Podcasts about austrija

Raidījumā Piespēle runājam par sporta karali futbolu. Latvijas futbola izlasei jūnija valstsvienību logā viena pārbaudes spēle un viena cīņa Pasaules kausa kvalifikācijā, abi mači savā laukumā. Tāpēc šoreiz lielajā sarunā iepazīstam vienu no Latvijas futbola izlases līderiem Andreju Cigaņiku. Purvciemā audzis puika, skolojies “Skonto” akadēmijā, vēlāk arī dažādos lielklubos Vācijā, šobrīd spēlē Šveices virslīgas vienībā no Lucernas. Sarunā ar Andreju par Latvijas himnas dziedāšanu pirms valstsvienības spēlēm, piecu valodu pārvaldīšanu un arī nākotnes mērķiem. Nedēļas topā: Ziemeļamerikā sākusies gan Nacionālās hokeja līgas, gan Nacionālās basketbola asociācijas finālsērija; Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenā trenera amatā ar uzvaru debitē Matīss Rožlapa, Latvijas komanda pārbaudes spēlē pārspēj Čehiju; Pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova sezonas ievadā ir ļoti labā formā - sudraba godalgas Ostravas elites 16-nieka turnīrā, Mārtiņam Pļaviņam/Kristianam Fokerotam sasniegts ceturtdaļfināls; Mārtiņam Seskam/Renāram Francim jau otrajā ātrumposmā noslēdzas Sardīnijas rallijs - avārija un pasaules čempionāta posmu nav iespējams turpināt; Latvijas hokeja izlase uzzina pretiniekus nākamā gada pasaules čempionātā - latvieši spēlēs Cīrihē, pretiniekos būs ASV, Šveice, Somija, Vācija, Austrija, Ungārija un Lielbritānija.

Noskaidroti 2025. gada pasaules čempioni hokejā - tie šogad ir ASV hokejisti, kas finālspēles papildlaikā ar 1:0 uzvarēja Šveici. ASV komandai uzvaras vārtus guva Teidžs Tompsons, viņš to paveica papildlaika trešajā minūtē. Šveices izlasei jau kārtējās sudraba medaļas, viņiem vēl nekad nav izdevies kļūt par pasaules čempioniem. Par turnīra vērtīgāko spēlētāju atzina Šveices komandas vārtsargu, statistiski izcilu turnīru aizvadījušo Leonardo Dženoni; Bronzas godalgas ieguva mājinieki zviedri, kas ar 6:2 uzvarēja Dāniju. Vietu sadalījums šī gada pasaules čempionāta: 1. vieta - ASV, 2. vieta - Šveice, 3.vieta - Zviedrija. 4.vieta - Dānija, 5.vieta Kanāda, 6.vieta - Čehiija, 7.vieta - Somija, 8.vieta - Austrija, 9.vieta - Vācijā, 10.vieta -Latvija. Pēdējās divās vietās palika Francija un Kazahstāna, kas atstāja augstāko divīziju.

Turpinam ar hokeja svētkiem! Tiekamies šeit un VEF kvartālā! Vēlies piedalīties – “Nu, Tu Metīsi?”: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1EIf4bIN0H7bJJFMledh24KD7AEXHBYRxVZPwEZO-xh4/edit?gid=911010114#gid=911010114 Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/ Izmanto, kodiņu FREEBET-50 un saņem īpašu piedāvājumu no Fenikss visur!

Pasaules čempionātā hokejā Latvijas izlase pēc vienas brīvdienas šodien, 20. maijā, aizvadīs grupu turnīra noslēdzošo maču, spēlējot ar Austriju.  Mača sākums jau 13.20. Latvijai spēlē nepieciešams viens punkts, lai kļūtu konkurentiem neaizsniedzami un mūsējie iekļūtu ceturtdaļfinālā, savukārt Austrijai gan derēs tikai uzvara pamatlaikā. Pirmdiena Latvijas hokeja valstsvienībai bija brīvdiena no mačiem, bet tika aizvadīts nopietns ledus treniņš, kura pirmajā daļā treneris Harijs Vītoliņš nebija apmierināts ar spēlētāju atdevi. Latvijas izlasē arī oficiāli aizpildījusi pieteikuma, kā pēdējo turnīram piesakot aizsargu Miku Tumanovu. Par šīs dienas pretiniekiem - Austriju vairāk stāsta viens no izlases treneriem Raimonds Vilkoits. Viņš norāda, ka komanda ir jaudīga un dinamiska, kā arī ļoti disciplinēta. Austrieši līdzšinējās spēles ieguvuši 7 punktus trīs spēlēs. Šajā spēlē tiekas turnīra "bēdu brāļi" - Latvijas un Austrija ir divas pēdējās izlases pasaules čempionātā, kas sešās spēlēs nav realizējušas nevienu vairākumu. Mūsējie izniekojuši visas 12 iespējas. Kā arī abas ir divas nedisciplinētākās komandas - Latvijai ceturtais lielākais soda minūšu skaits, Austrijai - piektais.  

Vatikane vyksta inauguraciijos mišios, skirtos popiežiaus Leono XIV pontifikato pradžiai.Italijoje viešintis JAV valstybės sekretorius Marco Rubio sako, kad Vatikanas galėtų vaidinti reikšmingą vaidmenį, siekiant taikos Ukrainoje.Lenkijos prezidento rinkimų pirmame ture varžosi trylika kandidatų.Antrajame Rumunijos prezidento rinkimų ture dėl posto kovoja centristas, Bukarešto meras Nicusoras Danas ir kraštutinės dešinės pažiūrų euroskeptikas George'as SimionasŠveicarijoje vykusį „Eurovizijos“ dainų konkursą laimėjo Austrija. Lietuva užėmė 16-tą vietą.Ved. Madona Lučkaitė

Šodien, 9. maijā, startē 2025. gada Pasaules čempionāts hokejā, kas šogad norisinās Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, kur norisināsies arī Latvijas izlases spēles, un Dānijas pilsētā Herningā.  Latvijas izlase vakar devās uz Stokholmu, kur drīz pēc ierašanās arī aizvadīja pirmo treniņu. Sākotnēji treniņš bija ieplānots vakarpusē, bet rīkotāji to pārcēla uz rītu. Spēlētāji no lidostas uzreiz devās uz halli un trenējās, pēc tam tikai devās uz viesnīcu. Latvijas izlases treneru korpuss pagaidām čempionāta pieteikumā iekļāvis tikai 17 hokejistus (divus vārtsargus, sešus aizsargus un deviņus uzbrucējus), no pieciem uz Stokholmu aizbraukušajiem debitantiem pieteikti tikai divi uzbrucēji - Gļebs Prohorenkovs un Anrī Ravinskis, bet nav pieteikti Kristiāns Rubīns un Oskars Batņa; Pasaules čempionātā pirmajā spēlē Latvijas valstsvienība sestdien, 10. maijā, tiksies ar Franciju. Pasaules čempionāts sākas šodien ar četrām spēlēm: plkst.17.20 Stokholmā spēlēs Austrija pret Somiju, bet Herningā Šveice pret Čehiju. Savukārt plkst.21.20 mājinieki zviedri spēkosies ar slovākiem, bet dāņi cīkstēsies ar ASV.

Hokeja pavasaris tikai mēneša attālumā! Tiekamies šovakar tiešraidē! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/ Izmanto, kodiņu FREEBET-50 un saņem īpašu piedāvājumu no Fenikss visur!

Gausus Eurodienos komandos būrys apsilankė „Melodifestivalen“ finale, kuris baigėsi netikėta KAJ pergale. Papasakosime jums įspūdžius iš didžiausio „Eurovizijos“ atrankų sezono renginio.Taip pat aptarsime nauja fanų favorite tapusią Austriją ir kitas šią savaitę išleistas bei išrinktas dainas – Kroatiją, Čekiją, Jungtinę Karalystę, San Mariną ir Portugaliją.Temos:Skandalingas Lietuvos balsavimas Melfeste (00:00);Stebuklas prie Stokholmo (4:27);„Melodifestivalen“ iš vidaus (9:50);Kaip seksis KAJ? (18:05);Didžiulis Mans nusivylimas pralaimėjus (27:40);LABAI SVARBUS PRAŠYMAS KLAUSYTOJAMS (31:50);Nauja favoritė Austrija (34:12);Ar tikrai čia panašu į Nemo? (38:58);Solidi Čekija (47:38);Ką po velnių čia siunčia UK? (55:32);Daina apie Italiją iš San Marino (01:02:35);Pilietinis karas Portugalijoje (01:09:45);Skirtingos nuomonės dėl Kroatijos (01:20:45);Maltos skandalas ir ko laukti kitą savaitę (01:28:00);

Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

Može jedan referat na temu "kako smo proveli zimske praznike"? Netko je skijao i zabavljao se, netko je umro od dosade i jedva dočekao školu. Ali to nije sve, kako kažu top shop reklame, ispalo je da smo vam lagale cijelo vrijeme i da ipak imamo - novogodišnje odluke! Koliko su realne i odakle nam sad one odjednom? Ali pošto ovo ipak nije sastav za 7. osnovne, mi se dotičemo mamećih strana ferija i svih popratnih aktivnosti. Pa tako raspravljamo o tome koliko košta skijanje, smije li se prenositi sarma preko granice, isplati li se u Bosnu za praznike i zašto je Austrija toliko skuplja. I zašto će Maja blokirati Margaritu na društvenim mrežama kad idući put bude na skijanju bez nje. Koji planovi su se izjalovili, što smo odlučile za buduća putovanja, kome treba putovnica i zašto Margarita želi ići u New York samo s ručnom prtljagom? Treba li Maja u Škotsku ili na Kubu, zašto neće nikad napisati knjigu i kako se preživljava zima u Njemačkoj? Da, kao što vidite, čeka naj još jedan "bosanski lonac" u izdanju Margarite i Maje. Samo što ovaj put zapravo ima barem neke veze s Bosnom!

Ir visai reāla iespēja, ka Austrija drīzumā tiks pie sava pirmā labēji radikālā kanclera. Kā Īlona Maska intervija ar labēji radikālās partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidelu ietemēs Vācijā gaidāmās vēlēšanas? Naidžels Farāžs atgriežas politikā. Starptautiskos procesus analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu nodaļas profesors Daunis Auers. Austrijas radikāli labējo zvaigžņu stunda Austrijas Brīvības partija ir politiskais spēks ar daudzu desmitgažu vēsturi, tai skaitā iedibinātu vietu valsts parlamentā un zināmu valdības darba pieredzi. Kopš pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades partijas ideoloģiskajā ievirzē arvien pamanāmāka kļuva galēji labējā tendence, kas netraucēja tai periodiski gūt nozīmīgas vēlētāju daļas atsaucību. Šais periodos Brīvības partija pāris reizes tika arī pie valdīšanas koalīcijā ar labēji centrisko Austrijas Tautas partiju. Pēdējā šāda reize bija pēc 2017. gada vēlēšanām, taču t.s. Ivisas skandāls, kurā bija iesaistīts Brīvības partijas līderis Haincs Kristiāns Štrāhe, izbeidza šo savienību, un 2019. gada ārkārtas vēlēšanās partija cieta pamatīgus zaudējumus. Tomēr šo vājuma posmu, kā jau vairakkārt savā vēsturē, galēji labējie pārvarēja, ap 2022. gada vidu popularitātes ziņā apsteidzot Tautas partiju, bet ap gada beigām arī sociāldemokrātus, lielāko opozīcijas spēku, un kļūstot par populārāko partiju valstī. Tikām valdošās koalīcijas – Tautas partijas un Zaļo partijas – reitingi šļuka uz leju proporcionāli dzīves dārdzības un inflācijas rādītāju kāpumam. Rezultātā Nacionālās padomes vēlēšanās pagājušā gada 29. septembrī Brīvības partija ar tās jauno līderi Herbertu Kiklu priekšgalā svinēja spožu uzvaru, tiekot pie lielākās parlamenta frakcijas. Partijas platformas centrā bija pret imigrantiem un radikālā islāma briesmām vērstas tēzes, bet, cita starpā, tā ietver arī palīdzības pārtraukšanu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Pēc tam, kad visas citas parlamenta partijas deklarēja nevēlēšanos sadarboties ar Brīvības partiju, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, spītējot tradīcijai, uzaicināja veidot valdību Tautas partijas līderi un līdzšinējo kancleru Karlu Nehammeru. Par galveno sarunu partneri kļuva sociāldemokrāti, taču tā kā šādai koalīcijai būtu niecīgs vienas balss pārsvars, Nehammers centās iesaistīt valdībā arī liberālo partiju NEOS. Pērnā gada pēdējais ceturksnis pagāja mēģinājumos saskaņot pozīcijas, kas tomēr izrādījās neauglīgi. Vispirms 3. janvārī par izstāšanos no sarunu procesa paziņoja partijas NEOS līdere Beāte Mainla-Raizingere, bet nākamajā dienā Karls Nehammers demisionēja no kanclera amata un pameta Tautas partijas vadītāja posteni. 6. janvārī prezidents van der Bellens uzaicināja Brīvības partijas vadītāju Herbertu Kiklu uzsākt valdības koalīcijas veidošanu. Kā vēsta mediji, jaunais Tautas parijas līderis Kristiāns Štokers vairs neesot ne tuvu tik kategorisks kā viņa priekšgājējs jautājumā par neiespējamību sadarboties ar Kiklu, nemaz jau nerunājot par Brīvības partiju kopumā. Līdz ar to ir visai reāla iespēja, ka Austrija drīzumā tiks pie sava pirmā labēji radikālā kanclera. Masks, Veidela u.c. alternatīvi apdāvinātie Pagājušajā ceturtdienā jaunievēlētā Savienoto Valstu prezidenta administrācijas darbinieks un par pasaules bagātāko cilvēku uzskatītais Īlons Masks īstenoja savu, šķiet, līdz šim pamanāmāko iejaukšanos kādas Eiropas valsts iekšpolitikas procesos, sev piederošajā tīmekļa komunikācijas platformā „X” intervējot labēji radikālās partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidelu. Laikā, kad līdz Bundestāga ārkārtas vēlēšanām atlicis vien nedaudz vairāk par mēnesi, šī 74 minūtes ilgā tērzēšana, piebārstīta ar savstarpējiem komplimentiem, nenoliedzami var ietekmēt daža laba vēlētāja izvēli. Tiesa, nav gan teikts, kādā virzienā, jo sarunā netrūka gana daudz ekstravaganta un apšaubāma. Piemēram, Veidelas apgalvojums, ka Hitlers patiesībā esot bijis komunists un sociālists, tādējādi nu nekādi neesot līdzīgs „Alternatīvai Vācijai”, kas esot krietni konservatīvie un libertāņi. Jāšaubās gan, vai šādam galēji labējo pašnovērtējumam būtu gatavi kaut mazākajā mērā piekrist Vācijas tradicionāli konservatīvie – kristīgie demokrāti, kuri, visdrīzāk, veidos nākamās Vācijas valdības mugurkaulu. Tā vismaz liek spriest partiju reitingi, kas bijuši teju nemainīgi pēdējā gada laikā. Kristīgi demokrātiskā partija stabili turas pirmajā vietā ar nedaudz virs 30%. Tāpat diezgan nemainīgi gada laikā bijuši līdzšinējās valdošās koalīcijas partiju rezultāti: sociāldemokrātiem tie grozījušies ap 15%, zaļajiem – ap 13%, bet liberāļiem brīvajiem demokrātiem – pie kritiskās 4 – 5% robežas. Savukārt „Alternatīva Vācijai”, sākusi gadu ar 22% un gada vidū piedzīvojusi pat 6% kritumu, nu ir atpakaļ pie 21% atzīmes. No vienas puses, tas ir otrais labākais rezultāts, taču no otras, Īlons Masks savu tiesu pārspīlēja, abu tiešsaistes tērzēšanas ievadā nodēvējot Alisi Veidelu par „Vācijas vadošo kandidāti”. Nemaz jau nerunājot par to, ka Veidelai diezin vai ir kādas cerības atkārtot kaimiņvalsts Austrijas labējo radikāļu panākumus un tikt pie valdības veidošanas sarunu galda – pārējām partijām pagaidām vēl pietiek resursu, lai viņu tur nelaistu. Un tomēr – ja Herberts Kikls Austrijā, kā saka ne viens vien medijs, esot izgrāvis robu pret radikāļiem celtajā Eiropas ugunsmūrī, tad savas plaisiņas manāmas arī Vācijā. Tiek norādīts, ka, piemēram, Tīringenes federālajā zemē pēc pagājušā gada vēlēšanām kristīgo demokrātu valdība vairs nevarot īstenot savu politiku bez „Alternatīvas Vācijai” atbalsta. Farāžs atkal aktuāls Grūti spriest, cik patiess bija Naidžels Farāžs, kad 2020. gadā, Lielbritānijai parakstot vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības, paziņoja, ka uzskata savu mūža uzdevumu par paveiktu un aiziet no politikas. Katrā ziņā, kā izrādās, aiziešana nav bijusi uz īpaši ilgu laiku, jo vecais zēns Naidžels ir atpakaļ. Pēdējās Parlamenta vēlēšanās 2024. gada jūlijā viņa Breksita partija, tagad pārdēvēta par „Reformēt Apvienoto Karalisti”, tika pie piecām vietām Apakšpalātā. Un vēl daudz iespaidīgāka ir kopējā par šo partiju nodoto balsu statistika, proti – visā valstī par Farāža politisko lolojumu nobalsojuši vairāk nekā četri miljoni britu jeb vairāk nekā 14% vēlēšanās piedalījušos. Tikai mažoritārā vēlēšanu sistēma ir iemesls pieticīgajam mandātu skaitam uz vēlēšanās uzvarējušo leiboristu, arī toriju un liberāldemokrātu fona. Farāža partijas popularitātes kāpums daļēji tiek skaidrots ar šī brīža politisko konjunktūru, kad elektorātā uzkrājies gana daudz rūgtuma pret četrpadsmit gadus valdījušajiem torijiem, savukārt leiboristi, nākuši pie varas, arī nespēj ātri uzlabot situāciju. Par „reformētāju” jājamzirdziņu kļuvusi imigrācijas tematika, kam bija nozīmīga vieta arī Breksita partijas aģitācijā. Kā vēsta raidsabiedrība BBC, Farāžs un viņa līdzgaitnieki arī pēc vēlēšanām turpinot vētrainu darbību ar pamanāmiem rezultātiem. Partijas biedru skaits jau pārsniedzis 180 000, apsteidzot konservatīvos, kam ir tikai 130 000, un atpaliekot tikai no leiboristiem, kuru rindās ir apmēram 365 000. Kas arī no svara, partijai parādījušies iespējami nopietni finansiālie atbalstītāji – par tās kasieri nesen kļuvis britu miljardieris, luksa klases nekustamo īpašumu attīstītājs Niks Kendijs, un par partiju jau kādu laiku izrāda interesi arī pats Īlons Masks. Tiesa, attiecībām ar aizokeāna superbagātnieku, ar kurām Farāžs līdz šim labprāt lepojās, saļodzījušas, kad Masks savā „X” platformas kontā paudis atbalstu britu labējam ekstrēmistam Stīvenam Jekslijam-Lenonam, kuram nesen piespriests cietumsods par tiesas maldināšanu, un Farāžs, savukārt, norobežojies no šiem izteikumiem. Protams, šobrīd vēl pāragri spriest, vai jaunais Farāža politiskais projekts paliks vien īslaicīgs politiskās modes kliedziens, vai tam tomēr izdosies ieņemt ilglaicīgāku vietu britu politiskajā spektrā, varbūt pat reiz tikt pie varas. Katrā ziņā viens uznāciens ar neprognozējtām un tālejošām sekām Naidželam Farāžam reiz jau izdevās, būtu aplami viņu nenovērtēt tagad. Sagatavoja Eduards Liniņš.      

