Podcasts about ivara

Veram vaļā Ivara Šteinberga dzejas krājumu „Ābece” un klausāmies viņa vārdu spēli, kurā galvenie tēli ir burti „a”,”j”,”m” un „p”.

Dzejoļi, kas izskatās pēc stāstiem Ivara Šteinberga jaunākajā dzejas krājumā „Stāsti.” Par ko ir stāsti „Stāstos” un kā notiek jaunas izteiksmes meklējumi valodā – Kultūras rondo sarunā ar dzejnieku, atdzejotāju un literatūrzinātnieku Ivaru Šteinbergu. „Kā pierāda lielvaru līderi, nekas nav tik bīstams kā garā mazs, nedrošs vīrietis. Tā kā ticu, ka profesionāla terapija uzlabo pasauli, “Stāstos” ir maskulīni personāži, kas lūdz padomu. Reizēm nonsenss, reizēm mīkla, bet visbiežāk mazā “mācība” ir mājiens, ka plūstamība – neduālais skatījums – ir īpaša vērtība, kas cita starpā radāma valodā,” tā par savu jaunāko – nu jau ceturto krājumu stāsta dzejnieks Ivars Šteinbergs. Ivara Šteinberga ceturto dzejas krājumu "Stāsti" izdevis apgāds "Neputns".  

Māras un Ivara 24 gadus ilgā mīlestība ir pāraugusi līdzatkarībā - traģikomisks stāsts par attiecībām, kas balstās vairs tikai uz nepieciešamībā izdzīvot, katram pildot savas lomas ikdienišķajos pienākumos. Studijā dokumentālās filmas “Esi uzticīgs līdz nāvei” režisors Ivars Zviedris. Kur reiz bija mīļvārdiņi, tur tagad ir lamu vārdi. Viss savstarpēji vilinošais ir tālā pāra pagātnē, jo Ivars vairs nav tik tievs un strādīgs kā kādreiz bija, savukārt, Māra gadu laikā ir zaudējusi pacietību pret viņu. Abu lomas mainās, kad Ivars saslimst, un līdzatkarības svara kausi sašķobās. Māra nonāk grūta lēmuma priekšā - vai izbeigt attiecības un būt brīvai, vai arī palikt uzticīgai pienākumā pret Ivaru? Kinoteātrī „Splendid Palace” 1. decembrī režisors Ivars Zviedris savu dzimšanas dienu svinēs ar dokumentālās filmas “Esi uzticīgs līdz nāvei” pirmizrādi. Decembrī filmai paredzēti arī vairāk nekā desmit speciālseansi Latvijas lielākajās pilsētās. Nākamie seansi pēc Rīgas pirmizrādes paredzēti 4.12. Bauskā, 5.12. Alūksnē, 8.12. Liepājā, 10.12. Ventspilī, 13.12. Talsos, vēl arī Saldū, Kuldīgā, Cēsīs, Rēzeknē, Valmierā, Daugavpilī. Otra Ivara Zviedra jaunākā filma ir "Palīdzības piemineklis", kas iekļauta Latvijas TV dokumentālo filmu sērijā "Latvijas kods"

TGIF Podcast & Book Besties Review: Deep Dive into 'A Clash of Tides' by Alivia R. Marr Join the hosts from Thank Gods It's Fantasy (TGIF) podcast and the Book Besties as they dive into 'A Clash of Tides' by indie author Alivia R. Marr. This episode features an engaging discussion on the intriguing mermaid murder mystery, highlighting the central characters Ivara and Tallulah and the intertwining timelines they navigate. The hosts share their thoughts on significant plot points, character relationships, the complex world created by Marr, and debates about mystical creatures. Tune in for deep insights, theories, and personal opinions, and read along to become a book bestie too!

Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā starp iekonservētiem embrijiem, galvaskausiem un anomāliju aprakstiem šobrīd ir parādījušās arī poētiskas vārsmas – dzejnieka Ivara Šteinberga „Anatomijas vārsmas”. Ko var uzzināt par cilvēku, poētiski pētot viņa ķermeņa daļas? Kultūras rondo pēta ar poētisku skalpeli un sarunājas ar autoru Ivaru Šteinbergu. "Kad sāku strādāt, runājām ar muzeja darbiniekiem par mūsdienu muzeja koncepciju un vadlīnijām, tur vairākas reizes parādījās vārds dažādība un daudzveidība, jo ķermeniskā daudzveidība ir viena no vērtībām, kuru pārstāv muzejs. Man šis vārds pieķērās, sapratu, ka šis dzejas cikls, šī dzejas intervence ir jāraksta, pirmkārt, skatoties, kādu dzejoli pieprasa katra tēma, katrs subjekts vai objekts. Otrkārt, jāraksta maksimāli daudzveidīgi, lai šī poētiskā daudzveidība spoguļotu to ķermenisko daudzveidību, par ko runā ekspozīcija," skaidro Ivars Šteinbergs. "Muzeja vadītāja Ieva Lībiete regulāri uzaicina māksliniekus veikt mākslinieciskas intervences ekspozīcijā. Tur ir bijis tekstils un keramika, šajā vasaras sezonā ir mani dzejoļi, kas ir daļa izlikti ekspozīcijā, iestrādāti telpā un tikai tur arī ir lasāmi, otra daļa ir nodrukāta mazgrāmatiņā, kas muzejā ir pieejama," stāsta Ivars Šteinbergs. Var lasīt dzejoļus un iepazīt ekspozīciju. “Anatomijas vārsmas” ir nelineārs dzejoļu cikls, kas tapis, dzejniekam iedvesmojoties no RSU Anatomijas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas, kurā izstādīti vairāki tūkstoši anatomisko preparātu – cilvēku kauli, dažādi orgāni un ķermeņa daļas, kas mācību un zinātniskiem mērķiem sakrāti Rīgas Anatomikumā 20. gs. 20.-30. gados. Kopumā ciklā radīti 28 dzejoļi, no kuriem viena daļa ir integrēta muzeja ekspozīcijā, bet otra daļa – nodrukāta izstādi pavadošajā mazgrāmatiņā, veidojot vienotu veselumu. Muzeja apmeklētājiem būs pieejama karte, ar kuras palīdzību orientēties ekspozīcijā, izceļot tajā citreiz redzamāk vai slēptāk integrētos dzejas darbus. Ivara Šteinberga dzejas intervenci "Anatomijas vārsmas" RSU Anatomijas muzejā iespēja piedzīvot līdz 28. septembrim.

