Podcasts about meteorolo

Novembris Latvijā šķiet ir tumšākais mēnesis. Lai arī decembrī dienas ir vēl īsākas, tomēr gaišumu mēdz dot sniegs. Un novembris ir arī miglas mēnesis. Kāpēc rudeņos biežāk ir miglains, to skaidro Toms Bricis. Rudens migla jau izsenis daudz pieminētas arī folklorā. Parasti oktobrī, novembrī, kad ir veļu laiks, tas bieži tiek aprakstīts un ilustrēts ar tumsu un miglas vāliem. Un tam ir savs racionāls skaidrojums, kāpēc tieši rudeņi ir tie miglainākie. Jāsāk droši vien ar definīciju, kas ir migla. Vārdnīcā teikts – sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos. Te gribētu nodalīt divas lietas. Tātad migla ir sīki ūdens pilieniņi. Kad katlā vai tējkannā vārās ūdens, arī paceļas migla, lai arī mēs bieži sakām tvaiks vai garaiņi. Kad vārās tējkanna, garaiņos, protams, ir arī tvaiks. Tajā brīdī, kad mēs tos ieraugām, tas jau ir kondensējies sīkos pilieniņos. Apstākļi, kādos migla veidojas dabā, ir dažādi. Tomēr visam pamatā ir viena gaisa kā gāzu maisījuma īpašība, kuru, ja patur prātā, jebkuru miglu izskaidrot un saprast nav sarežģīti. Gaiss dabā vienmēr satur kādu daudzumu ūdens tvaika jeb neredzamu ūdeni gāzes formā. Jo gaiss ir siltāks, jo vairāk ūdens tvaika tas sevī var saturēt. Jo gaiss ir vēsāks, jo šīs spēja mazinās. Ja ir silts un mitrs gaiss, kurā nav miglas, atdziest, tad vienā brīdī tiek sasniegts limits jeb gaisa piesātinājums ar tvaiku ir tik liels, ka vairs nevar. Tad relatīvais gaisa mitrums ir 100 % un ūdens no gaisa sāk izdalīties sīkos pilienos – no gāzveida, pāriet šķidrā. Un vasaras vakari tam ir spilgts piemērs dabā. Dienā sasilušais gaiss atdziest. Vēsais gaiss ir smagāks par silto, tādēļ vēsākais saplūst ieplakās, piemēram, kādā pļavas ieplakā, kuru visātrāk sāk veidoties miglas vāli.  Ar ūdenstilpēm līdzīgi. Kad ūdens ir krietni siltāks par gaisu, tad no ūdens paceļas ne tikai neredzams tvaiks, bet pats gaiss saskarē ar siltāku ūdeni sasilts. Siltais gaiss sāk celties augšup un ļoti ātri atdziest līdz punktam, kurā vairs nespēj tvaiku saturēt. Realitātē dabā tas ir uzreiz, burtiski dažus milimetrus no ūdens virsmas. Tad dīķi, upes un ezeri vēsos vasaras vai rudens rītos kūp. Šie ir lokāli miglas veidošanās apstākļi. Bet ir rudens un ziemas miglas, tāds kārtīgs veļu laiks, kad migla ir it visur. Meteoroloģijā to sauc par advekcijas miglu. Advekcija vienkāršā vārdā ir pārvietošanās. Tā ir migla, kas ir kaut kādu iemeslu dēļ atnesta pie mums vai to izveidojušas gaisa masas, kas atnākušas no relatīvas tālienes. Šīs gaisa masas ir lielas, tādēļ migla ir visaptveroša. Bet mehānisms ir līdzīgs, globāli raugoties, rudenī visā ziemeļu puslodē gaiss atdziest, tātad notiek tas pats, kas vasaras vakarā lokāli. Rudenī visā ziemeļu puslodē ir arvien vairāk apvidu, kur gaiss vairs nevar saturēt visu to ūdens tvaiku, ko varēja vasara. Piepalīdz arī jūras un okeāni, kas pa vasaru sasiluši un rudenī atdziest lēnāk, nekā gaiss, turpinot dot siltu un mitru gaisu, kas aizplūstot tālāk un atdziestot, pārvēršas miglas masās. Ziemās vēl ir tāds advekcijas miglas veids, kas veidojas tikai tad, ja ir sniega klāti lauki. Kad pēc krietnāka sala perioda ir arī bieza sniega kārta, ierodas atkusnis, tā parast ir mitra gaisa masa no Atlantijas okeāna, kas virs sniegotajiem reģioniem atdziest un atkal gaiss nespējot saturēt visu mitrumu, to izkrata ārā biezā miglā. Ja sniega nav, tad šāda migla veidojas retāk vai vismaz nav tik bieza un plaša.

