Podcasts about laiva

Laiva okeānā un tālumā skanoši zvani, mirguļojoši naktstautiņi un karātavu baisums, naksnīgi rēgi un mīlas pilna sirds, skumji putni un valdzinoša ūdens nimfa... Šie ir vien daži no tēliem, ko iztēlē uzbur franču komponista Morisa Ravēla gleznainā klaviermāksla. Svinot komponista 150. jubileju, Šveicē dzīvojošā latviešu pianiste Arta Arnicāne kopā ar aktieri Gundaru Āboliņu vienojusies sabalsot viņa klaviermūzikas šedevrus ar tiem tik radniecīgo franču dzejnieka Šarla Bodlēra dumpiecisko dzeju programmā "Bodlērs un Ravēls", kas skanēs 9. jūnijā Rīgā, Melngalvju namā. Vairāk par gaidāmo notikumu "Pa ceļam ar Klasiku" sarunājamies ar pianisti Artu Arnicāni. Vispirms viņa mums atklāj, cik garš bijis programmas sagatavošanas ceļš, kad un kā radās doma to papildināt ar dzejas lasījumiem, kāda ir viņas pieredze šāda dzejkoncerta veidošanā. Runājam par to, kas Artu sajūsmina Ravēla mūzikā, kas palīdzējis ar to satuvināties, tāpat par Ravēla mūzikas programmām pasaulē, kā ar to iepazīstināt audzēkņus. Un visbeidzot – kas Rīgas klausītājus dzejkoncertā sagaida emocionālā un intelektuālā ziņā. "Man ir vēlēšanās nospēlēt visus Ravēla skaņdarbus, bet tas, protams, vienā koncertā nav iespējams, būtu pārāk garš vakars," smaidot stāsta Arta Arnicāne. "Savienot mūziku ar dzeju ir ļoti īpaši, jo viss šis 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma noskaņojums – dzeja, mūzika, māksla, ļoti intensīva attīstība un mākslinieku vēlēšanās kaut ko mainīt, izteikt jaunas, dažbrīd radikālas domas – tas viss papildina viens otru. Ar literatūru esmu spēlējusi jau diezgan daudzus koncertus Šveicē – gan saistībā ar vienu konkrētu romānu, gan saistībā ar kādu tēmu, piemēram, bērnību, kad bija dažādu autoru darbu lasījumi. Bet ar dzeju vēl ne, tā ka tagad es gatavojos šim koncertam ļoti īpaši, un man ir pašai interesanti, kā gan tas reāli beigās izskanēs. Gatavošanās ir viena lieta, bet aizrautība un sadarbība, un klausītāju enerģija zālē – tas ir kas pavisam unikāls, ko nevar paredzēt. Pārsteiguma moments ir tas, kas satrauc un kas saviļņo un dod iedvesmu."  

Fe hecha canción es el programa de EWTN Radio Católica Mundial que promociona la música de los grupos y cantantes católicos del mundo hispano. Desde el Estudio 3 de Radio Católica Mundial, Douglas Archer comparte con ustedes una hora cargada de canciones, incluyendo las últimas novedades y estrenos, y de vez en cuando con algún invitado que canta o toca en directo

Amber Muse radio show with Tarabo a.k.a. Bogdan Taran and Laiva Maikule guest mixes. Full tracklisting: https://ambermuse.com/amber-muse-radio-395-tarabo-laiva-maikule-guest-mix-14-mar-2025.

Viking Sally on 1980-luvulla Itämeren ylpeys, kunnes laivalta löydetään ruumis. Murha on kuitenkin vasta alkua. Kun kuolema on kerran noussut Viking Sallyn kyytiin, se ei poistu sieltä enää. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Apulaispurseri Harry Nordström herää Viking Sallylla heinäkuisena aamuna vuonna 1986. Pian on aika aloittaa työvuoro infopisteellä, mutta päivästä tulee aivan muuta kuin tavallinen. Laivalla on tapahtunut raaka murha. Muutaman vuoden ajan laivaa ravistelevat useat järkyttävät väkivaltarikokset.Myöhemmin Viking Sally myydään. Syyskuussa 1994 alus tekee viimeisen matkansa. Nyt sen keulaan on maalattu uusi nimi: Estonia.Dokumentissa Viking Sallylla tapahtuneista väkivaltarikoksista kertoo rikos- ja oikeustoimittaja ja tietokirjailija Tuomas Rimpiläinen. Hän on perehtynyt Viking Sallyn historiaan, ja vuonna 2023 häneltä ilmestyi teos Viking Sallyn veriteko.Viking Sally – från första mordet till Estonia-katastrofenBiträdande purser Harry Nordström vaknar på Viking Sally en morgon i juli 1986. Fartyget är på väg från Åbo till Stockholm, och snart är det dags att börja ett nytt arbetsskift bakom informationsdisken. Men dagen blir långtifrån vanlig – det har skett ett våldsamt mord på färjan. Mordet blir den första av flera tragedier och markerar starten på den mörka berättelsen om Viking Sally. 1994 åker fartyget iväg på sin sista resa med ett nytt namn målat på fören: Estonia.Programmet är på finska.Haastateltavat/intervjupersoner: Harry Nordström/apulaispurseri Viking Sallylla/Biträdande purser på Viking Sally, Tuomas Rimpiläinen/rikos- ja oikeustoimittaja ja kirjailija/kriminal- och rättsreporter och författareReportteri/reporter: Maiju RistkariTuottaja/producent: Lotta HoppuKäsikirjoitus/Manus: Jorma Ikäheimo ja Tiina Laitila KälvemarkLoppumiksaus/Slutmix: Stina FagerbergKertojaääni/Berättarröst: Ramin FarzinOhjelmaa varten on myös haastateltu/Övriga medverkande: Pauli Kivistö/Amanuenssi Forum Marinum/Amanuens Forum MarinumOhjelman arkistoklipit/Arkivklipp: Sveriges Radio ja YleOhjelma tehtiin talvella 2024. Programmet gjordes vintern 2024.Lisää Dokumentti-podcasteja löydät Sveriges Radio Play -apista, hakusana on Dokumentti.Fler Dokumentti-poddar hittar du i vår app Sveriges Radio Play – sökordet är Dokumentti.Vad hände med Viking Sally?Fartyget Viking Sally var med om flera våldsbrott och tragedier och förliste slutligen 1994 under sitt nya namn Estonia.I juli 1986 sker det första mordet på Viking Sally då affärsmannen Antti Eljaala från Tammerfors dödas i sin hytt av sjömannen Reijo Hammar från Åbo.I januari 1987 kastar en man resväskor i vattnet från Viking Sally. Väskorna innehåller mannens hustru, mördad och styckad. Kroppen hittas aldrig.I juli 1987 misshandlas två tyska ungdomar på Viking Sallys helikopterdäck, Bettina Taxis och Klaus Schelkle. Klaus Schelkle dör av sina skador.Fartyget säljs flera gånger och byter år 1993 namn till Estonia. M/S Estonia förliser på Östersjön den 28 september 1994. 852 människor dör och 137 överlever katastrofen.Vilket slags fartyg var Viking Sally?M/S Viking Sally tas i trafik på Östersjön 1980 och markerar början på en ny era inom sjöfarten mellan Sverige och Finland. Fartyget är ett av Östersjöns största passagerarfartyg och trafikerar rutten Åbo-Stockholm året runt. Viking Sally är nästan 160 meter lång och har 2 000 passagerarplatser och 460 bilplatser. Fartyget är beställt av Rederi Ab Sally och levereras från ett tyskt varv till Mariehamn i februari 1980. Viking Sally är ett nöjescentrum med restauranger, butiker och en bastuavdelning. År 1990 säljs Viking Sally och byter namn till Silja Star. Senare under 1990 får fartyget nytt namn igen, hon blir Wasa King och börjar i huvudsak trafikera rutten Umeå-Vasa. 1993 säljs fartyget igen, den här gången blir det nya namnet Estonia.Mitä Viking Sallylle tapahtui?M/S Viking Sallylla tapahtui useita väkivaltarikoksia ja tragedioita, ja laiva upposi lopulta Itämereen vuonna 1994 Estonia-nimisenä.Heinäkuussa 1986 Viking Sallylla tapahtuu ensimmäinen murha, kun merimies Reijo Hammar tappaa liikemies Antti Eljaalan tämän hyttiin.Tammikuussa 1987 mies heittää Viking Sallylta matkalaukkuja mereen. Laukuissa on miehen vaimo, murhattuna ja paloiteltuna.Heinäkuussa 1987 kaksi saksalaiset nuoret Bettina Taxis ja Klaus Schelkle pahoinpidellään raa'asti Viking Sallyn helikopterikannella. Klaus Schelkle kuolee vammoihinsa.M/S Viking Sally myydään useaan otteeseen ja vaihtaa vuonna 1993 nimeä Estoniaksi. M/S Estonia haaksirikkoutuu 28. syyskuuta 1994. 852 ihmistä kuolee katastrofissa ja 137 pelastuu.Minkälainen laiva Viking Sally oli?M/S Viking Sally aloittaa vuonna 1980 uuden aikakauden Ruotsin ja Suomen välisessä laivaliikenteessä. Laiva on yksi Itämeren suurimmista matkustaja-aluksista ja kulkee Turusta Tukholmaan vuoden ympäri. Se on lähes 160 metriä pitkä, matkustajapaikkoja on 2 000 ja autopaikkoja 460. Laivan tilaa Rederi Ab Sally, ja se saapuu saksalaiselta telakalta Maarianhaminaan helmikuussa 1980. Sitä pidetään hienona aluksena, viihtymiskeskuksena, jossa on ravintoloita, myymälöitä ja saunaosasto. M/S Viking Sally myydään vuonna 1990 ja laivan uudeksi nimeksi tulee Silja Star. Myöhemmin vuonna 1990 laiva myydään taas ja nimeksi tulee Wasa King. Laiva myydään viimeisen kerran vuonna 1993, nyt se saa nimen Estonia.

