos, kad uzstāda sīkdatnes mājaslapā, kas analizē un profilē apmeklētāja uzvedību, pat nezinot cilvēka vārdu uzvārdu, uzņēmējs jau sāk apstrādāt datus. Datu valsts inspekcija vērš uzmanību arī uz to, ka svarīgi aizdomāties, kādas sīkdatnes liekat mājaslapā.

Mainīt profesiju un atrast jaunus ceļus dzīvē var gandrīz jebkurā vecumā. Ņemot vērā bezdarba problēmu, ekonomisko situāciju un dažādas nākotnes perspektīvas, arī brieduma gados var nākties meklēt citu nodarbošanos vai iespēju izglītoties. Vai un kā tas ir iespējams, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par iespējām stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles ESF projekta Atbalsts bezdarbnieku izglītībai karjeras konsultante Sanita Bertmane, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un „airBaltic” Talantu piesaistes un attīstības vadītāja Marina Volkova. Signe Bāliņa norāda, ka pieprasījums pēc IT nozares pakalpojumiem tikai aug, it sevišķi strauji tas notika pandēmijas laikā, un turpinās arī tagad. Nozarē arvien ir darbinieku deficīts. Turklāt šī ir nozare, kur jāmācās visu mūžu, jo tehnoloģijas nepārtraukti mainās. Ja nemācies, izkrīti no nozares.  Signe Bāliņa mudina cilvēkus apgūt tehnoloģijas un paskatīties, ko var mainīt karjerā. "Nereti ir tā, ka IT nozare ir tikai programmētāji. Mums ļoti vajag programmētājus, bet tikpat labi mums vajag cilvēkus, kas strādā ar lietotājiem, klientu atbalsts. Ja esi bijis lielisks komunikāciju speciālists vai lielisks skolotājs, bet gribi kaut ko mainīt dzīvē, kāpēc lai tu nebūtu lietotāja atbalsta speciālists, kur ir pašam jāsaprot, kādas tehnoloģijas un sistēmas tiek izmantotas un tu atbalsti citus cilvēkus," vērtē Signe Bāliņa.  Arī tad, ja negribi mainīt savu darbu vai jomu, jo vairāk mācīties un apgūsi jaunas tehnoloģijas, padomāsi, ko varētu savā darbā darīt citādi, kā tehnoloģijas var palīdzēt. IT nozarē vajadzīgi speciālisti, kas ir ne tikai IT speciālisti. Klausītāju viedokļi gan neliecina, ka ir iespēja tik veiksmīgi mainīt karjeru un atrast jaunu darbu cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Marina Volkova skaidro, ka uzņēmums cenšas lauzt stereotipu par 50+, gribētu piesaistīt cilvēkus ar jau krietnāku dzīves un darba pieredzi pieteikties stjuartu vakancēm. Raidījuma viešņas vērtē, ka, protams, var zīmēt rožainu bildi un mudināt, bet ir reāli stereotipi cilvēkiem, kurus ir grūti pārvarēt. Tāpat atsķirīga situācija par iespējam ko mainīt ir Rīgā un reģionos.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par IT nozari pēc pandēmijas un pēc aktīvās kara Ukrainā fāzes sākuma. Par to, vai brīdinājumi sarkanā aploksnē palīdz atgūt parādus un, protams, kāda šī nedēļa bijusi Baltijas biržās un mūsu portfeļos. Šoreiz par kādu nozari, kurai, atskatoties uz šo gadu, ne reizi, šķiet, neizspruka vārds inflācija. Tā ir informācijas tehnoloģiju nozare. Viņiem šis laiks bijis izaugsmes posms, kā LIKTA konferencē norādīja asociācijas vadītāja Signe Bāliņa. Ja ne par inflāciju, tad nozarei tomēr bija  daudz ko teikt par energocenu kāpumu un drošību. Turklāt gan par nozares drošību, gan par to, ko IT var dot drošības un aizsardzības nozarei. Jo, kā pierādījis karš Ukrainā, tīklveida karošana ar modernajām tehnoloģijām ir efektīvāka nekā klasiskais – 19. – 20. gadsimta centralizētais modelis. Un vadības komandu nesavācot fiziski vienkopus, lai plānotu, bet tā vietā tiekoties virtuāli, ir papildu ieguvumi, skaidro Juris Binde, LMT prezidents.  Tāpat nozīmīgi militārajās operācijās ir droni un komandvadības sistēmas, kur arī savu roku pieliek IT uzņēmumi. Jo beidzot militārā nozare pamazām tiek pāri aizspriedumiem par viedierīcēm.  Ne mazāk svarīga ir otra drošības puse – visu uzņēmumu un sistēmu IT drošība, atzīst Uldis Tatarčuks, TET valdes priekšēdētājs. Un vājākais posms šajā ziņā ir nevis pašas sistēmas, bet cilvēki.

