Podcasts about marijai

Šo grāmatu viņš veltīja savai sievai Marijai, kas ir vijolniece. Pastaigājoties un sarunājoties, somu komponists un mūzikas žurnālists Osmo Tapio Reihele radīja grāmatu, ko varētu ielikt "populāri populāro" grāmatu plauktiņā, ja vien teksts kaut kur ap vidu nekļūtu sarežģītāks, kā atzīst pats autors. Un tātad – grāmatas nosaukums ir "Kāpēc laikmetīgā mūzika ir tik sarežģīta". Osmo Tapio Reihele lieto terminu "laikmetīgā mākslas mūzika" un pierāda, ka jūs noteikti esat dzirdējuši šo mūziku, jo jūs taču skatāties filmas un seriālus, kur dramatiskos spriedzes brīžos tiek izmantota laikmetīgā mūzika. Viņš pats bija pārsteigts, ka par šo grāmatu, kad tā iznāca Somijā, bija tik liela interese, galu galā – viņš 30 gadus bija pats rakstījis mūziku, bet pastiprināta interese par viņu radās tikai pēc grāmatas "Kāpēc laikmetīgā mūzika ir tik sarežģīta". Grāmata arī 2021. gadā ieguva Somijas vissvarīgāko literāro balvu "Finlandia'" populārzinātniskās literatūras kategorijā. Osmo Tapio Reiheles grāmatu "Kāpēc laikmetīgā mūzika ir tik sarežģīta" no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga, izdevis Jāņa Rozes apgāds. Tā kā autors viesojās Rīgā Grāmatu svētkos, mums ir iespēja dzirdēt arī fragmentus no viņa sarunas ar "'Klasikas" kolēģi Orestu Silabriedi. Raidījumu atbalsta:

Šajā raidījuma epizodē mēs atklājam Rožukroņa pirmo noslēpumu – pārdomājam brīdi, kad eņģelis Gabriēls pasludināja Marijai, ka Dievs ienāks Viņas dzīvē un Viņas miesā. Dievs vēlas ienākt arī pie mums! Lūdzoties “Ave Maria” – “Esi sveicināta...” mēs atkārtojam eņģeļa vārdus. Uzzināsim, kā šī senā lūgšana attīstījās Baznīcas tradīcijā.

Klausytojai Mariją Vasiliauskienę turėtų gerai prisiminti: jos liudijimas apie pirmąją Dainų šventę paliko tokį įspūdį, kad dar ir šiandien sulaukia vis naujų perklausų LRT radiotekoje. Ko gero, Dievas šimtą metų perkopusiai Marijai dovanoja ilgą gyvenimą, turėdamas tikslą panaudoti ją ir kaip įrankį, galintį padėti į tikėjimą, į krikščionybę pažvelgti kitomis akimis, taip, kaip Jėzus kviečia evangelijoje pagal Matą: "Jeigu neatsiversite ir nepasidarysite kaip maži vaikai, niekaip neįeisite į dangaus karalystę." Nenoriai Marija kalba apie gyvenimą ir savo, kaip švietimo darbuotojos patirtis sovietmečiu, tik užsimena, jog buvo baisūs laikai. Tačiau tų metų neįmanoma ištrinti iš atminties, tad ir šiame pokalbyje, kuriame ketinome pasvarstyti apie Dievo Motiną Mariją, apie atlaidus ir jai skirtas maldas, nukrypome į kitas temas, vedančias ir į laisvės, kurioje šiandien turime privilegiją gyventi, dovaną, ir į meilės artimui pamokas.Redaktorė Jūratė Kuodytė

Iš prancūzų kalbos vertė Genovaitė Dručkutė. Dalyvauja Ferdinadas Jakšys, Saulius Sipaitis, Laima Štrimaitytė, Eglė Aukštakalnytė, Violeta Podolskaitė. Laidos režisierius ir rengėjas Gerardas Žalėnas.

Paulio Claudelio radijo drama „Apreiškimas Marijai“. I dalis.Iš prancūzų kalbos vertė Genovaitė Dručkutė.Dalyvauja Ferdinandas Jakšys, Saulius Sipaitis, Laima Štrimaitytė, Eglė Aukštakalnytė, Violeta Podolskaitė.Laidos režisierius ir rengėjas Gerardas Žalėnas.

*Ak, Emānuel, mūsu karali un likumdevēj, tautu cerība un to Glābēj: nāc un glāb mūs, Kungs, mūsu Dievs. /23. decembra vesperu Magnificat antifona/* Dievs-ar-mums. Emānuels. Tā sauc bērnu, kura piedzimšanu pravietis Isajs pasludina Jeruzalemes ķēniņam Ahazam (Is 7,14; ar „O!” 8,8). Dievs-ar-mums ir Dieva Vārds daudzos citos Bībeles fragmentos, jo tas ir vārds, ar kādu Dievs sevi atklāj cilvēkam vai savai tautai, galvojot par savu klātbūtni, rūpēm, mīlestību visas dzīves garumā. Dievs-ar-mums. Emānuels. Šis vārds atklāj Dieva vislielākās ilgas — būt ar mums. Evaņģēlijā pārliecība par Dieva klātbūtni atgriežas vairākkārt: „tur kur divi vai trīs ir pulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū” (Mt 18,20); šis vārds ir Augšāmceltā pilnīgā dāvana: „Lūk, es esmu ar jums visās dienās, līdz pat pasaules beigām” (Mt 28,20). Dievs-ar-mums. Emānuels. Tieši šis vārds tiek atklāts Jāzepam. Tieši šajā vārdā viņam ir jānosauc šķietami neloģiska, varbūt pat absurda situācija un pieredze, kas izjauc viņa plānus un sapņus. Nosaukt jaunos vārdos to, ko nesaprotam, un piešķirt jaunu nozīmi tam, kas līdz šim šķita absurdi. Tā ir Dieva klātbūtnes atpazīšana un atzīšana, kas kļūst par pārveidojošu pieredzi Jāzepam, Marijai un visai pasaulei. Dievs-ar-mums vēlas, lai visi cilvēki tiktu pestīti un tagad tas kļūst iespējams. Dievs-ar-mums. Emānuels. Šī klātbūtne starp mums līdz pat nāvei pie krusta atklāj, ka viņš ir arī Dievs-priekš-mums. Mūsu dēļ un mūsu pestīšanas labā! Viņš skumst par mūsu kritieniem un priecājas par katru mūsu soli mīlestības ceļā. Patens quia patiens — atvērts, jo pacietīgs vai cieš, jo ir pacietīgs, teiktu svētais Bernards no Klervo. Dievs-ar-mums. Emānuels. Šī Klātbūtne vēlas būt patiesi paliekoša, tāpēc sniedz mums sevi Eiharistijā. Emānuels kļūst arī Dievs-mūsos. Šādi Dieva vēsture tiek nesaraujami saistīta ar cilvēka vēsturi. «Nāc, Kungs Jēzu!» Viņš nāk, lai tu varētu nākt pie Viņa. **Šodien tu vari vēlreiz ieskaitīties savā šaurajā vēsturē un mēģināt ieraudzīt Dieva klātbūtni tajā.**

