Podcasts about restaur

Restaurátor věžních hodin, hodinář: Jan Marek. Vrátit věžním a starožitným hodinám jejich původní krásu a funkčnost. To má na starosti restaurátor věžních hodin Jan Marek z Turnova. K čemu slouží hodinové lázně, co znamená automatický kostelník, a s jakými historickými skvosty se ve své praxi setkal. To vše se dozvíme hodinu před polednem.

„Základní princip konzervátorského, restaurátorského zásahu je ten, že my věci neretušujeme. Barevnost, kterou potom vidíte na restaurované památce, je autentická, jak se to našlo,“ popisuje Martin Dvořák, hlavní restaurátor Českého egyptologického ústavu Univerzity Karlovy. Udělal někdy jako restaurátor chybu? Na jakém objevu by ještě rád po své více než dvacetileté kariéře pracoval? A jaké dojmy si nese z nově otevřeného Velkého egyptského muzea v Káhiře?Všechny díly podcastu Host Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

„Základní princip konzervátorského, restaurátorského zásahu je ten, že my věci neretušujeme. Barevnost, kterou potom vidíte na restaurované památce, je autentická, jak se to našlo,“ popisuje Martin Dvořák, hlavní restaurátor Českého egyptologického ústavu Univerzity Karlovy. Udělal někdy jako restaurátor chybu? Na jakém objevu by ještě rád po své více než dvacetileté kariéře pracoval? A jaké dojmy si nese z nově otevřeného Velkého egyptského muzea v Káhiře?

Na plánu obnovy spolupracuje také Silvia Klánová, dcera autorky pomníku Marie Uchytilové. Celková renovace pomníku bude stát zhruba 13 až 15 milionů korun.

Vairāk nekā 230 tūkstoši krājuma priekšmetu – tāda bagātība ir Nacionāla Dabas muzeja pārziņā. Par katru no šiem priekšmetiem jārūpējas, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm, jo daļa no šiem atradumiem dabā vairs nav sastopami. Muzeja apmeklētājiem neredzamā muzeja dzīve notiek krājuma sagatvošanā. Kā dažādi dabas priekšmeti nonāk līdz muzeja ekspozīcijai? Kā šos paraugus ievāc, uzglabā un sakārto bagātīgajā krājumā? Par to stāsta jauna izstāde Nacionālajā Dabas muzejā, tādejādi atzīmejot muzeja 180 gadadienu. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Latvijas Nacionālā Dabas muzeja izstādes darba grupas vadītāja, botāniķe Lauma Miķelsone-Šibeika, Latvijas Nacionālā Dabas muzeja vecākā mineraloģe Sanita Lielbārde un Latvijas Nacionālā Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko. Latvijas Nacionālajā dabas muzejā apskatāma izstāde „Dabas priekšmeta ceļš līdz muzeja krājumam”, kas ļauj iepazīt muzeja speciālistu darba aizkulises un to, kā visdažādākie dabas priekšmeti – minerāli, fosilijas, augi, sēnes, putni, zīdītāji, gliemji un kukaiņi – tiek ievākti, pēc tam apstrādāti un vēlāk uzglabāti muzeja krājumā. Izstāde tapusi kā viens no īpašajiem muzeja 180. jubilejas gada notikumiem. Latvijas Nacionālā dabas muzeja krājums ir dabas bagātību krātuve, kurā glabājas ģeoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, entomoloģiskie, botāniskie un mikoloģiskie priekšmeti. Krājums tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus vai muitā konfiscētus priekšmetus. Tā kā muzeja krājumā ir daudz Latvijā un pasaulē izzūdošu sugu, kā arī jaunas sugas Latvijas faunā un florā, kolekciju vērtība gadu gaitā aug un aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to saglabāšanu ilglaicīgi. Šobrīd muzejam ir vairāk nekā 230 tūkstoši krājuma vienību, kas tiek uzglabāti īpašos apstākļos. Pamatkrājums ir Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļa un nacionālā bagātība, tāpēc muzejam ir atbildība un pienākums nodrošināt saudzīgu attieksmi un krājuma pieejamību sabiedrībai ilgtermiņā. Dabas priekšmetus visbiežāk ievāc savvaļā. Speciālisti pirms tam veic izpēti, un plāno maršrutu, turklāt ievākšanai nepieciešami īpaši instrumenti vai ekipējums. Lai dabas priekšmetus varētu uzglabāt muzejā, tie ir pareizi jāsagatavo. To veic zinoši speciālisti – botāniķi, mikologi, mineralogi, petrogrāfi, ģeologi, paleontologi, teriologi, ornitologi, entomologi un malakologi. Pēc rūpīgas apstrādes priekšmeti nonāk speciālās krājuma telpās. Kā eksperti prot atšķirt viltotu mākslas darbu no īsta? Leonardo da Vinči, Pikaso, van Gogs, Dalī, Monē – šo gleznotāju darbus pasaulē kopē un vilto visvairāk. Tikām  no latviešu gleznotājiem viltojumu  saraksta virsotnē ir Vilhelma Purvīša gleznotās ainavas. Lai noteiktu, vai  mākslas darbs ir oriģināls vai nē, mākslas zinātniekiem talkā nāk arī ķīmiķi. Par to, kā ar mikroskopa palīdzību var atkodēt krāsu pigmentus un kas ir gleznu viltotāju atpazīstamākais darba paņēmiens, atklāj Latvijas Mākslas Akadēmijas Restaurācijas un materiālu izpētes institūta  pētniece Indra Tuņa. Viņa skaidro, kā notiek gleznu ķīmiskā izpēte, jo pētniece norāda, ka glezniecība aizvien ir tā aktīvākā mākslas daļa, kur cilvēkiem interesē tā vai cita mākslas darba identifikācija. Indras darbs ir gan orientēties mākslas vēsturē, lai zinātu, kādas krāsas mākslinieks lietojis, un kā ķīmiķei ir jānosaka šo krāsu sastāvs. Viņas darba vietā līdzās studentu darbiem – gleznām, uz galda rindojas pāris mikroskopu, kas ierasti instrumenti Indras darbā.

