Podcasts about produktu

Pirmsjāņu tradīcija kultūrizglītības lauciņā ir topošo mākslinieku izstādes, kurās mācību gada noslēgumā var iepazīt un novērtēt gada laikā apgūto. Šī nedēļa Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā iesākās ar kvalifikācijas eksāmenu Produktu dizaina audzēkņiem. Savukārt aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas Mākslas akadēmijā atklāta Diplomandu izstāde, kurā bakalaura un maģistra programmas diplomdarbi. Abas izglītības iestādes no šī gada sākuma saista tehnoloģiju un radošuma darbnīca „Rīga Makerspace”.  Mākslas akadēmijā diplomandu un Dizaina dienu izstāde “Definīcija” būs skatāma līdz 28. jūnijam, savukārt Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina izstāde radošajā kvartālā “Veldze” – līdz 22. jūnijam.

Wracamy do tematu GTM (go-to-market) i tym razem schodzimy głębiej. Jeśli wprowadzasz nowy produkt, nową wersję albo wchodzisz na nowy rynek, ten odcinek pokaże Ci, jak przejść od „mam wizję" do realnego, kontrolowanego planu.Czego dowiesz się z tego odcinka:Dlaczego go-to-market to nie tylko zabawa dla startupów i jak wykorzystywałem to podejście jeszcze w Microsofcie przy kolejnych wersjach produktów.Czym jest strategia przyczółka i jak wybrać minimalny segment (minimal viable segment), od którego warto zacząć — z trzema kryteriami: palący problem, łatwość sprzedaży i krótki czas wdrożenia.Jak zbudować early customer profile i przeprowadzić walidację swoich założeń przez pięć poziomów potwierdzenia: od rozmów jakościowych, przez ankiety i obserwowane działania, aż po realne płatności founding customers.Dlaczego warto patrzeć na konkurencję szerzej niż tylko na bezpośrednich rywali — i jak rozpoznać konkurentów pośrednich (substytuty) oraz „wymiataczy", którzy mogą zmieść całą Twoją kategorię Konkretne narzędzia do analizy konkurencji: BuiltWith, SimilarWeb, Ahrefs, Senuto, SpyFu, Brand24 oraz mystery shopping.Czym jest North Star Metric (metryka wyprzedzająca) i dlaczego patrzenie tylko na sprzedaż to jak jazda z okiem w lusterku wstecznym.Jak połączyć tę metrykę z OKR-ami, by Twój system oceny mówił nie tylko „udało się / nie udało", ale też dlaczego.To pierwszy zestaw decyzji, od których warto zacząć — bo im bardziej jesteś przywiązany do swojego pomysłu, tym bardziej potrzebujesz dyscypliny, która ochroni Cię przed dryfowaniem w złą stronę.Jeśli słuchasz w czerwcu lub lipcu 2026 polecam Ci moje szkolenia online: social selling, Copilot w marketingu, B2B Marketing Manager, B2B Content Manager z AI https://businessmarketer.clickmeeting.com/ - tu znajdziesz pełne opisy tych szkoleń. Skorzystaj z rabatu 20% podając w rejestracji kod "Biuletyn"Link do ksiażki Maji Woje - Go-To-Market StrategistChcesz wiedzieć więcej o nowoczesnym marketingu B2B? Odwiedź naszą stronę: https://businessmarketer.plZobacz nadchodzące  szkolenia i webinaryMasz pomysł na odcinek podcastu? Chcesz zostać partnerem podcastu? Napisz do mnie: lukasz.kosuniak@businessmarketer.pl

Myślenie produktowe to idea czy sposób pracy, który coraz częściej wykorzystują organizacje społeczne. Z ciekawością obserwujemy zmianę podejścia z akcyjnego (projektowego) na długofalowe (produktowe). Jak jednak zacząć? Z czym się mierzymy w takim procesie? Jacy aktorzy występują na scenie? O swoim doświadczeniu i refleksjach w kolejnym odcinku Podcastu Sektor 3.0 opowiada Ewa Majdecka z Centrum Archiwistyki Społecznej.⏹️ W tym odcinku:00:00 Wprowadzenie do cyfrowych produktów społecznych03:10 Długofalowe myślenie o produktach cyfrowych05:48 Dojrzałość organizacji w kontekście produktów08:57 Rola użytkowników w procesie projektowania11:51 Zarządzanie sprzecznymi opiniami użytkowników14:50 Współpraca z testerami i użytkownikami17:50 Ciągły rozwój produktów cyfrowych20:52 Etyka i odpowiedzialność w tworzeniu produktów23:56 Kroki do rozpoczęcia pracy nad produktem⏹️ Więcej przeczytasz na naszym Blogu⏹️ W tym odcinku porozmawiała z nami Ewa Majdecka - doktorka socjologii, badaczka i menadżerka produktów cyfrowych. Od dziesięciu lat łączy świat technologii cyfrowych z sektorem kultury. W Centrum Cyfrowym była współtwórczynią Pracowni Otwierania Kultury, gdzie szkoliła instytucje kultury i wspólnie z nimi projektowała narzędzia cyfrowe. W Centrum Archiwistyki Społecznej kieruje od 2021 roku Działem Rozwoju Narzędzi Cyfrowych, odpowiadając za utrzymanie i rozwój Otwartego Systemu Archiwizacji oraz portalu Zbiory Społeczne. Inicjatorka powstania Społecznej Grupy Testerów, która angażuje archiwistów społecznych w funkcjonalne testowanie oprogramowania i partycypacyjny rozwój narzędzi cyfrowych.⏹️ SEKTOR 3.0 to przedsięwzięcie, które wspiera transformację cyfrową i wykorzystywanie nowych technologii w działaniach społecznie użytecznych. ⏹️ Więcej informacji znajdziesz na http://sektor3-0.pl oraz w naszych mediach społecznościowych: FB - https://www.facebook.com/sektor3.0 IG - https://www.instagram.com/sektor_3 LI - https://www.linkedin.com/company/sektor-3-0/

W świecie, w którym każdy może „zrobić produkt”, prawdziwą przewagą przestaje być sam kod. Zaczyna nią być zrozumienie: rynku, kontekstów, person, narracji i doświadczenia użytkownika. W tym odcinku rozmawiam z Piotrem Kacałą i Witkiem Strzałkowskim o tym, czy możliwy jest marketing bez produktu – i produkt bez marketingu. Oraz czego potrzeba tym zespołom, by mówić wspólnym językiem. Przyglądamy się realiom zespołów produktowych w Polsce i temu, dlaczego za granicą od product managerów oczekuje się głębokiego rozumienia biznesu. Gdzie dziś jesteśmy? Czy nadal żyjemy w „founders mode”, z ręcznym sterowaniem produktem, czy dojrzewamy do bardziej świadomego, strategicznego podejścia? Rozkładamy na czynniki pierwsze rolę product marketing managera – jako wewnętrznego promotora, łącznika i strażnika wiedzy – oraz pokazujemy, jak repozytoria wiedzy i AI mogą stać się product marketingiem na sterydach: wspierać onboarding, obsługę klienta i propagowanie wiedzy w organizacji. Rozmawiamy też o odwadze zabijania własnych pomysłów, paradoksie wyboru i o tym, jak reżim danych pomaga oddzielić ego od decyzji. Zastanawiamy się też, gdzie w tym wszystkim jest miejsce na intuicję i product sense. By wreszcie zgodzić się, że produkt, z którego nikt nie korzysta, jest tak samo „dobry” jak ten, który nigdy nie powstał.  Dzielimy się konkretnymi przykładami – od real time marketingu w GOG, przez inicjatywy w Useme czy Displate, po praktyki firm takich jak Booking – oraz lekcje wyciągnięte z budowania własnego projektu AI Product Heroes i wchodzenia w buty marketerów. To odcinek o tym, gdzie kończy się produkt, a zaczyna narracja. O generalistach, product buildersach i o tym, jaka kompetencja pozostanie naprawdę unikalna w świecie AI.

„Inovace je pro nás ten rozhodující moment, proč jsme se dostali na špičku,“ říká architekt Zdeněk Klos, který stojí za firmou NOSTA a značkou ASB Squash — výrobcem kurtů, na nichž hrají profesionálové po celém světě.V další epizodě ROŽNI se vracíme do začátků devadesátých let, kdy stavební firma z Nového Jičína vzala „bokem“ první zakázku na squashový kurt a postupně jí z toho vyrostl globální byznys. Dozvíte se, proč sendvičové stěny s hliníkovou kostrou dávají hráčům nejobjektivnější podmínky, jak vypadá logistika do 36. patra v New Yorku a proč čeští montéři obstojí lépe než jejich němečtí kolegové.Řešíme také, jak se z klasické stavební firmy stane globální výrobce špičkového produktu a proč dává smysl mít vedle „servisního byznysu“ i vlastní mezinárodní značku.