Do glasanja je ostalo točno 40 dana - 23. februar/veljača datum je saveznih izbora u Njemačkoj. Jedno od pitanja koje mnoge zanima je jačanje desnopopulističkog AfD-a i mogućnost sličnog scenarija kao u Austriji, zemlji koja, izgleda, upravo formira svoju prvu ekstremno desničarsku vladu. Upravo o tome Maja Marić razgovara s profesorom Florianom Bieberom, koji živi i radi u Austriji. Filipom Slavkovićem donosi niz zanimljivosti u vezi s predizbornom kampanjom u Njemačkoj koja ulazi u vruću fazu. Von Maja Maric.

Seimo audito komitetas šiandien kviečiasi įvairias institucijas, kur aiškinsis elektros tinklų pajėgumus, jų plėtojimą po to, kai įmonė „Teltonika“ paskelbė, kad dėl nesklandumų planuoja stabdyti grandioziniu vadinamą aukštųjų technologijų parką Liepkalnyje. Kokia situacija šiandien?Aktualus klausimas. Pirkėjai Lietuvos lentynose sako pastebintys prekių ant kurių informacija pateikiama rusų kalba, o importuotojo adresas yra Rusijoje. Štai, pavyzdžiui, Lidl parduotuvėje įsigijus advento kalendorių „Barbie“, ant kurio rusiškai pateikta informacija ir nurodytas importuotojo adresas Maskvoje, prekybos tinklas portalą LRT.LT tikina, kad prekė atvyko iš Indonezijos, o advento kalendorių išima iš prekybos. Kiek irkdami prekes kreipiate dėmesio, ar ji pagaminta Rusijoje ar ne?Liko mažiau nei savaitė sumokėti nekilnojamojo turto mokestį, tačiau tą kol kas padarė mažiau nei pusė tokią prievolę turinčių žmonių. Valstybinė mokesčių inspekcija įspėja, kad laiku nesumokėjusiems mokesčio bus skaičiuojami delspinigiai. Tuo tarpu specialistai pastebi, kad sumokėti nekilnojamojo turto mokestį - nelengva užduotis, o dalis gyventojų skundžiasi, kad procesas painus ir sudėtingas.Austrija pranešė, kad stabdo visų sirų prašymų dėl prieglobsčio nagrinėjimą ir nori deportuoti pabėgėlius atgal į Siriją, po to, kai islamistų vadovaujami sukilėliai įsiveržė į Damaską ir nuvertė prezidentą Basharą al Assadą. Prašymų nagrinėjimus sustabdė ir Vokietija, Švedija, Norvegija, Danija bei Prancūzija. Ekspertai pažymi, jog kol kas nėra aišku, kokios jėgos ateina į valdžią Sirijoje, o tai gali apsunkinti pabėgėlių išdavimą, be to, nerimaujama, kad valdžią Sirijoje perims radikalūs islamistai, kaip tai buvo Afganistane.Ved. Rūta Kupetytė

Stāsta muzikologs Armands Šuriņš Austriešu komponista Arnolda Šēnberga (1874–1951) vārds plašākai sabiedrībai laikam gan visvairāk saistās ar divām lietām. Viena no tām ir ekspresionisma stils mūzikā, viens no spilgtākajiem 20.gs.modernisma strāvojumiem. Otra – dodekafonijas tehnika – Šēnberga patentēta komponēšanas metode, balstīta uz visu 12 dažāda nosaukuma skaņu vienlīdzību un vienādi biežu lietojumu gan skaņdarbā kopumā, gan katrā tā posmā, pilnībā atsakoties no tonalitātes (no grieķu valodas: dodeka – 12, phõnē – skaņa). Šēnbergs – novators, Šēnbergs – drosmīgs jaunu ceļu gājējs, Šēnbergs – laikmetīgās mūzikas celmlauzis... Šāds viengabalains, pat vienvirziena tēls itin viegli izveidojas mūsu apziņā. Bet vai šis priekšstats ir pilnīgs? Lūk, daži fakti pārdomām! Arnolds Šēnbergs, līdzās skaņumākslai apdāvināts un aktīvs arī vizuālajā mākslā, kalpoja abām mūzām. Vēsturē zināmi arī citi līdzīgi gadījumi, piemēram, viņa vienaudzis, lietuviešu skaņradis un gleznotājs Mikalojs Konstantīns Čurļonis (1875–1911). Tomēr Šēnberga gadījumā uzmanību saista hronoloģija – viņa intensīvākais gleznotāja darbības laiks (no 1914. līdz 1922. gadam) sakrīt ar klusēšanas periodu mūzikā, astoņu gadu laikā nesacerot praktiski neko. Tādējādi vizuālmāksla ne tik daudz harmoniski un organiski papildina mūziķa radošo būtību (kā Šēnberga kolēģiem), cik kompensē mūziku autoram, kurš nonācis radošā strupceļā, ko 20.gs.sākumā izveidojis brīvi atonālās harmonijas šķietamais haoss. Atrodot izeju – jaunu risinājumu skaņu organizēšanai (dodekafoniju) –, meistars ar skubu atgriežas mūzikā un glezniecība atkal paliek otrajā plānā. Modernista Šēnberga stila attīstība jaunībā sākas ar vēlīno romantismu. Nekāds brīnums, jo līdzīgi debitējuši virkne viņa vienaudžu: piemēram, Klods Debisī, Bēla Bartoks, Karoļs Šimanovskis, arī viens no izcilākajiem Šēnberga skolniekiem Albans Bergs (1885–1935). Taču Šēnberga gadījumā pretrunas izpaužas viņa vēlākajā attieksmē pret jaunības romantiskajiem darbiem. Dažkārt, pārsvarā publiskos izteikumos, autors nepavisam nenorobežojas no agrīnajiem opusiem, ko publika iemīļojusi (kuram gan neglaimo slava!). Tomēr citās, īpaši privātā sarakstē paustās domās jūtama sāpīga, pat skaudra nožēla, ka jaunie modernistiskie darbi negūst ne tuvu tik plašu ievērību kā agrīnie – poēma stīgām "Apskaidrotā nakts" vai kantāte "Gurres dziesmas". Cits aspekts – jūtu un prāta attiecības mākslā. Ekspresionisms kā stilistisks strāvojums izceļas ar paaugstinātu, bieži pat galēji saasinātu emocionalitāti. Turpretī Šēnberga lielākais jauninājums, dodekafonija ir izteikti intelektuāla metode, kas pieļauj pat mehānisku skaņdarbu konstruēšanu bez mazākās iedvesmas. Tādēļ ir labi saprotams meistara satraukums, ka netalantīgu un bezatbildīgu sekotāju rutīnas rezultātā dodekafonija var novest pie nevērtīgām tīrā prāta rotaļām un pie mūzikas krīzes, degradējot sabiedrības acīs pat visu moderno mākslu. Lepnums par savu atklājumu un bailes par tā sekām – jā, šāds salikums ironiskā kārtā izskatās patiesi ekspresionistiski! Bet te – arī nākamā pretruna. Šēnberga norādēs viņa skolniekiem (arī jau nobriedušiem māksliniekiem) bažas un pārmetumi par rutinētu dodekafonijas lietojumu adresēti arī diviem vistalantīgākajiem viņa lolojumiem – jau minētajam Bergam un Antonam Vēbernam (1883–1945). Kā gan gudrais pedagogs un vērīgais stila kvalitāšu pazinējs Šēnbergs varēja nenovērtēt šo divu censoņu izcilību un augsto morālo atbildību pret mākslas radīšanu, kā varēja neuzticēties viņiem? Turklāt Berga mūzika, atšķirībā no kolēģiem, nepavisam nešķiet avangardiski tendēta, bet saglabā jūtamu saikni ar tradīcijām, tostarp pat ar tonalitāti. Pretrunīga ir arī paša Šēnberga attieksme pret tonālo mūziku. Atsakoties no tonalitātes, komponists vienlaikus apzinās tās iedarbes spēku, tādēļ mūža otrajā pusē arvien biežāk mēdz pretstatīt abas metodes, tonālo un atonālo (tostarp dodekafono). It sevišķi – lielmēroga darbos, kur kontrasti vitāli nepieciešami, lai atsvaidzinātu dramaturģiju. Tomēr pat šādās situācijās vērtību skala izrādās krietni mainīga. Operā "Mozus un Ārons" (1930-32, nepabeigta) pozitīvais tēls, garīguma nesējs Mozus raksturots ar dodekafonu mūziku, bet negatīvais, materiālists Ārons – ar vecmodīgo tonalitāti: cik pašsaprotams solis no modernista puses! Taču desmit gadus vēlāk poēmā :Oda Napoleonam" (1941) vērojama pilnīgi pretēja aina: jaunā tehnika, šķietami progresīvā dodekafonija tagad raksturo nekrietno varas uzurpatoru Napoleonu Bonapartu, bet viņa pretmets, cēlais varonis hercogs Velingtons tēlots skaidrā Simažora tonalitātē. Varbūt Šēnbergu uz pretrunām virzīja pati dzīve? Liktenis? Radošajā darbā sacerot modernu mūziku, ilggadīgajā harmonijas pedagoga praksē viņš pasniedz absolūti klasiskas, tradīcijās sakņotas vērtības (starp citu, Šēnberga mācībgrāmatu "Harmonija" Pēterburgas konservatorijas uzdevumā īsi pirms Pirmā pasaules kara krieviski pārtulkojis latviešu mūzikas klasiķis profesors Jāzeps Vītols). Jaunībā uzsvērti cieši identificējot sevi ar ģermānisko kultūras garu, mūža otrajā pusē Šēnbergs ļoti sāpīgi pārdzīvo apstākļu spiesto emigrāciju no Eiropas un savu etnisko tautiešu ebreju holokausta traģēdiju (tā spēcīgi atspoguļota poēmā Izdzīvojušais liecinieks no Varšavas, 1946). Šēnbergs ir mainījis gan savu reliģisko pārliecību (kristietība un jūdaisms), gan pilsonību (Austroungārija-Austrija un ASV), gan pat uzvārda rakstību (vāciskā Schönberg ar umlautu un angliski internacionālā Schoenberg). Būdams personiski draudzīgs ar izteikti plašu sava laikmeta spožāko intelektuāļu loku un laikmetīgās mākslas piekritēju apbrīnots, meistars mūža nogalē nonāk skumdinošā konfliktā ar savu vienaudzi, vācu literatūras dižgaru Tomasu Mannu (1875–1955), kura romānā "Doktors Fausts" doktora Lēverkīna tēlā teju slimīgi uztver ļaunu parodiju par savu muzikālo darbību. Galu galā – var pretrunīgi apstrīdēt pat faktu par Šēnbergu kā dodekafonijas radītāju. Līdzīgu tehnoloģiju jau piecus gadus agrāk lietojis mazpazīstamais austrietis Jozefs Matiass Hauers (1883–1959), bet pat veselus 20 gadus agrāk(!) – tiesa gan, ļoti epizodiski – allaž neordinārais amerikānis Čārlzs Aivzs (1874–1954). Tiesa gan, viņi abi, atšķirībā no Šēnberga, nebija attapušies reģistrēt savu izgudrojumu patentu birojā... Vai būsim no visa teiktā tikpat samulsuši kā virkne amerikāņu studentu 40. gadu beigās? Viņi droši vien gaidīja no izdaudzinātā viesprofesora Šēnberga kaut kādas dodekafonijas brīnumreceptes, bet bija pārsteigti no cienījamā sirmgalvja dzirdēt: "Mani mīļie, ja jūs zinātu, cik gan daudz brīnišķīgas mūzikas patiesībā vēl var sacerēt tonalitātē C dur!" 

Spaudos apžvalga.Kalbos ryto rubrikoje – apie lietuviškų sporto šakų pavadinimų kilmę bei istoriją.Kauno tvirtovės VI forte lankytojai kviečiami pamatyti kareivines, parako sandėlius, centrinę poterną, praeiti antruoju gynybiniu žiedu ir apžvelgti kairinį puskaponierių, į kurį vedama itin retai. Ypatingo dėmesio ekspozicijoje sulaukia iš Ukrainos karo lauko atgabentas tankas.Japonų rašytojai Banana Yoshimoto – 60. Koks šiuolaikinės japonų literatūros populiarumas yra Lietuvoje?KTU studento pasiekimas – žaidimas vaikams, skatinantis susipažinti su Austrija.Atrinkti „Expo 2025 Osaka“ Baltijos paviljono dizaino idėjos konkurso TOP 3 projektai.Laidoje „Įgarsintas vaizdas“ šįkart – apie naujausio Martino Scorcesės filmo „Mėnulio gėlių žudikai“ garso takelį, kuris perteikia beveik keturių valandų epinio pasakojimo emocinį peizažą laukiniuose vakaruose.Stasiui Eidrigevičiui – 75. Aistės Diržiūtės-Rimkės teksto apžvalga.Ved. Justė Luščinskytė

00:00:00 – Portugalijos ir Slovėnijos drama 00:33:07 – Prancūzija vs Belgija 00:49:40 – Rumunija vs Nyderlandai 00:52:50 – Austrija vs Turkija

00:00:00 – Prastas anglų žaidimas ir pirma vieta 00:23:00 – Danija vs Serbija 00:32:18 – Austrija vs Nyderlandai 00:46:02 – Prancūzijos lygiosios su Lenkija 00:54:10 – Paskutinė grupių diena ir prognozės  

Latvijas hokeja izlasei vakar, 16. maijā, bija brīvdiena, pirmā pilvērtīgā atpūtas diena, kurā varēja pavadīt laiku, kā vien vēlas. Savukārt šodien atkal jāatgriežas pie trenēšanās un domām par gaidāmajiem mačiem. Latvijas komanda šodien uz ledus kāps plkst.12.30 pēc Latvijas laika, ieplānots pusotru stundu ilgs treniņš. Pirms latviešiem slidos arī Ostravas apakšgrupas līderi zviedri. Ostravas grupā šodien Vācija pret Kazahstānu, kā arī Polija pret ASV. Prāgā duelis Lielbritānija - Dānija un Čehija - Austrija. Brīvdienās starp Latvijas izlases spēlēm aprunājamies arī ar līdzjutējiem. Bet cik liels līdzjutēju pulks ir devies uz Čehiju, stāsta sporta tūrisma braucienu organizatore Ludmila Alampasu.    

