Podcasts about strauti

29. janvārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā gaidāms Mūzikas akadēmijas emeritētā profesora, flautista Viļņa Strautiņa (1939–2018) atcerei veltīts koncerts "Turpinājums", kuru vadīs muzikoloģe Ilze Medne. Mūžībā aizgājušo Meistaru aizvien atceras gan kā izcilu flautistu, gan kā talantīgu pedagogu. Kopš 1971. gada Latvijas Mūzikas akadēmijā Vilnis Strautiņš vadīja flautas klasi, kuru absolvējuši vairāk nekā 60 studentu, daudzi no viņiem šobrīd ir Latvijas profesionālo orķestru mūziķi.  "Klasikas" studijā par notikumu runājam ar trim Viļņa Strautiņa studentēm Lieni Denisjuku-Straupi, Aneti Toču un Daci Bičkovsku par profesora mantojumu: viņa personības atspulgiem mūzikā un pedagoģijā, par viņa cilvēciskajām īpašībām, attieksmi pret mūziku un studentiem, kas liek atkal un atkal viņiem satikties atceres koncertos; par viņa darba turpinājumu nu jau vairākās paaudzēs. Uzzinām par koncerta dalībniekiem, viesiem, dažādo mūziku, kuras izvēle atspoguļo cienījamā meistara interešu daudzveidību. 

Studijā LU profesore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Veiksmīga investīciju piesaiste bieži tiek minēta kā viens no ekonomikas attīstības stūrakmeņiem. Kā Latvijā ar to sokas un ar kādām grūtībām saskaras investori? Krustpunktā diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Jānis Pamalnieks, bankas "Luminor" galvenais ekonomists Latvijā Pēteris Strautiņš un AS "SAF tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Tā negadās bieži, ka par vienu un to pašu tematu var izlasīt tik pretējus viedokļus un rakstus. Ja interneta meklētājā ieraksta vārdus „ārvalstu investīciju piesaiste”, kas ir šī raidījuma temats, tad Ekonomikas ministrijas un arī LIAA mājaslapā ir teikts, ka Latvijā pieaug investīciju apjoms, mēs esam atvērti dažādiem biznesiem, mēs daudz strādājam, priekšā laba perspektīva. Tad ir Ārvalstu investoru padome, kas šogad jau pavasarī novērtēja Latvijas pievilcību investīcijām ar viszemāko jebkad sniegto vērtējumu. Vairāku uzņēmēju intervijās parādās ļoti daudz skepses. Gandrīz vai jābrīnās, vai tas ir teikts par vienu un to pašu valsti. Jautājumam par investīciju piesaisti Latvijā mudināja pievērsties arī kāda saruna ar citas valsts parlamentārieti, kurš jautāja, kāpēc Latvija negrib, lai viņu valsts investīcijas ienāk. Viņa jautājumā, protams, bija savs zemteksts. Bet kāda tad ir reālā situācija, ja mēs runājam par naudas un biznesa interesi par Latviju? 

Veiksmīga investīciju piesaiste bieži tiek minēta kā viens no ekonomikas attīstības stūrakmeņiem. Kā Latvijā ar to sokas un ar kādām grūtībām saskaras investori? Krustpunktā diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Jānis Pamalnieks, bankas "Luminor" galvenais ekonomists Latvijā Pēteris Strautiņš un AS "SAF tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Tā negadās bieži, ka par vienu un to pašu tematu var izlasīt tik pretējus viedokļus un rakstus. Ja interneta meklētājā ieraksta vārdus „ārvalstu investīciju piesaiste”, kas ir šī raidījuma temats, tad Ekonomikas ministrijas un arī LIAA mājaslapā ir teikts, ka Latvijā pieaug investīciju apjoms, mēs esam atvērti dažādiem biznesiem, mēs daudz strādājam, priekšā laba perspektīva. Tad ir Ārvalstu investoru padome, kas šogad jau pavasarī novērtēja Latvijas pievilcību investīcijām ar viszemāko jebkad sniegto vērtējumu. Vairāku uzņēmēju intervijās parādās ļoti daudz skepses. Gandrīz vai jābrīnās, vai tas ir teikts par vienu un to pašu valsti. Jautājumam par investīciju piesaisti Latvijā mudināja pievērsties arī kāda saruna ar citas valsts parlamentārieti, kurš jautāja, kāpēc Latvija negrib, lai viņu valsts investīcijas ienāk. Viņa jautājumā, protams, bija savs zemteksts. Bet kāda tad ir reālā situācija, ja mēs runājam par naudas un biznesa interesi par Latviju? 

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Luminor bankas ekonomistu Pēteri Strautiņu.  

ATKĀRTOJUMS. Šajā DIENA PĒC | BIZNESS sērijā, tās autors Ģirts Rungainis sarunājās ar Luminor bankas vecāko ekonomistu Pēteri Strautiņu.

Latvijas basketbola valstsvienība pēc Pasaules kausā izcīnītās piektās vietas pie Brīvības pieminekļa tiek svinīgi sagaidīta atgriežamies mājās no Filipīnām. Pusotras stundas garumā Latvijas Radio studijā Andrejs Siliņš un Mārtiņš Kļavenieks sarunājās ar panākumam līdzās stāvējušajiem un līdzi jutušajiem, bet uzrunas sanākušajiem tūkstošiem sveicēju klātienē sacīja Raimonds Vējonis, Luka Banki, Dairis Bertāns un Artūrs Žagars.    Latvijas izlases basketbolisti debijas turnīrā Pasaules kausā izcīnīja 5. vietu, izšķirošajā spēlē pieviecot Lietuvas izlasi. Tas ir visu laiku augstākais sasniegums Pasaules kausa debitantiem. Latvija turnīra laikā demonstrēja pasaules elites līmeņa spēli abos laukuma galos, bet īpaši spoži uzmirdzēja Artūra Žagara zvaigzne. Viņš pēdējā mačā pret Lietuvu atdeva 17 rezultatīvas piespēles - nekad neviens cits spēlētājs Pasaules kausa vēsturē nebija spējis vienā spēlē atdot tik daudz piespēļu.    Latvijas Radio tiešraidē saruna ar jauno basketbolistu treneri Mārtiņu Fominu, kurš Daugavas Sporta nama sporta skolā strādājis ar trešdaļu no šīs izlases spēlētājiem (Artūrs Žagars, Artūrs Strautiņš, Kristers Zoriks, Artūrs Kurucs). Tāpat komentāru sniedza Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs. Uz sarunu pienāca arī grupa "Citi zēni", kas pavisam nesen radījusi dziesmu par godu mūsu basketbola izlasei. Pārraides beigu daļā sarunā iesaistās arī basketbola līdzjutējs, kādreiz arī spēļu komentētājs televīzijā Elvis Jansons.    Uzrunas pie Brīvības pieminekļa sniedza Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas valstsvienības galvenais treneris Luka Banki, Latvijas valstsvienības kapteinis Dairis Bertāns un saspēles vadītājs Artūrs Žagars. Savukārt muzikālo priekšnesumu sniedza dziedātājs Artūrs Šingerejs jeb Dons.   

