Podcasts about ogri

Tracking the third segment of the Key to Time, the Fourth Doctor, Romana, and K9 arrive in modern-day Cornwall. They meet Professor Emilia Rumford and her friend Vivien Fay, studying the "Nine Travellers"--standing stones in Boscombe Moor. Their work is disrupted by a Druidic sect that worships the Cailleach, the Druidic goddess of war and magic, led by de Vries. De Vries and the sect are hostile to the newcomers, but the Doctor later finds the sect killed by mobile stones similar to those of the Nine Travellers and determines the stones must be alien beings that feed on blood. He and Emilia find evidence that suggests Vivien is older than she looks. Meanwhile, Romana catches Vivien awakening more stones with blood, and Vivien uses a device to send her to a spacecraft in hyperspace. When the Doctor and Emilia arrive, Vivien tells them that Romana will be safe before disappearing herself. The Doctor recognises the stones as Ogri, a life form from the planet Ogros. The Doctor constructs a projector to cross into hyperspace, leaving Emilia and K9 to guard it. On the spacecraft, the Doctor determines it is a prison ship, and inadvertently releases two floating globes called Megara that serve as justice machines. They accuse the Doctor of breaking a seal on the ship and prepare to put him on trial. Elsewhere, Vivien finds the Doctor's presence, and returns to Earth, awakening one of the Ogri and damages the Doctor's projector, but sparing Emilia's life as a friend. She and the Ogri return to the craft to attend the Doctor's trial. K9 guides Emilia in repairing the projector, allowing them to bring back Romana, along with an Ogri. They are pursued by the Ogri, leading them back to Vivien's cottage. There, Romana discovers an alien device that proves Vivien is not human. They lure the Ogri back to the projector, and she and the Ogri return to the spacecraft. On the ship, the Doctor learns the Megara are seeking a criminal known as Cessair, who had stolen the Great Seal of the planet Diplos, which grants its bearer great powers. The Doctor suspects Vivien is Cessair, and attempts to force the Megara to question her, but their law prevents such intervention. Having decided the Doctor's guilt, they fire an energy weapon at him, but at the last moment, the Doctor drags Vivien into the shot. The Megara immediately stop their attack and scan Vivien to see if she is unharmed, but instead discover that she is Cessair. Romana arrives with the additional evidence, and the Megara pass judgement on her. They return her to Earth and transform her into a standing stone in the moor, but not before the Doctor recovers the Great Seal which she wore. The Megara are about to pass judgment on the Doctor when they're forced to return to their ship and depart to Diplos. The Doctor had set the controls of the ship before leaving, and he affirms the Great Seal is the third segment of the Key, and he, Romana, and K9 thank Emilia for her assistance before they leave in the TARDIS. She smiles as she now has a new stone in the circle to study.

Barbara Ogrič Markež je ilustratorka, oblikovalka, fotografinja in pedagoginja. Sodelovala je pri oblikovanju prve in druge dopolnjene izdaje monografije Sadje sonca, Gregorja Božiča, in je tudi avtorica ilustriranega popisa starih sadnih sort Goriških Brd. Na Slovenskem knjižnem sejmu je za svoje oblikovanje in ilustracije že dvakrat prejela prestižno nagrado za najlepše oblikovano knjigo: leta 2013 za kuharsko knjigo FAO 37.2.1, o morskih dobrotah, ter leta 2018 za pesniško antologijo Nekaj zelo zelo lepega, pisateljice Neže Mauer.

