Podcasts about ludzas

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Ludzys nūvodu – kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu Ludzys nūvodā īsakļuove bejušais Cyblys, Zylupis, Kuorsovys i Ludzys nūvods ar trejom piļsātom – Zylupi, Ludzu i Kuorsovu. Pošvaļdeibu vieliešonuos Ludzys nūvodā pyrma četru godu nūbolsuoja vaira nakai 37 % jeb 6 874 cylvāku. Dūmē tyka īvālāti puorstuovi nu treis parteju: vairuokumu jeb ostonis deputatu vītys dabuoja Zaļūs i Zemnīku savīneiba, nu ituos partejis tyka īvālāts ari niulenejais nūvoda vadeituojs Edgars Mekšs, pīcys deputatu vītys dabuoja Latgolys parteja, bet divejis – Saskaņa. Sarunā par tū, kas pa itim pādejim godim izdareits Ludzys nūvodā, pīsadola vīna nu leluokūs uzjāmumu – SIA „Latgales dārzeņu loģistika” – vadeituojs Edgars Romanovskis Mežavydu pogostā, jis ari leidzeipašnīks i bīdreibys „Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parks” projektu vadeituojs, saimisteibys „Bites” Zalesjis pogostā saimineica Ilga Ivanova, kura kai uzjiemieja nūsadorboj ar turysma pakolpuojumu sniegšonu, floristiku, garbuzu audzeišonu i daudzi kū cytu, taipat ari sociālūs medeju platformys „Ludzas forums” izveiduotuojs, sociali aktivs cylvāks i bīdreibys „Multa Veto” puorstuovs Andris Toporkovs, kai i vītejais zemnīks, ari biedrībys „Zemnieku Saeima” vaļdis lūceklis Mārtiņš Trons.

Par darbu stāstīs Inta Senkāne. Viņa ir Ludzas novada Sociālā dienesta Ciblas teritoriālās nodaļas vadītāja

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 1,8 m3 vai aptuveni 412 kg nešķirotu atkritumu, vismazāk - lauku viensētās, visvairāk - daudzīvokļu mājās. Kopumā valstī ik gadu tiek radīti ap 745,7 tūkst. tonnām sadzīves atkritumu, no tiem šķiroti tiek tikai aptuveni viena piektdaļa daļu, liecina dati, ko publicējusi atbildīgā ministrija par 2018.gadu. Ir dažādi lielāki un mazāki, plašāki un mazāk plaši dokumenti kur nosprausti atkritumu apsaimniekošanas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas un šķirošanas mērķi. Tā piemēram premjeres Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta deklarācijā teikts “Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos.” Savukārt Eiropas Savienības direktīvas, kuras arī Latvija ir akceptējusi, nosaka, ka visām ES dalībvalstīm līdz 2035.gadam, atkritumu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars jāsamazina līdz vismaz 10 % no ikgadējā sadzīves atkritumu daudzuma. Šobrīd poligonos apglabāti tiek viedēji 45 % saražoto atkritumu. Un Valsts vides dienests vēl pērn, veicot sadzīves atkritumu poligonu pārbaudes, konstatēja vairākas nepilnības, kas var kavēt vai liegt Latvijai sasniegt Eiropas Savienības noteiktos mērķus, tā kā šobrīd poligonos nonāk un tiek apglabāts ievērojams daudzums iepakojuma materiāla, kas būtu derīgs otrreizējai pārstrādei. Atkritumu šķirošanas tendences kopumā uzlabojas, ir ieviesta depozīta sistēma, tomēr iedzīvotāju paradumu maiņa prasa laiku. Tajā pašā laikā Latgales otrajā lielākajā pilsētā Rēzeknē nu jau vairāk kā gadu atkritumu šķirošanas iespējas iedzīvotājiem samazinātas - aizvērts vienīgais atkritumu šķirošanas laukums. Un lai arī iedzīvotāji tiek aicināti šķirot atkritumus, tādējādi samazinot savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, pie visām daudzdzīvokļu mājām dalītā atkritumu vākšana joprojām nav nodrošināta. Kādi risinājumi tam, lai valstī un ES nospraustos mērķus atkritumu saimniecībā sasniegtu, kā arī to kā par šo tiek runāts ar sabiedrību, sarunā ar Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieci vides politikas jautājumos Rudīti Veseri, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāju Ivetu Ciprusi, kā arī SIA „ALAAS”, kas veic atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes novada un Ludzas novada pašvaldībās, izpilddirektoru Juriju Petkeviču.

Saruna ar bitenieci Dainu Bernāni no Ludzas novada Cirmas pagasta. Saruna par medu un bitēm.

Kokneses tūrisma informācijas centrā nesen atklāta ceļojošā izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100". Izstādes nākamās pieturvietas gada garumā papildinās arī lekcijas dievturības vēsturē. Kā pirmās Latvijas valsts laika dievturi atšķiras no šīs dzīvesziņas piekopējiem mūsdienās? Kādas pēdas dievturība atstājusi Latvijas mākslā un literatūrā?  Saruna ar izstādes veidotājiem un dievturiem – Uģi Nasteviču, Andreju Broku, Lindu Skoromko, reliģiju pētnieci Agitu Misāni, filologu un folkloristu Ingu Barovski. Sveicināti, labi ļaudis! Tas ir dievturu ierastais sveiciens, ar kādu Latvijas Dievturu sadraudze vēršas arī pie jaunizveidotajā mājas lapā "Dievturībai – 100" ienākušajiem. Viens no dievutrības simtgades godināšanas pasākumiem ir ceļojošā izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100", janvāra mēnesī tā skatāma Kokneses tūrisma informācijas centrā. Izstādi atklāj tās kurators Uģis Nastevičs, runas turpina patreizējās Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis, izstādes iekārtotājs Andrejs Broks. Gada garumā izstāde turpinās savu ceļu uz Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Isnaudas kultūras namu Ludzas novadā, Franča Trasuna muzeju Rēzeknes pievārtē, Valmieru, Smilteni, Talsiem. Rīgā tā būs skatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Strazdumuižas Latvijas Neredzīgo bibliotēkā. Novērtējama ir dievturu gatavība sarunāties ar plašāku sabiedrību. Izstāde “Dievturībai – 100” ar savu stāstu uzrunās ārzemju tūristus novadpētniecības centros, cilvēkus ārpus lielajām pilsētām muzejos, iespējams, dosies pie latviešiem ārpus Latvijas. Izstāde iekārtota ierasti – ir vitrīnas, planšetes ar tekstiem. Taču iekārtojumā piedomāts, lai tā būtu sasniedzama arī cilvēkiem ratiņkrēslā, piedomāts pie taktilajām sajūtām, kas svarīgas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Vairums eksponātu ir taustāmas un šķirstamas oriģinālo priekšmetu kopijas. Raidījumā ceļvedis izstādē "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100" ir Uģis Nastevičs, vispirms viņš ved pie izstādīta Latvju dainu sējuma un kokles. Kokle ir īsta, Riharda Valtera veikts Piltenē atrastas kokles atdarinājums. Latvju dainu sējums gan neierasta izmēra - tā ir šķirstīšanai izgatavota kopija. Interneta vietnē „Dievturībai – 100”  var atrast ceļojošās izstādes dažādus rakstus, un arī informāciju par pavadošajiem pasākumiem. Lekcija par mezglu rakstiem Madonā 8. februārī. Turpat 23. februārī Rihards Valters stāstīs par jau pieminēto Piltenes kokli, kuras atdarinājumu viņš izgatavojis. Izstādas atklāšanas runās izskanēja, ka ceļojošā izstāde ir arī veids kā dievturiem pašiem papildināt zināšanas dievturības vēsturē. Jāatzīstas, ka tas jādara arī man. Ielūkojoties ziņu avotos, lasu, ka LR Garīgo lietu pārvalde apstiprināja Ernesta Brastiņa iesniegto „Latvijas Dievtuŗu Draudzes” izveides pieteikumu 1926. gada 26. jūlijā. Kādu simtgadi tad īsti svinam šogad? Tā ir dievturības vārda simtgade. Ar ceļojošo izstādi "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100" dievturi sākuši rakstīt latviskās reliģijas simtgades vēsturi. Izstādes stāsts veidots kā lepošanās, kā uzvaras stāsts. Viens no kulminācijas brīžiem ir ikoniskā fotogrāfija, kurā 1988. gada 11.  novembrī aktieris un arī dievturis Ēvalds Valters uzvelk sarkanbaltsarkano karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī. Rīgas pils bija vieta, kur deviņdesmitajos notika dievturu svētrīti.

Aizvadītajā nedēļā jaunieši no Latgales un dažādām citām Latvijas vietām Krāslavas novada Dagdā piedalījās latgaliskajā jauniešu seminārā “Atzolys”. Semināru rīkoja Latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, kas kopā ar Latgalei nozīmīgiem cilvēkiem, aicināja jauniešus radoši iesaistīties dažādās nodarbībās, ekskursijās un lekcijās, izzinot latgaliešu kultūru, valodu un vēsturi. “Atzolys” jau vairāku gadu garumā ir nozīmīgs latgaliešu valodas popularizētājs tieši jauniešu vidū, par to pārliecinājās arī Inta Savicka, apmeklējot šo semināru. Aizvadītājā nedēļā Krāslavas novada Dagdas vidusskola bija jauniešu rosības piepildīta. Vairāk nekā 20 jaunieši no Balviem, Varakļāniem, Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas, Liepājas un pat Bostonas caur dziedāšanu, lekcijām, meistarklasēm kopā izzināja latgaliešu valodu, kultūru, vēsturi un tradīcijas. Tika aizvadīts latgaliskais seminārs jauniešiem “Atzolys” jeb latviski “jaunie asni”. Piemēram, iepazīt latgaliešu valodu un kultūru dažādos aspektos un izmēģināt arī darbībā jauniešiem bija iespēja kopā ar Mārtiņu Kozlovski jeb Kozmenu, kas pasniedza improvizācijas pamatus, Jānis Kronis caur praktiskām nodarbībām iepazīstināja ar teātra mākslu, par Latgales mārketingu stāstīja uzņēmējs un zīmola “Latgalactica” radītājs Raimonds Platacis. Tāpat kopā ar Latvijas Radio paspārnē tapušā raidieraksta “5breinumi” komandu jauniešiem bija iespēja veidot arī savu podkāstu. Latgaliskajā seminārā “Atzolys” galvenā saziņas valoda ir latgaliešu valoda. Jaunieši atzīst, ka seminārs ir viena no vietām, kas mudina viņus nekautrēties no runāšanas latgaliski un apzināties, cik vērtīgi tas ir. Sižetu veidoja Inta Savicka.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Izglītības un zinātnes ministrija dod pretsparu Valsts kontroles apsūdzībām, Rīgas dome apstiprina trīs skolu direktorus. Krievijas triecienā Dnipro vairāki bojāgājušie un desmiti ievainoto. Uz ceļiem trīskāršos vidējā ātruma radaru skaitu; virzīs sodus par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h. Pārmaiņu priekšā nonācis laikraksts "Ludzas Zeme", kas aptver lasītājus Latvijas vistālākajā teritorijā Zilupes, Ludzas un Kārsavas pusē. Auditorija var palikt bez latviskā satura, kas vienlaikus tiek tulkots arī krieviski.

