Podcasts about veidi

Kas jauniešiem palīdz aktīvi iesaistīties Baznīcas dzīvē? Kāda pašlaik ir jauniešu iesaiste Baznīcā Latvijā? Vai tas, ka jaunietis daudz laika pavada Baznīcā, nozīmē, ka viņa aicinājums ir konsekrētā dzīve? Šoreiz raidījuma mērķis ir ielūkoties tajā, kā jaunieši iesaistās Baznīcas dzīvē Latvijā. Uz sarunu esam aicinājuši divus aktīvus jauniešus – Dairi un Klintu –, kuri ne tikai paši iesaistās, bet arī iesaista citus jauniešus Baznīcas dzīvē. Sarunā iepazīstam gan viņu katra ticības ceļu, gan skatījumu uz izplatītiem stereotipiem par jauniešiem, gan iemeslus turpināt darīt iesākto. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Katrīna, Alise, Agate.

Stāsta ērģeļbūves meistars un klavieru tehniķis Jānis Kalniņš Vai zini, ka dažādie klavieru veidi ir vistiešākajā veidā saistīti ar jau viduslaikos eksistējošām taustiņu-stīgu instrumentu formām? Iebūvējot āmuriņu mehānismu klavesīnā vai tangentflīģelī, radās pianoforte – mūsdienu flīģeļa priekštecis. Tas bija neatņemams atribūts pilīs, muižās un publiskās koncertu vietās. No klavihorda sanāca tāfelklavieres. Latviskais nosaukums cēlies no vācu valodas Tafelklavier – galda klavieres. Tā bija lieliska alternatīva dārgajiem flīģeļiem, ko varēja atļauties arī vidējais slānis. Skaņas ziņā tāfelklavieres bija ļoti tuvas flīģeļiem, tikai ne tik jaudīgas, jo tām diskantā uz katru toni ir tik divas stīgas, bet flīģeļiem trīs. Garās basu stīgas tāfelklavierēm nodrošināja pilnskanīgus basus, kurus nu nekādi nevarēja izspiest no vertikālajām klavierēm. Par pianīnu paraugu kalpoja klavicitērijs. Katrs no šiem klavieru veidiem attīstījās savā ceļā. Kaut arī tāfelklavieru būve izbeidzās 19. gadsimta beigās, tās spēlēja vislielāko lomu klavierbūves attīstībā: krusteniskais stīgu izvietojums, lietie ķeta rāmji, filca āmuriņi – šie elementi vispirms tika pielietoti tieši tāfelklavierēm un tikai pēc tam – flīģeļiem. Līdz ar pianīnu konstrukcijas pilnveidošanos un attiecīgi to skaņas kvalitātes uzlabošanos, tie izspieda tāfelklavieres no pilsoniskajiem dzīvokļiem, kuri kļuva arvien mazāki. 19. gadsimta otrajā pusē flīģeļu būvei bija jātur līdzi klaviervirtuozu plejādei ar Ferencu Listu priekšgalā. Viņu ne pārāk interesēja agrīnā romantisma smalkumi; spozme, virtuozitāte – tā bija Lista stihija! Diemžēl Bösendorfer flīģeļi to neturēja un apakš enerģiskajiem Lista pirkstiem vai katrā koncertā lūza pa kādam āmuriņam vai taustiņam! Tieši Lista klavierspēle mudināja jauno Karlu Bechšteinu konstruēt tādu flīģeli, kuŗš atbilstu modernajām klavierspēles prasībām. Vislielāko ieguldījumu klavieru būves attīstībā un reizē arī izraisot apvērsumu klavierspēles tehnikā deva Teodors Steinvejs (1825–1889). Viņš ieviesa virkni konstruktīvu jauninājumu gan Erāra mehānikā, gan rāmja un korpusa konstrukcijā, novezdams klavieres līdz pilnībai. Ne velti Steinway & Sons kopš 1885. gada vairs neko nemaina savu instrumentu konstrukcijā! Skaniski nevainojamie flīģeļi ieguva spēles mehāniku, kura bija pilnīgi uzticama un nekad neradīja grūtības pat vājiem pianistiem. Mehānisma spēja atkārtot āmuriņa sitienu pa stīgu pēc nepilnīgas taustiņa atlaišanas radīja jaunu spēles tehniku. Diemžēl pēc Pirmā pasaules kara vairs neražoja klavieres nedz ar angļu, nedz Vīnes mehāniku, tādēļ pianisti aizmirsa spēles īpatnības uz klavierēm ar angļu vai Vīnes mehāniku; daudzi pat nezina, kas tas ir, jo sevišķi postpadomju telpā. Tā rezultātā agrā romantisma klaviermūzika tiek spēlēta ļoti reti – un kā nu nē, jo uz moderna flīģeļa šī mūzika skan garlaicīgi un nesaprotami: skaņā ievērojami mazāk virstoņu, tādēļ arī mazāk tembrālo nokrāsu; dēļ dubultrepetīcijas mehānikas nav iespējams realizēt fp štrihu; modernajiem instrumentiem dempferi strādā ļoti efektīvi, kas tā nav 19. gadsimta sākuma instrumentiem, tādēļ artikulētās notis kļūst ļoti sausas, pauzes tukšas. Līdz ar to daudz vairāk nekā vecajos instrumentos ir jālieto pedālis. Dubultrepetīcijas un angļu mehānikas atšķirības lieliski apraksta Frideriks Šopēns, 1848. gadā viesodamies Londonā: "Ja es nejūtos vislabākajā formā, ja mani pirksti ir mazāk elastīgi vai veikli, ja es nejūtos pietiekami spēcīgs, lai kontrolētu taustiņu un āmuru darbību, kā es to vēlos, tad es dodu priekšroku Erāram ar tā dzidri košo gatavo toni. Bet, ja es jūtos možs, gatavs likt pirkstiem strādāt bez noguruma, tad es dodu priekšroku Pleyel... Mani pirksti jūt tiešāku kontaktu ar āmuriem, kas pēc tam precīzi un patiesi atdarina sajūtu, ko vēlos radīt, efektu, ko vēlos iegūt." Šodien situācija mainās – pianisti sāk vairāk interesēties par autentisku interpretāciju, arvien vairāk tiek publicēti ieraksti uz senajiem instrumentiem, mūzikas augstskolas iegādājas senos instrumentus vai to kopijas. Arī JVLMA Ievas Salietes vadībā studenti iepazīstas ar senajām klavierēm.