Pēdējo nedēļu laikā arvien biežāk dzirdu frāzes par to, cik ātri cilvēkiem krītas enerģija. Ir tikai pats rudens sākums, tāpēc saprotu cilvēku bažas: "Ja jau tagad šādi jūtamies, tad ko darīsim, kad iestāsies rudens tumšais un grūtais laiks, nemaz nerunājot par to, kas notiks ziemā..."Mēs negribam izdegt. It īpaši, ja kādreiz jau esam tam pietuvojušies vai pat piedzīvojuši šo stāvokli. Tas ir murgs. Tāpēc uz sarunu aicināju Mariju Ābeltiņu - grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori, zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālisti un supervizori.Marija uzsver, ka izdegšana veidojas pakāpeniski un to ir grūti laicīgi pamanīt. Izdegšana ir dārga gan pašam cilvēkam, gan viņa darba devējam, gan ģimenei. Tās komplektā ietilpst spēku izsīkums, cilvēka negativitātes pieaugums, piemēram, cinisma veidā, un krītas cilvēka darba spējas, kas tiešā veidā ietekmē viņa darba rezultātus.Marija piedāvā risinājumus un idejas, kā cilvēki var sev palīdzēt, lai šajā stāvoklī nenonāktu, un ko var darīt, ja izdegšana jau ir notikusi.Mūsu komandai Cilvēkjaudā šī ir viena no favorīt-sarunām ne tikai tās satura praktiskās vērtības dēļ, bet arī tāpēc, ka Marijai piemīt lieliska humora izjūta un sirsnīgums.Ja tev rūp sava labsajūta, kas ir cieši saistīta ar tavu kolēģu un ģimenes labsajūtu, lūdzu, dalies ar šo sarunu tālāk, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku!Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:35 Grāmatas “Profesionālā izdegšana” tapšanas iemesli11:59 Vai izdegšanu var saukt par slimību, kādi ir pirmie simptomi19:28 Kādas ir hroniska stresa pazīmes24:02 Kā atšķirt izdegšanu no depresijas34:18 Kādas paralēles var vilkt starp depresiju un dienas ritmu36:27 Vai priecīgi notikumi arī var izjaukt cilvēka psihisko līdzsvaru41:03 Depresija un ekrāni – vai pastāv kāda saistība45:20 Kā saprast, kad ar kādu dzīves sfēru hroniski netiekam galā; monitorēšanas dienasgrāmata52:59 Vai ir iespējams izdegt, strādājot savu sirdsdarbu? Un kā ar garlaicīgu darbu?1:04:17 Cik palīdzošas stresa monitorēšanai ir viedierīces, kas mēra cilvēka bioloģiskos rādītājus1:07:34 “Tas toksiskais vadītājs, izrādās, ir mūsu galvā”1:21:36 Kā attīstīt spēju sadzirdēt, saprast sevi un laicīgi rīkoties 1:29:11 Kā palīdzēt cilvēkiem, kuri paši neapzinās, ka ir tuvu izdegšanai1:34:50 Praktiski risinājumi cilvēkiem, kuri jau ir bijuši izdeguši, lai tas nenotiktu atkārtoti 1:43:22 Ieteikumi, kā sevī stiprināt “veselīgo pieaugušo”1:50:08 Vai un cik daudz tikties ar toksiskiem radiniekiem un draugiem

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Skuodo rajone, Ivoniškės kaime, jau antri metai veikia moderni melžiamų karvių ferma. Joje – du melžimo robotai, automatinis mėšlo šalinimas su robotu valytuvu, o trečias robotas pristumdo pašarus karvėms. Raimundas Kaniava su sūnumis Remigijumi ir Rindaugu investavo 1,4 mln. eurų. Iš esmės pasikeitė darbo sąlygos, pagerėjo gyvulių sveikatingumas. Šeima rizikuotų dar kartą, bet negirdi iš politikų aiškaus pasakymo, ar reikės pieno.Tautvydas Gurskus ne tik augina uogas ir vadovauja Lietuvos uogų augintojų asociacijai. Prieš keletą metų ėmėsi ir kito iššūkio. Nemuno pakrantėje, ant buvusios vandens kėlimo stoties pastato liekanų, pastatė namą, o aplink statinį esančioje unikalioje gamtinėje teritorijoje ėmė kurti parką.Marijai Kuzmaitei – vos per dvidešimt metų, o ji jau ėmėsi verslo savo gimtajame Dusetų miestelyje (Zarasų r.) ir atidarė restoraną „Serpent“. Marijai patinka eksperimentuoti su patiekalais, virtuvė įrengta itin moderniai, bet restorano sėkmės sąlyga provincijoje – mokėti išvirti labai gerus cepelinus. Ved. Kristina Toleikienė