Ķīmija, lai arī bieži nemanāma un neuzkrītoša, ir klātesoša neskaitāmās mūsu dzīves jomās. Sākot ar produktiem mūsu vannasistabās un zāļu plauktos, beidzot ar enerģētiku un pārtikas drošību. Ķīmiķi Latvijā kopā ar fiziķiem šobrīd strādā pie nanopārklājumiem vēja turbīnu lāpstiņām un īpaša sensora, kas ziņotu par zivju produktu svaigumu. Par jaunākajiem pētījumiem raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, Organiskās sintēzes institūta pētnieks, ķīmiķis Artis Kinēns un fiziķis no Ukrainas, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks Romāns Viters. Stāstot par topošo zivju svaiguma kontroles sensoru, Artis Kinēns skaidro, ka pašreizējās tehnoloģijas, lai noteiktu pārtikas kvalitāti, bieži vien laboratorijas izmeklējumi. "Tas nozīmē, ka ir jāņem zivs paraudziņus, sūta uz laboratoriju, taisa mikrobioloģiskos testus. Tas aizņem labākajā gadījumā dažas stundas, realitātē - vairākas dienas. Tas nozīmē, ka tas svaigums, ko noteicāt, jau ir divas dienas vecs," norāda Artis Kinēns.  Otrs variants ir fizikālas metodes, kam nepieciešams fizisks kontakts ar zivi.  "Bet ko darīt, ja zivs ir iepakojumā? Ja atvērt iepakojumu vaļā, jau ir atkritums radies. Arī tad, ja zivs paraugu sūta uz laboratoriju, arī ir radīts atkritums. Līdz ar to nav labas tiešsaistes metodes, kurā būtu iespējams kontrolēt pārtikas produktu, kas jau ir iepakojumā, lai tas nebūtu jāatver." "Galvenā priekšrocība, ko redzam pret klasisko derīguma termiņu, jo arguments būtu, derīguma termiņš ir uzdrukāts, viss kārtībā. Bet derīguma termiņš nekādā veidā nepastāsta, kā tā zivs ir bijusi glabāta. Ja viņi ir pa ceļam vesta ar ķerrā, bez saldēšanas, tad viņa būs sabojāsies krietni ātrāk, nekā ir derīguma termiņš uzrakstīts. No otras puses, ja viņa ir glabāta korekti, tas derīguma termiņš arī varbūt nav korekts. Viņš vienkārši pasaka, ka šeit būs droši, ja mēs viņu metīsim ārā. Bet tikpat labi viņa ir lietojama vēl varbūt nedēļu," analizē Artis Kinēns. "Pateicoties tam, ka nav tāda ātra kontroles mehānisma, es teikšu diezgan šausmīgu statistiku, ka aptuveni 30% no saražotās zivju produkcijas tiek izmesta ārā tikai tāpēc, ka nenonāk līdz galapatērētājam laikā." Daļa šīs produkcijas noteikti vēl būtu lietojama, bet termiņš saka, ka ir jāmet ārā. "Inovācija būtu tāda, ka, ja mēs varam šo ieviest kā standarta praksi, ka mums ir iepakojums, kurā iekšpusē ir uzlīme, kurā ir iestrādāts luminofors, tad to no ārpuses var noskenēt vai nu ar kādu lasītājierīci, ideālā gadījumā mobilo telefonu, un tas pasaka: zivs vēl ir derīga tik un tik ilgu laiku," skaidro Artis Kinēns. Pētnieks norāda, ka šobrīd mērķis ir topošo sensoru un iespējas ar to veikt svaiguma mērījumus piedāvāt pārtikas izplatītājiem un pārtikas veikaliem, lai viņiem būtu iespēja labāk kontrolēt savu produktu plūsmu, lai tā samazinātu atkritumu rašanos.  "Viņu gadījumā tā ir mobilā telefona aplikācija, visticamāk, kura nofotografē uzlīmīti, kas ir  iekšpusē pie zivs pielikta, un no tās fotogrāfijas viņš nolasa zivs svaigumu," atzīst Artis Kinēns. "Ja runājam par patērētājiem, tad pielietojums varētu būt ļoti līdzīgs - ar mobilo  telefonu nofotografē zivi veikalā un lietotne pasaka, ka zivs ir derīga vai nav." Zinātnes ziņas Ziemā vērts vakariņas ēst agrāk Laikā, kad ārā agri paliek tumšs, izrādās, ka ir vērts pārskatīt mūsu vakariņu paradumus un ieturēt maltīti agrāk! Pētnieki no Džona Hopkinsa universitātes analizējuši sasitību starp mūsu iekšējo pulksteni un vielmaiņu un secinājuši, ka ēdot vakariņas ziemā agrāk, mēs palīdzam savam organismam labāk pārstrādāt uzņemto pārtiku. Arī dzīvnieki var sirgt ar hiperaktivitātes sindromu Cilvēku pasaulē ir tik ierasti runāt par tādām diagnozēm kā autisms, arī uzmanības deficīta un  un izskatās,  ka arī daži mūsu mājdzīvnieki varētu sirgt ar līdzīgām kaitēm. Tas tāpēc, ka pie vainas abos gadījumos ir strukturālas un ķīmiskas izmaiņas smadzenēs. Pētnieki noskaidorjuši, ka, piemēram, suņiem, žurkām, pelēm un atsevišķiem primātiem var būt izmaiņas gēnos, kas saistītas ar hiperaktīvu un impulsīvu uzvedību. Regulāra mikroplastmasas lietošana paātrina aterosklerozes veidošanos Kalifornijas universitātes pētnieki papildinājuši mūsu zināšanas par mikroplastmasas ietekmi uz cilvēka organismu. Eksperimentos ar pelēm, atklāts, ka regulāra mikroplastmasas lietošana paātrina aterosklerozes veidošanos. Ateroskleroze ir stāvoklis, kad sašaurinās artērijas, radot lielāku insulta vai infarkta risku. Te gan jāpiebilst, ka pētījumā šādus rezultatus uzrādīja tieši peļu tēviņi nevis mātītes. Abu dzimumu peles baroja ar zemam holesterīnam labvēlīgu diētu, taču regulāri deviņu mēnešu laikā pelēm tika iebarota arī mikroplastmasa atbilstoši dzīvnieku svaram.  E.coli baktērijas izplatība ir tikpat ātra kā cūku mērim Tīmekļa vietnē “ScienceDaily” ar pirmpublikāciju zinātnes žurnālā “Nature Communications” nonācis raksts par kādu zarnu baktērijas jeb Escherichia coli īpašību. Zinātnieki no Somijas un Norvēģijas pirmo reizi ir novērtējuši, cik ātri E.coli baktērijas var izplatīties starp cilvēkiem, un, kā izrādās, viens šīs baktērijas celms izplatās tikpat ātri kā cūku gripa. Pētnieku darbs piedāvā jaunu veidu, kā uzraudzīt un kontrolēt pret antibiotikām izturīgas jeb rezistentas baktērijas. Antimikrobiālā jeb antibiotiku rezistence ir aktuāla problēma veselības aprūpē, un tieši šonedēļ līdz 24. novembrim aizrit Pasaules antimikrobiālās rezistences izpratnes nedēļa. Tāpēc par baktērijas izplatību, bīstamību un, protams, ārvalstu pētnieku paveikto saruna ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes valdes priekšsēdētāju, kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zinātniskās padomes priekšsēdētāju Aivaru Bērziņu.   

Ako správne naceniť svoj produkt pri predaji na Amazone?Vítame vás pri novej epizóde!Dnes sa pozrieme na tému, ktorá trápi takmer každého predajcu - ako nastaviť správnu cenu svojho produktu na Amazone, aby ste neodradili zákazníkov a zároveň si udržali zdravý zisk. Spoločne sa pozrieme na princípy, čísla a stratégie, ktoré vám pomôžu nájsť ideálny balans medzi konkurencieschopnosťou a ziskovosťou.Čo sa dozviete:Prečo je správna cena kľúčová pre úspech na AmazoneAké poplatky a skryté náklady musíte zohľadniťMýty o najnižšej cene a ako môžu poškodiť vašu značkuAko využívať hodnotový prístup namiesto cenových vojenTipy na psychologické nastavenie ceny a vplyv na vnímanie kvalityPrečo a ako pracovať s dynamickými cenami, kupónmi a Promotions nástrojmiHlbší pohľad do zákulisia naceneniaPozrieme sa na to, ako Amazonové poplatky a algoritmy ovplyvňujú reálnu maržu a čo znamená hľadať „zlatú strednú cestu“ medzi objemom predaja a profitabilitou.Zistíš, prečo väčšina predajcov nepozná dôvod svojho nacenenia a ako sa môžeš odlíšiť tým, že do cenovej stratégie zapojíš dáta, psychológiu aj hodnotu produktu.Pre koho je táto epizódaAk si predajca na Amazone alebo na iných marketplaces a chceš mať jasný prehľad o tom, ako tvoje ceny ovplyvňujú tržby a maržu, táto epizóda je presne pre teba.Získaš praktické tipy, ako doladiť svoju cenovú stratégiu tak, aby fungovala nielen na Amazone, ale aj na platformách ako Allegro, Kaufland, eMag či Etsy.Ďalšie zdroje k Amazon podnikaniu:Kompletný Online Kurz o podnikaní na Amazone – pre tých, ktorí nechcú strácať čas a rovno ísť na vec a začať budovať svoj vlastný biznis. Kurz ťa postupne prevedie každým krokom a detaile vysvetlí všetko čo potrebuješ vedieť.YouTube Kanál – Cenné návody ako prekonať prekážky v Amazon podnikaní. Taktiež vo videách rozoberám rôzne možnosti online biznisu v dnešnej dobe.Online Akadémia – pridaj sa ku komunite Amazon predajcov na Facebook SkupineAmazingBrand Agentúra - Agentúra pomáhajúca podnikateľom s biznisom na AmazonePomáham Slovákom presadiť sa vo svete!#TomášHurajt #marketplaces #amazon