Vai tiesa, ka stresu dažkārt veicina ne tikai mūsu psiholoģiskie pārdzīvojumi, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā? Kur rodas stresa hormoni – kortizols un adrenalīns – un kas notiek, ja tie sāk pārņemt mūsu organismu nekontrolēti? Par to studijā iztaujāsim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilzi Konrādi. * Zinātnes ziņas Megalodona izmēri varētu būt bijuši lielāki, nekā līdz šim pieņemts. Pirms dažiem gadiem uz ekrāniem bija skatāma asa sižeta filma par megalodonu – gigantisku haizivi. Varbūt toreiz kādi skatītāji domāja, vai tas ir izdomājums, vai arī šāds radījums okeānos patiešām kādreiz dzīvojis. Un atbilde ir – jā. Megalodons ir reāla suga, kas kādreiz mitusi, un tādas vietnes kā “Live Science” un “Science Daily” tai veltījušas plašākus izklāstus. Zinātnieki visai ilgi uzskatījuši, ka megalodoni izskatījās kā lielas baltās haizivis, taču jaunākais pētījums liecina, ka megalodons bijis vairāk nekā 24 metrus garš dzīvnieks, un tas ir vairāk nekā uzrādījuši līdzšinējie aprēķini. Salīdzinājumam – baltās haizivs mātītes ķermeņa garums var būt aptuveni pieci metri. Tā ka redzams atšķirība ir visai liela – pieci metri vai 24 metri.  Bet milzenis megalodons mūsdienās sastopams vairs nav, tas ir dzīvojis jūrās laika nogrieznī pirms 20 miljoniem gadu līdz 3,6 miljoniem gadu. Pilnīgi megalodonu skeleti atrasti nekad nav, tāpēc mūsu zināšanas balstās un arī avoti, no kuriem zinātnieki var gūt datus, nāk no fosilijām - zvīņu un zobu fosilijām. Lai iegūtu jaunākos datus par megalodona izmēru, zinātnieki no Kalifornijas un Riversaidas universitātes, kā arī citām pasaules vietām megalodonu fosilijas salīdzinājuši ar vairāk nekā 150 dzīvām un izmirušām haizivju sugām, iegūstot pēc iespējas precīzāku megalodonu galvas, ķermeņa un astes proporciju. Vēl pētnieki atklājuši, ka megalodons varētu būt dzemdējis dzīvus mazuļus, un arī to garums varētu būt bijis līdz pat četriem metriem. Tas, par ko pētnieku vidū nav vienprātības, – kādai mūsdienu sugai megalodons ir līdzinājies. Kā piemēru jau minējām balto haizivi, tomēr ir zinātnieki, pēc kuru domām, megalodona ķermenis pēc formas daudz tuvāks bijis citronhaizivij vai pat lielam valim.  Pirmais Mēness aptumsums šogad – 14. martā. Bet par kādu citu dabas brīnumu. Piektdien, 14. martā, gaidāms šī gada pirmais Mēness aptumsums, un par to vietnē “Scientific American”. Precīzāk izsakoties, aptumsums būs 13. marta naktī un 14. marta agrās rīta stundās, un tas būs pilns Mēness aptumsums pēc trīs gadu pārtraukuma. Tiesa gan, mūsu platuma grādos šis notikums ies secen. Pilnu Mēness aptumsumu varēs vērot tikai paši Eiropas rietumi – Spānija, Īrija un Lielbritānija. Toties viskrāšņāko un pilnāko aptumsumu varēs skatīt tie, kuri dzīvo Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ja klausāties Latvijas Radio, būdami šajās vietās, tad ziniet, ka jums tāda iespēja ir, un to patiešām nevajag laist garām. Bet Latvijā neskumstiet, jo naktī no 7. uz 8. septembri eiropieši redzēs Mēness aptumsumu, un tad to neredzēs Amerika.  Ar ko Mēness aptumsums ir interesants? Atšķirībā no strauja Saules aptumsuma, Mēness aptumsums ir lēns un majestātisks, un, lai to redzētu, nav nepieciešans īpašs aprīkojums vai optisks palīglīdzeklis.  Mēness, Saule, Zeme – šo triju ķermeņu attiecības nosaka Mēness aptumsuma veidošanos, detalizētāk, kā tas notiek, aprakstīts vietnē, bet tur arī piedāvāts tāds vienkāršots skaidrojums. Proti, iedomājieties, ka jūs atrodaties uz Mēness, skatoties uz Zemi un Sauli. No šī skatupunkta šķiet, ka Zeme lēnām virzās Saules priekšā. Sākumā jūs redzat, ka Zeme pavisam nedaudz bloķē Sauli, un gaismas daudzums, kas pie Jums nonāk, samazinās, bet mazliet. Laika gaitā Zeme bloķē Sauli arvien vairāk, un apgaismojums vēl vairāk samazinās. Pēc aptuveni stundas Zeme pilnībā nobloķē Sauli, Jūs atrodaties Zemes ēnā, un visapkārt ir tumšs. Attiecīgi, kad Zeme atkal atklāj Saules seju, aptumsums ir beidzies. Tik tālu par Mēness skatupunktu, bet Mēness aptumsumu mēs vērojam no Zemes, un te nākamais interesantais fakts. Brīdī, kad Saule attiecībā pret Mēnesi ir nobloķēta, mēs uz Zemes redzam nevis vienkārši tumšu, blāvu Mēness disku, bet Mēness seja kļūst “asiņaina”, un to arī sauc par “asiņaino Mēnesi”. Skaidrojumam palīdz fizika. Mēness aptumsuma laikā Saule izgaismo Zemi, tāpēc visa Saules gaisma, kas krīt uz Mēness virsmu, iziet cauri mūsu atmosfēras biezākajai daļai, iekrāsojot Mēnesi sārtā mirdzumā. Izskatās diezgan biedējoši, bet skaisti.  "Zinātnieki netiks apklusināti": tūkstošiem cilvēku protestē pret Donalda Trampa administrācijas politiku. Tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā mītiņos ar saukli “Stand Up for Science”(jeb “Iestājieties par zinātni”) pauž protestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbībām, lai samazinātu zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai.  Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps un viņa komanda ir atlaiduši un dažos gadījumos mēģinājuši pieņemt atpakaļ darbā tūkstošiem darbinieku ASV zinātnes aģentūrās, kuru darbs bija saistīts ar kodoldrošību, putnu gripas uzraudzību, ekstrēmu laikapstākļu prognozēšanu un citiem jautājumiem. Administrācija ir arī mēģinājusi iesaldēt pētniecības dotācijas zinātnes finansēšanas aģentūrās, tostarp ASV Nacionālajā zinātnes fondā.  Vieni paši mītiņi gan izmaiņas neietekmēs, to jau pierādījuši protesti pagātnē, piemēram, 2017. gadā, kad pētnieki protestēja Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā. Taču svarīgi ir neklusēt, jo, kā norādījusi neirozinātniece Nensija Kanvišere: “Jūs nevarat vienkārši atlaist visus un pēc tam viņus atkal pieņemt darbā, kad tie ir nepieciešami. Zinātnieku paaudze būs zaudēta.” Par šī brīža protestiem plašāk vietnē “Nature”. Vai Latvijā ir retzemju metāli?  Visbeidzot, ja vēl par ģeopolitiku un zinātni, tad aicinām pašmāju portālā “Delfi” iepazīties ar rakstu par retzemju metāliem. Tieši Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamais darījums par retzemju metāliem pēdējā laikā ir daudz figurējis ziņu virsrakstos, un “Delfu” rakstā labu skaidrojumu sniedzis ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņš norāda, ka ne viss, kas ir reti sastopams, automātiski ir retzemju elementi. Tie ir pavisam konkrēti 17 elementi no Mendeļejeva periodiskās tabulas apakšējās daļas, piemēram, skandijs, itrijs, lantāns un citi, tiem ir augsta vērtība un praktiskais pielietojums, piemēram, elektronikā un militārajā jomā. Ukrainā tie ir pieejami, Latvijā par šo 17 elementu klātbūtni pierādījumu nav, bet mums ir ļoti daudz citu vērtīgu dabas resursu, piemēram, dzelzrūda. Par tās un citu atradņu nozīmi plašāk rakstā.

Kas ir veiksmīgu attiecību pamatā? Kā attiecību veidošanu ietekmē doma, ka attiecībām noteikti jāved uz laulību? Kādi ir attiecību veidošanas izaicinājumi mūsdienās? Baznīcā salīdzinoši daudz tiek runāts par laulību un ģimenes dzīvi, bet kā ar laiku līdz tam? Kam pievērst uzmanību, sākot veidot attiecības? Un, ja attiecības ir nopietnas, vai tās noteikti tad ir īstās un vienīgās? Lai gūtu ieskatu attiecību veidošanā, ēterā ar Lindu savā pieredzē un skatījumā dalās divi jaunieši – Toms un Agnese. Katram no viņiem bijusi citāda attiecību pieredze un citāds arī pašreizējais attiecību stāvoklis, tomēr abus vieno patiesa sirsnība un dziļa izpratne par to, kas attiecībās ir svarīgs. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Katrīna, Alise, Agate.

Vai mīlestību iespējams definēt? Kā mīlēt otru cilvēku tā, kā tieši viņam tas ir vajadzīgs? Kādi aplami pieņēmumi mēdz būt par mīlestību gan vispārīgi, gan kristīgā kontekstā? Februāris – mīlestības mēnesis. Laikā, kad veikalos mirdz sarkani saldumu iepakojumi un skan romantiskākās dziesmas, vēlamies piedāvāt Tev, klausītāj, "parakties" nedaudz dziļāk. Skaidru mīlestības definīciju un instrukciju, kā pareizi mīlēt, mēs Tev nespēsim sniegt. Tomēr ticam, ka Lindas saruna ar klīnisko psiholoģi un māsu kalponi Inesi Lietavieti būs gana vērtīgs impulss pārdomām par to, kā Tu izproti mīlestību un to ikdienā dāvā apkārtējiem. Varam pačukstēt, ka arī mūsu nākamā mēneša raidījuma tēma cieši savīsies ar šo. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Katrīna, Alise, Agate.