Vai Tramps sēdēs? Putins starp Hāgu un Pekinu. Aktualitātes analizē "Delfi Plus" redaktors Andris Kārkluvalks un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa. Putins starp Hāgu un Pekinu 17. martā Starptautiskās krimināltiesas prokurors, britu jurists Karims Ahmads Hans parakstīja aresta orderi divām personām: Krievijas Federācijas prezidenta pilnvarotajai bērnu tiesību jautājumos Marijai Ļvovai-Belovai un Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam. Apsūdzības saturs – tūkstošiem bērnu pretlikumīga izvešana no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krieviju, pārkāpjot veselu četru starptautisku konvenciju noteikumus. Tagad ikvienas no 123 Starptautiskās krimināltiesas dalībvalstu varas iestādēm, ja apsūdzētais Putins jebkādā veidā vai statusā nonāks viņu teritorijā, pienākums būs viņu arestēt un nogādāt tiesas rīcībā Hāgā. Vācijas tieslietu ministrs Marko Bušmans kā pirmais paziņojis, ka viņa valsts Putina sakarā nekavēsies izpildīt tiesas prasību. Līdz šim Starptautiskā krimināltiesa izdevusi aresta orderus diviem pie varas esošiem līderiem – Sudānas prezidentam Omāram el-Bašīram un Lībijas līderim Muamaram Kadāfi. Kadāfi jau dažus mēnešus vēlāk tika nogalināts, savukārt el-Bašīrs – gāzts apvērsumā 2019. gadā, šobrīd tiek tiesāts Sudānā un, lai gan šī valsts neatzīst Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju, ļoti iespējams, tiks izdots tiesāšanai Hāgā. Putins tagad pievienojies kā trešais šai spilgtajai diktatoru kompānijai, un var tikai minēt, kas viņa gadījumā ticamāks – Kadāfi vai Bašīra liktenis. Tikām Krievijas mediji nedēļas nogalē izplatīja vēstījumus par pēkšņu Kremļa saimnieka ierašanos Krimā, kur šobrīd atzīmē Krievijas īstenotās aneksijas devīto gadadienu. Nekādu plašu svinību ar vadoņa piedalīšanos gan nebija – vien tikšanās ar vietējām amatpersonām. Pēc tam parādījās videomateriāli ar Putina uzturēšanos kauju sagrautajā Mariupolē naktī no sestdienas uz svētdienu. Tas, ka gan Sevastopolē, gan Mariupolē vadonis bija redzams pats stūrējam auto, pie tam drošības pasākumi šķita neierasti vaļīgi, atkal licis uzvirmot valodām par to, ka Putinu dažos gadījumos mēdz aizstāt dubultnieks. Bet visnozīmīgākais notikums pēdējās dienās, protams, ir Ķīnas Tautas republikas valsts un kompartijas līdera Sji Dziņpina divu dienu vizīte Maskavā. Pekinas viesis tika uzņemts ar visu iespējamo godu un laipnību, nepārprotami uzverot, cik svarīga šībrīža Krievijai ir kaimiņvalsts draudzība. Ielas rotāja vizītei veltīti plakāti, savukārt pieczvaigžņu viesnīca, kurā augstais viesis uzturējās, esot līdzās parkam ar Ķīnai raksturīgu augu stādījumiem, numuri iekārtoti, ņemot vērā fen-šui principus. Abu vadoņu kopīgajos publiskajos iznācienos netrūka smaidu, rokasspiedienu, savstarpēju uzslavu un sēdēšanas līdzās pie pavisam neliela izmēra galda. Publiskajā retorikā dominēja klišejiskie motīvi par izcilajām savstarpējām attiecībām un gatavību tālākai produktīvai sadarbībai. Rietumiem tika ierastie pārmetumi par centieniem dominēt pasaulē un nevēlēšanos vienoties, t.sk. pieņemt t.s. „miera plānu”, ar kuru pirms dažām nedēļām nāca klajā Ķīnas līderis. Konkrētākas iespējamās sadarbības detaļas aiz šīm spožajām dekorācijām gan grūti samanāmas. Vai Tramps sēdēs? Policija Ņujorkā un arī vairākās citās Savienoto Valstu pilsētās šonedēļ veikusi drošības pasākumus iespējamiem vardarbīgiem protestiem. Tas noticis pēc tam, kad eksprezidents Donalds Tramps sociālajos tīklos aicinājis savus atbalstītājus iziet ielās, ja viņš tiktu arestēts. Runa ir par izmeklēšanu, kuru pret Trampu ierosinājis Ņujorkas pilsētas galvenais prokurors Elvins Bregs. Apsūdzības pamatā nav, kā varētu iedomāties, eksprezidenta darbības, atrodoties amatā, vai prezidenta Baidena inaugurācijas laikā, bet gan epizode 2016. gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Tolaik pornozvaigzne Stormija Denielsa piedāvāja medijiem pārdot stāstu par savu seksuālo sakaru ar Trampu 2006. gadā. Prezidenta kandidāta komandas locekļi samaksājuši viņai 130 000 dolāru par mutes turēšanu, kas pats par sevi nav nelikumīgi, taču noformējuši to kā maksu par juridiskiem pakalpojumiem. Tas ir iemesls apsūdzībai grāmatvedības atskaišu viltošanā, par ko Ņujorkas štata likumi paredz līdz četriem gadiem ilgu cietumsodu vai naudas sodu. Viss liecina, ka piesēdētāju žūrija, kuru prokurors Bregs sasaucis, lai izvērtētu apsūdzības izvirzīšanu, šais dienās beigs darbu. Ja Tramps tiks apsūdzēts, viņam būs jāierodas Ņujorkas tiesā, kur ar viņu veiks visas tradicionālās procedūras – pirkstu nospiedumu noņemšanu, fotografēšanu pretskatā un sānskatā, u.tml. Tad tiesnesis pieņems lēmumu par drošības līdzekli, kas, vismaz teorētiski, var būt arī apcietinājums. Trampa pārstāvji jau paziņojuši, ka eksprezidents, kurš šobrīd uzturas Floridā, izpildīs tiesas norādījumus. Domājams, ka process šādā gadījumā varētu ilgt vairākus gadus, un nākamās prezidenta vēlēšanas Donalds Tramps, visdrīzāk, sagaidītu apsūdzētā statusā. Principā Savienoto Valstu likumi neliedz kandidēt un tikt ievēlētam nedz apsūdzētajam, nedz pat notiesātajam, bet, protams, notiesājošs spriedums būtu nozīmīgs arguments priekšvēlēšanu cīņā. Kas attiecas uz potenciāli iespējamo spriedumu, tiek lēsts, ka tas visdrīzāk varētu būt naudassods; cietumsods par šāda rakstura nodarījumu esot maz ticams. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

11. decembrī pulksten 16.00 Krimuldas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā notiks Adventa laika labdarības koncerts "Ave!" Koncertā piedalīsies viduslaiku vokālās mūzikas ansamblis Schola Cantorum Vox Iubilantis Laines Taboras vadībā. Ieeja koncertā par ziedojumiem Ukrainas atbalstam. Par šo koncertu plašāk stāsta viena no vokālā ansambļa dalībniecēm Agnese Abramāne. Koncertprogrammas nosaukumam izvēlēts atslēgvārds "Ave!" atgādina par Bībelē aprakstīto eņģeļa Gabriela sveicienu Marijai, pasludinot, ka viņa kļūs par Dieva Dēla māti. Kristīgajā tradīcijā Marija ir viena no Adventa laika centrālajām figūrām. Tas izteikti parādās plašajā viduslaiku sakrālās mūzikas repertuārā, kur Jaunavas Marijas, Dieva Dēla mātes tēls un sūtība tiek plaši kontemplēts.  Koncertā skanēs gan vienbalsīgās gregoriskā korāļa vokāli virtuozās kompozīcijas, kuru izcelsme sniedzas pirmajā tūkstošgadē, gan daudzbalsīgas kompozīcijas no tādiem vēlīno viduslaiku manuskriptiem kā Las Huelgas cisterciešu klostera Spānijas ziemeļos, Llibre Vermell no Monseratas klostera netālu no Barselonas, kā arī manuskriptiem no Anglijas un Austrijas klosteriem. Šis izsmalcinātais vokālais repertuārs spilgti un dažādi atdzīvina šī īpašā gaidīšanas laika Bībeles un liturģiskos tekstus un aicina klausītājus pārdomāt Kristus dzimšanas svētku gaidīšanas aspektu.  Schola Cantorum Vox Iubilantis ir sieviešu vokālās mūzikas ansamblis, kas augstā līmenī izpilda gregorisko korāli, tā interpretācijā balstoties uz senajiem neimu rokrakstiem, paleogrāfijas un semioloģijas studijām. Ansambļa sastāvā ir profesionālas mūziķes: Laine Tabora, Dārta Treija, Aija Veismane-Garkeviča, Līga Džeriņa, Agnese Abramāne, Undīne Mazjūle un Inga Akmene. Ansamblis savā repertuārā papildus gregoriskajam korālim iekļauj arī, vēlīnos viduslaiku dziedājumus, agrīno daudzbalsību un laikmetīgo sakrālo mūziku. Schola pastāv kopš 2017. gada vasaras. Ansamblis ar koncertiem uzstājies koncertos un festivālos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā kā arī Šveicē un Slovākijā. Dažādos projektos ansamblis ir sadarbojies ar izciliem gregoriskā korāļa pētniekiem, interpretiem, kā piemēram, Franz Karl Prassl, (Austrija), Jaan-Eik Tulve un ansambli Vox Clamantis (Igaunija) un norvēģu komponists Henrik Ødegaard. Šo gadu laikā atskaņotas sakrālās mūzikas koncertprogrammas ar dažādiem atzītiem pašmāju un ārzemju mūzikas profesionāļiem . Koncertprogramma "Ave!" izskanēs sveču gaismā, kas zīmīgi izgaismo decembra vakara tumsu un aicina klausītāju uz gaišu Ziemassvētku gaidīšanu.   