Chaque jour, retrouvez le journal de 8h de la rédaction d'Europe 1 pour faire le tour de l'actu. Hébergé par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Escuche esta y más noticias de LA PATRIA Radio de lunes a viernes por los 1540 AM de Radio Cóndor en Manizales y en www.lapatria.com, encuentre videos de las transmisiones en nuestro Facebook Live: www.facebook.com/lapatria.manizales/videos

Kaple sv. Floriána ve Zborné u Jihlavy je kompletně opravená. Před dvěma lety dostala novou střechu, loni fasádu a teď na podzim dostala zpět i původní výmalbu interiéru.

Sochy vznikly během druhé světové války pro případ zničení nebo poškození originálních pískovcových soch na Sloupu Nejsvětější Trojice.

Filigránská zakázka obnovy relikviáře svatého Maura mu získala pověst legendy mezi restaurátory a přispěla k ocenění za celoživotní přínos v oblasti péče o kulturní dědictví. Přesto je k tomu, jak pečujeme o své památky, kritický, pokud má být jediným kritériem cena. Hostem Hovorů je akademický sochař a restaurátor Andrej Šumbera.Všechny díly podcastu Hovory můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Teď vám představíme hned několik světů. Naším hostem Vojtěch Mrověc, absolvent Fakulty restaurování Univerzity Pardubice v Litomyšli, kde dnes už působí jako pedagog. A kromě toho také hraje na housle a violu, ilustruje knížky a na Základní umělecké škole v Poličce učí děti výtvarný obor. Ještě i plave a hraje florbal.Všechny díly podcastu Host ve studiu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Přístup k datům nebudou mít jen restaurátoři, ale i Národní památkový ústav, který bude informace uchovávat. Obnovu sloupu mají restaurátoři dokončit v prosinci příštího roku.

durée : 00:03:17 - L'info d'ici, ici Pays d'Auvergne Vous aimez ce podcast ? Pour écouter tous les autres épisodes sans limite, rendez-vous sur Radio France.

Václav Girsa se zasloužil například o současnou podobu hradů Bezděz a Grabštejn či Müllerovy vily. Výstavu Domy s pamětí mohou lidé navštívit do 1. března příštího roku.