Temaet for denne podkasten er å skape gode overganger i skolehverdagen for barn og ungdom som er rammet av hjerneslag eller annen ervervet hodeskade. Det vil bli erfaringsdeling mellom StatPed, forelder/pårørende og ungdom med gjennomgått hjerneslag I podkasten møter du Signe Bøvolden, som selv hadde slag som 7-åring. Bente Nicolaysen, som er mamma til en gutt som fikk slag som 7-åring. Bente er også talsperson for LHL Hjerneslag Barn og Ungdom. Anine Strand-Saugnes er seniorrådgiver i avdeling for ervervet hjerneskade hos StatPed. Podkasten blir ledet av Marita Lysstad Bjerke, helsefaglig rådgiver i LHL og slagsykepleier.  Podkasten er laget av LHL med støtte fra Stiftelsen Dam. 

21. gadsimts ir informācijas laikmets. Kur ir informācija, tur ir dezinformācija, kas tiek izplatīta ekonomisku, reliģisku un, protams, politisku iemeslu dēļ. Bieži vien visi trīs un vēl citi iemesli  savijas vienā ciešā kamolā, veidojot pat savdabīgas kombinācijas, ar kurām mums ir nācies saskarties pēdējo gadu laikā. Aizvadīto divu gadu laikā Latvijā ir strauji pieaugusi viltus ziņu un dezinformācijas izplatība, ko veicinājuši pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas apstākļi. Kā sevi pasargāt no viltus ziņām un dezinformācijas un kāpēc vieni cilvēki ir pakļauti viltus ziņu ietekmei, bet citiem tās klāt nelīp, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē dezinformācijas pētniece Baltijas valstīs "Atlantic Council" Digitālās izpētes laboratorijā Nika Aleksejeva, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes locekle Kristīne Tjarve. "Vairojusies dezinformācija, kur apakšā ir nolūks, ir vairojusies. Ja runājam par stratēģiski vērstu dezinformāciju no mūsu austrumu kaimiņa uz Eiropu, tās mērķis ir sēt neticību, apmulsumu, kam ticēt, ka nē. Beigās varbūt cilvēks nolemj - šiem es vairs neticēšu, viņi vienreiz kļūdījās, iešu pie tiem, tie atkal ir kļūdījusies. Tad kam lai es beigās ticu? Tas ir mērķis," atzīst Nika Aleksejeva.

Kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir iespējams izveidot un lietot kā saziņas līdzekli ar valsti- e-adresi. Diemžēl privātpersonas šo pakalpojumu izmanto kūtri. Kāpēc būtu vērts reģistrēt e-adresi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas ir e-adrese un kā to lietot, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks. E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums starp iedzīvotājiem un valsts un pašvaldības iestādēm. Iedzīvotājs var drošā veidā komunicēt ar vairāk nekā 3000 valsts un pašvaldību iestādēm. Tie, kas ir aktivizējuši e-adresi, var paļauties, ka jebkura no šīm iestādēm sazināsies ar uzņēmēju vai iedzīvotāju šajā vietā. Viens no izveides mērķiem – lai visa formālā sarakste būtu drošībā. Tas ir salīdzinoši jauns saziņas veids. Šo iespēju aktivizējušas ap 40000 fiziskās personas Latvijā un ap 3000 uzņēmēju. Papīra veidā sūtīt dažādus ziņojumus, piemēram, par vēlēšanu norisi un vēlēšanu iecirkni, ir dārgi. Ja cilvēki lietotu e-adresi, valsts varētu vairāk un biežāk sazināties ar cilvēkiem operatīvi. E-adresei piekļūt var līdzīgi kā interneta bankai, autentificējoties. Dokumentus, ko valsts vai pašvaldību iestādes sūta e-adrese, cilvēkam uz e-pastu nepārsūta. Tas ir drošības apsvērumu dēļ. E-pastā var saņemt ziņojumu, ka ir pienācis jauns paziņojums e-adresē. Pieredzē dalās SIA „Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, kurš izmanto e-adresi gan kā uzņēmējs, gan kā privātpersona. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa vērtē, ka tās ir tās pašas paralēles, kas ir fiziskajā dzīvē, kad ir jāuzrāda pase vai ID karte, tāpat arī elektroniskā vidē ir elektroniskā identitāte vai mobilais e-paraksts. "Cilvēkiem, kas izmanto mobilo e-parakstu, šis nesagādā problēmas. E-adreses lietošana nav obligāta, bet brīvprātīga. Labā lieta, ja izmantoju e-adresi, visa oficiālā saziņa, kas kādreiz no valsts puses ar mani kā privātpersonu notiek, ir caur šo kontu, kur es varu norādīt, lai uz manu e-pastu nāk paziņojums par jaunu informāciju. Tiem, kuriem nepatīk iet uz pastu pēc oficiālām vēstulēm, tā ir ērtība." Signe Bāliņa uzskata, ka e-paraksta lietošana būtu sarežģīta, jo visiem, kuriem ir ID karte, šī iespēja ir.