Stāsta Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons  Vai zini, ka Vilkmuižas ezers 1936. gadā valsts mērogā kļuva slavens kā pirmā vieta, kur Latvijas teritorijā atrasta aizvēsturiska vienkoča laiva? Talsu Vilkmuižas ezerā atklātie senkapi glabā daudz noslēpumu un senlaiku liecības. Par šīm vēsturiskajam bagātībām kļuva zināms kādā aukstā februāra dienā. Tas bija 1928. gada 24. februāris, kad ezeru vēl klāja ledus kārta. Ludvigs Šinkunas, daiļkrāsotājs un mehāniķis, nebija apmierināts ar to, ka viņa zvejas vissvarīgākais elements, vizulis, pazudis ledus apakšā. Ludvigs nolēma darīt to, kas tikai retajam meklētājam varētu ienākt prātā. Viņš izgatavoja dzelzs grābekli, pievienojot tam līkus zarus, un centās ar tā palīdzību atgūt savu vērtīgo zemledus makšķerēšanas aksesuāru. Bet ezera dzīlēs atrastais izrādījās daudz interesantāks. No ezera dziļumiem tika izceltas bronzas un dzelzs senlietas. Nav gan zināms, vai zemledus makšķerniekam izdevās atgūt pazaudēto vizuli. Tā sācies stāsts par Talsu Vilkmuižas ezera senkapiem, kas turpinās līdz pat mūsdienām. 1936. gada 27. maijā sakarā ar izrakumiem Talsu pilskalnā pilsētā ieradies Pieminekļu valdes darbinieks Pēteris Stepiņš. 22 gadus vecais jaunietis pildījis arhivāra palīga pienākumus Brīvdabas muzejā un studējis vēsturi Latvijas Universitātē. Pieminekļu valde viņu sūtījusi aizvest uz Talsu pilskalnu mērāmos instrumentus arheologam Ādolfam Karnupam un piedalīties pilskalna izrakumos. Noteiktas ziņas par Vilkmuižas ezerā nogrimušo vienkoča koka laivu Pieminekļu valdei sniedza Talsu pulksteņu taisītājs Jānis Freibergs. Viņš savā bērnībā, ap 19. gadsimta astoņdesmitajiem, deviņdesmitajiem gadiem, kopā ar citiem zēniem ezerā atradis laivu un to izvilcis krastā. Laiva esot bijusi melna, cieta. Pēc laivas aplūkošanas tā esot iestumta atpakaļ ezerā, tomēr Freibergs spējis noteikt aptuvenu laivas atrašanās vietu. 28. maijā Pēteris Stepiņš ar palīgiem pēc minētā Freiberga norādījumiem laivu no ezera izvilcis. Ziņojumā Pieminekļu valdes priekšsēdētājam Pēteris Stepiņš raksturojis laivas atrašanas apstākļus. Laiva meklēta, ar diviem palīgiem braucot laivā gar ezera krastu un ar ugunsdzēsēju ķekšiem pārmeklējot ezera dienvidu galu. Meklējumus apgrūtinājušas dūņas un siekstas. Tā kā ūdens nav bijis dziļš, vīri iebriduši ūdenī un gan ar rokām, gan ķekšiem, gan kājām aptaustījuši un pārbaudījuši ezerā guļošos koku gabalus. Dūņās iegrimušo laivu Pēteris Stepiņš atradis dažus metrus no krasta, kur no pilsētas puses ezerā ietecējis strautiņš no grāvja. Šeit ezermala bijusi sevišķi staigna, ūdens – duļķains un zāļains. Laivas viens gals – ar nodalījumu – bijis saslējies uz augšu, tāpēc vairāk satrūdējis. Vīri izrausuši no laivas dūņas, ar lāpstām attīrījuši tās apakšu, ap galu apmetuši virves cilpu, un, spēcīgi airējot un stumjot, vilkuši krastā. Pēteris Stepiņš min, ka laiva likusies ļoti veca, gatavota no ozola koka, kas bijis pavisam melns, bet ciets. Laiva novietota vēsajā elektriskās spēkstacijas šķūnī Ezera ielā. Par tās iepakošanu un nosūtīšanu uz Pieminekļu valdi Rīgā nākamajā dienā gādāja Valsts vēsturiskā muzeja darbinieki. Pēc reģistrācijas laiva nodota Valsts vēsturiskajam muzejam (pašreizējam Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam), kur masīvā un smagā 3,44 m garā un ap 55 cm platā laiva tiek glabāta vēl aizvien. Jau nākamajā dienā pēc atrašanas par laivu ziņoja laikraksts "Jaunākās Ziņas". Arheologs Ādolfs Karnups izteica pieņēmumu, ka pirmās Latvijā atrastās aizvēsturiskās laivas savādā un arhaiskā forma, kā arī ozolkoka melnā krāsa liecinot, ka tā gulējusi dzelmē daudzus gadsimtus un, iespējams, lietota Vilkmuižas ezera apbedījumu paražās. Tās 1934. gadā konstatējis arheologs Eduards Šturms. Viņa vadībā pārmeklējot ezera dibenu, izcelti ap 80 kilogramiem 11.–14. gs. lietotu senlietu, kas lielākoties salauztas, saliektas un degušas. Pašlaik arheologu vidū nav viennozīmīga skaidrojuma par Vilkmuižas ezera atradumiem un laivas kādreizējo pielietojumu. Līdz ar to pieņēmums, ka laiva lietota Vilkmuižas ezera apbedījumu paražās, pagaidām paliek neapstiprināts. Otru Vilkmuižas ezera laivu atrada nejauši, 1937. gada 8. decembrī rokot notekūdeņu kanālu netālajai stērķeļu fabrikai. Ziņas par laivas atrašanas apstākļiem saglabājušās Pieminekļu valdes dokumentos. 5,20 m garo vienkoča laivu atraduši strādnieki, rokot grāvi kanalizācijai 10 metrus no ezera ziemeļaustrumu krasta. Laiva gareniski gulējusi zemē, tieši grāvī, ar dobumu uz leju. Domādams, ka laiva ir vienkāršs baļķis, viens no strādniekiem iedūris tajā stieni un gareniski pāršķēlis. Kad sapratuši, ka tā ir laiva, ziņots Talsu pilsētas valdei. Fabrikas mehāniķis Freimanis izmērījis, ka laivu sedzis 0,35 m biezs kūdras slānis. Laiva nofotografēta un pārvesta uz elektriskās spēkstacijas šķūni. Talsu pilsētas valde telefoniski ziņojusi Valsts vēsturiskajam muzejam par atradumu un lūgusi Pieminekļu valdei rūpēties par laivas nogādāšanu drošībā. Vēsturisku vienkoča laivu iespējams apskatīt Talsu novada muzeja arheoloģijas ekspozīcijā "Ceļojums senatnē". Šo laivu kā pirmo ziedojumu jaundibināmam pilsētas muzejam 1939. gadā nodevis Fricis Teibe (1901–1941) – tolaik Talsos dzīvojošais stērķeļu fabrikas strādnieks, kaismīgs vēstures interesents un senlietu vācējs. Fricis Teibe sniedzis ziņas, ka laiva atrasta viņa dzimtajā pusē – Ventspils apriņķa Popes pagasta Klāņu ezerā, tā līdzīga Vilkmuižas ezera laivai. Vilkmuižas ezera mantojuma izpēte turpinās. To veic arī Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, kas ļauj cerēt, ka nākotnē varēsim uzzināt vairāk par Vilkmuižas ezera atradumiem un to nozīmi.