Zámek ve Studénce, kde sídlí kromě místní knihovny a umělecké školy taky Vagonářské muzeum, mění vzhled. Úpravy nechalo město udělat v interiéru, hlavně v obřadní síni a v chodbě nad schodištěm. Restaurátoři ale pracovali taky pod schody ve vstupní zámecké hale a právě tam na ně čekalo překvapení. Jaké? Dozvíte se v reportáži.Všechny díly podcastu Odpolední interview můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Truhlařina není jen chlapská práce. Anna Pokorná z Blažkova na Žďársku si za svou životní cestu vybrala restaurování nábytku.

durée : 00:13:28 - Carnets de campagne - par : Dorothée Barba - Dans la forêt de Chaux, la Clauge avait quitté son lit suite à de nombreux drainages. Une restauration écologique a été menée par l'ONF, afin notamment de favoriser la reproduction des batraciens. Egalement au programme de ces Carnets dans le Jura : un projet de crèche "apprenante" à Dole. Vous aimez ce podcast ? Pour écouter tous les autres épisodes sans limite, rendez-vous sur Radio France.

Zapečetěná obálka s údajnými posledními slovy T. G. Masaryka se slavnostně otevírá v Lánech příští pátek, 19. září. Teď je uložená v pražském trezoru Národního archivu, kde se hlídá vlhkost, teplota, osvětlení a čistota vzduchu. Tamní restaurátor Štěpán Urbánek tipuje, že text bude napsaný na dřevitém papíru nejspíš plnícím inkoustovým perem, nebo tužkou. Kdyby bylo písmo vybledlé, jde použít metody na „zviditelnění“.Všechny díly podcastu Seriál Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Dlouhá léta pečovala o umělecké skvosty. Restaurátorskou práci ale nakonec vyměnila za učebnu na Akademii Světlá nad Sázavou. „Výzvy nepřicházejí každý den a člověk by je měl využít,“ vysvětluje. „Každý den odcházím ze školy stejně umazaná, jako když jsem restaurovala. A kdybych jednou vyhořela, vždycky se můžu vrátit k muzejní expozici,“ ujišťuje v rozhovoru s Vasilem Fridrichem. Stačí být dnes dobrým řemeslníkem, nebo je třeba umět v praxi i jiné věci?Všechny díly podcastu Blízká setkání můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Jak žil středověký člověk, jak se oblékal a čím se obklopoval ve svém bohatém i chudém obydlí, a nakolik to souhlasí s populární českou počítačovou hrou? Navštívili jsme malou, ale jedinečnou expozici Galerie gotiky v Huti na Jablonecku.Všechny díly podcastu Vybrali jsme pro vás můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Jak žil středověký člověk, jak se oblékal a čím se obklopoval ve svém bohatém i chudém obydlí, a nakolik to souhlasí s populární českou počítačovou hrou? Navštívili jsme malou, ale jedinečnou expozici Galerie gotiky v Huti na Jablonecku.