Mierpilnas ir to cilvēku sejas, ko māksliniece Baiba Rībere izšuvusi uz medicīniskās marles savā pirmajā personālizstādē. Tādas viņa tās ieraudzījusi savā darbavietā – Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā. Jā, šīs sejas uz auduma pārceļojušas no muzeja eksponātu traukos ieraudzītajiem vaibstiem, ar mākslinieciskiem līdzekļiem atgādinot, ka aiz katra anonīmā eksponāta ir cilvēks. Baibas Rīberes izstāde „Mierpilns” ir viens no piemēriem, kā muzejs mērķtiecīgi savieno mākslu un medicīnas vēsturi, lai pirmā viesošanās muzeja apmeklētājiem nebūtu pēdējā. Anatomijas muzeja ekspozīcijā viens no pamatprincipiem ir sadarbība. Un māksla te ienāk bieži, palīdzot noņemt stigmu, ka šeit ir tikai formalīnā peldoši orgāni, kas domāti vien medicīnas profesionāļu apskatei. Māksla un medicīnas vēsture gluži burtiski satiekas arī Baibas Rīberes personālizstādē, jo viņa ir gan izšuvēja, gan strādā Anatomijas muzeja Informācijas centrā. Kā māksliniecei viņai šī ir pirmā satikšanās ar plašāku publiku. Izstādes centrā ir seši melnbalti izšuvumi ar cilvēku sejas vaibstiem, kurus Baiba Rībere ilgākā laikā ievērojusi dažos no eksponātu traukiem, kur seja ir tikai „blakusprodukts”, lai parādītu, piemēram, cilvēka siekalu dziedzerus, sejas muskuļus vai gremošanas sistēmu. Sākumā tapušas sejas skices, kas vēlāk pārdzimušas trauslos, uz medicīniskās marles veidotos melnbaltos izšuvumos, attālinoties no eksponātu vizuālās konkrētības un pievienojot tiem poētisku virsvērtību. 20.gadsimta 20. – 30.gados, kad tapa šī vēsturiskā orgānu kolekcija, visu bez piederīgajiem mirušo cilvēku ķermeņus likums ļāva ziedot zinātnei, lai medicīnas studenti varētu mācīties. Un šodien par viņiem bezkaislīgi vēsta tikai eksponātu numuri, kurus kā nosaukumus saviem darbiem devusi Baiba Rībere. Izšuvumi ar nolūku novietoti nevis blakus eksponātiem, bet atstatus un visi kopā. Māksliniece atzīst, ka, strādājot pie darbiem, Anatomijas muzeja kolekcija viņai kļuvusi daudz personīgāka. Jo stāstus viņa stāsta ne tikai kā muzeja informācijas centra darbiniece, bet arī kā profesionāla izšuvēja. Rokdarbi ir viņas lieta jau sen – Rīberei patīk rakņāties pagātnē, eksperimentēt ar materiālu un tā aizmirsties darbā, ka pazūd laiks. Baibas Rīberes profesionālo aizraušanos ar izšuvumiem drīz vien pamanīja arī muzeja kolēģi. Muzeja direktore, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete atceras, kā radusies ideja par izšuvumu izstādi muzejā. Muzeja vadītāja aicina apskatīt arī citu mākslas intervenču pēdas jaunajā muzeja ekspozīcijā, kas blakus vēsturiskajam anatomikumam durvis vēra pirms trim gadiem. Piemēram, pa vidu eksponātiem redzamas baltas keramikas figūriņas, ko britu mākslinieks Padijs Hārtlijis veidojis, iedvesmojoties no ekspozīcijas. Baibas Rīberes izšuvumu izstāde „Mierpilns” RSU Anatomijas muzejā būs skatāma līdz aprīļa beigām. Paralēli savu rezidenci muzejā turpina arī māksliniece Laimdota Malle, bet uz vasaras pusi muzejā skanēs anatomijas iedvesmotas dzejnieka Ivara Šteinberga vārsmas.   

Meklejūt vysaidu dzīšmu stuostus, rubrikys veiduotuojis Edeitis Laimis viereibu dasaisteja feletonista, rakstnīka, publicista, ari  bibliotekara i agronoma Bonifaceja Briškys 60. godūs trimdā izdūtajā žurnalā “Dzeive” publicātais roksts. Tys saucās “Latgolā dzīduotuos himnas”. Briška aproksta vaļsts, vysaidu politiskūs varu, religiskuos i ari parodeju himnys, kaidys skaniejušys Latgolys teritorejā vysaidūs laikūs. Tok iz vaicuojumu “Voi mums ir kaida seneja tautys himna?” pats atsoka, ka taidys oficialys nav bejs, jo Latgola vysod ir bejuse kaidys cytys teritorejis daļa. Tok pa tautys himnu varātu atzeit bīžuok dzīduotuos tautysdzīsmis ar sabīdrysku raksturu. Myusu laikūs par Latgolys himnom mes sauktu “Skaidrū volūdu”, “Pīmiņ, bruoļ”, “Vuolyudzeiti”, “Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” i varbyut vēļ kaidu cytu. Bet pats Briška kai pīmāru dzīsmei, kura eistyn varātu byut himna, nūsauc tymūs laikūs cīši bīži dzīduotū “Lobs ar lobu sasatyka”. Dzīsmi, kas jau beja publicāta 1908. godā izdūtajā tautysdzīšmu apdaru kruojumā “Dzīsmu vuoceleite”. Kas tod ir tī “lobī”, kuri sasateik, cik daudzi dzīsme skaņ myusu dīnuos i kaidūs ceļūs vēļ dzīsmis nūsaukums guojs? Par tū ituos reizis “Lobs ar lobu sasatyka” dzīsmis stuostā. Tymā pošā Briškys rokstā, kas tai raiseja interesi, teik izsaceits miniejumu par dzīsmis tekstu, kas himnys nūzeimē asūt par nalabvieļu atvaireišonu i vieršonūs iz sovim veicamajim dorbim. Tok tymā pošā laikā par itū dzīsmi  ari “Dzeivē” publicāts volūdnīka i rakstnīka Leonarda Latkovska roksts. I izaruod, ka tī lobī  – vīns lobais i ūtrais, kuri sasateik – ir boguotuoki ļauds. Lobs beja taids cylvāks, kam pīderējuse labeiba, jo “lobs” i “labeiba” ir vīnys saknis vuordi. Sovulaik nu 11. da 13. godu symta latvīšu aristokrateja taišni i saucēs “labīši”. Kai autors nūruoda, tī, kur boguoteiba, tī ari puoruokuma apziņa i lepneiba, kas nūvad ari pi gribiešonys aprunuot i meklēt vysaidys vainis tymūs, kurus jī skaita par zamuokim – mozuokim i nabadzeiguokim. Tok golā saīt, ka tys mozuo auguma aprunuotais cylvāks nanūsabeist boguotūs augstpruoteibys i atkluoti pasoka, ka ir spiejeigs pasaceit taidus styprus vuordus, ka cyti sadzierdēs! Dzīsme teik raksturuota kai spāka i drūsmis pylna. “Lobs ar lobu sasatyka” kai tautā, tai koru apdarēs sovulaik daudzi dzīduota i Latgolā, i cytur Latvejā, i ari trymdā. Mīleiga ir kaida pīzeime pi dzīsmis pīroksta 50. godu gola folklorys ekspedicejā Preiļu i Daugovpiļs rajonūs: “Itū dzīsmi pi myusu cīši dzīd!”. Ruodīs, ka tei ir ari sovulaik vīna nu vysu bīžuok (ka na poša bīžuokuo) dailliteraturys dorbūs pīmynātuo latgalīšu dzīsme. Par pīmāru, citats, nu Juoņa Klīdzieja romana “Jaunības zeme”: Beidzot caur visu skanēšanu Līpūrs sadzirdēja saucējus. — Nu? Ko vajaga! — viņš atkliedza nikni ar lielu muti. — Tu uzspēlē un uzdziedāsim konduktora kungam par godu «Lobs ar lobu sasatyka! ...» — Lai iet! Gāza visi vaļā. lenākdams šo aicinājumu dzirdēja arī virskonduktors, Abi padusmojās, parājās, bet cik gan ilgi tā cilvēks var dusmoties, kad viņu priecina. Abi sāka smaidīt, beidzot smieties. Tok, lai ari cik populara i cīši dzīduota dzīsme sovulaik nabyutu, vys tik kaidu myusu dīnu studejis īrokstu tai nimoz i vīgli naīsadūd atrast. Te vītā varātu byut aicynuojums latgalīšu muzikim aizpiļdeit itū tukšumu ar kaidu myusdīneigu verseju! Bet vīna taida jauna verseja ir Australejis latvīšu gitarista Ivara Štuba instrumentalais īskaņuojums pyrma puora godu izdūtajā albumā “Fragments”. Tok kas myusu dīnuos vēļ ir “Lobs ar lobu sasatyka”? Sovu reizi, tys ir kaids pasuokuma nūsaukums nazkur Latgolā, bet, ka vaicuot zynuotuojai gūglei, tod vīns nūteikti ir Latgolys regionaluos televizejis raidejums “Lobs ar lobu sasatyka” – veļteits Latgolai i administrativi teritorialajai reformai. Bet ūtrys – Latgolys etnografiskuos viestnīceibys i jo eipaši tuos vadeituojis Ivetys Seimanovys taiseituos tautystārpūs apviļktūs leļu ceļojūšuo izstuode “Lobs ar lobu sasatyka”. Vaira nakai 40 mozuos tautumeitys apceļuojušys na viņ leluokys i mozuokys vītys Latvejā, bet gastejušys ari uorzemēs, par pīmāru, Igaunejā i Zvīdrejā.