Iztēlojies situāciju, kurā kopā ar citiem cilvēkiem atrodies grimstošā laivā. Jūs esat dažādi savās vērtībās, dzimumā, ādas krāsā, seksualitātē un reliģiskajā pārliecībā. Laiva līdz krastam nonāks, bet ar nosacījumu, ka tajā paliek tikai viens cilvēks un jūsu pārziņā ir izvēle – kurš tas būs? PROPAGANDAS 18. epizodē prātojam, kā mūsu zemapziņā nostiprinājušies priekšstati (jeb netiešās asociācijas) par kādu konkrētu cilvēku grupu var iespaidot mūsu attieksmes pret individuālām personām. Ar apziņas līmenī neizdibināmiem procesiem mēs saskaramies neskaitāmu reižu dienā – arī sabiedrības līmenī. Tā, piemēram, izglītības iestādēs netiešās asociācijas var izraisīt fenomenu, kas pazīstams kā stereotipu slazds. Ir pierādīts, piemēram, ka jaunas meitenes bieži internalizē netiešās asociācijas, kas saistītas ar skolēna dzimumu un matemātisko sniegumu. Proti, vēl nesasniedzot 10 gadu vecumu, meitenes neapzināti sāk sekot pieņēmumam, ka sievietēm labāk padodas apgūt valodas, nevis matemātiku. Jo ciešākas ir šāda veida asociācijas, jo mazāka iespēja, ka attiecīgā persona vēlēsies apgūt ar matemātiku saistītos priekšmetus. Ar šo fenomenu ciešā sasaistē ir fakts, ka nomācošā vairākumā gadījumu tieši vīrieši apgūst STEM jomas, kā inženieriju un tehnoloģijas. Šis ir tikai viens no piemēriem, kā sabiedrības kopējie zemapziņas stereotipi konstruē konkrētas cilvēku grupas, definējot, ko viņiem ir pieņemami darīt un ko nē. Epizodes laikā divatā spēlējam spēli, kurā lemjam par 8 izdomātu personāžu likteni. Viņi visi atrodas uz vienas grimstošas laivas, kas līdz krastam nonāks, bet ar nosacījumu, ka tajā paliek tikai viena persona un MŪSU pārziņā ir izvēle – kura tā būs. -------------- Ziedo cilvēktiesībām un atver savu Iespēju skapi! Uzzini vairāk, dodoties uz ⁠⁠www.safespace.lv/propaganda⁠⁠. Podkāstu programma “PROPAGANDA“ tapusi projekta “Biedrības "Safe Space" finanšu ilgtspējas veicināšana”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds“, ietvaros.

No työelämähän se.