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki radījuši metodes, ar kuru palīdzību var pētīt metabolītus - vielmaiņas radītus produktus, kuri rodas mūsu organismā visdažādakajos procesos. Ar izstrādātajām masas spektometrijas metodēm pētnieki var iegūt pētniecībai svarīgu informāciju no dažādiem bioloģiskiem materiāliem. Kā tas notiek? Skaidro ķīmiķis, Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Biomateriālu un bioinženierijas institūta vadošais pētnieks Kristaps Kļaviņš. Sazināmies ar bioloģi Līga Ozoliņu-Mollu, Latvijas Universitātes Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesori. Latvijā tapis jaunuzņēmums, kas palīdz zinātniekiem metabolisma pētījumos. -- Pirms sarunas par jaunākajiem pētījumiem vielmaiņu radītu produktu pētniecībā stāsts par kādu ļoti īpašu personību Latvijas vēsturē – cilvēku, kuram varam pateikties par baku vakcīnas izgudrošanu. Tas ir vācbaltiešu vēsturnieks un ārsts Oto Hūns, kura nopelns ir arī publisko dušu ierīkošana pie Daugavas, lai mazinātu noslīkšanas risku. „Rīdzinieki vīrieši ir vidēja auguma, stipras miesasbūves un ar tieksmi uz korpulenci, ko lielā mērā veicinot stiprais alus. Savukārt sievietes esot slaidākas un bieži vien garākas augumā nekā vīrieši, taču bālas, vārgas un līdzinoties siltumnīcas augiem. Un  augstāko aprindu ļaudīm te piemīt veselībai kaitīgi ēšanas paradumi, kad pusdienu beigās neviens vairs nespējot atcerēties, kas pasniegts sākumā – tik daudz ēdienu apēsts, turklāt visi gatavoti, izmantojot treknu sviestu un saldo krējumu.” Šis ir Oto Hūna citāts no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieces, vēsturnieces Mārītes Jakovļevas  darba „Rīga un rīdzinieki ārsta Oto Hūna skatījumā”, kur viņa Hūnu pamatoti dēvē pār „vienu no sava laika izcilākajiem rīdziniekiem”. Jelgavā dzimušais Oto Hūns atstājis ievērojamu devumu medicīnā, kā ārsts, kurš toreizējā Krievijas impērijā pirmais aizsāka iedzīvotāju vakcināciju pret melnajām bakām un tas notika Rīgā. Te viņš arī  atvēra pirmo slimnīcu garīgo slimību pacientiem, bet šoreiz stāsts vairāk par šī vācbaltu ārsta ieguldījumu  publisko dušu ierīkošanā pie Daugavas un slīcēju glābšanā. Stāsta medicīnas vēsturniece un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete. Atsaucoties uz vēsturnieces Mārītes Jakovļevas darbu par Oto Hūnu, varam iztēloties, kādas šīs dušas 18. gadsimta beigās izskatījās. Daugavmalā bija speciālas mazgāšanās kabīnes, kas sastāvēja no ūdenī iegremdētām kastēm, un Hūns vienā no kabīnēm uzstādīja skārda kasti ar cilindru, kurā uzkrājās upes ūdens, kas, paraujot aiz auklas, caur cilindra dibenā izurbtajiem caurumiem izlija virsū apmeklētājam. Bet Ieva Lībiete stāsta arī par Hūna izveidoto slīcēju glabāšanas staciju. -- Par grāmatu, kas viņu ir iedvesmojusi šajā nedēļā stāsta zinātniskā institūta BIOR direktore Olga Valciņa. Viņa stāsta par japāņu izcelsmes britu rakstinieka Kadzuo Išiguro darbu - distopiju "Neļauj man aiziet", kuras vēstījums saistīts ar zinātni un ētiku, ar ko savukārt saistīts ir Olgas Valciņas ikdienas darbs.

Szybki rzut oka na produkt to za mało. Chcemy poznać jego prawdziwą wartość - tę, którą widzi klient i tę, która przekłada się na realne zyski. Ale co tak naprawdę kryje się pod tym pojęciem? Czy każdy w firmie rozumie je tak samo?Gościem Anny Jaworskiej był Jerzy Obojski, ekspert z ponad 20 -letnim doświadczeniem w analizie wartości i metodologii TRIZ.

Jakie miary warto śledzić, żeby naprawdę usprawniać proces wytwarzania produktu? Poznaj nasz zestaw sześciu rekomendowanych miar procesu dostarczania od Time To Market po Delivery Predictability.… The post Rekomendowane miary dostarczania produktu first appeared on Porządny Agile.

Co w sytuacji, gdy klient składa skargę dot. bezpieczeństwa produktu? GPSR - unijne rozporządzenie w sprawie bezpieczeństwa produktów - nakłada na producenta obowiązek prowadzenia wewnętrznego rejestru skarg, rejestru incydentów bezpieczeństwa oraz rejestru odzyskania produktu z rynku. W tym poradniku tłumaczę, o co w tym wszystkim chodzi i jak właściwie postępować ze skargami dot. bezpieczeństwa produktów. Bezpłatna baza wiedzy GPSR: https://prakreacja.pl/gpsr-baza-wiedzy/. #ecommerce #gpsr #biznes #prawo

Czy masz wrażenie, że Twój zespół wykonuje zadania, ale nie czuje realnej odpowiedzialności za produkt? Brakuje u nich inicjatywy, zaangażowania i proaktywnego podejścia? Pokażemy Ci… The post Jak szef produktu buduje odpowiedzialność zespołów? first appeared on Porządny Agile.

Jiří Březina je Managing Partner a Senior Consultant v KP2. Tato společnost pomáhá propojovat špičkové kandidáty z širokého spektra oborů s renomovanými zaměstnavateli.  V dnešním rozhovoru se zaměříme především na obchodníky a b2b prodej. Jaké jsou klíčové vlastnosti kvalitního obchodníka a jakými způsoby je lze rozpoznat? Jak obchodníka motivovat? A kde dobrého obchodníka vlastně hledat?

Tapusi jauna ekspozīcija Rūdolfa Blaumaņa istabai - Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā Alberta ielā.  Ekspozīcijas autori ir Mākslas akadēmijas absolventi Dāniels Šatalovs un Justīne Emīlija Brieze. Kopā ar jaunās ekspozīcijas dizaineru Dānielu Šatalovu un ekspozīcijas mākslinieci Justīni Emīliju Briezi skaidrojam, ko abi Mākslas akadēmijas  beidzēji savā diplomdarbā pielikuši klāt. Tā ir pavisam neliela istaba, kurā no 1906. līdz 1908 .gadam kā apakšīrnieks mitinājies Rūdolfs Blaumanis. Grafikas nodaļas absolvente Emīlija ar gaisīgu un caurspīdīgu aizkaru palīdzību radījusi sasaisti ar Blaumaņa dzimto pusi, ekspozīcijā vēl citi mūsdienīgi risinājumi. Taču jaunie mākslinieki gandarīti, ka bakalaura diplomdarbs īstenojies pavisam uzskatāmā veidā. Dāniels beidzis Mākslas akadēmijas Produktu dizaina nodaļu, viņš atklāj, kas bijis grūtākais, veidojot ekspozīciju. Dāniels uzsver, ka ekspozīcija ir dizaina un mākslas apvienojums, un arī tapšanas procesā sadarbojušies, nešķirojot, ko kurš dara. Telpā nav daudz mēbeļu, taču nelielajam dīvānam pievēršam uzmanību. Aplūkojam vēl atsevišķas smalkas detaļas telpā, arī portretus stiklā, kas met ēnu uz sienas. Kopā ar muzeja speciālisti un ekspozīcijas satura autori Maiju Laimīti tapis dziļš un emocionāli spēcīgs vēstījums par rakstnieka pēdējiem dzīves gadiem, kad Blaumanis īrēja vienu istabu plašajā Rozentālu ģimenes dzīvoklī. Par jauno Blaumaņa istabas risinājumu gandarīta Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa. Arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Holgers Elers apmierināts, ka studentu radošais process noslēdzies reālā, visiem pieejamā un apskatāmā darbā Nākamais projekts būs ekspozīcija par Andreju Upīti, kas taps sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību un ar Andreja Upīša muzeju.

GPSR nakłada na producenta obowiązek przygotowania dokumentacji technicznej produktu. Importer jest zobowiązany przechowywać kopię takiej dokumentacji, a dystrybutor zweryfikować czy takowa funkcjonuje. Czym tak naprawdę jest dokumentacja techniczna produktu wg GPSR? Co powinno się w niej znaleźć? Jak ją przygotować? O tym w dzisiejszym poradniku. Strefa wiedzy GPSR ➡️ https://prakreacja.pl/gpsr-baza-wiedzy/. 00:00 Dokumentacja techniczna produktu - o co chodzi? 03:26 Czy może być jedna dokumentacja dla wszystkich produktów? 05:09 Producent, importer, dystrybutor - różne obowiązki 06:01 Podsuwamowanie #ecommerce #gpsr #produkty

Valsts svētku noskaņās aplūkojam dizainu, kas saistīts ar valsts aizsardzību: pievēršamies produktu dizainam autobūves formā, par piemēru ņemot Latvijā radīto un plaši izdaudzināto militāro apvidus transportlīdzekli VR-1 FOX, kas citstarp ieguvis arī "Latvijas Dizaina gada balvu 2023" kategorijā "Produktu dizains". Aplūkojam šāda spēkrata radīšanas, prototipēšanas un testēšanas procesus. Lai par to pastāstītu ko vairāk, raidījumā viesojas SIA "Vāģi" vadītājs un "Fox" automašīnas idejas autors Ali Jansons.    