Tikai viens precīzs metiens Latviju šķīra no Pasaules kausa pusfināla - ceturtdaļfināla mačā pret Vāciju viss izšķīrās pašā galotnē. Šoreiz bumba grozā nekrita, bet Latvijas valstsvienības basketbolistiem nav laika pārdzīvot - jau šodien turpinās cīņa par 5. vietu un "mazā pusfināla" pretiniece būs Itālija. Latvijas Radio Basketbola studijā Andrejs Siliņš un Māris Bergs analizē vakardienas spēli un iepazīstina ar šodienas pretiniekiem.    Ceturtdaļfinālā pret Vāciju Latvijai izdevās ierobežot pretinieku līderi Denisu Šrēderu, kurš aizvadīja vienu no sliktākajām spēlēm karjerā, taču mūsējie netika galā ar cīņu par atlēkušajām bumbām - vācieši guva 20 otrās iespējas punktus. Tāpat neizdevās izvairīties no kļūdām, un tās noveda pie 13 zaudētiem punktiem.    Galvas nokārt nevajag - jau iekļūšana pasaules labāko astotniekā ir milzīgs panākums Latvijas basketbolam, bet nākamais mērķis ir ļoti skaidrs, proti, jāmēģina pabeigt turnīru pēc iespējas augstākā pozīcijā. "Mazajā pusfinālā" šodien Latvijai jāspēlē pret Itāliju. Tas būs principiāls duelis. Komandas spēlē līdzīga stila basketbolu, taču Itālijai bijusi diena vairāk atpūtai, kā arī sagrāve ceturtdaļfinālā pret ASV viņiem varētu b;ut emocionāli vieglāk pārvarama, nekā latviešiem sāpīgais zaudējums galotnē. Tomeŗ emocijas šodien vajadzēs, lai ar tām noslēptu fizisko pagurumu.    Latvijas valstsvienības galvenais treneris Luka Banki šodien spēlēs pret savas dzimtenes izlasi. Artrūrs Strautiņš devās uz Itāliju agrā vecumā un ir Itālijas "basketbola pilsonis", proti, Itālijas čempionātā viņš oficiāli skaitās kā vietējais spēlētājs. Andrejs Gražulis aizvadīs piekto sezonu pēc kārtas Itālijas līgā. Dairis Bertāns savulaik tieši no Itālijas superkluba Milānas "Olimpia" tika līdz iespējai piepildīt savu sapni - debitēt Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA). 

Krustpunktā diskusija: kāds ir valsts ilgtermiņa plāns lauku reģionu attīstībā? Studijā ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos Pēteris Vilks un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.  

Nedēļu ilgušo epopeju ap tenisistei Aļonai Ostapenko, riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam apturēto Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) ikmēneša pabalsta izmaksu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārstāvji raidījumā "Piespēle" nodēvēja par "komunikācijas kļūdu". Studijā viesojās IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, LOK Juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss un nacionālās informācijas aģentūras LETA sporta žurnālists Kristaps Plaums.  

Raidījumā šoreiz centāmies rast skaidrojumu nedēļu ilgajai un absurdajai situācijai, kad bez Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) ikmēneša pabalsta palika tenisiste Aļona Ostapenko, kā arī riteņbraucēji Toms Skujiņš un Krists Neilands. Studijā viesojas Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, Latvijas Olimpiskās komitejas juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss un nacionālās informācijas aģentūras LETA sporta žurnālists Kristaps Plaums. Nedēļas topā:   Latvijas duets - pasaules čempioni ratiņkērlīngā jauktajiem pāriem; Hokeja izlases jaunumi: Lauris Dārziņš un Artūrs Irbe treneru korpusā, Kaspars Daugaviņš. Kristers Gudļebskis un Miks Indrašis kandidātu sarakstā; Basketbolistam Jānim Strēlniekam Ahilleja cīpslas plīsums, uz Pasaules kausa fināltirnīru nedosies. Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” Māris sazinājās ar poļu sporta žurnālistu Dominiku Senkovski, kurš izklāstīja savu viedokli par Latvijas sportistiem apturēto LOV pabalstu izmaksu.

Par skolu tīkla sakārtošanu runājam jau daudzus gadus, īpaši tad, kad skolotāji atgādina par savām algām. 2017.gadā pēc Izglītības ministrijas pasūtījuma tapa optimālā skolu tīkla karte, kaut kas no tā ir realizēts, bet ne līdz galam un kopš tā laika situācija arī ir mainījusies. Vienlaikus katrā diskusijā par pedagogu algu palielināšanu tiek piesaukta skolu tīkla optimizācija. Kas ar to notiek šobrīd un vai pienāks brīdis, kad varēs teikt, ka skolu tīkls ir ideāls un nekas nekavē pieņemt skaidru pedagogu algu pieauguma grafiku? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga un Latvijas pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure.  

Ja valdībā budžeta projekts tapa bez lielām, vismaz publiskām domstarpībām, paredzams, ka Saeimā tā apspriešana būs krietni skaļāka – no opozīcijas izskan aicinājumi mazināt dažādus nodokļus, netaupīt krīzes apstākļos un dot vairāk līdzekļu veselības un izglītības nozarēm, kas visai skaļi izrāda neapmierinātību ar plānoto valsts naudas sadalījumu. Vai vajadzēja un vai varēja citādi, kur šajā budžetā iekodēts solītais ekonomikas izrāviens, un kāpēc aizvadītajā mēnesī Latvija piedzīvojusi augstāko inflāciju eirozonā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku un bankas “Luminor” galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu.

Karš Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums pārsteidza nesagatavotus, pārsteidza nesagatavotus. Šo apkures sezonu darīja grūtu ne tikai gāzes cenu pieaugums, dārgāka ir arī elektroenerģija un resurss, ko parasti esam uzskatījuši par sev pieejamu un lētu, – koksnes kurināmais. Tomēr drīz jau šo ziemu būsim pārcietuši un arī gāzes cenas ir pazeminājušās. Dažādu iemeslu dēļ, no kuriem viens tiek minēts – diezgan siltā ziema un arī Ķīnas līdzšinējā ekonomiskās aktivitātes mazināšanās Covid dēļ. Kas tālāk gaidāms energoresursu tirgū un kādus mājasdarbus esam paveikuši gaidot nākamo ziemu? Krustpunktā diskutē Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.  

