Podcasts about secin

Kā partijas grasās pārvaldīt Rīgu? Galvaspilsētas mēra amata kandidātus no partijām ar labākajiem rezultātiem pēdējās socioloģiskajās aptaujās aicinām uz priekšvēlēšanu diskusiju. Krustpunktā diskutē partijas "Progresīvie" Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs, sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" Rīgas mēra amata kandidāte Regīna Ločmele, apvienības "Partija "Gods kalpot Rīgai", Zaļo un Zemnieku savienība" Rīgas mēra amata kandidāts Oļegs Burovs un Apvienotā saraksta Rīgas mēra amata kandidāts Māris Sprindžuks. Klāt vēlēšanu nedēļa. Kādi noteikti jau devušies un balsojuši, bet galvenā balsošanas diena vēl ir priekšā. Krustpunktā līdz šim vairāk esam runājuši par izaicinājumiem, kas ir kopēji visām vietvarām, vairāk fokusējušies pagājušās nedēļās uz reģioniem. Bet vēlēšanas ir arī Rīgā, un, protams, Rīga arī raisa īpašu interesi. Šķiet, likmes ir augstākas, konkurence sīva, partijām svarīga. Kas ir svarīgākais, kas jāņem vērā rīdziniekiem, dodoties pie vēlēšanu urnām?  Saskaņā ar apstiprināto nolikumu šodien un rīt Krustpunktā studijā esam aicinājuši astoņu populārāko partiju mēra kandidātus - četrus šodien, četrus rīt un balstāmies uz SKDS pēdējo aptauju datiem. Tas, protams, nenozīmētu, ka visas šīs partijas noteikti tiks ievēlētas un nebūs citas, bet tām vismaz teorētiski vajadzētu būt lielākām izredzēm noteikt politiku Rīgā. Bet neilgi pirms diskusijas tiešraides viena no partijām mūs vienkārši tā ļoti skaisti "uzmeta". Kad jau Krustpunktā bija sācies pirms nepilnas pusstundas un šī diskusija jau bija pieteikta, saņēmām ziņu no Aināra Šlesera (Latviju pirmajā vietā), kurš norādīja, ka esot uzaicināts uz dievkalpojumu Vatikānā, tāpēc viņš esot aizskrējis uz turieni. Secinājām, ka viņš negrasījās nemaz arī nākt, un to, ka viņš būs Vatikānā, varēja, protams, pateikt arī agrāk, ja gribēja, nevis tad, kad jau ir ielicis visos sociālajos medijos, ka, lūk, viņš aizskrējis uz dievkalpojumu. Kas, protams, parādā arī viņa attieksmi, viņš rēķinās, ka acīmredzot Latvijas Radio 1 klausītāji nav viņa vēlētāji. Tāpēc aicinājām un sarunās piedalās tie Rīgas mēra amata kandidāti, kas uzskata, ka arī Latvijas Radio 1 klausītāji ir viņu vēlētāji. 

Kā partijas grasās pārvaldīt Rīgu? Galvaspilsētas mēra amata kandidātus no partijām ar labākajiem rezultātiem pēdējās socioloģiskajās aptaujās aicinām uz priekšvēlēšanu diskusiju. Krustpunktā diskutē partijas "Progresīvie" Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs, sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" Rīgas mēra amata kandidāte Regīna Ločmele, apvienības "Partija "Gods kalpot Rīgai", Zaļo un Zemnieku savienība" Rīgas mēra amata kandidāts Oļegs Burovs un Apvienotā saraksta Rīgas mēra amata kandidāts Māris Sprindžuks. Klāt vēlēšanu nedēļa. Kādi noteikti jau devušies un balsojuši, bet galvenā balsošanas diena vēl ir priekšā. Krustpunktā līdz šim vairāk esam runājuši par izaicinājumiem, kas ir kopēji visām vietvarām, vairāk fokusējušies pagājušās nedēļās uz reģioniem. Bet vēlēšanas ir arī Rīgā, un, protams, Rīga arī raisa īpašu interesi. Šķiet, likmes ir augstākas, konkurence sīva, partijām svarīga. Kas ir svarīgākais, kas jāņem vērā rīdziniekiem, dodoties pie vēlēšanu urnām?  Saskaņā ar apstiprināto nolikumu šodien un rīt Krustpunktā studijā esam aicinājuši astoņu populārāko partiju mēra kandidātus - četrus šodien, četrus rīt un balstāmies uz SKDS pēdējo aptauju datiem. Tas, protams, nenozīmētu, ka visas šīs partijas noteikti tiks ievēlētas un nebūs citas, bet tām vismaz teorētiski vajadzētu būt lielākām izredzēm noteikt politiku Rīgā. Bet neilgi pirms diskusijas tiešraides viena no partijām mūs vienkārši tā ļoti skaisti "uzmeta". Kad jau Krustpunktā bija sācies pirms nepilnas pusstundas un šī diskusija jau bija pieteikta, saņēmām ziņu no Aināra Šlesera (Latviju pirmajā vietā), kurš norādīja, ka esot uzaicināts uz dievkalpojumu Vatikānā, tāpēc viņš esot aizskrējis uz turieni. Secinājām, ka viņš negrasījās nemaz arī nākt, un to, ka viņš būs Vatikānā, varēja, protams, pateikt arī agrāk, ja gribēja, nevis tad, kad jau ir ielicis visos sociālajos medijos, ka, lūk, viņš aizskrējis uz dievkalpojumu. Kas, protams, parādā arī viņa attieksmi, viņš rēķinās, ka acīmredzot Latvijas Radio 1 klausītāji nav viņa vēlētāji. Tāpēc aicinājām un sarunās piedalās tie Rīgas mēra amata kandidāti, kas uzskata, ka arī Latvijas Radio 1 klausītāji ir viņu vēlētāji. 

Studijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti Uldis Augulis (ZZS) un Andris Kulbergs (AS).

Studijā domnīcas “Providus” direktore un un vadošā pētniece Iveta Kažoka un politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.

Studijā valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Studijā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Studijā Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.

Studijā Saeimas Ārlietu komisiju deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) un Saeimas Ārlietu komisiju deputāts Edvards Smiltēns (AS).

Studijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

“Šodienas jautājums”: Kādi ir VID secinājumi pēc vēstuļu izsūtīšanas 70 000 iedzīvotāju? by LTV Ziņu dienests

Studijā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Studijā “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) un komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie")

Parīzes olimpiskās spēles ir galā. Bez medaļām Latvijas delegācijai, toties ar iespaidiem, piedzīvojumiem, secinājumiem, pārdomām un stāstiem no Rolanda Eliņa un Jāņa Celmiņa – Sportacentrs.com redakcijas, kas bija devusies uz Parīzi. Iespaidīgās sporta arēnas, drošības kontroles, policijas klātbūtne un sportistu attieksme pret medijiem.

Saulgriežu laikā atvērās ne tikai laika lūkas, bet arī tautu folkloras naratīvu pētniecības dzīles. Jūnija vidū norisinājās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizēts Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības 19. kongress, pulcējot gan tradicionālo teiku, pasaku, leģendu un nostāstu, gan mūsdienu naratīvu pētniekus no visas pasaules, lai diskutētu par to, kā norises pasaulē atbalsojas mūsu ikdienas vēstījumos. Kāda folklorai saistība ar ekoloģiju un kāpēc tā mums palīdz vairāk saudzēt vidi? Par secinājumiem pēc vērienīgā Tautas naratīvu kongresa Rīgā Kultūras rondo izjautājam folkloras pētniekus: filoloģijas doktoru, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieku Sandi Laimi un filozofijas doktoru, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves vadošo pētnieku Tomu Ķenci. Ierakstā uzklausām Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības prezidenti profesori Sādnu Naitāni (Sadhana Naithani) no Džavāharlāla Nehru universitātes Ņūdeli Indijā. Īsi pirms savas prezidentūras beigām viņa uzstājās ar referātu kongresā Rīgā. Starp citu, viņas pētniecisko interešu lokā ir arī Baltijas folklora, un pirms četriem gadiem klajā nāca viņas grāmata „Folklora Baltijas vēsturē: pretestība un atdzimšana”. Pēdējās desmitgades laikā pasaule piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas: COVID-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, mākslīgā intelekta uzvaras gājiens un arvien jūtamākā klimata pārmaiņu ietekme ir vien daži no faktoriem, kas mainījuši cilvēku dzīvesveidu, ikdienas uzvedību, domāšanu un komunikāciju. Tas ir realizējies pieaugošā migrācijā, urbanizācijā, digitalizācijā, gan arī sekmējis sabiedrības polarizāciju un radikalizāciju. Dažādo faktoru un procesu ietekme atbalsojas arī tautas naratīvos, mainot to formu, saturu, funkcijas, izpildījumu, apriti un citus aspektus.

To, ka Latvijā situācija nav lāga, mēs redzam jau ilgāku laiku, neskaidrības ar projekta vadību, maksājumi apstājušies, projekts netiek realizēts, kā sākotnēji bija sacīts, daudz procesi ir iesprūduši. Par to Valsts kontroles ziņojums. Kas notiks tālāk? Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore. "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma, secinājušas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes savā kopīgajā ziņojumā. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu. Saskaņā ar triju augstāko revīzijas iestāžu aplēsēm, lai pilnā apjomā pabeigtu "Rail Baltica" projektu, papildus ir nepieciešami 19 miljardi eiro. Ņemot vērā jaunākos katras valsts projekta budžetus un jau piešķirtos līdzekļus, Igaunijā nepieciešami vēl 2,7 miljardi eiro, Latvijā 7,6 miljardi eiro un Lietuvā 8,7 miljardi eiro.

To, ka Latvijā situācija nav lāga, mēs redzam jau ilgāku laiku, neskaidrības ar projekta vadību, maksājumi apstājušies, projekts netiek realizēts, kā sākotnēji bija sacīts, daudz procesi ir iesprūduši. Par to Valsts kontroles ziņojums. Kas notiks tālāk? Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore. "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma, secinājušas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes savā kopīgajā ziņojumā. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu. Saskaņā ar triju augstāko revīzijas iestāžu aplēsēm, lai pilnā apjomā pabeigtu "Rail Baltica" projektu, papildus ir nepieciešami 19 miljardi eiro. Ņemot vērā jaunākos katras valsts projekta budžetus un jau piešķirtos līdzekļus, Igaunijā nepieciešami vēl 2,7 miljardi eiro, Latvijā 7,6 miljardi eiro un Lietuvā 8,7 miljardi eiro.

Tiekamies ar LMS vadītāju, trofeju vērtētāju un mednieku Jāni Baumani, lai parunātu par aktualitātēm medību saimniecībā, precīzāk - nesen aizvadīto Latvijas Nacionālo medību trofeju izstādi, kas notika Jaunmokās. Secinājumi ir patiesībā ļoti bēdīgi! Vai ir kaut kas, ko varam darīt? Epizde ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu! Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Secinājumi no konferences "Medības 2024", kādam ir jābūt kolektīva vadītājam un ar kādām problēmām jārēķinās. Vai varam runāt par gaļeniekiem un trofejniekiem? Par šīm un daudzām citām tēmām diskutējam ar LMS valdes priekšsēdētāja vietnieku Artūru Surmoviču. Epizode sadarbībā ar GPSPRO.lv https://www.gpspro.lv/home/lv/ Jaunmoku 26, Rīga (pie Komforta) blakus t/c Spice Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

"Ūdenszeļļi" daudz runāja par izslēgšanas spēļu pirmajiem mačiem un dalījās ar saviem iespaidiem, tāpat apsprieda Roberta Blūma pieteikšanos NBA draftam un diskutēja par citām basketbola aktualitātēm!

Ir pagājuši jau četri mēneši kopš jaunā, valsts apmaksātā pakalpojuma uzsākšanas paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, tomēr joprojām trūkst informācijas. Kas jāzina pacientam un piederīgajiem, lai pakalpojumu saņemtu, ko tas nodrošina un par ko jārūpējas pašiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē "Hospiss Māja" projektu vadītāja, vispārējās aprūpes māsa Žanete Jansone, sociālā uzņēmuma "Hospiss Māja" virsmāsa un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Tālākizglītības kursu lektore Tatjana Jirgensone, onkologs-ķimijterapeits, algologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs un "HospissLV" pārstāve Ilze Zosule. Ilze Zosule vērtē, ka pietrūkst informācijas sabiedrībai par pakalpojuma pieejamību. Nelīdz viens ieraksts, piemēram, Nacionālā veselības dienesta "Facebook" kontā. Visvairāk jautājumu par to, kā ir iespēja iegūt palīdzību, jo cilvēki pārsvarā ir izmisumā. "Ja salīdzina, kā bija pašā gada sākumā, kad pārsvarā kontaktējāmies ar slimnīcām un ārstiem un nāca tikai no slimnīcām paliatīvās aprūpes pacienti, tagad lēnām informācija ir nonākuši līdz pašiem cilvēkiem," atzīst Žanete Jansone. "Viņi ir iemesti situācijā, ar kuru dzīvē nav saskārušies un ir spiesti meklēt informāciju, kas un kā var palīdzēt. Palīdzība ir vajadzīga ātri un uzreiz." Palīdzība ir nepieciešama un to sniedz cilvēkiem, kuriem ārstu konsīlijs noteicis, ka viņiem ir ierobežota  dzīvildze līdz sešiem mēnešiem. "Gribētu aicināt cilvēkus, ja jūsu mājās ir cilvēks, kuru jau kopjat, kurš ir smagi slims, kuram ir, teiksim, onkoloģija ceturtajā stadijā un jūs saprotat, ka situācija nekādā veidā nevar uzlaboties, sākt jau laicīgi interesēties, kur un kādā veidā var saņemt palīdzību. Pēdējā laikā pie mums nonāk pacienti, kur pat īsti nevaram palīdzēt," iesaka Žanete Jansone. Vilnis Sosārs skaidro, kā notiek ārstu konsīlijs un kas būtu jānorāda slēdzienā, lai veiktu paliatīvo aprūpi. Ģimenes ārsti pagaidām reti sūta uz konsīliju. Ārsts skaidro, ka problēma ir vienotas veselības aprūpes datu bāzes trūkums, kur būtu redzami visi izmeklējumi, kas pacienta dažādās ārstniecības iestādēs veikti. Reti ir gadījumi, ka ir nodrošināti visi mediķu sniegtie izraksti papīra formātā.