Vēsturiskie dati, uz kuriem atsaucāmies, stāstot par klimata mainību, glabājas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) arhīvā. Šoreiz iepazīstam, cik daudz un seni dati tur glabājas un kas no tā ir pieejams skatīšanai ikvienam internetā, kas vēl palicis tikai pierakstu žurnālos un gulst arhīva plauktos. Ikdienā darbs ar arhīva datiem, lai vēstītu par laiku un klimata pārmaiņā, tās ir jau digitalizētas datu bāzes un visa saskarsme ir datu tabulas, ekseļi un programmēšanas kodi, kas no datu bāzēm izceļ meklētos datus, veic kopsavilumus un atrod ekstrēmus, bet LVĢMC arhīvs tomēr ir kas vairāk, jo tur joprojām ir pierakstu žurnāli ar informāciju, kas nav digitalizēta, un daļu tādas informācijas, kas nav pat lāga ieliekama skaitliskā datubāzē.  Dažas, pašas senākās  hidrometeoroloģiskā arhīva vērtības LVĢMC ir nodevis glabāt citiem arhīviem, jo to vērtība vairāk ir vēsturiska, ne tik daudz tajos ir datu vērtība, saistīta ar laika apstākļiem. Turklāt šie dati ir pārrakstīti un žurnāli un pierakstu grāmatas kā vēstures liecības glabājas piemērotākās šādu priekšmetu glabātuvēs. Senākie pieraksti ir no 1530. gada, kad Rīgā fiksēti datumi, kad Daugavā izveidojās ledus sega un kad ledus no Daugavas izgāja. Un nākamais ievērojamais mēģinājums sākt laikapstākļu novērojumus bija 1795. gadā, kad Rīgas Doma skolas skolotājs Zands sācis trīs reizes dienā pierakstīt gaisa temperatūru Rīgā un šī pierakstu žurnāla kopija LVĢMC arhīvā. To izrāda Prognožu un klimata daļas Meteoroloģisko datu pārvaldības nodaļas meteorologs Edgars Maļinovskis. Arhīvā vēl ir daudz materiālu, kas gulst plauktos. Digitalizēti un pieejami ir lielākoties mērījumi kopš 1924. gada, kas veikti mazliet vairāk nekā 30 meteoroloģisko novērojumu stacijās. Ir arī atsevišķās stacijās senāk veikti novērojumi, kas fiksēti un jau sakārtoti datubāzēs. Galvenokārt tie ir dati par gaisa temperatūru, mitrumu, atmosfēras spiedienu, nokrišņu daudzumu, veidu, sniega segas biezumu, kā arī laika parādībām - tas ir, migla, dūmaka, negaisi. Daļā meteostaciju fiksēts arī mākoņu daudzums un mākoņu formas, protams, arī vēja ātrums un virziens, reizēm arī specifiskāki parametri, piemēram, temperatūra uz augsnes un dažādos dziļumos augsnē. Cik droši var teikt, ka digitālās datu bāzēs pārnestie dati ir pārbaudīti un korekti? I Edgars Maļinovskis jau minēja, gadās, ka nevar salasīt rokrakstu, kurā veikti pieraksti. Atsevišķas kļūdas joprojām atrod. Ir daži mērījumi, kas ir diskutabli, tomēr joprojām saglabāti. Piemēram, viens būtisks rekords, kas attiecas uz oktobri. Visvēlākais datums rudenī, kad Latvijā fiksēti vismaz +20 grādi, ir 1949. gada 18. oktobrī Alūksnē (+20,3 grādi). Tajā gadā Alūksne ir vienīgā, kur uzstādīts kāds rekords, citviet bijusi zemāka temperatūra, ap 10 - 16 grādiem. Ļoti iespējams, ka kļūda radusies, jo iepriekšējā dienā, 1949. gada 17. oktobrī, veselā rindā meteostaciju uztādīti rekordi, kas savu titulu joprojām nav zaudējuši – joprojām siltākais 17. oktobris novērojumu vēsturē bijis tieši 1949. gadā, tad gan Pāvilostā, gan Mērsragā bija +20 grādi. Bet nākamā diena bija krietni vēsāka. Tiesa, pētot klimata mainību, šādām atsevišķām kļūdām nav lielas lomas, jo parasti klimata pētniecībā izmanto garu novērojumu periodu vidējos rādītājus. Kāda informācija joprojām nav digitalizēta un kādi tam ir iemesli? Ir divi galvenie iemesli. Viena daļa datu tiešām ir specifiski un Latvijā par tiem nav lielas intereses, piemēram, kā Edgars Maļinovskis minēja – aviācijas novērojumus, jūras novērojumus, arī agrometeoroloģiju. Ja šīm nozarēm interesētu un būtu pieprasījums, datus digitalizētu. Otra lieta – daļa šīs informācijas nav gluži skaitliska un viegli saliekama klasiskās datubāzēs. Piemēram, pagājušā gadsimta sākumā, īpaši 20. gados, meteoroloģisko staciju darbinieki ne tikai pierakstīja mērījumus, bet veica arī pierakstus par saviem novērojumiem tuvākajā apkārtnē, kā laikapstākļi ietekmē dabas procesus, zemnieku lauku darbus.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs plāno paplašināt meteostaciju tīklu. Īpaši gaidīts notikums  ir jauna meteoroloģiskā radara uzstādīšana Rīgas lidostā, kur šobrīd ir tikpat kā nefunkcionējošs vecais. Vēl vienu jaunu radaru plānots uzstādīt Kuldīgā. Latvijā šobrīd darbojas 25 meteoroloģiskās stacijas, kas mēra ļoti plašu meteoroloģisko elementu klāstu. Tā ir temperatūra, gaisa mitrums, vēja ātrums, atmosfēras spiediens, nokrišņu veids, daudzums un intensitāte, sniega segas biezums, atmosfēras spiediens. Dažās meteostacijās ar speciālu lāzerstaru veic arī mākoņu novērojumus un fiksē saules spīdēšanas ilgumu, meteostacijā Rucavā veic arī ultravioletā starojuma intensitātes novērojumus. Vēl bez šīm 25 meteostacijām ir septiņas papildstacijas, kurās ir neliels mērījumu klāsts, pamatā nokrišņus un sniega segas biezumu tur mēra.  Plānā ir desmit jaunu meteoroloģisko staciju izveide, tās būs Ventspils novada Ugālē, Dienvidkurzemes novada Kalvenē, Tukuma novada Irlavā, viena jauna meteostacija arī Rīgā - Rumbulā, Siguldas novada Mālpilī, Ogres novada Līčupē, Aizkraukles novada Neretā, Limbažu novada Puikulē, Valkas novada Zvārtavā un Balvu novada Tilžā. Kāpēc tieši šīs vietas ir izvēlētas? Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata nodaļas meteoroloģisko datu pārvaldības meteorologs Edgars Maļinovskis skaidro, ka izvēlētas vietas, kur jau uzstādītās stacijas ir krietni tālāk, kā arī vietas ar atšķirīgākiem laikapstākļiem reljefa dēļ. Mērinstrumenti, protams, būs jaunāki un modernāki, nekā esošajās meteostacijās, bet būtiskas atšķirības datu klāstā nebūs. Ir arī viena ne tik iepriecinoša ziņa. Tā kā šajā projektā, ko lielā mērā finansē Eiropas Savienības fondi, naudas visam netiek, septiņās jaunajās stacijās nācās atteikties no vēja ātruma novērojumiem. Vēju mērīs Ugālē, Kalvenē un Rīgas Rumbulas stacijās ar cerību, ka drīzumā radīsies iespēja arī pārējām meteostacijām uzlikt vēja sensorus.

Kakšne so značilnosti letošnjega junija, julija in avgusta? Nekateri poletni dnevi so bolj spominjali na jesen, toda imeli smo tudi daljša obdobja vročine. Z začetkom septembra smo vstopili v meteorološko jesen in v novo sezono Svetovalnih servisov. Gost prvega bo meteorolog Brane Gregorčič z Agencije za okolje, ki ga vprašamo tudi o zanesljivosti sodobnih vremenskih napovedi in drugih – z vremenom povezanih – zanimivostih. Pišite na elektronski naslov prvi@rtvslo.si, zapišite vprašanje na spletno stran Prvega ali pokličite med oddajo.