Daugiau nei dainą per dieną – praėjusią savaitę eurovizinis derlius buvo iš tiesų įspūdingas, o išleistų dainų sąrašą papildė net 8 nauji kūriniai. Kurios iš jų kelia grėsmę Lietuvos atstovui Silvester Belt? O kurioms, akivaizdu jau dabar, nušluostysime nosis? Apie tai, bei apie būsimą Švedijos „Melodifestivalen“ finalą eurodienos podkaste diskutuoja Austėja, Justas, Rytis ir Tautvydas. Kiek eurovizinių balų skiriate eurodienai? Paverskite juos parama per Contribee! https://contribee.com/eurodiena Laidos galite klausytis Youtube, Spotify, Apple podcasts ir kitose populiariausiose tinklalaidžių platformose. Temos: Prisidėkite prie eurodienos! (00:00); Įspūdingai atranką laimėjęs ir „Eurovizijos“ favoritu tapęs kroatas (04:20); Poliarizuojantis ir iš 17-os dainų suklijuotas Šveicarijos pasirinkimas (14:10); Netikėtai gili, bet vis tiek stogą raunanti daina iš Nyderlandų (28:10); Nykus Kipras (40:55); Ar ne per daug pervertinama Austrija? (45:40); Neišpildyti lūkesčiai ir gresiantis fiasko Jungtinei Karalystei (55:50); Nustebinęs fantastiškas Serbijos finalas (01:11:40); Metų siurprizas Islandijoje (01:24:15); Kas kitą savaitę Švedijoje taps Loreen įpėdiniu? (01:36:50);

U dvorištu Danijela Jakupeka je nakon što je ubio prijatelja i četvorogodišnje dete, pronađeno desetine ubijenih i zakopanih mačaka. Ubica iz Dubone je godinama maltretirao i ubijao komšijske pse. Deca četvrtog i petog razreda su u Zaječaru ubila psa stavljajući mu petarde u usta. Takve devijacije se moraju na vreme prepoznati da bi se sprečile. Kaznena politika je zapanjujuće blaga jer je od 2006. do 2022. hiljade životinja ubijeno i zlostavljano. Za 16 godina, od 349 osuđujućih presuda, samo je 30 kazni uslovnog zatvora i jedna presuda sa maksimalne 2 godine uslovnog zatvora. Država žmuri na korupciju i lažne ujede napuštenih pasa. Za poslednje 4 godine država je platila 43 miliona evra na ime odštete. Za taj novac mogle su da se sagrade desetine prihvatilišta za životinje. Napuštenih pasa ne bi bilo da komunalna milicija ima nadležnost da kontroliše da li je vlasnički pas čipovan i da kontroliše "odgajivačnice". Ovako imamo situaciju da hiljade pasa završava na ulici, a da je samo 16 prekršajnih prijava za napuštanje psa od 2009. godine. Uprava za veterinu ima 67 registrovanih odgajivačnica pasa, dok Kinološki savez Srbije ima 4.300 prijavljenih odgajivačnica. Razlog je naopak propis kojim je dozvoljeno, da ko ima tri ženke, ne mora da ispunjava propisane standarde za odgajivačnicu. To je razlog što KSS godišnje "štancuje" 60.000 rodovnika bez čipovanja, dok ih npr. Austrija ima 8.500 čipovanih. Gošća: Vanja Bajović, Profesorka Pravnog fakulteta u Beogradu

Tyrime dėl Vilniaus apskrities atliekų tvarkymo centro darbuotojų įvykdyto turto pasisavinimo ir galimos korupcijos sulaikyta 12 asmenų, jie įtariami pasisavinę per 600 tūkst. eurų, taip pat gavę daugiau kaip 100 tūkst. eurų kyšių.Liberalų sąjūdžio valdyba spręs, ar skųsti teismo nuosprendį, kuriuo partija nuteista dėl kyšininkavimo, prekybos poveikiu ir piktnaudžiavimo. Taip pat svarstys, ar kelti kandidatą prezidento rinkimuose. Europarlamentaras Petras Auštrevičius sako, kad jei nekandidatuos Viktorija Čmilytė Nielsen, savo kandidatūrą kels jis.Lietuvos, Latvijos ir Estijos užsienio reikalų ministrai nusprendė nedalyvauti Šiaurės Makedonijos sostinėje prasidedančiame Europos saugumo ir bendradarbiavimo organizacijos ministrų susitikime, nes į jį atvyks Rusijos ministras Sergejus Lavrovas.Austrija panašu, rado sprendimą, ką daryti su neonacių traukos vieta tapusiu Hitlerio namu šalies vakaruose, Braunau prie Ino mieste- jį per dvejus metus žadama perdaryti į vietinę policijos nuovadą. Pasak Austrijos Vidaus reikalų ministerijos, naujoje nuovadoje galėtų dirbti iki 50-ies pareigūnų, įsikurtų mokymų pareigūnams žmogaus teisių temomis centras. Nors vietinė bendruomenė palaiko sprendimą pastatą rekonstruoti, dalis aktyvistų nemano, kad nuovada yra tinkama pastato paskirtis.Moterys mokslininkės atkreipia dėmesį į Lietuvos mokslų akademijos jaunųjų mokslininkų konferencijoje vieno akademikų išsakytas seksistines pastabas apie moteris mokslininkes ir jų karjeros perspektyvas.Ved. Agnė Skamarakaitė

Teisėsaugos pareigūnai pareiškė įtarimus sunkiai sužalotos dvejų metų mergaitės mamai ir jos draugui, įtariamieji toliau laikomi uždaryti areštinėje. Kaip pranešė prokuratūra, įtariamųjų apklausa baigta vėlų antradienio vakarą, įtariamieji savo kaltę neigia. Mažametės mamai bus prašoma suėmimo vienam mėnesiui, jos draugui – dviem mėnesiams. Vaiko teisų apsaugos kontrolieriaus įstaiga pradėjo tyrimą. Raseinių socialinių paslaugų centras jaunai mamai paslaugų neteikė.Serbijos ministras pirmininkas pareiškė, kad šalies vadovybė yra arti to, kad pareikalautų dislokuoti savo saugumo pajėgas Kosove, teigdamas, kad ten esančių serbų mažumos gyvybėms gresia pavojus.Džocharo Dudajevo čečėnų batalionas, pavadintas pirmojo Čečėnijos respublikos prezidento garbei, kaunasi Ukrainoje nuo 2014-ųjų. Prasidėjus plataus masto karui šio bataliono kariai kovėsi prie Kyjivo, taip pat Charkivo srityje, Bachmute.Austrija ruošiasi galimiems didelio masto elektros energijos tiekimo sutrikimams. Šalies gynybos ministrės teigimu, riziką didina elektros tiekėjų trūkumas, išteklių kainos ir kritinė elektros energijos infrastruktūros būklė Ukrainoje.Ved. Darius Matas

11. decembrī pulksten 16.00 Krimuldas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā notiks Adventa laika labdarības koncerts "Ave!" Koncertā piedalīsies viduslaiku vokālās mūzikas ansamblis Schola Cantorum Vox Iubilantis Laines Taboras vadībā. Ieeja koncertā par ziedojumiem Ukrainas atbalstam. Par šo koncertu plašāk stāsta viena no vokālā ansambļa dalībniecēm Agnese Abramāne. Koncertprogrammas nosaukumam izvēlēts atslēgvārds "Ave!" atgādina par Bībelē aprakstīto eņģeļa Gabriela sveicienu Marijai, pasludinot, ka viņa kļūs par Dieva Dēla māti. Kristīgajā tradīcijā Marija ir viena no Adventa laika centrālajām figūrām. Tas izteikti parādās plašajā viduslaiku sakrālās mūzikas repertuārā, kur Jaunavas Marijas, Dieva Dēla mātes tēls un sūtība tiek plaši kontemplēts.  Koncertā skanēs gan vienbalsīgās gregoriskā korāļa vokāli virtuozās kompozīcijas, kuru izcelsme sniedzas pirmajā tūkstošgadē, gan daudzbalsīgas kompozīcijas no tādiem vēlīno viduslaiku manuskriptiem kā Las Huelgas cisterciešu klostera Spānijas ziemeļos, Llibre Vermell no Monseratas klostera netālu no Barselonas, kā arī manuskriptiem no Anglijas un Austrijas klosteriem. Šis izsmalcinātais vokālais repertuārs spilgti un dažādi atdzīvina šī īpašā gaidīšanas laika Bībeles un liturģiskos tekstus un aicina klausītājus pārdomāt Kristus dzimšanas svētku gaidīšanas aspektu.  Schola Cantorum Vox Iubilantis ir sieviešu vokālās mūzikas ansamblis, kas augstā līmenī izpilda gregorisko korāli, tā interpretācijā balstoties uz senajiem neimu rokrakstiem, paleogrāfijas un semioloģijas studijām. Ansambļa sastāvā ir profesionālas mūziķes: Laine Tabora, Dārta Treija, Aija Veismane-Garkeviča, Līga Džeriņa, Agnese Abramāne, Undīne Mazjūle un Inga Akmene. Ansamblis savā repertuārā papildus gregoriskajam korālim iekļauj arī, vēlīnos viduslaiku dziedājumus, agrīno daudzbalsību un laikmetīgo sakrālo mūziku. Schola pastāv kopš 2017. gada vasaras. Ansamblis ar koncertiem uzstājies koncertos un festivālos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā kā arī Šveicē un Slovākijā. Dažādos projektos ansamblis ir sadarbojies ar izciliem gregoriskā korāļa pētniekiem, interpretiem, kā piemēram, Franz Karl Prassl, (Austrija), Jaan-Eik Tulve un ansambli Vox Clamantis (Igaunija) un norvēģu komponists Henrik Ødegaard. Šo gadu laikā atskaņotas sakrālās mūzikas koncertprogrammas ar dažādiem atzītiem pašmāju un ārzemju mūzikas profesionāļiem . Koncertprogramma "Ave!" izskanēs sveču gaismā, kas zīmīgi izgaismo decembra vakara tumsu un aicina klausītāju uz gaišu Ziemassvētku gaidīšanu.   

Hrvatska i Austrija energetski zajedno. Obrazovanje ukrajinskih vojnika prepušteno Saboru. Vlada obećala manje trošarine. Zadar započeo adventsko slavlje. Osoba tjedna Aleksandra Dragozet.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas iepazīstinām ar Slovēniju jeb Slovēnijas Republiku. Tā ir neliela valsts Centrāleiropā, kurā dzīvo nedaudz vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Slovēnija ir slavena ar savām skaistajām ainavām, ezeriem un arī 220 metrus garo Solkana tiltu, kas ir akmens arkas tilta dzelzceļš un tajā ir 4533 akmens bloki. Tas ir arī pasaulē garākais akmens arkas dzelzceļa tilts. Tomēr mazāk zināms ir fakts, ka Slovēnijas valsts teritorijas forma atgādina vistu. Tā paši slovēņi bieži min. Un apskatoties valsts kontūrkarti, tiešām nevar nepamanīt līdzību. Vēl viens interesants fakts - Slovēnijā ir viena no lielākajām brūno lāču populācijām Eiropā. Ja pasaulē ir slavenas vaļu vērošanas ekskursijas, Slovēnija var doties vērot lāčus valsts mežos. Un ir tikai loģiski, ka tur, kur ir lāči, tur ir arī bites. Ne pa velti Slovēnija Eiropā ir pazīstama kā "biškopības sirds un dvēsele". Un Biškopība tiešām ir svarīga Slovēnijas kultūras un tradīciju sastāvdaļa. Faktiski viens no 200 cilvēkiem Slovēnijā ir biškopis. Slovēnija ir pazīstama kā valsts ar ļoti strauju izaugsmi un savu veiksmes stāstu. Uzsākot pārejas periodu, tā kļuva par visplaukstošāko valsti postsociālistiskajā telpā. Turklāt, tā ir spējusi šo pozīciju noturēt, arī neskatoties uz ekonomiskajām krīzēm. Mazās valsts vēsturē pēc neatkarības atgūšanas ir bijusi virkne pirmreizēju notikumu: tā bija pirmā Dienvidaustrumeiropas valsts, kas pievienojās Eiropas Savienībai, pirmā no tā dēvētajām „jaunajām Eiropas Savienības valstīm”, kas pievienojās eirozonai, un pirmā no reģiona, kas no aizņēmēja statusa pārgāja uz donora statusu Pasaules Bankā. Tā arī pārspēj pārējo reģionu vai vismaz ir vienā no līderēm lielākajā daļā tautas attīstības indeksā. Slovēnijas spēcīgās starta pozīcijas, uzsākot pārejas procesus, bija primāri pateicoties dažādiem vēsturiskiem faktoriem. Liela daļa no tā, kas vēlāk kļuva par Dienvidslāviju, gadsimtiem ilgi atradās Osmaņu impērijas pakļautībā, savukārt Slovēnija simtiem gadu pavadīja Hābsburgu pakļautībā, līdzīgi kā arī mūsdienu Austrija, Čehija un liela daļa Centrāleiropas. Papildus pēc Otrā pasaules kara Dienvidslāvijā, tāpat kā pārējā Centrālajā, Dienvidaustrumu un Austrumeiropā, tika izveidota sociālistiskā valdība. Tomēr pēc Dienvidslāvijas līdera Josipa Broza Tito atdalīšanas no Maskavas, atstājot Dienvidslāviju kā vienu no vadošajām nesaistītajām valstīm aukstā kara laikā, federācija varēja brīvi īstenot savu ekonomikas politiku, nacionalizējot lielos uzņēmumus, vienlaikus atstājot mazākus uzņēmumus darboties neatkarīgi, un tā guva labumu arī no Rietumu aizdevumiem. Piemēram, Slovēnijā bija augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju starp visām reģiona valstīm laikā, kad tās sāka pāreju no plānveida uz tirgus ekonomiku. Iemesli daļēji bija saistīti ar bijušās Dienvidslāvijas specifiku kopumā un daļēji ar Slovēnijas specifiku Dienvidslāvijā. Lai sīkāk skaidrotu šos Slovēnijas noslēpumus un salīdzinoši veiksmīgu postkomunistisko attīstību, mēs lūdzām komentāru doktora Anže Burgeram, Ļubļanas Universitātes Starptautisko attiecību katedras asociētajam profesoram.   Mūsdienās Slovēnija ir pazīstama, kā valsts ar lielisku infrastruktūru, labi izglītotu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu starp Balkāniem un Rietumeiropu, vēl aizvien Slovēnijai ir salīdzinoši viens no augstākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju Centrāleiropā. Tā ir visattīstītākā pārejas valsts ar senām ieguves rūpniecības tradīcijām, ķīmisko rūpniecību un attīstītām pakalpojumu darbībām. Tomēr, mūsdienās tādas nozares, kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība veido salīdzinoši zemus 2,5 procentus no IKP un nodarbina tikai 6 % iedzīvotāju. Pamatā Slovēnijas tirdzniecība ir orientēta uz citām ES valstīm, galvenokārt Vāciju un Itāliju. Tas ir rezultāts vairumtirdzniecības pārorientācijai uz Rietumiem un augošajiem Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgiem, saskaroties ar Dienvidslāvijas tirgu sabrukumu. Tādēļ Slovēnijas ekonomika ir ļoti atkarīga no ārējās tirdzniecības.  Slovēnijā ir augsti izglītots darbaspēks, labi attīstīta infrastruktūra, un tā atrodas galvenajā transporta krustojumā.  Tādēļ, neskatoties uz to, ka ārvalstu tiešo investīciju līmenis ir viens no zemākajiem, pēdējos gados tas nepārtraukti pieaug. ES pievienošanās sarunu laikā Slovēnija uzstāja uz daudzām atkāpēm, atsakoties atvērt atsevišķas galvenās ekonomikas nozares pilnīgai konkurencei. Tā, piemēram, valsts ir vienīgā Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ir saglabājusi kontroli pār savu banku sektoru. Valsts ir saglabājusi arī svarīgu sabiedrisko pakalpojumu sektoru, kas veidots sociālisma periodā. Slovēnijā joprojām ir viena no labākajām veselības aprūpes sistēmām pasaulē, un izglītība ir bezmaksas līdz pēcdiploma līmenim. Vienlaikus Slovēnija ir arī viena no tām Eiropas valstīm, kurās ir visizteiktākā iedzīvotāju novecošana, kas skaidrojama ar zemo dzimstību un pieaugošo dzīves ilgumu. Gandrīz visi Slovēnijas iedzīvotāji, kas vecāki par 64 gadiem, ir pensionāri, un starp dzimumiem nav būtisku atšķirību. Par spīti imigrācijai, darbspējīgā vecuma grupa samazinās. Par to, kāda ir Slovēnijas panākumu atslēga arī veselības jomā, detalizētāk stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes Studiju inovāciju projektu koordinatore un Veselības vadības docētāja Ieva Bikava.

Broj izbeglica na takozvanoj Balkanskoj ruti, pa tako i u Srbiji, raste. Pojedine zemlje EU, među kojima je i Nemačka, zabrinute su zbog takvog razvoja događaja. Šta Zapad sada očekuje od Srbije, da li Srbiji prete i neke kaznene mere? O tome razgovoram sa kolegom Filipom Slavkovićem, a u drugom delu podkasta saznajemo kakva je trenutna situacija na takozvanoj Balkanskoj ruti, u razgovoru sa Radošem Đurovićem, iz Centra za zaštitu i pomoć tražiocima azila, u Srbiji. Von Boris Rabrenovic.

Družimo se sa violistkinjom, pevačicom, kompozitorkom i performerkom Jelenom Popržan. Jelena nastupa u raznim formacijama, već godinama piše muziku za pozorišne predstave, poigrava se i eksperimentiše sa raznim muzičkim stilovima, a u ponedeljak 27. juna nastupa na Asphalt festivalu u Diseldorfu. Saznajemo kakvih novosti ima na muzičkoj sceni Hrvatske. Da li se dešava da zreliji muzičari u Hrvatskoj dožive drugu mladost? Šta slušaju mladi i da li iko od izvođača još uspeva da osvoji sva godišta? Von Boris Rabrenovic.