Jāzepa Grosvalda fenomens nav tikai tīrās mākslas fenomens, arī svarīgs atskaites punkts mūsu kultūrvēsturē, - secina pētnieki pēc zinātniskajiem lasījumiem, kas notika aizvadītās nedēļas nogalē. Konferencē „Meklējot Džo” pētnieki akcentēja gan Jāzepu Grosvaldu kā mākslinieku, gan pievērsās nozīmīgajai  Austrumu  tēmai Grosvalda daiļradē, gan viņa mantojumam mūsu un Vermlandes muzejā, iezīmēja laikmetu un laikabiedrus, izgaismojot arī sieviešu stāstus. Viena no zinātnisko lasījumu sesijām „Mantojums” notika angļu valodā, to vadīja Ieva Kalnača un tajā piedalījās kuratori no Vermlandes muzeja Kārlstadē Zviedrijā. Kurators Dans Spēgels raksturoja Vermlandes muzejā esošo Jāzepa Grosvalda darbu kolekciju, kā arī atklāja muzeja kuratora Helgi Kjellina saikni ar Latviju un Igauniju (1932.gadā Valters un Rapa izdod viņa rakstītu grāmatu „Latviešu māksla”). Vienā no attēliem Kjellina adrešu grāmata, tajā arī Līnas Grosvaldes adrese. Savukārt kuratore Fiffi Mirstrēma vēstīja par mākslas pieredzes un izpratnes perspektīvām, ko paver šī muzeja krājums. Viņas referāts „Kad vietējā  vēsture šķērso robežas” bija uzrunājošs un arī emocionāls. Nelielā sarunā konferences pārtraukumā Fiffi  Mirstrēma atklāja savu personisko sastapšanos ar Jāzepa Grosvalda mākslu. Ieskatu, kā Jāzepa Grosvalda darbi nonākuši mūsu muzeja kolekcijā, sniedz Aijas Zandersones referāts „Jāzeps Grosvalds Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā: no meitenēm tautastērpos  līdz memoriālajai kolekcijai”. Lasījumu ietvarā arī laikmets un laikabiedri. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Eva Eglāja-Kristsone pievērsa uzmanību Grosvaldēm, savukārt režisore un rakstniece Kristīne Želve izgaismoja Jāzepa Grosvalda sieviešu stāstus, kas atklājas, lasot Jāzepa dienasgrāmatas. Par Grosvaldu ģimeni un tās diplomātisko darbību ar lasījumu „Grosvaldu ģimene -  simbols diplomātu dinastijai ārlietu dienestā” uzstājās Iveta Šķiņķe no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas. Ginta Gerharde-Upeniece klātesošos aicināja uzdot jautājumus, tā lasījumu noslēgumā izvērtās rosinošas tēmas nākotnes pētījumiem par Grosvaldu dzimtu. Konference Jāzepa Grosvalda tēmu paplašinājusi, secina profesors Eduards Kļaviņš, viņš lasījumos pievērsa uzmanību „Harmonijas un disharmonijas dialektikai Jāzepa Grosvalda darbu stilistikā”. Zinātniskie lasījumi bija labi apmeklēti un ikvienam interesentam ļāva padziļināti iepazīt un no dažādiem skatu punktiem palūkoties uz Jāzepa Grosvalda personību un daiļradi, arī uz laikmeta kultūras un vēsturiskajiem kontekstiem. Jāzepam Grosvaldam veltītā izstāde „Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma līdz 30.martam.

Gan igauņi, gan lietuvieši māk labāk „dauzīties”, atzīst latviešu grāmatizdevēji, kuru klāstā ir mūsu kaimiņu autoru  grāmatas. Tā kā februāris ir Lietuvas un Igaunijas neatkarības dienu mēnesis, Rakstniecības un mūzikas muzejs šonedēļ rīkoja sarunu un literatūras lasījumu vakaru. Tajā pievērsa uzmanību igauņu un lietuviešu literatūrai, uzdodot jautājumu – kā latvieši neraksta. Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā „Tintnīca” trešdienas vakarā bija pulcējušies daudzi interesenti, visas sēdvietas aizņemtas. Bet par kaimiņu literatūru un tulkojumiem gatavi spriest Latvijas Rakstnieku savienības  priekšsēdētājs, rakstnieks Arno Jundze, tulkotāja Daiga Lapāne, rakstniece, izdevniecības „Pētergailis” vadītāja Ingūna Cepīte un vakara vadītāja Liega Piešiņa. Sarunas par kaimiņu literatūru iesākas bez ievadvārdiem, bet ar dzeju, aktieris  Gundars Āboliņš lasa latviešiem labi zināmā igauņu autora Contras dzejoļus. Vakara gaitā sarunas un domapmaiņa mijas ar fragmentiem no igauņu un lietuviešu autoru darbiem, ko izvēlējušies mūsu tulkotāji no kaimiņu valodām Maima Grīnberga, Dace Meiere, Guntars Godiņš un Daiga Lapāne. Baltijas valstu tautas, lai gan vēsturiski cieši saistītas, katra ir gājusi savu individuālu ceļu literatūrā. Tulkotāja Daiga Lapāne, kā dominējošu stihiju  lietuviešu literārajos darbos izceļ ūdeni, tāpēc lietus grabināšana sarīkojuma vakarā aiz loga, šķiet pastiprina šo domu. Baltijas Asamblejas balvas izdevumi ir labi atpazīstami pēc vizuāli vienotā noformējuma. Arno Jundze  atklāj, kā sākusies viņa saistība ar Baltijas Asamblejas laureātu darbu sēriju. Ingūna Cepīte vispirms pauž gandarījumu, ka viņas pašas autobiogrāfisko romānu „Ulsiks” tulkojis Contra, taču arī izdevniecība „Pētergailis” allaž izdod kaimiņu autoru darbus, starp jaunākajiem igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romāns „Lidojums uz mēnesi”. Sarunu vakarā tika izcelta Baltijas valstu literāro procesu savstarpējā mijiedarbība un tas, ka kopā esam spēcīgāki arī literatūrā.  Klātesošie guva atbildi arī uz jautājumu: kā latvieši neraksta. Secinājums: nav mums tik daudz ironijas un humora.

Ir vēsīgs 1985. gada oktobris, un britu teātra producents Kamerons Makintošs (Mackintosh) savā klēpī tur rīta avīzi. Iepriekšējā vakarā pirmizrādi piedzīvojis kāds viņa producēts mūzikls. Šajā pašā 1985. gadā franču komponista Kloda Mišela Šēnberga radīto koncertuzvedumu "Nožēlojamie" pēc Viktora Igo romāna motīviem Londonas vestendieši pārveidojuši savā mēlē un nu ar krāšņu skatuvi, leģendāriem aktieriem un satriecošu mūziku iepriekšējā vakarā tas piedzīvojis pirmizrādi.  Tomēr nākamajā rītā "Svētdienas telegrāfa" kritiķis Frensiss Kings (King) vakar dzirdēto un redzēto apraksta kā "traku Viktorijas laikmeta melodrāmu". Savukārt kritiķis Maikls Retklifs (Ratcliffe) no "The Observer" avīzes izrādi apraksta kā "nesaprātīgu un mākslīgu izklaidi". Vēlāk literatūrzinātnieki nāk klajā ar savu sodu: klasiskas literatūras pārvēršana "kaut kādā mūziklā" ir vienkārši nepieņemama. Mūzikla producentam Kameronam Makintošam pleci sašļūk. Kā gan viņi varēja tik ļoti kļūdīties? Taču ilgi skumt nebija lemts, jo publikas viedoklis bija aiztecējis tik tālu no kritiķu domām, ka sāka rasties jautājums: vai šie cilvēki maz redzējuši vienu un to pašu mūziklu? Sākotnējais, 1985. gada iestudējums, Londonas Vestendā nodzīvoja līdz 2019. gadam, šo 34 gadu laikā izrādot 13.000 "Nožēlojamo" izrādes, kļūstot par otro visilgāk rādīto mūziklu pasaulē un visilgāk rādīto mūziklu Vestendā. Divus gadus pēc Londonas pirmizrādes mūziklu sāka baudīt arī amerikāņu publika. Viņiem izrāde bija pieejama 16 gadus, un kopš 2022. gada tā ir sestā visilgāk rādītā izrāde monumentālajā Brodvejas vēsturē. Kāpēc tāda sašķeltība? Kā mūzikls par Franču  revolūciju kritiķus varēja sadusmot, bet publiku - aizraut tik ļoti, ka tas kļuva par vienas nakts sensāciju un vienu no populārākajiem mūzikliem pasaules vēsturē?  Izrāde "Nožēlojamie" iemieso sevī tās tēmas un vērtības, kas stāv pāri laikiem: drosme, mīlestība, sirdssāpes, cilvēka gara spēks un vēl, un vēl. Tomēr, iespējams, pāri tām stāv tēmas, kas saistītas ar pašcieņu un cieņu pret citiem, kas, galu galā, paver durvis uz tādiem sarežģītiem konceptiem kā līdzjūtība, empātija, žēlsirdība.  Igo darba mūzikla versija ir iekļāvusi vairākus cilvēka cieņas aizskārumus, kuru dēļ galvenie varoņi jūtas salauzti, atstumti un vientuļi. Žans Valžāns, zogot maizi, lai pabarotu savu izsalkušo ģimeni, tiek paverdzināts, fiziski un emocionāli iekaustīts. Inspektors Žavērs savā būtībā dehumanizē Žanu Valžānu, atsaucoties uz viņu tikai ar notiesātā numuru "24601" un uzstājot, ka, ja jau vienreiz zaga, tad zags arī otru un trešo reizi.  Vai nav kas izteikti pazīstams arī mums, mūsdienās?  Tāpat, lai nopelnītu naudu meitas dzīvības glābšanai, šuvēja Fantīna nododas prostitūcijai. Vīrieši viņu ne tikai izmanto kā lietu, bet līdz ar šo lēmumu viņu atstumj visa sabiedrība.  2012. gadā arī Holivuda iesaistās šajā stāstā, veidojot mūzikla filmas versiju… Ticiet vai nē, arī todien kritiķi un publika bija tikpat sašķelta kā 1985. gadā. 2013. gada 3. janvāra "The New York Times" numurā Deivids Denbijs raksta: "Viscaur filmas simttpiecdesmitseptiņām minūtēm savā krēslā sēdēju mīcīdamies un locīdamies, cenzdamies nenoslīkt kaunā un skumjās. Šī filma nav tikai slikta. Tā ir šausmīga. Pārgalvīga, pretencioza un neprātīgi repetitīva. Samulsums bija divtik liels pēc filmas noskatīšanās – cilvēki bija sajūsmā. Daži bija arī klusi un skumji. Es nevarēju vien nobrīnīties, kas, pie velna, ir noticis ar mūsu tautas gaumi – amerikāņu (amerikāņu!) gaumi, kuri ir radījuši un attīstījuši pasaulē labākos mūziklus." Pirms pāris nedēļām es pati atkārtoti noskatījos šī mūzikla filmas versiju. Viscaur simtpiecdesmitseptiņām minūtēm manā galvā rībēja tikai viens vienīgs teksts: "Слава Україні! Героям Слава!" Secināju, ka šis un citi mūzikli runā cilvēka šībrīža pieredzes valodā tik tieši, ka, ļaujoties stāstam kā mākslas patērētājs, ne kritiķis, mēs katrs kļūstam par konkrētā stāsta daļu.  Tāpat kā latvieši un revolucionāri noskaņotie Francijas studenti vēsturē un mūziklā būvēja savas barikādes, tāpat arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis emocionāli mūs visus ir paņēmis sev līdzi uz Kijivas barikādēm.  "The Washington Post" komentētājs Deivids Ignatijs raksta: "[Zelenskis] atsaucas uz to pašu tautas sacelšanās ideālismu, kas Eiropu pārņēma 19. gadsimtā un iedvesmoja Viktoru Igo uzrakstīt romānu "Nožēlojamie"." Un, galu galā, viens no aizkustinošākajiem numuriem visā mūziklā ir kora numurs "Do you hear the people sing?" Šīs dziesmas četrrinde... Vai dzirdi cilvēkus dziedam Dusmīgo cilvēku dziesmu? Tā ir to cilvēku mūzika, Kuri vergi vairs nebūs nekad! ... tikpat labi pārveidojama par šādu: Vai dzirdi ukraiņus dziedam Dusmīgo ukraiņu dziesmu? Tā ir to ukraiņu mūzika, Kuri vergi vairs nebūs nekad!

Par diasporu nereti mēdzam runāt kā par Latvijas piekto novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek tikai no Rīgas un Pierīgas. Protams, ka viens cilvēks neveido diasporu, tieši kopēja darbošanās ir tā kas veido un uztur kopienu ārpus Latvijas. Latviskās identitātes uzturēšana, dzīvojot ārzemēs, ir brīvprātīga izvēle, bet tas nenotiek pats no sevis, tādēļ liela nozīme ir formālām organizācijām un neformālām domu biedru grupām. Tieši tādēļ, lai apzinātu diasporas organizācijas un neformālās domu biedru grupas un gūtu dziļāku ieskatu to ikdienas darbībā, kā arī, lai noskaidrotu, kādi ir to resursi un vajadzības,  ar kādām grūtībām tās saskaras un kādas ir to nākotnes iespējas un vajadzības, 2023.gadā  Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju veica pētījumu. Par tendencēm, ko iezīmē “Diasporas organizāciju kapacitātes un vajadzību pētījums” un kā raksturot diasporu Eiropā un citviet pasaulē, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Baiba Bela, socioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore, Inta Mieriņa, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Diasporas un migrācijas centra direktore, Ilze Kuplēna-Ewart, Latviešu nacionālā apvienības Kanādā padomes priekšniece, Frics Kristbergs, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valdes priekšsēdis, un Justīne Krēsliņa, Eiropas latviešu apvienības priekssēde

“Kad esam kopā, sals atkāpjas, un atkāpsies arī Krievija” – tā, pirmo reizi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma ierodoties Baltijas valstīs, pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Šie viņa vārdi izskanēja vakar, uzrunājot cilvēkus Lietuvā, šodien no paša rīta viņš ieradās Igaunijā, kur teica runu igauņu parlamentā, savukārt pie mums pēc tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām teju stundu atbildēja uz Baltijas valstu žurnālistu jautājumiem. Gan šīs atbildes un vizītes laikā izskanējušo kopumā, gan arī situāciju ap karu Ukrainā kā tādu analizēsim raidījumā. Studijā viesojas Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žaneta Ozoliņa, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālis Raimonds Graube un arī Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs, Eiropas ārlietu padomes biedrs Andris Strazds.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jau atkal būs jāvērtē Rīgas domes Satiksmes departamenta darbs, tiesa, šoreiz piecus gadus seni notikumi – birojā vērsies viens no esošās koalīcijas deputātiem aizdomās par korupciju ielu uzturēšanas pakalpojuma iepirkumā. Tieši šī iepirkuma rezultātā noslēgto līgumu pildīšana bija viens no nesaskaņu cēloņiem mēra Mārtiņa Staķa vadītajā koalīcijā, tiesa, šajā pēdējā epizodē KNAB pārkāpumus nav saskatījis. Bet ko no šī visa saprast rīdziniekiem un visas Latvijas iedzīvotājiem – vai jau tā nepietiekamie līdzekļi galvaspilsētas ielu remontam tiek vai netiek pārtērēti, un kāpēc Lietuvā un Igaunijā arī galvaspilsētas attīstās straujāk? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar esošo Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV) un arī viņa kādreizējo cīņubiedru, nu jau pusgadu kā opozicionāru – Mārtiņu Kossoviču (P).

Realitāšu sadursme – tā varētu raksturot Saeimas izglītības komisijas sēdi, kurā deputāti, skolu direktori un izglītības eksperti šodien analizēja projekta “Skola 2030” ieviešanas rezultātus. “Uz papīra izskatījās labi, bet...” – tā saka daudzi, un skolu direktoru asociācijas vadītājs projekta ieviešanas vadību raksturo lakoniski – “Totāli sapināmies meistarībā”. Kāda ir reālā situācija, jaunā satura ieviešanai ieejot finiša taisnē, un kas jādara, lai tālākais ceļš būtu gludāks? Saruna ar projekta nu jau bijušo vadītāju Zani Oliņu, Valsts izglītības satura centra vecāko ekspertu, Rīgas 72. vidusskolas direktoru Pāvelu Pestovu un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli.

Latvijas basketbola izlase aizvadījusi četras pārbaudes spēles savu skatītāju priekšā un tagad ir devusies uz Āziju. "Ūdenszeļļi" kopā ar Rihardu Lomažu un jauno Latvijas basketbola līgu direktoru Salvi Mētru sanāca kopā, lai pārrunātu visas ar izlasi saistītās aktualitātes pirms Pasaules kausa

Ko maina muzeju pārdefinējums? Kāda ir mūsu muzejnieku prakse un kādi ir secinājumi pēc Baltijas muzeoloģijas vasaras skolas? Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā nedēļas garumā pievērsās muzeju eksistencei nākotnē, debatēja par izaicinājumiem muzeju darbībā. Azvadītajā nedēļā, no 7. līdz 12.augustam, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notika 19. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola. Tās ietvaros trīsdesmit pieci Baltijas valstu muzeju profesionāļi klausījās lekcijas, piedalījās semināros un diskusijās, kā arī apmeklēja muzejus un kultūras mantojuma objektus Latgalē un Sēlijā. Kultūras rondo atziņas no Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, bet studijā par aizvadīto pasākumu stāsta Baltijas muzeoloģijas veicināšanas biedrības priekšsēdētāja Una Sedleniece, Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja, direktores vietniece zinātniskajā darbā Liene Rokpelne, Jūrmalas muzeja vadītājs Ernests Sviklis un Icom Latvijas valdes locekle, Žaņa Lipkes memoriāla pētniece Maija Meijere-Oša. Kā šīs skolas iespējas vērtē kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas,  muzeju speciālisti, kādas problēmas un kādus izaicinājumus muzeju darbā tie saredz savās valstīs un kā iezīmē muzeju nākotnes perspektīvas, atklāj Lietuvas Nacionālā muzeja direktore Rūta Kačkūte (Rūta Kačkutė) un Igaunijas Vēsturiskās atmiņas institūta vadītāju Martins Andrellers (Martin Andreller). .  