Kas ir Tezē kopiena un kā izpaužas tās organizētā jaungada tikšanās jauniešiem? Ar ko tikšanās Tallinā bijusi īpaša? Kā jaunieši Tezē tikšanās ietvaros sagaida Jauno gadu? Gadumijā tepat netālu, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, notika ekumeniskās kopienas Tezē organizētā tikšanās jauniešiem, kurā piedalījās apmēram 3000 jauniešu no dažādām valstīm, t. sk. arī Latvijas. Kas pamudināja jauno gadu sagaidīt citā valstī ar svešiem cilvēkiem, atsakoties no ierastajām ērtībām un iejūtoties svētceļnieka lomā? Mūsu janvāra raidījuma viesiem Antai, Austrai un Haraldam katram ir savs iemesls un pieredzes stāsts. Ja arī Tu sagaidīji jauno gadu Tallinā, piedāvājam Tev iespēju salīdzināt savu un mūsu raidījuma viesu pieredzi. Bet, ja par Tezē tikšanos esi dzirdējis maz, tad šī ir lieliska iespēja uzzināt, kādēļ šī pieredze būtu jāgūst katram. Varbūt tieši šis būs īstais impulss, lai Tu nākamo gadu sagaidītu kopā ar citiem kristīgiem jauniešiem nākamajā Tezē tikšanās reizē... Parīzē! Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Katrīna, Alise, Agate.

Vai kristieši drīkst nēsāt apģērbu un rotaslietas ar latviskajām rakstu zīmēm? Kur ir robeža starp latviskajām tradīcijām un elkdievību? Kādēļ Latviju sauc par Māras (nevis Marijas) zemi? Šomēnes turpinām novembra raidījumā aizsākto tēmu par latviskajām tradīcijām un kristietību. Ja novembrī uzsvaru likām uz latviskumu un tautas tradīcijām, tad decembrī vairāk pievēršamies tieši kristīgajam un Katoliskās baznīcas skatījumam. Tādēļ uz jautājumiem šoreiz dzirdamas jau novembra raidījumā pieminētā priestera Jēkaba Rodiona Doļas atbildes. Kāda ir tradicionālās kultūras un kristietības mijiedarbība, kāda nozīme ir latviskajām rakstu zīmēm un kā mums kā kristiešiem uztvert saulgriežu svētkus? Papildus atbildēm uz šiem jautājumiem, raidījumā šoreiz izskan trīs (!) dziesmas, kuras katra savā veidā papildina šī mēneša raidījuma tēmu. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Katrīna, Alise, Agate.

Vai iespējams apvienot būšanu kristietim ar latvisko tradīciju kopšanu? Kāda ir tieši latviešu folkloras "odziņa"? Kas mūsdienu pasaulē folkloru un tradīcijas spēj padarīt pievilcīgas? Domājot par folkloru un tradīcijām, esam nonākuši pie jautājuma: vai latviešu tautas tradīcijas un kristietība nav pretrunā? Šoreiz raidījumā skaidru katoliskās Baznīcas atbildi uz šo jautājumu nedzirdēsi, toties gūsi ieskatu tajā, kas ir skaists un vērtīgs latviskajās tradīcijās un dzīvesziņā, kā vispār veidojusies mūsu tautas folklora un kāda ir tās nozīme mūsdienu un arī nākotnes kontekstā. Savās zināšanās, pārdomās un skatījumā šoreiz dalās etnomuzikoloģe un kokļu virtuoze Laima Jansone, kura ne tikai kopj un bagātina mūsu tautas kultūru, bet arī nes Latvijas vārdu pasaulē. Patiess prieks vienu no tumšākajiem gada mēnešiem iesākt ar gaišu sarunu par vērtībām, kā arī... ar jaunu ētera balsi! Neuztraucies, Linda un Samuels nekur nav pazuduši, šajā sezonā raidījuma vadītājas lomā iejutīsies arī Alise. :) Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Katrīna, Alise, Agate.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” sestās sezonas otro epizodi, kurā bijušie Latvijas sportisti Jānis Sprukts (hokejs), Žanis Peiners (basketbols) un Ansis Medenis (volejbols) tiekas tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:02:55 – šodien raidījumā; 0:02:56 – 0:30:39 – īpaši organizētas atvadu spēles - vajag vai nevajag? 0:31:27 – 1:14:20 – dažādi sports veidi, dažādi treniņi, dažāda fiziskā sagatavotība

Vai svētums ir sasniedzams katram? Ko nozīmē tiekties uz svētumu? Kāda nozīme ir svētajiem aizbildņiem? Un kā izvēlēties savu svēto aizbildni? Katrs katolis (un ne tikai) ik pa laikam sastopas ar vārdu "svētums". Baznīcā atzīmējam svēto piemiņas dienas, kristības un iestiprināšanas sakramentā izvēlamies svēto aizbildni, 1. novembrī svinēsim Visu svēto dienu... Bet ko tad sevī īsti ietver svētums? Un kā iet svētuma ceļu? Skaidrību šajos un citos ar šī mēneša tēmu saistītajos jautājumos Lindai palīdz rast apustuliskā oblāte Liliane Bertrand no kustības "Pro Sanctitate". Mēs, "Kedās" komanda, varam droši teikt, ka Liliane ne tikai kliedē maldīgus pieņēmumus par svētumu, bet arī pati ir skaists paraugs tam, ka svētums patiesi ir sasniedzams katram. Kā? Klausies mūsu oktobra raidījumu! :) Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Katrīna, Alise, Agate.

Veidi rohkem kui 30 aastat tagasi aitas Teet Margna pöörata meie televisiooniloos uut lehekülge ning on sest ajast püsinud valdkonna olulisemate tegijate seas.

Kas īsti ir aicinājums? Un vai tas katram cilvēkam ir tikai viens? Vai profesijai ir jābūt arī aicinājumam? Cik elastīgs ir aicinājums – vai tas laika gaitā var mainīties? Jauno sezonu iesākam ar tēmu "Aicinājums". Kristīgajā vidē šis vārds tiek pieminēts bieži, bet ko tad tas sevī īsti ietver? Vai aicinājums ir nodarbošanās, ģimenes stāvoklis, kalpošana? Un kā tad vispār saprast, kāds ir tieši mans aicinājums? Studijā Lindai tādēļ pievienojušās divas brīnišķīgas vieses – māsa Zane, kura ikdienā strādā kā supervizore, ir māsu kalpoņu kongregācijā un vada "Samuēla gadu" jauniešiem, un Elīna Ermansone, kura ir "Scripture Union Latvia" vadītāja un "Sava daba" nometņu organizatore. Raidījumā izskan ne tikai viņu viedoklis un ieteikumi, bet arī pieredzes stāsti par aicinājuma meklēšanas un atpazīšanas ceļu. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Katrīna, Alise, Agate.

Mul on külas lauljatar, kes on vokaalselt silmapaistev džäss-, eksperimentaal- ja popartist. Ta üllatab alati publikut oma ekstravagantsete esinemiskostüümide ja soengutega ning lustib täiel  võimsusel oma loovusega. Tema tämber eristub ja jääb meelde ning viib lausa kuhugi kosmosesse. Ta on öelnud, et on pigem introvertne ja naudib oma fantaasiamaailmas olemist. Kuid temas on alati mingi elujõud, mis ületab ka kõige suuremad takistused ja leiab ka sombusel päeval pilve tagant päikese. Külas on Laura Põldvere ja saatejuht on Kerli Kivistu.