Kolnasātys „Gruomotplauktā” itūreiz Laura Melne pastuosteis par nūslāpumainuokū latgalīšu autoru Mariju Dzeislu. Koč ari tikū izguojs juos dzejūļu kruojums “Vysta smierts”, nav zynoms, kas sliepās aiz ituo pseidonima. „Varbyut tu zyni, kas ir Marija Dzeisla?” Itū vaicuojumu beidzamūs godu laikā asmu dzierdiejuse na reizi viņ. I vysod gūdeigi atbiļdeju, ka nazynu. Aizdūmys maņ, saprūtams, ir. Bet tikai iz aizdūmu pamata, bez pīruodejumu jau nivīnu apsyudzēt navar. I lelā mārā dzejūļu kruojums „Vysta smierts” pīruoda, ka mums ari tys nav juozyna. Tei eistyn ir „plyustūša identitate, kas puorsamej atkareibā nu viestejuma i pat spiej puorsavītuot laikā”, kai teik raksteits gruomotys publicitatis materialūs. Marijis Dzeislys vuordu pyrmūreiz īraudzeju 2016. goda beiguos, kod Latgalīšu kulturys ziņu portalam Lakuga.lv ar itaidu parokstu tyka īsyuteiti dzejūli. Ospruoteigi, satiriski, kas lyka pasavērt iz nūtikšonom latgalīšu kulturā tai kai drupeit nu molys. Tys ruodejuos interesanti i vītā, tok tūlaik naspieju īsadūmuot, ka Marija paliks par lelu vuordu i izkuops uorpus škārsteikla publikaceju. Vidieji reizi godā Dzeislai beja jauna publikaceja Lakugā, kur jei šaļtim dīzgon nakauneigi, tok ni bez īmesļa turpynuoja raksteit par latgaliskom aktualitatem. I tod daguoja tys, kū es sauktu par golvonū pagrīzīņa punktu, – 2020. goda suokumā Dzeisla pīsaregistrēja Facebook. Nui, tycu, ka īprīškejais teikums burtiski varbyut izaklausa smīkleigi, tok ar itū guojīni Marija Dzeisla ar vīnu suovīni nūsuove vasalu boru začu. Feisbukā Marijis dzejis tematika drupeit puorsameja. Jei nav atsasacejuse nu sova skota iz latgalīšu kulturys nūtikšonom, ari itī dzejūli īkļauti kruojumā. I skaitūt tūs naatrautai nu puorejūs, palīk skaidrys, ka vērtīs iz tūs tik latgaliskajā kontekstā ir daudz par aprūbežuotu. Lai ari nikur nav pagaisuse ironeja i šaļtim paskorbs humors, Dzeislys dzejūļūs niu vaira dominej cytys temys, ar kuruom identificētīs var sevkurs. Tī ir myusu vysu dzeive šudiņ, tī ir myusu vysu sarautuos voi nasarautuos saitis ar sovom saknem, senčim, aizguojušū. I maņ ruodīs, ka Marija daudz vaira roksta par mums, puorejim, nakai par sevi. Kai izdevieju sagataveitajūs materialūs raksteits – eksistencialisms ar latgalisku seju. Kas mes asam i kū mes itymā pasaulī dorom. Marija par itim div godim feisbukā ir sakruojuse gondreiž 350 draugu. Var jau saceit, ka skaitliski tys nimoz nav tik daudz, tok tūs vydā ir lels skaits kai latgaliskuos kulturys aktivistu, tai ar latvīšu literaturu saisteitu cylvāku. Nazynu, cik daudzus sovam virtualūs draugu lūkam ir pīvīnuojuse Marija, cik daudzi jū, tok itai jei ir palykuse zynoma plašuokam sabīdreibys lūkam. I Dzeislys teksti Facebook laika jūslā storp kaču video i ļaužu karim par aktualitatem pasaulī ir kai kompetu papeiru skaudzē pieški atrosta vēļ naizteita gorduokuo kompeta. Teirs monts. Marija kaidā nu puors sovu rakstiskūs interveju sacejuse, ka pseidonims jai dūd breiveibys izjiutu raksteit par tū, kū jei grib. Tycu, ka taišni tai ari ir. Tok vēļ naatkluota identitate jū padora daudz interesantuoku. Ka jei raksteitu ar eistū vuordu, tod, īspiejams, jai napīgrīztu viereibu. Cylvākus vylynoj nūslāpumi. I Marija Dzeisla ir nūslāpumaina personeiba, tok reizē ari sovu skaiteituoju uzrunoj personeigi i tīšā, i puornastā nūzeimē. Vēļ maņ ari ruodīs, ka Marijis Dzeislys eksisteņce sovā ziņā ir ari taida lela mārūga latgalīšu literaturys performance. Nav nūslāpums, ka latgaliski rokstūšī autori daudz stuostejuši par tū, ka latvīšu kulturys medejūs jūs nagryb publicēt. Tok Marija Dzeisla pārņ publicāta i žurnalā „Domuzīme”, i portalā „Punctum”. Kai jai tys izadevs? Nagolvoju iz piļneigu patīseibu, tok maņ ruodīs, ka tys ir tys pats publicitatis efekts. Mariju zyna nu feisbuka, Marija ir nūslāpumaina i interesanta. Saprūtams, nanūlīdzami – Marija ari roksta lobu literaturu. Tok, kai ruoda cytu autoru pīredze, ar tū viņ parosti napīteik. I ruodīs, ka Marijai Dzeislai ir saguojuse vīna nu lobuokūs publicitatis kampaņu latgalīšu literaturys jaunuokūs laiku viesturē. Saprūtams, ka autoram ir juojādz sevi pasnēgt i myusu dīnuos tam napīteik ar izsyuteitu presis relīzi medejim par jaunys gruomotys izdūšonu. Tok, voi Marijai byutu guojs tik saleidzynūši vīnkuoršai, ka jei tekstus publicātu ar sovu vuordu? Maņ ir aizdūmys, ka itū vaicuojumu ar sovu darbeibu rauga aizdūt ari Marija Dzeisla poša. Dzeisla ir īvāruojama ari ar tū, ka izguojuse nu īrostuo latgalīšu literaturys apbūrtuo lūka „poši roksta-poši izdūd-poši skaita”. Kruojuma „Vysta smierts” izdeviejs ir „Valodu māja”, kas atsarūn Reigā, izdavums ilustrāts ar vuocu fotografis Elenys Helfreihtys fotografejom. Nailgi piec izdūšonys vīnā nu Reigys leluokūs gruomatneicu skotlūgā beja izlykti vysmoz padsmit „Vysta smierts” eksemplari i lels plakats ar vīnu nu kruojuma dzejūļu. Marija ir izalauzuse ļaudīs. Voi jai sekuos ari cyti? Natradicionals ir ari dzejūļu kruojuma aba dzeislinīka, kai tū sauc izdevieji, formats. Kartona vuokūs salyktys septenis taidys kai būrtneicenis, kas nav ni īsītys, na saskovuotys. „Cik napraktisks i naārts formats!” īsadūmuoju, kod pyrmū reizi izjiemu gruomotu nu īpakuojuma. I iz reizis par itū glupū dūmu pasasmieju – pasauļs tok byutu cīši brīsmeigs, ka vysa literatura byutu praktiska i vysa dzeive ārta.      