Valsts svētku noskaņās aplūkojam dizainu, kas saistīts ar valsts aizsardzību: pievēršamies produktu dizainam autobūves formā, par piemēru ņemot Latvijā radīto un plaši izdaudzināto militāro apvidus transportlīdzekli VR-1 FOX, kas citstarp ieguvis arī "Latvijas Dizaina gada balvu 2023" kategorijā "Produktu dizains". Aplūkojam šāda spēkrata radīšanas, prototipēšanas un testēšanas procesus. Lai par to pastāstītu ko vairāk, raidījumā viesojas SIA "Vāģi" vadītājs un "Fox" automašīnas idejas autors Ali Jansons.    

Pasauli ir jāspēj pārsteigt un tas ir inovatīvās uzņēmējdarbības pamatu pamats. Cik radoši jaunu produktu un pakalpojumu izveidē esam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde, uzņēmuma "Fungo" līdzdibinātājs Klāvs Balamovskis un „Labsoflatvia.com” galvenā redaktore, mentore Ieva Treija. Ierakstā uzklausām Jāni un Ievu Jomas. Viņi ir bijušie rīdzinieki, kas jau 17 gadus dzīvo Limbažu novada Skultes pagastā. Viņi laukos izveidojuši nelielu ģimenes uzņēmumu - audzē vistas un gatavo mājas plombīru "Gogelmogels". Viņi stāsta par ražošanas izmaksām un inovācijām. Kas pietrūkst, lai rastos inovatīvas idejas Latvijā? "Domāju, ka labai inovatīvai ideja vienmēr atradīsies finansējums. Par to esmu pārliecināta un redzu, kā tie, kas par savu ideju deg, un viņi ir testējuši, saņēmuši daudz atgriezeniskās saites un mācījušies no tā, tur nav problēmas, lai iegūtu finansējumu," norāda Laura Štrovalde. "Cilvēkresursi ir un būs arvien lielāka problēma Latvijā un visā pasaulē, bet tā vienlaikus ir arī iespēja. Daudzi eksperti jau šobrīd diskutē, kā ar mākslīgā intelekta palīdzību var izveidot daudzmiljonu uzņēmumu, kur ir viens darbinieks. Šis idejas autors, kur mākslīgais intelekts strādā pārējās komandas vietā. Es aicinātu arī uz to skatīties kā uz iespēju, jo visiem uzņēmumiem ir jādomā, kā ar tiem pašiem resursiem vai mazāk resursiem izdarītu tikpat daudz." "Es domāju, ka jāizšķir dažādi līmeņi, viens ir ideju līmenis, otrs - kad ir pirmssēklas, sēklas finansējums. Atsevišķs stāsts ir par zinātnē balstītu inovāciju veidošanu, kas ir garāks un finansiāli daudz ietilpīgāks process," vērtē Ieva Treija. "Bet vēlreiz gribētu uzsvērt, ja runājam par šo ideju līmeni, kas tiešām ir pa spēkam jebkura aktīvam cilvēkam, varbūt arī ambīcija vienkārši izmēģināt, kāds es varētu būt uzņēmējs, tad ir aicinājums domāt risinājumu, ko var mērogot, ko var pārdot ārpus mūsu valsts, ko var veidot digitāli, ko var piedāvāt visā pasaulē. Tas ir tas, kas mums šobrīd pietrūkst, runājot par idejām." "Nezinu, vai pietrūkst, vienmēr var runāt, cik liels finansējums ir pieejams konkrētām atbalsta programmām, cik viegli iegūstams un cik ilgi izmantojams tieši savam attīstības mērķim," papildina Klāvs Balamovskis. "Es kopumā piekristu un gribētu arī iedrošināt, ja ir ideja un personīgā ekspertīze vai sajūta, ka vari savu pienesumu dod ar jebkādu savu prasmi, tad tie mehānismi, kur vari potenciāli atrast, kur to pielietot, vai atrast citu biznesa partneri, vēl kādu ideju, kurai pievienoties, tādi mehānismi ir un pastāv, un ir pietiekami viegli pieejami."

Bilboko Aste Nagusiaren lehen txanpa pasata, Juan Mari Aburto izan dugu FAKTORIAn. Argi-ilunez mintzatu da, jai giroaz, segurtasunaz, txosnei buruz.....kale salmentaz eta etxegabeez.... gai ugari aipàtu ditu Bilboko alkateak....

Vai mums būtu jāzina, ko ēdam – burtiski? Visi šie kodi, burti un skaitļi – ko tie nozīmē? Par to, kā orientēties pārtikas produktu sastāvā un kam jāpievērš uzmanība, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu "Uzturs" un "Uzturzinātne" direktore, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente Lolita Neimane, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis Pēteris Liniņš un Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece. Raidījumā diskutējam par pārtikas marķējumi sistēmu „Nutri-Score”, kas radīta Francijā un pēdējā laikā arvien vairāk tiek ieviesta arī Latvijā. Tā sniedz iespēju viegli novērtēt produkta uzturvērtību un salīdzināt dažādus vienas kategorijas produktus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par veselīgāku uzturu un palīdzētu izvēlēties. Produkti, kas marķēti ar zaļu krāsu, ir produkti ar augstāku uzturvērtību, savukārt produkti, kas marķēti ar tumši oranžu (vai sarkanu), ir produkti, kas satur lielāku sastāvdaļu daudzumu, kas būtu jāierobežo ikdienas uzturā. Uzklausām arī pircēju domas par to, vai šāda sistēma palīdz izvēlēties veselīgāku pārtiku. Varbūt būtu nepieciešama vēl kāda papildus sistēma, kas norādītu produktu veselīgumu vai tieši pretēji.  

Rozhovor s programátorem Markem nejen o práci ve vývojovém týmu, ale i o jeho legendární dvojité výhře v našich IREAWARDS 2023.

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija (LDUSA) ir izveidojusi kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", kas patērētājiem garantēs, ka produkta sastāvs un ražošanas tehnoloģija atbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Kādi pārtikas produkti varētu būt atbilstīgi šai kvalitātes zīmei un kuri tomēr nē, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro LDUSA valdes priekšsēdētāja un sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande, LDUSA valdes locekle, sertificēta uztura speciāliste Linda Gerda Skudra. Ierakstā uzklausām pārtikas tehnoloģi un uztura zinātnes speciālisti Dzintru Koktu. Viņa skaidro, kādiem kritērijiem jāatbilst veselīgam uzturam un tā ražošanas tehnoloģijai. "Pirmām kārtām jau produkti ir ļoti dabiski, jo dabiskāk, jo labāk. Tas nozīmē to, ka īpašs uzsvars tiek likts ne tikai uz tehnoloģiju, tieši uz receptūru, ko pievieno klāt. Ļoti svarīgi ir arī izejvielu kvalitāte. Ja pieņemsim, tiek runāts par miltu produktiem vai sausām brokastu pārslām, vai sausiem brokastu musli, vai kādiem citiem miltu produkcijas izstrādājumiem, noteikti būtiski arī produkta izejvielas kvalitāte. Vai viņi nesatur pesticīdus, vai attiecīgās analīzes tiek veiktas uzņēmumā, lai izejvielām noskaidrotu kvalitāti," skaidro Dzintra Kokta. "Ļoti atkarīgs produkta galarezultāts no receptūrā pievienotās papildus produkcijas, vai nav pievienoti aromatizatori, sintētiskās krāsvielas, dažādas zemas kvalitātes eļļas. Tāpat noteikti nedrīkst būt nekādas kaitēkļu invāzijas. Mēs skatāmies, lai piesātināto tauku daudzums nav liels, lai būtu, protams, arī sāls un cukura daudzums atbilstoši veselīga uztura vadlīnijām. Tas būtu viens no svarīgākajiem kritērijiem," turpina Dzintra Kokta. "Protams, noteikti arī prasām lai iepazīstina ar tehnoloģisko procesu, kā tiek ražots produkts. Ir arī svarīgi tomēr, lai viņš netiktu ilgstoši karsēts kādās taukvielās, lai termiskās apstrādes process nebūtu nesamērīgi ilgs, lai neveidojas milzīgi vitamīnu zudumi. Tas ir ļoti būtiski un svarīgi. Un vēl visam, protams, ir pa virsu higiēnas kritēriju un kvalitātes rādītāju regulāras kontroles gatavai produkcijai." Dzintra Kokta arī pati veikalā pievērš uzmanību produktu sastāvdaļām veikalā. "Protams, arī paskatos, kādas kvalitātes zīmes ir virsū. Jo tas šobrīd arī ir diezgan populāri, lai to kvalitatīvo produktu izceltu uz visa kopējā tirgus plāna, piešķir šo kvalitātes zīmi, kas attiecīgi iekļaujas kaut kādos izgatavotos standartus," stāsta Dzintra Kokta. Viņa arī atzīst, ka ir nepieciešama šī jaunā kvalitātes zīme, kas apliecinātu produktu veselīgumu.   Jaunā zīme ir kā pazīme, kas apliecina, ka konkrētie pārtikas produkti Latvijas veikalos ir veselīgi un to sastāvs atbilst rekomendējamā sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzumam produktos.  Asociācijā norādīja, ka kvalitātes zīmes kritērijus katrai pārtikas produktu grupai izstrādājusi LDUSA ekspertu komanda, kuras sastāvā ir gan uztura speciālisti, gan pārtikas tehnologi, balstoties uz vietēja un starptautiska mēroga veselības veicināšanas vadlīnijām. Kritērijos ietverts rekomendējamais sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzums pārtikas produktos. Kvalitātes zīmi paredzēts piešķirt dažādām produktu grupām, piemēram, graudaugiem un to produktiem, piena produktiem, konservētiem produktiem un citām grupām, nākotnē sarakstu arvien paplašinot. Lai saņemtu Kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", pārtikas ražotājiem jāaizpilda pieteikuma forma un jāiesniedz izvērtēšanai nepieciešamie dokumenti par katru pārtikas produktu, kam vēlas saņemt zīmi. Plašāka informācija par Kvalitātes zīmes piešķiršanas procesu ir pieejama LDUSA mājaslapā.

