Podcasts about biedr

Vismaz vienu dienu aprīlī jokojam biežāk nekā ierasts, tāpēc sarunā ar harizmātisko improvizācijas teātra aktrisi Aneti Bendiku noskaidrosim, kā dzīvi vada cilvēki, kam joki un cilvēku smīdināšana ir viena no galvenajām ikdienas sastāvdaļām.Sarunā uzzini arī to, kādas ir Anetes attiecības ar grāmatām un lasīšanu, kā un vai grāmatas palīdz attīstīt prasmi improvizēt un prezentēt. Tāpat parunāsim par iprovizācijas projektu DIVAS un daudz ko citu.Sarunu vada Ieva.Paldies sērijas tehniskajam atbalstam Jurim Garjānam. Saruna ierakstīta Biedrības "Skanda" studijā.Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju šeit. 

Savienot šķietami nesavienojamas pasaules – mikoloģiju un laikmetīgo deju – aicina jauna izrāde „Micēliju tīklā”. Tās veidotāji – māksliniece Elīna Valdmane, horeogrāfe Agate Bankava, dejotāji Agnese Bordjukova un Mārtiņš Anžarovskis, kā arī bundzinieks Rinalds Maksimovs – aicina domāt sēņu lomu simbiozē un jaunu ekosistēmu radīšanā un aizdomāties par mūsu pašu spēju ieklausīties, sadarboties un pamanīt sakarības. Biedrības „LAUKUU” un Pārdaugavas kultūras apvienības rīkotā izrāde „Micēliju tīklā” notiks 22. februāra vakarā Imantas kultūras centrā Rīgā.

Bēgļu gaitās nonākuši Amerikā, stāvējuši pie Oregonas latviešu biedrības šūpuļa - stingri savā latviskumā un mīlestībā vienam pret otru. Divi pāri, kam kopā būšana jau pāri dimanta kāzām - Biruta un Jānis Zommeri un Silvija un Juris Orles. Ar viņiem tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Dzimusi un augusi Latvijā, mīlestības dēļ nokļuvusi Amerikā, kur šobrīd vada Oregonas latviešu biedrību. Viņas vārds ir Ieva Dekstere (Dexter). Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts par mīlestību un degsmi, izaicinājumiem un drosmi, bet arī par būšanu latvietei Amerikā saruna ar Oregonas latviešu biedrības vadītāju. Amerikas rietumu krastā, Oregonas pavalstī, pilsētā Portlendā, kuru Amerikas latvieši laiku laikos saukuši par Portlandi, jau gadiem darbojas Oregonas latviešu biedrība, un to šobrīd vada Ieva Dekstere. Dzimusi un augusi Latvijā, mīlestības dēļ nonākusi Amerikas rietumkrastā un te šobrīd kopā ar vīru Maiklu Deksteru, amerikāni, ar vectēvu no Latvijas, audzina savus trīs bērnus - Aleksu, Oliveru un Ēriku. Rūpējas par kaķiem, piecām vistām un nodarbojas ar savu privāto sveču liešanas biznesu. Bet pāri visam ir būšana latvietei.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Vai "Rail Baltica" būvniecības problēmas būs iemesls izmaiņām valdībā? Eiropas Parlaments apstiprinājis jauno Eiropas Komisijas sastāvu. Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē Lielvārdē noslēgusies NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanās Latvijā. Latvijas Slimnīcu Biedrība nākusi klajā ar paziņojumu, ka Nacionālais veselības dienests šogad plānojot samazināt šim gadam piešķirto finansējumu. NVD gan šādus apgalvojumus sauc par nekorektiem. Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) būs nepieciešama arī transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās satiksmē, ja nav pārtraukta to reģistrācija.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Biedrības "Tavi draugi" misija ir atbalstīt tos, kam klājas smagi un kam palīdzība nepieciešama tūlīt un tagad. Jau 11 gadus no Engures līdz Ukrainai. Šonedēļ raidījumā #1pret1 biedrības "Tavi draugi" dibinātājs Ulvis Noviks.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu – sistēmu, kur klienti pamatoti izvēlas lētāko cenu un cieš kvalitāte.  Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana jeb OCTA vieno trīs puses – autovadītāju, apdrošinātāju un auto servisu, un visi šajā trīsvienībā vēlas būt lielākie ieguvēji. Klienti raugās pēc zemākās cenas, bet biznesa pusē apdrošinātāji un auto servisi – kā nopelnīt.  Biedrība "Auto asociācija" pētījumā secinājusi, ka zemākās cenas spiediens sekmē pelēkā tirgu plaukšanu auto servisu pusē, līdz ar to valsts makam garām paslīd nodokļu nauda. Vēl viens negatīvs „cenu kauju” faktors – krītas servisu sniegtā pakalpojumu kvalitāte un zaudētājs galu galā ir auto īpašnieks.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

1. oktobrī pasaulē atzīmē Starptautisko senioru dienu. Šogad īpaši izcelta senioru sabiedriskā dzīve, saikne un saziņa ar līdzcilvēkiem. Kā nepalikt vienam un kāpēc vecumdienas ir īstais laiks, lai meklētu jaunas draudzības un atgūtu vecās? Kāpēc senioriem sabiedriskā dzīve ir tik svarīga, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere, pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle, brīvprātīgā darba entuziasts Kristaps Kuzņecovs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns. Ierakstā stāsts par seniorie Alojā. Biedrībā "Alojas senori" jau 14 gadus darbojas velotūristu grupa. Šobrīd tajā ir 17 seniori, kas sezonas laikā - no maija līdz oktobrim - katru otrdienu dodas tuvākos un tālākos izbraukumos. Seniori uzrakstījuši projektu Teterevu fondam un par piešķirto naudu iegādājušies velosipēdus. Kristīne Šneidere norāda, ka viņas pētītais liecina, ka paradās saistība nevis starp to, cik daudz cilvēkam ir draugu, cik liels sociālo tīklu milzīgu apjoms, bet tieši cik kvalitatīvas ir šīs attiecības. "Nav nozīme, ka tev ir 50 - 60 vai 70 draugu vai 250 "Facebook" draugu, nozīme ir tam, cik bieži ar viņiem tiecies, cik ļoti vēlies ar viņiem tikties un cik svarīgas ir šīs attiecības. Līdz ar to burziņi varbūt nē, bet regulāra kafijošana ar labāko draudzeni varētu būt laba arī smadzeņu veselībai," atzīst Kristīne Šneidere. Raidījuma viesi atzīst, ka kopā sanākšanas ir vērtīgas, bet ir arī seniori, kuri jūtas nomākti un drūmi. Agita Kraukle bilst, ka pamatā drūmo skatu uz dzīvi rada veselības problēmas, ka viņiem ir nepieciešama aprūpe. Kristaps Kuzņecovs dalās pieredzē, ka braucis uz sociālās aprūpes centru mācīt senioriem pīt grozus, sākumā cilvēki bijuši skeptiski, bet tikko iesaistījušies, atdzīvojušies. "Ir būtiski nepieļaut, ka seniori "iesēžas", jebkāda kopā sanākšana ir būtiska un vērtīga," atzīst Kristaps Kuzņecovs. Kristīne Šneidere arī norāda, ka cilvēki pēc ilgiem darba gadiem, aizejot pensijā, sāk izolēties, grib atpūsties no intensīvās saziņas. Tas arī ir vēlams, bet ja apsēžas uz dīvāna pie televizora, ātri notiek kognitīvā lejupslīde, tāpēc cilvēki ir jāiekustina, nevar ļaut apsēsties, iekārtoties spilvenos, ir jāmeklē veidi, kā mudināt celties un doties uz pasākumiem vai kādām mācībām. Agita Kraukle atzīst, ka "cilvēkus ir jāvelk ārā no mājas, tas nav viegli, cilvēkiem ir liela pretestība sākumā - es negribu, man nav ko vilkt, man sāp kājas, bet tad, kad esi noķēris to stīgu un viņš iznāk no mājas ārā, tad ir cits cilvēks. Viņš atveras, viņš grib vēl, sievietēm ir ielikti ilgviļņi, kungiem - nopulētas uzvalka kurpes, viss notiek. Dancosim, mugura vairs nesāp, cilvēki smejas un atdzīvojas. Ir svarīga komunikācija." Kristaps Kuzņecovs piekrīt, ka iekustināšana ir būtiska. "Kad esam senioru iekustinājuši, aizveduši līdz kādai aktivitātei vai pasākumam, tad šis vēl nav beidzies, viņi jau gaida nākamo, kaut vēl pirms pāris stundām bijuši visnotaļ noraidoši," atzīst Kristaps Kuzņecovs.

Valsts Prezidents iesniedzis grozījumus valsts uzņēmumu valžu atalgojuma iesaldēšanai. Evikas Siliņas valdības darba atskaites brīdis – nodokļu reforma un 2025. gada budžets. Biedrība "Pilsēta cilvēkiem": Gājējs un riteņbraucējs Rīgā nav prioritāte. Nacionālās hokeja līgas spēlētāji iesāk pirmssezonas treniņnometni. Vairākiem latviešu hokejistiem tā būs brīdis, kad jāapliecina sava piederība pasaules labākajā hokeja līgā.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kuldīgā aktīvi darbojas biedrība "Mākslinieku rezidence", piesakot sevi arī tēlniecības izstādē pilsētvidē "Savā vietā". Vai Ventas rumbā joprojām vērojams pestītājam līdzīgs vīrs uz SUP dēļa? Kā izprast sevi kā daļu no zemes ekosistēmas intuitīvā procesā, bet centrējoties uz varu kā pašorganizējošu  procesu? Un – kā pilsēta saplūst ar ilgstošu mākslas klātbūtni Kuldīgā, vaicājam Kuldīgas mākslas rezidences ļaudīm. Kultūras rondo viesi mākslas projektu kurators Raimonds Kalējs, māksliniece Elīna Zunde, kuras izstade "Sava vara" Kuldīgā būs aplūkojama no 8.augusta, un mākslas un izglītības koprades telpa “Adatu fabrika” projektu koordinatore Juta Ozoliņa.  