Ievadot gaidāmo Dziesmu svētku 150. gadadienu, no 20. jūnija Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Brīvības bulvārī 32 būs aplūkojama jauna – koša un dekoratīvi spilgta izstāde “Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā”. 20. jūnijs ir zīmīgs datums LNVM, jo pirms 10 gadiem izcēlās traģiskais ugunsgrēks Rīgas pilī, kur tolaik mitinājās muzejs.  Kultūras rondo dodas ciemos uz LNVM, kurš arvien atrodas savās pagaidu mājās Brīvības bulvāri, lai atminētos traģiskos notikumus pirms 10 gadiem un arī iezīmētu paredzamo atgriešanos Rīgas pilī 2025. gadā. Protams, arī pētām un izzinām izstādi "Vainagošanās". Par traģisko notikumu pirms 10 gadiem un iespējam atkal strādāt Rīgas pilī stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte un direktora vietnieks zinātniskajā darbā vēstures doktors Toms Ķikuts. Izstādi "Vainagošanās" aplūkojam kopā ar vēsturnieci, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētnieci Iritu Žeieri, etnogrāfi, LNVM Etnogrāfijas nodaļas galveno krājuma glabātāju Initu Heinolu un Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēkus pārstāv Barbara Ābele. Kopumā tiks izstādīti gandrīz 200 vainagi: vēsturiskie no muzeja kolekcijas un vairāk nekā 20 Latvijas Mākslas akadēmijas studentu laikmetīgie darinājumi. Vainagam vai kronim ir bijis ne tikai daudzveidīgs pielietojums, bet arī dziļi simboliska nozīme. Simboliskās ietilpības dēļ vainags sastopams mītos, rituālos un mākslā. Reiz bijis vīrieša varas un statusa atribūts, vainags laika ritumā pārtapis par sievietes galvasrotu, jaunavas goda un nevainības simbolu, un tā nozīme joprojām mainās. Tā dažādie veidi un vizuālais izskats atspoguļo konkrētā laikmeta cilvēku izpratni par skaistumu un tradīcijas, kas mainījās un attīstījās. Vainagu greznums un rūpība, ar kādu tie darināti, liecina par tā īpašo nozīmi kultūrā. Vainagu lietošanas tradīcija turpinās arī mūsdienās, joprojām attīstās vainagu veidi, mainās to simboliskā nozīme. Vainags kļuvis arī par jaunrades un modes objektu, kam par pamatu kalpo dažādu laikmetu un formu senās galvasrotas. To uzskatāmi apliecina Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) šogad tapušās jaunākās paaudzes mākslinieku interpretācijas par vainagu kā aktuālus procesus vēstījošu objektu, izceļot tā atšķirīgās simboliskās un metaforiskās nozīmes. LMA radītā laikmetīgo vainagu kolekcija augsti novērtēta starptautiskajā dizaina mesē Salone Satellite Milānā. Gatavojot izstādi, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicināja uz sadarbību arī piecus dažādu paaudžu dzejniekus, kuru muzeja krātuvē gūtie iespaiditransformējušies dzejas rindās. Eduarda Aivara, Andra Kalnozola, Ilmāra Šlāpina, Ivara Šteinberga un Krišjāņa Zeļģa rakstītais apliecina, ka arhaiskie nozīmju slāņi joprojām caurvij mūsu pasaules redzējumu un vērtējumu. Latvijas Mākslas akadēmiju izstādē pārstāv mācībspēki Barbara Ābele, Elīna Ģibiete un Ieva Krūmiņa un jaundarbu autori: Rūta Briede, Elizabete Cukura, Marta Cīrule, Laura Dzērve, Laima Grasmane, Ilze Grīnberga, Kaspars Gobiņš, Jeļizaveta Hmeļova, Charlotte Mia Holke, Anna Kamaldiņa, Agnese Kantiševa, Ginta Kristjansone, Kristīna Meļņiķa, Ella Mihailova, Gundega Pētersone, Kate Putniņa, Grieta Siliņa, Inguna Sīmansone, Daniels Treimanis, Zane Ulmane, Ilona Valaine-Blekte, Baiba Zalcmane, Kristiāns Zvonkovs. Izstāde “Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas vēsturē” būs apskatāma līdz 2023. gada 20. decembrim.

28. aprīļa vakarā Rīgas Cirkā norisinājās Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija. Kultūras rondo iespaidi un komentāri pēc notikuma. Iespaidos dalās Rīgas Āgenskalna valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā, Latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Vanaga, žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa un dzejnieks un rakstnieks, žūrijas pārstāvis Andris Akmentiņš. Ierakstos uzklausām laureātus. Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijas noslēguma balsojumā par LALIGABA ieguvēju nominācijā “Labākais dzejas darbs” atzīts Ivara Šteinberga dzejas krājums “Jaunība”, kas nācis klajā apgādā “Neputns”. Nominācijā “Labākais prozas darbs” balvu saņēma Oskara Zebra romāns “Mežakaija”, kuru izdevusi “Dienas grāmata”. Nominācijā “Labākais atdzejojums latviešu valodā” balvu ieguva Jana Vērdiņa par Paula Cēlana krājuma “Melnās pārslas” atdzejojumu no vācu valodas. Šo darbu izdevis apgāds “Neputns”. Savukārt par labāko prozas tulkojumu atzīts Daces Meieres no lietuviešu valodas  tulkotais Donalda Kajoka romāns “Ezers un citas to pavadošās personas”. Šo grāmatu izdevusi Latvijas Rakstnieku savienība. Nominācijā “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem” laurus plūca Kristīnes Ulbergas darbs “Kas mammai somā?”, izdevējs “Zvaigzne ABC”. Savukārt nominācijā “Spilgtākā debija” balvu saņēma Toms Deimonds Barvidis par darbu “Zaļā Dzīle”, ko izdevusi “Dienas Grāmata”. Šī balva šogad pirmo reizi pasniegta sadarbībā ar Jelgavas tipogrāfiju. LALIGABA balvu klāsts šogad papildināts ar nomināciju “Spilgtākais darbs literatūrzinātnē”. Par tādu atzīts Benedikta Kalnača “Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā”, ko izdevis Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt speciālbalvu Ievai Lešinskai par apgāda “Neputns” izdotajiem Eduarda Veidenbauma atdzejojumiem angļu valodā. Mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā piešķirta tulkotājai Elgai Saksei.

Jaunības laika intimitātes meklējumi Ivara Šteinberga dzejas krajumā "Jaunība". Krājums nominēts Literatūras gada balvai. Ivars Šteinbergs Radio studijā lasīs savu dzeju. Dzejnieks atzīst, ka ir ļoti priecīgs par šo nomināciju un lasa dažus dzejoļus par iemīlēšanos un citām mūžīgām tēmām. Saruna par krājuma "Jaunība" tēmām raidījumā Augstāk par zemi.