W odcinku rozmawiamy o drodze od pomysłu do produktu na przykładzie gwiazdy z LED WS2812b, wykonaniu PCB i zleconym montażu: https://www.elektroda.pl/rtvforum/topic4015563.html

Dzisiaj skupimy się na branży e-commerce i biznesach online. Rozmawiałem z Agnieszką Pala-Jasikowską na temat tego:jak to jest prowadzić tak duży biznes,jak zaczynała,jakie po drodze napotkła przeszkody i jak sobie z nimi poradziła,jak wyglądało wprowadzanie nowej marki na rynek,jakie są najczęstsze błędy podczas rozwoju produktu,i wiele więcej!Zainspiruj się jej bardzo ciekawą historią!Zajrzyj do dodatkowych materiałów:https://linktr.ee/agapala1https://creativa.legal/jak-zalozyc-sklep-internetowy/ https://creativa.legal/jak-zalozyc-sklep-internetowy-webinar/ 1️⃣ Szukasz gotowych dokumentów, regulaminu, polityki prywatności, czy RODO do swojego sklepu? Zajrzyj do naszego sklepu! https://creativa.legal/sklep/2️⃣ Zobacz w jaki sposób jestem w stanie Ci pomóc. Stoisz przed problemem lub wyzwaniem? Szukasz najlepszego rozwiązania dla siebie, który opisałem w tym nagraniu? Umów się na 15 minutową bezpłatną konsultację z ekspertem: https://creativa.legal/czym-sie-zajmujemy/e-commerce/3️⃣ Potrzebujesz pomocy w temacie podcastu albo chcesz, żebym poruszył w kolejnym nagraniu konkretny temat? Napisz bezpośrednio na mojego maila

Cel Produktu jest elementem, który pojawił się w ostatniej aktualizacji Przewodnika po Scrumie. Nadal spotykamy się z tym, że zespoły nie używają go w codziennej… The post Cel Produktu first appeared on Podcast "Porządny Agile".

Drvivá väčšina e-shopov dnes funguje ako reseller. Čiže nakúpia tovar a predajú ho s maržou. Adam z Bloom Robbins (predtým Bloom Hair) s partnerkou si vybrali zložitejšiu cestu. Od nuly vyvinuli vlastnú značku aj produkty v segmente zdravia a krásy dnes fungujú 6 trhoch (B2C aj B2B) a generujú obrat viac ako 3,5 mil. EUR (zisk cca 0,5 mil. EUR). Tento rok zrealizovali kompletný rebranding vrátane TV kampane (celková investícia viac ako 300 000 EUR), ktorý sprevádzalo viacero failov, ktoré sa našťastie podarilo v ďalších mesiacov fixnúť a dnes už značka z toho profituje. Adam veľmi otvorene popisuje, čo sa pri tom naučili, ako funguje celý ich biznis a aké majú ambície do budúcnosti. V rozhovore sa dozviete: 00:29 Ako štartovala značka Bloom Robbins (resp. predtým Bloom Hair), ako to celé vzniklo? 05:18 Ako vyzerali prípravy na samotné podnikanie z hľadiska biznis plánu, stratégie, analýzy trhu, konkurencie atď. Ako profi/intuitívne k tomu pristupovali? 06:30 Ako prebieha proces vývoja/výroby produktov z hľadiska procesov, fin. plánovania, marketingu atď. 09:28 Ktoré marketingové kanály im najlepšie performujú a ako sa to mení v čase a na jednotlivých trhoch? Ako trackujú výsledky influencer marketingu? 14:08 Ako sa vyvíja ich distribučná stratégia v čase? (vlastný shop vs. B2B vs. marketplaces...) 15:40 Aktuálne sú na SK, CZ, HU, PL, SI, US trhoch, podľa čoho vyberajú jednotlivé krajiny a akú majú stratégiu pri vstupe na nový trh? 22:50 Dosahujú veľmi solídnu ziskovosť (cca 0,5 mil. EUR pri 3,5 mil. obrate), ktoré faktory/rozhodnutia k tomu najviac prispievajú? 26:08 Bežia na platforme Shopify, ako prebiehalo toto rozhodnutie a aké výhody/nevýhody vnímajú pri tejto platforme vs. iné riešenia? Ktoré features Shopify považujú za kľúčové pre úspech ich e-shopov? 28:54 Tento rok zrealizovali veľký rebranding spojený s TV kampaňou v spolupráci so Somebody & Somebody, ako Adam hodnotí celý proces a aké úspechy, prípadne faily zažili? 36:12 Aké majú ambície s Bloom Robbins v horizonte 3-5 rokov? 37:55 Ako sa Adam osobne vzdeláva (zdroje, firmy, ľudia, podcasty, knihy apod.) a čo ho na podnikaní najviac baví a motivuje? Tip 1: Dajte nám follow a budete o nových videách informovaní ihneď po zverejnení. Tip 2: Naše rozhovory môžete počúvať aj s parádnym videom z Forbes Business Lounge na našom Youtube kanáli: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.youtube.com/pricemaniaacademy⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Tip 3: Ďalšie videorozhovory a články nájdete aj na blogu Pricemania Academy: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.pricemaniaacademy.sk/blog⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.           Tip 4: Pri výbere kvalitných dodávateľov odporúčame sledovať aj náš projekt ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.ecommerce-katalog.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.

Cilvēki pērk ar acīm, tāpēc produktu iepakojumam ir liela nozīme. Aiz laba iepakojuma stāv cilvēki ar idejām. Iepazīsti šādu globālu biznesu, kas tiek īstenots Latvijā! Klausies DIENA PĒC autora Kristapa Pētersona sarunu ar Ingaru Zagorski no PRINTONPACK.COM.

No 18. līdz 23. aprīlim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti piedalās starptautiskās dizaina meses "Salone del Mobile. Milano" dizaina skolu un jauno dizaineru sadaļā "Salone Satellite". Akadēmijai šī ir jau piektā piedalīšanās reize tik nozīmīgā dizaina notikumā. LMA dizaina studiju virziens savu starptautisko izstāžu darbību tieši šajā mesē aizsāka 2004. gadā, un pa šo laiku mūsu augstskola ir pamanīta ar savām spilgtajām ekspozīcijām un aktuālajiem dizaina vēstījumiem, kas tikuši atspoguļoti arī starptautiskajos medijos. Tādēļ šogad LMA ir īpašā aicināto viesu statusā kā skola ar pamanāmu nostāju dizaina izglītībā. Kāda ir Latvijas Mākslas akadēmijas studentu atbilde šī gada izvirzītajam jautājumam – "Dizain, kurp Tu dodies?" Un arī pašu studentu papildjautājumam – "Kas ir Tavā galvā?" Kādas idejas un prasmes jaunieši parādīs, akadēmijai mesē piedaloties jau piekto reizi? Par to raidījumā "Kāpēc dizains?" – saruna gan ar pašiem studentiem, gan viņu pasniedzējiem. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā pēc pandēmijas pārtraukuma Latvijas Mākslas akadēmijas studenti pievērsa apmeklētāju, starptautiski nozīmīgu mediju un arī meses organizatoru uzmanību un saņēma atzinību par izstrādāto konceptu ilgtspējas dizainam: tas bija aicinājums saudzēt resursus un labot saplīsušus priekšmetus. Par šī aicinājuma simbolu bija izvēlēta ar roku adīta zeķe un tās mūžs: jauna, ar izdilušu caurumu, salāpīta. Ikvienu tā aicināja: ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt zeķes! Par šī gada ekspozīciju plašāk stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesore Barbara Ābele, Produktu dizaina katedras vadītājs Ervins Pastors, pasniedzējs Māris Mortukāns, kā arī Grafikas dizaina katedras vadītājs Matīss Zvaigzne. Pārraide teksta formātā drīzumā būs pieejama portālā lsm.lv.