Arī steļļu klaboņa var būt savdabīga melodija, skaņas kods un saprašanās zīme dažādu gadagājumu audējām. Šī amata prasme kā pavediens satur kopā vairākas audēju paaudzes. Dziesmu Svētku laikā Tautas lietišķās mākslas izstādē „Mēs” vienkopus būs aplūkojami  rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi. Arī audēju darinājumi. Ierakstu sērijā „No paaudzes paaudzē” tiekamies ar audējām Ērgļos un Ogrē. „Pati  aušana jau ir vienkārša, tā ir kā meditācija,” saka viena no rokdarbniecēm, cita atkal bilst, ka aušana ir gan matemātika, gan joga, gan  krāsu prieks. Kas ir tas dzinulis, kas liek pētīt un pašai zīmēt musturu, piņķerēties ap riekumiem, šķietiem un velkiem, lai diegus sagatavotu aušanai?  Un cik spēcīgs ir rokdarbnieču gēns, kas tiek nodots mantojumā pēctečiem? To atklāj māte un meita – Inese un Ilze Mailītes Ērgļos, Cēsu aušanas pulciņa vadītāja Gita Krīgere un viņas meita Santa Grīnberga – aušanas studijas vadītāja Ogrē. Rokdarbu prasmes tiek nodotas mantojumā, ja agrāk to iemācījās skala gaism  saimes istabā sēdot, tad Latvijas  brīvvalsts laikā dažādos mājturības pulciņos un skolās. Padomju gados tautas lietišķās mākslas studijās, kas bija sava veida oāzes, lai patvertos no apkārtskanošajiem ideoloģiskajiem  lozungiem, kur cilvēks savā nodabā varēja mācīties un izkopt rokdarbu prasmes, sniedzot pārskatu par sendienu amatu virzību un attīstību, teic Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Ērgļos, „Zemzaru” mājās, sagaida viena no „Mailīšu fabrikas” saimniecēm – rokdarbniece ceturtajā paaudzē Ilze Mailīte, tērpusies vienkārša piegriezuma tumši zilā kleitā, kuras audumu darinājusi viņas vecvecmāmiņa Anna. Pēc brīža parādās Ilzes mamma – tautas daiļamata meistare Inese Mailīte, arī viņa par godu intervijai ir uzvilkusi pašaustas drānas kleitu. Ne reizi vien plašsaziņas līdzekļos ir stāstīts par Vilces pagastā dzimušā Pētera Viļumsona stellēm, kuras viņš izgudroja un patentēja pagājušā gadsimta sākumā. Pusautomātiskas un plaši izmantotas, vēlāk piemirstas, bet. pateicoties Inesei Mailītei, piedzīvojušas savu renesansi un iekļautas  Memateriālās kultūras mantojuma sarakstā. „Mailīšu fabrikā” var aplūkot un izmēģināt vairākas un dažādas aužamās iekārtas, tai skaitā ar datoru programmējamas stelles, bet šoreiz runājam ne tik daudz par stellēm, cik par  aušanas garu šajā ģimenē. Savukārt ar tautas lietišķās mākslas studijas „Saiva” vadītāju Santu Grīnbergu un viņas mammu – tautas daiļamata mākslas meistari un Cēsu aušanas pulciņa meistari Gitu Krīgeri tiekamies Ogres novada kultūras centra izstāžu zālē, kur aplūkojami novada amatnieku darbi, tai skaitā studijas „Saiva” darinājumi. Dažādu nokrāsu vēsajos toņos austi darbi, atainojot upes – Daugavu un Ogri. Arī šīs abas audējas ir tērpušās pašdarinātos lina tērpos – Santai svārkus un sev kleitu šuvusi Gita, Santai arī aplikusi siksnu ar Lielvārdes jostas rakstiem, jo tieši ar Lielvārdes jostas aušanu Santa sākusi savu ceļu pie stellēm.

Stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja gide Jana Iesalniece-Pikše Ogres kūrorta pirmsākumi meklējami 19. gadsimta otrajā pusē. Kopš dzelzceļa līnijas Rīga – Dinaburga atklāšanas 1861. gadā Ikšķiles muižas zemnieku apdzīvotā vieta pie Ogres ietekas Daugavā sāka veidoties par iecienītu turīgo Rīgas iedzīvotāju atpūtas vietu. Ogres apkārtne tā laika aprakstos raksturota kā gleznaina, skaistu priežu mežu ieskauta vieta, minēta straujā, kalnu upei līdzīgā Ogres upe, daudzie pakalni un pauguri. Kopš 1874.gada, zemnieku īpašumus sadalot apbūves gabalos, sākās vasarnīcu celtniecība un atpūtnieku apmešanās uz dzīvi Ogrē visas vasaras garumā. 1884. gadā vasarnieki nodibināja Ogresparka koloniju (Ogerpark kolonie). Tika izdoti noteikumi par teritorijas lietošanu, kuri noteica, ka Ogres parku uz visiem laikiem vajadzētu saglabāt kā parku, klusu atpūtas vietu, kur nedrīkst ierīkot norobežojošus žogus, aizliegts ierīkot krogus, restorānus, tirdzniecības un cita veida ienākuma gūšanas vietas, kokus atļauts cirst tikai ar speciālu atļauju. Īpašs noteikumu punkts paredzēja, ka nedrīkst turēt kaķus. Veica dažādus labiekārtošanas darbus - meža taku vietā izveidoja ielas, iekārtoja peldētavu, ceļu riteņbraucējiem, uzbūvēja koka laipas pār Ogres upi. Kooperatīva biedri organizēja koncertus, teātra uzvedumus, deju vakarus, koru sadziedāšanos. 1914. gadā Ogrē jau bija vairāk kā 300 vasarnīcu. Veiksmīgi uzsākto kūrorta attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš, kad masveidīgā bombardēšana Ogri bija gandrīz noslaucījusi no zemes virsas. Pēc intensīviem atjaunošanas darbiem Ogre kā gaisa un peldu kūrorts savu uzplaukumu piedzīvoja 1930. gados. 1928. gadā Ogre ieguva pilsētas tiesības, un tobrīd pilsētā bija jau 90 ielas un prospekti, kā arī vairāki pilnībā labiekārtoti parki. Pateicoties skaistajai dabai, veselīgajam klimatam un mērķtiecīgai pilsētas domes darbībai, Ogre kļuva par iecienītu atpūtas un veseļošanās vietu gan vasaras, gan ziemas sezonā. Miera cienītāji varēja baudīt klusumu mežu un dārzu ieskautajās vasarnīcās. Daudzas no tām bija projektējuši ievērojami Latvijas arhitekti – Teodors Hermanovskis, Vladimirs Šervinskis, Heinrihs Devendruss, Indriķis Blakenburgs, Eižens Laube. Ogre kļuva par iemīļotu latviešu inteliģences atpūtas vietu. Vasaras šeit pavadīja daudzi pazīstami mākslinieki, aktieri, rakstnieki, juristi, zinātnieki un valsts ierēdņi. Piemēram, Dailes teātra aktrise Elvīra Bramberga, gleznotāji Uga Skulme un Leo Svemps, skolotāja Natālija Draudziņa, Latvijas Operas solisti Vera Krampe un Jānis Niedra, rakstnieks Pāvils Vīlips, filologs Eduards Ozoliņš, tēlnieks Kārlis Zāle un daudzi citi.

Stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja gide Jana Iesalniece-Pikše  Ogres pilsētas kultūrvēsturiskā centra katrs nams un pagalms ir ar savu stāstu. Apstāklis, ka jau pirms Pirmā pasaules kara uz Ogri vasarās brauca atpūsties galvaspilsētas situētā publika, ir bijis par iemeslu tam, ka mazais miests lēnām vien pārvērtās par kolorītu vietu. Laimīgu sakritību dēļ daudz ko no senās godības Ogrē var redzēt vēl šodien, jo Otrā pasaules kara laikā pilsētai lieli postījumi netika izdarīti. Līdz ar to reizēm pilsētas ielas un nami lieti noder kā autentiska vide filmu uzņemšanai. Taisnības labad gan jāteic, ka filmu ļaudis Ogri pamanīja jau krietni sen. Pagājušā gadsimta periodikā atrodama polemika par Latvijas filmrūpniecības plašajām iespējām, kas netiek pietiekoši izmantotas, bet tās varētu "piedot filmām jaunu, svaigu, kolorītu un interesantu noskaņu". Turpat tālāk rakstā tiek atzīts, ka "tā kā mums pašiem filmrūpniecība vēl atrodas tapšanas stadijā, tad viss tas netiek izmantots. Un kas gan pie mums Latvijā varētu būt tāds, kas noderīgs filmām?" Tālāk tiek uzskaitītas skaistās Latvijas pilsētas Sigulda, Kandava, Koknese un citas, tostarp arī Ogre, kas nav pieredzējušas savu atveidu filmās. Bet izrādās, ka 1934. gadā filmu ainas Ogrē uzņēma pat amerikāņi! Ogri 1934. gadā pamana amerikāņu operatori. Lūk, citāts no 1934. gada periodikas: "Amerikāņu filmu sabiedrības United Pictures Corporation" darbinieku grupa vakar aizbrauca uz Ogri, kur iesāks filmēt latviešu skaņu filmu "Savas tautas dēls". Uz Ogri aizbrauca arī galveno lomu tēlotāji - Nacionālās operas aktieri Kārkliņš, Kadiķis, Vasiļjevs un aktrise Zīlava. Līdz šim filmas uzņemšana mazliet nokavējusies, jo Rīgā nevarēja atrast speciālu kino smiņķi, un mums arī nav kino smiņķa meistara. Šāds meistars tagad atbraucis no Berlīnes un atvedis līdzi visu nepieciešamo. Smiņķa un arī smiņķēšanas meistara trūkuma dēļ līdz šim pilnīgi nav labi izdevušies arī mūsu mēģinājumi ražot filmas, jo mūsu filmu uzņēmēji līdz šim pa lielākai daļai aktieru grimēšanai lietoja parasto teātra smiņķi." Prieks dzirdēt, ka skaistā Ogre pamanīta jau toreiz. Arī padomju periodā Ogrē tika uzņemti dažādu filmu fragmenti un ainas. Ogres pilsētas pašā centrā uz Brīvības ielas viens no redzamākajiem namiem izceļas ar restaurētu arku, ko sendienās rotāja izkārtne "Peldu iestāde". Tā reiz bija farmaceita un provizora Pētera Šīrona aptieka, kuras interjers lieti noderēja, uzņemot mums visiem zināmā televīzijas seriāla "Ilgais ceļš kāpās" fragmentu, kur Marta satiekas ar Artūru. Autentiskās masīvkoka mēbeles ar zaļi tonētajiem stikliem vēl tagad var apskatīt Ogres Vēstures un mākslas muzejā. Jāpiebilst, ka šīs filmas režisors Aloizs Brenčs arī mežabrāļu ainas izvēlējās filmēt Ogres apkārtnes mežos. Ēkā Vidus prospektā 11 1985. gadā tika uzņemta filmas "Emīla nedarbi" aina, kur Emīls ar ķekatām iegāžas Petrelkundzes mājas verandā ar galvu taisni iekšā terīnē. Acīmredzot, filmas režisoram Varim Braslam nebija šaubu, ka piemērotāku māju ar stiklotu verandu nav vērts meklēt citur – jāfilmē Ogrē. Gadu vēlāk, 1986. gadā, režisors Rihards Pīks pēc Andra Kolberga romāna "Ēna" motīviem filmas "Dubultnieks" fragmentus uzņem Ogrē, Vidus prospektā 4. Režisori Normunds Pucis un Armands Zvirbulis daudzsēriju filmas "Sarkanais mežs" ainas 2019. gadā uzņem Ogrē, Gaismas prospektā 2/6 pie sanatorijas "Ogre". Dažas šīs filmas epizodes uzņemtas arī Ogres novada Lēdmanes pagastā. Tajā pašā 2019. gadā režisors Olafs Okonovs savas spēlfilmas "Vecā dārza noslēpums" notikumus pamatā uzņem Ogrē, Ausekļa prospekta 17 nama pagalmā. Šo ēku ogrēnieši pazīst kā vienu no raksturīgākajām senajām Ogres vasarnīcām. Ticams, ka filmu ļaudis ar kamerām, prožektoriem un populāriem aktieriem Ogrē ieradīsies vēl un vēl arī turpmāk.

Stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja muzejpedagoģe, gide Jana Iesalniece-Pikše Ogres pilsētas reljefs kopumā ir paugurains, cauri visai pilsētai stiepjas Ogres Kangari – kilometriem garas, vaļņveida pauguru grēdas, ko ģeologi sauc par osiem. Osi veidojušies ledāju kušanas rezultātā apmēram pirms 12 tūkstošiem gadu, tie sastāv no oļiem, grants un smiltīm. Ogres Kangariem ir iespaidīgi izmēri – tie ir ap 25 km gari, un augstums ir aptuveni 55 m virs jūras līmeņa. Atsevišķām pilsētas pauguru grēdām un pakalniem laika gaitā vēsturiski ir radušies dažādi nosaukumi. Viršu kalns, Sietiņkalns, Saules kalns, Mīlestības kalns, Krēgera kalns, Ķentes kalns, Sērķīšu un Bākas kalns – tie ir tikai daži no nosaukumiem. Šķiet, ka visatpazīstamākais tomēr būs Ogres Zilo kalnu nosaukums. Ogres Zilie kalni ir osu grēdas centrālā un reljefā visizteiktākā daļa. Par Zilo kalnu izcelsmi kāda teika stāsta par velnu, kurš nesis uz Rīgu smilšu maisu, bet ceļā piekusis un atgūlies purvainā vietā atpūsties. Bērni, gribēdami velnu izmuļķot, izplēsuši smilšu maisam caurumu. Velns atmodies un, nekā nemanīdams, cēlis maisu plecos un gājis tālāk. Tā smiltis pamazām izbirušas un izveidojušās osu grēdas – Zilie kalni. Citas teikas stāsta par lielo cilvēku vai milzi, kas no smiltīm uzbēris sev ceļu, lai, pāri purvam staigājot uz Rīgu pēc sāls, nebūtu jāmērcē kājas. Tā kā ceļš bijis garš, atpūtas brīžos milzis mēdzis kūpināt pīpi, no kā cēlusies zila dūmaka. Tā radies nosaukums Ogres Zilie kalni. Jāpiemin, ka reiz Ogres Zilajos kalnos bijis patvēruma pilskalns, kurā cilvēki nedzīvoja pastāvīgi, bet patvērās tikai briesmu gadījumos. Nocietinājumi bijuši vāji veidoti, no vienas puses pilskalna virsma, jeb plakums, bijis atdalīts ar grāvi un valni, bet pretējā pusē pilskalna mala bijusi nostāvināta. Abas pārējās pilskalna nogāzes jau no dabas ir bijušas visai stāvas un augstas, un to papildus nocietināšana nav bijusi nepieciešama. Nekādi senāki atradumi nav iegūti un pilskalna iedzīvotāju etnisko piederību nav izdevies noskaidrot. Interesanti, ka jau kopš 19. gs. beigām Ogres iedzīvotājiem un vasarniekiem Zilo kalnu teritorija bija populāra aktivitāšu un atpūtas vieta, bet vēlāk, 20.gs. 20.-30.gados, īpaši slēpošana kā atpūta brīvā dabā un sporta sacensību veids, Latvijā kļuva ļoti populāra. Ar saukli "Dzimtene ziemā aicina ciemā" simtiem rīdzinieku brīvdienās devās ne tikai uz tuvējo Mežaparku, Šmerli vai Biķerniekiem, bet arī uz tālākām slēpošanas vietām, tostarp Ogri, jo uz Ogri atvizināja regulārie slēpotāju vilcieni - tie nedēļu nogalēs uz Ogri atveda ap 600-800 slēpotājus. Ogre bija izslavināta kā slēpošanas paradīze, priedēm apaugušajos pakalnos un pauguros bija iekārtotas ērtas stigas slēpošanai. Zilajos kalnos varēja patīkami izslēpoties arī vējainā laikā, jo meži aizsargāja no asajiem vējiem. Līdztekus slēpošanai, arvien lielāku piekrišanu 1930-tajos gados ieguva lēkšana no tramplīniem! Latvijā augstākais tramplīns atradās Siguldā, bet vidēja un neliela augstuma lēktuves bija uzceltas vairākās Latvijas pilsētās, arī Ogres Zilajos kalnos. Ogres tramplīnu atklāja 1934.gada janvārī, no tā varēja sasniegt līdz 25m tālus lēcienus. Pēc Otrā pasaules kara lēktuvi Zilajos kalnos vairs neatjaunoja, taču slēpošanas tradīcija Ogrē ir saglabājusies. Slēpot un citādi aktīvi atpūsties gribētāji uz Ogres Zilajiem kalniem ierodas gan ziemā, gan vasarā. 1959. gadā Zilo kalnu rietumu daļā sākās grants ieguve. Pēc grants ieguves pārtraukšanas 2003.gadā karjera vieta 20 ha platībā pakāpeniski aizpildījās ar pazemes ūdeņiem un šeit izveidojās Dubkalnu ūdenskrātuve, kas gan vasarās gan ziemās vilina peldēt gribētājus. Kopš 2004. gada dabas parks "Ogres Zilie kalni" ir īpaši aizsargājama dabas teritorija 312 ha platībā, kur meža takas aizved līdz Viršu kalna 30 m augstajam skatu tornim, kurā uzkāpjot, var saskatīt Rīgas aprises un Zaķusalas TV torni.