Tässä jaksossa Panu ja Pilvi pääsevät keskustelemaan Leena Kuusniemen kanssa siitä, millaisia vaatimuksia lasten tietosuojalle on eri maailman kolkissa aina Yhdysvalloista ja Brasiliasta Australiaan ja Aasiaan. Pohdimme myös, miten näiden toisistaan poikkeavien lakien joukossa pystyy rakentamaan lapsille suunnattuja globaaleja digitaalisia palveluita. Onko se edes mahdollista? Yllätykseksemme saamme huomata, että lasten tietosuojan näkökulmasta tuttu ja turvallinen GDPR ei olekaan tiukimmassa päässä. Hyppää mukaan kannelle, laiva lähtee pian! Sivuamme myös nauhoitusta edeltävällä viikolla julkaistua Executive Orderia (Executive Order on Enhancing Safeguards for United States Signal Intelligence Activities) joka on uusi yritys mahdollistaa lainmukaisia henkilötietojen siirtoja Yhdysvaltoihin. Kuulemme myös viimeiset kuulumiset Nordic Privacy Forumista.   Leena Kuusniemi on teknologiajuristi, ICTLC Finlandin Managing Director sekä Visiting Fellow Maastrichtin Yliopison European Centre on Privacy and Cybersecurity:ssa. Hän on myös ollut mukana monissa EU komission työryhmissä ja hän on työskennellyt aikaisemmin mm. Nokialla ja Rovio Enterteinmentillä.  Executive Order on Enhancing Safeguards for United States Signal Intelligence Activities: https://www.whitehouse.gov/briefing-room/presidential-actions/2022/10/07/executive-order-on-enhancing-safeguards-for-united-states-signals-intelligence-activities/   Children's Online Privacy Protection Rule ("COPPA"): https://www.ftc.gov/legal-library/browse/rules/childrens-online-privacy-protection-rule-coppa Brazilian General Data Protection Law (LGPD, English translation): https://iapp.org/resources/article/brazilian-data-protection-law-lgpd-english-translation/ ICO Children and the UK GDPR: https://ico.org.uk/for-organisations/guide-to-data-protection/guide-to-the-general-data-protection-regulation-gdpr/children-and-the-uk-gdpr/ OAIC, Australia, Children and young people: https://www.oaic.gov.au/privacy/your-privacy-rights/children-and-young-people Nothing to Kid About – Children's Data Under the New Data Protection Bill: https://www.ijlt.in/post/nothing-to-kid-about-children-s-data-under-the-new-data-protection-bill  Voit seurata TietosuojaPodia Twitterissä täältä: https://twitter.com/PodPrivacy Voit lähettää meille palautetta Twitterin yksityisviestinä, hashtagilla #tietosuojapod tai sähköpostilla tietosuojapod@protonmail.com Seuraa meitä myös Instagramissa ja LinkedInissä nimellä privacypod!

Toinen jakso! Tällä viikolla kuulette syväluotaavat analyysit muun muassa Sometähtien sinkkuelämää aloitusjaksoista ja Ensitreffit alttarilla pareista. Lisäksi kerromme suorat mielipiteemme tämän vuoden Selviytyjät kisaajista. Pohdimme myös kuivuvatko The Harlins ja Save The Date Suomi sarjat kasaan ennen alkuaan?

Und noch viel mehr über Portfolios an der Playboy Mansion, Kellerloch vs. Dachluke und Iklemmpts mit Pumpernickel-Tofu. Teaser Video Musik: Someone Else's Memories by Revolution Void licensed under a Creative Commons Attribution License.

Suurten muuttovuosien aikana ruotsalaisiin kouluihin ilmestyi valtava määrä lapsia, jotka eivät osanneet ruotsia. Jotkut lapsista eivät uskaltaneet edes puhua koulussa, ja vain istuivat pulpettien ääressä ja katselivat hiljaa seinille, kun toiset tekivät tehtäviä. Kesällä 1969 Risto Vikmanin vanhemmat pohtivat, mitä he voisivat tehdä. Perheeseen kuuluu kuusi lasta, eikä heidän pieni viljelymaansa riitä perheen elättämiseen. Vikmanin perheen sukulaisia on jo lähtenyt Pohjanlahden yli etsimään onnea, ja Riston äiti ja isä tekevät päätöksen: on aika muuttaa Ruotsiin.Ei kai ne muuta kuin vain muutama viikko ennen, että nyt muutetaan. Ei minulla ainakaan ollut muistikuvaa, että olisivat sitä ennen puhuneet että muutetaanko vai ei, sanoo Risto Vikman.Riston perhe pakkaa auton täyteen tavaroita ja lapsia, ja yhtenä kesäiltana he lähtevät. Laiva vie heidät Ruotsiin, ja uusi koti löytyy Köpingistä, mistä Riston isä on saanut töitä.Pari viikkoa muuton jälkeen 13-vuotias Risto aloittaa seitsemännen luokan ruotsalaisessa koulussa.Mitään ei ymmärtänyt, sitä oli vähän kuin pöllö, silmät suurena katteli."Risto ei osaa sanaakaan ruotsia. Koulussa on muitakin suomalaisia lapsia, eikä kukaan tiedä, miten heitä voisi auttaa. Tilanne on uusi myös opettajille, jotka eivät lukuvuoden alkaessa edes tiedä, ketkä luokassa istuvista lapsista eivät osaa ruotsia.Ei, se oli se ensimmäinen tunti... Sitten seuraavana päivänä hän muisti ja tiesi, että nämä eivät osanneet. Että ei meiltä kysytty mitään sen jälkeen, sanoo Risto.Moni lapsi on samassa tilanteessa: eri puolilla Ruotsia istuu pulpettien ääressä yhtäkkiä iso määrä suomalaisia lapsia, jotka eivät ymmärrä mitä opettajat tai ruotsalaiset koulukaverit sanovat.13-vuotias Tuulikki Pihl aloittaa ruotsalaisessa koulussa Tukholman seudulla."Se oli kamalaa, kun ei yhtään ymmärtänyt mitään. Ensi alkuun ne olisi voineet myydä minut, mä en olisi yhtään tiennyt mitä ne sanoo.Kuuntele, mitä monet suomalaislapset kokivat ruotsalaisessa koulussa suurten muuttovuosien aikana, ja miten heidän kokemuksensa edelleen vaikuttavat äidinkielen opetukseen Ruotsissa!Haastateltavat:Risto Vikman Tuulikki Pihl Hanna Snellman, kansantieteiden professori ja Helsingin yliopiston vararektori Tunde Puskas, professori Linköpingin yliopistossaToimittaja: Hanna Sihlman, hanna.sihlman@sverigesradio.se Loppumiksaus: Girilal BaarsOhjelma on tehty vuonna 2022.

