Podcasts about simtgades

Latvijas Nacionālais Rakstniecības un mūzikas muzejs šogad darbojas simtās jubilejas zīmē. Un raidījumā Kultūras rondo divu simtgadnieku satikšanās – Latvijas Nacionālais Rakstniecības un mūzikas muzejs šodien ciemos Latvijas Radio. Par muzeja pirmsākumiem un Jāni Gresti, kā arī nākotnes plāniem studijā iztaujam muzeja direktori Ivetu Ruskuli un mākslas eksperti Ilonu Miezīti. Par Latvijas Nacionālais Rakstniecības un mūzikas muzeja dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1925. gads, kad Skolotāju savienības telpās ar Jāni Gresti priekšgalā izveido tā dēvētos Rakstnieku stūrīšus. Rakstniecības muzeju Greste iesāk ar Rūdolfam Blaumanim veltītu ekspozīciju, kurā ir 540 vienības. Greste aktīvi uzrunā dzīvos latviešu literatūras klasiķus un mūžībā aizgājušo autoru tuviniekus, lūdzot Rakstnieku stūrītim atvēlēt dažādas lietas, kas bijušas to lietošanā un pat sola pagādāt jaunus spalvaskātus, zīmuļus, neaprakstītu papīru. Grestes taktika izrādās auglīga – 1925. gada beigās jau savākts muzeja materiāls vairākos tūkstošos inventāra vienību. Simtgades gadā gaidāma muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšana ēkā Mārstaļu ielā 6, kas varētu būt vasaras beigās, bet muzeja simtgadei veltītā konference būs novembra beigās. Novembrī arī Latvijas Radio svinēs savu simtgadi. "Radio rada un raida simts gadus, mēs kā muzejs esam sava ceļa gājējs simts gadus," bilst Iveta Ruskule. Arī mūsdienās līdzīgi kā muzeja pirmsākumos gan cilvēki piedāvā muzejam dažādas lietas, gan arī muzeja darbinieki paši vēršas pie cilvēkiem, pie lietu turētājiem, pie radošajām personībām.  "Mēs komplektējam gan rakstniecībā, protams, ir izzūdošas vērtības mūsdienu rakstniecībā un mūzikā, kā ar roku rakstīti manuskripti, ar roku rakstītas vēstules. Atrodas arī kaut kādas lietas, kas ir sociālajos tīklos. Viens no pēdējiem ieguvumiem ir Eduarda Bokuma ražotais pianīns, kas vienkārši "Facebook" parādījās rubrikā "Atdod, pirms met ārā". Mums tieši šī meistara nebija. Bija brāļu Bokumu ražotais harmonijs, kas ir Liepājas darbnīcā ražots un eksponāts, bet pianīns nebija. Tā kā ļoti dažādos ceļos šīs lietas muzejā nonāk. Protams, ir tā, ka cilvēki zvana un paši atnes vai piedāvā. Ļoti daudz mēs arī meklējam, īpaši ekspozīciju veidošanas posmā rodas tie "baltie plankumi"," stāsta Iveta Ruskule. Iveta Ruskule kā piemēru min, ka bijis nepieciešams ekspozīcijai kāds komponista Artura Maskata priekšmets. Aicinājums bijis auglīgs, tagad muzeja krājumā ir gan viņa "Tango" manuskripts, gan viņa norakstītie zīmuļu gali un dzēšgumija, gan arī citas vērtīgas lietas.

Lietuvā norisinās simtgades Dziesmu svētki. Tie sākās 29. jūnijā Kauņā, un svētku programmā nedēļas laikā Kauņā un galvaspilsētā Viļņā paredzēti kopumā 14 dažādi pasākumi. Sazināmies ar kolēģi Māru Rozenbergu, kura atrodas Viļņā un stāsta, kāda atmosfēra tur valda, Lietuvas Dziesmu svētku tradīcijas simtgades svinību nedēļā.

Elles ķēķa pasaule Ņujorkā pagājušajā gadsimta vidū un pietuvināšanās tai šodien Kultūras rondo studijā, klausoties Mudītes Austriņas tekstus, kurus lasa aktrise Guna Zariņa, un ievelkot svaigus vaibstus Elles ķēķa dzejnieku radošajos portretos kopā ar kultūras festivāla "Gunars Saliņš un Elles ķēķis" galvenajiem balstiem. Stāsta literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa, Elles ķēķa dzejnieces Mudītes Austriņas krustmeita Ilze Auzere un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, kurš sarunai pievienojas zoom platformā. Raidījumā ir arī iespēja paklausīties, kā Elles ķēķi raksturojis pats Gunars Saliņš, viņa stāsts ierakstīts Latvijas Radio 1993. gadā raidījumā "Piemini Latviju".   No 16. līdz 19. maijam Rīgā, Drustos un Vecpiebalgā norisināsies šī pavasara vērienīgākais kultūras festivāls "Gunars Saliņš un Elles ķēķis". 2024. gadā aprit gan vairāku Ņujorkas latviešu dzejnieku – Elles ķēķa grupējuma dalībnieku simtgades, gan arī Andrē Bretona sirreālisma manifesta simtgade. Šīs jubilejas mudina ar jaunu skatījumu palūkoties gan uz izcilā Elles ķēķa dzejnieka Gunara Saliņa darbiem, gan arī viņa draugu un domubiedru daiļradi. Festivāls aicina apmeklētājus gūt atklāsmes ne vien Rīgā, apmeklējot ieskaņas koncertu un konferenci, tiekoties ar Elles ķēķa otro paaudzi un izzinot gleznotāja Rolanda Kaņepa gleznu izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, bet arī doties ārpus Rīgas uz sezonas atklāšanu brīvdabas mākslas telpā "Savvaļa", kas atrodas Drustos, un Piebalgas muzejiem – Antona Austriņa “Kaikašiem” un Kārļa Skalbes “Saulrietiem”.  Festivāla ieskaņas pasākums “Satikšanās ” norisināsies 16. maijā Rakstniecības un mūzikas muzeja telpā “Tintnīca”, kur ar koncertu uzstāsies Gunara Saliņa ģimene no abām Atlantijas okeāna pusēm: Gunara un Jautrītes meitas Laila Saliņa (mecosoprāns, režisore) un Lalita Saliņa (flautiste), kā arī Gunara brāļa, Aleksandra Saliņa mazbērni un mazmazbērni: Ieva Šmite (pianiste), Gundega Šmite (komponiste), un Ievas meita, Sonja Misiņa (perkusioniste). Šajā vakarā izskanēs dzeja, dziesmas un atmiņu stāsti no “Elles ķēķa” laika Ņujorkā. 17. maijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisināsies konference “Gunars Saliņš un Elles ķēķis”, kuru organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Konferences referātos iecerēts gan no dažādiem skatpunktiem aplūkot Saliņa dzeju, gan arī pievērsties citiem Elles ķēķa autoriem, kā arī sirreālisma mantojumam latviešu trimdas literatūrā. Konferences sākums plkst. 10:00. Dalībnieki: Anna Auziņa, Indra Avena, Inguna Daukste-Silasproģe, Jānis Krēsliņš jun., Ieva Melgalve, Artis Ostups, Andra Silapētere, Gundega Šmite, Ivars Šteinbergs, Nora Teikmane, Lauris Veips, Kārlis Vērdiņš, Kaspars Zellis. Plkst. 18:00 konferencei sekos apaļā galda diskusija “Elles ķēķa otrā paaudze”, kas norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunajā korpusā (Kalpaka bulvāra 13 iekšpagalmā). Aicināti piedalīties: Laris, Laila un Lalita Saliņi, Nora Teikmane, Indra Avena, Jānis un Zuze Krēsliņi un Ilze Auzere. Elles ķēķa dalībnieku bērni stāstīs atmiņas par savu vecāku literārajām un mākslinieciskajām aktivitātēm un savus iespaidus par uzaugšanu Elles ķēķī un trimdas latviešu kopienā ASV. Vakara noslēgumā Voldemāra Avena (1924–2022) pēdējā dzejoļu krājuma “Pagaidi” (izdevniecība “Aminori”, 2024) atvēršana. Šajā dzejoļu krājumā apkopoti ilgākā periodā tapuši darbi, kas liecina par dzīvi Ņujorkā, trimdinieka identitāti, kā arī nezūdošo mākslas un mīlestības valdzinājumu. Piedalās autora meita Indra Avena un grāmatas redaktors Kārlis Vērdiņš. 18. maijā festivāls “Gunars Saliņš un Elles ķēkis” ar īpašu programmu viesosies Drustos, lai piedalītos brīvdabas mākslas telpas “Savvaļa” 2024. gada sezonas atklāšanā ar mūsdienu latviešu dzejnieku un jauno mākslinieku piedalīšanos. Dzejnieks Semjons Haņins vadīs akciju “Pastaiga Ņujorkā”, iepazīstinot ar stāstiem par Elles ķēķi, ko pavadīs grupējuma tekstu lasījumi mūsdienu latviešu dzejnieku izpildījumā, kas norisināsies Savvaļas dabas takās, kur būs redzami Latvijas Mākslas akadēmijas “POST” maģistratūras programmas studentu veidotie objekti un citi mākslas darbi. Kārlis Vērdiņš iepazīstinās ar jauno Saliņa dzejas izlasi “Apmežosim Ņujorku” (“Neputns”, 2024), kas aptver 101 spožāko no viņa liriskajiem un liroepiskajiem dzejoļiem, kas sarakstīti no 1945. līdz 2003. gadam. Ar dzejas lasījumiem dubļu koncertzālē festivāla apmeklētājus priecēs dzejnieki Marija Luīze Meļķe, Kārlis Vērdiņš, Semjons Haņins, Arvis Viguls un Aivars Madris. Pasākumu Savvaļas bāzes vietā noslēgs koncerts ar Saliņu ģimenes un ģitārista Edgara Rubeņa piedalīšanos. 19. maijā paredzēta Mudītes Austriņas darbu izlases "Saules spēles" (LU LFMI, 2024) atvēršanas programma Vecpiebalgā. Tā sāksies Antona Austriņa memoriālajā muzejā "Kaikaši" ar Ņujorkas latviešu mācītāja Lara Saliņa vadītu Vasarsvētku svētbrīdi un turpināsies ar ekskursiju pa muzeju un Mudītes Austriņas sauļu kolekcijas apskati. Pasākuma otrā daļa norisināsies Kārļa Skalbes memoriālajā muzejā "Saulrieti", kur Jaunā Rīgas teātra aktrises Gunas Zariņas lasījumā iepazīsimies ar Mudītes Austriņas sirreālajiem “baletiņiem”, kas pirmoreiz apkopoti jaunajā grāmatā “Saules spēles” (izdevējs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2024). Grāmatas sastādītājs Kārlis Vērdiņš stāstīs par Mudītes Austriņas literāro mantojumu, savukārt viņas krustmeita, grāmatas priekšvārda autore Ilze Auzere dalīsies atmiņās par savu “saulaino krustmāti”. Festivālu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, sadarbībā ar brīvdabas mākslas telpu “Savvaļa”, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Piebalgas memoriālo muzeju apvienību “Oresāre”, Latvijas Mākslas akadēmiju un Rakstniecības un mūzikas muzeju.