Ir vasaras saulgriežu un Jāņu nedēļa, kuras laikā notiks arī Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības kongress, pulcējot gan tradicionālo teiku, pasaku, leģendu un nostāstu, gan mūsdienu naratīvu pētniekus no visas pasaules, lai diskutētu par to, kā norises pasaulē atbalsojas mūsu ikdienas vēstījumos. Kultūras rondo tiekamies ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves vadošo pētnieku Tomu Ķenci, kurš arī piedalījās kongresa programmas izstrādē, un etnomuzikoloģe LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves pētniece Ieva Vīvere, jo Folkloras krātuves simtgadē atklājam arī Jāņu dziesmu albumu no Latviešu folkloras krātuves. Kongress norisināsies no 17. līdz 21. jūnijam un tā tēma ir "Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē". Reizi četros gados notiekošā ISFNR kongresa rīkošana šogad uzticēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam, tā ļaujot ne vien pulcēt tautas naratīvu pētniekus no visas pasaules un pievērst uzmanību stāstīšanas kultūrai Latvijā, bet arī atzīmēt Latviešu folkloras krātuves simtgadi starptautiskā līmenī. Kongress pulcēs vairāk nekā 150 pētniekus no 29 valstīm - gan no Eiropas, gan citiem kontinentiem, pārstāvot ASV, Kanādu, Ķīnu, Japānu, Indiju, Argentīnu, un citām valstīm. Ne mazāk plašs ir referātos aplūkoto tēmu loks, kas tiks prezentēts četru dienu garumā vairākās paralēlās sesijās, ļaujot apzināt kopīgo un atšķirīgo tautas naratīvu jomā dažādās sabiedrībās dažādās pasaules vietās.

Atvadāmies no rakstnieka Alberta Bela (6.10.1938.–11.06.2024.), kurš šonedēļ aizgāja mūžībā. Alberts Bels reti sniedza intervijas, bet Latvijas Radio arhīvā saglabāts kāds ļoti svarīgs ieraksts. Tā ir Alberta Bela runa Radošo savienību plēnumā 1988.gadā, kas izraisīja ovācijas par tiešumu un drosmīgu nostāju latviešu  valodas jautājumā.  Alberta Bela zināmākie romāni ir "Būris", "Bezmiegs", "Cilvēki laivās". 1967.gadā uzrakstītajā romānā "Bezmiegs" Bels kritizēja padomju iekārtu un pret viņu tika ierosināta krimināllieta. Cenzētā variantā romāns tika publicēts 1987.gadā, bet necenzētā - tikai 2003.gadā. Pēc Bela romāniem uzņemtas filmas - 1974.gada kinolente "Uzbrukums slepenpolicijai", 1983.gada filma "Šāviens mežā" (1983), 1993.gada kinofilma "Būris". 1988.gada 11.novembrī, Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem pacēlās Latvijas karogs. Šo karogu mastā uzvilka Alberts Bels un aktieris Ēvalds Valters. 1990.gadā Bels tika ievēlēts LPSR Augstākajā Padomē un 4.maijā balsoja par Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Alberts Bels ir saņēmis virkni apbalvojumu un atzinību - pērn viņš saņēma Valsts prezidenta cildinājuma rakstu un Ministru kabineta balvu par izcilu sniegumu Latvijas literatūrā un ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. 2012.gadā saņēma Latvijas literatūras gada balvu, 2000.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1999.gadā Bels uzņemts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedru. Apbalvots ar Barikāžu piemiņas zīmi 1991.gadā. Saņēmis Latvijas kultūras darbinieka nosaukumu 1982.gadā, Valsts prēmiju literatūrā 1989.gadā par romānu "Cilvēki laivās". 2010.gadā izdota literatūrzinātnieču Daces Lūses un Daces Ūdres grāmata "Alberts Bels".  Atvadīšanās no rakstnieka notiks Rīgas Latviešu Biedrības nama Līgo zālē otrdien, 18.jūnijā, no plkst. 13 līdz 15. Paredzēts, ka ap plkst.14. 30 ceļa vārdus pēdējā gaitā rakstniekam teiks Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.

Lai pasargātu ārstus no pacientu vai viņu tuvinieku vardarbības, Latvijas Ārstu biedrība rosina pastiprināt atbildību par to. Proti, noteikt, ka medicīnas personālam ir līdzīgs statuss kā policistiem vai glābējiem, bet atbilstoši krimināllikumam par šādu rīcību draud arī cietumsods. Vai šādas izmaiņas ir nepieciešamas? Kā vēl var mazināt pacientu agresivitāti un kad vaina meklējama pacientu, kad mediķu pusē? Krustpunktā diskutē Latvijas Ārstu biedrības pārstāve, psihiatre Liene Sīle, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēta profesore sabiedrības veselībā un veselības tiesībās Solvita Olsena, pacientu organizācijas "Onko alianse" valdes locekle Olga Valciņa un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene.  

Lai pasargātu ārstus no pacientu vai viņu tuvinieku vardarbības, Latvijas Ārstu biedrība rosina pastiprināt atbildību par to. Proti, noteikt, ka medicīnas personālam ir līdzīgs statuss kā policistiem vai glābējiem, bet atbilstoši krimināllikumam par šādu rīcību draud arī cietumsods. Vai šādas izmaiņas ir nepieciešamas? Kā vēl var mazināt pacientu agresivitāti un kad vaina meklējama pacientu, kad mediķu pusē? Krustpunktā diskutē Latvijas Ārstu biedrības pārstāve, psihiatre Liene Sīle, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēta profesore sabiedrības veselībā un veselības tiesībās Solvita Olsena, pacientu organizācijas "Onko alianse" valdes locekle Olga Valciņa un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene.  

Biedrība “Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam” jau piekto reizi organizē darba iespēju festivālu “Visiem!”  Kuri darba meklētāji šogad būs īpaši gaidīti pasākumā un kāds būs darba devēju piedāvājums? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro darba iespēju festivāla "Visiem!" direktore Liene Reine-Miteva, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Pieredzē daās aktrise, medmāsa Zane Aļļēna. Ja šobrīd esat bez darba vai pārdomās par darba vietas maiņu, iespējams, būs jāizbrīvē 24. maija pēcpusdiena, lai nokļūtu Rīgā, kur Vērmanes piektais darba iespēju festivāls "Visiem!". Tā mērķis ir palīdzēt atrast darbu tādām sociālā riska grupām, kā cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ilgstošiem bezdarbniekiem un jaunajām māmiņām, kurus nereti daļā sabiedrības uzskata par neiederīgiem darba vidē. Festivālu organizē sociālais uzņēmums "Ligero" un biedrība "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam". Šogad festivālā arī aicināti piedalīties uzņēmumi, kas var piedāvāt darbu skolēniem vasaras brīvlaikā, kā arī augstskolas, koledžas un tehnikumi, kas vēlas praktiskā veidā parādīt piedāvātās izglītības iespējas un apgūstamo profesiju daudzveidību.

Vai starp zaļu dzīvesveidu un augstu dzīves kvalitāti varam likt vienādības zīmi? Vai apgalvojums, ka dzīvot zaļi, nozīmē gan dzīvot labi, gan dzīvot ekoloģiski atbilst patiesībai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Kaņepes kultūras centra saimnieciskās daļas vadītājs Kristaps Krolls, Grīziņkalna apkaimes biedrības pārstāve Marta Kotello un vides eksperte Elīna Kolāte. Kas ir zaļais dzīvesveids? Kristaps Krolls vērtē, ka tas ir paša dzīvesveids un attieksme, kādu iespaidu atstājam uz apkārtējiem un kādas sekas atstājam aiz sevis. "Pamats varētu būt iegādāties un darīt tikai to, kas ir vajadzīgs. Var ēst visādus smalkus ēdienus, ja to gribas. Var ēst trīs reizes dienā gaļu, ja gribas. Padomā pirms katras reizes. Var braukt ar mašīnu, kad tas ir vajadzīgs," analizē Elīna Kolāte. "Pierast pie ikdienišķiem dzīves soļiem tāpēc, ka tā esi darījis vakar un aizvakar, to nevajadzētu. Katru reizi sev paprasīt - vai man tiešām šo vajadzētu?" Marta Kotello papildina, ka tā ir piedomāšana pie saviem paradumiem - ko ēd, kā iepērcies, kā patērē lietas. Biedrības gadījumā - padomāt arī par pilsētvidi un veicināt pārvietošanos ar kājām un velosipēdu. Tā ir arī veselība. Zaļā dzīvošana ir arī veselība. Ko darīt, lai mūsu dzīve kļūtu "zaļāka"? Elīna Kolāte, daloties pieredzē, atzīst, ka viņas ģimene tīri labi iztiek bez auto. "Kā tas ir iespējams? Dzīvojam centrā, bērnudārzs ir centrā, strādājam lielākoties attālināti, gandrīz visur, kur vajag, var aiziet ar kājām," stāsta Elīna Kolāte. "Nopirku mēnešbiļeti sabiedriskajam transportam. Tīri labi. Es to, ka transports neatnāk laikā vai neatnāk vispār, uztveru kā tādu spēli - vai šoreiz būs, vai nebūs. Man tas palīdz samierināties. Es uz to skatos kā joku, vai veidoju statistiku, cik bieži ekrāniņš, kas ir tramvajā, rādīs pareizi, cik bieži - nepareizi. Pagaidām biežāk rāda nepareizi. Es uz to cenšos skatīties tā. Tas mums izdodas, jo dzīvi esam iekārtojuši tā, lai viss mums būtu ērti, jo kaut kādā ziņā tā mums ir prioritāte, lai nav "tā baigā ikdienas čakara" un jāvelta šausmīgi daudz laika, lai nonāktu no viena punkta līdz otram. Jā, citreiz vajag kaut kur aizbraukt ar mašīnu. Tagad tas ir ļoti ērti - paņem koplietošanā auto, aizbrauc, kur vajag, noliec, izkāp ārā. Nav jāsatraucas ne par stāvvietām, ne remontu, ne apdrošināšanu. "Ne mana cūka, ne druva."" Sīkums, kas beigās veido ietekmi, - nemest ārā ēdienu. Elīna neslēpj, ka viņa arī nav ideālais cilvēks, kuram tas labi izdodas. 