Kopš augusta apskatei atvērts Cēsu viduslaiku pils ziemeļu tornis. Tagad tornī ierīkota ekspozīcija – lapidārijs, kurā izstādītas no senajām pils daļām saglabājušās liecības – kolonnu un velvju fragmenti, logu aplodas un citas akmens būvdetaļas. Izstaigājam ziemeļu torni un uzklausām stāstus par tā restaurācijas vēsturi Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītāja Gundara Kalniņa vadībā. Ziemeļu tornis Cēsu viduslaiku pilī ir viena no jaunākajām celtnēm, tā izbūve sākta tālajā 1498. Gadā, mestra Voltera fon Pletenberga piektajā valdīšanas gadā. 1577. gada aplenkuma laikā tornis smagi cieta moskovītu karaspēka veiktajā apšaudē. 17. gadsimta nogalē pils saimnieki to pilnībā pameta likteņa varā. Ziemeļu tornis, kā pēc brīža jokos mans ceļvedis, Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš, ir cietis ne tikai karos vai no pamestības, bet arī neveiksmīgas restaurācijas – pagājušā gadsimta 30., 60. un 80. gados veikti plaši torņa atjaunošanas darbi, par kuriem Gundars Kalniņš ir arī stāstījis savā Facebook kontā, un aprakstījis “Cēsu pils rakstu” gaidāmajā sējumā. Ja jāapraksta sajūtas, kādas pārņem, ienākot Cēsu pils ziemeļu tornī, tā ir gaisā sajūtamā mūra un darvotu dēļu smarža. Torņa telpa ir apaļa, mēs uzreiz nokļūstam šaujamlūkās izvietotās ekspozīcijas centrā. Gaisma laužas pa durvīm, no augšstāviem, un līdzīgi tas ir arhitektūras vēsturnieka Ilmāra Dirveika radītajos zīmējumos, kas eksponēti gaismas kastēs. Paši zīmējumi ir uz melna fona, bet gaismas iezīmētās līnijas rāda kāda kādreiz ir izskatījusies Cēsu viduslaiku pils. Gundars Kalniņš ir ziemeļu torņa ekspozīcijas kurators. Ziemeļu tornim atjaunots tā vēsturiskais plānojums, pēc atjaunošanas darbiem, būvprojekta autors ir pieredzējušais restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš. Tornim atkal ir trīs stāvi. Un katra stāva ekspozīcija koncentrējas uz noteikta veida būvdetaļām. Pirmajā stāvā tie ir pārsegumi un velves. Atrasto būvdetaļu krāsojums, rotājumi apliecina, ka Cēsu pils viduslaikos ir bijusi visai grezna ēka. Otrajā stāvā var uzzināt vairāk par pils logiem. Trešais stāvs atstāts minējumiem, tajā ir būvdetaļas, kuru funkcijas atminējums pieļauj vairākas versijas. Taču pirms doties uz lapidāriju, Gundars Kalniņš aizved uz nelielu koka šķūnīti pils pagalmā. Šķūnī ir plaukti, pilni ar atradumos atrastiem akmeņiem. Gundars Kalniņš ceļ ārā vienu,  liek uz galda, lai es aplūkoju vērīgāk. Izstāstīt, kurš tad no Cēsu viduslaiku pils torņiem ir ziemeļu tornis, patiesībā ir ļoti vienkārši. Otrpus pils mūriem, Cēsu pils parkā ir iekārtota estrāde, tur notiekošie uzvedumi kā skatuves scenogrāfiju izmanto pilskalna nogāzē uzbūvētās izteiksmīgās kāpnes. Nu, lūk, tad Ziemeļu tornis ir tas, kas labi redzams no estrādes puses, un mani vienmēr mulsinājis, kāpēc torņa trūkstošā daļa aizpildīta ar dēļiem. Tas ir skaists, bet mazliet neparasts risinājums. Savās publikācijās sociālajos medijos Gundars Kalniņš slavē šo risinājumu, kas saglabāts arī tagad. Ja reiz nav ne zināšanu, ne prasmju atjaunot torni vēsturiskajā izskatā, ir saprātīgi ķerties pie šī laika skaistuma izpratnei atbilstoša, moderna risinājuma.

durée : 00:08:56 - France Culture va plus loin (l'Invité(e) des Matins d'été) - par : Julie Gacon, Sarah Masson - Marcel Pagnol est un pionnier du cinéma parlant. Entre exploration du sentiment amoureux et fascination pour les paysages de sa Provence natale, son sens de la mise en scène inspirera plusieurs générations de cinéastes, de la Nouvelle Vague en passant par les néoréalistes italiens. - réalisation : Sam Baquiast, Vivian Lecuivre - invités : Nicolas Pagnol Auteur

Veronika a Oldřich Jelenovi jsou výtvarníci. Ilustrátor a grafik Oldřich pochází z Bělé pod Bezdězem a dodnes tam přes léto tvoří. Restaurátorka a portrétistka Veronika je původem z Náchoda. Seznámili se na Akademii výtvarných umění v Praze a mají dvě dcery. Kromě vlastní tvorby vymýšlejí společné projekty. Tak vzniklo Malířské sympozium na zámku v Bělé pod Bezdězem, které se letos (16. 8. 2025) uskuteční už potřetí.

José María Pérez González, Peridis, es arquitecto, dibujante y divulgador. Restauró el Monasterio de Santa María la Real de Aguilar de Campoo y fundó la Fundación Santa María la Real. Fue pionero en las Escuelas Taller, creó la Enciclopedia del Románico y publicó durante décadas en El País. Hoy habla de , el descubridor de la Villa Romana en Palencia. Escuchar audio

Nástěnné malby vytvořil italský výtvarník Giovanni Carlone. Kromě vody protékající děravou střechou, výmalbu poničili českoslovenští a sovětští vojáci v době, kdy Stará Voda byla součástí armádního výcvikového prostoru.