Andra Ogriņa poēzijas ceļš ir ļoti līkumains un dažreiz pazūd vispār. Savulaik viņš pat īpaši centīgi atgrieza sirreālisma un traģiska absurda noskaņas aktuālajā dzejas izteiksmē, pārraujot ierastus un sasienot sākotnēji nesaderīgus pavedienus. Autora jaunākais, pēc skaita septītais dzejas krājums “Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr” ir kā pietura, kurā atsēsties un atveldzēties, kaut arī šeit sajūtams liriskā vēstītāja attieksmes spīvais asums un pat satumsināta rezignācija. Mūsu iepriekšējā tikšanās ar Andri Ogriņu notika teju pirms diviem gadiem, kad sarunu temats, līkumojot pa Čiekurkalna un Juglas nomaļajām ieliņām, bija autora tobrīd tikko iznākušais dzejoļu krājums “tā putna diena”. Nu Andra dzejas putns ir aizlidojis līdz sengrieķu filozofam Epikūram, izsakot īsu domu: “Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr”. Apgādam “Jānis Roze”, kurš izdevis šo grāmatiņu, šodienas stāstā ir dubulta nozīme: tieši Rozes grāmatnīcā mēs ar Andri pirms 13 gadiem iepazināmies, kad es stāvēju aiz letes, bet viņš ik mēnesi pēc algas dienas iegriezās pēc jaunākajām grāmatām. Tagad esam mainītās lomās: Andris strādā izdevniecības noliktavā, un tieši uz turieni dodos, lai piedāvātu piektdienas saulainajai pēcpusdienai piemērotu izbraucienu ar divriteņiem.

Welcome to the lastest HIPcast, brought to you by HastingsIndependentPress.co.uk In this edition of the podcast, Lisa Golden talks to Ben Bruges, one of HIP's Features Editors about Maya Evan's article about the day Travellers came to Hastings (www.hastingsindependentpress.co.uk/features/when-the-travellers-came-to-town/); theatre director Patrick Kealey introduces his new solo show coming up at The Stables, what's next for Theatre Nation and how the pandemic has changed how he thinks about the arts (stablestheatre.co.uk); HIP News & Sport Editor, Hugh Sullivan, on the local election outcomes (www.hastingsindependentpress.co.uk/news/labour-wounded/); Food And Drink writer Steven Short tries out a zero-waste delivery service that just started in Hastings (www.hastingsindependentpress.co.uk/food-drink/roots-hoots-pioneering-zero-waste-delivery-service-starts-serving-hastings/); and finally Arts and Features writer, Gareth Stevens interviews Paul Sample, creator of the cult classic, Ogri. Find out where you can pick up a copy of the paper - now in print www.hastingsindependentpress.co.uk/where-can-i-get-a-copy/ Consider becoming a Friend and support your community newspaper www.hastingsindependentpress.co.uk/become-a-friend/ Get in touch if you want to advertise with us www.hastingsindependentpress.co.uk/advertise-with-us/ Or sign up for the regular Newsletter www.hastingsindependentpress.co.uk/newsletter/ --- Send in a voice message: https://anchor.fm/hastings-independent-press/message

Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas Marta spēlētājs “Latvijas Universitātes” komandas spēka uzbrucējs Anrijs Miška, viesojoties “Basketstudijā 2+1” stāsta par studentu komandas ikdienu, līdzšinējo pieredzi un nākamajiem izaicinājumiem. Runājām par “Latvijas Universitātes” labo sniegumu pamatturnīra izskaņā un intrigām izslēgšanas turnīrā, labajiem apstākļiem individuālai attīstībai, nokļūšanu Madrides “Real” sistēmā 15 gadu vecumā, Spānijas basketbola sistēmas īpatnībām, pieredzi Latvijas jaunatnes izlasēs. 55 minūtes ar Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas sezonas labāko jauno spēlētāju: 01:20 - Ilgi gaidītās uzvaras un LU cīņasspars; 05:40 - Nikolaja Zotova trūkums tieši spēļu galotnēs; 08:20 - Komandas maiņa un pievēršanās studijām; 22:05 - Piedzīvotais laiks "Real Madrid" un Spānijā; 31:30 - Atgriešanās Spānijā kā karjeras mērķis; 37:50 - Pieredzējušie basketbolisti, kuri zem groziem pārmāca jaunos; 43:40 - Gaidas pēc sērijas pret "Ogri"