Stāsta Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja pārstāvis Dainis Īvāns Vai zini, ka UNESCO "Pasaules atmiņas" starptautiskajā reģistrā iekļauto masu akciju jeb dzīvo ķēdi "Baltijas ceļš" (turpmāk tekstā – Baltijas ceļš) var uzskatīt par pasaules vēsturē nebijušu treju tautu pašnoteikšanās referendumu jeb tiešo balsojumu par brīvību un neatkarību?  Baltijas ceļš kā tautu solidaritātes fenomens sekmēja ne tikai baltiešu atbrīvošanos no Krievijas, bet atstāja paliekošas pēdas pasaules vēsturē, iedvesmoja un iedvesmo brīvībai citus. Tas tiešā veidā atkārtots 1990. gada janvārī Rietmukrainā no Ļvivas līdz Kijivai, 1990. gada vasarā Kišiņevā, bet 2013. gada 11. septembrī Katalonijā. Kataloņi Baltijas ceļa iespaidā par savu nāciju vienojošo himnu, veidodami savu dzīvo ķēdi, izvēlējās Mārtiņa Brauna dziesmu "Saule. Pērkons. Daugava". 2019. gada 23. augustā Baltijas ceļš atdzimis arī Honkongas jauniešu protestos pret Ķīnas komunistiem. Baltijas ceļš arvien rāda, kā bez ieročiem var stāties pretī bruņotam pārspēkam un to uzveikt. Tādēļ Latvijas pienākums ir vēsturiskās atmiņas institūcijās glabāt liecības par šo pasaules atmiņas dārgumu. Kā pirmā no tādām liecībām minama Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas "Latvijas Tautas frontes muzejs" rodamā Latvijas Tautas frontes, Igaunijas tautas frontes Rahvarinne un Lietuvas kustības Sajūdis 1989. gada 15. jūlija parakstītā vienošanās – līdz 23. augustam (tātad – mēneša laikā) organizatoriski un tehniski sagatavoties dzīvās ķēdes izveidošanai. Tas, vai minimālais nepieciešamais cilvēku skaits Latvijas teritorijā tik īsā laikā atsauksies uz Tautas aicinājumu "Visi uz Baltijas ceļa!", bija atkarīgs no simtiem tautas kustības vietējo nodaļu, grupu un katra Latvijas patriota apzinīguma, nacionālās pārliecības, apķērīguma un drosmes – apstākļos, kad Maskava baltiešu protestus pasaulei centās pasniegt tikai kā maznozīmīgas ekstrēmistu saujiņas nemierus. Liecības par to snieguši un joprojām sniedz un aicināti sniegt paši notikuma dalībnieki, tai skaitā vietnē www.thebaltickway.eu. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajam krājumam Baltijas ceļa stāstus ierakstīja 28 sabiedrībai plašāk pazīstami Baltijas ceļa dalībnieki, ieskaitot Baltijas valstu ministru prezidentus. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā atrodamas 300  visdažādākā vecuma Baltijas ceļa dalībnieku personiskās liecības, kas 2014. gadā vāktas pēc UNESCO Nacionālās komitejas ierosmes. Saīsinātā veidā piedāvājam tolaik 24 gadus vecās Viļakas bibliotekāres Viktorijas Stivriškas atmiņas, kas atklāj gan to, ko Latvijas cilvēki juta, gan to, kā viņi savā Baltijas ceļa vietā nonāca... "Mūsu Baltijas ceļa posms bija Rūjienas apkaimes Oleru ciems Jeru pagastā. No Viļakas izbraucām saulainā pēcpusdienā. Līdz Baltijas ceļa sākumam vajadzēja tur nokļūt. Kad autobusā brīvu vietu vairs nebija, papildus tika meklēti ķeblīši, un tālais ceļš varēja sākties. Šoseja mašīnām pārpilna, garām braucošie sveicienam cits citam māja ar sarkanbaltsarkaniem karodziņiem. Veidojās sastrēgumi. Baltijas ceļa dalībniekos valdīja neaprakstāma kopības un vienotības sajūta. Pie Rūjienas nācās gaidīt un dziedāt no līdzpaņemtām dziesmu kladēm, jo pilsētā iebraukt nevarēja, tur veidojās ķēdes posms ar igauņiem, un mūsu mašīnu straumi virzīja uz Jeru pusi. Izkāpjot ceļš sadalījās. Vienā pusē – dzīvā cilvēku ķēde, otrā pusē – autobusi un vieglās automašīnas. Dega ugunskuri, skanēja dziesmas. Iztrūkstošie cilvēki tika aizstāti ar tautiskām jostām. Balvu rajona Baltijas ceļa dalībniekiem bija jāsadodas rokās ar kaimiņiem no Ludzas rajona. Pirms un pēc notika dziedāšana, apspriešanās. Mājās steigties negribējās. Atslēgas vārdi tajā vakarā bija: brīvība, laisve, vabadus, Baltija, Latvija, neatkarība. Baltijas ceļa himna "Atmostas Baltija" trīs valstu valodās lika sariesties asarām visu paaudžu un tautību cilvēku acīs. Neaizmirstamās piecpadsmit minūtes, kurās sadodas rokās triju valstu iedzīvotāji, nav salīdzināmas ne ar ko. Caur radio aparātiem klausījāmies LTF priekšsēdētāja teiktos vārdus par ceļu, kas ejams Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Tas iedrošināja darīt iespējamo un neiespējamo, lai izrautos no PSRS važām." Maskava un tās vietvalži vēl 23. augusta rītā Latvijā kā visrusificētākajā un krievu militārajām bāzēm visvairāk piedrazotajā posmā Baltijas ceļu mēģināja izjaukt. Tika aizliegta vienīgā iespējamā koordinācijas iespēja – radio tiešraide. Globālo Baltijas ceļu izglāba tādu Latvijas cilvēku kā Viktorija pašaizliedzība, disciplīna un pašorganizēšanās spēja. Paldies par to!

Provokācija un eskalācija - Somijas un Lietuvas reakcija uz Krievijas plānu mainīt jūras robežas. Ludzas novada pašvaldība ar nākamo mācību gadu plāno likvidēt novadā pēdējo lauku vidusskolu - Ciblas vidusskolu, atstājot te vien pamatskolas klases. Par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektori Jelgavā ievēl prorektori Arhipovu. Saeimā balsis par Rēzeknes domes atlaišanu varētu sadalīties uz pusēm.

Radio Marija Latvija aicina Tevi, klausītāj, uz ikmēneša lūgšanu naktīm nodomā par Latviju katra mēneša pirmajā piektdienā. Šis ir laiks, kad vairs nepietiek tikai ar individuālu lūgšanu par Latviju. Ir pienācis laiks lūgšanu mobilizācijai, ticībā, ka atbildot uz kopīgu, mērķtiecīgu un ilgstošu lūgšanu, Dievs nāks un dziedinās mūsu zemi.

Ziema ir ne tikai laiks, kad taisa ratus vasarai, bet arī laiks, kad daudzi ziemas drifta mīļotāji ar tiem ratiem brauc pa sniegiem. Šajā raidījumā viesos esam aicinājuši puišus, kuri ļoti labi orientējas visā, kas saistīts ar auto un moto. Sarunā dzirdēsi puišu pieredzi dažādos projektos, sacensībās un mīlestībā pret metālu. Raidījumā piedalās Rihards Meirāns no Ludzas, Mihails Kašerins no Daugavpils un Ēriks Meteļskis no Bērzgales. Breinojamīs kūpā!

Pirmizrādi Ludzas novada Malnavā un arī Rīgā aizvadītajās svētku brīvdienās piedzīvoja latgaliešu komēdijseriāla „Fati” otrā sezona. Notikumi risinās reālā vietā – Bozovā pēc literatūrzinātnieka Valentīna Lukaševiča scenārija. Mainījusies ir seriāla veidotāju radošā komanda, taču nemainīgs atstāts ir komēdijas žanrs un latgaliešu valodas sulīgums, epiteti, stereotipi un dzīvīgums. Šmakovka, nepatiesas apsūdzības un mistiski notikumi. Latgaliešu seriāla „Fati” otrajā sezonā skatītājus gaida spraigs, pārspīlētiem stereotipiem par Latgali, sulīgiem izteicieniem un mistiskiem notikumiem caurvīts sižets, kur daudz kas tā arī palikt neatbildēts. Galvenie varoņi, tāpat kā pirmajā sezonā saglabā savu fatiskumu – ir naivi cilvēki, kam tā īsti neveicas, bet ar labu sirdi.  Skolotāji Pīters un Vitaļs svin vasaras atvaļinājuma sākšanos. Abi nolemj doties un laukiem pie radiem Bozovā un nopelnīt papildus naudu darbā mežā. Puiši tiek izmitināti ciemā pazīstamā, bet jau mirušā bitenieka Modesta mājā. Baudīt vasaras atvaļinājumu ierodas arī Pītera sieva Anna. Trijotne tiek ierauta nesaprotamu un mistisku notikumu virpulī, kas ne pa jokam satricina vietējo iedzīvotāju ikdienu. Tā skan seriāla anotācija.  Seriāla otrā sezona tika filmēta Ludzas novada Kārsavā un tās apkaimē, kas ir filmas producenta un arī idejas autora Arņa Slobožaņina dzimtā puse. Tieši vietējiem iedzīvotājiem pirmajiem bija iespēja redzēt gala rezultātu. Kārsavietis Aivars, kurš spēlēja vietējā pagasta pārvaldnieku un Ruta, kas bija iejutusies veikala pļāpu tantes lomā atzīst, ka ir gandarīti ar rezultātu. Savukārt Malnavas koledžas direktore Sandra Ežmale pēc pirmizrādes atzīst - vietas, valoda un izteicieni ļāvuši atgriezties pagātnē. Fatu idejas autors, virzītājs un producents Arnis Slobožaņins skaidro, ka lielu daļu no lomām spēlēja vietējie un tuvējo novadu iedzīvotāji, kuriem līdz šim nav bijusi tāda veida pieredze. Profesionālo aktieru sastāvam, kas bija galvenajās lomā arī pirmās sezonas seriālā – Mārim Korsietim, Ritvaram Gailumam un Kristīnei Veinšteinai, šoreiz pievienojies aktieris Jānis Kronis, kurš „Fati” otrajā sezonā spēlē policistu Stoņi. Seriāla režisoram Edvardam Mikālam šī ir gan pirmā nopietnā saskaršanās ar latgalisko un latgaliešu valodu, gan pirmā lielā kino pieredze. Rīt, 23. novembrī, "Fati" otrā sezona vienā kinodarbā tiks izrādīta Latgales vēstniecībā "GORS", un no 24. novembra filma latgaliski būs pieejama arī Rīgas kinoteātros un dažādos kino punktos Latgalē un citviet Latvijā.

Piec izmaiņom vaļdeibā 14. Saeimys deputatu pylnvarys apstyprynuotys devenim jaunim deputatim. Ari divejim nu Latgolys vieleišonu apgobola īvālātim deputatim. Iz laiku, cikom Īšklītu ministra omotā byus Rihards Kozlovskis nu Jaunuos Vīnuoteibys, Saeimā deputata pīnuokumus piļdeis Alīna Gendele, bet cikom Kaspars Melnis nu Zaļūs i Zemnīku savīneibys byus Klimata i energetikys ministrys, juo vītu Saeimā ījims Valdis Maslovskis. Kai Alīna Gendele (Jaunā vienotība), tai Valdis Maslovskis (Zaļo un Zemnieku savienība) ir nu vīna nūvoda – Ludzys nūvoda. Valdis Maslovskis ir jurists, da šam ir struoduojs Vaļsts rūbežsardzē i bejs ari Ludzas nūvoda dūmis prīšksādātuoja vītinīks, sovpus Alīna Gendele pedagoge, bejuse Ludzys nūvoda prīšksādātuoja, Kaunatys vydsškolys direktore, i ari 13. Saeimys deputate. Raidejuma sarunā plotuok par tū, kū eistyn nūzeimoj jiedzīņs “deputats iz laiku”, kū deputati, kas īvālāti iz laiku, cer izdareit Saeimā, kaidi ir jūs mierki i politiskī redzīni.

Vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir viegli vai grūti piekļūt kultūras objektiem un cik ļoti par to ir domāts? Par to, kādi uzlabojumi ir nepieciešami un kas vēl jādara, lai kultūru varam baudīt visi, bez izņēmuma, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane. Par pieredzi, atjaunojot kultūras objektus un pielāgojot tas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, stāsti ierakstos. Nacionālā romantisma pērle - tā dēvē Siguldas Jauno pili, kas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados piederēja Latvijas preses biedrībai. Šai laikā pilī tika izveidots īpaši grezns nacionālā stila interjers, kura izveidē piedalījās tādi pazīstami mākslinieki kā Niklāvs Strunke, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Sūniņš un citi. No 2017. līdz 2019. gadam pilī notika restaurācijas darbi un to laikā ēka tika pielāgota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ēku šobrīd var apskatīt arī tūristi. Savukārt Valmieras vecpilsētas senākajā daļā - pils teritorijā, līdzās pastāv Valmieras vecākā koka ēka un jauna, moderna arhitektūra - uz pils pamatiem būvēta ēka no stikla un betona. Tajā no šīs vasaras var apskatīt jaunu ekspozīciju par Valmieras vēsturi "De Woldemer". Veicot būvdarbus, ēkas pielāgotas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Dace Vizule skaidro, ka par kultūras objektu pieejamību jautājums aktualizēts īstenojot projektu "Atrastā Latvija".  Latvijas reģionos izbūvēti un atjaunoti 60 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas. Visi šie objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā.  Plašāka informācija pieejama internetā. Iveta Neimane gandarīta, ka šī projekta ietvaros daudzviet izveidoti interesanti risinājumi piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem. "Gan vecas pilis, gan muižas, tādi, kur pirms tam noteikti teica, ka nekas nav izdarāms un nav iespējams neko izdarīt. Šobrīd daudzās vietās izveidoti ļoti interesanti pieejamības risinājumi. Lielākā daļā no objektiem, ko apskatījām, ir pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Varbūt ne simtprocentīgi un vienmēr ir jāatceras, ka cilvēks ratiņkrēslā tiks pilnīgi visur. Bet tas, kas ir apskatāms, ir pietiekami interesants un skaits, tie ir skaisti parki, tās ir pirmā  stāvā izvietotās ekspozīcijas, darbnīcu vietas," atzīst Iveta Neimane. "Visvairāk pārsteidza Ludzas pilsdrupas. Visi zināt, kādas ir pilsdrupas, labākā gadījumā var apkārt apstaigāt, pa vidu, klūpot pa akmeņiem pastaigāt. Tur izveidota vienreizēji skaista pieejama platforma, kuras ceļš iziet ārpus pils. Virs Daugavas, virs Ludzas, augstu gaisā, gandrīz putna lidojumā. Viss pieejami, droši izveidots. Mani tas pārsteidza, jo likās, ka drupās neko nevar izdarīt, var tikai mazu taciņu uztaisīt," uzteic Iveta Neimane. "Vairāki tādi risinājumi. Redzējām daudzus interesantus risinājumus, tiešām pieejamus risinājumus." Kāpēc tomēr daudzviet vēl tūrisma objekti nav pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem? "Turaidas pils tornī, visticamāk, kamēr nebūs ratiņkrēsli, kas pārvietosies kā droni, mēs netiksim augšā. Ir kaut kādas vietas, kuras šobrīd neredzam, kur varbūt var pielāgot, bet tas prasa milzīgus ieguldījumus un īpašas tehnoloģijas. Lielākoties ir pārspīlēta doma, ka nevaram kaut ko mainīt. Nepadomājot plašāk, ka mainīt var. Pieņem domu, ka to nevar, tāpēc nedara," vērtē Iveta Neimane. Iveta Neimane norāda, ka sliktāka nekā vides pieejamība ir ekspozīciju pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tās veidojot, nerēķinās, ka būs arī cilvēki, kas nevar ieskatīties augšējās vitrīnās, vai ar ratinkrēslu ir bīstami piekļūt ekspozīcijai. Viņa mudina domāt par ekspozīciju plašāku pieejamību arī cilvēkiem ar citu invaliditāti - redzes, dzirdes traucējumiem. 

Šajā raidījumā “Pīci breinumi” komanda viesojas Ludzas novada Kārsavā, lai noskaidrotu, kā top latgaliešu seriāla “FATI” otrā sezona. Raidījumā producents Arnis Slobožaņins pastāsta par producenta darbu un atklāj detaļas par seriāla otro sezonu. Operators Raivo Freimanis dalās ar trikiem, kurus izmanto, lai seriālā katra aina izskatītos kā glezna. Režisors Edvards Mikāls pastāsta, ka šī ir viņa pirmā lielā režijas pieredze un to, kā ir strādāt ar latgaliešiem. Sarunas laikā izaicināsim puišus uz ātrajiem jautājumiem un raidījuma izskaņā ieteiksim dažus aktuālākos notikumus Latgalē un latgaliskajā. Raidījumu vada Amanda Anusāne un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Raunai kā apdzīvotai vietai Latvijā bijusi svarīga loma vēsturiski, un arī mūsdienās daudzi ceļotāji Raunu izvēlēsies kā pieturvietu. Rauna kā Rīgas arhibīskapa viena no rezidencēm un viens no galvenajiem varas centriem viduslaiku Livonijā, Raunas pils un tās apkārtne, kas joprojām glabā kādus neatklātus noslēpumus, Raunas Staburags kā vienreizējs dabas piemineklis, kas piesaista atpūtniekus, un tāpat arī vēsturnieku un valodniekus diskusijas par to, ko tad nozīmē pats vārds "rauna". Tik krāšņa ir šī pērle Latvijas kartē, un droši vien ne bez iemesla pašu raunēniešu vidū izskan teiciens, ka Visuma centrs ir Rauna. Rūpīgs vēsturnieku darbs mūsdienās ļauj vietas atklāt no jauna, un tā tas ir arī ar Raunu un tās pili. Notiek arheoloģiskie pētījumi, agrāk izdotu materiālu pārskatīšana, lai veidotu patiesu stāstu par šo vietu Vidzemē. Ko pēdējos gados vēsturniekiem izdevies noskaidrot un kādi darbi iecerēti nākotnē, saruna ar raunēnieti, vēsturnieku Edgaru Plētienu. Arheoloģiskā izpēte Baltinavā, Zilākalnā un Ludzā Šajā vasarā vairākās Latvijas vietās - Baltinavā, Zilākalnā, Ludzā - notikusi liela rosība un arheoloģiskā izpēte, un tas ļāvis iegūt ne vien jaunus atradumus un datus, bet šādai rosībai ir arī būtiska nozīme, lai veiktu izglītojošo funkciju un iepazīstinātu jauno paaudzi ar to, ko vispār nozīmē arheologa darbs.  Tiesa, vairākās vietās pētniecība turpinās jau krietnu laiku, ne tikai šovasar. Vispirms dosimies uz Zilokalnu Vidzemē, kur šovasar atrasti cilvēku apbedījumi vietā, kur plānots sākt jauna skatu torņa būvniecību. Par to, cik ilgi Zilākalnā jau zināmi kādi arheoloģiskie atradumi, stāsta arheologs Oskars Ušpelis. Darbs pie Zilākalnā iegūtajiem materiāliem vēl turpināsies, bet 17. gadsimta monētas un citi atradumi nonāks Valmieras muzejā. Bet krietni senākus gadsimtus atklāj arheoloģiskā izpēte Latgalē, Baltinavā, un ar to ir gatavs iepazīstināt arheologs, kultūrvēsturnieks Juris Urtāns. Līdzīgi kā ar Zilākalna atradumiem arī Baltinavā atrastais nonāks muzejā, un tas, protams, būs muzejs Baltinavā. Uzkavēsimies vēl Latgalē, šoreiz Ludzā, kur šogad arheoloģijas darbos kopā ar profesionāļiem darbojušies Ludzas apkārtnes iedzīvotāji, tostarp jaunieši, kā arī ciemiņi no citām pilsētām. Par arheoloģisko pētniecību Ludzas pusē stāsta arheoloģe, Rīgas Skolēnu pils arheoloģijas vēstures pulciņas vadītāja Ināra Kuniga.

No 9. līdz 16. jūlijam Ludzā uz pasaules latviešu ģimeņu saietu „3x3” sabraukuši gandrīz 400 dalībnieki. Mācīties latvisko dzīvesziņu un stiprināt kopības izjūtu vistālāko ceļu uz Ludzu mērojuši latvieši no Austrālijas, Amerikas un Kanādas. 3x3 kustība radusies pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Amerikā, un tagad šādas nometnes notiek arī citviet pasaulē, bet liela daļa ārzemēs dzīvojošo latviešu 3x3 vēlas piedzīvot tieši Latvijā. Dodamies uz Ludzu apciemot nometnes dalībniekus un uzzināt vairāk par nedēļas garumā paredzētajām aktivitātēm. Ir otrā saieta 3x3 diena. Ludzas vidusskolā kūsā dzīvība. Te iepriekšējā vakarā sabraukuši gandrīz 400 latvieši no visas pasaules. Tikko paēstas brokastis, un nu visi mēģina izlemt, kādā rīta aktivitātē vēlas iesaistīties. „Šogad esam saplānojuši laiku tā, lai paspētu gan ar bērniem apmeklēt kopā, gan katrs aiziet uz savu nodarbību. Es iešu vārīt alu mākslas skolas pagalmā, sieva ies aust uz amatnieku centru, bērni pētīs Ludzu,” stāsta Jānis Dzimtais no Sēlijas novada. Pērn viņš kopā ar sievu vadīja nodarbības, bet šogad viņi pirmo reizi te ir kā dalībnieki. „Lai dabūtu to kopības sajūtu – to, ka Latvija var būt arī šāda,” iemeslus, kāpēc nometnē atgriezušies arī šogad, min Jāņa sieva Džeina Dzimtā. „Tas ir tik patīkami būt tādā vidē, kur visi ir tik draudzīgi, laipni, atsaucīgi.” Nometnes dalībnieki atbilstoši savam vecumam un interesēm var izvēlēties kādu no aptuveni 50 dažādām nodarbībām, kas sadalītas trīs cēlienos – rīta, pēcpusdienas un pievakares ievirzēs. Tās vadīs vietējie Ludzas amatu meistari un arī paši nometnes dalībnieki, kas ir dažādu profesiju un nozaru pārstāvji. „Es iešu uz dzimtas koku ievirzi, jo man jau diez gan liels pašai sataisīts, bet gribu norādes no Ilmāra Meža, kā ko labāk darīt, kur meklēt, kur tālāk rakt, ” saka no rīta pie skolas sastaptā Māra Muktupāvela, kura kopā ar divām meitām un dēlu te ieradusies no Krievijas. „Mēs esam mērojuši tālu ceļu no Sanktpēterburgas caur Rīgu uz šejieni, uz Ludzu. Vīrs šobrīd ir ceļā uz šejieni no Krievijas, viņam bija koncerti. Bijām Dziesmu svētkos un tagad esam šeit. Man vecākā meita piedzima Latvijā, tas ir 16 ar pusi gadus atpakaļ, un tad mēs pārbraucām uz turieni, jo vīrs ir no turienes, un tad mēs kā stārķi pārziemojam tur, kur nākas pārziemot, un pa vasaru esam Latvijā. Man, meitām un dēlam ir divas pases – mēs varam mierīgi ceļot. Un vīram arī ir uzturēšanās atļauja Latvijā.” Māra Muktupāvela „3x3” nometnē ir jau ceturto reizi. Bērnībā viņa tās apmeklēja ar saviem vecākiem, un nu jau pati ved savus bērnus: „Lai viņi latvietību iegaršo vairāk. Bet viss kārtībā – viņi runā latviski, dzied latviski. Mēs esam no dziedošajām ģimenēm. Vīrs ir krievu tautas mūzikas grupas „Otava Yo” dibinātājs, un es esmu Muktupāvelu dzimtas turpinājums, mēs dziedam to, kas ir sirdī. Kaut arī es jau sen dzīvoju lielāko gada daļu ārpus Latvijas, bet Latvija ir manas mājas – tā vieta, kur es esmu ar saknēm.” Māras Muktupāvelas meita Agata nometnē ir pirmo reizi, bet uz Latviju brauc katru vasaru. Viņa piedzima Latvijā, bet uzreiz pēc tam kopā ar mammu pārcēlās uz dzīvi Sanktpēterburgā. Latviski viņa runā bez akcenta: „Jo ar mammu mājās mēs runājam latviski un ar tēti krieviski.” Latviju viņa sauc par savu dzimteni:  „Man patīk šeit pavadīt laiku ar savu ģimeni skaistā vietā. Pie Cēsīm mums ir māja,” stāsta Agata. Ludzas saietu kopā ar saviem bērniem pirmo reizi vada Jolanta un Ansis Bogustovi. Viņi atklāj, ka šogad „3x3” nometnē piedalās 372 cilvēki. „Lielākā daļa, protams, ir no Latvijas, no visām pusēm. Mums ir Kurzeme, Zemgale, Latgale, visi pārstāvēti, bet ir arī no Austrālijas, no Amerikas, no Kanādas, no Īrijas, no Anglijas, Luksemburgas un no Somijas,” stāsta Jolanta Bogustova. Piecas ģimenes šogad ir ieradušās arī no Krievijas. „Viņi, protams, ir Latvijas pilsoņi, bet nu dzīve ir tā pagriezusies, ka viņiem jādzīvo Krievijā, es teikšu ārprātā. Kā lai notur veselo saprātu? Tad mēs varam varbūt viņus, ja tā var teikt, stabilizēt un spēcināt. Kādreiz taču tas murgs beigsies,” saka Ansis Bogustovs.  „3x3” kustība radusies astoņdesmitajos gados Amerikā ar mērķi saglabāt latvisko identitāti trimdā, savukārt Latvijā šādas nometnes notiek jau 30 gadus – kopš 1990. gada.