Renesanční i barokní nástěnné malby v průjezdu zámku v Moravských Budějovicích se po desetiletích dočkají kompletní obnovy.

Dokumenty poškozené při požárech zasáhla hned dvojí katastrofa – nejdřív plameny a potom voda při hašení. Restaurátoři z Národního archivu v Praze na Chodovci si pro ně někdy musí jet přímo na místo, kde oheň likvidovali hasiči silnými proudy vody, aby třeba nedošlo k dalšímu poškození neodbornou manipulací. Důležité papíry se pak speciálním způsobem suší a následně opravují.Všechny díly podcastu Magazín Experiment můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Cuando una generación ignora lo que Dios ya reconstruyó… el colapso no tarda en llegar.Hoy leemos sobre reyes que heredaron un avivamiento y lo desperdiciaron.Sobre Pablo, que obedeció aunque lo rechazaran.Sobre un Dios que sigue gobernando, aunque el mundo quiera sacudirse su autoridad.Y sobre la sabiduría de escuchar antes de hablar.⠀

V Terezíně na Litoměřicku se řemeslníci pustili do záchrany takzvaného batarda, tedy kamenné hráze, která dodnes chrání město před povodní. Začaly tak opravy, na které město využije peníze ze speciálního vládního programu. Během 10 let stát ve spolupráci s krajem a městem investuje do oprav pevnostního města zhruba 2,4 miliardy korun.