In aflevering vier van ‘De Landmacht Maakt Muziek' onderzoekt Sharwhan de loopbaan van Soldaat 1 Niels Assink en producer Ogri. De eerste speelt trombone bij het Regimentsfanfare 'Garde Grenadiers en Jagers'. De tweede is bekend van Afrobros en heeft als producer meerdere wereldhits op zijn naam staan. Hoe kwamen zij tot waar ze nu zijn? Hoe blijven zij groeien? En welke rol speelt hun industrie daarin?Wil je de videoversie van deze podcast zien? Die vind je op YouTube: https://www.youtube.com/watch?v=MRvi1nzmIq0Wat gebeurt er als je een commerciële artiest samen zet met gedisciplineerde muzikanten van de Koninklijke Landmacht? In seizoen 2, ‘De Landmacht maakt Muziek' zoekt muzikant/producer Sharwhan Soekhai naar overeenkomsten tussen de militaire muziek en de moderne muziekwereld. Hoe staat een strak georganiseerde ceremonie zoals Prinsjesdag tegenover de ongeorganiseerde creativiteit van de commerciële muziekindustrie?——Whan:https://www.instagram.com/whan_n1​https://www.facebook.com/whanmusic​De koninklijke landmacht: https://www.instagram.com/koninklijke...​Landmacht Orkestenhttps://www.instagram.com/rfggj_​https://www.instagram.com/fknr.official​https://www.instagram.com/fanfarebere...​https://www.instagram.com/kmkjwf​

In aflevering vier van ‘De Landmacht Maakt Muziek’ onderzoekt Sharwhan de loopbaan van Soldaat 1 Niels Assink en producer Ogri. De eerste speelt trombone bij het Regimentsfanfare 'Garde Grenadiers en Jagers’. De tweede is bekend van Afrobros en heeft als producer meerdere wereldhits op zijn naam staan. Hoe kwamen zij tot waar ze nu zijn? Hoe blijven zij groeien? En welke rol speelt hun industrie daarin?Wil je de videoversie van deze podcast zien? Die vind je op YouTube: https://www.youtube.com/watch?v=MRvi1nzmIq0Wat gebeurt er als je een commerciële artiest samen zet met gedisciplineerde muzikanten van de Koninklijke Landmacht? In seizoen 2, ‘De Landmacht maakt Muziek’ zoekt muzikant/producer Sharwhan Soekhai naar overeenkomsten tussen de militaire muziek en de moderne muziekwereld. Hoe staat een strak georganiseerde ceremonie zoals Prinsjesdag tegenover de ongeorganiseerde creativiteit van de commerciële muziekindustrie?——Whan:https://www.instagram.com/whan_n1​https://www.facebook.com/whanmusic​De koninklijke landmacht: https://www.instagram.com/koninklijke...​Landmacht Orkestenhttps://www.instagram.com/rfggj_​https://www.instagram.com/fknr.official​https://www.instagram.com/fanfarebere...​https://www.instagram.com/kmkjwf​

Ta teden poslušamo koncert Blaža Ogriča, ki se je začel učiti rog na Glasbeni šoli v Idriji pri Neži Gruden. Šolanje je nadaljeval na Konservatoriju za glasbo in balet Ljubljana pod vodstvom Primoža Zemljaka, potem pa se je vpisal na Akademijo za glasbo v razred Boštjana Lipovška. Na svoji dozdajšnji glasbeni poti je že nastopal z nekaterimi odličnimi dirigenti, kot so sir Neville Marriner, Philippe Jordan, En Shao in Christoph Eschenbach. Že leta 2013 je nastopil kot solist z orkestrom, in sicer s simfoničnim orkestrom ljubljanskega konservatorija. Izvrstno je nastopil tudi na recitalih Glasbene mladine ljubljanske, poleg tega je bil že kot dijak reden substitut v naših simfoničnih orkestrih, udeležil pa se je tudi več turnej z mednarodnim mladinskim orkestrom Gustava Mahlerja. Prisluhnite njegovemu koncertu iz cikla Dobimo se na Magistratu Glasbene mladine ljubljanske, na katerem je z Majo Klinar izvedel: Hermann Neuling: Bagatela Paul Hindemith: Sonata za altovski rog Joseph Haydn: Koncert za rog št. 1 v D-duru

A special extra episode of the pod in which Andy interviews Phoenix Andrews co-author of BBC Books' The Monster Vault (with Jonathan Morris). As well as asking all the important questions (such as: Daleks or Cybermen?), Andy finds out how Phoenix became involved in the project, how it was written during the pandemic and some of their favourite entires in the book. He also shares his own favourite nuggets from the tome: how the Ogri move, why Davros created the Giant Clams, and whether it was actually the Rills who shot first! Along the way the pair discuss fandom, the 'not my Doctor' idiots, which monsters should return next series, and why no-one has yet written a story in which Wirrn endlessly topple out of cupboards. You should all buy at least 1 copy of the book, not only because we should be massively supporting creative types in these dark times, but also because The Monster Vault is just gorgeous.

Apsveicam ar otro epizodi. Daudz runāsim par Ogri. Ja ir iespēja, aizbrauciet ekskursijā uz Ogri!