Pirmo reizi padomju režīma, iespējams, stindzinošāko noziegumu – tūkstošiem nevainīgu cilvēku deportācijas – oficiālā ceremonijā piemin arī Eiropas līmenī – Eiroparlamentā. Baltiešu centieni to panākt bijuši ilgi, bet tieši Krievijas zvērības Ukrainā beidzot mainījušas rietumu pasaules attieksmi arī pret senākiem tās noziegumiem, jo galu galā šobrīd tie tiek atkārtoti nu jau visas pasaules acu priekšā. Un tieši tāpēc vismaz rietumos tik daudzi jūt līdzi ukraiņu pretuzbrukumam, kurš pagaidām ir tikai sācies un neļauj mums neko daudz nojaust par tā iznākumu. Bet ko varam secināt jau tagad? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām NBS Zemessardzes štāba virsniekam, majoram Jānim Slaidiņam un bijušajām NBS komandierim, atvaļinātam ģenerālmajoram Jurim Maklakovam.

No pēdējā laikā ierastās ziņu plūsmas par Krievijas dronu uzbrukumiem ukraiņu pilsētām un Ukrainas dronu triecieniem pa krievu militāro tehniku visnotaļ pamatīgi izceļas Krievijas paziņojums par divu it kā Ukrainas dronu uzbrukumu Kremlim un nesekmīgu Putina slepkavības mēģinājumu, ko Ukraina savukārt kategoriski noliedz. Ko domāt par šo incidentu, ja tāds tiešām notika un arī ja nenotika; kas gaidāms devītajā maijā un par ukraiņu pretuzbrukumu šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Nacionālo bruņoto spēku majoru Jāni Slaidiņu un bijušo NBS komandieri Juri Maklakovu.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par videospēlēm kā biznesa nozari. Cik tā attīstīta Latvijā un vai ar videospēlēm var arī nopelnīt? Aprunāsimies arī ar augsto tehnoloģija uzņēmuma „HansaMatrix” pircējiem, kā zināms, investīciju fonds „BaltCap” ir izteicis piedāvājumu atpirkt uzņēmuma akcijas un, ja darījums būs veiksmīgs, pamest biržu.  Videospēles – pasaulē miljardos mērāma izklaides industrija, bet Latvijā nav tā skaļi dzirdēts, ka šajā jomā mēs kaut ko darītu. Uzmanību aizvadītajā nedēļā piesaistīja Latvijas spēļu izstrādātāju gada balvu pasniegšanas pasākums, uz kuru devāmies saprast, cik tad attīstīta ir šī industrija pie mums.  Secinājumi. Hobija līmenī ir ne viens vien, kurš uztaisa kādu spēlīti, ir Latvijā arī vairāki uzņēmumi, kuri nodarbojas ar mobilo telefonu spēļu veidošanu, un ir pat visai veiksmīgi. Bet, lai tiktu līdz tādai tradicionālai videospēlei, kura spēj arī nopelnīt naudu, tādu mums nav daudz. Bet ar pārīti veiksmīgu spēļu radītājiem un arī balvu saņēmējiem izdevās aprunāties. 

Valsts ieņēmumu dienests prettiesiski aprēķinājis nodokļus iedzīvotāju vietā. Tā secinājis Tiesībsarga birojs savā pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta rīcību. Secināts, ka iestāde prettiesiski aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā, kuriem bijis jāiesniedz deklarācija, bet kuri to tā arī nav izdarījuši. Situāciju skaidro Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece, nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.   

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Raidījumā šoreiz par sankcijām, jaunāko obligāciju emisiju un mazliet par to, kas notiek kapitāla tirgos Baltijā. Bet pirms ķerties pie aktuālā, kāds atgādinājums - ir sākusies gada deklarāciju par aizvadīo gadu iesniegšana. Te divi mazi atgādinājumi. Pirmkārt, aizvadītajā gadā daudzi ir ziedojuši vairāk un biežāk nekā ierasts. Un arī par ziedoto sabiedriskā labuma organizācijām var tikt pie nodokļu atlaides. Un otrkārt - šogad ieviests jaunums - ja ir veselības apdrošināšana, tas jānorāda deklarācijā.  Secinājums - šogad Valsts ieņēmumu dienests rūpīgāk sekos līdzi, lai neapmaksātu tos čekus, kurus atmaksājis apdrošinātājs. Jau vairāk nekā gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un - arī jau desmitā sankciju kārta. Un pēdējā laikā arvien skaļāk skan balsis par sankciju apiešanas tendencēm. Visticamāk, ievērojamais eksporta uz atsevišķām Eiropas un Āzijas valstīm pieaugums tieši tām precēm, kuras uz Krieviju un Baltkrieviju vest nedrīkst, ir nevis Latvijas eksporta veiksmes stāsts un jauni lieliski tirgi, bet gan banāla sankciju apiešana. Kā īpašā seminārā uzņēmējiem par sankcijām stāsta Kristaps Markovskis, Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs, tas nav palicis nepamanīts. Pienākums ievērot sankcijas ir ikvienam, ne tikai bankām vai kādiem īpašiem uzņēmumiem. Turklāt, kā skaidro Paulis Iļjenkovs no Finanšu izlūkošanas dienesta, Latvijā uzņēmumiem jāpatur prātā tas, ka riski ir augsti. Visiem par sankciju neievērošanu Latvijā draud arī kriminālatbildība. Bet kas liecina par mēģinājumiem apiet sankcijas? Izdoma, protams, ir bezgalīga, bet biežāk sastopamie veidi ir mēģināt iesaistīt vidutājus un starpniekus, izmantot dīvainas norēķinu formas - piemēram, caur mazāk vai vairāk eksotiskām valstīm vai maksājuma veidiem, mainīt īpašniekus vai mēģināt slēpt preču kodus, cerot, ka izdosies caur muitu dabūt sankcijām pakļautās preces. Bet jārēķinās, ka arī kontrolējošās iestādes nesēž rokas klēpī salikušas. Piemēram, vai zinājāt par DNS analīzēm kokmateriāliem? Stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Atis Pīlāts.  Bet ko darīt, lai neiekultos nepatikšanās? Pirmais Edgara Pastara no "Cobalt" ieteikums ir izvērtēt risku - kādi ir mūsu partneri, kādas ir mūsu preces? Un tad - vienkārši domāt līdzi notiekošajam uzņēmējdarbībā. Vai lietas, kas notiek, ir loģiskas? Darījumu partnerus ir vērts pārbaudīt vietējos reģistros un arī - elementāri pameklēt internetā. Vērtē, kā izskatās mājaslapa, vai adrese eksistē, ko par šo uzņēmumu saka citi un arī, vai mūsu sadarbība būs loģiska. Katrā ziņā sliktākais ir vienkārši pārkāpt vai apiet sankcijas un cerēt - neviens nepamanīs. Risks, ka kāds cits ziņos par jūsu pārkāpumu ir augsts. Jo par to ziņo gan tie, kam ir uzlikts pienākums ziņot par aizdomām, gan citi brīvprātīgā kārtā, saka Paulis Iļjenkovs no Finanšu izlūkošanas dienesta.

Līdzīgi kā pēc “Spēlmaņu nakts”, arī “Lielā Kristapa” ceremonijā īpašu uzmanību piesaistījusi gada aktrise, tiesa, šoreiz ne ar to, ka balva viņai piešķirta, bet gan no tās atsakoties. Kā un vai uz to būtu jāreaģē aktrises piesauktajam kultūras ministram, un vai viņa vadītajai ministrijai jāiejaucas Ogres pašvaldības publiskajā konfliktā ar novada vēstures un mākslas muzeju – par to un ne tikai šovakar diskutējām raidījumā “Šodienas jautājums”. Uz sarunu aicinājām Ogres mēru, bet viņš ir ārpus valsts, kultūras ministrs savukārt devies atvaļinājumā, tādēļ Nacionālo apvienību pārstāvēja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons un no opozīcijas studijā bija Antoņina Ņenaševa no “Progresīvajiem”, kas pēc minētajiem notikumiem ar muzeju Saeimā cenšas panākt Ogres domes darbības izvērtējumu.

Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, cik spēcīga solās būt jaunā valdība? Studijā Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Ikstens.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” ceturtās sezonas piekto epizodi, kurā bijušie sportisti Kaspars Gorkšs, Jānis Blūms un Oļegs Sorokins tiekas iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole Alfa", lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:03:42 – šodien raidījumā; 0:03:43 – 0:54:48 – kādus secinājumus var izdarīt pēc 10 sezonas spēlēm? Atlaist vai paturēt? 0:54:49 – 1:29:58 – skatītāju pilnas tribīnes un biļešu cenas.

A Prefeitura do Rio abriu uma nova licitação para comprar mais 270 BRTs. Em maio, já tinha comprado 291. Os ônibus começaram a chegar. Será que é a solução para um sistema cheio de problemas e reclamações? Para desenrolar o assunto, o jornalista Edimilson Ávila conversa por telefone com Cláudia Secin, presidente da Mobi-Rio.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Juri Maklakovu un NBS rezerves pulkvedi, militāro analītiķi Igoru Rajevu. Runājām par to, kāda ir pašreizējā situācija Ukrainas kara frontē, sākoties kara ceturtajam mēnesim.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" meklēsim atbildi uz jautājumu, kāpēc tika pieļauts, ka pie pieminekļa Pārdaugavā slavina Krieviju. Studijas viesi - Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Latvijas literatūras gada aina. Secinājumi pēc LALIGABA pasniegšanas. Kultūras rondo studijā uzklausām nozares ekspertus – literatūrfilozofi Ievu Kolmani, dzejnieku un literatūrkritiķi Ivaru Šteinbergu un kultūras žurnālisti Andu Buševicu. Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijas noslēguma balsojumā par LALIGABA ieguvēju nominācijā “Labākais dzejas darbs” atzīts Ineses Zanderes krājums “Mantojumi”, kas nācis klajā apgādā “Neputns”. Nominācijā “Labākais prozas darbs” balvu saņēma Svena Kuzmina romāns “Dizažio”, kuru izdevusi izdevniecība “Dienas grāmata”. Nominācijā “Labākais ārvalstu literatūras tulkojums” balvu ieguva dzejnieks un tulkotājs Arvis Viguls par Arkādija Dragomoščenko dzejas izlases “Elēģijas” atdzejojumu no krievu valodas. Šo darbu klajā laidusi izdevniecība “Orbīta”. Nominācijā “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem” laurus plūca Lotes Vilmas Vītiņas dzejprozas darbs “Ūdenstornis”, izdevniecība “Liels un Mazs”. Savukārt nominācijā “Spilgtākā debija” balvu saņēma Annas Belkovskas debijas dzejas krājums “Veranda”, izdevējs Valters Dakša. Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt divas speciālbalvas: par pasaules literatūras, kultūras un mākslas vēsturē būtisku tekstu aktualizēšanu izdevumā “Manifests No futūrisma līdz mūsdienām”, ko izdevusi izdevniecība “Neputns”, balvu saņēma  Artis Ostups, savukārt par Latvijas literatūras popularizēšanu ārvalstīs un nozīmīgu ieguldījumu latviešu autoru darbu tulkošanā itāļu valodā speciālbalvu saņēma tulkotāja Margarita Karbonaro (Margherita Carbonaro). Par nozīmīgu ieguldījumu literatūrā Mūža balva piešķirta dzejniecei, prozaiķei un tulkotājai Dainai Avotiņai. Viņa  bijusi klātesoša latviešu literatūras norisēs kopš 20. gs. 50. gadiem. Viņas veikums latviešu literatūras attīstībā vērtējams vairākos virzienos. Lasītāji Avotiņu iepazinuši kā jūtās sakņotas dzejas un apkārtējās pasaules vērojumā balstītas prozas autori, kā ražīgu augstvērtīgas lietuviešu literatūras tulkotāju un šīs kaimiņu kultūras popularizētāju Latvijā, un arī kā latviešu dzejas procesa attīstības veicinātāju. Lasītāju balva šogad tika noteikta sadarbībā ar sabiedrisko mediju portālu LSM publiskā balsojumā, kas ilga no 29. marta līdz 22. aprīlim. Balsojuma rezultātā lasītāju balvu saņēma Lauris Gundars par romānu “Svešam kļūt jeb Stāsts par Gunāru A.”, ko izdevusi “Dienas grāmata”.

Dienu pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes Rīgā, kuras laikā publiskajā telpā izskanēja vairāki skaļi signāli gan no alianses vadības, gan Kremļa, pēdējo pārstāvji tikušies arī klātienē – Stokholmā, Eiropas drošības un sadarbības sanāksmes laikā aptuveni pusstundu garu sarunu aizvadījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Kāds bija šīs sarunas mērķis un kā aizvadītajās dienās paustais varētu ietekmēt Krievijas turpmāko rīcību Ukrainas pierobežā? Par to un citiem tematiem šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, RSU profesoru Andri Sprūdu.

Valdis Zatlers: “Es neesmu ar mieru piekrist jebkuram idiotismam tikai tapēc, ka tas ir populāri.” Valdis ir bijis bundzinieks, ārsts, traumatologs ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs un Latvijas prezidents no 2007. līdz 2011. gadam. Viņš ir arī vienīgais prezidents, kurš ierosinājis Saeimas atlaišanu, ko tauta referendumā atbalstīja ar 94% balsu īpatsvaru. Savas prezidentūras beigās viņa popularitātes reitingi bija vieni no augstākajiem, kādi jebkad ir bijuši Latvijas prezidentam. Šajā sērijā apspriežam: Valda pieredze Černobiļā. Kuriozi ārvalstu vizītēs. Kā uzrunāt Putinu. Baltie meli. Nāve. Politiķu narcisisms un valstiskums. Hamlets. Kā darbs dara darītāju. Karjeras izvēle. Improvizācijas vērtība. Un, kā vienmēr, daudz vairāk. Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 00:54:00, kur Valdis apspriež savu pieredzi Černobiļā. Baudi un dalies! Šeit vari noskatīties podkāsta bezmaksas versiju, kas sevī ietver vairāk kā pusi no visa ieraksta. Lai dzirdētu pilno sēriju video formātā, ej uz podkāsta Patreon lapu, atbalsti podkāstu ar vismaz 3.63$ vērtu ikmēneša maksājumu un klausies pilno sarunu. Saite uz Patreon: www.patreon.com/SvarigasDetalas Sērijas saturs zemāk: 00:00:00 - Ievads. 00:01:43 - Par grupu “Mazie brāļi”. 00:03:35 - Kādēļ Hamleta monologs Valdim šķiet tik būtisks. 00:04:32 - Kā Valdis uzlaboja savas publiskās runas spējas. 00:09:15 - Saskarsmes spēju nozīme politiķa darbā. 00:13:21 - Darba vides ietekme uz personību. 00:17:18 - Ieteikums vecākiem, kuri stumj savus bērnus uz konkrētām karjerām, neatkarīgi no bērnu vēlmēm. 00:23:55 - Kā Valdis iemācījās uzrunāt cilvēkus. 00:27:42 - Par dažādu vārdu izcelsmi un valodu attīstību. 00:29:38 - Improvizācijas vērtība uzstāšanās laikā. 00:31:50 - Godaprāta un melu loma dažādās kultūrās. 00:34:53 - Balto melu pāri darījums ikdienā. 00:36:59 - Par trīs premjeriem, kuru laikā Valdis bija prezidents. 00:39:17 - Cik lielā mērā politiķus Latvijā šobrīd motivē varas kāre vai valstiskums. 00:41:26 - Kuriozi ārvalstu vizīšu laikā. 00:48:22 - Vai nāve mūsu kultūrā netiek pārlieku slēpta. 00:54:00 - Par Valda pieredzi Černobiļā. --- Saturs, kas pieejams tikai Patroniem: 01:04:09 - Politkorektuma ietekme uz izteikšanās brīvību. 01:10:00 - Labākais padoms, ko Valdis ir saņēmis. 01:10:16 - Kāda Valdim bijusi negatīva pieredze, ko viņš tagad uzskata par vērtīgu pagrieziena punktu. 01:11:06 - Ko Valdis ieteiktu savam četrdesmit gadīgajam es. Podkāsta Patreon lapa: www.patreon.com/svarigasdetalas Podkāsta Facebook lapa: facebook.com/SvarigasDetalas Podkāsts iekš Apple podcasts: https://podcasts.apple.com/lv/podcast/id1455599870 Es twitterī: @JurisBaltacs

Masu vakcinācijas process Latgalē. Vai pārāk centralizēts? Un kādi seciājumi pēc Lieldienu brīvdienās uzsāktā procesa masu vakcinēšanas centros Rēzeknē un Daugavpilī. Jāpiebilst ka mazākie 3.līmeņa vakcinēšanas centri Latgalē plānotie netiek. Sarunā piedalās "Rēzeknes slimnīcas" valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa, "Latgales medicīnas centra" valdes locekle Svetlana Losāne un vakcinācijas procesa koordinatore Daugavpilī Ilona Skrinda.  