Ivars Šteinbergs – dzejnieks, literatūrzinātnieks, 2020. gadā debitēja ar dzejas krājumu “Strops”, tagad iznācis viņa otrais dzejoļu krājums “Jaunība”. Kā anotācijā teikts – tas ir veltījums autora paaudzei, kas uzaugusi 21. gadsimta sākumā.  Krājumam ir trīs daļas: pirmā eposa veidā attēlo kādas rokgrupas ceļu uz koncerta vietu. Otrajā aprakstīta stopēšana pa Eiropu. Trešā sadaļa “Ar mēli” ir krājuma varoņa jutekliskuma un intimitātes pieredze. Vai jaunība, aprakstīta dzejā, var pārtapt pārlaicīgā un vairākām paaudzēm saprotamā pieredzē? Dzejoļu sižetos pavīd autobiogrāfiski motīvi: Ivars Šteinbergs patiešām ir spēlējis grupā, hipijpaaudzes literatūras iedvesmots ar draugu stopējis uz Parīzi. Un tomēr, pārradīts valodā, drīzāk tas ir stāsts par to, kādu autors vēlētos atcerēties savu jaunību. Lasot šo dzejas medu, tagad arī es varu apgalvot, ka tā tikpat labi ir mana jaunība. Triptiha “Jaunība” pirmā daļa sarakstīta daktilā, eposiem raksturīgajā pantmērā, un – lūk, varoņi jau ir tikuši līdz zālei, kur nupat bijusi skaņas pārbaude, arī kautiņš ģērbtuvēs ar otru grupu, kurai tovakar jāuzstājas, un tagad – pats koncerts. Fragmentu no “Jaunības” lasa Ivars Šteinbergs. Stopēšana – tas nozīmē, ka visu laiku notiek kustība. Šai kustībai var izsekot tīri ģeogrāfiski – sadaļu nosaukumi patiešām veido kartē izsekojamu trajektoriju telpā. Un vienlaikus dzejas ritms, plūstošas, klabošas vai aprautas rindas ļauj gandrīz fiziski sajūtami izsekot, kā notiek kustība – kad aiz mašīnas loga ņirb ainavas, kad ceļotāji iestrēgst bezizejā, kad ir atpūtas vai apskaidrības mirklis.  Katra no triptiha “Jaunība” daļām ir tēmas, valodas un noskaņas ziņā atšķirīga. Dzejas krājumam “Jaunība” ir pagājušā gadsimta sākumam piederīgs, romantiskām zelta vinjetēm rotāts vāks. Tad, lūk, šāds pārlaicīgs zelta rāmis dzejā tagad radīts Ivara Šteinberga jaunības pieredzei.

KANTHARAJ "KANNADIGA" AGASA! Namma naadina Hemme! Antharaashtriya mattadalli MMA aatavannu aadi Deshakke Hemme tandavaru! Ivara fight alli ivara Nick name "KANNADIGA" antha ittkondidaare! Namma Maatu Kathe with Skandyyman ge ivaru bandido namage gauravada vishaya! This week is gonna be mad, emotional, inspiring and fun of course!!!!!!

Mani ieinteresēja, kā cilvēka jaudu ietekmē viņa mijiedarbība ar suni un ko tāpēc varam saprast par sevi, neatkarīgi no tā, vai esam suņu saimnieki vai tikai izskatām iespēju par tādiem kļūt, vai arī piederam pie suņu (vai tomēr - suņu saimnieku) nīdējiem. Iespējams, ka suns bija pirmais cilvēka pieradinātais dzīvnieks. Joprojām nav drošas skaidrības par to, kad un kā cilvēkam izdevās pieradināt savvaļas dzīvnieku - gaļēdāju, turklāt līdz tādam līmenim, ka tagad to dēvē par cilvēka labāko draugu.Es izjautāju kinologu Ivaru Lielpēteri, kura suņu apmācību mājas lapā atradu šādus vārdus: "Mūsu galvenais skolnieks un apmācāmais ir suņu saimnieks. Mēs ticam un esam pārliecināti, ka lielākā daļa problēmas veidojas tieši saimnieka nezināšanas dēļ." Tajā pašā mājas lapā ieraudzīju šo Borisa Rjabiņina citātu: "Suns ir saimnieka spogulis. Paskaties uz savu suni, tajā ieraudzīsiet sevi pašu. Ja suns jums nepatīk, pameklējiet vainu sevī (..). Audzinot suni, jūs audzināt arī paši sevi."Kad jautājām Ivaram, kā nosaukt viņa nodarbošanos, Ivars teica, ka viņš ir suņu saimnieku treneris. Es teiktu, ka viņš ir arī ir potenciālo suņu saimnieku veselā saprāta aktivizētājs un advokāts veselīgām attiecībām ar suņiem. Domāju, ka saruna ne tikai izglītos, bet arī izklaidēs pat tādu klausītāju, kurš par suņiem nefano, jo Ivara atbildes uz maniem jautājumiem ir pilnas ar neparastu humoru.Informācija par to, kur un kā Ivaru var atrast, ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:05 Vai pēc suņa uzvedības var spriest par tā saimnieku12:34 Problēmas, kurās var iekulties, ja laicīgi nesocializē kucēnu19:25 Suņa evolūcija blakus cilvēkam26:41 Vai tas, kādu šķirņu suņus izvēlas, kaut ko parāda par sabiedrības un indivīda vērtībām30:20 Kādas ir vēsturiskās modes tencences suņu šķirņu izvēlē33:36 Kas varētu būt par iemeslu, kāpēc cilvēkiem patīk brahiocefālās suņu šķirnes (suņi, kuriem ir saīsināts purns), un kādas problēmas tas rada pašiem suņiem39:18 Cik svarīgi ir suni nodarbināt atbilstoši tam, kam šķirne ir vēsturiski paredzēta42:59 Ar ko ir jārēķinās, ja ir doma ņemt suni no patversmes52:32 Kā divi kinologi gāja izvēlēties kaķi56:12 Ar ko ir jārēķinās un kas ir jāapsver, ja ir doma pirmo reizi dzīvē pirkt suni1:03:55 Kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļauj cilvēki, izvēloties suņu šķirni1:10:18 Ko var un ko nevar izmainīt suņa uzvedībā ar apmācību1:14:03 Cik ilgu laiku diennaktī būtu optimāli veltīt sunim1:17:50 Vai suns pats izvēlas sev saimnieku1:19:27 Cik garš un cik dažāds mēdz būt suņa apmācības process1:25:40 Finansiālie aspekti suņa uzturēšanā1:28:44 No kādiem saskaitāmajiem veidojas paklausīga suņa kopsumma1:36:09 Vai vajag ceļot kopā ar suni; kā pieradināt suni pie pārlidojumiem1:38:41 Populārākie mīti par “to nevar izmācīt”1:39:58 Kāds ēdiens ir un kāds nav piemērots suņa gremošanas sistēmai1:47:55 Ko ir svarīgi ņemt vērā, ja vienā ģimenē ir gan bērns, gan suns1:53:40 Suņu saimnieku atbildība gan uzvedībā, gan komunikācijā ar citiem cilvēkiem