Par svētkiem “Viena diena mūsmājās”, uz kuriem aicina Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kas svin savu simtgadi, Kultūras rondo pārrunājam ar muzeja projektu vadītāju Andu Skuju un režisoru Kārli Anitēnu.  Pirms 100 gadiem Juglas ezera krasta kāpās tika nozīmēta liela zemes platība Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja tapšanai. Toreiz, viens no dibinātājiem - arhitekts Pauls Kundziņš - par muzeja misiju teica tā: „Brīvdabas muzejs grib sakopot mūsu tautas kultūras darinājumus tādā sakarībā, kādā tie radušies un lietoti pagājušajos laikos — kopainās uzglabāt sendienu dzīves redzamo saturu, kas ietverts celtnēs, viņu apkārtnē un sakārtojumā, telpu iekšējā izveidojumā, iedzīves un darba piederumos”. Tā vien šķiet, ka simtgades svinību rīkotāji ir stingri ieklausījušies Kundziņa testamentā, bet sareizinājuši to ar 100, jo jau 11. maijā Brīvdabas muzejā notiks, pēc rīkotāju domām, – lielākā improvizētā performance, kāda jelkad Latvijā bijusi, – „Viena diena mūsmājās”. Par godu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgadei 11. maijā, atklājot vasaras sezonu, muzeja sētas atdzīvosies pasākumā “Viena diena mūsmājās”. Vairāk nekā trīsdesmit muzeja objektos rosīsies ļaudis laikmetam atbilstošā apģērbā un darīs konkrētajai vietai un laikam raksturīgus darbus. Tas būs ceļojums laikā, iejūtoties 100 – 200 gadus senā pagātnē. Muzeja apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot gan precības, gan jurģus, gan ūtrupi, gan satikt dzirnavnieku, iepazīties ar skolmeistaru un mācītāju. Zvejnieki gatavosies zvejai, citviet podnieka saime posīsies tirgum, kādā sētā saimniece aicinās pievienoties dārza darbiem, citur būs ieklīdis paunu žīds. Būs maija dziedājumi pie Latgales krucifiksa un improvizēts svētbrīdis Usmas baznīcā. Strādās podnieki, audēja, vērpjamo ratiņu dreimanis. Tiks darvotas laivas, žāvētas zivis. Pāri visam skanēs tautasdziesmas, rotaļas un danči, un katrā sētā bērniem būs sarūpēts kāds īpašs uzdevums. Vienlaicīgi muzeja teritorijā darbosies ap 850 amatierteātru un folkloras kopu dalībnieku no visiem kultūrvēsturiskajiem novadiem, kuri savas sētas notikumos iesaistīs arī apmeklētājus.  Pirms 100 gadiem Juglas ezera krasta kāpās tika nozīmēta liela zemes platība Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja tapšanai. Toreiz, viens no dibinātājiem - arhitekts Pauls Kundziņš - par muzeja misiju teica tā: „Brīvdabas muzejs grib sakopot mūsu tautas kultūras darinājumus tādā sakarībā, kādā tie radušies un lietoti pagājušajos laikos — kopainās uzglabāt sendienu dzīves redzamo saturu, kas ietverts celtnēs, viņu apkārtnē un sakārtojumā, telpu iekšējā izveidojumā, iedzīves un darba piederumos”. Tā vien šķiet, ka simtgades svinību rīkotāji ir stingri ieklausījušies Kundziņa testamentā, bet sareizinājuši to ar 100, jo jau šosestdien, 11.maijā, Brīvdabas muzejā notiks, rīkotājuprāt – lielākā improvizētā performance, kāda jelkad Latvijā bijusi – „Viena diena Mūsmājās”, kur dalībnieku pulks vien solās būt 850 amatiermākslas kolektīvu!

Latvijas Arhitektu savienība savā simtgades gadā gatavojas organizācijas kongresam februārī? 1924. gada februārī dibinātās organizācijas mērķis – veicināt arhitektūras uzplaukumu Latvijā. Kas mainījies šajos simt gados, kāds ir Arhitektu savienības skats nākotnē un vai jaunajiem arhitektiem tā ir vajadzīga? Kultūras rondo izvtiekamies ar Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāju Lindu Leitāni, savienības prezidentu Juri Pogu un RISEBA arhitektūras fakultātes dekānu Rūdolfu Daini Šmitu. Atzīmējot Latvijā vienīgās profesionālās arhitektu organizācijas simtgadi 2024. gadā, norisināsies dažādi Latvijas Arhitektu savienībai veltīti pasākumi, tostarp XXIII kongress. Simtgades jubileja būs iemesls novērtēt biedrības kultūrvēsturisko nozīmi, arhitektu pašorganizēšanās ietekmi uz arhitektūras politiku, kā arī organizācijas darbu ar sabiedrību. Latvijas pirmā arhitektu profesionālā organizācija „Architektenverein zu Riga” tika nodibināta 1889. gadā Rīgā. Pirms Pirmā pasaules kara tajā bija 96 biedri, arī vairāki latviešu arhitekti. Latvijas Arhitektu biedrība tika nodibināta 1924. gada 2. februārī, pirmais tās priekšsēdis bija Eižens Laube. Mērķis – veicināt arhitektūras uzplaukumu Latvijā. 1926. gadā biedrība no Rīgas pilsētas iznomāja dzīvojamo ēku Torņa ielā 11, t.s. Zviedru vārtus, un pēc arhitekta Aleksandra Trofimova projekta izbūvēja tajā biedrības mītni, kura pēc vairākām pārbūvēm joprojām darbojas kā Arhitektu nams. Biedrība "Latvijas Arhitektu savienība" (LAS) ir viena no vecākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas apvieno nozares profesionāļus un veicina arhitektūras attīstību Latvijā. LAS statūtos kā galvenie darbības virzieni ir minēti – arhitektu profesionālo interešu aizstāvība, arhitektu sertificēšana, arhitektūras attīstība un popularizēšana, Latvijas arhitektu, ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas arhitektu apvienošana, kā arī kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, izkopšana un tālākā attīstībā Latvijā. Lai pilnvērtīgi spētu īstenot šos mērķus un uzdevumus, tiek aicināts ikviens LAS biedrs piedalīties XXIII kongresā, lai veidotu ceļu uz laikmetīgākiem, atvērtākiem, atbildīgākiem un ilgtspējīgākiem nākamajiem simts gadiem. Latvijas Arhitektu savienības XXIII kongress norisināsies divās sesijās. Pirmā sesija notiks 23. februārī attālināti Zoom platformā. Sesijas laikā tiks izskatīti un apstiprināti LAS statūtu grozījumi. Savukārt otrā sesija norisināsies 16. martā klātienē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Kongresā tiks pieņemta turpmākā LAS darbības programma, veikti grozījumi statūtos, pieņemti lēmumi par LAS struktūras izmaiņām, kā arī viens no svarīgākajiem kongresa uzdevumiem būs LAS prezidenta, valdes priekšsēdētāja, padomes, ētikas un revīzijas komisijas vēlēšanas.