Tātad. Vista ir dārzenis un kartupelis ir dārzeņu karalis. Toties Annai ir jauna frizūra - aizkaru bangi. Zanei nepatīk, ka laiki grozās (mēs jau minējām). Toties jūtam to visi mēs. Fck Zanei bija taisnība. Secinājām, ka tā ir novecojusi tradīcija. Tikmēr pārdomas par to, kas būs, ja iestāsies apokalipse. Zane uzvarēs dzīvi. Toties Annu priecē viņas lokālais atklājums... Un Zane ar savām lokālajām bēdām. Visi ir kaut kādi rajonu bērni. Andrejam nostaļģija par 2000. gadu, jo Aināra Šlesera atgriežas vedina domāt par 2000. gadu. Viss bija labāk. Laikam. Ā un selfiji sux. Anna ar redīsiem uzvarēs pasaules karu. Un kā jau parasti, pāris neveiklas tēmas, joki un pašironija pamīšus visam pa vidu... E-pasts tas pats vecais : tris.vistas@gmail.com Mums ir Insta ! Kāpēc? Mēs paši nezinām... https://www.instagram.com/trisvistasuzlatks/ Un vienmēr var kladzināt kā vista ar mums : https://www.facebook.com/trisvistasuzlakts

"Kopumā bažīgus dara situācija, ka pēc datiem ko apkopo Latvijas Nacionālā bibliotēka, ir ievērojami sarucis jauno nosaukumu skaits un to kopējā tirāža. Šī līkne, kas gāja un leju pēdējās desmitgades sākumā, bija nedaudz piebremzējusies. Tāpēc arī sākām risināt ar Finanšu ministriju jautājumu par PVN likmes samazināšanu kā instrumentu nozares stabilizēšanai," raksturojot situāciju grāmatniecībā šobrīd, Kultūras Rondo skaidro Latvijas grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka. Šobrīd, kad grāmatnīcas atkal ir atvērtas, Punka bilst, ka "bilde vairs tik gluži piķa melna nerādās, jo grāmatnīcu atvēršana liecina, ka tas īpatsvars un ietekme uz naudas plūsmu nozarē bija ļoti būtiska". Pēc Latvijas grāmatizdevēju asociācijas biedru iesniegtajiem datiem janvārī apgrozījuma kritums bijis 56%, jauno nosaukumu skaits ir krities par 76%, kopējā tirāža - par trešdaļu. Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics atklāj, ka janvāra vidū, kad grāmatizdevēji cēla trauksmi par slēgtajām grāmatnīcām, veica aptauju, kā Latvijas grāmatizdevēji jūtas. Secinājums - Latvijas izdevēji bija par 82% mazāk pasūtījuši grāmatas 2021.gada janvārī, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tipogrāfija šo kritumu neizjuta, jo ārzemju izdevēji, kas ir tipogrāfijas klienti, neizdod mazāk, tieši pretēji. "Ja runājam par frančiem, tad ir divas reizes vairāk pasūtījumu, no Vācijas arī daudz vairāk, arī no Somijas. Savukārt no Latvijas ir straujš kritums," norāda Māris Matrevics. Māris Matrevics, atsaucoties uz Eiropas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas apkopotiem datiem, atzīst, ka Eiropas valstīs 2020. gadā grāmatniecība ir pieaugusi un pētījumi rāda, ka šāda tendence saglabāsies arī nākotnē. Renāte Punka, balstoties uz Eiropas Grāmatizdevēju federācijas apkopotiem datiem, piekrīt, ka tendence līdzīga - gads daudzās valstīs noslēdzies ar pluss zīmi. Nīderlandē apgrozījums ir bijis par 12% lielāks, franči saskaitījusi, ka vidēji katrs francūzis pagājušajā gadā ir izlasījis astoņas grāmatas. Par Latviju precīzu datu nav, bet Renāte Punka vērtē, ka krietni iepaliek. Asociācijas biedru iesniegtie dati liecina, ka apgrozījuma kritums kopumā pret iepriekšējo gadu nav bijis ļoti liels. Bet ir ļoti kritusies jauno nosaukumu kopējā tirāža, par 20% mazāk grāmatu ir ieplūdušas tirgū. "Tas rādītājs, kas kārtējo reizi dara uzmanīgu, kas liek runāt tomēr par gudrākajām un saprātīgākajām un visiem pieņemamiem atbalsta instrumentiem grāmatniecībai," vērtē Renāte Punka. "Un kāpēc tas vēl jo vairāk būtiski: jo labāka situācija būs, teiksim, tai pašā Lielbritānijā, jo konkurētspējīgākas būs grāmatas nu jau visiem pieejamajās svešvalodās, jo mazāk cilvēku lasīs latviešu valodā Ir jādomā arī par šo aspektu." Citās valstīs PVN likme grāmatām ir iespējami zemākā. Lielākajā daļā valstu svārstās starp 5-7%. Latvijā šobrīd ir 12%. Māris Matrevics piekrīt, ka PVN likme ir svarīga visā atbalsta kopumā nozarei. Renāte Punka norāda, ka grāmatizdevēju lūgums būtu ieviest 5% PVN likmi grāmatām no 1. jūlija, jo tad stājas spēkā arī izmaiņas autoratlīdzību izmaksās, kuru lielu daļu vismaz grāmatniecības nozarē nāksies uzņemties izdevējiem, lai autori varētu turpināt saņemt to pašu naudu, ko viņi šobrīd saņemt.

Cik daudz mikroplastmasas vidē nokļūst no viena apģērba gabala? Versijas par to atšķiras, bet tagad arī Latvijā ir veikts pētījums par to, cik daudz mikroplastmasas šķiedras izdalās sintētiskā apģērba mazgāšanas laikā un vai šo procesu ietekmē tas, kā mēs veļu mazgājam. Ar pētījuma rezultātiem iepazīstina Latvijas hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča un sociālā uzņēmuma "Mans peldkostīms" līdzdibinātāja Laura Žukovska-Supe. "Plastmasas šķiedru vidē ir daudz un liela daļa nāk no apģērbiem," atzīst Inta Dimante-Deimantoviča. Mikroplastmasas šķiedras koncentrētas jūras ūdenī, arī ezeru ūdeņos. Jaunākais pētījums par to, cik šķiedru izdalās, mazgājot sintētiskos apģērbu. Liela daļa apģērbu ir no materiāla, kur sintētiskās šķiedras ir kopā ar dabiskām un mākslīgās šķiedras apģērbu pat ir vairāk un daudzveidīgi.  Veiktais pētījums par mikroplastmasu peldkostīmos ir pirmais pētījums par kādu konkrētu apģērba grupu.  Parasti peldkostīmus ražo no poliestera vai poliamīda kopā ar elastānu. Tie ir naftas produkti, uzņēmums "Mans peldkostīms" izmanto audumu, kas radīts, pārstrādājot PET pudeles vai vecos zvejas tīklus, paklājus utt. Tas arvien ir sintētisks audums, tikai tā radīšanai izmanto to, kas nevienam nav vajadzīgs, nevis tērējot arvien jaunu naftu. Bet mikroplastmasas piesārņojums saglabājas. "Gribējām uzzināt, cik daudz mikroplastmasa izdalās un vai ir iespējas mazināt negatīvo ietekmi uz vidi," atzīst Laura Žukovska-Supe. "Mikroplasmasas šķiedras konstatējām lielā daudzumā pēc katras mazgāšanas reizes. Tika radīti peldkostīmu prototipi, ko saņēmām no uzņēmuma, kurus testējām vairākkārtīgi  mazgājot, gan izmantojot veļas mazgāšanas līdzekli, gan bez, lai saprastu, vai tam ir ietekme. Kā arī testējām vienu inovatīvu produktu, ko piedāvā cits ražotājs citā Eiropas valstī, kas ir mikroplastmasu aizturošs maisiņš, kurā ievieto apģērbu," ar pētījuma gaitu iepazīstina Inta Dimante-Deimantoviča. "Secinājām, ka izdalās daudz šķiedru pat no viena peldkostīma. Pirmajā brīdī liekas, kas tad tur daudz, tie ir tikai miligrami, tad mēģinājām svaru izteikt tādā saprotamākā vienībā. Piemēram, ja viens Latvijas iedzīvotājs kaut vienu reizi mūžā izmazgā vienu šādu peldkostīmu, vidē nonāks 92 kg plastmasas šķiedru. Ja to izdarīs kaut vienu reizi kaut viens pasaules iedzīvotājs, tad jau runājam vairāk nekā par 370 tonnām plastmasa šķiedru," atzīst Inta Dimante-Deimantoviča. Šķiedras turpina ceļu tālāk, kādu daļu aiztur attīrīšanas iekārtas, bet daļa turpina ceļu lielākos ūdeņos. Lielai daļai šāda piesārņojuma ir tendence koncentrēties polu reģionos. Laura Žukovska-Supe norāda, ka visvairāk mikroplastmasas izdalās pirmajā mazgāšanas reizē. Negaidīts secinājums – knaģu lietošana ietekmē šķiedras izdalīšanos, vēlams tos neizmantot. Un jau minētais maisiņš nav risinājums visām situācijām attiecībā uz mikroplastmasu. Viens no risinājumiem, lai aizturētu noteiktu daļu mikroplastmasas šķiedru, – ražotājs pats veic pirmreizējo mazgāšanu, piemēram, jau minētajā maisiņā. Bet risinājums nav ideāls, jo šķiedras turpina izdalīties. Otrs risinājums – mikroplastmasu aizturošu filtru iestrāde veļasmašīnās. Uzņēmums "Mans peldkostīms" plāno ieviest produktu pirmreizējo mazgāšanu, izmantojot vairākas aizsargājošas tehnoloģijas. Tajā pašā laikā arvien nav precīzu ziņu par mikroplastmasas ietekmi uz dzīvajiem organismiem. Inta Dimante-Deimantoviča atzīst, ka toksicitātes ietekme redzama uz dzīvajiem organismiem to reprodukcijas ciklā. Tāpat pētījumi rāda, ka ekosistēmas balanss mainās, ja vidē ir peldoša plastmasa, uz kuras veidojas apaugums. Zem peldošās plastmasas masas ir sliktāki skābekļa apstākļi.  Pētījuma metodoloģiskie risinājumi tapuši pētniecības projekta  1.1.1.2/VIAA/2/18/359 ietvaros. Sintētisko šķiedru ražošana un to īpašības Mūsdienās sintētisko apģērbu ražošanā visvairāk izmanto poliestera šķiedras. Neilons, akrils, likra jeb laikra, lavsans – šīs sintētiskās šķiedras varam atrast teju jebkurā apģērbā kopš pagājušā gadsimta 20.gados ASV esošā firmā „Du Pont” sāka izstrādāt neoprēnu, sintētisko gumiju un neilonu. Tā pasaulē sākās sintētikas uzvaras gājiens, bet pirms skatām sīkāk šo šķiedru ražošanu un īpašības, neliels skaidrojums kas ir sintētiskās un kas mākslīgās šķiedras, jo kā norāda Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina tehnoloģiju institūta profesore Ilze Baltiņa, cilvēki bieži šos terminus jauc. Skatot apģērbu, redzam, ka sintētiskās šķiedras tiek maisītas kopā ar dabiskajām, kā skaidro profesore, dabiskās šķiedras dod apģērbam higiēniskās īpašības, savukārt sintētiskās – piešķir labāku izturību. Reti kuram apģērbam būs rakstīts, ka tajā ir 100 % poliamīda vai poliestera – sintētiskās šķiedras tiek jauktas kopā, jo katrai tā teikt, ir savs pienesums drēbēm. Vispopulārākās šodien pasaulē ir poliestera šķiedras, ja runājam par sintētisko apģērbu – tā ir šķiedra, kas tiek formēta no polietilēna, tereftalāta, un tai skaitā no otrreiz pārstrādājām PET pudelēm.

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ietekmē mūs visus. Taču šādas krīzes vienlaikus ir arī labs katalizators, lai parādītu, vai un kā sabiedrība ir aktuāla nevienlīdzība. Nesen klajā nācis ANO pētījums par to, kā pandēmija visā pasaulē ietekmējusi to, kā tad tiekam galā ar dažādiem sadzīviskiem jautājumiem. Secinājumi nav iepriecinoši. Raidījumā Zināmais nezināmajā interesējamies, kā pandēmija ietekmējusi dzimumu nevienlīdzību pasaulē. Vērtē sociālantropoloģe un dažādības vadības eksperte Agnese Cimdiņa un domnīcas "Providus" vadoša pētniece Agnese Lāce. "Šī krīze skar vairāk sievietes nekā vīriešus," atzīst Agnese Cimdiņa. Krīze ietekmē dzimumu vienlīdzību un ANO pētījums tam pievērš uzmanību. "Ir neskaitāmi pētījumi, kas norāda, ka ikdienas dzīves ierobežojumi, skolu slēgšana, uzņēmējdarbības dīkstāve un vispārējie ierobežojumi nozīmē, ka sievietes piedzīvo ievērojamu neapmaksāta darba pieaugumu. Pētījumi rāda, ka Covid krīze pastiprina tā sauktās tradicionālās sociokulturālās dzimumu normas," skaidro Agnese Cimdiņa. "Krīzes ietekme nav vienāda visās sociālajās grupās, ka korona vīrusa izraisītās sociālekonomiskās sekas ir nesamērīgi noslogojošas sievietes ar milzīga apjoma nekompensētu darbu, aprūpējot ne tikai bērnus un tos skolojot, bet aprūpējot arī vecākus un slimus tuvinieku. Papildus tam, ka vairāk sievietes ne vīrieši ir zaudējuši darbu Covid krīzes rezultātā." Sasniegumi, kas pēdējo dekāžu laikā ir veikti dzimumlīdztiesības jomā, ne tikai apstājušies, bet sāk virzīties pretējā virzienā. Būtiski celt gaisma, ko ANO norāda. Cimdiņa atklāj, ka ārkārtas situācijas laikā viņai pašai bijusi rūgta pieredze ar projektu uzraugiem, kad lūgusi pagarināt termiņu raksta pabeigšanai, pretī saņēmusi atbildi darba laiku neviens nav atcēlis. Viņa uzskata, ka tā tiek demonstrēta nevēlēšanas izprast situāciju, varas demonstrēšana, kur dzimumlīdztiesības perspektīva nav ņemta vērā.  Pētniece norāda, ka Latvijā nav pētījumu šajā jomā, bet pētījumi Ziemeļvalstīs rāda, ka atbalsta mehānismi Covid krīzes laikā bijuši daudz trāpīgāki uzņēmumiem, ko vada vīrieši. "Arī akadēmiskā dzīvē var redzēt, ka pieaudzis vīriešu zinātnisko publikāciju skaits, jo vīriešiem ir vairāk laika rakstīt. Savukārt sievietēm akadēmisko publikāciju skaits ir krietni krities," atzīst Agnese Cimdiņa. "Šīs ir tendences, ar kurām vajadzētu iepazīties politikas veidotājiem un arī darba devējiem." "Pirmais solis uzņēmumu, organizāciju un valsts līmenī ir atzīt, ka ir dzimumu nevienlīdzība krīzes situācijā, ka sievietes veic milzu apjomu neapmaksātu darbu mājās, kas, protams, atņem enerģiju. Tā nav gaušanās par nabaga sievietēm, bet visa sabiedrība un ekonomika kopumā cieš, ja netiek izmantota sabiedrības labā kompetence, ko sievietes pārstāv," vērtē Agnese Cimdiņa. Dzimumu līdztiesība padomju laikā No kādreizējā padomju perioda nostiprinājušies vairāki priekšstati attiecībā uz sievietes tēlu sabiedrībā. Piemēram, māte varone, kura audzina vairākus bērnus, vai uzcītīgā padomju strādniece. Šķiet, ka sievietēm iespējas it kā bija gana plašas, bet ko zinām par sievietēm un varu padomju laikā? Kā sievietes tēls gāja roku rokā ar iespējām strādāt Centrālkomitejā un citās varas struktūrās? Par dzimumu līdztiesību un iespēju sievietēm ieņemt amatus varas orgānos padomju periodā stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Daina Bleiere. Padomju periodā sieviete varēja braukt ar traktoru, strādāt rūpnīcā, studēt, neapšaubāmi audzināt bērnus, tātad visu. Bet, tuvāk aplūkojot sieviešu reālās iespējas strādāt vadošos amatos, īpaši varas struktūrās, aina tomēr veidojas cita. Visur gan sievietes tik viegli nevarēja darboties, līdz ar to uzskats par dzimumu līdztiesību karjeras ziņā būtu mīts.