Let me introduce you to two members of the Ronival Real Estate team, Andrea Lozoya and Agustín Olachea, experts in an area that has become one of the best places to live and invest: La Paz, the capital of Baja California Sur. Its tranquil atmosphere, the boardwalk, the Sea of Cortez at your feet, everything has made this city one of the favorites in Baja Sur. Join me in this new episode of The Nick Fong Podcast and know more about the real estate market in La Paz, and the properties we have for sale there, like Vista Azul and the condo project Laiva. More details http://findmexicohouses.com

Teknologiateollisuuden henkilöstöedustajat käyvät risteilyllä. Sivupersoonien vieraana laivalla taustaryhmän puheenjohtaja Pekka Skyttä. Keskustelussa nousee esiin uusia ajatuksia muun muassa perälaudasta, yleiskorotuksesta, tulosperusteisesta palkankorotuksesta ja jäsenäänestyksestä. Syksy ja palkkaneuvottelut ovat siis edessä. Petteri Oksa on Insinööriliiton edunvalvontajohtaja. Filosofi, joka kuvaa itseään yhteiskunnallisen toiminnan moniottelijaksi. Mielipiteitä joka lähtöön: Petterille ei mikään inhimillinen ole vierasta. Suomen suosituin työmarkkinatubettaja. Jari Rauhamäki on Insinööriliiton viestintäpäällikkö ja liiton lehden päätoimittaja. Painostuksen alla tunnustaa olevansa politrukki ja lobbari, jolla kuitenkin on journalistin suuri sydän. Urheilumies. Motoristi. Joidenkin mielestä hauska veikko.

#DigitālāsBrokastis tehnoloģiju ziņu top augšgalā stāsti par dažādajiem veidiem kā tehnoloģijas palīdz un kaitē Ukrainas karā. TikTok pagarina maksimālo video garumu līdz 10 minūtēm. "Bosch" investē pusvadītāju ražošanā Eiropā. "Apple" patentējis klaviatūru un datoru divi vienā. "Honor" izziņo ķermeņa temperatūru mērošas austiņas. "Candela C8" - zviedru elektrolaiva ar zemūdens spārniem. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi portālā LSM.lv.

Inventory in La Paz is very low, like all over Baja Sur, but in this beautiful and peaceful city you have a new option: Laiva, an exclusive condo project now under construction with unbeatable location and design. Join me in this talk with Jacobo Mizra and Ilan Gurvitz, the minds behind this project located just steps from the Malecón. Laiva achieves a modern lifestyle without leaving behind the tradition that symbolizes La Baja. This modern project features only 15 condos and penthouses with an open concept living area, a rooftop terrace with 360-degrees views, and a unique semi-professional infinity pool. If you mention this episode of The Nick Fong Podcast you will get for free your storage unit as long as they have bodegas left. There are only 9 units available!

Radio Novan Aamussa käydään tiimin kesken läpi Akin järjestämää Tamperelaista joululounasta. Mietitään varoitusvaloja ihmiseen ja mukana on myös Vain Jakkukylän uutiset! Kuuntele Jälki-istunto tästä!

Dati liecina, ka sociālajos tīklos pavadām arvien vairāk laika, tieši tāpēc arvien vairāk un biežāk jādomā par jēgpilnu sociālo tīklu lietošanu. Jauni sociālie mediji, kas uzrunā tautiešus ārpus Latvijas. Par idejām, kā veiksmīgāk sasniegt latviešu kopienas visā pasaulē, un pieredzi, kas latviešus pasaulē interesē, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pārrunājam ar sociālā medija "Laiva" vienu no vadītājiem Uldi Balodi (Lielbritānijā), sociālas platformas “Tauta” vadītāju Maiju Miltu-Butu (Norvēģijā) un radio "Tauta" vadītāju Asatūru Keimu (Lielbritānijā).

Tämän viikon jaksossa käsitellään vanhoja jaksoja, joissa nähdään Aki Nikkisen miesluola sekä Petteri Summasen cameo. Opimme myös, että aviottoman naisen kohtalo on tulla ryöstön uhriksi, kun Laura Kiviranta menettää rahansa yhdenyön jutun päätteeksi.

Heikelä ja Koskelo, maailma pakettiin 23 minuutissa! Seuraa, tykkää ja ♥️

Laitelan laiva -jaksossa käsitellään joitain Salatuissa Elämissä esiintyneitä homohahmoja ja raapaistaan seksuaalisuuden sekä sukupuolen moninaisuuden representaatioita.

Laitelan laivan ensimmäisessä jaksossa Kirsi ja Justiina avaavat Salkkari-keskustelua siitä, mistä kaikki alkoi: Tyyne Puustisen kuolemasta Pihlajakatu 23 B:ssä.

Andris Kravalis, Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps: Es nāku no lielas ģimenes. Mēs esam 5 bērni. Un vienmēr pasakām, teikām, stāstiem mūsu ģimenē bijusi liela nozīme. Ne tikai mani vecāki, bet vecmamma Rozālija bieži vien, lai mūs nomierinātu, stāstīja kādu dzīves atziņu un ilustrēja to ar kādu notikumu. Protams, viņa bieži vien atsaucās uz Bībeles tekstiem, uz Bībeles gudrību. Bet tieši šodien mēs redzam, kā labais uzvar ļauno, kā ļaunais pats tiek satriekts sevī. Tāpēc tautas kultūra, tautas folklora ir tā, kas mūs atver uz mūžību, atver uz bezgalīgo. Dzirdēsit divas pasakas „Vējš un Viesulis” un „Lietus-Migla, Sniegs-Krusa” Andra Kravaļa lasījumā. Lietus, Migla – Sniegs, Krusa Divi pāri – Lietus ar savu sievu Miglu un Sniegs ar savu sievu Krusu – izgāja darbu meklēt. Pie krustceļa abi pāri izšķīrās: Lietus ar Miglu gāja pa labo roku; Sniegs ar Krusu pa kreiso. Pēc triju dienu gājuma Lietus ar Miglu nonāca Pasaulē. Pasaules īpašniece bija bagāta saimniece: viņai bija nepārredzami lauki, neapzināmas pļavas, milzīgi meži, lieli dārzi. Pie tādas saimnieces darba bez mitas: tur bij ko laistīt, tur bij ko ravēt, tur bij ko pļaut, tur ari ko žāvēt. Tā nu Lietus ar Miglu nonāca pie šīs bagātas saimnieces un uzmācās, lai dodot darba. „Kādu darbu tad protiet?” Pasaule uzprasīja. „Es protu daudz,” Lietus atbildēja, „bet vislabaki man vedas dārzus laistīt, puķes audzināt: kur savas rokas pielikšu, kur laistīšu, tur augs smaļi, tur ziedēs līgodamies. Tādēļ: es laistīšu un mana sieva – Migla – nesīs ūdeni klāt. Rītos, vakaros lai viņa nokāpj jūriņā pasniegt man ūdens krājumus; es sniegšu viņai roku pretim, sakrāšu ūdeņus un nākšu dienas karstumā tavus augus veldzināt.” To dzirdot, Pasaule pieņēma abus un pavēlēja lai tūliņ stājoties pie darba. – Migla nogāja uz jūru, nostājās uz jūras kāpām un lūdza mīlīgā balsī: „Jūriņ, mīļā, Jūriņ, labā! Dodi man lai kādu tiesiņu no saviem ūdens krājumiem!” Tā tas palika. Te pēc nedēļas laika – kur gadījušies, kur ne – Sniegs ar Krusu klāt. Esot izrājušies šur un tur, nekur darba atrast, lai dodot darba. „Kādu darbu tad protiet?” Pasaule uzprasīja. Ak, tu manu dieniņu! Kā nu Sniegs sāka lielīties. Viņš esot varens pļāvējs; deviņas riežas par dienu it nekas; viņa sieva – Krusa – atkal varena ravētaja: deviņi dārzi par dienu, tas itin nekas. Nu, tad tā, lai tad pļauj, lai ravē. Tik to Pasaule ravētājai pieteica, : tā kā Lietus katru puķītī aplaistījis, katru ziediņu audzinājis, tā lai Krusa katru puķīti, katru ziediņu saudzē; tik nezāles lai ravējot. Un, uz Sniegu pagriezusies, tā piemetināja: „Klausies – lielo pļāvēj – tā tik tu negatavo labību nenopļauj! Mieži gatavi, bet auzas puszaļas – tām jānogatavojas. – ” No rīta Krusa devās pie darba... Kā Krusai un Sniegam vedās darbi, par to klausies ierakstā.   Vējš un Viesulis Vienam tēvam bij divi dēli: Vējš un Viesulis. Kādu dienu tēvs iedod katram dēlam trīs dukātus un saka tā: „Še, bērni, katram trīs zelta dukāti; eitat pasaulē vēl citus trīs piepelnīt klāt. Kurš no jums abiem visātrāk sapelnīs un pārnākas, tam atdošu mājas.” Dēli aiziet. Pie krustcelēm tie izšķiras: Vējš iet pa labo roku; Viesulis pa kreiso. Pirmo dienu Vējš salīga pie saimnieka labību vētīt un sienu žāvēt. Vienā dienā labībā bij izvētīta, siens izžāvēts. Saimnieks aizmaksā Vējam zelta dukātu un atlaiž tencinādams. Otru Vējš salīgst pie meldera malt. Sudmalas griežas knaši: vienā dienā labībā samalta. Melderis aizmaksā Vējam zelta dukātu un atlaiž tencinādams. Trešo dienu Vējš salīgst pie laivenieka laivu uz Vāczemi dzīt. Laiva skrēja ātri: pāris dienās – Vāczeme klāt. Laivinieks aizmaksā Vējam zelta dukātu un atlaiž tencinadams. Viesulis ari bij uzgājis kādu saimnieku, kam labībā vētījama, siens žāvems. Bet viņš domāja brāli apkaunot, sacīdams: „Ko tu, brālīt, čurka, gribi man ar darbiem priekšā aiziet, tas par velti – man vajaga mājas dabūt!” Viesulis piepūta vaigus un sāka strādāt... Ko Viesulis sadarīja un kuram dēlam tēvs mājas atdeva, klausies pasakas lasījumā Andra Kravaļa izpildījumā.  