Četri "Europa Cinemas" tīklā esoši kinoteātri, tostarp kinoteātris "Splendid Palace", projektā "Eiropas vecākie kinoteātri apvienojas!" savas 100. jubilejas gadā piedāvās īpašu programmu, akcentējot klasiskās filmas un pasākumus gan jaunajai paaudzei, gan plašākai sabiedrībai. Kinoteātris "Splendid Palace" projektu "Eiropas vecākie kinoteātri apvienojas!" 2. februārī atklās ar režisora Vitorio de Sikas filmu "Velosipēdu zagļi" ("Ladri di biciclette", 1948). Kultūras rondo tiekamies ar kinorežisoru Juri Poškus, kurš lasīs lekciju“Neoreālisms. 40. - 60. gadu kino”. Viņš arī stāsta par savām topošajām filmām - "Saule spīd 24 stundas" un romāna "Kalendārs mani sauc" ekranizāciju.    Katrs no projektā iesaistītājiem kinoteātriem piedāvās īpašu Eiropas klasikas filmu programmu, kas skatītāju vedīs caur dažādiem kinoteātru pastāvēšanas laika nogriežņiem, atspoguļojot kino aktualitātes no 1920. gada līdz pat mūsdienām, papildinot seansus ar mākslas, kino un laika līkloču pazinējiem, kuri kopā ar skatītāju diskutēs par filmas nozīmi kino vēsturē. Projektā tiks organizēti arī filmu seansi un aktivitātes īpaši jauniešiem. Simtgades filmu programma būs paredzēta plašai auditorijai – sev piemērotu filmu varēs atrast gan kino gardēži, gan jaunākās paaudzes skatītāji, gan arī tie, kuri vēl tikai vēlas iepazīt kino vēsturi un uz ekrāniem satikt dažādu laiku leģendārākos kino personāžus.  

"Gadsimts vai viens mirklis?" – grāmata, kura veltīta Latvijas Nacionālajam baletam un tā simtgadei. Vēsture un skats nākamībā. Kultūras rondo atskats uz Latvijas Nacionālā baleta vēsturi, īpaši pievēršoties Baletam mūsdienās. 1922. gada 1. decembrī priekškars vērās Latvijas Nacionālā baleta pirmajai pilna apjoma izrādei – Pētera Ludviga Hartela baletam „Veltīgā uzmanība”. Tā sākas grāmata, kas veltīta Baleta simtgadei un piesaka fotogrāfiju galeriju… Protams, nav nepateicīgāka uzdevuma, kā radio stāstīt par baletu. Šodien tikai daži pieturas punkti baleta simtgadu vēsturē, pieskaramies šodienai un domām par nākotni. Studijā horeogrāfe, dejotāja, dejas pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Gunta Bāliņa, vadošā baleta soliste Baiba Kokina, baleta soliste Alise Prudāne-Spridzāne un Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

Vērtības, kas paceļ un ir pāri ikdienišķajam. Vispirms par svarīgo 369 bērnu acīm viņu zeltā klātos zīmējumos, tad jāšķērso skaņu aizkars. Tāda kļuvusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ieeja Latvijas bankas simtgades "Vērtību zīmes" izstādes laikam. Bet tad nonākam pie astoņās tematiskās grupās izvietotām 80 mākslinieciski augstvērtīgākām un oriģinālākām Latvijas Bankas kolekcijas monētām. Par savu izstādes redzējumu saruna ar izstādes mākslinieciskās koncepcijas autoru, dizaineru Artūru Analtu, kura 2018. gadā tapusī "Medus monēta" ieguvusi galveno balvu pasaulē prestižākajā monētu konkursā Coin of the Year. Izstādes koncepcijas ideja ir atklāt monētas kā svarīgus Latvijas tēla un valstisko vērtību simbolus, unikālus mākslas objektus, visu mūsu kopīgas vērtības, kas izceļ nozīmīgus notikumus un personības, veido ilglaicīgu saikni starp pagātni, tagadni un nākotni. No 9. oktobra līdz 2023. gada 15. janvārim norisinās Latvijas Bankas simtgadei veltīta izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Tā aicina novērtēt naudu ne vien kā racionālās saimnieciskās pasaules neatņemamu sastāvdaļu, bet arī kā paliekošu kultūrvēsturisku simbolu, latviešu tautas vēstures un garīgo vērtību iemiesojumu. Izstāde veidota kā vizuāli piesātināts piedzīvojums – tās inovatīvie risinājumi raisīs emocijas, būs saistoši un izglītojoši visu paaudžu apmeklētājiem.

"Vērtību zīme" ir izstāde, kas veltīta Latvijas Bankas simtgadei. Kultūras rondo saruna ar dizaineri Artūru Analtu un mākslas zinātnieci Inesi Baranovsku. Līdz 2023. gada 15. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. un 5. stāva izstāžu zālēs skatāma Latvijas Bankas simtgades izstāde “Vērtību zīmes". Latvijas Bankas (LB) simtgadei veltītā izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM), aicina novērtēt naudu ne vien kā racionālās saimnieciskās pasaules neatņemamu sastāvdaļu, bet arī kā paliekošu kultūrvēsturisku simbolu, latviešu tautas vēstures un garīgo vērtību iemiesojumu. Leģendārā sudraba piecu latu monēta, tautā dēvēta par Mildu – Riharda Zariņa spilgts mākslinieciskais veikums – ikvienam latvietim asociējas ar valsts neatkarību, tā turēta cieņā un godā, mantota paaudzēs un aizvien ir Latvijas atpazīstamības zīme. Izstāde iepazīstina ar Latvijas Bankas kolekcijas monētām, kas regulāri tiek izlaistas sākot ar 1996. gadu. To veidošanā piedalījušies visu paaudžu un nozaru Latvijas mākslinieki, pētot, izzinot un eksperimentējot, lai radītu neparastus risinājumus, pielietojot unikālus materiālus un visjaunākās tehnoloģijas. Katra Latvijas izdotā naudas zīme top kā miniatūrs mākslas darbs, kurā iekodēts universāls vēstījums šodienai un nākotnei. Latvijas Bankas kolekcijas monētas ir ieguvušas plašu starptautisku atpazīstamību un balvas konkursos, tās vienmēr atrodas pasaules numismātu uzmanības fokusā, bet galvenais – tie ir kodolīgi stāsti par mūsu vēsturi, kultūru un vērtībām. Izstādes koncepcijas ideja – atklāt monētas kā svarīgus Latvijas tēla un valstisko vērtību simbolus, unikālus mākslas objektus, visu mūsu kopīgas vērtības, kas izceļ nozīmīgus notikumus un personības, veido ilglaicīgu saikni starp pagātni, tagadni un nākotni. 80 izvēlētās mākslinieciski augstvērtīgākās un oriģinālākās kolekcijas monētas apkopotas 8 tematiskās grupās

Kultūras rondo saruna par baletu, kaut gan, šķiet nav nepateicīgākas tēmas, par kuru runāt radio, jo mēs nevaram parādīt kustību. Tomēr fotogrāfija ir veids, kā parādīt baletu, laikam tieši tāpēc pašlaik Rīgā ir skatāmas divas baletam veltītas fotoizstādes. Ko fotogrāfs caur objektīvu fiksējis un izcēlis, vērojot, kā norit darbs pie baleta iestudējuma, varam apskatīties izstādē "Mēģinājums", kas atklāj  Latvijas Nacionālā baleta simtgades programmu un aplūkojama Fotogrāfijas muzejā. Par izstādi, fotografēšanu un deju studijā saruna ar baletdejotāju Anniju Kopštāli un fotogrāfi Ivetu Gabaliņu. Bet scenogrāfs Aleksejs Beļeckis iepazīstina ar ekspozīciju vēl pirms tās atklāšanas Fotogrāfijas muzejā. Latvijas Nacionālā baleta simtgades programma atklāta ar izstādi "Mēģinājums" Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Izstādē eksponēti septiņu fotogrāfu darbi, kas tapuši no šī gada janvāra līdz augustam dažādos baleta radīšanas apstākļos: uzvedumos un mēģinājumu zālēs, darbnīcās un studijā, atspoguļojot personības, procesu, emocijas, kustību un vidi. Fotogrāfijas izstādītas ne tikai izstāžu zālē, bet arī integrētas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Izstādē piedalās mūsdienu fotogrāfi, bet viņu darbus papildina Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija. Izstādes scenogrāfiju un telpiskos risinājumus veido mākslinieks Aleksejs Beļeckis un arhitekte Līva Kreislere. Kultūras rondo saruna par baletu, kaut gan, šķiet nav nepateicīgākas tēmas, par kuru runāt radio, jo mēs nevaram parādīt kustību. Tomēr fotogrāfija ir veids, kā parādīt baletu, laikam tieši tāpēc pašlaik Rīgā ir skatāmas divas baletam veltītas fotoizstādes. Bet 5.oktobrī Mencendorfa namā atklās izstādi "Latvijas Nacionālā baleta simtgades lidojums". Šī izstāde ir viens no 27. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla notikumiem. Festivaļs sākas šodien, 4. oktobrī, un turpināsies līdz 30. oktobrim, saglabājot devīzi "No klasikas līdz avangardam".