Pētījumi par Covid-19 seku mazināšanu šodien tika apspriesti Saeimā. Kādi secinājumi ir izdarīti un ko no tā, ko līdz šim par pandēmiju izraisījušo sērgu ir izpētījuši zinātnieki, varētu izmantot politiķi, pieņemot lēmumus turpmākajā cīņā ar vīrusu? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Andri Skridi (A/P) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju Jāni Kloviņu.

Pasaulē dizaineri turpina domāt par to, kā vidi ap mums padarīt drošāku – proti, kā īstenot sociālo distancēšanos. Dažādi risinājumi rodami vidē, grafiski iezīmējot cilvēku atrašanos noteiktā attālumā – parkos, pilsētu laukumos un darba vietās – birojos. Kā tajos šobrīd rit darbs un kā darba vietas telpas piemērot apstākļiem, kuru noslēguma termiņu nevaram paredzēt? Un kāda loma tājā ir dizainam? Par to raidījumā "Kāpēc dizains?" sarunāsies TET valdes locekle, Cilvēku un vides dienesta direktore Ingrīda Rone un interjera dizainere Santa Meikulāne.   Savā pieredzē par to, kā šobrīd norit darbs birojā, īsi dalās arī apdrošināšanas kompānijas BTA Mārketinga un Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Elīna Rasmane, Swedbank pārstāvis Jānis Krops un Starptautiskā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Mogo Finance personāla vadītāja Anita Kalniņa.  Atvērtā tipa birojs ilgu laiku ir uzskatīts par vienu no mūsdienīgiem risinājumiem, daudzi to ir izvēlējušies. Protams, ir arī citi risinājumi. Vai šobrīd kāds jau ir pie jums vērsies kā pie interjera speciālista, kā pārveidot birojus? Santa Meikulāne: Birojam jābūt mobilam, jo birojs ir par biznesu un bizness attīstās. Es tomēr vienmēr esmu bijusi pret šo statisko biroju, tas ir ļoti specifisks, specifiskām nozarēm. Mēs vienmēr kopā ar uzņēmumu veicam pētījumu darbu, vispirms noskaidrojot, kas ir tas, kā mēs strādāsim. Es esmu par to, ka birojs pilnīgi vienmēr ir transformējams. Mēs bijām komandējumā “Neste” centrālajā birojā Helsinkos, bija drūma, pelēka, lietaina diena, kuru mēs visi pavadījām gaišajā un atraktīvajā birojā. Tur bija praktiski visas šīs tendences, par ko šobrīd runājam (varbūt izņemot šo uzsvērto divu metru attālumu): telpas, kas ir mobilas, kur strādā komandas. Komanda satiekas uz projektu, un tad, kad projekts nomainās, telpa atkal ir pieejama, tātad viss ir tāds kā mazliet šērojams. Kāda bija TET pieredze pirms vairākiem gadiem veidojot šo biroju, kas ir pielāgots darbinieka veicamajam uzdevumam? Ingrīda Rone: Manuprāt, tieši par šāda tipa biroju tikko stāstīja arī Santa, un tas saucas “aktivitātēs balstītais birojs”, un mēs to nosaucām par “viedo” Biroju Metropole. Šis biroju tips ar mums dzīvo jau sešus gadus, mēs viņu sākām plānot 2014. gadā un toreiz bijām teju pirmie Baltijā, Latvijā pilnīgi noteikti. Runājot par biroju un par biroja dizainu, es gribu nelielu atkāpi – pirmkārt, nevar runāt vienkārši par dizainu, par mēbelēm, “lūk, tādi ir pēdējie trendi, tāpēc mēs pirksim šādus vai tādus galdus vai krēslus”... Birojs ir daļa no uzņēmuma kultūras, bet kultūra ir daļa no uzņēmuma stratēģijas, un šai saistībai, manuprāt, ir jābūt, jo tikai tad mēs dabūjam to uzvedību, kādu sagaidām no šīs organizācijas un tās darbiniekiem. Veidojot Metropoli, mums bija gan veikti pietiekami apjomīgi pētījumi par to, kā darbinieki jūtas un kas viņiem patīk vai nepatīk, gan analizējām, kas ir tās vajadzības. Šis aktivitātēs balstītais birojs ar to ir burvīgs, ka tu mērķtiecīgi veido vietas komandām, individuālam darbam, klusākas, skaļākas, vienkārši satikšanās vietas. Arīdzan caur darbinieku viedokļu aptaujām faktiski mēs nonācām pie sapratnes, kas ir tās sajūtas, kādas mēs vēlamies veidot jaunajā birojā. Piemēram, viena no tām ir sadarbība – aktīvāka, spontānāka sadarbība. Otra lieta, kas bija biznesa diktēta: mēs vēlamies būt inovatīvāki, tātad savā ikdienas darbā un darba organizācijā veidot vidi, kur tai inovācijai dzimt. Palaižot pirmo stāvu (pirmajā gadā mums bija divi stāvi), 87% no iemītniekiem teica, ka viņi ir apmierināti, ka strādā Metropolē un ir daļa no tās. Tad, kad mēs sākām projektēšanas darbu un es teicu: “tā, dārgie, kabinetu nebūs, tējkannas katram savas nebūs,” protams, bija neapmierinātība, un tas prasīja ļoti, ļoti lielu komunikācijas darbu tieši no mūsu puses. Viens stāvs ir 1100 kvadrātmetri, un lielākā baža bija: “ak, Dievs, kā es atradīšu kolēģi?!” un tad šeit jau sākas nākamais – darba organizācija. Nepietiek ar to, ka mēs sazīmējam, kā liksim mēbeles, bet ir jāmainās arī darba organizācijai. Ja birojs jau bija tik ļoti balstīts darbiniekiem nepieciešamajās aktivitātēs, vai šobrīd jūs plānojat kaut ko mainīt? Ingrīda Rone: Metropole 3.0, kā mēs šo eksperimentu nosaucām, veicām pagājušā gada jūlijā, augustā, izmantojot dizaina domāšanas metodes. Nākamā izpēte mums bija par to, ko tad cilvēki no tā marta, aprīļa vēlas saglabāt un ko pilnīgi noteikti nē, kas trūka un kas bija pieņemami, patīkami. Secinājums ir tāds, ka šo attālināto vai elastīgo formu, ka es, izejot no situācijas vai darba uzdevumiem, varu strādāt birojā vai ārpus biroja, vairums vēlas saglabāt. Eksperimentā sadalījām biroju divos stāvos: mums bija klusais stāvs individuālam darbam un komandu stāvs, un mēs redzējām, ka tas ļoti labi strādā. Plus mums ir ieviesta darbavietu rezervācija: tu zini, ka tev rīt ir jādodas uz biroju, norezervē darbavietu, teiksim, numur 100, un attiecīgi uz to arī dodies, tur tiek ievērota distance un pārējās lietas. Ja mums ir jābūt kā komandai, rezervējam komandas vietu. Ieviesām arī autostāvvietu rezervāciju, un šobrīd ir ekskluzīvi, ka jebkurš darbinieks, kas dodas uz biroju, var braukt ar automašīnu un bez maksas novietot uzņēmuma stāvvietā, tādējādi nodrošināt vēl papildus savu drošību, nebraucot ar sabiedrisko transportu. Santa Meikulāne: “Nestes” birojā Somijā bija praktiski tas pats, par ko jūs stāstāt – tātad mēs, Latvijas uzņēmumi, ejam līdzi laikam. Es domāju, ka arī kā nācija, lai gan čīkstēt mēs protam, ļoti fleksibli pielāgojamies jaunajiem apstākļiem. Vēl var izskatīt opcijas, ka uzņēmums dod iespēju braukt ar velosipēdu, skrejriteni, un, kad siltāks laiks, es domāju, ka tas viss arīdzan ieviesīsies. Vēl ir otra nianse, ka cilvēkiem ir iespēja pārcelties un dzīvot laukos.

Raidījuma Pievienotā vērtība speciālizlaidums, kurā kopā ar ekspertu vētījam mūsu veidotos akciju portfeļus, to, kā mums veicas, kādas kļūdas un ko mums un Jums, klausītāji, no tā mācīties izvēloties arī iegādāties kādu uzņēmumu akcijas. Ir pagājuši trīs mēneši kopš raidījums Pievienotā vērtība uzsāka praktisku eksperimentu – ieguldīšanu Baltijas uzņēmuma akcijās. Lai, mācītos no savām kļūdām, saprastu, kā un kas tas ir. Protams, arī veicinātu mūsu klausītāju zināšanas un interesi par savas naudas pārvaldīšanu, ieguldīšanu un vairošanu. Un noskaidrotu, vai biržā ir ko darīt arī ar salīdzinošu nelielu summu. Un šodien par mācībām, ko esam šai laikā guvuši, novērojumiem un secinājumiem. Un, lai mēs neaizietu maldu ceļos, raidījumam pievienojas un mūs pieskata arī ieguldījumu eksperts Kaspars Peisenieks.

„Skapja šķirošanas dienas” akcijas laikā Latvijas iedzīvotāji nodevuši tonnām tekstilizstrādājumu, ko paši drēbju atdevēji atzinuši, kā vēl lietojamus. Kādi secinājumi izdarīti pēc akcijas un kādas būs iespējas turpmāk šķirot un nodot tekstila atkritumus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar akcijas rezultātiem iepazīstina un tekstila šķirošanas tendences Latvijā raksturo Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis. Par tekstila atkritumu šķirošanu un lietotu tekstila izstrādājumu atkārtotu izmantošanu stāsta biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule. Uzņēmuma “Rimi” pārstāve Elīna Šakirova stāsta par uzņēmēju vēlmi un atbildību, izglītojot un motivējot sabiedrību domāt par vidi un ilgtspēju. Pieredzē par ilgtspējīgāku apģērbu izmantošanu un iespējām veidot garderobi, iegādājoties mazāk drēbju dalās aktrise Dārta Daneviča.

Noslēgumam tuvojas apjomīgs projekts “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi”, kura ietvaros valstīs pie Baltijas jūras tika pētīts un mērīts, kāda ir dažādu farmaceitisko vielu klātbūtne notekūdeņos un pēc tam arī Baltijas jūrām kā arī to, kāda ir Baltijas jūras reģiona valstu prakse nederīgo medikamentu savākšanā. Secinājumi: zāļu un citu medicīnisko līdzekļu atliekvielās būtu jāapsaimnieko citādāk. Ar secinājumiem un arī par to, kāda ir zāļu, kam apkārtējā vidē galīgi nebūtu jānonāk, ietekme uz dabu,raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Anete Kubliņa un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieks Ingus Pērkons. Anete Kubliņa farmaceitisko vielu klātbūtni notekūdeoņos redz kā būtisku problēmu. Projektā apsekoja farmaceitisko vielu klātbūtni piecās valstīs virszemes ūdeņos, piekrastes ūdeņos, sedimentos, akvakultūrās, visur farmaceitiskās vielas tika konstatētas.  "Īpaši paaugstinātas koncentrācijas tika konstatētas lejpus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūdēm," norāda Anete Kubliņa. Paņemtie ūdens paraugi liecina, ka dažas vielas iekārtas attīra, dažas attīra daļēji, vēl kādas ir pat lielākās koncentrācijās izplūst no attīrīšanas iekārtām. Ingus Pērkons vērtē, ka zāļu atliektvielu klātbūtne notekūdeņos būtu samilzusi problēma Latvijā, bet tā ir problēma visā pasaulē, aspekts, ko nevajadzētu ignorēt. "Tēma joprojām ir samērā nezināma. Mēs runājam par savienojumiem, kas ir ļoti efektīvi pat nelielos daudzumos. Kad mēs runājam par kaut kādu apkārtējās vides piesārņojumu, bieži vien tā labākā informācija rodas no situācijām, kad viņi ir ļoti augstos līmeņos. Bet, runājot par zālēm, tās ir konstantas neliela daudzuma emisijas,  kur pirmās sekas mēs varam redzēt vien pēc daudziem, daudziem gadiem. Tādēļ gribētos teikt, ka problēma pagaidām nav nedz liela, nedz arī maza tīri tādēļ, ka mēs nezinām, kādas varētu būt šīs problēmas sekas, atzīst Ingus Pērkons. Pētnieki skaidro, ka zāļu atliekvielu daudzums notekūdeņos mainās atkarībā no sezonas, piemēram, gripas sezonas laikā būs vienu medikamentu atliekvielas vairāk, pavasarī savukārt vairāk alergēni. Tāpat jārēķinās, ka ņemot vienā stundā var būt viena koncentrācija, pēc laika tā var būt citāda. Jārēķinās, ka katrai notekūdeņu attīrīšanas stacijai ir sava efektivitāte. "Latvijā pagaidām ir gūts samērā neliels ieskats, pārsvarā Lielupes upju baseinu apgabalā tika veikti mērījumi - Mūsā, Mēmelē, Lielupē, tāpat arī Rīgas jūras līcī netālu no Rīgas ūdens izplūdes. Tika apsekotas arī trīs notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūdes, kas reprezentē Lielupes un arī Daugavas upju baseinu apgabalu," skaidro Anete Kubliņa. Visvairāk dažādu vielu koncentrācijas tika konstatētas Puplas upē Olainē. Izteikts ir tas, ka lielākas tās koncentrācijas lejpus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūdēm.  Ingus Pērkons atzīst, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels iedzīvotāju blūvums un daudz ūdens resursu, līdz ar to zāļu atliekvielu koncentrācija nav tik izteiktā. Tāpat jāņem vērā, ka kvalitātes standarti ir izstādāti tikai diklofenakam, bet farmaceitisko savainojumu skaits, kurus mēs ikdienā lietojam, ir vairāki simti.  "Tas ir pavisam neliels daudzums tādā kopējā diapazona, kuras tad ir iespējams objektīvi izvērtēt," norāda Pērkons. Runājot par zāļu atliekvielu ietekmi uz vidi, Ingus Pērkons min kādu interesantu piemēru par antidepresantiem. Šo savienojumu lietojums pieaug, bet par tiem arvien zināms ir maz. "Nav tā, ka viņi ir selektīvi tikai un vienīgi uz cilvēkiem, bet viņi var mijiedarboties arī ar dzīvnieku sugām. Ir pāris savā ziņā pat fascinējoši pētījumi, kas nav viegli ieraugāmi apkārtējā vidē. Zviedrijā, ja nemaldos, tika pētīti asari, kuri atradās vidē, kur bija antidepresants. Sākotnēji, protams, nekādas izmaiņas vai pataloģijas netika ieraudzītas, bet pētnieki skatījās, kā mainās šo asaru uzvedība. Piemēram, viņiem pieaug apetīte, tas nozīmē, ka viņi vienkārši sāka šo konkrēto ūdenstilpni izēst. Un tas rada tādu savā ziņā domino efektu arī pārējām esošajām sugām, kas šajā vietā atrodas, un tādā veidā šis domino efekts ietekmē visu tuvējo ūdenstilpni," atklāj Ingus Pērkons. "Savukārt pretējs efekts tika novērots miermīlīgajām sugām, kas kļuva, teiksim, drosmīgākas. Ja drosme cilvēku pasaulē skaitās tāda diezgan laba īpašība, ja tu esi maza zivs, tad būt drosmīgam nemaz nav tik labi. Mēs varbūt filmās esam redzējuši, ka mazās zivs stājas pretī dusmīgai haizivij, un beigās viss ir labi. Diemžēl dzīvē ir tā, ja mazā zivs stājas pretī plēsīgai līdakai, tad lielākoties tas beidzas ar to, ka mazā zivs nonāk līdakas vēderā. Attiecīgi tas arī ir drauds šai te mazo zivju populācijai. Savukārt tas dod papildus bonusa punktus plēsējiem. Un tādā veidā ir priekšrocība plēsējiem, kas atkal sāk dominēt konkrētajā ūdenstilpnē un atkal jau izraisa problēmas, kas primāri skan tieši bioloģisko daudzveidību. Ir diezgan daudz tādu mazu piemēru, kas varbūt liekas maznozīmīgi, bet tiem var būt ļoti ilgas sekas," turpina Ingus Pērkons. Zāļu "uzvedība" cilvēka organismā “Daudzi cilvēki, izlasot medikamentu anotācijā uzskaitītas blaknes, atsakās šo medikamentu lietot, bet ir jāizvērtē, kāds ir risks un kāds ir ieguvums, lietojot konkrēto medikamentu” saka Rīgas Stradiņa universitātes profesore Santa  Purviņa. Viņa skaidro, kā  testē  medikamentu radītās blaknes, kā nosaka šo blakus parādību biežumu un kā  zāles iedarbojas cilvēka organismā.

Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss tradicionālajā ikmēneša sarunā “Basketstudijā 2+1” Latvijas Jaunatnes basketbola līgas 29. sezonas priekšvakarā vērš uzmanību uz LBS prioritāti – pandēmijas apstākļos pēc iespējas mazināt riskus, lai bērni un jaunieši varētu trenēties un spēlēt. Vēl sarunā – par 3x3 basketbola aktivitātēm Rēzeknē un Debrecenā, jaunatnes izlašu vasaras programmā paveikto un nākotnes izaicinājumiem, komandu skaita pieaugumu sieviešu līgā un attiecībām ar kaimiņiem pandēmijas laikā.01:15 - 3x3 basketbola dzīvība, "Top Gun" posmu sniegtais rezultāts;09:45 - Neskaidrība ap izlašu spēlēm, neoficiāla FIBAs ideja sarindot izlases pēc ranga;16:05 - Secinājumi pēc Baltijas kausa, vadlīnijas sporta skolu treneriem;23:05 - Sagrāves pret Lietuvas jauniešu izlasēm;27:20 - LJBL sezona bez skatītāju klātbūtnes;32:25 - Konflikti ap jauniešu pārejām;42:45 - Gaidāmās Kausa izcīņas spēles, plānotās televīzijas translācijas51:50 - Komandu pieaugums Nacionālajā un Reģionālajā līgā.

Latvijas piekrastē palielinās atkritumu daudzums - tāds ir galvenais secinājums pēc šī gada kampaņas "Mana jūra" piekrastes atkritumu monitoringa datu apkopošanas. Kur rodas šie atkritumi, vai varam izdarīt kādus secinājumus par to, kāpēc atkritumu Latvijas pludmalēs ir vairāk un kā izskatāmies uz Eiropas fona, skaidrojam sarunā ar Vides izglītības fonda vadītāju Jāni Ulmi. Raganu apļi - sēņu veidota neparasta parādība Rudens tradicionāli ir lielais sēņošanas laiks, bet šoreiz raidījumā ne gluži par tām sēnēm, kuras uzreiz likt savā sēņotāja grozā. Sēnes mēdz veidot arī dīvainas parādības, ko sauc par raganu apļiem, un ar tiem saistīts ne mazums mistisku nostāstu. Raganu apļos var sastapt dažādas sēņu sugas, bet kāpēc šādi apļi rodas un kur tos varam meklēt, skaidro valsts emeritētais zinātnieks, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Mikologu biedrības goda priekšsēdētājs Edgars Vimba. "Cilvēki parasti brīnās, kāpēc sēnes aug apļos. Sēnes apļos aug tāpēc, ka kādreiz ļoti labā vietā ir nonākusi sēnes spora. Tā ir izdīgusi, izveidojusies sēņotne, ko saucam arī par micēliju, un tā radiāli sākusi augt uz visām pusēm. Līdz ar to šī micēlija galos noteiktos labvēlīgos apstākļos ir veidojušies augķermeņi. Tad iznāk, ka attiecīgie augķermeņi ir aplī. Ja radiāli ejam no sporas augšanas vietas, tad nonākam kādā vietā, kas ir vienādā attālumā no šī centra. Tā izveidojas šie raganu apļi," skaidro Edgars Vimba. Saruna aizrit viņa mājas dārzā, kurā virmo ābolu un ziedu smarža, un, kas zina, vai šis dārziņš varētu kalpot kā mājvieta kādam raganu aplim jeb riņķim, jo, kā stāsta Edgars Vimba, šādus apļus varam atrast teju jebkādās vietās. Un šķiet, ka sēņu augšana aplī cilvēkiem joprojām raisa pārsteigumu, un tāpēc arī reakcijas, tādus ieraugot, ir dažādas.

Kāda būtu Daugavas lejtece, ja nebūtu HESu, vai Zemgalei vēl atliktu vieta, ja arī Lielupei būtu jāsteidz ražot elektrība, kāpēc Vidzemes upes čalo un smejas, bet Zelmgalē - lēni plūst? Latvija ir saldūdeņiem bagāta valsts un varam lepoties ar teju 20000 upju. Lielākās no tā veido "baseinus" un "nosaka toni". Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par lielākajām Latvijas upēm - kā tās veidojušās, kā atšķiras to bioloģiskās un ģeoloģiskās īpašības un kā upes laika gaitā mainās? Stāsta Latvijas Univeristātes Ģeogrāfijas un zemeszinātņu fakultātes asociētais profesors vadošais pētnieks Māris Krievāns. Strauti, avoti un to ūdens izmantošana uzturā Dzidravoti,  kaļķavoti, dzelzsavoti, sēravoti, ģipšavoti – tā var iedalīt  šīs dabiskās ūdensteces Latvijā. Galvenais avotu raksturojošais lielums ir debits – tas ir  ūdens izplūdes daudzums laika vienībā. Un pēc šādas mērīšanas par  jaudīgāko Latvijas avotu var uzskatīt Siguldas Saltavotu. 2000. gada mērījumos tika noskaidrots, ka no avota izplūst 140 litru ūdens sekundē.  Bet  sīkāk par avotu rašanos un  to cik derīgs  ir Latvijas avotu ūdens dzeršanai stāsta Latvijas Universitātes  Ģeoloģijas nodaļas Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra vadošais pētnieks Andis Kalvāns. Vispirms skaidrojums, kas ir avots un kas ir strauts. Andis Kalvāns par avotiem ne reizi vien ir runājis  raidījumā Zināmais nezināmajā, pirms gada viņš kopā ar kolēģiem stāstīja par projektu „Ground eco”, kad projekta ietvaros teju divu gadu garumā tika veikti lauka pētījumi divās  avotiem bagātas vietās Kazu lejā Latvijā un Matsi avotu purvā Igaunijā.  Lielākais avotu komplekss Kazu lejā veido divus ūdenskritumus, tomēr lielā apmeklētāju skaita dēļ avotu veģetācija ir stipri izmīdīta un degradēta, īpaši ap lielāko ūdenskritumu. Pie tam ūdenskrituma strautā izplūst arī ūdens no apkārtējo lauku meliorācija sistēmas, kas rada bažas par paaugstinātu biogēno elementu pieplūdi, teikts projekta aprakstā, kurš nesen ir noslēdzies, tāpēc jautāju Andim Kalvānam par secinājumiem un pētījumiem Kazu gravā. Vēl saruna par avota ūdens sastāvu, ja cilvēki to lieto  uzturā. Secinājums, lai arī Latvijas teritorija ir bagāta ar avotiem, pirms to ūdens lietošanas dzeršanai, vēlams pārbaudīt konkrētā avota tīrību.

"Līdz šim mums ir vispārīgs skats uz to, ko cilvēki senajos laikos ir ēduši, pēc tā, ko arheoloģiski izdevies atrast. Ir parādījušās jaunas metodes, un tagad tās iespējams arī izmantot Dzelzs laikmeta materiāliem un apskatīties, kādas ir mazās reģionālās atšķirības. Varbūt ieraudzīt kaut ko tādu, ko nebijām gaidījuši," raidījumā Zināmais nezināmajā atzīst Latvijas Nacionālā vēstures muzeja galvenā arheoloģijas keramikas krājuma glabātāja Alise Gunnarssone. Latvijas un Igaunijas arheologi, izmantojot jaunas pieejas, izpētījuši, kādi varēja būt mūsdienu Latvijas teritorijas iedzīvotāju ēšanas paradumi Vēlajā dzelzs laikmetā. Konkrētāk pētīta lībiešu apmetne Rauši, ko viņi ir ēduši un arī kā pagatavojuši, taču iegūtie dati ļauj izdarīt arī plašākus secinājumus. Alise Gunnarssone norāda, ka šajā pētījumā pievērsušies tieši traukiem, jo līdz šim bijis grūti salīdzināt, ko ēda vairāk gaļu vai putru. Pētījumā veiktas lipīdu analīzes. "Ja ir graudu sauja un kaulu čupiņa, īsti nevari salīdzināt un pateikt, kas bija pamata  ēdiens, kas piedeva. Mēs paņēmām podus no dzīvesvietām, konkrētiem pavardiem un apbedījumiem, jo lībieši ir vienīgie, kas dod līdzi traukus, kuros arī gatavoja ēdienu. Apskatījāmies, no kādiem produktiem tauki viņos iesūkušies. Varam redzēt, ko ikdienā vārija un nevārīja podos," skaidro Alise Gunnarssone. "Ieraudzījām, ka Daugavas salas Raušu ciema lībieši pamatā ēduši zivis un gaļu. Putru īsti neatrodam." Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta asistente, bioarheoloģe Dardega Lagzdiņa norāda, ka vērtīgi ir tieši tas, ka pētījums veikts mikroreģionā. "Tas nesasaucas ar līdzšinējo uzskatu, ka visi ir zemkopji, atkarībā no mikroreģiona, no reāli pieejamiem resursiem un vides, visa Latvija nav viendabīga un var būt atšķirības," atzīst Dardega Lagzdiņa. Alise Gunnarssone bilst, ka pētījums attiecas uz Daugavas upes lejteci, uz lībiešiem, kas dzīvo gar Daugavas krastiem. Secināts, ka lielu iespaidu atstāj upes ielejas ģeogrāfija. "Praktiski mēs runājam par kaut ko, ko man patīk iztēloties kāpiejūras diētu," tā Alise Gunnarssone. Plašāk ar pētījumu par lībiešu ēšanas paradumiem Vēlajā dzelzs laikmetā var iepazīties internetā.

Antropoloģes un Oksfordas Universitātes asociētās profesores Daces Dzenovskas monogrāfija “Eiropeiskuma skola: iecietība un citas politiskā liberālisma mācības Latvijā” (School of Europeanness: Tolerance and Other Lessons in Political Liberalism in Latvia), kuru 2018. gadā publicējusi Kornela Universitātes izdevniecība, nule kā saņēmusi nozīmīgu novērtējumu - tā ieguvusi Baltijas studiju veicināšanas asociācijas galveno balvu. Par īpašu atzinību izpelnījušos grāmatu un citām pētnieces akadēmiskajām interesēm attālināti runājam raidījumā Zināmais nezināmajā ar Daci Dzenovsku. Skaidrojam, kā tas ir pētīt Austrumeiropu, strādājot un dzīvojot Lielbritānijā. "Grāmatas mērķis ir parādīt, kas ir liberālisms pēc aukstā kara mūsdienu vēsturiskajā kontekstā, kā tas izskatās, no kādām praksēm sastāv praktiski eksistējošais liberālisms. Secinājums, ka tas kā vēsturisks veidojums ir sava veida ideoloģija, kas pieprasa, lai cilvēki radikāli maina savu izpratni par indivīdu, tā attiecībām ar līdzcilvēkiem, kolektīvu," atklāj Dzenovska. "Piemēram, grāmatā ir nodaļa par valodu, kas apskata valodas ideoloģiju šajā sakarā. Ja iecietības veicinātāji strādāja ar valodas ideoloģiju un uzskatīja, ka vārdi rada pasauli, ne to reprezentē. Tie, kas nepiekrita viņu uzskatiem, atzina, ka valoda vienkārši izsaka vai reprezentē pasauli. Mēģināju skatīties, kas lietām ir apakšā, no kā tās sastāv," turpina pētniece. Dzenovska par atgādina par debatēm, ko savulaik raisīja vārds žīds, vai tas, lietots sabiedriskā telpā, ievaino cilvēku.  "Tas, ka vārds ievaino ir specifiska veida valodas ideoloģija, kas ir atšķirīga no tās, ka valoda vienkārši izsaka to, kas jau ir," norāda Dzenovska. Viņas vēlme pētījumā bijusi dziļi skatīties uz pamatpieņēmumiem, kas ir pamatā tam, ko uzskatām par liberālismu, vai tam, ko uzskatām par nacionālismu. "Gribējās aicināt sabiedrību padomāt, faktiski kritiski distancēties no politiskajām debatēm, lai palūkotos, par ko ir strīds. Kā mēs sevi pārveidojam kā cilvēki, kā sabiedrība, lai pievērstos vienam vai otram virzienam," norāda Dzenovska. Literatūru var pētīt arī no gastropoētiskā aspekta Pasakās, romānos un citos literāros darbos varoņi ne tikai risina dažādus jautājumus, bet arī mielojas ar gardiem ēdieniem un dzērieniem. Tāpēc nav pārsteigums, ja kādu īpašu zupu vai cepeti saistām ar izlasītu grāmatu. Šie ir daži no aspektiem, kurus aplūko gastropoētika, taču gastropoētikas pētījumi var sniegt arī krietni plašāku informāciju gan par nacionālās identitātes veidošanos, gan sociālām problēmām sabiedrībā. Par riekstu gaņģiem un mandeļu gaņģiem stāstīts latviešu rakstnieka Kārļa Skalbes pasakā „Kaķīša dzirnavas”, kas tapusi 20. gadsimta sākumā. Vai Kārlis Skalbe un viņa laikabiedri rada iespēju mieloties ar riekstiem un mandelēm? Rast atbildi šim jautājumam būtu detektīva cienīgs darbs, taču zināms ir tas, ka literatūru var pētīt gastropoētiskā aspektā, priekšplānā izvirzot tieši gastronomiju un ēdienu. 13 pētnieki no vairākām Latvijas un citu Eiropas valstu augstskolām uzsākuši projektu, kura ietvaros paredzēts ne vien pētīt literāros darbos atspoguļoto ēdiena dimensiju, bet arī analizēt, ko šis ēdiens stāsta par Latvijas iedzīvotāju nacionālo identitāti. Gastropoētiku un pētnieku ieceri plašāk skaidro projekta galvenā izpildītāja, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece Astra Spalvēna. "Gastropoētika ir viens no literatūras pētniecības veidiem, kas pēta ēdienu esamības veidus literāros tekstos, kā mēs redzam ēdienu gan literatūrā, gan pavārgrāmatās. Jāņem vērā arī  tas, ka ar ēdienu saprotam dažādu parādību kopumu, gan ēdiens un dzēriens, gan ēšana, gan ēdiena pagatavošana, pasniegšana, ēdienreizes. Ēdiens kā pārsedzošs termins," skaidro Astra Spalvēna. "Tekstu klāsts ir plašs, bet nav daudz literāru tekstu par ēdienu. Dzejā reti kad par ēdienu ir runa, tajos gadījumos, kad tā ir, tas patiešām kļūst interesanti," norāda pētniece. Protams, ka ēdienus literatūrā varētu analizēt arī no sociālantropoloģiskā viedokļa, piemēram, vai riekstus un mandeles savā ikdienā mēs saistām ar pārticību, jo riekstu un mandeļu gaņģi Kārļa Skalbes „Kaķīša dzirnavās” stāsta par turību un labu dzīvi. Vai, piemēram, moments no Marsela Prusta romānu cikla „Zudušo laiku meklējot” par madlēnas cepumiņiem rosina arī mums tos pagaršot. Astra Spalvēna min, ka kopā ar pētnieku komandu ir vērts arī padomāt, kā konkrētā projekta rezultāti varētu radīt sociālu ietekmi ilgtermiņā. Projekta galarezultāts būs kolektīva monogrāfija, un tuvāko trīs gadu laikā gan Latvijas Universitātes mājas lapā, gan sociālo tīklu platformās noteikti vēl uzzināsim par pētnieku atziņām gastropoētikā.  