Vasara šogad sākas negribīgi un ļoti pakāpeniski, tomēr peldsezona oficiāli ir atklāta un gan jau pienāks arī brīdis, kad laikapstākļi vilinās vai pat spiedīs doties veldzi meklēt peldoties. Diemžēl ūdenstilpes katru gadu Latvijā paņem arī desmitiem dzīvību, ir pat sitācijas, kad zināšanas par upes, ezera un jūras ģeogrāfiskajām un vides procesu īpašībām ļautu izvairīties no traģēdijas. Toms Bricis ir apkopojis svarīgāko, ko der zināt no meteoroloģiskā un hidroloģiskā viedokļa, pirms doties peldēt. Jau mēnesis, kopš oficiālā peldsezona sākusies, bet laikapstākļi ir tādi, ja neskaita ziemas peldētājus, šķiet, ka nav pārāk daudz cilvēku, kas būtu metušies peldēties. Un labi, ka tā, jo tas ļauj vēl pirms sezonas atsvaidzināt zināšanas vai pat uzzināt kaut ko jaunu, kas tiešām var palīdzēt novērtēt situāciju un nerīkoties riskanti. Ja upju atvari, purvu akači ir minēti pat folklorā, tad par bīstamajām jūras straumēm sabiedrībā sāka runāt tikai pēdējo 5 -20 gadu laikā pēc dažiem traģiskiem gadījumiem. Iespējams, ka te arī klimata pārmaiņas pie vainas, agrāk vasaras bija tik īsas un vēsas, ka senie latvieši jūrā nemz nepeldējās. Sākoties peldsezonai, atbildīgās institūcijas – mediķi, pašvaldības policija, pludmales glābēji – parasti atgādina par drošību ūdens tuvumā un peldoties, par to, kā rīkoties, ja notikusi nelaime. Toms šoreiz dara ko līdzīgu, tikai no dabas apstākļu puses. Kā pamanīt zīmes, kas norāda uz risku, ka peldēšanās var būt bīstama?   Runājot par aktuāliem laikapstākļiem Latvijā Latgali, arī daļu Vidzemes un Zemgales skāris ļoti liels slapjums. Lauki un dārzi daudzviet ne tikai pārmitri, izmirkuši, bet applūduši, kamēr daudzviet Kurzemē, īpaši Ventspils, Talsu novadā, valda ja ne gluži sausums, tad dārzi jau ir jāpalaista. Aizvadītais maijs Latvijā, ja rēķina vidēji uz visu valsti nolijušo ūdens daudzumu, bija sestais slapjākais pēdējā gadsmita laikā. Savukārt vēsturiskie dati liek atcerēties vienu interesantu lietu – lietainākais maijs Latvijā bija 1928. gadā, otrajā vietā ir turpat netālu laika skalā 1926. gads. Arī toreiz daudzviet Latvijā applūda lauki, bija neražas gadi, plūdi bija daudz plašāki, nekā šogad. Latvijas Radio sāka raidīt 1925. gadā. Parādījās ās visu Latviju aptveroša jauna, acīm neredzama tehnoloģija, kas spēj nogādāt skaņu jebkurā Latvijas nostūrī. Un kāda sakritība – nākamajos gados pēkšņi sāk līt daudz vairāk. Sākas plūdi un neraža. Palasot tā laika presi, ko var ērti darīt portālā "periodika.lv", var atrast ziņas, ka cilvēki lietavās vainoja radio. Ka radio ietekmē atmosfēru, radot nepieredzēti lielus lietus mākoņus. Izdevumā "Laiks un tā pareģošana". kas izdots 1936. gadā var lasīt: "1928. gads pie mums Latvijā un Lietuvā bija ļoti lietains. Raža aizgāja bijā. Strauja radio attīstība iekrita taisni šinī slapjajā gadā. Laucinieki sāka nopietni uztraukties, ka radio dēļ viņiem jācieš tādi zaudējumi. Radio esot lietus cēlonis." Ir pagājuši gandrīz 100 gadi un nekas nav mainījies. Tagad to vairs neraksta avīzēs, bet palasot, ko ļaudis raksta internetā, arī ir saksatāmas līdzības. Laikapstākļu anomālijās tiek vainotas tehnoloģijas, apzināta vai neapzināta to ietekme, lai gan arī par aizvadīto maiju var droši teikt – nepatīkami, dārziem un laukiem postoši, bet šāds slapjš maijs nav nekas nepieredzēts. Tādi un vēl slapjāki ir bijuši un būs.

Turpinām gatavoties sezonai, kad lietus mēdz uznākt pēkšņi, kopā ar negaisu un stihiskām parādībām – stirpu vēju vai krusu. Šīs parādības vislabāk iespējams novērot, novērtēt un pēc tam prognozēt ar meteoroloģiskā radara datiem. Kā tas darbojas un kāpēc Latvijā ar radaru mums joprojām ir problēmas? Vārds radars ir šīs tehnoloģijas nosaukuma saīsinātā vērsija. Tā gan ir tik plaši lietota, ka saīsinājums jeb abreviatūra ir kļuvusi par lietvārdu, bet patiesībā RADAR ir saīsināta angļu valodas frāze - "Radio Detecting And Ranging" - radio detektēšana un attāluma noteikšana. Diemžēl dažādas privātas meteoroloģiskās kompānijas, kas mūsdienās piedāvā laika prognožu lietotnes un interneta vietnes, šo terminu ir sabojājušas un raisījumas apjukumucilvēku galvās. Bieži nākas saņemt no cilvēkiem ekrānšaviņus ar kādām laika prognožu kartēm, ko viņi lieto telefonā vai datorā, un lai kāds būtu jautājums, tas bieži sākas: "šajā radara kartē rādā to un to, piemēram, ka ārā jābūt +10 grādiem, bet patiesībā ir +15, vai rādīja, ka pēc pāris stundām līs, paiet pāris stundas un nelīst". Radars faktiski piedāvā tikai vienu informāciju, karti, kas parāda, kur šobrīd līst. Vai snieg. Kur ir nokrišņi šobrīd rēālā laikā. Viss pārējais, ko dažādas lietotnes mēdz saukt par laikapstākļu radaru, ir vienkārši viņu izdomāts nosaukums, lai padarītu viņu lietotni uzticamāku vai it kā profesionālāku. Radars, tāpat kā termometrs, tikai konstatē esošo. Tas neko neprognozē. Viss, kas kartē parādās ar nākotnes laiku, ir prognoze, tas nav radars. Ļoti labi šo var atcerēties, veidojot asociāciju ar satiksmē izmantotajiem fotoradariem. Tie fiksē automašīnas braukšas ātrumu, tie neprognozē, cik ātri mašīna brauks pēc 10 minūtēm vai stundas. Radari gan ir spējīgi noteikt vēl citas atmosfēras īpašības, ne tikai konstatēt nokrišņu esamību vai neesamību parasti 100-200 kilometru radiusā, bet šos datus publiski parāda reti kurš meteodienests, jo tie ir specifiski. Radars var noteikt nokrišņu veidu un vēja ātrumu. Bet šīs nedēļas aktualitāte saistās ar Sahāras tuksneša smiltīm. Šonedēļ atkal par tām dzirdēsim ziņās, jo šādās situācijās, kad daļu Eiropas un tik tālu uz ziemeļiem kā Baltiju, sasniedz aprīlim netipiski siltas gaisa masas, tās nāk pa taisno no Ziemeļāfrikas. Turklāt, lai gaiss mūs sasniegtu tik silts - kā prognozēts, nedēļas otrajā pusē temperatūra var būt pat virs 25 grādiem, tam jānāk strauji, lai pa ceļam nepaspētu pārāk atdzist. Tas nozīmē, ka gaisa masā visos tās slāņos ir arī dinamiski vēji, kas parāvuši līdzi tuksneša smiltis. Šoreiz gan modelēšanas dati rāda, ka lielākā daļa šo putekļu izkliedēsies un izsēdīsies jau Eiropas centrālajā daļā, Baltiju sasniegs relatīvi mazākā koncentrācijā, un ir pamatotas cerības, ka šie putekļi lielākoties atradīsies arī atmosfēras augstākos slāņos, nevis piezemē, tāpēc gaisa kvalitāti būtiski nemainīs.