Ivara Šteinberga dzejoļu krājums “Jaunība” ir veltījums autora paaudzei, kas uzaugusi 21. gadsimta sākumā. Katra no trim grāmatas nodaļām atbilst savai jaunības pieredzes šķautnei: pirmā ir par sniegšanos pēc pārspīlētām radošajām ambīcijām, otrā apspēlē draudzības un atvērtās pasaules tēmas, bet trešā veltīta intimitātes meklējumiem. Vienlaikus katra nodaļa atbilst savam rakstības veidam: pirmā – antīkās epikas stilizācija, otrā izmanto konceptuālās rakstības paņēmienus (citēšanu) un avangarda literāro strāvojumu estētiku, bet trešā veidota kā dzejprozas cikls. Kultūras rondo saruna ar Ivaru Šteinbergu. Ivars Šteinbergs, uzklausot raidījuma vadītāja domas par krājumu, atzīst, ka ir gandarīts, jo ir nostrādājis viens no mērķiem nerakstīt par vienu konkrētu izolētu jaunības situāciju, bet padarīt šīs it kā unikālās situācijas universalizējamas, tādas, kuras ir interesanti lasīt jebkuram. "Šī grāmata nav primāri par lietām, kas ar mani notika, tas ir tāds aizplīvurots veltījums kultūrtelpai, kas bija aktuāla un svarīga man pusaudža vecumā un agrajos divdesmitajos, kura bieži vien nebija saistīta tieši ar 21. gadsimta kultūras reālijām. Drīzāk tā ir mūzika no klasiskā roka un plašs laikmeta griezums literatūrā," atzīst Ivars Šteinbergs. Ivars Šteinbergs (1991) – dzejnieks, atdzejotājs. 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju un 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (ASV) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Studē doktorantūrā Latvijas Kultūras akadēmijā. 2020. gadā klajā nācis viņa debijas dzejas krājums "Strops" ("Neputns"), kas 2021. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā un ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju. Krājuma redaktors ir Artis Ostups, korektore Juta Ance Ķirķis, ilustrators Reinis Gailītis, dizaina un maketa autore – Estere Betija Grāvere. Izdevis apgāds "Neputns".

Iespējams, ka jau redzēji foršo video klipu ar Aerodium saimnieka Ivara Beitāna stāstu par to, kā viņa komanda filmēšanas vajadzībām Tomam Krūzam īsā laikā uzbūvēja vēja tuneli un mācīja viņu tajā lidot. Aerodium uzņēmums daudzviet pasaulē sagādā vertikālos vēja tuneļus dažādām industrijām: izklaidei, šovbiznesam, kino, militārajai industrijai un sportam. Ivara komanda īstenoja pasaulē pirmo lidošanas šovu Turīnas Olimpiskajās spēlēs. Uzņēmuma klientu vidū ir tādi pasaules slaveni zīmoli kā Red Bull, Superman Returns, Mercedes Benz, NFL Draft, Guinness World Records, Volvo Ocean Race un citi.Sarunā ar Ivaru Beitānu pievērsāmies tam, kā viņš radoši pieiet risinājumu atrašanai un ko dara ar dažādiem riskiem ne tikai darba, bet arī brīvā laika dzīvē. Tā ir saruna par viņa neparasto pieredzi, kas sākās pusaudžu gados kā kaskadierim un turpinās joprojām ar interesantu darbu un dzīvi, no kuras mums, pārējiem, ir iespēja paņemt sev noderīgos paņēmienus un attieksmi savu mērķu sasniegšanā.Ja sarunas rezultātā jutīsi vēlmi palidot Aerodium Siguldā, tad brīdinām, ka 2021.gadā to var izdarīt līdz oktobra beigām. Ivara pieminētie informācijas avoti ir redzami sarunas lapā.Sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:08:03 Pārpratuma pēc par kaskadieri – kā izskatās kaskadiera apmācības13:17 Trakākie paveiktie kaskadieru triki19:55 Padomi, kā attīstīt gribasspēku23:05 “Kovids” kā skolotājs; galvenie Ivara Beitāna biznesa principi33:07 Pēc kādiem principiem strādā filmu industrija ASV39:12 Būt pirmajam, kas ierauga biznesa iespējas49:22 Personāla atlases knifi58:10 Mācēt pārdot sevi un valsti, no kuras nāc1:04:30 Piemēri, kad lieli riski un neatlaidība atmaksājas1:15:09 Tumšākā diena biznesā un kā Aerodium atdzima jaunā kvalitātē1:21:56 Ar kādiem paņēmieniem Ivars Beitāns uztur sevi labā fiziskā formā1:27:25 Pašattīstības ceļa pieturpunkti1:40:55 Kāpēc Ivars Beitāns ir Latvijas patriots

Zaļa varde ar rozā lietussargu baksta rozā vardi ar zaļu lietussargu – tas ir interešu konflikts un arī vāks grāmatai – „Ivars Poikāns. Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika 1999. – 2003”. Neparasta grāmata, kurā iekļauti mākslinieka Ivara Poikāna zīmējumi, kas tika veidoti Latvijas preses izdevumiem kā ilustrācijas žurnālistu slejām par politiskām un sociālām aktualitātēm. Kultūras rondo saruna ar mākslas zinātnieci un izdevuma sastādītāju Diānu Barčevsku un žurnālistu Māri Zanderu, kura teksts arī lasāms izdevumā, un, protams, ar pašu mākslinieku Ivaru Poikānu. "Doma par izdevumu radās pēc Ivara Poikāna veidoto ilustrāciju izstādes izdevumiem “Neatkarīgā rīta avīze” un ”Domas”, kas notika 2018. gadā Mūkusalas Mākslas salonā. Aplūkojot darbus kļuva skaidrs, ka Ivars Poikāns, ilustrējot 20 gadus senus notikumus, ir veicis sava veida hronista darbu, jo attēli ataino nozīmīgus politiska rakstura notikumus, kuru sekas sabiedrība “bauda” vēl joprojām," stāsta grāmatas sastādītāja mākslas zinātniece Diāna Barčevska. Grāmatā iekļauti vairāk nekā 80 Poikāna zīmējumi, kuru nosaukumi ir gana daiļrunīgi. Minot dažus no tiem: “Iepirkuma krustojums”, “Vispārējā vienotība”, “Šķēles lidojums”, “Pienaglis”, “Miers un Bērziņš”, “Nukleārā vecene” u. c. Zīmējumos aptverto laika periodu no politisko un sociālo notikumu skata punkta grāmatā komentē žurnālists Māris Zanders. Grāmatu Ivars Poikāns "Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika 1999–2003" izdevis apgāds "Neputns".

Šonedēļ Kultūras rondo skan dzeja no Latvijas literatūras gada balvai izvirzītajām dzejas grāmatām, kuras izvēlējies aktieris Ģirts Krūmiņš. Bet pirms dzejas lasījuma Ģirta Krūmiņa pārdomas par dzeju un tās lasīšanu. Šodien skan Ivara Šteinberga dzeja no krājuma “Strops”, (“Neputns”), kas nominēta kategorijā "Spilgtākā debija".

„Atsperē” tiekamies ar vienu no Normunda Naumaņa vādā nosauktā Gada balvas mākslas kritikā nominantiem, dzejnieku, atdzejotāju Ivaru Šteinbergu. Latviešu presē publicē viņa dzejoļus, atdzejojums un literatūrkritiskus rakstus kopš 2012. gada. Strādājis kultūras žurnālistikā, vadījis literatūras raidījumu "Bron–Hīts" radio "NABA". 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju un 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (ASV) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Studē doktorantūrā Latvijas Kultūras akadēmijā Kultūras teorijas programmā. 2020. gadā klajā nācis viņa debijas dzejas krājums "Strops". Sarunā - par mūsdienu dzejas tendencēm, par recenziju rakstīšanu un rakstīšanu par savējiem, par to, kas ir laba kritika un ar ko sākt to rakstīt, par Ivara dzeju un skan arī dzejolis no viņa dzejas krājuma „Strops”.