Raidījumā Diplomātisko pusdienas šoreiz dodamies uz vienu no Karību jūras salu valsti pie Ziemeļamerikas krastiem - uz Bahamu salām jeb oficiāli Bahamu Sadraudzību. Daudziem droši vien uzreiz sāks galvā skanēt slavenā vācu grupas “Boney M” dziesma “I'm Born Again/Bahama Mama”, kurai gan ir reliģiska jēga un tā pat tiek izmantota Japānā budistu ceremonijās. Citiem noteikti prātā nāk uzreiz slavenais alkoholiskais kokteilis ar tādu pašu nosaukumu. Vē daudzi klausītāji Bahamu salas atpazīst pēc filmām, kas tur tapušas. Noteikti lielākā dala ir redzējusi "Karību jūras pirātus" un virkni Bonda filmu, kurās Bahamu ainavas ir figurējušas. Holivudas interese par Bahamu salām nepārsteidz. Bet fakts, ka Bahamu salas un viss to 700 salu lielais arhipelāgs nekad nav bijis ASV teritorija, lai arī atrodas ļoti tuvu Floridai, nedaudz pat pārsteidz. Sevišķi ņemot vērā, ka Bahamu salu iedzīvotāji apdzīvo tikai apmēram 30 no valstij piederošajām salām. Te gan ir politiski un ekonomiski skaidrojumi, ka nepilnus 400 tūkstošu iedzīvotāju nelielā valsts ir bijusi izdevīga gan Lielbritānijai, gan arī pašai ASV kā neatkarīgs veidojums. Bet par vienkāršākām lietām starterī runājot – Bahamu nosaukums ir cēlies no spāņu valodas termina “baja mar”. Tas tulkojumā nozīmē "sekla jūra". Kā redzams jebkurā satelītattēlā, ūdens ap Bahamu salām patiešām ir sekls – visam reģionam ir apburoša tirkīza krāsa, kas rodas no baltajām kalcija karbonāta smiltīm seklās jūras dibenā. Stāstot par Bahamām, var sākt ar bēdīgi slaveno Kristoforu Kolumbu, jo viņš, visticamākais, bija pirmais eiropietis, kurš ieraudzīja salas un sastapa tur dzīvojošos pamatiedzīvotājus – taino. Bahamu salās arī bija pirmā vieta, kur viņš izkāpa krastā sava pirmā ceļojuma laikā. Viņš gan atnesa postu un nelaimi, kā mēs jau stāstījām arī raidījumā par Kolumbiju. Proti, laika posmā no 1513. gada Bahamu salas lielākoties bija pamestas, jo gandrīz visi vietējie bahamieši tika piespiedu kārtā aizvesti verdzībā vai nomira slimību dēļ, kuras salās ievazāja eiropieši. 1647. gadā tās tika pa jaunam kolonizētas, bet šoreiz ne no spāņu, bet angļu puses. Tieši no Apvienotās karalistes arī Bahamas kļuva neatkarīgas 1973. gadā. Un ar šo saistās vairāki interesanti stāsti – pirmkārt, Bahamu valstij vajadzēja būt lielākai un aptvert visu arhipelāgu. Bet pēc 1973.gada apmēram trīs procenti arhipelāga palika Lielbritānijas īpašumā. Vēl šobrīd pastāv politiskās kustības, kuras aizstāv ideju, lai Tērksas un Kaikosas salas, kas pieder britiem, tiktu pievienotas Bahamu salām. Ja dažas salas Bahamu salu iedzīvotāji zaudēja, tad tas, ko tie saglabāja no britu koloniālā perioda, ir monarhs. Un monarhs ir neviens cits, kā karalis Čārlzs III Vinzors. Respektīvi, Bahamu salas ir viena no 15 Nāciju Sadraudzības valstīm, kur viņš vēl nomināli ir valsts galva. Politiskie lēmumi, protams, Bahamu salu politikā tiek pieņemti parlamentārās demokrātijas ietvaros un valdības vadītājs ir premjerministrs. Runājot par šīs salu valsts ekonomiku, jānorāda, ka Bahamu salām ir trešai augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju Ziemeļamerikā un pēc pirktspējas paritātes, tas ir tieši tāds pats ka Latvijai – apmēram 32 tūkstoši eiro. Apstrādes rūpniecība un lauksaimniecība kopā veido mazāk nekā 7 % no IKP, neskatoties uz valdības stimuliem, kas vērsti uz šo nozaru attīstību. Dažās salās dominē naturālā saimniecība – mazas fermas un neliela apjoma zvejniecība. Bet tā ir ūdenspile jūrā, jo gandrīz visi valsts pārtikas produkti tiek importēti. Galvenokārt no ASV. Lielākā nozare valstī ir tūrisms, kas veido 60% no valsts ienākumiem un pusi no visa darbaspēka nodarbinātības. Finanšu pakalpojumi ir otra svarīgākā Bahamu ekonomikas nozare, kas veido aptuveni 15% no IKP, kam seko arī darījumi ar investīcijām. Bahamu reputāciju nesen iedragāja arī amerikāņu uzņēmēja un bijušā miljardiera Sema Bankmana-Frīda darbības. Viņam piederošai un no Bahamām operējošā kriptovalūtu kompānijai „FTX Trading Ltd.” ir izvirzītas apsūdzības krāpniecībā. 12. decembrī Bankmanu-Frīdu pēc ASV lūgumu arestēja Bahamu policija un daudziem, ieskaitot viņa advokātu, par pārsteigumu, viņš neiebilda tikt izdots ASV, kur viņu par kopā apmēram 1,7 miljardu eiro izkrāpšanu no investoriem sagaidot 115 gadu cietumsods, ja viņu notiesās. Puisis gan ir jauns – viņam ir tikai 30 gadi. Pieņemot, ka visus 115 gadus viņam nepiespriedīs, viņš vēl varētu arī tikt izlaists. Viņš noteikti apelēs pie saviem labdarības projektiem, finansiālā atbalsta cīņai ar Covid, kā arī vegāniskā dzīvesveida, gan mentālajām problēmām, gan arī politiskajiem ziedojumiem demokrātu kampaņai vēlēšanās, lai sods tiktu samazināts. Starp citu, Bankmans-Frīds esot bijis otrais lielākais donors ASV demokrātu partijai uzreiz aiz Džordža Sorosa. Viņa bagātība vienubrīd sasniedza 25 miljardus eiro, un viņš ir iegājis vēsturē, kā cilvēks, kas ir proporcionāli vienas dienas laikā zaudējis visvairāk no saviem uzkrājumiem – respektīvi, 95 procentus no savas vērtības. Rezultātā „FTX” nedienas tiek pielīdzinātas gan „Enron” bēdīgi slavenajam bankrotam, gan arī Bērnija Medofa noziedzīgajai finanšu piramīdai. Bankmans-Frīds kļuva slavens ne tikai ar to, ka mēģināja radīt savu kriptovalūtu, bet pat veselu kriptovalūtu spekulāciju tirgu vai pat kriptovalūtu centrālo banku. Kas ir kriptovalūtas un kāds ir to spožums un posts, skaidro "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Eiropas centrālā banka uz aizvien nerimstošo inflāciju un eiro vērtības svārstībām reaģējusi ar lielāko procentlikmju paaugstinājumu vēsturē. Iedzīvotājiem tas nozīmēs lielākus ikmēneša kredītmaksājumus, un tātad vēl smagāku kopējo finanšu situāciju, ko jau tā daudziem padarījuši nepanesamu gāzes, elektrības un citu pakalpojumu rēķini. Līdzīga situācija, protams, daudzviet Eiropā, un jaunā Lielbritānijas premjere Liza Trasa lēmusi uz ilgāku laiku iesaldēt elektroenerģijas cenas. Kā rīkoties Latvijas valdībai, lai palīdzētu pārziemot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, un kad beidzot dzirdēsim kādas labas ziņas? To raidījumā "Šodienas jautājums" vaicājām ekonomistiem - Dainim Gašpuitim no SEB bankas un Pēterim Strautiņam no "Luminor".