Ugens første udgave af En Uafhængig Morgen: - I lørdags begyndte de danske sygeplejesker deres varslede strejke. Vi har tidligere FOA-formand, Dennis Kristensen, med. - Radikale og Liberal Alliance står til at indlede et politisk partnerskab, og har udtalt, at der er mangle ting, de kan samles om, men hvad skiller dem så ad? Vi har Samira Nawa i gennem. - Vi undersøger de (måske) manglende undersøgelser om sexisme i blå bloks ungdomspartier, hvor der internt er uenigheder om nødvendigheden. Vi snakker med Camilla Søe (V), Signe Bøgevald Hansen (LAU), og så er Cecilia Zade Iseni (KU Ungdom) Dagens værter er Nima Zamani & Adam Drewes.

Kultūras ministrijas rosinājums datu nesēju atlīdzību piemērot arī viedtālruņiem un datoru cietajiem diskiem raisījis kārtējos strīdus. Viedtālrunis un dators mūsdienās ir kļuvis par ikdienas nepieciešamību ikvienam ekonomiski aktīvam iedzīvotājam, tomēr tos iespējams izmantot arī, lai lejupielādētu, kopētu un atskaņotu mūziku vai citus autordarbus. Vai datu nesēju atlīdzības piemērošana šīm iekārtām ir taisnīga un pamatota, domas dalās arī valdībā. Krustpunktā par to diskutē kultūras ministrs Nauris Puntulis, Latvijas izpildītāju un producentu apvienības padomes loceklis, mūziķis Kārlis Būmeisters, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Kultūras ministrijas rosinājums datu nesēju atlīdzību piemērot arī viedtālruņiem un datoru cietajiem diskiem raisījis kārtējos strīdus. Viedtālrunis un dators mūsdienās ir kļuvis par ikdienas nepieciešamību ikvienam ekonomiski aktīvam iedzīvotājam, tomēr tos iespējams izmantot arī, lai lejupielādētu, kopētu un atskaņotu mūziku vai citus autordarbus. Vai datu nesēju atlīdzības piemērošana šīm iekārtām ir taisnīga un pamatota, domas dalās arī valdībā. Krustpunktā par to diskutē kultūras ministrs Nauris Puntulis, Latvijas izpildītāju un producentu apvienības padomes loceklis, mūziķis Kārlis Būmeisters, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Viena no 2020.gada pandēmijas laika mācībām ir tā, ka daudzu profesiju pārstāvjiem ir jāpilnveido savas digitālās prasmes. Latvijas Universitātes Inovāciju centrs kopā ar “Microsoft” ir uzsācis jaunu bezmaksas digitālo prasmju pilnveides programmu, kuras ietvaros ikviens interesents attālināti varēs apgūt darba tirgū aktuālas zināšanas sev piemērotā laikā un tempā. Ar programmu iepazīstinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Kāpēc mācīties, ko varēs apgūt, skaidro Latvijas Universitātes Inovāciju centra vadītāja profesore Signe Bāliņa un “Microsoft” vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa. Lai arī zināms, ka mācības notiks angļu valodā, speciālistes mudina nebaidīties no tā, ka valoda varētu būt šķērslis, ja ir bāzes zināšanas, noteikti varēs saprast un mācīties. Lai mācītos, vajadzīgs laiks, dators un interneta pieslēgums. Pieteikties mācībām var internetā līdz 31. decembrim. Jaunuzņēmuma “BeeSage” līdzdibinātājs un ģenerāldirektors Rū Vikmanis dalās pieredzē par mācībām, sava uzņēmuma izveidi un arī aizraušanos ar programmēšanu.