W 153 odcinku podcastu Business Marketer porozmawiamy o tym, jak prowadzić działania marketingowe w firmach, które nie mają własnego, gotowego produktu a oferują usługi lub odsprzedają produkty innych firm dokładając tak zwaną wartość dodaną.W Polsce działa kilkanaście tysięcy firm, które nie mają własnego produktu. Wiele z nich działa w dobrze mi znanej branży IT. Są to resellerzy, dealerzy, integratorzy, dystrybutorzy, firmy doradcze, czy software house'y produkujące oprogramowanie na zlecenie swoich klientów.Często pracuję z takimi firmami i słyszę wiele obaw związanych z prowadzeniem działań marketingowych. Słyszę w takich rozmowach, że brak gotowego produktu uniemożliwia im wręcz działania marketingowe, bo jak promować produkt, którego nie ma. Na szczęście jest wiele sposobów i sprawdzonych praktyk, którymi możesz się posłużyć, jeżeli pracujesz lub prowadzisz taką firmę. I tymi właśnie praktykami dzielę się w tym odcinku.Opowiadam między innymi o:Roli propozycji wartości w marketingu usług lub produktów dodanychBudowie niezależnej marki i współpracy z markami producentów bazowychTworzeniu własnych „Produktów intelektualnych” na bazie wiedzy i doświadczeniaDocieraniu do klientów poprzez dzielenie się wiedząBudowaniu partnerstw poprzez świadome ograniczanie lub konkretyzację własnej ofertyWspółpracy z obecnymi klientamiEksperymentowaniu i wychodzeniu poza digitalProblemach, jakie powoduje podążanie za konkurencjąOnne odcinki podcastu, które uzupełniają to zagadnienie:Jak wyróżnić firmę B2B dzięki dobrze zaprojektowanej propozycji wartości.Jak budować silną markę w firmie B2B. Wywiad z Karoliną i Mariuszem Łodygą.Jak tworzyć treści w marketingu B2B dla ludzi, nie tylko dla firmSupport the showPo więcej materiałów o marketingu B2B zapraszam na mój blog: https://businessmarketer.pl

Kas pirmais nāk prātā, ja dzirdam vārdu ekodizains - mēbeles no koka un videi draudzīgi mājokļa apdares materiāli? Kā izrādās šis termins jātraktē krietni plašāk. Kas ir ekodizains un kāds tam sakars ar energoefektīvām iekārtām un to ilgmūžību, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas būtu jāzina par jaunajām iIlgtspējīgu produktu ekodizaina regulas prasībām, skaidro Patērērētāju tiesību aizsardzības centra Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas projektu vadītāja Laura Reble un Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda. Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanos par produktiem vai to grupām, uz kurām nākotnē varētu prioritāri attiecināt Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas prasības, kad tās stāsies spēkā. Regulas priekšlikums līdzīgi kā Ekodizaina direktīva paredz satvaru ekodizaina prasībām, lai iespējami samazinātu produktu ietekmi uz vidi. Esošā Ekodizaina direktīva šobrīd tiek piemērota virknei enerģiju patērējošu produktu, piemēram, putekļsūcējiem, telpu sildītājiem, ledusskapjiem, u.c.

Podle slov Roberta Haška a Jany Rosenfelderové dokáží výrobky jejich firmy Actijoy prodloužit život psa až o dva roky. V dnešním díle podcastu Na vlně podnikání Jana a Robert proberou, jak jejich výrobky fungují, jak na ně sehnali peníze a jak se dostali až na stránky New York Post.Díky moderním technologiím dokáží výrobky Actijoy sledovat pohyb i stravu zvířete a pokud zjistí, že s vaším mazlíčkem něco není v pořádku, systém vás varuje. Chytré misky z produkce Actijoy jsou totiž například schopné vypozorovat problémy s ledvinami vašeho zvířecího parťáka, náramek vás zase varuje, pokud zvíře v noci špatně spí.Ještě než se Jana a Robert do projektu vrhli, pilovali své zkušenosti tři měsíce v Americe. Odtud si odnesli zpětnou vazbu a už více než dva roky vyvíjejí své produkty. Veškerý design si přitom dělali sami a celá výroba probíhá v Česku. S Danem Tržilem proberou i roli investora v jejich podnikání versus Kickstarter kampaň i jejich PR model, který nefungoval a tak se dostali na stránky New York Post i TechCrunch.V rozhovoru se zakladateli Actijoy se ještě dozvíte:Proč pro zpětnou vazbu vyrazili do AmerikyJak dlouho jim trval vývoj celého produktuJaké jsou plány jejich do budoucnaProč není Kickstarter všelék

Latvijas Dabas fonds uzsācis dabiskās pļavas produktu zīmola izveidi un aicina pļavu saimniekus pieteikties kā sadarbības partneriem un potenciālajiem dabiskās pļavas produktu ražotājiem. Dabisko pļavu produktu zīmols būs īpašs marķējums, kas ļaus patērētājam atpazīt produktus, kas nāk no dabiskajām pļavām, tādā veidā dodot iespēju atbalstīt pļavu saglabāšanu. Šis zīmols būs sadarbības un atbalsta mehānisms uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto dabas vērtību un jauns tirgus instruments vērtīgo un strauji izzūdošo dabisko pļavu saglabāšanai Latvijā. Kā projektā iesaistīties, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Dabas fonda Komunikācijas un zālāju produktu koordinatore Laura Līdaka un Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Dabiskās pļavas ir ekosistēmas, kas radušās daudzu gadu desmitu laikā, mijiedarbojoties dabai un cilvēkiem. Šobrīd dabiskās pļavas Latvijā ir uz izzušanas robežas. Latvijas Dabas fonds ir sācis  projektu, lai izveidotu zīmolu produktiem, kas nāktu no saimniekiem, kas saimnieko dabiskajās pļavās. Tikko izziņota pieteikšanās. Pirmie dati vieš optimismu un pārliecību, ka gan plāvu saimnieks ir gatavs apsaimniekot dabiskās pļavas, gan arī Latvijas patērētājs būs gatavs pirkt produktus. "Galvenais atslēgas vārds šajā projektā ir sadarbība, cieša sadarbība ar saimniekiem, kopīgi strādājot pie zīmola izveides, kopīgi strādājot pie vienotiem kvalitātes kritērijiem," vērtē Laura Līdaka. Viens no galvenajiem kritērijiem – nodrošināt bioloģiskai daudzveidībai draudzīgu apsaimniekošanu. Vairāk par projektu var lasīt un arī pieteikuma anketu meklēt Latvijas Dabas fonda mājaslapā. Pieteikumus var sūtītlīdz 31. martam.

Kad par veselīgu uzturu sarunājos ar ārstiem, viņu atbilde ik pa laikam ir: "Šis būtu jājautā uztura speciālistam." Man ir daudz jautājumu par pārtikas kaitīgumu un kā to novērst. Tāpēc uz sarunu aicināju Inesi Siksnu - vienu no zinošākajiem cilvēkiem par pārtikas drošības tēmām. Inesi rekomendēja vairāki atzīti speciālisti, kuriem lūdzu ieteikt sarunbiedru par to, kā mazināt pārtikas kaitīgumu uzturā.Biju priecīga par Ineses pretimnākšanu ar iespēju atbildēt uz maniem jautājumiem ar vienkāršiem terminiem. Man bija sajūta, ka šī ir saruna virtuvē ar foršu draudzeni, kura darbojas pārtikas zinātnē. Viņa saprotoši izturas pret jebkuru jautājumu un atbild veidā, kas var palīdzēt turpmāk dot priekšroku veselīgākām izvēlēm.Inese Siksna vairāk kā desmit gadus ir pētniece Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” un strādā arī ar pārtikas riska novērtēšanas tēmām. "BIOR" ir vadošais pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centrs Baltijā.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:28 Ar ko ikdienā nodarbojas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR12:44 Kūpinājumi un benzopirēns – kā tika veikts pētījums un pie kāda secinājuma zinātnieki nonāca22:40 Kāpēc cilvēki pārtikas produktos esošās kancerogēnās vielas neuztver pietiekami nopietni27:44 Kurā laikā mūsu pārtika bija veselīgāka – Padomju laikā vai šobrīd31:05 Ko uztura zinātniece Inese Siksna ir mainījusi savā ikdienā un uzturā, balstoties uz veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem33:13 Vai bērzu sulas drīkst ievākt no jebkur auguša bērza37:32 Cik daudz sāls lietošana uzturā nav kaitīga veselībai, un kā to izrēķināt41:43 Kā fermentētie produkti iedarbojas uz zarnu mikrobiomu43:50 Kāpēc ir tik svarīgi pirms produkta iegādāšanās izlasīt etiķeti49:44 Eļļas – kur un kā tās glabāt un lietot, no kā izvairīties1:05:21 Kā pareizi izvietot un glabāt produktus ledusskapī, galvenās kļūdas1:13:36 Ko darīt ar produktiem, kas mazliet iebojājušies, kuri bojājumi ir visbīstamākie1:29:46 Kas ir transtaukskābes, kur tās izmanto un kāpēc tās nav vēlamas. Margarīns.1:35:35 Patiesība par palmu eļļu1:40:14 Kā izvēlēties pannu, kas mazāk kaitē veselībai1:43:41 Produktu saldēšanas īpatnības1:48:46 Kā mēs varam labāk iedarboties uz savu mikrobiomu – ko atklāj zinātniskie pētījumi