Ierakstu ciklā „No paaudzes paaudzē” šajā reizē stāsts par folkloru, bet konkrētāk par etnogrāfisko ansambļu tradīciju, kas pēta, izceļ lokālo tradīciju, kopienas vērtības un mantojumu un visspilgtāk atklāj tiešo pārmantojamību un mutvārdu folkloras spēku. Ciemojamies pašā Latvijas – Krievijas pierobežā pie Bozovas etnogrāfiskā ansambļa, kur dziedātāji vismaz trīs paaudzēs dzied veselām ģimenēm jau vairāk nekā četrus gadu desmitus un ar savas puses rotaļu repertuāru pošas uz Dziesmu svētkiem. Viena no tradīcijām ietilpīgākajām tautas mūzikas un folkloras formām ir etnogrāfiskie ansambļi. Tieši te caur dziesmām un arī teatralizētiem uzvedumiem visspilgtāk var novērot tiešo tradīcijas pārmantojamību, kad visplašākās vecuma un pieredzes amplitūdas ļaudis sapulcējas vienkopus lai dziedātu vai ietu rotaļās, tādējādi nododot savas zināšanas par novada, apkaimes vai kādas konkrētas teritorijas folkloru un tradīcijām jaunākajai paaudzei. Ir darba dienas pievakare, Ludzas novada Malnavas pagasta ēkā uz kārtējo mēģinājumu vai vienkārši satikšanos, lai kopīgi padziedātu, sapulcējies Bozovas etnogrāfiskais ansamblis. Šoreiz tās padsmit dziedātājas un etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Agnese Medne. Bozova ir ciems pie pašas Krievijas robežas Malnavas pagastā. Depopulācijas rezultātā savu agrāko spozmi tas ir zaudējis, bet savulaik, 1955. gadā, te izveidojās sieviešu vokālais ansamblis, kas vēlāk, 80. gados, atmodas vēsmu iekustināts, pievērsās folklorai. Jau 43 gadus tas pastāv kā etnogrāfiskais ansamblis un pēdējos gados pulcējas Malnavā, apvienojot ne vien bozoviešus, bet arī citus apkārtējo ciemu ļaudis. „Tas atmodas laiks bija tāds liels atspēriena punkts, kad Tautas frontē bija visi ansambļa dalībnieki,” stāsta Agnese Medne, kas savu amatu mantojusi no vecāsmātes – Latvijā pazīstamās teicējas Veronikas Stafeckas, kas ilgus gadus ansambli vadījusi. „Dziedāts jau ir principā no piedzimšanas. Saprātīgi nesaprātīgi bet visu laiku ir tajā ansamblī būts kopā,” turpina Agnese. Arī tagad ansambļa jaunākajai dalībniecei ir vien divi gadi, un te dzied veselām ģimenēm. Ansamblī kopā ar Agnesi darbojas arī viņas mamma, kas savukārt par savu mammu Veronisku Stafecku atcerās – ne vien viņa pati, bet arī visas māsas bijušas lielas dziedātājas. „Un viņa tās dziesmas vilka un vilka no kaut kādas pūra lādes ārā. Tās vecās senās dziesmas. Zinu, ka viņa bija piesaistījusi savu māsu, lai tā dziesmas pieraksta, jo pati uzskatīja, ka viņas rokraksts nesaprotams. Bet vispār viņas visas māsas, manas mammas māsas, bija lielas dziedātājas. Un viņas, ja sastājās, piemēram, rotāšanās dziesmās, katra savu vilka. Un tik skaisti viņas mācēja kopā sadziedāt.” Visas dziesmas, kas nereti bija padsmit pantu garumā, tika rūpīgi pierakstītas burtnīcās. Šobrīd vecākā Bozovas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece ir Emīlija Šķene jeb kā ansambļa dalībnieki viņu mīļi dēvē par Mileiti. Viņa ir vienīgā, kas palikusi no sievām, kas kā vokālais ansamblis savulaik 1955. gadā dziedāšanu Bozovā iesāka. Šodien viņai ir 97 gadi. Emīlijas pūrā ir daudz dziesmu, kas pie viņas atnākušas no viņas vecāsmātes. Ja Emīlija nāk no Saleniekiem, no kurienes arī viņas dziesmas, tad Veronika Stafecka ansamblī dziesmas savulaik ienesusi no Abrenes puses, vietas, kas nu jau kaimiņvalsts sastāvā. „Mēs principā dziedam Abrenes puses dziesmas, tikai to, kas ir autentisks atrasts, ko baba pierakstījusi bija. Tad, kad mums kaut ko sirdij sagribās, kādam koncertam piemēram, tad jau mēs arī citus gabalus nodziedam. Bet tā, ja vajag parādīt un iznest saulītē, tad mēs principā izvēlamies tikai to, kas pierakstīts,” stāsta Agnese Medne. Tā kā burtnīcās vecāsmātes pierakstītajām dziesmām nošu nav, visu dziesmu melodijas tiek dziedātas pēc atmiņas. „Ir dažas tādas dziesmas, kuras varbūt ne tik bieži tiek dziedātas, ar tām mums palīdz Mileite pagaidām. Pa telefonu zvanu – Mileit, kādā balsī jādzied?” Bozovas etnogrāfiskā ansambļa dziesmu pūra lielumu īsti nevar pateikt pat tā vadītāja, bet jau šobrīd vairāk nekā 30 dziesmas ir ieskaņotas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Arī psalmi ierakstīti. Etnogrāfiskie ansambļi ir veids kā tiek pārmantotas tradīcijas, kā tās tiek saglabātas un aktualizētas gan caur Dziesmu svētkiem, folkloras festivālu „Baltika”, gan caur vietējām kopienām, kur šie ansambļi darbojas, saka Latvijas universitātes literatūras folkloras un mākslas institūta pētnieks Aigars Lielbārdis. „Un ar ko īpaši etnogrāfiskie ansambļi atšķirībā no folkloras ansambļiem un kopām, tas, ka tradīciju un tautas mūzikas izpildītāji cenšas pieturēties tikai pie sava novada mūzikas un cenšas atturēties no jaunievedumiem.” „Tur ir tas tiešais pārmantojums, kas netiek pastarpināts ar pierakstu, netiek pastarpināts ar nošu pierakstu, tā ir tomēr mutvārdu tradīcija, tā ir tieša mācīšanās muzikantam no muzikanta,” atzīst Dziesmu svētku folkloras programmas veidotāja un Valsts izglītības satura centra folkloras projektu koordinatore Māra Mellēna un norāda, ka mūsdienu kultūras kontekstā ir grūti nodalīt folkloras kopas un etnogrāfiskos ansambļus. Tā ikdienas muzicēšanas tradīcija konkrētā kopienā. Pirmie etnogrāfiskie ansambļi ar šādu nosaukumu  tiek nodibināti  20.gadsimta 50. tajos gados, taču etnogrāfiskie ansambļi vai etnogrāfiskie uzvedumi jau ir zināmi starpkaru periodā un pat iespējams agrāk, zina stāstīt Aigars Lielbārdis. Šobrīd Latvijas folkloras kustībā var runāt par 24 etnogrāfiskajiem ansambļiem. Un kas interesanti, etnogrāfiskie ansambļi šodienas Latvijā darbojas tikai divos kultūrvēsturiskajos novados – Dienvidkurzemē jeb suitos un Latgalē. Bozovas etnogrāfiskais ansamblis arī šogad pošas uz Dziesmusvētkiem, šie ansamblim būs jau sestie svētki. Šoreiz sagatavots vietējos seno rotaļu repertuārs.

Kāds ir ceļu stāvoklis Latgalē, un pēc kādiem kritērijiem tiek lemts, kurus ceļus remontēs, bet kurus – nē. Kāpēc pašvaldības nesteidz pārņemt savā īpašumā valstij piederošos ceļa posmus, un vai Latvijas – Krievijas pierobežā tuvākajā laikā sakārtos ceļu infrastruktūru? Par to diskutējam ar satiksmes ministru Jāni Vitenbergu, Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lazdovski un Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieci Ināru Silicku.

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2022" pasniegšanas ceremonijā, kas norisināsies 4. martā Latgales vēstniecībā "Gors", par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts fotomākslinieks, fotovēsturnieks, Latgales fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs Igors Pličs. Šobrīd viņš pats fotografē reti, bet vairāk ir pievērsies fotogrāfijas vēstures izpētei un pasaulslavenā fotogrāfa Jāņa Gleizda arhīva kārtošanai. Viņš par savu misiju uzskata kalpot cilvēkiem. Tas ir pirmais “Boņuks”, ko saņems fotogrāfs. Ar fotomākslinieku un fotovēsturnieku Igoru Pliču tiekamies viesu namā "Pie Pliča" jeb, kā vēsta uzraksts pie mājas ieejas, gostu sātā “Pi Pliča”. “Liktenis bija lēmis man iegādāt vecāko ēku, kas ir Preiļu pilsētā, atjaunot to. 23 gadi pagājuši. Es nevarēju iedomāties, ka pienāks tāds laiks, ka es to nevarēšu pat apsildīt,” stāsta Igors Pličs, urs daudzus gadus bija uzņēmējs, un savā viesu namā piedāvāja naktsmītnes, ēdināšanas un fotocentra pakalpojumus. Šobrīd viņš savu uzņēmumu ir slēdzis, un ar nožēlu atzīst, ka nevar vairs atļauties savu gostu sātu pienācīgi apkurināt. Mājā patiešām ir vēsi, tāpēc sarunas laikā atstājam virsdrēbes nenoģērbtas. Viņš piedāvā kafiju un aiz bāra letes darbojas kā pieredzējis bārmenis. Tā ir bijusī kafejnīcas telpa. Pasniedzot kafiju, viņš atklāj, ka daudzi viņa draugi jau mūžībā: “Nav ar ko izdzert vairāk. Es vairs nedzeru, bet, ja gribētu, nav ar ko.” Nākamgad Igoram Pličam paliek 70: “Bet ne simts! Kas ir 70? Jauns puika!” Sarunas laikā viņš daudz joko un stāsta dažādas ebreju gudrības: “Ebreju viena no gudrībām ir humors un māka pasmieties par sevi. Bez humora  - nekur. Ņemiet, lūdzu vērā, ka visu, ko es runāju, neaizmirstiet, ka humors iet līdzi. Vieglāk dzīvot.” Igors izauga Balvu novada Tilžā. Jau bērnībā viņam radās interese par fotografēšanu. Jau pēc pamatskolas beigšanas Igors Pličs nolēma iet mācīties fotogrāfa arodu. Vēlāk viņš Maskavā ieguva arī fototehnologa profesiju. Igors Pličs strādājis Ludzas un Rēzeknes fotoateljē, bet nu jau 43 gadus dzīvo Preiļos. Fotogrāfs ir strādājis visos iespējamajos žanros un iemūžinājis daudz dažādus dzīves notikumus, bet vismīļākā viņam ir dabas ainava. Lai arī Igoram Pličam ir bijušas daudzas personālizstādes, viņa fotogrāfijas izmantotas fotoalbumos, monogrāfijās, pastkartēs, bukletos un prezentācijas izdevumos, sevi par mākslinieku viņš neuzskata. Pēdējā laikā viņš fotoaparātu rokās paņem daudz retāk, bet "Facebook" profilā viņš joprojām regulāri publicē savus fotografētos dabas skatus. 2010.gadā viņš nodibināja Latgales fotogrāfu biedrību, taču viņa cerības tās darbība neattaisnoja. Pličs ir arī 2021.gadā iznākušās grāmatas “Latgales fotogrāfi laika ritumā  XIX-XXI gadsimtā” idejas un koncepta autors. Tajā viņš kopā ar fotovēsturnieku  Pēteri Korsaku apkopojis informāciju par vairāk nekā trīs simti Latgalē strādājošiem fotogrāfiem un savācis ap 2000 fotogrāfiju no 19.gadsimta vidus līdz pat mūsdienām. Kopumā žūrija ir paziņojusi trīsdesmit latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2022" nominantus, no kuriem balvu saņems desmit nozīmīgākie notikumi aktivitātes un cilvēki latgaliskajā kultūrā.