Vairāk nekā 17000 kilometru - tas ir attālums no Rīgas līdz Velingtonai, kas ir Jaunzēlandes galvaspilsēta. Un arī tur dzīvo latvieši. Lai ikvienam latvietim Jaunzēlandē būtu iespēja kopt latvietību, nesen izveidota biedrība “Latviešu kopiena "Uzticība"/ Latvian Community Trust". Ar jaundibinātās biedrības valdes loceklēm tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Izzinām, kāda ir līdzšinējā Jaunzēlandes latviešu kopienas pieredze, kā ir plānots veicināt saliedētību šajā zemē, kas ir tālu no Latvijas un kurā latvieši dzīvo tālu cits no cita, interesējamies par aktualitātēm biedrības darba plānā. Stāsta biedrības “Latviešu kopiena "Uzticība" priekšēdētāja Līna Leitāne, sekretāre Evija Trofimova (viņa dzīvo Oklendā un vada latviešu skoliņu, kā arī latviešu bērnu un jauniešu literatūras “Baltā mākoņa” bibliotēka veidotāja) un lietvede Sandra Makmilana, kura sarunas ieraksta laikā ir atceļā uz mājām no kora mēģinājuma.

Pašā Rīgas centrā atrodas Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nams, namam un arī biedrībai ir bagāta vēsture un, šķiet, vai katram labi zināma. Tomēr, vai daudzi būs dzirdējuši, ka Rīgas Latviešu biedrībai bija savs apgāds - "Derīgu grāmatu nodaļa", kas izdeva visdažādākā satura grāmatas, arī nozīmīgus izdevumus, ieskaitot Konversācijas vārdnīcu. Darbojās komisija, kas no iesniegtajiem manuskriptiem izvērtēja, kas izdodams, kas ne. Savukārt lasītāju piesaistīšanai ieviesa abonementa sistēmu, kas tam laikam bija oriģināla prakse. Par biedrības sākuma gadiem, par pirmajām komisijām un personām, kas tajās darbojās ieskatu sniegs Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietniece Gaida Jablovska. Savukārt kādus izdevumus klajā laida "Derīgu grāmatu nodaļa" pētījis Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes profesors Viesturs Zanders. Vispirms dosimies uz Rīgas Latviešu biedrības namu Merķeļa ielā 13. Gaida Jablovska, gatavojoties sarunai, uz galda sarindojusi vairākus Rīgas Latviešu biedrības apgāda senos izdevumus un arī pavisam nesen klajā laistas grāmatas par biedrības vēsturi, arī izmērā palielo grāmatu „Rīgas Latviešu biedrība trijos gadsimtos”.  Biedrības pirmsākumi meklējami jau 19. gs. pirmajā pusē, kad vērojami pirmie latviešu biedrošanās mēģinājumi toreiz izteikti vāciskajā Rīgā.  Pirmie mēģinājumi apvienoties notika 1861. gadā, taču palika bez tālākām sekām. Pēc tam bija vēl mēģinājumi, bet jauna iespēja dibināt latviešu biedrību radās 1868. gadā, kad Igaunijā bija neraža. Tika nodibināta „Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem”. Šīs biedrības darbošanās radīja apstākļus Rīgas Latviešu biedrības izveidošanai. Gaida Jablovska uzver, ka Rīgas Latviešu biedrība ir vissenākā latviskā biedrība. Nodibinot biedrību un sākot darboties, nebija jau arī nama, kur pulcēties un apspriesties, viņi tikās privātajās telpās. Runas vīru pulcēšanās protokoli sniedz vērtīgu informāciju un varam labāk izprast, kā viss noticis. Kas bija pirmie Rīgas Latviešu biedrības vīri? Gaida Jablovska iesāk ar pirmo biedrības priekšnieku Bernhardu Dīriķi. Rīgas Latviešu biedrības protokoli tiešām glabā vērtīgu informāciju, Gaida Jablovska min, ka par teātra, zinības un mūzikas komisijas darbību var uzzināt no daudz mapēm rokrakstā. Turpinājumā par Rīgas latviešu biedrības apgāda izveidi un darbības pamatprincipiem, te eksperts ir grāmatniecības vēsturnieks Viesturs Zanders. 2006. gadā iznāca V. Zandera grāmata „Rīgas Latviešu biedrība (1868–1940) kā nacionālās grāmatniecības centrs”. Svarīgi atgādināt, ka vēl 19. gs. pirmajā pusē visos grāmatniecības  procesos dominēja  baltvācu izcelsmes uzņēmēji. Un tikai 60. gadu otrajā pusē, gandrīz vienlaikus ar RLB tapšanu, savas gaitas uzsāk pirmie latviešu grāmatnieki Heinrihs Alunāns, Kārlis Stālbergs un Klāvs Ukstiņš, par viņiem stāstījām vienā no iepriekšējiem raidījumiem. Pirmie RLB apgāda gadi ir nedroši, it kā taustoties, norāda Viesturs Zanders, taču mazliet vēlāk izdod nozīmīgus izdevumus, tai skaitā Konversācijas vārdnīcu. 90. gadu sākumā izveido abonementu sistēmu, latviešu grāmatniecībai tā ir oriģināla un maz izmēģināta prakse. Kad Viesturam Zanderam jautāju par daiļliteratūras izdevumiem, ko apgāds izdod, viņš bilst, ka tagad nosaucot autorus vai nosaukumus, var radīt maldinošu iespaidu par apgādu kopumā. Rīgas Latviešu biedrības apgāds tiešām piedāvāja tematiski daudzveidīgu lasāmvielu, tai skaitā mūzikas un jūrniecības, arī praktiskās literatūras izdevumus, piemēram, „Pamācība, kā mazus bērnus kopt”. Gadsimtu mija un laiks līdz Pirmajam pasaules karam ir viens no dinamiskākajiem un interesantākajiem posmiem Rīgas Latviešu biedrības pastāvēšanas vēsturē.

Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižas pilī top Pasaules latviešu mūzikas centrs, ko veido biedrība “Vienoti mūzikā”. Iecerēts, ka centra krātuvē tiks apkopots, uzglabāts un iespēju robežās arī digitalizēts ārpus Latvijas dzīvojošo  latviešu radītais mūzikas kultūrvēsturiskais mantojums. Saņemti pirmie nošu un skaņu ierakstu ziedojumi, jau šobrīd uz pili atceļojusi folklorista un valodnieka Austra Graša privātā bibliotēka, kas turpmāk būs pieejama publiski. Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā Ozolmuižas ciemā patiešām varena ēka spoguļojas ezera ūdeņos, ozoli iezīmē kādreizējā muižas parka vietu. Pirmās ziņas par Ozolmuižas pili rakstītajos avotos sastopamas jau 14. gadsimtā, vēlāk tā piederējusi Vidzemē valdošajām Korfu, Ungernu dzimtām, savu uzplaukumu pils piedzīvojusi Mellīnu dzimtas valdījumā. Mellīnu laikā, 18. – 19. gadsimtā, tika uzcelta patreizējā Ozolmuižas pils, izveidots parks un laivu piestātne. Pēc 1920. gada zemes reformas Ozolmuižas pils nonāca publiskā lietošanā. Ozolmuižas pilī ir bijis gan kara hospitālis, gan nespējnieku nams, padomjlaikos  profesionāli tehniskā skola ar lauksaimniecības ievirzi, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas – Ozolmuižaspamatskola. Uz Ozolmuižu devos vēlā rudenī, uz lapu talku un koncertu – uzstājas Latviešu biedrības kamerkoris “Austrums”. Ar šādiem, pēdējā laikā samērā bieži Ozolmuižas pilī notiekošiem pasākumiem, sevi vietējai kopienai un pārējiem piesaka pils patreizējais nomnieks – Pasaules latviešu mūzikas centrs, ko veido biedrība “Vienoti mūzikā”. Iecere ir laba un pareiza. Šobrīd ir cienījamā vecumā un pamazām mūžībā aiziet tā latviešu  paaudze, kas pēc II Pasaules kara devās trimdā. Tā ir paaudze, kas, izklīdusi pasaulē, spēlēja teātri, dziedāja koros, izdeva ierakstus un gadagrāmatas. Šīm kultūras liecībām tagad laiks atgriezties Latvijā, un Pasaules latviešu mūzikas centra iecere ir izveidot krātuvi, kurā uzglabāt, un iespēju robežās arī digitalizēt nošu krājumus,vinila plates, magnetafona lentes un kasetes – ārpus Latvijas dzīvojošo  latviešu radīto tieši mūzikas kultūrvēsturisko mantojumu. Biedrība ''Pasaules latviešu mūzikas centrs "Vienoti mūzikā"'' dibināta salīdzinoši nesen - 2022. gada 9. novembrī, Vestienā, un starp tās dibinātājiem ir virkne sabiedrībā atzīstamu personību: folkloras pētnieks, valodnieks un  sabiedriskais darbinieks Austris Grasis; koru diriģents, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, Madonas novada koru virsdiriģents Ārijs Šķepasts; Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas vadītājs Mārtiņš Bergs, kurš vienlaikus ir arī Madonas Mūzikas skolas direktors, aranžētājs un orķestru diriģents; producents, mūziķis un mediju profesionālis Kristaps Grasis, kurš iepriekš bijis arī Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs un portāla "latviesi.com" galvenais redaktors, un vēl daudzi citi. Iecere vērienīga, un patreizējā tapšanas stadijā, kad pilī uzsākti neatliekamākie remontdarbi, bet atsūtītie materiāli glabājas kastēs, to iztēloties prasa diezgan daudz iztēles un drosmes. Drosmes stāsti tiek stāstīti arī Pasaules latviešu mūzikas centra rīkotajā koncertā. Ierakstu studijas, radošās rezidences, krātuve Ozolmuižas pilī pagaidām vēl ir tikai sapnis. Taustāmāka iecere, kas varētu tapt sabiedrībai pieejama jau pārskatāmā nākotnē, atrodas aiz durvīm, ko rotā uzraksts “Austra Graša dārgumu krātuve”. Telpas vidū sakrautas banānu kastes, pie sienām pa daļai piepildīti grāmatplaukti.  Folkloras pētnieks, valodnieks un sabiedriskais darbinieks Austris Grasis visu mūžu ir krājis grāmatas, Ozolmuižas pilī viņa privātā bibliotēka būs pieejama publiski. Ozolmuižas ciems šādā veidā tiktu pie bibliotēkas, interneta pieslēguma. Tiesa, iecerētajā bibliotēkā grāmatas varēs lasīt tikai uz vietas. Taču jo īpaši kolekcionāra interešu veidotais grāmatu krājums varētu būt interesants zinātniekiem – trimdas vēstures vai folkloras pētniekiem. Ir ļoti svarīgi radīt vietu, kur, beidzoties kādam laikmetam, nonākt kultūrvēsturiskām vērtībām, un te mēs atkal atgriežamies pie nodoma, kas ir biedrības ''Pasaules latviešu mūzikas centrs "Vienoti mūzikā"'' pamatā, uzskata Austris Grasis. Un izstāsta, vācbaltiešu izcelsmes bibliofila Oto Bonga Rietumvācijā uzkrātās privātbibliotēkas likteni. Šobrīd šis krājums atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Taču brīdī, kad kolekcionāram bija jāatbrīvo telpas, kur Vācijā glabājās viņa bibliotēka, un jāizdara tas bija steidzami, jāiesaistās bija visiem. Jaunieši no Minsteres latviešu  ģimnāzijas krāmēja kastes, tās tika vestas uz Austra Graša dzīvokli Bonnā, tālāk uz Abrenes pili Francijā, pirms tika rasta iespēja to nosūtīt uz Latviju. Valsts uzturētās atmiņas institūcijas nevar reaģēt ātri, un tām arī nav iespējas glabāšanā pieņemt visu. Austra Graša privātā bibliotēka ir īpaša arī tāpēc, ka tā dzīvo kopā ar paša tās krājēja stāstiem. Pasaules latviešu mūzikas centrs "Vienoti mūzikā" nav tikai trimdas vēstures pārzināšana vai  izpratne par mūzikas krātuves veidošanas principiem. Tā ir arī Ozolmuižas pils ēkas apsaimniekošana, kas prasa gluži cita veida iemaņas. Aigars Parms ir tas cilvēks, kurš ikdienā dzīvo un saimnieko pilī. Un gādā arī par dzīvīgumu tajā. Kad lūdzu Ievai Freinbergai pastāstīt kas jauns noticis Ozolmuižā kopš rudenī notikušā koncerta, uzzinu, ka jaundibinātais Ozolmuižas vokāli instrumentālais ansamblis „Skani” Limbažu novada vokālo, vokāli instrumentālo, tautas mūzikas, koklētāju ansambļu un kapelu skatē izcīnījis pirmās pakāpes diplomu, un gan šī ansambļa koncertmeistars, gan arī  Pasaules Latviešu mūzikas centra "Vienoti mūzikā" valdes loceklis ir Aigars Parms. Aigars Parms ir arī tas cilvēks, kam jautāt, par kādiem gan līdzekļiem biedrība Pasaules latviešu mūzikas centrs "Vienoti mūzikā" grasās uzturēt, savest kārtībā Ozolmuižas pils ēku. Limbažu novada pašvaldība šobrīd piešķīrusi dotāciju siltuma uzturēšanai ēkā, garantējusi līdzfinansējumu, startējot projektu konkursos, šobrīd noslēgtais nomas līgums ir uz 25 gadiem. Ozolmuižas pili kā iespējamo rezidenču vietu, apskatīt atbraucis arī komopnists un Latvijas Komponistu savienības vadītājs Rolands Kronlaks. Rolands Kronlaks runā par to, ka Komponistu savienībai pašai pieder īpašums Lielupē, ko it kā varētu izmantot komponistu rezidencēm. Taču izrādījies, ka tā apsaimniekošana biedrībai ir pārāk sarežģīta, tāpēc tas izīrēts. Arī Pasaules latviešu mūzikas centrs "Vienoti mūzikā" ir biedrība. Vai viņiem izdosies? Kas ir viņu priekšrocības?