“Basketstudijas 2+1” viesis Vitorijas “Baskonia”, “VEF Rīga” un Latvijas vīriešu valstsvienības uzbrūkošais aizsargs Artūrs Kurucs stāsta par aktualitāti – pieteikšanos NBA draftam – neseno pagātni Spānijā un “VEF Rīga”, debiju valstsvienībā. sadarbību ar dažādiem treneriem un nākotnes mērķiem.00min - Negūtā čempionu sajūta, svarīgās spēles pret "Ventspili" un "Ogri";06min - "Baskonia" kluba vēlme attīstīt Kuruca saspēles vadītāja prasmes;16min - Iedzīvošanās Spānijā, smagie treniņi;21min - Sapnis par debiju Eirolīgā, kāpšana pa "Baskonia" sistēmu;29min - Psiholoģijas nozīme, spēlējot NBA skautu priekšā;35min - Gatavošanās intervijām ar NBA komandām;41min - "Heat" un citi klubi, kuri interesējušies par Kurucu;47min - 2000. gadā dzimušo puišu ciešais kolektīvs

Oddajo tokrat posvečamo hornistu Blažu Ogriču, ki se je igranja na rog začel učiti na Glasbeni šoli v Idriji, potem pa šolanje nadaljeval na Konservatoriju za glasbo in balet Ljubljana in na Akademiji za glasbo. V preteklosti se je pogosto udeleževal tekmovanj za mlade glasbenike, od koder se je vračal z lepimi uspehi, pogosto pa tudi nastopa – kot član komornih zasedb, solist ali pa kot solist z orkestri. Že kot dijak je bil reden substitut v naših simfoničnih orkestrih, zdaj pa je prvi hornist Orkestra Slovenske filharmonije. Hornist je eden izmed letošnjih prejemnikov študentske Prešernove nagrade Akademije za glasbo, in sicer jo je prejel za izvedbo Straussovega Koncerta za rog in orkester št. 1, ki ga bomo slišali ob koncu oddaje. Kot uvod v pogovor z glasbenikom pa bo zazvenel prvi stavek – Allegro iz Koncerta za rog in orkester št. 1 v D-duru Wolfganga Amadeusa Mozarta.

Apgādā "Jānis Roze" iznācis dzejnieka Andra Ogriņa dzejoļu krājums "tā putna diena", kas ir sestā autora grāmata – līdz šim iznākuši četri dzejas un viens dzejprozas krājums. Andris Ogriņš saņēmis gan Latvijas Literatūras gada balvu par spilgtāko debiju, gan vairākkārt nominēts šai balvai dzejas kategorijā. Dzejoļu krājuma "tā putna diena" nosaukums ir parafrāze no Bībeles – vārdu salikums "Tā Kunga diena" kristietībā parasti tiek attiecināta vai nu uz septīto radīšanas dienu, kad Dievs, pabeidzis darbu, atpūtās, vai nu uz notikumiem, kas ieņems vietu visa radītā beigās un ir saistīti ar personisku Dieva iejaukšanos. Varbūt tāpēc Andra Ogriņa krājuma pamatnoskaņas ir vārdiem neizsakāmas gaidas, nenovēršamības tuvošanās, iespējama soda un pestīšanas, miera, mīlestības un nemirstības atnākšana. Vārdiem neizsakāmas – bet dzejā tomēr iezīmējamas.  Kultūras Rondo aicināja dzejnieku pastaigāties pa Teikas rajona daudzdzīvokļu iekšpagalmiem, jo tieši tur laiks it kā mēdz apstāties. Tāpat kā literatūras radīšanā vai baudīšanā. 

A big rock and a little mischief-maker -- it's the bowler and the buckawn on today's episode of Monster Man! (I can't believe I didn't suggest that the Bowler is related to the Ogri from Doctor Who!) If you're enjoying the show, why not consider supporting it on Patreon? You'll get access to lots of new bonus content, including my other podcast, Patron Deities! Thanks to Ray Otus for our thumbnail image. The intro music is a clip from "Solve the Damn Mystery" by Jesse Spillane, used under a Creative Commons Attribution License.

Rocks, redemption and referendums in episode 35 of I'll Explain Later. Tom Baker does his best to hold his own against unexpressive and rigid screenmates, while the Ogri and Romana I co-star in 1978's The Stones of Blood. The Eleventh Doctor battles wobble boards and has to eat humble pie as a hopeless dad beats off wooden dolls - disturbing pyjama-based chills in 2011's Night Terrors. And a dead-eyed leader believes the ends justify the means when desperately interpreting the will of the people after a pernicious plebiscite. No read-across to the present day, but some brutal and jarring scenes as someone or other seeks Vengeance on Varos. Along the way, Doctor Who tackles urinary etiquette, Matt contemplates a massive library fine and John gets a promise of alcohol via the psychic paper.

Raidījumā Piespēlē šoreiz ieklausāmies, kā Doma laukumā pašmāju labākie pāri sacenšas par Latvijas kausu pludmales volejbolā. Vēl dodamies uz Ogri, lai klātienē sastaptu vietējās šķēpmešanas vides “pazuduši dēlu”, Atēnu olimpisko spēļu vicečempionu Vadimu Vasiļevski. Viņš sektorā atgriezies pēc četru gadu pārtraukuma.

"It's getting rather exciting, isn't it?" Well mileage may vary and opinions certainly differ a wee bit between your intrepid hosts on this one. For it is The Stones of Blood, a tale of vampiric slabs, a reclusive mistress-villain with a morbid fear of lemon sherbets and the latest mismatched cop duo - Android and Wirrn. The Doctor wears a barrister's wig, Romana sports a chav cap and Vivien Fay shows off her deep silver tan. Professor Rumford forgets her words (and her bra) but remembers her truncheon, and K9 spills his guts while being goosed by a jack plug. The local druids summon a wrinkly comedy star, a camping couple suffer post-coital depression, and two clouds of bling argue the toss while the Doctor doesn't appear to give one. So did the story stir the blood of Jim and Martin or leave them stony faced? Listen to find out. NB: You'll notice that Jim gets a story title wrong - twice. Rest assured that he has been taken away and destroyed in a controlled explosion.