Raidījumā Grāmatai pa pēdām piedāvājam 2. sēriju stāstam par veco un jauno druku. Turpinām sarunu ar Paulu Daiju, Pēteri Vanagu un Andu Baklāni un noskaidrojam, kā ortogrāfija grāmatām latviešu valodā mainījās 17. un 19. gadsimtā, kā to uztvēra sabiedrība, kādi notikumi vēsturē pielika punktu vecajai drukai un vai tā ir pavisam atstāta aizmirstībā. Turpinām ceļojumu laikā, lai izprastu, kā gan Latvijā, gan citviet Eiropā iespiestajās grāmatās un rokrakstos veco druku nomainīja jaunā. Iepriekšējā raidījumā runājām, ka vecās un jaunās drukas saistībā vēl būtu jālieto virkne dažādu terminu, piemēram, gotiskais raksts jeb gotu burti un fraktūra, ja mēs runātu par veco druku, un antīkva, ja runātu par jauno druku, kaut jēdzienu ir vēl krietni vairāk. Šoreiz pakavēsimies pie tām reformām, kas vecās drukas pierakstā Latvijas teritorijā pēc daudzajiem eksperimentiem un nekonsekvencēm ieviesa skaidrību 17. gadsimtā un pēc tam atkal radīja pilnīgu neskaidrību 19. gadsimtā. Kā pirmais pagrieziena punkts ir 1683. gads, kad Jelgavā pulcējās mācītāji un apsprieda Ernsta Glika vadībā sagatavoto Jaunās Derības tulkojumu. Mēs, protams, nezinām detalizēti, ko mācītāji toreiz izsprieda, taču Glikam viņa manuskripts tika atdots atpakaļ kā nederīgs, un viņam nācās vēl turpināt darbu, lai vienādotu rakstību. Zināms arī, ka Vidzemē iznākušajam Bībeles tulkojumam tika piemērota kurzemnieku rakstība. Kopš Glika Bībeles laikiem stabila ortogrāfija pastāvēja līdz 19. gadsimta pirmajai pusei, kad atkal sākās eksperimenti. Bija neskaitāmi priekšlikumi, kā uzlabot ortogrāfiju, kā risināt garumzīmju jautājumu, piemēram, vai tā būs viena svītriņa virs burta, vai arī burtu kombinācija “a” un “h”, lai pateiktu “ā”. Tad arī, piemēram, vārds “ieiet” tiek rakstīts ar četriem “e” burtiem, tātad “eeeet”. Visa starpā notika arī koķetēšana ar kirilicu kā rakstības veidu.   Plašāk par projektu šeit:  

Raidījumā Grāmatai pa pēdām ceļojam pa vairākiem gadsimtiem un vietām, jo stāstām par veco un jauno druku - jēdzieniem, kurus nereti vispārīgi attiecinām uz gotiskajiem burtiem senāk un mūsdienās lietoto antīkvu. Bet viss, protams, nav tik vienkārši - ne jēdzienos, ne arī paņēmienos, kā veco druku atšifrēt mūsdienās. Šoreiz stāsta 1. sērija. Vai atminaties, kad pirmo reizi turējāt rokās grāmatu vecajā drukā un mēģinājāt izlasīt, kas tur rakstīts? Raidījumu cikla Grāmatai pa pēdām stāstos par grāmatniecības vēsturi esam nogājuši garu ceļu un šobrīd jau kādu laiku sasnieguši 20. gadsimtu. Bet visu šo laika posmu, runājot par grāmatām un autoriem, ar mums kopā ir bijis kāds plašāk neapspriests ceļa pavadonis, kas savā ziņā pat kļuvis pašsaprotams, ja reiz runājam par agrākiem gadsimtiem. Šoreiz piedāvājam satikties ar mūsu uzticamo ceļabiedru, proti, pašu drukas veidu, kādā grāmatas ir iespiestas. Vecā druka un jaunā druka - tie ir jēdzieni, kurus lietojam, lai paši savā prātā ieviestu skaidrību, ka runājam par seniem izdevumiem ar, piemēram, gotiskajiem burtiem, un to rakstības veidu, kādu lietojam mūsdienās. Viss gan neaprobežas tikai ar šiem jēdzieniem, stāsts ir visai plašs un tajā iesaistās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības vadītājs Pauls Daija, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās pētniecības pakalpojuma vadītāja Anda Baklāne un Latvijas Universitātes profesors Pēteris Vanags. Video epizodē “Latviešu seno burtveidolu digitalizācija” Pauls Daija norādījis, ka vecās un jaunās drukas kultūras vēsture nav uzrakstīta, un šķiet, ka ikvienam, kam patīk skaidrība jēdzienos un lietu kārtība tā būtu patiesi interesanta lasāmviela. Plašāk par projektu šeit:

Kas ir „grieķu savādais vilnis” un kāpēc grieķu režisora Jorga Lantima jaunākā filma „Laipnības veidi” satricināja Kannu kinofestivālu, radio īsrecenzijā pārrunā kino kritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali , jo „Laipnības veidi” nonākuši arī Latvijas kinoteātros. Ofisa darbinieks, kurš visu privāto dzīvi plāno pēc mīļotā bosa norādēm, reiz nolemj vairs nepakļauties. Policists cenšas pārdzīvot sievas bezvēsts pazušanu, bet kad viņa atgriežas, uzskata, ka tā ir sveša persona. Uz seksu un sālīta ūdens balstīta sekta sava guru uzdevumā meklē sievieti, kura būtu spējīga augšāmcelt mirušos.

Kā vīrišķība izpaužas attiecībās ar ģimeni un sabiedrībā? Kāds ir "pietiekami labs tētis"*? Kādas ir pozitīvās tendences vīrišķības izpratnē mūsdienu sabiedrībā? Sezonas noslēdzošajā raidījumā pie mums viesojas biedrības "Tēvi" pārstāvis Gatis Smidrovskis, lai runātu ne tikai par tēva lomu, bet arī vīrišķību kopumā (un arī vienkārši iedvesmotu ar savu piemēru un pieredzi). Ja aprīlī vairāk pievērsāmies pārdomām par kristīgo skatījumu uz vīrišķību, tad maijā uzsvaru liekam uz to, kā ir būt vīrietim mūsdienu sabiedrībā, kādi ir galvenie izaicinājumi un kādi ir resursi, kurus vīrieši var izmantot. Raidījumā dzirdamas arī divu jauniešu – Gregora un Miķeļa – pārdomas par to, kādam būtu jābūt un kāds, viņuprāt, ir mūsdienu vīrietis. *Šis vārdu salikums atrodams biedrības "Tēvi" Facebook lapas aprakstā. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Sintija, Katrīna, Elīza, Madara ...

Saates räägime Euroopa parlamendi valimistest, EKRE programmist ja sellest, kui tähtis on Euroopa tagasipööramine normaalsuse juurde. Milliseks on Eesti muutumas, kui me seda ei tee? Veidi räägime ka Ukraina sõjast. Muljed elust sõjas, rinde lähedal. Kuidas Aidata Ukrainat ja kes seda segab?Saatekülaliseks on Henn Põlluaas – Riigikogu liige, 2019 - 2021 oli Riigikogu juhataja, hariduselt pedagoog, on olnud aastatel 2012-2015 ka Saue linnapea ja on reservohvitserina KL Keila malevkonna pealiku abi ja EKRE kandidaat Euroopa parlamendi valimistel. Saatejuht on Erik Boltowski

Kas palīdz attīstīt patiesu vīrišķību? Ar kādiem izaicinājumiem saskaras vīrieši mūsdienu pasaulē? Kā vīrieti ietekmē tēva loma? Lai pārdomātu to, ko sevī ietver vīrišķības jēdziens, uz sarunu studijā Samuelam pievienojies Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un Latvijas Kristīgās studentu brālības vadītājs Ulvis Kravalis. Abi viesi dalās ne tikai savā skatījumā uz vīrieša dzīves aicinājumu, izaicinājumiem un iespējām, bet arī tēvišķības pieredzē. Kuri ir Krista un Ulvja vīrišķības paraugi? Kas viņiem palīdz augt vīrišķībā? Kas, viņuprāt, ir visforšākais, esot vīrietim? Atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī daudz vērtīgu pārdomu vari rast mūsu aprīļa raidījumā. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Sintija, Katrīna, Elīza, Madara ...