Atklāta izstāde "Skārien-jūtīgs". Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstādes grafiskā zīme ir pirksta nospieduma līnijas, kas simbolizē mākslinieku un rotas nēsātāja pieskārienu rotai, kas ir ļoti personisks. Vienlaikus – izstāde mums ļauj būt tā lieciniekiem. Kā veidojusies izstādes iecere? Par izstādi, Rotu mākslas biedrību saruna ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāju Inesi Baranovsku, rotu mākslinieci un vienu no izstādes kuratorēm Gintu Grūbi un rotu mākslinieku Māri Šustiņu.

Latvijas Arhitektu savienība savā simtgades gadā gatavojas organizācijas kongresam februārī? 1924. gada februārī dibinātās organizācijas mērķis – veicināt arhitektūras uzplaukumu Latvijā. Kas mainījies šajos simt gados, kāds ir Arhitektu savienības skats nākotnē un vai jaunajiem arhitektiem tā ir vajadzīga? Kultūras rondo izvtiekamies ar Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāju Lindu Leitāni, savienības prezidentu Juri Pogu un RISEBA arhitektūras fakultātes dekānu Rūdolfu Daini Šmitu. Atzīmējot Latvijā vienīgās profesionālās arhitektu organizācijas simtgadi 2024. gadā, norisināsies dažādi Latvijas Arhitektu savienībai veltīti pasākumi, tostarp XXIII kongress. Simtgades jubileja būs iemesls novērtēt biedrības kultūrvēsturisko nozīmi, arhitektu pašorganizēšanās ietekmi uz arhitektūras politiku, kā arī organizācijas darbu ar sabiedrību. Latvijas pirmā arhitektu profesionālā organizācija „Architektenverein zu Riga” tika nodibināta 1889. gadā Rīgā. Pirms Pirmā pasaules kara tajā bija 96 biedri, arī vairāki latviešu arhitekti. Latvijas Arhitektu biedrība tika nodibināta 1924. gada 2. februārī, pirmais tās priekšsēdis bija Eižens Laube. Mērķis – veicināt arhitektūras uzplaukumu Latvijā. 1926. gadā biedrība no Rīgas pilsētas iznomāja dzīvojamo ēku Torņa ielā 11, t.s. Zviedru vārtus, un pēc arhitekta Aleksandra Trofimova projekta izbūvēja tajā biedrības mītni, kura pēc vairākām pārbūvēm joprojām darbojas kā Arhitektu nams. Biedrība "Latvijas Arhitektu savienība" (LAS) ir viena no vecākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas apvieno nozares profesionāļus un veicina arhitektūras attīstību Latvijā. LAS statūtos kā galvenie darbības virzieni ir minēti – arhitektu profesionālo interešu aizstāvība, arhitektu sertificēšana, arhitektūras attīstība un popularizēšana, Latvijas arhitektu, ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas arhitektu apvienošana, kā arī kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, izkopšana un tālākā attīstībā Latvijā. Lai pilnvērtīgi spētu īstenot šos mērķus un uzdevumus, tiek aicināts ikviens LAS biedrs piedalīties XXIII kongresā, lai veidotu ceļu uz laikmetīgākiem, atvērtākiem, atbildīgākiem un ilgtspējīgākiem nākamajiem simts gadiem. Latvijas Arhitektu savienības XXIII kongress norisināsies divās sesijās. Pirmā sesija notiks 23. februārī attālināti Zoom platformā. Sesijas laikā tiks izskatīti un apstiprināti LAS statūtu grozījumi. Savukārt otrā sesija norisināsies 16. martā klātienē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Kongresā tiks pieņemta turpmākā LAS darbības programma, veikti grozījumi statūtos, pieņemti lēmumi par LAS struktūras izmaiņām, kā arī viens no svarīgākajiem kongresa uzdevumiem būs LAS prezidenta, valdes priekšsēdētāja, padomes, ētikas un revīzijas komisijas vēlēšanas.

Raidījuma Grāmatai pa pēdām uzmanības lokā šoreiz – 19.gadsimta sākumā dzimusī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, ko uzskata par mūsdienu Zinātņu akadēmijas priekšteci. Izzinām, kas to dibināja, ko tā darīja un kāda bija biedrības ietekme arī uz latviešu valodu un kultūru. Šajā reizē dodamies uz Jelgavu, kur pirms mazliet vairāk nekā divsimt gadiem radās Baltijā pirmā zinātniskā biedrība. Ir 1817. gads, un Kurzemes guberņas Cildenajā ģimnāzijā jeb kādreizējā „Academia Petrina” uz pirmo sapulci sanāk Kurzemes literatūras un mākslas biedrība. Pētera Akadēmijas klātbūtne ir sekmējusi tādu intelektuālo klimatu, kurā ir dzimusi vajadzība pēc padziļinātas zinātņu pētniecības. Un Jelgava aizsāk biedrību laikmetu Baltijā.   Kādreizējā „Academia Petrina” greznajā namā šodien mājo Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Un mūsu sarunbiedri šajā raidījumā ir muzeja direktore, vēsturniece Gita Grase un muzeja pētnieks Edgars Umbraško. Sākam, kā ierasts, ar nelielu atkāpšanos vēsturē, lai izprastu laikmeta kontekstu Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības tapšanai. Daļu no Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibinātājiem un biedriem „vaigā” varat iepazīt virtuālā izstādē, kas atrodama Latvijas Universitātes bibliotēkas mājaslapā. Tā tapa par godu biedrības 200.gadadienai 2015.gadā, sadarbojoties bibliotēkas pētniekiem ar Jelgavas muzeja, Latvijas Vēstures institūta un Nacionālā arhīva kolēģiem. Tur redzams arī biedrības 1816. gada statūtu oriģināls vācu valodā. Statūtos nospraustos biedrības mērķus izdevumā „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā” latviskojis akadēmiķis Jānis Stradiņš. Numur 1. veidot biedrošanās vietu tiem, kuri vēlas iepazīties ar literatūras un mākslas progresu un paši tajā līdzdarboties; Numur 2. vietējiem literatūras un mākslas draugiem atvieglināt iepazīšanos ar ārzemju pieredzi šajās nozarēs un ārzemniekiem palīdzēt uzzināt, kas šajā ziņā veikts Krievijas impērijā; Numur 3. darīt pazīstamus ikdienas dzīvei noderīgus izgudrojumus un atklājumus un pretdarboties kaitīgiem aizspriedumiem. Gadu vēlāk statūti tiek papildināti ar izvērstākiem biedrības mērķiem un uzdevumiem “vēsturiski literārajā”, “tīri zinātniskajā” un “tautas izglītošanas” jomā. Biedrība apņemas pievērst uzmanību gan Baltijas provinču vācu iedzīvotāju, gan latviešu un igauņu valodai, dzejai, reliģijai un vēsturei. Lielā interešu un tēmu daudzveidība spilgti izceļ Kurzemes literatūras un mākslas biedrību citu šai laikā topošu biedrību vidū. Turpinām sarunu ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktori Gitu Grasi un muzeja vēsturnieku Edgaru Umbraško par ļaudīm, kuri gadu gaitā uzņemti Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā. Vēsture glabā arī ziņas par kādu Kurzemes literatūras un mākslas biedrības rīkotu publisku diskusiju 1819.gadā par latviešu tautas nākotni pēc tikko atceltās dzimtbūšanas, ko nesen kādā no raidījumiem pieminēja arī literatūrzinātnieks Pauls Daija. Par šo diskusiju Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedru vidū zina stāstīt arī Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība pastāvēja vairāk nekā simt gadu, bet vēsturnieki secina, ka produktīvākās tās darbā bija un palika tieši pirmās desmitgades. 20.gadsimta 90.gados lielu darbu Kurzemes literatūras un mākslas biedrības devuma apzināšanā ieguldījis akadēmiķis Jānis Stradiņš, bet no jauna uzmanība šai Zinātņu akadēmijas priekštecei tika pievērsta 2015.gadā, kad notika biedrības divsimtgadei veltīta starptautiska konference un izstāde. Šai kontekstā varat noklausīties mūsu kolēģu Zināmais nezināmajā 2015.gada raidījumu par biedrības vēsturi, kurā Kurzemes literatūras un mākslas biedrības galu apraksta vēsturnieks Andris Šnē. Plašāk par projektu šeit:

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kaut arī viņa pati dzīvo ārpus Latvijas, jau daudzus gadus kopā ar domu biedriem viņa cenšas palīdzēt tām Latvijas ģimenēm, kas saskaras ar pēcdzemdību depresiju.  Krustpunktā Lielā intervija ar biedrības "Debesmanna" dibinātāju Ivetu Parravani. Šogad aprit 10 gadi, kopš biedrība neatlaidīgi pievērsusi šim tematam uzmanību. Tas ir pamatots pārmetums arī medijiem, mēs mēs bieži runājam par problēmām, kad jau notikusi traģēdija. Protams, ne vienmēr, jo mediji uzskata par savu uzdevumu pievērst uzmanību arī iespējamām problēmām, bet pieredze rāda, ka ne vienmēr tā sanāk, reizēm pārāk maz, pārāk nemanāmi. Tā arī ir prakse, kas liek mācīties. Vai tā būs arī šoreiz, redzēsim. Traģēdija, kas izvērtusies, kopš pazudusi jaunā māmiņa Anna, bet viņas zīdainītis atrasts mežā miris, ir pievērsusi pēdējās dienās visu plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Tagad par to runā. Annai bija pēcdzemdību depresija, viņai nav izdevies palīdzēt. Bet jāatzīst, ka līdz šim par to ir diskutēts itin maz. Latvijas Radio gan ir bijuši raidījumi par šo tēmu, piemēram, Ģimenes studijā.

Kaut arī viņa pati dzīvo ārpus Latvijas, jau daudzus gadus kopā ar domu biedriem viņa cenšas palīdzēt tām Latvijas ģimenēm, kas saskaras ar pēcdzemdību depresiju.  Krustpunktā Lielā intervija ar biedrības "Debesmanna" dibinātāju Ivetu Parravani. Šogad aprit 10 gadi, kopš biedrība neatlaidīgi pievērsusi šim tematam uzmanību. Tas ir pamatots pārmetums arī medijiem, mēs mēs bieži runājam par problēmām, kad jau notikusi traģēdija. Protams, ne vienmēr, jo mediji uzskata par savu uzdevumu pievērst uzmanību arī iespējamām problēmām, bet pieredze rāda, ka ne vienmēr tā sanāk, reizēm pārāk maz, pārāk nemanāmi. Tā arī ir prakse, kas liek mācīties. Vai tā būs arī šoreiz, redzēsim. Traģēdija, kas izvērtusies, kopš pazudusi jaunā māmiņa Anna, bet viņas zīdainītis atrasts mežā miris, ir pievērsusi pēdējās dienās visu plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Tagad par to runā. Annai bija pēcdzemdību depresija, viņai nav izdevies palīdzēt. Bet jāatzīst, ka līdz šim par to ir diskutēts itin maz. Latvijas Radio gan ir bijuši raidījumi par šo tēmu, piemēram, Ģimenes studijā.

Latviešu literārā (draugu) biedrība – vācbaltiešu mācītāju dibināta sabiedriska organizācija 19.gadsimta pirmajā pusē. Raidījumā Grāmatai pa pēdām skaidrojam, kādus vācu autorus tulkoja un kādas asas diskusijas biedru vidū dažkārt virmoja. Skanēs arī tulkojumu un atdzejojumu paraugi. Šoreiz mūsu uzmanības lokā Latviešu literārā biedrība, saukta arī par Latviešu draugu biedrību – 19.gadsimta pirmajā pusē vācbaltiešu mācītāju dibināta sabiedriska organizācija ar nolūku kopt un pētīt latviešu valodu, vēlāk arī folkloru un kultūru. Gūsit atbildi uz jautājumu, vai latviešu valoda ir spējīga un gatava augstajai vācu literatūrai, kā piemēram, Gētes un Šillera  tulkojumiem. Literatūrzinātnieki Māra Grudule un Pauls Daija palīdz iepazīt biedrības dibinātājus, darbības virzienus, skan arī tulkojumu un atdzejojumu paraugi. Ir zināms Latviešu literārās biedrības dibināšanas gads – 1824. Pauls Daija rosina sākt ar vēsturisko kontekstu, atgādinot par dzimtbūšanas atcelšanu 1817. un 1819.gadā Kurzemē un Vidzemē. Laikmets līdz ar Nikolaja I nākšanu pie varas nav biedrībām labvēlīgs, pat atturības biedrības mēģina dažādi ierobežot, tā Latviešu literārā biedrība pa īstam sāk darboties trīs gadus vēlāk, 1827.gadā. Viens no biedrības dibinātājiem bija mācītājs un literāts Jākobs Florentīns Lundbergs, Kārlis Hūgenbergers arī aktīvi darbojās biedrībā un 50.gados bija tās priekšsēdētājs. Māra Grudule īpašu uzmanību pievērsusi savos nesenajos pētījumos tēmai, ka ne jau visām latviešu grāmatām apgaismības laikmetā adresāti bija tikai latvieši. Arī Baltijas vācieši diezgan labprāt lasīja grāmatas latviski. Šajā laikā parādās Gētes un Šillera tulkojumi un tiek domāts par valodas pilnveidošanu. No vienas puses būtiski ir valodnieciski pētījumi, no otras puses – praktiskais darbs ar valodu. Vai latviešu valodā iespējams pateikt to pašu ko vācu valodā? Laikmets, 19.gs. pirmā puse, ir interesants savā daudzveidībā, norāda Māra Grudule, un vācvalodīgās Eiropas literāro lauku tulkotājiem iespēja piedāvāt citā valodā, proti, latviešu, un viņi tulko visu, kas pašiem tīkams. Vēlākā laikā latviešu un vāciešu vēsturiskās attiecības samezglojās un saasinājās, un veda citos virzienos, līdz ar to esam aizmirsuši 19.gadsimta pirmo pusi, kas ir pavisam cits laikmets latviešu un vāciešu attiecībās. Un to atgādināja Latviešu literārās biedrības darbība. Plašāk par projektu:

Biedrības "VEFRESH" vadītājs un antropologs Viesturs Celmiņš intervijā ar "Accenture" vadītāju Maksimu Jegorovu skaidro gudrās pilsētas un mobilitātes principus, veicinot videi draudzīgas infrastruktūras attīstību apkaimēs. Kā inovatīvas tehnoloģijas nodrošina cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu? Vai pilsētvides uzlabošana ir nacionāla līmeņa jautājums? Kas īsti ir sociālā antropoloģija un ar ko tā nodarbojas? Skaties interviju un uzzini visu par inovācijām pilsētvidē.

Krustpunktā noskaidrosim - kā pēc iespējas efektīvāk iegūt rīdzinieku viedokli par pašvaldības lemtajiem jautājumiem? Vai Rīgas Dome ierobežos iedzīvotāju līdzdalības iespējas?  Jaunajā nolikumā paredzēts, ka publiskās apspriešanas ierosināšanai nepieciešams divreiz mazāks iedzīvotāju skaits nekā referenduma ierosināšanai. Šādu apspriešanu varēs ierosināt vismaz 20 000 pašvaldības iedzīvotāju, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā. Uz diskusiju aicināti Rīgas Domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Rīgas Domes Juridiskās pārvaldes vadītāja Natālija Bulgakova, Dārzciema apkaimes biedrības vadītājs Māris Kaminskis un Biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna direktore Inese Tauriņa.   

Latvijas basketbola izlase cīnās pret Kanādu par pirmo vietu Pasaules kausa apakšgrupā. Igaunijā kritizē premjeres Kallasas neierašanos parlamentā, lai atbildētu uz jautājumiem par viņas vīra biznesa saitēm Krievijā. Apvienotais saraksts vēl vērtē piedāvājumu iesaistīties valdībā. "Rīgas namu pārvaldnieks" par namu siltināšanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera organizē semināru, lai informētu par Latvijas uzņēmēju iespējām piedalīties Ukrainas atjaunošanā un tās ekonomikas rekonstrukcijā. Biedrība "Tavi draugi" aicina uz noslēdzošo labdarības koncertu "Angāra saulrieti". 