Asger Juhl interviewer formanden for Liberal Alliances Ungdom, Signe Bøgevald Hansen, og formanden for Radikal Ungdom, Jacob Robsøe.

TOUCHÉ PANEL: VÆRNEPLIGT, PENSIONSALDER OG VIELSER AF SAMKØNNEDEEr værnepligten en form for statsligt slaveri? Er folkepensionen et tyveri af de unges penge? Og skal alle trossamfund tvinges til at vie par af samme køn?Det er holdninger, der bliver bragt til torvs af Touchés panel af ungdomspolitikere. De har hver medbragt et emne indenfor identitetspolitik eller ungdomskultur, som de gerne vil diskutere med panelet.Gæster:Signe Bøgevald Hansen, formand Liberal Alliances UngdomLucas Emil Zukunft, medlem af landsledelsen i SF UngdomKristian Lausten, formand Venstres UngdomVært: Christine RandaTilrettelægger og producer: Oliver Bærentsen

Plejehjemmene skal privatiseres. Det vil sikre bedre forhold for de ældre. Så undgår vi nemlig omsorgssvigt, og de ældre kan få et plejehjem, der passer bedre til deres specifikke behov. Det mener Liberal Alliances Ungdom. Vi vender det med resten af panelet - er privatisering vejen frem? Vi skal også snakke om et kontanthjælpssystem uden modkrav. På den måde undgår vi nemlig at tvinge de svageste ledige til nyttesløse møder i jobcentret, ifølge Alternativets Unge. Og så skal vi også snakke om gratis psykologhjælp. Det vil nemlig betyde, at folk rent faktiske vil søge hjælp og ikke føre til, at folk får det dårligere og dårligere. Samtidig ligestiller det psykiske og fysiske lidelser, siger SFU. Gæster: Signe Bøgevald Hansen, landsformand for Liberal Alliances UngdomEmil Stork, socialordfører Alternatives UngeSofie Lippert, landsforkvinde for SF UngdomVært: Kevin ShakirReporter: Oliver BærentsenRedaktør: Andrea Bøtker