Raidījumā Pievienotā vērtība par dažādiem veidiem un instrumentiem, kā audzēt savu kapitālu, cik daudz un dažādi ir ieguldījumu veidi un kas ir tās pamatlietas, kuras vienu ieguldījuma veidu atšķir no otra, kādi ir katra riski un kā tos mazināt jeb pārvaldīt. Protams, ielūkosimies arī savos personīgajos ieguldījumu portfeļos un norisēs Baltijas akciju biržā, bet iesākumā - īsi par aktuālo ekonomikā. Ja runājam par ieguldīšanu jeb investīcijām, mūsdienu pasaulē ir virkne dažādu iespēju un instrumentu – akcijas, obligācijas, kriptovalūtas, nekustamais īpašums un beidzot ar pūļa finansējuma jeb P2P platformām. Katra sola savus ieguvumus, bet katra, protams, saistīta ar risku. Šodien par šo instrumentu riskiem. Uzņēmumu akcijas ir viens no populārākajiem investīciju veidiem, kur peļņu investors var gūt gan no uzņēmuma izmaksātām dividendēm, gan akciju vērtības pieauguma. Bet jāņem vērā virkne risku. Lai kādu ieguldījumu veidu vai to kombināciju jūs izvēlētos, ir pāris iezīmes, kas kopīgas teju visiem – pirmkārt, pirms ieguldīt, noskaidrot pēc iespējas vairāk informācijas un saprast to. Ja līdz galam nesaprotam, tad varbūt papētīt vēl, vai iet ar līkumu. Otrs – nelikt visu uz vienu kārti un ieguldījuma veidu, bet mazināt risku ar daudzveidību un dažādību. Treškārt, skaidri apzināties katra ieguldījuma zaudējuma risku, kurš bieži iet roku rokā ar peļņas potenciālu un, protams, ieguldīt tikai to, ko varam atļauties zaudēt, būtiski neietekmējot savu dzīves kvalitāti un arī emocionālo labsajūtu.   

Kā radies un laika gaitā mainījies feminisms? Kādēļ mūsdienās feminisms netiek uztverts viennozīmīgi un tā reizēm tiek skatīta pat kā agresīva kustība? Kādi ir feminisma mērķi mūsdienās? Tuvojas 8. marts un tādēļ šoreiz raidījumu veidojam par (citējot Sintiju) "gana karstu tēmu" - feminisms. Šoreiz nedaudz neierastākā formātā meklējam atbildi uz jautājumu "Kas ir feminisms?". Eksperta lomā Veronika Felcis, kura atbildes uz jautājumiem ierunājusi balss ziņās, savukārt studijā Sintijai pievienojusies Māra un Pēteris. Kopīgi domājam par to, kā feminisms saistīts ar sievišķības izpratni, kā feminisma idejas ietekmējušas rietumu kultūru un dzimumu lomas, kā arī kāda ir mūsu katra saskarsme ar šo tēmu ikdienā. Šoreiz Veronikas atbildes skan angļu valodā, bet pēc katras atbildes īsi sniedzam arī tulkojumu, tādēļ lai tas Tevi, klausītāj, neattur no patiesi vērtīga ieskata gūšanas šajā tēmā. Priecīgu 8. martu! :) Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Sintija, Katrīna, Elīza, Madara ...

Laji savu apustulātu ir aicināti veikt gan individuāli, kas ietver dzīves liecību un kur vajag un var arī skaidrojot un izplata evaņģēlisko mācību, bet pāri visam jāpiepilda sava dzīve un darbība ar mīlestību. Bet otrs apustulāta vieds ir organizētais, kad laji apvienojas apvienībās un organizācijās un ar to liecina par vienotību, Baznīcu un Kristu. Īpaši jāpievērš uzmanību starptautiskām organizācijām, kas apvieno lajus un padara apustulātu īpaši efektīvu. Jāizceļ ""Katoliskā akcija"" kā paraugs laju apvienībām un kas ir pelnījuši cieņa un novērtējums.

Cik lielā mērā Baznīca mainās līdzi laikam? Kādēļ pāvesta apstiprinātais dokuments par svētībām raisīja tādu ažiotāžu? Kādēļ bija tik daudz interpretāciju? Un kā mums, jauniešiem, runāt par ticības jautājumiem vidē, kura nav kristīga? Februārī uz sarunu esam aicinājuši jezuītu tēvu Jāni Meļņikovu ("Radio Marija Latvija" direktoru) un priesteri Renāru Birkovu, kurš kalpo Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē un salīdzinoši nesen atgriezies no studijām Spānijā. Esam sagatavojuši jautājumus, kuri mums, jauniešiem, ir svarīgi un aktuāli un uz kuriem atbildes ikdienā Baznīcā nedzirdam. Vai katoļu jaunieši var piedalīties citu konfesiju slavēšanas pasākumos, jauniešu vakaros, Dievkalpojumos? Kā runāt par kristīgajām vērtībām vidē, kur pastāv citāds skatījums? Vai, mainoties līdzi laikam, Baznīca nezaudē savu īpašo skaistumu? Skaidri, brīžiem ar humoru un vienkāršā veidā raidījumā izskan atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem, kā arī mūsu raidījuma vadītāju – Samuela un Lindas pārdomas. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Sintija, Katrīna, Elīza, Madara ...

Kāda nozīme ir baznīcas iekārtojumam un Dieva attēlošanai dažādās konfesijās? Kādas un kādēļ ir lūgšanu prakses katoļiem, pareizticīgajiem, luterāņiem un baptistiem? Ar ko Baznīca Latvijā ir īpaša, un ko tieši Tev, klausītāj, vēlas novēlēt mūsu aicinātie viesi? No 18. līdz 25. janvārim gaidāma ikgadējā lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Tādēļ jauno gadu iesākam ar raidījumu, kurā meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri varētu palīdzēt izprast dažādu konfesiju skatījumu uz Dieva attēlošanas un lūgšanas veidiem. Viesos četru dažādu konfesiju pārstāvji: katoļu priesteris Kārlis Miķelsons, pareizticīgo virspriesteris Jānis Dravants, luterāņu mācītājs Gints Graudiņš un baptistu mācītājs Matīss Babrovskis. Noskaidrosim arī katra baznīcas pārstāvja ceļu pie sava aicinājuma, kā arī viņu mīļākās Bībeles rakstu vietas un Ziemassvētku dziesmas. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Samuels, Linda, Sintija, Katrīna, Elīza, Madara ...

Ar kādu mērķi jaunieši devās uz Pasaules Jauniešu dienām Lisabonā? Kas Portugālē pārsteidzis visvairāk? Kā PJD dalībnieki izdzīvojuši vēstījumu "Marija steigšus cēlās un aizgāja"? Šī gada augusta sākumā Lisabonā notika Pasaules Jauniešu dienas. 2023. gadu iesākām ar raidījumu par to, kas tās vispār ir un ko tajās sagaidīt. Tieši tādēļ mūsu pēdējā 2023. gada raidījumā vēlamies atskatīties uz tām un saprast, kāda bijusi jēga turp doties. Anda uz Lisabonu devās kā Latvijas jauniešu grupas vadītāja, Jēkabs piedalījās kā brīvprātīgais (starp citu vienīgais no Latvijas) un Anna bija daļa no kopienas "Chemin Neuf" organizētās grupas. Kādi augļi bijuši dalībai Pasaules Jauniešu dienās? Kas tajās katram no viņiem bijis īpašs? Un kāda ir atslēga tam, lai Pasaules Jauniešu dienas kļūtu par atskaites punktu pārmaiņām savā dzīvē? Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Samuels ...

Par godu Latvijas 105. dzimšanas dienai, mēs, "Kedās" komandas jaunieši, esam sagatvojuši svētku speciālizlaidumu. Šoreiz viesu lomā iejūtas mūsu raidījuma vadītāji Sintija un Samuels, kā arī savās pārdomās par Latviju un latviskumu dalās Māra Bandeniece. Noskaidrosim, kurš ir viņu mīļākais prezidents, kurš kultūrvēsturiskais novads katrs no viņiem būtu, kāda ir viņu Latvijas smarža, ar kuru ievērojamu Latvijas personību viņi vēlētos satikties, kā viņi ikdienā izdzīvo un izjūt piederību Latvijai, kā arī noskaidrosim viņu mīļākās patriotiskās dziesmas.

Kādēļ ir vērts studēt? Vai augstskolas izglītības diploms ir obligāts, lai dzīvē kaut ko sasniegtu? Kādi ir studenta dzīves plusi un izaicinājumi? Un kas tad īsti slēpjas aiz mistiskā vārda "kredītpunkti"? Novembra raidījumā studijā viesojas trīs jaunieši ar ļoti atšķirīgu pieredzi – Klinta Tāfelberga, kura pabeigusi studijas medicīnā un nu maģistrantūrā studē sociālo darbu, Holgers Folkmanis, kurš šogad uzsācis produktu dizaina studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, un Dāniels Liecis, kurš ir uzņēmējs, mārketinga eksperts un aktīvs projektu vadītājs. Jaunieši dalās savā studiju pieredzē, iemeslos, kādēļ vispār uzsākuši studijas, kas pārsteidzis, kādi bijuši ieguvumi un dāvā lielisku ieskatu tajā, kā saprast, vai un ko studēt (vai nestudēt). Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Samuels ...