Kas ar vēju notiek Latvijā klimata pārmaiņu dēļ? Viens ir skaidrs - vēji kļūst lēnāki. Ne ļoti, bet tomēr. Un izrādās, ka zinātniekiem un klimatologiem pētīt vēju ir krietni sarežģītāk, nekā, piemēram, gaisa temperatūru un tās izmaiņas. Vēji kļūst lēnāki un tas rada neizprati pētniekos. Nav skaidras atbildes uz šo jautājumu.  Latvijā jārunā par vidējo vēja ātrumu, kas, kā parasti, ir grūti izprotami un sajūtams. Bet klimata pētījumi rāda, ka references periodā no 1961. līdz 1990. gadam vidējais vēja ātrums Latvijā bija 3,5 metri sekundē. Pēdējā trīsdesmitgadē - no 1991. līdz 2020. gadam - tie ir trīs metri sekundē, samazinājums par 0,5 metriem sekundē.  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas vadītāja Dace Zandersone saka, ka nav liels samazinājums, bet, ja skatāmies procentuāli, tie ir aptuveni 15%, kas ir starp šīm divām trīsdesmitgadēm samazinājušies.  Nav varbūt pilnībā korekti salīdzināt ar citiem parametriem, bet, piemēram, nokrišņu pēdējā trīsdesmitgadē par 4,4 procentiem vairāk, un to mēs uzskatam par gana lielu kāpumu. Bieži runājam, ka klimata pārmaiņu dēļ kopumā nokrišņu daudzums pie mums palielinās. Tā kā vēja ātruma samazinājums par 15% tomēr ir gana redzams. Raugoties tālākās prognozēs, Dace Zandersone no Meteoroloģijas centra stāsta, kā klimata pārmaiņu scenārijos izskatās, kas ar vidējo vēja ātrumu notiks, ja tas līdz šim ir diezgan stabili nedaudz samazinājies, kas notiks tālāk.

Tadej in Ajda opozarjata na jezikovne posebnosti, zanimivosti, posebne primere rabe jezika in razširjene napake. Tokratna strokovna gostja je meteorologinja na Agenciji Republike Slovenije za okolje Veronika Hladnik Zakotnik, ki razloži, kako številke pretvarja v besede.

Teplotní rekordy padají i letos s větší četností než v předchozích letech. Mění se klima rychleji, než jsme si dokázali představit? Čekají nás stále častější razantní výkyvy počasí a stanou se tropické teploty pro středoevropská léta normou? „Africké země, které dosáhly těch rekordů, oteplení v dlouhodobém průměru nemají tak velké jako třeba tropické oblasti, jižní Evropa či u nás. A hlavně, co se děje v polárních oblastech je bezprecedentní,“ říká meteoroložka Taťána Míková.

Teplotní rekordy padají i letos s větší četností než v předchozích letech. Mění se klima rychleji, než jsme si dokázali představit? Čekají nás stále častější razantní výkyvy počasí a stanou se tropické teploty pro středoevropská léta normou? „Africké země, které dosáhly těch rekordů, oteplení v dlouhodobém průměru nemají tak velké jako třeba tropické oblasti, jižní Evropa či u nás. A hlavně, co se děje v polárních oblastech je bezprecedentní,“ říká meteoroložka Taťána Míková.Všechny díly podcastu Dvacet minut Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Zatímco astronomické jaro začíná jarní rovnodenností, tedy letos 20. března, meteorologické jaro je od 1. března. A to skutečné, v přírodě, mnohdy nastoupí ještě dřív. Pozná se tedy jaro podle nějakého typického znaku? Mají odborníci pro jaro svá kritéria? Ve studiu Českého rozhlasu České Budějovice na to odpověděla Renata Uhlíková z předpovědního oddělení Českého hydrometeorologického ústavu.Všechny díly podcastu Dopolední host můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Měsíc, v němž mají podle pranostiky pole sílit pod sněhovou pokrývkou, přinesl celou řadu až zarážejících teplotních rekordů. Ve výsledku byl letošní únor nejteplejší od roku 1961. „Až se sečtou výsledky z pražského Klementina, tak se možná ukáže, že takhle teplý únor jsme neměli dokonce stovky let,“ podotýká meteoroložka Taťána Míková.

Měsíc, v němž mají podle pranostiky pole sílit pod sněhovou pokrývkou, přinesl celou řadu až zarážejících teplotních rekordů. Ve výsledku byl letošní únor nejteplejší od roku 1961. „Až se sečtou výsledky z pražského Klementina, tak se možná ukáže, že takhle teplý únor jsme neměli dokonce stovky let,“ podotýká meteoroložka Taťána Míková.Všechny díly podcastu Interview Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Dvakrát do roka vezme redaktor Zdeněk Zajíček mikrofon a zajede do Českého hydrometeorologického ústavu v Českých Budějovicích, aby shrnul, jaké bylo na jihu Čech v uplynulém období počasí. Takto monitoruje vývoj už několik let. Může díky tomu přinejmenším potvrdit jeden fakt, o jehož příčinách se diskutuje po celém světě.Všechny díly podcastu Dobré odpoledne z Českých Budějovic můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

No vieglas gripas simptomiem līdz letālai pneimonijai - to var radīt legionellas, kas dažkārt sastopamas ūdens sistēmā. Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēts promocijas darbs, kurā īpaša uzmanība veltīta legionellām, to izplatībai un daudzveidībai. Par legionellu - neredzamo draudu mūsu ūdens sistēmā - saruna ar darba autori, mikrobioloģi, zinātniskā institūta "BIOR" vadītāju Olgu Valciņu. Kā sāļūdeni var pārvērst dzeramajā ūdenī Pilnībā neizzināts temats ir arī ūdens. Šoreiz paraugāmies uz ūdeni no citas puses, proti, kā to no sāļūdens var pārvērst dzeramajā ūdenī. Latvijā par šādu tehnoloģiju ikdienā nevajag aizdomāties, bet ir valstis, kur dzeramais ūdens nav pieejams pietiekamā daudzumā un to ir nepieciešams ņemt no jūras vai okeāniem un atsāļot. Ģeogrāfiski mums tuvākā vieta, kur ļaudis patērē šādu atsāļotu ūdeni, ir Gotlande. Kā šis process notiek, saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Biotehnoloģiju institūta vadošo pētnieku Sandi Deju. Interese par ūdens atsāļošanu cilvēces vēsturē ir bijusi sen. Jau sengrieķu domātājs Aristotelis savā darbā „Meteoroloģija” raksta, ka "sālsūdens, kad tas pārvēršas tvaikos, kļūst salds, un tvaiki, kondensējoties, vairs neveido sālsūdeni". Turpmāko gadsimtu laikā notika vairāki mēģinājumi filtrēt  jūras ūdeni, lai padarītu to derīgu dzeršanai, taču plašos  rūpnieciskos apmēros tas notika vien 20. gs. otrajā pusē, kad, piemēram, ASV Floridas pavalstī ar reversās osmozes metodi, tas ir, kad ar spiedienu ūdens tiek laists cauri īpaši smalkam filtram, tika saražoti dzeramā ūdens daudzumi, lai nodrošinātu ar to vairākus simtus tūkstošu Keipkorālas iedzīvotāju. Kā notiek ūdens atsāļošana un kurās pasaules valstīs tas ir īpaši nozīmīgs process, lai iedzīvotāji ikdienā tiktu pie kvalitatīva dzeramā ūdens, par to stāsta Rīgas Tehniskās universitātes ūdens sistēmu un Biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus. Mums Latvijā nav jāuztraucas par pietiekamu dzeramā ūdens daudzumu, kas tiek iegūts filtrējot mūsu dabā esošos saldūdeņus, tad ir daudzas valstis pasaulē, kur iedzīvotāju ikdiena nav iedomājama bez šī osmozētā ūdens. Tās  ir Vidusjūras reģiona valstis, kur 60-70 % dzeramā ūdens iegūst ar minēto metodi, tās ir Arābijas pussalas valstis pie Omānas un Persijas līčiem. Par šādā viedā atsāļota ūdens izmaksām turpina Sandis Dejus. Šobrīd Rīgas Tehniskās universitātes ūdens sistēmu un Biotehnoloģiju institūta speciālisti strādā pie reversās osmozes iekārtu uzlabošanas, lai tās darbotos ilgāk, lai membrānu caurumiņi tik ātri neaizaugtu un tādejādi  samazinātu šo iekārtu izmaksas. Lai tajās pasaules vietas, kur nav pieejams saldūdens, iedzīvotāji varētu tikt pie kvalitatīva dzeramā ūdens, nemaksājot tik lielas summas par to.