Šodien galvenais uzsvars raidījumā uz jaunu vērtību radīšanu. Mums visiem šis laiks liek daudz ko darīt savādāk nekā ierasts. Mainās veidi, kā strādājam, kā atpūšamies, kā iepērkamies, kā izmantojam pakalpojumus. Un līdz ar to arī uzņēmumiem jādomā jauni produkti, pakalpojumi un arī veidi, kā tos pārdot. Šodien par abiem šiem aspektiem - gan pārdošanu, kur strauji pieaug digitālo prasmju loma un spēja pārdot attālināti, gan par to, kā jaunradītos produktus jeb inovācijas uzņēmumiem nosargāt savā īpašumā. Ja sociologi prasītu interneta veikaliem, ko tie domā par nākotni, pieļaujams, tiem skats uz dzīvi būtu daudz optimistiskāks. Populārākajiem interneta veikaliem pēdējo mēnešu laikā apgrozījums strauji audzis. Servisi, kuri nodrošina pārtikas piegādi mājās, pat īsti nespēj tikt galā ar pieprasījumu. Iepirkšanās internetā šobrīd piedzīvo savu uzvaras gājienu un tam spiesti piemēroties arī uzņēmēji. Digitālā mārketinga cilvēkiem tuvākajā laikā bezdarbs nedraud – šobrīd darba sludinājumos šī prasme ir viena no pieprasītākajām.  Savu prieku par to neslēpj arī digitālā mārketinga aģentūras vadītājs “Infinitum Agency” vadītājs Andis Stafeckis.  Mums ir paveicies, ka digitālai dzīvei mēs kā valsts esam diezgan labi sagatavoti. Mums ir viens no labākajiem, ātrākajiem un arī pieejamākajiem internetiem pasaulē un arī e-pakalpojumu jomā esam priekšā daudziem. 80% iedzīvotāju izmanto internetbanku, prot arī internetā samaksāt. Tātad, kā jau eksperts minēja – iespējas, infrastruktūra ir, bet, ja palūkojamies no cita skatu punkta – cik tad aktīvi internetā ir mūsu uzņēmēji, tur paveras bēdīgāka aina. Iespēju pārdot savas preces internetā izmanto tikai nepilni 14% uzņēmēju. Kā šonedēļ bankas "Luminor" vebinārā par e-komerciju sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītāja Signe Bāliņa tas ir satraucoši maz. Viņu veiktās uzņēmēju aptaujas liecina, ka lai gan vairums atzīst, ka, moderni sakot, digitālā transformācija ir svarīga, viņi tomēr no tās baidās un uzskata par dārgu prieku.  Arī Eiropas komisija nesen savā ziņojumā iebakstīja Latvijai tieši šajā lauciņā – sakot, jums viss ir, lai jūs būtu digitāli veiksminieki, bet īsti to neizmantojat. Iespējams, pietrūkst zināšanu, kā to darīt. Bāliņa iesaka visiem, kas domā par sava uzņēmuma e-komercijas attīstību, ielūkoties gudralatvija.lv, kur var atrast gan padomus, gan biežākās kļūdas ko uzņēmēji pieļauj, kā arī novērtēt savas digitālās prasmes un gatavību e-komercijai testā. Lai pirmie soļi e-komercijā būtu veiksmīgi - ir svarīgi morāli nobriest un apzināties paveicamā darba apjomu, tā savukārt saka Gatis Veikšins uzņēmuma “Born digital” vadītājs, viņi nodarbojas ar e-veikalu izveidi saviem klientiem. Bieži uzņēmēji domā, ka ar e-veikala izveidi arī viss ir galā, bet tā ir tipiskāka kļūda, jo e-veikals ir tikai instruments. Protams, ne katram vajag skaistu un spīdīgu e-veikalu, savu web lapu, lai darbotos e-komercijas lauciņā, tikpat labi var pietikt ar kādu no sociālajiem tīkliem vai pat sludinājumu portālu. Viss atkarīgs no tā, ko uzņēmējs grib sasniegt un cik daudz ir gatavs ieguldīt – ja mērķis ir iekarot visu pasauli un konkurēt ar Amazon un Google, tad ar pārsimts eiro budžetu nepietiks. Ir daudz un dažādu rīku, kuri piedāvā e-komercijas iespējas uzņēmējiem un vienmēr vilinošākās ir tās, kuras ir bez maksas. Te gan lieti der atgādinājums par bezmaksas sieru peļu slazdā, ko var, protams, izmantot gudri, bet nezinot kā pareizi to sieru paņemt – var sanākt sāpīga pieredze. Ne mazāk svarīgi ir padomāt par to, kā prece vai pakalpojums tiks klientam piegādāts un kā par to norēķināsies. Kā atzīst speciālisti – aizvien sliktāk darbojas vecais labais rēķina nosūtīšanas veids. Jo posmā starp pasūtījumu internetā, rēķina nosūtīšanu klientam uz e-pastu un tad, gaidot, kad klients to apmaksās, pazūd visai daudz darījumu. Līdz ar to strauji arī Latvijā ir pieaudzis pieprasījums pēc tā teikt – pērc un samaksā uzreiz vienuviet risinājumiem. Ja agrāk tas uzņēmējam prasītu teju visu banku apciemošanu, kontu atvēršanu tajās, lai šādu iespēju klientam sarūpētu, tad tagad jau teju ikviena banka piedāvā savus universālus risinājumus, ko ir vērts papētīt. Arī sociālie tīkli sāk saprast, ka šajā laikā un arī turpmāk tie būs interesanti e-komercijai, ne tikai, lai tajā reklamētu sevi un komunicētu ar klientiem, bet arī lai pārdotu. Tā Facebook šonedēļ paziņoja, ka sāk piedāvāt Facebook veikalu izveidi - pagaidām gan tas ir tikai ASV, bet es nešaubos, ka agri vai vēlu tas atnāks arī pie mums un parādīsies arī citos sociālajos tīklos vienā vai otrā formā.  

Instagram er fyldt med forskellige tilbud, som på den ene eller anden måde kan gøre dig til et bedre og mere overskudsagtigt menneske - OG ikke mindst en stærkere kvinde.Det kan eksempelvis være workshops, så du kan skabe mere: flow, tillid og indre power. Måske endda kurere din angst eller andre ting, du bøvler med. Og det hele koster selvfølgelig nogle penge. Spørgsmålet er, hvor langt man kan gå i kvinde-empowermentens navn? Og om det er ok at tjene penge på kvinders usikkerheder?Vi skal også vende touchepanelet, hvor vi i dag diskuterer politik. Er det i orden at shame Lagkagehuset, efter de er blevet beskyldt for at søge skattely og samtidig tage imod hjælpepakker? Er det i orden, at udskyde visse klimatiltag, fordi corona har givet nye udfordringer? Og er folketinget i gang med at gøre det lettere for udlændinge at blive i Danmark? Det er noget af det, som vi vender i dag. Gæster: Katrine Birk, forfatter og alternativ behandler, og tilbyder jo altså forskellige ting inden for alternativ helsepleje, Marie Cancel - feminist og radiovært, Cecilie Rigmor stifter af Gro Community - som er online yoga blandt andet, Morten Svane, forfatter og sundhedsdebattør, Signe Bøgevald Hansen landsformand for Liberal Alliance Ungdom, Sofie Lippert landsforkvinde i SF Ungdom, Tobias Weische landsformand for Dansk Folkeparti Ungdom.Vært: Cecilie Lange