Kādi ir lielākie ieguvumi no sporta ikdienas dzīvē? Ko nākas upurēt sporta dēļ? Vai sports var ietekmēt ticības dzīvi? Varbūt tieši otrādi – ticība ietekmē sportista ikdienu? Un kur Tev, jaunieti, jābūt 14. oktobrī? Oktobrī studijā tiekamies ar diviem sportiskiem jauniešiem – volejbolisti Terēzi Hrapāni un futbolistu Rihardu Jākobsonu. Lai arī pašlaik abi jaunieši ikdienu velta kam citam, sports ilgu laiku bijis ļoti nozīmīga viņu dzīves daļa. Kas pamudinājis sākt darboties konkrētajā sporta veidā, kā laika gaitā mainījies skatījums uz sportu, kas iegūts un kāda vieta viņu dzīvē sportam varētu būt nākotnē – atbildes uz šiem jautājumiem dzirdēsi sarunā. P.S Mēs, "Kedās", esam ļoti priecīgi, jo... mums ir jauna ētera balss – Samuels! Oktobra raidījums ir pirmā iespēja viņu dzirdēt ēterā. :) Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Samuels ...

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Vai zināji, ka Radīšanas grāmatas saturs aptver krietni lielāku laika posmu, nekā visas pārējās 72 Bībeles grāmatas kopumā? Šodien raidījumā ievads vienā no visietekmīgākajām grāmatām cilvēces vēsturē - ievads Radīšanas grāmatā. Vēlies labāk saprast Svētos Rakstus, bet nezini, ar ko sākt? Tavā draudzē nav Bībeles studiju pulciņa, bet Tu vēlētos tādu apmeklēt? Nevari atrast Svēto Rakstu komentārus latviski? Ja tā, tad “Randiņš ar Bībeli” ir Tava skanošā neklātienes Bībeles studiju iespēja – dinamiska, mūsdienīga un aktuāla! Iepazīst dažādas Bībeles grāmatas kopā ar “savedējiem” Māri un Olgu Velikiem!

Bībeles stāsts nav gludi asfaltēts un taisns ceļš. Tas brīžiem ir grumbuļains, gluži kā pa ar traktoru iebrauktu trepi. Brīžiem kritiens bedrē ir neizbēgams. Tad seko negaidīts pagrieziens, aiz kura sākas izaicinošs kāpiens kalnā. Tomēr, lai arī pa kādiem līkločiem vītos šis ceļš, tas ved pretī Jēzum Kristum. Viņā viss Bībeles stāsts rod jēgu un piepildījumu. Laipni lūgti RAB 92. Epizodē: Vecās Derības panorāma. 2. daļa. Šoreiz raidījumā turpināsim pagājušajā nedēļā iesākto. Īsumā aplūkosim Vecās Derības vēstures periodus. Tās notikumus var iedalīt konkrētos vēsturiskos laikaposmos. Savukārt katras Vecās Derības grāmatas saturs atbilst vienam vai vairākiem posmiem. Ir vērts to zināt, lasot Svētos Rakstus! Vēlies labāk saprast Svētos Rakstus, bet nezini, ar ko sākt? Tavā draudzē nav Bībeles studiju pulciņa, bet Tu vēlētos tādu apmeklēt? Nevari atrast Svēto Rakstu komentārus latviski? Ja tā, tad “Randiņš ar Bībeli” ir Tava skanošā neklātienes Bībeles studiju iespēja – dinamiska, mūsdienīga un aktuāla! Iepazīst dažādas Bībeles grāmatas kopā ar “savedējiem” Māri un Olgu Velikiem!

Pirms raidījumu ciklā "Bībeles panorāma" aplūkojam katru Bībeles grāmatu atsevišķi, nepieciešams vispārējs ievads Vecajā Derībā. Ievada pirmajā daļā runājam par Vecās Derības struktūru un Vecās Derības vēstures posmiem. Vēlies labāk saprast Svētos Rakstus, bet nezini, ar ko sākt? Tavā draudzē nav Bībeles studiju pulciņa, bet Tu vēlētos tādu apmeklēt? Nevari atrast Svēto Rakstu komentārus latviski? Ja tā, tad “Randiņš ar Bībeli” ir Tava skanošā neklātienes Bībeles studiju iespēja – dinamiska, mūsdienīga un aktuāla! Iepazīst dažādas Bībeles grāmatas kopā ar “savedējiem” Māri un Olgu Velikiem!

Kā ir būt jaunajam mūziķim/māksliniekam? Kāda ir situācija Latvijā – vai ir gana daudz pasākumu un citu iespēju jauniešiem sevi parādīt kultūrā? Un kas ir "Fāze" un kā tā radusies? Mūsu raidījuma 6. sezona iesākusies pavisam jaudīgi – trešdienas vakarā RML studiju piepildījusi īsta jauniešu enerģija, kura, cerams, iedvesmos arī Tevi kam jaunam! Septembrī iesākam raidījumu ciklu, kurā centīsimies rast ieskatu, kā ir būt mūsdienu jaunietim dažādās jomās. Vasara bijusi festivālu un koncertu laiks, tādēļ uz sarunu esam aicinājuši jauniešus, kuri ar kultūru ir uz tu. Par to, kādēļ jaunieši nodarbojas ar mūziku un mākslu un kā nonāk līdz festivālu organizēšanai, stāsta "FĀZE EVENTS" pārstāvji Ēriks Gorda un Varis Vilciņš, kā arī jauno mākslinieku un dizaineru biedrības “U” pārstāve Elfa Leicane. Varam arī pačukstēt, ka mūzikas pauzē šoreiz iespēja dzirdēt dziesmu, kuras solists ir viens no mūsu viesiem... ;) Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Samuēls ...

RAB jaunajā sezonā uzsāk pavisam jaunu raidījumu ciklu "Bībeles panorāma". Ideja ir visai ambicioza, izaicinoša, un episka. Kāds būs jaunais raidījuma formāts un saturs? Par to visu turpmākajā pusstundā. Raidījuma vadītāji: Māris Veliks un Olga Velika Vēlies labāk saprast Svētos Rakstus, bet nezini, ar ko sākt? Tavā draudzē nav Bībeles studiju pulciņa, bet Tu vēlētos tādu apmeklēt? Nevari atrast Svēto Rakstu komentārus latviski? Ja tā, tad “Randiņš ar Bībeli” ir Tava skanošā neklātienes Bībeles studiju iespēja – dinamiska, mūsdienīga un aktuāla! Iepazīst dažādas Bībeles grāmatas kopā ar “savedējiem” Māri un Olgu Velikiem!

Šajā sarunā psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāsta par pieaugušo un bērnu grūtībām ar uzmanības noturību un trauksmi, ar ko saskaramies dzīvojot mūsdienīgu dzīvi. Dakteris skaidro, kā nodrošināt, lai mūsu smadzenes varētu pilnvērtīgi darboties un kādu ietekmi uz mūsu pašregulācijas spējām atstāj piesaiste, traumas un vide, kurā atrodamies.Starp citu, par sev piemītošu uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS) pieaugušie nereti uzzina nejauši, piemēram, kad ved uz konsultācijām savu bērnu un speciālistu skaidrojumā ierauga sevi. Cilvēki tad var izjust arī atvieglojuma sajūtu, ko paši raksturo, kā "tātad, es neesmu "saplīsis" cilvēks, man tikai jārēķinās ar to, kā funkcionē manas smadzenes".Dakteris sarunas laikā dod arī ieteikumus, kā uzlabot pašregulāciju, esot jau pieaugušā vecumā, un piedāvā veidus, kā mazināt trauksmi ikdienā.Ņikita Bezborodovs ir bērnu psihiatrs un Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs. Viņš ir izveidojis un turpina attīstīt Pusaudžu resursu centru, kur ir daudz vērtīgas informācijas, kā arī jaudīga komanda ar 100 speciālistiem: klīniskie psihologi, ārsti- bērnu psihiatri, ārsti-pusaudžu narkologi, uztura speciālisti, mentori, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, KBT terapeiti, sporta treneri, fizioterapeiti, apzinātības un mākslas grupu vadītājas. Mūsu pirmā saruna ar Ņikitu bija par to, kā saprast pusaudzi un to, kas ar cilvēku notiek pusaudža vecumā, kad pieaugušie no pusaudža sagaida pieauguša cilvēka uzvedību un atbildību, bet viņa tiesības ierobežo bērna līmenī.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:21 Par skaidrību terminos – psihologs, psihoterapeits, psihiatrs – kas par ko atbild12:03 “Pašregulācija ir lielākā daļa no tā, ko mēs ikdienā darām”28:27 Kādēļ bērniem ASV pašregulācijas spēju attīstības traucējumi ir divas reizes vairāk izplatīti36:19 Diagnoze UDHS – ko tas nozīmē un ko ar to iesākt52:41 Kā nodrošināt, lai mūsu smadzenes varētu pilnvērtīgi darboties. Jaunākie atklājumi cilvēka anatomijā1:02:47 Kādu ietekmi uz mūsu pašregulācijas spējām atstāj piesaiste, traumas un vide, kurā atrodamies1:19:28 “Kritiskais periods mūsu vadības funkciju attīstībai ir pirmie divi, trīs gadi”1:27:09 Ieteikumi, kā uzlabot pašregulāciju, esot jau pieaugušā vecumā1:35:54 Veidi, kā mazināt trauksmi ikdienā