Iako legalizacija prostitucije deluje kao očigledno rešenje za ovaj problem, ona to nije jer pre svega predstavlja trgovinu ljudima. Domaće zakonodavstvo ove žrtve tretira isto kao i počinitelje i kaznu uglavnom plaća žrtva. Odmah na početku treba da razrešimo zbog čega je prostitucija problematični posao i opasan za žene. Pojedinci ponekad koriste objašnjenje da se “feministički stavovi” zalažu za to da žena može da radi šta hoće sa svojim telom, što zapravo nije tako. I, Nataša Elenkov, članica feminističkog kolektiva Ženska solidarnost objašnjava koliko je to zaista izbor žene i sumira, kakvo je stanje u Srbiji: “Naš stav kao kolektiva, je da je prostitucija vid nasilja nad ženama, da to nije svestan izbor, da je to vid seksualne eksploatacije, i da zbog toga mora da postoji drugačije zakonsko rešenje nego ono koje je trenutno u Srbiji, a to je prohibitivni model, gde su podjednako kažnjeni i osobe koje se po zakonu odaju prostituciji, i oni koji `koriste usluge`, čime su izjednačeni u tom odnosu, jer zakonodavac nije uzeo u obzir razliku u odnosu moći koji postoji,” objašnjava ona. Trenutno se prostitucija reguliše Zakonm o javnom redu i miru i kao takav predviđa kaznu i onome ko se prostituciji odaje i onome ko koristi usluge prostitcije. To naravno, ne štiti seksulane radnice i radnike. Hristina Piskulidis iz anti trafiking organizacije Astra objašnjava da to predstavlja problem jer čak i kada su osobe u prinudnoj prostituciji, one ga ne prijavljuju da ne bi bile krive pred zakonom. “Opet su te žene, kažem žene, zato što opet 95% osoba koja se bave prostitucijom su žene, opet su one bile te koje su plaćale kazne, a ne korisnici usluga ili makroi. I zbog te zaprećene kazne, vrlo često se dešava da osobe koje su prinudno u prostituciji, a koje se boje da neće biti prepoznate od strane sistema, od strane konkretnih policajaca kome budu prijavili slučaj, sudije ispred koga se budu našle, da ih neće prepoznati kao žrtve trgovine ljudima,” navodi Piskulidis. Elenkov iz “Ženske solidarnosti” govori o legalizaciji i svim njenim lošim stranama. U slučaju legalizacije, prostiucija postaje jedan od prvih ponuđenih poslova ženama koja su siromašne, migrantkinje – ženama kojima je zapravo potrebna pomoć. “Glavna posledica jeste povećanje trgovina ljudima u svrhu seksualne eksploatacije, jer, nekako grubo zvuči kada se koristi taj ekonomski rečnik, ali ponuda žena koje žele da se bave prostitucijom nikada neće da nadmaši tražnju muškaraca, a zapravo zbog toga se i veštački stvara ponuda kroz trgovinu ljudima,” navodi ova feministkinja. Dekriminalizacija i legalizacija deo rešenja Ali nisu potpuno. Važno je imati jaku državu i dobar sistem kao i senzibilisane osobe u institucijama sa kojima seksualne radnice dolaze u kontakt poput policajaca, sudija, socijalnih radnika. Hristina Piskulidis iz anti trafiking organizacije Astra kaže da je najvažnije od svega pomoći žrtvi. Sve ostalo je manje važno: “Ako institucije ne rade svoj posao, ako nemamo jak socijalni sistem koji može da podrži ženu koja ili je rešila da izađe iz prostitucije i stvori uslove da u jednom trenutku ona pokrene samostalni život koji je dostojanstven, koji će joj mogućiti da živi od sopstvenog rada koji nije prostitucija, mi onda ako nemamo dovoljno jaku podršku da joj pružimo mogućnost da se osnaži i da u jednom trenutku se osamostali besmisleno je” navodi Piskulidis. Važno je sistemski urediti prostituciju. A do tada, Jelena Pešić - stručna saradnica u Preventu, organizaciji koja pruža pomoć seksualnim radnicama, objašnjava kako svi možemo da pomognemo, a to je da ih pre svega ne diskriminišemo. “Jer uglavnom su one neshvaćene od strane populacije i uglavnom su diskriminisane. Ali eto ako neko želi da pomogne na taj način, može i preko nas, jer njima je uglavnom teško da steknu poverenje u druge ljude,” objašnjava ona. Legalnost prostitucije u Evropi varira od zemlje do zemlje Sajt Business Insider navodi da, prema nekim procenama, broj prostitutki u 28 država članica Evropske unije kreće se između 700.000 i čak 1,2 miliona. U devet evropskih zemalja (Nemačka, Holandija, Belgija, Austrija, Švajcarska, Grčka, Mađarska, Letonija i Turska) prostitucija je legalna i regulisana. U zavisnosti od zemlje, razne aktivnosti vezane za prostituciju mogu biti zabranjene (gde je posebnim zakonom zabranjena takva aktivnost), dekriminalizovane (gde ne postoji poseban zakon koji zabranjuje ili dozvoljava i reguliše aktivnost) ili regulisane (gde poseban zakon eksplicitno dozvoljava i reguliše delatnost ako su ispunjeni određeni uslovi). U zemljama kao što su Nemačka i Grčka, trgovina seksom je u potpunosti legalizovana i regulisana, dok je u mnogim severnoevropskim zemljama, poput Švedske, nelegalno kupovati seks, ali nije nelegalno i prodavati ga. Iako je Holandija počela da reguliše prostituciju 2000. godine, trgovina seksom je više-manje tolerisana decenijama ranije. Ideja iza legalizacije trgovine bila je da bi se time iskorenio organizovani kriminal, ograničila trgovina ljudima, poboljšao pristup radnica zdravstvenoj zaštiti i seksualni rad učinio bezbednijim. Međutim, Većina seksualnih radnica, bilo u Nemačkoj, Holandiji ili Grčkoj, obično dolaze iz istočnoevropskih zemalja poput Rumunije ili Bugarske. Na epziodi radile Sanja Kosović, Irena Čučković, Iva Gajić, Sanja Đorđević i Aleksandra Bučko. Ovaj podkast je nastao uz finansijsku podršku Evropske unije. Sadržaj ove epizode isključiva je odgovornost podkasta Reaguj i ne odražava nužno stavove Evropske unije, kao ni Mreže za izveštavanje o različitosti 2.0.

Tęsiantis karui Ukrainoje, Austrija toliau siekia išlaikyti neutralumą NATO aljansui. Pokalbis su LRT RADIJO bendradarbe Austrijoje Daiva Trečiokaite.Mūsų laikų sindromas – taip psichologai linkę vadinti perdegimą. Kaip jį atpažinti ir jo išvengti?Ką daryti, pakliuvus į priklausomybės nuo elektroninių cigarečių spąstus? Specialistų patarimai minint pasaulinę dieną be tabako.Lietuvis Dominykas Puzinas jau beveik tris mėnesius rengia tylius protestus prie Rusijos ambasados Vengrijoje, taip siekdamas išreikšti solidarumą su Maskvos užpulta Ukraina.Ved. Karolina Panto

FaceOff IIHF 2022 Spešal turpinās, un kā solīts pēc katras Latvijas hokeja izlases spēles būsim kopā ar Jums, lai apspriestu, kas tikko notika, kurš vainīgs, kurš mūs pārsteidza un ko sagaidīt tālāk. Tas viss un diskusija ar Jums skatītāji! Tiekamies

Ukrainā visa uzmanība pievērsta valsts austrumiem, Krievija gatavojas plašam uzbrukumam, to apliecina izlūkdienestu dati. Protams, tam gatavojas arī Ukraina un pārējā pasaule. Valstu vadītāji steidz nokļūt Kijivā, lai paustu atbalstu Ukrainas prezidentam, bet NATO valstis piegādā dažnedažādu bruņojumu. Kaut arī traģiskās ainas no Ukrainas daudzus ir saliedējušas, Krievijai joprojām ir savi atbalstītāji. Visskaidrāk to demonstrē Vācijā dzīvojošie, jau vairakkārt rīkojot autopārbraucienus ar Krievijas karogiem. Pašā Vācijā daudzi par to šausminās – kā vācieši ar to sadzīvo un kāpēc citās valstīs kara slavinātāji nav tik drosmīgi. Pievēršamies arī Francijai, kur svētdien notika pirmā prezidenta vēlēšanu kārta. Pēc pusotras nedēļas francūžiem būs jāizdara galīgā izvēle, kurš turpmāk saimniekos Elizejas pilī. Notikumus ārvalstīs komentē vēstures zinātņu doktors un politologs Ojārs Skudra. Sazināmies arī Tāli Rēdmani Vācijā un Asnāti Sīmani Francijā. Kijiva pasaules diplomātijas epicentrā Viens no rezultātiem Krievijas spēku atvilkšanai no Ukrainas ziemeļu apgabaliem, t.sk. no Kijivas pievārtes, ir augsta ranga vizīšu birums Ukrainas galvaspilsētā. Pirmkārt tāpēc, ka tas kļuvis iespējams, jo krietni mazāki kļuvuši draudi drošībai, otrkārt tāpēc, ka ir īstais brīdis, lai demonstrētu solidaritāti ar Ukrainu. Krievija koncentrējusi savus militāros pūliņus Ukrainas austrumos, deklarējot mērķi paplašināt tās kontrolēto Donbasa reģiona daļu, savukārt krievu spēku atstātajās pilsētās un ciemos atklājusies baisa kara noziegumu aina, kas liek piesaukt genocīda jēdzienu. Savām acīm noziegumu pastrādāšanas vietu Bučā skatīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības jautājumos Žuzeps Borels, kuri ieradās Kijivā pagājušajā piektdienā. Neilgi pirms viņu ierašanās izpaudās ziņa par kārtējo krievu spēku nodarījumu, raķešu triecienā bēgļu pārpildītajai Kramatorskas dzelzceļa stacijai, nogalinot vairākus desmitus cilvēku. Attiecīgi augsto Eiropas amatpersonu izteikumos vizītes laikā netrūka skarbu un apņēmīgu vēstījumu agresoram. Kā savā oficiālajā paziņojumā pauda for der Leiena, savienība izmantos visu savu ekonomisko jaudu, lai liktu Putinam samaksāt smagu cenu. „Krievija nonāks ekonomiskā, finansiālā un tehnoloģiskā pagrimumā. Tikmēr Ukraina soļo pretī Eiropas nākotnei.” Publiski pasniedzot Ukrainas prezidentam Zelenskim anketu, kuras aizpildīšana ir pirmais solis iestājai Eiropas Savienībā, komisijas prezidente solīja padarīt šo procesu pēc iespējas ātru. Savukārt augstais pārstāvis ārlietās Borels paziņoja par nākamā pusmiljarda eiro militārās palīdzības piešķiršanu. Līdz ar augstajiem Eiropas Komisijas pārstāvjiem Ukrainu apmeklēja arī tās kaimiņvalsts Slovākijas premjerministrs Eduards Hegers. Savukārt, var teikt, kā no zila gaisa sestdien Kijivā uzradās Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Par viņa vizīti pasaule uzzināja tikai tad, kad britu valdības vadītājs jau atradās Ukrainas galvaspilsētā un dažas stundas vēlāk varēja vērot viņu kopā ar prezidentu Zelenski pastaigājamies pa Hreščatiku. Galvenais abu valstu galvu sarunu temats, protams, bija britu militārais atbalsts Ukrainai, kas tagad ietvers arī bruņumašīnas un krasta aizsardzības raķešu sistēmas. Tai pašā sestdienā Kijivā ieradās arī Austrijas kanclers Karls Nehammers, lai pēc tam turpinātu ceļu uz Maskavu, kļūstot par pirmo kādas rietumvalsts vadītāju, kurš apmeklē Krieviju, kopš tā izvērsa iebrukumu Ukrainā. Pusotrai stundai sarunu aiz slēgtām durvīm Krievijas līdera ārpilsētas rezidencē nesekoja nedz kopīgs komunikē, nedz cita ierastā publicitāte, vien kanclera brīfings Austrijas vēstniecībā. Kā paziņoja kanclers, viņi atklāti un asi runājuši par Krievijas agresiju un pastrādātajiem kara noziegumiem. Austrija, kā zināms, ir viena no visvairāk no Krievijas gāzes atkarīgajām Eiropas valstīm. Bet, solidaritātes vizīšu ciklu turpinot, šodien, 13. aprīlī, Kijivā ieradušies Polijas un trīs Baltijas valstu prezidenti. Impēriskās diasporas izpausmes Pēdējās nedēļās vairākās Eiropas valstīs, īpaši Vācijā, pamanāmas kļuvušas turienes krievu diasporas izpausmes. Berlīnē, Frankfurtē pie Mainas, Hannoverē un Štutgartē turienes krievi sarīkojuši gājienus vai auto kolonu braucienus. Organizētāji apgalvo, ka mērķis esot protestēt pret rusofobiju un diskrimināciju, kuru Vācijas krievi piedzīvojot, kopš viņu dzimtene izvērsusi militāro agresiju pret Ukrainu. Tomēr šīs demonstrācijas vairāk izskatās pēc Krievijas agresijas un lielkrievu šovinisma apliecinājuma, kur līdzās neskaitāmām ar divgalvaino ērgli rotātiem Krievijas trikoloriem plīvo arī Padomju Savienības sarkanais ar sirpi un āmuru, arī pa kādam pašpasludināto t.s. Donbasa „tautas republiku” karogam. Bēdīgi slavenos Z un V burtus gan nācies novākt – to publisku izmantošanu Vācijas valdība aizliegusi. Sevišķu sašutumu Vācijas sabiedrībā izpelnījies krievu autokolonnas brauciens pa Berlīni 3. aprīlī – dienā, kad izpaudās ziņas par krievu spēku briesmu darbiem Bučā. Vairākos gadījumos līdztekus prokremliskajām demonstrācijām notikušas Ukrainas atbalstam rīkotas kontrdemonstrācijas. Šobrīd Vācijā dzīvo apmēram 1 200 000 krievu un apmēram 650 000 ukraiņu, no kuriem teju puse ir pēdējā mēneša laikā te ieradušies Ukrainas kara bēgļi. Kopš Krievijas agresijas eskalācijas pagājušajās nedēļās esot fiksēti nepilni 400 pret krieviem vērstu un nepilni 200 pret ukraiņiem vērstu pretlikumīgu nodarījumu, no kuriem daži desmiti saistīti ar fiziskiem uzbrukumiem. Francijas vēlēšanu „déjà vu” „Déjà vu:  – tā jāsaka pēc svētdien notikušās Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas. Tajā, kā jau ierasts, neviens no kandidātiem neguva uzvarai nepieciešamo vairāk par pusi balsu, un, attiecīgi, nākamajā kārtā 24. aprīlī spēkosies divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti: esošais prezidents, liberālās partijas „Uz priekšu, Republika!” līderis Emanuels Makrons un radikāllabējā nacionāliste otrajā paaudzē, „Nacionālās apvienības” līdere Marina Lepena. Tā ir situācija, kas tieši atkārto iepriekšējo – 2017. gada prezidenta vēlēšanu pieredzi. Populārākais kreisā spārna pārstāvis, partijas „Nepakļautā Francija” līderis Žans Liks Melanšons palicis trešais. No šīs trijotnes tālu atpaliek visi pārējie nozīmīgākie kandidāti: labējais radikālis Ēriks Zemūrs, konservatīvās Republikāņu partijas pārstāve Valērija Pekresa un franču zaļo pārstāvis Janniks Žado. Kas attiecas uz balsu ģeogrāfisko sadalījumu, tad gluži tāpat kā pirms pieciem gadiem par Lepenu vairāk balso Francijas ziemeļos un ziemeļaustrumos, kā arī Vidusjūras piekrastes departamentos, savukārt par Makronu – valsts rietumos un centrālajā daļā. Parīze un tai pieguļošais Ildefransas reģions, kas pagājušajās vēlēšanās visai noteikti deva priekšroku Makronam, tagad krietni vairāk simpatizē kreisajam Melanšonam. Vai otrā vēlēšanu kārta atkārtos 2017. gada rezultātus? Tā varētu domāt, jo par esošo prezidentu otrajā kārtā balsot aicinājuši vairāk viņa līdzšinējie konkurenti: republikāne Pekresa, zaļais Žado, arī Parīzes pilsētas galva Anna Idalgo. Par Lepenu savējos aicinājis balsot vienīgi Zemūrs. Tomēr izšķirošās, jādomā, būs Melanšona vēlētāju balsis. No vienas puses, viņš nepārprotami aicinājis nebalsot par Lepenu, no otras – nav aicinājis balsot par Makronu un izteicies, ka šī esot izvēle starp diviem ļaunumiem. Tas var pamudināt lielu daļu kreiso atturēties no vēlēšanām vispār, un, ievērojot samērā zemo aktivitāti pirmajā kārtā, tas raisa zināmas bažas. Kā Briselē, tā Vašingtonā 24. aprīli gaida nervozi, jo Francijas varas grožu iespējamā nonākšana mērenās eiroskeptiķes un kara noziedznieka Putina simpatizētājas Lepenas rokās šķiet visai draudoša. Savukārt politologi secina, ka arī Francijā, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, tradicionālo politiskā spektra dalījumu labējos un kreisajos pamazām nomaina eirocentrēto un eiroskeptisko, nacionāli orientēto spēku opozīcija. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Nuo šiandien Lenkijoje laikinai panaikinus pridėtinės vertės mokesčio tarifą maisto produktams, pastebimas didesnis pirkėjų iš Lietuvos susidomėjimas. Būdų apsipirkti Lenkijoje ieško ir šiaurinėje Lietuvos dalyje gyvenantys žmonės. Apie tai – Giedrės Trapikaitės parengtame reportaže.Nuo šiandien visoje Europoje įsigalioja atnaujinta Europos sąjungos COVID pažymėjimų išdavimo tvarka. Todėl valstybės naikina keliautojams papildomą testavimą prieš kelionę arba po atvykimo. Nuo šiol tikrinamas bus tik imunizacijos dokumentas. Taip pat nuo vasario 1-osios, kai kurios šalys atsisako galimybių paso, kaukių dėvėjimo, kitos priešingai griežtina reikalavimus ir pradeda gyventojus skiepyti privalomai. Apie skirtingus pandemijos valdymo modelius pasakoja bendradarbiai iš užsienio, juos kalbino kolegė Edita Vitė.Vyriausybei pripažinus, kad sutartis tarp AB „Lietuvos geležinkeliai“ ir Baltarusijos trąšų bendrovės „Belaruskalij“ neatitinka nacionalinio saugumo interesų, ji nuo šiandien, vasario 1d., nutraukiama.Seimo nacionalinio saugumo ir gynybos komiteto pirmininkas Laurynas Kasčiūnas, Seimo ekonomikos komiteto pirmininkas Kazys Starkevičius, bendrovės „Lietuvos geležinkeliai“ komunikacijos vadovas Mantas Dubauskas.Užsienio naujienų apžvalga. Žygimantas Kapočius.Apie penktadalį Seimo narių arba ne visiškai atskleidė privačius interesus, arba apskritai nepateikė deklaracijų. Tai rodo LRT Tyrimų skyriaus atlikta politikų privačių interesų analizė. Tarp dalies neatskleidusių interesų yra ir ministrų. O liberalas Andrius Bagdonas, pernai viešai užstojęs alkoholio prekybos ribojimų švelninimą, nedeklaravo valdantis įmonę, susijusią su alkoholio pardavimais.LRT Tyrimų skyrius nusprendė patikrinti visus Seimo narių privačius interesus. Deklaracijų turinys lygintas su duomenimis Registrų centre ir Vyriausiosios rinkimų komisijos (VRK) kandidatų anketose. Interesų deklaravimas yra priemonė skirta užkirsti kelią politinei korupcijai. Išsamiau tyrimo autorius Mindaugas Aušra.Vis daugiau Europos šalių pasirenkant apmokestinti pelną jo paskirstymo momentu, neapmokestinant dalies skirtos investicijoms, diskusijos dėl tokio modelio vyksta ir Lietuvoje. Idėją palaikantys politikai įsitikinę, kad tai skatins verslo plėtrą, naujų darbo vietų kūrimą. Skeptikai sako, kad dėl šių pakeitimų biudžetas praras reikšmingą dalį pajamų. Tema domisi Darius Matas.Austrija pradeda privalomą skiepijimą, Vokietija ruošiasi, Pokalbis su mūsų bendradarbiais Austrijoje Daiva Trečiokaite ir Vokietijoje Mindaugu Savicku.Sveikatos apsaugos ministras Arūnas Dulkys. Ar reikia keisti pandemijos valdymo strategiją?Sporto naujienos. Marius Andrijauskas.Projekto „LRT ieško sprendimų“ žurnalistai šįkart domisi, kaip Lietuvoje ir kitose šalyse bandoma pritraukti gydytojų į regionus. Vokietijoje medicinos studentams siūloma apie pusės tūkstančio eurų per mėnesį stipendija. Tiesa, su sąlyga, kad baigę mokslus, jie atidirbs konkrečioje gydymo įstaigoje. Vis dėlto dalis Lietuvos medikų sako, kad sprendžiant problemą visų pirma reikia keisti medicinos studijų programą. Išsamiau – Rūtos Nikitinaitės pasakojime.Savaitės komentaras. Kokią valstybę gintų Lietuvos piliečiai? Autorius – žurnalistas Virginijus Savukynas.Ved. Rūta Kupetytė