Ivara Šteinberga pirmais dzejoļu krājums "Strops". Literatūrzinātne un dzejarade - kas un ko ietekmē dzejas krājumā Kultūras Rondo pārrunājam ar dzejnieku Ivaru Šteinbergu. Ivars Šteinbergs pie debijas krājuma strādājis ilgi un rūpīgi – pirmās dzejas publikācijas parādījušās jau 2012. gadā, izpelnoties laikabiedru interesi un atzinību. Kāds bijis Ivara pirmais dzejolis, vai literatūrzinātnieks ar savu kritisko skatu netraucē dzejniekam un kā sadalīt laiku starp literatūrzinātni, recenziju rakstīšanu, doktorantūras studijām un dzeju? Ivars Šteinbergs  stāsta, ka pirmais dzejolis, ko atzinis kā dzejas darbu, tapis 2008./2009. gadā. Tas ir īss dzejolītis par diviem, kas arī bijis publicēts. Literatūrzinātne šobrīd dod vienu "valodas šķēli," ar kuru operēt, apspēlēt dzejā. Ilgu laiku Ivaram Šteinbergam bijušas sarežģītas attiecības ar iekšējo cenzoru, bet tad sapratis, ka jauc iekšējo cenzoru ar literāro dzirdi.  "Kopš pagājušā gada augusta esmu mācījies iekšējā cenzorā neklausīties, klausos literārajā dzirdē," atzīst Šteinbergs. Krājumā nosaukums "Strops" radies spontāni. "Biju izgājis uzsmēķēt un domāju, kā saukt krājumu, jo tas bija brīdis, kad manuskripts tapa un tas bija aktuāls jautājums. Sapratu, ka šis vārds patīk un gluži veiksmīgi apzīmē to, kāds tas krājums veidojas - proti, dažāds. Viena no nozīmēm, ko gribētu izcelt ar šo nosaukumu, ir daudzbalsība, jo šie dzejoļi, manuprāt, ir dažādi," stāsta Ivars Šteinbergs. "Tas viss kopā ir daudzbalsība un kņudoņa, kas ir arī sakārtota, jo strops ir čumoša, mudžoša būtne, kas vienlaikus ir arī sistēma, kur ir liela kārtība. Ceru, ka kaut kas līdzīgs nolasās krājumā." Autors atzīst, ka arī emocionāli patīk stropa jēdziens, vectēvs bija bitenieks un medus ir garšīgākā lieta pasaulē. Strops ir stiprs vārds.   Interesi par dzeju radījusi un savām spējām dzejas rakstīšanā noticēt Ivaram Šteinberga ļāvusi vecmāmiņa Lilita Šteinberga, kura arī mudinājusi rakstīt vēl. Bet krājuma tapšanas laikā pirmā dzejoļu lasītāja un vērtētāja bijusi sieva - rakstniece Daina Tabūna. Ivars Šteinbergs (1991) ir dzejnieks, atdzejotājs, literatūras kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzeju publicē kopš 2012. gada. 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā, ASV (Fulbraita Ārvalstu apmaiņas studentu programma) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Šobrīd doktorants Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammā “Kultūras teorija”. Ivara Šteinberga rakstītās literatūras kritikas ir novērtētas ar nomināciju 2020. gada Normunda Naumaņa Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvai. "Šis laiks bija mana pieaugšana," studiju laiku ASV vērtē Ivars Šteinbergs. "Tagad runā par literatūrzinātnes lomu manā dzīvē, bet kaut kādai daļai manis tas šķiet smieklīgi, jo bakalaura studiju laikā es biju absolūti bezatbildīgs students. Es studēju tikai tādēļ, ka man vajadzēja kaut ko studēt, savu bakalaura darbu rakstīju, lai man būtu iegansts lasīt ārzemju dzeju un uz eksāmeniem divus gadus pēc kārtas neatnācu, jo es gribēju labāk stopēt pa Eiropu." "Nav tā, ka man literatūrzinātne būtu interesējusi no sākta gala. Pēc bakalaura studijām pagāja kāds laiks, sapratu, ka vēlos kaut ko npietnāk darīt. Es pieteicos un palaimējās, ka saņēmu Fulbraita stipendiju. Tas bija kā pavērsiena punkts. Tas bija kā punkts, kurā pieaugu kā cilvēks. Maģistrantūras laikā ASV es studēju ļoti nopietni. Tā stipendija un studijas ASV ir viena no vērtīgākajām pieredzēm manā dzīvē," turpina Ivars Šteinbergs. Krājumus “Strops” izdevis apgāds Neputns.

Cēsu izstāžu namā kopš jūlija beigām skatāmas divas personālizstādes - tajās gleznotāja Arta Butes un tēlnieka Ivara Miķelsona darbi. Arta Butes gleznās dominē divas tēmas - daba un klusā daba, savukārt Ivars Miķelsons rāda dažādu tēmu un periodu tēlniecības darbus. Brīdī, kad Kultūras Rondo viesojas Cēsu izstāžu namā, apmeklētāji nāk un iet, arī ar bērniem, taču ritms, kādā darbi tiek skatīti, ir nesteidzīgs. Pirmā stāva divās zālēs skatāmi gleznotāja Arta Butes darbi, savukārt otrajā stāvā izvietoti Ivara Miķelsona tēlniecības darbi. Cēsu izstāžu nama galvenā speciāliste izstāžu nama ekspozīciju darbā Nata Livonska atklāj, kā tapušas šīs divas izstādes. Viņa min, ka pirms gada uzrunājusi Arti Buti un viņš uzreiz piekritis. Mākslinieks atklājis, ka šī viņam ir lielākā izstāde kopš 1989. gada Berlīnē. Tik lielas nav bijušas. "Gadu viņš strādāja, lai piepildītu mūsu brīnišķīgo zāli," stāsta Nata Livonska. "Kad es viņam prasīju, ko tu gribētu sev kompānijā otrajā stāvā, jo mēs vienlaicīgi mainām izstādes, viņš nekavējoties teica - Ivaru Miķelsonu." Mākslinieks Artis Bute atzīst, ka uzaicinājums veidot izstādi bijis patīkams pārsteigums un tik tiešām sagatavošanās šai personālizstādei prasījusi 11 mēnešus. "Četri darbi bija vecāka gada gājumā, bet labi ierakstījās visā konceptā, pārējie bija jauni. Divas tēmas - klusā daba un ainava, ko angliski vieno vārds ainava. Viena ir tā, kas ir dzīva, otra - kā mākslinieki paši saka, mirusī vai klusā daba. Tad mēģināju abas savienot," izstādes darbus raksturo Artis Bute. Mākslinieks min, ka savos darbos dot arī stāstu, lai nav vienkārši uzgleznota daba, lai būtu kaut kas vairāk.  Ivars Miķelsons savai izstādei devis nosaukumu „Uzkāp tur, nezin kur...”. "Tā kā nebiju Cēsīs nekad rādījis savus darbus, varēju izvēlēties no dažādiem periodiem, ne tā, ka speciāli taisīju, bet kopēju skatu uz savu daiļradi parādīt cēsniekiem," atklāj Ivars Miķelsons. Rudenī vai ziemā Ivars Miķelsons sola mums jaunu izstādi šoreiz par tēmu „Mani rokturi”, skulptūrveidīgus rokturus var pamanīt jau šajā izstādē Cēsīs darbā „Durvis uz elli un durvis uz paradīzi”.   Arta Butes un Ivara Miķelsona izstādes Cēsu izstāžu namā skatāmas līdz 6. septembrim.

Svētrīts. Mācītāja Ivara Jēkabsona pārdomas: Kādas ir mūsu patiesās vēlmes un vajadzības. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 18. nodaļas: Un, tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: "Redziet, mēs noejam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs, šautīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām." Bet viņi no tā neko nesaprata; tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja saprast. Bet, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds akls tur sēdēja ceļmalā un ubagoja. Dzirdēdams ļaužu barus garām ejam, viņš sāka taujāt, kas tur esot. Tad viņam pateica, ka Jēzus Nacarietis ejot garām. Tad viņš sauca: "Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Tie, kas priekšā gāja, viņu apsauca, lai tas ciešot klusu. Bet viņš vēl stiprāk kliedza: "Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Tad Jēzus apstājās un lika to atvest pie Sevis. Kad tas bija pienācis klāt, Viņš tam jautāja: "Ko tu gribi, lai Es tev daru?" Tas atbildēja: "Kungs, ka es varu redzēt." Tad Jēzus viņam sacīja: "Esi redzīgs, tava ticība tev ir palīdzējusi." Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdzi, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.