Andra Strautiņa ir karjeras konsultante, biznesa uzsācēju mentore un grāmatas "Tu vari" radītāja un autore.Ir pagājis vismaz pusgads, kopš ar Andru vienojāmies – mēs parunāsim raidierakstā "Piedzīvot lappuses", un nu tā diena ir klāt. Andra man palīdzēja nepazust pašizaugsmes grāmatu milzīgajā klāstā un ieteica arī savus mīļākos autorus. Sarunā kā jau vienmēr – grāmatu pļāpas par lasīšanu, grāmatām un visu, ko piedzīvo grāmatnieki.Seko Andrai līdzi Instagram https://www.instagram.com/esvaru.lv/Izpēti Andras mājaslapu https://esvaru.lvIegādājies grāmatu "Tu vari" https://esvaru.lv/products/tu-vari-gramata/!Grāmatas "Tu vari" akcija raidieraksta klausītājiem – ar kodu PIEDZIVOT iegādājies grāmatu ar bezmaksas piegādi un papildu uzlīmēm. Akcijas laiks 06.09. līdz 08.09.!Seko Aijai Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā pieminētie autori un grāmatas.*"Skaistule un briesmonis"*Brigita Blobela un grāmatu sērija "Skolas romāns".*H. F. Lavkrafts "Stāsti"*Nīls Geimens "Amerikāņu dievi"*Sāra Vinmane "Kad trusis bija Dievs"*Kristīne Hanna "Lakstīgala"*Viktorija Hislopa "Sala"*Andruss Kivirehks "Ērms un Feisbuks", "Kaka un pavasaris" (ZGS), "Karnevāls un kartupeļu salāti"*Ernests Klains "Spēle sākas"*With the End in Mind: Dying, Death, and Wisdom in an Age of Denial by Kathryn Mannix*Tattoos on the Heart: The Power of Boundless Compassion by Gregory Boyle*Edīte Egere "Izvēle"*The Secret*Robins Šarma "Mūks, kurš pārdeva Ferrari"*Ērlings Kage "Soli pa solim"*Andra Strautiņa "Tu vari" 

Šajā DIENA PĒC | BIZNESS sērijā, tās autors Ģirts Rungainis sarunājās ar Luminor bankas vecāko ekonomistu Pēteri Strautiņu.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojās Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste un "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Runājām par nabadzības risku, inflāciju, kā arī augošajām elektroenerģijas cenām un citiem jautājumiem.

2022. gada janvārī svinēsim latviešu preses 200 gadu jubileju. 1822. gada 5. janvārī sāka iznākt "Latviešu Avīzes", to izdevējs solīja: "Mēs gribam latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātenes un tālenes atvezdami, dažu labu padomu dodami, dažas gudrības izpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies, ko labu mācīt un tā, cik spēdami, piepalīdzēdami pie arāju ļaužu prāta cilāšanas un labklāšanas (..). Latviešu tautu un latviešu valodu no sirds mīļojam." Laiki gāja un mainījās, varas un partijas mainījās, tehnoloģijas un lasīšanas paradumi mainījās, un tas, kas vakar vēl šķita pašsaprotami - rīta avīze pie kafijas, tagad ir tikai nostalģisks sentiments. Dažas subjektīvas lappuses nesenajā preses vēsturē ieskicējam kopā ar žurnālistiem Egonu Strautiņu un Voldemāru Hermani. "Laika Grāmata" klajā laidusi Egona Strautiņa "Kantoris 72/89" un Voldemāra Hermaņa grāmatu "Mana skiču klade". Sarunas 2. daļa. Latvijas preses vēsture: Sarunas ar Egonu Strautiņu un Voldemāru Hermani. 1. daļa Raidījumu atbalsta:

2022. gada janvārī svinēsim latviešu preses 200 gadu jubileju. 1822. gada 5. janvārī sāka iznākt "Latviešu Avīzes", to izdevējs solīja: "Mēs gribam latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātenes un tālenes atvezdami, dažu labu padomu dodami, dažas gudrības izpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies, ko labu mācīt un tā, cik spēdami, piepalīdzēdami pie arāju ļaužu prāta cilāšanas un labklāšanas (..). Latviešu tautu un latviešu valodu no sirds mīļojam." Laiki gāja un mainījās, varas un partijas mainījās, tehnoloģijas un lasīšanas paradumi mainījās, un tas, kas vakar vēl šķita pašsaprotami - rīta avīze pie kafijas, tagad ir tikai nostalģisks sentiments. Dažas subjektīvas lappuses nesenajā preses vēsturē ieskicējam kopā ar žurnālistiem Egonu Strautiņu un Voldemāru Hermani. "Laika Grāmata" klajā laidusi Egona Strautiņa "Kantoris 72/89" un Voldemāra Hermaņa grāmatu "Mana skiču klade". Sarunas 1. daļa. Latvijas preses vēsture: Sarunas ar Egonu Strautiņu un Voldemāru Hermani. 2. daļa Raidījumu atbalsta:

Valdība ir lēmusi par obligātu izglītības darbinieku vakcināciju, tomēr ne visi skolotāji un skolu darbinieki ir to veikuši vai arī vēlas to darīt. Lēmums par prasību, ka visiem pedagogiem jābūt Covid sertifikātam vēl jāpieņem Saeimai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi epidemioloģiskās drošības protokolu izglītības iestādēm, plānojot ļaut skolām darboties klātienē neatkarīgi no Covid-19 kumulatīvā rādītāja valstī. Kā sāksim jauno mācību gadu un kas sagaidāms, ja pieņems lēmumu par obligāto vakcināciju pedagogiem, Krustpunktā diskutē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un Liepājas Raiņa 6.vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš. Sazināmies ar Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.

Valdība ir lēmusi par obligātu izglītības darbinieku vakcināciju, tomēr ne visi skolotāji un skolu darbinieki ir to veikuši vai arī vēlas to darīt. Lēmums par prasību, ka visiem pedagogiem jābūt Covid sertifikātam vēl jāpieņem Saeimai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi epidemioloģiskās drošības protokolu izglītības iestādēm, plānojot ļaut skolām darboties klātienē neatkarīgi no Covid-19 kumulatīvā rādītāja valstī. Kā sāksim jauno mācību gadu un kas sagaidāms, ja pieņems lēmumu par obligāto vakcināciju pedagogiem, Krustpunktā diskutē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un Liepājas Raiņa 6.vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš. Sazināmies ar Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.

Itūreiz raidejumā par Latgolys ekonomiku, investiceju īsaistis potencialu, atteistamajom sferom regiona saruna ar ekonomikys ekspertu i sabīdryskūs procesu vāruotuoju Pēteri Strautiņu.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

I’mperfekt piektdienā ciemojas grupas “Triānas Parks” ģitārists Artūrs Strautiņš. Šoreiz par kafijas kultūru un grauzdēšanu, mūziku, skeitbordu, kaulu laušanu, klinšu kāpšanu, aukstajām peldēm un vectēvu bokseri. Tā vien šķiet, ka Artūrs ir kā Pandoras lāde – atver un velc ārā vienu gudrību pēc otras. Sarunas gaitā atklājās ne vien tas, ka Artūrs piecu gadu vecumā pats saimniekoja lauku īpašumā, bet arī tas, ka viņš ir Andreja Upīša mazmazmazdēls. What?

Raidījumā Pievienotā vērtība aplūkojam galvenos makroekonomikas rādītājus – ko tie stāsta par Latvijas ekonomiku, aizvadīto pandēmijas gadu un ko varam sagaidīt nākotnē. Kā ierasts, tuvāk iepazīstam arī kādu no Baltijas biržā kotētu uzņēmumu – šoreiz Klaipēdas naftu. Drīz būs pagājis gads kopš dzīvojam pandēmijas apstākļos, nenoliedzami tas ir bijis grūts, iemācījis mums paskatīties uz dzīvi mazliet savādāk un ietekmējis, izmainījis teju visus dzīves aspektus – tai skaitā ekonomiku. Tādā individuālā līmenī skaidrs, ka katram pieredze ir savādāka, kādam pamatīgas grūtības savilkt galus kopā un nopelnīt, citam šis laiks ienākumus vairojis un ļāvis pirmo reizi izveidot nopietnākus uzkrājumus bankas kontā. Ja skatāmies kopumā – tad par to, kā pērn ir gājis Latvijas ekonomikai, stāsta jaunākie iekšzemes kopprodukta dati. Galvenos makroekonomikas rādītājus vērtē "Luminor" grupas ekonomists Pēteris Strautiņš, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Šodien valsts atbalstam var sākt pieteikties Covid-19 otrajā uzliesmojumā cietušie uzņēmumi, toskait tie, kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ darbu nācās pārtraukt pavisam jau pirms trim nedēļām. Vai atbalsts nenāk novēloti, vai tas ir gana apjomīgs un aizsniegsies līdz visiem, kam nepieciešams? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē ekonomisti – Pēteris Strautiņš un Mārtiņš Āboliņš.

Raidījumā Pievienotā vērtība, gluži kā daļa cilvēku šajā laikā, vērojam un diagnosticējam veselības stāvokli un simptomus – protams, ne pašu, bet gan Latvijas ekonomikas. Ārkārtas stāvoklis martā un koronavīrusa pandēmijas sākums Latvijai nozīmēja strauju iekšzemes kopprodukta kritumu. Kā Latvijas ekonomika ir pārlaidusi šo laiku un vai tagad gaidāms jauns straujš kritums un no kādiem faktoriem atkarīga atveseļošanās? Uzklausām ekspertu viedokļus.  Martā trieciens ekonomikai bija straujš un bija skaidrs, ka gluži kā liela daļa pasaules arī Latvijā par izaugsmi šogad var aizmirst. Ekonomistu prognozēs pat vīdēja ļoti pesimistiski skaitļi - 10% IKP kritums, salīdzinot ar pērno gadu. Gada nogale jau ir tuvāk, un līdz ar to arī šī gada rezultātus prognozēt ir vienkāršāk. Tagad Latvijas bankas IKP krituma prognoze ir 5%, līdzīgi domā arī Latvijas lielāko komercbanku - “Swedbank”, “Citadele”, “Nordea” un SEB bankas analītiķi. Ja pavasarī kritums bija straujš, tad tagad, pat ieviešot ļoti stingrus ierobežojumus, kaitējums ekonomikai vairs nebūs tik izteikts un tam ir vairāki izskaidrojumi, pirmkārt, uzņēmumi jau ir pielāgojušies, zina ko gaidīt un kā turpināt darbu, otrkārt, arī pārrobežu tirdzniecība ar visu Covid-19 ierobežošanu ir atgriezusies, treškārt, nozarēm – tūrisms, ēdināšana, izklaide, kuras cietušas visvairāk – savā ziņā pat nav kur vairs daudz zemāk krist, saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. Esam bieži dzirdējuši, ka ierobežojumi nāk par sliktu ekonomikai un ka valdībām jāatrod tāds zelta vidusceļš starp ekonomikas nenobeigšanu un Covid-19 izplatības ierobežošanu. Tā ir loģikas kļūda un viltus dilemma - saka visi aptaujātie eksperti, jo tagad pieredze rāda, neatkarīgi no ierobežojumiem – vai tas ir Zviedrijas, Izraēlas vai Čehijas modelis – ne tik daudz paši ierobežojumi beidz nost ekonomiku, cik Covid-19 izplatība ir pie vainas. Jo nekontrolējamāka situācija, jo dārgāk tā izmaksā ekonomikai, norāda “Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Jā – bet Zviedrija, bet Zviedrija – sauc iekšējā balss un soctīklos lasītais. Pie mums ir vairākas “zviedru bankas” – un vienas no tām, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis saka – viņu ekonomikai neklājas daudz labāk. Lai gan ekonomikas kritumam pandēmijas apstākļos ir vairāk sakara ar Covid-19 izplatības intensitāti un mazāk ar valdības lēmumiem vai tās uzliktiem vai neuzliktiem ierobežojumiem, tomēr valdību spēja ātri rīkoties un pieņemt pārdomātus lēmumus ir izšķirīgi svarīga, ja ne tieši tagad, tad ilgtermiņā un jau domājot par atkopšanos – saka “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Vēl turpinām iepazīt biržā kotētos Latvijas uzņēmumus – šodien par “SAF Tehnika”. Būs arī padomi no pieredzējuša vērtspapīru tirdzniecības eksperta par to, kā novērtēt uzņēmumu pēc publiski pieejamās informācijas, kā to izvērtēt, kā saprast, vai ieguldījumus varētu būt labs, slikts un cik tas riskants.  