Stāsts par centra cilvēkiem, tajā notiekošo un tradīcijām.

Iedvesmojoši, iedrošinoši, bagātas idejas Latvijas sabiedrībai – šādas un līdzīgas atziņas uzklausījām pēc dejotājas Klēras Kaningemas uzstāšanās „Dirty Deal Teatro”.  Māksliniece savos darbos pēta sava ķermeņa fiziskās spējas, un viņas sabiedrotie ir kruķi. Novembrī Latvijas Jaunā teātra institūts aicināta Klēra Kaningema vadīja nodarbības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī sniedza  publisku lekciju/ performanci „4 Legs Good”. Klēra Kaningema ir viena no starptautiski atzītākajām māksliniecēm ar invaliditāti, viņa pārvietojas ar kruķiem. Mākslinieces darbi pēta ķermeņa fiziskās spējas un potenciālu, atsakoties no tradicionālās dejas tehnikas. Viņa veido gan solo izrādes, gan darbus lielākam ansamblim. Vienā no viņas izrādēm „12” ir  12 dalībnieki jeb dejotāji, viens no viņiem  ratiņkrēslā. Novembra sākumā Klēra Kaningema  bija ieradusies Rīgā un trīs dienas vadīja meistarklases, ko noslēdza ar lekciju performanci „4 Legs Good”. Sanda, kuru satiku īsu brīdi pirms lekcijas, trīs dienas piedalījās Klēras vadītajā meistarklasē cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tad dodamies uz lekciju/ performanci, kas notika DDT zālē, māksliniece sēž pie neliela galdiņa, bet aiz viņas ekrāns, blakus surdotulks, zālē visdažādākā publika. Sasveicinoties un uzrunājot sanākušos, Klēra Kaningema vispirms iepazīstina ar sevi, viņa ir dejotāja un horeogrāfe no Skotijas austrumiem. Viņa arī uzsvēra, kad dara darbu, cenšas to padarīt tik labi, cik vien iespējams, un tas attiecas arī uz lekciju. Lektore piebilda, ka mēs sanākušie varam darīt to, ko vien mūsu ķermenis vēlas, varam  kustēties, drīkstam iziet no zāles un atkal atgriezties, varam arī neatgriezties.. Arī pati māksliniece jutās brīvi, ik pa laikam piesēda uz sola, tomēr viņas lekcija bija bagāta ar kustībām. Vispirms viņa izrādīja savus kompanjonus - kruķus, sīki iepazīstinot ar to daļām un specifiku, uzsverot, ka viņa ir īstena kruķu speciāliste. Demonstrēja kustības, kādas ar kruķiem iespējams veikt, un tās patiesi bija daudzveidīgas un sarežģītas. Tad Klēra demonstrē, kā atbalstoties uz kruķu rokturiem, viņa reizē stāv un sēž, tā ir viņas stāvēšanas versija. Tad sekoja dažādu kustību virtuozas kombinācijas. Lekcijas gaitā viņa pieskārās arī izrādēm, māksliniekiem, ar kuriem sadarbojusies un no kuriem  iedvesmojusies. Vienlaikus uz ekrāna Klēra rādīja attēlus, un daudzos no tiem bija redzama viņa pati vai pašas skats no augšas uz savām četrām kājām, divas no tām ir kruķi. Savukārt pēdējā fotogrāfijā Klēra bija redzama viena pati uz klinšainas  salas.  Tātad viņai arī tas ir iespējams. Mani aizkustināja kāds puisis ar kustību traucējumiem, kurš lekcijas noslēgumā lēni devās pie Klēras ar ziediem, lai pateiktos par iedvesmojošajām dienām Rīgā. Pēc Klēras Kaningemas lekcijas uzrunāju savus blakussēdētājus Tobiju un Ievu. Kā atklāja Tobijs, viņi atnākuši Latvijas Jaunā teātra institūta vadītājas Bekas Bergeres aicināti. Pēc lekcijas/ performances aprunājos ar vēl divām skatītājām, Inesi Immuri (nedzirdīgo kultūras eksperte) un Mariku Čerņavsku, Marika uz lekciju bija atbraukusi no Ludzas. Atverot Klēras Kaningemas mājas lapu varam iepazīt tuvāk viņas kā horeogrāfes un dejotājas radošo dzīvi. Pavisam nesen 2020. gadā tapis darbs „Thank you very much”, raksturots kā vērienīgs un spēcīgs Kaningemas darbs, kurā iemiesošanās slavenībās, lai izpētītu uzdošanos par citu personu, tas ir darbs par pieņemšanu un izaicinājumu būt pašam. Un tā hronoloģiski varam izsekot Kaningemas radošajam rokrakstam, sākot no 2007.gada, kad tapa viņas 17 minūšu garais solo darbs „Evolūcija” – tas ir biogrāfisks darbs, kas stāsta par Klēras ceļojumu dejas apguvē, kā arī par medicīniskajām manipulācijām, ko piedzīvojusi savas dzīves laikā. Tas ir arī stāsts par to, kā viņas ķermenis ir mainījies un attīstījies, īpaši, kas attiecas uz deju. Klēra Kaningemas ar lekciju „4LegsGood” 9.decembrī viesosies Beļģijā Ģentē.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) plāno uz laiku slēgt mazāk noslogotos posteņus, jo trūkst darbinieku, nepietiek slodžu un esošie darbinieki strādā virsstundas. Divi no VUGD depo, kuru darbība apturēta uz laiku, Latgalē ir Tilžā un Zilupē. Tas nozīmē, ka palīdzību Tilžas pusē var nākties gaidīt ilgāk no Balviem vai Viļakas, bet Zilupē no Ludzas. Vai atsevišķu glābšanas dienestu posteņu slēgšana varētu ietekmēt iekšējo drošību un palīdzības novēlotu saņemšanu, kā VUGD var palīdzēt brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība, cik plaši tā attīstīta Latgalē un vai pašvaldības pierobežā kaut kā  var palīdzēt stiprināt ugunsdzēsēju un glābēju kapacitāti, par to sarunā ar VUGD Latgales reģiona brigādes komandieri Česlavu Šmukstu, Latvijas Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētāju Vijāru Griķi un  Ludzas novada domes priekšsēdētāju Edgaru Mekšu.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Oktobra trešajā sestdienā raidījumā #5BREINUMI saruna par solo ceļojumiem un motivāciju doties vieniem pašiem piedzīvojumos, kur paliek bailes un vai tādas vispārt pastāv cilvēkam, kurš izvēlās ceļot viens. Runājam par to, kā došanās ceļā rada mājas sajūtu un, vai iziešana no savas komforta zonas ir jaunas komforta zonas atrašana.  Šīs nedēļas #5BRIENUMI viesi:  Inese Pučeka - bijusī Latvijas Radio kolēģe un raidījuma "Pieci Rīti" vadītāja, liela solo ceļošanas entuziaste, kas mīl klints kāpšanu un garākus pārgājienus. Pavisam nesen Inese aizvadīja nedēļu garu pārgājienu aiz Polārā loka. Kā arī Jorens Pomerancevs aba Jorens Kokākāpējs - vloga veidotājs no Ludzas sociālajā mediju platformā Youtube, kas savos video dalās ar savu ikdienu un trakajiem piezīvojumiem. Šobrīd Jorens piepilda savu sapni - ceļo un bauda dzīvi Francijā, Normandijā, savukārt ceļojuma galamērķis ir jau zināms un tā ir Meksika.  Ar viesiem sarunājas raidījuma vadītāja Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs. Breinojamīs kūpā!  

Oktobra trešajā sestdienā raidījumā #5BREINUMI saruna par solo ceļojumiem un motivāciju doties vieniem pašiem piedzīvojumos, kur paliek bailes un vai tādas vispārt pastāv cilvēkam, kurš izvēlās ceļot viens. Runājam par to, kā došanās ceļā rada mājas sajūtu un, vai iziešana no savas komforta zonas ir jaunas komforta zonas atrašana.  Šīs nedēļas #5BRIENUMI viesi:  Inese Pučeka - bijusī Latvijas Radio kolēģe un raidījuma "Pieci Rīti" vadītāja, liela solo ceļošanas entuziaste, kas mīl klints kāpšanu un garākus pārgājienus. Pavisam nesen Inese aizvadīja nedēļu garu pārgājienu aiz Polārā loka. Kā arī Jorens Pomerancevs aba Jorens Kokākāpējs - vloga veidotājs no Ludzas sociālajā mediju platformā Youtube, kas savos video dalās ar savu ikdienu un trakajiem piezīvojumiem. Šobrīd Jorens piepilda savu sapni - ceļo un bauda dzīvi Francijā, Normandijā, savukārt ceļojuma galamērķis ir jau zināms un tā ir Meksika.  Ar viesiem sarunājas raidījuma vadītāja Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs. Breinojamīs kūpā!  