Stāsta mākslas vēsturniece, Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas vēstures institūta vadošā pētniece un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne Vai zini, ka Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijā Mārstaļu ielā 6 paralēli paredzētajai ekspozīcijai tiks parādītas arī ēkas vēsturiskās vērtības? Ēka Mārstaļu ielā 6 sastāv no divām daļām – ielas korpusa un pagalma daļas. Senākās daļas – ielas korpusa – arhitektoniskajā veidolā dominē klasicisma izteiksme ar vēlīna rokoko akcentiem un 19. gs. historisma laika uzslāņojumiem. Tā ir apmesta ķieģeļu mūra būve ar trim logu asīm trīs stāvos un mansarda izbūvi; centrālā ass izcelta ar plakanu rizalītu un flankējošām lizēnām. Ēku sedz augsts mansarda jumts ar izbūvēm. Otrā stāva logus vainago horizontāli sandriki, kurus balsta stilizēta akanta konsoles. Fasādi katrā pusē ierāmē šaura lizēna ar apakšējā daļā reljefi veidotu spārnotu kaduceju – tirgotāju aizstāvja Merkura atribūtu – un rokaja gliemežnīcām, bet augšdaļā noslēdz klasiska profilēta dzega. Samērā atturīgo fasādes arhitektūru bagātina reprezentatīvs kaļķakmens portāls centrālajā asī. Plato apaļloka arku ietver joniskie pilastri ar kapiteļu volūtās iekarinātām drapērijām un ziediem, arī kapiteļu augšdaļu papildina plastisks augu ornaments. Pilastri balsta krepētu antablementu ar nedekorētu frīzes joslu. Galvenais dekoratīvais akcents ir virs arkas arhivoltas novietotā rokaja kartuša ar monogrammu “S” centrā. Portāls datējams ne agrāk kā ar 18. gs. trešo ceturksni. Tas demonstrē pārejas etapu stilu maiņas periodā: rokaja kartuša virs portāla arkas ir spilgts rokoko mākslas piemērs – plastisks, asimetriski kārtots ornaments, perforētas rokaja gliemežnīcas papildina ziedu motīvi. Arkas paduses aizpilda reljefas dekoratīvu rozešu virknes, kas grupējas starp liektām profiljoslām uz uzirdināta fona. Līdztekus rokoko stilam raksturīgiem rotaļīgajiem akcentiem portāla stilistikā ienāk klasicizējoša atturība un gludas plaknes. Domājams, liela daļa senākās interjeru apdares zaudēta jau 19. gs. pārbūvju rezultātā; sākotnējais plānojums daļēji nolasāms nesošo sienu izvietojuma konfigurācijā. Sešus gadus pēc poļu restauratoru veiktajiem logailu dekoratīvo gleznojumu nostiprināšanas pasākumiem bija vērojami krāsu slāņa pacēlumi un daļēji zudusi saikne ar apmetumu. Lai novērstu apdraudējumu, bija nepieciešama grunts un krāsu slāņa nostiprināšana, restaurācijas grunts iepildīšana un tonālā retuša. 1994. gadā restauratori Staņislavs Astičs un Jānis Bokmanis nostiprināja gleznojumus logu ailās un uz sienām. 2000. gadu sākumā ēka piedzīvoja virkni nesaskaņotu degradējošu remontdarbu un pārbūvju. Šodien ēka Mārstaļu ielā 6 ir ieguvusi jaunu piepildījumu – kļuvusi par Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietu. Pielāgojot to jaunajai funkcijai, pirmo reizi ēkas vēsturē tajā veikti sistemātiski un kompleksi restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, kas bija vērsti gan uz pilnvērtīgu muzeja darbības nodrošināšanu, gan maksimālu oriģinālās substances saglabāšanu. Projekts ietvēra galvenās un pagalma fasādes apdares restaurāciju. Tā kā fasāde iepriekš tikusi pārkrāsota ar neatbilstošām sintētiskām krāsām, konstatēta krāsas lobīšanās. Fasādes virsma attīrīta no pārkrāsojuma slāņiem, lai apsekotu vēsturisko apmetumu un to nostiprinātu; atjaunotas bojātās vietas, restaurēta profilētā dzega un plastiskie dekori. Fasādes galvenais dekoratīvais elements – dolomītakmens portāls – ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, un tā restaurācijai tika izstrādāta atsevišķa programma. Apsekojuma rezultātā fiksēti portāla bojājumi un sastādīta defektu kartogramma, norādot plaisas, zudumus, sāļu bojājumu zonas un sekundāros labojumus. Restaurācijas procesā portāls attīrīts no sekundāriem uzslāņojumiem un nekvalitatīviem pielabojumiem; veikta virsmas nostiprināšana, zudumu atjaunošana ar atbilstošiem materiāliem un laboto vietu gruntēšana. Būvdarbu laikā 2022. gada februārī otrā stāva telpās zem apmetuma tika konstatēts lielāks polihromās apdares apjoms, nekā bija sākotnēji prognozēts. Atsegtie gleznojumi – dekoratīvās vāzes, florālie motīvi, rāmju sistēma, iluzorās balkona margas – vērtējami kā ļoti vērtīgs klasicisma un bīdermeijera perioda dekoratīvās glezniecības paraugs. Lai nodrošinātu jaunatklāto vērtību saglabāšanu, tika papildināta projekta dokumentācija un 2022. gadā izstrādāta interjeru polihromās apdares konservācijas programma, kas paredzēja veikt virsmas saudzīgu attīrīšanu, krāsu slāņa nostiprināšanu,– apmetuma atjaunošanu ar kaļķa bāzes javu zudumu zonās, plakņu gruntēšanu, tonēšanu, retušu ar oriģinālam atbilstošām krāsām un fiksāciju. Līdz ar saglabāšanas pasākumiem tika nodrošināta gleznojumu eksponēšana plašākai sabiedrībai topošā Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju telpās. Restaurācijas gaitā saglabāti vērtīgie būvgaldniecības elementi, kas attiecināmi uz Vilhelma Bokslafa laika pārbūvēm un ieviestajām izmaiņām: atjaunotas vēsturiskās iekšdurvis un ārdurvis, to vidū 20. gs. sākumā ierīkotās galvenās ieejas koka ārdurvis ar virslogu, sienu panelējums, vējtveris, kā arī koka kāpnes. Viena no šī Mārstaļu ielas nama nozīmīgākajām saglabājamām vērtībām ir 18. gs. oriģinālās labi saglabājušās jumta konstrukcijas – sijas un apdares dēļi. Restaurācijas gaitā konstrukcijas attīrītas, veikta protezēšana un tonēšana zudumu vietās. Restaurācijas darbi paredzēja arī senākā ķieģeļu mūra restaurāciju pagrabā un citās telpās, tos atbrīvojot no sekundāra nevērtīga apšuvuma un apmetuma, uzslāņojumiem un izsāļojuma. Būvdarbu laikā ēkas pagrabā konstatētas senākās saglabājušās kāpnes, mūrētas no pilnķieģeļiem kaļķu javā, iespējams, 18. gs. pēdējā ceturksnī veikto plašo pārbūvju laikā. Kā vērtīga ēkas oriģinālās substances daļa kāpnes integrētas restaurācijas un rekonstrukcijas projektā. Ēkai iegūstot jaunu saturu, vienlaikus tika dota iespēja apzināt līdz šim nepētīto, izglābt un atdot sabiedrībai aizmirstībai lemtās vērtības. Jau zināmos faktus papildinājusi jauna informācija, atklājot ēkas komplicēto būvvēsturi no viduslaikiem līdz pat 20. gadsimtam. Līdzīgi kā citu Vecrīgas vēsturisko dzīvojamo ēku arhitektūrā, arī šajā gadījumā arhitektūras un mākslas vērtību kopuma definēšanai nevar uzskaitīt kādas precīzas viena stila pazīmes. Uzlūkojot vienkopus formālās pazīmes, vēsturisko informāciju, praktiskās izpētes rezultātus un pašu objektu šodienas situācijā, tā vizuālajā tēlā, telpu dažādībā un plānojumā nolasāma specifika, kas veido šīs ēkas un arī visas agrākās Iekšpilsētas apbūves unikalitāti – viduslaiku gruntsgabalu plānojuma ietekme uz ielas ainavas veidošanos, gotikas laika būvju fragmentu klātesamība ēkas struktūrā, sākotnēji barokālā fasādes kompozīcijā, klasicisma un bīdermeijera dekoratīvās apdares principu iedzīvināšana, kā arī historisma perioda uzslāņojumi no 19. gadsimta akadēmisma līdz neobarokālai izteiksmei Bokslafa izpildījumā.