===== Xeno's Discord ===== https://discord.gg/VXnnSXp ===== Patreon ===== http://bit.ly/2iSbMvK ===== Free Plat Competition ===== https://goo.gl/9lw0j5 ===== Glossary of Terms ===== DYW - Do You Want SYBAT - Should You Be Able To WYR - Would You Rather ===== Merchendise ===== http://xenogelion.com/merch ===== Timings ===== coming soon ===== Community Shoutout ===== Harrow by timtak - http://bit.ly/2vgUUcc Four Riders by pascaLLL - http://bit.ly/2H65aX8 Monster girl Ivara by Leh - http://bit.ly/37bULUl Wisp by CherDaKey - http://bit.ly/2OBt7Km King of the Seas by Valledamoth - http://bit.ly/2OxEPFC Prisma Angstrum by John Berger - http://bit.ly/2Sq2clz ===== Meme Frame Review ===== None this week ===== Special Thanks ===== Tobiah for finding topics on the forum ===== Follow MDRLOz ===== Channel: http://bit.ly/1F0Xkdi Twitter: http://twitter.com/MDRLOz ===== Follow Xeno ===== Subscribe: http://bit.ly/Uf3a17 Twitter: http://twitter.com/Xenogelion ===== Music ===== Intro Music: Saad Ali - http://www.rs-launchpad.net/ Outro Music: Tryst - https://myspace.com/trystuk ===== Game Details ===== Game: Warframe - www.warframe.com Tenno Clock Forum Topic - http://xenogelion.com/index.php?main=Tenno%20Clock

„Haoss ir manī, tāpat kā zirgs ir manī, ” - atzīst mākslinieks Ivars Heinrihsons, kura jaunākajai izstādei galerijā „Māksla XO” dots  nosaukums „Haosa teorija”. Ivara Heinrihsona līniju mudžekļi un to dinamika top par precīzu vizuālu skaidrojumu pašai haosa teorijai. "Šī atšķiras, ka atbilstoši tēmai, es pārskatu to, kas ir darīts iepriekš. Atklāju, ka tas ir aktuāls šodien. Šaurāk man, bet plašāk apziņas, sajūtu līmenī tēma aktuāla. Tā rosina arī uz tīrāku formu. Atšķirībā no iepriekšējiem zirgu te mazāk redz, lai arī tas ir rosinošais," par savu izstādi stāsta mākslinieks Ivars Heinrihsons. Mākslinieks uzskata, ka tas rosina ar saturisko kustību un tā izpaužas kā žests. Tā šī izstādes atšķiras no iepriekšējām, kur varēja pazīst zirgus, balerīnas, klavieres. Šeit ir esence no tā visa. Savukārt Liepājā koncertzāles „Lielais Dzintars” vestibilā vēl šonedēļ skatāma trīs Heinrihsonu – Helēnas, Annas un Ivara kopīga izstāde „Sajūtu taksonomija. Heinrihsoni”. Liepājā Ivars Heinrihsons rāda lielformāta gleznu sēriju "Kods", kas ir daļa no izstādes projekta, kurš pagājušā gadā risinājās Spānijā Abstraktās mākslas muzejā. Būt mainīgam savā nemainībā, tās ir mākslinieka lozungs. To, ka viņam tas izdodas, īpaši var pārliecināties viņa jaunākajā izstādē. Ivara Heinrihsona personālizstāde „Haosa teorija” galerijā „Māksla XO” skatāma līdz 6.janvārim.

Welkom bij TennoVault de nederlandse podcast over de game Warframe. Het is alweer een tijdje geleden van de laatste podcast. Er is veel nieuws te melden dus laten wij maar snel beginnen.

Ivara, the stealthy huntress. Asmuch as she is a pain in the butt to get, she's worth the pain for the benefits she provides. Havea listen and find out why we enjoy her when we need to not be noticed.

Ivars Graudiņš no ASV ieradās Latgalē bez krievu valodas zināšanām, lai palīdzētu atstumtajiem. Vadījis sanāksmes bīskapiem un devis pajumti narkomāniem. Šoreiz raidījumā “Savienots” iepazīsti izcilo Franča Trasuna mantinieku. Līdz pat mūža traģiskajam noslēgumam viņš bijis mērķtiecības un pazemības paraugs. Kurš turpinās Ivara iesākto darbu? Raidījumā viesojas Ivara Graudiņa brālis Māris Graudiņš, partijas “PROGRESĪVIE” valdes loceklis un Stokholmas Ekonomikas augstskolas vieslektors. Šo raidījuma epizodi veidoja Augusts Kolms, tehniski palīdzēja Jēkabs Reinis Pērkons un Gintars Marks Heidemanis. Raidījums top sadarbībā ar kristīgo mediju Tuvumā.lv. Citas Savienots epizodes

Ivars Graudiņš no ASV ieradās Latgalē bez krievu valodas zināšanām, lai palīdzētu atstumtajiem. Vadījis sanāksmes bīskapiem un devis pajumti narkomāniem. Šoreiz raidījumā “Savienots” iepazīsti izcilo Franča Trasuna mantinieku. Līdz pat mūža traģiskajam noslēgumam viņš bijis mērķtiecības un pazemības paraugs. Kurš turpinās Ivara iesākto darbu? Raidījumā viesojas Ivara Graudiņa brālis Māris Graudiņš, partijas “PROGRESĪVIE” valdes loceklis un Stokholmas Ekonomikas augstskolas vieslektors. Šo raidījuma epizodi veidoja Augusts Kolms, tehniski palīdzēja Jēkabs Reinis Pērkons un Gintars Marks Heidemanis. Raidījums top sadarbībā ar kristīgo mediju Tuvumā.lv. Citas Savienots epizodes

Ivars Graudiņš no ASV ieradās Latgalē bez krievu valodas zināšanām, lai palīdzētu atstumtajiem. Vadījis sanāksmes bīskapiem un devis pajumti narkomāniem. Šoreiz raidījumā “Savienots” iepazīsti izcilo Franča Trasuna mantinieku. Līdz pat mūža traģiskajam noslēgumam viņš bijis mērķtiecības un pazemības paraugs. Kurš turpinās Ivara iesākto darbu? Raidījumā viesojas Ivara Graudiņa brālis Māris Graudiņš, partijas “PROGRESĪVIE” valdes loceklis un Stokholmas Ekonomikas augstskolas vieslektors. Šo raidījuma epizodi veidoja Augusts Kolms, tehniski palīdzēja Jēkabs Reinis Pērkons un Gintars Marks Heidemanis. Raidījums top sadarbībā ar kristīgo mediju Tuvumā.lv. Citas Savienots epizodes

When last we left our heroes. Matilda Becket decided she'd had enough of Mistress Ivara and dragged Viktor Sinclair and Grit Toughnstuff into an all out brawl with their captors. During the fight a deal was secretly struck with Jorlan, one of Ivara's elite guards, and has promised to help our adventures escape the prison. Jorlan wants the party to show the Mistress humiliation and there will be no doubt his wish will be granted. We join the party as they wait for the right time to make their escape.  Season 2 is run using the D&D 5e Ruleset created by Wizards of the Coast and uses the Out of the Abyss compaign book as framework to help tell the story.   Our website | http://www.lootanddagger.com Subscribe to the podcast | iTunes Be our friends | https://www.facebook.com/lootanddagger Read our tweets | @lootanddagger Become a Patron | Our Patreon Support Georgia Storytellers! North By North Quest Dice or Die