Klajā nācis izdevums „Sakrālais arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos”. Izdevums ir vienpadsmitais sējums 2006. gadā sāktajai kultūras mantojuma veltītajai sērijai „Mākslas pieminekļi Latvijā”. Un ar to noslēdzas Latgales kultūrvēsturiskā novada dievnamu apskats.  Kārsava, nelielās mazpilsētas centrā akmens mūra sētas ieskautas, blakus viena otrai stāv divas baznīcas. Ar senatnes auru, vecā koka baznīca un jaunā, krietni lielāka - mūra. Vecais dievnams ir 18. gadsimta liecība, savukārt jauno dievnamu sāka celt 1932. gadā un pabeidza 2003. Iemesls, kādēļ bija nepieciešama jauna, lielāka baznīca, bija kuplais draudzes locekļu skaits, proti, 8 tūkstoši, tādēļ visiem nelielajā koka celtnē nepietika vietas. Tagad gan draudzē ir vien nedaudz vairāk par tūkstoti draudzes locekļu, tomēr abi dievnami tiek izmantoti, stāsta priesteris Ringolds Klimons.  „Es, kad atnācu, pirms trim gadiem domāju-  divas baznīcas uzturēt, viens ir tik liels, otrs tepat blakus daži metri no tā, priekš kam vecais ir nepieciešams? Un tā man ir daži priesteri teikuši. Bet, kad es šeit padzīvoju dažus mēnešus, es sapratu priekš kam vecais ir nepieciešams, pirmkārt, tas ir vēsturisks mantojums, otrkārt, tas ir praktiski, jo ziemā jaunu baznīcu apkurināt tas nav iespējams – viņa ir milzīga, viņa ir liela – tur ielikt apkuri, tas ir ļoti, ļoti dārgi un apkurināt arī ir ļoti, ļoti dārgi, un tāpēc mēs ziemā izmantojam veco baznīcu.” Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu koka baznīca ir viena no 66 sakrālajām vērtībām, kuras iekļautas izdevumā par Ziemeļlatgales sakrālo arhitektūras un mākslas mantojumu. Dodamies uz nelielo koka dievnamu, kas apšūts ar koka dēļiem un nokrāsots dzeltenbrūnā krāsā. Priesteris uzsver dievnama senatnīgo auru, ko pamanījuši un novērtējuši neviens vien apmeklētājs. „Te ir ļoti skaisti, pat tie cilvēki, kuri netic Dievam, viņiem šī ēka ir svarīga. Centrā ir skaists krusts, tur ir votas, tās ir tādas zīmes, kas apkārt krustam saliktas, tās ir zīmes no agrākajiem gadsimtiem: sirsniņas, kājas, simboliski attēlojumi, tie nozīmē, ka cilvēki ir agrāk lūgušies, kad nebija iespēja vērsties pie ārstiem, un viņi nāca uz baznīcu un lūdzās, un tad Dievs veica brīnumus.” Un cilvēki šādi ar votām liecina, ka viņu lūgšanas ir uzklausītas. Apskatot koka baznīcu, priesteris aicina uz blakus esošo jauno dievnamu. Jaunā dievnamā dominē baltā krāsa ar zelta un sarkaniem akcentiem, ir plašums, ienākot ir pavisam citādākas sajūtas nekā koka dievnamā. „Pagaidām zinātnieki to izskaidrojuši nav, bet, protams, kad cilvēks lūdzas, tad viņš ietekmē to, kas atrodas viņam apkārt, un tur ir tūkstošiem cilvēku lūgušies gadsimtiem ilgi, tāpēc tajā vecajā baznīcā ir tāda īpaša, mīlīga aura, bet šeit ir tāda plašāka.” Grāmatā „Sakrālais arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos” aplūkots mantojums, sākot no 18. līdz 20. gadsimtam, baznīcas, lūgšanu nami, kapelas, sinagogas, mākslas priekšmeti. Par katru sniegtas izsmeļošas vēsturiskās ziņas un detalizēts ēkas un tās iekārtojuma apraksts, izceļot informāciju par galvenajām arhitektūras un mākslas vērtībām. Vairāk stāsta viena no grāmatas autorēm, mākslas zinātņu doktori Rūta Kaminska. „Grāmatā apskatāt vēsturiskos Balvu un Ludzas rajonus, uzsverot Ziemeļlatgali, vai šai pusei ir kādas īpašas iezīmes, kopīgais Balviem un Ludzai, kas nav blakus esošajai Rēzeknei vai aiz Balviem Gulbenei, Alūksnei? Runājot par tādu konfesionālo aspektu, tad šeit mazāk, kā citos Latgales novados, Latgales rajonos parādās vecticībnieku kopienas ar savām ikonu un grāmatu kolekcijām. Šajā pusē vairāk ir pareizticīgo baznīcas. Runājot par pašu arhitektūru, tieši Balvu pusē tāda specifiska iezīme ir saglabājies vairāk mazās kapelas jeb kapličas, šobrīd tās tiek izmantotas kā kapličas gluži funkcionāli tā, kā tās atrodas kapsētās. Savā laikā bieži vien kapličas tika izmantotas kā kapelas, kur noturēt Dieva vārdu, jo draudzes bija lielas, un lai cilvēkiem būtu pieejami šie dievkalpojumi, tika celts lielās draudzes teritorijas nomalēs tādas nelielas koka celtnes, kurām tika dota speciāla atļauja dievkalpojumu noturēšanai. Lūk, īpatnība tāda, ka Ziemeļlatgales pusē ir diezgan daudz šo mazo kapeliņu, un tikai 20. gadsimta starpkaru periodā tika celtas tādas nelielas baznīcas arī veco, lielo draudžu teritorijā, nodalot mazākas draudzes. Ja runājam par to mantojumu kopumā, var teikt, divas vai trīs lietas, kuras ir jāpiemin kā absolūti izcilas, kas ir visā Latvijas mākslas vēstures kontekstā atzīmējamas, pirmais, ir Pasienes dominikāņu baznīcas un klostera ansamblis, no kura diemžēl patlaban ir palikusi tikai baznīca, klosteris ir praktiski drupās. Otrs ir Viļakas katoļu baznīcas ansamblis, celts neogotikas tradīcijās, ļoti meistarīgi atrisināts, parādot autora, inženiera Floriana Viganovska rokrakstu un trešais ir Ludzā pareizticīgo baznīca, kas saistāma ar Pēterburgas arhitektūras tradīcijām, kur ir strādājuši profesionāli arhitekti no Pēterburgas, un risinājums ir ļoti mākslinieciski augstvērtīgs.” Darbs pie izdevuma sākās 2016. gadā, kad dievnami tika apskatīti, fotografēti, pētīti un aprakstīti. Jāteic, grāmatas autorēm katrai bija savi uzdevumi, proti, mākslas zinātniece Anita Bistere aplūkoja pareizticīgo un vecticībnieku dievnamus, savukārt Rūta Kaminska visu pārējo kopienu sakrālās celtnes, turpinājumā saruna ar Anitu Bisteri. „Man šķiet, ja runā par pareizticīgo un vecticībnieku dievnamiem, tad bijušajā Ludzas rajonā ir ļoti jauki, ka tur ir daudz koka pareizticīgo dievnamu, kas visas Latvijas kontekstā ir unikāli, jo tajā pašā Vidzemē - tur ir vairāk mūra dievnamu, tāpat arī pilsētās, bet tieši šajās Latgales lauku teritorijās- tur īpašs ir tas, ka ir šie koka dievnami,  un, ja runā par šo Ziemeļlatgales daļu, tur ir divi vecākie koka dievnami, kas ir saglabājušies vēl no 18. gadsimta – tā ir Brodaižu un Lauderu.” Grāmatā iekļautās 66 sakrālās vērtības, kas ieguvušas kultūras pieminekļa statusu vai arī pretendē uz to. Netiek aplūkotas tās, kuras nesen uzceltas no jauna vai ir pilnībā pārbūvētas.  

Čaks pirmoreiz skan somiski! Somu dzejniece Heli Lāksonena aizrāvusies ar Aleksandru Čaku un raksta viņam atbildes dzejoļus, kas drīzumā iznāks grāmatā “Paņēmi manu sirdi no plaukta”. Tāpēc Kultūras rondo Guntars Godiņš lasa Čaka “Iedomu spoguli” un Heli radīto dzeju, un rada pats savu valodu tiltu starp viņiem. Trīsdesmit Aleksandra Čaka dzejoļi un tikpat somu autores Heli Lāksonenas atbildes dzejoļu pavisam drīz iznāks somu izdevniecības “Kynälä” (“Pildspalva”) grāmatā “Paņēmi manu sirdi no plaukta”. To papildinās arī audiogrāmata somu valodā, kur skaņa radītu emocijas. Tā ir skaņu ieraksta lejuplāde, lai lasītājs dzejoļus var arī noklausīties. Cik zināms, Aleksandra Čaka balss nav saglabājusies nākamo paaudžu ausīm, tāpēc projekta veidotāji aicina iztēloties mūsdienu somu dzejnieka Hari Hertella balsi kā Čaka balsi. Heli Lāksonenas dzejoļus ne pirmo reizi atdzejojis Guntars Godiņš. Stāsts par Aleksandra Čaka dzejas nonākšanu somu dzejnieces Heli Lāksonenas uzmanības lokā ir sekojošs: Guntars Godiņš reiz palīdzēja tulkotājai Līvijai Vītolai atdzejot Čaka dzejoļus krājumam igauņu valodā “Mūžīgā Rīga”, un šo izdevumu Heli iegādājās Tartu Rātslaukuma grāmatu veikaliņā. Taču atvēra to tikai, atgriežoties savās lauku mājās Raunā, Somijā. Jau ar pirmajām rindām mūsu pilsētas apdziedātāja dzejoļi Heli ļoti iepatikās, un savā sajūsmā viņa dalījās arī velāk, ierodoties uz mēnesi garu rezidenci Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā. Savukārt Ievas Lešinskas angļu valodā atdzejotā Čaka dzejoļu izlase autori noveda pie vēl jaunu dzejoļu atklāšanas. Domājot par Aleksandra Čaka lirikas fenomenu, jautāju Guntaram, vai viņš piekristu novērojumam: Čaka dzejoļi bija skolas programmu saturā vairākām paaudzēm, tātad, šī dzeja bija kā atļautais logs uz modernismu pastiprinātas cenzūras un ideoloģisko spaidu apstākļos. Un Aleksandrs Čaks ar gadu atstarpi uzrunā jaunas un aizrautīgas sirdis arī mūsdienās, jau sākot no skolas sola. Heli Lāksonenas dzejoļi ir sarakstīti viņas dzimtās apkaimes Ūsikaupunki somu valodas dialektā. Guntars tos atdzejo Vidzmes lībiskajā izloksnē, tāpēc lielākoties dzejnieces stāstījums ir caurstrāvots ar humoru un labsirdīgu nešpetnību, kuru paģēr arī valodas īpatnais skanējums iepretim literārajai latviešu valodai. Sevišķi to varējām pieredzēt pirmajā tikšanās reizē ar Heli tekstiem, kad tie mūsu lasītājus sveicināja no krājuma “Kad gos smei” jau pirms deviņiem gadiem. Taču Heli izteiksme var būt arī skaudra un dzeldīga, gluži tāpat kā viņas priekšgājējam Aleksandram Čakam. Vēl viena radošā forma, kurā iedzīvināsies Čaka un Lāksonenas dzeja, būs vizuālā māksla – grāmatu papildinās plakāts ar Heli veidoto darbu kolāžu un mazāka formāta darbiņi. Un arī tas nebūs viss. Jūnijā tiks uzsākta Heli Lāksonenas izstādes iekārtošana Čaka muzejā, savukārt jūlijā paredzēti jaunās grāmatas lasījumi lībiešu krastā Mazirbē un plašāks brauciens pa Latgali, iepazīstinot ar šo literāro dialogu Ludzas un Rēzeknes, kā arī citu pilsētu lasītājus.

Pašvaldību vēlēšanas gaidot, turpinām partiju diskusijas par plāniem jaunajos novados svarīgākajās jomās. Pievēršamies izglītībai. Lai arī par izglītības iestāžu tīkla reformu lemj valdība, tomēr lēmumi par konkrētu skolu likteni galu galā būs jāpieņem pašvaldībām. Pašvaldību ziņā ir arī pirmskolas izglītības iestādes. Par izglītības jautājumiem Krustpunktā diskutē pārstāvji no trim partijām: Edgars Puksts, kurš Ludzas novadā startē no Latgales partijas saraksta, Atis Avots ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Bauskas novada deputāta amata kandidāts, kā arī Uģis Mitrevics no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai,Tēvzemei un Brivībai/LNNK”, kurš kandidē Siguldas novadā.  

Pašvaldību vēlēšanas gaidot, turpinām partiju diskusijas par plāniem jaunajos novados svarīgākajās jomās. Pievēršamies izglītībai. Lai arī par izglītības iestāžu tīkla reformu lemj valdība, tomēr lēmumi par konkrētu skolu likteni galu galā būs jāpieņem pašvaldībām. Pašvaldību ziņā ir arī pirmskolas izglītības iestādes. Par izglītības jautājumiem Krustpunktā diskutē pārstāvji no trim partijām: Edgars Puksts, kurš Ludzas novadā startē no Latgales partijas saraksta, Atis Avots ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Bauskas novada deputāta amata kandidāts, kā arī Uģis Mitrevics no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai,Tēvzemei un Brivībai/LNNK”, kurš kandidē Siguldas novadā.  