Kāda būtu Daugavas lejtece, ja nebūtu HESu, vai Zemgalei vēl atliktu vieta, ja arī Lielupei būtu jāsteidz ražot elektrība, kāpēc Vidzemes upes čalo un smejas, bet Zelmgalē - lēni plūst? Latvija ir saldūdeņiem bagāta valsts un varam lepoties ar teju 20000 upju. Lielākās no tā veido "baseinus" un "nosaka toni". Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par lielākajām Latvijas upēm - kā tās veidojušās, kā atšķiras to bioloģiskās un ģeoloģiskās īpašības un kā upes laika gaitā mainās? Stāsta Latvijas Univeristātes Ģeogrāfijas un zemeszinātņu fakultātes asociētais profesors vadošais pētnieks Māris Krievāns. Strauti, avoti un to ūdens izmantošana uzturā Dzidravoti,  kaļķavoti, dzelzsavoti, sēravoti, ģipšavoti – tā var iedalīt  šīs dabiskās ūdensteces Latvijā. Galvenais avotu raksturojošais lielums ir debits – tas ir  ūdens izplūdes daudzums laika vienībā. Un pēc šādas mērīšanas par  jaudīgāko Latvijas avotu var uzskatīt Siguldas Saltavotu. 2000. gada mērījumos tika noskaidrots, ka no avota izplūst 140 litru ūdens sekundē.  Bet  sīkāk par avotu rašanos un  to cik derīgs  ir Latvijas avotu ūdens dzeršanai stāsta Latvijas Universitātes  Ģeoloģijas nodaļas Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra vadošais pētnieks Andis Kalvāns. Vispirms skaidrojums, kas ir avots un kas ir strauts. Andis Kalvāns par avotiem ne reizi vien ir runājis  raidījumā Zināmais nezināmajā, pirms gada viņš kopā ar kolēģiem stāstīja par projektu „Ground eco”, kad projekta ietvaros teju divu gadu garumā tika veikti lauka pētījumi divās  avotiem bagātas vietās Kazu lejā Latvijā un Matsi avotu purvā Igaunijā.  Lielākais avotu komplekss Kazu lejā veido divus ūdenskritumus, tomēr lielā apmeklētāju skaita dēļ avotu veģetācija ir stipri izmīdīta un degradēta, īpaši ap lielāko ūdenskritumu. Pie tam ūdenskrituma strautā izplūst arī ūdens no apkārtējo lauku meliorācija sistēmas, kas rada bažas par paaugstinātu biogēno elementu pieplūdi, teikts projekta aprakstā, kurš nesen ir noslēdzies, tāpēc jautāju Andim Kalvānam par secinājumiem un pētījumiem Kazu gravā. Vēl saruna par avota ūdens sastāvu, ja cilvēki to lieto  uzturā. Secinājums, lai arī Latvijas teritorija ir bagāta ar avotiem, pirms to ūdens lietošanas dzeršanai, vēlams pārbaudīt konkrētā avota tīrību.

Sestdien, 18. janvārī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks flautista, profesora Viļņa Strautiņa piemiņas koncerts: viņu 80. jubilejā atcerējāmies 28.decembrī. Godinot meistaru, koncertā tiks atskaņoti darbi, kas bijuši īpaši gan skolotājam, gan viņa audzēkņiem. Par to "Neatliekamajā sarunā" plašāk vēsta flautiste Anete Toča un kamerorķestra Sinfonia Concertante diriģents Andris Vecumnieks.

Valsts zemes dienests ir sagatavojis jaunu kadastrālo vērtēšanas metodiku. Tieši kādas būtu jaunās īpašumu kadastrālās vērtības, vēl nezinām, bet vairākkārt izskanējis, ka tas, visticamāk, pieaugs. Līdz ar to pieaugtu arī nekustamā īpašuma nodokļa slogs. Tāpēc Tieslietu ministrija rosina noteikt neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodoklim, lai pēc jauno kadastrālo vērtību apstiprināšanas nodokļa slogs par vienīgo mājokli nekļūtu pārāk smags. Šo ierosinājumu vērtējam diskusijā raidījumā Krustpunktā. Raidījumā viesi: Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans, “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis.