No 25. līdz 30. jūlijam Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un klubā "Biedrība" jau trešo gadu pēc kārtas norisināsies Eiropā lielākais ceļojošais džeza festivāls "Voicingers on Tour", aicinot ikvienu džeza mūzikas, improvizācijas un kultūras dzīves baudītāju uz ikvakara koncertiem. Festivāls "Voicingers" ir Eiropas džeza mūzikas izpildītāju, improvizācijas mākslas lietpratēju un pedagogu veidots meistarklašu festivāls. Līdz šim starptautiskais meistarklašu festivāls organizēts tādās valstīs kā Anglijā, Slovākijā, Ungārijā, Ukrainā, Čehijā, Francijā, Dienvidkorejā, Ķīnā, Vjetnamā un jau trešo reizi arī Latvijā. Par festivāla galvenajiem notikumiem un koncertiem runājam ar festivāla koordinatori Latvijā - džeza dziedātāju Santu Šilleri. Šīs vasaras festivāla programmas klāsts būs dinamisks un dažādu džeza mākslinieku piepildīts. Koncerti piecu dienu garumā norisināsies klubā "Biedrība", kuros varēs dzirdēt starptautiskus džeza māksliniekus – pianistu no Azerbaidžānas Elchin Shirinov, džeza vokālistus Coco Zhao no Ķīnas un Grzegorz Karnas no Polijas, kā arī Dānijas džeza skatuves jauno talantu, saksofonistu Asger Uttrup Nissen. Kopā ar viņiem uzstāsies latviešu džeza pianists Toms Mikāls, bundzinieks Pēteris Žīle un kontrabasists Yuriy Natsvlishvili no Ukrainas. Festivāla ideja radās 2007. gadā Silēzijas reģiona Polijas pilsētā Žory. Gadu vēlāk, pasaulei atrodoties smagā ekonomiskā krīzē, festivāls sevi pieteica kā Starptautiskais džeza vokālistu konkurss. Šis šķietami nebūtiskais fakts iezīmēja festivāla garu kā organizatoriskā, tā mākslinieciskā ziņā.  Saskaroties ar daudziem izaicinājumiem, festivāls spēja saskatīt tos kā iedvesmas avotus, nevis šķēršļus un kļuvuši par pamatu visām festivāla aktivitātēm. Tieši pateicoties grūtībām, nevis par spīti tām, festivāls ir spējis augt un paplašināties.  Festivāla koncerti un meistarklases sasniegušas auditoriju 10 valstīs Eiropā un Āzijā. Festivāls kalpo mūzikai, tās cienītājiem un pašiem mūziķiem, audzinot viņos apziņu, ka izsalkums pēc dzīvas mijiedarbības var tikt apmierināts, cilvēkiem pulcējoties ap mūziku kā vienu no senākajiem kopības sajūtas rašanās veidiem. Tas ir nenovērtējams process, kas prasa rūpes. Profesionālajā ziņā  festivāla vīzija ir apvienot pieredzējušus un atzinību guvušus māksliniekus ar tiem, kuru radošais ceļš ir tikai sācies. Garīgajā ziņā Voicingers darbojas to cilvēku labā, kuri dzīvi uztver kā mākslas veidu, kuriem radoša pieeja visam, ko dara, ir neaizstājams nosacījums, lai justos apmierināti šajā noslēpumu pilnajā dzīves ceļā.

Senioram būt ir cienījami – cilvēki šajā vecuma grupā joprojām ir atvērti komunikācijai un sabiedriskai dzīvei. Kā to veicināt un justies labi kopā dažāda vecuma cilvēkiem, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par projektu "Seniors un sabiedrība. Brīvprātīgi kopā" stāsta biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa, projekta "Sarunas ar senioriem" vadītājs Žulijens Nuhums Kulibali un Sabiedrības integrācijas fonda darbiniece un projekta brīvprātīgā Elīza Laķe. Raidījuma viesi iepazīstina ar projekta pirmo posmu, kas notika sadarbībā ar aprūpes centru "Rūjienas senioru nams". Turp devas 20 brīvprātīgie. No tiem, kas bija pieteikušies, individuālās intervijās izraudzījās pēc iespējas dažādus cilvēkus ar un bez pieredzes. Vispirms projekta dalībnieki Annas Žabickas vadība apguva, kas ir novecošana gan fizioloģiski, gan arī kā sociāla parādība. Aprūpes namā brīvprātīgie pavadīja nedēļas nogales, lielākoties sarunājoties ar senioriem, mudinot viņus stāstīt par sevi.  Biedrība "Ascendum" publicējusi jaunu uzsaukumu brīvprātīgajiem, aicinot pieteikties nākamajam projekta ciklam. Tas norisināsies citā sociālās aprūpes centrā. Līdz jūlija beigām biedrības "Ascendum" mājaslapā, Facebook lapā vai Instagram profilā varēs aizpildīt pieteikuma anketu. "Mums nav nekādu precīzu parametru, pēc kuriem izvēlēties cilvēkus. Daudz kas atklājas intervijās ar visiem, kas piesakās," atzīst Žulijens Nuhums Kulibali. "Vienīgais noteikums - uzņemam dalībniekus no 21 gada vecuma, viņiem jārēķinās, ka augustā būs divas apmācību dienas ar sociālantropoloģi Annu Žabicku. Jābūt pārliecībai, ka septembrī un oktobrī vai novembrī un decembrī viņi patiešām varēs veltīt nedēļas nogales, lai brauktu tur." Pateicoties atbalstam, var nodrošināt ceļa izdevumus un naktsmājas, līdz ar to varēs veltīt vairāk laika un nebūs jāsatraucas, ka pēc pāris stundām jāskrien prom.    

Jau drīzumā Eiropas Savienība varētu ieviest papildu sankcijas pret Baltkrieviju. Eiropā turpina plosīties karstums; teju visās Itālijas lielajās pilsētās izsludināts sarkanais brīdinājums. Biedrība "Tavi draugi" labdarības koncertā savāc teju 7000 eiro kara hospitālim Ukrainā. Sākta arī nakts tirgošanās Vidzemes tirgū, Rīgā. Latvijā otro reizi konstatēta invazīvā saldūdens medūza.

Kultūra ir Tev tuvu - par apkaimju biedrību iespējām un resursiem, attīstot kultūras dzīvi Rīgā, un vasaras iecerēm saruna Kultūras rondo studijā. Stāsta biedrības „Ascendum” valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa un Čiekurkalna attīstības biedrības vadītāja un Rīgas Apkaimju alianses valdes locekle Sandra Feldmane.

24 epizodes, 75000 skatījumi un klausījumi, 22 kvīru ikonas, vērtīgas atziņas un viedokļi - PROPAGANDAS pirmā sezona īsumā. Atzīmējot aizvadīto gadu un gaidot jauno sezonu, pulcējamies kultūrtelpā “Skapis“, lai atskatītos uz spilgtākajiem pirmās sezonas citātiem un personībām. -------------- Ziedo cilvēktiesībām un atver savu Iespēju skapi! Uzzini vairāk, dodoties uz ⁠⁠www.safespace.lv/propaganda⁠⁠. Podkāstu programma “PROPAGANDA“ tapusi projekta “Biedrības "Safe Space" finanšu ilgtspējas veicināšana”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds“, ietvaros.

Atzīmējot 67. Eirovīzijas dziesmu konkursu, kas šogad norisinās Liverpūles pilsētā Lielbritānijā, PROPAGANDAS studijā viesojas ilggadējo Eirovīzijas tiešraižu komentētājs, žurnālists un TV24 raidījumu vadītājs - Kārlis Streips. Stundas garumā runājam par patriotismu, atmodu, attiecībām, reliģiju un politiku. Protams - kur tad bez tā - atklājam savas visu laiku mīļākās Eirovīzijas dziesmas! “Mans visu laiku mīļākais Eirovīzijas moments bija tas brīdis, kad Marija Naumova uzvarēja. Es, studijā sēžot, zināju, ka viņa ir uzvarējusi, vēl pirms pēdējās piecas valstis bija izziņojušas savas balsis. Es zināju, ka nevienai citai valstij pietiekami daudz punktu nesakrāsies, un tā, nu, es tur priecīgs sēdēju!“ Nav noslēpums, ka Eirovīzija kā maigās varas elements ir viens no Eiropas kultūras stūrakmeņiem. Pēdējo desmitgažu laikā virkne akadēmiķu pievērsušies Eirovīzijas analizēšanai caur politikas, kultūras un sociālajām prizmām, raugoties uz to, kā Eirovīzijā atspoguļo un attiecīgi ietekmē eiropiešu identitāti, attieksmi pret karu, izpratni par dažādību, globālismu un citiem fenomeniem. Eirovīzija ir sevišķi interesanta, ņemot vērā mūsdienu - 21. gadsimta - kontekstu, kad augoši polarizētā sabiedrībā stiprāka paliek ne vien nepieciešamība svinēt dažādību, bet arī vēlme izolēties. Arī Kārli Streipu visas šīs tēmas saista un var teikt, ka Eirovīzija tās visas savelk vienā ietvarā. Pārvācoties uz Latviju 1980-to gadu pašā izskaņā, viņš strauji ielauzās politiskajās aprindās, pirms aizsāka, paša vārdiem sakot - projektu, par ko lepojas visvairāk - pirmo Latvijas neatkarīgās televīzijas kanālu - NTV-5, izaudzinot vesalu žurnālistu paaudzi. Ne mirkli neslēpjot to, ka ir gejs (kā pats atzīst: “Fakts, ka esmu gejs, Latvijā ieradās vēl pirms manis.“), Kārlis dzīvo savu dzīvi pēc vislabākās sirdsapziņas, vadot raidījumus radio un televīzijā, kā arī pasniedzot lekcijas topošajiem žurnālistiem. Balso par savu visu laiku mīļāko Eirovīzijas dziesmu un iepazīsties ar pilno sarunas atšifrējumu vietnē www.safespace.lv/propaganda/epizodes/23 -------------- Ziedo cilvēktiesībām un atver savu Iespēju skapi! Uzzini vairāk, dodoties uz ⁠⁠www.safespace.lv/propaganda⁠⁠. Podkāstu programma “PROPAGANDA“ tapusi projekta “Biedrības "Safe Space" finanšu ilgtspējas veicināšana”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds“, ietvaros.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Sazināmies ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktori Māru Lāci. Sveicam gan valsts svētkos, gan ar priecīgo ziņu, ka Latvijas Muzeju biedrība Mārai Lācei piešķīrusi balvu par mūža ieguldījumu. "Es domāju, ka varēja vēl kādu gadiņu pagaidīt," sveicienam atjoko Māra Lāce. "Protams, tas ir patīkami, ka Muzeju biedrība tā ir lēmusi." Māra Lāce savu darbu muzejā uzsāka 1973. gadā kā gide, šobrīd viņa ir Latvijā nozīmīgākās vizuālās mākslas institūcijas – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore. Viņa atzīst, ka savulaik ļoti gribējusi strādāt muzejā un tad, kad darbu sākusi, nav varējusi iedomāties, ka tik ilgus gadus būs saistīta ar muzeju. Laika gaitā apguvusi dažādas muzeja profesijas – bijusi grafikas kolekcijas un galvenā krājuma glabātāja, kā arī direktora vietniece zinātniskajā darbā. Māras Lāces vadībā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ne tikai dokumentē, saglabā un popularizē Latvijas kultūras mantojumu, bet ir aktīvi iesaistījies Latvijas profesionālās vizuālās mākslas aktuālo notikumu un izcilāko sasniegumu apzināšanā un novērtēšanā, tādējādi veicinot Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizējot Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. "Šobrīd ir atbildība un tas atbildības moments dod gan to smagumu, gan vieglumu," vērtē Māra Lāce. Maijs ir muzeju mēnesis – 13. maijā Latvijas kultūrvietas vērs vaļā durvis akcijas "Eiropas Muzeju nakts" dalībniekiem, savukārt 18. maijā visā pasaulē atzīmē Starptautisko muzeju dienu. Muzeju mēneša kulminācija plānota 22. maijā, kad Latvijas Muzeju biedrības (LMB) Muzeju dienas ietvaros pulcēsies muzejnieki no visas Latvijas un tiks pasniegta LMB Gada balva 2023. Tas ir ikgadējs muzeju nozares konkurss, kura mērķis ir apzināt un izcelt izcilākos Latvijas muzeju sasniegumus, kā arī veicināt labo praksi un nozares ilgtspējīgu attīstību. "Mērijas Grīnbergas balvu" par mūža ieguldījumu saņems Māra Lāce.