Tiedätkö miten suoritetaan norjalainen hit'n'run? Entä mikä on magnus-efekti? Nämä ja paljon muuta voit oppia tiedepodcastimme uusimmasta top-4-jaksosta, jossa listataan neljä huonointa matkakohdetta. Mukana on myös vieras, sillä Hyytisen Antti liittyy jälleen seuraamme purkamaan elämän kipupisteitä!Ultimaattinen armeijanimi. Vitsillä sisään. Käteviä ratkaisuja frisbeen heittämiseen pimeässä. Tykkääkö jengi pidemmistä jaksoista? Balkanin buumi ja Ruotsi. Ylikiimingin kirjastokortti. Täysin rutinoitunut risteilyisäntä. Hirvaskankaan ABC. Laiva kulkemisvälineenä. Lassin abiristeily. Jeremy. Terveiset Kimille. Magnus-efekti vs. Doppler-ilmiö. Kasteluletkujalat. Nakkimukit lämpiämään. Hossia ja hoosianna. Löysät norsuhousut. Viisi minuuttia sosialismia ja jeesusta.Jakso on nauhoitettu 17.10.2019.Lähetä meille palautetta, kannustusta ja kenties asioita, joista sinä olet pihalla! Meidät löytää sosiaalisen median palveluista @ihanpihallapodcast sekä sähköpostilla ihanpihallapodcast@gmail.com.

Radio Sodoman henkilökunnan ollessa lakossa Petteri Hopeakulli lähettää kanavalla klassikko-ohjelmia vuodelta 1992. Gorbatshovin kannel -visailuohjelmaa juontaa Suomen ainut ulkomaalainen Spedén Vashenkives. Lasten laivan juontaja on vaihtunut, ja nuori Risto on tänään mikrofonin varressa ensi kertaa. Kalevi Tuoninen ei malta pysyä poissa studiosta. Sisältövaroitukset: kuolema, väkivallan kuvaus, alkoholismi, seksuaaliset teot, homofobia, misogynia, etninen profilointi. Radio Sodoma sisältää voimakasta kielenkäyttöä. Radio Sodoma on Antti Holman kuvitteellinen radiokanava helvetissä. Kaikki hahmot on kirjoittanut ja näyttelee Antti Holma.

Digitalisaation tuulet puhaltavat Radio Sodomassa, ja Kalevi Tuonisen korvaa ohjelmoitu automaattinen kuuluttaja Proserpina. Musta aurinko nousee Aamupala kurkussa -ohjelmassa Jonna Hiltunen-Mareistoniemi-Kemppi-Ylärinteen johdolla. Risto-täti palaa ohjaamaan Lasten laivan syvälle paapuuriin. Sisältövaroitukset: kuolema, väkivallan kuvaus, huumeet, masennus, seksuaaliset teot. Radio Sodoma sisältää voimakasta kielenkäyttöä. Radio Sodoma on Antti Holman kuvitteellinen radiokanava helvetissä. Kaikki hahmot on kirjoittanut ja näyttelee Antti Holma.

SuomiRockin Aamussa Shirly on lähtenyt mukaan konmari-trendiin, Mikko sai uuden yllättävän seuraajan Instagramissa ja aamun Laiva on lastattu -kilpailu oli epäreilu.

Michael Hepworth, President & CEO: An accomplished entrepreneur and business leader with more than 35 years diverse international business experience, Mr. Hepworth has started and built 5 successful businesses from the ground up and consulted and advised businesses, in many sectors including professional and financial services, high tech, engineering, and manufacturing. Mr. Hepworth has over 15 years of corporate development and senior management experience in the resources industry and is an experienced negotiator of technology agreements, corporate acquisitions, and divestitures. Telephone: 416-419-5192, mhepworth@nordic.gold The Laiva deposit is located in Raahe, Finland and is one of the largest gold resources in the region. It is a conventional open pit mine with 2 pits. Exploration in the Laiva area started in 2005. Previously the area was worked by both Endomines Oy and Outokumpu. The operation includes two pits and a recently constructed 6,000 tpd, state-of-the-art process plant designed by Metso and constructed by Outotec. Historic expenditure on the property is estimated at €220 million.