It was an exciting week in the world of Doctor Who, with a new teaser, with news of the return of the Cybermen, the addition of the esteemed Frank Cottrell Boyce to the writers team (plus another female director, Sheree Folkson, joining the production team), and a premiere screening taking place in Cardiff. Once all the new shiny is talked about, though, the Three Who Rule dip back in time to commentate over the third part of the Key to Time season, 1978's "The Stones of Blood"! Ogri, sausage sandwiches, well tamed crows, location videotape, Megara - all sorts of things to enjoy!   Check out the show notes at http://www.radiofreeskaro.com

What We've Been Doing Aprillian  Making Decisions: Felt a little pressure this week to level Aprillian and Ardrion, but at the same time, I'm getting antsy about money and all the money I could be making if I had a level 70. But I'm ambivalent, because I know even though I can push Auntrillia to 70, she doesn't have decent gear. And then it's HS all over again and I'm not in the right outfit. Some were silly, bought a 24 slot LW bag. Ardrion has two 20 slot leatherworking bags, one in bank one on him but always needs more room. Since they are boe and unique, when I upgrade I'll have to vendor one.  I took Ardrion out to Tanaris to grind and farm turtles. It was a win win situation for him. He gets turtle meat, skin and turtle shell. Plus they are all neutral, he doesn't have to worry about aggroing other turtles. Although in a rare instance another turtle will join a fight, only happend twice the whole time he farmed/grinded turtles.  I didn't spend as much time as I usually do playing. Did a lot maintenance. Clearing out stuff. Sending low level greens to Aunrillia to de.S Tay, my Ally Dranei AH alt is back to making money. I had some competition for a while, but it slacked off. I thought about this while I was transferring stuff in Booty Bay. It's a very tedious thing to do. You have to put each individual pet up for auction and then immediately bid on it on the other character right away. One time there was a bot there who snatched a cockroach away but I just overpriced it a bit and was okay. I imagine the average player doesn't have enough patience to do this on an ongoing basis.  I spent Thursday morning getting Auntrillia Enchanting to 100. Friday morning, Aprillian, Treshel and Ardrion went to Gnomeran, just for fun. Of course we were overpowered for the instance, being 54, 46 and 41 respectively. I loved it. We all died when that Shortfuse chick set off that explosion. Aprilian used a soulstone and was stuck behind a wall of rocks and the other two spent 10 or 15 minutes running around Dun Morogh (whatever) until they found the  Saturdy spent leveling up an alliance  Ashayo I haven't played as much as I normally do either. Monday I spent some time with Asheal and Ashield out in Hellfire peninsula doing the 1st few quests. Then Ashayo came and helped Asheal get some quests done so that Asheal was a level or so ahead. Asheal is now 60.  Tuesday I was in Kara before shutdown to help finish clearing it. Got nightbane down with about 5 minutes to shutdown :) Wednesday we had massive storms that took out the power and internet, so I didn't get to play at all.  Thursday was Jekle's turn for Kara with the "drunk with power" group. We have lots of fun and took our time downing the first three bosses. As you've seen Tarqq has an open invitation for you when you hit 70 - regardless of your gear! Jekle and Hiide have been doing the new dailies, but haven't had time for the Ogri'la. The new bombing run on the Isle of Quel'Danas got nerfed in Tuesday's patch. It now requires less hits to kill the pit boss and the sorcerers, which is good, because it was taking too many re-runs, and about 80% of the time is just waiting for the flight to take you to the bombing area. Something I meant to mention last week that I definitely DON'T like about 2.4. Hunter's got a big nerf in terms of their mana regeneration. Blizzard made the mana-per-5second formula the same across all classes. For a class like a hunter where mana is important, but we have previously not concentrated on maximising intellect, we're at a massive disadvantage. Estimates on the forums is that you need an intellect over 400 to get the same mana regeneration you were used to prior to 2.4. I'm having to change the way I do fights, and take alot more rests , which is a pain. On the flip side, Jekle as a resto druid is better off. And Ashayo's minions are regenerating mana faster, so I can mana tap them more regularly.  One thing I want to do is to try dual-boxing two of the same class - probably mages. I want to try out the technique of both toons casting the same spells simultaneously. However the only software I can find to do this isn't free. I'm both hesistant about buying it just for a trial, and because it isn't open-source, I can't be sure that it doesn't contain a keylogger - since it's very nature is to replicate keystrokes (and mouse movements) Even though I've levelled my tailor past 300, I've been persisting with trying to get felcloth from the vendor in Winterspring. I was beginning to think that they'd taken it away in 2.4, as I spent hours there once and got nothing. Then one day I got 3 pieces in several hours, then another time I got 11 in about 2hrs. So the spawn rate seems very random.  Show Close out. Great Mods I've been using. This one came from Renata of World of Warcast Podcast Quest History  http://www.curse.com/downloads/details/7388/download/42496/  and Pet emote     http://www.curse.com/downloads/details/3538/