Dīns Strautiņš jeb Dīns Čepmens ir dzimis Austrālijā latviešu ģimenē. Pēc Otrā pasaules kara Austrālija uzņēma apmēram 25000 latviešu ģimenes. Un Dīna vecāki bija viena no šīm ģimenēm. Jaunībā Dīns strādājis lopu fermā, vēlāk sācis dienestu Austrālijas militārajos spēkos un, proti, Austrālijas Karaliskā pulka trešajā bataljonā. Ļoti veiksmīgi nokārtojis atlases kursus un iestājies Lielbritānijas īpašo uzdevumu spēkos SAS. Dīns Strautiņš bijis terorisma apkarošanas snaiperis, bet apmācīts arī daudzveidīgām speciālām prasmēm, piemēram, ieguvis patruļas mediķa prasmes, izlūkdatu vākšanas prasmes, kā arī apmācīts slepeno operāciju plānošanas veikšanai. Dienesta laikā apguvis arī hallo tehniku, tā ir karavīru nolaišanās no liela augstuma, izpletni atverot maksimāli tuvu zemei. trīs gadus nodzīvojis arī Ķīnā un apguvis mandarīnu valodu. Divtūkstošajos gados Dīns Strautiņš pārcēlies uz dzīvi Latvijā, lai saviem bērniem iemācītu latviešu valodu. 2014. gadā viņš ieguva Latvijas pilsonību.  2018. gadā Dīns pārcēlās atkal uz dzīvi Austrālijā un turpina tur audzināt savus bērnus. Pagājuši simts gadi kopš dibināta Latvijas armija. Apaļo gadskārtu bruņotie spēki atzīmēs jūlijā, savukārt  Latvijas Radio skan nelieli latviešu karavīru dzīves stāsti. Rubrika tapusi sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju.  

Pamatotas prognozes par ļoti tālu Latvijas nākotni! Žurnālists Raivis Vilūns ("Diena") Latvijas Radio Ziņu dienesta uzdevumā lasīja pētījumus, meklēja statistiku un runāja ar zinātniekiem un citiem gudriem cilvēkiem, lai saprastu, kādi būsim pēc simts gadiem. Viņš izvēlējās četras tēmas, kuras būs svarīgas arī nākotnē – nauda, kultūra, politika un ēdiens. Vai mūsu supervaronis būs kartupelis? Vai deputātus aizstās roboti? Visas nākotnes prognozes, skaitļus, faktus, animācijas un atsauces meklē projekta Statistiskie tautieši mājas lapā. Paldies zinātniekiem un ekspertiem: Andrim Šuvajevam, Jurgai Kupstītei (Kupstyte), Jurim Rozenvaldam, Markusam Meklam (Markus Hermann Meckl), Dzidrai Kreišmanei, Mārtiņam Hiršam, Maritai Zitmanei, Pēterim Strautiņam, Ilgai Gerdovicai, Klāvam Sedleniekam un Zanitai Avotniecei.

Piespēles pusstundā iepazīstam jauno basketbolistu treneri Mārtiņu Fominu. Viņš Daugavas sporta namā par profesionāļiem izaudzinājis gan šīs vasaras sensāciju Artūru Žagaru, gan Kristeru Zoriku un Artūru Strautiņu, kā arī vīru izlases aizsardzības balstu Ojāru Siliņu. Treneris Fomins stāsta par savām darba metodēm, dažādu paaudžu atšķirībām un to, cik viegli slavenu un meistarīgu basketbolistu atvasēm ir attaisnot uz sevi liktās cerības sasniegt vecāku augstumus. Jau pirmdien treniņus Boba Hārtlija vadībā Rīgā uzsāks Latvijas hokeja izlase, kas gatavosies pārbaudes turnīram Minskā. Raidījumā tiekamies ar Kasparu Saulieti, kuru Hārtlijs vēlējās redzēt izlasē, tomēr spēlētājs objektīvu iemeslu dēļ atteicās no šī uzaicinājuma. Saulietis atklāj, kāpēc viņš vairs nav profesionāls hokejists. Ledus tēmu turpina bobslejisti, kuru rindas pirms gaidāmās sezonas ir krietni plānākas nekā pirms gada. Galvenais pilots Oskars Melbārdis šosezon varbūt vispār nestartēs, bet daudzi stūmēji papildinājuši prezidenta apsardzes rindas. Bobsleja izlases treneris Sandis Prūsis stāsta arī par sieviešu monobobsleja pirmsākumiem Latvijā – tiem pamatakmens likts šajā vasarā.

Dzejnieces Ievas Rozes (1971 - 1991) likteni visprecīzāk raksturo skaitļi iepriekš lasāmajās iekavās. Viņas debijas krājumā "No vienas tumsības otrā" apgāda "Liesma" sērijā "Pirmā grāmata" varam ieraudzīt jaunu sievieti, kura eksistē starp divām pasaulēm: bērnību, kurā ir noteikta pasaules kārtība, smaržas, krāsas un pārdomas, un pieauguša cilvēka pašiem pirmajiem soļiem īpatnā, skarbā pasaulē. Tomēr tajā mīt arī mīlestība un tuvība. Kurā gribas iespiesties un ieritināties. Vai, tieši otrādi - uzvilkt tai pāri jautājuma zīmi. Bēgt. Saglabāt sevi. Krājuma eksemplārā, kuru Toms ar Svenu atrada Velgas Kriles dzimtajās mājās "Strautiņi", Ieva ierakstījusi savai draudzenei veltījumu: "Mīļo Velgi! Neļaujies, lai visa pasaule Tev sāp! Tas nav vajadzīgs. Nevajag sevi raustīt gabalos. Zvaigznes kad nolaidīsies, prasīs un ņems Tevi veselu!" Par tām zvaigznēm, kuras redzēja un juta Ieva Roze, klausieties raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru"  