Belevágnál egy felújításba, de nem tudod, milyen típust válassz? Restaurálnád a nagypapádtól örökölt veteránt? Ha vásárlás előtt állsz, vagy már ott pihen a garázsban a vágyott klasszikus, hallgasd meg, mit tanácsol a szakértő! A 45. Parkoló Parádén felvett pódiumbeszélgetés vendége Juhász Dani a Shark Service-től, aki már tucatnyi Cápa BMW-t és más veteránt támasztott fel.

Skaists, bet laika zoba vai nevērības sagrauzts skapis; loga rāmis, kas zaudējis cīņā ar laiku. Varbūt tomēr varam atdot lietām to pirmatnējo krāšņumu? Kā to izdarīt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. padomus sniedz Rīgas Būvniecības koledžas profesionālās izglītības pedagogi Sandis Jemša un Dins Kopštāls. Kuldīgas vecpilsētā, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, jau 25 gadus darbojas Kuldīgas restaurācijas centrs. Tikpat ilgi restauratori vecpilsētas iedzīvotājus konsultē par seno ēku uzturēšanu un saglabāšanu un bez maksas palīdz viņiem atjaunot un restaurēt logus. Viesojamies Kuldīgas restaurācijas centrā.  

durée : 00:13:28 - Les Midis de Culture - par : Marie Labory - Les critiques discutent de "La forteresse noire" de Michael Mann, film d'horreur maudit de Michael Mann sorti en 1983 qui fait son retour en salles en version restaurée quarante ans plus tard. - réalisation : Laurence Malonda - invités : Murielle Joudet Journaliste et critique de cinéma; Philippe Azoury Journaliste, critique et auteur

Resumen informativo con las noticias más destacadas de Colombia y el mundo del domingo 6 de abril 9:00am

"Un enterrement à Ornans", de Gustave Courbet, est la plus grande toile du chef de file de ce qu'on a appelé le mouvement "réaliste" : 6,68 mètres de long sur 3,15 mètres de large. Elle représente un enterrement dans le village d'Ornans, le lieu de naissance de Courbet dans le Doubs, et elle a fait scandale a sa présentation au Salon de Peinture de Paris en 1850... Ecoutez La star du jour avec Stéphane Boudsocq du 27 mars 2025.Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Jak může umělá inteligence pomáhat s diagnostikou srdečních arytmií? - Kde by se mohly používat simulátory duševní nepohody? - Co archeologové objevili na trase plánované dostavby pražského okruhu? Moderuje Lukáš Matoška.