Eesti mängude kuu kestab edasi ja täna on meil külas konseptsioonikunstnik Kait Kübar, kes räägib tööst Guerilla stuudios Killzone ja Horizon Zero Dawn seeriatega ning tegemises olevast Dune Awakeningist.  Uudistes samuti üksjagu Eesti juttu, Pärnu tahab saada suureks mängukeskuseks ning Creative Mobile ja Placeholder Games plaanivad välja anda uusi mänge. Veidi räägime ka uue Mortal Kombati kõlakatest, Capcomi üllatavast edust, Fortnitest kui Olümpiaalast ja pikemalt erinevatest mängumootoritest.  Rein on ikka veel kääbikutega Dwarf Fortressis, aga Rainer pühkis uue Zelda ootuses tolmu Breath of The Wildilt.  Soovituseks Humble Capcomi pakk.  Lingilist: https://www.behance.net/kait https://www.instagram.com/kaitkybar/ https://www.aripaev.ee/uudised/2023/05/09/suur-plaan-parnus-mangutoostur-sihib-joe-aarde-miljoniarendust https://www.uploadvr.com/into-the-radius-sequel-announcement/ https://store.steampowered.com/app/2226430/CraftCraft_Fantasy_Merchant_Simulator/ https://www.windowscentral.com/gaming/xbox/report-mortal-kombat-1-is-a-reboot-with-a-full-reveal-imminent https://www.eurogamer.net/capcom-is-doing-incredibly-well https://www.eurogamer.net/hollow-knight-silksong-will-no-longer-launch-in-first-half-of-2023 https://www.eurogamer.net/fortnite-is-now-an-olympic-esport https://www.eurogamer.net/unity-announces-third-round-of-layoffs-in-10-months-impacting-600-more-jobs

Maijs tradicionāli Baznīcā ir ticis uzskatīts par Dievmātei veltītu mēnesi. Šoreiz raidījumā par to, ka Rakstu vietas par Vissvētāko Jaunavu Mariju var mūs iedvesmot būt uzticigākiem lūgšanā, Dieva Vārda lasīšanā un mīlestībā uz Euharistiju. Raidījuma vadītāji: Māris Veliks un Olga Velika Svētos Rakstus radījumos lasa Edmunds Puzulis Vēlies labāk saprast Svētos Rakstus, bet nezini, ar ko sākt? Tavā draudzē nav Bībeles studiju pulciņa, bet Tu vēlētos tādu apmeklēt? Nevari atrast Svēto Rakstu komentārus latviski? Ja tā, tad “Randiņš ar Bībeli” ir Tava skanošā neklātienes Bībeles studiju iespēja – dinamiska, mūsdienīga un aktuāla! Iepazīst dažādas Bībeles grāmatas kopā ar “savedējiem” Māri un Olgu Velikiem!

Kas Tev ir draudzība? Cik cilvēkus Tu sauc par saviem draugiem, un kas viņus atšķir no paziņām? Un maija raidījuma odziņa: vai zini, kas ir Tavu draugu *maizīte*? Turpinām aprīlī aizsākto tēmu. Šovakar mūsu saruna ar Elizabeti un Matildi – draudzenēm, kurām pašām ir tikai nedaudz pāri divdesmit, bet kuras jau var lepoties ar 20 (!) draudzībā pavadītiem gadiem. Kas viņas vieno? Kā viņu draudzību ietekmējis gads, kuru katra pavadīja citā valstī? Kā draudzību ietekmējusi laulība? Un kurā datumā ir viņu kā draudzeņu kopīgā vārda diena? Raidījuma 5. sezonu noslēdzam ar smiekliem un patiesu prieku. Baudiet vasaru, draudzību, kopābūšanu, un tiekamies jau atkal rudenī! Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Zigmārs ...

Raidījuma vadītāji: Māris Veliks un Olga Velika Vēlies labāk saprast Svētos Rakstus, bet nezini, ar ko sākt? Tavā draudzē nav Bībeles studiju pulciņa, bet Tu vēlētos tādu apmeklēt? Nevari atrast Svēto Rakstu komentārus latviski? Ja tā, tad “Randiņš ar Bībeli” ir Tava skanošā neklātienes Bībeles studiju iespēja – dinamiska, mūsdienīga un aktuāla! Iepazīst dažādas Bībeles grāmatas kopā ar “savedējiem” Māri un Olgu Velikiem!

Kā definēt draudzību? Citējot mūsu aprīļa raidījuma viesi Egilu Purviņu: "[..] draudzību vispirms ir jāpiedzīvo. Tā ir tāda vērtība, kuru mēs ar tādu teoretizēšanu, ar tādu spriedelēšanu nesajutīsim." Tāda arī sanākusi mūsu šī vakara saruna – par emocijām, vērtībām, dažādiem skatījumiem un pieredzi. Draudzības definīciju šoreiz šeit neatradīsi, bet ieskatu tajā, kāda ir tās vērtība, gan. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Zigmārs ...

Tänase saate külaline Riina Einasto räägib kodus hooldaja tööst Iirimaal. Ta on sama tööd teinud ka Inglismaal, kuid eelistab iga kell Iirimaad. Kodus hooldaja elab küll kliendi kodus, kuid ei ole tema käsutuses 24 tundi ööpäevas. Oma klienti võib tegelikult ka valida, samamoodi nagu klient ja tema perekond saavad hooldajat valida. Kliendi ja hooldaja vahel seisab agentuur, kes Riina kinnitusel toetab korralikult ka hooldajat (mitte ainult ei esinda kliendi huve). Kuigi taolised töökuulutused on avalikud ka Eesti tööportaalides, tuleb Riina sõnul eestlasi Iirimaale kodus hooldajateks väga vähe. Miks, ta ei tea. Palk on seal veidi üle Iirimaa miinimumpalga, kuid oluline nüanss on see, et elamise ja toidu peale seal tegelikult raha ei kulu. Niisiis on tegemist justkui taskurahaga. Vestlust juhib Liina Metsküla.

Uue hooaja avasaates olid mul külas kaks omaaegset tipptennisti – Sten Sumberg ja Jürgen Zopp. Sten on esindanud Eestit Davis Cupi sarjas ja tulnud 1994. aastal koos Rene Buschiga Eesti meistriks paarismängus. Ta sai stipendiumi Arizonase Ülikooli, kus täna õpib üks Eesti parimaid korvpallureid Kerr Kriisa. Ma töötasin koos Steniga enne 2008. aasta finantskriisi investeerimispangas SEB Enskilda Equities. Jürgen tõusis 2012. aastal ATP edetabelis 71. kohale. Nii kõrgele pole enne ega pärast teda jõudnud ükski Eesti meestennisist. Me rääkisime Jürgeni ja Steniga kõigepealt tennise võtmemõistetest – pumpest, momentumist, comebackist, kerisest ja kipsist. Teise tunni alguses võtsin jutuks saatuse. "Kui Djokovic siin oleks ja me temalt saatuse kohta küsiksime, siis räägiks ta tõenäoliselt viis tundi," ütles Jürgen (80. minut). Veidi varem olin ma maininud Djokovici intervjuud BBC-ile, kus ta põhjendas oma [otsust](https://youtu.be/rNaIMC4XMhc?t=1) end mitte vaktsineerida lasta. See jättis mulle isiklikult sügava mulje. Jutuajamise lõpus jõudsimegi viimase kahe ja poole aasta pöördeliste sündmusteni. Head uudistamist! H.