Baidena - Putina videotikšanās. Vai Eiropas Savienībā varam sagaidīt obligātu vakcināciju? Pekinas Olimpisko spēļu diplomātiskais boikots. Aktualitātes komentē Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis, Kristīne Markus Vācijā un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Diplomātisks pliķis Pekinai Pirmdien, 6. decembrī, Baltais nams oficiāli paziņoja, ka uz nākamā gada februārī paredzētajām ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā neieradīsies Savienoto Valstu valdības pārstāvji. Kā diplomātiskā boikota iemesls tiek minēti cilvēktiesību pārkāpumi Ķīnas Tautas republikā, konkrētāk – genocīds pret musulmaņu minoritāti Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā. Kā uzsvērusi Baltā nama oficiālā pārstāvē Džena Psaki, šis valdības lēmumus nekādi nenozīmējot mazāku atbalstu Savienoto Valstu sportistiem, kuri piedalīsies olimpiādē. Jau iepriekš par līdzīgu diplomātisko boikotu bija paziņojusi Austrālija, kā iemeslu tāpat minot situāciju Siņdzjanā. Tāpat Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, atbildot uz jautājumu parlamentā, apstiprinājis, ka uz Pekinu nedosies britu valdības pārstāvji. 8. decembrī par savas valsts pievienošanos boikotam paziņoja arī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Tāpat mediji ziņo, ka līdzīgu soli apsverot arī Japāna un Nīderlande, savukārt Jaunzēlandes valdības pārstāvji nolēmuši neapmeklēt Pekinu, kā iemeslu gan minot pandēmijas situāciju. Vienīgais no ietekmīgāko pasaules valstu līderiem, kurš līdz šim apstiprinājis savu ierašanos Pekinā uz ziemas olimpiādi, ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Oficiālā Pekina, kā ierasts, noraidījusi apsūdzības cilvēktiesību pārkāpumos, un rietumvalstu diplomātisko boikotu raksturojusi kā politiskas manipulācijas, nomelnošanas kampaņu un aukstā kara domāšanas recidīvu. Otrdien, uzstājoties preses brīfingā, Ķīnas ārlietu ministrijas pārstāvis Žao Lidzjans paziņoja, ka Ķīna veikšot „apņēmīgus pretpasākumus” un Savienotās Valstis samaksāšot par savu rīcību. Obligātā vakcinācija – būt vai nebūt? Austrija ir pirmā no Rietumu pasaules valstīm, kas paziņojusi par nolūku ieviest obligātu visu iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 vīrusa infekciju. Tā ir reakcija uz ceturtā pandēmijas viļņa intensitāti, kas Austrijā novembrī sasniegusi rekordaugstu līmeni, liekot ieviest stingru mājsēdi. Savukārt vakcinācijas aptveres rādītāju ziņā Austrija ar 66% pilnīgi vakcinētu iedzīvotāju atpaliek no vairuma citu Rietumeiropas valstu. Valdības plāns paredz obligātu vakcinēšanos, sākot ar nākamā gada 15. februāri, visiem iedzīvotājiem, izņemot tos, kuriem to liedz medicīniski vai reliģiski apsvērumi, un naudas sodus vairāku tūkstošu eiro apmērā par atteikšanos vakcinēties. Pēc šiem valdības paziņojumiem pagājušā mēneša nogalē Austrijā notika samērā plašas protesta demonstrācijas, dažviet protestētājiem iesaistoties sadursmēs ar policiju. Kanclers Aleksandrs Šallenbergs, kurš paziņoja par obligātās vakcinācijas plānu, 6. decembrī gan demisionēja, taču šī demisija, vismaz oficiāli, nav saistīta ar obligātās vakcinācijas jautājumu, un jaunais kanclers Karls Nehammers, pēc visa spriežot, negrasās atkāpties no šīs politikas. Par līdzīgu pieeju paziņojis arī vakar ievēlētais Vācijas kanclers Olafs Šolcs, norādot, ka tā ir vienīgā iespēja izbeigt ieilgušo ierobežojumu ciklu. Ja Vācijas Bundestāgs pieņems attiecīgu lēmumu, obligāta vakcinācija varētu tikt noteikta februārī un martā. Grieķija, kur vakcinācijas aptvere ir 63%, jau novembra beigās noteikusi obligātu vakcināciju personām, kas vecākas par 60 gadiem, nevakcinētajiem piemērojot 100 eiro ikmēneša naudas sodu. Drīz pēc tam Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, komentējot situāciju ar jaunās Covid omikron mutācijas straujo izplatību, pieļāvusi iespēju noteikt obligātu vakcināciju visas Eiropas Savienības mērogā. Šāds lēmums gan neizbēgami izraisītu paredzamu pretreakciju, kas izpaudīsies gan kā protesti, gan uz vakcīnskeptiķiem orientētu politisko spēku ietekmes pieaugums. Vīru runas tiešsaistē „To, ko mēs neizdarījām 2014. gadā, mēs esam gatavi darīt tagad,” komentējot Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena otrdienas tiešsaistes videokonferencē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu runāto, preses pārstāvjiem pēc konferences sacīja Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans. Runa ir par sankcijām, kādas varētu tikt noteiktas pret Krieviju, ja tā īstenotu jaunu plašu militāru agresiju pret Ukrainu. Kā zināms, sankcijas, kuras toreizējā Savienoto Valstu prezidenta Baraka Obamas valdība noteica Krievijai 2014. gadā, nepiespieda Kremli atteikties no Krimas pussalas aneksijas un hibrīdiebrukuma Ukrainas austrumos. Tagad Krievija atkal koncentrē militāros spēkus Ukrainas robežu tuvumā. Saskaņā ar amerikāņu izlūkdienestu ziņām, šo spēku kopējais apjoms jau sasniedz 175 000 militārpersonu, un izveidotās loģistikas un atbalsta struktūras rada aizdomas par gatavošanos militārai ofensīvai. Prezidents Baidens vēlreiz apliecinājis Savienoto Valstu pilnīgu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai. Ja Krievija īstenotu tālāku agresiju pret Ukrainu, tai būtu jārēķinās ar nopietnām ekonomiskām sankcijām no ASV un to Eiropas sabiedroto puses. Tāpat Savienotās Valstis sniegtu vēl plašāku militāro palīdzību Ukrainai nekā līdz šim un pastiprinātu savu militāro klātbūtni ar Krieviju robežoto NATO valstu teritorijā. Alternatīva, kā norādīja padomnieks Salivans, esot diplomātiski pūliņi situācijas deeskalācijai: „Savienotās Valstis un mūsu Eiropas sabiedrotie iesaistītos plašākā diskusijā, kas aptvertu stratēģiskus jautājumus, tostarp mūsu stratēģiskās bažas Krievijas sakarā un Krievijas stratēģiskās bažas. Mums tas izdevās aukstā kara kulminācijā, un mēs toreiz izstrādājām mehānismus, kas palīdz samazināt nestabilitāti un palielināt darbības caurskatāmību.” Kā jau bija sagaidāms no prezidenta Putina izteikumiem pirms videokonferences, Krievija, no savas puses, uzskata Savienoto Valstu un NATO darbības kā savas drošības apdraudējumu. Iespējama Ukrainas iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē tiktu uztverta kā tiešs drauds, un Krievija vēlētos, lai tai tiktu sniegtas starptautiski tiesiskas garantijas par NATO tālāku nepaplašināšanos austrumu virzienā. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka Eiropas Savienībai ir laiks domāt par obligātu vakcināciju. Un dažas valstis jau domā. Šādu lēmumu jau ir pieņēmusi Austrija, vēl šogad par to varētu balsot Vācijas parlaments un arī Grieķija, kur prasību plānots attiecināt uz iedzīvotājiem, kas vecāki par 60 gadiem. Kā mēs plānojam aizsniegt vairāk nekā 100 tūkstošus nevakcinēto šajā vecuma grupā, vienlaikus sekmējot arī plašu iedzīvotāju revakcināciju? Par to un citām aktualitātēm šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P).

Posle skoro dve godine pandemije, zbog novog soja korona virusa zemlje ponovo zatvaraju granice; Austrija uvodi novi karantin a uskoro i obaveznu vakcinaciju, njeni susedi razmatraju iste mere. Koliko nam se zivot promenio za ove dve godine, kako sada gledamo na pocetak pandemije, kako smo je doziveli i kako je prezivljavamo. Tokom decembra i januara za Radio karantin govore taksisti, pekari, vozaci kamiona, gradjevinari, lekari i drugi. Kako nam je bilo, kako nam je sada i sta nas tek ceka. Radio karantin - svake srede

Dobro došli u novu epizodu nesvrstanog podkasta "Dobar loš zao"! Autori, Nenad Kulačin i Marko Vidojković pretresli su do najsitnijih detalja sve virusne pandemije do kojih može doći zahvaljujući Samitu nesvrstanih, održanom bez epidemiolpških mera u svetskom epicentru zaraze kovidom 19. Došli su i do zaključka da su policijski inspektori koji su otkrili "Jovanjicu" direktni krivci za ubrzani proces metamorfoze Aleksandra Vučića iz lažnog demokrate u otvorenog mafijaškog diktatora, zato što se zna ko će prvi da nadrlja u toj bliskoj mračnoj srpskoj budućnosti. Zbog Pandora papira Austrija ostala bez Kurca, a Srbija i dalje neguje sve svoje krimose u udobnim foteljama, bez obzira na potpunu ogoljenost njihovih nedela. Komunjara i pop to su srca dva, ljubili se grlili sve do pola dva, a kad prošlo pola dva, Porfirije dao orden Vučeliću. Gost DLZ je istoričar, diplomata i petooktobarski revolucionar Milan St Protić, intelektualac superteške kategorije. St je sa autorima i publkom podelio dve istorijske anegdote sa teranjem u majčinu. Analizirao je buduće diplomatske poteze novog američkog čoveka za zapadni Balkan, Gejba Eskobara, da bi zatim održao jedno malo predavanje o tome kako smo zapravo zaslužili ono što nam se dešava, te da izbor koji Srbija čini, a to je saginjanje pred milostinjom koju deli mafijaški režim, ravnodušnost prema smrtonosnoj zarazi i pristanak na izborne antiuslove, neizbežno vodi ka istorijskom trenutku u kom će biti "dockan" za sve nas. U Magarećem kutku možete videti i čuti Čaleta kako se prema smrti naših sunarodnika odnosi kao prema kokicama u bioskopu. Uživajte, DLZ samo na našem portalu!

Intelektuālo pusdienu dienaskārtībā ir Austrijas Republika, jeb, kā to mēdz dēvēt vēsturisku iemeslu dēļ – Otrā Republika. Austrija ir mums visiem labi zināma partnere Eiropas Savienībā. Bet ne NATO! Kopš 1955. gada Austrija ir atguvusi savu suverenitāti un pasludinājusi sevi par “mūžīgi neitrālu valsti”. Tās ārpolitika ir bijusi vērsta uz valsts diplomātisko spēju celšanu neatkarības uzturēšanai. Nu, vēl arī tas, ka valstij apkārt, sevišķi mūsdienās ir tikai draudzīgi kaimiņi. To burtiski ieskauj Eiropas Savienības valstis. Austrijas 8,9 miljoni iedzīvotāju var lepoties ar to, ka valsts regulāri ir starp desmit procentiem pasaules valstu, kuras ir labākajiem cilvēka attīstības indeksa rādītājiem, un to, ka valsts spēj veiksmīgi veidot savu tēlu starptautiski, tādējādi arī piesaistot investīcijas un cilvēkresursus. Senā patiesība par Austrijas valstsvīru spēju veidot savas valsts tēlu parasti tiek izteikta vienādojumā: “Austrija ir pamanījusies pārliecināt pasauli, ka Hitlers bija vācietis un Bēthovens bija austrietis”. Austriešu diplomātu un valstsvīru spējas pazīstamas jau izsenis. Retais droši vien nebūs dzirdējis par vienu no pasaules vēsturē ietekmīgākajām karaļu dzimtām – Hābsburgiem, vai arī par valsts 19. gadsimta ārlietu ministru un arī vēlāko kancleru Klemensu fon Meternihu. Austrija ir plaši zināma valsts mūsu platuma grādos. Un tas nav tikai saistībā ar karogu līdzību. Austrija bieži cieš no tā, ka pasaules mediji to jauc ar Austrāliju, un to, ka tai jāsporto zem Latvijas karoga un reizēm pat zem Latvijas himnas. Ir skaidri zināms, ka proporcijas un toņi atšķiras sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Un strīds par to, kurš ir bijis pirmais, ir vēsturniekiem vēl neatrisināts. Abi ir ap 12.-13. gadsimtu radušies un latviešu versija varētu būt dažus desmitus gadus senāka. Abi karogi ir vieni no senākajiem pasaulē, bet atšķirībā no Latvijas karoga, kas ir bija aizliegts un ierobežoti lietots, Austrijas karogs kopš 1230. gada Austriju nav apzīmējis tikai kopumā nepilnu gadsimtu. Par sarkanbaltsarkanajiem karogiem runājot. Ir vēl vismaz viens, kurš dizaina ziņā ir līdzīgs Latvijas un Austrijas karogiem. Līdzīgs ir arī Vašingtonas pilsētas jeb Kolumbijas Apgabala karogs. Proporcijās līdzīgāks Latvijas karogam, bet sarkanā toņos – Austrijas. Un vēl, protams, klāt pieliktas trīs ASV, protams, raksturīgās zvaigznes. Kā ierasts, palūkojamies uz valsts ekonomiku. Austrija Latviju pārspēs katrā ekonomiskajā rādītājā. Ieskaitot arī dažus sliktos – piemēram, Austrijas valdības parāds ir lielāks nekā Latvijas. Pēc Tautas attīstības indeksa gan Latvija tik ļoti vairs neatpaliek. Tajā tiek rēķināti gan iedzīvotāju ekonomiskie un sociālie rādītāji, izglītības un veselības iespējas, personīgās drošības aspekti un virkne citu. Un tajā Austrija šobrīd ir 18. vietā, kamēr Latvija 37. vietā no visām pasaules valstīm. Vērts nedaudz paskatīties, kāpēc Austrija ir tik bagāta. Būtiskākais, ko nepieciešams pieminēt, noteikti ir uzkrātais iedzīvotāju un valsts kapitāls. Kapitālistiskās ekonomiskās sistēmas nepārtrauktība ir ļāvusi akumulēt mantas un naudas līdzekļus, celtnes un tehnoloģijas ne tikai valsts un uzņēmumu līmenī, bet arī pašiem iedzīvotājiem. Atšķirībā no Latvijas, Austrijas ekonomiskā sistēma ir bijusi ilgāk balstīta privātīpašumā un nav bijuši sistēmas līmeņa eksperimenti, kuriem mēs tikām pakļauti Padomju Savienības ietvaros. Bez šī sistēmiskā faktora jāņem vērā, ka Austrija ir arī veiksmīgi izmantojusi savu ģeogrāfisko vietu un attiecības ar Vāciju. Lai arī tās nav vienmēr bijušas izcilas, tomēr arī mūsdienās 28 % no austriešu produktiem ceļo uz Vāciju. Virkni lielāko Austrijas kompāniju var redzēt darbojamies Vācijā, tostarp arī lielveikalu ķēdes un bankas. Starp citu trešais lielākais tirdzniecības partneris Austrijai ir ASV. Un te droši vien ir vērts pieminēt, ka Austrijas paši ietekmīgākie zīmoli ir “Red Bull” un “Svarovski”, ko labi pazīst arī Latvijā. Vēl viena lieta, protams, ir Austrijas ekonomikas daudzveidīgums. Industriju dažādība ļauj balansēt ekonomiku pret tirgus satricinājumiem un ekonomiku pret masveidīgiem sabrukumiem. Bet, kā var iedomāties – izvairīties no satricinājumiem maza, atvērta ekonomika nevar. Austrija tāpat ir atkarīga no Vācijas ekonomiskā attīstības cikla un arī no Krievijas enerģijas piegādēm. Ekonomikas atvērtība vēl nenozīmē drošību. Ekonomikas daudzveidība vēl nenozīmē drošību. Bet ne viss ir tik rožains arī Austrijas dārziņā. Viena no lietām, kura ir bijusi skaidrs izaicinājums mazajai, kalnainajai valstij ir tās vēsture. Austriešiem noteikti nav vienkārši sadzīvot pašiem ar savu vēsturi. Par to mums pastāstīja arī Austrijas pilsonis, Konstancas un Helsinku universitāšu absolvents Benno Grats.