Letošnja jesen in začetek meteorološke zime ARSO na Twitterju, Facebooku in Instagramu. Komentarje, predloge, pohvale in kritike nam lahko pošljete na elektronski naslov: podcast.arso@gov.si Zapiski: Vremenska napoved Obeti 5 do 10 dni Arhiv vremenskih podatkov Aktualni vremenski podatki Vremenska slika Vremenski portal - vreme podrobneje

Letošnja jesen in začetek meteorološke zime ARSO na Twitterju, Facebooku in Instagramu. Komentarje, predloge, pohvale in kritike nam lahko pošljete na elektronski naslov: podcast.arso@gov.si Zapiski: Vremenska napoved Obeti 5 do 10 dni Arhiv vremenskih podatkov Aktualni vremenski podatki Vremenska slika Vremenski portal - vreme podrobneje

Porušena stabla, tuča i padaline koje u nekoliko minuta premaše mjesečni prosjek su postale redovita pojava. Fenomeni poput tzv. superćelija do sada su bili poznati samo stručnjacima. Sada o ovim meteorološkim pojavama već danima raspravlja šira javnost a prije svega se postavlja pitanje koliku ulogu ovdje igraju klimatske promjene. I mi u ovom podcastu pokušavamo dati odgovor na to pitanje, između ostalog i kroz razgovor s renomiranim srbijanskim meteorologom Ivanom Ristićem. Von Nenad Kreizer.

V pondělí 21. března začalo astronomické jaro. Podle meteoroložky Dagmar Honsové to znamená, že se až do letního slunovratu budou prodlužovat dny. A společně s tím astronomickým jarem, začalo i to pocitové. „Startují teploty kolem dvacítky, stejně jako v minulých letech ale nemůžeme vyloučit, že se zima ještě vrátí,“ říká meteoroložka v dopoledním vysílání Rádia ZET. Dodala k tomu, že by lidé ještě rozhodně neměli odkládat zimní bundy. V dubnu nás totiž čeká doslova aprílové počasí i se sněhovými vločkami. Meteoroložka v rozhovoru vysvětlovala také to, jak se taková předpověď počasí vlastně připravuje. 

PODCAST del Domingo 15 de Enero de 2023 1ra Hora 1. El que niega a Dios, siempre pierde. El Juicio Final. Las Trompetas, por Alfa y Omega. 2. Hebreos Cap. 1 Dios ha hablado por su Hijo. El Hijo, superior a los ángeles. 3. En Lima gran movilización contra el gobierno de fuerza. 4. Juliaca rinde homenaje a sus hijos fallecidos. 2da Hora 5. Las pruebas de la vida y la Justicia perfecta de Dios, por Alfa y Omega. 6. Hebreos Cap. 2 Una salvación tan grande. El autor de la salvación. 7. CIDH dijo que discriminación agudiza las brechas sociales. 8. Congreso de Chile, aprueba lanzar II Proceso Constituyente. 9. Gabriel Salazar, la Soberanía, elecciones y Asambleas. 3ra Hora 10. Moises y Cristo, por Alfa y Omega. 11. Hebreos Cap. 3 Jesús es como Moisés. El reposo del pueblo de Dios. 12. Cuba asume por primera vez presidencia del G-77 + China. 13. Sistema financiero en Crisis, aumenta precio del Oro. 14. California espera nuevas lluvias, en medio de desfile incesante de ciclones. 15. Últimos ocho años son los más calurosos jamás registrados Organización Meteorológica Mundial.

Meteoroložce Dagmar Jandové v zábavném vědomostním pořadu Na lovu nikdo neřekne jinak než Kvízová dáma. „Vždycky jsem měla ráda kvízy a chodila ráda do soutěží, takže ta přezdívka byla jasná,“ říká v pořadu Alex a host.

Meteoroložce Dagmar Jandové v zábavném vědomostním pořadu Na lovu nikdo neřekne jinak než Kvízová dáma. „Vždycky jsem měla ráda kvízy a chodila ráda do soutěží, takže ta přezdívka byla jasná,“ říká v pořadu Alex a host.

Meteoroložce Dagmar Jandové v zábavném vědomostním pořadu Na lovu nikdo neřekne jinak než Kvízová dáma. „Vždycky jsem měla ráda kvízy a chodila ráda do soutěží, takže ta přezdívka byla jasná,“ říká v pořadu Alex a host.

Meteoroložce Dagmar Jandové v zábavném vědomostním pořadu Na lovu nikdo neřekne jinak než Kvízová dáma. „Vždycky jsem měla ráda kvízy a chodila ráda do soutěží, takže ta přezdívka byla jasná,“ říká v pořadu Alex a host.

Meteoroložce Dagmar Jandové v zábavném vědomostním pořadu Na lovu nikdo neřekne jinak než Kvízová dáma. „Vždycky jsem měla ráda kvízy a chodila ráda do soutěží, takže ta přezdívka byla jasná,“ říká v pořadu Alex a host.

Meteorološkinja Sara Botić nam u podcastu "Život na srpskom" otkriva šta stoji iza priloga o vremenskoj prognozi koji svakodnevno gledamo na televiziji. Svakog jutra nas pozdravlja s osmehom i upoznaje s vremenskim prilikama, međutim ona nije "samo lepa devojka koja čita prognozu" u jutarnjem programu - Sara Botić završava meteorologiju na Fizičkom fakultetu i svaku od tih prognoza sama radi. U podcastu "Život na srpskom" otkriva nam kako je izgledala audicija, a kako sad izgleda njen radni dan; s kojim se predrasudama sve susretala i šta još sve treba da znamo pre nego što procenimo da su meteorolozi "pogodili" ili nas "slagali" za kišu tog dana. Pitali smo i koje aplikacije ona koristi, gde je najbolja klima u Srbiji i, naravno, kakvo nas vreme očekuje i kad će prvi sneg - ispostavilo se da ga nismo ni registrovali.

Dnes uplynul přesně rok od ničivého tornáda, které se prohnalo pěti obcemi na Břeclavsku a Hodonínsku. Jihomoravský kraj zatím vynaložil přes 200 milionů korun na obnovu svého majetku. Jaká je pravděpodobnost, že v blízké době přijde tornádo podobné síly znovu, na to se ptal meteoroložky Jany Hujslové moderátor Martin Karlík. 