Kuo ypatingi Istorijų namai, kuriuose pristatoma Tarptautinė paroda „Deivės ir kariai: Marijai Gimbutienei – 100“? Pokalbis su Lietuvos nacionalinio muziejaus vadove Rūta Kačkute.Istorijų namuose darbuojasi daug jaunų žmonių. Kuo įdomus darbas muziejuje? Pokalbis su muziejininku-gidu Danieliumi.Kiek modernumo reikia šiuolaikiniam muziejui ir koks jis turi būti? Mintimis dalijasi teatro ir kino kritikas Vaidas Jauniškis, Gabija Lunevičiūtė bei projekto „Rink(is) kultūrą“ atstove Rūta Trainyte.Kuo įdomi paroda „Deivės ir kariai: Marijai Gimbutienei – 100“. Apie tai – parodos kuratorė dr. Inga Merkytė, parodos architektė Ieva Cicėnaitė ir restauratorė Eglė Odinienė.Kokia asmenybė buvo Marija Gimbutienė? Žinome apie jos darbus, o koks ji buvo žmogus? Pokalbis su teatrologe, Marijos Gimbutienės biografe Kornelija Jankauskaite.Apie Marijos Gimbutienės įtaką archeologijai ir šiuolaikinę archeologiją kalbamės su dr. Povilu Blaževičiumi.Ved. Gabija Narušytė, Marius Eidukonis, Rasa Murauskaitė ir Gerūta Griniūtė

**Kunga pasludināšanas svētki** *Bet sestajā mēnesī eņģeli Gabriēlu Dievs sūtīja uz Galilejas pilsētu Nacareti pie jaunavas, kas bija saderināta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: "Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi!" Bet viņa iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis: kas tas par sveicienu? Un eņģelis sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala." Bet Marija sacīja eņģelim: "Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos." Tad eņģelis atbildēja un uz to sacīja: "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls. Zini, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arī ir grūta ar dēlu un iet tagad sestajā mēnesī - tā, ko dēvē neauglīgu, jo Dievam nekas nav neiespējams." Bet Marija sacīja: "Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda." Un eņģelis no viņas aizgāja. /Lk 1:26-38/* Strādājošs cilvēks neatkarīgi no tā, kāda var būt viņa nodarbošanās, līdzdarbojas Dievam un savā ziņā kļūst par apkārtējās pasaules radītāju. Marija visos laikos ir bijis piemērs daudziem cilvēkiem. Pasaulē lielākais brīnums - Dieva ienākšana pasaulē notiek pateicoties Marijai. Kā tas notiek? Pirmkārt, mēs esam aicināti uzklausīt Dieva Vārdu kā sev personiski adresētu vēsti. Pēc tam mēs esam aicināti teikt savu "Jā" Dieva nodomam. Dievs vēlas caur mani dabroties šajā pasaulē. Tad mēs esam aicināti būt uzticīgiem savai izvēlei. Visbeidzot, mums jāmācās neturēt piedzīvoto pie sevis vien, bet dalīties ar šo dārgumu. Tikai līdzdalot Kunga klātbūtni, mēs varam augt savā ticībā. Dievs mums dāvā žēlastību, lai ar to dalītos ar citiem. Dievs vēlas caur Tevi un mani darboties. Dievs neprasa kādas īpašas spējas. Viss, ko Viņš lūdz, nebaidīties teikt savu Jā un uzticēties Viņam. Lieto mani, Kungs! ***Jautājumi pārdomām:*** * Kā es varu teikt savu Jā Kungam šodien? Kā es varu dalīties ar saņemtajām žēlastībām? Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis **mācītājs Indulis Paičs**.