Skal det stadig være muligt at vælge lige det gymnasium, man har lyst til? Det mener Signe, der er formand for Liberal Alliance Ungdom. Regeringen arbejder ellers på, at man fremover kun kan søge gymnasium ud fra sit eget geografiske område, og at elever skal fordeles ud fra karaktergennemsnit. Det betyder at tosprogede elever bliver mere jævnt fordelt på landets gymnasier. Men er det en god idé - det vender vi med dagens panel. Vi starter dog med en debat om kroppen på insta - for skal kroppe, der er veltrænede og slanke gemmes væk? Vi vendte det forleden med Sara Jin Smidt og Katrine Blauenfeldt. Gæster: Signe Bøgevald Hansen, formand for Liberal Alliance Ungdom, Frederik Vad, formand for Dansk Socialdemokratisk Ungdom og Ayanle Farah fra Socialistisk Ungdomsfront. Vært: Cecilie Lange

Raidījumā kāda uzņēmuma pieredze, kuram jaunā koronavīrusa izplatīšanās atveda tik daudz klientu, ka nācās uz laiku slēgt veikalu. Meklējam arī atbildi uz jautājumu, kas mūsu dzīvē mainīsies pēc tam, kad Covid-19 pandēmija būs beigusies. “Uzņēmumiem ir grūts laiks – jo izejvielas trūkst, piegādes ķēdes nestrādā, transporta izdevumi auguši gandrīz divas reizes, cenas izejvielām – arī divas reizes. No vienas puses – nav kam pārdot, bet nav arī, no kā ražot. Pietiek pietrūkt dažām izejvielām, lai ražošana apstātos,” saka profesors Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns. Kopumā saruna gan vairāk par potenciālajām izmaiņām, ko ekonomikā atnesīs krīze. Krīzes laikā pieprasītas galda spēles un spēles tiešsaistē “Pirmā mūsu reakcija bija – mēs nolēmām vieni no pirmajiem aizvērt veikalus, jo jutām, ka pieprasījums pēc galda spēlēm, kas nav griķi vai tualetes papīŗs, būtiski pieauga un pieauga cilvēku apjoms,” saka Egils Grasmanis, “ Braingames publishing” vadītājs. Pēc pāris dienām slēgtie galda spēļu veikali atkal atvērti. Bet ar jauniem drošības pasākumiem – pieņemti tiek tikai bezskaidras naudas norēķini, veikalā jāievēro distance un apkalpots vienlaikus tiek tikai viens klients. Bet, ja citām nozarēm pieprasījums ir zudis, tad vismaz galda spēles laikā, kad liela daļa cilvēku piespiedu vai brīvprātīgā kārtā laiku pavada mājās, ir pieprasīts produkts. Egils Grasmanis darbojas arī spēļu izstrādātāju asociācijā, kur apvienojušies ne tikai galda, bet arī video un mobilo spēļu izstrādātāji. Un arī šīm spēļu biznesa nišām klājoties labi. Kā saka Grasmanis – visam, kas bāzēts tiešsaistē, šo krīzi pārvarēt būs daudz vieglāk. Mācāmies dzīvot attālināti un digitāli Attālināts darbs, attālināta mācīšanās, attālināta iepirkšanās - tā ir mūsu ikdiena. Bet strādāšana attālināti, darbs ar klientiem attālināti nenozīmē tikai īsāku laiku, ko darbinieki pavada ceļā. Tas nozīmē potenciāli izmaiņas sabiedriskā transporta uzņēmumiem, izmaiņas biroja telpu tirgū, izmaiņas tajā, ko cilvēki sagaidīs no saviem mājokļiem, izmaiņas tiem, kas veido dažādas uzņēmumu datorprogrammas. Personālvadībai un uzņēmumu iekšējās drošības dienestiem būs jādomā, kā risināt problēmas, ko rada darbinieks, kurš neatrodas uzņēmuma telpās. Un kur vispār ir uzņēmuma telpas?To, ka uzņēmumiem būs jāmaina iekšējie procesi, uzsver arī Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente. Ja raugāmies plašākā perspektīvā, Latvijas Universitātes ekonomikas, vadības un biznesa fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš norāda, ka viņa prāt ir divi tālākie notikumu scenāriji. Pirmais – neko neesam mācījušies un tiklīdz pret koronavīrusu tiek izdomāta vakcīna, viss atgriežas iepriekšējās sliedēs.  Otrs scenārijs – mēs esam kaut ko iemācījušies un tur ir pāris būtiskas lietas. Pirmā – iedzīvotāji saprot arvien vairāk valsts nozīmi. Nepieciešama valsts iesaiste procesu dzīvotspējai. Varētu mainīties arī attieksme pret nodokļu maksāšanu, tiem, kas to darījuši ir priekšrocības, vērtē Bērziņš. Kopumā - lai gan šī krīze būs sāpīga un risku uzņēmumiem ir ļoti daudz, visi uzrunātie uzsver arī kādu iespēju, gan uzņēmumiem, gan ikvienam no mums. Piemēram, Ieva Tetere, SEB bankas prezidente, atzīst - šāda krīze ir iespēja ilgi diskutētas un ilgi plānotas pārmaiņas ieviest straujāk.  