Jak může umělá inteligence pomáhat s diagnostikou srdečních arytmií? - Kde by se mohly používat simulátory duševní nepohody? - Co archeologové objevili na trase plánované dostavby pražského okruhu? Moderuje Lukáš Matoška.

durée : 00:04:16 - Une semaine dans leurs vies - Des travaux de restauration vont débuter l'an prochain pour redorer la statue de la basilique de Notre Dame de La Garde. Un symbole vénéré qui veille sur la ville.

durée : 00:04:07 - Une semaine dans leurs vies - Des travaux de restauration vont débuter l'an prochain pour redorer la statue de la basilique de Notre Dame de La Garde. Un symbole vénéré qui veille sur la ville.

durée : 00:04:02 - Une semaine dans leurs vies - Des travaux de restauration vont débuter l'an prochain pour redorer la statue de la basilique de Notre Dame de La Garde. Un symbole vénéré qui veille sur la ville.

durée : 00:04:15 - Une semaine dans leurs vies - Des travaux de restauration vont débuter l'an prochain pour entretenir et redorer la statue de la basilique de Notre Dame de La Garde. Un symbole vénéré qui veille sur Marseille.

Depuis l'incendie de la cathédrale, les cloches de Notre-Dame de Paris n'avaient plus sonné. C'est chose faite depuis ce matin. Le public va pouvoir retrouver "sa" cathédrale, puisque qu'elle rouvre officiellement dans un mois. Un pari complètement fou lancé au lendemain de l'incendie : terminer le chantier en 5 ans. Défi réussi, et RTL vous emmène au cœur de la cathédrale, grâce à Sophie Aurenche, qui a suivi ce chantier depuis le départ. Elle a pu se rendre plusieurs fois à l'intérieur, la dernière hier. Alors, à quoi ressemble cette "nouvelle" Notre-Dame ? Ecoutez RTL Inside avec Sophie Aurenche du 08 novembre 2024.

Notre Dame de Paris avance un petit peu plus vers sa grande réouverture prévue le 8 décembre. Les huit cloches du Beffroi Nord, sévèrement touchées par les flammes il y a cinq ans, ont fait leur retour dans la cathédrale hier matin. Restaurées et nettoyées depuis un an, elles ont été bénies hier au pied de Notre-Dame, en plein cœur du chantier. Antoine Bienvault a assisté à cette cérémonie pour Europe 1.

Od úterý 17. září budou na Pražském hradě vystaveny české korunovační klenoty. Klenoty jsou sice vždy za sklem, ale je pár šťastlivců, kteří se jich můžou dotýkat. Třeba šperkařská rodina Beldových, která se o ně starala desítky let. K jakým úrazům klenoty přišly? Poslechněte si reportáž.

Nouvelle saison ! Cette semaine Alexia vous raconte l'histoire de Mouna, au bord du divorce, Dieu a restauré son mariage. Des personnes m'ont partagé leur témoignage, leur combat, leur miracle. J'ai choisi de les réunir dans ce podcast et de vous les raconter. Ces histoires vous montreront qu'avec Dieu, il y a toujours une raison d'y croire, il y a toujours une lumière au bout du tunnel. Si vous aussi vous avez une histoire à partager n'hésitez pas à envoyer un e-mail à alexiavousraconte@gmail.com ou un DM sur ma page instagram ⁠⁠⁠⁠@alexiavousraconte⁠⁠ ⁠⁠ N'hésitez pas à me suivre sur Instagram : ⁠⁠⁠⁠alexiavousraconte⁠⁠ TAGS : Podcast chrétien, histoire, Bible, témoignage, histoire vraie, Jésus, encouragement, foi, enseignement, message biblique, Dieu, miracle, versets

Čestný Sloup Nejsvětější Trojice v historickém centru Olomouce patří mezi nejvyhledávanější turistické cíle ve městě. Přesto bude až do konce roku 2026 skrytý pod plachtami a lešením. Důvodem jsou jeho generální opravy, největší od zápisu sloupu mezi kulturní památky UNESCO. Restaurátoři při nich využívají i laser.

durée : 00:21:58 - France Culture va plus loin (l'Invité(e) des Matins) - par : Guillaume Erner - Quinze années de travail pour retrouver, pellicule par pellicule, les morceaux d'un film dans une version que personne n'avait vue depuis 1927. - invités : Georges Mourier Réalisateur et chercheur ; Simon Cloquet-Laffolye Compositeur

Tous les jours de la semaine, Europe 1 décrypte trois articles de la presse du jour.