Puna-armeijan johtaja Lev Trotski oli tärkeä mies vallankumouksen onnnistumisessa, mutta myöhemmin hänen kohtalonsa oli monella tapaa traaginen. Miksi Trotskil ensin onnistui juhlittuna vallankumousjohtajana, mutta joutui myöhemmin pakenemaan aina Meksikoon saakka? Trotski ja viimeinen laiva -osan vieraana on tutkija Ira Jänis-Isokangas. Lukunäyte on kirjasta V.I. Lenin Valitut teokset (vuodelta 1947) Teoksen suomentajaa ei tunneta. Lukijana Anu Heikkinen. Äänisuunnittelu Joonatan Kotila. Toimittaja Jukka Kuosmanen. Sarjassa tulevat tutuiksi luhistuvan keisarikunnan ja neuvostojen maan kummallisimmat kohtalot ja tarinat. KUVA: YLE/Raili Tuikka & Jukka Kuosmanen

Romahduspisteessä oleva Venezuela jakaa mielipiteitä rajusti jopa täällä Suomessa. Toisten mielestä syyllinen syviin ongelmiin on roistohallitus, toisten mielestä Yhdysvaltojen imperialismi. Miksi keskustelu on näin mustavalkoista? Sitä kysyy Maailmanpolitiikan arkipäivää -ohjelma. Juontajana on Jaana Kanninen. Kuva: Miguel Gutierrez / EPA

Radio Sodomassa hellitään kulttuurin ystäviä, kun toimittaja Aira-Mari Raitahauta-Haaparauta sukeltaa Seitsemän tuntematonta sotilasta -suurteoksen kulisseihin. Tämän jälkeen Risto-tädin luotsaama Lasten laiva kuljettaa lapsenmieliset turvallisesti kohti karikkoja. Siellä selviää miten saada vanhemmilta jäätelöä ja kuka joutuu helvettiin. Keijo Komppa lukee iltasadun. Kuulijoiden turvana studiossa on ja pysyy Kalevi Tuoninen. Vieraileva ääni: Pietari Kylmälä Radio Sodoma on kuvitteellinen radiokanava Helvetissä. 15-osaisen podcastin kaikki hahmot kirjoittaa ja näyttelee Antti Holma. Radio Sodoma sisältää voimakasta kielenkäyttöä.

Resonance #066 w/ LAIVA (13.08.2016) by Nikita Zabelin

Maailmanhistoria on täynnä nerokkaita ideoita ja sankarillisia tekoja. Mutta löytyy monia esimerkkejä myös katastrofin mitat täyttävistä epäonnistumisista. Eräs tällainen fiasko on Vasa-laiva, joka oli Ruotsin kuninkaan Kustaa II Aadolfin lippulaiva. Kruununlaiva Vasa oli sota-alus, jonka piti hankkia Ruotsin laivastolle Euroopan kunnioitus. Aikanaan huippunykyaikaisen sotalaivan purret nostettiin 10. elokuuta 1628. Ruotsin laivaston ylpeys oli purjehtinut neitsytmatkaansa vain n. 1300 metriä Tukholman laiturista, kun se upposi vieden mennessään 50 merimiestä. Syy uppoamiseen oli yksinkertaisesti se, että ruotsalaisille sodankäynnissä tärkeintä oli sen visuaalinen kauneus. Ruotsin kuninkaan Kustaa II Aadolfin käskystä Vasa-laivaan tehtiin suunnitteluvaiheessa ja sen jälkeen monia visuaalisuutta korostavia muutoksia, jotka tekivät laivasta erittäin epävakaan. Kukaan ei kuitenkaan uskaltanut kertoa tätä tosiseikkaa kuninkaalle. Erehdysekspertti Raimo Tyykiluodon vieraana kuninkaallisesta katastrofista ja merenkulun virheiden paikoista kertoo merietnologi Anne Ala-Pöllänen. Parhaillaan Ala-Pöllänen valmistelee väitöskirjaa Suomen lipun alla purjehtivilla kauppalaivoilla vallitsevasta turvallisuuskulttuurista monikulttuurisuuden ja merimiehisyyden näkökulmasta.

Tracklist: 01. Low Orbit Satellite — Sharp Blue (Original) / Unreleased 02. Realmz — Chamber 2 (Original) / Sonic Groove 03. Sawf — Know The System (Original) / Code Is Law 04. UnCUT — Beneath (Oscar Mulero Remix 2) / Sub tl 05. Vladimir Dubyshkin — Keep On (Original) / Unreleased 06. Moralez — Zodak (Original) / Mosaique 07. P.E.A.R.L. — The Golden Dawn (Original) / Falling Ethics 08. ? 09. Barcode Population — Internum (Original) / трип 10. Denizo — Distemper (Original) / Shaded 11. Petter B — Global Writes (Original) / Modularz 12. Laiva — #15 (Original) / Unreleased 13. Marco Carola & Adam Beyer — FFM (Original) / Zenit 14. Vladimir Dubyshkin — Sirens Singing (Original) / Unreleased 15. Luke Slater (OFFICIAL) — Freek Funk ( Steve Bicknell Lost Mix I) / NovaMute 16. Nikita Zabelin — X Rain (Original) / Unreleased 17. Vladimir Dubyshkin — Be In Thought (A) (Original) / Unreleased 18. Nikita Zabelin — Bells pt.2 (Original) / Unreleased

Tracklist: 01. Confluence — Distrip [Unreleased] 02. Erofeev — Bed of Honor [Unreleased] 03. Border Shift — Nibu [Anemone Recordings] 04. Veer — Untitled 3 [Unreleased] 05. Nooncat — 536 [Unreleased] 06. Confluence — A Lone Traveller Seeker Winters [Unreleased] 07. Laiva — #15 [Unreleased] 08. Stanislav Tolkachev — И тут до меня дошло [Инструмент] 09. Untitled — Untitled (Exos Remix) [Unreleased] 10. Alderaan — Statics (Stanislav Tolkachev Version 1) [Weekend Circuit] 11. Ben Buitendijk — Third Magnitude [OGUN Records] 12. Deniro — A [Unreleased] 13. DJ Sodeyama — Miles Part 2 [trip / трип] 14. Anton Kubikov — Spektor [Unreleased]