Regeringen forsøger i disse uger at forhandle en ny kommunal udligningsreform på plads med Venstre. I forhandlingsoplægget står de rigeste kommuner i Danmark til at skulle sende endnu flere penge ud over kommunegrænsen. Men er det fair? Og bør vi i virkeligheden gå endnu længere for at rette op på den voksende ulighed i Danmark? Jens Philip Yazdani forsøger at overbevise Signe Bøgevald Hansen, formand for Liberal Alliance Ungdom, om at udligningsreformen er et vigtigt første skridt på vejen mod en endnu større omfordeling.

Ar katru gadu „papīru būšanas” sabiedriskajā un privātajā sektorā arvien vairāk pāriet digitālajā vidē. Piemēram, jaunu būvniecības ieceru iesniegšana tagad notiek elektroniski, bet grozījumi Darba likumā, no 1. jūlija ļaus ar darba aizsardzību saistīto procesu dokumentēšanai izmantot informāciju tehnoloģiju risinājumus. Cik gatavi esam jaunajai digitālajai pasaulei, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas mainīsies un kā izmaiņas ietekmēs uzņēmēju darbu, skaidro „Sunstar Group" valdes loceklis Armands Kalniņš, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Jens Philip Yazdani mener, at 16-årige skal have ret til at stemme. Tiden er moden til det – og derudover mangler ungdommen et demokratisk boost, så den står stærkere overfor de ældre generationer. I denne udsendelse prøver han at samle en koalition af andre unge, så de i fælles flok kan rejse kravet over for de voksne politikere. Men ikke alle er enige med ham; tværtimod ønsker flere, at valgretsalderen bevares på de nuværende 18 år. Med i studiet: Frederik Vad, formand for Danmarks Socialdemokratiske Ungdom, Kristian Lausten Madsen, formand for Venstres Ungdom (VU), Signe Bøgevald Hansen, formand for Liberal Alliances Ungdom, og Eva Zeglovits, forsker ved Institut für empirische Sozialforschung i Østrig.

Lai Latvijas ekonomika būtu konkurētspējīga, valstij nepieciešami digitāli kompetenti iedzīvotāji. Vai un kā digitālo prasmju uzlabošanai var palīdzēt mūžizglītības programmas, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa, Rīgas Tehniskās universitātes pārstāve Rita Bībere, datu tehnoloģiju uzņēmuma "SQUALIO" pārstāvis Einārs Garoza un Cēsu novada domes pārstāvis Atis Egliņš-Eglītis. "Pieprasījums tirgū pēc IT speciālistiem šobrīd ir daudz lielāks, nekā piedāvājums un tas nav stāsts tikai par programmētājiem, bet arī par datu analītiķiem, projektu vadītājiem. Nozarē ir nepieciešami dažādu jomu speciālisti," skaidro Signe Bāliņa. "IT speciālisti nepieciešami visur, bez tehnoloģijām mūsdienās savu ikdienu nespējam iedomāties. Digitālās prasmes kļūst arvien komplicētākās, bet elementārās programmēšanas prasmes ir nepieciešamas ikvienam, jo mums ir jāvalda pār tehnoloģijām," turpina Signe Bāliņa. Einārs Garoza uzskata, ka jebkura uzņēmuma darbībā šobrīd nav iedomāja bez datu izmantošanas un analīzes, tā kļūst par vienu no biznesa pamatkomponentēm. Tāpēc kustības “Valsts#196” dibinātāji un dalībnieki, IT uzņēmums “Squalio”, Cēsu novada pašvaldība un Rīgas Tehniskā universitāte organizē datu analītikas trīs mēnešu kursus. Trīs mēnešu laikā cilvēki varēs iegūt pamatizglītību un padziļinātas zināšanas atsevišķās tēmās datu analītikā. Šis ir pilotprojekts, bet, ņemot vērā plašo interesi, iespējams, ka būs nākamie kursi.  