Biedrības "VEFRESH" vadītājs un antropologs Viesturs Celmiņš intervijā ar "Accenture" vadītāju Maksimu Jegorovu skaidro gudrās pilsētas un mobilitātes principus, veicinot videi draudzīgas infrastruktūras attīstību apkaimēs. Kā inovatīvas tehnoloģijas nodrošina cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu? Vai pilsētvides uzlabošana ir nacionāla līmeņa jautājums? Kas īsti ir sociālā antropoloģija un ar ko tā nodarbojas? Skaties interviju un uzzini visu par inovācijām pilsētvidē.Support the show

Kā palīdzēt ģimenēm, kuras ieceļojušas no Ukrainas, un kādu atbalstu krīzē var saņemt gan šie cilvēki, gan arī Latvijas iedzīvotāji, kuri raizējas par karu un tā sekām? Par to, kāda palīdzība ir nepieciešama gan cilvēkiem Ukrainā, gan tiem, kas ieradušies Latvijā, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce un krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes" pāstāve Darja Veļičko. Ivanofrankivskā, Ukrainā, Latvijas vēstnieks Ilgvars Kļava 30. novembrī ir atklājis rehabilitācijas centru sievietēm, kas cietušas no Krievijas armijas pastrādātajiem seksuālās vardarbības noziegumiem, informē Ārlietu ministrija. Centrā sadarbībā ar Ivanofrankivskas medicīnas iestādēm cietušajām sievietēm tiks nodrošināts patvērums, fiziska un garīga rehabilitācija, iekļaujot sociālo, psiholoģisko un juridisko, kā arī medicīnisko palīdzību. Rehabilitācijas centrs sniegs patvērumu 20 sievietēm un viņu ģimenes locekļiem. Tajā iekārtotas telpas dzīvošanai, kā arī psihologa un medicīnas speciālista darbam. Centrā izbūvēta autonoma apkures un elektroapgādes sistēma. Tā nodrošinās centra nepārtrauktu darbību, neraugoties uz Ukrainas energosistēmas pārrāvumiem, ko radījuši Krievijas nemitīgie uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Novērtējot Latvijas sniegto atbalstu, viena no telpām nosaukta latviešu dzejnieces, emancipācijas un sieviešu tiesību aizstāves Aspazijas vārdā. Biedrībai “Centrs MARTA” sadarbībā ar partneriem Ukrainā ir atvērta uzticības tālruņa līnija seksuālo noziegumu un spīdzināšanas upuriem. Ar uzticības tālruņa palīdzību tika nodrošinātas konsultācijas, psiholoģiskā palīdzība, informācija un piekļuve sociālajai, medicīniskajai, juridiskajai un humānajai palīdzībai. Četru mēnešu laikā palīdzību saņēmušas vairāk nekā simts sieviešu, kas cietušas no seksuālās vardarbības. Iluta Lāce atklāj, ka jau šobrīd palīdzību jau ir saņēmušas 104 sievietēm un darbs turpināsies. Tāpat paralēli palīdzības sniegšanai tiek īstenots projekts, lai izglītotu speciālistus un līdzcilvēkus, lai viņi spēj pamanīt noziegumus, ziņotu par tiem un sniegt u atbalstu cietušajiem.  Viņa arī aicina doties uz centra mājaslapu un ziedot, lai nodrošinātu bezmaksas palīdzību vardarbībā cietušām sievietēm un viņu bērniem. Šobrīd, ziedojot projekta ietvaros, katra ziedotā summa ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu tiks dubultota. Runājot par palīdzību, Darja Veļičko vērtē, ka katrs var kaut izdarīt no savas puses, lai atbalstītu. Ja nav iespēja palīdzēt ar mājokli, tā var būt pārtikas paka vai silts apģērbs ziemā vai citas lietas. "Tāpat jāizvērtē savas spējas atbalstīt un uzklausīt," bilst Darja Veļičko, runājot par psiholoģisko atbalstu. "Jāsaprot, vai paši būtu gatavi būt klāt un atbalstīt, uzklausīt smagas lietas. To arī pamanīt ir ārkārtīgi grūti. Cilvēki parasti labi turas un nestāsta.  Sākt ar to, ka dot zināmu, ka esam pieejami, ka esam gatavi būt klāt un uzklausīt, ja tas ir nepieciešams. Nespiest, bet iedrošināt, ja vēlies, esmu gatavs uzklausīt. Pazīmes pamanīt ir grūti, jo tās bieži ir personiskas. Ne katrs ir gatavs parādīt, ka krīt panikā pie katras skaļākas skaņas. Piemēram, kad lido lidmašīnas, kas ir ļoti izplatīta lieta cilvēkiem, kas atbraukuši no Ukrainas. Viņiem panikās lēkmes sākas, dzirdot lidmašīnu skaņas. Ne katrs ir gatavs kaut ko tādu parādīt. Būt klāt, izvērtēt savas iespējas un iedrošināt runāt, ja ir nepieciešamība, gan arī informēt par iespējam saņemt profesionālu atbalstu."

Jau desmit gadu Igaunijā aktīvi rosās Tartu latviešu biedrība. Svinot biedrības desmitgadi, tiekamies ar rosīgākajiem Igaunijas latviešiem, lai skaidrotu, kā ikdienā uztur savu latvietību tie, kuri dzīvo tik tuvu dzimtenei, tomēr ir prom no tās, un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties diasporai kaimiņos? Raidījumā piedalās Tartu Latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva, diriģents, skolotājs Matīss Briedis, „Interreg” programmas konsultante Inese Nikopensius un Tartu Universitātes doktorants Jānis Zālīte.  

29. oktobris ir Pasaules insulta diena. Lai gan šai dienai veltītie pasākumi šogad aiz muguras, maz ticams, ka mums viss ir skaidrs par šo slimību, kuru, protams, var prognozēt, bet tāpat tā atnāk strauji un negaidīti. Un pēkšņumam šīs dienas stāstā ir īpaša nozīme, jo tam, kā būtu jārīkojas insulta gadījumā, ir faktiski dzīvības cena. Raidījuma viešņas: Insulta biedrības vadītāja, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore Evija Miglāne, Biedrības „ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa un Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Rehabiltācijas klīnikas vadītāja daktere Illa Mihejeva. Inese Mauriņa iepazīstina ar septembrī veiktās aptaujas rezultātiem. Viens no aptaujas jautājumiem bijis, no kuras sirds un asinsvadu slimībām cilvēkiem ir visvairāk bail. Atbildes liecina, ka vairāk nekā 50 % cilvēku ir bail no insulta. "Tam ir dažādi iemesli. Jebkurš, kurš ir saskāries ģimenē ar šo slimību vai pats no tās cietis, apzinās, kādas ir šīs slimības sekas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem bail," norāda Inese Mauriņa. Biedrības uzdevums ir stāstīt un skaidrot pēc iespējas vairāk, lai bailes mazinātu, un arī, kā rīkoties, lai slimību novērstu un palīdzētu tās gadījumā. Vēl cilvēkiem bail no miokarda infarkta un sirds mazspēja. Insulta simptomi parasti ir: vienas puses paralīze; jušanas zudums; valodas traucējumi, grūtības saprast vai parunāt; retāks insulta veids ir, ko raksturo izteikti koordinācijas traucējumi, redzes dubultošanās kombinācija ar stipru reiboni vai sliktu dūšu. "Visas šīs pazīmes nav vienlaicīgi, parasti ir viena vai divas - trīs pazīmes kombinācijā," skaidro Evija Miglāne.  

Diasporas organizācijas nereti sarunās norāda, ka viens no izaicinājumiem ir gados jauno latviešu iesaiste ārpuslatvijas sabiedriskajās norisēs. Par šo tematu, kā aktivizēt jauniešus, sarunāsimies ar Eiropas latviešu jauniešu biedrības (EJ) līderiem. Biedrības "Eiropas jaunieši" viens no ikdienas darbiem ir  veiksmīga jauniešu iesaiste diasporas dzīvē. Šoreiz saruna par to, kurā virzienā meklēt piesaistes punktus Latvijai un ar kādiem notikumiem vasarā  EJ plāno uzrunāt savus vienaudžus Eiropā. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts diskutē Eiropas latviešu jauniešu biedrības vicepriekšsēdētāja Laima Kraule, Eiropas latviešu jauniešu biedrības priekšsēdētājs Ernests Barons, Eiropas latviešu jauniešu biedrības Reģionālais koordinators Jānis Skrebels un Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Karolīna Zobens-East.  