Známá meteoroložka a moderátorka přiznává, že se vždy před létem bojí otázky, jaké to léto bude. „A stejné je to vždy před Vánocemi nebo Velikonocemi,“ svěřuje se v Blízkých setkáních. Jak vznikl název jejího rozhlasového pořadu Zálety Aleny Zárybnické? Kdo ji přivedl k létání na větroních? Dozvíte se v rozhovoru s Terezou Kostkovou.Všechny díly podcastu Blízká setkání můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Známá meteoroložka a moderátorka přiznává, že se vždy před létem bojí otázky, jaké to léto bude. „A stejné je to vždy před Vánocemi nebo Velikonocemi,“ svěřuje se v Blízkých setkáních. Jak vznikl název jejího rozhlasového pořadu Zálety Aleny Zárybnické? Kdo ji přivedl k létání na větroních? Dozvíte se v rozhovoru s Terezou Kostkovou.

„Biometeorologie přináší synoptické mapy či dynamiku atmosféry do našich každodenních životů,” říká ke svému oboru dopolední host Rádia ZET meteoroložka Dagmar Honsová. Počasí nás podle ní ovlivňuje neustále a nepřímo i třeba aktivitou klíšťat. 

Meteorološka pomlad in sonce sta kljub še precej nizkim nočnim temperaturam na vrt že zvabila številne vrtičkarje, ki hitijo pripravljati vrtna tla za novo vrtnarsko sezono. Med prvimi opravili sta marsikje prekopavanje in rahljanje vrtne zemlje, to pa je precej lažje storiti s pravim orodjem. Tudi pri drugih vrtnarskih opravilih je pomembna izbira pravih pripomočkov, zato bomo četrtkov Svetovalni servis namenili prav vrtnemu orodju. Davor Špehar z vrtnarskega spletnega portala Zeleni svet bo odgovarjal tudi na vaša vprašanja o rešitvah za bogato in plodno zemljo, gnojenju in zastirkah, pošljite jih na prvi@rtvslo.si ali zapišite v spletni obrazec na prvi.rtvslo.si.

Toms Bricis: "Ļoti bieži konflikti rodas no tā, ka cilvēki dara to, ko nevēlas." Toms ir LTV laika ziņu redaktors un meteorologs, kurš ne tikai pasniedz laika prognozi, bet caur savu darbību ārpus TV ekrāna, arī izglīto cilvēkus par klimatu un laika apstākļiem. Šajā sērijā apspriežam: Liekulība ap vides draudzīgumu. Laikapstākļu kontrolēšana. Toma piedzīvojumi sociālo tīklu sarakstēs. Klimata krīze un komunikācija ap to. Meteoroloģija. Latvijas un pasaules klimats. Zinātnes komunikācija. Cilvēku daba. Sazvērestību teorijas. Un daudz vairāk. Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 13:46, kur Toms pastāsta kādām būtu jābūt mūsu dzīvēm, lai mēs būtu videi draudzīgi. Baudi un dalies!   00:00 - Ievads. 01:20- Kā Toms sāka dziedāt. 06:00 - Kāda ir klimata samitu nozīme. 08:33 - Kādēļ ir grūti publiski skaidrot sarežģītas tēmas. 13:46 - Kādām būtu jābūt mūsu dzīvēm, lai mēs būtu videi draudzīgi. 16:30 - Ieguvumi no klimata pārmaiņām. 21:30 - Kā tiek pieņemti videi draudzīgi lēmumi turīgās valstīs. 26:59 - Kādēļ pusotrs grāds ir tik svarīgs. 35:20 - Vai cilvēki Latvijā biežāk sāk praktizēt kritisko domāšanu. 47:44 - Vai laikapstākļi paliek grūtāk prognozējami. 51:44 - Vai laikapstākļi Latvijā paliek dīvaināki. 1:01:32 - Niķi cilvēku dabā, kuri liedz objektīvi saskatīt realitāti. 1:04:53 - Laika prognožu veidošana. 1:08:51 - Ko Toms dara pirms ētera, ja viņa viedoklis par laikapstākļiem atšķirās no modeļu pronozēm. 1:12:50 - Medicīniskie laika tipi. 1:19:14- Kādas sazvērestību teorijas tauta pārmet Tomam. 1:23:35 - Laikapstākļu kontrolēšana. Patreon atbalstītājiem pieejamais saturs: 1:29:01 - Neizpratne ap Ziemas vētrām Latvijā. 1:34:21 - Kādēļ medijiem ir ērtāk iekļauties naratīvā un neskaidrot sarežģītas parādības ārpus naratīvas. 1:40:18 - Kā Toms saglabā produktīvas attiecības darbā, ja viņam ar citiem ir domstarpības. 1:49:56 - Vai Tomam ir kāds uzskats par, ko vairums cilvēku viņam nepiekrīt. 1:54:34 - Kas ir labākais padoms, ko Toms ir saņēmis. Toms twitterī: @boms_tricis Toms medijos: https://www.lsm.lv/autors/toms-bricis/ Toms Instagram: https://www.instagram.com/toms_bricis_ltv_laika_zinas/ Toms Facebook: https://www.facebook.com/TomsBricisLTVLaikaZinas   Podkāsta mājaslapa: SvarigasDetalas.lv Podkāsta Facebook lapa: facebook.com/SvarigasDetalas Podkāsts iekš Apple podcasts: https://podcasts.apple.com/lv/podcast/id1455599870 Podkāsta Patreon lapa: https://www.patreon.com/SvarigasDetalas Es twitterī: @JurisBaltacs

Desítky zraněných přijíždějících sanitkami i osobními auty. Takto vypadala noc v hodonínské nemocnici po řádění ničivého tornáda, které se večer prohnalo mezi Břeclavskem a Hodonínskem. Ředitel zdravotního zařízení Antonín Tesařík mluví o nejtěžších okamžicích v jeho kariéře. To nejhorší už ale podle něj zvládli. Meteoroložka Dagmar Honsová v druhé části Epicentra vysvětluje, jak takové tornádo vzniká.

Známá meteoroložka a moderátorka Alena Zárybnická kromě práce, kterou miluje, stíhá na svém kole projíždět rakouské, švýcarské i italské Alpy. Oblíbené trasy shrnula do nového cestovatelského průvodce Alpami na kole. Nejen o cestování a práci meteoroložky si povídala s Lenkou Vahalovou.

klimatoložka. Podle průzkumu organizovaného Českým rozhlasem v naprosté většině věříme, že klimatické změny opravdu probíhají a jsou způsobeny člověkem. Dokážeme změny klimatu zastavit, nebo alespoň zpomalit? Co je k tomu nezbytné? Moderuje Tomáš Pancíř.

klimatoložka. Podle průzkumu organizovaného Českým rozhlasem v naprosté většině věříme, že klimatické změny opravdu probíhají a jsou způsobeny člověkem. Dokážeme změny klimatu zastavit, nebo alespoň zpomalit? Co je k tomu nezbytné? Moderuje Tomáš Pancíř.

Takhle zněl YesMan od posluchače Zdeňka, kdy měla Bára vysvětlit odbornou terminologii v oblasti počasí. Na tři otázky a odpovědi měla jednu minutu.