Dzejnieces Velgas Kriles (1945-1991) māsa Antra ik vasaras rīko dzejas lasījumus - 13. augustā, Velgās. Uz šo pasākumu jau divreiz ir bijuši aicināti arī Toms un Svens, taču katru reizi ir bijis kāds traucēklis, kāpēc tomēr šī viesošanās nav notikusi. Sagaidot Dzejas dienas un pirmo rudens tuvumu, abi draugi nolēma doties uz "Strautiņu" mājām Valkas pusē, lai iepazītos gan ar Antru, kuras gādībā iznākuši visi Velgas Kriles pēcnāves dzejas krājumi, gan ar dzejnieces darbistabu un bibliotēku. Tur arī tika atrastas interesantas grāmatas, par kurām plašāki stāsti - septembra raidījumos.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par to, kāpēc Latvijai ir svarīgi sekot politiskajiem notikumiem Grieķijā un uzzināt, kādi ir iespējamie eirozonas nākotnes scenāriji. Viešņa studijā: ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte. Rubrikā Divi viedokļi: Vācijas valdība nevēlas, lai Grieķijas vēlēšanās uzvar kreiso ekstrēmistu partija „Syriza”. Partijas līderis atbild, ka kreisie nerada nekādus draudus Eiropai. Grieķija tuvojas  ārkārtas parlamenta vēlēšanas Grieķijā ārkārtas parlamenta vēlēšanās var uzvarēt kreiso radikāļu apvienība „Syriza”, kuras galvenais aicinājums ir beigt mocīt grieķu tautu ar bezjēdzīgiem taupības pasākumiem un, nākot pie varas, „Syriza” līderis Aleksis Cipras ir apsolījis panākt jaunu darījumu ar starptautiskajiem aizdevējiem. Aleksis Cipras uzskata, ka līdzšinējā valdība ar premjerministru Antoni Samaras priekšgalā ir novedusi grieķu tautu uz iznīcības robežas divarpus gadu laikā. Viņaprāt, ir pienācis laiks lietu kārtību mainīt. Tikmēr vēl pie varas esošais Antonis Samaras uzskata, ka pārmaiņas pēdējā brīdī ir ļaunākais, kas var Grieķijā notikt. „Divarpus gados mums izdevās tik daudz ko paveikt. Un izdevās nonākt tik tuvu, lai beidzot nokārtotu savas saistības un saņemtu pēdējo palīdzību. Mēs šobrīd nevaram pieļaut, ka šī tauta pati sevi atgriež krīzē, kur valda nošķirtība, trūkums un piespiedu aizdevumi. Mūsu tautas nestie upuri nedrīkst aiziet zudumā,” uzskata Samaras To, ka Grieķijas faktors ir ļoti svarīgs, atzīst arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Viņaprāt, eiro zonas līmeņa pakts par fiskālo disciplīnu nosaka to, ka katrai valstij jāspēj sakārtot savas saistības. Grieķijas faktors ir ļoti nopietns. Visi skatās uz to, kādā veidā norisināsies priekšā esošās parlamenta vēlēšanas. Pilnīgi skaidrs ir tas, ka Eiropa nevar atļauties vaļības Grieķijai. Tātad katrai valstij jānodrošina pašai, ka tā spēj savu parādu apkalpot,” vērtē Platais. Ko darīt, ja Grieķijai tiešām kļūst vienaldzīga un tās ietekme eirozonas kopējā ekonomikā? Pastāv iespēja, ka grieķu vēlētājs triec dūri galdā un atsakās no iepriekšējo politiķu panāktajiem darījumiem. Pēteris Strautiņš no DnB Bankas uzskata, ka var arī parādus norakstīt arī tādā veidā, lai neviens to nepamanītu. Piemēram, pateikt Grieķijai, ka tās parāds ir bezgalīgs un procentu likme ir nulle, būtu tas pats, kas pilnīga parāda atlaišana. „Tas, kas  notiek šodien, ir apmēram pa vidu starp galējībām. Tas tiek darīts tādā veidā, lai tante Bavārijā nekā nepamanītu un Merkelei nebūtu pārāk lielas problēmas. Bet, ja grieķi ir ļoti uzstājīgi un viņu politiskie līderi ierunā sevi stūrī, ar prasībām no kurām viņi vairs nevar atkāpties, tad var notikt kāds liels sprādziens - dūres triekšana galdā, trauku mešana pret sienu un izbrāzšanās ārā pa durvīm, nu tad neviens nesaprot, kas notiks pēc tam,” atzīst Strautiņš. Vācijas vienaldzība ir mānīga Vācijas mediji jau iepriekš publicēja it kā neoficiālu informāciju, ka Vācijai Grieķijas iziešana no eirozonas nemaz nebūtu tik nepanesama ideja. Ja pirmajā reizē Vācija uzskatīja par uzdevumu saglabāt Grieķijas klātbūtni eiro monetārajā savienībā, tad tagad Vācijai it kā ir vienalga. To, ka šīs runas ir baumas, Latvijas radio raidījumam Krustpunktā atzina arī EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jomā Valdis Dombrovskis, sakot „tās pamatā bija spekulācijas un, ja mēs paskatāmies uz situāciju Grieķijā, tad Grieķijas ekonomika tagad arī ir tādā pagrieziena punktā, Grieķijas ekonomika ir atgriezusies pie izaugsmes, sāk samazināties bezdarbs, attiecībā uz valsts finansēm Grieķijas budžetā ir tā sauktais primārais pārpalikums. Tas nozīmē, ka pirms valsts parāda apkalpošanas izdevumiem, Grieķijas budžets ir ar pārpalikumu. Pašreiz šīs pozitīvās tendences būtu svarīgi noturēt, noturēt to, ka ir atjaunojusies ekonomiskā izaugsme un neiekrist atpakaļ kaut kādā finanšu nestabilitātē, jo caur to atkal nobremzēsies ekonomiskā izaugsme”. Grieķijā noskaņojums ir tāds, ka uzvaru arī varētu svinēt radikālā partija „Syriza”. Lai arī tās līderis Aleksis Cipras vēl gadumijā zaudēja popularitātē šā brīža premjerministram, „Syriza” partiju reitingā apsteidz pie varas esošo „Nea Dimokratia”. Par otru valdības partiju „Pasok” šobrīd vaino pilnīgā piekāpībā starptautiskajiem aizdevējiem pašā krīzes sākumā. Šobrīd dažas aptaujas uzrāda, ka „Syriza” ir priekšā liberāļiem par pāris procentiem, taču Halkidā dzīvojošais uzņēmējs Giannis Lionakis uzskata, ka patiesos datus neviens nepublicē. Statistika kaitē valdošajai partijai un tā nepieļaus šādu datu parādīšanos. Tāpēc statistikai pievērst uzmanību būtu muļķīgi. Giannis Lionakis atzīst, ka arī pats balsos par „Syriza”. Lai arī tradicionāli ir atbalstījis citas partijas, šoreiz viņš vēlas dot iespēju Aleksim Cipras. Vaicāts, ko tieši viņš sagaida no iespējamā uzvarētāja, Giannis Lionakis atzīst, ka pat līdz galam to nezina. Viņš apzinās, ka jācenšas darīt vismaz kaut ko citādā veidā. Savukārt izskanējušās baumas par Vācijas vienaldzību, ja Grieķija aizietu no eirozonas, Giannis Lionakis uzskata par blēņām un blefu. Vācija vienkārši cenšas iebiedēt. Grieķi paši no eirozonas aiziet nevēlas. Un Cipras jau nemaz nesaka, ka jāiet prom, drīzāk, ka jāpārskata noteikumi, lai tie būtu godīgāki. Giannis Lionakis arī uzskata, ka Grieķijas ekonomikai ir iespējas attīstīties un, turklāt, ļoti strauji. Labi priekšnoteikumi ir tūrisma industrijai, pārtikas ražošanai un arī dažiem citiem ražošanas sektoriem. Galvenais, kas šobrīd ir vajadzīgs, svaigs elpas vilciens, lai būtu ekonomiskais rāviens, nevis gadiem ilga agonija, kur skābekli padod tikai mazās devās.