Vai zinājāt, ka ar Latvijas mākslas kolekcijām ir saistīti divi Rembranta mātes portreti? Stāsta Mākslas muzeja "Rīgas Birža" vadītāja Daiga Upeniece. Pirmais no tiem atradies Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Ernsta fon Bīrona (1724-1800) īpašumā. Kā zināms, viņš ir bijis kaislīgs mākslas kolekcionārs, kuram piederējis pat Rembranta (Rembrandt Harmenszoon van Rijn, 1606-1669) darbs. Lai jūs nemulsina  gleznas nosaukums “Simeons un Anna templī ” - klasisks Kunga prezentācijas sižets, kurā attēlots tas īpašais brīdis, kad Simeons un Anna uz templi atnestajā Jēzus bērnā atpazīst Pestītāju. Rodas jautājums, kur tad ir māte Nēlthena fan Zeitbrūka (Neeltgen Willemsdr. van Zuytbroeck, ap1568–1640)? Te nu jāveido neliela atkāpe. Glezna “Simeons un Anna” ir  Rembranta agrīnā perioda darbs, kas datēts ar 1627. gadu. Šajā laikā Rembrants vēl dzīvoja Leidenē pie vecākiem, dzirnavnieka ģimenē.  Iztika bija pietiekoša, bet ne tik liela, lai apmaksātu modeļus. Līdz ar to  Rembrants daudz zīmēja un  gleznoja pats sevi .Viņš zīmēja arī tēvu un mammu, jo vecāki bija pieejamākie un pacietīgākie modeļi. Piemēram,  gleznā “Simeons un Anna”, iespējams, tieši māte pozē cienījamos gados esošās pravietes Annas tēlam. Pat vēl vairāk - Anna tiek gleznota arī atsevišķā portretā. No šīs gleznas gan ir saglabājusies tikai Hovarta Flinka (1615 –1660) kopija, kas šobrīd atrodas Kunsthistorische Museum Vīnē. Diemžēl hercoga Pētera kolekcija ar laiku tika izkomplektēta un citu mājvietu atrada arī glezna “Simeons un Anna”. Labā ziņa, ka glezna līdz mūsdienām ir saglabājusies un ir skatāma Hamburgas Kunsthalles ekspozīcijā. Savukārt Latvijā, Mākslas muzejā Rīgas Birža glabājas vēl viens Rembranta "Mātes portrets", kas arī ir agrīnā perioda darbs (1628).  Šī mazā, oforta un sausās adatas tehnikā veidotā grafika, pēc visa spriežot,  pašam Rembrantam bijusi ļoti mīļa, jo viņš to ik pa laikam līdz pat 1640. gadam aizvien uzlabojis.  Uz plates iegravēts 1628. gads. Līdz ar to izšķir divus darba stāvokļus. Pirmais attiecas uz 1628. gadu, vēl nepabeigto ofortu. Tajā ir tikai mātes sejas atveidojums, bet nav paraksta un datējuma. Šis variants tikpat kā nav saglabājies. Viens no tā novilkumiem atrodas Britu muzejā Londonā. Savukārt Mākslas muzejā Rīgas Birža glabājas 1640. gadā pabeigtais darbs – oforta otrais stāvoklis. Kopā ar šo grafikas darbu, MMRB glabājas vēl 11 Rembranta oforti, kas ik pa laikam tiek izlikti apskatei. Pēdējo reizi tie bija apskatāmi projekta „Baltijas ozoli” ietvaros. Tā kā tas bija salīdzinoši nesen, tad acīmredzot, līdz nākamai reizei būs jāgaida vēl vismaz pieci gadi, jo tik sens papīrs ir gaismas jūtīgs un starp divām eksponēšanas reizēm vēlams vismaz pieci gadi to paturēt tumsā. Kad jums būs iespēja apmeklēt Hamburgu, aizejiet uz  Kunsthalli  apskatīt Rembranta agrīnā perioda gleznu “Simeons un Anna templī”. Jūs varat arī aizvērt acis un iedomāties , cik labi tā kādreiz izskatījusies Rundāles pilī! Kāda tad bija šī glezna, ko iegādājās hercogs Pēteris? Krēslainajā templī ar augstajām, majestātiskajām kolonnām, iespīd saules staru kūlis, apgaismojot sirmajam Simeonam uz ceļiem gulošo, autiņos ietīto Jēzus bērnu. Pa kreisi, lūgšanā saliktām rokām ceļos nometusies Marija .Viņai blakus atrodas Jāzeps, tērpts pavisam vienkāršā tumšbrūnā kamzolī, kailām,  lielceļu putekļos sabristām pēdām. Viņš ir pilnībā pievērsies Marijai, mēs redzam tikai viņa siluetu no mugurpuses. Aiz Svētās ģimenes stāv Anna, priekā paceltām rokām lūkojoties uz bērnu, kuru viņa un Simeons ir tik ilgi gaidījuši . Bet pār visu šo, Rembrantam tik raksturīgajos, brūnajos toņos ieturēto daudzfigūru kompozīciju, spīd zeltaina gaisma. Pasaules gaisma. Tā apvieno visu. 