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” pētnieki veikuši aprēķinus, kas palīdzētu izveidot iztikas minimuma pārtikas grozā iekļaujamu produktu sarakstu, kā arī izveidojuši ēdienkartes, kurām būtu jānodrošina Latvijas iedzīvotāju primārās vajadzības. Kas tad iekļauts šādās ēdienkartēs un kāpēc tajās nav, piemēram, desas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro, ka iztikas minimuma grozu Latvijā rēķināja līdz 2013. nogalei. Tagad top jauns iztikas minimumu grozs. Tam ir divas daļas - pārtikas un nepārtikas. "Pārtikas grozs ir izstrādāts, balstoties uz veselīga uztura vadlīnijām, lai nodrošinātu zinātnieku ieteikto kaloriju, minerālvielu un vitamīnu daudzumu, un vienlaikus, lai produktu klāsts būtu tāds, lai nodrošinātu pietiekami dažādu ēdienkarti un patiešām arī var gatavot," norāda Celmiņa. Ir arī izstrādātas konkrētas pārtikas kartes, lai parādītu, ka ar šo komplektu var gatavot un nodrošināt nepieciešamo uzturvielu daudzumu. Zinātniskā institūta BIOR vecākā eksperte, uztura speciāliste Inese Siksna atzīst, ka izstrādājot pārtikas grozu Latvijā, pētnieki vispirms iepazinās ar ārvalstu pieredzi pārtikas groza veidošanā. Secinājums: pamatā visi izmanto nacionālos veselīga uztura ieteikumus. Arī Latvijā Veselības ministrijas mājaslapā var iepazīties ar šiem datiem. "Tas arī bija par pamatu, kā šo ēdienkarti veidojām. Grūtības, ka ēdienkarti vajag izveidot tādu, ka var pagatavot un paēst, un cilvēks nejūtas galīgi nelaimīgs," norāda Siksna. "Kādam varbūt liekas, paskatoties uz pārtikas grozu, ka tur nekā nav, bet saliekot produktus ēdienkartē, katru dienu trīs pamatmaltītes un divas uzkodu maltītes var nodrošināt." Grozs nav neapstrīdams kanons un arī piedāvātā ēdienkarte, jo atšķiras, cik cilvēks intensīvi strādā, vecums, dzimums. Šobrīd Labklājības ministrijas aprēķini rāda, ka dienā pārtikas grozam varētu tērēt 5 eiro, mēneša vērtība – 145 eiro. Summa vēl var mainīties. “Bet mūsu izvēli ietekmē gaume, vēlmes un mēs novirzāmies no dotā lieluma,” vērtē Celmiņa. Aprēķinātā summa daļai sabiedrības ir liela, citiem tā var šķist pārāk maza. Rīgas Stradiņa Universitātes docētāja, sertificēta uztura speciāliste Eva Kataja vērtē pārtikas grozā iekļautos produktus un piedāvātas receptes.  

Aktuālais ekonomikā. Pārbaudām, cik sarežģīti ir iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Vai ar to var tikt galā arī 5.klases skolēns un kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļaujam iesniedzot deklarāciju un atgūstot pārmaksātos nodokļus? Klāt ir tā lieliskā vai šausminošā, kā nu kuram, pavasara diena, kad var iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Katru gadu deklarāciju iesniegšanas laika „pievienotā vērtība” ir pilni mediji un sociālie tīkli ar cilvēku sūdzībām par to, ka neko nesaprot, ka netiek galā. Savukārt  atbildīgie ierēdņi skaidro, ka elektroniskā deklarēšanās sistēma ir tik vienkārša, ka ikviens tiks galā. Raidījuma veidotāju personiskā pieredze iesniedzot deklarācijas liecina, ka sistēma paliek labāka un saprotamāka ar katru gadu. Gatavojot raidījumu, vērsāmies pie cilvēka, kura darbs ir tikt galā ar visām deklarāciju lietām – Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītājas Daces Ķirses-Ķiršas. Viņai jautājām, vai ir tik vienkārši, ka arī 5.klases skolēns varētu tikt galā ar deklarācijas iesniegšanu. Neliels eksperiments rāda, ka apmēram stundas laikā piektklasniece tika galā ar datu apstrādīti un bija pievienojusi ne tikai savus, bet arī brāļu, māsu un vecāku attaisnotos izdevumus – kopā ap trīsdesmit, kā arī veiksmīgi deklarāciju iesniegusi VID. Secinājums - pat piektklasnieks var iesniegt gada ienākuma deklarāciju, ja viņam nedaudz ierāda, kas un kur jādara, pēc tam jau tiek galā apbrīnojami raiti un viegli. Protams, tiem, kas nestaigā lielāko dienas daļu ar kādu glāstāmu ekrānu pie deguna, tas varētu būt nedaudz sarežģītāk. To, vai šajā deklarācija ir kādas kļūdas, pārbaudīs VID. Pirmajā dienā deklarācijas internetā iesniedza rekordliels skaits – vairāk nekā 180 tūkstoši cilvēku un gods kam gods - EDS sistēma šoreiz to izturēja.

Nule kā noslēdzies pārtikas nozares inovāciju hakatons „Future of Foods”, kura laikā ap 100 dažādu jomu ekspertu no dažādām pasaules valstīm komandās strādāja pie idejām, kas nākotnē varētu mazināt pārtikas atkritumus un radīt kopumā ilgtspējīgākus risinājumus vidi tik ļoti ietekmējošajā nozarē. Par hakatona rezultātiem un to, kas tad šobrīd kopumā pasaulē ir aktuālākie izaicinājumi pārtikas jomā, stāsta Ziemeļvalstu ministru padomes biroja Latvijā padomniece Maija Kāle un Rīgas Tehniskās Universitātes EIT Food punkta vadītāja Liene Briede. hakatona laikā aplūkoja četras tēmas - pārtikas atkritumi, aprtites ekonomika jeb plastmasas samazināšana pārtikas iepakojumā, jaunā pārtika, viss, kas saistās ar alternatīvo proteīnu, un kā digitalizācija varētu palīdzēt risināt pārtigas piegādes jautājumus. Dalībniekus visvairāk interesēja divu tēmu izstrāde - pārtikas atkritumi un jaunā pārtika.   Mobilā lietotne ļauj mazināt pārtikas produktu nonākšanu atkritumos No vienkāršas idejas par to, kā varētu glābt planētu, līdz reālai iespējai to darīt. Nu jau četrus gadus Somijas jaunuzņēmuma „ResQ Club” tiešsaistes tirgus ļauj lietotājiem restorānu ēdienu iegādāties par puscenu un tādā veidā pēc iespējas vairāk pagarināt mūsu planētas iespējamo eksistences termiņu. Iepazīstamies ar uzņēmuma pārstāvi Sauli Bēmu (Sauli Böhm), kurš mērķtiecīgi strādā pārtikas atkritumu samazināšanā. Viņš arī piedalījās „Future of Foods” hakatonā  un iepazīstināja ar digitālo rīku kas ļautu mazinātu pārtikas atkritumu radītās problēmas. Sauli Bēms ir Somijas pārtikas nozares jaunuzņēmuma „ResQ Club” vadītājs. Ja uzņēmuma nosaukumu tulkotu latviešu valodā, varētu to dēvēt par „Glābšanas klubu”. Un glābšanas darbus gan tiešā, gan pārnestā nozīmē var veikt ikviens, kurš sāk lietot Sauli Bēma un viņa kolēģu izstrādāto mobilo lietotni. Pirmkārt, tiek izglābta pārtika, kas varētu nonākt atkritumos, tomēr vēl ir ēdama. Otrkārt, regulāras šādas darbības palīdz samazināt pārtikas atkritumu daudzumu un izglābt planētu.

Nešaubīgi, mellenes ir viena no Latvijas dabas bagātībām un pasaulē pieprasījums pēc tām arvien aug. Zinātnieki kā pasaulē, tā arī Latvijā gūst aizvien jaunus pierādījumus par melleņu labajām īpašībām cilvēka veselības saglabāšanā. Mellenēm ir arī būtiska loma tautsaimniecībā, un zinātnieki Latvijā pēta aizvien jaunas iespējas šo ogu pārstrādei un izmantošanai kā pārtikā, tā zāļu ražošanā. Taču ko mēs zinām par to, kā mellenes aug, kā veidojas to kolonijas un kā mellenājus ietekmē apkārtējā vide un klimata pārmaiņas? Stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece Agnese Gailīte un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docente Iluta Dauškane. Izrādās, lai melleņu mētras izaugtu un dotu ražu, jāgaida gana ilgi. Iluta Dauškane atklāj, ka jāpaiet vismaz 30 gadiem, lai mellenāji izaugtu un sāktu kārtīgi ražot mežā, kur bijusi kailcirte. Līdzīgi kā kokiem ir gadskārtu apļi un tos var pētīt, tādas pašas ir arī melleņu krūmiem. Un tās pastāsta, kā augi jūtas. Gadskārtas veidojas melleņu mētras stumbriņā un, izmantojot īpašas metodes, var izdarīt griezumu un pētīt. Arī auga saknēs veidojas gadskārtas. Vecākā Latvijā atrastā melleņu mētra ir 23 gadus vecas. Pasaulē ir pat 80 gadus veci melleņu krūmi. Melleņu gadskārtas ir svarīgi saistīt ar klimata izmaiņām un kā tas mainīs ražību, un arī ar šobrīd aktuālu tēmu – mežu apsaimniekošanu. Mellenes ir viens no prioritāriem nekoksnes resursiem. Šobrīd par klimata ietekmi uz mellenēm ir maz pētījumu un tie ir pretrunīgi. Vairāk ir pētījumi ir par mellenēm un mežu apsaimniekošanu. Secinājums – visbīstamākās mellenēm ir kailcirtes, jo tad lielākā daļa melleņu iet bojā, jo mainās apgaismojums un klimats, kā arī tehniski tiek bojāta augsne. Arī jaunaudzēs nav liela melleņu ražas. Ruiša pūķgalve - gada augs 2020.gadā Skaistu ziedu, prasīga un reta – tāda ir Ruiša pūķgalve – 2020.gada augs, ko izvēlējās Latvijas botāniķu biedrība. Skaisti skan gan zinātniskais nosaukums Dracocephalum ruyschiana, gan arī pats zilganais zieds ir krāšņs. Kā var lasīt Latvijas botāniķu biedrības mājas lapā, tad augs šo nosaukumu ieguvis par godu holandiešu izcelsmes botāniķim un anatomam Frederikam Ruišam, bet Latvijā Ruiša pūķgalvi pirmoreiz atradis dabaspētnieks Eduards Lēmanis un tas noticis pirms aptuveni 200 simtiem gadu. Iepazīt tuvāk šo augu palīdz Latvijas Botāniķu biedrības valdes locekle Maija Medne Pasaulē izplatītas ap 40 pūķgalvju sugu. Daudzas no tām ir mazprasīgas un aug pat dzelzceļa malās. Pūķgalves ir iecienījuši bitenieki kā labu nektāraugu saviem kukaiņiem un arī ārstniecisko tēju sastāvā var sastapt pūķgalvi.  

14.janvārī Latvijas Kara muzejā Muzeju biedrība aicināja savus biedrus un muzeju nozares profesionāļus uz forumu "Gada kopsavilkums. Neērtie jautājumi". Tā laikā tika apkopotas jaunākās zināšanas, pieredze un attīstības tendences Latvijas muzeju nozarē aizvadītajā gadā, kā arī norisinājās diskusijas par to, ko būtu nepieciešams pilnveidot un uzlabot muzeju darbā. Muzeju biedrības organizētā gada kopsavilkuma tikšanās notika jau otro reizi, taču šoreiz būtiski jauninājumi – darbs grupās un apspriestā kopsavilkumu prezentācijas no grupu vadītājiem. Forumā piedalījās ap 160 muzeja speciālistu.

Pagājušajā nedēļas nogalē Madridē noslēdzās ANO Klimata samits - pasaulē lielākais valstu līderu forums, kur diskutē un pieņem lēmumus par vidi un klimata krīzi. Vienlaikus arī pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības līderi paziņoja par gatavību sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Un arī Eiropas Komisija nākusi klajā ar ziņojumu par Eiropas Zaļo kursu, kas ietver virkni pasākumu, kas darāmi, lai risinātu vides un klimata problēmas. Vērtējumi pēc šiem pasākumiem nav viennozīmīgi un var teikt, ka vismaz no ANO Klimata samita tika gaidīts vairāk. Kādi ir secinājumi pēc aizvadītā samita un ko jaunās vienošanās paģēr no Latvijas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrijas Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļas vadītāja Elīna Baltroka un biedrības “Zaļā brīvība” klimata un enerģijas eksperte Krista Pētersone. "Eiropas Savienība un mazās salu valstis gribēja, lai konference noslēdzas ar daudz ambiciozākiem vēstījumiem, bet lielās ekonomikas tam nav gatavas," Elīna Baltroka. Viņa norādā, ka ASV, Brazīlija, Indija un Ķīna izcēlās ar bremzējošāku attieksmi. Rūpes par vidi, izvēloties pārtiku Rūpēties par vidi iespējams dažādos vienkāršos veidos – vairāk pārvietojoties ar kājām un velosipēdu, izmantojot auduma maisiņu iepirkšanās brīdī, apdrukājot papīra lapas no abām pusēm un tā tālāk. Vēl viens veids, kā sargāt vidi un vienlaikus savu veselību, ir noteikta pārtika. Pēdējos gadu desmitos vide un pārtika ir mainījusies, tāpēc cilvēkiem aizvien vairāk būtu nepieciešams izvēlēties produktus, kas nāk par labu gan paša organismam, gan klimatam kopumā. Kā to darīt un kādi ir šie produkti, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras asociētā profesore un dietoloģe Laila Meija. Ja kādam veģetārietim uzdotu jautājumu, kāpēc viņš vai viņa neēd gaļu, nereti atbilde būtu saistīta ar rūpēm pret dzīvnieku pasauli. Bet nu jau aizvien biežāk tiek runāts ne tikai par dzīvnieku aizstāvību, bet arī vides saglabāšanu un klimatam draudzīgiem pārtikas produktiem. Dietoloģe Laila Meija atsaucas uz daudziem pētījumiem šī jautājuma sakarā. Viņa norāda, ka publikācijas lielākoties ir multidisciplināras, jo tajās savu skatījumu pauž gan vides un uztura zinātnieki, gan lauksaimniecības industrijas, gan sociālo zinātņu pētnieki.