4. oktobrī pirmizrādi piedzīvos dokumentālista Ivara Selecka jaunā pilnmetrāžas dokumentālā filma "Zemnieki" – stāsts par Latviju 21. gadsimtā, kad cilvēki pamet pilsētas, lai sāktu saimniekot Latvijas laukos, informēja filmas pārstāvji. Kultūras rondo saruna ar Latvijas kino vecmeistaru, kurš 22. septembrī nosvinēja 88. dzimšanas dienu, sakot paldies par vairāk nekā stundu garo sarunu un viņa trāpīgo vēstures un tagadnības raksturojumu. "Sešas atšķirīgas ģimenes parāda Latvijas lauku dažādību un pretrunas, zemnieka dzīvi ilūzijās un realitātē. Filmas varoņi šādu dzīvi viensētās, prom no pilsētas kņadas izvēlējušies ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ. Daži vairs nevēlējās pavadīt savu dzīvi birojā, sastrēgumos un virtuālā pasaulē, viņi gribēja kaut ko īstu un patiesu. Daži lēmumu pārcelties uz laukiem pieņēmuši paši, citiem bija jādodas līdzi ģimenei, bet viņus visus vieno  vēlme pēc stabilitātes, ko sniedz pašu zeme un māja," filmas temats ieskicēts tās aprakstā. "Kopā ar filmas varoņiem – Aldersonu, Bartkeviču, Grāpju, Kaupužu, Krivtežu un Rehtšpreheru ģimenēm – aizritēs lauksaimnieka dzīves cikls, kas sākas ar pavasara sēju un beidzas ar rudens ražas novākšanu un zemes sagatavošanu nākamajam gadam. Dokumentālā filma "Zemnieki" turpina režisora un operatora Ivara Selecka neatlaidīgo mūža darbu – fiksēt Latviju hronista acīm, fiksēt stāstus par tiem, kas dzīvo un saimnieko laukos tagad, 21. gadsimta Latvijā. Kā autors pats formulējis filmas ievadā – "Kas nav piefiksēts, tas nav bijis!"" Režisors Ivars Seleckis ir vecākais aktīvi strādājošais Latvijas kino klasiķis, kurš 22. septembrī svinēs jau 88. dzimšanas dienu; viņš vairāk nekā 50 gadu garumā iemūžinājis Latvijas laukus un cilvēkus filmās, kas vēlāk kļuvušas par laikmeta dokumentiem. Filma "Zemnieki" producēta studijā "Mistrus Media", kur Ivars Seleckis jau iepriekš veidojis Simtgades filmu "Turpinājums" (2018) un īsfilmu "Ķīpsalā" (2014), bet šobrīd uzsācis darbu pie jaunas dokumentālās filmas, sekojot "Turpinājuma" varoņiem pēc septiņiem gadiem. Filmas "Zemnieki" radošajā komandā režisors Ivars Seleckis strādājis kopā ar dažādu paaudžu kinematogrāfistiem – filmas scenārija autori ir Andris Vanadziņš un sociālantropoloģe Dace Dzenovska, galvenais operators Valdis Celmiņš, komponists Kārlis Auzāns, montāžas režisors Armands Začs, skaņu režisors Ernests Ansons, producenti Gints Grūbe un Elīna Gediņa-Ducena,  izpildproducente Annija Korpa.

Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīva un Somijas Nacionālo audiovizuālo institūta sadarbībā tapusi Baltijas poētiskā dokumentālā kino programma, kas novembra mēnesī tiks izrādīta Helsinkos. Kas no Latvijas dokumentālā kino klasikas interesē somu kino cienītājus? Kā Somijā tiek popularizēti arhīvu fondi un kā pārtulkot pagājušā gadsimta 60.gados tapušās filmas šodienas skatītājam, to raidījumā Augstāk par zemi vaicājam filmu izlases veidotājai, kinozinātniecei Zanei Balčus. Viņa arī dosies uz Helsinkiem, lai pirms plānotajiem seansiem skatītājiem ieskicētu filmu tapšanas kontekstu. Taču pati raidījuma tapšanas ideja pieder Mairai Dobelei. Daļa klausītāju Mairu Dobeli droši vien jau ir iepazinuši kā rakstnieci, daļa varbūt atceras kā Latvijas Radio balsi - ar Somiju saistīto ziņu autori. Taču arī pēc sadarbības ar Latvijas Radio pārtraukšanas, Mairai vienmēr bijis svarīgi kaut vai ar sociālo tīklu starpniecību, somus informēt par Latvijas vērtībām un otrādi. Arī sazinoties ZOOMā, Maira Dobele jau pirmajā teikumā steidz vēstīt par Somijas jaunumiem: šodien – tas ir oktobra sākumā – esot pirmā diena pēc ilgāka laika, kad Somijā atcelta prasība strādāt attālināti, lai gan daļa uzņēmumu brīvprātīgi izvēlējušies attālināto darbu turpināt līdz gada beigām. Raidījuma turpinājumā saruna par filmu programmu, kuras izrādīšana Somijā notiks Latvijas valsts dibināšanas mēnesī, un kas notiks ar Latvijas Ārlietu ministrijas Simtgades publiskās diplomātijas programmas finansiālu atbalstu. Taču filma, kura demonstrēšanai tika sagatavota īpaši šai programmai – Ulda Brauna dokumentālā filma “PSRS 1966”, tā ir nesen atrasta filmas “235 miljoni” garākā versija, savu pirmizrādi Somijā piedzīvoja jau septembrī, Kokolanas kinofestivālā. Pagājušā gadsimta vidus dokumentālais kino nav gluži tas, uz kuru skatītāji lauztin lauztos, bet seanss bijis apmeklēts, un, iespējams, tam ir arī sakars ar pandēmijas ierobežojumu atcelšanu Somijā. Latviešu kino, radošu cilvēku ieinteresētības dēļ, izdevās iespraukties Kokolanas kino festivālā. Taču pieminētā Ulža Brauna filma tika gatavota novembrī Helsinkos gaidāmajai Baltijas kino programmai, un visas šīs programmas tapšana aizsākās jau pirms gada. Latvijas vēstniecība Somijā piedāvāja Somijas Nacionālā audiovizuālā institūta kuratoriem ideju par Rīgas poētiskā dokumentālā kino seansu iekļaušanu sinematēkas programmā. Tas pamudināja organizatorus uzrunāt arī Igaunijas, Lietuvas pārstāvjus, veidot visu trīs Baltijas valstu kino programmu. Politiskajā kartē Baltija šobrīd tiek uztverta kā vienots reģions, bet kā tas ir kino, jo īpaši – runājot par vēsturi? Jautāju programmas veidotājai, kinozinātniecei Zanei Balčus, vai šo kinovēsturnieku radīto terminu - “poētiskais dokumentālais kino” – tik viegli var attiecināt arī uz Igaunijas, Lietuvas kino? Paredzētajā programmā kopumā plānoti trīs Latvijas kino seansi. Ceturtais ir Baltijas valstu kopīgais seanss, kurā tiks rādīta 2018. gadā tapusī Kristīnes Briedes un Audrus Stonis režisētā filmu “Laika tilti”, kas mudina Baltijas poētisko dokumentālo kino ieraudzīt kā vienotu procesu. Gandrīz visas pārējās no Zanes Balčus izvēlētajām filmām tapušas pagājušā gadsimta sešdesmitajos. ir neapstrīdama klasika, kā Herca Franka “Vecāks par 10 minūtēm”, ir Aivara Freimaņa “Kuldīgas freskas” , “Krasts” un “Lomi”. Ir arī retāk izrādītas filmas, kā Gvido Skultes un Henriha Pilipsona filma ar Gunāra Pieša scenāriju. Pienācis laiks arī atklāt, kāpēc filma “PSRS 1966” šai raidījumā jau vairākkārt nosaukta par vēl nekur neizrādītu atradumu. Kad Uldis Brauns 2017. gada janvārī aizgāja mūžībā, tā bija viņa ģimenes iniciatīva, ka režisora glabātie filmu ruļļi nododami Valsts kinofotofono dokumentu arhīvā. Radio arhīvā glabājas Māras Rozenberga gatavots sižets, kurā arhīva vadītāja Dace Bušante stāsta, kā 2018. gada sākumā devušies uz režisora vasaras māju Kuldīgā, kur atraduši labi zināmās filmas “235 miljoni” līdz šim nerādītu, garāku versiju, uz kuras bundžas režisors bija uzrakstījis nosaukumu “PSRS 1966”. Filmas nosaukums ir parafrāze par Vladimira Majakovska poēmu „150 000 000”, kas atsaucas uz Majakovska laika iedzīvotāju skaitu Padomju Savienībā. Jānis Ķirpītis tikās ar filmas līdzrežisori Laimu Žurginu, tapušās intervijas fragmentus paredzēts demonstrēt pirms filmas seansa Helsinkos, režisores stāstītais ļauj labāk saprast grandiozo ieceri. Latvijas Ārlietu ministrijas Simtgades publiskās diplomātijas programmas piešķirtais finansējums ļāvis Valsts kinofotofono dokumentu arhīva filmas subtitrēt, filmai “PSRS 1966” nomazgāt pelējumu. Taču gatavojot šo raidījumu, ar patiku konstatēju, ka visas šai raidījumā skaniski citētās filmas iespējams noskatīties Nacionālā Kino centra vietnē “filmas.lv”.

Sabiedriskā labuma loteriju vēsture Latvijā un pasaulē ir tradīcijām bagāta. Piemērm Lielbritānijā loterijas radās, lai vāktu līdzekļus labdarībai. Arī Latvijā loterijas palīdzēja pēc Pirmā pasaules kara daudziem vienkārši nenomirt badā. Ar loterijas palīdzību līdzekļi ir vākti gan trūkumcietējiem, gan tiltu būvei. Bet kam ar loteriju palīdzību līdzekļi tiek vākti 21. gadsimtā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar loteriju vēsturi iepazīstina “Latvijas Loto” valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš, bet Latvijas olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks jau konkrētāk stāsta par loteriju, ar kuras palīdzību īsteno aktīva dzīvesveida atbalsta iniciatīvu "Kustība, kas vieno". Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt veselīgu dzīvesveidu un sportiskās aktivitātes visās vecuma grupās, vienlaikus ar loterijas palīdzību piesaistot līdzekļus atbalstam jauniešu sportam. Līdzīgi kā "Simtgades loterijai", arī "Sporta loterijai" ir sabiedriskā labuma mērķis, šajā gadījumā – līdzekļu piesaiste sporta dzīves uzlabošanai Latvijas skolās. Uz piesaistītajiem līdzekļiem pretendēs projekta Sporto visa klase dalībnieku skolas. Par loterijām, kā arī citām aktivitātēm līdzekļu piesaistē stāsta arī biedrības "Latvijas Sarkanais krusts" ģenerālsekretārs Uldis Līkops un “Rotary Club” pārstāve Dace Penke. Uldis Līkops ir zināmā skeptisks par loteriju kā līdzekļu vakšanu sociāliem mērķiem, jo neuzskata to par labdarību, jo tas saistās ar peļņu, kā arī ar azartspēļu risku.