Raidījumā Augstāk par zemi jauna rubrika „Tandēms”. Šogad reizi mēnesī stāsts par kādu izcilu personību, atklājot viņu no cilvēciskās, ģimeniskās puses. Bieži skandēta atziņa, ka aiz katra veiksmīga vīrieša stāv kāda sieviete, vai aiz izcilas sievietes stāv gudrs vīrietis. Visbiežāk tās nav tikai divu cilvēku attiecības, teju katru no mums veidojusi veselas dzimtas vēsture, satiktie cilvēki. Cilvēks par cilvēku top mijiedarbē, vai tuvplānā skatot – vismaz tandēmā. Dzejnieks, rakstnieks, politiķis Jānis Akuraters savā mājas dzīvē bija izcilu sieviešu apņemts: viņa sieva Marija Akuratere bija viena no pirmās izglītoto latviešu sieviešu paaudzes, māsa Helēna Akuratere cildeniem vārdiem raksturota Kārļa Krūzes dienasgrāmatās. Dzejnieks, rakstnieks, politiķis Jānis Akuraters savā mājas dzīvē bijis izglītotu, mīlošu, drosmīgu sieviešu apņemts. Jānis Akuraters nāk no Jēkabpils puses, viņa māte Dārte bija mežsarga sieva. Savukārt mājā, kur šobrīd iekārtots J. Akurātera muzejs, līdz pat pagājušā gadsimta 70.gadiem saimniece bija Akuratera sieva Marija Anna. Nesen muzejā tika svinēta vēl vienas šīs mājas iemītnieces, vismaz mūža pēdējos gados, ilggadējas Rīgas paraugtipogrāfijas darbinieces, Jāņa Akuratera māsas Helēnas diena, viņas īpašās personības raksturojums – Zelta kukainis, debesu zilums, un tērauda stingrība – ielavījies gan Antona Austriņa, gan Kārļa Krūzes darbos. Taču cikla „Tandēms” pirmais raidījums ir veltījums šī gada jubilārei, 21. janvārī 110 gadi apritēja Jāņa Akuratera meitai, dzejniecei, tulkotājai Laimai Akuraterei. Stāsta J. Akurātera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un J. Akurātera muzeja galvenā speciāliste Maira Valtere. Akurateru dzimtas stāsts ir stāsts par māju Pārdaugavā Varētu arī teikt, ka šī raidījuma galvenā varone ir Jāņa Akuratera muzeja māja, kas nesen piedzīvojusi lielu notikumu – restaurāciju, un apmeklētājiem durvis no jauna vērusi 2017. gadā, jo tieši māja satur kopā un atklāj apmeklētājiem dzimtas stāstus. Pēc mājas atjaunotnes apmeklētājiem atvērtas arī vairākas no jauna iekārtotas istabas – mājas saimnieces – muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un galvenā speciāliste Maira Valtere – sagaida priekšautos, jo no jauna iekārtota pirmā stāva virtuve ar plīti, un tur arī šobrīd tiek vārīts ēdiens. Otrajā stāvā, kurp ved Maira Valtere, apskatāma arī pagājušā gadsimta sākuma vannas istaba, un no jauna atvērta arī Laimas istaba. Jānis Akuraters šai paša izsapņotajā mājā nodzīvo vien trīs, četrus gadus. 1937. gada vasarā viņu no šīs pašas mājas kamīnzāles izvada, pagalmā bēru braucienam iejūgti seši sirmi zirgi, pārsegti ar vienu garu, baltu tamborētu seģeni, bet pavadoņi bija ietērpti kā strēlnieki Ziemassvētku kaujās – baltos mēteļos un kapucēs. Šobrīd, kad Jāņa Akurātera piemiņu, iekļaujot kora repertuārā ar dzejnieka vārdiem, kopj gan netālās Torņkalna baznīcas koris, gan arī – nāve kā tēma šogad aktualizēta vairākās zinātniskās konferencēs, muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa, kas nemanot pievienojusies sarunai, prāto par iespēju aktualizēt šīs labi dokumentētās bēres kā iespējamu pētnieku intereses objektu. Stāstot stāstu par Akurateru dzimtas sievietēm, iespējams, tas ir stāsts par turpinājumu, to, kā viņas prata padomjlaikos no nacionalizācijas nosargāt šo māju, līdz ar to, arī dzejnieka piemiņu. Jāņa Akurātera muzeju šai mājā izveidoja 1991. gadā, taču vēl labu laiku, arī kad 1997. gadā muzejā strādāt sākušas raidījuma ceļvedes Ruta Cimdiņa un Maira Valtere, viņas atceras, ka Laimas istabā tolaik Kultūras ministrija bija iedalījusi darbnīcu restauratorēm. Tas, ka koka māja Pārdaugavā gandrīz līdz valstiskās neatkarības atgūšanai visu laiku bijusi Akurateru ģimenes pārziņā, ka tā arī pārdota ar mērķi to uzturēt kultūras vajadzībām, muzeja darbiniecēm pavēra kolosālu iespēju. Glabāt atmiņas nevis par vienu, lai arī izcilu personību. Ruta Cimdiņa rāda pamatīgus aprakstus, kuros dokumentēts katrs priekšmets, kurā vietā tas atradies, kurā istabā. Laima Agita Akuratere jeb Laimīte Bērnības zīmējumi, saulainā istaba, gaišmatainā sieviete Voldemāra Tones gleznā salonā –, arī muzeja darbinieces Laimu Agitu Akurateri labprāt sauc par Laimīti? Milzīgs gaišums, pat tāda kā sapņotājas nevainība – un šīm sajūtām atbilst gan muzejā no jauna iekārtotā istaba, gan arī Ievas Paršas balsī lasītie Laimas Akurateres dzejoļi, kas ik pa brīdim izskan raidījumā. Laima Akuratere prata piecas svešvalodas, paralēli tam, aizrautīgi studiju gados interesējās par mākslas vēsturi, pie profesora Dauguļa apguva klavierspēli un mūzikas teoriju. Savs nopelns tajā ir arī viņas mātei, kura bija guvusi savam laikam labu izglītību. Laimas Akurateres kā dzejnieces atklāšana no jauna notiek 1999. gadā, kad beidzot tiek izdots viņas vienīgais dzejoļu krājums „Dažas dziesmas”. Krājums ir sakārtots jau 1948. gadā, bet pati autore to nolemj neizdot, jo nevar neko labu uzrakstīt par padomju varu, kas tolaik bija obligāti jāiekļauj krājumā. Laimas istabā Akuratera muzejā Pārdaugavā viss ir vienkopus, rakstāmgalda atvilktnē burtnīca ar vēl nepublicētajiem dzejoļiem, grāmatplauktā Petrarka, skapī labo laiku kleitas. Un gulta, kurā izslimot kaites un rakstīt vēstules. Uz Sibīriju izsūtīts ir Laimas mīļotais vīrs, Fricis Osis. Marijai un Laimai izdevās nosargāt māju, tā bija tikai pusotru kvadrātmetru par mazu, lai kopplatības ziņā atbilstu jaunajam padomju likumam par nacionalizāciju. Taču īrniekus ņemt nācās. Tā bija diriģenta Edgara Račevska ģimene, arī ārsti, putnkopji no Pierīgas, bez mājvietas palikušie no Sarkanā Krusta. Vienīgā tukšā istaba, ko neizīrēja, bija Akuratera kabinets. Laimu kā personību spilgti raksturo arī viņas nostāja, mudinot dēlu doties studēt uz Lietuvu. Ģimene joprojām skaitās politiski neuzticama, kas nozīmē, ka dēlam, Jānim Viesturam, kurš mūziku sāka mācīties uz klavierēm, tepat, Akurateru mājas pirmā stāva kamīnzālē, mācības tālāk konservatorijā Latvijā bija neaizsniedzamas. Viļņā viņš kļuva par vienu no erudītākajiem muzikologiem.  

Pokalbis apie pamaldumą Marijai, dalyvauja Svetlana Šulc ir Eglė Laumenskaitė. Laidos ved.Arūnas Peškaitis.

Giesmės skirtos mergelei Marijai. Ved. Stonytė Živilė.

Šventojo Rašto ištrauka, kurią palydi dvasininkų ir teologų komentarai, pokalbiai apie tikėjimo kelionę ir kasdienybės stebuklus. Šioje laidoje, dar iki pasirodymo knygynuose, pristatomos ir skaitomos naujausios religinės knygos, pateikiama išsami informacija apie krikščioniškųjų švenčių turinį ir prasmę, supažindinama su iškiliausiomis Katalikų bažnyčios asmenybėmis.

Šventojo Rašto ištrauka, kurią palydi dvasininkų ir teologų komentarai, pokalbiai apie tikėjimo kelionę ir kasdienybės stebuklus. Šioje laidoje, dar iki pasirodymo knygynuose, pristatomos ir skaitomos naujausios religinės knygos, pateikiama išsami informacija apie krikščioniškųjų švenčių turinį ir prasmę, supažindinama su iškiliausiomis Katalikų bažnyčios asmenybėmis.

Laida „Muzikos menas“ Giesmės Marijai iš Čekijos,laidą parengė Živilė Stonytė.

Šventojo Rašto ištrauka, kurią palydi dvasininkų ir teologų komentarai, pokalbiai apie tikėjimo kelionę ir kasdienybės stebuklus. Šioje laidoje, dar iki pasirodymo knygynuose, pristatomos ir skaitomos naujausios religinės knygos, pateikiama išsami informacija apie krikščioniškųjų švenčių turinį ir prasmę, supažindinama su iškiliausiomis Katalikų bažnyčios asmenybėmis.