Mikroshēmu ražotāju nespēja piepildīt tirgu ar savu produkciju, ir radījusi problēmas ne tikai elektronikas ražotājiem, bet arī citām nozarēm, autoindustrijai tai skaitā. Jauno auto piegāde kavējas un tas, savukārt atstājis iespaidu uz lietoto transportlīdzekļu tirgu, kurā arī strauji samazinājies piedāvājums vai mašīnas ir kļuvušas krietni dārgākas. Raidījumā Kā labāk dzīvot spriežam, ko šādā situācijā darīt tiem, ja ir vēlme vai nepieciešamība iegādāties sev jaunu vai lietotu automobili. "Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu," situāciju auto tirgū raksturo Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs. Šāda situācija izveidojusies pandēmijas dēļ, ir grūti atjaunot ražošanas kapacitāti, pieprasījums visās valstīs ir pieaudzis. Tas vēl jāsaista ar to, ka auto ražotāji mikroshēmas pasūta pie pāris ražotājiem, kas nav spējīgi tikt galā ar pieprasījumu, jo viedierīces vajag arī visiem mājās, kur nepieciešamas smalkākas mikroshēmas. "Mašīnas ir gatavas, rūpnīcā stāv, nav mikroshēmu, lai tās palaistu. Vairums ražotāju ir nonākuši situācijā, ka nevar nosaukt datumu, kad būs. Tas skar arī valsts pasūtījumus," norāda Kulbergs. "Situācija “uzsūkties” varētu uz nākamā gada vasaru." Ja nav jaunu mašīnu, tas radījis trūkumus arī kvalitatīvu mazlietotu auto tirgū. Tas kāpinājis cenas ap 20 % lietoto mašīnu tirgū. Plači ir iztukšoti. Labākais laiks, kad pārdot mašīnu, bet vietā dabūt grūti. Runājot par lietoto auto tirgu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš atzīst, ka labā ziņa ir tā, ka cilvēki vēlas iegādāties jaunākas mašīnas. "Sliktā ziņa - Eiropa joprojām nav tikusi galā ar tā sauktām īpašuma tiesībām, sakārtojusi vienoto Eiropas redzējumu par odometriem. Tas nozīmē, ka cilvēkam ne vienmēr ir bijusi iespēja pārliecināties, kāds ir bijis odometra rādītājs iepriekšējā valstī," norāda Liepiņš. "Veiklās rokas, iespējams, Latvijā, iespējams, citā Eiropas Savienības valstī, kur austrumu tirgotāji nodarbojas ar auto biznesu, viņiem patīk griezt odometrus un tā ir reālā patiesība, ar ko jārēķinās cilvēkiem." Kulbergs mudina pirms lietotas mašīnas pirkšanas to nodot neatkarīgā servisā pārbaudei. Ja tirgotājs atsaka tādu iespēju, tad nevajadzētu pie viņa izvēlēties mašīnu. "Vasarā bija lieli plūdi Vācija, Austrija, Beļģijā, ir jāsaprot, ka šīs "slīkoņu mašīnas" nonāk Austrumeiropas pusē, ir vilinošas. Viņas uzsūcas tirgū 4-5 mēnešu laikā. Šis ir tas brīdis, kad viņas var figurēt tirgu," norāda Kulbergs. Iegādājoties lietotu auto, speciālisti iesaka rūpīgi auto pārbaudīt. Odometra rādītāji ir tikai viens parametrs.  Tāpat jāpārbauda, vai vēlamais auto nav bijis sasists, jo statistika Eiropā rāda, ka automašīna desmit gadu laikā savā dzīvē ir iekļuvusi avārijā, smagākā vai vieglākā negadījumā Vēl vajadzētu pārbaudīt, vai iecerētais auto ir tirdzniecībā pieejams, vai to nemeklē policija kādā valstī Tikai tad ir vizuālā pārbaude. Kā arī jāpārbauda, vai auto ir pieejams CSDD tirdzniecības reģistrā. Tirdzniecības uzņēmumiem ir pienākums ievietot informāciju par katru auto, kuru pārdod, šajā reģistrā, lai cilvēkiem būtu lielāka drošība.

Didžiojo septyneto valstybių vadovai šiuo metu tariasi dėl Afganistano.Paveldosaugininkai išbraukė P. Cvirkos paminklą iš kultūros vertybių registro.Europos Tarybos žmogaus teisių komisarė Dunja Mijatovič ragina Lietuvą migrantų krizės metu nepamiršti tarptautinių įsipareigojimų žmogaus teisėms.Austrija žada paramą Lietuvai derybose su Europos Sąjunga dėl finansinės pagalbos statant tvorą pasienyje su Baltarusija, teigia Austrijos vidaus reikalų ministras Karlas Nehameris.Sukanka 30 metų, kai Ukraina atkūrė savo Nepriklausomybę.Praėjo dvi savaitės po riaušių prie Seimo. Dauguma įtariamųjų paleisti į laisvę, o Seime nepradėta judėti link apkaltų galimai prie riaušių kurstymo prisidėjusiems Seimo nariams.Prasidėjo Tokijo paralimpinės žaidynės. Prie starto linijos šiose žaidynėse stos 11 lietuvių - 5 lengvaatlečiai, plaukikas ir golobolo rinktinė. Žmonių su negalia sportas egzistuoja jau daugiau kaip šimtmetį, o pirmieji žinomi kurčiųjų sporto klubai buvo įsteigti 1888 metais Berlyne. Vis tik žinia apie žmonių su negalia sportą plačiau pasklido gerokai vėliau – po II pasaulinio karo.Ved. Agnė Skamarakaitė

Grupių etapas baigėsi, tad šia proga „Skriejančio kamuolio“ trijulė išrikiavo simbolinį vienuoliktuką žaidėjų. Taip pat apžvelgėme šeštadienį laukiančius aštuntfinalio mūšius. Komanda – 15min žurnalistai Marius Bagdonas bei Mantas Krasnickas. 00:00 Įžanga 01:59 Mūsų simbolinis vienuoliktukas 31:16 Emocinga Danija prieš Velsą 39:58 Italija ar Austrija? 46:23 Prizo vertas klausimas! Vėl turite progą laimėti prizą! Mūsų feisbuko paskyroje po laidos įrašu spėkite, kurią minutę bus pelnytas pirmasis įvartis Italijos ir 

Nuostabus Kevinas de Bruyne ketvirtadienį nuskriaudė Daniją emocingose rungtynėse, Nyderlandai užtikrintai susitvarkė su Austrija, o Ukraina, nors ir atsipalaidavo, tačiau palaužė Šiaurės Makedoniją. Penktadienį vėl stebėsime trejas rungtynes, o daugiausiai dėmesio teko skirti Anglijos ir Škotijos principiniam mūšiui. Fantastiškasis trejetas – 15min žurnalistai Mantas Krasnickas ir Marius Bagdonas bei rašytojas, publicistas Aidas Puklevičius. 00:00 Intro, taurė ir De Bruyne 11:10 Nyderlandų sėkmingas žygis 16:10 Ukrainiečių atsipalaidavimas 20:15 Čerčesovo įgūdžiai 21:45 Istorinis Anglijos ir Škotijos mūšis 28:23 Ar Kroatija tikrai favoritė? 32:06 Kitokia Švedija prieš Slovakiją 36:00 Prizas! Pirmas Danijos ir Belgijos rungtynėse kortelę priešais save išvydo Danielis Wassas, tad kuprinę laimėjo Paulius Birgelis. Sveikiname!

Anglijos rinktinė įrodė, kad didelės aistruolių viltys į ją dedamos ne be reikalo, nugalėdama blankokus kroatus. Nyderlandai trileryje Amsterdame įveikė Ukrainą, o austrai galiausiai palaužė užsispyrusią Šiaurės Makedoniją. Pirmadienį – dar trys susitikimai, viename kurių pasirodys stipri Ispanijos rinktinė. Apie visa tai ir kitus „Euro 2020“ štrichus – laidoje. Kolektyvas – 15min žurnalistai Mantas Krasnickas ir Gintaras Radauskas bei politologas Marijuš Antonovič. 00:00 įžanga 01:20 geras anglų žaidimas 12:59 trileris Amsterdame ir olandų pergalė 19:05 Austrija palaužė Šiaurės Makedoniją 21:15 ar ispanams nesukliudys suirutė dėl COVID-19? 26:32 Lenkijos rinktinė – stipresnė nei 2016-aisiais? 32:53 škotų futbolo šventė Glazge 38:36 prizas! Kuprinę šįkart laimėjo Remigijus Remigijaus! Sveikiname ir kviečiame susisiekti su mumis feisbuke!

Valstybės ekstremalių situacijų komisija svarsto atvykstančiųjų į Lietuvą sausumos keliais kontrolę.Vokietija dėl COVID-19 mutacijų grėsmės daliniai uždarė sienas su Austrija ir Čekija.Pagerbiami šauliai, savanoriavę ligoninėse, kai to labiausiai reikėjo.Atlaisvinus karantiną atsidarė ne maisto parduotuvės, grožio salonai, kirpyklos.Gyventojų genocido ir rezistencijos tyrimo centras praneša, kad rasti ir atpažinti 11-os partizanų ir jų rėmėjų palaikai.Naujoje interneto svetainėje www.kasmanpriklauso.lt – informacija apie socialinę paramą skirtingais gyvenimo atvejais.Socialiniuose tinkluose paplito vaizdo įrašas kaip Vilniuje parduotuvės tualete apsaugos darbuotojas muša apvogti bandžiusį asmenį. Pokalbis apie tai ką gali ir ko negali apsaugos darbuotojai.Ved. Agnė Skamarakaitė

Ar reikia keisti COVID-19 testavimo strategiją? Prezidento patarėjas: karantino ribojimai veikia, bei yra atsargaus optimizmo dėl artėjančio susirgimų piko.Baltarusijoje savaitgalį sulaikyta daugiau kaip 900 protesto akcijų dalyvių. Paskutinioji protesto akcija šalyje pritraukė mažiausiai žmonių per pastaruosius tris mėnesius.Ilgametis Seimo sveikatos reikalų komiteto narys Antanas Matulas sako, kad parlamentarai taip pat gauna informacijos apie galimai neskaidrius Sveikatos apsaugos ministerijos pirkimus, siekiant suvaldyti pandemiją. Matulo teigimu, ši informacija perduodama teisėsaugai, o naujasis Seimas neplanuoja sudarinėti tyrimo komisijų.Kodėl Seimo nariai imasi verslinės žvejybos Kuršių mariose uždraudimo?Keturi astronautai išskrido į Tarptautinę kosminę stotį bendrovės „SpaceX“ sukurtus „Crew Dragon“ tipo erdvėlaiviu „Resilience“ ir pradėjo, kaip tikisi JAV, pirmąją iš daugelio įprastų misijų po sėkmingo bandomojo skrydžio gegužę.Japonijos olimpines žaidynes planuojama, leisti stebėti gyvai. Kalnų Karabache armėnai palieka degančius namus. Austrija žada masiškai testuoti gyventojus, kaip ir Slovakija, kad galėtų žmonės švęsti Kalėdas.Ved. Deividas Jursevičius

Lietuvos kamerinio orkestro 60-ojo sezono atidarymas. Tiesioginė transliacija iš NF Didžiosios salėsAtlikėjai Lietuvos kamerinis orkestras, solistas Lukas Geniušas (fortepijonas; Rusija, Lietuva), dirigentė Giedrė Šlekytė (Austrija).

Hrvatska i dalje bilježi visoki broj novozaraženih koronavirusom. Ipak, od petka se taj broj spustio s 208. na 151. Zbog širenja virusa u turističkim središtima, Austrija je Hrvatsku proglasila rizičnom zemljom. Austrijski građani masovno su prekinuli ljetovanje kako bi izbjegli strogi granični režim za ulazak u domovinu. Disonantni tonovi u srpskoj zajednici: SDSS odgovorio Savezu srpskih udruga. Kaže, zauzima se za smanjenje napetosti i normalizaciju odnosa između Hrvata i Srba.

Notikumus pasaulē komentē arī laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga un Eiropas Politikas analīzes centra pētnieks Mārtiņš Hiršs. Merkele un Makrons deklarē atbalstu „koronaobligācijām” Eiropas Savienības vienotās obligācijas pandēmijas izraisītās ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanai, kuru iespējamība jau kādu laiku apspriesta medijos un arī finansistu un politiķus aprindās, šķiet iegūstam konkrētākas aprises. 18. maijā Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons kopīgā tiešsaistes preses konferencē deklarēja savu atbalstu šādu obligāciju emisijai 500 miljardu eiro vērtībā. Emisijas rezultātā iegūtās summas izlietojums būtu Eiropas Komisijas ziņā, un tā tiktu izdalīta lielā mērā kā neatmaksājama dotācija krīzes vairāk skartajām nozarēm un reģioniem. Tāpat deklarētais plāns īpaši akcentē Eiropas Savienības „veselības aizsardzības suverenitātes” mērķi – ieguldījumus izpētē un medicīniskā aprīkojuma ražošanā. Berlīnes un Parīzes, divu nozīmīgāko Eiropas Savienības budžeta donoru, atbalsts finanšu instrumentam, kas jau mīlīgi nodēvēts par „koronaobligācijām”, ir ļoti svarīgs, tomēr tam nepieciešama visu 27 dalībvalstu valdību piekrišana. Merkeles un Makrona paziņojumu jau uzteikuši Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte un Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, jo tieši viņu valstīm varētu tikt liela daļa no šādi akumulētajiem līdzekļiem. Tāpat to apsveikusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Daudz atturīgāka reakcija vērojama no tradicionāli „sīkstulīgajiem” Eiropas ziemeļiem. Dānija, Zviedrija, Nīderlande un Austrija pagaidām nav piekritušas plānam šādi dotēt finansiāli nestabilo Vidusjūras reģionu, un, kā paudis Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, varētu piekrist krīzes vairāk skartajiem reģioniem piešķirt aizdevumus, bet ne dotācijas. Skaidru nostāju pagaidām nav paudusi arī neviena no t.s. jaunajām dalībvalstīm, kurām, protams, būs svarīgi, lai savienības rūpju lokā nenonāktu tikai dienvidvalstis, bet sava tiesa tiktu arī austrumu zonai, kuru gan mazāk skārusi pandēmija, taču pietiekami jūtami – ar ierobežojumiem saistītā ekonomikas stagnācija. Savukārt Eiroparlaments savā pirmajā klātienes sesijā kopš marta sākuma piektdien pieņēma rezolūciju, pieprasot divu triljonu apjoma ekonomikas atlabšanas plāna iekļaušanu savienības daudzgadu budžetā, kuram būtu jāstājas spēkā ar nākamā gada sākumu. Rezolūcija uzsver, ka „atlabšanas stratēģijas centrā jābūt Eiropas pilsoņiem”. Tā sakrīt ar Makrona/Merkeles plānu atbalstā obligāciju emisijai un lielākās līdzekļu daļas piešķiršanai dotāciju veidā. Tāpat rezolūcijā norādīts, ka plāna līdzekļiem jāpapildina daudzgadu budžets, nevis jāsamazina citu tā prioritāšu īstenošana, ka līdzekļu piešķīrumiem jāseko agrāk deklarētajiem attīstības virzieniem – „zaļajam kursam” un digitālās kapacitātes kāpināšanai, savukārt Eiropas Komisiju parlaments mudinājis atturēties no „apšaubāmām palielināšanas formulām ambiciozu skaitļu reklamēšanai” un „finanšu iluzionisma”.   Izraēla – nacionālās vienības valdība un „Trampa miera plāns” Svētdien zvērestu Izraēlas parlamentā Knesetā deva jaunā nacionālās vienības valdība, kuru veido divi līdz šim galvenie pretspēlētāji valsts politiskajā spektrā: ilggadējā premjerministra Benjamina Netanjahu centriski labējā partija "Likud" un Benija Ganca vadītā centriski liberālā alianse "Kahol Lavan". Koalīcijā ietilpst arī vairākas mazākas partijas, sākot no galēji labējām, ortodoksālos ebrejus pārstāvošām partijām, beidzot ar sociāldemokrātisko Darba partiju. Valdības nolīgums paredz, ka pusi no domājamā valdības darbības perioda, proti – līdz nākamā gada oktobrim, to vadīs Netanjahu, savukārt pēc tam viņu nomainīs Gancs, kurš šobrīd ieņem vicepremjera un aizsardzības ministra posteņus. Līdz ar to šķiet noslēgusies gadu ilgusī politiskā krīze, kuras laikā Izraēla piedzīvoja trīs Kneseta vēlēšanas. Pirmdien, apsveicot jauno Izraēlas kabinetu, Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās Žozefs Borels savā paziņojumā norādījis, ka uzlūko „ar dziļām bažām pasākumus, kurus paredzēts iesniegt apstiprināšanai Izraēlas valdībai, par daļas okupēto Palestīnas teritoriju aneksiju, kā to deklarējis premjerministrs, prezentējot savu valdību Knesetā 17. maijā, un kā tas paredzēts agrāk parakstītajā koalīcijas nolīgumā. Mēs noteikti mudinām Izraēlu atturēties no jebkādiem vienpusējiem lēmumiem, kas novestu pie jebkuras okupētās Palestīnas teritorijas aneksijas un kā tāda būtu pretrunā ar starptautiskajām tiesībām." Tā ir atsauce uz valdības nolīgumā ietverto punktu, ka, sākot ar 1. jūliju, premjerministram Netanjahu ir tiesības ierosināt kabineta izskatīšanai jautājumus par, kā tas tiek formulēts, „Izraēlas suverenitātes paplašināšanu” okupētajās palestīniešu teritorijās. Zīmīgi, ka tas ir vienīgais jautājums valdības deklarētajā dienaskārtībā, kas nav saistīts ar koronavīrusa apkarošanu. Šī vienošanās detaļa saistāma ar t.s. „Trampa miera plānu” jeb, oficiālajā nosaukumā, „Miers labklājībai: vīzija palestīniešu un izraēliešu tautu dzīves uzlabošanai”, ar kuru Savienoto Valstu prezidents nāca klajā janvāra beigās. Plāna ietvaros paredzēta palestīniešu valsts izveide daļā Gazas sektora un Jordānas upes rietumkrasta, kas faktiski tomēr būtu ne vairāk kā Izraēlas protektorāts. Šī valstiskā veidojuma aizsardzības un ārpolitika paliktu pilnīgā Izraēlas kontrolē, un tā teritoriju teju pilnīgi iekļautu un daudzos sīkos anklāvos sadalītu Izraēlai pievienojamie apgabali. Arī šo ierobežoto valstiskumu Palestīna varētu saņemt tikai tai gadījumā, ja Izraēla atzītu par izpildītiem vairākus nosacījumus, piemērām, kustības Hamas vienību atbruņošanu Gazas sektorā. Benijs Gancs amatā stāšanās ceremonijā pirmdien paudis apņemšanos visos veidos veicināt „Trampa plāna” īstenošanos, gan vairoties minēt teritoriju aneksiju. Savukārt Jordānijas karalis Abdulla II intervijā vācu laikrakstam "Der Spiegel" piektdien izteicies, ka Izraēlas mēģinājumi mainīt pastāvošās robežas var novest pie plaša konflikta ar Jordāniju.   „Obamageita” Pēdējās nedēļās jauni, vai, pareizāk, atjaunoti akcenti iezīmējušies prezidenta Donalda Trampa publiskajās izpausmēs. Apvienojošs nosaukums visiem šiem motīviem ir paša prezidenta dots – „Obamageita”. Atspēriena punkts šim vadmotīvam ir Savienoto Valstu Tieslietu departamenta lēmums kā nepamatotu izbeigt kriminālvajāšanu pret bijušo Trampa nacionālās drošības padomnieku Maiklu Flinnu, kurš tika apsūdzēts pēc tam, kad atklātībā parādījās informācija par to ka, Flinns melojis Federālā izmeklēšanas biroja aģentiem par saviem kontaktiem ar Krievijas vēstnieku Sergeju Kisļaku. Pats Flinns tiesvedībās laikā vairākkārt bija atzinis, ka teicis nepatiesību, taču, kā norādījis Tieslietu departamenta vadītājs, ģenerālprokurors Viljams Barrs, šī melošana esot nebūtiska, ciktāl pats izmeklēšanas process neesot bijis pietiekami pamatots. Trampa pretinieki šo lēmumu jau nodēvējuši par politizētu un koruptīvu. Tikmēr prezidentam tas devis iemeslu plašam uzbrukumam savam priekšgājējam Barakam Obamam un pašreizējam sāncensim priekšvēlēšanu kampaņā Džo Baidenam. „Obamageita” esot sazvērestība pret viņu, Donaldu Trampu, kuru īstenojuši viņa pretinieki, kuriem par to būšot jāatbild. Uz laikraksta "Washigton Post" reportiera jautājumu, kādos konkrētos noziegumos būtu apsūdzams bijušais prezidents un esošais prezidenta kandidāts, Tramps atbildējis: „Jūs zināt, kas ir šis noziegums. Noziegums ir ļoti acīmredzams ikvienam. Jums vienkārši jāpalasa laikraksti, izņemot jūsējo.” Ģenerālprokurors Barrs gan noraidījis prezidenta pieņēmumu, ka izmeklēšana par Krievijas iespējamo ieteikmi 2016. gada prezidenta vēlēšanu procesā būtu Demokrātu partijas sazvērestības inspirēta un ka bijušajam prezidentam šai sakarā varētu izvirzīt kādas apsūdzības. Prezidentam Trampam nesimpatizējošie mediji visai vienbalsīgi raksturo „Obamageitu” kā kārtējo mēģinājumu novērst uzmanību no viņa apšaubāmās darbības pandēmijas uzliesmojuma laikā, vājās veselības aizsardzības pasākumu vadības un nepamatotajiem apgalvojumiem par vīrusa izplatību un ārstniecības līdzekļiem.