Viens no šī gada Simtgades kluba nozīmīgākajiem pārstāvjiem dizainā un arhitektūrā ir Bauhaus. Pēc pirmā pasaules kara 1919. gadā tika izveidota Bauhaus augstskola, kas pastāvēja tikai 14 gadus, taču tās ietekme arhitektūrā, dizianā, mācību un ražošanas metodēs ir saglabājusies. Par to saruna ar arhitektūras un dizaina žurnālisti Ievu Zībārti. Raidījumā izmantota mūzika no Bauhaus profesora Oskara Šlemmera radītā “Triādiskā baleta" jeb ģeometriskā baleta (1922), kam mūziku komponējis vācu komponists Pauls Hindemits (1895-1963). Vairāk un plašāk šeit!

Latvijas Neatkarības kara simtgades svētbrīdis. Studijā mācītājs Elmārs Pļaviņš. "Tā nu paliek ticība cerība un mīlestība, bet lielākā no tām ir mīlestība," grūti atrast iederīgākus vārdus, lai raksturotu to garīgo un emocionālo noskaņojumu, kas valdīja cīnītājos Neatkarības kara laikā. Tāpat kā trīs zvaigznes Brīvības piemineklī ar Kārļa Skalbes vārdiem "Tēvzemei un brīvībai" apvieno Latvijas vēsturiskos novadus vienā simboliskā veselumā, tā arī šie trīs lielie kristīgās ticības izceltie vārdi – ticība, cerība un mīlestība – izgaismo to iekšējo garaspēku, lielumu, drosmi un noteiktību, ar kādu Latviju aizstāvēja tās dēli un meitas.

Latvijas Neatkarības kara simtgades svētbrīdis. Studijā mācītājs Elmārs Pļaviņš. "Tā nu paliek ticība cerība un mīlestība, bet lielākā no tām ir mīlestība," grūti atrast iederīgākus vārdus, lai raksturotu to garīgo un emocionālo noskaņojumu, kas valdīja cīnītājos Neatkarības kara laikā. Tāpat kā trīs zvaigznes Brīvības piemineklī ar Kārļa Skalbes vārdiem "Tēvzemei un brīvībai" apvieno Latvijas vēsturiskos novadus vienā simboliskā veselumā, tā arī šie trīs lielie kristīgās ticības izceltie vārdi – ticība, cerība un mīlestība – izgaismo to iekšējo garaspēku, lielumu, drosmi un noteiktību, ar kādu Latviju aizstāvēja tās dēli un meitas.

Antīkā Grieķija. Platona akadēmija. Un Latvijas Mākslas akadēmijas izstāde "Academia". Līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde “Academia”. "Nulla dies sine linea" – Ne dienas bez līnijas! Ar šo Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) devīzi 2019. gada laikā tiek realizēti dažādi Mākslas akadēmijas simtgades atzīmēšanas pasākumi. Kā viens no tiem ir unikāla formāta ekspozīcija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" ar neparastu ekspozīciju, ar dārza atmosfēru, ar diskusijām un sarunām. "Studentu darbi ir dzenošā enerģija, ko var sajust jebkurš, kurš te ienāk," atzīst Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš. Izstādes koncepcijas izejas punkts ir Platona akadēmija, kas Antīkajā Grieķijā bija noteikts apmācības modelis filozofijas disciplīnā. Pati akadēmija atradās netālu no Atēnām, un īpaša nozīme te bija brīvajai gaisotnei olīvu dārza ielokā, lai sarunu un viedokļu apmaiņas rezultātā nonāktu pie filozofiskām tēzēm un spriedumiem. Kultūras Rondo izstādi aplūko kopā ar projekta vadītāju Antru Priedi, "spēlējošo treneri" Ojāru Pētersonu, Akadēmijas rektoru Kristapu Zariņu un namdari un projektētāju Raivi Austriņu. "Katru dienu būs kaut kas atšķirīgs," norāda izstādes veidotāji. Kristaps Zariņš atzīst, ka divos līmeņos veidotā izstāde ir kā cilvēka ķermenis - augšā galva, kur rodas idejas, apakšā darbnīca un laboratorija jeb rokas un kājas, ar kurām to īstenot. Tāpat viņš atklāj, ka izstādes koka konstrukcijas nenonāks izgāztuvē, bet no tām būvēs māju, kas nonāks Jāņa Kugas privātmājā Ikšķilē.      

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Simtgades informācijas centrā, 3.septembrī norisinājās fotoizstādes “Klusie vēstures veidotāji” un taustāmās izstādes “Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. – 2018.” atklāšana. Fotoizstādē stāstīts par tām personībām, kuras veicinājušas Latvijas neredzīgo kopienas izaugsmi un attīstību, veltot šim mērķim ilgus darba gadus. Savukārt taustāmā izstāde stāsta par Braila raksta grāmatu attīstību Latvijā. Fotoizstādē “Klusie vēstures veidotāji” iekļauti 20 cilvēkstāsti, kuros var iepazīties ar tām personībām, kuras veicinājušas neredzīgo kopienas integrāciju redzīgo sabiedrībā. Pie tam, ne tikai izglītībā un kultūrā, bet arī arhitektūrā un dizainā, sportā un zinātnē. Otra izstādes daļa ir taustāmā ekspozīcija “Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. – 2018.”. Tajā iekļauti izdevumi Braila rakstā, sākot ar 1918. gadu – periodu, kad Latvijā no Vācijas un Francijas arvien vairāk ienāca šajā rakstā izdotās grāmatas. Eksponātu klāstu papildina arī grāmatizdošanas inventārs, piemēram – Braila rakstāmmašīna un metāla plāksnītes paraugs, kad perforējumus papīrā vai kartonā veica nevis ar iekārtām, bet ar roku, izmantojot nelielu, īlenam līdzīgu irbulīti. No 18. septembra taustāmā izstāde no Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārcelsies uz Juglu, kur līdz 30. septembrim būs izstādīta Latvijas Neredzīgo bibliotēkā. Savukārt fotoizstāde no 30. septembra uzsāks ceļu pa Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālēm Latvijā.

Pastāvēs, kas draudzēsies! – savā simtgadē aicina Latvijas Nacionālā bibliotēka, radot saviem apmeklētājiem īpašus svētkus. Par daudzveidīgo programmu un iespējām tajā iesaistīties Kultūras Rondo studijā izvaicājam LNB komunikācijas cilvēkus Ievu Gundari, Aneti Jansoni un Augustu Zilbertu. 31. augustā no plkst. 10 līdz 20.30 ar daudzveidīgu pasākumu programmu, kas ietver vairāk nekā 100 pasākumus, notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) simtgades svinības. "Bieži, sasptopot lielas jubilejas, ir parasts skatīties pagātnē, sazīmēt vērtīgākos pieturas punktus. Mēs šajos svētkos domājām, ka vairāk jārunā par to, ko darām tagad," skaidro Augusts Zilberts. "Uzaicinājām ap simts bibliotēkas sadarbības partnerus, ar kuriem esam veiksmīgi sadarbojušies tieši pēdējos gados tieši gaismas pils ēkas kontekstā. Viņi ir tik dažādi un tik daudzveidīgi, ka ar savām aktivitātēm pauž bibliotēkas daudzveidību. Tas redzams šajā programmā," turpina Zilberts. Jubilejas pasākumā paredzētas diskusijas, radošās darbnīcas, izstādes, spēles, koncerti, filmu seansi un citas aktivitātes. "Esam izveidojuši tematisko ceļus, pa kuriem cilvēki var doties šajā dienā, tie kopumā ir astoņi – ir diskusijas un lekcijas, spēles, ir kultūras ceļš, ir radošo darbnīcu ceļš, ir zinātkāro ceļš, izstādes, ekskursijas un pupuķa ieteikumi. Viņš izceļ no visa kopuma to, kam īpaši vajadzētu pievērst uzmanību," norāda Anete. Ar plašo un dažādo pasākumu programmu vēlams iepazīsties, vai nu pārlapojot LNB simtgades īpašo avīzi, vai LNB mājas lapā, bet darbosies arī informācijas centrs.