Latviski iztulkoti un grāmatā iznākuši “Mahajānas budistu teksti. Sirds sūtra. Dimanta sūtra. Altāra sūtra”.  Grāmatu sāka tulkot filozofs Ansis Zunde, viņš grāmatai uzrakstījis arī ievadu, kurā uzskaita gan budisma saistības ar Latviju krāšņus piemērus, gan samēro budisma tekstos paustās atziņas ar Rietumu filozofu darbiem. Tulkojumu rediģējusi un komentējusi sinoloģe Agita Baltgalve. Grāmatu “Mahajānas budistu teksti. Sirds sūtra. Dimanta sūtra. Altāra sūtra” izdevusi biedrība “Intelekts” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biedrība “Intelekts” pastāv un ar grāmatu izdošanu nodarbojas jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem. Kādi jautājumi ir biedrības pašreizējā interešu lokā, var izsekot tās Facebook lapā. Ir iespaids, ka biedrības vēlme ir padarīt ar filozofiju saistītus tekstus pielietojamākus – diskutēt tos pašiem, tukot un veicināt apspriešanu sabiedrībā. Nupat iznākušo budistu tekstu tulkošana ir bijusi filozofa Anša Zundes ierosme. Diezgan drosmīgs solis, jo teksti pieder gauži atšķirīgai domāšanas tradīcijai. Turklāt ne Ansis Zunde, ne otra šo tekstu tulkotāja – Evita Veinberga nepārvalda ne tibetiešu, ne ķīniešu valodu. Taču jāņem vērā iepriekš minētais par biedrības mērķiem attiekties pret filozofiju kā darbības vārdu. Un, tulkojot no starpniekvalodām, strīdēties par tekstā atrastajiem jēdzieniem, samērojot tos ar Rietumu filozofijā apgūto, nevienam nav liegts, un ir pat diezgan iedvesmojoša nodarbe. Tā arī paveikto darbu Ansis Zunde titullapā ir nodēvējis – Sirds, Dimanta, Altāra sūtra Anša Zundes filozofiskā apdarē un redakcija ar Agitas Baltgalves padomiem. Agita Baltgalve savukārt ir sinoloģe, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas asociētā profesore, viņa salīdzinājusi tulkojumus, rakstījusi komentārus oriģinālvalodas vārdiem, un tas neapšaubāmi piešķir tulkojumam kvalitāti un ticamību. Lai gan ne mazāk vērtīgi ir tas, ka šāds tulkojums ir tapis sarunājoties – sadarbojoties dažādu zināšanu jomu pārstāvjiem. Būtiska nesen iznākušo Mahājānas budistu tekstu tulkojumu grāmatas daļa ir arī Anša Zundes sarakstītais ievads. Tajā viņš samēro budistu tekstos atrastās ierosmes ar Rietumu filozofiem – Nīče, Karls Gustavs Jungs, Delēzs, Gvatari. Arī – tīri vēsturiski izseko mēģinājumiem iedzīvināt budismu Latvijā, sākot ar rērihiešiem un Jeļenas Blavatskas Teosofijas biedrību, kas 19. gadsimta beigās arī Rīgā veicināja interesi par Austrumiem. Pārstāsta arī  kādu Ilmāra Šlāpina rakstu „Rīgas Laikā” par Latvijas pirmo budistu mūku Kārli Augustu Tenisonu pagājušā gadsimta starpkaru periodā. Taču arī 1991. gadā, pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas iznāca grāmata, ko lasīja visi – tie bija Māra Vecvagara un Raimonda Kalniņa adaptētie dzenbudisma koāni grāmatā “Ne vējš, ne karogs”. Tolaik šī grāmata rosināja ne tik daudz uz reliģiskām atklāsmēm, cik bija skatāma postmodernisma literatūras kontekstā. Un jāteic, ka arī šai raidījumā izskanējušie  Anša Zundes sūtru skaidrojumi, drīzāk ir piederīgi Rietumu filozofijai. Tie izskan kā vēl viens te un tagad sūtru komentārs, ko veicis, nu labi, ne gluži budisma, bet tomēr – skolotājs.

Liepājas muzejā šobrīd skatāma Ikonogrāfu biedrības autoru izstāde. Viena no biedrības māksliniecēm ik nedēļu Sv. Alberta baznīcas telpās Rīgā vada ikonu rakstīšanas darbnīcu. Vai ikonu var uzzīmēt jebkurš? Kas ir apgrieztā perspektīva un gleznošana ar gaismu? Cik daudz ikonu mākslinieks kanonā drīkst ielikt no sava laika un pieredzes? Šos jautājumus raidījumā Augstāk par zemi uzdodam Ikonogrāfu biedrības māksliniecēm Annai Zandbergai-Šenkei un Evijai Rudzītei, Ņinai Skangalei-Začestai. Ja vēlaties vairāk uzzināt par pašu Ikonogrāfijas biedrību, tai ir savs profils sociālajā tīklā Facebook, noderīga varētu būt arī mājas lapa icons.lv. Tur atrodamas gan biedrības mākslinieču vizītkartes, gan arī garš biedrības veidoto ikonu izstāžu saraksts, tajā ir gan acīmredzami garīgas ievirzes izstādes baznīcās, gan arī ar mākslu saistītās vietās – mākslas galerijās, muzejos, izstāžu zālēs. Ikonogrāfu biedrība dibināta 2012. gadā, tajā apvienojās mākslinieces, kuras tolaik absolvēja Latvijas Kristīgās akadēmijas Bībeles mākslas nodaļu. Romas katoļu baznīcas Rīgas Svētā Alberta draudzes mājas lapā atrodu sludinājumu: “Nu jau vairākus gadus notiek ikonu rakstīšanas nodarbības, ko vada Latvijas Kristīgās akadēmijas absolvente, māsa palīdzētāja dvēselēm šķīstītavā Ņina Skangale-Začeste. Šobrīd nodarbības notiek viesmīlīgajās Rīgas Sv. Alberta draudzes telpās. Priekšzināšanas mākslas nozarē nav nepieciešamas. Grāmatvedis, frizieris, dizainers, skolēns, students, skolotājs, pārdevējs, ierēdnis… – tik plašu spektru pārstāvam mēs – tie, kas šobrīd apgūstam ikonogrāfijas pamatus.” Sarakstā trūkst vēl tikai žurnālistes. Dodos vismaz iepazīties. Svētā Alberta baznīca atrodas Rīgā, Liepājas ielā, otrpus ielai ir Paula Stradiņa Klīniskās uiniversitātes slimnīcas sēta. Nodarbības notiek ēkā blakus baznīcai. Gaiša, plaša darbnīca, pie sienām ikonas. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā.

Pagājušā gada nogalē biedrība "Dzīvnieku brīvība" uzsāka gadskārtējo kampaņu "Neapēd zemeslodi!", kuras laikā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja pamainīt savus ēšanas paradumus. Vairāk par kampaņu raidījumā Kā labāk dzīvot. Biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāve, kampaņas" Neapēd zemeslodi" vadītāja Ulrika Skakovska norāda, ka akcija ir ikvienam iesaistīties klimata pārmaiņu risināšanas, jo arī uzturs, ko lietojam ikdienā, rada lielāku vai mazāku piesārņojumu. Tieši dzīvnieku valsts produkti daudz vairāk ietekmē dabu. Tāpēc tūkstošiem cilvēku janvāri apņemas ēst videi draudzīgāk, ēst vairāk augu valsts produktus. Izaicinājums ietver iespēju neēst gaļu trīs dienas nedēļā, neēst gaļu visu mēnesi vai ēst vegāniski visu mēneši. Katru dienu akcijas dalībnieki saņem e-pastu ar receptēm un informāciju par vidi un uzturu. Dabiskās veselības atjaunošanas centrs "ReCure" pārstāve uztura speciāliste Guna Bīlande atzīst, ka pasaulē jau labu laiku vērojama tendence, ka cilvēki arvien vairāk izvēlas atturēties no gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas uz laiku vai kādu dienu nedēļā. "Sabalansēts, pilnvērtīgs augu valsts uzturs var būt sapratīgs, atbilstošs visos vecuma posmos, visās situācijās, tikai jābūt plānošanai un saprātīgumam," atzīst Guna Bīlande. "Daudzi cilvēki, kas nolemj, ka šodien vēl abās rokās turēju sulīgu čīsburgeru un no rītdienas tad viss, tas ir tiešais ceļā uz katastrofu," turpina Guna Bīlande. "Tipiskākā kļūda ir gaļu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus aizstāt ar rafinētiem ogļhidrātiem - maizītēm, kuciņām, bulciņām, cepumiņiem. Arī čipši sanāk vegāni. Fri kartupeļi. Tas ved pie nesabalansēta uztura. Ja mēs kaut ko ņemam nost, jādomā, ko liekam vietā." Uztura speciāliste vērtē, ka cilvēkiem trūkst informācijas, ko likt lietā. Tādā ziņā ir lieliski, ka akcijas laikā cilvēki saņem receptes, kas parādā, kādus produktus var izmantot, bet tas prasīs pārplānot un iedziļināties.  Tāpat viņa ir gandarīta, ka vietējie ražotāji sāk izmantot pelēkos zirņus, griķus. "Apriori pieņemt, ka augu valsts produkts vai produkts, kas mērķēts kā veģetārs vai vegāns, būs veselīgs, ir pagalam muļķīgi. Jo virkne produkti būs ne mazāk rūpnieciski pārstrādāti un ne pa kripatiņu labāki kā konvencionālie un mums zināmie sliktie produkti," analizē Guna Bīlande. Pieredzē dalās Diāna Katkovska, kas izaicinājumā piedalās otro gadu, un Laura Balode, kura izaicinājumā piedalās trešo gadu. Laura atzīst, ka izaicinājums saistošs piedāvāto recepšu dēļ. Diāna bilst, ka izaicinājums parādījis, ka ir arī citāds uzturs un tas ir ļoti garšīgs. Abas izaicinājuma dalībnieces arī ārpus akcijas cenšas ēst veģetāri un vegāniski, kā arī domāt par produktu izcelsmi.