Net 15 šalių šią savaitę paskalbė savo 2020 m. „Eurovizines“ dainas, tad šios savaitės podcasto epizode jas visas ir aptarėme. Graikija (0:40), Rumunija (4:40), Serbija (10:08), Sakartvelas (13:00), Nyderlandai (18:40), Izraelis (24:07), Austrija (31:06), Šveicarija (34:00), Airija (38:30), Kipras (41:38), Bulgarija (44:05), Švedija (48:55), Suomija (56:05), Portugalija ir Danija (01:01:25). Nuorodas į visas šias dainas rasite paspaudę čia: https://eurodiena.lt/eurovizija-2020-dalyviai-dainos-informacija/

ES lyderiai tariasi dėl daugiamečio Bendrijos biudžeto, griežčiausio reikalavimo mažinti išlaidas laikosi Austrija, Danija, Nyderlandai, Švedija.Valstiečių lyderis R. Karbauskis tęsia susitikimus su rinkėjais. Vilniaus rajono politikai patvirtino 2020–2022 metų strateginį veiklos planą, kuriame be kitų projektų įtrauktas ir premjero gyvenamos gatvės tolesnis asfaltavimas.Vilniaus knygų mugėje šiandien vyksta per šimtą renginių, tarp jų - geriausių knygų vaikams ir paaugliams paskelbimas ir diskusija apie nepažintą Joną Meką.Vilniuje apdovanoti gražiausių lietuviškų įmonių pavadinimo konkurso nugalėtojai. Kaip pvz: „Aušra kelyje“, „Svajojantis medis“, „Basa žemė“, „Vilko daina“.Laidos vedėja Madona Lučkaitė.

Pocastvovani smo sto smo imali divne goste u novom podcastu: Veljko, Igor i Nevena - HVALA. Naucili smo o skijanju, sportu genralno, preduzetnistvu... a i Zeka nas j svasta naucio, a Joka... e on je posebna prica. #uzasipostmoderne

Ihr habt immer geglaubt, die beiden würden nur Scherze machen. Doch jetzt haben Sie es tatsächlich getan. Krsto und Danijel reden eine ganze Episode lang nur über Ibiza... äh...Österreich. Berge wie in Slowenien, Boulevardblätter, die ähnlich kritisch über die Regierung Kurz berichten wie serbische Tabloids über Aleksandar Vučić, Politiker, die das Land an russische "Investoren" verscherbeln wollen und grassierender Nationalismus. Wer möchte da ernsthaft bestreiten, dass Österreich im tiefsten Innern ein Balkanstaat ist? Natürlich stellen sich da aber doch noch ein paar Fragen. Und die lassen wir lieber von Experten beantworten. Etwa von der Rechtsextremismusexpertin Judith Goetz und dem ARD-Korrespondenten Srđan Govedarica. Am Ende - so viel sei verraten - haben wir Austrija ja doch lieb...irgendwie. Nebenbei erfahrt Ihr wie es Krsto & Danijel zusammen mit weiteren KollegInnen auf das Titelblatt eines kroatischen Fascho-Magazins gebracht haben, warum in Kroatien ein Wahlerfolg zur Spaltung einer Oppositionspartei führt und warum die serbische Premierministerin Kosovaren für Waldmenschen oder so etwas ähnliches hält.

Norises pasaulē studijā komentē žurnāla IR komentētājs Aivars Ozoliņš un žurnāliste Anna Ūdre.   Savienotās Valstis aizliedz Huawei 15. maijā izdotais Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izpildrīkojums aizliedz ASV uzņēmumiem iegādāties telekomunikāciju aprīkojumu, kas administrācijas ieskatā apdraud nacionālo drošību. Drīz pēc tam ASV Tirdzniecības departaments iekļāva Amerikas interesēm naidīgo uzņēmumu reģistrā ķīniešu kompāniju Huawei – šobrīd pasaulē lielāko telekomunikāciju aprīkojuma piegādātāju un vienu no nedaudziem 5G mobilo tīklu tehnoloģiju izstrādātājiem. Tik radikāls solis pārsteidzis daudzus novērotājus, kaut signāli par kompānijas radītajiem draudiem Savienoto Valstu drošībai parādījušies jau salīdzinoši sen. Jau 2012. gadā ASV Kongresa Pastāvīgā apakškomiteja izlūkošanas jautājumos publiskoja ziņojumu, kas apsūdzēja Huawei, kā arī vēl vienu ķīniešu kompāniju ZTE, darbībā Ķīnas valdības interesēs, kas potenciāli var apdraudēt Savienoto Valstu drošību. Tāpat kompānija tiek vainota Irānai noteikto amerikāņu sankciju apiešanā un kompānijas T-Mobile intelektuālā īpašuma zādzībā. Huawei konsekventi noliegusi visas apsūdzības. Kā pati kompānija, tā Ķīnas valdība uzstāj, ka Savienoto Valstu administrācijas akcijas ir daļa no tirdzniecības kara starp divām ekonomiskajām superlielvalstīm un mēģinājums ar politiskiem līdzekļiem ierobežot šobrīd vadošo 5G tehnoloģijas attīstītāju. Pirmdien ASV Tirdzniecības departaments publiskoja lēmumu par pagaidu sankciju mīkstināšanu, kas ļaus vēl trīs mēnešus piegādāt Huawei mobilajiem tālruņiem Android programmatūras atjauninājumus un pagaidām izmantot ķīniešu kompānijas aprīkojumu amerikāņu sakaru uzņēmumiem, kuriem citādi, iespējams, nāktos pārtraukt darbību. Volodimira Zeļenska prezidentūras sākums Volodimirs Zeļenskis, 21. aprīlī ar rekordlielu elektorāta atbalstu ievēlētais Ukrainas prezidents, 20. maijā oficiāli stājās augstajā amatā. Dodoties uz inaugurācijas ceremoniju Ukrainas Augstākajā Radā, jaunievēlētais valsts galva palielu ceļa gabalu veica kājām, sportiskā solī, daudzkārt sarokodamies un pat fotografēdamies ar ielas malā sanākušajiem. Pēc oficiālās zvēresta nodošanas un prezidenta regāliju saņemšanas ceremonijas sekoja jaunā valsts galvas pirmā uzruna – visnotaļ paredzama, ievērojot prezidenta Zeļenska līdzšinējo „tautas kalpa” renomē. Pēc aicinājumiem nācijai vienoties grūtību pārvarēšanai un ambicioziem mērķiem, pēc apsolījumiem darīt visu, lai izbeigtu karu un atgūtu Krievijas sagrābtās teritorijas, sekoja ass uzbrukums esošajai politiskajai konjunktūrai. Runas finālā izskanēja aicinājums parlamentam pieņemt vairākus likumus, tai skaitā atcelt deputātu imunitāti, un atlaist no amatiem – gluži konkrēti – valsts drošības dienesta priekšsēdētāju, ģenerālprokuroru un aizsardzības ministru. „Jums būs divi mēneši. Pieņemiet šos svarīgos likumus un lēmumus. Piekariniet sev visas medaļas. Nopelniet labus punktus ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Es atlaižu 8. sasaukuma Ukrainas Augstāko Radu. Slava Ukrainai!” savu runu noslēdza Volodimirs Zeļenskis. Eduarda Liniņa saruna ar politologu, Sociālo pētījumu centra „Ukrainas meridiāns” direktoru Dmitro Ļevusju. Ed.L.: Jaunā prezidenta pirmais solis, atlaižot Ukrainas Augstāko Radu, – vai tā ir vienkārši izdabāšana elektorāta populistiskām vēlmēm, vai arī tajā ir nopietnākas politiskās stratēģijas elements? Dmitro Ļevusjs: Te ir divas komponentes, un tās jūs arī nosaucāt: tā ir gan izdabāšana elektorāta populistiskām vēlmēm, gan politiska stratēģija. Pēc manām domām, no likumiskuma viedokļa raugoties, šis solis ir, maigi izsakoties, strīdīgs. Sabiedrībā, ekspertu vidē, protams, pastāv dažādi vērtējumi. Ir, piemēram, mūsu izcilā jurista, konstitucionālo tiesību eksperta Igora Koļevuško vērtējums, kurš uzskata, ka tas ir absolūti nepareizs solis, un es arī drīzāk sliecos piekrist šim viedoklim. Bet, pirmkārt, Zeļenska vēlētāji ir noskaņoti uz šādiem radikāliem soļiem, un no politiskā viedokļa šis lēmums ir vēlēšanu kampaņas turpinājums. Tādējādi prezidenta Zeļenska priekšvēlēšanu kampaņa slaidi pāriet partijas „Tautas kalps” priekšvēlēšanu kampaņā. Kamēr nav zaudēts potenciāls, kamēr elektorāts joprojām ir mobilizēts, joprojām ir augsts reitings, kas vēl pāris mēnešus tāds noteikti noturēsies. Tātad, šis solis ir, no vienas puses, atbilde uz pieprasījumu, kas vispār jau tika veidots diezgan mākslīgi, un arī iespēja izmantot savu prezidenta potenciālu nākamajās Augstākās Radas vēlēšanās. Tiek izpildīts priekšvēlēšanu kampaņā paustais solījums un sodīts personificētais ļaunums – Augstākā Rada, kas tagad tiek atlaista, un jau iegūtais varas potenciāls tiek izmantots, veidojot priekšvēlēšanu kampaņu partijai, kura pagaidām principā ir pilnīgi nepazīstama, un nav skaidrs, kādi cilvēki tajā būs. Ja mēs abstrahējamies no juridiskajiem aspektiem, tad šis ir tīri polittehnoloģisks solis. Ed.L.: Kāds šīs situācijas ietekmē tad prognozējami varētu veidoties jaunais Radas sastāvs, ja mēs to provizoriski salīdzinātu ar to, kāds varētu būt, vēlēšanām notiekot regulārā veidā un termiņos? Dmitro Ļevusjs: Es domāju, pirmstermiņa vēlēšanas nepārprotami nāk par labu partijai „Tautas kalps”, kas šobrīd vēl joprojām tikai veidojas. Nevar noteikti sacīt, ka prezidenta Zeļenska individuālais reitings tā rezultātā pieaugs, taču pilnīgi noteikti šis solis palīdzēs konsolidēt partijas elektorālo kodolu. Ne jau visi tie 73%, kur par viņu nobalsoja, ir nepārprotami viņa vēlētāji. Tādu ir kādi 30–40%, ko skaidri rāda pašreizējie socioloģiskie pētījumi. Es domāju, šajās robežās arī būs Zeļenska partijas daļa Augstākās Radas sastāvā. Šie procenti neizbēgami būtu mazinājušies, kad prezidents Zeļenskis uzsāktu tiešo valsts vadīšanu. Ukrainas sabiedrībai tas ir neizbēgami – visi mūsu prezidenti ļoti ātri zaudē popularitāti. Es nedomāju, ka līdz oktobrim tas būtu katastrofāli, bet pietiekami jūtami. Kas attiecas uz nākamās Augstākās Radas konfigurāciju, ir liela iespējamība, ka nākamā koalīcija veidosies no partijas „Tautas kalps” un Jūlijas Timošenko partijas „Батькивщина” – „Tēvija”. Ir jau noteiktas zīmes, kas rāda, ka sarunas šai virzienā jau tiek vestas. „Tēvija” ir gatava vēlēšanām, ir mobilizēts elektorāts; tā ir tradicionāla partija ar atbalstītāju tīklu visā Ukrainā. Tātad, ja viss notiks tā, kā to plāno Zeļenskis un viņa aprindas, vairākuma koalīcija parlamentā izskatīsies tieši tāda. Ed.L.: Spriežot pēc pašreizējiem jaunievēlētā prezidenta izteikumiem un žestiem, kādas ir prognozes Krievijas agresijas sakarā – kā Zeļenskis var, ja vispār var, mainīt šī procesa virzību? Dmitro Ļevusjs: Ir dažādi vērtējumi. Pirmkārt, no paša Zeļenska nav izskanējis nekas vairāk kā tas, kas tika pateikts inaugurācijas runā, proti: „Ne mēs šo karu uzsākām, bet mums to būs pabeigt.” Pie tam no zāles izskanēja sauciens: „Pabeigt ar uzvaru!” – kuru viņš vai nu nesadzirdēja, vai arī neatbalstīja. Pēc tam bija jau faktiski ieceltā prezidenta administrācijas vadītāja, oligarham Kolomoiskim tuvā jurista Andreja Bogdana izteikumi par iespējamo referendumu un mājieni par iespējamām tiešām sarunām ar teroristiem no Doņeckas un Luganskas „tautas republikām”. Kopumā pagaidām ir vēl mazliet par agru spriest, kaut gan kopumā tās tendences, kas iezīmējas ar prezidentu saistītajās aprindās, ir diezgan satraucošas. Ed.L.: Tātad ir bažas, ka varētu būt piekāpšanās Kremlim, mēģinājums ietirgot mieru apmaiņā pret, teiksim, attieksmes maiņu Krimas statusa sakarā vai tamlīdzīgi? Dmitro Ļevusjs: Es domāju, ka apmēram tā arī ir, bet šai ziņā pozitīvs, lai cik dīvaini tas nebūtu, ir pilnīgs elastības trūkums no Kremļa puses. Neskatoties ne uz ko, Kremļa darboņu retorikā turpina skanēt vērtējumi Zeļenskim kā nacionālistam, kurš turpina prezidenta Porošenko politiku. Joprojām ir pilnīgs gatavības trūkums vispār apspriest Krimas jautājumu – Krimas aneksijas atzīšana ir Krievijas noteikums jebkādām sarunām. Šis moments sašaurina manevra iespējas jebkuriem prokrieviski noskaņotiem politiskiem spēkiem Ukrainā.   Austrijas valdības krīze 33 gadus vecā Austrija kanclera Sebastiana Kurca valdība nāca pie varas 2017. gada beigās, viņa vadītajai labēji centriskajai Tautas partijai izveidojot koalīciju ar labēji populistisko Austrijas Brīvības partiju. Pēdējās neonacistu reputācija un ciešās saiknes ar Kremli radīja saprotamas bažas daudzās Eiropas Savienības galvaspilsētās, cita starpā izraisot drošībai nozīmīgas informācijas ierobežošanu saziņā ar Austrijas valdību. Tagad šai konservatīvo un galēji labējo aliansei pienākušas pēkšņas beigas. 17. maijā vācu izdevumi Der Spiegel un Süddeutsche Zeitung savās tīmekļa vietnēs publiskoja videoierakstu, kas tapis 2017. gada jūlijā iecienītajā Vidusjūras kūrortā Ivisā. Ierakstā fiksētajā sarunā Brīvības partijas līderis un līdzšinējais Austrijas vicekanclers Heincs Kristiāns Štrāhe, kā arī viens no partijas līderiem Johans Gudenuss apspriežas ar kādu dāmu, kura uzdodas par krievu oligarha Igora Makarova radinieci. Sarunas tēma – Austrijas valdības pretimnākšana krievu naftas un gāzes magnāta investīcijām šajā Eiropas Savienības valstī apmaiņā pret finansiālu atbalstu Brīvības partijai gaidāmajās vēlēšanās. Cita starpā tiek apspriesta ietekmīgā laikraksta Kronen Zeitung kontrolpaketes iegāde un nepieciešamās izmaiņas redakcijas sastāvā, lai padarītu šo izdevumu par Brīvības partijas ruporu. Štrāhe un Gudenuss atkapās no visiem politiskajiem amatiem tūdaļ pēc video parādīšanās atklātībā, savukārt kanclers Kurcs aicināja Austrijas prezidentu Aleksandru Van der Bellenu izsludināt ārkārtas vēlēšanas, ko pēdējais arī nekavējās darīt. 20. maijā Sebastians Kurcs aicināja prezidentu atbrīvot no amata arī iekšlietu ministru, Brīvības partijas pārstāvi Herbertu Kiklu, un šim solim sekoja visu Brīvības partijas ministru demisija. Kanclera plānu aizstāt demisionējušos ar nepolitiskiem profesionāļiem vai ierēdņiem jau izpelnījusies opozīcijas partiju kritiku un aicinājumu nomainīt visu kabinetu ar nepolitisku pagaidu valdību. Kreisi populistiskā partija JETZT pieprasījusi neuzticības balsojumu Kurca valdībai, kam jānotiek 27. maijā. Var tikai minēt, ar ko Ivisas skandāls beigsies par Eiropas konservatīvās politikas „zelta jaunekli” nereti dēvētajam Sebastianam Kurcam.