Baltijas filmu dienas Rīgā atklāj visu trīs Baltijas valstu kopražojums – simtgades filma “Laika tilti”. Par kaimiņvalstu filmu programmu un gaidāmo tikšanos ar filmu autoriem no Lietuvas un Igaunijas Kultūras Rondo studijā izvaicājam Nacionālā Kino centra vecāko referenti Elīnu Ciri. Šogad visas trīs Baltijas valstis atzīmē 30 gadu jubileju, kopš Lietuvu, Latviju un Igauniju vienoja vēsturiskais Baltijas ceļš, un tieši šajā laikā norisināsies arī Baltijas filmu dienas - bezmaksas seansi, kuros katras valsts kinoskatītāji varēs noskatīties vairākas kaimiņvalstu filmas un tikties ar filmu autoriem. Rīgā Baltijas filmu dienas notiks kinoteātrī "Splendid Palace" 22. un 23. augustā Lielajā zālē. Uz visām filmām ieeja bez maksas. Baltijas filmu dienas ir trīs valstu kino institūciju - Nacionālā kino centra, Lietuvas kino centra un Igaunijas Filmu institūta - iniciatīva un kopīgi veidots pasākums, stiprinot trīs Baltijas valstu sadarbību kino jomā un vairojot skatītāju zināšanas par kaimiņvalstu filmām. Lietuvu šogad Latvijā pārstāv režisores Marijas Kavtaradzes debija "Vasaras izdzīvotāji", Igaunija šogad uz Latviju sūta divas filmas – spēlfilmu "Visu vai neko" un dokumentālo filmu "Ahto, sapņu mednieks". Lietuvā Baltijas filmu dienās izrādīs Latvijas Simtgades darbus - režisores Ināras Kolmanes spēlfilmu "Bille"  un režisora Ivara Selecka dokumentālo filmu "Turpinājums", kā arī režisores Lailas Pakalniņas spēlfilmu "Picas" un Latvijas-Igaunijas kopražoto pilnmetrāžas animācijas filmu "Lote un pazudušie pūķi". Igaunijā savukārt tiks izrādītas Simtgades programmas filmas - režisores Annas Vidulejas "Homo Novus", kā arī Baltijas valstu kopražojums, režisoru Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa dokumentālā filma "Laika tilti".

Latvijas Mūzikas akadēmija šogad svin 100. gadskārtu, ar koncertu “PĀRI” 16. augustā plkst. 21.00 ieskandinot Rīgas svētkus un JVLMA jubilejas koncertsezonu. Jura Joneļa režijā Doma laukumā savīsies vēsture un mūsdienas, uz skatuves kāps divi stilistiski atšķirīgi un spilgti kolektīvi – JVLMA Baroka orķestris (mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs) un JVLMA un Rīgas Doma kora skolas (RDKS) bigbends (mākslinieciskais vadītājs Dāvis Jurka).  Studijā akadēmijas rektors Guntars Prānis, akadēmijas bigbenda mākslinieciskais vadītājs Dāvis Jurka un  baroka orķestra vadītājs Māris Kupčs. Simtgades atklāšanas koncertu „Pāri” veido Juris Jonelis.

Piespēle šoreiz par sporta karalieni vieglatlētiku – reportāža no Gada balvas vieglatlētikā 2018 ceremonijas, tiekamies ar nominantiem un laureātiem. Vēl arī iepazīstinām ar Andra Staģa grāmatu par vieglatlētikas vēsturi. VEF Kultūras pilī 22. janvārī norisinājās “Gada balvas vieglatlētikā 2018” balvu pasniegšanas ceremonija, kurā tika pasniegti apbalvojumi vairākās nominācijās. Par aizvadītā gada Latvijas labāko vieglatlēti tika atzīta Latvijas rekordiste 100m skrējienā Sindija Bukša, bet kategorijā „Gada vieglatlēts” balvu ieguva Latvijas rekordists 400m skrējienā Jānis Leitis. Par labāko vieglatlēti atzītā Sindija Bukša 2018. Gadā laboja Latvijas rekordu 100m skrējienā, kā arī Latvijas rekordu U23 grupā 200m skrējienā. Tikmēr aizvadītā gada labākais vieglatlēts Jānis Leitis pērn izcīnīja 15. vietu Eiropas čempionātā, labojot sev piederošo rekordu 400m skrējienā. Balvu par mūža ieguldījumu saņēma šķēpmetēju trenere Valentīna Eiduka. Balvu ieguvēji citās kategorijās: Sacensību organizators – Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde „Sporta servisa centrs”; Gada tiesnesis – Ilze Stukule;  Gada fotogrāfs – Romāns Kokšarovs; Simtgades sportists – Jānis Lūsis; Gada veterāns – Valdis Cela;   Gada U18 vieglatlēte – Kristīne Blaževiča; Gada U18 vieglatlēts – Oļegs Kozjakovs; Gada U20 vieglatlēte – Rūta Kate Lasmane; Gada U20 vieglatlēts – Kristaps Jaunpujens-Pujens; Gada treneris – Andis Austrups. Latvijas Vieglatlētikas savienība 2018. gada rudenī izvirzīja trīs personas, kuras svinīgajā apbalvošanas ceremonijā saņēma Eiropas Vieglatlētikas asociācijas atzinības. Apbalvojumu par ieguldījumu vieglatlētikas attīstībā saņēma Gatis Ratnieks. Savukārt apbalvojumus par treneru darbu saņēma Juris Petrovičs un Natālija Čakova. Gada treneris Andis Austrups ar savu audzèkni, par labāko vieglatlēti U18 grupā Kristīni Blažēviču un viņas vecākiem Jelenu un Juri.

Gada nogalē, kad visā pasaulē latvieši pošas Ziemassvētkiem un vairāk nekā jebkad gada laikā pievēršas ģimenei, palūkosimies uz kādu ļoti ģimenisku un sirsnīgu akciju, kas divu gadu laikā spējusi aizkustināt latviešus visā pasaulē. Divu gadu garumā apceļojis teju visus kontinentus un trīsreiz šķērsojis Atlanijas oekānu - tāds ir bijis Latvijas Simtgades karoga ceļš. Neviena vien saviļņojuma asara slaucīta īpašajā Latvijas Simtgades karogā, kas divu gadu laikā apceļojis gandrīz visus kontinentus un nu nonācis atpakaļ mājās – Rīgā. “Karogs kļuvis par Latvijas lielāko dāvanu tautiešiem Simtgadē,” atzīst raidījuma 21. gadsimta latvietis viesi. Simtgades karoga ideja radusies 2x2 nometnē 2015. gadā un tās mērķis bija simboliskā veidā savienot latviešus visā pasaulē ar valsts simbolu – karogu. To darināja Cēsīs, Latvijas karoga dzimtajā pilsētā, un karogu pasaulē pavadīja īpaša vēstījumu grāmata, kurā latvieši varēja ierakstīt savu vēlējumu Latvijai apaļajos svētkos. Sarunā par karoga ceļu piedalās Simtgades biroja Reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte, karoga audēja Dagnija Kupče un karoga ceļa organizatore Lelde Kristiāna Vozņesenska.

Šonedēļ raidījumā "21. gs latvietis" pievēršamies no jauna vaļā vērtajam diasporas likumam, kā arī tiekamies ar nopelniem bagāto Gruzijas latvieti Regīnu Jakobidzi, kura vada vienu no pirmajām latviešu biedrībām pasaulē atjaunotās Latvijas laikā. "Man nav jāprasa atļauja just piederību Latvijai," saka Gruzijas Latviešu biedrības „Ave Sol!” priekšsēdētāja Regīna Jakobidze, kuru šogad Gruzija apbalvojusi ar Tolerances balvu. Regīnai šis gads ir īpašs, jo simtgadi svin abas sirdij tuvās valstis - Latvija un Gruzija. Simtgades ietvaros latviešu biedrība iemūžinājusi divu Gruzijas latviešu, Jūlija Straumes un Roberta Kupces, piemiņu Gruzijā un par to sīkāk raidījumā stāsta Regīna Jakobidze. Turpretim raidījuma ievadā tiekamies ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdi Kristīni Saulītis un Eiropas Latviešu apvienības vadītāju Kristapu Grasi un skaidrojam, kāpēc no jauna vaļā vērts diasporas likums un kas vainas pašreizējai diasporas definīcijai.

Gada pēdējā mēnesī Latvijas Radio Ziņu dienests jau tradicionāli atskatās uz šā gada lielākajiem notikumiem sabiedrībā, kas dominējuši ziņu virsrakstos. Bet aiz šiem virsrakstiem ir cilvēki, kuru darbu tajos ziņu burzmā mēdzam palaist garām. Tādēļ arī šajā decembrī turpinām ierakstu sēriju „Cilvēks ziņu virsrakstos”, ko sāksim ar vienu no šā gada visbiežāk lietotajiem vārdiem, proti – Latvijas simtgadi. Māra Rozenberga uz sarunu aicināja Kalvi Kalniņu – uguņošanas dizaina autoru, kura komandas pārziņā šā gada 18.novembrī bija uguņošana sešās Latvijas pilsētās. Bet Kalvis no posteņa uz Akmens tilta pārraudzīja vērienīgo gaismas uzvedumu „Saules mūžs” Rīgā.

Tiekamies ar latviešiem Gēteborgā viņu rīkotajās svinībās un atskatāmies uz simtgades kulminācijas svinībām pasaulē. Tik tuvu Latvijai – maza, un ļoti sirsnīga latviešu kopiena mīt Gēteborgā, Zviedrijā. Gēteborgas latviešiem ir sava biedrība un 18. novembra svētki katru gadu, un, jo īpaši šogad, ir svinīgākais brīdis biedrības dzīvē. Saruna ar svētku organizētājām Ilzi, viņas meitu Dainu, un Inu, kura savulaik ieradās Zviedrijā ar bēgļu laivām, divām mammām – Magdalēnu un Kristīni, kā arī Martu – skolnieci, kura priecājas sevi saukt par latvieti un zviedrieti.

Tiekamies ar latviešiem Gēteborgā viņu rīkotajās svinībās un atskatāmies uz simtgades kulminācijas svinībām pasaulē. Tik tuvu Latvijai – maza, un ļoti sirsnīga latviešu kopiena mīt Gēteborgā, Zviedrijā. Gēteborgas latviešiem ir sava biedrība un 18. novembra svētki katru gadu, un, jo īpaši šogad, ir svinīgākais brīdis biedrības dzīvē. Saruna ar svētku organizētājām Ilzi, viņas meitu Dainu, un Inu, kura savulaik ieradās Zviedrijā ar bēgļu laivām, divām mammām – Magdalēnu un Kristīni, kā arī Martu – skolnieci, kura priecājas sevi saukt par latvieti un zviedrieti.