E-pakalpojumu ieviešanas jomā visas trīs Baltijas valstis ir vadošajās vietās Eiropas Savienībā. Tomēr nevar teikt, ka līdz šādam rezultātam mēs esam gājuši vienu un to pašu ceļu. Par kopīgo un atšķirīgo e-lietās Baltijas valstīs saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņa Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Ierakstos par e-pārvaldes attīstību Igaunijā stāsta Sandra Sērava (Sandra Särav), viena no Igaunijas “e-valsts sejām”, savukārt e-pārvaldes attīstību Lietuvā raksturo Lietuvas Satiksmes ministrijas pārstāvis Kestutis Andrijauskas. Uzklausām arī Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju domas par e-pakalpojumu pieejamību un izmantošanas ērtībām. Mēs nemēģinām noskaidrot, kurš ir labākais, vai kur labāk dzīvot – Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, mēs meklējam kopējo, kas mūs vieno, un to, ko būtu vērts mācīties vai aizgūt no kaimiņiem. Raidījumu kopā ar Elvi Jansonu vada Aiste Brusokaite (Lietuva) un Madis Must (Igaunija). Iepriekšējā raidījumā interesējāmies par pārtikas cenām un kvalitāti Baltijas valstīs.     Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.

Signe : Bélier Pays : Afghanistan   « Au bord de la mer aussi bleue que le ciel, poussaient des falaises de rocs et de poussière. Elles avalaient le vent salé du large et piégeaient les nuages contre leurs flancs couleur de sable. Pour cette raison, il ne pleuvait jamais dans les vallées qui poussaient de l’autre côté. Les genêts et… Read more → L’article Conte des falaises – Bélier est apparu en premier sur Contes des Vents.

Den här veckan tar vi oss an sjörapporten! Den blir tonsatt, tolkad och talad om. Sjörapporten som poesi. Ruttnande is, Norra Kvarken, Utsira och si och så många sekundmeter. Vind och vatten som på många sätt låter som taget ur en dikt. Många är ni som tycker att sjörapporten faktiskt ÄR poesi. Vi tog oss an den tanken, och ägnar hela veckans program åt sjörapporten. Musikern och poeten Emil Jensen kommer hit med sitt band och spelar en helt egen tolkning av sjörapporten, unikt skriven för Lundströms Bokradio. Och så kommer musikern och låtskrivaren Signe Bäck hit, och spelar sin version. Och så ringer vi upp meterologen Lisa Frost och pratar med observatören Alf Andrein.

Nylammade får, engelsk landsbygd och två författare som övergett staden och flyttat ut på landet för att leva ett enklare liv. Lundströms Bokradio har spanat en trend bland vårens böcker. Litteratur om att flytta ut från staden för att söka ett liv närmare naturen. Kanske ett rikare liv, till och med? Därför sänder Lundströms Bokradio från England denna lördag, närmare bestämt från The Lake District! Vi träffar fårbonden och författaren James Rebanks, som har skrivit bok Fårbondens dagbok, nyutkommen på svenska. James Rebanks lämnade det urbana livet som låg utstakat för honom och flyttade hem till gården som familjen drivit i 600 år. Dessutom åker vår reporter Alba Mogensen hem till författaren Helena Granström, aktuell med debattboken Det som en gång var. En dystopisk bok om vår ovilja att vårda jorden, och samtidigt en hyllning till natur och skog. Det blir fågelsång, högläsning ur boken och ett samtal om hur man är lycklig trots vetskapen om vad vi gör med vårt klimat. Du alltid hitta oss på vår facebook-sida där vi uppdaterar under veckan. Klicka HÄR för att komma till sidan. HÄR hittar du även Lundströms Bokradios spotify-lista. Idag med en ny låt "Tugga" av Signe Bäck.