Jāni Akurateru par Radiofona vadītāju iecēla 1930. gada 9. maijā. Viņa vadības laikā tika izveidotas četras nozares: mūzikas, literatūras, humanitāro lekciju un lauksaimniecības. Radiofona vadītāja amatā J. Akuraters bija līdz 1934. gadam, kad pēc K. Ulmaņa apvērsuma viņam liek uzrakstīt atlūgumu un šai vietā ieceļ Arvīdu Smilgu. Kāds bija šis rRdio direktors, to noskaidrosim sarunā ar J. Akuratera muzeja darbiniecēm - muzeja vadītāju Rutu Cimdiņu un muzeja speciālisti Mairu Valteri. Par to, kas skanēja Latvijas Radio tolaik, kad to vadīja Jānis Akuraters, stāsta Olģerts Šusts, Latvijas radio vēstures pārzinātājs, bijušais Mūzikas redakcijas darbinieks. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="68779" layoutid="0" layout="" static=""} Radiofona direktors Jānis Akuraters (2. rindā 4. no kreisās) kopā ar Radiofona darbiniekiem. Aiz J. Akuratera pa labi - Mirdza Ķempe, 1. rindā 3. no l. - Vera Fricnoviča, 2. rindā 6. no kr. - Edvarts Virza. 1931. - 1934. gads. Foto: O. Laiva, Rīgā. "Reorganizācija radiofonā," tā rakstīja izdevums “Pasta – Telegrāfa Dzīve” 1930. gada maijā, vēstot, ka ar satiksmes ministra pavēli par Rīgas radiofona pārzini no š. g. 9. maija iecelts plaši pazīstamais rakstnieks Jānis Akuraters. „Radiofons ir viena no jaunākām Latvijas valsts iestādēm. Lai arī kādus laikmetus mūsu saimnieciskā dzīve ir pieredzējusi, radiofons arvien ir tikai audzis un progresējis. Lai arī palēnām, bet droši un neatlaidīgi. Ir audzis abonentu skaits un nupat jau viņu ir sanācis 49 tūkstoši. Radiofons viņa abonentiem Latvijā ir vislētākā kultūras un mākslas iestāde, tādēļ zemkopji, strādnieki, ierēdņi, skolnieki, jaunatne - pamudiniet savus draugus kļūt par radiofona abonentiem un visa plašā pasaule un arī šaurākā dzimtene būs pieietama tiem viņu mazajā istabā.” Tā 1930. gada 26. oktobrī apcerē „Radiofons un garīgā kultūra”, kas publicēta Rīgas Radiofona programmā, raksta jaunais radio direktors, pazīstamais rakstnieks un dzejnieks Jānis Akuraters. Viņa ierosmē tiek izveidotas četras jaunas nodaļas: mūzikas, kuras vadītājs bija komponists Jānis Mediņš, literatūras nodaļu vadīja dzejnieks Edvards Virza, humanitārās lekcijas ir vēsturnieka Pētera Dreimaņa vadībā un lauksaimniecības nodaļa uzticēta agronomam Jānim Krisbergam. Gadu vēlāk nodaļas statusu arī iegūst Informācijas dienests žurnālista Jāņa Bankava vadībā. Īss bija Jāņa Akuratera darba laiks radiofonā. 1934. gada 16. jūnijā šai posteni ieceļ tālaika režīmam lojālu cilvēku - Arvīdu Smilgu. Akuraters ir sarūgtināts par šādu atlaišanu un savā dienasgrāmatā raksta, ka viņš ir izvadīts atriebīgā kārtā: bez atvaļinājuma, kas parasti tiek dots augstākiem ierēdņiem, kad tie aiziet no dienesta. Un iemesls tam esot, ka dzejnieks pats ir uzrakstījis atlūgumu un tādiem, kas paši atlūdzas – neko nemaksā! Bet avīzes „Pēdējā Brīdī” 1934. gada 1. jūnija numurā rakstīts: „Kā jau vakar ziņojām. Rīgas radiofona vadītājs dzejnieks J. Akuraters atlūdzies no amata. Šai amatā viņu iecēla 1930. gada 9. maijā, toreizējais satiksmes ministrs Fr.Ozoliņš. Pēdējais valdībā reprezentēja demokrātisko centru. Arī Akuraters bij visai redzams Demokrātiskā centra darbinieks un „Jaunāko Ziņu” redakcijas loceklis. Daudzi cerēja, ka Akuraters, kā nacionālais dzejnieks, arī radiofonā plašākos apmēros piekops nacionālo mākslu un kultūru. Izrādījās, ka tas tomēr nenotika. Radiofonā gan biežāk varēja dzirdēt Demokrātiskā centra biedrus vaj arī tur reprezentējās centram tuvu stāvošās personas, bet redzamāka nacionālās propaganda darba tur nevarēja saskatīt. Sevišķi no laukiem ne vienreiz vien pacēlās balsis, kas protestēja pret internacionālajiem „šlāgeriem” radiofona programmā un prasīja latvisku programmu. Cerams, ka šīs balsis tagad tiks vairāk ievērotas.” Kas skanēja radio programmā tolaik, kad Radiofonu vadīja J. Akuraters. Redaktora Saulīša rakstā žurnālā „Rīgas Abonents” pagājuša gadsimta 30. gadu pirmajā pusē var lasīt: „… Mūzikas programma februārī ir ļoti plaša un daudzpusīga. Radiofona orķestra šā mēneša simfoniskajos koncertos sevišķi daudz pirmatskaņojumu, kas var interesēt vērīgus mūzikas cienītājus. Tā, piemēram, 13. februārī R.Vāgnera piemiņas vakars Nacionālajā operā, kur piedalīsies Rīgas radiofona un Nac. Operas simfoniskais orķestris Alb. Kotsa vadībā. Literārā programmā atzīmējama ir J. Janševska-Zeltmata kultūrvēsturiskā luga „Laimes bērns” (pārraidījums no Nacionālā teātra). Humanitāro lekciju nozarē- paredzami jauni sekojoši priekšlasījumi – „Kara dienestā iesaucamo pilsoņu pienākumi un tiesības”, „Estētika, skaistums un māksla”, ”Romantisms latviešu literatūrā”, ” Oratora māksla”. Lauksaimniecības lekciju nozarē turpināsies uzsāktais zemkopības kurss: priekšlasījumi par skābbarības un sakņaugu izēdināšanu, par sierniecību, speciāls lauksaimnieka- praktiķa priekšlasījums par kūdras pakaišiem.”

Millä reseptillä jaksaa töissä – vielä seniorinakin? Sauvakävelyllä useita positiivisia terveysvaikutuksia. Laiva on lastattu eläimillä. Lääkäriopiskelijoiden vuorovaikutuskoulutuksesta hyviä kokemuksia. Parempi päivä: Aivot jumppaan!

Aamun vieraan Riitta Östbergin tapaamme s/s Stockholmilla, joka on rakennettu vuonna 1931. Laiva on on Strömma-yhtiön nuorimmasta päästä. Esimerkiksi m/s Enköpingillä on ikää 136 vuotta ja se on maailman vanhin käytössä oleva matkustajalaiva. Aamun vieraana on ison vapaa-ajanpalveluja tarjoavan, suomalaisomisteisen Strömman markkinointijohtaja Riitta Östberg. Jorma Ikäheimo haastattelee.

Tässä se sitten on. Myöhässä mutta kunnossa. Toivottavasti pidät mitä näet. Hyvin lyhyt suomenmatka. Linkkejä ei ole tässä jaksossa. Yritän kun on aikaa väsätä seuraavan jakson kasaan.