Brīvības piemineklim – Latvijas brīvības simbolam – allaž bijusi liela un vēsturiska nozīme. Šogad 18.novembrī pie pieminekļa ritēs svinīgs muzikāls notikums „18.11” . Tas iecerēts kā multimediāls stāsts, kurā galvenais stāstnieks pats Brīvības piemineklis, ar tēlnieka Kārļa Zāles vēstījumu – caur valsts pamatvērtībām uz brīvību un izcilību. Koncertuzveduma pamatā valsts vēsturē nozīmīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza, ko runās dažādi cilvēki no visas Latvijas. Šajā koncertā piedalīsies ap 600 dalībnieku. Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma” skanēs muzikālajā notikumā pie Brīvības pieminekļa, arī citi Latvijas valsts vēsturē svarīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza par mums būtiskām lietām. Koncerta režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs atklāj, ka, staigājot garām Brīvības piemineklim, mēģinājis sajust vietu un esot Brīvības laukumā, likumsakarīgi radusies iecere par Brīvības pieminekli kā galveno stāstnieku. “Simtgades svinīgajam notikumam ļoti likumsakarīgi nonācu pie tā, ka pašā piemineklī, tēlnieka Kārļa Zāles pieminekli ir iekodēts brīvības stāsts, iekodēts ļoti burtiskā nozīmē,” skaidro Reinis Suhanovs. “Pamatnē konkrētas tēlu grupas - Latvju tautas dziedātāji un Karavīru miera gājiens, četros stūros tādas pamatvērtības - ģimene, tēvzemes sargi, strādniecība, gara darbinieki, kāpjot augstāk, Lāčplēsis, Vaidelotis un pašā vainagā - Brīvība ar trīs zvaigznēm rokā. Šis stāsts būtībā ir tik loģisks no konkrētā, no ikdienas cilvēku līdz šim ne tikai lokāli nozīmīgajiem, bet vispārcilvēciski nozīmīgajam stāstam.” Suhanovs min, ka, pētot 30. gadu fotogrāfijas, atklājis, ka cilvēki pulcējās visapkārt piemineklim. “Likās, ka šodien tās tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu, bet varbūt vajadzētu atgriezties pie tās sajūtas, ka mēs sastājamies apkārt ap pieminekli. Ieskaujam viņu, jo viņš ir uz visām pusēm vērsts, un mēģināt pašu pieminekli apdzīvot, būt kā uz skatuves,” atklāj Suhanovs. Scenārija autori Ievu Struku uzreiz aizrāvusi Brīvības pieminekļa kā stāstnieka ideja un atgādināt, kādi tēli un kāds vēstījums ietverts piemineklī, šķitis svarīgi. “Varbūt mēs esam sastapušies ar informāciju, kas ir ciļņos redzams, bet ciļņu ir daudz, dienas, steiga - liela, un es domāju, neviens no garāmgājējam patiesībā neaizdomājas par to, cik būtiska informācija ir ietverta pašā piemineklī,” uzskata Ieva Struka. Struka bilst, ka viņai pašai viens no mīļākajiem ir cilnis "Darbs". “Katru reizi tagad, kad es eju garām, es apskatos, kāds tomēr tas Kārlis Zāle bijis tālejoši domājošs, ka viņš uz mūžu savam mūža darbam ir pielicis arī savus vaibstus, jo strādnieka tēlā Kārļa Zāles vaibsti. Es katru reizi, tagad to zinot, sasveicinos un saku – sveiks, meistar Kārlis Zāle,” atklāj Struka Tāpat svarīgs ir cilnis “Važu rāvēji”, kas ir ar skatu uz Brīvības bulvāri. “Tu saproti, ka tur vairs nav nekādas piesaistes Latvijai vai latviešiem, nav runa par latviešu brīvību vai Latvijas brīvību. Runa ir par cilvēka iekšējo brīvību, cilvēka fizisko brīvību, brīvību kā pašu augstāko vērtību un cik mēs tomēr ikdienā ļoti reti par to aizdomājamies, ko tas nozīmē un ko nozīmē saraut šīs važas. Tā, spriedze, kas tur iekšā ir daudz spēcīgāka, nekā mēs varam aizdomāties, ņemot vērā, ka daļa no mums un, paldies Dievam, ka tāda daļa pieaug, vispār nezina, kas ir nebrīvība, vai dzīve nebrīvībā, un par tādām lietām ir vērts domāt,” analizē Struka. Pārmantojamība ietverta pieminekļa tēlu grupās "Ģimene" vai "Tēvzemes sargi". “Protams, ka šādos svētku pasākumos latviešiem ir ārkārtīgi svarīgi dziedāt, un mums ir ļoti daudz dziesmu, kuras ir emocionāli mums nozīmīgas, ar kurām esam saauguši. Tās ir klasiskas dziesmas, kā “Lauztās priedes”, tās ir Atmodas laika dziesmas, kā “Dzimtā valoda”, un tās arī mūsdienu komponistu dziesmas, kā Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma”, kuras mums saistās ar lielām tautas, daudz mums saistās, ar ko dara emocionāli vērtībām, viņiem šīs emocionālā saikne. Un brīnišķīgi sakrīt tas, ka šīs dziesmas ļoti loģiski turpina tēlu grupās ietverto ideju, kā, piemēram, Piektā gada cilnis un Dārziņa dziesma ar Raiņa vārdiem Lauztās priedes,” stāsta Suhanovs. Koncertā piedalīsies Rīgas jauniešu kori, kā arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Māris Sirmais, taču dziesmu izvēle notikusi, diskutējot atklāj Reinis Suhanovs. Brīžiem diskusijas bijušas garas Brīvības pieminekļa cilnis “Dziesmas”, kas turpina piemineklī ietverto domu, un autori, kas rakstījuši par brīvību, par tās izcīnīšanu ir šī koncerta pamats. Struka vērtē, ka dziesmas ir bijis vieglāk izraudzīties, jo tās tiek biežāk un plašāk izmantotas, grūtāk bijis izraudzīties literāros tekstus, jo viņa vēlējusies, lai tekstiem ir arī ne tikai saturiski patriotiska vērtība, bet arī mākslinieciska vērtība, un tas ne vienmēr tik labi arī apvienojas. Ieva Struka sakārtojusi vienotā stāstā literāros darbus, sākot no klasiķiem līdz mūsdienu dzejniekiem. Sākot no spēka dziesmām, sākot no Andreja Pumpura “Lāčplēša”, sākot ar Raini, Blaumani, Skalbi un Akurateru, līdz mūsdienu autoriem, skanēs Knuta Skujenieka, Māras Zālītes, Annas Rancānes un Edvīna Raupa, Valda Krāslavieša dzejoļi. Struka meklējusi dzeju, kas ikdienā visu laiku izmantota. Dzeju lasīs mums nozīmīgie cilvēki, tās ir personības, sākot no sabiedriskiem darbiniekiem, kā Vaira Vīķe- Freiberga, Dainis Īvāns, Ieva Akurātere, tie ir mākslinieki, mūziķi Vestards Šimkus, tie ir mūsu zemnieki, uzņēmēji, lielu ģimeņu pārstāvji, tie skolnieki, kas ir ar izcilām sekmēm, tie ir karavīri, kas dien šobrīd armijā, un tie ir sportisti . “Tie cilvēki, kas kaut kādā veidā turpina šo pieminekļa ideju,” uzskata Suhanovs. Koncertu stāsta dalībnieki izvietosies uz pieminekļa terases un kāpnēm, veidojot apļveida skatuvi ar skatu uz visām pusēm, arī koncerta apmeklētāji aicināti stāties visapkārt piemineklim. Muzikālais notikums pie Brīvības pieminekļa iecerēts nedaudz ilgāk par stundu. Tam līdzi varēs sekot arī Latvijas Radio1 tiešraidē no pulksten 18.40. Vēl koncerta rīkotāji atgādina un informē: ap pieminekli būs izvietota maza skatuve ar ziedu novietošana stendu, kurā arī atnākušie varēs nolikt ziedus, ko pēc tam novietos atpakaļ pieminekļa pakājē.

Jānim Bordānam tā arī nav izdevies sastādīt valdību. Kāda ir bijusi Latvija savas simtgades pēdējā nedēļā – piektdien žurnālistu un politikas analītiķu diskusija raidījumā Krustpunktā. Studijā: LTV žurnālists Kārlis Roķis, Sanita Jemberga no "ReBaltica" un portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis.

Skaļi un lustīgi, svinīgi un aizkustinoši, ar degsmi, milzu entuziasmu un darbu, kas ieguldīts diasporā pienākusi valsts simtās jubilejas svētku kulminācijas nedēļa! Šos svētkus sagaidīsim ar latviešiem Čikāgā - vienu no lielākajām latviešu biedrībām ASV. Daļa diasporas latviešu svētkos brauks uz Latviju, lai Simtgades svētkus izbaudītu dzimtenē un tēvzemē, bet daļai tas nav iespējams, tāpēc skaļi jo skaļi svētkus atzīmēs Latvijas Piektajā novadā. Kā svētkus sagaidīs Čikāgas latvieši? Saruna ar Čikāgas latviešu biedrības vadītāju Armandu Birkenu, biedrības pārstāvi Gundegu Puidzi, Līgu, kuras meita svētkus sagaidīs vectēvu dzimtenē, un pasākuma apmeklētājiem.