Ir palikušas trīs nedēļas līdz pašvaldību vēlēšanām. Šīs vēlēšanas ir pavisam citādākas nekā iepriekšējās – vēlam deputātus jau jaunajos novados. Jaunveidojamā Ludzas novadā iedzīvotāju skaits būs nedaudz vairāk kā 22 000. Līdzšinējo 48 deputātu vietā jaunajā Ludzas novadā būs 15 deputātu vietas, uz kurām pretendē 80 kandidāti no pieciem sarakstiem. Jaunajā Ludzas novadā apvienosies pašreizējās četras pašvaldības: Ludzas, Kārsavas, Zilupes un Ciblas.

Lūgšanu akcija “24 stundas Kungam” 12.un 13. martā visā pasaulē norisināsies lielā gavēņa iniciatīva “24 stundas Kungam”, kuras moto ir “Viņš piedod visas tavas vainas.” (Ps. 102, 3) Šo iniciatīvu ir aizsācis pāvests Francisks, un tā ik gadu norisinās piektdienā un sestdienā pirms ceturtās Lielā gavēņa svētdienas. Iniciatīvas “24 stundas Kungam” mērķis ir mudināt cilvēkus saņemt Izlīgšanas sakramentu, kā arī atgriezties pie Kunga intensīvā lūgšanā. Jau pērn šis pasākums daudzviet nevarēja norisināties, kā ierasts korona vīrusa izraisītās krīzes dēļ. Tomēr, Baznīca, atgādinot par šo akciju, aicina tajā ņemt aktīvu dalību atbilstoši apstākļiem. Pērn, uzsākot šo akciju, pāvests Francisks sacīja: “Es iedrošinu ticīgos vaļsirdīgi tuvoties Dieva žēlsirdībai grēksūdzē un īpaši lūgties par tiem, kurus ir skāris pandēmijas pārbaudījums. Esmu drošs, ka tur, kur nevarēs svinēt “24 stundas Kungam”, varēs izdzīvot šo gandarīšanas brīdi, lūdzoties personīgi.”

Lūgšanu akcija “24 stundas Kungam” 12.un 13. martā visā pasaulē norisināsies lielā gavēņa iniciatīva “24 stundas Kungam”, kuras moto ir “Viņš piedod visas tavas vainas.” (Ps. 102, 3) Šo iniciatīvu ir aizsācis pāvests Francisks, un tā ik gadu norisinās piektdienā un sestdienā pirms ceturtās Lielā gavēņa svētdienas. Iniciatīvas “24 stundas Kungam” mērķis ir mudināt cilvēkus saņemt Izlīgšanas sakramentu, kā arī atgriezties pie Kunga intensīvā lūgšanā. Jau pērn šis pasākums daudzviet nevarēja norisināties, kā ierasts korona vīrusa izraisītās krīzes dēļ. Tomēr, Baznīca, atgādinot par šo akciju, aicina tajā ņemt aktīvu dalību atbilstoši apstākļiem. Pērn, uzsākot šo akciju, pāvests Francisks sacīja: “Es iedrošinu ticīgos vaļsirdīgi tuvoties Dieva žēlsirdībai grēksūdzē un īpaši lūgties par tiem, kurus ir skāris pandēmijas pārbaudījums. Esmu drošs, ka tur, kur nevarēs svinēt “24 stundas Kungam”, varēs izdzīvot šo gandarīšanas brīdi, lūdzoties personīgi.”

Priestera katehēze Raidījuma vadītājs: Pr. Pēteris Skudra Sarunā ar Ludzas draudzes vikāru pr. Juri Skuteli mēģinam saprast dažādas dievbijības formas. Tā kā šodien sākam sv. Jāzepa novennu, tad uzdodam jautājumu, kas ir novenna, kāpēc tieši deviņas dienas gatavojamies svētkiem? Tāpat skaidrojam, kas ir oktāvas un citu skaitļu nozīmi. Tā ir tava iespēja ēterā satikties ar priesteri un pārrunāt jautājumus, kas skar ticību Dievam un Baznīcai. Cenšamies izprast Dievišķos noslēpumus mūsdienu kontekstā. Ļoti svarīga ir arī Tava iesaistīšanās!

Priestera katehēze Raidījuma vadītājs: Pr. Pēteris Skudra Sarunā ar Ludzas draudzes vikāru pr. Juri Skuteli mēģinam saprast dažādas dievbijības formas. Tā kā šodien sākam sv. Jāzepa novennu, tad uzdodam jautājumu, kas ir novenna, kāpēc tieši deviņas dienas gatavojamies svētkiem? Tāpat skaidrojam, kas ir oktāvas un citu skaitļu nozīmi. Tā ir tava iespēja ēterā satikties ar priesteri un pārrunāt jautājumus, kas skar ticību Dievam un Baznīcai. Cenšamies izprast Dievišķos noslēpumus mūsdienu kontekstā. Ļoti svarīga ir arī Tava iesaistīšanās!

29. decembris ir Latvijas Kultūras Akadēmijas dibināšanas diena. Pēteris Laķis un Gunārs Bībers, Pēteris Krilovs un Anna Eižvertiņa, Jānis Siliņš un Valdis Eglītis. Par meistariem, kas radīja tradīcijas, un praktiķiem, kas tās uztur trīsdesmit gadu garumā, attīstot akadēmiju, saruna ar akadēmijas rektori Rutu Muktupāvelu (attēlā) un prorektoru mākslinieciskās jaunrades darbā Elmāru Seņkovu. Rūta Muktupāvela ar akadēmiju ir saistīta jau krietni ilgu laiku, gan studējot maģistrantūrā un doktorantūrā, gan paralēli sākusi pasniegt 1999. gadā. Elmārs Seņkovs sešus gadus ir studējis Kultūras akadēmijā un jau septiņus gadus ir mācībspēks šajā augstskolā. Kultūra, māksla un zinātne. Akadēmiskas studijas un radoši eksperimenti. Reālās un digitālās telpas. Zirgu pasts, Teātra muzejs, Rīgas Kino muzejs, Nacionālā kino skola. Ludzas ielas ābeļdārzs un sapnis par ēku Miera ielā. Tā visa ir Latvijas Kultūras akadēmija. Un 29. decembris ir akadēmijas dibināšanas diena pirms 30 gadiem. 31.gadu akadēmija plāno kopā ar saviem pasniedzējiem, studentiem un absolventiem. 1990. gada 29. decembrī tika pieņemts Latvijas Republikas Ministru padomes lēmums Nr. 243 “Par Latvijas Kultūras akadēmijas izveidošanu”, kuru parakstīja valdības vadītājs Ivars Godmanis. "Grūti būtu atrast iestādi vai nozari Latvijas kultūras telpā, kurā nebūtu Latvijas kultūras akadēmijas absolventi," atzīst Rūta Muktupāvela. "Kurus mēs ceram sasaukt, kad Covid būs aizgājis uz neatgriešanos, tad noteikti sasauksim no visām malu malām visus mūsu 3000 absolventus, kas veido tādu smuku pilsētiņu un nosvinēsim tā, ka būs ko atcerēties uz visu atlikušo dzīvi." Lai šobrīd ir izmainījis ne tikai iespējas svinēt, bet arī studiju procesu, kas notiek tiešsaistē. Tas, protams, ir izaicinājums.  

Ceļš uz Emmausu Raidījuma vadītājs: pr. Pēteris Skudra Kopā ar Ludzas draudzes prāvestu pr. Rodionu Doļu noslēdzam lasīt Izceļošanas grāmatas 12. nodaļu. Īpaši pievēršam uzmanību nakts simbolam Svētajos Rakstos, mazliet atgādinam kā notika Bībeles tekstu pierakstīšana, izmantojot dažādus avotus, kā arī vēlreiz iedziļinamies Pashas svētku aprakstā, ko piedāvā nodaļas pēdējie panti. Dodoties uz Emmausu, Jēzus mācekļiem skaidroja Svētos Rakstus un atklāja, ka tie visi runā par Viņu. Tad nu arī mēs, RML lasām Dieva Vārdu, to iepazīstam tuvāk un cenšamies tajā atklāt Jēzu, kurš turpina runāt uz mums. Šajā raidījumā lasām Svētos Rakstus kopā ar dažādu konfesiju pārstāvjiem, lai iepazītu arī citu kristiešu izpratni par Dievu, Viņa svēto Vārdu un Baznīcu.

Rīt, 23.decembrī, dzejniekam, māksliniekam, kultūras darbiniekam, savulaik Ludzas mākslas skolas direktoram, zināmam arī kā Jāņa Streiča kinofilmas “Cilvēka bērns” Kazača lomas atveidotājam – Antonam Kūkojam apritētu 80. gadu jubileja. Antons Kūkojs mūžībā aizgāja jau pirms 13 gadiem. Godinot daudzpusīgo, radošo Latgales personību, ir pārizdots Antona Kūkoja dzejas krājums latgaliski “Mīlesteiba – Lelais Līpu kolns” un iestudēta izrāde. Dzejas izrāde “Pa mīlesteibu brīnūt” tapusi kā filma ar Antona Kūkoja dzeju, kurā piedalās aktieris Kristaps Rasims un nedzirdīga aktrise Jolanta Znotiņa. Tas ir stāsts dzejā, kas vēsta par divu cilvēku satikšanos, iemīlēšanos, nesaprašanos, un tas ir stāsts arī par divām dažādām pasaulēm. Aktrise Jolanta Znotiņa Antona Kūkoja dzeju izstāsta zīmju valodā, savukārt aktieris un mūziķis Kristaps Rasims vārdos un mūzikā. Dzejas izrāde ir kopīgs projekts ar pārizdoto Antona Kūkoja dzejas grāmatu “Mīlesteiba – Lelais Līpu kolns”, kas publicēta 1995.gadā, kad dzejas krājums iznāca ne visai labā tipogrāfiskā kvalitātē un mazā tirāžā. Pārizdoto dzejas krājumu vizualizē fotogrāfijas no dzejas izrādes, pietam 12 dzejoļi lasāmi braila rakstā. Idejas autore šim projektam ir Antona Kūkoja mazmeita Katrīna Kūkoja, Jura Soikāna Ludzas mākslas skolas direktore Sandra Vorkale un teātra pedagoģe un režisore Marika Čerņavska. Dzejas grāmatas beigās atrodams QR kods, to noskenējot, var noskatīties dzejas izrādi. Savukārt lasāmie teksti braila rakstā ir arī kā vēstījums redzīgajiem. Rosinot skolēnus iepazīties ar Antona Kūkoja daiļradi, Jura Soikāna Ludzas mākslas skolā šobrīd vēlas iedibināt jaunu tradīciju, veidojot vizuālās mākslas konkursu “Antona Kūkoja Portfelis”. Šobrīd ikviens var iesūtīt konkursa logo, kas sevī ietver vārdus “Ontona Kūkoja portfeļs”, simbolus un zīmes, kas raksturo mākslinieka personību, daiļradi, dzīvi. Zīmējumus var sūtīt fotogrāfiju veidā uz uz epastu maksla@ludza.lv. “Facebook” ir izveidota arī Antona Kūkoja lapa “OKa”.