Latvijā ir iestājies meteoroloģiskais pavasaris. Bet ko darīt februāra pēdējās dienās un martā dārzkopjiem, atgādina Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Tagad, kad sniegs nokusis, bet sola, ka būs dienās plus grādi, bet naktīs piesals, dārzkopes iesaka apstaigāt zemenes, saldos ķiršus, aprikozes, kas jūtīgāki, un veidot notekgrāvīšus, lai iedobēs nekrājas ūdens, kas sasalst. Tāpat vēlams piesegt jaunos augļu kociņus, gan lai pasargātu no zaķiem, gan plaisāšanas. Zarus var apgriezt ābelēm, kauliņkokiem tomēr labāk vēl pagaidīt. Augļu kokus miglot ar vara preparātu, kaļķot. Potēšana, jāpaspēj pirms lapu plaukšanas. Sēšanas darbi: ja vēl nav paspēts, aši jāsēj paprika, pētersīļi, selerijas, asie pipari. Arī lobēlijas, alisītes, petūnijas, citas sīkās puķītes. Pirms sēt, jāatceras, ka kūdra pirms jāsamitrina un tai jābūt istabas temperatūrā. Jaunstādus nevajag uzreiz stādīt tajā dienā, kad iegādājas. Vismaz dienu vajag ļaut adaptēties jaunajās mājās. Un pirmais mēslojums ir kalcija nitrāts, kas dod “kauliem stiprumu”. Ir pieejams testeris, kas nosaka sāļu koncentrāciju ūdenim, ar kuru laista. Ar mēslošanu jaunajiem dīkstiņiem nevajag steigties.  

 Rok 2020 byl pro Českou republiku chladnější a deštivější, než v předchozích letech. Mnozí lidé to přičítali snížené letecké dopravě z důvodů restrikcí kvůli pandemii koronaviru. Nezávislá konzultantka počasí Dagmar Honsová přiznala, že snížená letecká doprava měla vliv na změnu počasí - zlepšily rozptylové podmínky a viditelnost. Také prozradila detaily o nadcházejících chladných dnech v Česku. 

 Rok 2020 byl pro Českou republiku chladnější a deštivější, než v předchozích letech. Mnozí lidé to přičítali snížené letecké dopravě z důvodů restrikcí kvůli pandemii koronaviru. Nezávislá konzultantka počasí Dagmar Honsová přiznala, že snížená letecká doprava měla vliv na změnu počasí - zlepšily rozptylové podmínky a viditelnost. Také prozradila detaily o nadcházejících chladných dnech v Česku. 

Známá meteoroložka Alena Zárybnická o sobě říká, že se nevyžívá v komplikovaných tématech, jakými je pandemie. „Snažím se, pokud to jen trochu jde, od toho odpoutat. Nejen o Vánocích, ale kdykoliv mi to okolnosti umožní. A daří se mi to naštěstí,“ přiznává.

Letošní počasí bylo příjemné, ne příliš horké léto, jezdili jsme hodně na kolech a chodili na výlety. Stanislava Kliegrová, vedoucí meteorologie a klimatologie hradecké pobočky Českého hydrometeorologického ústavu, ví přesné informace a vždy vytáhne nějakou zajímavou statistiku.

Letošní počasí bylo příjemné, ne příliš horké léto, jezdili jsme hodně na kolech a chodili na výlety. Stanislava Kliegrová, vedoucí meteorologie a klimatologie hradecké pobočky Českého hydrometeorologického ústavu, ví přesné informace a vždy vytáhne nějakou zajímavou statistiku.

Od rekordního sucha k záplavám a povodním. Extrémní počasí v Česku si vybírá svou daň – a to nejen v podobě stomilionových škod na majetku, ale bohužel také na lidských životech. Jak se bude vyvíjet situace s povodněmi během léta, kam za pěkným počasím i o tom, jak si koupit bouři k narozeninám, promluvila v Epicentru s Pavlínou Horákovou meteoroložka Dagmar Honsová. https://www.blesk.cz/clanek/zpravy-epicentrum/648249/na-dovolenou-v-cesku-letos-pribalte-svetr-expertka-zminila-i-dalsi-vikendove-bourky.html

Před námi je teplý víkend. Teploty se můžou na některých místech blížit i třiceti stupňům Celsia. Pokud se ale dnes chystáte na výlet nebo k vodě, tak pro vás nemáme dobré zprávy. Meteorologové totiž varují před bouřkami. Kde budou nejsilnější a jestli můžou někde znovu způsobit přívalové povodně? Odpovídá Jana Hujslová z Českého hydrometeorologického ústavu. 

Meteoroložka Alena Zárybnická moderuje v České televizi předpověď počasí od roku 1997. Ptali jsme se jí, co všechno její práce zahrnuje a jak se relace o počasí proměnila. Naším hostem byl i Pavel Suchan z Astronomického ústavu Akademie věd ČR. O nedávném startu americké rakety Falcon 9 jsme si povídali s šéfredaktorem webu kosmonautix.cz Dušanem Majerem. Zvídavé otázky týkající se oblohy a vesmíru jsme pokládali také ředitelce Hvězdárny a planetária v Českých Budějovicích Janě Tiché. Pořadem provází Ondřej Havlíček.

Ob dnevu meteorologije. ARSO na Twitterju in Facebooku. Komentarje, predloge, pohvale in kritike nam lahko pošljete na elektronski naslov: podcast.arso@gov.si Zapiski: ARSO - podnebne spremembe Atlas podnebnih projekcij ARSO - agrometeorologija Agrometeorološka napoved Portal drought watch Center za upravljanje s sušo v jugovzhodni Evropi - DMCSEE ARSO - vodni krog ARSO - hidrološke strani >ARSO - reke ARSO - podzemne vode Epizoda 1: Ocena podnebnih sprememb v Sloveniji do konca 21. stoletja Epizoda 20: Temperatura 5/5: Meteorološki modeli in podnebni scenariji Epizoda 23: DriDanube - Tveganje za sušo v Podonavju Epizoda 27: Podnebne spremembe - ukrepajmo zdaj! Epizoda 34: Akcija postavljanja oznak visokih voda

Ob dnevu meteorologije. ARSO na Twitterju in Facebooku. Komentarje, predloge, pohvale in kritike nam lahko pošljete na elektronski naslov: podcast.arso@gov.si Zapiski: ARSO - podnebne spremembe Atlas podnebnih projekcij ARSO - agrometeorologija Agrometeorološka napoved Portal drought watch Center za upravljanje s sušo v jugovzhodni Evropi - DMCSEE ARSO - vodni krog ARSO - hidrološke strani >ARSO - reke ARSO - podzemne vode Epizoda 1: Ocena podnebnih sprememb v Sloveniji do konca 21. stoletja Epizoda 20: Temperatura 5/5: Meteorološki modeli in podnebni scenariji Epizoda 23: DriDanube - Tveganje za sušo v Podonavju Epizoda 27: Podnebne spremembe - ukrepajmo zdaj! Epizoda 34: Akcija postavljanja oznak visokih voda

Vloga meteorologije pri preiskovanju letalskih nesreč. ARSO na Twitterju in Facebooku. Komentarje, predloge, pohvale in kritike nam lahko pošljete na elektronski naslov: podcast.arso@gov.si Zapiski: Vremenska napoved Obeti 5 do 10 dni Vremenski produkti Klimatološka povprečja 1981-2010 Letalstvo - ARSO strani Meteorološka podpora letalskemu prometu - Oddelek za letalsko meteorologijo Preiskovanje letalskih nesreč in incidentov

Vloga meteorologije pri preiskovanju letalskih nesreč. ARSO na Twitterju in Facebooku. Komentarje, predloge, pohvale in kritike nam lahko pošljete na elektronski naslov: podcast.arso@gov.si Zapiski: Vremenska napoved Obeti 5 do 10 dni Vremenski produkti Klimatološka povprečja 1981-2010 Letalstvo - ARSO strani Meteorološka podpora letalskemu prometu - Oddelek za letalsko meteorologijo Preiskovanje letalskih nesreč in incidentov

Blaž Šter je meteorolog prognostik z Agencije Republike Slovenije za okolje (ARSO). Pravi, da pri napovedovanju jasnine oziroma oblačnosti nebo razdelijo na osmine.