Skaļi un lustīgi, svinīgi un aizkustinoši, ar degsmi, milzu entuziasmu un darbu, kas ieguldīts diasporā pienākusi valsts simtās jubilejas svētku kulminācijas nedēļa! Šos svētkus sagaidīsim ar latviešiem Čikāgā - vienu no lielākajām latviešu biedrībām ASV. Daļa diasporas latviešu svētkos brauks uz Latviju, lai Simtgades svētkus izbaudītu dzimtenē un tēvzemē, bet daļai tas nav iespējams, tāpēc skaļi jo skaļi svētkus atzīmēs Latvijas Piektajā novadā. Kā svētkus sagaidīs Čikāgas latvieši? Saruna ar Čikāgas latviešu biedrības vadītāju Armandu Birkenu, biedrības pārstāvi Gundegu Puidzi, Līgu, kuras meita svētkus sagaidīs vectēvu dzimtenē, un pasākuma apmeklētājiem.

18. novembrī ikviens aicināts doties uz svinīgajiem pasākumiem vai godināt valsti draugu lokā rakstainos cimdos. Jau tagad, tuvojoties laikam, kad tā vien gribēsies paslēpt rokas siltos cimdos, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un cimdu meistari aicina ikvienu iesaistīties akcijā „Cimdotā Latvija” un valsts 100. dzimšanas dienai sarūpēt sev pašiem un dāvināt citiem vienu no senākajām Latvijas cilvēku vizītkartēm – rakstainus cimdus, lai 18. novembrī varētu koši un silti svinēt Latvijas svētkus. Par akciju un rakstaino cimdu adīšanas un valkāšanas tradīcijām Latvijā raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta uzņēmuma "Tīne" direktore Ināra Vizma, Latvijas Valsts simtgades biroja vadītājas vietniece Inga Oliņa un Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Vēl līdz 18. novembrim var paspēt noadīt rakstainu cimdu pāri. Akcijas “Cimdotā Latvija” ietvaros būs adīšanas meistarklase 17. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Linda Rubena atklāj, ka veido meistaru karti, kur būs norādīts, kurās Latvijas vietās, kuras tautas lietišķās mākslas studijas rīko kādas meistarklases, izstādes vai kādas citas aktivitātes saistībā ar rakstainiem cimdiem. Vismaz 50 studijās nodarbojas ar cimdu adīšanu.  Inga Oliņa aicina 18. novembrī vilkt rokās rakstainus cimdus, sūtīt sveicienus draugiem, publicējot sociālajos tīklos bildes lietojot tēmturi #LV100.  Cimdus latvieši dāvināja mūža nozīmīgākos godos – kāzās un bērēs. Balti pirkstaiņi ir līgavaiņa cimdi, ko dāvināja izredzētā kāzās un tos nesa pie jostas. Visticamāk,ka arī šodien, ja līgava līgavainim uzdāvinātu rakstainus pirkstaiņus, viņš tos valkātu ar prieku. Ir bijuši ikdienas cimdi un godam. Ikdienai ar vienkāršu rakstu un divām krāsām, vairāk krāsām un smalku rakstu – goda cimdi. Ir bijuši arī smalki adīti cimdi, ko vilka tikai īpašos godos un nodeva no paaudzes paaudzē. Mūsdienās ir mainījusies cilvēku attieksme pret cimdu. Mūsdienās cilvēki rakstu vairāk vērtē – patīk vai nepatīk. Vislabāk cimdus adīt no aitas vilnas dzijas, bet cimdus vajadzētu mazgāt ar rokām, vislabāk ar šampūnu. Sals pret kodēm vislabāk pasargā, tāpēc cimdus vajag vilkt rokās! Kādreiz adīja cimdus ar 25 – 30 valdziņiem uz adatas no smalkas dzijas, līdz ar to arī raksts bija smalkāks, tagad ir līdz 15 valdziņiem uz adatas, un raksts veidojas rupjāks. Reti, kad uz ielas nāksies sastapt cilvēkus ar vienādiem rakstainiem cimdiem.    

Latvijā dziesmu svētki aizvadīti, bet tie skanēs citviet pasaulē. Tiekamies sarunā ar diriģentu Juri Ķēniņu – viņš organizē Toronto Latviešu dziesmu svētkus 2019. gadā. Vai Simtgades dziesmu svētki ir pacēluši latiņu un pasaules latviešu dziesmu svētki spēs turēt līdzi? Vai tomēr salīdzināt nedrīkstam, jo vēsture ir tik atšķirīga, dalībnieki citi un arī repertuārs.

Raidījumā Piespēle iepazīstinām ar Agitu Ābeli, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesori, kas kļuvusi par pirmo Latvijas tiesnesi, kurai uzticēts būt par olimpisko arbitri daiļslidošanas sacensībās. Raidījumā arī plašāks stāsts par Latvijas simtgades sporta spēlēm, kas jūnijā pulcēs ap četriem tūkstošiem sporta veterānu, ieskaitot Latvijas diasporas pārstāvjus.

Raidījumā 21. gadsimta latvietis stāsts par akciju, kas mudinās apzināt ievērojamus latviešus viscaur pasaulē. Tūliņ jau simtgade klāt, kad Latvijas vārds pasaulē izskanēs biežāk kā ierasts, un tāpēc raidījumā skaidrojam, kādi diženi un spējīgi latvieši mīt pasaulē. Tos apzināt uzņēmies portāls latviesi.com, uzsākot akciju „Latvijas pēdas pasaulē”. Sarunā ar portāla vadītāju Induli Bērziņu, skaidrojam, kā darbosies šī interaktīvā datu bāze un kāpēc ir svarīgi apzināt ievērojamus latviešus pasaulē un stāstīt par to cittautiešiem.

Aizvadīta Latvijas 99. dzimšanas diena, tāpēc šoreiz raidījumā palūkosimies, kā svētkus sagaidīs tautieši pasaulē nākamajā gadā, kad Latvijai apritēs simts! Sākot ar vispasaules latviešu zaļumballi, beidzot ar īpašo Latvijas pastmarku Brazīlijā – tautieši svētkiem gatavojas jau trīs gadus. Saruna ar Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvi Latvijā Jāni Andersonu un Kultūras ministrijas Latvijas valsts Simtgades biroja Reģionālo un nevalstisko projektu vadītāju Jolantu Borīti. Tāpat raidījumā sekojam līdzi Karoga ceļam – Latvijas valsts karogam, kurš ir bijis klātesošs biedrību un skoliņu dibināšanā, kā arī ļoti emocionālos un privātos mirkļos ģimenes lokā 12 valstīs un 3 kontinentos. Par to stāsta Lelde Kristiāna Vozņesenska.

Aizvadīta Latvijas 99. dzimšanas diena, tāpēc šoreiz raidījumā palūkosimies, kā svētkus sagaidīs tautieši pasaulē nākamajā gadā, kad Latvijai apritēs simts! Sākot ar vispasaules latviešu zaļumballi, beidzot ar īpašo Latvijas pastmarku Brazīlijā – tautieši svētkiem gatavojas jau trīs gadus. Saruna ar Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvi Latvijā Jāni Andersonu un Kultūras ministrijas Latvijas valsts Simtgades biroja Reģionālo un nevalstisko projektu vadītāju Jolantu Borīti. Tāpat raidījumā sekojam līdzi Karoga ceļam – Latvijas valsts karogam, kurš ir bijis klātesošs biedrību un skoliņu dibināšanā, kā arī ļoti emocionālos un privātos mirkļos ģimenes lokā 12 valstīs un 3 kontinentos. Par to stāsta Lelde Kristiāna Vozņesenska.

Šogad pirmo reizi norisinās Eiropas Latviešu kongress. Kongress notiek 2017. gada 28. - 30. jūlijā. Uz prāmja starp Rīgu un Stokholmu, tiekas aktivā Eiropas latviešu diasporas daļa ar Latvijas valsts pārstāvjiem, kas atbild vai kam rūp diasporas jautājumi. Kongresa norise uz prāmja, Latviju simboliski atstājot un tajā atgriežoties ar jaunu atziņu, draudzību un pieredzes bagāžu, ataino arī diasporas ceļu un noturīgo sasaisti ar Latviju. Kongresa laikā tiks apkopotas atziņas un labās prakses piemēri, kā arī tiks izstrādātas konkrētas iniciatīvas Latvijas attīstībai Simtgades ceļa kartē. 21. gadsimta latvietis komanda aktīvi piedalīsies procesos un ziņos mūsu klausītājiem par notiekošo, kā arī par lēmumiem un atziņām. Eiropas Latviešu kongress organizē Eiropas Latviešu apvienība (ELA) sadarbībā ar dažādiem partneriem Latvijā. Organizatori cer, ka ilgtermiņā šis pasākums varētu kalpot kā Eiropas latviešu enkurs Latvijā, kas ik gadu aicina pulcēties un strādāt pie kopīgām idejām valsts attīstībai.  

Raidījumā 21. gadsimta latvietis stāsts par Austrālijas kultūras svētkiem jeb, nekautrējoties sakot, -  Austrālijas latviešu dziesmu svētkiem! Simtgades svinības sākām tieši Austrālijā šajos Ziemassvētkos un noslēgsim 2018. gadā Rīgā, Mežaparkā. Tiekamies ar svētku dalībniekiem Austrālijas Kultūras dienās!