7.februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas Jauno zinātnieku apvienība aicina pievienoties Jauno zinātnieku sanākšanai par tēmu „Vai un kā mainās cilvēka rīcība tiešsaistē un reālajā saziņā?”. Literatūrzinātne, filoloģija, pat algebras principi un arī digitālā komunikācija, tieši tik starpdisciplinārs skatījums uz mūsu komunikāciju interneta vidē ir Latvijas Universitātes pēcdoktorantūras pētniecei filoloģijas doktorei Marijai Semjonovai. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, kāda ir latviešu uzvedība digitālajā vidē, ka veidojam pavisam jaunu sava dzīvesstāsta līniju, būdami tiešsaistē un kā un kāpēc to vispār vajag pētīt Pasākumā tiks aktualizēti šādi jautājumi: Kā virtuālās telpas spēj mainīt teksta uztveri dažādajos līmeņos? Ko nozīmē veikt tekstu analīzi ar virtuāliem rīkiem un kādus potenciāli inovatīvus vektorus mūsdienu augstākās izglītības procesā tie var sniegt? Ko nozīmē būt studentam virtualizētajā pasaulē? Šoreiz savā pētniecības pieredzē dalīsies Marija Semjonova. Marija ir ieguvusi filoloģijas doktora grādu salīdzināmajā literatūrzinātnē (2015) Latvijas Universitātē (LU), rakstot pētījumu par autobiogrāfiskuma izpausmēm un žanriskajām pazīmēm Latvijas un Somijas sieviešu prozā. Pētījums ir ieguvis Latvijas Zinātņu akadēmijas Jauno zinātnieku balvu 2017. gadā par labāko 2015. gadā aizstāvēto disertāciju; vienlaikus tika publicēta Marijas sarakstītā monogrāfija par disertācijas tēmu. Marijai ir vairāk nekā 10 gadu pētnieciskā pieredze Latvijā, Somijā (studijas un pētniecība Tamperes Universitātē, Austrumsomijas Universitātē (Joensū), Helsinku Universitātē) un Igaunijā (studijas un pētniecība Tallinas un Tartu universitātēs), kā arī viņa ir vairāku starptautisku konferenču dalībniece un rakstu autore. Pašlaik Marija veic pēcdoktorantūras pētījumu LU Humanitāro zinātņu fakultātē Dzimtes studiju centrā, kur meklē risinājumus augstākās izglītības sektora modernizācijai.

Šajā svētrunā aplūkojām, kas ir šī Labā Vēsts, ko eņģeļi pasludināja Marijai, un ko tā nozīmē mums 2018.gadā. Sludina Artis Lejiņš. 16.12.2018.

Svētrīts. Studijā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: "Lūk, Viņš ir likts, lai daudzi Izraēlā kristu un daudzi celtos, un par zīmi, kam runās pretī. Un tev pašai cauri dvēselei zobens dursies tā, ka atklāsies daudzu siržu domas." Un Marija visus šos vārdus paglabāja sevī, sirdī tos pārdomādama.

Giesmės Marijai.

Giesmės Marijai.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad Viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija iedzimis mātes miesās. Un, kad viņas šķīstīšanas dienas bija beigušās pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzalemi, lai to stādītu Tam Kungam priekšā pēc Tā Kunga bauslības priekšraksta: katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai ir Dievam svētīts, - un lai nestu upuri pēc Dieva bauslības priekšraksta: vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus. Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzalemē, vārdā Sīmeons; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Izraēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekams nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu, tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja: "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu,  ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm, gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Izraēla ļaudīm." Un Jāzeps un Viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja. Un Sīmeons tos svētīja un sacīja Marijai, Viņa mātei: "Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Izraēlā un par zīmi, kam runā pretī. Un tev pašai caur dvēseli zobens dursies, lai daudz siržu domas nāktu zināmas."

Lietuvos nacionaliniame dramos teatre – premjera „Apreiškimas Marijai“. Užsienio kultūrinės spaudos apžvalga.Festivalyje „Nepatogus kinas“ – dokumentinis filmas „Alisa karo lauke“.

Lietuvos nacionaliniame dramos teatre – premjera „Apreiškimas Marijai“. Užsienio kultūrinės spaudos apžvalga.Festivalyje „Nepatogus kinas“ – dokumentinis filmas „Alisa karo lauke“.

„Mažosios studijos“ radijo teatras.Paulio Claudelio drama „Apreiškimas Marijai“, II dalis.Dalyvauja Laima Štrimaitytė, Eglė Aukštakalnytė, Irena Kriauzaitė, Saulius Sipaitis, Ferdinandas Jakšys.Režisierius Gerardas Žalėnas.

„Mažosios studijos“ radijo teatras.Paulio Claudelio drama „Apreiškimas Marijai“, II dalis.Dalyvauja Laima Štrimaitytė, Eglė Aukštakalnytė, Irena Kriauzaitė, Saulius Sipaitis, Ferdinandas Jakšys.Režisierius Gerardas Žalėnas.

„Mažosios studijos“ radijo teatras.Paulio Claudelio drama "Apreiškimas Marijai", I dalis.Dalyvauja Laima Štrimaitytė, Eglė Aukštakalnytė, Violeta Podolskaitė, Saulius Sipaitis, Ferdinandas Jakšys. Režisierius Gerardas Žalėnas.

„Mažosios studijos“ radijo teatras.Paulio Claudelio drama "Apreiškimas Marijai", I dalis.Dalyvauja Laima Štrimaitytė, Eglė Aukštakalnytė, Violeta Podolskaitė, Saulius Sipaitis, Ferdinandas Jakšys. Režisierius Gerardas Žalėnas.

Žinios iš krikščioniškų informavimo tarnybų. Gegužė – pamaldumo Dievo Motinai mėnuo: ką apie savo pamaldumą Marijai sako popiežius Pranciškus? Pažintis su daugiau kaip 100 m. visame pasaulyje veikiančio judėjimo „Motinos maldoje“ narėmis iš Lietuvos. Krikščioniškų motyvų apžvalga lietuviškoje žiniasklaidoje.Sekmadienio Evangelija ir homilija. Kodėl per Motinos Dieną mus ištinka kryžiaus užmarštis? Kunigas Antanas Saulaitis apie Suomijos katalikus. Liudviko Jakimavičiaus radijo apybraiža „Išmokti gyventi“.

Žinios iš krikščioniškų informavimo tarnybų. Gegužė – pamaldumo Dievo Motinai mėnuo: ką apie savo pamaldumą Marijai sako popiežius Pranciškus? Pažintis su daugiau kaip 100 m. visame pasaulyje veikiančio judėjimo „Motinos maldoje“ narėmis iš Lietuvos. Krikščioniškų motyvų apžvalga lietuviškoje žiniasklaidoje.Sekmadienio Evangelija ir homilija. Kodėl per Motinos Dieną mus ištinka kryžiaus užmarštis? Kunigas Antanas Saulaitis apie Suomijos katalikus. Liudviko Jakimavičiaus radijo apybraiža „Išmokti gyventi“.

Senosios giesmės skirtos mergelei Marijai.

Senosios giesmės skirtos mergelei Marijai.