Z Nino Črnivec o izračunu sevanja v atmosferi in oblakih. #MetaPHoDcast Nina Črnivec končuje doktorat na Univerzi Ludvika in Maksimilijana v Münchenu, na Meteorološkem...

65 let Slovenskega meteorološkega društva. ARSO na Twitterju in Facebooku. Komentarje, predloge, pohvale in kritike nam lahko pošljete na elektronski naslov: podcast.arso@gov.si Zapiski: Spletna stran Slovenskega meteorološkega društva Zgodovina društva Strokovno glasilo Vetrnica Strokovne vsebine Novice - dogodki Razprave - Papers Skeptical Science - slovenski prevodi

65 let Slovenskega meteorološkega društva. ARSO na Twitterju in Facebooku. Komentarje, predloge, pohvale in kritike nam lahko pošljete na elektronski naslov: podcast.arso@gov.si Zapiski: Spletna stran Slovenskega meteorološkega društva Zgodovina društva Strokovno glasilo Vetrnica Strokovne vsebine Novice - dogodki Razprave - Papers Skeptical Science - slovenski prevodi

Temperatura. ARSO na Twitterju in Facebooku. Komentarje, predloge, pohvale in kritike nam lahko pošljete na elektronski naslov: podcast.arso@gov.si Zapiski:

Temperatura. ARSO na Twitterju in Facebooku. Komentarje, predloge, pohvale in kritike nam lahko pošljete na elektronski naslov: podcast.arso@gov.si Zapiski:

Vreme nas vse zanima. Tudi polna usta negodovanj imamo glede napovedi, čeprav se nihče od nas laikov nanje ne spozna. Tudi naše predstave o napovedovanju vremena so zelo, zelo površne in zdi se, da si meteorologijo predstavljamo zelo in preveč popreproščeno. Vendarle je to znanost, zelo kompleksna znanost, ki vključuje poleg številnih (zdaj) naprednih tehnologij in modelov, tudi skorajda eruditsko znanje fizike, matematike in še marsičesa. Predvsem človeka strokovnjaka. Meteorološka znanost je postala s pomočjo računalnikov, satelitov, modelov vedno bolj sofisticirana. Koliko in v čem so zato njene napovedi vremena in klimatskih sprememb bolj natančne in zanesljive in kako daljnosežne so sploh lahko? Kako se je meteorološka znanost razvijala in kaj vse danes uporabljajo meteorologi pri svojih vremenskih napovedih ter kako uporabne so tiste ljudske? O vsem tem v tokratni oddaji z vodilnimi strokovnjaki tega področja pri nas. Z nami bodo univerzitetni diplomirani meteorologi: Brane Gregorčič z Agencije Republike Slovenije za okolje (ARSO), ki ima več kot 30 let praktičnih izkušenj pri napovedovanju vremena, prof.dr. Jože Rakovec s katedre za meteorologijo Fakultete za matematiko in fiziko UL ter dr. Žiga Zaplotnik podoktorski raziskovalec na FMF UL. Oddajo pripravlja in vodi Liana Buršič

The consequences of climate change are hitting some communities in the South hard. But, as author Rick Van Noy discovered, they’re far from waving the white flag. Join meteorologist Kait Parker for a discussion about his book Sudden Spring and discover the unique challenges facing a climate changed South.

Meteoroloģiskais pavasaris šogad jau iestājies. Vai tas nozīmē, ka laiks pirmajiem šā gada dārza darbiem? Uz šo un citiem ar dārzu saistītiem jautājumiem pirmdienas rītā atbildes sniedz dārzzines Vija Rožkalne un Maruta Kaminska. Sazināmies ar Jelgavas pilsētas bibliotēkas vadītāju Lāsma Zariņu, viņa stāsta par „Sēklu bibliotēku”, kas izveidota Jelgavā un kur cilvēki var mainīties ar sēklām. Pirmie pavasara darbi dārzā: Dārza darbus tagad var sākt ar putnu būrīšu izgatavošanu un uzstādīšanu, jo ābeļdārzā būs vajadzīgi putniņi, kas cīnīsies ar ābeļziedu smecernieku. Spilgtajā pavasara saulē vajag apsegt skujeņus, lai neapdeg. Ziemas sāls bojā ne tikai mūsu apavus, bet arī augus. Tūjas, kadiķus un citus skujeņus vajag izpurināt, tiklīdz atlaidīsies augsne, lai dabūtu laukā sāļu koncentrāciju, ir jāskalo. Tūju dzīvžogam svaigu kūdru uzlikt un pievienot bioloģisko mēslojumu. Nevajadzētu sākt mēslot ar minerālmēsliem, bet bioloģiskajiem. Skujas nomiglot ar bioloģisku preparātu, kas veicina jaunu skuju augšanu. Kad bērziem sāk plaukt labas, ir jēga dot minerālmēslus augiem. Ātrāk nav jēga, jo augs guļ, izkaisīs ātrāk, aizskalojas prom ar pavasara ūdeņiem. Labāk mēslojumu dot ar laistīšanu, ne kaisīt pa virsu. Jāatceras, ka augi barojas vainaga rādiusā, ja pieber pie paša stumbra, nosvilina un var pat aiziet bojā krūms vai koks Arī pelnus nevajag kaisīt uz sakņu kakla nekad. Ābeļu apgriešanai vajadzīga saulīte. Tad ir arī patīkami strādā. Marta beigās var griezt un veidot ābeles. Ja sen nav kopts ābeļdārzs, negriež vairāk kā vienu trešdaļu, lai kokam nav stress. Labāk to darīt vecā mēnesī. Vispirms izgriež nokaltušos zarus, tad tos, kas aug krusteniski, kas sabiezina vainagu. Pavasarī negriež ne forsītijas, ne spirejas – krūmus, kas zied agri pavasarī. To griež pēc ziedēšanas. Pavasarī var apgriezt klinšrozīte. Pavasarī augus vajag mēslot ar slāpekli. Svarīgi ir izpētīt, kas minerālmēslu sastāvā. Sērs  un cinks augiem ir kā cilvēkiem D vitamīns. Ir laiks arī iegādāties sēklas. Tikai uz veikalu vajag iet ar sarakstu!

Tyler McCandless is a professional distance runner, coach and PhD student (with current BS and MS degrees in Meteorology from Penn State). He runs between 90 and 100 miles per week, 50 weeks out of the year. Tyler travels all over the world to compete in marathons, including both local USA Cross Country Championships races in Boulder and faraway competitions such as the Kauai Marathon in Hawaii.  He is currently working in Boulder, Colorado studying Meteorology with a focus on solar power forecasting. His current goal is to earn his PhD before the 2016 Olympic Marathon trials and be a contender for the Olympic team.