Pat „dižķibele” jeb 2009. gada krīze mūs tā īsti  nav iemācījusi pareizi apieties ar naudu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka mēs neesam unikāli šajā jomā un „finanšu stresu” piedzīvo ne vienas vien Eiropas valsts iedzīvotāji, jo Eiropas patērētāju finansiālais stress palielinās un Latvija Eiropas finanšu labklājības barometrā ierindojas 21.vietā. Kāpēc cilvēki kavē rēķinu apmaksu, kāds ir Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmenis - cik prasmīgi mākam apieties ar naudu un kāda ir nozīme prasmei apieties ar naudu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa un finanšu plānošanas trenere (īpaši sievietēm) Karīna Kulberga. "Intrum" veicis pētījumu 24 valstīs aptaujājot vairāk nekā 24 000 patērētāju. Secinājums: gan Ieropā, gan arī Latvijā cilvēkiem pieaug finanšu stress un tas saistīts ar to, ka rēķini pieaug krietni ātrāk, nekā ieņēmumi. Lielākā daļa atzina, ka tas negatīvi ietekmē arī viņu veselību. Tā saka vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas patērētāju. Katrs trešais kavē rēķinu apmaksu, taču rādītājs ir uzlabojies salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad katrs otrais kavēja. Tas liecina, ka finanšu disciplīna ir uzlabojusies. Vēl pētījums rāda, ka cilvēki vairāk dzīvo šodienai, fokusējas uz īstermiņa finanšu risinājumiem, aizmirst par ilgtermiņa finanšu plānošanu un stabilitāti. Savukārt PTAC veikts pētījums Neuzkrāj nākotnei, jo ļoti viegli var dabūt kredītu. Sievietēm finanses galvenais stresors dzīvē, un viņas labprāt izvairītos runāt par naudu. Sievietes ir riska grupā, jo sievietēm vecākām par 65 gadiem ir risks nonākt nabadzībā. Par to jādomā laicīgi, jo mazās izvēles finanšu jomā ietekmē ilgā termiņā. Valda mīti, ka tas pieejams finanšu guru, kuriem viss skaidrs, vai tad, ja ir lieli uzkrājumi, liela summa pieejama. Savukārt dažādi pētījumi par laimes sajūtas un naudas saistību rāda, ka cilvēkus dara nevis konkrēta summa, bet apziņa, ka spēj kontrolēt savus ienākumus un izdevumus. Vajadzētu domāt par regulāriem uzkrājumiem ilgtermiņā. Tā ir svarīga kultūra. Arī mazu summu atlikt ir nozīmīgi no pašapziņas un rituāla viedokļa. 90% Latvijas patērētāju saka, ka viņiem lielas raizes, kā dzīvos pensijā. Aizņemšanās no draugiem un ģimenes īstermiņa problēmu risināšanai kļūst arvien aktuālāka, ne no aizdevējiem. Finanšu pratībai jābūt ikvienam, neatkarīgi no ieņēmumiem. Zelta formula savu ieņēmumu tērēšanai – 70% ienākumu tērēt ikdienai, 10% - ekstra lietām un 20 % - uzkrājumiem. Latvijā cilvēki tērē 90% ikdienas vajadzībām, 5-10% uzkrāj. Cilvēkiem iesaka auditu veikt saviem izdevumiem, lai pamanītu lietas, kur dari nepareizi, kur pārmaksā, bez kā vari iztikt, ņemot vērā savus ieņēmumus. Neuzticība bankām neatbrīvo no vajadzības uzkrāt. Var krāt arī zeķē vai burkā mājās! Krāt ne tikai nebaltām dienām, bet kāda patīkamam piedzīvojumam – ceļojumam, Grūtākais mēnesis visiem ir janvāris, jo Ziemassvētkiem daudzi tērē vairāk. nekā var atļauties.

Hokeja apskatnieks Lotārs Zariņš dodas mājās pēc NHL spēles apmeklēšanas Zviedrijā. Abos mačos uzvaru izcīnīja Tampabejas “Lightning” komanda, bet kādus secinājumus var izdarīt pēc augstākā līmeņa hokeja izrādes vai, kāds spēj konkurēt ar NHL?

Ekspedīcijas, kurās doties, var būt ļoti dažādas gan atrašanās vietu dēļ, gan pētāmo objektu dēļ. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par kādu tālu un salīdzinoši neskartu teritoriju - Ziemeļu Timānu. Tā atrodas Eiropas ziemeļastrumos, Krievijas teritorijā, netālu no Barenca jūras. Pētniekiem tas ir ļoti interesants reģions, jo slēpj sevī vēl daudz atbildes uz jautājumiem par to, kāda bijusi pasaule senāk – pirms daudziem tūkstošiem gadu. No ekspedīcijas Ziemeļu Timānā nule kā atgriezies arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņam vaicājam, ko zinātnieki atklājuši šajā eskpedīcijā. Atklājumi, pētot augu fosilijas Latvijā? Ūdensaugi – dzeltenās lēpes un ezerrieksti – senatnē bijusi ierasta pārtika. Par to liecina akmens laikmeta atradumi mūsu zemē. Kādi vēl augi savulaik auguši tagadējā Latvijas teritorijā un kā pētnieki nosaka šo augu vecumu, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas speciāliste ģeoloģe Aija Ceriņa. Senākās augu atliekas, kas atrastas Latvijas teritorijā ir saistītas ar Devona periodu, tās ir ap 360 miljonus gadus senas. Bet, skatot jaunākus laikus zemes attīstības vēsturē, uzzinām, ka vēlajā ledus laikmetā pirms aptuveni 20 tūkstošiem gadu mūsu zemē auga driādes, pundurvītoli, vērmeles, balandas un pundurbērzi – šādu tundrai raksturīgo augu atliekas ar izpētīt LU Dabas mājā, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vestibilā. Sīkas tumšas sēkliņas, nedaudz lielāki ragaini ezerrieksti – šajos pēc skata necilajos gruzīšos ģeoloģe Aija Ceriņa lasa augu izplatības vēsturi, nosaka to vecumu un piederību konkrētai sugai.

Podkāsta mājaslapa: www.SvarigasDetalas.lv === Jānis Bergs: "Galvenokārt vajag paļauties uz sevi." === Šobrīd Jānis ir SAF Tehnika ziemeļamerikas filiāles vadītājs. Bet arī pirms tam viņš ir paspējis būt vadībā virknei uzņēmumu tehnoloģiju biznesā, tostarp Mobilly.lv, FMS un Mikrolink grupa. Ar savu, nu jau desmitiem gadu ilgo vadības pieredzi viņš dalās neskaitāmās lekcijās, kurās stāsta par uzņēmējdarbību, tehnoloģiju, inovācijām, starptautisko biznesu un biznesu Amerikā.    Tēmas, ko apspriežam podkāstā:   Kā novērtēt uzņēmuma vērtību kad gribi to pārdot. Padomi darbinieku atlaišanā. SAF Tehnika. ASV tirgus. Neapzinātie veidi, kā vadītāji čakarē savus darbiniekus. Delfi.lv pirmsākumi Radioviļņu tehniskās īpatnības un nozīme mūsu ikdienā. Un, kā vienmēr, daudzas citas.   Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 0:55:07, kur Jānis pastāsta kā viņš saglabāja saprātu vienā no savas karjeras smagākajiem periodiem.   Baudi un dalies!   Sērijas saturs zemāk.   0:00:20 - Ievads par Jāni. 0:01:17 - Sūrā dzīve Amerikas robežpunktos. 0:05:50 - Kā Jānis sameklēja dzīvesvietu Amerikā. 0:07:13 - Kādēļ SAF Tehnika Amerikas birojs ir tieši Denverā. 0:09:08 - Ar ko nodarbojas SAF Tehnika. 0:15:49 - Kā CO2 līmenis gaisā ietekmē cilvēka kognitīvās spējas. 0:17:37 - Ko dara frekvenču uzraugi. 0:19:59 - Vai ir iespējams pārpildīt konkrētu frekvenci ar signāliem. 0:21:08 - Kādos gadījumos radio viļņi informāciju pārraida ātrāk kā optiskais kabelis. 0:23:49 - Par SAF Tehnika ierīču izmantošanu algoritmizētā akciju tirdzniecībā. 0:27:41 - Jāņa skats uz ASV tirgu un ieiešanu tajā. 0:31:32 - Kas šobrīd Jāņa darbā ir lielākā prioritāte. 0:33:54 - Kā Jānis attiecas uz kļūdainiem darbinieku minējumiem un lēmumiem par to, kas biznesā sagaidāms. 0:37:41 - Kādēļ lēmumus nevajag vērtēt pēc iznākuma pie kuriem tie noved. 0:41:13 - Kā Jānis pieņem lēmumu par darbinieka atlaišanu un kā viņš darbiniekam to paziņo. 0:47:00 - Kādos veidos vadītāji neapzināti čakarē savus darbiniekus. 0:49:00 - Kā Jānis panāk, ka darba vide ilgstoši ir interesanta. 0:50:47 - Kādi bija Delfi pirmsākumi. 0:55:07 - Kā Jānis saglabāja saprātu vienā no savas karjeras smagākajiem periodiem. 0:57:09 - Pēc kādiem orientieriem noteikt biznesa cenu. 0:59:10 - Cik ļoti jāpieturas pie formulām un intuīcijas biznesa pārdošanas procesā. 1:01:30 - Vai Jānim ir svarīgi, ka potenciālais darbinieks ir no prestižas universitātes. 1:04:13 - Jāņa negatīvā pieredze, kas beigās izrādījās vērtīga. 1:05:11 - Jāņa uzskats par, ko daudzi viņam nepiekrīt. 1:04:41 - Ko Jānis ieteiktu savam trīsdesmitgadīgajam es. 1:08:09 - Ko Jānis gribētu, lai viņam biežāk paprasa.   Jāņa blogs: Bergsblogo.com   Podkāsta mājaslapa: www.SvarigasDetalas.lv Podkāsta Patreon lapa: http://patreon.com/svarigasdetalas Podkāsta Facebook lapa: www.facebook.com/SvarigasDetalasPodkāsts itunes: https://itunes.apple.com/lv/podcast//id1455599870Es twitterī: @JurisBaltacs

Runājam par to kā iemācīties pieņemt citādo kopā ar Roju Rodžeru un Jūliju Sveci. Jo vairāk mēs zinām, jo informētāki mēs esam, jo mazāka iespēja, ka mūsu prātos radīsies aizspriedumi pret citādo. Katram no mums ir izvēle- pieņemt vai nepieņemt. Ar šo raidījumu mēs necenšamies panākt to, lai tiek pieņemtas lietas, kas ir pret kāda ieaudzinātajiem standartiem. Mēs vēlamies parādīt, ka katram cilvēkam ir dota iespēja būt laimīgam, atzīstot sevi. Raidījumam ir 3 daļas: 1. Rojs Rodžers iepazīstina ar to, kas ir Drag Queens kultūra, kā un cik sen tā sastopama Latvijā. 2.Diskusija PAR/PRET Drag Queens kultūrai, ietekme uz bērniem. 3.Secinājumi. Klausies un uzzini!  

Runājam par to kā iemācīties pieņemt citādo kopā ar Roju Rodžeru un Jūliju Sveci. Jo vairāk mēs zinām, jo informētāki mēs esam, jo mazāka iespēja, ka mūsu prātos radīsies aizspriedumi pret citādo. Katram no mums ir izvēle- pieņemt vai nepieņemt. Ar šo raidījumu mēs necenšamies panākt to, lai tiek pieņemtas lietas, kas ir pret kāda ieaudzinātajiem standartiem. Mēs vēlamies parādīt, ka katram cilvēkam ir dota iespēja būt laimīgam, atzīstot sevi. Raidījumam ir 3 daļas: 1. Rojs Rodžers iepazīstina ar to, kas ir Drag Queens kultūra, kā un cik sen tā sastopama Latvijā. 2.Diskusija PAR/PRET Drag Queens kultūrai, ietekme uz bērniem. 3.Secinājumi. Klausies un uzzini!  

Šonedēļ Latvijas Radio bija dzirdams Ziņu dienesta veidotais kriminālstāsts „Slepkava brīvsolī”, kas ir par kādu neatklātu slepkavību. Proti, pirms 10 gadiem Saulkalnē veikalā nogalināja pārdevēju, bet slepkava joprojām nav atrasts. Par izpētīto stāsta Ziņu dienesta korespondente Zane Mače. Savukārt Rūdolfs Krieviņš skaidroja, kā valsts palīdz slepkavībā cietušajiem Personai, kura ir atzīta par cietušo kriminālprocesā, ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša nozieguma rezultātā radīto kaitējumu – morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu.Visos gadījumos kompensāciju var saņemt vardarbībā cietušais, bet slepkavības gadījumā – mirušā tuvinieks, kuru atzīst par cietušo. Cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots, vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu pie kriminālatbildības nav saucams. Slepkavībā cietušajiem valsts izmaksā kompensāciju, kas ir piecu minimālo mēnešalgu apmēra. Šobrīd tie ir 2150 eiro. Piemēram, 2018. gadā šādas kompensācijas izmaksātas 97 gadījumos par kopējo summu gandrīz 165 tūkstoši eiro.

Latvijas iedzīvotāji nav nemaz tik nelaimīgi. Tā secinājām projektā „Statistiskie tautieši“. Tomēr, kāpēc vieni ir laimīgāki par citiem? Par naudu, darbu, veselību, izglītību un citiem faktoriem runājam ar socioloģi Baibu Belu, sociologu Tāli Tisenkopfu un fizioterapeiti un anatomijas docenti Ievu Zvīguli.

Projekts "DaugavAbasMalas” norisinās no 2018. gada jūlija līdz nākamā gada maijam, un tā mērķis ir pētīt likteņupi, paplašinot aktivitātes upes krastos. Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija ir nule kā noslēgusies, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas piedzīvots ekspedīcijas laikā un ko izdevies izpētīt. Stāsta hidrotehnisko būvju inženieris, ūdenslīdēja darbu speciālists, ekspedīcijas vadītājs Guntis Zilberts, SIA "Jūrmalas ūdens" aprīkojuma inženieris, projekta tehniskais koordinators Valdis Ķīselis un "Ziedzeme" projektu sagatavošanas konsultants, sadarbības projekta "DaugavAbasMalas" vadītājs Māris Cīrulis. Ekspedīcijas dalībnieki savu kuģojumu ar plostiem pa Daugavu sāka Piedrujā pie Latvijas robežas ar Baltkrieviju un atbrauca līdz pašiem jūras vārtiem Rīgā. 12 dienu laikā kopumā ekspedīcijas dalībnieki veica 350 km. Ekspedīcija ir projekta pirmais posms, lai turpinātu darbu kopā ar pašvaldībām, ar ieinteresētiem uzņēmējiem, visiem, kas būs abos krastos ieinteresēti sadarboties, lai attīstītu Daugavas abas malas. Secinājums - pirmais jāsāk ar krastu sakopšanu, taku ierīkošanu, lai cilvēki tiek līdz ūdenim. Ar laiku vajadzētu izstrādāt norādes un zīmes, ko izvietot upes krastos. Daugava ir draudzīga laivošanai ģimenēm, jo upe ir mierīga. Tāpat pēc ekspedīcijas sāksies darbs pie interaktīvās kartes izveides, kurā būs iezīmēts tūrisma ūdensceļš visā upes garumā, apstāšanās vietas, drošas Daugavas HES apiešanas vietas, viena kilometra attālumā no abiem krastiem – kultūrvēsturiski apskates objekti un tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kā arī būs pieejama informācija par upes tecējumu dažādos posmos.