Indijā viņu ir 9% no kopējās populācijas. Un tas ir augstākais rādītājs pasaulē. Eiropā gandrīz 2% cilvēku sevi sauc par vegāniem. Kas īsti ir vegānisms - domāšanas veids, modes lieta vai nākotnes nepieciešamība, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uztura speciāliste Guna Bīlande un vegāns, zvērināts dzīvnieku advokāts Sandris Ādminis. Guna Bīlande skaidro, ka vegānisms ir radies 20. gadsimta vidū un saistīts jautājumiem par dzīvnieku brīvību un dažādiem vides aspektiem. Pirmkārt, tā ir pārliecība, kurai sekojot, arī mainās diētas vai uztura paradumi, atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas mūsdienās kļūst arvien populārāk, jo apzināmies, cik daudz mēs ar to, ko uzliekam uz šķīvja, varam ietekmēt gan savu, gan vides veselību. Vegāns nelieto uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, nebūs ne tikai gaļa, zivs, olas un piena produktu, nebūs arī medus. Īstenam vegāna nebūs arī ādas maciņa un ādas jostas. Tas ir viss ar skaidru definīciju sev un izpratni par planētas kopējo ilgtspēju. Sandris Ādminis piekrīt, ka vegānisma uzmanības centrā ir uzturs, jo "lielākā daļa dzīvnieku, ar kuriem mēs mijiedarbojamies un kuriem arī nodarām pāri un ko audzējam nogalināšanai, ir tieši pārtikai audzētie dzīvnieki". Viņš min, ka katru gadu pasaulē pārtikai audzē un nogalina 75 miljardus sauszemes dzīvnieku vien.  "Salīdzinot ar tiem, visi pārējie eksperimentos izmantotie, kažokādām un izklaidei cirkā un tā tālāk, ko arī cilvēki saista ar vegānismu, tas ir salīdzinoši mazs, niecīgs procents. Ir saprotams, ka mūsu priekšstatā un ikdienā lielākā uzmanība ir tieši uz pārtikas daļu, jo mēs pieņemam vismaz trīs reizes dienā izvēles par to, ko ēdīsim. Līdz ar to biežāk vegānisma sakarā par to runā," atzīst Sandris Ādminis. Tāpat Sandris Ādminis norāda, ka arvien vairāk cilvēki apzinās, ka dzīvnieki cieš un vēlams viņus nogalināt mazāk, ka tas var arī palīdzēt videi un pašu veselībai. Viņi varbūt sevi par vegāniem nesauc, bet rezultātā kopējais izmantoto un nogalināto dzīvnieku skaits samazinās, pateicoties "pusvegāniem". Sandris Ādminis atzīst, ka mūsdienas ir daudz vieglāk kļūt par vegānu, jo pieejamais pārtikas klāsts ir daudz plašāks. "Ir nesalīdzināmi vieglāk veikt šīs pārmaiņas, nekā bija pirms 10, 20, kur nu vēl vairāk gadiem. Es domāju, ar katru gadu šis vieglums un pieejamība pieaug, gan produkti ir aizvien vairāk plašāk pieejami, gan sapratne," vērtē Sandris Ādminis. "Uztura speciālisti aizvien labāk to saprot, ģimenes ārstiem arī tā nav ķīniešu ābece, viņi orientējas tēmā. Līdz ar to sabiedrība kopumā mazāk vadās pēc kādiem aizspriedumiem, pārmetumiem un cilvēkiem ir vieglāk domāt par šo tēmu, saprast, ka viņiem tiešām ir izvēle." Guna Bīlande arī atzīst, ka izvēlēties būt vegānam vai iekļaut augu valsts uzturu savā ikdienā ir krietni vieglāk mūsdienās. "Vienīgi jāmin par veikala produktiem, neaizmirstam to, ka vegāna desiņa vai vegāns cīsiņš, ja mēs no veselības viedokļa skatāmies, nebūs stipri veselīgāka par to, kas būs sarkanās gaļas pārstrādes produkts. Tāpēc, ka tur joprojām būs piesātinātās taukskābes, tieši tāpēc, ka tur būs palielināts sāls daudzums," norāda Guna Bīlande. "Industrija jau arī nav muļķi, viņi skaidri redz tendences attiecībā uz pieprasījumu un to liek pretī tirgū." Sandris Ādmins ieskicē savu ēdienkarti: Brokastīs man patīk iepriekšējā vakarā aplietās auzu pārslas ar rozīnēm un kādām sēkliņām samaltām - linsēklas un saulespuķu sēklas, magoņu sēkliņas. Klāt kāds auglis,, svaigs vai varbūt no mammas ievārījuma burciņām, kas nav varbūt labākais augļu avots. Man patīk putras, mušļi, var kakao vēl pielikt klāt citādākai garšai.  Man ļoti patīk visādas uzkodu maizītes ar kabača šķēlīti, kad ir sezona, apceptu vai svaigu tomātu un zaļumiem pa virsu. Un, protams, jā, neaizmirst visdažādākos pākšaugu avotus. Man liekas, ka to vajag biežāk arī pieminēt tā saukto šķīvja principu, kas  ir tāda elementāra pamatdoma, kā uzturu sabalansēt.  (..) Man ļoti patīk zupas, visvisādas, it īpaši aukstajā gadalaikā un visādi griķu, rīsu ēdieni ar ar dārzeņu mērcītēm. Esmu minimālā, vienkāršota dzīvesveida dzīvotājs, līdz ar to es labprātāk pats gatavoju un paralēli domāju par saviem nākamajiem darbiem, nevis eju ārpus mājas un ceru, ka tur kaut kas būs.

Klāt ražas laiks un līdz ar to jautājums - kā izaudzēto saglabāt ziemai? Raidījumā Kā labāk dzīvot šoreiz vairāk stāstām par produktu saldēšanu. Ar ieteikumiem dalās Veselības centru apvienības uztura speciāliste, fitnesa trenere Siguldas sporta centrā Anita Baumane. Protams, ogas, augļus un dārzeņus vislabāk ēst svaigus, tad var uzņemt vairāk vitamīnus. Bet vasarā neizdosies apēst tik daudz, lai pietiktu vitamīnu visai ziemai organismā. Dati liecina, ja ogas saldē uzreiz pēc novākšanas, uzturvērtība, konkrēti vitamīni, saglabājas. Saldējot vēlāk, vitamīnu daudzums mazinās, bet noteikti saglabājās šķiedrvielas, kas nezūd termiski apstrādājot. Uzturvērtību saglabāšanas ziņā vislabākā gan būtu skābēšana, jo skābētos produktos ir arī pienskābās baktērijas, kas ir vajadzīgas zarnu veselībai. Skābējot gan lieto arī sāli, bet tas nebūs grēcīgākais sāls uzņemšanas veids, atšķirībā no tā, ko uzņemam ar cīsiņiem vai citiem produktiem reizēm. Anita Baumane norāda, ka saldēt nevajadzētu kolrābjus, redīsus, rutkus, kabačusarī sīpolus, lokus un ķiplokus. Tos labāk ēst svaigus. Saldētavā labāk likt to, kas garšo, bet nevajag pārblīvēt saldētavu. Lai ekonomētu vietu, var samalt vai sablenderēt produktus. Klausītāji arī interesējas par gaļas saldēšanu. Anita Baumane iesaka to saldētavā likt porcijas, kuras vēlāk pagatavos. Un arī atklāj mazliet citādu kotlešu recepti, kur maizes vietā izmanto dārzeņus. Kotletes 500 – 600 g dārzeņi (pēc izvēles brokolis, puķkāposts vai burkāns), divas olas, pākšaugi vai lēcas, maltā gaļa (pēc izvēles cūkas, liellopa vai putnu) un garšvietas. Visu masu sajauc. Kotletes cep cepeškrāsnī uz cepamā papīra 40 minūtes. Arī šo kotlešu masu var saldēt porcijās.

Marek Špalek je CTO vývojového studia GoodRequest ze Slovenska. Studia, které spojuje design, technologie a business při vývoji produktu na zakázku pro svoje klienty od fintech, přes e-commerce až po zdraví a sport. V dnešní epizodě sdílel Marek příběh z dob, kdy dostali - tak jako spousta jiných - chuť na vývoj vlastního produktu. Protože přece "když můžeme dělat úspěšně produkty pro klienty, tak proč bychom neudělali vlastní". Co se jim nepovedlo, na co (nebo na koho) určitě nezapomenout a co by doporučil všem, kteří dnes vlastní produkt vyvíjí? Příjemný poslech.

Jak těžké je přesvědčovat města a obce se zavedením produktu a inovací Ondřej Švrček je zakladatel a CEO produktu Munipolis, který byl dříve známý jako mobilní rozhlas. Munipolis je chytrá komunikační síť, která propojuje občany se všemi institucemi, které potřebují pro svůj život, práci nebo trávení volného času. Ondra tak přináší po delším čase opět pohled do IT státní sféry aka měst a obcí. V dnešním příběhu Ondra sdílí fuckup, který nám laikům a lidem mimo trochu poodkrývá jeden z důvodů, proč není tak snadné implementovat inovace a nové produkty do státní správy. Naopak Ondra mluví o tom, jak je to těžké, jaké jsou motivy měst a obcí, na čem jim záleží, na čem naopak vůbec a co by si přál, aby se změnilo. Příjemný poslech.

Michal Voják z DesignDevu se specializuje na tvorbu produktů. V našem rozhovoru se dozvíte, jaké chyby při ní firmy nejčastěji dělají, proč se jim tvorba prodražuje a jak tomu můžete předejít. Povídali jsme si absenci výzkumu a o jejich špatném provedení, o chybně definovaných cílech produktů, honbě za garantovanými výsledky a o mnoha dalších chybách, které se ve firmách často opakují. Tato epizoda je součástí podcastu www.mladypodnikatel.cz a moderuje ji Jiří Rostecký. Poslechněte si také prémiové rozhovory, ve kterých jdeme ještě více do hloubky a zveme si ty nejzajímavější hosty: https://bit.ly/MPpremium (Sponzorováno) Veškerá doporučení, informace, data, služby, reklamy nebo jakékoliv jiné sdělení zveřejněné na našich stránkách je pouze nezávazného charakteru a nejedná se o odborné rady nebo doporučení z naší strany. Podrobnosti na odkazu https://mladypodnikatel.cz/upozorneni.