#5BREINUMI decembrī runājam par sapņiem, ko realizējam dzīvē Decembra mēneša pirmās sestdienas galvenais viesis ir jaunietis no Ludzas, kas repo, zīmē grafiti un ir 1177 Burgernīcas īpašnieks - Artis Andrejevs, kurš savu biznesu uzsāka tieši pandēmijas laikā. Ar Arti runāsim par burgeriem, dzīvi un biznesa iespējām Ludzā, kā arī viņa aizraušanos garfiti un repu. Ar Arti sarunāsies Baiba Baltace – Saukāne un Jānis Pampe. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="890" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""} *** Rubrikā "#5BREINUMI vaicoj atbiļdis" Rudīte Gaidule jauniešus sev apkārt izjautās par veselīgiem dzīvesveida trendiem jauniešu vidū: kādus sporta veidus izvēlas jaunieši, lai uzturēt sevi veselīgā fiziskā formā un, ko jaunieši domā par ziemas peldēm jeb roņošanu. *** Rubrikā “Kai tys struodoj?” Sintija Augustova dalīsies ar idejām un ieteikumiem par dāvanu iesaiņošanu Ziemassvētku gaidīšanas laikā. *** Savukārt rubrikā "Kas te nūteik?" Samanta Kristiāna Augustova sarunā ar rakstnieku Aldi Bukšu pastāstīs par autora jaunāko kriminālromānu “Bruoļi” latgaliešu valodā, grāmatas tapšanas gaitu un tās varoņiem.   Brīnāmies kopā 2.0 versijā!    

#5BREINUMI decembrī runājam par sapņiem, ko realizējam dzīvē Decembra mēneša pirmās sestdienas galvenais viesis ir jaunietis no Ludzas, kas repo, zīmē grafiti un ir 1177 Burgernīcas īpašnieks - Artis Andrejevs, kurš savu biznesu uzsāka tieši pandēmijas laikā. Ar Arti runāsim par burgeriem, dzīvi un biznesa iespējām Ludzā, kā arī viņa aizraušanos garfiti un repu. Ar Arti sarunāsies Baiba Baltace – Saukāne un Jānis Pampe. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="890" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""} *** Rubrikā "#5BREINUMI vaicoj atbiļdis" Rudīte Gaidule jauniešus sev apkārt izjautās par veselīgiem dzīvesveida trendiem jauniešu vidū: kādus sporta veidus izvēlas jaunieši, lai uzturēt sevi veselīgā fiziskā formā un, ko jaunieši domā par ziemas peldēm jeb roņošanu. *** Rubrikā “Kai tys struodoj?” Sintija Augustova dalīsies ar idejām un ieteikumiem par dāvanu iesaiņošanu Ziemassvētku gaidīšanas laikā. *** Savukārt rubrikā "Kas te nūteik?" Samanta Kristiāna Augustova sarunā ar rakstnieku Aldi Bukšu pastāstīs par autora jaunāko kriminālromānu “Bruoļi” latgaliešu valodā, grāmatas tapšanas gaitu un tās varoņiem.   Brīnāmies kopā 2.0 versijā!    

Komēdija, detektīvs un drāma – vienā “Dirty Deal” Teatro izrādē “Triptihs: Džeks Uzšāvējs, Skittles, Ludzas kadriļa” Paulas Pļavnieces režijā. Kādēļ dramaturgi izvēlējušies vienu vai otru formu, kā runāt un rādīt tik dažādās varas izpausmes mūsu dzīvē, ko mēģinājuši noskaidrot, pārrunājam Kultūras Rondo studijā kopā ar Justīni Kļavu un Klāvu Melli. “Triptihs: Džeks Uzšāvējs, Skittles, Ludzas kadriļa” ir trīs dramaturgu – Justīnes Kļavas, Kārļa Krūmiņa un Klāva Meļļa – pārdomas par varas izpausmēm mūsdienu sabiedrībā, apvienojot mākslinieku dažādos skatījumus vienā mākslas darbā: Justīnes Kļavas komēdija “Džeks Uzšāvējs” notiek mazpilsētas policijas iecirknī, kur divi jauni izmeklētāji, ņemot talkā kailu dibenu fotogrāfijas, cenšas atrisināt kādu absurdu noziegumu. Luga ir mēģinājums noskaidrot, kā aizvainojums, bailes un alkas pēc mīlestības un atzinības neapzināti ietekmē indivīda piesliešanos tai vai citai uzskatu sistēmai. Kārļa Krūmiņa skolas detektīvs “Skittles” risina konfliktu starp skolēniem un pedagogiem, kas radies pēc tam, kad pārkāpumu dēļ no skolas tiek izslēgti vairāki jaunieši. Vai uzvarēs draudzība un cilvēcība vai likumi un noteikumi? Klāva Meļļa “Ludzas kadriļa” ir gandrīz drāma, kas norisinās starp diviem attiecību sarežģījumos nonākušiem jauniešiem. Tas ir darbs par mīlas krīzēm, attiecību revolūcijām un par patriotismu, kā sacītu prezidents Levits – valstsgribu. Arī par to, vai un cik lielā mērā ir jēga koķetēt ar tādu izteiksmes līdzekli kā pavisam vienkāršs un klajš tiešums.  

Šobrīd Valsts prezidents ir aicinājis politiķus diskutēt par latviešu vēsturisko zemju likumu. Topošā likumprojektā noteiktas vēsturiskās zemes - Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale un Sēlija, kuru robežās tad vēl noteiktas mazākas kultūrtelpas. Par likumu un tā ietekmi vēl priekšā dažādas diskusijas, taču kā un kāpēc veidojušās Latvijas vēsturiskās zemes? Kur beidzas Zemgale un sākas Kurzeme jeb kā veidojušās latviešu vēsturiskās zemes? Kas liecina par to, ka konkrētā teritorija ir saucama, piemēram, par Lībiešu krastu un kāpēc ir pilsētas, par kuru precīzu pieskaitīšanu kādam no vēsturiskajiem novadiem aizvien nerimst kaislības, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieki - Arheoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Ciglis, Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule un muzeja direktors vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts. Uldis Balodis sastādījis lucu valodas ābeci Runājot mēs kaut ko padarām dzīvu, arī tad, ja tie ir tikai atsevišķi vārdi. Tā uzskata valodnieks, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis. Pavisam nesen dienasgaismu ieraudzījusi viņa veidotā Ludzas igauņu ābece, kas interesentiem ļautu pietuvoties lucu jeb Ludzas igauņu valodai un kultūrai. Šīs tautas pētniecībai Uldis Balodis nodevies jau vairākus gadus, un sarunā viņš atklāj, kā tad luci nonāca Latvijā, kā runāja un kāda ir to pašreizējā situācija. Somugru tauta Ludzas igauņi dzīvoja Ludzas apkārtnē vairākus simtus gadu, to valoda un kultūra attīstījās latgaliešu un citu valodu ietekmē. Taču Ludzas igauņiem bija pašiem sava identitāte un valoda, kas atšķīrās gan no Igaunijā sastopamās, gan citas Latvijas somugru tautas – lībiešu – valodas. Iedvesmojoties no agrākām pētnieku ekspedīcijām, valodnieks un pētnieks Latvijas Universitātes Lībiešu institūtā Uldis Balodis trīs gadu laikā apbraukājis un fotografējis 53 Ludzas igauņu ciemus. Sarunas laikā uz galda goda vietā atrodas jaunā Ulda Baloža radītā Ludzas igauņu ābece ar viņa fotogrāfijām.    

Māksliniekam, teorētiķim, mākslas kritiķim un pedagogam Jurim Soikanam šogad apritētu simts gadu jubileja. Mākslinieka saknes meklējamas Latgalē, viņš dzimis un audzis Ludzā. Pieminot mākslinieku, Latgales vēstniecībā „Gors”  līdz aprīļa vidum apskatāma Jurim Soikanam veltīta izstāde “Maģiskais reālisms”.  Mākslinieks ar plašu vērienu – tā izstādes atklāšanā raksturo Juri Soikanu. Viņš dzīves laikā bija gan gleznotājs, gan grafiķis, gan rakstīja dzeju un muzicēja, kā arī bija pedagogs. Dzimis pašvaldības un sabiedriskā darbinieka Jezupa Soikana ģimenē Ludzā, mācījās Rēzeknē un Rīgā. Jura Soikana dzīvi būtiski ietekmēja trimda. 1944.gadā viņš, kā kara ziņotājs, dodas prom no Latvijas. 1945. gadā nokļuva Vācijā un tur dzīvoja līdz deviņdesmitajiem gadiem. Juris Soikans ir mākslinieks vistiešākajā nozīmē, ir rakstījis visu, kas saistīts ar viņu pašu, par dzīvi, par mākslu, ir dokumentējis dienasgrāmatās savu ikdienu, arī to, kādi vīni viņam ir garšojuši, ko katru dienu piedzīvojis. Tas ir veids, kā, esot trimdā, ir mēģinājis saglabāt savu vēsturi, secina Andra Silapētere.   Šodien par Jura Soikana klātbūtni Ludzā vēsta viņa vārdā nosauktā Ludzas mākslas skola. Jurim Soikanam veltītā izstāde Latgales vēstniecībā "Gors" apskatāma līdz aprīļa vidum, izstāde izvietota divos stāvos, arī uz grīdas, kur uz uzlīmēm lasāmas Soikana izteiktās domas un to fragmenti.

Cilvēki ar smagām diagnozēm - vēža slimnieki, neiroloģijas un kardioloģijas pacienti ar hronisku sirds mazspēju, pacienti ar nopietniem izgulējumiem un mugurkaula traumām -, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, ir tie, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe. Kādas iespējas aiziet aizsaulē cienīgi ir reģiona un mazāku pilsētu iedzīvotājiem, par to runāsim kopā ar mediķiem un pieredzējušiem reģiona ārstiem - Ludzas medicīnas centrs valdes locekli - Juri Atstupenu, Viļānu slimnīcas ārstu internistu Juri Galeriju Vidiņu, kā arī Jāzepu Korsaku, Rēzeknes pilsētas pašvaldības deputātu un ilggadēju Rēzeknes slimnīcas galveno ārstu, šobrīd ārstu narkologu.    

Mūsdienās cilvēku labklājība aug un par to liecina arī cilvēka mūža ilguma pagarināšanās. Taču kāda ir tā ilgākās dzīves kvalitāte? Kā savu pēdējo dzīves posmu pavada tie, kuriem ir pāri astoņdesmit, kuri piekalti pie gultas pavada ne vienu vai divus mēnešus, bet gadus. Daļa šādu sirmgalvju nonāk sociālajās iestādēs, bet citiem rūpējas tuvinieki. Ludzas novada Romandovas ciemā, nepilnus 5 km no Ludzas, ir vairākas viensētas, kur dzīvo gan turīgāki, gan mazāk turīgi cilvēki. Pussagruvušas neapdzīvotas ēkas un turpat blakus liela dzīvojamā māja, pie kuras aplokā ganās gan piena, gan gaļas lopi. Mājā ar malkas apkuri un vietējo ūdensvadu dzīvo ģimene, kuras pēdējo gadu galvenā rūpe ir 95 gadus vecās Zuzannas veselība. “Es kopju savu mammu, viņai ir 95 gadi. Dzīvojam laukos un viņa jau gandrīz desmit gadus nestaigā,” stāsta Juanna, kura ir tas cilvēks, kurš visvairāk laika un spēka velta sirmgalves kopšanai.

No tālās Ludzas pie mums atceļoja divi kungi, kuri pēdējo gadu laikā latgaliešu valodai ļāvuši ieskanēties katrā Latvijas novadā. Ivo un Didzis mums pastāstīja par Latgalīšu repa pirmsākumiem, par hiphopu Ludzā, klipu filmēšanām, skaistu pieredzi Latgaliešu kultūras gada balvā "Boņuks" un daudz ko citu.

Šī gada maijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti apmeklēja vairākus novadus Latgalē, lai klātienē pārliecinātos par Latvijas sabiedrisko mediju pieejamību Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, tostarp Ludzas novadā. Valstsvīri  pārliecinājās, ka pierobežā televīzijas un radio signāls ir nevienmērīgs, turklāt dažviet ir problēmas arī ar mobilo sakaru un interneta pārklājumu. Pēc vairāk kā pusgada Latvijas Radio devās uz Istru, lai no vietējiem iedzīvotājiem uzzinātu, kas viņu radio klausīšanās un televīzijas skatīšanās paradumos mainījies un kāda ir iespēja uztvert Latvijas sabiedriskos medijus.