As the Platform for Progress Movement becomes more and more established throughout Bosnia and Herzegovina, there is a growing sense of excitement within the ranks of the Movement as to what it could all mean for the pending 2020 local elections.  This same excitement is being bolstered even more as the diaspora in neighboring European countries such as Sweden, Switzerland, Austria, and Germany are embracing the vision of hope and change that is spreading throughout their native land and are actively participating in the organization of the Movement in those countries.  However, the organization the Platform for Progress Movement isn’t stopping in Europe.  Mirsad Hadzikadic recently traveled back to the states to visit with family in Charlotte, but to also begin the process of organizing the Movement in key locations around the U.S.  I had the opportunity to speak with Mirsad while he was in Charlotte and he shared his thoughts about what lies ahead on this side of the Atlantic. Pokret Platforma za progres počinje i formalno da se osniva u Sjedinjenim Američkim Državama Uporedo s osnivanjem pokreta Platforma za progres u sve više gradova i opština širom Bosne i Hercegovine, unutar Pokreta raste uzbuđenje uoči lokalnih izbora koji će biti održani 2020. godine. Uzbuđenje je još i jače među ljudima u dijaspori u evropskim zemljama kao što su Švedska, Švicarska, Austrija i Njemačka, koji sa zadovoljstvom prihvataju viziju nade i promjene koja se širi njihovom rodnom zemljom, tako da su oni aktivno uključeni u organizaciju Pokreta u tim državama. Međutim, organizacija pokreta Platforma za progres ne zaustavlja se u Evropi. Mirsad Hadžikadić je nedavno ponovo doputovao u SAD radi posjete porodici u Charlotteu, ali i zbog početka procesa organizovanja Pokreta na najznačajnijim mjestima širom SAD-a. Imao sam priliku da razgovaram s Mirsadom za vrijeme njegovog boravka u Charlotteu, i on je sa mnom podijelio neka od svojih razmišljanja kad su u pitanju predstojeće aktivnosti s ove strane Atlantskog Okeana. 10.04.2019. Kliknite ovdje da pročitate intervju sa Mirsadom Hadžikadićem na službenim jezicima Bosne i Hercegovine

Rusas Aleksandras Prokopčukas netapo Interpolo vadovu. Jo kandidatūrą blokavo Lietuva ir kitos Vakarų šalys. Naujuoju organizacijos vadovu išrinktas Kim Jong-Yangas iš Pietų Korėjos. Lietuva ir kitos valstybės priešinosi A. Prokopčiuko išrinkimui, nes nuogąstavo, kad Rusija bandys išnaudoti Interpolą, siekdama savo politinių tikslų. Pasak Lietuvos vidaus reikalų ministro, būta informacijos, kad Rusija ketina kreiptis į Interpolą dėl Lietuvos pareigūnų ir teisėjų, tyrusių Sausio 13-osios bylą.Kita svarbi šios dienos žinia: Lietuvos užsienio reikalų ministras Linas Linkevičius sako, kad Lietuva parems Jungtinių Tautų (JT) migracijos paktą, kurį jau atmetė JAV, Lenkija, Austrija, Vengrija, Izraelis. Apie tai pokalbis LRT TELEVIZIJOS laidoje „Dienos tema“ su užsienio reikalų ministru Linu Linkevičiumi ir Seimo nariu, buvusiu užsienio reikalų ministru Audroniu Ažubaliu.

„Eiropa, kas aizsargā”. Šādu saukli savai prezidentūrai Eiropas Savienības padomē izvēlējusies Austrija. Tās prezidentūra sākās nupat 1.jūlijā. Austrija un tās konservatīvā valdība Sebastiana Kurca vadībā par galveno uzdevumu šim pusgadam izvēlējusies Eiropas Savienības ārējo robežu aizsargāšanu no migrantiem. Kāds ir bijis Austrijas ceļš līdz tai, kāda tā kļuvusi šodien, kāda būs tās prezientūra? Tas mūsu raidījuma galvenais temats. Mēs runāsim arī par Ungāriju un Eiropas parlamenta Pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ierosinājumu pret to iedarbināt bloka līguma 7.pantu, kas atņemtu Ungārijai balsstiesības Eiropadomē. Runa ir ne tikai par likumdošanu, kas skar imigrāciju, bet arī citiem lēmumiem, kas pēc komisijas domām pārkāpj bloka pamatvērtības. Mēs atgriežamies pie Eiropas Savienības samita, kas notika pagājušās nedēļas nogalē. Arī tur lauvas tiesa uzmanības tika imigrācijas problēmām, lai gan tas, protams, nav vienīgais, kas Eiropai sagādā galvassāpes. Par ko spējuši vienoties Eiropas līderi, par to saruna raidījuma noslēgumā. Studijā: Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra un  Latvijas Universitātes asociētais profesors, vēsturnieks Raimonds Cerūzis.  

Bolest, razvod braka, gubitak posla – dovoljan je samo jedan nepredviđeni udarac sudbine da vas finansijski potpuno izbaci iz koloseka. I to, čak i u najbogatijim zemljama sveta – kao što je Austrija.

Bolest, razvod braka, gubitak radnog mjesta - takvi iznenadni događaji ljude i u bogatim zemljama često dovode u financijske poteškoće. Čak i u najbogatijim zemljama svijeta kao što je Austrija. Ali, ima ljudi koji su spremni s potrebitima podijeliti ono što imaju.

Olimpinė čempionė Rūta Meilutytė baigia pasirodymą Europos pirmenybėse Danijoje.Kalėdinis bėgimas Vilniuje.Visuomenės informavimo įstatymo pataisa: lietuviškai garsinti rusiškas programas. Austrija pirmoji Europoje turės kraštutinių dešiniųjų Vyriausybę. Sostinėje pirmą kartą rengiamos brolių pranciškonų organizuojamos prakartėlių dirbtuvės šeimoms. Sporto naujienos.

Šampionat Evrope u fudbalu, 15. po redu, počinje u Francuskoj, na stadionu "Sen Deni", gde se sastaju selekcije Francuske i Rumunije. Prvi put 24 tima boriće se za šampionski trofej, umesto dosadašnjih 16, a uprkos proširenju učesnika, na finalnom turniru po četvrti put uzastopno neće biti Srbije, preciznije od 2000. godine, kada je Srbija kao deo zajednice SRJ učestvovala u Belgiji i Holandiji i eliminisana u četvrtfinalu. Zato su šansu iskoristili neki drugi, pa će se prvi put u istoriji na velikoj sceni naći Albanija, Island, i Severna Irska, Austrija i Ukrajina prvi put nakon što su po jednom bili domaćini, dok se Mađari vraćaju na veliku scenu posle 44 godine. O početku EURO 2016 u 43. epizodi emisije Sa terena govorili su novinari portala b92.net Nemanja Đorđević i Spasoje Veselinović.

Rinkimai Didžiojoje Britanijoje: rezultatai, vertinimai ir reakcijos. Austrija pateikė oficialius įtarimus Vokietijai, kad ši neva galėjo padėti JAV žvalgybai šnipinėti visoje Europoje. Koks Vokietijos atsakas? Tarptautinė žmogaus teisių gynimo organizacija „Freedom House“ skelbia, kad žiniasklaidos laisvės padėtis Europoje prasčiausia per pastaruosius 10 metų – kokią įtaką tam darė Rusijos propaganda? Laidoje taip pat Ieškosime sprendimų, kaip užkirsti kelią Europos gyventojams gresiančiai nutukimo krizei.

Rinkimai Didžiojoje Britanijoje: rezultatai, vertinimai ir reakcijos. Austrija pateikė oficialius įtarimus Vokietijai, kad ši neva galėjo padėti JAV žvalgybai šnipinėti visoje Europoje. Koks Vokietijos atsakas? Tarptautinė žmogaus teisių gynimo organizacija „Freedom House“ skelbia, kad žiniasklaidos laisvės padėtis Europoje prasčiausia per pastaruosius 10 metų – kokią įtaką tam darė Rusijos propaganda? Laidoje taip pat Ieškosime sprendimų, kaip užkirsti kelią Europos gyventojams gresiančiai nutukimo krizei.

Meksikoje sekmadienį vyko visuotiniai rinkimai. Jie jau laikomi kruviniausiais šalies istorijoje. Kaip Meksikas gyvens po jų?Austrija pradeda pirmininkavimą Europos Sąjungos Tarybai. Kaip šalis padės spręsti vienus sudėtingiausių per bendrijos istoriją iškilusių klausimų?Kodėl Tailandas imtas vadinti pasaulio sąvartynu?

Meksikoje sekmadienį vyko visuotiniai rinkimai. Jie jau laikomi kruviniausiais šalies istorijoje. Kaip Meksikas gyvens po jų?Austrija pradeda pirmininkavimą Europos Sąjungos Tarybai. Kaip šalis padės spręsti vienus sudėtingiausių per bendrijos istoriją iškilusių klausimų?Kodėl Tailandas imtas vadinti pasaulio sąvartynu?

Raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” runāsim par to, kāda būs Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo sankciju nākotne. Ko sankcijas un to sekas nozīmējušas mums līdz šim un kā tās varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku 2015. gadā? Viesi studijā: Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Einars Semanis un Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs. Atskatā par aizgājušo nedēļu: Pekinā noslēgusies Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības organizācijas līderu tikšanās, informējam arī par ES tiesas lēmumu attiecībā uz sociālo pabalstu shēmu Vācijā un ES pilsoņiem. ES valstīm nav vienotas attieksmes par sankcijām pret Krieviju Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, kas ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, netiks atceltas – novembra sākumā Briselē notikušajās sarunās bija vienojušies dalībvalstu vēstnieki. Lai arī oktobra beigās kādā Krievijas laikrakstā, analizējot situāciju, tika pieļauta iespēja par sankciju daļēju atcelšanu jau 2015. gadā. Sankciju ietekmi gan pret Krievijas, gan citu iesaistīto valstu ekonomiku turpina pārskatīt un iztirzāt mediji. Izdevums „The Wall Street Journal”, atsaucoties uz Eiropas Komisijas veiktu analīzi, rakstīja, ka Eiropas Savienības pret Maskavu noteiktās sankcijas palēninās Krievijas ekonomisko izaugsmi par 0,6 procentiem 2014. gadā un 1,1 procentu 2015. gadā. Savukārt Krievijas laikraksts „Komersant” oktobra beigās, analizējot tā brīža sankcijas pret Krieviju, kas vienbalsīgi tika pieņemtas ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejas sēdē 12. septembrī un noteiktas līdz 2015. gada 15. martam, norādīja, lai sankcijas paliktu spēkā arī pēc 15. marta, nepieciešams jauns komitejas lēmums – visu ES dalībvalstu piekrišana. Un te „Komersant” akcentēja, ka vienotu lēmumu panākt  būšot gandrīz neiespējami, ja vien Ukrainā neatjaunosies karadarbība. Tostarp Krievijas laikraksts norādīja, ka atsevišķas ES dalībvalstis (arī pašlaik prezidējošā Itālija), ir izteikušas piesardzīgus aicinājumus mīkstināt pret Krieviju noteiktās sankcijas. Kā argumentus nosaucot vairāk vai mazāk stabilo situāciju Ukrainā un sankciju radītos būtiskos zaudējumus to ekonomikām. Austrija, Bulgārija, Grieķija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Slovākija, Somija un Ungārija varētu būt valstis, kas, iespējams, neatbalstīs pilna apjoma sankciju saglabāšanu, uzskata „Komersant”. Bet to, ka Eiropas Savienība neplāno plašas jaunas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, pagājušā nedēļā Berlīnē paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele. Tomēr viņa atzina, ka var tikt paplašināts starptautiskajām sankcijām pakļauto indivīdu loks: Par situāciju un procesiem attiecībā uz Krievijai noteiktajām sankcijām sanāksmē Briselē gatavi apspriesties ES ārlietu ministri, tā pagājušā otrdienā norādīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogernīni. Savu pozīciju augstā pārstāve pauda jau pirms pāris nedēļām preses konferencē. „Galvenajam diskusiju tematam vajadzētu būt par to, kas ir Ukrainā. Kas ir tas, kas palīdzētu mums rast konflikta risinājumu? Sankcijas var būt instruments, tās var būt efektīvs instruments, bet var būt arī mazāk efektīvs instruments. Atkarībā no piemērota laika izvēlēšanās un no vienotības ap šiem pasākumiem. Bet tam jāpaliek, kā politiska spiediena formai, instrumenta formai, nevis pašmērķim. Pašmērķim ir jābūt krīzes risinājuma meklējumam,” komentēja Mogernīni. Par Somijas pozīciju jau paziņojis Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs, norādot, ka Eiropas Savienībai ir noteikti jāpārskata iespēja pastiprināt sankcijas pret Krieviju, jo tas ir pats efektīvākais iedarbības veids pret šo valsti – tā kādā rīta programmā Somijas TV pagājušonedēļ sacījis Stubs. Premjerministrs raidījumā teicis , ka „nauda ir labākais vidutājs miera noslēgšanā”. „Tā ir vienīgā metode - mīksta, bet vienlaikus arī stingra, kas mums ir jāizmanto. [..]. Mums jāatceras, ka šobrīd Krievijas ekonomika grimst, rublis pavājinās, naftas cenas krītas un starptautiskie investori pamet Krieviju. Pēdējās dienās situācija Ukrainā atkal ir saasinājusies – atsākušās sīvas kaujas. Drošības situācija Somijā radikāli nav mainījusies, bet situācija uz Ukrainas robežas noteikti ir satraucoša,” savu nostāju skaidroja Stubs. Tikmēr, kā raksta aģentūra „Reuters”, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons norādījis, ka arī Lielbritānija ir gatava sankcijas pret Krieviju pastiprināt, taču nevēlas jaunu auksto karu. To, ka pasaule atrodas uz jauna aukstā kara sliekšņa, šajās dienās minējis bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs. Savukārt ASV Baltais nams novembra sākumā izplatīja paziņojumu, ja Maskava turpmāk ignorēs vienošanās, ko tā apņēmās pildīt Minskā, un turpinās destabilizēt situāciju Austrumukrainā – „cena par šīm darbībām Krievijai tikai pieaugs”. Ekonomisko sankciju rezultātā Krievijas kopējie zaudējumi var sasniegt pat simtus miljardus dolāru. Bet Eiropas zaudējumi precīzi aprēķināti nav. Analītiķi lēš, ka arī tie, lai arī sadalīti uz vairākām valstīm, nebūs mazāki par Krievijas zaudējumiem. Lauku putnu kļūst mazāk Ekseteras universitāte Lielbritānijā nākusi klajā ar apjomīgu un satraucošu pētījumu par lauku putnu populācijas samazināšanos Eiropā pēdējos trīsdesmit gados. Šo tendenci komentē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Ainārs Auniņš. "Fakts, ka lauku putnu populācija samazinās, nav nekas jauns. Šī populāciju samazināšanās ir konstatēta galvenokārt Rietumeiropā. Galvenais populāciju kritums ir sākot no 70. gadu vidus, turpinoties līdz pat 90. gadiem. Šajā laikā tiešām ir nozīmīgas lauku putnu populācijas pazaudētas. Tas lielā mērā saistīts ar Eiropas Savienības – tolaik vēl ES priekšteces Eiropas ekonomiskās kopienas – īstenoto kopējo lauku politiku, kur akcents bija uz ražošanas intensifikāciju, kā rezultātā lauku vide ļoti daudzām putnu sugām kļuva neapdzīvojama. Rietumeiropas lauki piedzīvoja tādu kā ekoloģisko katastrofu, izzuda pat pašas parastākās sugas, tai skaitā, lauku cīrulis, ber kura mēs savu lauku ainavu Latvijā nevaram iedomāties. Populāciju kritums ir noticis galvenokārt Rietumeiropā. Austrumeiropa gāja mazliet atšķirīgu ceļu. Lai arī Austrumeiropā šajā laika periodā pakāpeniski notika ražošanas intensifikācija, tā nebija tik strauja kā Rietumeiropā. Intensifikācijas līmenis ievērojami atpalika, līdz ar to lauku putnu populācijas tik daudz necieta. Jāpatur prātā gan ir tas, ka no Austrumeiropas ir ļoti maz šādu standartizēti ievāktu datu, kādi ir par Rietumeiropu. Līdz ar to šis laika periods nav īsti labi atspoguļots. Vairāk ir tādas kā netiešas liecības par sugu sastopamību. Kas attiecas uz Latviju, tad mums tendence saistībā lauku putnu sugu samazināšanos ir bijusi nedaudz citāda. Mums ievērojamas pārmaiņas bija saistītas ar neatkarības atgūšanu, ar ekonomiskās sistēmas maiņu, kad lauksaimnieciskā ražošana piedzīvoja panīkumu. Šajā laikā ļoti daudzas lauksaimniecības zemes tika pamestas. Tam bija divējāds efekts. Bija sugas, kas no tā ieguva, bija daļa sugu, kas no tā cieta. Kopumā bioloģiskā daudzveidība šajā laikā nedaudz palielinājās. Tanī pat laikā bija ļoti lieli riski, turpinoties šādai aizaugšanai, arī tādām sugām, kas sākotnēji no tā ieguva. Aizaugot ar krūmiem šīs zemes kļūst nepiemērotas un samazinās arī tās, kuras kopš 90. gadu vidus pamazām lauksaimnieciskā ražošana sāka atkal palielināties. Daudzām putnu sugām kopumā Latvijā klājas labi, izņemot zālāju sugas, kuras cietušas ievērojamu kritumus. Mums, diemžēl, standartizēti ievākti dati ir tikai kopš 1995. gada, tādēļ precīzāk var runāt par šo laika periodu."