Michal Voják z DesignDevu se specializuje na tvorbu produktů. V našem rozhovoru se dozvíte, jaké chyby při ní firmy nejčastěji dělají, proč se jim tvorba prodražuje a jak tomu můžete předejít. Povídali jsme si absenci výzkumu a o jejich špatném provedení, o chybně definovaných cílech produktů, honbě za garantovanými výsledky a o mnoha dalších chybách, které se ve firmách často opakují. Tato epizoda je součástí podcastu rostecky.cz a moderuje ji Jiří Rostecký. Poslechněte si také prémiové rozhovory, ve kterých jdeme ještě více do hloubky a zveme si ty nejzajímavější hosty: https://bit.ly/MPpremium (Sponzorováno) Veškerá doporučení, informace, data, služby, reklamy nebo jakékoliv jiné sdělení zveřejněné na našich stránkách je pouze nezávazného charakteru a nejedná se o odborné rady nebo doporučení z naší strany. Podrobnosti na odkazu https://mladypodnikatel.cz/upozorneni.

Nie wiesz co zrobić, gdy elementy Backlogu Produktu są za duże? Najczęściej można je podzielić i to tym będzie dzisiejszy odcinek. Wybraliśmy najważniejsze naszym zdaniem metody przydatne do dzielenia i […] The post #081 – Dzielenie elementów Backlogu Produktu first appeared on Podcast "Porządny Agile".

Przykłady przykładami, ale jeśli trafia się tylko okazja, to warto porozmawiać o prawdziwych projektach i ich wyzwaniach. Gościem 30-stego odcinka Better Software Design jest Wojtkiem Wiktorowicz, obecnie zajmujący stanowisko Head of Engineering, który na co dzień pracuje nad rozwojem i utrzymaniem platformy Displate - globalnego marketplace'u dla artystów. Skala projektu to 1.5 miliona unikalnych prac, 40 tysięcy artystów na platformie i 5 milionów plakatów rozsianych na całym świecie i sporo ruchu w aplikacji. Za to wszystko odpowiada 40-osobowy zespół Engineeringu i to właśnie o tym zespole, jego transformacjach, zmianach podejścia do tworzenia oprogramowania będziemy rozmawiać.

Když jsem poprvé potkal Petra Macka, představoval mi Caflou jako malou aplikaci na projektové řízení určenou především pro freelancery. Dnes je to velký nástroj na řízení byznysu, ať už jste na volné noze, nebo vedete agenturu či jinou firmu. A expanduje do celého světa. Většina mých rozhovorů o expanzi do zahraničí je zaměřena především na e-shopy. Dnes si ale povíme o tom, jak se ve světě prosadit s vlastním on-line produktem. Petr s Caflou nabírá nové uživatele i na tuzemském trhu, který je pro něj stále tím nejdůležitějším, ale už má zkušenosti i se zeměmi napříč Evropou, Asií, Afrikou i Amerikou. V rozhovoru se dozvíte, díky čemu Caflou v roce 2021 rostlo, jak vstupuje na nové trhy a co se z hlediska expanze do zahraničí zatím naučilo. Tato epizoda je součástí podcastu rostecky.cz a moderuje ji Jiří Rostecký. Pokud chcete podpořit jeho práci, sdílejte epizodu dál a neváhejte se podívat i na webové stránky rostecky.cz a Jirkův osobní blog: https://bit.ly/JirkaBlog (Sponzorováno) Veškerá doporučení, informace, data, služby, reklamy nebo jakékoliv jiné sdělení zveřejněné na našich stránkách je pouze nezávazného charakteru a nejedná se o odborné rady nebo doporučení z naší strany. Podrobnosti na odkazu https://mladypodnikatel.cz/upozorneni.

Představte si, že vytváříte úplně nový produkt, o kterém nikdo neví, že existuje. O něco takového se snaží Jaromír Horák a Martin Solnička, kteří vytvořili světově unikátní čajový extrakt Samurai Shot a kolem něj komunitu a internetový obchod. Jak to celé funguje a jak se firmě daří prorazit, jsme si povídali v tomto rozhovoru. Tato epizoda je součástí podcastu rostecky.cz a moderuje ji Jiří Rostecký. Pokud chcete podpořit jeho práci, sdílejte epizodu dál a neváhejte se podívat i na webové stránky rostecky.cz a Jirkův osobní blog: https://bit.ly/JirkaBlog Veškerá doporučení, informace, data, služby, reklamy nebo jakékoliv jiné sdělení zveřejněné na našich stránkách je pouze nezávazného charakteru a nejedná se o odborné rady nebo doporučení z naší strany. Podrobnosti na odkazu https://mladypodnikatel.cz/upozorneni.

Tipnete si, kdo provozuje e-shop Tescomy? Družstvo invalidů ERGOTEP. To služby svých členů nabízí firmám a pomáhá jim jak s tvorbou e-shopu, tak třeba s distribucí a logistikou, backofficem a mnoha dalšími věcmi. Společně s Elasticrem navíc provozuje vlastní e-shop Raeda.cz a vyvíjí dokonce speciální chytrý invalidní vozík. V rozhovoru jsem si povídal s ředitelem Ergotepu Jiřím Černým a s ředitelem Elasticru Honzou Prokešem. Rozebrali jsem, jak celý e-shop Raeda.cz vznikl a jak probíhá výroba vlastního produktu. Došlo i na otázky ohledně jeho prodeje a marketingu a na to, jak ryze internetovou vývojářskou firmu změní vývoj něčeho hmotného. Tato epizoda je součástí podcastu rostecky.cz a moderuje ji Jiří Rostecký. Pokud chcete podpořit jeho práci, sdílejte epizodu dál a neváhejte se podívat i na webové stránky rostecky.cz a Jirkův osobní blog: https://bit.ly/JirkaBlog (Sponzorováno) Veškerá doporučení, informace, data, služby, reklamy nebo jakékoliv jiné sdělení zveřejněné na našich stránkách je pouze nezávazného charakteru a nejedná se o odborné rady nebo doporučení z naší strany. Podrobnosti na odkazu https://mladypodnikatel.cz/upozorneni.

Sponzorováno: Martin Lonský je zakladatelem aplikace pro řízení a optimalizaci firemních procesů ApuTime. V tomto rozhovoru jsme si povídali o tom, jak se jeho firma vyvinula za poslední rok a jak prošla významnou transformací. Ta proběhla nejen v rámci firmy jako takové, ale i v rámci produktu, který výrazně změnil svou podobu. Rozebrali jsme také to, jak dnes fungují a jak do budoucna budou fungovat procesy ve firmách a jak byznys ovlivnil Martinův život. Rozhovor si můžete přehrát i jako podcast. rostecky.cz www.rostecky.cz Veškerá doporučení, informace, data, služby, reklamy nebo jakékoliv jiné sdělení zveřejněné na našich stránkách je pouze nezávazného charakteru a nejedná se o odborné rady nebo doporučení z naší strany. Podrobnosti na odkazu https://mladypodnikatel.cz/upozorneni.

Alexandra Kala patří mezi nejúspěšnější české podnikatelky. Vybudovala etablovanou společnost Profimed, která na trhu působí od roku 1997 a prodává pomůcky pro zuby a tělo. V našem rozhovoru jsme si povídali třeba o tom, jak celá společnost vznikla a jaká je správná motivace pro podnikání. Rozebrali jsme také to, jak se vybírají nové produkty Profimedu a jak vypadá postup jejich uvedení na trh. A dostalo se i na řadu dalších témat. Rozhovor najdete i v našem podcastu o podnikání. rostecky.cz www.rostecky.cz Veškerá doporučení, informace, data, služby, reklamy nebo jakékoliv jiné sdělení zveřejněné na našich stránkách je pouze nezávazného charakteru a nejedná se o odborné rady nebo doporučení z naší strany. Podrobnosti na odkazu https://mladypodnikatel.cz/upozorneni.

O VRGineers se na internetu dočtete, že vyrábí nejlepší brýle pro 3D realitu na světě. Společně se zakladatelem firmy Markem Polčákem jsem si povídal o tom, zda je to pravda a jak se takové brýle vyvíjí. Rozebrali jsme toho samozřejmě více. Vedle procesu výroby brýlí jsme si povídali i o tom, jak získávání nové klienty, jak svoje brýle do firem prodávají a co jim v byznysu funguje nejlépe. Řeč přišla i na úplné začátky VRGineers a vizi, kterou s nimi Marek má. Rozhovor je k přehrání i v našem podcastu o podnikání. Co se v rozhovoru dozvíte? - Jak VRGineers vzniklo a jaké byly jeho začátky? - Jak probíhá výroba vlastních 3D brýlí? - Jak se s vlastním produktem můžete stát jedničkou na světě? - Jak se brýle prodávají do firem a co VRGineers funguje salesu? - Jak Marek firmu buduje a co mu pomáhá v jejím růstu? rostecky.cz www.rostecky.cz Veškerá doporučení, informace, data, služby, reklamy nebo jakékoliv jiné sdělení zveřejněné na našich stránkách je pouze nezávazného charakteru a nejedná se o odborné rady nebo doporučení z naší strany. Podrobnosti na odkazu https://mladypodnikatel.cz/upozorneni.