Uue hooaja avasaates olid mul külas kaks omaaegset tipptennisti – Sten Sumberg ja Jürgen Zopp. Sten on esindanud Eestit Davis Cupi sarjas ja tulnud 1994. aastal koos Rene Buschiga Eesti meistriks paarismängus. Ta sai stipendiumi Arizonase Ülikooli, kus täna õpib üks Eesti parimaid korvpallureid Kerr Kriisa. Ma töötasin koos Steniga enne 2008. aasta finantskriisi investeerimispangas SEB Enskilda Equities. Jürgen tõusis 2012. aastal ATP edetabelis 71. kohale. Nii kõrgele pole enne ega pärast teda jõudnud ükski Eesti meestennisist. Me rääkisime Jürgeni ja Steniga kõigepealt tennise võtmemõistetest – pumpest, momentumist, comebackist, kerisest ja kipsist. Teise tunni alguses võtsin jutuks saatuse. "Kui Djokovic siin oleks ja me temalt saatuse kohta küsiksime, siis räägiks ta tõenäoliselt viis tundi," ütles Jürgen (80. minut). Veidi varem olin ma maininud Djokovici intervjuud BBC-ile, kus ta põhjendas oma otsust end mitte vaktsineerida lasta [1]. See jättis mulle isiklikult sügava mulje. Jutuajamise lõpus jõudsimegi viimase kahe ja poole aasta pöördeliste sündmusteni.Head uudistamist!H.————————————[1] https://youtu.be/rNaIMC4XMhc?t=1 Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Seekordses saates alustame pigem heade uudistega: nädalavahetusel toimus väga meeleolukas võistlus Kulbilohu rajal. Veli räägib lähemalt enneaegselt otsa lõppenud rehvidest, lahendustest ja sellest, kuidas karma alati tasutud saab. Edasi jätkame juba tuttavamatel teemadel - Olerex oli trahvi ähvardusel sunnitud oma reklaamid maha võtma, kuid samasisulised raadioreklaamid jätkuvad. Tundub, et keegi siit midagi õppinud ei ole. Võtame pikemalt ette ka VW kontserni uue tegevjuhi Oliver Blume - millised on suurimad väljakutsed, mis tal ees seisavad? Varsti igatahes selgub, kelle lähenemine on VW-le parem: Diessi kompromissitus ja uuenduslikkus või Piechi ja Porsche perekondade konservatiivsus. Pikemalt ka kütusest: kuigi Eesti on inflatsiooni osas Euroopa esirinnas, kütuse tarbimine langeb ja majandustegevus jahtub, siis kellelgi peab ju kogu selles jamas ka hästi minema. Maailma suurimad kütusemüüjad on üldse mitte üllatuslikult teeninud enneolematuid hiigelkasumeid ja tundub, et kliendid ongi lihtsalt uue normaalsusega harjunud: kütus maksab 2 eurot liitri kohta, kõik alla selle on võit. Veidi ka Rivianist, kes oma hinnatundlikud kliendid välja vihastada suutis, kui teatas, et tühistab oma R1T pikapi ja R1S linnamaasturi odavaimad versioonid. Uue Ford Bronco tellijad aga said auto asemel lohutuseks... ilmastikukindlate mängukaartide komplekti. Räägime ka uuest BMW patendist, mis mõjub praegusel ajal väga ootamatult - kuigi elektriautod on käsikaste välja suretamas, leiutas BMW lollikindla manuaalkasti, mis välistab nn "money shifti" ehk valest käiguvalikust tingitud mootori mehaanilise liiga kõrgetele pööretele viimise. Kas see on vaid patent või saab ka reaalsuseks? Nädala proovisõiduauto oli Opel Astra pistikhübriid, nädala automõte aga seotud elektritõukerataste ja nende parkimisega. Saatejuhid on autoajakirjanikud Veli V. Rajasaar ja Indrek Jakobson. Head kuulamist!

Bieži vien jaunībā, būdami aktīvi un reizēm pārlieku aizrautīgi, esam sportojuši ar pilnu jaudu un nereti rezultāts ir traumētas locītavas. Kā sportot, lai nenodarītu pāri locītavām un kādas locītavām draudzīgas aktivitātes izvēlēties, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: „AiwaClinic” operējošs ķirurgs, traumatologs-ortopēds Visams Rafaels, Fizioterapeitu asociācijas vadītāja Līga Līdumniece-Šulce un pieredzē dalās Aija Vairoga, bijusī volejboliste un sporta skolotāja, veterānu sporta aktīviste, Eiropas čempione sēdvolejbolā 1997.gadā, pašlaik aktīva nūjotāja. Visams Rafaels bilst, ka jaunībā mēs skrienam, krītam, pieceļamies un dodamies tālāk, bet ikviena trauma, ko gūstam sportojot, ietekmē dzīves kvalitāti nākotnē. Tāpēc ir jāsagatavo gan locītavas, gan muskulatūra ap locītavām, lai tā būtu stiprāka. "Skrimslītis ir kā porcelāna vāze, kas ir ļoti trausla un jānotur visas dzīves garumā. Ja krītam, tā porcelāna vāze var sašķīst. Jauni cilvēki varbūt to nejūt, bet vecākiem tas ir trauslāk. Tas ietekmē un rada problēmas," skaidro Visams Rafaels.  Aija Vairoga norāda, ka mūsdienās cilvēki dabiski nenoslogo savu muskulatūru kustoties un tas rada vairāk traumu sportošanas laikā. Tajā pašā laikā viņa atzīst, ja cilvēks meklē palīdzību, ir labi speciālisti fizioterapijā, kas var palīdzēt. Līga Līdumniece-Šulce atzīst, ka visbiežāk pie viņas vēršas pēc palīdzības ar sāpēm ceļos, plecos.  "Mana nostāja ir, ka nav nepareizs sporta veids, ko izvēlēties. Īsti arī nevari nepareizi kaut ko darīt. Ir kādi faktori, kas palielina vai samazina risku iegūt traumu," atzīst Līga Līdumniece-Šulce. Piekrītot Aijai Vairogai, ka cilvēki kustas par maz, viņa atzīst, ka priecājas par katru, kas kaut ko dara. "Skatoties par pārslodzes traumām, galvenā problēma pakāpeniskuma trūkumā. Tas varētu sasaukties ar bāzes fizisko sagatavotību. Katram tā ir citāda," bilst Līga Līdumniece-Šulce. "Biežs ir novērojums, ka vidējās, ne pārāk labas fiziskās sagatavotības cilvēks domā, ka varētu sagatavoties, gribu dzīvot veselīgāk un sākšu skriet. Sirds izturība progresē ātrāk, nekā locītavas, muskuļi, kauli spēj tam pielāgoties. Tas ir ļoti biežs iemesls, kādēļ gūst traumas. Es taču varu, varu noskriet ilgāk vai ātrāk, bet locītavas struktūra tam nav ilgtermiņā adaptējusies un progress ir pārāk straujš. Tas ir tipisks novērojums."

Koroonapandeemia algusest sai just kaks aastat ning selle aja jooksul on eestlaste teadvusesse vägagi tugevalt kerkinud riigiasutus nimega TEHIK ehk Tervise ja Heaolu Infosüsteemide Keskus. Täna on Algorütmis külas TEHIKu peaarhitekt Martin Õunap, kellega räägime sellest, millise koormuse alla TEHIK koroona tõttu langes, miks tehti selle aja jooksul üht- või teistsugused tarkvaraalased otsused, mis töötas hästi ja mis ei töötanud ning miks. Veidi puudutame ka seda, kuhu terviseala infosüsteemid riigis üldse välja võiks jõuda. Näiteks kas su käe pealt olevast nutikellast võiksid andmed otse perearstile minna ja kuidas seda korraldada. Algorütmi veavad Tiit Paananen Veriffist, Priit Liivak Nortalist ja Sergei Anikin, kes oli Pipedrive'is, aga hiljuti lahkus sealt.