Profesors Ivars Austers: "Pērc divus, maksā par trīs." === 2001. gadā Ivars ieguva doktora grādu Stokholmas Universitātē. Ivara akadēmiskajās interesēs ietilpst sociālā identitāte, cilvēku spēja iejusties citu ādā, lēmumu pieņemšana un satiksmes psiholoģija. Kopš 2009. gada Ivars ir pasniedzējs Latvijas universitātē, kurā viņš pasniedz sociālo izziņu, starpkultūru psiholoģiju, pētniecības metodes u.c. priekšmetus. Ivars ir arī LU psiholoģijas nodaļas vadītājs. Ja šobrīd podkāstam vari veltīti tikai piecas minūtes, ej uz 35:30, kur Ivars pastāsta par to, kāds ir Latvijas latviešu iespaids par Latvijas krievu vērtībām un otrādi. 00:00 - Ievads par Ivaru. 02:28 - Ivara dzīve no pirmās līdz divpadsmitajai klasei un studiju sākums. 07:20 - Kā Ivaram parādījās interese par psiholoģiju. 08:49 - Kā Ivars nonāca līdz studijām Stokholmā. 12:34 - Cik lielā mērā cilvēki spēj ieņemt cita cilvēka skata punktu un saprast, kādēļ citi domā kā domā. 19:21 - Vai, rakstot disertāciju, ir izdevīgi veikt pētījumus virzienā par kuru maz zināms. 20:46 - Skata punkta maiņas loma konfliktu risināšanā. 24:48 - Kā vara ietekmē mūsu spēju iedziļināties detaļās un iejusties cita cilvēka ādā. 29:53 - Kas ir identitāte. 33:34 - Kāds ir minimālais pazīmju kopums, kas vajadzīgs, lai sevi identificētu kā piederīgu grupai. 35:30 - Savstarpējā interese vienam par otru, grupām ar dažādu varas daudzumu un Latvijas latviešu un krievu iespaids par otras grupas vērtībām. 39:35 - Kādēļ sociālais spiediens ir tik spēcīgs. 42:34 - Vai sievietēm emocionāla pieķeršanās romantiskās attiecībās ir svarīgāka kā vīriešiem. 45:25 - Kā mūsdienu pasaulē dzimumu lomas ir mainījušās salīdzinājumā ar priekšdienām. 46:00 - Kā vēlme laist pa kreisi atšķirās pa reģioniem un starp dzimumiem. 47:56 - Kādas cilvēku vērtības paaugstina vai pazemina iespējamību tikt iesaistītam satiksmes negadījumā. 51:37 - Vai BMW vadītāji ir slikti cilvēki. 51:47 - Vai sodīšana par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu ir efektīvs veids pārkāpumu samazināšanai un kādi ir citi veidi kā to darīt. 55:15 - Vai labi ceļi noved pie negadījumu samazināšanas. 56:45 - Kā Ivars nolēma dalīties ar zināšanām ārpus universitātes telpām. 57:23 - Kādi ir psiholoģijas veidi. 01:00:20 - Vai ir svarīgi varēt izvairīties no savas intuīcijas pārpratumiem. 01:02:07 - Kā Ivars raksturo savu fotogrāfēšanas stilu un kā viņš veido foto izstādes. 01:09:14 - Kā izvēlēties dāvanu, kura patiks saņēmējam un stiprinās attiecības starp dāvanas devēju un saņēmēju. 01:14:12 - Vai labai dāvanai ir jābūt pārsteidzošai. 01:16:20 - Kādu grāmatu Ivars visbiežāk iesaka citiem. 01:18:38 - Vai Ivaram ir kāda pārliecība par kuru citi viņam nepiekrīt. 01:22:06 - Ja Ivars jebkur pasaulē varētu izlikt kādu ziņojumu, kur viņš to liktu un kas uz tā būtu rakstīts. 01:23:36 - Kā Ivaru atrast internetā. 01:24:14 - Ivara aicinājums publikai. Ivars twiterī: @austers Juris twiterī: @JurisBaltacs

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētīsim, kā “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt gan pašu britu, gan pārējo savienības iedzīvotāju kabatas. Bet studijā saruna par jauno Eiropas ārpolitikas un drošības stratēģiju, kā arī citām Eiropas Parlamenta aktualitātēm. Raidījuma viešņa: Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Vēl raidījumā pievērsīsimies vācu humoram un turku dusmām, kā arī piedāvāsim politologa Ivara Ījaba komentāru par Zviedrijas mājokļu un urbānās vides attīstības ministra demisiju dēļ septiņus gadus veca video publicēšanas, kurā viņš salīdzina palestīniešu dzīvi Izraēlā ar ebreju vajāšanu nacistiskajā Vācijā. Britu iespējamā izstāšanās no ES un gaidāmās finanšu neērtības Degošs Lielbritānijas karogs, kura centrā parādās Eiropas Savienības dzeltenās zvaigznes uz zilā fona. “Kurš patiesībā vada mūsu valsti?” vēsta Eiropas Savienību pamest mudinošais plakāts. “Ietaupi karalistes naudu - pamet Eiropas Savienību,” aicina kāds cits. “I'm in”, jeb “Es esmu iekšā!” paziņo plakāts, kas aicina palikt. Referendumu par izstāšanos no ES, ko tautā dēvē par "Brexit", britiem pirms parlamenta vēlēšanām uzvaras gadījumā piesolīja Deivids Kamerons. Referendums strauji tuvojas: jau pēc nepilniem diviem mēnešiem - Līgo dienā - karalistes iedzīvotājiem būs jādodas pie vēlēšanu urnām un jāizšķir Lielbritānijas un, iespējams, visa kontinenta nākotne. Pats Kamerons gan kopš vēlēšanām paspējis apmest kažoku uz otru pusi, vienojies ar Eiropas Savienību par kompromisu - Lielbritānijai piešķirts īpašs stāvoklis savienībā. Tai dotas tiesības iebilst pret eiro zonas finanšu lēmumiem, kādu nav citām valstīm, kuras nav pievienojušās eiro saimei, un, protams, izslavētie pabalstu ierobežojumi viesstrādniekiem. Tagad Kamerons atbalsta palikšanu Eiropas Savienībā un uzsver, ka savienības pamešana būtu slikta gan britu ekonomikai kopumā, gan katrai mājsaimniecībai. Lielbritānijas Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka pametot ES, katra britu mājsaimniecība 2030. gadā saņems par teju 4500 mārciņām mazākus ikgadējos ienākumus, nekā paliekot. Arī valsts kopējā ekonomika būtu par 6% mazāka, pametot Briseli. Plusus un mīnusus uzskaitījuši arī neskaitāmi britu mediji. Kā lielāko plusu daudzi nosaukuši ietaupījumu līdzmaksājumiem Eiropai. Piemēram, pagājušajā gadā karaliste iemaksājusi aptuveni 13 miljardus mārciņu, atpakaļ saņēmusi aptuveni 4,5 miljardus. Pretī briti saņem brīvu tirdzniecību ar visām ES dalībvalstīm, kā arī iespēju izmantot neskaitāmos līgumus ar citām pasaules valstīm. Proeiropiskā nometne ziņo, ka balsojums “pret”, britiem var maksāt trīs miljonus darba vietu. Savukārt laikraksts „The Guardian” paziņoja, ka tā īsti nekas jau nemaz nemainīsies un tas viss ir uzpūsts burbulis. Pat, ja britu ekonomikā lielas izmaiņas, iespējams, nav gaidāmas, krietnu tiesu neērtību izstāšanās gan spētu izraisīt. 

Ivara Zviedra vārds plašāku viļņošanos kinoskatītāju un kritiķu vidū ieguva pirms diviem gadiem ar filmu "Dokumentālists". Taču laiks rit, un Ivara kontā jau ir citas filmas, kā viņš pats teic «novērojošā dokumentālā kino» žanrā. Saruna par filmu uzņemšanu, par uzticēšanos, par dzimto Rūjienu un turienes dialektu, un par riteņbraukšanu.